Vikipēdija lvwiki https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa MediaWiki 1.46.0-wmf.24 first-letter Media Special Diskusija Dalībnieks Dalībnieka diskusija Vikipēdija Vikipēdijas diskusija Attēls Attēla diskusija MediaWiki MediaWiki diskusija Veidne Veidnes diskusija Palīdzība Palīdzības diskusija Kategorija Kategorijas diskusija Portāls Portāla diskusija Vikiprojekts Vikiprojekta diskusija Education Program Education Program talk TimedText TimedText talk Modulis Moduļa diskusija Event Event talk Tēma 0 3338 4457146 4407423 2026-04-21T17:21:33Z Bendžamins 76862 /* Lielākās pilsētas */ 4457146 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|štatu ASV|Kolorādo (nozīmju atdalīšana)|Kolorādo}} {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Kolorādo | official_name = ''Colorado'' | other_name = | settlement_type = ASV štats | image_skyline = Mesa verde cliff palace close.jpg | imagesize = 235px | image_caption = Indiāņu senpilsēta [[Mesavērdas nacionālais parks|Mesavērdas nacionālajā parkā]] | image_flag = Flag of Colorado.svg | flag_size = 130px | image_seal = Seal of Colorado.svg | seal_size = 90px | nickname = ''The Centennial State'' | motto = ''Nil sine numine'' | anthem = | capital = [[Denvera]] | largest_city = | official_language = [[angļu valoda]] | spoken_language = | image_map = Colorado in United States.svg | mapsize = 235px | map_caption = Kolorādo atrašanās vieta ASV | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = {{flaga|ASV}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | leader_party = | leader_title = Gubernators | leader_name = Džareds Poliss (''Jared Polis'') | established_title = Dibināts | established_date = {{date|1876|8|1}} (38. ASV pavalsts) | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 269837 | area_land_km2 = 268866 | area_water_km2 = 971 | area_water_percent = 0,36 | area_rank = | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = 5773714 | population_as_of = 2020 | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_blank1_title = Rasu sastāvs | population_blank1 = baltie - 91,91%<br />melnie - 4,74% | population_blank2_title = Reliģijas | population_blank2 = [[protestanti]] - 31%<br />[[katoļi]] - 23%<br />nereliģiozi - 21% | elevation_max_m = [[Elberta kalns]], 4401 | timezone = MST | utc_offset = -7 | timezone_DST = MDT | utc_offset_DST = -6 | website = {{url|http://www.colorado.gov/}} | footnotes = }} '''Kolorādo''' ({{val|en|Colorado}}, izrunā: {{IPA|[[IPA|[kɒləˈrædoʊ]]]}} vai {{IPA|[kɒləˈrɑːdoʊ]}}) ir viens no [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] 50 [[ASV štats|štatiem]], atrodas rietumu reģionā. Kolorādo administratīvais centrs ir [[Denvera]]. Kopš {{dat|2019|1|8|Ģ|bez}} štata gubernators ir [[Džareds Polis]] (''Jared Polis''). Kolorādo robežojas ar [[Jūta]]s, [[Kanzasa]]s, [[Nebraska]]s, [[Ņūmeksika]]s, [[Oklahoma]]s un [[Vaiominga]]s štatu. Kolorādo ir pazīstams arī ar progresīvu politiku, un tas bija viens no pirmajiem štatiem, kas legalizēja [[Marihuāna|marihuānas]] lietošanu izklaides nolūkiem 2012. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://cannabis.colorado.gov/legal-marijuana-use-in-colorado|title=Legal marijuana use in Colorado {{!}} Cannabis|website=cannabis.colorado.gov|access-date=2025-02-15}}</ref> == Vēsture == Kolorādo indiāņi apdzīvojuši jau vismaz 13 500 gadu. ASV ieguva Kolorādo austrumu daļu 1803. gada Luiziānas pirkuma rezultātā, bet 1848. gadā rietumu daļu no Meksikas. [[1876]]. gada 1. augustā Kolorādo kļuva par 38. ASV pavalsti. 20. gadsimta sākumā štatā notika konflikts starp ogļračiem un Nacionālo Gvardi. <gallery> Nouvellefrance-V2.jpg|Jaunās Francijas teritorija 18. gadsimtā Viceroyalty of the New Spain 1800 (without Philippines).png|Jaunās Spānijas teritorija (1800) Adams onis map.png|Kolorādo rietumi kā Spānijas daļa pēc 1819. gada [[Džons Kvinsijs Adamss|Adamsa]]-Onisa robežlīguma U.S. Territorial Acquisitions.png|Kolorādo pakāpeniska iekļaušana ASV (1803-1848) United States 1861-03-1861-08.png|Kolorādo teritorija (1861) </gallery> == Ekonomika == Štats ir viens no vadošajiem naftas un dabasgāzes ražotājiem ASV, kā arī iegulda atjaunojamajā enerģijā, piemēram, vēja un saules enerģijā. [[Denvera]] un [[Boldera]] ir tehnoloģiju centri, kas sadarbojas ar [[NASA]] un aviācijas nozari. Ražošanas sektors koncentrējas uz aviācijas, elektronikas un iekārtu ražošanu. Kolorado ir arī spēcīga izglītības un veselības aprūpes nozare. Tas ir arī viens no vadošajiem štatiem [[Ziemas sports|ziemas sporta]] jomā, un tā kūrorti, piemēram, [[Espena]], [[Veila]] un [[Brekenridža]], piesaista slēpotājus un snovbordistus no visas pasaules. == Lielākās pilsētas == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" !Vieta !Pilsēta !Iedzīvotāju skaits<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.biggestuscities.com/co|title=Biggest Cities in Colorado {{!}} 2020 Population Data|website=www.biggestuscities.com|access-date=2022-03-16}}</ref> |- |1 |[[Denvera]] |715 522 |- |2 |[[Kolorādospringsa]] |478 961 |- |3 |[[Aurora (Kolorādo)|Aurora]] |386 261 |- |4 |[[Fortkolinsa]] |169 810 |- |5 |[[Leikvuda (Kolorādo)|Leikvuda]] |155 984 |- |6 |[[Torntona (Kolorādo)|Torntona]] |141 867 |- |7 |[[Arvada]] |124 402 |- |8 |[[Vestminstera (Kolorādo)|Vestminstera]] |116 317 |- |9 |[[Pueblo]] |111 876 |- |10 |[[Grīleja]] |108 418 |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{ASV-aizmetnis}} {{ASV štati}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kolorādo| ]] i4mqomxmazwyy30jttlhhpderc6mo3u 0 3765 4457135 4360039 2026-04-21T16:03:21Z ~2026-24397-05 144399 Gustavs Zemgals 4457135 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Gustavs Zemgals | vārds_orģ = | attēls = Zemgals.jpg | mazs_att = | apraksts = | amats = 2. [[Latvijas Valsts prezidents]] | term_sākums = {{dat|1927|4|8|N}} | term_beigas = {{dat|1930|4|9|N}} | premjers = [[Marģers Skujenieks]]<br />[[Pēteris Juraševskis]]<br />[[Hugo Celmiņš]] | priekštecis = [[Jānis Čakste]] | pēctecis = [[Alberts Kviesis]] | dzim_dati = {{dat|1871|8|12}} | dzim_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Dobeles apriņķis|Džūkstes pagasts}} | dzīves_vieta = | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1939|1|6|1871|8|12}} | mir_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | apglabāts = [[Rīgas Meža kapi]] | tautība = | partija = [[Latviešu demokrātiskā partija]]<br />[[Latviešu radikāldemokrātiskā partija]] | tēvs = Jānis | māte = | dzīvesb = Emīlija | bērni = Pauls, Anna | profesija = [[tiesību zinātne|jurists]] | alma_mater = [[Maskavas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = | amats2 = [[Latvijas Republikas finanšu ministrs]] | term_sākums2 = {{dat|1931|12|11|N}} | term_beigas2 = {{dat|1932|02|20|N}} | prezidents2 = [[Alberts Kviesis]] | premjers2 = [[Marģers Skujenieks]] | priekštecis2 = [[Jānis Annuss (politiķis)|Jānis Annuss]] | pēctecis2 = [[Marģers Skujenieks]] | amats3 = [[Latvijas Republikas apsardzības ministrs]] | term_sākums3 = {{dat|1921|06|19|N}} | prezidents3 = [[Jānis Čakste]] | premjers3 = [[Zigfrīds Anna Meierovics]] | pēctecis3 = [[Jānis Ducens]] | priekštecis3 = [[Jānis Goldmanis]] | amats4 = [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas pilsētas galva]] | term_sākums4 = {{dat|1919|07|04|N}} | term_beigas4 = {{dat|1920|02|03|N}} | premjers4 = [[Kārlis Ulmanis]] | priekštecis4 = [[Voldemārs Pusulls]] | pēctecis4 = [[Andrejs Frīdenbergs]] | term_beigas3 = {{dat|1923|01|26|N}} | term_sākums6 = {{dat|1918|12|03|N}} | term_beigas6 = {{dat|1919|01|02|N}} | pēctecis6 = [[Sīmanis Berģis]] | priekštecis6 = [[Pauls Hopfs]] | premjers6 = [[Kārlis Ulmanis]] | term_sākums7 = {{dat|1917|04|23|N}} | term_beigas7 = {{dat|1917|||N}} | priekštecis7 = [[Vilhelms Roberts fon Bulmerinks]] | pēctecis7 = [[Pauls Hopfs]] }} '''[[Gustavs Zemgals|Gustavs]] Zemgals''' (dzimis {{dat|1871|8|12}}, miris {{dat|1939|1|6}}) bija otrais [[Latvijas Valsts prezidents]].<ref name="treijs">{{Grāmatas atsauce|title= Prezidenti : Latvijas valsts un ministru prezidenti (1918-1940)|last= Treijs|first= Rihards|authorlink= |year= 2004|publisher= [[Latvijas Vēstnesis]]|isbn= 9984-731-47-2|page= |pages= |url= }}</ref> == Izcelsme un izglītība == Gustavs Zemgals dzimis {{dat|1871|8|12||bez}} [[Džūkstes pagasts|Džūkstes pagasta]] "Odiņu" mājās (tagad mājas saucas "Brātiņi") amatnieka ģimenē. Drīz G. Zemgala vecāki pārcēlās uz [[Aizputes apriņķis|Aizputes apriņķa]] Upesmuižu, kur viņš sāka mācīties [[Sakas pagasts|Sakas pagasta]] skolā. Izglītību G. Zemgals turpināja iegūt [[Rīgas licejs|Rīgas Nikolaja ģimnāzijā]], bet pēc tam beidza [[Maskavas Universitāte]]s juridisko fakultāti. Pirms valsts eksāmeniem viņš kā savvaļnieks iestājās militārajā dienestā. Pēc pusotra gada dienesta armijā G. Zemgals tika ieskaitīts rezervē kā rezerves leitnants (praporščiks). 1899. gadā viņš pabeidza universitāti, iegūdams ''cand. iur.'' grādu, un Rīgā uzsāka darbu kā zvērināta advokāta palīgs pie advokāta V. Beķera. G. Zemgals darbojās arī amatnieku un strādnieku biedrībās "Jonatāns" (1901. gadā viņš kļuva par tās priekšnieku), "Ziemelis" un "Torņakalns", kā arī Latviešu amatnieku palīdzības biedrībā un skatuves biedrībā "Jaunais teātris" u.c. Sākoties [[Krievijas—Japānas karš|Krievijas—Japānas karam]], G. Zemgalu 1904. gadā mobilizēja un kā rezerves leitnantu nosūtīja uz fronti [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], kur viņš pavadīja pusotru gadu un tika paaugstināts par kapteini. Gustavs Zemgals bijis [[akadēmiskā vienība "Austrums"|akadēmiskās vienības "Austrums"]] biedrs un Latvijas [[Rotari|Rotari kluba]] loceklis mūža garumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/31720|title=Latvijas valsts un tās vīri - Finanses: "Kaut man būtu tā naudiņa, kas guļ jūras dibenā"- Latvijas Vēstnesis|last=Treijs|first=Rihards|website=[[Latvijas Vēstnesis]]|access-date=2024-05-28|date=1998-03-27|language=lv}}</ref> == Politiskā darbība pēc 1905. gada == Pēc demobilizācijas 1905. gadā G. Zemgals piedalījās jauna, liberāla un sociālistiska laikraksta "[[Jaunā Dienas Lapa]]" izveidē un kļuva par šī laikraksta atbildīgo redaktoru. Redaktora amatu viņš ieņēma arī "Jaunās Dienas Lapas" pēctecī — laikrakstā "Mūsu Laiki". {{dat|1907|7|31||bez}} Rīgas apgabaltiesa G. Zemgalam par viņa darbību "Mūsu Laikos" piesprieda trīs mēnešus aresta vai 300 [[rublis|rubļu]] lielu naudas sodu. 1905. gadā kopā ar [[Arveds Bergs|Arvedu Bergu]], [[Augusts Deglavs|Augustu Deglavu]] un vairākiem citiem politiskiem darbiniekiem viņš nodibināja [[Latviešu Demokrātiskā partija|Latviešu demokrātisko partiju]]. No 1912. līdz 1914. gada beigām G. Zemgals darbojās žurnāla "Domas" redakcijā, oficiāli ieņemdams tā atbildīgā redaktora amatu, lai arī faktiskais redaktors bija literatūrkritiķis [[Ērmanis Pīpiņš-Vizulis]]. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā G. Zemgals atkal tika mobilizēts un ieskaitīts [[Tartu|Tērbatā]] dislocētajā 356. Vidzemes kājnieku pulkā, bet vēlāk nosūtīts uz [[Somija|Somiju]]. 1916. gadā G. Zemgala vienību pārcēla uz [[Kronštate|Kronštati]]. Sākoties [[Februāra revolūcija]]i, viņš kopā ar ģimeni pameta savu dienesta vietu Kronštatē un sākotnēji devās uz Tērbatu, no kurienes atgriezās [[Rīga|Rīgā]]. Pildīja [[Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrības krāšanas un aizdošanas kase]]s valdes priekšsēdētāja pienākumus. {{dat|1917|4|23||bez}} G. Zemgalu ievēlēja par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas pilsētas galvu]]. Īsu brīdi viņš bija arī [[Vidzemes guberņa]]s pārvaldnieka vietnieks. 1917. gada rudenī Rīgas pagaidu padome G. Zemgalu atkārtoti ievēlēja par Rīgas pilsētas galvu. Šajā laikā viņš darbojās [[Latviešu radikāldemokrātiskā partija|Latviešu radikāldemokrātiskajā partijā]]. == Latvijas Republikas dibināšanas posms == [[Attēls:Demokratiska.centra.grupa.No.kreisas-Karlis.Skalbe,Gustavs.Zemgals,Berta.Pipina,Pēteris.Jurasevskis.Pirmais.no.labas.Janis.Breikss.1920.gadu.beigas.Fotografs Vilis.Ridzenieks.fotostudija Klio.jpg|thumb|250px|[[Demokrātiskais Centrs|Demokrātiskā centra]] grupa. No kreisās: [[Kārlis Skalbe]], Gustavs Zemgals, [[Berta Pīpiņa]], [[Pēteris Juraševskis]]. Pirmais no labās [[Jānis Breikšs (politiķis)|Jānis Breikšs]] (1920. gadu beigas.)]] 1918. gadā G. Zemgals iesaistījās [[Latviešu pagaidu nacionālā padome|Latviešu pagaidu nacionālās padomes]] darbībā, kur pārzināja okupēto Latvijas apgabalu lietas, kā arī pildīja LPNP sakarnieka funkcijas ar [[Demokrātiskais bloks|Demokrātisko bloku]]. No radikāldemokrātu partijas viņš tika deleģēts [[Tautas padome|Tautas padomē]] un vēlāk tika ievēlēts par Tautas padomes priekšsēdētāja otro biedru. Ieņemot šo amatu, viņš {{dat|1918|11|18||bez}} vadīja [[Latvijas Republika]]s proklamēšanas sēdi. {{dat||12|3||bez}} G. Zemgalu ievēlēja par [[Rīga]]s pilsētas domes priekšsēdētāju. Tuvojoties [[lielinieki]]em, Tautas padome savu priekšsēdētāju [[Jānis Čakste|Jāni Čaksti]] kopā ar viņa biedru G. Zemgalu deleģēja uz ārzemēm Latvijas interešu aizstāvēšanai, un {{dat||1|2||bez}} viņi kopā ar dažiem Tautas padomes locekļiem un Pagaidu valdības ministriem ar angļu kara kuģi "[[Princese Margareta (kuģis)|Princese Margareta]]" devās uz [[Kopenhāgena|Kopenhāgenu]]. Jau 1919. gada martā G. Zemgals atgriezās Latvijā, kur [[Liepāja|Liepājā]] centās restitutēt Tautas padomi tās agrākajā sastāvā. {{dat||5|13||bez}} Tautas padome viņa vadībā gatavojās atkal formāli pārņemt politisko varu Latvijā, taču G. Zemgalu kopā ar [[Erasts Bite|Erastu Biti]], [[Ansis Buševics|Ansi Buševicu]], [[Fricis Menders|Frici Menderu]] un [[Roberts Kroders|Robertu Kroderu]] it kā par vācu pēc 16. aprīļa puča ieceltā ministru prezidenta [[Andrievs Niedra|Andrieva Niedras]] nolaupīšanu apcietināja vācu 1. gvardu rezerves divīzijas komandieris ģenerālis Tīde. Pēc atgriešanās Rīgā G. Zemgalu {{dat||7|4||bez}} atkal ievēlēja par Rīgas pilsētas galvu. Viņš tika ievēlēts arī par Tautas padomes viceprezidentu. No Demokrātiskā centra Zemgales saraksta G. Zemgals tika ievēlēts par [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]] deputātu, bet atteicās no mandāta un turpināja darbību kā zvērināto advokātu padomes priekšsēdētājs. G. Zemgals Demokrātiskā centra un bezpartejisko sabiedrisko darbinieku sarakstā kandidēja [[1. Saeima]]s [[1. Saeimas vēlēšanas|vēlēšanās]]. Jānim Čakstem noliekot deputāta mandātu sakarā ar viņa ievēlēšanu par [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidentu]], kā nākamais kandidāts no saraksta [[Saeima|Saeimā]] nonāca G. Zemgals (1921—1923). No {{dat|1921|6|15|ģ|bez}} līdz {{dat|1923|1|26|d|bez}} G. Zemgals bija apsardzības ministrs [[Zigfrīds Anna Meierovics|Zigfrīda Meierovica]] kabinetā. Pēc ministra amata atstāšanas viņš, sākot ar 1924. gada martu, Rīgā darbojās kā notārs, AS "Rīgas starptautiskā banka" padomes priekšsēdētāja vietnieks, Latvijas amatnieku krājaizdevu sabiedrības valdes priekšsēdētājs un AS "Valmieras šaursliežu dzelzceļš" valdes loceklis. Ar sievu un diviem bērniem dzīvoja Rīgā, [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Kr. Barona ielā]] 3, kā arī vasarnīcā [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparkā]] ([[Hamburgas iela|Hamburgas ielā]] 16).<ref>[http://www.arhivi.gov.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/79-91-VESTURE-Grunte.pdf Vija Grunte. Ko vēstī ienākumu paziņojumi: par Gustavu Zemgalu, Raini, Kārli Ulmani u.c. // Latvijas Arhīvi. 2006. Nr.1.]{{Novecojusi saite}}</ref> == Latvijas Valsts prezidentūra == [[Attēls:Latvijas prezidenta Gustava Zemgala vizīte Stokholmā 1929.jpg|thumb|250px|Latvijas prezidenta Gustava Zemgala vizīte Stokholmā.]] Pēc pirmā [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidenta]] Jāņa Čakstes nāves {{dat|1927|4|8||bez}}, kad ne [[Latvijas Zemnieku savienība|Zemnieku savienības]], ne sociāldemokrātu izvirzītie prezidenta kandidāti nespēja savākt nepieciešamo 51 balsi, Saeima ar 73 balsīm, 23 deputātiem balsojot pret un vienam atturoties, G. Zemgalu 56 gadu vecumā [[1927. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|ievēlēja par prezidentu]].<ref>[http://www.apollo.lv/portal/life/articles/101136 Prezidentu «zīlēšanas» starpkaru Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070927022816/http://www.apollo.lv/portal/life/articles/101136 |date={{dat|2007|09|27||bez}} }}, apollo.lv</ref> Atrodoties Valsts prezidenta amatā, 1927. gadā, laikposmā no 27. līdz {{dat||5|28|d|bez}}, G. Zemgals uzturējās oficiālā vizītē [[Zviedrija|Zviedrijā]], bet tā paša gada {{dat||6|29||bez}} [[Latvija|Latvijā]] uzņēma Zviedrijas karali [[Gustavs V|Gustavu V]]. Savā prezidentūras laikā G. Zemgals gandrīz nemaz neiejaucās likumdevēja darbībā — tikai vienu reizi viņš nosūtīja likumprojektu atkārtotai caurlūkošanai. Savukārt savas tiesības apžēlot notiesātos Zemgals izmantoja diezgan plaši — prezidentūras laikā viņš apžēloja 648 personas, no tām 172 — pilnīgi, 471 — sodu mīkstinot, bet 5 — atjaunojot viņu tiesības pēc soda izciešanas. G. Zemgala prezidenta pilnvaras beidzās {{dat|1930|4|9||bez}}, bet kandidēt uz otru pilnvaru termiņu viņš kategoriski atteicās. == Politiskās darbības beigu posms == Pēc prezidenta posteņa atstāšanas G. Zemgals turpināja politisko darbību un kā [[Demokrātiskais Centrs|Demokrātiskā centra]] un bezpartejisko sabiedrisko darbinieku bloka kandidāts (1. numurs sarakstā visos piecos vēlēšanu apgabalos) tika ievēlēts [[4. Saeima|4. Saeimā]] (1931—1934), kur kļuva par ārlietu, kā arī finanšu, tirdzniecības un rūpniecības komisijas locekli. No {{dat|1931|3|27|ģ|bez}} līdz {{dat|1932|||d|bez}} viņš bija [[Latvijas Republikas finanšu ministrs|finanšu ministrs]]. 1933. gadā G. Zemgalu ievēlēja par [[Baltijas ūnija]]s prezidentu. == Ģimene == No 1908. gada bijis precējies ar Emīliju Zemgals (dzimusi Tīdens; 1880-1928).<ref>[http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7Cissue:/p_001_tazv1928n14%7Carticle:DIVL79%7Cquery:Emilija%20Zemgals%7CissueType:P] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131231021955/http://www.periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_tazv1928n14{{!}}article:DIVL79{{!}}query:Emilija%20Zemgals{{!}}issueType:P|date={{dat|2013|12|31||bez}}}} ''Tautas Žurnāls Visiem''. — 1928. gada 13. jūlijs</ref> Meita Anna Zemgals (precējusies Ūdre; 1909-1999, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]), vīrs jurists Aleksandrs Ūdris (1902—1978).<ref>Anna Ūdre, dzimusi Zemgala, mūžībā. — ''Laiks''. — 1999. gada 12. jūnijs</ref> Dēls — jurists Pauls Zemgals (1911-1977, [[Zviedrija|Zviedrijā]]), precējies ar Dailu Zemgalu (dzimusi Čakste; 1909-2004, Zviedrijā), Latvijas prezidenta [[Jānis Čakste|Jāņa Čakstes]] meitu.<ref>''Laiks''. — 1977. gada 6. jūlijs</ref> == Dzīves pēdējie gadi == [[Attēls:Gustavs Zemgals memorialDSC 2652.JPG|250px|thumb|Piemineklis Gustavam Zemgalam [[Džūkste|Džūkstē]]]] Trīsdesmito gadu sākumā G. Zemgals pievērsās arī publicistikai, galvenokārt publicēdamies laikrakstā "[[Jaunākās Ziņas]]". G. Zemgals mira {{dat|1939|1|6||bez}} un tika apbedīts [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]]. {{dat|1990|8|12||bez}} pie Džūkstes pagasta "Brātiņiem" G. Zemgalam atklāts [[piemineklis]]. 2016. gadā piemineklis pārvietots uz [[Džūkste]]s centru (Piemiņas parku) un {{dat|2016|8|12||bez}} no jauna iesvētīts.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ntz.lv/novados/tukuma-novados/dzukste-iesveta-pieminekli-valsts-prezidentam-gustavam-zemgalam/ |title=Džūkstē iesvēta pieminekli Valsts prezidentam Gustavam Zemgalam |access-date={{dat|2017|05|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160813130809/http://www.ntz.lv/novados/tukuma-novados/dzukste-iesveta-pieminekli-valsts-prezidentam-gustavam-zemgalam/ |archivedate={{dat|2016|08|13||bez}} }}</ref> == Apbalvojumi == 1924. gada 19. novembrī G. Zemgals apbalvots ar Francijas [[Goda Leģiona ordenis|Goda Leģiona ordeni]], komandiera šķiru.<ref>{{publikācijas atsauce |title=Rīgas Ziņas |date={{dat|1925|3|16||bez}} |issue=60 |page=1 |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp%7cissue:/p_001_rizi1925n060 |journal= |access-date={{dat|2020|01|06||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp%7cissue:/p_001_rizi1925n060 }}</ref> {{dat|1926|11|16||bez}} G. Zemgals apbalvots ar III šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]], bet {{dat|1929|11|9||bez}} — I šķiras Triju Zvaigžņu ordeni ar ķēdi. == Skatīt arī == * [[1927. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20160304190929/http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=901 Gustava Zemgala oficiālā biogrāfija] * [http://www.historia.lv/alfabets/Z/Ze/zemgals_gustavs/zemgals_gustavs.htm Biogrāfija] {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Vilhelms Roberts fon Bulmerinks]] | virsraksts = [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas pilsētas galva]] | periods = 1917., 1918., 1919.-1920. | pēc = [[Andrejs Frīdenbergs]]}} {{Amatu secība | virsraksts = [[Latvijas Valsts prezidents]] | periods = {{dat|1927|4|8|N}} — {{dat|1930|4|9|N}} | pirms = [[Jānis Čakste]] | pēc = [[Alberts Kviesis]] }} {{kastes beigas}} {{Latvijas prezidenti}} {{Jelgavas pašvaldības vadītāji}} {{Rīgas pašvaldības vadītāji}} {{navboxes|title=Latvijas valdības|list={{Meierovica 1. Ministru kabinets}} {{Meierovica 2. Ministru kabinets}} {{Skujenieka 2. Ministru kabinets}}}} {{navboxes|title=Latvijas parlamenti|list={{1. Saeima}} {{4. Saeima}}}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Zemgals, Gustavs}} [[Kategorija:1871. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1939. gadā mirušie]] [[Kategorija:Tukuma novadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas—Japānas kara dalībnieki]] [[Kategorija:Latviešu Demokrātiskās partijas politiķi]] [[Kategorija:Latvijas Radikāldemokrātiskās partijas politiķi]] [[Kategorija:Demokrātiskā Centra politiķi]] [[Kategorija:Latvijas prezidenti]] [[Kategorija:Latvijas apsardzības ministri]] [[Kategorija:Latvijas finanšu ministri]] [[Kategorija:Tautas padomes locekļi]] [[Kategorija:1. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:4. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Rīgas pašvaldības vadītāji]] [[Kategorija:Jelgavas pašvaldības vadītāji]] [[Kategorija:Latvijas juristi]] [[Kategorija:Maskavas Valsts universitātes absolventi]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa lielkrusta komandieri]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] [[Kategorija:Ar Goda Leģiona ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] 6irsdzl31664800uk27n7wszr454l92 4457137 4457135 2026-04-21T16:09:40Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-24397-05|~2026-24397-05]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Jaunais Strēlnieks 4360039 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Gustavs Zemgals | vārds_orģ = | attēls = Zemgals.jpg | mazs_att = | apraksts = | amats = 2. [[Latvijas Valsts prezidents]] | term_sākums = {{dat|1927|4|8|N}} | term_beigas = {{dat|1930|4|9|N}} | premjers = [[Marģers Skujenieks]]<br />[[Pēteris Juraševskis]]<br />[[Hugo Celmiņš]] | priekštecis = [[Jānis Čakste]] | pēctecis = [[Alberts Kviesis]] | dzim_dati = {{dat|1871|8|12}} | dzim_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Dobeles apriņķis|Džūkstes pagasts}} | dzīves_vieta = | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1939|1|6|1871|8|12}} | mir_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | apglabāts = [[Rīgas Meža kapi]] | tautība = | partija = [[Latviešu demokrātiskā partija]]<br />[[Latviešu radikāldemokrātiskā partija]] | tēvs = Jānis | māte = | dzīvesb = Emīlija | bērni = Pauls, Anna | profesija = [[tiesību zinātne|jurists]] | alma_mater = [[Maskavas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = | amats2 = [[Latvijas Republikas finanšu ministrs]] | term_sākums2 = {{dat|1931|12|11|N}} | term_beigas2 = {{dat|1932|02|20|N}} | prezidents2 = [[Alberts Kviesis]] | premjers2 = [[Marģers Skujenieks]] | priekštecis2 = [[Jānis Annuss (politiķis)|Jānis Annuss]] | pēctecis2 = [[Marģers Skujenieks]] | amats3 = [[Latvijas Republikas apsardzības ministrs]] | term_sākums3 = {{dat|1921|06|19|N}} | prezidents3 = [[Jānis Čakste]] | premjers3 = [[Zigfrīds Anna Meierovics]] | pēctecis3 = [[Jānis Ducens]] | priekštecis3 = [[Jānis Goldmanis]] | amats4 = [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas pilsētas galva]] | term_sākums4 = {{dat|1919|07|04|N}} | term_beigas4 = {{dat|1920|02|03|N}} | premjers4 = [[Kārlis Ulmanis]] | priekštecis4 = [[Voldemārs Pusulls]] | pēctecis4 = [[Andrejs Frīdenbergs]] | term_beigas3 = {{dat|1923|01|26|N}} | term_sākums6 = {{dat|1918|12|03|N}} | term_beigas6 = {{dat|1919|01|02|N}} | pēctecis6 = [[Sīmanis Berģis]] | priekštecis6 = [[Pauls Hopfs]] | premjers6 = [[Kārlis Ulmanis]] | term_sākums7 = {{dat|1917|04|23|N}} | term_beigas7 = {{dat|1917|||N}} | priekštecis7 = [[Vilhelms Roberts fon Bulmerinks]] | pēctecis7 = [[Pauls Hopfs]] }} '''Gustavs Zemgals''' (dzimis {{dat|1871|8|12}}, miris {{dat|1939|1|6}}) bija otrais [[Latvijas Valsts prezidents]].<ref name="treijs">{{Grāmatas atsauce|title= Prezidenti : Latvijas valsts un ministru prezidenti (1918-1940)|last= Treijs|first= Rihards|authorlink= |year= 2004|publisher= [[Latvijas Vēstnesis]]|isbn= 9984-731-47-2|page= |pages= |url= }}</ref> == Izcelsme un izglītība == Gustavs Zemgals dzimis {{dat|1871|8|12||bez}} [[Džūkstes pagasts|Džūkstes pagasta]] "Odiņu" mājās (tagad mājas saucas "Brātiņi") amatnieka ģimenē. Drīz G. Zemgala vecāki pārcēlās uz [[Aizputes apriņķis|Aizputes apriņķa]] Upesmuižu, kur viņš sāka mācīties [[Sakas pagasts|Sakas pagasta]] skolā. Izglītību G. Zemgals turpināja iegūt [[Rīgas licejs|Rīgas Nikolaja ģimnāzijā]], bet pēc tam beidza [[Maskavas Universitāte]]s juridisko fakultāti. Pirms valsts eksāmeniem viņš kā savvaļnieks iestājās militārajā dienestā. Pēc pusotra gada dienesta armijā G. Zemgals tika ieskaitīts rezervē kā rezerves leitnants (praporščiks). 1899. gadā viņš pabeidza universitāti, iegūdams ''cand. iur.'' grādu, un Rīgā uzsāka darbu kā zvērināta advokāta palīgs pie advokāta V. Beķera. G. Zemgals darbojās arī amatnieku un strādnieku biedrībās "Jonatāns" (1901. gadā viņš kļuva par tās priekšnieku), "Ziemelis" un "Torņakalns", kā arī Latviešu amatnieku palīdzības biedrībā un skatuves biedrībā "Jaunais teātris" u.c. Sākoties [[Krievijas—Japānas karš|Krievijas—Japānas karam]], G. Zemgalu 1904. gadā mobilizēja un kā rezerves leitnantu nosūtīja uz fronti [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], kur viņš pavadīja pusotru gadu un tika paaugstināts par kapteini. Gustavs Zemgals bijis [[akadēmiskā vienība "Austrums"|akadēmiskās vienības "Austrums"]] biedrs un Latvijas [[Rotari|Rotari kluba]] loceklis mūža garumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/31720|title=Latvijas valsts un tās vīri - Finanses: "Kaut man būtu tā naudiņa, kas guļ jūras dibenā"- Latvijas Vēstnesis|last=Treijs|first=Rihards|website=[[Latvijas Vēstnesis]]|access-date=2024-05-28|date=1998-03-27|language=lv}}</ref> == Politiskā darbība pēc 1905. gada == Pēc demobilizācijas 1905. gadā G. Zemgals piedalījās jauna, liberāla un sociālistiska laikraksta "[[Jaunā Dienas Lapa]]" izveidē un kļuva par šī laikraksta atbildīgo redaktoru. Redaktora amatu viņš ieņēma arī "Jaunās Dienas Lapas" pēctecī — laikrakstā "Mūsu Laiki". {{dat|1907|7|31||bez}} Rīgas apgabaltiesa G. Zemgalam par viņa darbību "Mūsu Laikos" piesprieda trīs mēnešus aresta vai 300 [[rublis|rubļu]] lielu naudas sodu. 1905. gadā kopā ar [[Arveds Bergs|Arvedu Bergu]], [[Augusts Deglavs|Augustu Deglavu]] un vairākiem citiem politiskiem darbiniekiem viņš nodibināja [[Latviešu Demokrātiskā partija|Latviešu demokrātisko partiju]]. No 1912. līdz 1914. gada beigām G. Zemgals darbojās žurnāla "Domas" redakcijā, oficiāli ieņemdams tā atbildīgā redaktora amatu, lai arī faktiskais redaktors bija literatūrkritiķis [[Ērmanis Pīpiņš-Vizulis]]. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā G. Zemgals atkal tika mobilizēts un ieskaitīts [[Tartu|Tērbatā]] dislocētajā 356. Vidzemes kājnieku pulkā, bet vēlāk nosūtīts uz [[Somija|Somiju]]. 1916. gadā G. Zemgala vienību pārcēla uz [[Kronštate|Kronštati]]. Sākoties [[Februāra revolūcija]]i, viņš kopā ar ģimeni pameta savu dienesta vietu Kronštatē un sākotnēji devās uz Tērbatu, no kurienes atgriezās [[Rīga|Rīgā]]. Pildīja [[Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrības krāšanas un aizdošanas kase]]s valdes priekšsēdētāja pienākumus. {{dat|1917|4|23||bez}} G. Zemgalu ievēlēja par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas pilsētas galvu]]. Īsu brīdi viņš bija arī [[Vidzemes guberņa]]s pārvaldnieka vietnieks. 1917. gada rudenī Rīgas pagaidu padome G. Zemgalu atkārtoti ievēlēja par Rīgas pilsētas galvu. Šajā laikā viņš darbojās [[Latviešu radikāldemokrātiskā partija|Latviešu radikāldemokrātiskajā partijā]]. == Latvijas Republikas dibināšanas posms == [[Attēls:Demokratiska.centra.grupa.No.kreisas-Karlis.Skalbe,Gustavs.Zemgals,Berta.Pipina,Pēteris.Jurasevskis.Pirmais.no.labas.Janis.Breikss.1920.gadu.beigas.Fotografs Vilis.Ridzenieks.fotostudija Klio.jpg|thumb|250px|[[Demokrātiskais Centrs|Demokrātiskā centra]] grupa. No kreisās: [[Kārlis Skalbe]], Gustavs Zemgals, [[Berta Pīpiņa]], [[Pēteris Juraševskis]]. Pirmais no labās [[Jānis Breikšs (politiķis)|Jānis Breikšs]] (1920. gadu beigas.)]] 1918. gadā G. Zemgals iesaistījās [[Latviešu pagaidu nacionālā padome|Latviešu pagaidu nacionālās padomes]] darbībā, kur pārzināja okupēto Latvijas apgabalu lietas, kā arī pildīja LPNP sakarnieka funkcijas ar [[Demokrātiskais bloks|Demokrātisko bloku]]. No radikāldemokrātu partijas viņš tika deleģēts [[Tautas padome|Tautas padomē]] un vēlāk tika ievēlēts par Tautas padomes priekšsēdētāja otro biedru. Ieņemot šo amatu, viņš {{dat|1918|11|18||bez}} vadīja [[Latvijas Republika]]s proklamēšanas sēdi. {{dat||12|3||bez}} G. Zemgalu ievēlēja par [[Rīga]]s pilsētas domes priekšsēdētāju. Tuvojoties [[lielinieki]]em, Tautas padome savu priekšsēdētāju [[Jānis Čakste|Jāni Čaksti]] kopā ar viņa biedru G. Zemgalu deleģēja uz ārzemēm Latvijas interešu aizstāvēšanai, un {{dat||1|2||bez}} viņi kopā ar dažiem Tautas padomes locekļiem un Pagaidu valdības ministriem ar angļu kara kuģi "[[Princese Margareta (kuģis)|Princese Margareta]]" devās uz [[Kopenhāgena|Kopenhāgenu]]. Jau 1919. gada martā G. Zemgals atgriezās Latvijā, kur [[Liepāja|Liepājā]] centās restitutēt Tautas padomi tās agrākajā sastāvā. {{dat||5|13||bez}} Tautas padome viņa vadībā gatavojās atkal formāli pārņemt politisko varu Latvijā, taču G. Zemgalu kopā ar [[Erasts Bite|Erastu Biti]], [[Ansis Buševics|Ansi Buševicu]], [[Fricis Menders|Frici Menderu]] un [[Roberts Kroders|Robertu Kroderu]] it kā par vācu pēc 16. aprīļa puča ieceltā ministru prezidenta [[Andrievs Niedra|Andrieva Niedras]] nolaupīšanu apcietināja vācu 1. gvardu rezerves divīzijas komandieris ģenerālis Tīde. Pēc atgriešanās Rīgā G. Zemgalu {{dat||7|4||bez}} atkal ievēlēja par Rīgas pilsētas galvu. Viņš tika ievēlēts arī par Tautas padomes viceprezidentu. No Demokrātiskā centra Zemgales saraksta G. Zemgals tika ievēlēts par [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]] deputātu, bet atteicās no mandāta un turpināja darbību kā zvērināto advokātu padomes priekšsēdētājs. G. Zemgals Demokrātiskā centra un bezpartejisko sabiedrisko darbinieku sarakstā kandidēja [[1. Saeima]]s [[1. Saeimas vēlēšanas|vēlēšanās]]. Jānim Čakstem noliekot deputāta mandātu sakarā ar viņa ievēlēšanu par [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidentu]], kā nākamais kandidāts no saraksta [[Saeima|Saeimā]] nonāca G. Zemgals (1921—1923). No {{dat|1921|6|15|ģ|bez}} līdz {{dat|1923|1|26|d|bez}} G. Zemgals bija apsardzības ministrs [[Zigfrīds Anna Meierovics|Zigfrīda Meierovica]] kabinetā. Pēc ministra amata atstāšanas viņš, sākot ar 1924. gada martu, Rīgā darbojās kā notārs, AS "Rīgas starptautiskā banka" padomes priekšsēdētāja vietnieks, Latvijas amatnieku krājaizdevu sabiedrības valdes priekšsēdētājs un AS "Valmieras šaursliežu dzelzceļš" valdes loceklis. Ar sievu un diviem bērniem dzīvoja Rīgā, [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Kr. Barona ielā]] 3, kā arī vasarnīcā [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparkā]] ([[Hamburgas iela|Hamburgas ielā]] 16).<ref>[http://www.arhivi.gov.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/79-91-VESTURE-Grunte.pdf Vija Grunte. Ko vēstī ienākumu paziņojumi: par Gustavu Zemgalu, Raini, Kārli Ulmani u.c. // Latvijas Arhīvi. 2006. Nr.1.]{{Novecojusi saite}}</ref> == Latvijas Valsts prezidentūra == [[Attēls:Latvijas prezidenta Gustava Zemgala vizīte Stokholmā 1929.jpg|thumb|250px|Latvijas prezidenta Gustava Zemgala vizīte Stokholmā.]] Pēc pirmā [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidenta]] Jāņa Čakstes nāves {{dat|1927|4|8||bez}}, kad ne [[Latvijas Zemnieku savienība|Zemnieku savienības]], ne sociāldemokrātu izvirzītie prezidenta kandidāti nespēja savākt nepieciešamo 51 balsi, Saeima ar 73 balsīm, 23 deputātiem balsojot pret un vienam atturoties, G. Zemgalu 56 gadu vecumā [[1927. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|ievēlēja par prezidentu]].<ref>[http://www.apollo.lv/portal/life/articles/101136 Prezidentu «zīlēšanas» starpkaru Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070927022816/http://www.apollo.lv/portal/life/articles/101136 |date={{dat|2007|09|27||bez}} }}, apollo.lv</ref> Atrodoties Valsts prezidenta amatā, 1927. gadā, laikposmā no 27. līdz {{dat||5|28|d|bez}}, G. Zemgals uzturējās oficiālā vizītē [[Zviedrija|Zviedrijā]], bet tā paša gada {{dat||6|29||bez}} [[Latvija|Latvijā]] uzņēma Zviedrijas karali [[Gustavs V|Gustavu V]]. Savā prezidentūras laikā G. Zemgals gandrīz nemaz neiejaucās likumdevēja darbībā — tikai vienu reizi viņš nosūtīja likumprojektu atkārtotai caurlūkošanai. Savukārt savas tiesības apžēlot notiesātos Zemgals izmantoja diezgan plaši — prezidentūras laikā viņš apžēloja 648 personas, no tām 172 — pilnīgi, 471 — sodu mīkstinot, bet 5 — atjaunojot viņu tiesības pēc soda izciešanas. G. Zemgala prezidenta pilnvaras beidzās {{dat|1930|4|9||bez}}, bet kandidēt uz otru pilnvaru termiņu viņš kategoriski atteicās. == Politiskās darbības beigu posms == Pēc prezidenta posteņa atstāšanas G. Zemgals turpināja politisko darbību un kā [[Demokrātiskais Centrs|Demokrātiskā centra]] un bezpartejisko sabiedrisko darbinieku bloka kandidāts (1. numurs sarakstā visos piecos vēlēšanu apgabalos) tika ievēlēts [[4. Saeima|4. Saeimā]] (1931—1934), kur kļuva par ārlietu, kā arī finanšu, tirdzniecības un rūpniecības komisijas locekli. No {{dat|1931|3|27|ģ|bez}} līdz {{dat|1932|||d|bez}} viņš bija [[Latvijas Republikas finanšu ministrs|finanšu ministrs]]. 1933. gadā G. Zemgalu ievēlēja par [[Baltijas ūnija]]s prezidentu. == Ģimene == No 1908. gada bijis precējies ar Emīliju Zemgals (dzimusi Tīdens; 1880-1928).<ref>[http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7Cissue:/p_001_tazv1928n14%7Carticle:DIVL79%7Cquery:Emilija%20Zemgals%7CissueType:P] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131231021955/http://www.periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_tazv1928n14{{!}}article:DIVL79{{!}}query:Emilija%20Zemgals{{!}}issueType:P|date={{dat|2013|12|31||bez}}}} ''Tautas Žurnāls Visiem''. — 1928. gada 13. jūlijs</ref> Meita Anna Zemgals (precējusies Ūdre; 1909-1999, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]), vīrs jurists Aleksandrs Ūdris (1902—1978).<ref>Anna Ūdre, dzimusi Zemgala, mūžībā. — ''Laiks''. — 1999. gada 12. jūnijs</ref> Dēls — jurists Pauls Zemgals (1911-1977, [[Zviedrija|Zviedrijā]]), precējies ar Dailu Zemgalu (dzimusi Čakste; 1909-2004, Zviedrijā), Latvijas prezidenta [[Jānis Čakste|Jāņa Čakstes]] meitu.<ref>''Laiks''. — 1977. gada 6. jūlijs</ref> == Dzīves pēdējie gadi == [[Attēls:Gustavs Zemgals memorialDSC 2652.JPG|250px|thumb|Piemineklis Gustavam Zemgalam [[Džūkste|Džūkstē]]]] Trīsdesmito gadu sākumā G. Zemgals pievērsās arī publicistikai, galvenokārt publicēdamies laikrakstā "[[Jaunākās Ziņas]]". G. Zemgals mira {{dat|1939|1|6||bez}} un tika apbedīts [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]]. {{dat|1990|8|12||bez}} pie Džūkstes pagasta "Brātiņiem" G. Zemgalam atklāts [[piemineklis]]. 2016. gadā piemineklis pārvietots uz [[Džūkste]]s centru (Piemiņas parku) un {{dat|2016|8|12||bez}} no jauna iesvētīts.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ntz.lv/novados/tukuma-novados/dzukste-iesveta-pieminekli-valsts-prezidentam-gustavam-zemgalam/ |title=Džūkstē iesvēta pieminekli Valsts prezidentam Gustavam Zemgalam |access-date={{dat|2017|05|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160813130809/http://www.ntz.lv/novados/tukuma-novados/dzukste-iesveta-pieminekli-valsts-prezidentam-gustavam-zemgalam/ |archivedate={{dat|2016|08|13||bez}} }}</ref> == Apbalvojumi == 1924. gada 19. novembrī G. Zemgals apbalvots ar Francijas [[Goda Leģiona ordenis|Goda Leģiona ordeni]], komandiera šķiru.<ref>{{publikācijas atsauce |title=Rīgas Ziņas |date={{dat|1925|3|16||bez}} |issue=60 |page=1 |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp%7cissue:/p_001_rizi1925n060 |journal= |access-date={{dat|2020|01|06||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp%7cissue:/p_001_rizi1925n060 }}</ref> {{dat|1926|11|16||bez}} G. Zemgals apbalvots ar III šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]], bet {{dat|1929|11|9||bez}} — I šķiras Triju Zvaigžņu ordeni ar ķēdi. == Skatīt arī == * [[1927. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20160304190929/http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=901 Gustava Zemgala oficiālā biogrāfija] * [http://www.historia.lv/alfabets/Z/Ze/zemgals_gustavs/zemgals_gustavs.htm Biogrāfija] {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Vilhelms Roberts fon Bulmerinks]] | virsraksts = [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas pilsētas galva]] | periods = 1917., 1918., 1919.-1920. | pēc = [[Andrejs Frīdenbergs]]}} {{Amatu secība | virsraksts = [[Latvijas Valsts prezidents]] | periods = {{dat|1927|4|8|N}} — {{dat|1930|4|9|N}} | pirms = [[Jānis Čakste]] | pēc = [[Alberts Kviesis]] }} {{kastes beigas}} {{Latvijas prezidenti}} {{Jelgavas pašvaldības vadītāji}} {{Rīgas pašvaldības vadītāji}} {{navboxes|title=Latvijas valdības|list={{Meierovica 1. Ministru kabinets}} {{Meierovica 2. Ministru kabinets}} {{Skujenieka 2. Ministru kabinets}}}} {{navboxes|title=Latvijas parlamenti|list={{1. Saeima}} {{4. Saeima}}}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Zemgals, Gustavs}} [[Kategorija:1871. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1939. gadā mirušie]] [[Kategorija:Tukuma novadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas—Japānas kara dalībnieki]] [[Kategorija:Latviešu Demokrātiskās partijas politiķi]] [[Kategorija:Latvijas Radikāldemokrātiskās partijas politiķi]] [[Kategorija:Demokrātiskā Centra politiķi]] [[Kategorija:Latvijas prezidenti]] [[Kategorija:Latvijas apsardzības ministri]] [[Kategorija:Latvijas finanšu ministri]] [[Kategorija:Tautas padomes locekļi]] [[Kategorija:1. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:4. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Rīgas pašvaldības vadītāji]] [[Kategorija:Jelgavas pašvaldības vadītāji]] [[Kategorija:Latvijas juristi]] [[Kategorija:Maskavas Valsts universitātes absolventi]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa lielkrusta komandieri]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] [[Kategorija:Ar Goda Leģiona ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] kxpiib94ntjqmxxi2bz0ntq56u3hroa 0 5334 4457407 4435893 2026-04-22T09:52:47Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457407 wikitext text/x-wiki {{Labs raksts}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Jēkabpils | settlement_type = Valstspilsēta | image_skyline = {{Vairāki attēli |total_width = 305 |border = infobox |perrow = 1/2/2 |caption_align = center |image1 = Sv. Gara pareizticīgo klostera apbūve (2).jpg |caption1 = Skats uz pilsētu |image2 = Krustpils pils priekšdārzs.jpg |caption2 = [[Krustpils pils]] |image3 = Jēkabpils lynx - panoramio.jpg |caption3 = Vecpilsētas laukums |image4 = Monastery of the Holy Spirit in Jekabpils, Latvia.jpg |caption4 = [[Jēkabpils Svētā Gara klosteris]] |image5 = Krustpils luter baznica.JPG |caption5 = [[Krustpils Evaņģēliski luteriskā baznīca]] }} | image_caption = | image_flag = Jēkabpils flag.svg | flag_link = Jēkabpils karogs | flag_size = 150px | image_shield = Coat of Arms of Jēkabpils.svg | shield_link = Jēkabpils ģerbonis | shield_size = 75px | image_blank_emblem = Logo of Jēkabpils.svg | blank_emblem_type = [[Logo]] | pushpin_map = Latvia (novadi) | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{karogs|Latvija}} | subdivision_type2 = Novads | subdivision_name2 = [[Jēkabpils novads]] | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = no [[1670. gads|1670]]. gada | established_title2 = | established_date2 = | established_title3 = | established_date3 = | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi | seat = {{val|lv|Jēkabmiests}}<br />{{val|de|Jakobstadt}}<br />{{val|pl|Jakubów}} | government_type = | leader_title = [[Jēkabpils novads|Jēkabpils novada]] domes priekšsēdētājs | leader_name = [[Raivis Ragainis]]<br /><small>([[Latvijas Zaļā partija|LZP]])</small> | area_footnotes = <ref name="Jēkabpils pilsētas pašvaldības 2012. gada publiskais pārskats">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.jekabpils.lv/sites/default/files/universalais/2013/01/1024-gada-publiskais-parskats/jekabpils-pilsetas-pasvaldibas-2012-gada-publiskais-parskats.pdf|title=Jēkabpils pilsētas pašvaldības 2012. gada publiskais pārskats|publisher=Jēkabpils pilsētas pašvaldība|accessdate={{dat|2015|7|2||bez}}|archive-date={{dat|2020|09|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200919113925/https://www.jekabpils.lv/sites/default/files/universalais/2013/01/1024-gada-publiskais-parskats/jekabpils-pilsetas-pasvaldibas-2012-gada-publiskais-parskats.pdf}}</ref> | area_total_km2 = 25.53 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Jēkabpils}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = 10 | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = EEST | utc_offset_DST = +3 | latd = 56 | latm = 29 | lats = 58 | latNS = N | longd = 25 | longm = 52 | longs = 42 | longEW = E | elevation_m = 74 — 110 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-52(01-06) | area_code = <small>(+371)</small> 652 | website = {{URL|http://www.jekabpils.lv}} | footnotes = | official_name = Jēkabpils valstspilsēta }} '''Jēkabpils''' ({{IPA2|jæːkabpils}}) ir viena no desmit [[Latvija]]s [[valstspilsēta|valstspilsētām]], ietilpst [[Jēkabpils novads|Jēkabpils novadā]] un ir tā administratīvais centrs. Pilsēta izvietojusies [[Daugava]]s abos krastos gan [[Sēlija|Sēlijā]], gan [[Latgale|Latgalē]]. Pieder [[Zemgales plānošanas reģions|Zemgales plānošanas reģionam]]. Iedzīvotāju skaita ziņā [[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|10. lielākā pilsēta Latvijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/iedzivotaji/iedzivotaju-skaits/247-iedzivotaju-skaits-un-ta-izmainas?themeCode=IR|title=Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas|first=|last=|work=stat.gov.lv|publisher=[[Centrālā statistikas pārvalde]]|date=|accessdate=21 October 2024}}</ref> Jēkabpils ir nozīmīgs satiksmes mezgls: autoceļu un dzelzceļu krustpunkts. Kā apdzīvota vieta izveidojusies līdzās Daugavas labajā krastā 1237. gadā uzceltajai [[Krustpils pils|Krustpils pilij]]. Savukārt apbūve Daugavas kreisajā pusē attīstījusies, pateicoties plostnieku un strūdzinieku darbībai. 1670. gadā [[hercogs Jēkabs]] šai apmetnei piešķīra pilsētas tiesības un nosaukumu '''Jēkabmiests''' ({{val|de|Jakobstadt}}). Šo vārdu pilsēta saglabāja līdz 1924. gadam, kad tā ieguva pašreizējo nosaukumu.<ref>https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#issueType:P|issue:816426|article:DIVL98 Jēkabpils Vēstnesis, Nr. 44, 1929</ref> Jēkabpilī atrodas viens no [[Strūves ģeodēziskais loks|Strūves ģeodēziskā loka]] punktiem, kas 2005. gadā iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]. Par pilsētas simboliem tiek uzskatīta arī Krustpils pils un [[Jēkabpils Svētā Gara klosteris]], kas attēloti Jēkabpils pilsētas logotipā. Kopš 2013. gada novembra Jēkabpils pilsēta ir [[Rīgas Zooloģiskais dārzs|Rīgas Zoodārzā]] mītošo lūšu aizbildne.<ref>"Jēkabpils Vēstis", 2018. X, "Jēkabpils 100 gados. 2008-2018. Nozīmīgākie notikumi Jēkabpilī un Krustpilī."</ref> == Ģeogrāfija == Jēkabpils pilsēta tās administratīvajās robežās aizņem 25,53 km² lielu teritoriju. Tā atrodas 136 km attālumā no [[Rīga]]s, 101 km attālumā no [[Rēzekne]]s, 89 km attālumā no [[Daugavpils]] un 49 km attālumā no [[Lietuva]]s robežas. Jēkabpils robežojas ar [[Krustpils pagasts|Krustpils]] un [[Variešu pagasts|Variešu pagastu]] ziemeļos, [[Kūku pagasts|Kūku pagastu]] austrumos, [[Ābeļu pagasts|Ābeļu pagastu]] dienvidos un [[Salas pagasts (Jēkabpils novads)|Salas pagastu]] rietumos. Jēkabpili aptuveni 2 vienādās daļās — [[Krustpils vēsturiskais centrs|Krustpilī]] un Jēkabpilī — sadala [[Daugava]]. Daugavas ieleja Jēkabpilī ir plaša — platums sasniedz 4 km, un katrā tās krastā ir nedaudz atšķirīga ģeomorfoloģiskā uzbūve un reljefs. Upe un tās ieleja veido izteiksmīgāko pilsētas reljefa daļu. Pilsētas teritorijā Daugavai ir 3 salas, tostarp [[Daugavsala]] un [[Krustpils saliņa|Krustpils (Ādamsona) saliņa]], ko no labā krasta atdala tās sānteka — [[Mazā Daugava (Jēkabpils)|Mazā Daugava]]. Daugavai ir 3 nelielas pietekas Jēkabpilī — [[Lagzde]], [[Donaviņa]] un [[Pelīte]]. Augšpus Jēkabpils atrodas [[Ābeļu salas]], bet lejpus Jēkabpils atrodas 3. lielākā upes sala Latvijā — [[Sakas sala]], ko no kreisā krasta atdala [[Saka (atteka)|Saka]]. Daugavas krastos un gultnē daudzviet atsedzas [[dolomīts|dolomīti]], kas veido krāces. Pie Zvanītājiem Daugava plūst pār Pilāta [[krāce|krāci]], bet starp Daugavsalu un Sakas salu atrodas Baltā krāce, Daugavas spēcīgākā krāce Latvijā, ko veido dolomīta slieksnis, kas visā upes platumā rada ar vairākām mēlēm atdalītu, veltņveidīgu un stāvviļņu joslu, kam seko straujteka ar haotiskiem viļņiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://visit.jekabpils.lv/lv/objekti/daugavas-kraces-/|title=Daugavas krāces|access-date=2023-1-27|language=lv|archive-date=2023-12-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20231207030634/https://visit.jekabpils.lv/lv/objekti/daugavas-kraces-/}}</ref> Hidroloģiskie apstākļi [[pali|palu]] laikā ir īpaši nelabvēlīgi, jo nereti Daugavas upes līkumā pie [[Zeļķu tilts|Zeļķu tilta]] novērojami [[vižņi|vižņu]] sastrēgumi, kas, jo sevišķi kopš [[Pļaviņu ūdenskrātuve]]s uzpludināšanas, var sastāties līdz pat 25 km garumā un izraisīt plūdus. Ievērojami plūdi Jēkabpilī novēroti [[1931. gada plūdi Jēkabpilī|1931]]., 1937., 1981., 1983., 1998. un [[2023. gada plūdi Jēkabpilī|2023. gadā]]. Saplaisājušie dolomīta slāņi hidroloģiskos apstākļus sarežģī vēl vairāk. To dēļ pie augsta upes ūdenslīmeņa [[pazemes ūdeņi|gruntsūdeņos]] ieplūst Daugavas ūdeņi, kas izlīdzina ūdens līmeni un tādējādi var appludināt teritorijas upes kreisajā krastā. Ezeru Jēkabpilī nav, taču pilsētā atrodas divas mākslīgas ūdenstilpes: [[Pils dīķis (Jēkabpils)|Pils dzirnezers]] un [[Radžu ūdenskrātuve]], kā arī vairāki dīķi, kas iezīmē seno Daugavas gultni upes kreisajā krastā. [[Madonas — Trepes valnis|Madonas — Trepes vaļņa]] rietumu nogāzē atrodas vairāki ezeri, t.sk. [[Gardaunis]] un [[Baļotes ezers]], kā arī [[Laukezera dabas parks]], kas atrodas deviņu kilometru attālumā no pilsētas un kura teritorijā iekļauti [[Baltiņu ezers (Kūku pagasts)|Baltiņu]], [[Ildzenieku ezers|Ildzenieku]] un par vienu no Latvijas tīrākajiem ezeriem uzskatītais [[Laukezers]].<ref name="Laukezera dabas parks">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.krustpils.lv/old/lv/turisms-un-atputa/dabas_objekti/laukezera_dabas_parks|title=Laukezera dabas parks|work=http://www.krustpils.lv/|publisher=Krustpils novada pašvaldība|accessdate={{dat|2015|2|7||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> [[Daugava]]s labajā krastā pilsētas teritorija atrodas [[Austrumlatvijas zemiene]]s [[Aronas paugurlīdzenums|Aronas paugurlīdzenumā]], kur pamatiežu virsmu veido [[augšdevons|augšdevona]] [[Daugavas svīta]]s dolomīti, kas pārklāti ar zemes virsmas reljefu veidojošajiem [[morēna]]s un limnoglaciālajiem [[kvartārs|kvartāra]] perioda nogulumiem — [[māls|mālu]]. Kvartāra segas biezums svārstās no 10 m līdz 30 m [[paugurs|pauguros]]. Pamatiežu virsma veido lēzenu slīpumu [[Daugava]]s virzienā, kas veido arī reljefa nolaidenumu. Pilsētas teritorijā nav izteiktu pauguru un pauguru grēdu. Daugavas kreisajā krastā pilsēta izvietota Austrumlatvijas zemienes [[Aknīstes nolaidenums|Aknīstes nolaidenumā]], kur pamatiežus sedz 10 — 30 m bieza kvartāra nogulumu sega, ko pārsvarā veido limnoglaciālajiem nogulumiem pārklāti morēnas nogulumi. Pamatieži ir augšdevona [[Pļaviņu svīta|Pļaviņu]] un Daugavas svītas dolomīti. Teritorijas dienvidu daļā, it īpaši Radžu ūdenskrātuves apkārtnē, iespējama [[Karsta process|karsta]] [[karsta kritene|kriteņu]] veidošanās.<ref name="Teritorijas plānojuma vides pārskats">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.grupa93.lv/wp-content/uploads/projekti/Teritorijas_planojumi/Jekabpils/Vides_parskata_projekts_2018.pdf|title=Jēkabpils pilsētas teritorijas plānojums 2019. – 2030. gadam Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums VIDES PĀRSKATA PROJEKTS|access-date=2023-1-27|language=lv}}</ref> Jēkabpils pilsēta sastāv no vairākām vēsturiskām ([[Jēkabpils vēsturiskais centrs]], [[Krustpils]] ar [[Krustpils vēsturiskais centrs|vēsturisko centru]], Madonas ielas rajons, [[Veseļi]], [[Zīlāni (Jēkabpils)|Zīlāni]] un [[Zvanītāji]] jeb Dzintarzeme) un padomju laikā izveidotām apkaimēm (Auseklīši, [[Bebru rajons|Bebri]], Brodi, Celtnieki, [[Ķieģeļu ielas mikrorajons|Ķieģeļu ielas rajons]], Ķieģeļnieks, Lauktehnika, Nameji un Pils rajons). === Klimats === Meteoroloģiskie novērojumi tiek veikti Zīlānu novērojumu stacijā, kas darbojas kopš 1943. gada 1. augusta. Visā novērojumu periodā visaugstākā reģistrētā gaisa temperatūra ir +34,7 ºC, kas novērota 2006. gada 9. jūlijā. Turpretim viszemākā gaisa temperatūra -36,7 ºC reģistrēta 1956. gada 1. februārī. Gada vidējais vēja ātrums ir 2,6 m/s. Vislielāko vēja ātrumu novēro janvārī, kad vidējais vēja ātrums sasniedz 3,2 m/s. Maksimālais novērotais vēja ātrums Jēkabpils novadā ir 28 m/s. Veģetācijas perioda ilgums ir 195 dienas. Gada vidējais sniega segas biezums ir 5,4 cm. Kopumā Jēkabpils klimats ir salīdzinoši vēsāks, sausāks un ar mazāku vēja ātrumu nekā vidēji Latvijā. Salīdzinot klimatisko standarta normu (1991.—2020. gads) ar klimatiskās references periodu (1961.—1990. gads), gada vidējā gaisa temperatūra Jēkabpils novadā paaugstinājusies par 1,2 ºC, bet nokrišņu daudzums palielinājies par 17 mm. Paredzams, ka [[globālā sasilšana|klimata pārmaiņu]] rezultātā šīs tendences saglabāsies nemainīgas. Tāpat pieaugs dienu skaits ar stipriem un ļoti stipriem nokrišņiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://klimats.meteo.lv/pasvaldibu_apskati/novads/jekabpils_novads/|title=Jēkabpils novada klimata profils|access-date=2023-11-4|language=lv}}</ref> {{JekabpilsMeteoData}} == Vēsture == {{Vairāki attēli | direction = vertical | width = 250 | footer = Jēkabpils vēsturiskos attēlos | image1 = Krustpils 1792.JPG | caption1 = Krustpils pils 1792. gadā | image2 = Jēkabpils plāns 1797.jpg | caption2 = 1797. gada pilsētas plāns | image3 = Lielā iela Jēkabmiests.jpg | caption3 = Jēkabmiesta Lielā iela 20. gadsimta sākumā }} {{pamatraksts|Jēkabpils vēsture}} Krustpils ir Jēkabpils senākā daļa, kas rakstos pirmoreiz minēta jau 1237. gadā, kad Rīgas bīskaps netālu no [[Asotes pilskalns|Asotes]] uzcēla [[Krustpils pils|pili]] (''Kreutzburg''). Jau tās nosaukums norāda, ka tā atradusies svarīgu ceļu krustpunktā. Vēlākos laikos Daugavas kreisajā krastā, ierodoties lielam skaitam [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] bēgļu un krievu [[vecticībnieki|vecticībnieku]], izveidojusies apdzīvota vieta, kurai 1670. gada 12. februārī, piešķirot [[Magdeburgas tiesības]], dots Jēkabmiesta (''Jakobstadt'') vārds. Garām Jēkabpilij veda hercogistes pasta ceļš — no [[Jelgava]]s caur Frīdrihštati (tag. [[Jaunjelgava]]) uz Dignāju, Ilūksti un Grīvu. Salas krogā kurjeri mainīja zirgus un varēja atpūsties. 1764. gadā tika ierīkota pastāvīga pārceltuve uz Krustpili. [[Polijas dalīšanas]] laikā 1772. gadā [[Inflantijas vaivadija]]i piederošo Krustpili, bet 1795. gadā [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]i piederošo Jēkabpili iekļāva Krievijas Impērijā. 1861. gadā atklāja [[dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīgas-Daugavpils dzelzceļu]], tāpēc preču pārvadājumi pa Daugavu strauji samazinājās. [[20. gadsimts|20. gadsimta]] sākumā Jēkabpilī darbojās [[banka]], apdrošināšanas biedrība, 4 mūzikas instrumentu fabrikas, [[Sērkociņš|sērkociņu]] [[fabrika]], tvaika dzirnavas un vērptuve, alus darītava, [[tipogrāfija]] u. c. rūpnieciskie uzņēmumi. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā Jēkabpils vairākus gadus atradās [[Kara fronte|piefrontes]] zonā un tika sagrauta liela daļa no pilsētas apbūves. 1919. gadā Jēkabpils kļuva par [[Jaunjelgavas apriņķis|Jaunjelgavas apriņķa]] administratīvo centru, pilsētā bija pārtikas un būvmateriālu rūpniecības uzņēmumi. 1924. gadā izveidoja jaunu [[Jēkabpils apriņķis|Jēkabpils apriņķi]] ar centru Jēkabpilī. 1932. gadā tika uzcelta [[Jēkabpils cukurfabrika]], bet 1936. gadā tika uzcelts [[Jēkabpils Aizsargu nams]] un [[Krustpils—Jēkabpils tilts|tilts pār Daugavu]], ko uzspridzināja [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā un vairs neatjaunoja (saglabājies vien zemtilta tunelis). Padomju okupācijas laikā, 1949. gadā, pēc Jēkabpils apriņķa likvidācijas Jēkabpili iekļāva [[Jēkabpils rajons|Jēkabpils rajonā]]. Mūsdienu Jēkabpils kā vienota pilsēta izveidojusies tikai 1962. gada 17. aprīlī pēc jauna tilta pār Daugavu izbūves, administratīvi apvienojot [[Krustpils|Krustpili]] Daugavas labajā krastā (1949.—1962. g. atradās [[Krustpils rajons|Krustpils rajonā]], starpkaru Latvijā — [[Daugavpils apriņķis|Daugavpils apriņķī]]) un Jēkabpili kreisajā krastā. 2009. gada 1. jūlijā Jēkabpils rajonu likvidēja, Jēkabpilij kļūstot par republikas nozīmes valstspilsētu ar savu pašvaldību. Jēkabpils kalpoja arī kā blakus esošā, pirmā [[Jēkabpils novads (2009—2021)|Jēkabpils novada]] centrs. 2021. gada 1. jūlijā tika izveidots jauns, paplašināts [[Jēkabpils novads]], par kura centru kļuva Jēkabpils [[valstspilsēta]], kura vairs nebija atsevišķa pirmā līmeņa administratīvā vienība. === Piederība vēsturiskajām zemēm === Kaut arī Krustpils atrodas Daugavas labajā krastā un vēsturiski tā līdz ar pārējo [[Latgale|Latgali]] ir atradusies [[Vitebskas guberņa]]s sastāvā, Krustpils iemītnieki 19. gadsimtā sevi uzskatīja par piederīgākiem [[Vidzeme]]i. Tā [[1856]]. gada 16. augustā un atkārtoti [[1857]]. gada oktobrī [[Krustpils pils|Krustpils muižas]] īpašnieks Nikolajs Korfs adresēja lūgumu [[Vidzemes guberņa]]s vadībai ar prasību muižas zemes kopā ar tās iedzīvotājiem (6337 vīrieši un 6757 sievietes) pievienot Vidzemes guberņai. 1857. gada decembrī sekoja atteikums, kas pamatots ar ievērojamo [[ebreji|ebreju]] skaitu Krustpils muižā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/7171|title=Krustpils muižas īpašnieka lūgums pievienot Krustpili Vidzemes guberņai|access-date=2023-1-27|language=lv}}</ref> Šai pašidentifikācijai par pamatu bija [[konfesija|konfesionālā piederība]] — vietējie iedzīvotāji, tāpat kā Vidzemē un [[Kurzeme|Kurzemē]], bija pamatā [[luterāņi]], kamēr citviet Latgalē dominēja [[Romas katoļi]]. Mazāk būtiskas, taču vērā ņemamas atšķirības ir arī izloksne (krustpilieši runāja [[augšzemnieku dialekts|augšzemnieku dialekta]] sēliskajās nedziļajās izloksnēs, bet citviet Latgalē — nesēliskajās jeb latgaliskajās izloksnēs), augstāks ekonomiskās attīstības un izglītības līmenis, ko veicināja [[Kurzemes guberņa|Kurzemes]] un Vidzemes guberņu tuvums un apstāklis, ka Krustpilī 40 gadus ātrāk nekā vidēji Latgalē veidojās pirmās izglītības iestādes.<ref name="Krustpils draudzes vēsture">{{Tīmekļa atsauce|url=http://krustpilsbaznica.lv/?page_id=61|title=Krustpils draudzes vēsture|access-date=2023-1-27|language=lv|archive-date=2023-01-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20230127194707/http://krustpilsbaznica.lv/?page_id=61}}</ref><ref name = "Jēkabpils – reģionu krustcelēs">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.youtube.com/watch?v=Lj4K4nzskbc&ab_channel=VDTVsizeti|title=Jēkabpils – reģionu krustcelēs|language=lv}}</ref> Savukārt Jēkabpils ilgstoši bija vairāk saistīta ar Daugavas ūdensceļu un [[Jēkabpils#Etniskais sastāvs|slāvu migrācijas procesiem]] nekā ar apkārtējo reģionu kopumā. Par to liecina, piemēram, Sēlijas izcelsmes kultūras darbinieku iesaistes Jēkabpils vēsturē trūkums. Tas apgrūtina Jēkabpils piesaisti jebkurai vienai vēsturiskajai zemei.<ref name = "Jēkabpils devums Latvijai un pasaulei">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/8984|title=Jēkabpils devums Latvijai un pasaulei|language=lv}}</ref> Apvienojoties trim Latvijas daļām — Kurzemei, Vidzemei un Latgalei, Jēkabpils atradās Kurzemē. Kad pēc Latvijas valsts nodibināšanas izveidojās spēcīga [[Zemgale]]s identitāte, tā pirmoreiz tika izdalīta jau kā [[Latvijas vēsturiskās zemes|kultūrvēsturiskais novads]], kuram piederēja arī [[Jēkabpils apriņķis]]. Vēl aizvien Jēkabpils un tai piegulošā teritorija pieder [[Zemgales plānošanas reģions|Zemgales plānošanas reģionam]] un Zemgales vēlēšanu apgabalam. Tomēr ģeogrāfiski visprecīzāk gan Jēkabpili, gan Krustpili būtu pieskaitīt [[Sēlija]]i, kas pārējām latviešu vēsturiskajām zemēm līdzvērtīgu statusu ieguva vien pēc [[Latviešu vēsturisko zemju likums|latviešu vēsturisko zemju likuma]] pieņemšanas 2021. gada 16. jūnijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-pienem-latviesu-vesturisko-zemju-likumu.a409308/ Saeima pieņem Latviešu vēsturisko zemju likumu] lsm.lv 2021. gada 16. jūnijā</ref> == Demogrāfija == Jēkabpils ir pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] mazākā [[Latvijas administratīvais iedalījums#Valstspilsētas|valstspilsēta]] [[Latvija|Latvijā]]. Iedzīvotāju skaits Jēkabpilī samazinās gan negatīva [[dabiskais pieaugums|dabiskā pieauguma]], gan [[cilvēku migrācija|migrācijas]] rezultātā. [[Demogrāfiskā slodze]] Jēkabpilī 2014. gada sākumā bija 580, kas ir zemākais rādītājs valstspilsētu vidū, lai gan vērojams neliels pieaugums salīdzinājumā ar 2012. un 2013. gadu, kad Jēkabpilī uz katriem 1000 iedzīvotājiem darbspējas vecumā bija attiecīgi 557 un 563 iedzīvotāji līdz un pēc darbspējas vecuma. Tai skaitā bērnu skaits uz 1000 darbspējas vecuma iedzīvotājiem ir viens no augstākajiem — 229, kamēr iedzīvotāju skaits pēc darbspējas vecuma uz 1000 darbspējas vecuma iedzīvotājiem — viens no zemākajiem — 311. === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Centrālajā statistikas pārvaldē pieejamā informācija liecināja, ka 2014. gadā Jēkabpilī dzīvoja 23 269 iedzīvotāji, savukārt pēc [[Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde]]s ziņām {{iedzsk|dat|dat_f=L}} pilsētā bija {{iedzsk|dati|Jēkabpils|format=yes}} iedzīvotāji.<ref name="iedz skaits" /> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas |title = Iedzīvotāju skaita izmaiņas |align = left |percentages = pagr |break = jā |cols = 3 |graph-pos = bottom |footnote = Līdz 1962. gadam norādīts Krustpils un Jēkabpils kopējais iedz. sk.<br />Avoti:<ref>Enciklopēdija "Latvijas pilsētas". Rīga 1999.</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pmlp.gov.lv/ |title=pmlp.gov.lv |access-date={{dat|2013|08|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130809131846/http://www.pmlp.gov.lv/ |archivedate={{dat|2013|08|09||bez}} }}</ref><ref>Jēkabpils. Latvijas pilsētas. Rīga: SIA "Karšu izdevniecība Jāņa sēta", 2004</ref> |1852|9450 |1863|5469 |1881|8069 |1897|9979 |1914|13500 |1925|9182 |1935|9484 |1939|9700 |1943|7744 |1947|7490 |1959|16695 |1970|22440 |1979|26829 |1989|30865 |1991|31315 |1994|29137 |1997|28473 |1999|28384 |2001|27721 |2004|26849 |2007|26811 |2008|26734 |2009|26578 |2010|26468 |2011|26284 |2012|25883 |2013|25221 |2014|24839 |2015|24553 |2016|24146 |2017|23750 |2018|23600 |2019|23500 |2021|23138 }} === Etniskais sastāvs un valstiskā piederība === Kad [[hercogs Jēkabs]] 1670. gadā [[slāvi|slāvu]] izcelsmes [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] bēgļu [[sloboda|brīvciemam]] − Jēkabmiestam − piešķīra [[Magdeburgas tiesības]], ar mērķi veicināt tirdzniecību pa [[Daugava]]s ūdensceļu, pilsētā bija liegts apmesties [[latvieši]]em, [[vācbaltieši]]em un [[ebreji]]em. Tomēr ir zināms, ka jau 18. gadsimta sākumā Jēkabpilī bija apmetusies ebreju kopiena, jo 1739. gadā izdeva īpašu rīkojumu par ebreju izraidīšanu no pilsētas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.radio1.lv/lv/Lasamgabals/1/47207/Janis-Amats:-Jekabpils---Krustpils-HRONIKA|title=Jānis Amats: Jēkabpils - Krustpils HRONIKA|access-date={{dat|2024|4|20||bez}}}}</ref> Pēc izraidīšanas viņi apmetās Krustpilī, kur izveidojās viena no vecākajām ebreju kopienām Latgalē.<ref name="ebreji"/> Kaut arī jau 1766. gadā pilsētā atļāva ieceļot vācbaltiešiem, etniskais sastāvs krasi izmainījās tikai 19. gadsimtā, jo ebrejiem un latviešiem no apkārtējiem pagastiem un [[Latgale]]s atļāva apmesties tikai 1796. gadā,<ref name="vestnesis.lv">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/9356|title=Nacionālās minoritātes - visi vienā pilsētā|access-date=2023-1-27|language=lv}}</ref> taču latviešu īpatsvars ievērojami pieauga tikai pēc [[Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā|dzimtbūšanas atcelšanas Kurzemē]] 1817. gadā. Līdzīgi citām [[Sēlija]]s un [[Latgale]]s pilsētām līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] būtisku iedzīvotāju daļu veidoja ebreji. 1935. gadā [[Latvijas ebreji|ebreju kopiena]] sastāvēja no 793 cilvēkiem Jēkabpilī un 1043 cilvēkiem Krustpilī, veidojot attiecīgi 13,6% un 28,5% pilsētu iedzīvotāju. Turpretim [[vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm]] neatstāja paliekošu iespaidu uz Jēkabpili, jo 1935. gadā to īpatsvars veidoja nepilnu procentu no abu pilsētu kopējā iedzīvotāju skaita.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://stat.gov.lv/sites/default/files/publication/Vecas%20statistikas%20gramatas/1935%20Tautas%20skaitisana/1935_TSK-4dala.pdf|title=Ceturtā tautas skaitīšana Latvijā 1935. gadā|access-date=2023-1-27|language=lv}}</ref> [[Latvijas PSR]] periodā masveida imigrācijas rezultātā [[krievi|krievu]], [[baltkrievi|baltkrievu]] un [[ukraiņi|ukraiņu]] īpatsvars Jēkabpilī un Krustpilī pieauga no 11,9% 1935. gadā līdz 45,5% 1989. gadā. Tajā pašā laikā latviešu īpatsvars saruka no 64,0% līdz 48,4%.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://admin.stat.gov.lv/system/files/publication/2017-08/1989_tautas_skaitisana.pdf|title=1989. gada Vissavienības tautas skaitīšanas rezultāti, Latvijas PSR (demogrāfiskie rādītāji)|access-date=2023-1-27|language=lv}}</ref> Kopš [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s latviešu īpatsvars pieauga lielāko mazākumtautību straujākas izceļošanas, augstākas mirstības un zemākas dzimstības dēļ. {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%; border:0; line-height:175%;" |- style="background:#ccc;" | colspan="19" style="text-align:center; "| '''Iedzīvotāju etniskais sastāvs Jēkabpilī 2024. gadā.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START/IRE031/ Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā — Tautība, Teritoriālā vienība, Mērvienība un Laika periods. Centrālās statistikas pārvaldes datubāzes dati 2024. gada 3. jūnijā.]</ref>''' | rowspan="12" |{{#invoke:chart|pie chart |radius= 100 |units suffix = | slice 1 = 13443 : Latvieši : green | slice 2 = 4995 : Krievi : red | slice 3 = 600 : Baltkrievi : yellow | slice 4 = 522 : Ukraiņi : orange | slice 5 = 517 : Poļi : aqua | slice 6 = 180 : Lietuvieši : blue | slice 7 = 168 : Romi (čigāni) : pink | slice 8 = 23 : Ebreji : white | slice 9 = 9 : Igauņi : brown | slice 10 = 693 : Cita un neizvēlēta : black |hide group legends=yes | percent = true }} kopā 21 150 {{legend|green|Latvieši}} {{legend|red|Krievi}} {{legend|yellow|Baltkrievi}} {{legend|orange|Ukraiņi}} {{legend|aqua|Poļi}} {{legend|blue|Lietuvieši}} {{legend|pink|Romi (čigāni)}} {{legend|white|Ebreji}} {{legend|brown|Igauņi}} {{legend|black|Cita un neizvēlēta}} |- ! style="background:#efefef; width:130px;"| Tautība ! style="background:#efefef; width:80px;"| Procenti ! style="background:#efefef; width:80px;"| Iedz. skaits |- | [[Latvieši]] | style="text-align:center;"| 63,6% | style="text-align:center;" | 13 443 |- | [[Latvijas krievi|Krievi]] | style="text-align:center;"| 23,6% | style="text-align:center;" | 4 995 |- | [[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]] | style="text-align:center;"| 2,8% | style="text-align:center;" | 600 |- | [[Latvijas ukraiņi|Ukraiņi]] | style="text-align:center;"| 2,5% | style="text-align:center;" | 522 |- | [[Latvijas poļi|Poļi]] | style="text-align:center;"| 2,4% | style="text-align:center;" | 517 |- | [[Latvijas lietuvieši|Lietuvieši]] | style="text-align:center;"| 0,9% | style="text-align:center;" | 180 |- | [[Latvijas romi|Romi (čigāni)]] | style="text-align:center;"| 0,8% | style="text-align:center;" | 168 |- | [[Latvijas ebreji|Ebreji]] | style="text-align:center;"| 0,1% | style="text-align:center;" | 23 |- | [[Latvijas igauņi|Igauņi]] | style="text-align:center;"| 0,0% | style="text-align:center;" | 9 |- | Cita un neizvēlēta | style="text-align:center;"| 3,3% | style="text-align:center;" | 693 |} Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2012. gadā Jēkabpilī bija piereģistrēti 20 817 Latvijas pilsoņi (86,4% no kopējā skaita), 2904 [[Latvijas nepilsoņi]] (12,1%) un 281 Krievijas Federācijas pilsoņi (1,2%). Savukārt 2025. gadā bija piereģistrēti 18 929 Latvijas pilsoņi (90,1%), 1661 Latvijas nepilsoņi (7,9%) un 225 Krievijas pilsoņi (1,1%):<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRV/IRV012/table/tableViewLayout1/ Iedzīvotāji pēc valstiskās piederības reģionos un valstspilsētās gada sākumā]</ref> {| class="wikitable" |- ! ! 2012 ! 2013 ! 2014 ! 2015 ! 2016 ! 2017 ! 2018 ! 2019 ! 2020 ! 2021 ! 2022 ! 2023 ! 2024 ! 2025 ! 2026 ! 2027 |- ! Latvijas pilsoņi<br />(īpatsvars) | <small>20 817</small><br />(86,4%) | <small>20 505</small><br /> | <small>20 041</small><br /> | <small>19 966</small><br /> | <small>19 742</small><br /> | <small>19 469</small><br /> | <small>19 524</small><br /> | <small>19 527</small><br /> | <small>19 447</small><br /> | <small>19 329</small><br /> | <small>19 208</small><br /> | <small>19 274</small><br /> | <small>19 099</small><br /> | <small>18 929</small><br />(90,1%) | | | |- ! Latvijas nepilsoņi<br />(īpatsvars) | <small>2904</small><br />(12,1%) | <small>2786</small><br /> | <small>2598</small><br /> | <small>2482</small><br /> | <small>2352</small><br /> | <small>2256</small><br /> | <small>2160</small><br /> | <small>2060</small><br /> | <small>1982</small><br /> | <small>1917</small><br /> | <small>1823</small><br /> | <small>1746</small><br /> | <small>1696</small><br /> | <small>1661</small><br />(7,9%) | | | |- ! Krievijas pilsoņi<br />(īpatsvars) | <small>281</small><br />(1,2%) | <small>268</small><br /> | <small>292</small><br /> | <small>302</small><br /> | <small>299</small><br /> | <small>304</small><br /> | <small>301</small><br /> | <small>295</small><br /> | <small>290</small><br /> | <small>285</small><br /> | <small>280</small><br /> | <small>250</small><br /> | <small>243</small><br /> | <small>225</small><br />(1,1%) | | | |} == Izglītība == {{Vairāki attēli | direction = vertical | width = 250 | footer = Jēkabpils skolas | image1 = Jēkabpils apriņķa skola1.jpg | caption1 = [[1820]]. gadā pēc arhitekta O. Hūna projekta [[klasicisms|klasicisma]] stilā celtā apriņķa skolas ēka | image2 = Jēkabpils pilsētas tirdzniecības skola.jpg | caption2 = Jēkabpils pilsētas tirdzniecības skola, 1910. gadi | image3 = Jēkabpils ģimnāzija1.jpg | caption3 = Jēkabmiesta sieviešu ģimnāzijas nams (pašlaik — Jēkabpils Valsts ģimnāzija) }} === Jēkabpils skolu vēsture === Senākā skola Jēkabpilī tika izveidota jau ap 1715. gadu, kad [[Kurzemes bruņniecība|Kurzemes muižnieks]] un [[Ludzas trakts|Ludzas stārasts]] Jans Dominiks Borhs ziedoja līdzekļus citstarp arī draudzes skolas izveidei pie baziliāņu klostera mūku paspārnē esošās [[Jēkabpils Vissvētās Dievmātes Patvēruma pareizticīgo baznīca|uniātu baznīcas]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://fsspx-fsipd.lv/baznicas-vesture/baznica-latvija/322-uniati-latvija-17-19|title=Uniāti (grieķu katoļi) Latvijas teritorijā 17.–19. gs.|access-date=2023-2-1|language=lv}}</ref> [[Jēkabmiesta apriņķa skola]] tika atvērta 1805. gadā,<ref>Red. Gailīte, S. Jēkabpils. Rīga: Gandrs, 2002. 26.lpp. {{ISBN|9984-593-13-4}}</ref> taču tajā mācīties drīkstēja tikai zēni, savukārt 1834. gadā tika dibināta arī [[Jēkabmiesta Marijas skola|skola meitenēm]]. 1861. gadā tika dibināta atsevišķa [[Jēkabpils pilsētas ebreju pamatskola|pamatskola ebrejiem]]. Tad 1869. gadā Jēkabpilī tika izveidota vienīgā iekšzemes jūrskola Latvijā, kas savu darbību nespēja attaisnot, jo jēkabpiliešiem nebija jūrā iešanas tradīciju, un 1880. gadā jūrskola tika slēgta audzēkņu trūkuma dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://issuu.com/veesturesgr/docs/gr__mata._v__l_tap__anas_proces__.s|title=Ķugniecības vēsture|access-date=2023-1-29|language=lv|archive-date=2023-01-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20230129231701/https://issuu.com/veesturesgr/docs/gr__mata._v__l_tap__anas_proces__.s}}</ref> Kad 1904. gadā Jēkabpilī ieradās [[Ludis Bērziņš]], viņa vadībā tika dibināta [[Jēkabpils pilsētas tirdzniecības skola]]. Savā 11 gadus īsajā pastāvēšanas laikā tajā skolojās vairāki ievērojami cilvēki, t.sk. mediķis [[Pauls Stradiņš]], rakstnieks [[Aleksandrs Grīns]], gleznotājs [[Uga Skulme]] u.c.<ref name="Jēkabpils devums Latvijai un pasaulei"/> Tad 1906. gadā tika dibināta [[Luda Bērziņa sieviešu tirdzniecības skola|tirdzniecības skola sievietēm]], kuras darbību 1912. gadā pārņēma Less kundzes [[Jēkabmiesta sieviešu ģimnāzija]].<ref name="Par senajām skolām Jēkabpilī">"Brīvā Daugava", 1990. 5 VI, Lonija Zobene. "Par senajām skolām Jēkabpilī"</ref><ref name="Tirdzniecības skola Jēkabpilī">"Brīvā Daugava", 2004. 19 X, Sēnala E. "Tirdzniecības skola Jēkabpilī".</ref> [[Pirmais pasaules karš]] pilnībā pārtrauca visu Jēkabpils skolu darbību, jo frontes līnija no 1915. gada septembra līdz 1918. gada martam atradās tiešā pilsētas tuvumā, un visas skolas tika evakuētas. Kā vienīgais izņēmums minama ebreju pamatskola, kas ar pārtraukumu turpināja darboties līdz 1940. gadam.<ref name="Ebreju skolas">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lu.lv/jsc/pilsetas/vidzeme/izglitiba1920/ |title=Ebreju izglītība Latvijā parlamentārās republikas 20. gados - Latvijas Universitāte<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2011|03|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130706095226/http://www.lu.lv/jsc/pilsetas/vidzeme/izglitiba1920/ |archivedate={{dat|2013|07|06||bez}} }}</ref> Pēc [[Latvijas Neatkarības karš|Neatkarības kara]] visas mācību iestādes bija jāveido no jauna. Kā pirmā 1919. gadā tika izveidota [[Jēkabpils Valsts ģimnāzija|Jēkabmiesta Valsts vidusskola]], kurā 1922. gadā izveidoja komercnodaļu, kas 1927. gadā tika izveidota kā patstāvīga [[Jēkabpils Tehnoloģiju tehnikums|Jēkabpils komercskola]]. Vēl 1920. gadā tika atvērta [[Jēkabpils 2. vidusskola|Jēkabpils krievu pamatskola]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.2vsk.edu.lv/skolas-v%C4%93sture|title=Jēkabpils 2. vidusskola. Skolas vēsture|access-date=2023-1-30|language=lv|archive-date=2023-01-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20230130223331/https://www.2vsk.edu.lv/skolas-v%C4%93sture}}</ref> un Jēkabmiesta 1. latvju pamatskola, bet 1921. gadā — Jēkabmiesta 2. latvju pamatskola jeb t.s. "Krasta skola". 1940. gadā Jēkabpils Valsts ģimnāzijā skolotāja Osvalda Pūpola vadībā izveidojās jauniešu nacionālās pretošanās kustība “Viesturieši”,<ref>"Jēkabpils Vēstis", 2018. III, "Jēkabpils 100 gados. 1938-1948. Nozīmīgākie notikumi Jēkabpilī un Krustpilī."</ref> kas darbojās līdz 1941. gada 19. martam. Okupācijas laikā nolūkā padarīt izglītību pieejamu tiem, kam tas nebija iespējams kara laikā un darba dēļ nevar atļauties mācīties pa dienu, 1946. gadā tika atvērta [[Jēkabpils vakara vidusskola]]. Turpretim abas latviešu pamatskolas tika likvidētas. Piemēram, "Krasta skola" 1950. gadā tika pievienota [[Jēkabpils Valsts ģimnāzija|Jēkabpils 1. vidusskolai]] (agrākajai ģimnāzijai).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://jvg.edu.lv/info-par-skolu/skolas-v%C4%93sture.aspx|title=Jēkabpils Valsts ģimnāzija. Skolas vēsture|access-date=2023-1-29|language=lv}}</ref> 1951. gada 24. novembrī tajā tika atklāta vēl viena pretpadomju grupa.<ref>"Jēkabpils Vēstis", 2018. IV, "Jēkabpils 100 gados. 1948-1958. Nozīmīgākie notikumi Jēkabpilī un Krustpilī."</ref> 1962. gadā Jēkabpils 2. vidusskolas (agrākās krievu pamatskolas) vajadzībām tika uzcelta jauna ēka [[Jaunā iela (Jēkabpils)|Jaunajā ielā]] 44, kur tā atrodas joprojām. === Krustpils skolu vēsture === {{Vairāki attēli | align = left | direction = vertical | width = 250 | footer = Krustpils skolas | image1 = Krustpils pamatskola1.jpg | caption1 = Krustpils lielās tautas skolas ēka Madonas ielā 21, 2011. gads. | image2 = Jēkabpils pamatskola.jpg | caption2 = 1933. gadā uzbūvētā Krustpils 6-klasīgās pamatskolas ēka Rīgas ielā 192, 2010. gads }} Pēc [[dzimtbūšanas atcelšana Latvijā|dzimtzemnieku brīvlaišanas]] 1828. gadā mācītājs Alberts Tīlings [[Krustpils Evaņģēliski luteriskā baznīca|Krustpils luterāņu draudzē]] dibināja Bībeles biedrību. Uz šī veidojuma pamata 1836. gadā atklāja pirmo draudzes skolu, kurā mācījās 20 audzēkņi.<ref name="Krustpils draudzes vēsture"/> 1868. gadā atklāja [[Krustpils pamatskola|Krustpils lielo tautas skolu]],<ref>"Brīvā Daugava", 1991. 19 II, D. Kalniņa "Skolas Krustpils apkārtnē".</ref> bet 1904. gadā līdz ar [[Zīlāni (stacija)|Zīlānu stacijas]] darbības uzsākšanu izveidoja Zīlānu dzelzceļa skolu (vēlāk — pamatskolu).<ref>Gailīte, S. Jēkabpils. Rīga:Gandrs, 2002. 32.lpp.</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/4347|title=Atklāta satiksme pa dzelzsceļa līniju Zīlāni - Ventspils|access-date=2023-1-29|language=lv}}</ref> Abas skolas atradās ārpus Krustpils miesta tālaika robežām. 1909. gadā atvēra [[Jēkabpils 3. vidusskola|Krustpils četrklasīgo pilsētas skolu]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.jekabpils-3vidusskola.lv/skolas-vestures-pirmsakumi/|title=Skolas vēstures pirmsākumi|access-date=2023-1-28|language=lv}}</ref> kurai 1933. gadā uzcēla jaunu ēku Rīgas ielā 192, kas zināma arī kā "Baltā skola". Krustpilī pastāvēja arī [[Krustpils pilsētas ebreju pamatskola|ebreju pamatskola]],<ref name="Ebreju skolas"/> bet 1940. gada 4. martā aerokluba Krustpils nodaļā atklāja Krustpils aviācijas skolu ar 16 audzēkņiem.<ref>"Daugavas Vēstnesis", 1940. 7 III, "Aviācijas skola Krustpilī"</ref> Par aviācijas skolas turpmāko darbību ziņu trūkst — visticamāk [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] gaitā tā savu darbību pārtrauca. Okupācijas perioda [[pārkrievošana]]s politikas ietvaros 1948. gadā izveidoja Krustpils 2. septiņgadīgo (krievu) skolu. Tai piešķīra 1933. gadā būvēto skolas ēku, bet latviešu skolai bija jāatgriežas vecajās telpās. 1953. gadā tās abas tika pārveidotas par vidusskolām — latviešu skola kļuva par Krustpils 1. vidusskolu, bet krievu skola — par Krustpils 2. vidusskolu. 1960. gada 23. janvārī Krustpils 1. vidusskolu pārcēla uz tās vajadzībām īpaši būvētu ēku [[Slimnīcas iela (Jēkabpils)|Slimnīcas ielā]] 5, kur tā atrodas līdz mūsdienām. === Apvienotās pilsētas skolas === Apvienojot pilsētas 1962. gadā, pēc vienotas sistēmas tika pārdēvētas abas Krustpils vidusskolas: Krustpils 1. vidusskola tika pārdēvēta par Jēkabpils 3. vidusskolu, bet Krustpils 2. vidusskola — par Jēkabpils 4. vidusskolu. Vispārējās izglītības skolu sistēma saglabājās nemainīga visu atlikušo okupācijas periodu. Pēc neatkarības atjaunošanas 1994. gadā no Jēkabpils ģimnāzijas tika atdalīta [[Jēkabpils pamatskola|Jēkabpils (latviešu) sākumskola]], kas 2001. gadā tika pārcelta uz Jēkabpils 4. vidusskolas telpām, kura savukārt tika pievienota Jēkabpils 2. vidusskolai, tādējādi apvienojot abas krievu plūsmas skolas. Vēl 1994. gada 10. augustā tika dibināta [[Jēkabpils Poļu pamatskola]]. [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)|Finanšu krīzes]] iespaidā tā no 2009. gada atradās bērnudārza telpās, pēc tam Jēkabpils Valsts ģimnāzijas telpās, tad 2011. gadā tā kļuva par Jēkabpils pamatskolas filiāli,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tvnet.lv/5460844/likvide-jekabpils-polu-pamatskolu|title=Likvidē Jēkabpils poļu pamatskolu|access-date=2023-1-29|language=lv}}</ref> līdz beidzot 2015. gadā skolēnu skaita samazinājuma dēļ tā tika likvidēta pavisam.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bdaugava.lv/zinas/ka-saglabat-dzimto-valodu-un-tautas-tradicijas|title=Kā saglabāt dzimto valodu un tautas tradīcijas|access-date=2023-1-29|language=lv}}</ref> Pašvaldības skolu tīkla optimizācijas nolūkā 2019. gadā [[Jēkabpils 2. vidusskola]]i tika pievienota Jēkabpils vakara vidusskola,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.e-klase.lv/aktualitates/zinas/jekabpils-vakara-vidusskolu-pievienos-jekabpils-2-vidusskolai?id=17267|title=Jēkabpils vakara vidusskolu pievienos Jēkabpils 2.vidusskolai|access-date=2023-1-29|language=lv}}</ref> bet 2020. gadā — arī Jēkabpils pamatskola.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bdaugava.lv/zinas/pienem-lemumu-par-jekabpils-pamatskolas-pievienosanu-2-vidusskolai|title=Pieņem lēmumu par Jēkabpils pamatskolas pievienošanu 2. vidusskolai|access-date=2023-1-29|language=lv}}</ref> Pašlaik Jēkabpilī darbojas 4 vispārējās izglītības skolas: * [[Krustpils pamatskola]] * [[Jēkabpils 2. vidusskola]] * [[Jēkabpils 3. vidusskola]] * [[Jēkabpils Valsts ģimnāzija]] === Vidējā profesionālā un augstākā izglītība Jēkabpilī === Jēkabpils ir otra lielākā valstspilsēta Latvijā, kurai nav savas augstskolas. Pilsētā darbojas tikai [[Latvijas Universitāte]]s Jēkabpils filiāle un [[Baltijas Starptautiskā akadēmija|Baltijas Starptautiskās akadēmijas]] Jēkabpils filiāle, kurās iespējams apgūt atsevišķas koledžas, bakalaura un maģistra līmeņa studiju programmas pedagoģijā, sociālajā darbā, tiesību zinātnē un uzņēmējdarbībā. Šo nišu daļēji aizņem [[Jēkabpils Tehnoloģiju tehnikums]] ar struktūrvienību [[Barkava|Barkavā]]. Koledža ir [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijas]] tiešā pakļautībā un tajā tiek realizētas piecas profesionālās vidējās izglītības programmas un piecas 1. līmeņa augstākās izglītības studiju programmas: grāmatvedība un finanses, komercdarbība, datorsistēmu un datortīklu administrēšana, namu pārvaldīšana, mārketings un inovācijas. Pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem 2014./2015.m.g. koledža atzīta par labāko izglītības iestādi tehnikumu grupā Latvijā. === Interešu izglītība Jēkabpilī === Jēkabpilī darbojas šādas interešu izglītības iestādes: * [[Jēkabpils Bērnu un jauniešu centrs]] — darbojas kopš 1950. gada * Jēkabpils Tālākizglītības un informācijas tehnoloģiju centrs — darbojas kopš 2002. gada * [[Arvīda Žilinska Jēkabpils mūzikas skola]] — darbojas kopš 1958. gada * [[Jēkabpils Mākslas skola]] — darbojas kopš 1946. gada * [[Jēkabpils Sporta skola]] — darbojas kopš 1956. gada === Pirmsskolas izglītība Jēkabpilī === Jēkabpilī darbojas šādas pirmsskolas izglītības iestādes: * Pirmsskolas izglītības iestāde "Auseklītis" * Pirmsskolas izglītības iestāde "Bērziņš" * Pirmsskolas izglītības iestāde "Kāpēcītis" * Pirmsskolas izglītības iestāde "Zvaigznīte" * Pirmsskolas izglītības iestāde "Zvaniņš" === Bibliotēkas === Pirmo [[bibliotēka|bibliotēku]] Jēkabpilī dibināja 19. gadsimta otrajā ceturksnī. 1878. gada 18. jūnija ugunsgrēkā bibliotēka līdz ar divām trešdaļām pilsētas ēku nodega. No 1901. gada darbojās atsevišķa ebreju bibliotēka ar lasītavu.<ref name="ebreji"/> Bibliotēku darbība atjaunojās tikai pirmās brīvvalsts laikā. Tā laika posmā no 1920. līdz 1921. gadam Jēkabpilī izveidojās 2 ebreju, 2 latviešu un 1 krievu biedrība, kas saviem biedriem piedāvāja citstarp izsniegt grāmatas no biedrību grāmatu krājumiem. Pēc vairākkārtējiem Jēkabpils latviešu biedrību iesniegumiem Latvijas Kultūras fonda padomei, tā 1924. gadā Jēkabmiesta Izglītības biedrībai piešķīra 547 grāmatas publiskas bibliotēkas ierīkošanai. Vēl 1924. gadā publiskai pieejamībai tika atvērtas divas privātas bibliotēkas, kur grāmatas bija pieejamas par maksu, bet 1924. gada 15. jūlijā sāka darboties Krustpils pilsētas valdes bibliotēka, kurā 1930. gadā atvēra [[Ebreju valoda|ebreju valodā]] izdoto grāmatu nodaļu, jo 60% lasītāju bija [[ebreji]].<ref>"Jēkabpils Vēstis", 2018. II, "Jēkabpils 100 gados. 1928-1938. Nozīmīgākie notikumi Jēkabpilī un Krustpilī."</ref> Kopā pirmās brīvvalsts laikā pastāvēja 8 bibliotēkas Jēkabpilī un 1 Krustpilī. 1940. gadā visas biedrību un Jēkabpils aizsargu pulka bibliotēka tika likvidēta, un to fondi apvienoti, izveidojot vienotu Jēkabpils apriņķa izglītības daļas bibliotēku. Bibliotēkas darbība kļuva haotiska un vēl 1948. gadā tās darbība nebija pilnīgi atjaunota, jo no 8602 grāmatu lielā fonda tikai 3325 grāmatas bija inventarizētas. 1947. gadā tika izveidota bibliotēkas bērnu nodaļa. Šī bibliotēka nepārtraukti turpina darboties līdz mūsdienām kā Jēkabpils pilsētas bibliotēka, kas pašlaik atrodas 1931. gadā celtajā Valsts bankas ēkā [[Andreja Pormaļa iela|Andreja Pormaļa ielā]] 11.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.jpb.lv/lv/par-mums/bibliotekas-vesture/|title=Jēkabpils pilsētas bibliotēkas vēsture|access-date=2023-1-30|language=lv}}</ref> 1953. gadā Krustpils bibliotēkā tika izveidota bērnu bibliotēkas nodaļa. Kopš 1959. gada tā darbojas [[Krustpils kultūras centrs|Krustpils kultūras centra]] telpās [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielā]] 212, un kopš 1999. gada tās nosaukums ir Jēkabpils Galvenā bibliotēka.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.jgb.lv/lv/par-mums/bibliotekas-vesture/|title=Jēkabpils Galvenās bibliotēkas vēsture|access-date=2023-1-30|language=lv}}</ref> === Statistika === Kopā Jēkabpilī 2021./2022. mācību gadā bija: * 1344 bērni pirmsskolas izglītības iestādēs; * 2497 bērni vispārizglītojošajās skolās; * 467 izglītojamie Jēkabpils Tehnoloģiju tehnikumā. == Pilsētvide == === Daugavas ūdenstelpa === [[Attēls:Daugavas krastmala Jēkabpilī.jpg|thumb|250px|Krasta (mūsdienās — Pļaviņu) iela Jēkabpilī 20. gadsimta sākumā]] Jēkabpils urbāno ainavu noteic pilsētas izvietojums gar Daugavas ūdenstelpu. Namu fasāžu tuvums upei rada vizuālu pretnostatījumu starp pilsētu un upi, kā arī starp Jēkabpili un Krustpili tās pretējos krastos. Ap 270 metrus platā ūdenstelpa to starpā atver pilsētbūvnieciski nozīmīgus perspektīvos skatus ar Daugavas kreisā krasta panorāmu posmā no Ostas ielas līdz Strūgu ielai ar panorāmas dominantēm — Svētā Gara klosteri un Uniātu baznīcu — un Daugavas labā krasta panorāmu posmā, kas aptuveni atbilst Krasta ielas trasei.<ref name="Teritorijas plānojuma vides pārskats" /> Vēsturiski tas allaž visskaidrāk ir bijis uztverams Pļaviņu ielā. Tā bija ne tikai pilsētas vizītkarte un rosīgs sabiedriskās un saimnieciskās dzīves centrs, bet arī kalpoja kā rekreācijas vieta peldēm un promenāde pastaigām gar Daugavu. Šī pilsētas un upes mijiedarbība ir apspēlēta arī literāros darbos, piemēram, [[Gunars Janovskis|Gunara Janovska]] romānos "Bez ceļa", "Purvā" un "Pilsēta pie upes".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jpb.lv/lv/gunars-janovskis/|title=''Gunars Janovskis''. Jēkabpils pilsētas bibliotēka.|access-date={{dat|2024|9|19|L|bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jpb.lv/lv/gunars-janovskis/rakstnieks-gunars-janovskis/|title=''Rakstnieks Gunars Janovskis''. Jēkabpils pilsētas bibliotēka.|access-date={{dat|2024|9|19|L|bez}}}}</ref> Tomēr pilsētas ciešā piekļaušanās Daugavai ne vien uzlabo tās ainavu, bet arī rada palu apdraudējumu. Lai pilsētu no tiem pasargātu, pēc 1981. un 1983. gada plūdiem gar abiem Daugavas krastiem tika uzbūvēts aizsargvalnis (dambis). Nelabvēlīgs vaļņa būvniecības blakusefekts bija ielaušanās Daugavas ainavas telpā, kā rezultātā krastmalas namu pirmā stāva līmenis ir aizsegts skatam no pretējā krasta un līdz ar to tēls par pilsētu pie upes ir daļēji zudis. Lai mīkstinātu šo apstākli, pašvaldība, īstenojot pilsētvides projektus, pārveido hidrotehniskās būves par rekreācijas teritoriju ar prioritāti gājējiem un mikromobilitātei, liekot uzsvaru uz apstādījumiem un teritorijas multifunkcionālu pielietojumu, tai skaitā pielāgojot to pasākumu norisei. === Vēsturiskā apbūve === {{Vairāki attēli | direction = vertical | width = 250 | footer = Jēkabpils arhitektūra | image1 = Krustpils_pils.JPG | caption1 = [[Krustpils pils]] | image2 = Jēkabpils Dome.jpg | caption2 = [[Jēkabpils novada dome]]s ēka }} [[Jēkabpils vēsturiskais centrs|Jēkabpils]] un [[Krustpils vēsturiskais centrs]] ar Krustpils pili un tai piegulošo teritoriju kopā veido Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa "Jēkabpils pilsētas vēsturiskais centrs" teritoriju. Tajā iekļautas ēkas no vairākiem 18., 19. un 20. gadsimta būvperiodiem, tostarp [[baroks|baroka]], [[klasicisms|klasicisma]], [[eklektisms|eklektisma]] un [[modernisma arhitektūra|modernisma]]. Slāvu vernakulāro būvniecības tradīciju pārstāv atsevišķas saglabājušās koka ēkas ar smalkiem būvgaldniecības elementiem: greznām aplodām un sandrikiem, tomēr kopumā Jēkabpilī šī tipoloģija nav izkopta tik meistarīgā līmenī, kādu tā sasniedz Latgalē. Plaši pārstāvēts, sevišķi Krustpilī, ir Latgales neobaroks jeb Latgales sarkano ķieģeļu arhitektūra. Kā Jēkabpils, tā arī Krustpils vēsturiskā centra apbūve Latvijas kontekstā izceļas ar savu salīdzinoši zemo apbūvi — lielākā daļa ēku ir vienstāvīgas, un tikai dažām ēkām ir 2 stāvi. Saimniecības ēku būvniecībā tradicionāli pielietots dolomīts, kas ir Daugavas palienē viegli atrodams materiāls. Jēkabpils un Krustpils nedaudz atšķirīgais vēsturiskā centra ielu tīkls atspoguļo dažādos laikmetus, kuros pilsētas veidojušās. Nedaudz senākais Jēkabpils ielu tīkls ir caurmērā regulārs. Tajā izceļas Pļaviņu iela, kas seko Daugavas krasta līnijai, Brīvības iela, kas iezīmē Daugavas applūstošās palienes robežu un seko Kurzemes hercogistes pasta ceļam, kā arī Jēkaba iela, kas seko vēsturiskajam Jēkabpils — Biržu ceļam. Trešdienas jeb Siena tirgus laukums veido 17. un 18. gadsimta Jēkabpils pilsētbūvniecisko kodolu, taču pēc 19. gadsimta beigu ugunsgrēkiem par pilsētas centru kļuva [[Vecpilsētas laukums (Jēkabpils)|Vecpilsētas laukums]]. Ugunsgrēku un karu rezultātā Jēkabpils apbūves struktūrā ir izveidojušies vairāki neapbūvēti tukšumi, kur mūsdienās atrodas labiekārtoti skvēri. Pilsētbūvnieciski nozīmīga ir dziļā Brīvības ielas skatu perspektīva ar Svētā Gara klostera vārtu torni ielas ass galā. Turpretim Krustpils vēsturiskā centra ielu tīkls ir gandrīz perfekti ortogonāls. Pilsētas identitātes veidošanā nozīmīgu lomu ieņem arī pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā neiekļautie vēsturiskās pilsētvides fragmenti Zvanītājos, Jēkaba, Madonas, Miera, Pļaviņu, Rīgas, Stacijas un Zīlānu ielā. Pilsētbūvnieciski izteiksmīgāko laicīgo ēku vidū ir šādas celtnes: * [[Krustpils pils]] komplekss * Bijusī apriņķa renteja (1820) * [[Jēkabmiesta apriņķa skola|Jēkabpils apriņķa skolas ēka]] (1820., O. Hūns, klasicisms) * [[Jēkabpils novada dome|Miertiesas ēka]] (1880) (eklektisms) * Valsts bankas ēka (1931, neoeklektisms) * 19. gadsimta koka dzīvojamo ēku komplekss Pasta ielā 81 — 87 * Dzīvojamo ēku ansamblis Brīvības ielā 178 — 184 * [[Kena muiža|Kena muižas komplekss]] (19. gadsimta beigas, neogotika, eklektisms) * [[Mīlestības tiltiņš (Jēkabpils)|Mīlestības tiltiņš]] (Akmens tilts) pāri Donaviņai (tehnikas piemineklis) === Dievnami === {{Vairāki attēli | direction = vertical | width = 250 | footer = | image1 = Krustpils luter baznica.JPG | caption1 = [[Krustpils Evaņģēliski luteriskā baznīca]] | image2 = Jēkabpils Orthodox church.jpg | caption2 = [[Jēkabpils Svētā Gara klosteris]] | image3 = Jekkb.jpg | caption3 = [[Jēkabpils katoļu baznīca]] }} Daugavas labajā krastā, '''Krustpilī''', atrodas 3 baznīcas. Senākā no tām ir [[Krustpils Evaņģēliski luteriskā baznīca]], kas dokumentos pirmoreiz minēta pirmsreformācijas laikā, 1457. gadā, kā katoļu baznīca. Mūsdienu baznīcas ēka celta 1820. gadā [[ampīrs|ampīra]] stilā. Tā atrodas pie Donaviņas ietekas Daugavā, netālu no Krustpils pils, ar ko kopā tā veido vienotu kompleksu. Sevišķi vērtīgs ir baznīcas interjers. Savukārt [[Krustpils Svētā Nikolaja pareizticīgo baznīca]] celta 1910. gadā bizantiešu stilā. Krievijas Impērijas pārkrievošanas politikas ietvaros tā izvietota zīmīgā vietā — lielceļu krustojuma un dzelzceļa malā, ļaujot to pamanīt ikvienam garāmbraucējam. Visjaunākā baznīcas celtne Jēkabpilī un viena no jaunākajām katoļu draudzēm [[Latvija|Latvijā]] ir 2004. gadā celtā [[Krustpils Romas katoļu baznīca|Krustpils Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca]], kas atrodas Daugavas ielejas malā un kopā ar savu 25 metrus augsto torni kalpo kā Krustpils silueta dominante. Senākie dievnami Daugavas kreisajā krastā, '''Jēkabpilī''', saistās ar austrumu kristietību. [[Jēkabpils Svētā Gara klosteris]] izveidojās reizē ar pašu pilsētu, un tajā iekļaujas 1774. gadā celtā Svētā Nikolaja Brīnumdarītāja klostera baznīca un 1887. gadā celtā Svētā Gara pareizticīgo baznīca. Klosterī atrodas Jakobštates Dievmātes svētbilde, kas saskaņā ar leģendu [[poļu-zviedru karš|Poļu-zviedru kara]] laikā tika izcelta no Daugavas. Tiek uzskatīts, ka svētbildei piemīt brīnumdarošas spējas, tāpēc ik gadu 25. jūlijā ap to pulcējas svētceļnieki. Aptuveni vienlaikus Jēkabpilī izveidojās arī vecticīgo draudze, taču par tās vēsturi saglabājies maz ziņu, jo Krievijas Impērijas represiju rezultātā 1849. gadā vecticībnieku lūgšanu namu nācās slēgt un nojaukt. Pašreizējā [[Jēkabpils vecticībnieku baznīca]] celta pilsētas nomalē 1862. gadā. Nolūkā pievērst pareizticīgo un vecticīgo kopienu vienotībai ar Romas apustulisko sēdekli, 17. gadsimtā Latgalē un Augšzemē sludināja baziliāņu ordeņa misionāri. Ap 1728. gadu baziliāņu ordeņa mūku paspārnē Jēkabpilī sāka darboties Dievmātes Patvēruma jeb Pokrova Uniātu klosteris. 1783. gadā klostera zemē tika uzcelta Uniātu baznīca, kuras telpās mūsdienās darbojas [[Jēkabpils Vissvētās Dievmātes Patvēruma pareizticīgo baznīca|Jēkabpils Vissvētās Dievmātes Patvēruma pareizticīgo draudze]]. Tā ir okupācijas periodā vissmagāk cietusī Jēkabpils baznīca, un tās interjeri ir vāji saglabājušies. Jēkabpils teritorijā Salas muižas luterāņu baznīca atradās jau pirms [[Livonijas karš|Livonijas kara]], tas ir krietni pirms pilsētas dibināšanas. Taču tā kā ierobežojumi pilsētā apmesties vācbaltiešiem tika atcelti 1766. gadā, un latviešiem — 1796. gadā (skat. [[Jēkabpils#Etniskais sastāvs|etnisko sastāvu]]), domājams, ka patstāvīga draudze izveidojās tikai līdz ar [[Jēkabpils Svētā Miķeļa Evaņģēliski luteriskā baznīca]]s celtniecības laiku. Tās pamatakmeni lika 1769. gadā — trīs gadus pēc vācbaltiešu ieceļošanas aizlieguma atcelšanas. Uzsākot būvniecību, tā bija iecerēta kā baroka stila ēka, bet 1807. gadā, noslēdzot būvdarbus, tā realizēta ampīra stilā. [[Jēkabpils katoļu baznīca|Jēkabpils Svētās Jaunavas Marijas dzimšanas Romas Katoļu baznīcas]] dievnams tapa 1866. gadā neoromānikas stilā 1835. gadā celtās koka kapelas vietā. Pēc 1880. gada ugunsgrēka Jēkabpilī ieradās [[baptisti|baptistu]] namdari no [[Jaunjelgava]]s, kas ap sevi sapulcināja aizvien lielāku skaitu ticības piekritēju. 1930. gadā baptistu draudzes vajadzībām uzbūvēja [[Jēkabpils baptistu draudzes baznīca|Jēkabpils baptistu baznīcu]]. Laika gaitā baptisti ir kļuvuši par vienu no straujāk augošajām konfesijām Jēkabpilī, tāpēc 2003. gadā tika uzbūvēts lūgšanu nams baptistu krievu draudzei. Līdz 20. gadsimta vidum pastāvēja piecas [[sinagoga]]s un lūgšanu nami Krustpilī un trīs — Jēkabpilī.<ref name="ebreji">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ebrejumuzejs.lv/vesture/pilsetas-un-vietas/|title=Pilsētas un vietas - Muzejs "Ebreji Latvijā"|access-date={{dat|2024|4|20||bez}}}}</ref> Viena no Krustpils sinagogām bija būvēta 1890. gadā neogotikas stilā. Tā bija apmesta, divstāvu mūra celtne ar smailloka formas logiem. Visgreznākā no Jēkabpils sinagogām bija 1881. gadā eklektisma stilā celtā Jēkabpils Vecā sinagoga Akmeņu ielā 18. 1843. gadā uzbūvēja Jēkabpils Jauno sinagogu Vadoņa (tagad — Pasta) ielā 49. Savukārt 1874. gadā celtā Jēkabpils Amatnieku sinagoga Akmeņu ielā 23 bija Austrumlatvijai raksturīgi arhitektoniski askētiska koka celtne. Papildus sinagogām Jēkabpilī atradās arī [[beitmidrašs]] un [[ješiva]].<ref name="ebreji"/> [[Attēls:Jēkabpils_sinagogas.jpg|thumb|center|600px|No kreisās: Jēkabpils Amatnieku sinagoga (1874), Jēkabpils Vecā sinagoga (1881) un Jēkabpils Jaunā sinagoga (1843)]] === Memoriālās mājas === Pilsētā ir dzīvojuši daudzi ievērojami Jēkabpils un [[Latvija]]s cilvēki. Četriem no viņiem pilsētā atrodas memoriālās mājas: gleznotāju [[Oto Skulme|Oto]] un [[Uga Skulme|Ugas Skulmju]] māja Brīvības ielā 26; ērģelnieka [[Pēteris Sīpolnieks|Pētera Sīpolnieka]] memoriālā māja Brīvības ielā 141, keramiķa [[Andrejs Pormalis|Andreja Pormaļa]] māja A.Pormaļa ielā 119. === Pieminekļi === [[Attēls:Jēkabpils, Brīvības piemineklis 1999-10-30.jpg|thumb|250px|Piemineklis [[Brīvības piemineklis (Jēkabpils)|Kritušiem par Tēviju]] (1925)]] * [[Brīvības piemineklis (Jēkabpils)|Brīvības piemineklis]]; * Piemineklis [[Latvijas Neatkarības karš|Atbrīvošanas cīņās]] 1919. gadā pie [[Dubna (upe)|Dubnas]] upes kritušajiem [[4. Valmieras kājnieku pulks|4. Valmieras kājnieku pulka]] karavīriem [[Kapeles kapi|Kapeles kapos]]; * [[Brāļu kapi pie Jēkabpils valsts ģimnāzijas|Pirmā pasaules kara piemineklis 1915. gadā kritušajiem 3. Kaukāza strēlnieku pulka karavīriem]]; * Piemiņas krusts karavīriem — vecticībniekiem, kas krituši par Latvijas atbrīvošanu 1918-1920; * Piemiņas akmens skolēnu pretošanās kustības “Viesturieši” dalībniekiem un tās vadītājam Osvaldam Pūpolam; * Piemineklis represiju upuriem; * Piemiņas akmens 1941. gadā izsūtītajiem; * Piemiņas akmens [[Strūves parks|Strūves parkā]] ([[Strūves ģeodēziskais loks|Strūves astronomiskais punkts]]); * [[Jēkabpils 330 gadu piemiņas akmens]]; * Skulptūra [[Jāzeps Vītols|Jāzepa Vītola]] piemiņai "Mazais vijolnieks"; * Piemineklis [[Ita Kozakeviča|Itai Marijai Kozakevičai]]. === Parki === [[Attēls:Radžu ūdenskrātuves pludmale.JPG|thumb|250px|[[Radžu ūdenskrātuve]]s pludmale]] Jēkabpils pilsētā kā aktīvās atpūtas objekti ir astoņi parki. [[Krustpils]] pusē ir aplūkojami: [[Krustpils pilsētas parks]], kas atrodas pretī Krustpils kultūras namam; [[Mācītāju dārzs]] — parks, kas atrodas blakus [[Krustpils Evaņģēliski luteriskā baznīca]]i; [[Krustpils muižas parks]]- pils teritorijā; 14. jūnija parks, kas atrodas blakus Krustpils Trīsvienības Romas katoļu baznīcai. Jēkabpils jeb [[Daugava]]s kreisajā pusē atrodas: [[Strūves parks]] (bijušais Kroņa dārzs), kurā atrodas [[Strūves ģeodēziskais loks|Strūves ģeodēziskā loka]] punkts, kas ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā un Latvijas kultūras pieminekļu sarakstā; [[Kena parks]], kas atrodas pie Vienības ielas, pretī [[Jēkabpils autoosta]]i; [[Hikšteina parks]], kas atrodas aiz Kena parka, tuvāk Daugavai; [[Mežaparks (Jēkabpils)|Mežaparks]], kurā atrodas [[Radžu akmens]]. Parks atrodas pie [[Radžu ūdenskrātuve]]s, kas ir pilsētas peldvieta un ir ieguvusi Zilo karogu. === Muzeji un mākslas galerijas === Pilsētā apskatāms Jēkabpils vēstures muzejs, kas atrodas [[Krustpils pils|Krustpils pilī]], kā arī muzeja brīvdabas nodaļa — [[Brīvdabas muzejs "Sēļu sēta"|"Sēļu sēta"]], kas atrodas starp [[Hikšteina parks|Hikšteina]] un [[Kena parks|Kena parku]] un kurā aplūkojamas 19. gadsimta [[Sēlija]]s lauku celtnes. Jēkabpilī atrodas keramiķa [[Andrejs Pormalis|Andreja Pormaļa]] memoriālais muzejs, kas atrodas viņa vārdā nosauktās ielas 119. namā. Muzejā apskatāma darbnīca, [[keramika]]s izstrādājumu ekspozīcija un kamīns. Pilsētā atrodas arī divas mākslas galerijas — "Pie Sīplonieka", kas atrodas ērģelnieka [[Pēteris Sīpolnieks|Pētera Sīpolnieka]] memoriālajā mājā Brīvības ielā 141. Jēkabpils vēsturiskā centra neapdzīvoto [[Brīvības iela (Jēkabpils)|Brīvības]] un [[Pasta iela (Jēkabpils)|Pasta ielas]] namu logos apskatāma lielākā brīvdabas gleznu galerija Latvijā, kas sastāv no 33 akrila krāsas gleznām. Gleznu autori ir Jēkabpils apkaimes mākslinieki, kuru vidū minami [[Ruta Štelmahere]], Ziedonis Bārbals, Mētra Štelmahere, Vēsma Lukstiņa u. c., kā arī Viesītes Mūzikas un Mākslas skolas un Jēkabpils Mākslas skolas skolotāja un audzēkņi.<ref name="ATVERAM LOGUS PASTA IELĀ">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.jekabpils.lv/lv/jaunumi/2013-04-23/atveram-logus-pasta-iela|title=„ATVERAM LOGUS” PASTA IELĀ|work=http://www.jekabpils.lv/|publisher=Jēkabpils pilsētas pašvaldība|accessdate={{dat|2015|02|27||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305112103/http://www.jekabpils.lv/lv/jaunumi/2013-04-23/atveram-logus-pasta-iela|archivedate=2016-03-05}}</ref><ref name="Brīvības ielā atklāj lielāko brīvdabas gleznu galeriju Latvijā">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.jekabpils.lv/lv/jaunumi/2014-09-29/brivibas-iela-atklaj-lielako-brivdabas-gleznu-galeriju-jekabpili|title=Brīvības ielā atklāj lielāko brīvdabas gleznu galeriju Latvijā|work=http://www.jekabpils.lv/|publisher=Jēkabpils pilsētas pašvaldība|accessdate={{dat|2015|02|27||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170923065609/http://www.jekabpils.lv/lv/jaunumi/2014-09-29/brivibas-iela-atklaj-lielako-brivdabas-gleznu-galeriju-jekabpili|archivedate=2017-09-23}}</ref> == Pašvaldība == {{pamatraksts|Jēkabpils pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Jēkabpils novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums}} Jēkabpils pašvaldība, arī [[Jēkabpils novada dome]] (agrāk Jēkabpils dome), ir Jēkabpils novada pašpārvaldes augstākā iestāde. Sastāv no 19 [[deputāts|deputātiem]], ko ievēl reizi četros gados [[pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanās]]. No 1997. līdz 2017. gadam Jēkabpils pilsētas domi vadīja [[Leonīds Salcevičs]]. Pašreizējais Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs ir [[Raivis Ragainis]]. Jēkabpils novada pašvaldībā ir nodarbināti 115 darbinieki.{{nepieciešama atsauce}} == Saimniecība == Jēkabpilī saražoto preču un pakalpojumu kopējā vērtība 2021. gadā bija 288,65 miljoni eiro, savukārt kopprodukts uz vienu iedzīvotāju 2021. gadā bija 13 357 eiro, ierindojot Jēkabpili virs [[Daugavpils]] un [[Jūrmala]]s un aptuveni vienlīdzīgā līmenī ar tādām pilsētām kā [[Rēzekne]], [[Jelgava]] un [[Ventspils]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/valsts-ekonomika/ikp-gada/2352-regionu-un-pilsetu-pievienota-vertiba|title=Reģionu un pilsētu pievienotā vērtība|access-date={{dat|2024|4|20||bez}}|language=lv}}</ref> Lielāko apgrozījumu pilsētā nodrošina uzņēmumi, kas nodarbojas ar [[kokapstrāde]]s preču ražošanu un [[būvniecība]]s pakalpojumu sniegšanu, attīstīta ir arī mazumtirdzniecība un vieglā rūpniecība.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Jēkabpils uzņēmējdarbības vides raksturojums|url=https://www.jekabpils.lv/lv/jekabpils-uznemejdarbibas-vides-raksturojums|access-date=2023-1-27|language=lv}}</ref> Rūpniecības teritorija galvenokārt ir koncentrēta [[Krustpils|Krustpilī]] un pieguļ dzelzceļam, tostarp graudu kaltes SIA "Linas agro" un SIA "Elagro Trade", agrākās [[Krustpils cukurfabrika]]s teritorija un 2005. gadā atklātais Kokapstrādes uzņēmējdarbības parks, kur 2023. gadā citstarp darbojās SIA "Gaujas koks" Krustpils ražotne un SIA "NDB timber". Vērienīgas investīcijas ir paredzētas [[Jēkabpils lidlauks|Jēkabpils lidlauka]] teritorijā, kas atrodas 4 km uz ziemeļiem no pilsētas. Tur paredzēta skaidu plātņu,<ref>{{Ziņu atsauce | title = Jēkabpils lidlaukā Lietuvas uzņēmums VMG plāno būvēt ražotni, ieguldot 190 miljonus eiro | publisher = radio1.lv | date = {{dat|2021|10|11||bez}} | url = https://www.radio1.lv/lv/Ekonomika/1/50973/Jekabpils-lidlauka-Lietuvas-uznemums-VMG-plano-buvet-razotni-ieguldot-190-miljonus-eiro}}</ref> olu un olu pārstrādes produktu ražotnes,<ref>{{Ziņu atsauce | title = «Gallusman» olu ražotni plāno būvēt bijušajā Jēkabpils lidlaukā | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2021|4|10||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/gallusman-olu-razotni-plano-buvet-bijusaja-jekabpils-lidlauka.a399844/}}</ref> kā arī 100 megavatu (MW) saules elektrostacijas izbūve, kas ar elektrību spēs nodrošināt vismaz 40 000 mājsaimniecību.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Investēs 90 miljonus eiro saules elektrostaciju parkā Jēkabpilī | publisher = db.lv | date = {{dat|2023|1|12||bez}} | url = https://www.db.lv/zinas/investes-90-miljonus-eiro-saules-elektrostaciju-parka-jekabpili-510307}}</ref> Šajos investīciju projektos paredzēts kopā piesaistīt 380 miljonus eiro un izveidot vairāk nekā 350 jaunas darba vietas. {| class="wikitable sortable mw-collapsible" align="center" width=900px |+ Jēkabpilī reģistrētie uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu 2022. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://statistika.lursoft.lv/lv/statistika/gada-parskati/ar-lielako-gada-apgrozijumu/novads/jekabpils/2022/|title=Uzņēmējdarbības statistika|access-date=2023-1-27|language=lv}}</ref> ! Nr. !! Uzņēmums !! Darbības veids !! Apgrozījums, mlj. € |- | 1 || SIA "OŠUKALNS" || Kokapstrāde || 83,740 |- | 2 || SIA "PATA JĒKABPILS" || Ražošanas iekārtu un ierīču uzstādīšana || 37,092 |- | 3 || SIA "DEVONA" || Alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecība || 34,658 |- | 4 || SIA "JĒKABPILS PMK" || Būvniecība || 21,877 |- | 5 || SIA "[[Jēkabpils reģionālā slimnīca]]" || Veselības aprūpe || 20,623 |- | 6 || SIA "GEFA LATVIJA" || Vieglā rūpniecība || 10,571 |- | 7 || SIA "Sedumi" || Mazumtirdzniecība || 9,174 |- | 8 || SIA "Ošukalns celtniecība" || Būvniecība || 8,918 |- | 9 || SIA "LC būve" || Būvniecība || 8,232 |- | 10 || SIA "Viadukts" || Būvniecība || 7,131 |- | 11 || SIA "Jēkabpils siltums" || Siltumapgāde || 6,589 |- | 12 || SIA "SILPEC" || Kokapstrāde|| 6,133 |- | 13 || SIA "AM Paletes" || Kokapstrāde || 3,809 |- | 14 || SIA "BIO LOGISTICS" || Loģistika || 3,629 |- | 15 || SIA "NDB timber" || Kokapstrāde || 2,909 |- | 16 || SIA "TOLMETS" || Metāllūžņu vairumtirdzniecība || 2,875 |- | 17 || LPKS "Ezerkrasti-1" || Pārtikas vairumtirdzniecība || 2,798 |- | 18 || SIA "JĒKABPILS PAKALPOJUMI" || Atkritumu savākšana || 2,708 |- | 19 || SIA "Linas Agro" || Graudu uzglabāšana || 2,659 |- | 20 || SIA "FLOWER MARKET" || Ziedu vairumtirdzniecība || 2,480 |} === Satiksme === Jēkabpilī krustojas valsts galvenās tranzīta dzelzceļa līnijas, kurām ir starptautiska nozīme. Latvijas ietvaros šīs līnijas savieno Jēkabpili ar [[Rīga|Rīgu]], [[Jelgava|Jelgavu]], [[Rēzekne|Rēzekni]] un [[Daugavpils|Daugavpili]]. [[Krustpils (stacija)|Krustpils stacija]] uz šīm maģistrālēm ir svarīgs transporta mezgls, kas apstrādā kravas un sadala transporta plūsmas pirms galamērķiem. Jēkabpili šķērsojošās [[dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|dzelzceļa līnijas Rīga-Daugavpils]] un [[dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II|Krustpils-Rēzekne-Zilupe]] ir iekļautas Eiropas Transporta tīkla (TEN-T) pamattīklā. Jēkabpili šķērso arī valsts nozīmes autoceļš Rīga-Daugavpils ({{A ceļš|6}}), kas ved līdz [[Baltkrievija]]s robežai. Pie Jēkabpils tam sākas atzars Rēzekne-Zilupe ({{A ceļš|12}}), kas ved līdz [[Krievija]]s robežai. Šie autoceļi ietilpst Eiropas Transporta tīkla (TEN-T) pamattīklā.<ref name="Investīciju iespējas Jēkabpils pilsētā">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.jekabpils.lv/sites/default/files/universalais/2014/09/4030-pieejamas-investiciju-teritorijas/jekabpils-vf-lv1.pdf|title=Investīciju iespējas Jēkabpils pilsētā|work=http://www.jekabpils.lv/|publisher=Jēkabpils pilsētas pašvaldība|accessdate={{dat|2014|12|30||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160816050505/http://www.jekabpils.lv/sites/default/files/universalais/2014/09/4030-pieejamas-investiciju-teritorijas/jekabpils-vf-lv1.pdf|archivedate={{dat|2016|08|16||bez}}}}</ref> No Daugavas kreisā krasta pilsētā noslēdzas arī reģionālās nozīmes autoceļš [[Lietuva]]s [[Latvijas—Lietuvas robeža|robeža]] ([[Nereta]])-Jēkabpils ({{P ceļš|75}}) un [[Aizkraukle]]-Jēkabpils ({{P ceļš|76}}). Daugavas šķērsojumu Jēkabpilī nodrošina 1962. gadā uzbūvētais [[Jēkabpils tilts]]. Lai nodrošinātu kravas transporta pārvirzīšanu prom no pilsētas centra, samazinātu satiksmes intensitāti un palielinātu nestspēju, kopš 1980. gadiem pastāv iecere būvēt otru tiltu pār Daugavu, taču politisku un ekonomisku satricinājumu dēļ līdz šim iecere nav īstenojusies. Jēkabpils pašvaldība tilta būvniecības ideju virza kopš 2007. gada, kad tika veikta Daugavas šķērsojuma iespējamības izpēte.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://iauto.lv/pie-stures/celu-reportieris/31301-drizuma-planots-pabeigt-izstradat-buvprojektu-planotajam-tiltam-par-daugavu-jekabpili|title=Drīzumā plānots pabeigt izstrādāt būvprojektu plānotajam tiltam pār Daugavu Jēkabpilī|access-date=2023-11-2|language=lv}}</ref> 2012. gadā tika veikta sabiedriskā apspriešana, upes gultnes ģeotehniskā izpēte un ietekmes uz vidi novērtējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.youtube.com/watch?v=wPotfTygctY|title=Iedzīvotāji pauž satraukumu par jaunā tilta būvniecību|access-date=2023-11-2|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.youtube.com/watch?v=yAp1N7eqrq|title=Pirms jaunā tilta skiču projekta izstrādes pēta Daugavas gultni|access-date=2023-11-2|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.youtube.com/watch?v=lempihwzELw|title=Jēkabpiliešus uztrauc jaunā tilta ietekme uz trokšņa līmeni un drošību|access-date=2023-11-2|language=lv}}</ref> Izstrādājot skiču projektu, 2013. gadā kā vizuāli izteiksmīgākais un ekonomiski izdevīgākais variants tika atbalstīts vanšu tilts.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.youtube.com/watch?v=mEm-FV6sjTI|title=Jēkabpils pilsētas domes deputāti par jauno tiltu izvēlas Vanšu tiltu|access-date=2023-11-2|language=lv}}</ref> Otrā tilta pār Daugavu būvniecība bija iekļauta Nacionālajā attīstības plānā 2014. — 2020. gadam,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.youtube.com/watch?v=KK7El0nUnKQ|title=Līdz jaunā tilta pār Daugavu būvniecībai jēkabpiliešiem vēl jāpaciešas|access-date=2023-11-2|language=lv}}</ref> taču plāna ietvaros realizēta tika vien būvprojekta izstrāde, ko pabeidza 2019. gadā. 2020. gadā paredzamās projekta izmaksas bija ap 37 miljoniem eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.youtube.com/watch?v=8QtdpBVbNMA|title=Tilta būvniecību Jēkabpilī kavē finansējuma trūkums|access-date=2023-11-2|language=lv}}</ref> 2020. gadu vidū parādījās bažas par jau esošā tilta bojājumiem un sākās līdzekļu meklēšana tā remontam.<ref>{{Atsauce|title=Jēkabpils dome: Ja tuvāko gadu laikā neveiks tilta remontu, būs jāievieš satiksmes ierobežojumi|url=https://www.youtube.com/watch?v=fPZORxFLvDM|date=2025-11-06|accessdate=2025-11-06|last=LTV Ziņu dienests}}</ref> Pavisam Jēkabpilī ir [[Jēkabpils ielu uzskaitījums|241 iela]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.kadastrs.lv/varis/100003776?type=city|title=Valsts adrešu reģistra dati: Jēkabpils, Jēkabpils nov.|website=kadastrs.lv|accessdate={{dat|2023|1|28||bez}}}}</ref> Garākā no tām ir Rīgas iela Krustpilī, kas 5,68 km garumā ved gar Daugavas labo krastu. === Sabiedriskais transports === {{pamatraksts|Sabiedriskais transports Jēkabpilī}} Pirmā pārceltuve pār Daugavu pie Krustpils pils sāka darboties [[1297]]. gadā. Pārceltuve starp Jēkabpili un Krustpili sāka darboties [[1764]]. gadā,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.zudusilatvija.lv/objects/object/29138/|title=Jēkabpils - Krustpils līnijas kuģis "Gulbis"|access-date=2023-1-31|language=lv}}</ref> bet no 1930. līdz 1936. un no 1944. līdz 1962. gadam satiksmi nodrošināja kuģis "Gulbis", ko tautā dēvēja par "Gulbīti". [[Krustpils (stacija)|Krustpils dzelzceļa stacijā]] notiek regulāri pasažieru pārvadājumi pa dzelzceļu [[dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīgas]], Daugavpils un [[dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II|Rēzeknes]] virzienā. [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Krustpils|Jelgavas]] virzienā pasažieru pārvadājumi nenotiek. No 1901. gada līdz Pirmajam pasaules karam pastāvēja arī [[Zīlāni (stacija)|Zīlānu dzelzceļa stacija]], bet no 1920. līdz 1961. gadam — Jēkabpils dzelzceļa stacija, kas savienoja pilsētu ar [[Viesītes šaursliežu dzelzceļš|Viesītes šaursliežu lauku dzelzceļiem]]. Starppilsētu autobusu pārvadājumi tiek veikti [[Jēkabpils autoosta|Jēkabpils autoostā]]. Pasažieru pārvadājumus Jēkabpils pilsētā veic pašvaldības kapitālsabiedrība SIA “Jēkabpils autobusu parks”, kas darbojas kopš 1949. gada 19. jūlija.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.jekabpilsap.lv/lv/uznemuma-vesture/|title=Jēkabpils autobusu parka vēsture|access-date=2023-1-31|language=lv}}</ref> Jēkabpilī ir 9 pilsētas autobusu maršruti,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.jekabpilsap.lv/lv/|title=Jēkabpils autobusu parks|access-date=2023-1-31|language=lv}}</ref> kuros 2019. gadā tika pārvadāti 1 621 622 pasažieri.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.atd.lv/sites/default/files/jaunumi/ATDInfo_06082021_parvadatie%20pasazieri_v2.pdf|title=Autotransporta direkcija. Informācija par pārvadāto pasažieru skaita izmaiņām iekšzemes sabiedriskajā transportā|access-date=2023-1-31|language=lv}}</ref> 2019. gadā tika uzsākta autoparka nomaiņa uz ar saspiesto dabasgāzi darbināmiem ''[[SOR Libchavy|SOR]]'' BNG10.5 autobusiem, kas iegādāti programmas “Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena “Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs” specifiskā atbalsta mērķa “Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru (autobusi)" ietvaros.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.db.lv/zinas/jekabpils-ielas-kurses-ar-saspiesto-dabasgazi-darbinami-satiksmes-autobusi-487686|title=Jēkabpils ielās kursēs ar saspiesto dabasgāzi darbināmi satiksmes autobusi|access-date=2023-1-31|language=lv}}</ref> == Sports == Lielākais sporta infrastruktūras komplekss ir 2020. gadā atklātā [[Jēkabpils Sporta halle]] ar tai piegulošo [[Jēkabpils stadions|Jēkabpils stadionu]], Jēkabpils Sporta centra viesnīcu "Vārpa" un citiem sporta laukumiem. Pirms tam gada darbojas [[Jēkabpils Sporta nams]]. Krustpilī atrodas ūdens relaksācijas centrs "Citrus SPA" un sporta peldbaseins. Savs sporta komplekss un stadions ir arī katrai no pilsētas skolām. [[Mežaparks (Jēkabpils)|Mežaparkā]] atrodas vairāki brīvdabas sporta laukumi, trases, takas, āra trenažieri un citi sporta infrastruktūras objekti. Tam piegulošajā [[Radžu ūdenskrātuve|Radžu ūdenskrātuvē]] atrodas Zilā karoga pludmale un veikparks. Savukārt pilsētas centrā, Filozofu ielā, atrodas "pumptrack" velotrase. Sporta izglītību nodrošina [[Jēkabpils Sporta skola]], kas nodrošina sešas akreditētas profesionālās ievirzes programmas basketbolā, futbolā, handbolā, šahā, vieglatlētikā un volejbolā. Jēkabpilī darbojas vairāk kā 20 sporta biedrības un klubi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.jekabpilssc.lv/lv/sports-novada/sporta-biedribas-un-klubi/#J%C4%93kabpils%20pils%C4%93t%C4%81|title=SPORTA BIEDRĪBAS UN KLUBI|access-date=2023-11-4|language=lv}}</ref> == Plašsaziņas līdzekļi == Pilsētā darbojas trīs [[laikraksts|laikrakstu]] redakcijas — "[[Brīvā Daugava]]", kas ir [[Jēkabpils novads|Jēkabpils novada]] laikraksts un viens no vecākajiem izdotajiem laikrakstiem [[Latvija|Latvijā]] un "[[Jaunais Vēstnesis]]", kas ir [[Jēkabpils rajons|Jēkabpils rajona]] neatkarīgais laikraksts. Jēkabpils pilsētas pašvaldība izdod savu avīzi "[[Jēkabpils Vēstis]]". No 2005. gada iznāk arī bezmaksas avīze "Ceturtdiena". Savukārt no 2013. gada iznāk bezmaksas ikmēneša žurnāls "Vērtīgs", ko katru mēnesi ikviens uzņēmums un iedzīvotājs saņem savā pastkastītē un arī [[Aizkraukle]]s, [[Madona]]s, [[Līvāni|Līvānu]], [[Preiļi|Preiļu]] pilsētās žurnāls tiek izplatīts pa visām pastkastītēm. Jēkabpilī atrodas [[Vidusdaugavas televīzija]]s studija, kā arī [[radio]] studijas "[[Radio1]]", kas raida 107.0 FM diapazonā 24 stundas diennaktī Jēkabpils, [[Preiļu rajons|Preiļu]], [[Aizkraukles rajons|Aizkraukles]], [[Madonas rajons|Madonas]], daļēji [[Daugavpils rajons|Daugavpils]] un [[Rēzeknes rajons|Rēzeknes rajonos]] un "[[Divu Krastu radio]]", kas raida Jēkabpils, [[Aizkraukles novads|Aizkraukles]], [[Madonas novads|Madonas]], [[Līvānu novads|Līvānu]], [[Preiļu novads|Preiļu novados]]. [[Internets|Internetā]] informācija par Jēkabpili un tās novadu ir iegūstama informatīvajā portālā "Jēkabpils laiks". == Starptautiskie sakari == === Sadraudzības pilsētas === Jēkabpils sadraudzības pilsētas:<ref name="Jēkabpils novada pašvaldības 2021. gada publiskais pārskats">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.jekabpils.lv/lv/media/16262/download?attachment|title=Jēkabpils novada pašvaldības 2021. gada publiskais pārskats|access-date=2023-1-26|language=lv}}</ref> * {{vieta|Polija|Sokolova Podlaska}} (kopš 1992. g.) * {{vieta|Vācija|Melle}} (kopš 1998. g.) * {{vieta|Igaunija|Mārdu}} (kopš 2003. g.) * {{vieta|Polija|Červjonka-Leščini}} (kopš 2004. g.) * {{vieta|Lietuva|Rokišķi}} (kopš 2010. g.) * {{vieta|Azerbaidžāna|Garačuhura}} (kopš 2012. g.) * {{vieta|Ukraina|Mirhoroda}} (kopš 2014. g.) === Sadarbības partneri === Jēkabpils ir [[Baltijas valstis|Baltijas]] pilsētu savienības (UBC) locekle. Līdz šim Jēkabpils ir sadarbojusies ar [[Narofominska|Narofominsku]] [[Krievija|Krievijā]] un [[Ļida|Ļidu]], [[Šarkavščina|Šarkavščinu]], [[Mjori]]em un [[Postavi]]em [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], taču [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]] dēļ 2014. gadā sadarbība tika pārtraukta ar Narofominsku, savukārt 2022. gadā — ar Baltkrievijas pilsētām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bdaugava.lv/zinas/pasvaldibas-dome-nolemj-partraukt-sadarbibu-ar-sadraudzibas-pilsetam-baltkrievija|title=Pašvaldības dome nolemj pārtraukt sadarbību ar sadraudzības pilsētām Baltkrievijā|access-date=2023-1-26|language=lv}}</ref> Pilsētas sadarbības partneri:<ref name="Jēkabpils novada pašvaldības 2021. gada publiskais pārskats"/> * {{vieta|Polija|Bidgošča}} — sadarbība ar Jēkabpils Poļu skolu, bērnu delegāciju apmaiņa * {{vieta|Dānija|Skive}} — sadarbība ūdenssaimniecības uzlabošanas jomā * {{vieta|Norvēģija|Mossa}} — sadarbība atkritumu saimniecības sakārtošanas jomā == Personības == {| role="presentation" class="wikitable mw-collapsible mw-collapsed" width=900px | '''Jēkabpilī dzimuši''' |- | {{div col}} * Krievijas Impērijas ķeizariene [[Katrīna I]] (1684—1727), dzimusi kā Marta Skavronska (pēc vienas no versijām<ref>{{LKV|VIII.|16 211}}</ref>), * uzņēmējs [[Ābrams Leibovics]] (1869—1941), * gleznotāja [[Emma Baltmane]] (1882—1969), * lidotājs [[Kārlis Skaubītis]] (1889—1929), * mākslinieks [[Oto Skulme]] (1889—1967), * mākslinieks [[Uga Skulme]] (1895—1963), * keramiķis [[Andrejs Pormalis]] (1898—1977), * arhitekts [[Alfrēds Laukirbe]] (1901—1993), * ērģelnieks [[Pēteris Sīpolnieks]] (1913—1984), * tēlnieks [[Laimonis Blumbergs]] (1919—2014), * rakstniece [[Saulcerīte Viese]] (1932—2004), * politiķis [[Aivars Lembergs]] (1953), * mūziķis [[Aigars Grāvers]] (1961), * aktrise [[Elita Kļaviņa]] (1966), * futbolists [[Andrejs Piedels]] (1970), * aktieris [[Artis Robežnieks]] (1971), * dzejnieks [[Arvis Viguls]] (1987), * aktrise [[Dārta Daneviča]] (1988), * hokejists [[Mārtiņš Jakovļevs]] (1991), * futbolists [[Deniss Rakels]] (1992), * kamaniņu braucējs [[Artūrs Dārznieks]] (1993), * autosportists [[Reinis Nitišs]] (1995). {{div col end}} |} {| role="presentation" class="wikitable mw-collapsible mw-collapsed" width=900px | '''Jēkabpilī dzīvojuši''' |- | {{div col}} * rakstnieks [[Konrāds Bullāns]] (1877—1915), * selekcionārs [[Viktors Orehovs]] (1909—1998), * novadpētniece [[Lūcija Ķuzāne]] (1927), * dzejniece [[Ārija Elksne]] (1928—1984), * māksliniece [[Aina Karlsone]] (1935—2012), * filoloģe [[Ruta Šenberga]] (1940—2023), * dzejnieks [[Guntars Godiņš]] (1958), * dzejniece [[Ruta Štelmahere]] (1965), * režisors [[Dž. Dž. Džilindžers]] (1966), * iekšlietu ministrs [[Sandis Ģirģens]] (1980), * dzejnieks [[Ronalds Briedis]] (1980), * dzejnieks [[Artis Ostups]] (1988). {{div col end}} |} == Skatīt arī == * [[Jēkabpils pilsētas vadītājs|Jēkabpils pilsētas vadītāji]] * [[Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Jēkabpilī]] * [[Jēkabpils ielu uzskaitījums]] == Attēlu galerija == <center><gallery widths="150" heights="100" perrow="5"> Attēls:Stacija.jpg|[[Krustpils (stacija)|Krustpils dzelzceļa stacija]] Attēls:Rigas iela.jpg|Rīgas iela Attēls:Krustpils kult nams.jpg|[[Krustpils kultūras nams]] Attēls:Brivibas iela.jpg|Brīvības iela Attēls:Klostera baznīca.jpg|[[Jēkabpils Svētā Gara klosteris|Svētā Gara klostera baznīca]] Attēls:Kanāls Kena parkā.jpg|Kena parka dīķis Milestibas tiltins Krustpili.jpg|Mīlestības tiltiņš Attēls:Tautas nams.jpg|Jēkabpils tautas nams (bijušais Aizsargu nams) Attēls:Svari.jpg|Svari [[Vecpilsētas laukums (Jēkabpils)|Vecpilsētas laukumā]] Jēkabpilī simbolizē agrāko tirgus laukumu Attēls:Jēkabpilieši.jpg|Instalācija — vēsturiski informatīvi stendi par pilsētu un tās iedzīvotājiem </gallery></center> == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Ārējās saites == * [https://www.jekabpils.lv Jēkabpils mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130103061223/http://www.jekabpils.lv/ |date={{dat|2013|01|03||bez}} }} * [http://www.jekabpilslaiks.lv Jēkabpils ziņas internetā] * [http://www.delfi.lv/news/national/politics/jekabpils-ielu-remonta-laika-uzietie-atradumi-maina-arheologu-prieksstatus.d?id=41037999/ Jaunākie arheoloģiskie atradumi Jēkabpilī] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200924085821/https://www.delfi.lv/news/national/politics/jekabpils-ielu-remonta-laika-uzietie-atradumi-maina-arheologu-prieksstatus.d?id=41037999%2F |date={{dat|2020|09|24||bez}} }} {{Latvijas pilsētas}} {{Jēkabpils novads}} {{Latvijas administratīvais iedalījums}} {{Novadu centri}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Jēkabpils rajons}} {{Jēkabpils apriņķis}} {{Kurzemes un Zemgales hercogiste}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Sēlija]] [[Kategorija:Latgale]] [[Kategorija:Jēkabpils| ]] 8vm01bsbze0j5ex99azbsn1z8aqgss2 0 8167 4457386 4378459 2026-04-22T09:09:18Z ~2026-24595-24 144437 4457386 wikitext text/x-wiki {{Mēneši}} [[Attēls:Ansis Cīrulis. Sējas jeb lapu mēnesis (1928).jpg|250px|thumb|right|[[Ansis Cīrulis|Anša Cīruļa]] 1928. gada spalvas zīmējumu sērijas „Gada laiki” darbs „Sējas jeb lapu mēnesis”]] '''Maijs''' ({{val|la|mensis Maius}}, par godu Senās Romas dievietei [[Maija (mitoloģija)|Maijai]]) ir [[gads|gada]] piektais [[mēnesis]] un viens no septiņiem mēnešiem, kuram ir 31 [[diena]]. Latviešu mēneša senais nosaukums ir '''lapu''' vai '''sējas mēnesis''', savukārt lietuviešu senais nosaukums ir ''ziedu mėnuo'', bet mūsdienās — ''gegužė''.<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Mitoloģijas enciklopēdija 2 |year=1994 |publisher=[[Galvenā enciklopēdiju redakcija|Latvijas enciklopēdija]] |location=Rīga |isbn=5-89960-044-6 |page=200 |chapter=Latviešu mitoloģija}}</ref> Maijs ir pēdējais [[pavasaris|pavasara]] mēnesis. Tie cilvēki, kuri ir dzimuši līdz [[20. maijs|20. maijam]], pēc [[horoskops|horoskopa]] ir [[vērsis (zodiaka zīme)|vērši]], bet pēc šī datuma dzimušie ir [[dvīņi (zodiaka zīme)|dvīņi]]. ir arī sieviešu vārds maija kurš ir pilnīgi šļuhīgs sūds == Svētki == === Starptautiskie === * [[1. maijs]] — Darba svētki * [[15. maijs]] — Ģimenes diena * [[17. maijs]] — Elektrosakaru diena * [[18. maijs]] — Muzeju diena * [[21. maijs]] — Kosmosa diena * [[31. maijs]] — Diena bez tabakas === Latvijā === * [[1. maijs]] — LR Satversmes sapulces sasaukšanas diena * [[4. maijs]] — LR Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena * [[9. maijs]] — Eiropas diena * Maija otrā svētdiena — Mātes diena === Citu valstu svētki === * [[25. maijs]] — [[Āfrika]]s atbrīvošanas diena * [[26. maijs]] — [[Kijiva]]s pilsētas diena == Atceres dienas == * [[8. maijs]] — Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena == Maija vārda dienas Latvijā == [[Latviešu vārda dienu kalendārs|Latviešu vārda dienu kalendārā]] maijā pa dienām apkopoti šādi biežāk Latvijā lietotie cilvēku vārdi:<ref>[http://vardadiena.com/kalendars/LV/2017/5/ Maijs 2017]</ref> {| class="wikitable" !datums !vārdi !datums !vārdi !datums !vārdi !datums !vārdi !datums !vārdi |- |[[1. maijs|1.]]||[[Ziedonis (priekšvārds)|Ziedonis]]||[[8. maijs|8.]]||[[Staņislava (priekšvārds)|Staņislava]], [[Staņislavs (priekšvārds)|Staņislavs]], [[Stefānija]]||[[15. maijs|15.]]||[[Airita]], [[Arita]], [[Sofija (priekšvārds)|Sofija]], [[Taiga (priekšvārds)|Taiga]]||[[22. maijs|22.]]||[[Emīlija (priekšvārds)|Emīlija]]||[[29. maijs|29.]]||[[Maksis]], [[Raivis]], [[Raivo]] |- |[[2. maijs|2.]]||[[Sigmunds]], [[Zigismunds]], [[Zigmunds (priekšvārds)|Zigmunds]]||[[9. maijs|9.]]||[[Einārs]], [[Ervīns]], [[Klāvs (priekšvārds)|Klāvs]]||[[16. maijs|16.]]||[[Edijs]], [[Edvīns]]||[[23. maijs|23.]]||[[Leokādija]], [[Leontīne]], [[Ligija]], [[Lonija]]||[[30. maijs|30.]]||[[Lolita (priekšvārds)|Lolita]], [[Vitolds]] |- |[[3. maijs|3.]]||[[Gints]], [[Uvis]]||[[10. maijs|10.]]||[[Maija]], [[Paija]]||[[17. maijs|17.]]||[[Dailis]], [[Herberts (priekšvārds)|Herberts]], [[Umberts]]||[[24. maijs|24.]]||[[Ilvija]], [[Marlēna]], [[Ziedone]]||[[31. maijs|31.]]||[[Alīda]], [[Jūsma]] |- |[[4. maijs|4.]]||[[Vijolīte (priekšvārds)|Vijolīte]], [[Viola (priekšvārds)|Viola]], [[Vizbulīte]]||[[11. maijs|11.]]||[[Karmena (priekšvārds)|Karmena]], [[Manfreds]], [[Milda]]||[[18. maijs|18.]]||[[Ēriks (priekšvārds)|Ēriks]], [[Inese (priekšvārds)|Inese]], [[Inesis (priekšvārds)|Inesis]]||[[25. maijs|25.]]||[[Anšlavs]], [[Junora]] |- |[[5. maijs|5.]]||[[Ģederts (priekšvārds)|Ģederts]], [[Ģirts]]||[[12. maijs|12.]]||[[Ina (priekšvārds)|Ina]], [[Ināra]], [[Inārs]], [[Valija]]||[[19. maijs|19.]]||[[Lita]], [[Sibilla]], [[Teika (priekšvārds)|Teika]]||[[26. maijs|26.]]||[[Eduards (priekšvārds)|Eduards]], [[Edvards (priekšvārds)|Edvards]], [[Varis]] |- |[[6. maijs|6.]]||[[Didzis]], [[Gaidis]]||[[13. maijs|13.]]||[[Ira]], [[Iraīda]], [[Irēna]], [[Irina]]||[[20. maijs|20.]]||[[Salvis]], [[Selva]], [[Venta (priekšvārds)|Venta]]||[[27. maijs|27.]]||[[Dzidra]], [[Dzidris]], [[Gunita]], [[Loreta]] |- |[[7. maijs|7.]]||[[Henriete]], [[Henrijs (priekšvārds)|Henrijs]], [[Jete]], [[Enriko]]||[[14. maijs|14.]]||[[Aivita]], [[Elfa]], [[Elvita]], [[Krišjānis (priekšvārds)|Krišjānis]]||[[21. maijs|21.]]||[[Akvelīna]], [[Ernestīne]], [[Ingmārs]]||[[28. maijs|28.]]||[[Vilhelms (priekšvārds)|Vilhelms]], [[Vilis]] |- |} == Skatīt arī == * [[Maija klimats Latvijā]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Viss gads}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Maijs| ]] e8sj2jyevpmtlqvw5jceeijj6jd8z76 4457400 4457386 2026-04-22T09:23:39Z Lasks 38532 Atcēlu [[Special:Contributions/~2026-24595-24|~2026-24595-24]] ([[User talk:~2026-24595-24|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4457386 4457400 wikitext text/x-wiki {{Mēneši}} [[Attēls:Ansis Cīrulis. Sējas jeb lapu mēnesis (1928).jpg|250px|thumb|right|[[Ansis Cīrulis|Anša Cīruļa]] 1928. gada spalvas zīmējumu sērijas „Gada laiki” darbs „Sējas jeb lapu mēnesis”]] '''Maijs''' ({{val|la|mensis Maius}}, par godu Senās Romas dievietei [[Maija (mitoloģija)|Maijai]]) ir [[gads|gada]] piektais [[mēnesis]] un viens no septiņiem mēnešiem, kuram ir 31 [[diena]]. Latviešu mēneša senais nosaukums ir '''lapu''' vai '''sējas mēnesis''', savukārt lietuviešu senais nosaukums ir ''ziedu mėnuo'', bet mūsdienās — ''gegužė''.<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Mitoloģijas enciklopēdija 2 |year=1994 |publisher=[[Galvenā enciklopēdiju redakcija|Latvijas enciklopēdija]] |location=Rīga |isbn=5-89960-044-6 |page=200 |chapter=Latviešu mitoloģija}}</ref> Maijs ir pēdējais [[pavasaris|pavasara]] mēnesis. Tie cilvēki, kuri ir dzimuši līdz [[20. maijs|20. maijam]], pēc [[horoskops|horoskopa]] ir [[vērsis (zodiaka zīme)|vērši]], bet pēc šī datuma dzimušie ir [[dvīņi (zodiaka zīme)|dvīņi]]. == Svētki == === Starptautiskie === * [[1. maijs]] — Darba svētki * [[15. maijs]] — Ģimenes diena * [[17. maijs]] — Elektrosakaru diena * [[18. maijs]] — Muzeju diena * [[21. maijs]] — Kosmosa diena * [[31. maijs]] — Diena bez tabakas === Latvijā === * [[1. maijs]] — LR Satversmes sapulces sasaukšanas diena * [[4. maijs]] — LR Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena * [[9. maijs]] — Eiropas diena * Maija otrā svētdiena — Mātes diena === Citu valstu svētki === * [[25. maijs]] — [[Āfrika]]s atbrīvošanas diena * [[26. maijs]] — [[Kijiva]]s pilsētas diena == Atceres dienas == * [[8. maijs]] — Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena == Maija vārda dienas Latvijā == [[Latviešu vārda dienu kalendārs|Latviešu vārda dienu kalendārā]] maijā pa dienām apkopoti šādi biežāk Latvijā lietotie cilvēku vārdi:<ref>[http://vardadiena.com/kalendars/LV/2017/5/ Maijs 2017]</ref> {| class="wikitable" !datums !vārdi !datums !vārdi !datums !vārdi !datums !vārdi !datums !vārdi |- |[[1. maijs|1.]]||[[Ziedonis (priekšvārds)|Ziedonis]]||[[8. maijs|8.]]||[[Staņislava (priekšvārds)|Staņislava]], [[Staņislavs (priekšvārds)|Staņislavs]], [[Stefānija]]||[[15. maijs|15.]]||[[Airita]], [[Arita]], [[Sofija (priekšvārds)|Sofija]], [[Taiga (priekšvārds)|Taiga]]||[[22. maijs|22.]]||[[Emīlija (priekšvārds)|Emīlija]]||[[29. maijs|29.]]||[[Maksis]], [[Raivis]], [[Raivo]] |- |[[2. maijs|2.]]||[[Sigmunds]], [[Zigismunds]], [[Zigmunds (priekšvārds)|Zigmunds]]||[[9. maijs|9.]]||[[Einārs]], [[Ervīns]], [[Klāvs (priekšvārds)|Klāvs]]||[[16. maijs|16.]]||[[Edijs]], [[Edvīns]]||[[23. maijs|23.]]||[[Leokādija]], [[Leontīne]], [[Ligija]], [[Lonija]]||[[30. maijs|30.]]||[[Lolita (priekšvārds)|Lolita]], [[Vitolds]] |- |[[3. maijs|3.]]||[[Gints]], [[Uvis]]||[[10. maijs|10.]]||[[Maija]], [[Paija]]||[[17. maijs|17.]]||[[Dailis]], [[Herberts (priekšvārds)|Herberts]], [[Umberts]]||[[24. maijs|24.]]||[[Ilvija]], [[Marlēna]], [[Ziedone]]||[[31. maijs|31.]]||[[Alīda]], [[Jūsma]] |- |[[4. maijs|4.]]||[[Vijolīte (priekšvārds)|Vijolīte]], [[Viola (priekšvārds)|Viola]], [[Vizbulīte]]||[[11. maijs|11.]]||[[Karmena (priekšvārds)|Karmena]], [[Manfreds]], [[Milda]]||[[18. maijs|18.]]||[[Ēriks (priekšvārds)|Ēriks]], [[Inese (priekšvārds)|Inese]], [[Inesis (priekšvārds)|Inesis]]||[[25. maijs|25.]]||[[Anšlavs]], [[Junora]] |- |[[5. maijs|5.]]||[[Ģederts (priekšvārds)|Ģederts]], [[Ģirts]]||[[12. maijs|12.]]||[[Ina (priekšvārds)|Ina]], [[Ināra]], [[Inārs]], [[Valija]]||[[19. maijs|19.]]||[[Lita]], [[Sibilla]], [[Teika (priekšvārds)|Teika]]||[[26. maijs|26.]]||[[Eduards (priekšvārds)|Eduards]], [[Edvards (priekšvārds)|Edvards]], [[Varis]] |- |[[6. maijs|6.]]||[[Didzis]], [[Gaidis]]||[[13. maijs|13.]]||[[Ira]], [[Iraīda]], [[Irēna]], [[Irina]]||[[20. maijs|20.]]||[[Salvis]], [[Selva]], [[Venta (priekšvārds)|Venta]]||[[27. maijs|27.]]||[[Dzidra]], [[Dzidris]], [[Gunita]], [[Loreta]] |- |[[7. maijs|7.]]||[[Henriete]], [[Henrijs (priekšvārds)|Henrijs]], [[Jete]], [[Enriko]]||[[14. maijs|14.]]||[[Aivita]], [[Elfa]], [[Elvita]], [[Krišjānis (priekšvārds)|Krišjānis]]||[[21. maijs|21.]]||[[Akvelīna]], [[Ernestīne]], [[Ingmārs]]||[[28. maijs|28.]]||[[Vilhelms (priekšvārds)|Vilhelms]], [[Vilis]] |- |} == Skatīt arī == * [[Maija klimats Latvijā]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Viss gads}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Maijs| ]] f6v33vku71zzp8f78tcpcl56zvb93e1 0 10779 4457095 4419327 2026-04-21T13:37:28Z ~2026-24440-44 144392 /* ievads */ 4457095 wikitext text/x-wiki {{Infobox University |native = Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola "RISEBA" |image = |motto =Kur bizness tiekas ar mākslu. |established = 1992 |type = Privāta augstskola |endowment = |rector = Irina Senņikova Dr.oec. |faculty =Biznesa un ekonomikas fakultāte Mediju un radošo tehnoloģiju fakultāte Arhitektūras un dizaina fakultāte |students =2444 |alumni =17 000+ |location = {{vieta|Latvija|Rīga}} |country = Latvija |address = Meža iela 3, Rīga, LV-1048 |nickname =RISEBA |website = {{URL|http://www.riseba.lv}} |logo = [[Attēls:RISEBA gerbonis.png|200px]] |chairman=Jevgēnijs Kurovs Dr.oec.|name=Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola "RISEBA"}} [[Attēls:RISEBA, biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola, galvenā ēka.jpg|alt=RISEBA|thumb|Biznesa, mākslas un tehnologiju augstskolas "RISEBA" galvenā ēka, Meža ielā 3]] [[Attēls:RISEBA, biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola, H2O6 kvartāls.jpg|alt=FAD|thumb|Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas "RISEBA" ēka Durbes ielā 4]] Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola RISEBA ir privāta augstskola ar vairāk nekā 30 gadu pieredzi, kas piedāvā konkurētspējīgu izglītību un sagatavo augsta līmeņa speciālistus un vadītājus biznesa un radošajās industrijās darbam starptautiskā vidē. Augstskola dibināta 1992. gadā, laikā, kad Latvija veidoja savu izglītības sistēmu pēc neatkarības atgūšanas. RISEBA pirmsākumi cieši saistīti ar Apvienoto Karalisti, īpaši Mančestru, kur tika veidoti pirmie sadarbības pamati. Tās pirmais nozīmīgais partneris un līdzdibinātājs bija Mančestras Mākslas un tehnoloģiju koledža. Šī sadarbība būtiski ietekmēja RISEBA attīstību - no studiju satura un pieejas līdz pat augstskolas vizuālajai identitātei, tostarp logo un krāsu izvēlei, kas saglabātas līdz mūsdienām. RISEBA abreviatūra radusies no augstskolas sākotnējā nosaukuma angļu valodā - ''Riga International School of Economics and Business Administration'' (Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola), savukārt šobrīd tās oficiālais nosaukums latviešu valodā ir Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola “RISEBA”. [[Students|Studenti]] var izmantot RISEBA piedāvātās starptautiskās iespējas, augstskola ieguvusi ''European Foundation for Management Development'' (''EFMD'') programmu akreditāciju ''EPAS'', kā arī ieguvusi Starptautiskā menedžmenta attīstības asociācijas dinamiskās sabiedrībās (''CEEMAN'') starptautiskās kvalitātes akreditāciju (''International Quality Accreditation''). == Studiju programmas == * bakalaura studiju programmas: Arhitektūra, Audiovizuālā mediju māksla, Biznesa psiholoģija, Eiropas biznesa studijas, Jaunuzņēmumu ekonomika un finanses, Sabiedrisko attiecību un reklāmas menedžments, Uzņēmējdarbības vadība.<ref>[https://www.riseba.lv/lv/bakalaura-studiju-programmas Bakalaura studiju programmas]{{Novecojusi saite}}</ref> * maģistra studiju programmās: Arhitektūra, Biznesa stratēģiskā vadība, Jaunie mediji un audiovizuālā māksla, Lielo datu analītika, Personāla vadība, Projekta vadība, Starptautiskais bizness, Starptautiskās finanses, Uzņēmējdarbības vadība, Vadības psiholoģija un supervīzija, Sabiedriskās attiecības un digitālā komunikācija, Veselības vadība, Sporta vadība.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.riseba.lv/lv/studentiem/magistra-studiju-programmas |title=Maģistra studiju programmas |access-date={{dat|2021|11|19||bez}} |archive-date={{dat|2021|11|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211119220159/https://www.riseba.lv/lv/studentiem/magistra-studiju-programmas }}</ref> * Doktora studiju programmās var studēt Biznesa vadību un Mediju Mākslu un radošās tehnoloģijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.riseba.lv/lv/studentiem/doktora-studijas |title=Doktora studiju programmas |access-date={{dat|2021|11|19||bez}} |archive-date={{dat|2021|11|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211119220155/https://www.riseba.lv/lv/studentiem/doktora-studijas }}</ref> Vairākas studiju programmas var apgūt arī tālmācībā.<ref>[https://www.riseba.lv/lv/talmaciba tālmācība]</ref> == Fakultātes == Augstskolas galvenā ēka atrodas [[Meža iela (Rīga)|Meža ielā]] 3 [[Rīga|Rīgā]], augstskolas fakultātes atrodas [[Durbes iela (Rīga)|Durbes ielā]] 4, H_{<small>2</small>}O 6 arhitektūras un mediju centrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riseba.lv/lv/biznesa-makslas-un-tehnologiju-augstskola-riseba|title=Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola RISEBA {{!}} riseba.lv|website=www.riseba.lv|access-date=2022-07-23}}</ref> * Arhitektūras un dizaina fakultāte * Mediju un radošo tehnoloģiju fakultāte * Biznesa un ekonomikas fakultāte == Attēlu galerija == <gallery> Attēls:RISEBA vadība 2021.jpg|alt=RISEBA|Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas "RISEBA" vadība Attēls:RISEBA izlaidums 2021.jpg|Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas "RISEBA" absolventi 2021 Attēls:RISEBA, biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola, studentu pašpārvalde.jpg|Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola "RISEBA", Studentu pašpārvalde Attēls:RISEBA, biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola izlaidums3.jpg|Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola "RISEBA", absolventi </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{o-mlapa|http://www.riseba.lv}} {{sisterlinks-inline}} == Skatīt arī == * [[Latvijas augstskolu reitings]] {{izglītība-aizmetnis}} {{LV augstskolas}} [[Kategorija:Privātās augstskolas Latvijā]] [[Kategorija:RISEBA]] {{DEFAULTSORT:Rigas Starptautiska ekonomikas un biznesa administraijas augstskola}} pe83cab2ewhzjbqell4jr1oofirgxnm 4457114 4457095 2026-04-21T14:07:27Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-24440-44|~2026-24440-44]], atjaunoju versiju, ko saglabāja InternetArchiveBot 4419327 wikitext text/x-wiki {{Infobox University |native = Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola "RISEBA" |image = |motto =Vieta, kur bizness tiekas ar mākslu |established = 1992 |type = Privāta augstskola |endowment = |rector = Lūcija Rutka Dr.psych. |faculty =Biznesa un ekonomikas fakultāte Mediju un radošo tehnoloģiju fakultāte Arhitektūras un dizaina fakultāte |students =2444 |alumni =17 000+ |location = {{vieta|Latvija|Rīga}} |country = Latvija |address = Meža iela 3, Rīga, LV-1048 |nickname =RISEBA |website = {{URL|http://www.riseba.lv}} |logo = [[Attēls:RISEBA gerbonis.png|200px]] |chairman=Jevgēnijs Kurovs Dr.oec.|name=Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augsskola "RISEBA"}} [[Attēls:RISEBA, biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola, galvenā ēka.jpg|alt=RISEBA|thumb|Biznesa, mākslas un tehnologiju augstskolas "RISEBA" galvenā ēka, Meža ielā 3]] [[Attēls:RISEBA, biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola, H2O6 kvartāls.jpg|alt=FAD|thumb|Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas "RISEBA" ēka Durbes ielā 4]] '''Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola "RISEBA"''' ir 1992. gadā dibināta [[Latvija]]s [[augstskola]], kas sagatavo speciālistus biznesa un radošajās nozarēs darbam starptautiskā vidē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riseba.lv/lv/par-riseba/misija-cels-uz-starptautisku-karjeru|title=Misija - ceļš uz starptautisku karjeru {{!}} riseba.lv|website=www.riseba.lv|access-date=2022-07-23}}</ref> RISEBA piedāvā izglītību bakalaura, maģistra un doktorantūras studiju programmās, [[bizness|biznesa]], komunikāciju, audiovizuālo mediju mākslas un [[arhitektūra]]s virzienos. RISEBA studiju programmas ir akreditētas Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijā. [[Students|Studenti]] var izmantot RISEBA piedāvātās starptautiskās iespējas, augstskola ieguvusi ''European Foundation for Management Development'' (''EFMD'') programmu akreditāciju ''EPAS'', kā arī ieguvusi Starptautiskā menedžmenta attīstības asociācijas dinamiskās sabiedrībās (''CEEMAN'') starptautiskās kvalitātes akreditāciju (''International Quality Accreditation''). == Studiju programmas == * bakalaura studiju programmas: Arhitektūra, Audiovizuālā mediju māksla, Biznesa psiholoģija, Eiropas biznesa studijas, Jaunuzņēmumu ekonomika un finanses, Sabiedrisko attiecību un reklāmas menedžments, Uzņēmējdarbības vadība.<ref>[https://www.riseba.lv/lv/bakalaura-studiju-programmas Bakalaura studiju programmas]{{Novecojusi saite}}</ref> * maģistra studiju programmās: Arhitektūra, Biznesa stratēģiskā vadība, Jaunie mediji un audiovizuālā māksla, Lielo datu analītika, Personāla vadība, Projekta vadība, Starptautiskais bizness, Starptautiskās finanses, Uzņēmējdarbības vadība, Vadības psiholoģija un supervīzija, Sabiedriskās attiecības un digitālā komunikācija, Veselības vadība, Sporta vadība.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.riseba.lv/lv/studentiem/magistra-studiju-programmas |title=Maģistra studiju programmas |access-date={{dat|2021|11|19||bez}} |archive-date={{dat|2021|11|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211119220159/https://www.riseba.lv/lv/studentiem/magistra-studiju-programmas }}</ref> * Doktora studiju programmās var studēt Biznesa vadību un Mediju Mākslu un radošās tehnoloģijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.riseba.lv/lv/studentiem/doktora-studijas |title=Doktora studiju programmas |access-date={{dat|2021|11|19||bez}} |archive-date={{dat|2021|11|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211119220155/https://www.riseba.lv/lv/studentiem/doktora-studijas }}</ref> Vairākas studiju programmas var apgūt arī tālmācībā.<ref>[https://www.riseba.lv/lv/talmaciba tālmācība]</ref> == Fakultātes == Augstskolas galvenā ēka atrodas [[Meža iela (Rīga)|Meža ielā]] 3 [[Rīga|Rīgā]], augstskolas fakultātes atrodas [[Durbes iela (Rīga)|Durbes ielā]] 4, H_{<small>2</small>}O 6 arhitektūras un mediju centrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riseba.lv/lv/biznesa-makslas-un-tehnologiju-augstskola-riseba|title=Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola RISEBA {{!}} riseba.lv|website=www.riseba.lv|access-date=2022-07-23}}</ref> * Arhitektūras un dizaina fakultāte * Mediju un radošo tehnoloģiju fakultāte * Biznesa un ekonomikas fakultāte == Attēlu galerija == <gallery> Attēls:RISEBA vadība 2021.jpg|alt=RISEBA|Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas "RISEBA" vadība Attēls:RISEBA izlaidums 2021.jpg|Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas "RISEBA" absolventi 2021 Attēls:RISEBA, biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola, studentu pašpārvalde.jpg|Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola "RISEBA", Studentu pašpārvalde Attēls:RISEBA, biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola izlaidums3.jpg|Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola "RISEBA", absolventi </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{o-mlapa|http://www.riseba.lv}} {{sisterlinks-inline}} == Skatīt arī == * [[Latvijas augstskolu reitings]] {{izglītība-aizmetnis}} {{LV augstskolas}} [[Kategorija:Privātās augstskolas Latvijā]] [[Kategorija:RISEBA]] {{DEFAULTSORT:Rigas Starptautiska ekonomikas un biznesa administraijas augstskola}} rsxwdpoj0sbqg1jjvcb0tyq1sx2tivg 4457120 4457114 2026-04-21T14:14:48Z Egilus 27634 Atliku atpakaļ to anonīma pievienoto, kas nebija reklāmas stilā 4457120 wikitext text/x-wiki {{Infobox University |native = Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola "RISEBA" |image = |motto =Vieta, kur bizness tiekas ar mākslu |established = 1992 |type = Privāta augstskola |endowment = |rector = Irina Seņņikova |faculty =Biznesa un ekonomikas fakultāte Mediju un radošo tehnoloģiju fakultāte Arhitektūras un dizaina fakultāte |students =2444 |alumni =17 000+ |location = {{vieta|Latvija|Rīga}} |country = Latvija |address = Meža iela 3, Rīga, LV-1048 |nickname =RISEBA |website = {{URL|http://www.riseba.lv}} |logo = [[Attēls:RISEBA gerbonis.png|200px]] |chairman=Jevgenijs Kurovs|name=Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augsskola "RISEBA"}} [[Attēls:RISEBA, biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola, galvenā ēka.jpg|alt=RISEBA|thumb|"RISEBA" galvenā ēka, Meža ielā 3]] [[Attēls:RISEBA, biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola, H2O6 kvartāls.jpg|alt=FAD|thumb|"RISEBA" ēka Durbes ielā 4]] '''Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola "RISEBA"''' ir 1992. gadā dibināta privāta [[Latvija]]s [[augstskola]], kas sagatavo speciālistus biznesa un radošajās nozarēs darbam starptautiskā vidē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riseba.lv/lv/par-riseba/misija-cels-uz-starptautisku-karjeru|title=Misija - ceļš uz starptautisku karjeru - riseba.lv|website=www.riseba.lv|access-date=2022-07-23}}</ref> RISEBA pirmais lielais partneris un līdzdibinātājs bija [[Mančestra]]s Mākslas un tehnoloģiju koledža. "RISEBA" abreviatūra radusies no augstskolas sākotnējā nosaukuma angļu valodā - ''Riga International School of Economics and Business Administration'' (Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola). RISEBA piedāvā izglītību bakalaura, maģistra un doktorantūras studiju programmās, [[bizness|biznesa]], komunikāciju, audiovizuālo mediju mākslas un [[arhitektūra]]s virzienos. RISEBA studiju programmas ir akreditētas Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijā. [[Students|Studenti]] var izmantot RISEBA piedāvātās starptautiskās iespējas, augstskola ieguvusi ''European Foundation for Management Development'' (''EFMD'') programmu akreditāciju ''EPAS'', kā arī ieguvusi Starptautiskā menedžmenta attīstības asociācijas dinamiskās sabiedrībās (''CEEMAN'') starptautiskās kvalitātes akreditāciju (''International Quality Accreditation''). == Studiju programmas == * bakalaura studiju programmas: Arhitektūra, Audiovizuālā mediju māksla, Biznesa psiholoģija, Eiropas biznesa studijas, Jaunuzņēmumu ekonomika un finanses, Sabiedrisko attiecību un reklāmas menedžments, Uzņēmējdarbības vadība.<ref>[https://www.riseba.lv/lv/bakalaura-studiju-programmas Bakalaura studiju programmas]{{Novecojusi saite}}</ref> * maģistra studiju programmās: Arhitektūra, Biznesa stratēģiskā vadība, Jaunie mediji un audiovizuālā māksla, Lielo datu analītika, Personāla vadība, Projekta vadība, Starptautiskais bizness, Starptautiskās finanses, Uzņēmējdarbības vadība, Vadības psiholoģija un supervīzija, Sabiedriskās attiecības un digitālā komunikācija, Veselības vadība, Sporta vadība.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.riseba.lv/lv/studentiem/magistra-studiju-programmas |title=Maģistra studiju programmas |access-date={{dat|2021|11|19||bez}} |archive-date={{dat|2021|11|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211119220159/https://www.riseba.lv/lv/studentiem/magistra-studiju-programmas }}</ref> * Doktora studiju programmās var studēt Biznesa vadību un Mediju Mākslu un radošās tehnoloģijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.riseba.lv/lv/studentiem/doktora-studijas |title=Doktora studiju programmas |access-date={{dat|2021|11|19||bez}} |archive-date={{dat|2021|11|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211119220155/https://www.riseba.lv/lv/studentiem/doktora-studijas }}</ref> Vairākas studiju programmas var apgūt arī tālmācībā.<ref>[https://www.riseba.lv/lv/talmaciba tālmācība]</ref> == Fakultātes == Augstskolas galvenā ēka atrodas [[Meža iela (Rīga)|Meža ielā]] 3 [[Rīga|Rīgā]], augstskolas fakultātes atrodas [[Durbes iela (Rīga)|Durbes ielā]] 4, H_{<small>2</small>}O 6 arhitektūras un mediju centrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riseba.lv/lv/biznesa-makslas-un-tehnologiju-augstskola-riseba|title=Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola RISEBA {{!}} riseba.lv|website=www.riseba.lv|access-date=2022-07-23}}</ref> * Arhitektūras un dizaina fakultāte * Mediju un radošo tehnoloģiju fakultāte * Biznesa un ekonomikas fakultāte == Attēlu galerija == <gallery> Attēls:RISEBA vadība 2021.jpg|alt=RISEBA|Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas "RISEBA" vadība Attēls:RISEBA izlaidums 2021.jpg|Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas "RISEBA" absolventi 2021 Attēls:RISEBA, biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola, studentu pašpārvalde.jpg|Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola "RISEBA", Studentu pašpārvalde Attēls:RISEBA, biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola izlaidums3.jpg|Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola "RISEBA", absolventi </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{o-mlapa|http://www.riseba.lv}} {{sisterlinks-inline}} == Skatīt arī == * [[Latvijas augstskolu reitings]] {{izglītība-aizmetnis}} {{LV augstskolas}} [[Kategorija:Privātās augstskolas Latvijā]] [[Kategorija:RISEBA]] {{DEFAULTSORT:Rigas Starptautiska ekonomikas un biznesa administracijas augstskola}} tiacg6vfvvngvi0azmbjnsox9lmmh7i 4457121 4457120 2026-04-21T14:15:24Z Egilus 27634 4457121 wikitext text/x-wiki {{Infobox University |native = Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola "RISEBA" |image = |motto =Vieta, kur bizness tiekas ar mākslu |established = 1992 |type = Privāta augstskola |endowment = |rector = Irina Seņņikova |faculty =Biznesa un ekonomikas fakultāte Mediju un radošo tehnoloģiju fakultāte Arhitektūras un dizaina fakultāte |students =2444 |alumni =17 000+ |location = {{vieta|Latvija|Rīga}} |country = Latvija |address = Meža iela 3, Rīga, LV-1048 |nickname =RISEBA |website = {{URL|http://www.riseba.lv}} |logo = [[Attēls:RISEBA gerbonis.png|200px]] |chairman=Jevgenijs Kurovs|name=Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola "RISEBA"}} [[Attēls:RISEBA, biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola, galvenā ēka.jpg|alt=RISEBA|thumb|"RISEBA" galvenā ēka, Meža ielā 3]] [[Attēls:RISEBA, biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola, H2O6 kvartāls.jpg|alt=FAD|thumb|"RISEBA" ēka Durbes ielā 4]] '''Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola "RISEBA"''' ir 1992. gadā dibināta privāta [[Latvija]]s [[augstskola]], kas sagatavo speciālistus biznesa un radošajās nozarēs darbam starptautiskā vidē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riseba.lv/lv/par-riseba/misija-cels-uz-starptautisku-karjeru|title=Misija - ceļš uz starptautisku karjeru - riseba.lv|website=www.riseba.lv|access-date=2022-07-23}}</ref> RISEBA pirmais lielais partneris un līdzdibinātājs bija [[Mančestra]]s Mākslas un tehnoloģiju koledža. "RISEBA" abreviatūra radusies no augstskolas sākotnējā nosaukuma angļu valodā - ''Riga International School of Economics and Business Administration'' (Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola). RISEBA piedāvā izglītību bakalaura, maģistra un doktorantūras studiju programmās, [[bizness|biznesa]], komunikāciju, audiovizuālo mediju mākslas un [[arhitektūra]]s virzienos. RISEBA studiju programmas ir akreditētas Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijā. [[Students|Studenti]] var izmantot RISEBA piedāvātās starptautiskās iespējas, augstskola ieguvusi ''European Foundation for Management Development'' (''EFMD'') programmu akreditāciju ''EPAS'', kā arī ieguvusi Starptautiskā menedžmenta attīstības asociācijas dinamiskās sabiedrībās (''CEEMAN'') starptautiskās kvalitātes akreditāciju (''International Quality Accreditation''). == Studiju programmas == * bakalaura studiju programmas: Arhitektūra, Audiovizuālā mediju māksla, Biznesa psiholoģija, Eiropas biznesa studijas, Jaunuzņēmumu ekonomika un finanses, Sabiedrisko attiecību un reklāmas menedžments, Uzņēmējdarbības vadība.<ref>[https://www.riseba.lv/lv/bakalaura-studiju-programmas Bakalaura studiju programmas]{{Novecojusi saite}}</ref> * maģistra studiju programmās: Arhitektūra, Biznesa stratēģiskā vadība, Jaunie mediji un audiovizuālā māksla, Lielo datu analītika, Personāla vadība, Projekta vadība, Starptautiskais bizness, Starptautiskās finanses, Uzņēmējdarbības vadība, Vadības psiholoģija un supervīzija, Sabiedriskās attiecības un digitālā komunikācija, Veselības vadība, Sporta vadība.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.riseba.lv/lv/studentiem/magistra-studiju-programmas |title=Maģistra studiju programmas |access-date={{dat|2021|11|19||bez}} |archive-date={{dat|2021|11|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211119220159/https://www.riseba.lv/lv/studentiem/magistra-studiju-programmas }}</ref> * Doktora studiju programmās var studēt Biznesa vadību un Mediju Mākslu un radošās tehnoloģijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.riseba.lv/lv/studentiem/doktora-studijas |title=Doktora studiju programmas |access-date={{dat|2021|11|19||bez}} |archive-date={{dat|2021|11|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211119220155/https://www.riseba.lv/lv/studentiem/doktora-studijas }}</ref> Vairākas studiju programmas var apgūt arī tālmācībā.<ref>[https://www.riseba.lv/lv/talmaciba tālmācība]</ref> == Fakultātes == Augstskolas galvenā ēka atrodas [[Meža iela (Rīga)|Meža ielā]] 3 [[Rīga|Rīgā]], augstskolas fakultātes atrodas [[Durbes iela (Rīga)|Durbes ielā]] 4, H_{<small>2</small>}O 6 arhitektūras un mediju centrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riseba.lv/lv/biznesa-makslas-un-tehnologiju-augstskola-riseba|title=Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola RISEBA {{!}} riseba.lv|website=www.riseba.lv|access-date=2022-07-23}}</ref> * Arhitektūras un dizaina fakultāte * Mediju un radošo tehnoloģiju fakultāte * Biznesa un ekonomikas fakultāte == Attēlu galerija == <gallery> Attēls:RISEBA vadība 2021.jpg|alt=RISEBA|Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas "RISEBA" vadība Attēls:RISEBA izlaidums 2021.jpg|Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas "RISEBA" absolventi 2021 Attēls:RISEBA, biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola, studentu pašpārvalde.jpg|Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola "RISEBA", Studentu pašpārvalde Attēls:RISEBA, biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola izlaidums3.jpg|Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola "RISEBA", absolventi </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{o-mlapa|http://www.riseba.lv}} {{sisterlinks-inline}} == Skatīt arī == * [[Latvijas augstskolu reitings]] {{izglītība-aizmetnis}} {{LV augstskolas}} [[Kategorija:Privātās augstskolas Latvijā]] [[Kategorija:RISEBA]] {{DEFAULTSORT:Rigas Starptautiska ekonomikas un biznesa administracijas augstskola}} svq013ni7b1s2mn2yi7wohlz6k9l9yn 0 10895 4457221 4451209 2026-04-21T19:36:39Z KartoshkaFri78 101366 /* 4. sezona */ 4457221 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = Lost | image = [[Attēls:Lost main title.svg|250px]] | caption = | genre = [[drāmas filma|drāma]]<br />[[trilleris]]<br />[[zinātniskās fantastikas filmas|zinātniskā fantastika]]<br />[[piedzīvojumu filma]]<br />[[mistikas filma|mistika]] | creator = [[Deimons Lindelofs]]<br />[[Džefrijs Džeikobs Eibramss]]<br />[[Džefrijs Lībers]] | writer = | director = | starring = [[Metjū Fokss]]<br />[[Evandželīna Lilī]]<br />[[Džošs Holovejs]]<br />[[Terijs O'Kvīns]]<br />[[Navīns Endrūss]]<br />[[Daniels De Kims]]<br />[[Jundžina Kima]] | composer = | country = {{USA}} | language = angļu | num_seasons = 6 | num_episodes = 121 | list_episodes = | executive_producer = | location = | company = ''[[Bad Robot Productions]]''<br />''[[ABC Studios]]'' (kā ''Touchstone Television'' 2004—2007) | distributor = ''[[Buena Vista Television]]'' | camera = | runtime = 40—48 minūtes | network = [[American Broadcasting Company|ABC]] | picture_format = [[480i]] ([[Standard-definition television|SDTV]])<br />[[720p]] ([[Augstas izšķirtspējas televīzija|HDTV]]) ABC HD<br />[[1080i]] (HDTV) ''Sky1 HD'', ''Premiere HD'', ''[[Seven HD]]'' | audio_format = | first_run = | first_aired = {{dat|2004|9|22}} | last_aired = {{dat|2010|5|23}} | website = | status = filmēšāna pārtraukta | production_website = }} '''"Pazudušie"''' ({{val|en|Lost}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[televīzijas seriāls]], kurš ieguvis ''[[Emmy balva|Emmy]]'' un [[Zelta globusa balva]]s. Seriāls stāsta par ''[[Oceanic Airlines]]'' reisu 815, kura pasažieri lidoja no [[Sidneja]]s uz [[Losandželosa|Losandželosu]], bet lidmašīna cieta avāriju uz noslēpumainas salas [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] dienvidu daļā. Katrai sērijai raksturīgs, ka tajā stāsts ir par izdzīvojušo dzīvi uz salas, kā arī parādīts, ko katrs seriāla tēls piedzīvojis pirms lidmašīnas katastrofas. Seriāla autori ir [[Deimons Lindelofs]], [[Džefrijs Džeikobs Eibramss]] un [[Džefrijs Lībers]] un to galvenokārt filmēja [[Oahu|Oahu salā]], [[Havajas|Havajās]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://abc.go.com/primetime/lost/index?pn=about | title = ''Lost'': About the Show | publisher = ABC.com | language = angliski | access-date = {{dat|2008|11|22||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20090728215109/http://abc.go.com/primetime/lost/index?pn=about | archivedate = {{dat|2009|07|28||bez}} }}</ref> [[Pilotsērija|Pilotsēriju]] kanālā [[ABC (televīzija)|ABC]] rādīja 2004. gada 22. septembrī, un tā bija visdārgākā pilotsērija kanāla vēsturē ar [[Budžets|budžetu]] no 10 līdz 14 miljoniem [[ASV dolārs|ASV dolāru]]. Tomēr pilotsērija attaisnoja savu budžetu, jo to noskatījās gandrīz 19 miljoni skatītāju. Kopumā seriāls kļuva par vienu no dārgākajiem televīzijas seriāliem, pateicoties tā filmēšanai Havaju salās un lielajam filmēšanā iesaistīto aktieru skaitam. Pirmā sezona bija veiksmīga, skatītāji un kritiķi to labi uzņēma, kā rezultātā seriālu pagarināja par vēl divām sezonām. 2007. gada maijā paziņoja, ka seriālu pagarina par vēl trim sezonām, ar 16 sērijām katrā, lai gan turpmāk sēriju skaits tika mainīts. Seriāls beidzās 2010. gada 23. maijā, un kopumā tika pārraidīta 121 sērija. Pēc veiksmīgās pirmās sezonas "Pazudušie" tika apbalvoti ar 57. [[Emmy balva|''Emmy'' balvu]] kā izcilu drāmas seriālu, bet pats Eibramss saņēma ''Emmy'' balvu par savu darbu pilotsērijas režijā. 2006. gada janvārī seriāls ieguva [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] kā labākais drāmas seriāls. Seriāls kļuva ļoti populārs, balstoties uz seriāla sižetu izdotas grāmatas un [[komikss|komiksi]]. Internetā notika divas alternatīvas realitātes spēles (ARG): ''[[The Lost Experience]]'' 2006. gada vasarā un ''[[Find 815]]'' 2007. gada beigās. 2008. gada 26. februārī izlaista [[videospēle]] ''[[Lost: Via Domus]]''. Latvijā seriālu pārraidīja kanālā [[LTV7]]. == Radīšanas vēsture == Seriāla radīšana sākās 2004. gada janvārī, kad ABC prezidents [[Loids Brauns]] piedāvāja Dž.Dž. Eibramsam ideju izveidot seriālu par lidmašīnas avāriju uz attālas salas. Eibramss nebija pārliecināts par šāda seriāla panākumiem, taču viņam šī ideja patika, un viņš kopā ar [[Deimons Lindelofs|Deimonu Lindelofu]] sāka veidot unikālo seriāla stilu un tā varoņus. Neskatoties uz laika ierobežojumiem un stingro filmēšanas grafiku, tā veidotāji varēja mainīt scenāriju un aktierus.<ref>Abrams, J. J and Lloyd Braun, ''Lost Season 1 DVD'' (extras), Buena Vista Home Entertainment</ref> Neskatoties uz kritiku par pilotsērijas lielo budžetu, seriāls kļuva par vienu no televīzijas lielākajiem 2004. gada komerciālajiem panākumiem.<ref>[lostpedia.com/wiki/Pilot,_Part_1#Production_notes ''Pilot, Part 1 — Production notes'']</ref> == Sezonas == === 1. sezona === {{Pamatraksts|Pazudušie (1. sezona)}} Pirmajā sezonā ir 25 sērijas, un tās pirmizrāde bija 2004. gada 22. septembrī. Lidmašīnas avārija salā liek pilnīgiem svešiniekiem sadarboties un uzticēties viens otram, lai izdzīvotu. Tomēr šķietami parasta sala izrādās noslēpumu pilna: pa tropu džungļiem skrien [[Leduslācis|polārlāči]], dīvains melno Dūmu briesmonis, kas nogalina pilotu, noslēpumaina lūka zemē, džungļos iestrēdzis 19. gadsimta kuģis, naidīgi un noslēpumaini salas iedzīvotāji un daudz kas cits. Daži izdzīvojušie cenšas izkļūt no salas, daži mēģina izdomāt, kā atvērt lūku, citi mēģina izdomāt, kā salā izdzīvot. === 2. sezona === {{Pamatraksts|Pazudušie (2. sezona)}} Otrajā sezonā ir 24 sērijas, un tās pirmizrāde bija 2005. gada 21. septembrī. Izdzīvojušie turpina cīņu ar salas iedzīvotājiem — "Citiem", kā arī atver lūku, zem kuras paslēpts bunkurs, kurā dzīvo cilvēks no kontinenta. Bunkurs piederēja noslēpumainajam projektam ''[[Dharma Initiative|DHARMA Initiative]]'', kura mērķi joprojām ir noslēpums. Izdzīvojušie no lidmašīnas centrālās daļas satiekas ar izdzīvojušajiem no astes daļas. Tiek atklāts lidmašīnas avārijas cēlonis un izdzīvojušajiem draud nodevība. === 3. sezona === {{Pamatraksts|Pazudušie (3. sezona)}} Trešajā sezonā ir 23 sērijas, un tās pirmizrāde bija 2006. gada 4. oktobrī. Cīņa starp izdzīvojušajiem un "Citiem" saasinās līdz pilna mēroga karam starp grupām. Izdzīvojušie uzzina par "Citiem" vairāk, un, tuvojoties sezonas beigām, uz salas ierodas sieviete no kuģa, kas, pēc viņas teiktā, atradās netālu no salas. Pēdējā sērijā izdzīvojušajiem izdodas sazināties ar kuģa sakaru virsnieku. === 4. sezona === {{Pamatraksts|Pazudušie (4. sezona)}} Ceturtajai sezonai sākotnēji bija jāsastāv no 16 sērijām, taču [[Amerikas Scenāristu ģilde]]s streika dēļ sēriju skaitu samazināja līdz 14, un sezonas pirmizrāde bija 2008 gada. 31. janvārī. Izdzīvojušie nonāk saskarē ar kuģa "Kahana" apkalpi, kas pārvadā algotņus, kuru uzdevums ir nogalināt visus nevajadzīgos cilvēkus salā. Izdzīvojušie atrod vairāk staciju, kas pieder ''Dharmas'' projektam, kā arī ar tām saistītus priekšmetus. Galu galā kuģis uzsprāgst algotņu līdera dēļ. No salas tiek izglābti seši lidmašīnas pasažieri. === 5. sezona === {{Pamatraksts|Pazudušie (5. sezona)}} Piektajā sezonā ir 17 sērijas, un tās pirmizrāde bija 2009. gada 21. janvārī. Sala sāk pārvietoties atpakaļ laikā, un atlikušie uz salas izdzīvojušie atgriežas atpakaļ laikā 1977. gadā. Pieci no salas izbēgušie pasažieri ir spiesti atgriezties salā, lai atjaunotu salas "kodolu". === 6. sezona === Sestajā sezonā ir 18 sērijas, un tās pirmizrāde bija 2010. gada 2. februārī. Šajā sezonā ir divas stāstījuma līnijas: tas, kas notiek uz salas, un alternatīva realitāte, kurā visi mirušie varoņi satiekas pēc nāves. Sezonā tiek atklāta lielākā daļa noslēpumu: džungļos iestrēdzis kuģis, Dūmu briesmoņa vēsture un citi. == Lomās == {{pamatraksts|Seriāla "Pazudušie" varoņu saraksts}} Seriāla varoņi piedzīvojuši milzīgas izmaiņas, salīdzinot ar sākotnējo koncepciju. Džekam Šepardam bija jāmirst pilotsērijā, un [[Maikls Kītons|Maiklam Kītonam]] bija jāatveido šo varoni, taču ABC vadītāji uzstāja, lai Džeks izdzīvotu. [[Dominiks Monahans]] bija paredzēts Džeimsa Forda lomas atveidošanai, taču kinoproducentiem viņš iepatikās un īpaši viņam pārrakstīja Čārlija Peisa lomu. [[Horhe Garsija]] noklausījās arī Forda lomai, tomēr viņam pārrakstīja Hugo Reijesa lomu. [[Džošs Holovejs]], pēc kinoproducentu vārdiem, aizmirsa savas replikas un salauza krēslu. Viņiem tas patika un viņi mainīja Džeimsa Forda raksturu, lai tas atbilstu Džoša personībai. [[Jundžina Kima]] noklausījās Keitas Ostinas lomu, bet kinoproducenti nolēma uzrakstīt viņai Sun Kvona lomu. Saida varonis arī nebija oriģinālajā scenārijā. Džona Loka un Maikla Dosona varoņi tika radīti īpaši viņus atveidojošajiem aktieriem. [[Emīlija de Ravina|Emīlijas de Ravinas]] atveidotās Klēras varonis sākotnēji bija otrā plāna varonis, tāpat kā [[Maikls Emersons|Maikla Emersona]] atveidotais Bens Lainuss.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ugo.com/ugo/html/article/?id=16663|title=UGO.COM - Michael Emerson, LOST Interview|website=web.archive.org|access-date=2025-01-14|date=2011-06-15|archive-date=2011-06-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20110615030432/http://www.ugo.com/ugo/html/article/?id=16663}}</ref> == Reklāmas kampaņa == Pirms trešās sezonas pirmizrādes ''Oceanic Airlines'' reklāmas stendi parādījās vairākās pasaules pilsētās. Šos stendus "sabojāja" nezināmi vandaļi, kuri uz tiem uzrakstīja ''Find815.com'', kas bija saite uz vietni ar ARG spēli ''Find 815''.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.wired.com/2008/01/viral-vandals-h/|title=Viral 'Vandals' Hit Lost Billboards|work=Wired|access-date=2025-01-13|last=Wallace|first=Lewis|issn=1059-1028|language=en}}</ref> Kādu laiku internetā bija arī ''Oceanic Airlines'' tīmekļa vietne, kas pašlaik novirza lietotāju uz ABС kanāla vietni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.oceanic-air.com/|title=OCEANIC AIRLINES : ALL FLIGHTS CANCELLED : OCEANIC AIRLINES|website=web.archive.org|access-date=2025-01-13|date=2005-05-27|archive-date=2005-05-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20050527022956/http://www.oceanic-air.com/}}</ref> Pirms piektās sezonas parādījās tīmekļa vietne citai aviokompānijai — ''[[Ajira Airways]]'', kas šobrīd nedarbojas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://ajiraairways.com/|title=Ajira Airways: Destination Destiny|website=web.archive.org|access-date=2025-01-13|date=2009-01-30|archive-date=2009-01-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20090130003710/http://ajiraairways.com/}}</ref> Pirms piektās sezonas parādījās ''Dharma'' projekta tīmekļa vietne ar nosaukumu ''DharmaWantsYou.com'', kurā lietotājiem piedāvāja veikt testu, lai kļūtu par ''Dharma'' projekta atdzimšanas dalībnieku. Vietnes pastāvēšanas 9 nedēļu laikā tajā reģistrējušies vairāk nekā 14 tūkstoši cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.losttvfans.com/page/Dharmawantsyou.com|title=DharmaWantsYou.com - LOST|website=web.archive.org|access-date=2025-01-13|date=2011-01-01|archive-date=2011-01-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20110101223819/http://www.losttvfans.com/page/Dharmawantsyou.com}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.darmawantsyou.com/Dharma.html|title=Dharma Wants You|website=web.archive.org|access-date=2025-01-13|date=2008-08-06|archive-date=2008-08-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20080806122500/http://www.darmawantsyou.com/Dharma.html}}</ref> == "Pazudušie: Trūkstošie gabali" (2007. gads) == {{pamatraksts|Pazudušie: Trūkstošie gabali}} 2005. gadā izsludināja projektu ar nosaukumu "Pazudušie: Video dienasgrāmatas", taču līguma ierobežojumu dēļ projektu vairākkārt atcēla. 2007. gadā projektu izlaida, mainot nosaukumu uz "Pazudušie: Trūkstošie gabali". "Pazudušie: Trūkstošie gabali" sastāv no 13 minisērijām, kuru garums ir no 1 līdz 4 minūtēm. Minisērijas nav savstarpēji saistītas, stāstot par situāciju no viena vai divu varoņu dzīves. == Pēc seriāla beigām == === Izsole === Pēc seriāla beigām, no 2010. gada 21. līdz 22. augustam, slavenais izsoļu nams ''[[Profiles In History]]'' rīkoja izsoli, kurā pārdeva milzīgu [[Rekvizīts|rekvizītu]] skaitu. Pārdotas ''Oceanic Airlines'' lidmašīnas atlūzas, ''Dharmas'' [[Furgons|furgoni]], dators no stacijas "Gulbis", seriāla varoņu pases un viņu iekāpšanas kartes reisiem 815 un 316, Loka ratiņkrēsls, zivju cepumu komplekts polārlāčiem no stacijas "Hidra" un daudzas citas lietas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.paulfrasercollectibles.com/blogs/memorabilia/collectors-can-get-lost-in-the-tv-shows-memorabilia-at-auction?srsltid=AfmBOorX3LzTtY1r7UYbiDPoC5zAZ8hdSxpb8ImtODMC--lR_46mSbj7|title=Collectors can get 'Lost' in the TV show's memorabilia at auction|website=Paul Fraser Collectibles|access-date=2025-01-14|language=en}}</ref> === Loterija === Seriālā Hugo Reijess loterijā laimēja 158 miljonus ASV dolāru, izmantojot skaitļus "4 8 15 16 23 42". Pēc seriāla beigām ASV loterijā ''[[Mega Millions]]'' notika džekpota izloze 380 miljonu ASV dolāru apmērā. Loterijā it kā bija iespējams laimēt, izmantojot to pašu skaitļu kombināciju, ko izmantoja Reijess. Rezultātā, laimesta kombinācija bija "4 8 15 25 47 42". Džekpotu laimēja uzreiz divi cilvēki, tāpēc to sadalīja starp viņiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dailymail.co.uk/news/article-1344539/How-26-000-fans-Lost-actually-WON-copying-lottery-numbers-used-TV-series-cash-Mega-Millions-draw.html|title=How 26,000 fans of Lost actually WON by copying the lottery numbers used in TV series for Mega Millions draw|last=Daily|website=Mail Online|access-date=2025-01-14|date=2011-01-06}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Filmu ārējās saites}} {{Pazudušie}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Pazudušie| ]] [[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvēji (televīzijas seriāli — drāmas)]] n29oqhkvoivpydxjm1179mr0ezrex2i 0 12746 4457290 4425161 2026-04-22T04:16:17Z ZANDMANIS 91184 /* Cilvēki */ 4457290 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Tulūza | official_name = ''Toulouse'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = ''Per Tolosa totjorn mai'' | image_skyline = {{vairāki attēli | border = infobox | total_width = 280 | image_style = border:1; | perrow = 2/2/2/2 | image1 = Toulouse - vue du Vieux Toulouse depuis St Sernin 06.jpg{{!}}View of Old Toulouse | image2 = Ariane 5 at Cite de l'Espace 5.jpg{{!}}Ariane 5 at Cite de l'Espace | image3 = Toulouse - St-Sernin - Est.jpg{{!}}Basilica of Saint-Sernin | image4 = Toulouse Capitole Night Wikimedia Commons.jpg{{!}}Capitole | image5 = A380 Reveal 1.jpg{{!}}Airbus A380 | image6 = Musée des Augustin, l'aile Darcy - Viollet-le-duc.jpg{{!}}Musée des Augustins | image7 = Toulouse - Assezat.jpg{{!}}Hôtel d'Assézat | image8 = Les Jacobins depuis la Garonne - panoramio.jpg{{!}}The church of the Jacobins and the Garonne river }} | image_caption = Tulūzas Kapitolija laukums | image_flag = Flag of Midi-Pyrénées.svg | flag_size = | image_shield = Blason ville fr Toulouse (Haute-Garonne).svg | shield_size = 80px | pushpin_map = Francija#Oksitānija#Augšgaronna | latd = 43| latm = 36| lats = 16| latNS = N | longd = 1 | longm = 26| longs = 38| longEW = E | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{FRA}} | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_name1 = {{flagicon image|Flag of Région Occitanie (symbol only).svg}} [[Oksitānija]] | subdivision_type2 = Departaments | subdivision_name2 = [[Augšgaronna]] | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi | seat = ''Tolosa'' <small>([[Senā Roma|Senās Romas]] laikos)</small> | leader_title = Mērs | leader_name = Pjērs Koens | area_footnotes = | area_total_km2 = 118.3 | area_total_sq_mi = | area_water_sq_mi = | area_water_percent = | area_rank = | population_footnotes = <ref name="population com">{{Fr ikona}} {{Tīmekļa atsauce| url=http://www.recensement.insee.fr/chiffresCles.action?zoneSearchField=TOULOUSE&codeZone=31555-COM&idTheme=3&rechercher=Rechercher| title=Commune : Toulouse (31555)| author=INSEE| accessdate=27 August 2012| authorlink=INSEE| archiveurl=https://web.archive.org/web/20120707185041/http://www.recensement.insee.fr/chiffresCles.action?zoneSearchField=TOULOUSE&codeZone=31555-COM&idTheme=3&rechercher=Rechercher| archivedate={{dat|2012|07|07||bez}}}}</ref> | population_total = 449328 | population_as_of = 2012 | population_rank = | population_density_sq_mi = | population_urban = | population_metro = 1202889 | population_density = | population_density_rank = | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = 31000, 31100, 31200,<br />31300, 31400, 31500 | website = [http://www.toulouse.fr toulouse.fr] | footnotes = | population_density_km2= auto }} '''Tulūza''' ({{val|fr|Toulouse}}) ir pilsēta [[Francija]]s dienvidos pie [[Garonna]]s upes, [[Oksitānija]]s reģiona un [[Augšgaronna]]s departamenta centrs. Vēsturiskās [[Langedoka]]s provinces centrs. Dēļ pilsētas panorāmas — sarkanajiem māju jumtiem Garonnas krastos, Tulūza Francijā ir pazīstama kā "rozā pilsēta" (''La Ville Rose''). == Ekonomika == Tulūza ir viena no visstraujāk augošajām pilsētām [[Eiropas Savienība|ES]],{{nepieciešama atsauce}} pateicoties savai [[kosmosa rūpniecība|kosmosa]], [[aviācija]]s un [[biotehnoloģija|biotehnoloģiskajai]] rūpniecībai. Šeit atrodas ''[[Airbus]]'' galvenā mītne un viena no divām rūpnīcām, kurās tiek izgatavotas ''Airbus'' lidmašīnas (otra atrodas [[Hamburga|Hamburgā]]). Viduslaikos Tulūza bija viena no svarīgākajām Rietumeiropas pilsētām, tomēr 18. un 19. gadsimtā tā zaudēja savu nozīmi, līdz 20. gadsimta otrajā pusē piedzīvoja strauju uzplaukumu, pateicoties militārās un aviācijas rūpniecības attīstībai. == Vēsture == Pilsēta ir apdzīvota vismaz no 8. gadsimta pirms mūsu ēras. Pirmie iedzīvotāji — akvitānieši, kurus vēlāk nomainīja [[ibērieši]]. 3. gadsimtā pirms mūsu ēras no ziemeļiem ieplūda pirmie [[indoeiropieši]] — [[galli]]. Pēc [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] Gallijas iekarojumiem, ap 10.—30. gadu ([[Trajāns|Trajāna]] laikā) Tulūzu pārbūvēja un atjaunoja, un tā pamazām kļuva par svarīgu [[Romas impērija]]s pilsētu. No 418. līdz 508. gadam, kad to ieņēma [[franki]], Tulūza bija [[Vestgotu Karaliste]]s galvaspilsēta, bet 7. gadsimtā kļuva par [[Akvitānijas grāfiste]]s galvaspilsētu. 712. gadā Tulūzu aplenca [[arābi]], tomēr tā paša gada 9. jūnijā [[akvitānieši]] un [[baski]] Tulūzas pievārtē [[Tulūzas kauja|Tulūzas kaujā]] smagi sakāva arābu karaspēku. No 768. līdz 877. gadam Tulūza bija [[Akvitānijas Karaliste]]s galvaspilsēta. 844. gadā Tulūzu neveiksmīgi aplenca [[vikingi]]. No 877. gada Tulūza bija [[Tulūzas grāfiste]]s galvaspilsēta. 12. gadsimtā Tulūza kļuva par [[katari|kataru]] kustības centru. [[Albiģiešu karš|Albiģiešu kara]] laikā Tulūzu 1216. gadā ieņēma krustneši [[Simons de Monfors|Simona de Monfora]] vadībā. Pēc kataru sakāves pret iedzīvotājiem izvērsās represijas, vairākus gadsimtus Tulūza bija viens no [[inkvizīcija]]s centriem. 15. gadsimtā Tulūza bija [[mēle (augs)|mēles]] (''Isatis tinctoria'' — augs zilas krāsas auduma iegūšanai) audzēšanas un tirdzniecības centrs. Pēc [[Franču revolūcija|Lielās franču revolūcijas]] Tulūza kļuva par provinciālu pilsētu. Attīstība atgriezās tikai 20. gadsimta otrajā pusē, un šodien Tulūza tiek uzskatīta par Eiropas aerokosmiskās rūpniecības galvaspilsētu. 2001. gada 21. septembrī Tulūzas pievārtē eksplodēja [[minerālmēsli|minerālmēslu]] rūpnīca AZF. Pēc oficiālās versijas eksplodēja 300 tonnas [[amonija nitrāts|amonija nitrāta]]. Rezultātā rūpnīca bija pilnīgi nopostīta. Bojā gāja 30 cilvēki, ievainoti — 2500, bet viegli ievainoti — 8000. Bez pajumtes palika ap {{sk|40000}} cilvēku. == Tūrisms == Mūsdienās Tulūza ir pazīstama visā Francijā sakarā ar [[vijolītes|vijolīšu]] audzēšanu. Jau veselu gadsimtu vijolītes ir Tulūzas simbols. Tūristus priecē dažādi produkti ar vijolīšu garšu — [[sīrups]], [[liķieris]], [[konfektes]], [[sinepes]], [[tēja]] un citi produkti. Tulūzā atrodas arī vairākas ievērojamas celtnes. Pazīstamākā no tām ir Kapitolijs, kurā atrodas pilsētas mērija, Slavenību zāle (''La Salle des Illustres''), kurā redzami 19. gadsimta Tulūzas mākslinieku šedevri, operas nams. Starp pilsētas pazīstamākajām celtnēm ir arī Sansernēna (''Saint-Sernin'') bazilika, un Svētā Stefāna (''Saint-Étienne'') katedrāle. == Izglītība == Mūsdienās Tulūzā ir trīs universitātes (''[[Université Toulouse-I-Capitole|Toulouse Capitole]]'', ''Toulouse Jean Jaurès'', ''Toulouse III Paul Sabatier''), kas apvienotas Tulūzas Universitātē. Pilsētā ir arī trīs lielākās aeronavigācijas inženieru skolas ([[Nacionālā civilās aviācijas skola|ENAC]], [[Jaunāko zinātņu politehniskais institūts|IPSA]], SUPAERO), vispārīgās inženierzinātņu skolas (EPITA, INPT, INSA), datorzinātņu skola (EPITECH), ekonomikas skola (''Toulouse School of Economics''), dizaina skola (''e-artsup''), komunikācijas skola (ISEG), trīs galvenās biznesa skolas (TBS, TSM, ISG), meteoroloģijas skola, veterinārā skola un politikas zinātnes. == Cilvēki == Tulūzā dzimuši: * [[Žans Dosē]] (''Jean Dausset''; 1916-2009) — imunologs, Nobela prēmijas laureāts * [[Karloss Gardels]] (''Carlos Gardel''; 1890—1935) — tango dziedātājs * [[Svētais Huberts]] (''Saint Hubert''; 656/658—727/728) — katoļu svētais * [[Leons Maršāns]] (''Léon Marchand''; 2002) — franču peldētājs * [[Raimunds IV]] (''Raymond IV de Toulouse''; 1052—1105) — viens no Pirmā krusta kara līderiem * [[Bernārs Verbērs]] (''Bernard Werber''; 1961) — rakstnieks == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Francijas pilsētas}} {{Oksitānijas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Oksitānijas pilsētas]] mg3bge7uimfovzics0s2z7kqx8akxq1 0 12750 4457292 3402072 2026-04-22T04:17:36Z ZANDMANIS 91184 4457292 wikitext text/x-wiki [[File:Jean Dausset 2005.jpg|thumb|Žans Dosē 2005. gadā]] {{infokaste+}} '''Žans Dosē''' (''Jean Dausset''; dzimis {{dat|1916|10|9}} [[Tulūza|Tulūzā]], miris {{dat|2009|6|6}}) bija [[Francija|franču]] [[imunoloģija|imunologs]]. 1980. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] par [[galvenais audu saderības komplekss|galvenā audu saderības kompleksa]] (''major histocompatibility complex'', ''MHC'') atklāšanu, kas regulē [[šūna|šūnu]] [[imūnreakcija]]s. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = [[Alans Kormaks]]<br />[[Godfrijs Haunsfīlds]]| virsraksts = [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā]] | periods = [[1980]]<br />kopā ar [[Baruhs Benacerafs|Baruhu Benacerafu]]<br />un [[Džordžs Snells|Džordžu Snellu]] | pēc = [[Rodžers Sperijs]]<br />[[Deivids Hjūbels]]<br />[[Torstens Vīzels]]}} {{kastes beigas}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Dosē, Žans}} [[Kategorija:1916. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2009. gadā mirušie]] [[Kategorija:Francijas ārsti]] [[Kategorija:Imunoloģija]] [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā]] f6rdclxb238pfifcqtmgv2qgljh3pno 10 15425 4457199 4456984 2026-04-21T19:06:10Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +6 4457199 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|200px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? <!--dyk diena --> [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? <!--dyk diena --> [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|200px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|200px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|200px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? <!--dyk diena --> [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|150px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|150px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? <!--dyk diena --> [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|150px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? <!--dyk diena --> [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? <!--dyk diena --> [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? <!--dyk diena --> [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? <!--dyk diena --> [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? <!--dyk diena --> [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? <!--dyk diena --> [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? <!--dyk diena --> [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? <!--dyk diena --> [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? <!--dyk diena --> [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? <!--dyk diena --> [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? <!--dyk diena --> [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stīvens Euštakiu|Stīvenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field_Marshall_Keitel_signs_German_surrender_terms_in_Berlin_8_May_1945_-_Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s [[Krimas aneksija|aneksiju]] [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijas]] teritorijā? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[naudaszīme|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' [[2022. gads|2022. gada]] 6. maijā sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa sarkano karogu esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? k27elyikre55ulohqv6qhiosbv1ppsq 4457200 4457199 2026-04-21T19:07:49Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ 4457200 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|200px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? <!--dyk diena --> [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? <!--dyk diena --> [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|200px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|200px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|200px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? <!--dyk diena --> [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|150px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|150px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? <!--dyk diena --> [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|150px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? <!--dyk diena --> [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? <!--dyk diena --> [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? <!--dyk diena --> [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? <!--dyk diena --> [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? <!--dyk diena --> [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? <!--dyk diena --> [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? <!--dyk diena --> [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? <!--dyk diena --> [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? <!--dyk diena --> [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? <!--dyk diena --> [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? <!--dyk diena --> [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stīvens Euštakiu|Stīvenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field_Marshall_Keitel_signs_German_surrender_terms_in_Berlin_8_May_1945_-_Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijas]] teritorijā? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' [[2022. gads|2022. gada]] 6. maijā sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa sarkano karogu esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? 4t335z61658t06dvqvtrpwxu0go1o41 4457201 4457200 2026-04-21T19:16:37Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ 4457201 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|200px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? <!--dyk diena --> [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? <!--dyk diena --> [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|200px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|200px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|200px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? <!--dyk diena --> [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|150px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|150px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? <!--dyk diena --> [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|150px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? <!--dyk diena --> [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? <!--dyk diena --> [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? <!--dyk diena --> [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? <!--dyk diena --> [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? <!--dyk diena --> [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? <!--dyk diena --> [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? <!--dyk diena --> [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? <!--dyk diena --> [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? <!--dyk diena --> [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? <!--dyk diena --> [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? <!--dyk diena --> [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stīvens Euštakiu|Stīvenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field_Marshall_Keitel_signs_German_surrender_terms_in_Berlin_8_May_1945_-_Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijas]] teritorijā? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? ch4j9zv9zt9gfji0162mqddcgnmt7pg 4457273 4457201 2026-04-22T02:10:18Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4457273 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? <!--dyk diena --> [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|200px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|200px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|200px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? <!--dyk diena --> [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|150px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|150px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? <!--dyk diena --> [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|150px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? <!--dyk diena --> [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? <!--dyk diena --> [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? <!--dyk diena --> [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? <!--dyk diena --> [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? <!--dyk diena --> [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? <!--dyk diena --> [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? <!--dyk diena --> [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? <!--dyk diena --> [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? <!--dyk diena --> [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? <!--dyk diena --> [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? <!--dyk diena --> [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stīvens Euštakiu|Stīvenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field_Marshall_Keitel_signs_German_surrender_terms_in_Berlin_8_May_1945_-_Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijas]] teritorijā? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? tq1n98qv9i8t1cr4wmy1aaidmbpgv7r 4457286 4457273 2026-04-22T03:47:22Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +2 4457286 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? <!--dyk diena --> [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|200px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|200px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|200px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? <!--dyk diena --> [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|150px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|150px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? <!--dyk diena --> [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|150px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? <!--dyk diena --> [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? <!--dyk diena --> [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? <!--dyk diena --> [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? <!--dyk diena --> [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? <!--dyk diena --> [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? <!--dyk diena --> [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? <!--dyk diena --> [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? <!--dyk diena --> [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? <!--dyk diena --> [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? <!--dyk diena --> [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? <!--dyk diena --> [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stīvens Euštakiu|Stīvenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field_Marshall_Keitel_signs_German_surrender_terms_in_Berlin_8_May_1945_-_Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijas]] teritorijā? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un [[feļetonists]] '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? d1hr88jmh4jyrsoxhbzasj7t37hqb2f 4457287 4457286 2026-04-22T03:48:35Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ 4457287 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? <!--dyk diena --> [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|200px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|200px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|200px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? <!--dyk diena --> [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|150px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|150px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? <!--dyk diena --> [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|150px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? <!--dyk diena --> [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? <!--dyk diena --> [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? <!--dyk diena --> [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? <!--dyk diena --> [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? <!--dyk diena --> [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? <!--dyk diena --> [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? <!--dyk diena --> [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? <!--dyk diena --> [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? <!--dyk diena --> [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? <!--dyk diena --> [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? <!--dyk diena --> [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stīvens Euštakiu|Stīvenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field_Marshall_Keitel_signs_German_surrender_terms_in_Berlin_8_May_1945_-_Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijas]] teritorijā? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? tkm0m2opceej8hrj4az52p7ng4nnkns 0 17260 4457255 4326978 2026-04-21T21:39:24Z Lasks 38532 4457255 wikitext text/x-wiki {{Sporta izlases infokaste | valsts = Japāna | valsts_angl = Japan | att_izm = | logo = | logo_izm = | dibin = | federācija = [[Japānas Hokeja federācija]] | iest gads = | iest kom = | konfederācija = | vieta rangā = {{Nft rank|20|up||date=2025}} | rangs max = 15. | rangs max date = 2003 | rangs min = 25. | rangs min date = 2021 | iesauka = | stadions = | arēna = <!---Personāls---> | laukums = | halle = <!--- Personāls ---> | treneris = {{flaga|Kanāda}} [[Džarods Skalde]] | pers01 = Asistents | pers01_vārds = | kapteinis = | visv spēles = | visv vārtu = | visv punktu = <!--- OS ---> | OS reizes = | OS medaļas = | OS lab sasn = <!--- PČ ---> | PČ nos = [[Pasaules čempionāts hokejā]] | PČ reizes = 48 (Pirmoreiz 1936) | PČ medaļas = | PČ lab sasn = 8. (1930, 1957) <!--- Zona ---> | zona nos = | zona reizes = | zona medaļas = | zona lab sasn = <!--- Spēles ---> | pirmā spēle = {{ih|TCH}} 12—2 {{ih-rt|JPN}}<br />([[Davosa]], [[Šveice]]; {{dat|1930|1|24|N}}) | liel uzvara = {{ih|JPN}} 44—1 {{ih-rt|KUW}}<br />([[Kannina]], [[Dienvidkoreja]]; {{dat|1999|1|30|N}}) | liel zaud = {{ih|TCH}} 25—1 {{ih-rt|JPN}}<br />([[Maskava]], [[Padomju Savienība]]; {{dat|1957|3|4|N}}) | pašreizējais = }} '''Japānas hokeja izlase''' ir komanda, kas pārstāv [[Japāna|Japānu]] starptautiskajās [[hokejs|hokeja]] spēlēs. 2024. gadā tā bija iedalīta [[IIHF]] Pasaules čempionāta IA divīzijā. Šobrīd tā atrodas 20. vietā [[IIHF|Starptautiskās hokeja federācijas]] rangā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/static/68775/iihf_world_rankings_men/|title=2025 Men's World Ranking|language=en|publisher=[[IIHF]]|accessdate={{dat|2025|8|24||bez}}}}</ref> un spēlē [[Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija]]s A grupā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.jihf.or.jp/ Japānas Hokeja federācijas oficiālā mājaslapa] {{Hokejs-aizmetnis}} {{Japāna-aizmetnis}} {{Hokejaizlases}} [[Kategorija:Hokejs Japānā]] [[Kategorija:Āzijas hokeja izlases]] jqdxeopxlondcibxyrb807zw8bvj7ht 0 17285 4457248 4326940 2026-04-21T21:15:44Z Lasks 38532 4457248 wikitext text/x-wiki {{Sporta izlases infokaste | valsts = Igaunija | valsts_angl = | att_izm = | logo = Estonia national ice hockey team logo.png | logo_izm = 200px | dibin = | federācija = | iest gads = | iest kom = | konfederācija = | vieta rangā = 26. (2025) | rangs max = 23. | rangs max date = pirmoreiz 2007. | rangs min = 29. | rangs min date = pirmoreiz 2014. | iesauka = Lauvas | stadions = | arēna = [[Tondirabas halle]] <!---Personāls---> | laukums = | halle = <!--- Personāls ---> | treneris = {{flaga|Somija}} [[Petri Skriko]] | pers01 = Asistents | pers01_vārds = [[Kaupo Kaljuste]] | pers02 = Asistents | pers02_vārds = [[Miko Meenpē]] | kapteinis = [[Roberts Roba]] | visv spēles = [[Lauri Lahesalu]] (182) | visv vārtu = [[Andrejs Makrovs]] (82) | visv punktu = [[Andrejs Makrovs]] (148) <!--- OS ---> | OS reizes = 0 | OS medaļas = | OS lab sasn = <!--- PČ ---> | PČ nos = [[Pasaules čempionāts hokejā]] | PČ reizes = 30 | PČ medaļas = 0 | PČ lab sasn = 19. vieta <!--- Spēles ---> | pirmā spēle = {{ih|FIN}} 2—1 {{ih-rt|EST}}<br />([[Helsinki]], [[Somija]]; {{dat|1937|2|20|N}}) | pēdējā spēle = | liel uzvara = {{ih|EST}} 27—1 {{ih-rt|RSA}}<br />([[Barselona]], [[Spānija]]; {{dat|1994|3|16|N}})<br />{{ih|EST}} 26—0 {{ih-rt|BUL}}<br />([[Tallina]], [[Igaunija]]; {{dat|2015|11|6|N}}) | liel zaud = {{ih|SLO}} 16—0 {{ih-rt|EST}}<br />([[Ļubļana]], [[Slovēnija]]; {{dat|2001|4|21|N}}) | pašreizējais = }} '''Igaunijas hokeja izlase''' ir komanda, kas pārstāv [[Igaunija|Igauniju]] starptautiskajās [[hokejs|hokeja]] spēlēs. Igaunijas izlases augstākais sasniegums pasaules čempionātos ir [[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]]. gadā izcīnīta 19. vieta. Šobrīd tā atrodas 26. vietā [[IIHF|Starptautiskās hokeja federācijas]] rangā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/static/68775/iihf_world_rankings_men/|title=2025 Men's World Ranking|language=en|publisher=[[IIHF]]|accessdate={{dat|2025|8|24||bez}}}}</ref> un spēlē [[Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija]]s B grupā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == *[http://www.icehockey.ee Oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190903174226/http://icehockey.ee/ |date={{dat|2019|09|03||bez}} }} {{Hokejs-aizmetnis}} {{Hokejaizlases}} [[Kategorija:Hokejs Igaunijā]] [[Kategorija:Eiropas hokeja izlases]] 6qsog63z0wu0oefwaiafqyjfuec3b82 0 17690 4457241 4326996 2026-04-21T21:04:45Z Lasks 38532 4457241 wikitext text/x-wiki {{Sporta izlases infokaste | valsts = Bulgārija | valsts_angl = Bulgaria | att_izm = | logo = | logo_izm = | dibin = | federācija = [[Bulgārija Hokeja federācija]] | iest gads = | iest kom = | konfederācija = | vieta rangā = 36. (2025) |- | rangs max = 30. | rangs max date = 2003 | rangs min = 40. | rangs min date = 2017. | iesauka = | stadions = | arēna = <!---Personāls---> | laukums = | halle = <!--- Personāls ---> | treneris = {{flaga|Čehija}} [[Tomas Ceperko]] | kapteinis = | visv spēles = | visv vārtu = | visv punktu = <!--- PČ ---> | PČ nos = [[Pasaules čempionāts hokejā]] | PČ reizes = 51 | PČ medaļas = 0 | PČ lab sasn = 14. vieta <!--- OS ---> | OS nos = [[Ziemas olimpiskās spēles]] | OS reizes = 1 | OS medaļas = | OS lab sasn = <!--- Zona ---> | zona nos = | zona reizes = | zona medaļas = | zona lab sasn = <!--- Spēles ---> | pirmā spēle = {{ih|BUL}} 4—2 {{ih-rt|YUG}}<br />([[Bukareste]], [[Rumānija]]; {{dat|1942|1|17|N}}) | pēdējā spēle = | liel uzvara = {{ih-rt|BUL}} 20—0 {{ih|TUR}}<br />([[Pretorija]], [[Dienvidāfrika]]; {{dat|1998|3|28|N}}) | liel zaud = {{ih|KAZ}} 31—0 {{ih-rt|BUL}}<br />([[Poprada]], [[Slovākija]]; {{dat|1994|3|25|N}})<br />{{ih-rt|UKR}} 31–0 {{ih|BUL}}<br />([[Spišska Nova Vesa]], [[Slovākija]]; {{dat|1994|3|25|N}}) | pašreizējais = }} '''Bulgārijas hokeja izlase''' ir komanda, kas pārstāv [[Bulgārija|Bulgāriju]] starptautiskajās [[hokejs|hokeja]] spēlēs. Bulgārijas hokeja izlase 1976. gadā piedalījās [[ziemas olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kur palika pēdējā vietā. 2023. gadā tā bija iedalīta [[IIHF]] Pasaules čempionāta [[2023. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija#B grupa|IIB divīzijā]]. Šobrīd tā atrodas 36. vietā [[IIHF|Starptautiskās hokeja federācijas]] rangā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/static/68775/iihf_world_rankings_men/|title=2025 Men's World Ranking|language=en|publisher=[[IIHF]]|accessdate={{dat|2025|8|24||bez}}}}</ref> un spēlē [[Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija]]s B grupā. == Ārējās saites == * https://nationalteamsoficehockey.com/bulgaria/ == Atsauces == {{atsauces}} {{Hokejs-aizmetnis}} {{Hokejaizlases}} [[Kategorija:Hokejs Bulgārijā]] [[Kategorija:Eiropas hokeja izlases]] curjup43b42dbay6m1ul6m4vjzd8u7k 0 17725 4457158 4241211 2026-04-21T17:54:24Z ~2026-24627-35 144402 Changed country of birth - Lithuania 4457158 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Daļa Grībauskaite | vārds_orģ = Dalia Grybauskaitė | attēls = Dalia_Grybauskaitė,_Member_of_the_EC.jpg | mazs_att = | apraksts = Oficiālais portrets, 2008 | amats = [[Lietuvas prezidente]] | term_sākums = {{dat|2009|07|12|N}} | term_beigas = {{dat|2019|07|12|N}} | premjers = [[Andrjus Kubiļus]]<br>[[Aļģirds Butkevičs]]<br>[[Sauļus Skvernelis]] | priekštecis = [[Valds Adamkus]] | pēctecis = [[Gitans Nausēda]] | amats2 = Eiropas Savienības finanšu un budžeta komisāre | term_sākums2 = {{dat|2004|11|22|N}} | term_beigas2 = {{dat|2009|07|01|N}} | priekštecis2 = ''[[Marcos Kyprianou]]'' | pēctecis2 = ''[[Algirdas Šemeta]]'' | dzim_dati = {{dat|1956|03|01}} | dzim_vieta = [[Viļņa|Viļņā]],[[Lietuva]] | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[lietuvieši|lietuviete]] | partija = [[PSKP]] <small>(1983—1989)</small><br>[[Lietuvas Neatkarīgā komunistiskā partija|LNKP]] <small>(1989—1990)</small> | dzīvesb = - | profesija = [[ekonomika|ekonomiste]] | alma_mater = [[Sanktpēterburgas Valsts universitāte]]<br>[[Džordžtaunas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = Dalia Grybauskaitė.Signature.svg | piezīmes = }} '''Daļa Grībauskaite''' ({{val|lt|Dalia Grybauskaitė}}, dzimusi {{dat|1956|03|1}} [[Viļņa|Viļņā]], [[Lietuva|Lietuvā]]) ir [[lietuvieši|lietuviešu]] [[politika|politiķe]], bijusī [[Lietuva|Lietuvas Republikas]] [[Lietuvas prezidents|prezidente]] (2009—2019). == Biogrāfija == {{nepilnīgs}}<!-- par prezidentūras laiku --> Beidza [[ekonomika]]s studijas [[Ļeņingrada|Ļeņingradā]], aizstāvēja doktora grādu [[Maskava|Maskavā]] ([[1988]]). 1991. gadā [[Džordžtaunas Universitāte|Džordžtaunas Universitātē]] ([[Vašingtona]]) beidza speciālus kursus [[valdība]]s locekļiem. Strādāja par Lietuvas Republikas finanšu [[ministrs|ministri]], [[2004. gads|2004]]. gadā viņu apstiprināta par ES komisāri. Līdz ievēlēšanai par Lietuvas prezidenti vadīja ES finanšu un budžeta direktorātu [[Brisele|Briselē]]. 2004. gadā, pamatojoties uz [[Eiropa]]s valstu žurnālistu veikto aptauju, atzīta par labāko ES komisāru. 2009. gada 17. maijā Grībauskaite uzvarēja Lietuvas prezidenta vēlēšanās, amatā stājās 12. jūlijā. 2014. gada 25. maijā atkārtoti uzvarēja Lietuvas prezidenta vēlēšanās.<ref>[http://www.diena.lv/lat/politics/arzemes/lietuvas-prezidenta-velesanas-uzvar-gribauskaite Lietuvas prezidenta vēlēšanās uzvar Grībauskaite], raksts Diena.lv {{dat|2009|05|18|SK}}, pārskatīts {{Dat|2009|05|20|SK}}</ref><ref>[http://www.nra.lv/zinas/22865-jaunas-prezidentes-gribauskaites-pieredze-vies-ceribas-lietuviesos.htm Jaunās prezidentes Grībauskaites pieredze vieš cerības lietuviešos] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305031420/http://nra.lv/zinas/22865-jaunas-prezidentes-gribauskaites-pieredze-vies-ceribas-lietuviesos.htm |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}, Māris Krūmiņš, raksts portālā nra.lv {{dat|2009|05|19|SK}}, pārskatīts {{dat|2009|05|20|SK}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://web.archive.org/web/20160115013011/https://www.lrp.lt/en Lietuvas prezidenta oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Grībauskaite, Daļa}} [[Kategorija:1956. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Lietuvas prezidenti]] [[Kategorija:Lietuvas politiķi]] [[Kategorija:Cilvēki no Viļņas]] [[Kategorija:PSKP biedri]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa lielkrusta komandieri]] [[Kategorija:Atzinības krusta lielkrusta komandieri]] [[Kategorija:Ar Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Baltā Ērgļa ordeni apbalvotie (Polija)]] thxjf6k0tsxsr2rrqtpd6chm0j3v5o0 4457167 4457158 2026-04-21T18:15:30Z DJ EV 31928 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-24627-35|~2026-24627-35]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Blowwhite 4241211 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Daļa Grībauskaite | vārds_orģ = Dalia Grybauskaitė | attēls = Dalia_Grybauskaitė,_Member_of_the_EC.jpg | mazs_att = | apraksts = Oficiālais portrets, 2008 | amats = [[Lietuvas prezidente]] | term_sākums = {{dat|2009|07|12|N}} | term_beigas = {{dat|2019|07|12|N}} | premjers = [[Andrjus Kubiļus]]<br>[[Aļģirds Butkevičs]]<br>[[Sauļus Skvernelis]] | priekštecis = [[Valds Adamkus]] | pēctecis = [[Gitans Nausēda]] | amats2 = Eiropas Savienības finanšu un budžeta komisāre | term_sākums2 = {{dat|2004|11|22|N}} | term_beigas2 = {{dat|2009|07|01|N}} | priekštecis2 = ''[[Marcos Kyprianou]]'' | pēctecis2 = ''[[Algirdas Šemeta]]'' | dzim_dati = {{dat|1956|03|01}} | dzim_vieta = {{flaga|PSRS}} [[Viļņa|Viļņā]],<br />[[Lietuvas PSR]], [[Padomju Savienība|PSRS]] | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[lietuvieši|lietuviete]] | partija = [[PSKP]] <small>(1983—1989)</small><br>[[Lietuvas Neatkarīgā komunistiskā partija|LNKP]] <small>(1989—1990)</small> | dzīvesb = - | profesija = [[ekonomika|ekonomiste]] | alma_mater = [[Sanktpēterburgas Valsts universitāte]]<br>[[Džordžtaunas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = Dalia Grybauskaitė.Signature.svg | piezīmes = }} '''Daļa Grībauskaite''' ({{val|lt|Dalia Grybauskaitė}}, dzimusi {{dat|1956|03|1}} [[Viļņa|Viļņā]], [[Lietuva|Lietuvā]]) ir [[lietuvieši|lietuviešu]] [[politika|politiķe]], bijusī [[Lietuva|Lietuvas Republikas]] [[Lietuvas prezidents|prezidente]] (2009—2019). == Biogrāfija == {{nepilnīgs}}<!-- par prezidentūras laiku --> Beidza [[ekonomika]]s studijas [[Ļeņingrada|Ļeņingradā]], aizstāvēja doktora grādu [[Maskava|Maskavā]] ([[1988]]). 1991. gadā [[Džordžtaunas Universitāte|Džordžtaunas Universitātē]] ([[Vašingtona]]) beidza speciālus kursus [[valdība]]s locekļiem. Strādāja par Lietuvas Republikas finanšu [[ministrs|ministri]], [[2004. gads|2004]]. gadā viņu apstiprināta par ES komisāri. Līdz ievēlēšanai par Lietuvas prezidenti vadīja ES finanšu un budžeta direktorātu [[Brisele|Briselē]]. 2004. gadā, pamatojoties uz [[Eiropa]]s valstu žurnālistu veikto aptauju, atzīta par labāko ES komisāru. 2009. gada 17. maijā Grībauskaite uzvarēja Lietuvas prezidenta vēlēšanās, amatā stājās 12. jūlijā. 2014. gada 25. maijā atkārtoti uzvarēja Lietuvas prezidenta vēlēšanās.<ref>[http://www.diena.lv/lat/politics/arzemes/lietuvas-prezidenta-velesanas-uzvar-gribauskaite Lietuvas prezidenta vēlēšanās uzvar Grībauskaite], raksts Diena.lv {{dat|2009|05|18|SK}}, pārskatīts {{Dat|2009|05|20|SK}}</ref><ref>[http://www.nra.lv/zinas/22865-jaunas-prezidentes-gribauskaites-pieredze-vies-ceribas-lietuviesos.htm Jaunās prezidentes Grībauskaites pieredze vieš cerības lietuviešos] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305031420/http://nra.lv/zinas/22865-jaunas-prezidentes-gribauskaites-pieredze-vies-ceribas-lietuviesos.htm |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}, Māris Krūmiņš, raksts portālā nra.lv {{dat|2009|05|19|SK}}, pārskatīts {{dat|2009|05|20|SK}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://web.archive.org/web/20160115013011/https://www.lrp.lt/en Lietuvas prezidenta oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Grībauskaite, Daļa}} [[Kategorija:1956. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Lietuvas prezidenti]] [[Kategorija:Lietuvas politiķi]] [[Kategorija:Cilvēki no Viļņas]] [[Kategorija:PSKP biedri]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa lielkrusta komandieri]] [[Kategorija:Atzinības krusta lielkrusta komandieri]] [[Kategorija:Ar Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Baltā Ērgļa ordeni apbalvotie (Polija)]] 5mfwubq69wmbxo610p7xt1gs689k0kg 0 20700 4457239 4326987 2026-04-21T21:03:41Z Lasks 38532 4457239 wikitext text/x-wiki {{Sporta izlases infokaste | valsts = Austrālija | valsts_angl = Australia | att_izm = | logo = | logo_izm = | dibin = | federācija = | iest gads = | iest kom = | konfederācija = | vieta rangā = 34. (2025) | rangs max = 23. | rangs max date = 1992. | rangs min = 38. | rangs min date = 2018. | iesauka = Mighty Roos | stadions = | arēna = | laukums = | halle = <!--- Personāls ---> | treneris = {{flaga|Somija}}/{{flaga|Austrālija}} [[Matti Luoma]] | pers01 = | pers01_vārds = | pers02 = | pers02_vārds = | pers03 = | pers03_vārds = | pers04 = | pers04_vārds = | kapteinis = [[Tomass Pauels]] | visv spēles = [[Glens Fols]] (80) | visv vārtu = [[Gregs Odijs]] (71) | visv punktu = [[Gregs Odijs]] (129) <!--- OS ---> | OS reizes = 1 | OS medaļas = | OS lab sasn = 9. vieta ([[Hokejs 1960. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1960.]]) <!--- PČ ---> | PČ nos = [[Pasaules čempionāts hokejā]] | PČ reizes = 33 | PČ medaļas = | PČ lab sasn = 9. vieta (1960) <!--- Zona ---> | zona nos = | zona reizes = | zona medaļas = | zona lab sasn = <!--- Spēles ---> | pirmā spēle = {{ih|TCH}} 18—1 {{ih-rt|AUS}}<br />([[Skvoveli]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]; {{dat|1960|2|20|N|bez}}) | pēdējā spēle = | liel uzvara = {{ih|AUS}} 58—0 {{ih-rt|NZL}}<br />([[Pērta|Pērtā]], [[Austrālija|Austrālijā]]; {{dat|1987|3|14|N|bez}}) | liel zaud = {{ih|KAZ}} 23—1 {{ih-rt|AUS}}<br />([[Ļubļana]], [[Slovēnija]]; {{dat|1993|3|15|N|bez}}) | pašreizējais = }} '''Austrālijas hokeja izlase''' ir komanda, kas pārstāv [[Austrālija|Austrāliju]] starptautiskajās [[hokejs|hokeja]] spēlēs. Austrālijas hokeja izlasei ilgstoši piederēja pasaules rekords - 1987. gadā tā ar 58-0 sagrāva [[Jaunzēlande]]s izlasi, kas bija lielākais gūto vārtu skaits izlašu spēlēs. [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007.]] gadā 2. divīzijas B grupā Austrālijas izlase piekāpās vienīgi [[Dienvidkorejas hokeja izlase]]i, bet [[2008. gada Pasaules čempionāts hokejā|2008.]] gadā izlase spēlējot 2. divīzijā izcīnīja 1.vietu un nākamgad spēlēja 1.divīzijā, kas Austrālijas hokeja izlasei ir nebijis panākums. 1. divīzijā Austrālija spēlēja arī 2012. gadā, bet no tās izkrita. [[2023. gada_Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija#A grupa|2023. gadā]] tā bija iedalīta [[IIHF]] Pasaules čempionāta IIA divīzijā. Šobrīd tā atrodas 34. vietā [[IIHF|Starptautiskās hokeja federācijas]] rangā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/static/68775/iihf_world_rankings_men/|title=2025 Men's World Ranking|language=en|publisher=[[IIHF]]|accessdate={{dat|2025|8|24||bez}}}}</ref> un spēlēs [[Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija]]s A grupā. == Atsauces == {{atsauces}} {{Hokejs-aizmetnis}} {{Hokejaizlases}} [[Kategorija:Hokejs Austrālijā]] [[Kategorija:Okeānijas hokeja izlases]] kaa9k7cta4fsvvi4h1l3iweiav26sfu 0 20719 4457240 4326984 2026-04-21T21:04:17Z Lasks 38532 4457240 wikitext text/x-wiki {{Sporta izlases infokaste | valsts = Beļģija | valsts_angl = Belgium | att_izm = | logo = | logo_izm = | dibin = | federācija = | iest gads = | iest kom = | konfederācija = | vieta rangā = 35. (2025) | rangs max = 32. | rangs max date = pirmoreiz 2005. | rangs min = 40. | rangs min date = 2023. | iesauka = | stadions = | arēna = | laukums = | halle = <!--- Personāls ---> | treneris = {{flaga|NED}} [[Džefrijs Van Jērsels]] | pers01 = | pers01_vārds = | kapteinis = [[Džordans Pauļus]] | visv spēles = [[Tims Voss]] (98) | visv vārtu = [[Vincents Morgans]] (36) | visv punktu = [[Mičs Morgans]]<br />[[Vincents Morgans]] (78) <!--- OS ---> | OS reizes = 4 | OS medaļas = | OS lab sasn = 7. vieta <!--- PČ ---> | PČ nos = [[Pasaules čempionāts hokejā]] | PČ reizes = 53 | PČ medaļas = | PČ lab sasn = 7. vieta <!--- Zona ---> | zona nos = | zona reizes = | zona medaļas = | zona lab sasn = <!--- Spēles ---> | pirmā spēle = {{ih|FRA}} 1—0 {{ih-rt|BEL}}<br />([[Šamonī]], [[Francija]]; {{dat|1909|1|23|N}}) | pēdējā spēle = | liel uzvara = {{ih|BEL}} 21—2 {{ih-rt|NZL}}<br />([[Gīla|Gīlā]], [[Beļģija|Beļģijā]]; {{dat|1989|3|21|N}}) | liel zaud = {{ih|UKR}} 37—2 {{ih-rt|BEL}}<br />([[Bleda|Bledā]], [[Slovēnija|Slovēnijā]]; {{dat|1993|3|13|N}}) | pašreizējais = }} '''Beļģijas hokeja izlase''' ir komanda, kas pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]] starptautiskajās [[hokejs|hokeja]] spēlēs. Tā ir 1913. gada [[Eiropas čempionāts hokejā|Eiropas čempione]], 1927. gada 2. vietas ieguvēja, kā arī 1910. un 1911. gada bronzas medaļas ieguvēja. 2023. gadā tā bija iedalīta [[IIHF]] Pasaules čempionāta [[2023. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija#B grupa|IIB divīzijā]]. Šobrīd tā atrodas 35. vietā [[IIHF|Starptautiskās hokeja federācijas]] rangā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/static/68775/iihf_world_rankings_men/|title=2025 Men's World Ranking|language=en|publisher=[[IIHF]]|accessdate={{dat|2025|8|24||bez}}}}</ref> un spēlē [[Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija]]s A grupā. == Atsauces == {{atsauces}} {{Hokejs-aizmetnis}} {{Hokejaizlases}} [[Kategorija:Hokejs Beļģijā]] [[Kategorija:Eiropas hokeja izlases]] fc7nm8g90hgl0j7wcgz8vy4vgarnv41 6 22045 4457231 223939 2026-04-21T20:48:10Z Eric Duff 7233 4457231 wikitext text/x-wiki {{NowCommons|São Paulo Futebol Clube logo (2022).svg}} {{aizsargāts logo}} kgrw396fjguytukwtryrva75r73yloc 0 22046 4457230 4268632 2026-04-21T20:47:53Z Eric Duff 7233 4457230 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste| |nos=São Paulo| |logo=[[Attēls:São Paulo Futebol Clube logo (2022).svg|120px]]| |pilns=São Paulo Futebol Clube| |dib=1930| |stad=[[Estadio do Morumbi|Morumbi]], [[Sanpaulu]], [[Brazīlija]]| |ietilp=80 000| |prez={{flaga|Brazīlija}} |tren={{flaga|Brazīlija}} Luis Zubeldía |līga=[[Brazīlijas Série A]]| |sez=2024| |poz= 6. vieta| | pattern_la1 = _spfc21h | pattern_b1 = _spfc21h | pattern_ra1 = _spfc21h | pattern_sh1 = _adidasred | pattern_so1 = _3_stripes_red | leftarm1 = FFFFFF | body1 = FFFFFF | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = FFFFFF | socks1 = FFFFFF | pattern_la2 = _spfc21a | pattern_b2 = _spfc21a | pattern_ra2 = _spfc21a | pattern_sh2 = _adidaswhite | pattern_so2 = _3_stripes_white | leftarm2 = FF0000 | body2 = 000000 | rightarm2 = FF0000 | shorts2 = 000000 | socks2 = 000000 }} '''São Paulo Futebol Clube''', parasti sauc '''São Paulo FC''' vai vienkārši '''São Paulo''', ir ar tradīcijām bagāts [[Brazīlija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Sanpaulu]]. Klubs dibināts 1930.gada 25.janvārī un atkārtoti dibināts vēlreiz 1935.gadā. Fani šo klubu ir iesaukuši par ''Tricolor'' ([[latviešu valoda|latviski]]: trīs krāsas). Klubs ir viens no vislabākajiem klubiem Brazīlijā. Ieguvis dažus titulus gan pašmāju čempionātā, gan arī starptautiskajā arēnā. Šajos titulos ir ieskaitīti trīs Pasaules Čempionāti (divi no tiem [[Starpkontinentālais kauss|Starpkontinentālajā kausā]] izcīnīti un atlikušais [[FIFA Klubu Pasaules kauss|FIFA Klubu pasaules čempionātā]]), trīs [[Libertadoress Kauss|Libertadores kausa]] tituli un viens [[Copa Conmebol]] (tagad [[Copa Sudamericana]]) tituls. Mājas stadions ir [[Estadio do Morumbi|Estadio Cicero Pompeu de Toledo]] (''Morumbi''), kura ietilpība 80 000 vietas. Spēlē pelēkos kreklos ar divām horizontālām svītrām: viena ir sarkana, otra — melna; balti šorti un zeķes. == Tituli == * Pasaules Čempionāts (3) ** [[Starpkontinentālais kauss]] (2) — 1992, 1993 ** [[FIFA Klubu Pasaules kauss|FIFA Klubu pasaules čempionāts]] (1) — 2005 * Kontinentālie Čempionāti (7) ** [[Libertadoress Kauss]] (3) — 1992, 1993, 2005 ** [[Copa Conmebol]] (1) — 1994 ** [[Recopa]] (2) — 1993, 1994 ** [[Supercopa]] (Libertadoresa Kausa uzvarētāju Superkauss) (1) — 1993 * Brazīlijas sacensības (29) ** [[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas čempionāts]] (6) — 1977, 1986, 1991, 2006, 2007, 2008 ** Sanpaulu štata čempionāts (21) — 1931, 1943, 1945, 1946, 1948, 1953, 1957, 1970, 1980, 1981, 1985, 1987, 1989, 1991, 1992, 1998, 2000, 2005 ** Sanpaulu štata superčempionāts (1) — 2002 ** Rio-Sanpaulu turnīrs (1) — 2001 ** Sanpaulu Jauniešu Kauss (2) — 1993, 2000 == Rezultāti pa sezonām == {| |valign="top"| * 1971. gads — 2.vieta * 1972. gads — 9.vieta * 1973. gads — 2.vieta * 1974. gads — 10.vieta * 1975. gads — 5.vieta * 1976. gads — 28.vieta * 1977. gads — '''čempioni''' * 1978. gads — 19.vieta * 1979. gads — - * 1980. gads — 9.vieta |width="33"|  |valign="top"| * 1981. gads — 2.vieta * 1982. gads — 6.vieta * 1983. gads — 5.vieta * 1984. gads — 17.vieta * 1985. gads — 27.vieta * 1986. gads — '''čempioni''' * 1987. gads — 6.vieta * 1988. gads — 11.vieta * 1989. gads — 2.vieta * 1990. gads — 2.vieta |width="33"|  |valign="top"| * 1991. gads — '''čempioni''' * 1992. gads — 6.vieta * 1993. gads — 4.vieta * 1994. gads — 6.vieta * 1995. gads — 12.vieta * 1996. gads — 11.vieta * 1997. gads — 13.vieta * 1998. gads — 15.vieta * 1999. gads — 3.vieta * 2000. gads — 12.vieta |width="33"|  |valign="top"| * 2001. gads — 7.vieta * 2002. gads — 5.vieta * 2003. gads — 3.vieta * 2004. gads — 3.vieta * 2005. gads — 11.vieta * 2006. gads — '''čempioni''' |} == Slaveni spēlētāji == {| |valign="top"| * Amoroso * Arakens * Bauers * Bellini * Čikao * Darjo Pereira * Denilsons * Djego Lugano * Doriva * Edmilsons Gomešs * [[Radamels Falkao]] * Forlans * Franea * Frieds * Hosē Pojs |width="33"|  |valign="top"| * Juninjo * [[Kafu]] * Kakā * Kanjoteiro * Kareka * Leonardo * Leonidašs * Luišs Fabjāno * Marselinjo * Marinjo Čadžašs * Mauro Ramošs * Millers * Neto * Sisinjo * Žersons |width="33"|  |valign="top"| * Noronja * Oskars * Paljinja * Pedro Roča * Pita * Rai * Rikardinjo * Rikardo Roča * Roberto Diašs * Rodžerio Seni * Rui * Sastre * Seržinjo * Teikseirinja * Toninjo Serezo |valign="top"| * Toninjo Žerreiro * Valdirs Perešs * Ze Seržio * Zetti * Zizinjo |} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Brazīlijas futbola klubi]] [[Kategorija:Sanpaulu]] [[Kategorija:São Paulo Futebol Clube]] qtuli4vn67qbb6bdhoxoyfv1quriqn8 0 22687 4457106 4451557 2026-04-21T14:02:56Z Ivario 51458 pareizi ir ar mazo burtu 4457106 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|Latvijas futbola 1. līgu|1. līga (nozīmju atdalīšana)|1. līga}} {{Sporta līga | nosaukums = LVBET līga | aktuāla_sezona = 2026. gada LVBET Līgas{{!}}2026. gada sezona | sports = [[Futbols]] | dibin = {{dat|1992}} | moto = | valsts = {{LVA}} | kvalif = [[Latvijas futbola Virslīga|TonyBet Virslīga]] | izkr = [[Latvijas futbola 2. līga|Altero.lv LIIGA]] | viet_turn = [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kauss]] | komandas = 14 | čempions = [[Ogre United]] (2025; 1. tituls) | čempions_visv = [[FK Auda]], [[FB Gulbene]], [[FK Zibens/Zemessardze|Zibens/ZS]] (2 tituli) | mlapa = [http://www.lff.lv/lv/1liga/ lff.lv] | logo = ONL-league.svg | pikseļi = 100 | apraksts = Logotips (2021–2026) }} '''LVBET līga''' (oficiāli - '''Latvijas futbola 1. līga''') ir otrā augstākā divīzija [[Latvija]]s [[futbols|futbolā]]. To organizē [[Latvijas Futbola federācija]]. Sezonas beigās uzvarētājs automātiski iegūst ceļazīmi uz [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgu]]. Otra labākā komanda tiekas ar Virslīgas 9. vietas ieguvējiem par palikšanu/vietas iegūšanu Virslīgā. Komandas, kas ieņem priekšpēdējo (13.) un pēdējo vietu (14.), izkrīt uz [[Latvijas futbola 2. līga|2. līgu]]. Savukārt, 12. vieta tiekās pārspēlēs par vietas saglabāšanu ar 2. līgas 3. vietu. == Vēsture == Pirmā līga tika izveidota 1992. gadā. No 2007. līdz 2008. gadam tās nosaukums bija '''Traffic 1. līga''', kad par pirmo līgas ģenerālsponsoru kļuva reklāmas uzņēmums "Traffic auto advert".<ref name="LFF0704042">{{ziņu atsauce|url=http://www.lff.lv/en/news/2007/04/04/|title=Second division Traffic League kicks-off|publisher=[[Latvijas Futbola federācija]]|access-date=2008-02-20|date=2007-04-04|archive-date=2011-07-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20110722063847/http://www.lff.lv/en/news/2007/04/04/}}</ref> 2014. gadā 1. līgas čempionātu skāra nopietnas pārmaiņas&nbsp;— tajā vairs nespēlēja Virslīgas dublieru komandas. No 2015. līdz 2020. gadam tās galvenais atbalstītājs bija sporta preču veikals [https://komanda.lv/ Komanda.lv] un tās nosaukums bija '''Komanda.lv 1. līga'''.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/1_liga/12032015-komanda_lv_klust_par_1_ligas_futbola_cemp|title="komanda.lv" kļūst par 1. līgas futbola čempionāta titulsponsoru|website=Sportacentrs.com|access-date=2019-04-01|date=2015-03-12|language=lv}}</ref> 2017. gada sezonā 1. līgā startēja 14 klubi, taču 14. jūlijā LFF Disciplinārlietu komisija par aizdomīgām darbībām, kas vērstas uz spēļu rezultāta ietekmēšanu, no dalības turnīrā izslēdza "[[FK Jēkabpils/JSC]]" un "[[FK Ogre]]".<ref>[http://sportacentrs.com/futbols/1_liga/14072017-lff_no_1_ligas_izsledz_fk_jekabpils_jsc_u "FK Jēkabpils/JSC" un "FK Ogre" tiek izslēgtas no 1. līgas] sportacentrs.com</ref> 2020. gadā [[COVID-19]] pandēmijas dēļ otrā posma sacensības netika pabeigtas un vietu sadalījums turnīra tabulā tika noteikts ar koeficienta palīdzību. No 2021. gada par līgas ģenerālsponsoru kļuva azartspēļu uzņēmums "[[Optibet Latvija|Optibet]]" – līga ieguva jaunu [[korporatīvā identitāte|vizuālo identitāti]] un tika pārdēvēta par '''Optibet Nākotnes līgu'''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.optibet.lv/mes-atbalstam|title=Atbalsts sportam {{!}} Optibet|website=optibet.lv|access-date=2022-06-19|archive-date=2022-05-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20220528222630/https://www.optibet.lv/mes-atbalstam}}</ref> 2022. gada sezonā pēc astoņu gadu pārtraukuma atgriezās dublieru komandas – tās var izkrist uz 2. līgu, taču nepiedalās cīņā par ceļazīmēm uz Virslīgu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevon.lv/sakas-optibet-nakotnes-liga/|title=Sākas Optibet Nākotnes līga - Leevon Saldus|access-date=2022-06-19|date=2022-04-08|language=lv|archive-date=2022-08-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20220810232732/https://leevon.lv/sakas-optibet-nakotnes-liga/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/14-komandas-sanem-licences-dalibai-optibet-nakotnes-liga/|title=14 komandas saņem licences dalībai “Optibet” Nākotnes līgā {{!}} Sportazinas.com|website=Sportaziņas.com|access-date=2022-06-19|date=2022-03-03|language=}}</ref> 2025. gadā sadarbība ar Optibet netika turpināta. 2026. gada sākumā tika izziņot jauna sadarbība - par līgas (un arī [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa futbolā]]) ģenerālsponsoru kļuva [[Azartspēles|azartspēļu]] uzņēmums "[[LVBet]]". Līga ieguva jaunu vizuālo identitāti un sadarbības ietvaros tika pārsaukta par "LVBET līga".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/18806/lv-bet-klust-par-1-ligas-un-latvijas-kausa-titulsponsoru/|title="LV Bet" kļūst par 1. līgas un Latvijas kausa titulsponsoru|last=Krīgers|first=Renārs|website=LFF.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> == Dalībnieces == '''2026. gada LVBET līgas dalībnieces''' * [[JDFS Alberts]] ([[Rīga]]) * [[Leevon PPK]] ([[Rīga]]) * [[Mārupes SC]] ([[Mārupe]]) * [[Valmiera FC]] ([[Valmiera]]) * [[Rēzeknes FA|Rēzekne]] ([[Rēzekne]]) * [[Riga FC|Riga FC-2]] ([[Rīga]]) * [[RFS|FC RFS-2]] ([[Rīga]]) * [[Skanstes SK]] ([[Rīga]]) * [[SK Super Nova|SK Super Nova-2]] ([[Rīga]]) * [[FK Smiltene/BJSS]] ([[Smiltene]]) * [[FK Tukums 2000|FK Tukums 2000-2/TSS]] ([[Tukums]]) * [[JFK Ventspils]] ([[Ventspils]]) * [[FK Metta]] ([[Rīga]]) * [[FK Riga Mariners]] (Rīga) == Uzvarētāji == {| class="wikitable" style="text-align:center" ! Sezona ! 1. vieta ! 2. vieta ! 3. vieta |- |[[1992. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|1992]] |[[Decemviri]] |[[Zenta (futbola klubs)|Zenta]] |[[FK Kvadrāts|Kvadrāts]] |- |[[1993. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|1993]] |[[Gemma-RFS]] |[[Baltnet]] |[[Skonto FC-2|Skonto II]] |- |[[1994. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|1994]] |[[FK Kvadrāts|Kvadrāts]] |[[FK Brocēni "Starts"|Starts]] |[[FK Jūrnieks|Jūrnieks]] |- |[[1995. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|1995]] |[[FK Jūrnieks|Jūrnieks]] |[[FC Noah Jurmala|Lokomotīve]] |[[FK Jaunība Daugavpils|Jaunība]] |- |[[1996. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|1996]] |[[FK Vecrīga|Vecrīga]] |[[FK Valmiera]] |[[ASK-Flaminko]] |- |[[1997. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|1997]] |[[Ranto-AVV]] |[[FK Jūrnieks|Jūrnieks]] |[[VAD (futbola klubs)|VAD]] |- |[[1998. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|1998]] |[[PFK]] |[[FK Jaunība Daugavpils|Jaunība]] |[[Skonto FC-2|Skonto Metāls/Rinar]] |- |[[1999. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|1999]] |[[LU/Daugava]] |[[LBB-Mido]] |[[FK Zibens/Zemessardze|Zibens/Zemessardze]] |- |[[2000. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2000]] |[[FK Zibens/Zemessardze|Zibens/Zemessardze]] |[[Skonto/Metāls]] |[[FK Auda]] |- |[[2001. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2001]] |[[FK Auda]] |[[RKB Arma]] |[[Skonto/Metāls]] |- |[[2002. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2002]] |[[RKB Arma]] |[[FC Daugava|Ditton]] |[[FK Zibens/Zemessardze|Zibens/Zemessardze]] |- |[[2003. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2003]] |[[FK Jūrmala]] |[[FK Multibanka]] |[[FC Ditton]] |- |[[2004. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2004]] |[[FK Zibens/Zemessardze]] |[[FK Venta]] |[[SK Dižvanagi]] |- |[[2005. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2005]] |[[SK Dižvanagi]] |[[FC Ditton]] |[[Valmieras FK]] |- |[[2006. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2006]] |[[JFK Olimps]] |[[Valmieras FK]] |[[FK Jelgava]] |- |[[2007. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2007]] |[[FK Vindava]] |[[SK Blāzma]] |[[FK Auda]] |- |[[2008. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2008]] |[[Daugava/RFS|FK Daugava]] |[[FC Tranzīts]] |[[FK Jaunība Rīga|FK Jaunība]] |- |[[2009. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2009]] |[[FK Jelgava]] |[[FK Jaunība Rīga|FK Jaunība]] |[[FK Liepājas Metalurgs|Liepājas Metalurgs-2]] |- |[[2010. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2010]] |[[FB Gulbene 2005]] |[[FC Jūrmala]] |[[FK Daugava/RFS]] |- |[[2011. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2011]] |[[FS METTA/LU]] |[[FK Liepājas Metalurgs|Liepājas metalurgs-2]] |[[FK Spartaks Jūrmala]] |- |[[2012. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2012]] |[[FK Liepājas Metalurgs|Liepājas metalurgs-2]] |[[Ilūkstes NSS]] |[[Skonto FC-2]] |- |[[2013. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2013]] |[[BFC Daugava]] |[[FB Gulbene]] |[[Valmieras FK]] |- |[[2014. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2014]] |[[FB Gulbene]] |[[Rēzeknes BJSS]] |[[Valmieras FK]] |- |[[2015. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2015]] |[[FC Caramba/Dinamo]] |[[Valmieras FK]] |[[RFS|Rīgas Futbola skola]] |- |[[2016. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2016]] |[[SK Babīte]] |[[AFA Olaine]] |[[FK Auda]] |- |[[2017. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2017]] |[[Valmiera Glass VIA]] |[[AFA Olaine|FK Progress/AFA Olaine]] |[[BFC Daugavpils]] |- |[[2018. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2018]] |[[BFC Daugavpils/Progress]] |[[SK Super Nova]] |[[FK Tukums 2000/TSS]] |- |[[2019. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2019]] |[[FK Tukums 2000/TSS]] |[[SK Super Nova]] |[[FK Smiltene/BJSS]] |- |[[2020. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2020]] |[[FC Lokomotiv Daugavpils]] |[[FK Auda]] |[[Grobiņas SC]] |- |[[2021. gada Latvijas futbola Nākotnes līgas sezona|2021]] |[[FK Auda]] |[[FK Tukums 2000|FS Tukums 2000/TSS]] |[[SK Super Nova]] |- |[[2022. gada Latvijas futbola Nākotnes līgas sezona|2022]] |[[FS Jelgava]] |[[Riga FC|Riga FC II]] |[[Grobiņas SC]] |- |[[2023. gada Latvijas futbola Nākotnes līgas sezona|2023]] |[[Grobiņas SC]] |[[Riga FC|Riga FC II]] |[[Skanstes SK]] |- |[[2024. gada Latvijas futbola Nākotnes līgas sezona|2024]] |[[SK Super Nova]] |[[RFS|RFS-2]] |[[JDFS Alberts]] |- |[[2025. gada Latvijas futbola Nākotnes līgas sezona|2025]] |[[Ogre United]] |[[JDFS Alberts]] |[[FK Riga Mariners]] |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.lff.lv/ Latvijas Futbola federācija] * [http://sportacentrs.com/futbols/1_liga/ Pirmās līgas sadaļa] portālā [[sportacentrs.com]] {{Latvijas futbola 1. līga}} {{Latvijas futbola 1. līgas sezonas}} {{Futbols Latvijā}} {{DEFAULTSORT:Latvijas futbola 1. liga}} [[Kategorija:Latvijas futbola 1. līga| ]] [[Kategorija:Latvijas futbola līgas| 1]] [[Kategorija:Futbola līgas]] [[Kategorija:Futbols Latvijā|Pirma liga]] ts7f8iorz9d2cqf37ne95s8t0icnkok 4457108 4457106 2026-04-21T14:03:58Z Ivario 51458 Ivario pārvietoja lapu [[Latvijas futbola Nākotnes līga]] uz [[LVBET līga]]: līgas nosaukums ir mainījies, pēc iepriekšējās nosaukuma maiņas principa - jāmaina arī šis 4457106 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|Latvijas futbola 1. līgu|1. līga (nozīmju atdalīšana)|1. līga}} {{Sporta līga | nosaukums = LVBET līga | aktuāla_sezona = 2026. gada LVBET Līgas{{!}}2026. gada sezona | sports = [[Futbols]] | dibin = {{dat|1992}} | moto = | valsts = {{LVA}} | kvalif = [[Latvijas futbola Virslīga|TonyBet Virslīga]] | izkr = [[Latvijas futbola 2. līga|Altero.lv LIIGA]] | viet_turn = [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kauss]] | komandas = 14 | čempions = [[Ogre United]] (2025; 1. tituls) | čempions_visv = [[FK Auda]], [[FB Gulbene]], [[FK Zibens/Zemessardze|Zibens/ZS]] (2 tituli) | mlapa = [http://www.lff.lv/lv/1liga/ lff.lv] | logo = ONL-league.svg | pikseļi = 100 | apraksts = Logotips (2021–2026) }} '''LVBET līga''' (oficiāli - '''Latvijas futbola 1. līga''') ir otrā augstākā divīzija [[Latvija]]s [[futbols|futbolā]]. To organizē [[Latvijas Futbola federācija]]. Sezonas beigās uzvarētājs automātiski iegūst ceļazīmi uz [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgu]]. Otra labākā komanda tiekas ar Virslīgas 9. vietas ieguvējiem par palikšanu/vietas iegūšanu Virslīgā. Komandas, kas ieņem priekšpēdējo (13.) un pēdējo vietu (14.), izkrīt uz [[Latvijas futbola 2. līga|2. līgu]]. Savukārt, 12. vieta tiekās pārspēlēs par vietas saglabāšanu ar 2. līgas 3. vietu. == Vēsture == Pirmā līga tika izveidota 1992. gadā. No 2007. līdz 2008. gadam tās nosaukums bija '''Traffic 1. līga''', kad par pirmo līgas ģenerālsponsoru kļuva reklāmas uzņēmums "Traffic auto advert".<ref name="LFF0704042">{{ziņu atsauce|url=http://www.lff.lv/en/news/2007/04/04/|title=Second division Traffic League kicks-off|publisher=[[Latvijas Futbola federācija]]|access-date=2008-02-20|date=2007-04-04|archive-date=2011-07-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20110722063847/http://www.lff.lv/en/news/2007/04/04/}}</ref> 2014. gadā 1. līgas čempionātu skāra nopietnas pārmaiņas&nbsp;— tajā vairs nespēlēja Virslīgas dublieru komandas. No 2015. līdz 2020. gadam tās galvenais atbalstītājs bija sporta preču veikals [https://komanda.lv/ Komanda.lv] un tās nosaukums bija '''Komanda.lv 1. līga'''.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/1_liga/12032015-komanda_lv_klust_par_1_ligas_futbola_cemp|title="komanda.lv" kļūst par 1. līgas futbola čempionāta titulsponsoru|website=Sportacentrs.com|access-date=2019-04-01|date=2015-03-12|language=lv}}</ref> 2017. gada sezonā 1. līgā startēja 14 klubi, taču 14. jūlijā LFF Disciplinārlietu komisija par aizdomīgām darbībām, kas vērstas uz spēļu rezultāta ietekmēšanu, no dalības turnīrā izslēdza "[[FK Jēkabpils/JSC]]" un "[[FK Ogre]]".<ref>[http://sportacentrs.com/futbols/1_liga/14072017-lff_no_1_ligas_izsledz_fk_jekabpils_jsc_u "FK Jēkabpils/JSC" un "FK Ogre" tiek izslēgtas no 1. līgas] sportacentrs.com</ref> 2020. gadā [[COVID-19]] pandēmijas dēļ otrā posma sacensības netika pabeigtas un vietu sadalījums turnīra tabulā tika noteikts ar koeficienta palīdzību. No 2021. gada par līgas ģenerālsponsoru kļuva azartspēļu uzņēmums "[[Optibet Latvija|Optibet]]" – līga ieguva jaunu [[korporatīvā identitāte|vizuālo identitāti]] un tika pārdēvēta par '''Optibet Nākotnes līgu'''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.optibet.lv/mes-atbalstam|title=Atbalsts sportam {{!}} Optibet|website=optibet.lv|access-date=2022-06-19|archive-date=2022-05-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20220528222630/https://www.optibet.lv/mes-atbalstam}}</ref> 2022. gada sezonā pēc astoņu gadu pārtraukuma atgriezās dublieru komandas – tās var izkrist uz 2. līgu, taču nepiedalās cīņā par ceļazīmēm uz Virslīgu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevon.lv/sakas-optibet-nakotnes-liga/|title=Sākas Optibet Nākotnes līga - Leevon Saldus|access-date=2022-06-19|date=2022-04-08|language=lv|archive-date=2022-08-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20220810232732/https://leevon.lv/sakas-optibet-nakotnes-liga/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/14-komandas-sanem-licences-dalibai-optibet-nakotnes-liga/|title=14 komandas saņem licences dalībai “Optibet” Nākotnes līgā {{!}} Sportazinas.com|website=Sportaziņas.com|access-date=2022-06-19|date=2022-03-03|language=}}</ref> 2025. gadā sadarbība ar Optibet netika turpināta. 2026. gada sākumā tika izziņot jauna sadarbība - par līgas (un arī [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa futbolā]]) ģenerālsponsoru kļuva [[Azartspēles|azartspēļu]] uzņēmums "[[LVBet]]". Līga ieguva jaunu vizuālo identitāti un sadarbības ietvaros tika pārsaukta par "LVBET līga".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/18806/lv-bet-klust-par-1-ligas-un-latvijas-kausa-titulsponsoru/|title="LV Bet" kļūst par 1. līgas un Latvijas kausa titulsponsoru|last=Krīgers|first=Renārs|website=LFF.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> == Dalībnieces == '''2026. gada LVBET līgas dalībnieces''' * [[JDFS Alberts]] ([[Rīga]]) * [[Leevon PPK]] ([[Rīga]]) * [[Mārupes SC]] ([[Mārupe]]) * [[Valmiera FC]] ([[Valmiera]]) * [[Rēzeknes FA|Rēzekne]] ([[Rēzekne]]) * [[Riga FC|Riga FC-2]] ([[Rīga]]) * [[RFS|FC RFS-2]] ([[Rīga]]) * [[Skanstes SK]] ([[Rīga]]) * [[SK Super Nova|SK Super Nova-2]] ([[Rīga]]) * [[FK Smiltene/BJSS]] ([[Smiltene]]) * [[FK Tukums 2000|FK Tukums 2000-2/TSS]] ([[Tukums]]) * [[JFK Ventspils]] ([[Ventspils]]) * [[FK Metta]] ([[Rīga]]) * [[FK Riga Mariners]] (Rīga) == Uzvarētāji == {| class="wikitable" style="text-align:center" ! Sezona ! 1. vieta ! 2. vieta ! 3. vieta |- |[[1992. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|1992]] |[[Decemviri]] |[[Zenta (futbola klubs)|Zenta]] |[[FK Kvadrāts|Kvadrāts]] |- |[[1993. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|1993]] |[[Gemma-RFS]] |[[Baltnet]] |[[Skonto FC-2|Skonto II]] |- |[[1994. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|1994]] |[[FK Kvadrāts|Kvadrāts]] |[[FK Brocēni "Starts"|Starts]] |[[FK Jūrnieks|Jūrnieks]] |- |[[1995. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|1995]] |[[FK Jūrnieks|Jūrnieks]] |[[FC Noah Jurmala|Lokomotīve]] |[[FK Jaunība Daugavpils|Jaunība]] |- |[[1996. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|1996]] |[[FK Vecrīga|Vecrīga]] |[[FK Valmiera]] |[[ASK-Flaminko]] |- |[[1997. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|1997]] |[[Ranto-AVV]] |[[FK Jūrnieks|Jūrnieks]] |[[VAD (futbola klubs)|VAD]] |- |[[1998. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|1998]] |[[PFK]] |[[FK Jaunība Daugavpils|Jaunība]] |[[Skonto FC-2|Skonto Metāls/Rinar]] |- |[[1999. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|1999]] |[[LU/Daugava]] |[[LBB-Mido]] |[[FK Zibens/Zemessardze|Zibens/Zemessardze]] |- |[[2000. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2000]] |[[FK Zibens/Zemessardze|Zibens/Zemessardze]] |[[Skonto/Metāls]] |[[FK Auda]] |- |[[2001. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2001]] |[[FK Auda]] |[[RKB Arma]] |[[Skonto/Metāls]] |- |[[2002. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2002]] |[[RKB Arma]] |[[FC Daugava|Ditton]] |[[FK Zibens/Zemessardze|Zibens/Zemessardze]] |- |[[2003. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2003]] |[[FK Jūrmala]] |[[FK Multibanka]] |[[FC Ditton]] |- |[[2004. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2004]] |[[FK Zibens/Zemessardze]] |[[FK Venta]] |[[SK Dižvanagi]] |- |[[2005. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2005]] |[[SK Dižvanagi]] |[[FC Ditton]] |[[Valmieras FK]] |- |[[2006. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2006]] |[[JFK Olimps]] |[[Valmieras FK]] |[[FK Jelgava]] |- |[[2007. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2007]] |[[FK Vindava]] |[[SK Blāzma]] |[[FK Auda]] |- |[[2008. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2008]] |[[Daugava/RFS|FK Daugava]] |[[FC Tranzīts]] |[[FK Jaunība Rīga|FK Jaunība]] |- |[[2009. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2009]] |[[FK Jelgava]] |[[FK Jaunība Rīga|FK Jaunība]] |[[FK Liepājas Metalurgs|Liepājas Metalurgs-2]] |- |[[2010. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2010]] |[[FB Gulbene 2005]] |[[FC Jūrmala]] |[[FK Daugava/RFS]] |- |[[2011. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2011]] |[[FS METTA/LU]] |[[FK Liepājas Metalurgs|Liepājas metalurgs-2]] |[[FK Spartaks Jūrmala]] |- |[[2012. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2012]] |[[FK Liepājas Metalurgs|Liepājas metalurgs-2]] |[[Ilūkstes NSS]] |[[Skonto FC-2]] |- |[[2013. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2013]] |[[BFC Daugava]] |[[FB Gulbene]] |[[Valmieras FK]] |- |[[2014. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2014]] |[[FB Gulbene]] |[[Rēzeknes BJSS]] |[[Valmieras FK]] |- |[[2015. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2015]] |[[FC Caramba/Dinamo]] |[[Valmieras FK]] |[[RFS|Rīgas Futbola skola]] |- |[[2016. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2016]] |[[SK Babīte]] |[[AFA Olaine]] |[[FK Auda]] |- |[[2017. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2017]] |[[Valmiera Glass VIA]] |[[AFA Olaine|FK Progress/AFA Olaine]] |[[BFC Daugavpils]] |- |[[2018. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2018]] |[[BFC Daugavpils/Progress]] |[[SK Super Nova]] |[[FK Tukums 2000/TSS]] |- |[[2019. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2019]] |[[FK Tukums 2000/TSS]] |[[SK Super Nova]] |[[FK Smiltene/BJSS]] |- |[[2020. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2020]] |[[FC Lokomotiv Daugavpils]] |[[FK Auda]] |[[Grobiņas SC]] |- |[[2021. gada Latvijas futbola Nākotnes līgas sezona|2021]] |[[FK Auda]] |[[FK Tukums 2000|FS Tukums 2000/TSS]] |[[SK Super Nova]] |- |[[2022. gada Latvijas futbola Nākotnes līgas sezona|2022]] |[[FS Jelgava]] |[[Riga FC|Riga FC II]] |[[Grobiņas SC]] |- |[[2023. gada Latvijas futbola Nākotnes līgas sezona|2023]] |[[Grobiņas SC]] |[[Riga FC|Riga FC II]] |[[Skanstes SK]] |- |[[2024. gada Latvijas futbola Nākotnes līgas sezona|2024]] |[[SK Super Nova]] |[[RFS|RFS-2]] |[[JDFS Alberts]] |- |[[2025. gada Latvijas futbola Nākotnes līgas sezona|2025]] |[[Ogre United]] |[[JDFS Alberts]] |[[FK Riga Mariners]] |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.lff.lv/ Latvijas Futbola federācija] * [http://sportacentrs.com/futbols/1_liga/ Pirmās līgas sadaļa] portālā [[sportacentrs.com]] {{Latvijas futbola 1. līga}} {{Latvijas futbola 1. līgas sezonas}} {{Futbols Latvijā}} {{DEFAULTSORT:Latvijas futbola 1. liga}} [[Kategorija:Latvijas futbola 1. līga| ]] [[Kategorija:Latvijas futbola līgas| 1]] [[Kategorija:Futbola līgas]] [[Kategorija:Futbols Latvijā|Pirma liga]] ts7f8iorz9d2cqf37ne95s8t0icnkok 0 26904 4457247 4326981 2026-04-21T21:15:17Z Lasks 38532 4457247 wikitext text/x-wiki {{Sporta izlases infokaste | valsts = Horvātija | valsts_angl = Croatia | att_izm = | logo = | logo_izm = | dibin = | federācija = [[Horvātijas Ledus Hokeja federācija]] | iest gads = | iest kom = | konfederācija = | vieta rangā = 29. (2025) |- | rangs max = 25. | rangs max date = 2018 | rangs min = 32. | rangs min date = pirmoreiz 2024. | iesauka = | stadions = | arēna = <!---Personāls---> | laukums = | halle = <!--- Personāls ---> | treneris = | kapteinis = | visv spēles = | visv vārtu = | visv punktu = <!--- PČ ---> | PČ nos = [[Pasaules čempionāts hokejā]] | PČ reizes = 31 | PČ medaļas = 0 | PČ lab sasn = 24. vieta <!--- Zona ---> | zona nos = | zona reizes = | zona medaļas = | zona lab sasn = <!--- Spēles ---> | pirmā spēle = {{ih|SVK}} 6—1 {{ih-rt|CRO}}<br />([[Bratislava]], [[Slovākija]]; {{dat|1941|2|9|N}}) | pēdējā spēle = | liel uzvara = {{ih-rt|CRO}} 34—1 {{ih|TUR}}<br />([[Zagreba]], [[Horvātija]]; {{dat|1993|11|20|N}}) | liel zaud = {{ih|SLO}} 15—1 {{ih-rt|CRO}}<br />([[Zagreba]], [[Horvātija]]; {{dat|1992|11|7|N}})<br />{{ih|SLO}} 15—1 {{ih-rt|CRO}}<br />([[Ļubļana]], [[Slovēnija]]; {{dat|2001|4|15|N}}) | pašreizējais = }} '''Horvātijas hokeja izlase''' ir komanda, kas pārstāv [[Horvātija|Horvātiju]] starptautiskajās [[hokejs|hokeja]] spēlēs. 2025. gadā tā bija iedalīta [[IIHF]] Pasaules čempionāta IB divīzijā. Šobrīd tā atrodas 29. vietā [[IIHF|Starptautiskās hokeja federācijas]] rangā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/static/68775/iihf_world_rankings_men/|title=2025 Men's World Ranking|language=en|publisher=[[IIHF]]|accessdate={{dat|2025|8|24||bez}}}}</ref> un spēlē [[Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija]]s A grupā. == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Dienvidslāvijas hokeja izlase]] {{hokejs-stub}} {{Hokejaizlases}} [[Kategorija:Hokejs Horvātijā]] [[Kategorija:Eiropas hokeja izlases]] 3btj7f5vjvqtcvq9u75o6ptzm3zej4h 0 27409 4457133 4380112 2026-04-21T15:55:51Z ~2026-24501-51 144398 4457133 wikitext text/x-wiki {{Vērtīgs raksts}} {{citas nozīmes|pieminekli Rīgā|Brīvības piemineklis (nozīmju atdalīšana)|Brīvības piemineklis}} {{Militārā memoriāla infokaste | name = | native_name = | body = | image = Briiviibas piemineklis.jpg | image_size = 300px | caption = | commemorates = [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņās]] kritušajiem | established = | unveiled = {{dat|1935|11|18||bez}} | location = {{vieta|Latvija|Rīga}} | nearest_town = | designer = * [[Kārlis Zāle]] * [[Ernests Štālbergs]] | total_burials = | unknowns = | commemorated = | by_country = | by_war = | inscription = TĒVZEMEI<br /><small>UN</small><br />BRĪVĪBAI | source =C | pushpin_map = Rīga | map_size = 300px | latd = 56 | latm = 57 | lats = | latNS = N | longd = 24 | longm = 6 | longs = 52 | longEW = E | embedded = }} '''Brīvības piemineklis''' ir [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņās]] kritušo piemiņai celts [[piemineklis]] [[Brīvības laukums (Rīga)|Brīvības laukumā]] [[Rīga]]s centrā. Tas ir [[Latvija]]s valstiskuma, [[latvieši|latviešu tautas]] vienotības, neatkarības un brīvības simbols. [[1935]]. gadā atklātais piemineklis ir 42 metrus augsts<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/131356|title=Brīvības piemineklis|website=enciklopedija.lv|access-date=2024-01-22|language=lv}}</ref> un veidots no pelēka un sarkana [[granīts|granīta]], [[travertīns|travertīna]], [[dzelzsbetons|dzelzsbetona]] un [[varš|vara]]. Pieminekļa kompozīciju veido trīspadsmit [[skulptūra]]s un [[bareljefs|bareljefi]], kuros attēlota [[Latvijas vēsture]] un [[Latvijas kultūra|kultūra]]. Pieminekļa masīvs veidots monolītām četrstūrainām formām, kas izkārtotas viena virs otras. Virzienā uz augšu pieminekļa forma sašaurinās un pāriet 19 metrus augstā [[obelisks|obeliskā]], kura galotnē atrodas 9 metrus augstais Brīvības tēls — jauna sieviete, kura rokās tur trīs zeltītas zvaigznes. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Latvijas PSR]] varas iestādes apsvēra iespēju pieminekli nojaukt. Uzskata, ka pieminekli esot izglābusi [[Vera Muhina]], kura esot uzskatījusi, ka piemineklis ir mākslinieciska vērtība, kuras iznīcināšana aizskartu latviešu tautas vissvētākās jūtas. Lai gan pieminekli nenojauca, tā simbolisko nozīmi sāka interpretēt atbilstoši [[Padomju dzīvesveids|padomju ideoloģijai]]. Tomēr tautai Brīvības piemineklis joprojām palika valstiskās neatkarības simbols un 1987. gada 14. jūnijā, trīs gadus pirms Latvijas neatkarības atjaunošanas, pie tā notika pirmā pret padomju varu vērstā demonstrācija, kurā piedalījās ap 5000 cilvēku — [[Helsinki-86]] organizētā ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa padomju režīma veikto [[1949. gada marta deportācijas|masu deportāciju]] upuru piemiņai. == Vēsture == [[Attēls:Brivibas piemineklis 1930os gados.jpg|thumb|200px|left|Brīvības piemineklis 20. gadsimta 30. gados]] [[Attēls:Helsinki-86 14061987.jpg|thumb|200px|right|1987. gada 14. jūnijā [[Helsinki-86]] rīkotā akcija, kuras laikā apmēram 5000 cilvēku nesankcionēti pulcējās nolikt ziedus pie pieminekļa]] Ideja celt Brīvības cīņām veltītu pieminekli parādījās 1922. gadā, kad toreizējais Latvijas premjerministrs [[Zigfrīds Anna Meierovics]] uzdeva izstrādāt noteikumus konkursam par "piemiņas staba" celtniecību. Pēc vairākiem konkursiem tika izvēlēts [[Kārlis Zāle|Kārļa Zāles]] projekts "Mirdzi kā zvaigzne!". Celtniecības darbi sākās [[1931]]. gadā un tos finansēja no tautas ziedojumiem. Pieminekli atklāja 1935. gada 18. novembrī, 17. [[Latvijas valsts pasludināšana]]s gadadienā. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], atsākoties padomju okupācijai, bija plāni pieminekli nojaukt; ar šiem plāniem saistītie dokumenti ir pazuduši, lai gan iespējams, ka daži dokumenti saglabājušies vēl neatslepenotos [[Krievija]]s arhīvos, tomēr pagaidām vēsturniekiem nākas izdarīt secinājumus, tikai pamatojoties uz mutvārdu liecībām. Pirmais mēģinājums noticis jau [[1945. gads|1945. gadā]], kad [[Latvijas PSR tautas komisāru padome]] izteikusi priekšlikumu atjaunot [[Pēteris I|Pētera Lielā]] pieminekli. Ņemot vērā, ka šis piemineklis senāk atradās turpat, kur patlaban ir Brīvības piemineklis, tā atjaunošana nozīmētu Brīvības pieminekļa iznīcināšanu. Nav zināms, ar ko beidzās šī plāna apspriešana, bet pastāv uzskats, ka pieminekli izglāba Rīgā dzimusī tēlniece [[Vera Muhina]] — viņas dēls apgalvojis, ka Muhina piedalījās sapulcē, kurā lēma par pieminekļa likteni un, kad jautāts viņas viedoklis, esot izteikusies, ka piemineklim ir izcila mākslinieciska vērtība un tā nojaukšana aizskartu latviešu tautas vissvētākās jūtas. Tomēr nav atrasti dokumenti, kas apliecinātu, ka tā tiešām bijis. 1963. gada vasarā [[Latvijas PSR]] [[Valsts drošības komiteja|VDK]] un LKP CK apsvēra iespēju pieminekli uzspridzināt, bet esot nolemts, ka pieminekļa nojaukšana tikai izraisītu sašutumu un spriedzi sabiedrībā, tomēr arī šajā gadījumā nepastāv nekādas rakstiskas liecības, ka tā tiešām noticis.<ref name="latav5506">{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.apollo.lv/portal/news/73/articles/73539|title= Brīvības pieminekli uzspridzināt, Pēteri I vietā…|accessdate= |author= Anita Bormane|date= {{dat|2006|5|5||bez}}|publisher= Apollo.lv|archivedate= 18.05.2006|archiveurl= https://web.archive.org/web/20060518090344/http://www.apollo.lv/portal/news/73/articles/73539}}</ref> Padomju laikos Brīvības pieminekļa nozīme tikusi interpretēta atbilstoši [[padomju propaganda]]i — piemēram, apgalvoja, ka trīs zvaigznes turot Māte Krievija un tās simbolizējot trīs Baltijas Padomju republikas — [[Latvijas PSR]], [[Igaunijas PSR]] un [[Lietuvas PSR]], savukārt pats piemineklis esot celts pēc Otrā pasaules kara kā tautas pateicība PSRS vadonim [[Josifs Staļins|Josifam Staļinam]] par atbrīvošanu.<ref name="latav5506"/><ref name="silins">''[http://latvians.com/en/Reading/BrivibasPiemineklis/envelope-bp.php?./Pages/bp-01.gif Brīvības Piemineklis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070114122443/http://www.latvians.com/en/Reading/BrivibasPiemineklis/envelope-bp.php?./Pages/bp-01.gif |date={{dat|2007|01|14||bez}} }}'' Jānis Siliņš, Rīga, 1935: Brīvības Pieminekļa Komiteja</ref> Vēlāk gan šādi apgalvojumi pieklusa, piemēram, 1988. gadā izdotajā enciklopēdijā "Rīga" ir rakstīts, ka piemineklis uzcelts, lai atzīmētu darba tautas atbrīvošanos no vācu baronu un cara patvaldības jūga.<ref name="rigaenc">{{enc riga}}</ref> Par spīti propagandai, Brīvības piemineklis okupācijas laikā bija spēcīgs pretpadomju simbols, kļūstot par vienu no [[Atmodas kustība]]s nozīmīgākajām figūrām. [[1941. gada jūnija deportācijas Latvijā]] gadadienā 1987. gada 14. jūnijā apmēram 5000 cilvēku pie pieminekļa nesankcionēti nolika ziedus.<ref name="Latvijas Enciklopēdija">"Latvijas Enciklopēdija" (I sējums) Rīga 2002 SIA "Valērija Belokoņa izdevniecība" {{ISBN|9984-9482-1-8}}</ref> == Pieminekļa izskats == <imagemap> Image:Freedom monument Latvia plan.png|thumb|300 px|left|Brīvības pieminekļa shēma (skatā no augšas, novietojiet kursoru uz numura, lai redzētu attiecīgā elementa grupas nosaukumu, uzklikšķiniet, lai apskatītu attēlu) rect 555 331 611 384 [[Attēls:DSCF0810-Liberty.png|1. Brīvība]] rect 613 329 647 383 [[Attēls:DSCF0804-Latvija.png|2. Latvija]] rect 554 385 613 424 [[Attēls:DSCF0808-Lacplesis.png|3. Lāčplēsis]] rect 493 329 552 383 [[Attēls:DSCF0798-Chain-Breakers.png|4. Važu rāvēji]] rect 549 290 624 329 [[Attēls:DSCF0801-Vaidelotis.png|5. Vaidelotis]] rect 649 329 709 384 [[Attēls:DSCF0803-pc-Tevzemei-Brivibai.png|6. Uzraksts "Tēvzemei un brīvībai"]] rect 549 425 626 497 [[Attēls:DSCF0807-pc-1905.png|7. 1905. gads]] rect 554 213 625 290 [[Attēls:DSCF0800-pc-Dzelzs-Tilts.png|8. Cīņa pret bermontiešiem uz Dzelzs tilta]] circle 685 249 47 [[Attēls:DSCF0802-Guards.png|9. Tēvzemes sargi]] circle 676 461 46 [[Attēls:DSCF0805-pc-Work.png|10. Darbs]] circle 492 459 48 [[Attēls:DSCF0784-Scholars.png|11. Gara darbinieki]] circle 493 251 45 [[Attēls:DSCF0799-Gimene.png|12. Ģimene]] circle 370 589 56 [[Attēls:DSCF0785-pc-Strelnieki.png|13. Latvju strēlnieki]] circle 366 122 36 [[Attēls:DSCF0795-pc-Singers.png|14. Latvju tauta — dziedātāja]] desc bottom-left </imagemap> Brīvības pieminekļa skulptūras un bareljefi izkārtoti 13 Latvijas vēsturi un kultūru attēlojošās grupās.<ref name="vecriga">[http://www.vecriga.info/index.html http://www.vecriga.info/]</ref> Pieminekļa masīvs veidots no monolītām četrstūrainām formām, kas izkārtotas viena virs otras un virzienā uz augšu sašaurinās, pārejot obeliskā. Pieminekļa aizmugures daļu apliec 1,8 metrus augstas sarkanā granīta kāpnes ar desmit pakāpieniem. Kāpnes apņem trīs metrus biezas margas, uz kurām ir divi 1,7 metrus augsti un 4,5 metrus plati travertīna bareljefi — ''Latvju strēlnieki'' (13) un ''Latvju tauta — dziedātāja'' (14).<ref name="Latvijas Enciklopēdija"/> Vēl divi pakāpieni veido platformu, uz kuras piemineklis atrodas, tās diametrs ir 28 metri; pieminekļa priekšdaļā šī platforma veido nelielu taisnstūri, kuru izmanto ziedu nolikšanai un goda sardzei. Pieminekļa pamatni veido divi sarkanā granīta bloki: apakšējais ir 3,5 metrus augsts, 9,2 metrus plats, 11 metrus garš un monolīts, bet augšējo, kurš ir 3,5 metrus augsts, 8,5 metrus plats un 10 metrus garš, rotā četras skulptūru grupas ar trim skulptūrām katrā grupā, kas atrodas ieapaļās nišās bloka stūros, savukārt tā malas klāj travertīna paneļi.<ref name="silins"/> Uz viena no travertīna paneļiem pieminekļa priekšdaļā, starp skulptūru grupām ''Tēvzemes sargi'' (9; attēlo senlatviešu karavīru, kuram līdzās ceļos nometušies divi 20. gadsimta karavīri) un ''Darbs'' (10; attēlo zvejnieku un amatnieku, starp kuriem nostājies zemnieks, kurš tur rokā ar ozollapām rotātu izkapti, kas simbolizē spēku un vīrišķību), iekalts [[Kārlis Skalbe|Kārļa Skalbes]] veltījums ''Tēvzemei un brīvībai'' (6).<ref name="Latvijas Enciklopēdija"/> Uz sānu paneļiem ir divi bareljefi — ''1905. gads'' (7; ataino [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] notikumus) un ''Cīņa pret bermontiešiem uz Dzelzs tilta'' (8; attēlo kauju pret [[bermontieši]]em uz [[Zemgales tilts|Rīgas Dzelzs tilta]]). Pieminekļa aizmugures daļā atrodas vēl divas skulptūru grupas — ''Gara darbinieki'' (11; attēlo seno latviešu [[krīvs|krīvu]], turot līku spieķi — krivuli, gadsimtos krāto gudrību viņš nodod tālāk zinātniekam un rakstniekam) un ''Ģimene'' (12; attēlo māti ar diviem bērniem).<ref name="Latvijas Enciklopēdija"/> Augstāk atrodas vēl viens, 6 metrus augsts un plats, un 7,5 metrus garš pelēkā granīta bloks, kuru aptver četras 5,5—6 metrus augstas skulptūru grupas: ''Latvija'' (2), ''[[Lāčplēsis]]'' (3), ''Važu rāvēji'' (4; attēlo trīs vīriešus, kas sakalti ķēdēs un cenšas tās pārraut) un ''Vaidelotis''<ref name="silins"/> (5; attēlo [[vaidelotis|vaideloti]] ar kokli, jaunekli ar gar sāniem nolaistu un zemē iedurtu zobenu, rādot garīguma pārākumu pār fizisko spēku. Skulptūrā ietverts arī tautas senais misticisms — zirga galvaskauss, kas simbolizē atbrīvošanos no visa ļaunā<ref>V. Apsītis. Brīvības piemineklis. Rīga: Zinātne, 1993. 136. lpp.</ref>). Virs šīs skulptūru joslas atrodas 19 metrus augsts travertīna obelisks, kurš lejasdaļā ir 2,5 metrus plats un 3 metrus garš. Obeliska priekšējā un aizmugurējā daļā pieminekļa viduslīniju uzsver stikla josla.<ref name="silins"/> Tā galā ir 9 metrus garš no vara veidots Brīvības tēls (1) jaunas sievietes, kura tur rokās trīs apzeltītas zvaigznes, kas simbolizē brīvību un [[Latvijas vēsturiskās zemes|Latvijas kultūrvēsturiskos novadus]], veidolā; arī tēla josta ir apzeltīta.<ref name="endex">{{en ikona}} [http://www.endex.com/gf/buildings/liberty/worldstatues/SOLRiga/solriga.htm Statue of Liberty] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070210092737/http://www.endex.com/gf/buildings/liberty/worldstatues/SOLRiga/solriga.htm |date=10.02.2007 }}</ref> Viss piemineklis ir uzbūvēts ap dzelzsbetona rāmi, kas sākotnēji bija sastiprināts ar kaļķu javu un svina un bronzas kabeļiem.<ref name="silins"/> [[Restaurācija]]s laikā daļa no šiem materiāliem aizstāta ar poliuretāna saistvielu.<ref name="sidraba">{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.arcchip.cz/w10/w10_sidraba.pdf|title=New Materials for Conservation of Stone Monuments in Latvia|last=Sudraba|first=Inese|access-date=15.07.2018|date=|titel=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20061018003547/http://www.arcchip.cz/w10/w10_sidraba.pdf|archivedate=18.10.2006}} I</ref> Pieminekļa iekšpusē atrodas neliela tehniska telpa, kurā var iekļūt pa durvīm, kas atrodas pieminekļa aizmugurē. Tajā atrodas elektroinstalācija, piekļuves vieta kanalizācijai un kāpnes, kas ved uz pieminekļa augšdaļu. Telpu izmanto kā noliktavu un tā nav publiski pieejama, taču 2008. gada sākumā parādījās iecere šajā telpā iekārtot nelielu izstādi, kuru izrādīt augstām ārvalstu amatpersonām, kas valsts vizīšu laikā pie pieminekļa noliek ziedus.<ref>[http://www.tvnet.lv/onlinetv/lnt/zinas/article.php?id=302634 Iecere atvērt Brīvības pieminekļa iekštelpu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080509181805/http://www.tvnet.lv/onlinetv/lnt/zinas/article.php?id=302634 |date=09.05.2008 }} Tvnet.lv (LNT)</ref> == Atrašanās vieta == {{Panorāma |image = Attēls:Freedom Monument Panorama.jpg |height = 240 |caption = [[Brīvības laukums (Rīga)|Brīvības laukums]] }} Brīvības piemineklis labi iekļaujas apkārtējā vidē, veidojot ar to vienotu arhitektonisku, ainavisku un māksliniecisku veselumu.<ref name="kv"/> Tas atrodas Rīgas centrā, Brīvības bulvāra sākumā, netālu no [[Vecrīga]]s.<ref name="endex"/> 1990. gadā ap 200 metrus gara [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāra]] daļa starp [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas]] un [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāriem]] tika slēgta satiksmei, izveidojot Brīvības pieminekļa laukumu. Daļa no šī laukuma ietver tiltu pār 3,2 kilometrus garo Pilsētas kanālu, kurš vijas cauri parkiem un bulvāru loka apstādījumiem.<ref name="vecriga"/> Parkā uz ziemeļiem no pieminekļa atrodas Bastejkalns, kas izveidots 19. gadsimtā, norokot pilsētas aizsargvaļņus, bet uz dienvidiem no pieminekļa atrodas [[Latvijas Nacionālā opera]]. Savukārt Pieminekļa laukuma rietumu galā atrodas kafejnīca un [[Laimas pulkstenis]], kas ir slavenākā tikšanās vieta Rīgā. Piemineklis ir vērsts ar priekšpusi pret Vecrīgu un aiz tās esošo [[Daugava|Daugavu]]. Sākotnēji bija iecerēts ap pieminekli izbūvēt ovālu laukumu, kuru ieskautu aptuveni 1,6 metrus augsta granīta siena ar soliem iekšpusē, bet no ārpuses gar sienu bija paredzēts iestādīt tūjas. 20. gadsimta astoņdesmitajos gados tika apspriesta iespēja šo ieceri īstenot, tomēr laukuma izbūve netika uzsākta.<ref name="Latvijas Enciklopēdija"/> == Celtniecība == [[Attēls:Brīvības pieminekļa celtniecība.jpg|300px|right|thumb|Brīvības pieminekļa laukums pieminekļa celtniecības laikā 1930. gados]] [[Attēls:Brīvības pieminekļa atklāšana.jpg|thumb|300px|Brīvības pieminekļa atklāšana 1935. gada 18. novembrī]] Doma celt memoriālu brīvības cīņās kritušajiem parādījās jau divdesmito gadu sākumā: 1922. gada 27. jūlijā tā laika Latvijas premjerministrs [[Zigfrīds Anna Meierovics]] lika izstrādāt noteikumus konkursam par "Piemiņas staba" izveidi. 1922. gada konkursā aicināja piedalīties tēlniekus [[Burkards Dzenis|Burkardu Dzeni]], [[Emīls Melderis|Emīlu Melderi]], [[Kārlis Zāle|Kārli Zāli]], [[Teodors Zaļkalns|Teodoru Zaļkalnu]] un arhitektus [[Eižens Laube|Eiženu Laubi]] un [[Ernests Štālbergs|Ernestu Štālbergu]]. Atzinību guva Laubes projekts, kurš paredzēja celt klasiskas balustrādes aptvertu 27 metrus augstu kolonnu ar [[Krišjānis Barons|Krišjāņa Barona]] un [[Atis Kronvalds|Ata Kronvalda]], kā arī valsts varas simbolu bareljefiem, tomēr šo projektu pēc 57 kultūras darbinieku parakstīta protesta saņemšanas noraidīja. 1923. gada oktobrī sarīkoja vēl vienu konkursu, pirmoreiz izmantojot nosaukumu "Brīvības piemineklis", kurā uzvaru dalīja [[Marta Skulme|Marta Liepiņa-Skulme]] un Kārlis Zāle. 1925. gada martā atkal tika izsludināts slēgts konkurs, kurā piedalījās E. Laube, M. Liepiņa-Skulme, E. Melderis, K. Zāle, T. Zaļkalns. Par labākajiem atzina Zāles un Meldera metus, taču žūrijas nesaskaņu dēļ galīgais lēmums netika pieņemts. Visbeidzot 1929. gadā tika izsludināts vēl viens konkurss. No 32 šajā konkursā iesniegtajiem darbiem par labākajiem atzina K. Zāles, T. Zaļkalna un [[Kārlis Zemdega|K. Baumaņa (Zemdegas)]] darbus un nolēma pieminekli veidot pēc K. Zāles projekta "Mirdzi kā zvaigzne!". Brīvības pieminekli, lai gan ar uzraugošā arhitekta Ernesta Štālberga labojumiem projektā, uzsāka celt 1931. gada 18. novembrī. Brīvības tēlu izkala zviedru tēlnieka Ragnara Mīrsmēdena ({{val|sv|Ragnar Myrsmeden}}) darbnīcā Stokholmā, savukārt pieminekļa zvaigznes kala metālmākslinieki [[Arnolds Naika]] un [[Jānis Zibens]].<ref name="Latvijas Enciklopēdija"/><ref name="kv">''Latvijas kultūras vēsture'' (2. izdevums) Zvaigzne ABC 2003 {{ISBN|9984-36-448-8}}</ref> Pieminekļa celtniecību finansēja no privātpersonu saziedotiem līdzekļiem. Celtniecībai tika izvēlēta<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_atpu1933n468{{!}}article:DIVL244{{!}}issueType:P |title=Brīvības pieminēkļa komitejas darbinieku foto. Atpūta Nr. 468 (20.10.1933) |access-date=05.09.2015 |archive-date=05.03.2016 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305141223/https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_atpu1933n468{{!}}article:DIVL244{{!}}issueType:P }}</ref> vieta, kur jau agrāk atradās viens no galvenajiem pilsētas pieminekļiem — Pētera I bronzas statuja.<ref name="latav5506"/> Pieminekli 1935. gada 18. novembrī atklāja toreizējais Valsts prezidents [[Alberts Kviesis]].<ref name="kv"/> Toreiz tika lēsts, ka četru celtniecības gadu laikā akmeņu laušanai un apstrādei vien patērētas 308 000 darba stundas — lai tādu darbu paveiktu viens cilvēks, pat strādājot ar vismodernāko tā laika tehniku, viņam būtu nepieciešami 130 gadi, bet izmantoto materiālu kopsvars esot bijis 2500 tonnas — lai šādu materiālu daudzumu pārvietotu pa dzelzceļu, vajadzētu 200 vagonu.<ref name="silins"/> == Restaurācija == [[Attēls:Plāksne asfaltā pie Brīvības pieminekļa.JPG|thumb|left|200px|Viena no plāksnēm asfaltā pie Brīvības pieminekļa, uzstādīta 2016. gadā<ref>[https://pasvaldiba.riga.lv/LV/PostingData/News/2016/11/rigas-domes-vadiba-atklas-pie-brivibas-pieminekla-ierikotas-informativas-plaksnes.htm?WBCMODE=PresentationUnpublished Rīgas domes vadība atklās pie Brīvības pieminekļa ierīkotās informatīvās plāksnes]{{Novecojusi saite}}</ref>]] Laika gaitā piemineklis cietis no sala un lietus, kā arī no gaisa piesārņojuma.<ref name="mez">{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.arcchip.cz/w06/w06_mezinskis.pdf|title=Environmental Influences on Cultural Heritage of Latvia|last=|first=|access-date=15.07.2018|date=|titel=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20061017155616/http://www.arcchip.cz/w06/w06_mezinskis.pdf|archivedate=17.10.2006}}</ref> Lai gan iela ap pieminekli 1990. gadā tika slēgta satiksmei, netālu no pieminekļa atrodas ielas ar dzīvu satiksmi.<ref name="Latvijas Enciklopēdija"/> Netālu no pieminekļa konstatēts liels gaisa piesārņojums ar [[slāpekļa dioksīds|slāpekļa dioksīdu]] un [[sēra dioksīds|sēra dioksīdu]], kas savienojumā ar ūdeni izraisa pieminekļa materiālu [[korozija|koroziju]].<ref name="mez"/> Turklāt ūdens radījis pieminekļa [[dzelzsbetons|dzelzsbetona]] karkasa plaisāšanu un tā [[tērauds|tērauda]] armatūras un pieminekļa stiprinājumu rūsēšanu, kurus piedevām bojājušas arī satiksmes radītās vibrācijas.<ref name="sidraba"/> Porainais travertīns ar laiku ir sācis drupt un tā poras aizpildījušās ar kvēpiem un smilšu daļiņām, izraisot travertīna nomelnēšanu un radot augsni sūnām un ķērpjiem. Tāpat pieminekļa stāvokli pasliktinājuši arī neregulāri vai neprasmīgi veikti restaurācijas darbi. Lai mazinātu bojājumu rašanos nākotnē, 2001. gadā restaurācijas laikā daļa pieminekļa stiprinājumu tika aizstāti ar [[poliuretāns|poliuretāna]] saistvielu un tika veikta pieminekļa hidroizolācija. Tika arī noteikts, ka pieminekļa stāvokli vajadzētu atkārtoti izvērtēt ik pēc diviem gadiem.<ref name="sidraba"/> Piemineklis atjaunots vairākkārt, divas restaurācijas notika padomju laikā (1962. un 1981. gadā), pēc neatkarības atgūšanas pieminekli, lielā mērā par saziedotiem līdzekļiem, atjaunoja no 1998.—2001. gadam, restaurācija tika pabeigta ar oficiālu atkalatklāšanu 2001. gada 24. jūlijā.<ref name="Latvijas Enciklopēdija"/><ref>[http://notikumi.delfi.lv/archive/article.php?id=1473143&ndate=993589200&categoryID=8529646 Brīvības pieminekļa atklāšanā skanēs Zigmara Liepiņa kantāte] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070929092236/http://notikumi.delfi.lv/archive/article.php?id=1473143&ndate=993589200&categoryID=8529646 |date={{dat|2007|09|29||bez}} }} Delfi.lv (BNS)</ref> Šīs restaurācijas laikā Brīvības tēlu un tā zvaigznes notīrīja, restaurēja un no jauna apzeltīja. Atjaunoja arī pieminekļa pamatni, obelisku, kāpnes un iekšdaļu, bet akmens materiālus notīrīja un pāršuvoja. Tika arī nostiprināti pieminekļa pamati, lai nodrošinātos pret to grimšanu. Dažus gadus pēc restaurācijas atklājās, ka nepareizi izvēlētas restaurācijas tehnikas dēļ sācis bojāties zvaigžņu zeltījums. Zvaigznes atjaunoja 2006. gada pavasarī veiktās pieminekļa restaurācijas laikā.<ref>[http://www.vietas.lv/index.php?p=10&id=816 Apzeltī bez garantijas] Vietas.lv (Neatkarīga)</ref> == Izgaismošana == Pēc bijušā Latvijas Valsts prezidenta [[Valdis Zatlers|Valda Zatlera]] iniciatīvas 2018. gada 4. oktobrī tika dibināts [http://brivibaspiemineklis.lv/ Brīvības pieminekļa izgaismošanas fonds]. Tā misija bija organizēt Brīvības pieminekļa izgaismošanas projekta izstrādi, saskaņošanu un īstenošanu. Ar sabiedrisko akciju "[https://www.youtube.com/watch?v=3I2-Yd0ANj0 Gaisma mūsu brīvībai]" fonds publiski vāca ziedojumus, lai īstenotu ieceri par pieminekļa izgaismošanu. Brīvības pieminekļa izgaismošanas fonds projektu īstenoja ciešā sadarbībā ar [https://web.archive.org/web/20191110100115/http://www.rigaspieminekli.lv/ Rīgas pieminekļu aģentūru] un [https://web.archive.org/web/20200602052942/https://mantojums.lv/lv/ Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi]. Projekta realizācija tika veikta par privāto ziedojumu, Rīgas pašvaldības un valsts budžeta līdzekļiem. Projekta pirmā posma ietvaros pirmo reizi vēsturē tika veikta pieminekļa fotometriskā uzmērīšana un izveidots tā elektronisks 3D modelis. Šis modelis kalpoja ne tikai par pamatu izgaismojuma koncepcijas izstrādei, bet arī nodrošina augstas precizitātes pieminekļa atveidi kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas interesēs. Izgaismojuma modeļa izstrādē tika iesaistīts starptautisku atzinību ieguvušais latviešu arhitekts [https://www.delfi.lv/temas/austris-mailitis/ Austris Mailītis], gaismu mākslinieks un gaismu iekārtu inženieris Normunds Bļasāns, kā arī gaismu un videoprojekciju mākslinieks Māris Kalve. Fonda organizatorisko vadību īstenoja [[Valdis Zatlers]], Pēteris Cielavs un Sandis Bērtaitis, bet fonda uzraudzību īstenoja [[Rūta Dimanta]], [[Raimonds Graube]] un Kristīne Saulīte. Brīvības pieminekļa izgaismošanas atklāšanas pasākums notika 2021. gada 18. novembrī ar īpašu māksliniecisku gaismas performanci, kuras laikā skanēja Imanta Kalniņa un Olafa Gūtmaņa dziesma “Mēs tie, kas ilgi tumsā dzīvojuši”. == Goda sardze == [[Attēls:Monument of freedom honour guard.jpg|thumb|200px|Brīvības pieminekļa pakāje ar goda sardzi]] [[Goda sardze]] pie Brīvības pieminekļa atradās kopš tā atklāšanas līdz 1940. gada jūlijam, kad pēc PSRS okupācijas to noņēma.<ref>[http://www.archiv.org.lv/brivibas_piemineklis/6/L_6.2_Latvijas%20Kareivis,%20Nr.161%20%2819.07.1940%29,%203.lpp.jpg Latvijas Kareivis. 1940.07.19., Nr.161, 3.lpp.]</ref> 1992. gada 11. novembrī tā tika atjaunota<ref name="Latvijas Enciklopēdija"/> Goda sardzi mūsdienās veic Nacionālo Bruņoto spēku Štāba bataljona Goda sardzes rota. Godasardzes kareivjiem jābūt vismaz 1,82 metrus gariem un ar ļoti labu veselību, jo jāspēj izturēt liela slodze.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.dialogi.lv/article.php?id=444&t=&rub=|title=Bruņoto spēku seja|last=|first=|access-date=15.07.2018|date=|titel=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070930224659/http://www.dialogi.lv/article.php?id=444&t=&rub=|archivedate=30.09.2007}}</ref> Goda sardze pie pieminekļa atrodas katru dienu no 10:00 līdz 16:00, izņemot gadījumus, kad ir ļoti slikti laika apstākļi, kā arī, ja ir aukstāks par mīnus desmit grādiem, vai karstāks par plus divdesmit pieciem grādiem.<ref>[http://www.staburags.lv/?s=93114&det=1537&SESSIJA=a386bc62e576a327419674ab8f9f0a64 Brīvības simbola sargs] staburags.lv</ref><ref name="bdaug"/> Godasardze strādā divās maiņās, kuras viena otru nomaina reizi nedēļā, katrā maiņā ir trīs goda sargu pāri, komandējošais virsnieks un divi apsargi. Pēc stundu ilgas stāvēšanas goda sardzē kareivji divas stundas atpūšas viņiem iekārtotajās atpūtas telpās [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija|Aizsardzības ministrijā]].<ref name="bdaug">[http://www.bdaugava.lv/?kat=68&news_id=3401 Dienests kā atbildīgs un interesants darbs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071008220713/http://www.bdaugava.lv/?kat=68&news_id=3401 |date={{dat|2007|10|08||bez}} }} bdaugava.lv</ref> Kopš 2004. gada septembra goda sardze reizi pusstundā patrulē gar pieminekli — kareivji no pieminekļa pakājes divas reizes soļo gar katru pieminekļa pusi un atkal atgriežas pieminekļa pakājē.<ref>[http://www.apollo.lv/portal/news/73/articles/29441/0?sid=d14e9c297d855fd83ee16956bad1d221 Godasardze pie Brīvības pieminekļa veiks ceremoniālu patrulēšanu]{{Novecojusi saite}} apollo.lv (BBI)</ref> == Goda telpa == 2011. gada novembrī tika atklāta Brīvības pieminekļa goda telpa, kas atrodas pieminekļa iekšienē, kur iepriekš atradās saimniecības telpa.<ref>{{ziņu atsauce|title=Atklāta Brīvības pieminekļa Goda telpa|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/atklata-brivibas-pieminekla-goda-telpa.a33693/|accessdate={{dat|2017|10|25||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2011|11|17||bez}}}}</ref> Tā tiek izmantota svētku reizēs, ar ziedu nolikšanu saistītās ceremonijās, kā arī ārvalstu viesu apmeklējumu laikā. == Skatīt arī == * [[Kārlis Zāle]] * [[Latvijas brīvības cīņas]] == Literatūra == {{refbegin}} * Māra Caune ''"Brīvības piemineklis: tautas celts un aprūpēts"'' izd. Brīvības pieminekļa atjaunošanas fonds (Rīga, 2002) {{ISBN|9984-19-253-9}} {{refend}} == Atsauces == {{atsauces|colwidth=30em}} == Ārējās saites == {{Commons category|Freedom monument (Riga)|Brīvības piemineklis}} * [http://www.brivibaspiemineklis.lv/ Brīvības pieminekļa izgaismošanas fonds] * [http://www.citariga.lv/lat/rigas-apskates-vietas/rigas-centrs/brivibas-piemineklis/ Brīvības piemineklis portālā "Cita Rīga"] * [http://lv.lv/index.php?menu_body=DOC&id=37977&menu_left=LAIDIENS&PHPSESSID=d3c6074cb815d1d269f0d36141afc138&print=on&PHPSESSID=d3c6074cb815d1d269f0d36141afc138Latvijas Latvijas brīvības dižākajam simbolam — jau 60] * [https://www.youtube.com/watch?v=93OggqhEhlk Brīvības pieminekļa atklāšana] * [http://www.vecriga.info/ Virtuālā ekskursija pa Vecrīgu (satur pieminekļa attēlus un panorāmas)] * [http://briviba.org/2015/10/15/brivibas-pieminekla-sacensibu-vesture/ "Brīvības pieminekļa sacensību vēsture", Jānis Siliņš. No žurnāla “Senatne un Māksla”, 1936.12.01.]{{Novecojusi saite}} * [https://balticlivecam.com/lv/cameras/riga/the-freedom-monument-square/ Skats uz Brīvības pieminekļa laukumu (WebCam)], balticlivecam.com * [http://www.archiv.org.lv/brivibas_piemineklis/ Virtuālā izstāde "Brīvības piemineklis. 1935-2015"] {{Rīgas augstceltnes}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Pieminekļi Rīgā]] [[Kategorija:Latvijas simboli]] [[Kategorija:Brīvības iela]] [[Kategorija:Latvijas brīvības cīņu pieminekļi]] m845xiczkicvp6iuypvxbzpdyrm06sf 4457136 4457133 2026-04-21T16:09:01Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-24501-51|~2026-24501-51]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Lasks 4380112 wikitext text/x-wiki {{Vērtīgs raksts}} {{citas nozīmes|pieminekli Rīgā|Brīvības piemineklis (nozīmju atdalīšana)|Brīvības piemineklis}} {{Militārā memoriāla infokaste | name = | native_name = | body = | image = Briiviibas piemineklis.jpg | image_size = 300px | caption = | commemorates = [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņās]] kritušajiem | established = | unveiled = {{dat|1935|11|18||bez}} | location = {{vieta|Latvija|Rīga}} | nearest_town = | designer = * [[Kārlis Zāle]] * [[Ernests Štālbergs]] | total_burials = | unknowns = | commemorated = | by_country = | by_war = | inscription = TĒVZEMEI<br /><small>UN</small><br />BRĪVĪBAI | source = | pushpin_map = Rīga | map_size = 300px | latd = 56 | latm = 57 | lats = 5 | latNS = N | longd = 24 | longm = 6 | longs = 47.5 | longEW = E | embedded = }} '''Brīvības piemineklis''' ir [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņās]] kritušo piemiņai celts [[piemineklis]] [[Brīvības laukums (Rīga)|Brīvības laukumā]] [[Rīga]]s centrā. Tas ir [[Latvija]]s valstiskuma, [[latvieši|latviešu tautas]] vienotības, neatkarības un brīvības simbols. [[1935]]. gadā atklātais piemineklis ir 42 metrus augsts<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/131356|title=Brīvības piemineklis|website=enciklopedija.lv|access-date=2024-01-22|language=lv}}</ref> un veidots no pelēka un sarkana [[granīts|granīta]], [[travertīns|travertīna]], [[dzelzsbetons|dzelzsbetona]] un [[varš|vara]]. Pieminekļa kompozīciju veido trīspadsmit [[skulptūra]]s un [[bareljefs|bareljefi]], kuros attēlota [[Latvijas vēsture]] un [[Latvijas kultūra|kultūra]]. Pieminekļa masīvs veidots monolītām četrstūrainām formām, kas izkārtotas viena virs otras. Virzienā uz augšu pieminekļa forma sašaurinās un pāriet 19 metrus augstā [[obelisks|obeliskā]], kura galotnē atrodas 9 metrus augstais Brīvības tēls — jauna sieviete, kura rokās tur trīs zeltītas zvaigznes. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Latvijas PSR]] varas iestādes apsvēra iespēju pieminekli nojaukt. Uzskata, ka pieminekli esot izglābusi [[Vera Muhina]], kura esot uzskatījusi, ka piemineklis ir mākslinieciska vērtība, kuras iznīcināšana aizskartu latviešu tautas vissvētākās jūtas. Lai gan pieminekli nenojauca, tā simbolisko nozīmi sāka interpretēt atbilstoši [[Padomju dzīvesveids|padomju ideoloģijai]]. Tomēr tautai Brīvības piemineklis joprojām palika valstiskās neatkarības simbols un 1987. gada 14. jūnijā, trīs gadus pirms Latvijas neatkarības atjaunošanas, pie tā notika pirmā pret padomju varu vērstā demonstrācija, kurā piedalījās ap 5000 cilvēku — [[Helsinki-86]] organizētā ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa padomju režīma veikto [[1949. gada marta deportācijas|masu deportāciju]] upuru piemiņai. == Vēsture == [[Attēls:Brivibas piemineklis 1930os gados.jpg|thumb|200px|left|Brīvības piemineklis 20. gadsimta 30. gados]] [[Attēls:Helsinki-86 14061987.jpg|thumb|200px|right|1987. gada 14. jūnijā [[Helsinki-86]] rīkotā akcija, kuras laikā apmēram 5000 cilvēku nesankcionēti pulcējās nolikt ziedus pie pieminekļa]] Ideja celt Brīvības cīņām veltītu pieminekli parādījās 1922. gadā, kad toreizējais Latvijas premjerministrs [[Zigfrīds Anna Meierovics]] uzdeva izstrādāt noteikumus konkursam par "piemiņas staba" celtniecību. Pēc vairākiem konkursiem tika izvēlēts [[Kārlis Zāle|Kārļa Zāles]] projekts "Mirdzi kā zvaigzne!". Celtniecības darbi sākās [[1931]]. gadā un tos finansēja no tautas ziedojumiem. Pieminekli atklāja 1935. gada 18. novembrī, 17. [[Latvijas valsts pasludināšana]]s gadadienā. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], atsākoties padomju okupācijai, bija plāni pieminekli nojaukt; ar šiem plāniem saistītie dokumenti ir pazuduši, lai gan iespējams, ka daži dokumenti saglabājušies vēl neatslepenotos [[Krievija]]s arhīvos, tomēr pagaidām vēsturniekiem nākas izdarīt secinājumus, tikai pamatojoties uz mutvārdu liecībām. Pirmais mēģinājums noticis jau [[1945. gads|1945. gadā]], kad [[Latvijas PSR tautas komisāru padome]] izteikusi priekšlikumu atjaunot [[Pēteris I|Pētera Lielā]] pieminekli. Ņemot vērā, ka šis piemineklis senāk atradās turpat, kur patlaban ir Brīvības piemineklis, tā atjaunošana nozīmētu Brīvības pieminekļa iznīcināšanu. Nav zināms, ar ko beidzās šī plāna apspriešana, bet pastāv uzskats, ka pieminekli izglāba Rīgā dzimusī tēlniece [[Vera Muhina]] — viņas dēls apgalvojis, ka Muhina piedalījās sapulcē, kurā lēma par pieminekļa likteni un, kad jautāts viņas viedoklis, esot izteikusies, ka piemineklim ir izcila mākslinieciska vērtība un tā nojaukšana aizskartu latviešu tautas vissvētākās jūtas. Tomēr nav atrasti dokumenti, kas apliecinātu, ka tā tiešām bijis. 1963. gada vasarā [[Latvijas PSR]] [[Valsts drošības komiteja|VDK]] un LKP CK apsvēra iespēju pieminekli uzspridzināt, bet esot nolemts, ka pieminekļa nojaukšana tikai izraisītu sašutumu un spriedzi sabiedrībā, tomēr arī šajā gadījumā nepastāv nekādas rakstiskas liecības, ka tā tiešām noticis.<ref name="latav5506">{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.apollo.lv/portal/news/73/articles/73539|title= Brīvības pieminekli uzspridzināt, Pēteri I vietā…|accessdate= |author= Anita Bormane|date= {{dat|2006|5|5||bez}}|publisher= Apollo.lv|archivedate= 18.05.2006|archiveurl= https://web.archive.org/web/20060518090344/http://www.apollo.lv/portal/news/73/articles/73539}}</ref> Padomju laikos Brīvības pieminekļa nozīme tikusi interpretēta atbilstoši [[padomju propaganda]]i — piemēram, apgalvoja, ka trīs zvaigznes turot Māte Krievija un tās simbolizējot trīs Baltijas Padomju republikas — [[Latvijas PSR]], [[Igaunijas PSR]] un [[Lietuvas PSR]], savukārt pats piemineklis esot celts pēc Otrā pasaules kara kā tautas pateicība PSRS vadonim [[Josifs Staļins|Josifam Staļinam]] par atbrīvošanu.<ref name="latav5506"/><ref name="silins">''[http://latvians.com/en/Reading/BrivibasPiemineklis/envelope-bp.php?./Pages/bp-01.gif Brīvības Piemineklis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070114122443/http://www.latvians.com/en/Reading/BrivibasPiemineklis/envelope-bp.php?./Pages/bp-01.gif |date={{dat|2007|01|14||bez}} }}'' Jānis Siliņš, Rīga, 1935: Brīvības Pieminekļa Komiteja</ref> Vēlāk gan šādi apgalvojumi pieklusa, piemēram, 1988. gadā izdotajā enciklopēdijā "Rīga" ir rakstīts, ka piemineklis uzcelts, lai atzīmētu darba tautas atbrīvošanos no vācu baronu un cara patvaldības jūga.<ref name="rigaenc">{{enc riga}}</ref> Par spīti propagandai, Brīvības piemineklis okupācijas laikā bija spēcīgs pretpadomju simbols, kļūstot par vienu no [[Atmodas kustība]]s nozīmīgākajām figūrām. [[1941. gada jūnija deportācijas Latvijā]] gadadienā 1987. gada 14. jūnijā apmēram 5000 cilvēku pie pieminekļa nesankcionēti nolika ziedus.<ref name="Latvijas Enciklopēdija">"Latvijas Enciklopēdija" (I sējums) Rīga 2002 SIA "Valērija Belokoņa izdevniecība" {{ISBN|9984-9482-1-8}}</ref> == Pieminekļa izskats == <imagemap> Image:Freedom monument Latvia plan.png|thumb|300 px|left|Brīvības pieminekļa shēma (skatā no augšas, novietojiet kursoru uz numura, lai redzētu attiecīgā elementa grupas nosaukumu, uzklikšķiniet, lai apskatītu attēlu) rect 555 331 611 384 [[Attēls:DSCF0810-Liberty.png|1. Brīvība]] rect 613 329 647 383 [[Attēls:DSCF0804-Latvija.png|2. Latvija]] rect 554 385 613 424 [[Attēls:DSCF0808-Lacplesis.png|3. Lāčplēsis]] rect 493 329 552 383 [[Attēls:DSCF0798-Chain-Breakers.png|4. Važu rāvēji]] rect 549 290 624 329 [[Attēls:DSCF0801-Vaidelotis.png|5. Vaidelotis]] rect 649 329 709 384 [[Attēls:DSCF0803-pc-Tevzemei-Brivibai.png|6. Uzraksts "Tēvzemei un brīvībai"]] rect 549 425 626 497 [[Attēls:DSCF0807-pc-1905.png|7. 1905. gads]] rect 554 213 625 290 [[Attēls:DSCF0800-pc-Dzelzs-Tilts.png|8. Cīņa pret bermontiešiem uz Dzelzs tilta]] circle 685 249 47 [[Attēls:DSCF0802-Guards.png|9. Tēvzemes sargi]] circle 676 461 46 [[Attēls:DSCF0805-pc-Work.png|10. Darbs]] circle 492 459 48 [[Attēls:DSCF0784-Scholars.png|11. Gara darbinieki]] circle 493 251 45 [[Attēls:DSCF0799-Gimene.png|12. Ģimene]] circle 370 589 56 [[Attēls:DSCF0785-pc-Strelnieki.png|13. Latvju strēlnieki]] circle 366 122 36 [[Attēls:DSCF0795-pc-Singers.png|14. Latvju tauta — dziedātāja]] desc bottom-left </imagemap> Brīvības pieminekļa skulptūras un bareljefi izkārtoti 13 Latvijas vēsturi un kultūru attēlojošās grupās.<ref name="vecriga">[http://www.vecriga.info/index.html http://www.vecriga.info/]</ref> Pieminekļa masīvs veidots no monolītām četrstūrainām formām, kas izkārtotas viena virs otras un virzienā uz augšu sašaurinās, pārejot obeliskā. Pieminekļa aizmugures daļu apliec 1,8 metrus augstas sarkanā granīta kāpnes ar desmit pakāpieniem. Kāpnes apņem trīs metrus biezas margas, uz kurām ir divi 1,7 metrus augsti un 4,5 metrus plati travertīna bareljefi — ''Latvju strēlnieki'' (13) un ''Latvju tauta — dziedātāja'' (14).<ref name="Latvijas Enciklopēdija"/> Vēl divi pakāpieni veido platformu, uz kuras piemineklis atrodas, tās diametrs ir 28 metri; pieminekļa priekšdaļā šī platforma veido nelielu taisnstūri, kuru izmanto ziedu nolikšanai un goda sardzei. Pieminekļa pamatni veido divi sarkanā granīta bloki: apakšējais ir 3,5 metrus augsts, 9,2 metrus plats, 11 metrus garš un monolīts, bet augšējo, kurš ir 3,5 metrus augsts, 8,5 metrus plats un 10 metrus garš, rotā četras skulptūru grupas ar trim skulptūrām katrā grupā, kas atrodas ieapaļās nišās bloka stūros, savukārt tā malas klāj travertīna paneļi.<ref name="silins"/> Uz viena no travertīna paneļiem pieminekļa priekšdaļā, starp skulptūru grupām ''Tēvzemes sargi'' (9; attēlo senlatviešu karavīru, kuram līdzās ceļos nometušies divi 20. gadsimta karavīri) un ''Darbs'' (10; attēlo zvejnieku un amatnieku, starp kuriem nostājies zemnieks, kurš tur rokā ar ozollapām rotātu izkapti, kas simbolizē spēku un vīrišķību), iekalts [[Kārlis Skalbe|Kārļa Skalbes]] veltījums ''Tēvzemei un brīvībai'' (6).<ref name="Latvijas Enciklopēdija"/> Uz sānu paneļiem ir divi bareljefi — ''1905. gads'' (7; ataino [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] notikumus) un ''Cīņa pret bermontiešiem uz Dzelzs tilta'' (8; attēlo kauju pret [[bermontieši]]em uz [[Zemgales tilts|Rīgas Dzelzs tilta]]). Pieminekļa aizmugures daļā atrodas vēl divas skulptūru grupas — ''Gara darbinieki'' (11; attēlo seno latviešu [[krīvs|krīvu]], turot līku spieķi — krivuli, gadsimtos krāto gudrību viņš nodod tālāk zinātniekam un rakstniekam) un ''Ģimene'' (12; attēlo māti ar diviem bērniem).<ref name="Latvijas Enciklopēdija"/> Augstāk atrodas vēl viens, 6 metrus augsts un plats, un 7,5 metrus garš pelēkā granīta bloks, kuru aptver četras 5,5—6 metrus augstas skulptūru grupas: ''Latvija'' (2), ''[[Lāčplēsis]]'' (3), ''Važu rāvēji'' (4; attēlo trīs vīriešus, kas sakalti ķēdēs un cenšas tās pārraut) un ''Vaidelotis''<ref name="silins"/> (5; attēlo [[vaidelotis|vaideloti]] ar kokli, jaunekli ar gar sāniem nolaistu un zemē iedurtu zobenu, rādot garīguma pārākumu pār fizisko spēku. Skulptūrā ietverts arī tautas senais misticisms — zirga galvaskauss, kas simbolizē atbrīvošanos no visa ļaunā<ref>V. Apsītis. Brīvības piemineklis. Rīga: Zinātne, 1993. 136. lpp.</ref>). Virs šīs skulptūru joslas atrodas 19 metrus augsts travertīna obelisks, kurš lejasdaļā ir 2,5 metrus plats un 3 metrus garš. Obeliska priekšējā un aizmugurējā daļā pieminekļa viduslīniju uzsver stikla josla.<ref name="silins"/> Tā galā ir 9 metrus garš no vara veidots Brīvības tēls (1) jaunas sievietes, kura tur rokās trīs apzeltītas zvaigznes, kas simbolizē brīvību un [[Latvijas vēsturiskās zemes|Latvijas kultūrvēsturiskos novadus]], veidolā; arī tēla josta ir apzeltīta.<ref name="endex">{{en ikona}} [http://www.endex.com/gf/buildings/liberty/worldstatues/SOLRiga/solriga.htm Statue of Liberty] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070210092737/http://www.endex.com/gf/buildings/liberty/worldstatues/SOLRiga/solriga.htm |date=10.02.2007 }}</ref> Viss piemineklis ir uzbūvēts ap dzelzsbetona rāmi, kas sākotnēji bija sastiprināts ar kaļķu javu un svina un bronzas kabeļiem.<ref name="silins"/> [[Restaurācija]]s laikā daļa no šiem materiāliem aizstāta ar poliuretāna saistvielu.<ref name="sidraba">{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.arcchip.cz/w10/w10_sidraba.pdf|title=New Materials for Conservation of Stone Monuments in Latvia|last=Sudraba|first=Inese|access-date=15.07.2018|date=|titel=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20061018003547/http://www.arcchip.cz/w10/w10_sidraba.pdf|archivedate=18.10.2006}} I</ref> Pieminekļa iekšpusē atrodas neliela tehniska telpa, kurā var iekļūt pa durvīm, kas atrodas pieminekļa aizmugurē. Tajā atrodas elektroinstalācija, piekļuves vieta kanalizācijai un kāpnes, kas ved uz pieminekļa augšdaļu. Telpu izmanto kā noliktavu un tā nav publiski pieejama, taču 2008. gada sākumā parādījās iecere šajā telpā iekārtot nelielu izstādi, kuru izrādīt augstām ārvalstu amatpersonām, kas valsts vizīšu laikā pie pieminekļa noliek ziedus.<ref>[http://www.tvnet.lv/onlinetv/lnt/zinas/article.php?id=302634 Iecere atvērt Brīvības pieminekļa iekštelpu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080509181805/http://www.tvnet.lv/onlinetv/lnt/zinas/article.php?id=302634 |date=09.05.2008 }} Tvnet.lv (LNT)</ref> == Atrašanās vieta == {{Panorāma |image = Attēls:Freedom Monument Panorama.jpg |height = 240 |caption = [[Brīvības laukums (Rīga)|Brīvības laukums]] }} Brīvības piemineklis labi iekļaujas apkārtējā vidē, veidojot ar to vienotu arhitektonisku, ainavisku un māksliniecisku veselumu.<ref name="kv"/> Tas atrodas Rīgas centrā, Brīvības bulvāra sākumā, netālu no [[Vecrīga]]s.<ref name="endex"/> 1990. gadā ap 200 metrus gara [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāra]] daļa starp [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas]] un [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāriem]] tika slēgta satiksmei, izveidojot Brīvības pieminekļa laukumu. Daļa no šī laukuma ietver tiltu pār 3,2 kilometrus garo Pilsētas kanālu, kurš vijas cauri parkiem un bulvāru loka apstādījumiem.<ref name="vecriga"/> Parkā uz ziemeļiem no pieminekļa atrodas Bastejkalns, kas izveidots 19. gadsimtā, norokot pilsētas aizsargvaļņus, bet uz dienvidiem no pieminekļa atrodas [[Latvijas Nacionālā opera]]. Savukārt Pieminekļa laukuma rietumu galā atrodas kafejnīca un [[Laimas pulkstenis]], kas ir slavenākā tikšanās vieta Rīgā. Piemineklis ir vērsts ar priekšpusi pret Vecrīgu un aiz tās esošo [[Daugava|Daugavu]]. Sākotnēji bija iecerēts ap pieminekli izbūvēt ovālu laukumu, kuru ieskautu aptuveni 1,6 metrus augsta granīta siena ar soliem iekšpusē, bet no ārpuses gar sienu bija paredzēts iestādīt tūjas. 20. gadsimta astoņdesmitajos gados tika apspriesta iespēja šo ieceri īstenot, tomēr laukuma izbūve netika uzsākta.<ref name="Latvijas Enciklopēdija"/> == Celtniecība == [[Attēls:Brīvības pieminekļa celtniecība.jpg|300px|right|thumb|Brīvības pieminekļa laukums pieminekļa celtniecības laikā 1930. gados]] [[Attēls:Brīvības pieminekļa atklāšana.jpg|thumb|300px|Brīvības pieminekļa atklāšana 1935. gada 18. novembrī]] Doma celt memoriālu brīvības cīņās kritušajiem parādījās jau divdesmito gadu sākumā: 1922. gada 27. jūlijā tā laika Latvijas premjerministrs [[Zigfrīds Anna Meierovics]] lika izstrādāt noteikumus konkursam par "Piemiņas staba" izveidi. 1922. gada konkursā aicināja piedalīties tēlniekus [[Burkards Dzenis|Burkardu Dzeni]], [[Emīls Melderis|Emīlu Melderi]], [[Kārlis Zāle|Kārli Zāli]], [[Teodors Zaļkalns|Teodoru Zaļkalnu]] un arhitektus [[Eižens Laube|Eiženu Laubi]] un [[Ernests Štālbergs|Ernestu Štālbergu]]. Atzinību guva Laubes projekts, kurš paredzēja celt klasiskas balustrādes aptvertu 27 metrus augstu kolonnu ar [[Krišjānis Barons|Krišjāņa Barona]] un [[Atis Kronvalds|Ata Kronvalda]], kā arī valsts varas simbolu bareljefiem, tomēr šo projektu pēc 57 kultūras darbinieku parakstīta protesta saņemšanas noraidīja. 1923. gada oktobrī sarīkoja vēl vienu konkursu, pirmoreiz izmantojot nosaukumu "Brīvības piemineklis", kurā uzvaru dalīja [[Marta Skulme|Marta Liepiņa-Skulme]] un Kārlis Zāle. 1925. gada martā atkal tika izsludināts slēgts konkurs, kurā piedalījās E. Laube, M. Liepiņa-Skulme, E. Melderis, K. Zāle, T. Zaļkalns. Par labākajiem atzina Zāles un Meldera metus, taču žūrijas nesaskaņu dēļ galīgais lēmums netika pieņemts. Visbeidzot 1929. gadā tika izsludināts vēl viens konkurss. No 32 šajā konkursā iesniegtajiem darbiem par labākajiem atzina K. Zāles, T. Zaļkalna un [[Kārlis Zemdega|K. Baumaņa (Zemdegas)]] darbus un nolēma pieminekli veidot pēc K. Zāles projekta "Mirdzi kā zvaigzne!". Brīvības pieminekli, lai gan ar uzraugošā arhitekta Ernesta Štālberga labojumiem projektā, uzsāka celt 1931. gada 18. novembrī. Brīvības tēlu izkala zviedru tēlnieka Ragnara Mīrsmēdena ({{val|sv|Ragnar Myrsmeden}}) darbnīcā Stokholmā, savukārt pieminekļa zvaigznes kala metālmākslinieki [[Arnolds Naika]] un [[Jānis Zibens]].<ref name="Latvijas Enciklopēdija"/><ref name="kv">''Latvijas kultūras vēsture'' (2. izdevums) Zvaigzne ABC 2003 {{ISBN|9984-36-448-8}}</ref> Pieminekļa celtniecību finansēja no privātpersonu saziedotiem līdzekļiem. Celtniecībai tika izvēlēta<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_atpu1933n468{{!}}article:DIVL244{{!}}issueType:P |title=Brīvības pieminēkļa komitejas darbinieku foto. Atpūta Nr. 468 (20.10.1933) |access-date=05.09.2015 |archive-date=05.03.2016 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305141223/https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_atpu1933n468{{!}}article:DIVL244{{!}}issueType:P }}</ref> vieta, kur jau agrāk atradās viens no galvenajiem pilsētas pieminekļiem — Pētera I bronzas statuja.<ref name="latav5506"/> Pieminekli 1935. gada 18. novembrī atklāja toreizējais Valsts prezidents [[Alberts Kviesis]].<ref name="kv"/> Toreiz tika lēsts, ka četru celtniecības gadu laikā akmeņu laušanai un apstrādei vien patērētas 308 000 darba stundas — lai tādu darbu paveiktu viens cilvēks, pat strādājot ar vismodernāko tā laika tehniku, viņam būtu nepieciešami 130 gadi, bet izmantoto materiālu kopsvars esot bijis 2500 tonnas — lai šādu materiālu daudzumu pārvietotu pa dzelzceļu, vajadzētu 200 vagonu.<ref name="silins"/> == Restaurācija == [[Attēls:Plāksne asfaltā pie Brīvības pieminekļa.JPG|thumb|left|200px|Viena no plāksnēm asfaltā pie Brīvības pieminekļa, uzstādīta 2016. gadā<ref>[https://pasvaldiba.riga.lv/LV/PostingData/News/2016/11/rigas-domes-vadiba-atklas-pie-brivibas-pieminekla-ierikotas-informativas-plaksnes.htm?WBCMODE=PresentationUnpublished Rīgas domes vadība atklās pie Brīvības pieminekļa ierīkotās informatīvās plāksnes]{{Novecojusi saite}}</ref>]] Laika gaitā piemineklis cietis no sala un lietus, kā arī no gaisa piesārņojuma.<ref name="mez">{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.arcchip.cz/w06/w06_mezinskis.pdf|title=Environmental Influences on Cultural Heritage of Latvia|last=|first=|access-date=15.07.2018|date=|titel=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20061017155616/http://www.arcchip.cz/w06/w06_mezinskis.pdf|archivedate=17.10.2006}}</ref> Lai gan iela ap pieminekli 1990. gadā tika slēgta satiksmei, netālu no pieminekļa atrodas ielas ar dzīvu satiksmi.<ref name="Latvijas Enciklopēdija"/> Netālu no pieminekļa konstatēts liels gaisa piesārņojums ar [[slāpekļa dioksīds|slāpekļa dioksīdu]] un [[sēra dioksīds|sēra dioksīdu]], kas savienojumā ar ūdeni izraisa pieminekļa materiālu [[korozija|koroziju]].<ref name="mez"/> Turklāt ūdens radījis pieminekļa [[dzelzsbetons|dzelzsbetona]] karkasa plaisāšanu un tā [[tērauds|tērauda]] armatūras un pieminekļa stiprinājumu rūsēšanu, kurus piedevām bojājušas arī satiksmes radītās vibrācijas.<ref name="sidraba"/> Porainais travertīns ar laiku ir sācis drupt un tā poras aizpildījušās ar kvēpiem un smilšu daļiņām, izraisot travertīna nomelnēšanu un radot augsni sūnām un ķērpjiem. Tāpat pieminekļa stāvokli pasliktinājuši arī neregulāri vai neprasmīgi veikti restaurācijas darbi. Lai mazinātu bojājumu rašanos nākotnē, 2001. gadā restaurācijas laikā daļa pieminekļa stiprinājumu tika aizstāti ar [[poliuretāns|poliuretāna]] saistvielu un tika veikta pieminekļa hidroizolācija. Tika arī noteikts, ka pieminekļa stāvokli vajadzētu atkārtoti izvērtēt ik pēc diviem gadiem.<ref name="sidraba"/> Piemineklis atjaunots vairākkārt, divas restaurācijas notika padomju laikā (1962. un 1981. gadā), pēc neatkarības atgūšanas pieminekli, lielā mērā par saziedotiem līdzekļiem, atjaunoja no 1998.—2001. gadam, restaurācija tika pabeigta ar oficiālu atkalatklāšanu 2001. gada 24. jūlijā.<ref name="Latvijas Enciklopēdija"/><ref>[http://notikumi.delfi.lv/archive/article.php?id=1473143&ndate=993589200&categoryID=8529646 Brīvības pieminekļa atklāšanā skanēs Zigmara Liepiņa kantāte] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070929092236/http://notikumi.delfi.lv/archive/article.php?id=1473143&ndate=993589200&categoryID=8529646 |date={{dat|2007|09|29||bez}} }} Delfi.lv (BNS)</ref> Šīs restaurācijas laikā Brīvības tēlu un tā zvaigznes notīrīja, restaurēja un no jauna apzeltīja. Atjaunoja arī pieminekļa pamatni, obelisku, kāpnes un iekšdaļu, bet akmens materiālus notīrīja un pāršuvoja. Tika arī nostiprināti pieminekļa pamati, lai nodrošinātos pret to grimšanu. Dažus gadus pēc restaurācijas atklājās, ka nepareizi izvēlētas restaurācijas tehnikas dēļ sācis bojāties zvaigžņu zeltījums. Zvaigznes atjaunoja 2006. gada pavasarī veiktās pieminekļa restaurācijas laikā.<ref>[http://www.vietas.lv/index.php?p=10&id=816 Apzeltī bez garantijas] Vietas.lv (Neatkarīga)</ref> == Izgaismošana == Pēc bijušā Latvijas Valsts prezidenta [[Valdis Zatlers|Valda Zatlera]] iniciatīvas 2018. gada 4. oktobrī tika dibināts [http://brivibaspiemineklis.lv/ Brīvības pieminekļa izgaismošanas fonds]. Tā misija bija organizēt Brīvības pieminekļa izgaismošanas projekta izstrādi, saskaņošanu un īstenošanu. Ar sabiedrisko akciju "[https://www.youtube.com/watch?v=3I2-Yd0ANj0 Gaisma mūsu brīvībai]" fonds publiski vāca ziedojumus, lai īstenotu ieceri par pieminekļa izgaismošanu. Brīvības pieminekļa izgaismošanas fonds projektu īstenoja ciešā sadarbībā ar [https://web.archive.org/web/20191110100115/http://www.rigaspieminekli.lv/ Rīgas pieminekļu aģentūru] un [https://web.archive.org/web/20200602052942/https://mantojums.lv/lv/ Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi]. Projekta realizācija tika veikta par privāto ziedojumu, Rīgas pašvaldības un valsts budžeta līdzekļiem. Projekta pirmā posma ietvaros pirmo reizi vēsturē tika veikta pieminekļa fotometriskā uzmērīšana un izveidots tā elektronisks 3D modelis. Šis modelis kalpoja ne tikai par pamatu izgaismojuma koncepcijas izstrādei, bet arī nodrošina augstas precizitātes pieminekļa atveidi kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas interesēs. Izgaismojuma modeļa izstrādē tika iesaistīts starptautisku atzinību ieguvušais latviešu arhitekts [https://www.delfi.lv/temas/austris-mailitis/ Austris Mailītis], gaismu mākslinieks un gaismu iekārtu inženieris Normunds Bļasāns, kā arī gaismu un videoprojekciju mākslinieks Māris Kalve. Fonda organizatorisko vadību īstenoja [[Valdis Zatlers]], Pēteris Cielavs un Sandis Bērtaitis, bet fonda uzraudzību īstenoja [[Rūta Dimanta]], [[Raimonds Graube]] un Kristīne Saulīte. Brīvības pieminekļa izgaismošanas atklāšanas pasākums notika 2021. gada 18. novembrī ar īpašu māksliniecisku gaismas performanci, kuras laikā skanēja Imanta Kalniņa un Olafa Gūtmaņa dziesma “Mēs tie, kas ilgi tumsā dzīvojuši”. == Goda sardze == [[Attēls:Monument of freedom honour guard.jpg|thumb|200px|Brīvības pieminekļa pakāje ar goda sardzi]] [[Goda sardze]] pie Brīvības pieminekļa atradās kopš tā atklāšanas līdz 1940. gada jūlijam, kad pēc PSRS okupācijas to noņēma.<ref>[http://www.archiv.org.lv/brivibas_piemineklis/6/L_6.2_Latvijas%20Kareivis,%20Nr.161%20%2819.07.1940%29,%203.lpp.jpg Latvijas Kareivis. 1940.07.19., Nr.161, 3.lpp.]</ref> 1992. gada 11. novembrī tā tika atjaunota<ref name="Latvijas Enciklopēdija"/> Goda sardzi mūsdienās veic Nacionālo Bruņoto spēku Štāba bataljona Goda sardzes rota. Godasardzes kareivjiem jābūt vismaz 1,82 metrus gariem un ar ļoti labu veselību, jo jāspēj izturēt liela slodze.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.dialogi.lv/article.php?id=444&t=&rub=|title=Bruņoto spēku seja|last=|first=|access-date=15.07.2018|date=|titel=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070930224659/http://www.dialogi.lv/article.php?id=444&t=&rub=|archivedate=30.09.2007}}</ref> Goda sardze pie pieminekļa atrodas katru dienu no 10:00 līdz 16:00, izņemot gadījumus, kad ir ļoti slikti laika apstākļi, kā arī, ja ir aukstāks par mīnus desmit grādiem, vai karstāks par plus divdesmit pieciem grādiem.<ref>[http://www.staburags.lv/?s=93114&det=1537&SESSIJA=a386bc62e576a327419674ab8f9f0a64 Brīvības simbola sargs] staburags.lv</ref><ref name="bdaug"/> Godasardze strādā divās maiņās, kuras viena otru nomaina reizi nedēļā, katrā maiņā ir trīs goda sargu pāri, komandējošais virsnieks un divi apsargi. Pēc stundu ilgas stāvēšanas goda sardzē kareivji divas stundas atpūšas viņiem iekārtotajās atpūtas telpās [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija|Aizsardzības ministrijā]].<ref name="bdaug">[http://www.bdaugava.lv/?kat=68&news_id=3401 Dienests kā atbildīgs un interesants darbs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071008220713/http://www.bdaugava.lv/?kat=68&news_id=3401 |date={{dat|2007|10|08||bez}} }} bdaugava.lv</ref> Kopš 2004. gada septembra goda sardze reizi pusstundā patrulē gar pieminekli — kareivji no pieminekļa pakājes divas reizes soļo gar katru pieminekļa pusi un atkal atgriežas pieminekļa pakājē.<ref>[http://www.apollo.lv/portal/news/73/articles/29441/0?sid=d14e9c297d855fd83ee16956bad1d221 Godasardze pie Brīvības pieminekļa veiks ceremoniālu patrulēšanu]{{Novecojusi saite}} apollo.lv (BBI)</ref> == Goda telpa == 2011. gada novembrī tika atklāta Brīvības pieminekļa goda telpa, kas atrodas pieminekļa iekšienē, kur iepriekš atradās saimniecības telpa.<ref>{{ziņu atsauce|title=Atklāta Brīvības pieminekļa Goda telpa|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/atklata-brivibas-pieminekla-goda-telpa.a33693/|accessdate={{dat|2017|10|25||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2011|11|17||bez}}}}</ref> Tā tiek izmantota svētku reizēs, ar ziedu nolikšanu saistītās ceremonijās, kā arī ārvalstu viesu apmeklējumu laikā. == Skatīt arī == * [[Kārlis Zāle]] * [[Latvijas brīvības cīņas]] == Literatūra == {{refbegin}} * Māra Caune ''"Brīvības piemineklis: tautas celts un aprūpēts"'' izd. Brīvības pieminekļa atjaunošanas fonds (Rīga, 2002) {{ISBN|9984-19-253-9}} {{refend}} == Atsauces == {{atsauces|colwidth=30em}} == Ārējās saites == {{Commons category|Freedom monument (Riga)|Brīvības piemineklis}} * [http://www.brivibaspiemineklis.lv/ Brīvības pieminekļa izgaismošanas fonds] * [http://www.citariga.lv/lat/rigas-apskates-vietas/rigas-centrs/brivibas-piemineklis/ Brīvības piemineklis portālā "Cita Rīga"] * [http://lv.lv/index.php?menu_body=DOC&id=37977&menu_left=LAIDIENS&PHPSESSID=d3c6074cb815d1d269f0d36141afc138&print=on&PHPSESSID=d3c6074cb815d1d269f0d36141afc138Latvijas Latvijas brīvības dižākajam simbolam — jau 60] * [https://www.youtube.com/watch?v=93OggqhEhlk Brīvības pieminekļa atklāšana] * [http://www.vecriga.info/ Virtuālā ekskursija pa Vecrīgu (satur pieminekļa attēlus un panorāmas)] * [http://briviba.org/2015/10/15/brivibas-pieminekla-sacensibu-vesture/ "Brīvības pieminekļa sacensību vēsture", Jānis Siliņš. No žurnāla “Senatne un Māksla”, 1936.12.01.]{{Novecojusi saite}} * [https://balticlivecam.com/lv/cameras/riga/the-freedom-monument-square/ Skats uz Brīvības pieminekļa laukumu (WebCam)], balticlivecam.com * [http://www.archiv.org.lv/brivibas_piemineklis/ Virtuālā izstāde "Brīvības piemineklis. 1935-2015"] {{Rīgas augstceltnes}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Pieminekļi Rīgā]] [[Kategorija:Latvijas simboli]] [[Kategorija:Brīvības iela]] [[Kategorija:Latvijas brīvības cīņu pieminekļi]] supifx58idsrpydnzjhod7pbuvtx7up 0 30556 4457238 4327017 2026-04-21T21:03:13Z Lasks 38532 4457238 wikitext text/x-wiki {{Sporta izlases infokaste | valsts = Armēnija | valsts_angl = Armenia | att_izm = | logo = [[Attēls:Armeniahockey.gif]] | logo_izm = | dibin = | federācija = | iest gads = | iest kom = | konfederācija = | vieta rangā = 58. (2025) | rangs max = 45. | rangs max date = 2004. - 2007. | rangs min = 58. | rangs min date = 2025. | iesauka = | stadions = | arēna = | laukums = | halle = <!--- Personāls ---> | treneris = {{flaga|Krievija}} [[Vadims Guskovs]] | pers01 = | pers01_vārds = | kapteinis = [[Eduards Malakjans]] | visv spēles = [[Rafi Kajberoni]]<br/>[[Artaks Martirosjans]] (12) | visv vārtu = | visv punktu = [[Gevorks Kadakarjans]] (14) <!--- OS ---> | OS reizes = | OS medaļas = | OS lab sasn = <!--- PČ ---> | PČ nos = [[Pasaules čempionāts hokejā]] | PČ reizes = 4 (pirmo reizi 2004. gadā) | PČ medaļas = | PČ lab sasn = 43. (2006.) <!--- Zona ---> | zona nos = | zona reizes = | zona medaļas = | zona lab sasn = <!--- Spēles ---> | pirmā spēle = {{flagicon|Lietuvas PSR}} [[Lietuvas hokeja izlase|Lietuvas PSR]] 1—0 {{flagicon|Armēnijas PSR}} Armēnijas PSR<br />([[Jekaterinburga|Sverdlovska]], [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]; {{dat|1962|3|1|N}}) | pēdējā spēle = | liel uzvara = {{ih|ARM}} 22—1 {{ih-rt|GEO}}<br />([[Erevāna|Erevānā]], [[Armēnija|Armēnijā]]; {{dat|2010|4|12|N}})<br />{{ih|ARM}} 24—3 {{ih-rt|MAS}}<br />([[Erevāna|Erevānā]], [[Armēnija|Armēnijā]]; {{dat|2025|4|13|N}}) | liel zaud = {{ih|MEX}} 48—0 {{ih-rt|ARM}}<br />([[Mehiko]], [[Meksika|Meksikā]]; {{dat|2005|3|11|N}}) | pašreizējais = }} '''Armēnijas hokeja izlase''' ir komanda, kas pārstāv [[Armēnija|Armēniju]] starptautiskajās [[hokejs|hokeja]] spēlēs. Izlase pastāv kopš 2004. gada un pirmajos divos čempionātos palika pēdējā (5.) vietā 3. divīzijā, bet [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006.]] gadā viņa izcīnīja 3. vietu 3. divīzijā. [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007. gada čempionātā]], kā arī [[2008. gada Pasaules čempionāts hokejā|2008. gada čempionātā]] Armēnijas izlases nepiedalījās, lai gan bija pieteikta dalībai. No 2010. līdz 2025. gadam Armēnija bija diskvalificēta no IIHF sacensībām. 2025. gadā Armēnija spēlēja [[Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija|Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzijā]]. Šobrīd tā atrodas 58. vietā [[IIHF|Starptautiskās hokeja federācijas]] rangā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/static/68775/iihf_world_rankings_men/|title=2025 Men's World Ranking|language=en|publisher=[[IIHF]]|accessdate={{dat|2025|8|24||bez}}}}</ref> un spēlē ar [[Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s hokeja komandām. {{Hokejs-aizmetnis}} {{Hokejaizlases}} [[Kategorija:Hokejs Armēnijā]] [[Kategorija:Āzijas hokeja izlases]] s6he3u7bfgy2pfg5bioopt6mxfk3vs4 0 32018 4457433 3806946 2026-04-22T11:32:46Z EmausBot 16777 Bots: Fixing double redirect from [[Latvijas futbola Nākotnes līga]] to [[LVBET līga]] 4457433 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[LVBET līga]] 5k2rph9u3l4fh1sfv8wa4biv76tfgsb 0 32224 4457299 4416338 2026-04-22T04:41:57Z ZANDMANIS 91184 4457299 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste | vārds = Leonīds Tambijevs | vārds_orig = | attēls = Leonids Tambijevs 1, Denmark U20 - Latvia U20, 19.12.2013.jpg | att_izm = | paraksts = Leonīds Tambijevs 2013. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1970|9|26}} | dz_viet = {{Vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = 177 [[centimetrs|cm]] | svars = 80 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[uzbrucējs (hokejs)|kreisās malas uzbrucējs]] | tvēriens = | kar_sāk = 1990 | kar_beig = 2008 | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = [[Sanktpēterburgas SKA]] | numurs = | amats = treneris | līga = [[Kontinentālā hokeja līga|KHL]] <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = | klubs 1 = | kl_sez 2 = | klubs 2 = | kl_sez 3 = | klubs 3 = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 1992—2007 | taut 1 = {{ih|LAT}} <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * [[Krievijas Augstākā līga hokejā|Krievijas Augstākās līgas]] rietumu rezultatīvākais spēlētājs — 2003 * [[Dānijas hokeja līga]]s gada spēlētājs — 1996 * [[Dānijas hokeja līga]]s labākais vārtu guvējs — 1996 | slavz = | aģenti = | dzimums = V | atjaunots = {{dat|2022|1|26}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Leonīds Tambijevs''' (dzimis {{dat|1970|9|26}} [[Rīga|Rīgā]]) ir bijušais [[Latvija]]s [[hokejists]], [[uzbrucējs (hokejs)|kreisās malas uzbrucējs]], [[Latvijas hokeja izlase]]s dalībnieks. Profesionāļa karjeru aizvadījis Eiropā, tostarp spēlējot [[Krievija]]s, [[Somija]]s, [[Šveice]]s un [[Vācija]]s augstākajās līgās. Izlases sastāvā piedalījies 15 [[pasaules čempionāts hokejā|pasaules čempionātos]] un divos [[hokejs olimpiskajās spēlēs|olimpisko spēļu]] turnīros. Kopumā piedalījies 208 spēlēs un ar 150 punktiem ir izlases visu laiku rezultatīvākais spēlētājs. Pēc sportista karjeras beigām kļuvis par treneri. Galvenā trenera amatā kļuvis par [[Krievijas Augstākā līga hokejā|Krievijas Augstākās līgas]] 2018. un 2019. gada čempionu. Turpinājis darbu Krievijas klubos arī pēc [[Krievijas iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]]. Kopš 2021. gada bija [[Kontinentālā hokeja līga|Kontinentālās hokeja līgas]] (KHL) kluba [[Vladivostokas "Admiral"]] galvenais treneris, bet kopš 2026. gada KHL kluba [[Sanktpēterburgas SKA]] treneris.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/16978259/hokejs/120106334/latvijas-izlases-visu-laiku-rezultativakais-hokejists-pievienojas-ska-treneru-stabam|title=Krievijas armijas maizē – Latvijas izlases visu laiku rezultatīvākais hokejists trenēs SKA|last=Sports|first=Delfi|website=Delfi|access-date=2026-02-11|date=2026-02-11|language=lv}}</ref> Viņa dēls [[Kirils Tambijevs]] ir profesionāls hokejists. == Spēlētāja karjera == [[Rīgas "Dinamo"]] hokeja skolas audzēknis, kurš [[Padomju Savienība|PSRS]] junioru čempionātā izcīnījis sudraba un bronzas medaļas. Profesionālās hokejista gaitas uzsācis Latvijā [[RASMS]] komandā, bet no 1989. līdz 1991. gadam devies uz [[Sanktpēterburga|Ļeņingradu]], kur spēlējis vietējā [[Sanktpēterburgas SKA|SKA]] komandā, kuras rindās arī debitēja [[PSRS čempionāts hokejā|PSRS augstākajā līgā]]. Pēcāk atgriezies Latvijā un līdz pat [[Rīgas Dinamo|meistarkomandas]] pastāvēšanas beigām spēlējis [[Rīgas "Stars"]] un [[HK Pārdaugava]] rindās. Pēc meistarkomandas izjukšanas devies uz [[Dānija|Dāniju]], kuras hokeja līmeni vērtējis ļoti augstu. Pēcāk spēlējis arī [[Somija]]s, [[Vācija]]s, [[Krievija]]s un [[Šveice]]s klubos, bet pēdējo sezonu aizvadīja [[Itālija]]s otrās divīzijas klubā [[HC Merano]]. Par karjeras augstāko punktu tiek uzskatīts laiks, kad no 1997. līdz 2000. gadam hokejists spēlēja [[Raumas "Lukko"]] rindās un Somijas [[SM-liiga]] sacensībās šajā laikā 130 spēlēs guva 105 (57+48) rezultativitātes punktus. Pēcāk 2003.—04. gada sezonā Somijā spēlēja [[Tamperes "Tappara"]] rindās, kur gan aizvadīja tikai 12 spēles, gūstot 9 (4+5) rezultativitātes punktus. Tambijevs ir spēlējis [[Latvijas hokeja izlase|Latvijas izlasē]] kopš pirmās oficiālās spēles un pārstāvējis valstsvienības krāsas visos pasaules čempionātos no 1993. līdz 2007. gadam, kā arī visos četros [[ziemas olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] kvalifikācijas turnīros un abos 2002. un 2006. gada olimpisko spēļu hokeja turnīros. 2007. gada 13. aprīļa spēlē pret [[Somijas hokeja izlase|Somijas izlasi]] kopā ar [[Aleksandrs Semjonovs|Aleksandru Semjonovu]] kļuva par pirmajiem Latvijas hokeja izlases hokejistiem, kas sasniedza 200 aizvadīto oficiālo spēļu slieksni Latvijas hokeja izlases rindās. Tambijevs ir arī visu laiku rezultatīvākais Latvijas izlases hokejists. == Trenera karjera == 2012. gada februārī ticis apstiprināts par Latvijas U-18 izlases galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/hokejs/latvijas_izlases/01022012-tambijevs_iecelts_par_u_18_izlases_galven|title=Tambijevs iecelts par U-18 izlases galveno treneri|date={{dat|2012|2|1||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|2|1||bez}}}}</ref> 2018. gadā Tambijevs kopā ar [[Sanktpēterburgas "Dinamo"]] kļuva par [[Krievijas Augstākā līga hokejā|Krievijas Augstākās līgas]] čempionu. 2019. gadā L. Tambijevs kopā ar [[Kazahstāna]]s komandu [[Karaghandi "Saryarka"]] izcīnīja savu otro čempiona titulu divās sezonās un ieguva līgas labākā trenera balvu. 2020. gada pavasarī tika apstiprināts par [[Kontinentālā hokeja līga|KHL]] kluba [[Vladivostokas "Admiral"]] galveno treneri, taču vien dažas dienas vēlāk kļuva zināms, ka komanda atsauc savu dalību no turnīra. No 2020. gada rudens līdz 2021. gada februārim vadīja Krievijas Augstākajā līgā spēlējošo [[Novokuzņeckas "Metallurg"]]. Kopš 2026. gada ir cita KHL kluba [[Sanktpēterburgas SKA]] treneris. == Sasniegumi == * 1988: LPSR hokeja čempionāta čempions * 1989: PSRS junioru meistarsacīkšu sudraba medaļu ieguvējs * 1989: LPSR hokeja čempionāta čempions * 1995: Rezultatīvākais [[HK Pārdaugava]] hokejists SHL * 1999: Trešais labākais vārtu guvējs, astotais rezultatīvākais Somijas SM-līgā, rezultatīvākais [[Raumas "Lukko"]] hokejists * 2003: Krievijas augstākās līgas čempions, rezultatīvākais Rietumu divīzijas uzbrucējs, labākais vārtu guvējs * 2007: Kopā ar [[Aleksandrs Semjonovs|Aleksandu Semjonovu]] bija pirmie [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētāji, kas aizvadījuši 200 spēles * Visu laiku rezultatīvākais Latvijas izlases hokejists === Klubu statistika === {| border="0" cellpadding="3" cellspacing="0" style="text-align:center" |- bgcolor="#e0e0e0" ! colspan="3" bgcolor="#ffffff" | ! rowspan="99" bgcolor="#ffffff" | ! colspan="5" | Regulārā sezona ! rowspan="99" bgcolor="#ffffff" | ! colspan="5" | Izslēgšanas spēles |- bgcolor="#e0e0e0" ! Sezona !! Klubs !! Līga !! {{Piezīme|Sp|Spēles}} !! {{Piezīme|V|Vārti}} !! {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} !! {{Piezīme|P-ti|Punkti}} !! {{Piezīme|SM|Soda minūtes}} !! {{Piezīme|Sp|Spēles}} !! {{Piezīme|V|Vārti}} !! {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} !! {{Piezīme|P-ti|Punkti}} !! {{Piezīme|SM|Soda minūtes}} |- | 1987-88 | [[Latvijas Bērzs]] | [[LPSR hokeja čempionāts|LPSR]] | ? | ? | ? | ? | ? | ? | ? | ? | ? | ? |- | 1988-89 | [[RASMS-Energo]] | [[PSRS hokeja čempionāts|PSRS]] 3.d | ? | ? | ? | ? | ? | ? | ? | ? | ? | ? |- bgcolor="#f0f0f0" | 1988-89 | [[RASMS]] | LPSR | ? | ? | ? | ? | ? | ? | ? | ? | ? | ? |- | 1989-90 | [[Ļeņingradas "SKA"]] II | PSRS 3.d | ? | ? | ? | ? | ? | ? | ? | ? | ? | ? |- bgcolor="#f0f0f0" | 1990-91 | Ļeņingradas "SKA" | PSRS | 23 | 7 | 6 | 13 | 12 | — | — | — | — | — |- | 1991-92 | RASMS-Energo | PSRS 3.d | ? | ? | ? | ? | ? | ? | ? | ? | ? | ? |- bgcolor="#f0f0f0" | 1991-92 | [[Rīgas "Stars"]] | [[Starpvalstu hokeja līga|SHL]] | 9 | 1 | 1 | 2 | 4 | — | — | — | — | — |- | 1992-93 | [[HK Pārdaugava]] | SHL | 41 | 11 | 8 | 19 | 36 | 2 | 0 | 0 | 0 | 2 |- bgcolor="#f0f0f0" | 1992-93 | [[HK Pārdaugava]] II | [[Latvijas hokeja līga|LAT]] | 11 | 9 | 15 | 24 | 14 | — | — | — | — | — |- | 1993-94 | HK Pārdaugava | SHL | 42 | 18 | 10 | 28 | 22 | — | — | — | — | — |- bgcolor="#f0f0f0" | 1994-95 | HK Pārdaugava | SHL | 47 | 21 | 7 | 28 | 56 | — | — | — | — | — |- | 1995-96 | [[Hvidovre IK]] | [[Dānija|DEN]] | 42 | 61 | 38 | 99 | 74 | — | — | — | — | — |- bgcolor="#f0f0f0" | 1995-96 | [[Ogres "Essamika"]] | LAT | — | — | — | — | — | ? | 5 | 8 | 12 | ? |- | 1996-97 | Hvidovre IK | DEN | 43 | 37 | 35 | 72 | 102 | — | — | — | — | — |- bgcolor="#f0f0f0" | 1997-98 | Hvidovre IK | DEN | 20 | 29 | 13 | 42 | 18 | — | — | — | — | — |- | 1997-98 | [[Raumas "Lukko"]] | [[Somija|FIN]] | 25 | 12 | 10 | 22 | 14 | — | — | — | — | — |- bgcolor="#f0f0f0" | 1998-99 | Raumas "Lukko" | FIN | 53 | 26 | 23 | 49 | 97 | — | — | — | — | — |- | 1999-00 | Raumas "Lukko" | FIN | 52 | 19 | 15 | 34 | 48 | 4 | 0 | 0 | 0 | 2 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2000-01 | [[Īzerlonas "Roosters"]] | [[Vācijas hokeja līga|GER]] | 60 | 19 | 18 | 37 | 82 | — | — | — | — | — |- | 2001-02 | [[Rødovre IK]] | DEN | 30 | 25 | 23 | 48 | ? | 9 | 4 | 6 | 10 | ? |- bgcolor="#f0f0f0" | 2002-03 | [[Ņižņijnovgorodas "Torpedo"]] | [[Krievijas hokeja līga|RUS]] 2.d | 41 | 30 | 27 | 57 | 28 | 12 | 7 | 10 | 17 | 4 |- | 2003-04 | [[Habarovskas "Amur"]] | RUS | 13 | 0 | 4 | 4 | 8 | — | — | — | — | — |- bgcolor="#f0f0f0" | 2003-04 | [[Tamperes "Tappara"]] | FIN | 12 | 4 | 5 | 9 | 12 | — | — | — | — | — |- | 2003-04 | [[EHC Chur]] | [[Šveice|SUI]] 2.d | 8 | 7 | 6 | 13 | 12 | 5 | 4 | 3 | 7 | 4 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2004-05 | EHC Chur | SUI 2.d | 43 | 29 | 31 | 60 | 54 | — | — | — | — | — |- | 2005-06 | [[EHC Basel]] | SUI | 21 | 3 | 11 | 14 | 24 | 1 | 0 | 1 | 1 | 0 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2005-06 | [[EHC Olten]] | SUI 2.d | 3 | 2 | 1 | 3 | 0 | — | — | — | — | — |- | 2006-07 | [[DHK Latgale]] | LAT | 2 | 1 | 2 | 3 | 6 | — | — | — | — | — |- bgcolor="#f0f0f0" | 2006-07 | [[HC Merano]] | [[Itālija|ITL]] d.2 | 30 | 21 | 32 | 53 | 22 | 11 | 11 | 8 | 19 | 14 |} === Karjera Latvijas izlasē === {| border="0" cellpadding="3" cellspacing="0" style="text-align:center" |- bgcolor="#e0e0e0" ! Gads !! Izlase !! Turnīrs !! {{Piezīme|Sp|Spēles}} !! {{Piezīme|V|Vārti}} !! {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} !! {{Piezīme|P-ti|Punkti}} !! {{Piezīme|SM|Soda minūtes}} |- | 1993 | [[Latvijas hokeja izlase|Latvija]] | PČ C | 7 | 6 | 11 | 17 | 2 |- bgcolor="#f0f0f0" | 1993 | Latvija | [[ziemas olimpiskās spēles|OS]] kvalif. | 4 | 1 | 1 | 2 | 2 |- | 1994 | Latvija | PČ B | 5 | 2 | 0 | 2 | 2 |- bgcolor="#f0f0f0" | 1995 | Latvija | PČ B | 7 | 6 | 6 | 12 | 8 |- | 1996 | Latvija | PČ B | 7 | 3 | 2 | 5 | 6 |- bgcolor="#f0f0f0" | 1997 | Latvija | OS kvalif. | 4 | 6 | 8 | 14 | 0 |- | 1997 | Latvija | PČ | 8 | 4 | 1 | 5 | 2 |- bgcolor="#f0f0f0" | 1998 | Latvija | PČ | 6 | 3 | 1 | 4 | 6 |- | 1999 | Latvija | PČ | 6 | 1 | 3 | 4 | 2 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2000 | Latvija | PČ | 6 | 1 | 2 | 3 | 2 |- | 2001 | Latvija | OS kvalif. | 3 | 0 | 0 | 0 | 0 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2001 | Latvija | PČ | 6 | 1 | 3 | 4 | 0 |- | 2002 | Latvija | OS | 4 | 1 | 2 | 3 | 2 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2002 | Latvija | PČ | 6 | 1 | 0 | 1 | 2 |- | 2003 | Latvija | [[2003. gada Pasaules čempionāts hokejā|PČ]] | 6 | 1 | 1 | 2 | 6 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2004 | Latvija | [[2004. gada Pasaules čempionāts hokejā|PČ]] | 7 | 0 | 1 | 1 | 0 |- | 2005 | Latvija | OS kvalif. | 3 | 0 | 1 | 1 | 0 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2005 | Latvija | [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|PČ]] | 6 | 1 | 2 | 3 | 10 |- | 2006 | Latvija | OS | 5 | 1 | 0 | 1 | 8 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2006 | Latvija | [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|PČ]] | 6 | 1 | 2 | 3 | 6 |- | 2007 | Latvija | [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|PČ]] | 5 | 1 | 1 | 2 | 6 |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Navboxes | title = Latvijas izlase | titlestyle = background:maroon; color:white; | list = {{LV sastāvs PČH 2007}} {{LV sastāvs PČH 2006}} {{LV sastāvs OSH 2006}} {{Latvija 2006 ZOS}} {{LV sastāvs PČH 2005}} {{LV sastāvs PČH 2004}} {{LV sastāvs PČH 2003}} {{LV sastāvs PČH 2002}} {{LV sastāvs OSH 2002}} {{Latvija 2002 ZOS}} {{LV sastāvs PČH 2001}} {{LV sastāvs PČH 2000}} {{LV sastāvs PČH 1999}} {{LV sastāvs PČH 1998}} {{LV sastāvs PČH 1997}} }} {{DEFAULTSORT:Tambijevs, Leonids}} [[Kategorija:1970. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas hokejisti]] [[Kategorija:Sanktpēterburgas SKA spēlētāji]] [[Kategorija:Rīgas "Stars" spēlētāji]] [[Kategorija:HK Rīgas "Pārdaugava" spēlētāji]] [[Kategorija:Habarovskas "Amur" spēlētāji]] [[Kategorija:DHK Latgales spēlētāji]] [[Kategorija:Hokejisti 2002. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Hokejisti 2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Ņižņijnovgorodas "Torpedo" spēlētāji]] [[Kategorija:Novokuzņeckas "Metallurg" treneri]] [[Kategorija:Maskavas "Dinamo" treneri]] q4camthbryuddl48l4bcj4xa3w9oogn 4457300 4457299 2026-04-22T04:49:13Z ZANDMANIS 91184 4457300 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste | vārds = Leonīds Tambijevs | vārds_orig = | attēls = Leonids Tambijevs 1, Denmark U20 - Latvia U20, 19.12.2013.jpg | att_izm = | paraksts = Leonīds Tambijevs 2013. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1970|9|26}} | dz_viet = {{Vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = 177 [[centimetrs|cm]] | svars = 80 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[uzbrucējs (hokejs)|kreisās malas uzbrucējs]] | tvēriens = | kar_sāk = 1990 | kar_beig = 2008 | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = [[Maskavas "Dinamo" (hokejs)|Maskavas "Dinamo"]] | numurs = | amats = galvenais treneris | līga = [[Kontinentālā hokeja līga|KHL]] <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = | klubs 1 = | kl_sez 2 = | klubs 2 = | kl_sez 3 = | klubs 3 = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 1992—2007 | taut 1 = {{ih|LAT}} <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * [[Krievijas Augstākā līga hokejā|Krievijas Augstākās līgas]] rietumu rezultatīvākais spēlētājs — 2003 * [[Dānijas hokeja līga]]s gada spēlētājs — 1996 * [[Dānijas hokeja līga]]s labākais vārtu guvējs — 1996 | slavz = | aģenti = | dzimums = V | atjaunots = {{dat|2026|4|22}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Leonīds Tambijevs''' (dzimis {{dat|1970|9|26}} [[Rīga|Rīgā]]) ir bijušais [[Latvija]]s [[hokejists]], [[uzbrucējs (hokejs)|kreisās malas uzbrucējs]], [[Latvijas hokeja izlase]]s dalībnieks. Profesionāļa karjeru aizvadījis Eiropā, tostarp spēlējot [[Krievija]]s, [[Somija]]s, [[Šveice]]s un [[Vācija]]s augstākajās līgās. Izlases sastāvā piedalījies 15 [[pasaules čempionāts hokejā|pasaules čempionātos]] un divos [[hokejs olimpiskajās spēlēs|olimpisko spēļu]] turnīros. Kopumā piedalījies 208 spēlēs un ar 150 punktiem ir izlases visu laiku rezultatīvākais spēlētājs. Pēc sportista karjeras beigām kļuvis par treneri. Galvenā trenera amatā kļuvis par [[Krievijas Augstākā līga hokejā|Krievijas Augstākās līgas]] 2018. un 2019. gada čempionu. Turpinājis darbu Krievijas klubos arī pēc [[Krievijas iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]]. Kopš 2021. gada bija [[Kontinentālā hokeja līga|Kontinentālās hokeja līgas]] (KHL) kluba [[Vladivostokas "Admiral"]] galvenais treneris, bet 2026. gadā bija KHL kluba [[Sanktpēterburgas SKA]] treneris.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/16978259/hokejs/120106334/latvijas-izlases-visu-laiku-rezultativakais-hokejists-pievienojas-ska-treneru-stabam|title=Krievijas armijas maizē – Latvijas izlases visu laiku rezultatīvākais hokejists trenēs SKA|last=Sports|first=Delfi|website=Delfi|access-date=2026-02-11|date=2026-02-11|language=lv}}</ref> Kopš 2026. gada 21. aprīļa Tambijevs ir [[KHL]] komandas [[Maskavas "Dinamo" (hokejs)|Maskavas "Dinamo"]] galvenais treneris. Viņa dēls [[Kirils Tambijevs]] ir profesionāls hokejists. == Spēlētāja karjera == [[Rīgas "Dinamo"]] hokeja skolas audzēknis, kurš [[Padomju Savienība|PSRS]] junioru čempionātā izcīnījis sudraba un bronzas medaļas. Profesionālās hokejista gaitas uzsācis Latvijā [[RASMS]] komandā, bet no 1989. līdz 1991. gadam devies uz [[Sanktpēterburga|Ļeņingradu]], kur spēlējis vietējā [[Sanktpēterburgas SKA|SKA]] komandā, kuras rindās arī debitēja [[PSRS čempionāts hokejā|PSRS augstākajā līgā]]. Pēcāk atgriezies Latvijā un līdz pat [[Rīgas Dinamo|meistarkomandas]] pastāvēšanas beigām spēlējis [[Rīgas "Stars"]] un [[HK Pārdaugava]] rindās. Pēc meistarkomandas izjukšanas devies uz [[Dānija|Dāniju]], kuras hokeja līmeni vērtējis ļoti augstu. Pēcāk spēlējis arī [[Somija]]s, [[Vācija]]s, [[Krievija]]s un [[Šveice]]s klubos, bet pēdējo sezonu aizvadīja [[Itālija]]s otrās divīzijas klubā [[HC Merano]]. Par karjeras augstāko punktu tiek uzskatīts laiks, kad no 1997. līdz 2000. gadam hokejists spēlēja [[Raumas "Lukko"]] rindās un Somijas [[SM-liiga]] sacensībās šajā laikā 130 spēlēs guva 105 (57+48) rezultativitātes punktus. Pēcāk 2003.—04. gada sezonā Somijā spēlēja [[Tamperes "Tappara"]] rindās, kur gan aizvadīja tikai 12 spēles, gūstot 9 (4+5) rezultativitātes punktus. Tambijevs ir spēlējis [[Latvijas hokeja izlase|Latvijas izlasē]] kopš pirmās oficiālās spēles un pārstāvējis valstsvienības krāsas visos pasaules čempionātos no 1993. līdz 2007. gadam, kā arī visos četros [[ziemas olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] kvalifikācijas turnīros un abos 2002. un 2006. gada olimpisko spēļu hokeja turnīros. 2007. gada 13. aprīļa spēlē pret [[Somijas hokeja izlase|Somijas izlasi]] kopā ar [[Aleksandrs Semjonovs|Aleksandru Semjonovu]] kļuva par pirmajiem Latvijas hokeja izlases hokejistiem, kas sasniedza 200 aizvadīto oficiālo spēļu slieksni Latvijas hokeja izlases rindās. Tambijevs ir arī visu laiku rezultatīvākais Latvijas izlases hokejists. == Trenera karjera == 2012. gada februārī ticis apstiprināts par Latvijas U-18 izlases galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/hokejs/latvijas_izlases/01022012-tambijevs_iecelts_par_u_18_izlases_galven|title=Tambijevs iecelts par U-18 izlases galveno treneri|date={{dat|2012|2|1||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|2|1||bez}}}}</ref> 2018. gadā Tambijevs kopā ar [[Sanktpēterburgas "Dinamo"]] kļuva par [[Krievijas Augstākā līga hokejā|Krievijas Augstākās līgas]] čempionu. 2019. gadā L. Tambijevs kopā ar [[Kazahstāna]]s komandu [[Karaghandi "Saryarka"]] izcīnīja savu otro čempiona titulu divās sezonās un ieguva līgas labākā trenera balvu. 2020. gada pavasarī tika apstiprināts par [[Kontinentālā hokeja līga|KHL]] kluba [[Vladivostokas "Admiral"]] galveno treneri, taču vien dažas dienas vēlāk kļuva zināms, ka komanda atsauc savu dalību no turnīra. No 2020. gada rudens līdz 2021. gada februārim vadīja Krievijas Augstākajā līgā spēlējošo [[Novokuzņeckas "Metallurg"]]. 2026. gadā bija cita KHL kluba [[Sanktpēterburgas SKA]] treneris. 2026. gada 21. aprīlī Tambijevs tika iecelts par [[Maskavas "Dinamo" (hokejs)|Maskavas "Dinamo"]] galveno treneri.<ref>{{cite web|title=Леонид Тамбиев назначен главным тренером московского «Динамо»|url=https://www.sovsport.ru/hockey/news/leonid-tambiev-naznachen-glavnym-trenerom-moskovskogo-dinamo|publisher=«[[Советский спорт]]»|date=2026-04-21|language=ru}}</ref> == Sasniegumi == * 1988: LPSR hokeja čempionāta čempions * 1989: PSRS junioru meistarsacīkšu sudraba medaļu ieguvējs * 1989: LPSR hokeja čempionāta čempions * 1995: Rezultatīvākais [[HK Pārdaugava]] hokejists SHL * 1999: Trešais labākais vārtu guvējs, astotais rezultatīvākais Somijas SM-līgā, rezultatīvākais [[Raumas "Lukko"]] hokejists * 2003: Krievijas augstākās līgas čempions, rezultatīvākais Rietumu divīzijas uzbrucējs, labākais vārtu guvējs * 2007: Kopā ar [[Aleksandrs Semjonovs|Aleksandu Semjonovu]] bija pirmie [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētāji, kas aizvadījuši 200 spēles * Visu laiku rezultatīvākais Latvijas izlases hokejists === Klubu statistika === {| border="0" cellpadding="3" cellspacing="0" style="text-align:center" |- bgcolor="#e0e0e0" ! colspan="3" bgcolor="#ffffff" | ! rowspan="99" bgcolor="#ffffff" | ! colspan="5" | Regulārā sezona ! rowspan="99" bgcolor="#ffffff" | ! colspan="5" | Izslēgšanas spēles |- bgcolor="#e0e0e0" ! Sezona !! Klubs !! Līga !! {{Piezīme|Sp|Spēles}} !! {{Piezīme|V|Vārti}} !! {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} !! {{Piezīme|P-ti|Punkti}} !! {{Piezīme|SM|Soda minūtes}} !! {{Piezīme|Sp|Spēles}} !! {{Piezīme|V|Vārti}} !! {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} !! {{Piezīme|P-ti|Punkti}} !! {{Piezīme|SM|Soda minūtes}} |- | 1987-88 | [[Latvijas Bērzs]] | [[LPSR hokeja čempionāts|LPSR]] | ? | ? | ? | ? | ? | ? | ? | ? | ? | ? |- | 1988-89 | [[RASMS-Energo]] | [[PSRS hokeja čempionāts|PSRS]] 3.d | ? | ? | ? | ? | ? | ? | ? | ? | ? | ? |- bgcolor="#f0f0f0" | 1988-89 | [[RASMS]] | LPSR | ? | ? | ? | ? | ? | ? | ? | ? | ? | ? |- | 1989-90 | [[Ļeņingradas "SKA"]] II | PSRS 3.d | ? | ? | ? | ? | ? | ? | ? | ? | ? | ? |- bgcolor="#f0f0f0" | 1990-91 | Ļeņingradas "SKA" | PSRS | 23 | 7 | 6 | 13 | 12 | — | — | — | — | — |- | 1991-92 | RASMS-Energo | PSRS 3.d | ? | ? | ? | ? | ? | ? | ? | ? | ? | ? |- bgcolor="#f0f0f0" | 1991-92 | [[Rīgas "Stars"]] | [[Starpvalstu hokeja līga|SHL]] | 9 | 1 | 1 | 2 | 4 | — | — | — | — | — |- | 1992-93 | [[HK Pārdaugava]] | SHL | 41 | 11 | 8 | 19 | 36 | 2 | 0 | 0 | 0 | 2 |- bgcolor="#f0f0f0" | 1992-93 | [[HK Pārdaugava]] II | [[Latvijas hokeja līga|LAT]] | 11 | 9 | 15 | 24 | 14 | — | — | — | — | — |- | 1993-94 | HK Pārdaugava | SHL | 42 | 18 | 10 | 28 | 22 | — | — | — | — | — |- bgcolor="#f0f0f0" | 1994-95 | HK Pārdaugava | SHL | 47 | 21 | 7 | 28 | 56 | — | — | — | — | — |- | 1995-96 | [[Hvidovre IK]] | [[Dānija|DEN]] | 42 | 61 | 38 | 99 | 74 | — | — | — | — | — |- bgcolor="#f0f0f0" | 1995-96 | [[Ogres "Essamika"]] | LAT | — | — | — | — | — | ? | 5 | 8 | 12 | ? |- | 1996-97 | Hvidovre IK | DEN | 43 | 37 | 35 | 72 | 102 | — | — | — | — | — |- bgcolor="#f0f0f0" | 1997-98 | Hvidovre IK | DEN | 20 | 29 | 13 | 42 | 18 | — | — | — | — | — |- | 1997-98 | [[Raumas "Lukko"]] | [[Somija|FIN]] | 25 | 12 | 10 | 22 | 14 | — | — | — | — | — |- bgcolor="#f0f0f0" | 1998-99 | Raumas "Lukko" | FIN | 53 | 26 | 23 | 49 | 97 | — | — | — | — | — |- | 1999-00 | Raumas "Lukko" | FIN | 52 | 19 | 15 | 34 | 48 | 4 | 0 | 0 | 0 | 2 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2000-01 | [[Īzerlonas "Roosters"]] | [[Vācijas hokeja līga|GER]] | 60 | 19 | 18 | 37 | 82 | — | — | — | — | — |- | 2001-02 | [[Rødovre IK]] | DEN | 30 | 25 | 23 | 48 | ? | 9 | 4 | 6 | 10 | ? |- bgcolor="#f0f0f0" | 2002-03 | [[Ņižņijnovgorodas "Torpedo"]] | [[Krievijas hokeja līga|RUS]] 2.d | 41 | 30 | 27 | 57 | 28 | 12 | 7 | 10 | 17 | 4 |- | 2003-04 | [[Habarovskas "Amur"]] | RUS | 13 | 0 | 4 | 4 | 8 | — | — | — | — | — |- bgcolor="#f0f0f0" | 2003-04 | [[Tamperes "Tappara"]] | FIN | 12 | 4 | 5 | 9 | 12 | — | — | — | — | — |- | 2003-04 | [[EHC Chur]] | [[Šveice|SUI]] 2.d | 8 | 7 | 6 | 13 | 12 | 5 | 4 | 3 | 7 | 4 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2004-05 | EHC Chur | SUI 2.d | 43 | 29 | 31 | 60 | 54 | — | — | — | — | — |- | 2005-06 | [[EHC Basel]] | SUI | 21 | 3 | 11 | 14 | 24 | 1 | 0 | 1 | 1 | 0 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2005-06 | [[EHC Olten]] | SUI 2.d | 3 | 2 | 1 | 3 | 0 | — | — | — | — | — |- | 2006-07 | [[DHK Latgale]] | LAT | 2 | 1 | 2 | 3 | 6 | — | — | — | — | — |- bgcolor="#f0f0f0" | 2006-07 | [[HC Merano]] | [[Itālija|ITL]] d.2 | 30 | 21 | 32 | 53 | 22 | 11 | 11 | 8 | 19 | 14 |} === Karjera Latvijas izlasē === {| border="0" cellpadding="3" cellspacing="0" style="text-align:center" |- bgcolor="#e0e0e0" ! Gads !! Izlase !! Turnīrs !! {{Piezīme|Sp|Spēles}} !! {{Piezīme|V|Vārti}} !! {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} !! {{Piezīme|P-ti|Punkti}} !! {{Piezīme|SM|Soda minūtes}} |- | 1993 | [[Latvijas hokeja izlase|Latvija]] | PČ C | 7 | 6 | 11 | 17 | 2 |- bgcolor="#f0f0f0" | 1993 | Latvija | [[ziemas olimpiskās spēles|OS]] kvalif. | 4 | 1 | 1 | 2 | 2 |- | 1994 | Latvija | PČ B | 5 | 2 | 0 | 2 | 2 |- bgcolor="#f0f0f0" | 1995 | Latvija | PČ B | 7 | 6 | 6 | 12 | 8 |- | 1996 | Latvija | PČ B | 7 | 3 | 2 | 5 | 6 |- bgcolor="#f0f0f0" | 1997 | Latvija | OS kvalif. | 4 | 6 | 8 | 14 | 0 |- | 1997 | Latvija | PČ | 8 | 4 | 1 | 5 | 2 |- bgcolor="#f0f0f0" | 1998 | Latvija | PČ | 6 | 3 | 1 | 4 | 6 |- | 1999 | Latvija | PČ | 6 | 1 | 3 | 4 | 2 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2000 | Latvija | PČ | 6 | 1 | 2 | 3 | 2 |- | 2001 | Latvija | OS kvalif. | 3 | 0 | 0 | 0 | 0 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2001 | Latvija | PČ | 6 | 1 | 3 | 4 | 0 |- | 2002 | Latvija | OS | 4 | 1 | 2 | 3 | 2 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2002 | Latvija | PČ | 6 | 1 | 0 | 1 | 2 |- | 2003 | Latvija | [[2003. gada Pasaules čempionāts hokejā|PČ]] | 6 | 1 | 1 | 2 | 6 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2004 | Latvija | [[2004. gada Pasaules čempionāts hokejā|PČ]] | 7 | 0 | 1 | 1 | 0 |- | 2005 | Latvija | OS kvalif. | 3 | 0 | 1 | 1 | 0 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2005 | Latvija | [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|PČ]] | 6 | 1 | 2 | 3 | 10 |- | 2006 | Latvija | OS | 5 | 1 | 0 | 1 | 8 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2006 | Latvija | [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|PČ]] | 6 | 1 | 2 | 3 | 6 |- | 2007 | Latvija | [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|PČ]] | 5 | 1 | 1 | 2 | 6 |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Navboxes | title = Latvijas izlase | titlestyle = background:maroon; color:white; | list = {{LV sastāvs PČH 2007}} {{LV sastāvs PČH 2006}} {{LV sastāvs OSH 2006}} {{Latvija 2006 ZOS}} {{LV sastāvs PČH 2005}} {{LV sastāvs PČH 2004}} {{LV sastāvs PČH 2003}} {{LV sastāvs PČH 2002}} {{LV sastāvs OSH 2002}} {{Latvija 2002 ZOS}} {{LV sastāvs PČH 2001}} {{LV sastāvs PČH 2000}} {{LV sastāvs PČH 1999}} {{LV sastāvs PČH 1998}} {{LV sastāvs PČH 1997}} }} {{DEFAULTSORT:Tambijevs, Leonids}} [[Kategorija:1970. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas hokejisti]] [[Kategorija:Sanktpēterburgas SKA spēlētāji]] [[Kategorija:Rīgas "Stars" spēlētāji]] [[Kategorija:HK Rīgas "Pārdaugava" spēlētāji]] [[Kategorija:Habarovskas "Amur" spēlētāji]] [[Kategorija:DHK Latgales spēlētāji]] [[Kategorija:Hokejisti 2002. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Hokejisti 2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Ņižņijnovgorodas "Torpedo" spēlētāji]] [[Kategorija:Novokuzņeckas "Metallurg" treneri]] [[Kategorija:Maskavas "Dinamo" treneri]] g6r5eukhk4vjwqg3blyhyhyscw6dexa 4457301 4457300 2026-04-22T04:50:17Z ZANDMANIS 91184 4457301 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste | vārds = Leonīds Tambijevs | vārds_orig = | attēls = Leonids Tambijevs 1, Denmark U20 - Latvia U20, 19.12.2013.jpg | att_izm = | paraksts = Leonīds Tambijevs 2013. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1970|9|26}} | dz_viet = {{Vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = 177 [[centimetrs|cm]] | svars = 80 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[uzbrucējs (hokejs)|kreisās malas uzbrucējs]] | tvēriens = | kar_sāk = 1990 | kar_beig = 2008 | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|RUS}} [[Maskavas "Dinamo" (hokejs)|Maskavas "Dinamo"]] | numurs = | amats = galvenais treneris | līga = [[Kontinentālā hokeja līga|KHL]] <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = | klubs 1 = | kl_sez 2 = | klubs 2 = | kl_sez 3 = | klubs 3 = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 1992—2007 | taut 1 = {{ih|LAT}} <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * [[Krievijas Augstākā līga hokejā|Krievijas Augstākās līgas]] rietumu rezultatīvākais spēlētājs — 2003 * [[Dānijas hokeja līga]]s gada spēlētājs — 1996 * [[Dānijas hokeja līga]]s labākais vārtu guvējs — 1996 | slavz = | aģenti = | dzimums = V | atjaunots = {{dat|2026|4|22}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Leonīds Tambijevs''' (dzimis {{dat|1970|9|26}} [[Rīga|Rīgā]]) ir bijušais [[Latvija]]s [[hokejists]], [[uzbrucējs (hokejs)|kreisās malas uzbrucējs]], [[Latvijas hokeja izlase]]s dalībnieks. Profesionāļa karjeru aizvadījis Eiropā, tostarp spēlējot [[Krievija]]s, [[Somija]]s, [[Šveice]]s un [[Vācija]]s augstākajās līgās. Izlases sastāvā piedalījies 15 [[pasaules čempionāts hokejā|pasaules čempionātos]] un divos [[hokejs olimpiskajās spēlēs|olimpisko spēļu]] turnīros. Kopumā piedalījies 208 spēlēs un ar 150 punktiem ir izlases visu laiku rezultatīvākais spēlētājs. Pēc sportista karjeras beigām kļuvis par treneri. Galvenā trenera amatā kļuvis par [[Krievijas Augstākā līga hokejā|Krievijas Augstākās līgas]] 2018. un 2019. gada čempionu. Turpinājis darbu Krievijas klubos arī pēc [[Krievijas iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]]. Kopš 2021. gada bija [[Kontinentālā hokeja līga|Kontinentālās hokeja līgas]] (KHL) kluba [[Vladivostokas "Admiral"]] galvenais treneris, bet 2026. gadā bija KHL kluba [[Sanktpēterburgas SKA]] treneris.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/16978259/hokejs/120106334/latvijas-izlases-visu-laiku-rezultativakais-hokejists-pievienojas-ska-treneru-stabam|title=Krievijas armijas maizē – Latvijas izlases visu laiku rezultatīvākais hokejists trenēs SKA|last=Sports|first=Delfi|website=Delfi|access-date=2026-02-11|date=2026-02-11|language=lv}}</ref> Kopš 2026. gada 21. aprīļa Tambijevs ir [[KHL]] komandas [[Maskavas "Dinamo" (hokejs)|Maskavas "Dinamo"]] galvenais treneris. Viņa dēls [[Kirils Tambijevs]] ir profesionāls hokejists. == Spēlētāja karjera == [[Rīgas "Dinamo"]] hokeja skolas audzēknis, kurš [[Padomju Savienība|PSRS]] junioru čempionātā izcīnījis sudraba un bronzas medaļas. Profesionālās hokejista gaitas uzsācis Latvijā [[RASMS]] komandā, bet no 1989. līdz 1991. gadam devies uz [[Sanktpēterburga|Ļeņingradu]], kur spēlējis vietējā [[Sanktpēterburgas SKA|SKA]] komandā, kuras rindās arī debitēja [[PSRS čempionāts hokejā|PSRS augstākajā līgā]]. Pēcāk atgriezies Latvijā un līdz pat [[Rīgas Dinamo|meistarkomandas]] pastāvēšanas beigām spēlējis [[Rīgas "Stars"]] un [[HK Pārdaugava]] rindās. Pēc meistarkomandas izjukšanas devies uz [[Dānija|Dāniju]], kuras hokeja līmeni vērtējis ļoti augstu. Pēcāk spēlējis arī [[Somija]]s, [[Vācija]]s, [[Krievija]]s un [[Šveice]]s klubos, bet pēdējo sezonu aizvadīja [[Itālija]]s otrās divīzijas klubā [[HC Merano]]. Par karjeras augstāko punktu tiek uzskatīts laiks, kad no 1997. līdz 2000. gadam hokejists spēlēja [[Raumas "Lukko"]] rindās un Somijas [[SM-liiga]] sacensībās šajā laikā 130 spēlēs guva 105 (57+48) rezultativitātes punktus. Pēcāk 2003.—04. gada sezonā Somijā spēlēja [[Tamperes "Tappara"]] rindās, kur gan aizvadīja tikai 12 spēles, gūstot 9 (4+5) rezultativitātes punktus. Tambijevs ir spēlējis [[Latvijas hokeja izlase|Latvijas izlasē]] kopš pirmās oficiālās spēles un pārstāvējis valstsvienības krāsas visos pasaules čempionātos no 1993. līdz 2007. gadam, kā arī visos četros [[ziemas olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] kvalifikācijas turnīros un abos 2002. un 2006. gada olimpisko spēļu hokeja turnīros. 2007. gada 13. aprīļa spēlē pret [[Somijas hokeja izlase|Somijas izlasi]] kopā ar [[Aleksandrs Semjonovs|Aleksandru Semjonovu]] kļuva par pirmajiem Latvijas hokeja izlases hokejistiem, kas sasniedza 200 aizvadīto oficiālo spēļu slieksni Latvijas hokeja izlases rindās. Tambijevs ir arī visu laiku rezultatīvākais Latvijas izlases hokejists. == Trenera karjera == 2012. gada februārī ticis apstiprināts par Latvijas U-18 izlases galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/hokejs/latvijas_izlases/01022012-tambijevs_iecelts_par_u_18_izlases_galven|title=Tambijevs iecelts par U-18 izlases galveno treneri|date={{dat|2012|2|1||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|2|1||bez}}}}</ref> 2018. gadā Tambijevs kopā ar [[Sanktpēterburgas "Dinamo"]] kļuva par [[Krievijas Augstākā līga hokejā|Krievijas Augstākās līgas]] čempionu. 2019. gadā L. Tambijevs kopā ar [[Kazahstāna]]s komandu [[Karaghandi "Saryarka"]] izcīnīja savu otro čempiona titulu divās sezonās un ieguva līgas labākā trenera balvu. 2020. gada pavasarī tika apstiprināts par [[Kontinentālā hokeja līga|KHL]] kluba [[Vladivostokas "Admiral"]] galveno treneri, taču vien dažas dienas vēlāk kļuva zināms, ka komanda atsauc savu dalību no turnīra. No 2020. gada rudens līdz 2021. gada februārim vadīja Krievijas Augstākajā līgā spēlējošo [[Novokuzņeckas "Metallurg"]]. 2026. gadā bija cita KHL kluba [[Sanktpēterburgas SKA]] treneris. 2026. gada 21. aprīlī Tambijevs tika iecelts par [[Maskavas "Dinamo" (hokejs)|Maskavas "Dinamo"]] galveno treneri.<ref>{{cite web|title=Леонид Тамбиев назначен главным тренером московского «Динамо»|url=https://www.sovsport.ru/hockey/news/leonid-tambiev-naznachen-glavnym-trenerom-moskovskogo-dinamo|publisher=«[[Советский спорт]]»|date=2026-04-21|language=ru}}</ref> == Sasniegumi == * 1988: LPSR hokeja čempionāta čempions * 1989: PSRS junioru meistarsacīkšu sudraba medaļu ieguvējs * 1989: LPSR hokeja čempionāta čempions * 1995: Rezultatīvākais [[HK Pārdaugava]] hokejists SHL * 1999: Trešais labākais vārtu guvējs, astotais rezultatīvākais Somijas SM-līgā, rezultatīvākais [[Raumas "Lukko"]] hokejists * 2003: Krievijas augstākās līgas čempions, rezultatīvākais Rietumu divīzijas uzbrucējs, labākais vārtu guvējs * 2007: Kopā ar [[Aleksandrs Semjonovs|Aleksandu Semjonovu]] bija pirmie [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētāji, kas aizvadījuši 200 spēles * Visu laiku rezultatīvākais Latvijas izlases hokejists === Klubu statistika === {| border="0" cellpadding="3" cellspacing="0" style="text-align:center" |- bgcolor="#e0e0e0" ! colspan="3" bgcolor="#ffffff" | ! rowspan="99" bgcolor="#ffffff" | ! colspan="5" | Regulārā sezona ! rowspan="99" bgcolor="#ffffff" | ! colspan="5" | Izslēgšanas spēles |- bgcolor="#e0e0e0" ! Sezona !! Klubs !! Līga !! {{Piezīme|Sp|Spēles}} !! {{Piezīme|V|Vārti}} !! {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} !! {{Piezīme|P-ti|Punkti}} !! {{Piezīme|SM|Soda minūtes}} !! {{Piezīme|Sp|Spēles}} !! {{Piezīme|V|Vārti}} !! {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} !! {{Piezīme|P-ti|Punkti}} !! {{Piezīme|SM|Soda minūtes}} |- | 1987-88 | [[Latvijas Bērzs]] | [[LPSR hokeja čempionāts|LPSR]] | ? | ? | ? | ? | ? | ? | ? | ? | ? | ? |- | 1988-89 | [[RASMS-Energo]] | [[PSRS hokeja čempionāts|PSRS]] 3.d | ? | ? | ? | ? | ? | ? | ? | ? | ? | ? |- bgcolor="#f0f0f0" | 1988-89 | [[RASMS]] | LPSR | ? | ? | ? | ? | ? | ? | ? | ? | ? | ? |- | 1989-90 | [[Ļeņingradas "SKA"]] II | PSRS 3.d | ? | ? | ? | ? | ? | ? | ? | ? | ? | ? |- bgcolor="#f0f0f0" | 1990-91 | Ļeņingradas "SKA" | PSRS | 23 | 7 | 6 | 13 | 12 | — | — | — | — | — |- | 1991-92 | RASMS-Energo | PSRS 3.d | ? | ? | ? | ? | ? | ? | ? | ? | ? | ? |- bgcolor="#f0f0f0" | 1991-92 | [[Rīgas "Stars"]] | [[Starpvalstu hokeja līga|SHL]] | 9 | 1 | 1 | 2 | 4 | — | — | — | — | — |- | 1992-93 | [[HK Pārdaugava]] | SHL | 41 | 11 | 8 | 19 | 36 | 2 | 0 | 0 | 0 | 2 |- bgcolor="#f0f0f0" | 1992-93 | [[HK Pārdaugava]] II | [[Latvijas hokeja līga|LAT]] | 11 | 9 | 15 | 24 | 14 | — | — | — | — | — |- | 1993-94 | HK Pārdaugava | SHL | 42 | 18 | 10 | 28 | 22 | — | — | — | — | — |- bgcolor="#f0f0f0" | 1994-95 | HK Pārdaugava | SHL | 47 | 21 | 7 | 28 | 56 | — | — | — | — | — |- | 1995-96 | [[Hvidovre IK]] | [[Dānija|DEN]] | 42 | 61 | 38 | 99 | 74 | — | — | — | — | — |- bgcolor="#f0f0f0" | 1995-96 | [[Ogres "Essamika"]] | LAT | — | — | — | — | — | ? | 5 | 8 | 12 | ? |- | 1996-97 | Hvidovre IK | DEN | 43 | 37 | 35 | 72 | 102 | — | — | — | — | — |- bgcolor="#f0f0f0" | 1997-98 | Hvidovre IK | DEN | 20 | 29 | 13 | 42 | 18 | — | — | — | — | — |- | 1997-98 | [[Raumas "Lukko"]] | [[Somija|FIN]] | 25 | 12 | 10 | 22 | 14 | — | — | — | — | — |- bgcolor="#f0f0f0" | 1998-99 | Raumas "Lukko" | FIN | 53 | 26 | 23 | 49 | 97 | — | — | — | — | — |- | 1999-00 | Raumas "Lukko" | FIN | 52 | 19 | 15 | 34 | 48 | 4 | 0 | 0 | 0 | 2 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2000-01 | [[Īzerlonas "Roosters"]] | [[Vācijas hokeja līga|GER]] | 60 | 19 | 18 | 37 | 82 | — | — | — | — | — |- | 2001-02 | [[Rødovre IK]] | DEN | 30 | 25 | 23 | 48 | ? | 9 | 4 | 6 | 10 | ? |- bgcolor="#f0f0f0" | 2002-03 | [[Ņižņijnovgorodas "Torpedo"]] | [[Krievijas hokeja līga|RUS]] 2.d | 41 | 30 | 27 | 57 | 28 | 12 | 7 | 10 | 17 | 4 |- | 2003-04 | [[Habarovskas "Amur"]] | RUS | 13 | 0 | 4 | 4 | 8 | — | — | — | — | — |- bgcolor="#f0f0f0" | 2003-04 | [[Tamperes "Tappara"]] | FIN | 12 | 4 | 5 | 9 | 12 | — | — | — | — | — |- | 2003-04 | [[EHC Chur]] | [[Šveice|SUI]] 2.d | 8 | 7 | 6 | 13 | 12 | 5 | 4 | 3 | 7 | 4 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2004-05 | EHC Chur | SUI 2.d | 43 | 29 | 31 | 60 | 54 | — | — | — | — | — |- | 2005-06 | [[EHC Basel]] | SUI | 21 | 3 | 11 | 14 | 24 | 1 | 0 | 1 | 1 | 0 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2005-06 | [[EHC Olten]] | SUI 2.d | 3 | 2 | 1 | 3 | 0 | — | — | — | — | — |- | 2006-07 | [[DHK Latgale]] | LAT | 2 | 1 | 2 | 3 | 6 | — | — | — | — | — |- bgcolor="#f0f0f0" | 2006-07 | [[HC Merano]] | [[Itālija|ITL]] d.2 | 30 | 21 | 32 | 53 | 22 | 11 | 11 | 8 | 19 | 14 |} === Karjera Latvijas izlasē === {| border="0" cellpadding="3" cellspacing="0" style="text-align:center" |- bgcolor="#e0e0e0" ! Gads !! Izlase !! Turnīrs !! {{Piezīme|Sp|Spēles}} !! {{Piezīme|V|Vārti}} !! {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} !! {{Piezīme|P-ti|Punkti}} !! {{Piezīme|SM|Soda minūtes}} |- | 1993 | [[Latvijas hokeja izlase|Latvija]] | PČ C | 7 | 6 | 11 | 17 | 2 |- bgcolor="#f0f0f0" | 1993 | Latvija | [[ziemas olimpiskās spēles|OS]] kvalif. | 4 | 1 | 1 | 2 | 2 |- | 1994 | Latvija | PČ B | 5 | 2 | 0 | 2 | 2 |- bgcolor="#f0f0f0" | 1995 | Latvija | PČ B | 7 | 6 | 6 | 12 | 8 |- | 1996 | Latvija | PČ B | 7 | 3 | 2 | 5 | 6 |- bgcolor="#f0f0f0" | 1997 | Latvija | OS kvalif. | 4 | 6 | 8 | 14 | 0 |- | 1997 | Latvija | PČ | 8 | 4 | 1 | 5 | 2 |- bgcolor="#f0f0f0" | 1998 | Latvija | PČ | 6 | 3 | 1 | 4 | 6 |- | 1999 | Latvija | PČ | 6 | 1 | 3 | 4 | 2 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2000 | Latvija | PČ | 6 | 1 | 2 | 3 | 2 |- | 2001 | Latvija | OS kvalif. | 3 | 0 | 0 | 0 | 0 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2001 | Latvija | PČ | 6 | 1 | 3 | 4 | 0 |- | 2002 | Latvija | OS | 4 | 1 | 2 | 3 | 2 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2002 | Latvija | PČ | 6 | 1 | 0 | 1 | 2 |- | 2003 | Latvija | [[2003. gada Pasaules čempionāts hokejā|PČ]] | 6 | 1 | 1 | 2 | 6 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2004 | Latvija | [[2004. gada Pasaules čempionāts hokejā|PČ]] | 7 | 0 | 1 | 1 | 0 |- | 2005 | Latvija | OS kvalif. | 3 | 0 | 1 | 1 | 0 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2005 | Latvija | [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|PČ]] | 6 | 1 | 2 | 3 | 10 |- | 2006 | Latvija | OS | 5 | 1 | 0 | 1 | 8 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2006 | Latvija | [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|PČ]] | 6 | 1 | 2 | 3 | 6 |- | 2007 | Latvija | [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|PČ]] | 5 | 1 | 1 | 2 | 6 |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Navboxes | title = Latvijas izlase | titlestyle = background:maroon; color:white; | list = {{LV sastāvs PČH 2007}} {{LV sastāvs PČH 2006}} {{LV sastāvs OSH 2006}} {{Latvija 2006 ZOS}} {{LV sastāvs PČH 2005}} {{LV sastāvs PČH 2004}} {{LV sastāvs PČH 2003}} {{LV sastāvs PČH 2002}} {{LV sastāvs OSH 2002}} {{Latvija 2002 ZOS}} {{LV sastāvs PČH 2001}} {{LV sastāvs PČH 2000}} {{LV sastāvs PČH 1999}} {{LV sastāvs PČH 1998}} {{LV sastāvs PČH 1997}} }} {{DEFAULTSORT:Tambijevs, Leonids}} [[Kategorija:1970. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas hokejisti]] [[Kategorija:Sanktpēterburgas SKA spēlētāji]] [[Kategorija:Rīgas "Stars" spēlētāji]] [[Kategorija:HK Rīgas "Pārdaugava" spēlētāji]] [[Kategorija:Habarovskas "Amur" spēlētāji]] [[Kategorija:DHK Latgales spēlētāji]] [[Kategorija:Hokejisti 2002. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Hokejisti 2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Ņižņijnovgorodas "Torpedo" spēlētāji]] [[Kategorija:Novokuzņeckas "Metallurg" treneri]] [[Kategorija:Maskavas "Dinamo" treneri]] ly1cb0bu9xiypsvtacntztzv7ezyx7q 0 33200 4457102 4456458 2026-04-21T13:59:36Z Asignotac 109310 Papildu informācija par autoceļa vēsturi, un sekcija par salacas tilta pārbūvi 4457102 wikitext text/x-wiki {{Latvijas autoceļa infokaste | numurs = 1 | nosaukums = Rīga (Baltezers)—Igaunijas robeža (Ainaži) | karte = Road A1 Latvia.svg | leģenda = | garums = 101,7 | ārpus_pilsētas = 99,4 | ceļš_pilsētā = 2,3 | segums = asfalts | e-ceļš = {{E ceļa piktogramma|67}} | reģions = [[Vidzeme]] | attēls = A1 road in Latvia.JPG | paraksts = A1 netālu no [[Salacgrīva]]s (2011) }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|2}} {{E ceļš|77}} {{Latvijas A ceļa piktogramma|4}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Alderi]], {{Latvijas V ceļa piktogramma|50}}}} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Baltezers (Ādažu pagasts)|Baltezers]]}} {{Maršruta tabula/upe||[[Baltezera kanāls]]}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Baltezers (Ādažu pagasts)|Baltezers]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|47}}}} [[Ataru ezers]] {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|30}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|46}}}} {{Maršruta tabula/DUS||Circle K}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Carnikava]], {{Latvijas P ceļa piktogramma|1}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|45}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Gauja]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Gauja]], {{Latvijas V ceļa piktogramma|43}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Lilaste (upe)|Lilaste]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Saulkrasti]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Saulkrasti]], {{P ceļš|6}}}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Saulkrasti (stacija)]], {{V ceļš|39}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Ķīšupe (upe)|Ķīšupe]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Mežvīns]], [[Zvejniekciems]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Skulte (Skultes pagasts)|Skulte]] {{V ceļš|128}} }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Skulte (stacija)]] {{V ceļš|133}} }} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Zvejniekciems]] {{V ceļš|101}} {{V ceļš|135}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Dunte]]}} {{Maršruta tabula/upe||[[Liepupe (upe)|Liepupe]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Jelgavkrasti]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|137}}}} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Tūja (Liepupes pagasts)|Tūja]], {{P ceļš|11}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Vitrupe]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Jelgavkrasti]], {{Latvijas V ceļa piktogramma|138}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Svētupe]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Svētciems]]}} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Salacgrīva]] (Vidzemes iela, Viļņu iela, Pērnavas iela)}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{P ceļš|12}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Salaca]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{V ceļš|144}}}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Salacgrīva]]}} {{Maršruta tabula/upe||[[Krišupīte]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Ainaži]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|15}}}} {{Maršruta tabula/ES robeža||{{EST}}}} {{EST P ceļš|4}} {{E ceļš|67}} |} |} <!-- [[Attēls:Salacgriva1910.png|thumb|Autoceļam piesaistītā iela Salacgrīvā, 1910. gads]] [[Attēls:ViaBalticaBauarbeiten2006.png|thumb]] --> '''A1''' autoceļš '''Rīga (Baltezers)—Igaunijas robeža (Ainaži)''', saukts arī par '''Tallinas šoseju''', ir [[Latvijas galvenie autoceļi|augstākās kategorijas]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem |access-date={{dat|2012|09|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130513185309/http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |archivedate={{dat|2013|05|13||bez}} }}</ref> ''[[Eiropas autoceļš E67|Via Baltica]]'' un [[Eiropas autoceļš E67|E67]] sastāvdaļa. Autoceļš visā garumā ir noklāts ar [[Asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu, tā garums [[Latvija|Latvijā]] ir {{nobr|101,7 km}}, autoceļš savieno [[Rīgas apvedceļš|Rīgas apvedceļu]] ar [[Latvijas—Igaunijas robeža|Igaunijas robežu]] pie [[Ainaži]]em, [[Igaunija|Igaunijā]] līdz [[Tallina]]i autoceļš turpinās kā 4. šoseja. Autoceļš, sākot no [[Lilaste (Carnikavas pagasts)|Lilastes]] līdz pat Igaunijas robežai, neattālinās no [[Baltijas jūra]]s krasta tālāk par {{nobr|6 km}}. Autoceļa tiešā tuvumā atrodas vairāki ezeri, tai skaitā, [[Lielais Baltezers|Lielais]] un [[Mazais Baltezers]], [[Dūņezers (Ādažu novads)|Dūņezers]] un [[Lilastes ezers]]. == Satiksme == No autoceļa sākuma līdz Ādažiem, ārpus apdzīvotās zonas Baltezerā, atļautais braukšanas ātrums ir 70 km/h. Gar [[Ādaži]]em atļautais ātrums ir 80 km/h, visos pārējos posmos atļautais ātrums ārpus apdzīvotajām zonām ir 90 km/h. Augstā satiksmes noslogojuma dēļ, no autoceļa sākuma līdz Ādažiem starp braukšanas joslām ir izveidota ar stabiņiem atdalīta sadalošā josla, kas novērš apdzīšanas manevrus.<ref name=":3" /> Autoceļam ir ļoti ievērojams noslogojums un ļoti liels kravas transportlīdzekļu īpatsvars. 2025. gadā satiksmes intensitāte posmā no autoceļa sākuma līdz Ādažiem bija ap {{sk|28000}} transportlīdzekļu diennaktī, ievērojami pārsniedzot divjoslu autoceļa tehnisko maksimāli pieļaujamo noslogojumu — {{sk|20000}} transportlīdzekļi dienā. Posmā no Ādažiem līdz Lilastei noslodze ir ap {{sk|16000}} transportlīdzekļu dienā, uz Saulkrastu apvedceļa no Lilastes līdz [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultei]] ap {{sk|9000}} transportlīdzekļu dienā, savukārt atlikušajā daļā no Skultes līdz valsts robežai noslodze svārstās ap {{sk|6000}} transportlīdzekļu dienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> Uz autoceļa no tā sākumpunkta līdz [[Tūja (Liepupes pagasts)|Tūjas]] pagriezienam ceļš sākotnēji tika izbūvēts kā divjoslu ceļš ar paplašinātām nomalēm (braucamās daļas platums {{nobr|3,5 m}}, nostiprinātā apmale {{nobr|2 m}} platumā — NP14 ceļa profils). Šāds ceļa izkārtojums, pārējiem satiksmes dalībniekiem saskaņoti sadarbojoties, teorētiski atvieglo apdzīšanas manevru veikšanu, neiebraucot pretējā braukšanas joslā. Tomēr, praksē pierādījās, ka uz šāda profila ceļa pieaug satiksmes negadījumu risks, jo ceļš skaidri nenorāda uz nepārprotamu un viegli prognozējamu autovadītāju uzvedību. Tādēļ, pēc seguma atjaunošanas un satiksmes reorganizēšanas 2020. un 2021. gadā, paplašinātās nomales nodalīja ar nepārtrauktu ceļa marķējumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/uz-saulkrastu-apvedcela-mainita-satiksmes-organizacija-un-nomales-atdalitas-ar-nepartrauktu-liniju/|title=Uz Saulkrastu apvedceļa mainīta satiksmes organizācija un nomales atdalītas ar nepārtrauktu līniju|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2020-08-27|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/21-joslas-uz-via-baltica-but-vai-nebut/|title=2+1 joslas uz VIA Baltica. Būt vai nebūt?|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2018-01-24|language=lv}}</ref> Uz autoceļa ir uzstādīti 7 stacionārie [[Fotoradars|fotoradari]] un 2 vidējā ātruma kontroles posmi: * no [[Siguļi]]em līdz [[Lilaste (Saulkrastu pagasts)|Lilastei]] (14,1. — 20,1. km) — viens no pirmajiem vidējā ātruma kontroles radara posmiem Latvijā, ieviests 2023. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/355704-saks-darboties-jauni-videja-atruma-kontroles-radari-2023|title=Sāks darboties jauni vidējā ātruma kontroles radari - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> * no [[Vitrupe]]s līdz [[Svētciems|Svētciemam]] (74,5. — 81,2. km) — ieviests 2026. gada februārī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/25-februari-saks-darboties-jauni-videja-atruma-kontroles-posmi-uz-tallinas-un-liepajas-sosejam/|title=25. februārī sāks darboties jauni vidējā ātruma kontroles posmi uz Tallinas un Liepājas šosejām|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2026-02-24|language=lv}}</ref> == Vēsture == Vēsturiski autoceļa koridors attīstījies kā daļa no [[Pērnava]]s (zviedru) pasta ceļa — 1643. gadā zviedru valdība atklāja pasta satiksmi maršrutā Rīga—Tallina, Latvijas reģionā pamatā izmantojot ceļa trasi gar jūras krastu. Sakarā ar pārvietošanās neērtībām pa smilšaino jūrmalas ceļu, jau 17. gadsimta otrajā pusē ceļu vietām pārcēla dziļāk iekšzemē — daļēji pa mūsdienu autoceļa Skulte—Vitrupe maršrutu. 1800. gadā visu pasta satiksmi pārcēla uz Rīgas—[[Valmiera]]s—Pērnavas autoceļu, apejot smilšaino piekrasti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.historia.lv/raksts/skutans-gints-zviedru-pasta-cela-jaunatklasana-historialv-23052019|title=historia.lv|last=Skutāns|first=Gints}}</ref> Vēl 20. gadsimta sākumā no Rīgas uz ziemeļiem pa kāpām vijās vien pajūgu zemesceļi — Rīgai ar igauņiem ciešāku sakaru nebija. Pasažieru satiksmei starp zvejnieku ostām kalpoja zvejnieku kuģīši, lielākie zemes ceļi bija tālāk no jūras, tie veda caur [[Ragana (ciems)|Raganu]], [[Lēdurga|Lēdurgu]] un [[Limbaži]]em. Pirmā pasaules kara laikā daļēji iztaisnoja un izbūvēja autoceļu starp [[Carnikava|Carnikavu]] un [[Saulkrasti]]em (ko tolaik sauca par Neibādi).<ref name=":2">{{Grāmatas atsauce|title=Ceļi Latvijā|last=Andrejsons|first=Vilnis|publisher=Latvijas Valsts Ceļi}}</ref> Pēc Pirmā pasaules kara daudzi vecie zemesceļi militārās tehnikas un nepietiekamas uzturēšanas dēļ bija teju pilnībā iznīcināti. Pēc Latvijas valsts izveidošanas, Rīgas—Ainažu ceļu atzina par vienu no sliktākajiem valstī, tāpēc 1926. gadā sākās zemesceļa izbūve starp Saulkrastiem un [[Ainaži]]em. Pakāpeniski veiktas autoceļa trases izmaiņas, pielāgojot to auto satiksmei un iedzīvotāju vajadzībām.<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Pa vecajiem Latvijas ceļiem|last=Rusmanis|first=Sigurds}}</ref><ref name=":1">{{Grāmatas atsauce|title=Laikmeti un ceļi|last=Andrejsons|first=Vilnis}}</ref> 1926. gadā autoceļa trasē uzbūvēja tajā laikā lielāko koka tiltu Latvijā pār [[Gauja|Gauju]] pie Carnikavas 222 metru garumā. Otrā pasaules kara laikā tiltu izpostīja, 1955. gadā tā vietā izbūvēja metāla siju tiltu.<ref name=":2" /> Pēc Otrā pasaules kara ceļam no Rīgas caur Saulkrastiem uz Ainažiem tika dots Rīgas—[[Tallina]]s ceļa nosaukums. Ceļa posmus rekonstruēja Saulkrastu 2. CBR (ceļu būvniecības rajons) — ceļa trasi iztaisnoja, pilnīgi no jauna izbūvēja desmitiem kilometru garus ceļa posmus ar melno ceļa segumu.<ref name=":2" /> Tā kā [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada vasaras olimpisko spēļu]] regate notika Tallinā, padomju varai bija vitāli svarīgi nodrošināt augstas kvalitātes savienojumu no Rīgas (un tālāk no [[Centrāleiropa]]s) uz [[Igaunija|Igauniju]]. Gatavojoties šim notikumam, autoceļa trasi "iztaisnoja" un atjaunoja, izbūvēja apvedceļš [[Ādaži]]em, [[Dunte]]i un citām apdzīvotām vietām.<ref name=":0" /><ref name=":1" /> 1980. gados pie [[Latvijas—Igaunijas robeža|Igaunijas robežas]] izbūvēja apvedceļu Ainažiem un piejūras ciemiem Igaunijā, pie [[Svētciems|Svētciema]] izbūvēja ceļu ar atdalītām joslām (mūsdienās šajā posmā satiksme notiek uz viena ceļa, kamēr otrs ceļš saglabāts kā piebraucamais ceļš).<ref name=":2" /> Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s, lai uzlabotu starptautisko savienojamību, uzsāka ''VIA Baltica'' projekta realizēšanu. Projekts tapa ar Ziemeļvalstu projektu fondu, Ziemeļvalstu investīciju bankas, [[Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka]]s, kā arī Somijas Transporta un satiksmes ministrijas atbalstu — tas paredzēja caur [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] uz [[Polija|Poliju]] izbūvēt maģistrālu šoseju. 1996. gadā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas darba grupa nolēma ceļu veidot kā divjoslu ceļu ar paplašinātām nomalēm (NP14 ceļa profils).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/21-joslas-uz-via-baltica-but-vai-nebut/|title=2+1 joslas uz VIA Baltica. Būt vai nebūt?|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2018-01-24|language=lv}}</ref> Autoceļam jau 1990. gados bija ievērojama satiksmes intensitāte — jau 1992. gadā intensitāte pie Saulkrastiem sasniedza {{sk|4700}} automašīnas diennaktī, savukārt [[Baltezers (Ādažu pagasts)|Baltezerā]] {{sk|6500}} automašīnas diennaktī (mūsdienās intensitāte pie Baltezera pārsniedz {{sk|28000}} transportlīdzekļu diennaktī) — tādēļ šīm apdzīvotajām vietām tika projektēti apvedceļi. Institūts "Ceļuprojekts" 1993. gadā izstrādāja apvedceļa variantus — tika ieteikts Saulkrastus, Ādažus un Baltezera ciematus apiet ar vienu "gājienu". Pēc šīs ieceres apvedceļš Saulkrastiem sākās ziemeļos no [[Zvejniekciems|Zvejniekciema]] rajona, un ceļš ar 12,5 metrus platu klātni un 7,5 metrus platu brauktuvi izietu uz [[Autoceļš A2 (Latvija)|Vidzemes šosejas]] (A2) posma starp [[Vangaži]]em un [[Garkalne (Garkalnes pagasts)|Garkalni]]. 32,2 km garais ceļa posms dotu 13 minūšu jeb 27% braukšanas laika ietaupījumu, salīdzinājumā ar braucienu pa esošo ceļu. Paralēli projektēja līdzīgu apvedceļu [[Bauska]]i un [[Iecava]]i uz [[autoceļš A7 (Latvija)|A7 autoceļa]]. Tomēr, šīs vērienīgās ieceres nebija iespējams īstenot finanšu krīzes dēļ, kas 1990. gados gandrīz pilnībā apturēja visus ceļu būvdarbus valstī.<ref name=":2" /> Par spīti finanšu krīzei, turpinājās Saulkrastu apvedceļa projekta izstrāde, tomēr Baltezera un Ādažu apvedceļa ieceri atlika. Institūts "Ceļuprojekts" bija izprojektējis Saulkrastu pilsētas apvedceļu pilsētas robežās gar tās austrumu malu. 20,2 km garais apvedceļš neskartu pilsētas apbūvi, nesadalītu pilsētu kā esošais ceļš un ļautu transportam apbraukt pilsētu ar maksimāli atļautu ātrumu. Lielākas grūtības bija Baltezera ciematā — tur, ceļam paliekot vecajā vietā, bet mainot tā garenprofilu un paplašinot ceļa klātni, tika skarti privātīpašumi, sētas un vairāk kā piecdesmit nobrauktuves ceļa malās. Šajā posmā ceļa būvētājiem nācās "atpirkties", paredzot atjaunot pārceļamās sētas, izbūvējot prettrokšņa nožogojumus, ieliekot pakešu logus ceļmalas mājām, būvējot blakus ceļus vietējai satiksmei, utt.<ref name=":2" /> Ap 2001. gadu bija pārbūvēti pirmie seši kilometri no autoceļa sākuma līdz krustojumam ar [[autoceļš P1|P1]], paplašinot brauktuvi līdz 11,5 metru platumam (dažviet līdz 12 metriem), izbūvējot ietves un veloceļus, samazinot nobrauktuvju skaitu, izbūvējot vietējas satiksmes ceļus un pārbūvējot dzelzceļa pārvadu. Tajā pašā gadā arī pārbūveja posmu no Gaujas līdz [[Lilaste (upe)|Lilastei]] — arī šajā posmā brauktuvi paplašināja līdz 11,5 metru platumam, rekonstruēja krustojumus ar svarīgākajiem pievedceļiem, kā arī izbūvēja gājēju/velosipēdistu pārvadu pār autoceļu Ādažos. Projektus līdzfinansēja no [[Eiropas Savienība]]s pirmsiestāšanās fonda.<ref name=":2" /> No 2005. gada jūlija līdz 2007. gada septembrim notika Saulkrastu apvedceļa būvniecība. Projekta ievaros izbūvēja galveno apvedceļu 20,2 km garumā, pievedceļi 13 km garumā, septiņi divlīmeņu ceļa pārvadi, divi dzelzceļa tilti, divi gājēju tuneļi, vairākas skaņu aizturošas sienas, viena servisa stacija un degvielas uzpildes vieta, kā arī veloceļus gandrīz piecu kilometru garumā. Kopējās projekta izmaksas bija 113 miljoni eiro, no tiem 36% (40 miljoni eiro) bija [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|ES Kohēzijas fonda]] līdzfinansējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.celuprojekts.lv/saulkrastu-apvedcels-2/|title=Saulkrastu apvedceļš - Ceļuprojekts|access-date=2022-11-14|date=2020-03-15|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ec.europa.eu/regional_policy/lv/projects/latvia/seaside-resort-benefits-from-big-bypass|title=Piejūras kūrortpilsēta gūst labumu no lielās automaģistrāles-Projekti|website=ec.europa.eu|access-date=2022-11-14|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4973885/saulkrastu-apvedcels-ieguvis-realus-apveidus|title=Saulkrastu apvedceļš ieguvis reālus apveidus|website=Auto pasaulē|access-date=2022-11-14|date=2006-07-19|language=lv}}</ref> Būvdarbus veica A/S "A.C.B", A/S "Binders", A/S "8 CBR", SIA "Lemcon Latvija" un citi mazāki uzņēmēji. Pārbūvēts arī 40 kilometrus garš ceļa posms no Saulkrastu apvedceļa līdz Svētciemam. Būvdarbu gaitā pārbūvēti svarīgākie krustojumi, izbūvēti veloceļi trīs kilometru garumā un pārbūvēti divi tilti.<ref name=":2" /> 2015. gada 29. aprīlī tika izsludināts iepirkums par ceļa posmu Rīga - Baltezers (0,0. - 6,3. km) seguma atjaunošanu. Būvdarbus veica SIA "Lemminkainen Latvija" par līgumcenu 1,4 miljoni eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://info.iub.gov.lv/?withInflections=true&page=1&query=Valsts+galven%C4%81+autoce%C4%BCa+A1+R%C4%ABga+(Baltezers)+-+Igaunijas+robe%C5%BEa+(Aina%C5%BEi)+posma+km+0.00+-+6.30+seguma+atjauno%C5%A1ana&searchPhrase=true&publicationType=result|title=Iepirkumu uzraudzības birojs|website=info.iub.gov.lv|access-date=2026-04-21}}</ref> No 2014. gada septembra līdz 2015. gada septembrim tika veikta ceļa pārbūves darbi 6 km garā posmā no Svētciema līdz Salacgrīvai. Projekta ietvaros papildus ceļa segas pārbūvei tika arī atjaunoti abi tilti pār Svētupi Svētciemā. Darbus veica SIA "Binders", par šo projektu saņemot ceļu būvniecības Gada balvu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmieraszinas.lv/sia-binders-celu-nozares-gada-balva-par-tallinas-sosejas-un-autocela-valka-rujiena-posma-rekonstrukciju/|title=SIA "Binders" ceļu nozares Gada balva par Tallinas šosejas un autoceļa Valka – Rūjiena posma rekonstrukciju|last=Redaktors|website=Valmieras Ziņas|access-date=2026-04-21|date=2016-05-11|language=lv-LV}}</ref> 2015. un 2016. gadā tika veikti ceļa pārbūves darbi no Salacgrīvas līdz Igaunijas robežai (Ainažiem) (89,4. - 101,36. km). Būvdarbus veica SIA "A.C.B" par līgumcenu 12,7 miljoniem eiro, kas tika līdzfinansēti no ES Kohēzijas fonda.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://limbazi.pilseta24.lv/zina?slug=tallinas-sosejas-posma-no-salacgrivas-lidz-ainaziem-atsakusies-buvdarbi-f79c11dbbd|title=Tallinas šosejas posmā no Salacgrīvas līdz Ainažiem atsākušies būvdarbi|website=Pilseta24.lv|access-date=2026-04-21|date=2021-05-04|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://iauto.lv/pie-stures/celu-reportieris/25182-nosauks-pern-vislabak-uzbuvetos-celu-posmus|title=Nosauks pērn vislabāk uzbūvētos ceļu posmus|website=iauto.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> 2018. gada vasarā tika veikta seguma atjaunošanas darbi no Duntes līdz Svētciemam (48,1. - 81,28. km), vairāk nekā 30 km garumā. Darbu kopējās izmaksas bija 5,35 miljoni eiro, kas tika segtas no valsts budžeta. Būvdarbus veica SIA "Binders", arī par šo projektu uzņēmums 2019. gadā saņēma ceļu būvniecības Gada balvu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://binders.lv/news/uznemumam-binders-celu-buvniecibas-gada-balva-par-tallinas-sosejas-seguma-atjaunosanu/|title=Uzņēmumam "Binders" - ceļu būvniecības Gada balva par Tallinas šosejas seguma atjaunošanu - Binders.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> 2020. gada vasarā tika veikta Saulkrastu apvedceļa seguma atjaunošanas darbi no Lilastes līdz Zvejniekciemam (21,03. - 36,297. km). Būvdarbus veica SIA "Via" par līgumcenu 2,2 miljoni eiro, ko finansēja no valsts budžeta.<ref>[https://www.db.lv/zinas/sakas-22-miljonus-eiro-verti-saulkrastu-apvedcela-remontdarbi-497061 Sākas 2,2 miljonus eiro vērti Saulkrastu apvedceļa remontdarbi] db.lv, 15.06.2020</ref> 2020. gadā Salacgrīvā tika uzsākta A1 tranzītielas pārbūve (izņemot tiltu pār Salacu), kas ilga divus gadus. Projekta ietvaros tika veikta tranzītielas (Vidzemes, Viļņu un Pērnavas ielas) pilna pārbūve 2 km garumā, ieskaitot ceļa pamata konstrukcijas un apakšzemes komunikācijas. Tika veikta arī sešu esošo caurteku nomaiņa, kā arī jaunas 70 m garas caurtekas ierīkošana šķērsām Viļņu ielai gar pieminekli jūrniekiem. Tika ierīkotas jaunas gājēju ietves ar asfalta un bruģa segumu, kā arī uzbūvēts veloceļš pusotra kilometra garumā. Projekts paredzēja arī dažādus lokālos infrastruktūras uzlabojumus ap tranzītielu, būtiski uzlabojot satiksmes drošību Salacgrīvā. Būvprojektu izstrādāja SIA "Projekts 3", būvdarbu ģenerāluzņēmējs bija SIA "Binders", to izpildei piesaistot apakšuzņēmumu SIA "Limbažu ceļi". Kopējās izmaksas bija ap 4 miljoni eiro. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://binders.lv/news/maija-uzsaks-tranzitielas-parbuvi-salacgriva/|title=Maijā uzsākta tranzītielas pārbūve Salacgrīvā - Binders.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saks-valsts-galvena-autocela-parbuvi-salacgriva.a356787/|title=Sāks valsts galvenā autoceļa pārbūvi Salacgrīvā|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.auseklis.lv/|title=Auseklis - Projekti|website=www.auseklis.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> 2020. gada beigās tika veikti satiksmes drošības uzlabošanas darbi posmā no autoceļa sākuma pie Vidzemes šosejas līdz Gaujas tiltam. Līdz Ādažiem starp braukšanas virzieniem tika izveidota sadalošā josla ar ceļa stabiņiem, lai novērstu apdzīšanu un kreisos pagriezienus uz mazāk svarīgiem pieslēgumiem. Gar Carnikavu tika izveidots ceļš ar "2+1" šķērsprofilu, kā arī tika ierobežota un mainīta satiksmes organizācija krustojumos.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://carnikava.lv/jaunumi/18-novads/4776-lvc-veiktas-satiksmes-organizacijas-izmainas-uz-a1-ieverojami-ietekmes-autobrauceju-ikdienu|title=LVC veiktās satiksmes organizācijas izmaiņas uz A1 ievērojami ietekmēs autobraucēju ikdienu|website=carnikava.lv|access-date=2025-02-13}}</ref> 2021. gadā tika atkārtoti apspriesta jaunas ātrgaitas šosejas (ar atdalītām braukšanas joslām un ar 130 km/h atļauto ātrumu) [[Skulte (Skultes pagasts)|Skulte]]—Vangaži būvi paralēli ''[[Rail Baltica]]'' trasei [[Ādažu poligons|Ādažu poligona]] austrumu pusē. Tomēr augsto būvniecības cenu, ievērojamās ietekmes uz vidi un lielu sabiedrības iebildumu dēļ 2022. gada augustā VSIA Latvijas valsts ceļi nolēma neturpināt būvniecības ieceri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/jauns-tallinas-sosejas-posms-varetu-tapt-starp-vangaziem-un-skulti/|title=Jauns Tallinas šosejas posms varētu tapt starp Vangažiem un Skulti|website=Latvijas Valsts Ceļi|access-date=2022-11-14|date=2021-07-01|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://saulkrasti.lv/jaunumi/pasvaldiba-un-sabiedriba/latvijas-valsts-celi-posma-vangazi-skulte-netiks-buvets-jauns-autocels/|title=Latvijas Valsts ceļi: posmā Vangaži – Skulte netiks būvēts jauns autoceļš {{!}} Saulkrastu novada pašvaldības mājas lapa|website=saulkrasti.lv|access-date=2022-11-14|language=lv}}</ref> === Tilts pār Salacu Salacgrīvā === Tilts pār Salacu Salacgrīvā jau ilgstoši bija autoceļa trases vājākais punkts. Tilts bija izbūvēts 1960. gadā, tam iepriekš nebija veikti kapitālie remonti jo pašvaldībai nav bijuši pietiekami līdzekļi. Jau 2015. gadā tika veikts atzinums, ka tiltam ir nepieciešama pārbūve. Pēc tilta apsekošanas 2020. gada rudenī noskaidrojās, ka tilts ir kritiskā stāvoklī, tādēļ drošības apsvērumu dēļ satiksmi pāri tiltam sāka regulēt ar luksoforiem. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/plano-pieskirt-finansejumu-gadiem-ilgi-novarta-atstatajam-salacgrivas-tiltam-par-salacu.a435600/|title=Plāno piešķirt finansējumu gadiem ilgi novārtā atstātajam Salacgrīvas tiltam pār Salacu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> Iepirkumu par tilta pārbūves būvprojekta izstrādi Salacgrīvas novada dome izsludināja 2021. gada 3. jūnijā. Būvprojekta izstrādi veica SIA "Projekts-3", līgumcena bija 185 tūkstoši eiro, no tiem 30% (55 tūkstoši eiro) bija pašvaldības līdzfinansējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/82573|title=Elektronisko iepirkumu sistēma|website=www.eis.gov.lv|access-date=2022-11-14}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aloja.lv/2021/08/04/par-salacas-tilta-remontu-salacgriva/|title=Par Salacas tilta remontu Salacgrīvā|last=dome|first=Alojas novada|website=Alojas administrācija|access-date=2022-11-14|date=2021-08-04|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.limbazunovads.lv/lv/jaunums/uzsakta-salacas-tilta-projektesana|title=Uzsākta Salacas tilta projektēšana {{!}} Limbažu novada pašvaldība|website=www.limbazunovads.lv|access-date=2022-11-14|language=lv}}</ref> Vidēji diennaktī tiltu šķērso 5000 transportlīdzekļu, no kā ļoti liela daļa sastāda kravas automašīnas. Luksoforu dēļ tilta abās pusēs bieži radās gari sastrēgumi, kas apgrūtināja satiksmi. 2023. gada augustā Igaunijas Transporta pārvalde izteica sūdzību, ka lielie sastrēgumi apgrūtina Igaunijas savienojamību ar pārējām Baltijas valstīm un Poliju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.08.2023-igaunijas-autobrauceji-sudzas-par-sastregumiem-uz-salacgrivas-tilta.a520494/|title=Igaunijas autobraucēji sūdzas par sastrēgumiem uz Salacgrīvas tilta|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> 2023. gada decembrī VSIA "Latvijas Valsts ceļi" izsludināja iepirkumu par tilta pārbūvi. Lai mazinātu birokrātisko slogu paātrinātu tilta pārbūves virzību, 2024. gada 15. februāra Limbažu dome vienbalsīgi nolēma par Salacgrīvas tilta un tā pārbūves projekta nodošanu valstij. Līgums par tilta pārbūvi tika noslēgts 21. maijā ar piegādātāju apvienību "Nordes Būve & Tilts" ar līgumcenu 14,9 miljoni eiro (bez PVN). No kopējām izmaksām 18 miljonu eiro apmērā (ar PVN), 7,5 miljoni eiro bija līdzfinansējums no Eiropas Komisijas Militārās mobilitātes fonda; pārējie 10,7 miljoni eiro - valsts budžeta līdzfinansējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2024-limbazu-novads-valstij-nodod-salacgrivas-tiltu-ceriba-paatrinat-buvniecibu.a543095/|title=Limbažu novads valstij nodod Salacgrīvas tiltu cerībā paātrināt būvniecību|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/07.05.2024-salacgrivas-tilta-parbuvei-no-valsts-budzeta-pieskir-107-miljonus-eiro.a553105/|title=Salacgrīvas tilta pārbūvei no valsts budžeta piešķir 10,7 miljonus eiro|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.03.2024-salacgrivas-tiltu-piedava-parbuvet-par-nepilniem-15-miljoniem-eiro.a548108/|title=Salacgrīvas tiltu piedāvā pārbūvēt par nepilniem 15 miljoniem eiro|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> Tilta pārbūve uzsākās 2024. gada jūnijā. Esošais tilts tika pilnībā nojaukts, lai būvdarbu laikā nodrošinātu satiksmi, tika uzbūvēts 6m plats pagaidu tilts - ar 4,5m platu brauktuvi un 1,5m platu ietvi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.05.2024-salacgriva-jauna-tilta-izbuvi-saks-lidz-10-junijam.a555677/|title=Salacgrīvā jauna tilta izbūvi sāks līdz 10. jūnijam|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> Arī pagaidu tilts izrādījās intensīvajai satiksmei nepiemērots. Uz tilta tika noteikti distances un masas ierobežojumi, taču, autovadītājiem tos pārkāpjot, uz tilta veidojās deformācijas, un labošanas darbu veikšanai tilts vairākkārt tika slēgts. Smagajam transportam, kura faktiskā masa pārsniedz 44 tonnas, 2025. gada februārī tika aizliegta tilta šķērsošana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/20.10.2024-demonteta-puse-veca-salacgrivas-tilta.a573217/|title=Demontēta puse vecā Salacgrīvas tilta|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.04.2025-deformacijas-del-uz-laiku-bija-slegts-pagaidu-tilts-salacgriva.a595472/|title=Deformācijas dēļ uz laiku bija slēgts pagaidu tilts Salacgrīvā|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> Vecā tilta vietā tika uzbūvēts jauns četru laidumu tēraudbetona siju tilts ar jauniem balstiem un tērauda sijām. Tilta būvniecībā tika izmantota uzbīdīšanas metode. Jaunā tilta platums ir 14,5m, ar divām 4m platām braukšanas joslām, un divām 2,5m platām ietvēm. Tilta būvniecībā izmantoti vairāk nekā divi tūkstoši kubikmetru dažāda veida betona un 375 tonnas stiegrojuma. Upes balsti izbūvēti uz 10 līdz 13 metriem gariem pāļu pamatiem, ko kopējais garums pārsniedz 500 metrus. Uzstādīti arī ap 200 jauni gaismekļi. 2025. gada 12. novembrī tilts tika atvērts satiksmei bez ierobežojumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.11.2025-tresdien-atklas-satiksmi-par-salacas-tiltu-salacgriva.a621794/|title=Trešdien atklās satiksmi pār Salacas tiltu Salacgrīvā|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/20.10.2025-upes-skersosanai-salacgriva-sak-izmantot-jauno-tiltu.a618984/|title=Upes šķērsošanai Salacgrīvā sāk izmantot jauno tiltu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> == Nākotne == 2026. gadā plānots izbūvēt gājēju tuneli Lilastē pie Medzābakiem, lai uzlabotu satiksmes drošību vienā no satiksmes "melnajiem punktiem". Darbus veiks SIA "SMA" un SIA "BALTIJAS BŪVE" ar līgumcenu 578 tūkstoši eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/marts-2026/|title=Marts 2026|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/dubkevics/posts/esam-lilast%C4%93-pie-medz%C4%81bakiem-progres%C4%ABvie-%C4%81da%C5%BEu-novad%C4%81-ir-atradu%C5%A1i-finans%C4%93jumu-g%C4%81/122224384712178829/|title=Facebook}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eformsb.pvs.iub.gov.lv/show/169eb603-201a-4e3b-8aab-0389a23a4302|title=Paziņojums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu|website=eformsb.pvs.iub.gov.lv|access-date=2026-04-21}}</ref> Lielās satiksmes dēļ krustojumā ar [[Autoceļš P1|P1]] pie [[Ādaži]]em plānots izbūvēt divlīmeņu krustojumu, lai nodrošinātu drošu un netraucētu piekļuvi [[Carnikava]]i un Ādažiem transportlīdzekļiem, gājējiem un velosipēdistiem. Tika plānots, ka divlīmeņu krustojuma būvniecība notiktu ne agrāk kā 2024. gadā, tomēr pašlaik par projektu virzību vai finansējumu nav pieejamas informācijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/projektes-tallinas-sosejas-divlimenu-skersojumu-pie-adaziem/|title=Projektēs Tallinas šosejas divlīmeņu šķērsojumu pie Ādažiem|website=Latvijas Valsts Ceļi|access-date=2022-11-14|date=2022-04-01|language=lv}}</ref> Ilgtermiņa perspektīvā tiek plānota Baltezera apvedceļa izbūve. Tiek plānota autoceļa izbūve gar Lielā Baltezera Ziemeļu pusi nepilnu 10 kilometru garumā, apejot Baltezeru gar Rietumiem, veidojot pieslēgumu perspektīvā plānotajam Rīgas Ziemeļu apvedceļa koridoram pie [[Bukulti (Garkalnes pagasts)|Bukultiem]]. Projekts būtu ļoti svarīgs Baltezeru ciemata satiksmes drošības un efektivitātes nodrošināšanai, jo pašlaik autoceļa noslodze Baltezerā ievērojami pārsniedz tehniski maksimālo noslogojumu. Tomēr, projektu pēdējo reizi pieminēja 2018. gadā, un par tā virzību vai finansējumu tuvākajā laikā nav pieejama informācija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/top-plani-jaunajiem-autoceliem/|title=Top plāni jaunajiem autoceļiem|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-19|date=2018-01-15|language=lv}}</ref> == Krustojošie autoceļi == * [[Autoceļš A2 (Latvija)|A2]] * [[Autoceļš P1|P1]] * [[Autoceļš P6|P6]] * [[Autoceļš P53|P53]] * [[Autoceļš P11|P11]] * [[Autoceļš P12|P12]] * [[Autoceļš P15|P15]] == Apdzīvotās vietas pie autoceļa == * [[Baltezers (Garkalnes pagasts)|Baltezers]] * [[Ādaži]] * [[Lilaste (Carnikavas pagasts)|Lilaste]] * [[Saulkrasti]] * [[Zvejniekciems]] * [[Dunte]] * [[Jelgavkrasti]] * [[Svētciems]] * [[Salacgrīva]] * [[Kuiviži]] * [[Ainaži]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Latvijas galvenie autoceļi}} [[Kategorija:Valsts galvenie autoceļi|A01]] [[Kategorija:Ainaži]] [[Kategorija:Ainažu pagasts]] [[Kategorija:Autoceļi Rīgā]] [[Kategorija:Autoceļi Ādažu novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Saulkrastu novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Limbažu novadā]] fowpxygdcd5owvrze99q76sis31dueh 4457123 4457102 2026-04-21T14:37:50Z Egilus 27634 4457123 wikitext text/x-wiki {{Latvijas autoceļa infokaste | numurs = 1 | nosaukums = Rīga (Baltezers)—Igaunijas robeža (Ainaži) | karte = Road A1 Latvia.svg | leģenda = | garums = 101,7 | ārpus_pilsētas = 99,4 | ceļš_pilsētā = 2,3 | segums = asfalts | e-ceļš = {{E ceļa piktogramma|67}} | reģions = [[Vidzeme]] | attēls = A1 road in Latvia.JPG | paraksts = A1 netālu no [[Salacgrīva]]s (2011) }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|2}} {{E ceļš|77}} {{Latvijas A ceļa piktogramma|4}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Alderi]], {{Latvijas V ceļa piktogramma|50}}}} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Baltezers (Ādažu pagasts)|Baltezers]]}} {{Maršruta tabula/upe||[[Baltezera kanāls]]}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Baltezers (Ādažu pagasts)|Baltezers]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|47}}}} [[Ataru ezers]] {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|30}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|46}}}} {{Maršruta tabula/DUS||Circle K}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Carnikava]], {{Latvijas P ceļa piktogramma|1}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|45}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Gauja]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Gauja]], {{Latvijas V ceļa piktogramma|43}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Lilaste (upe)|Lilaste]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Saulkrasti]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Saulkrasti]], {{P ceļš|6}}}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Saulkrasti (stacija)]], {{V ceļš|39}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Ķīšupe (upe)|Ķīšupe]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Mežvīns]], [[Zvejniekciems]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Skulte (Skultes pagasts)|Skulte]] {{V ceļš|128}} }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Skulte (stacija)]] {{V ceļš|133}} }} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Zvejniekciems]] {{V ceļš|101}} {{V ceļš|135}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Dunte]]}} {{Maršruta tabula/upe||[[Liepupe (upe)|Liepupe]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Jelgavkrasti]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|137}}}} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Tūja (Liepupes pagasts)|Tūja]], {{P ceļš|11}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Vitrupe]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Jelgavkrasti]], {{Latvijas V ceļa piktogramma|138}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Svētupe]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Svētciems]]}} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Salacgrīva]] (Vidzemes iela, Viļņu iela, Pērnavas iela)}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{P ceļš|12}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Salaca]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{V ceļš|144}}}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Salacgrīva]]}} {{Maršruta tabula/upe||[[Krišupīte]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Ainaži]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|15}}}} {{Maršruta tabula/ES robeža||{{EST}}}} {{EST P ceļš|4}} {{E ceļš|67}} |} |} <!-- [[Attēls:Salacgriva1910.png|thumb|Autoceļam piesaistītā iela Salacgrīvā, 1910. gads]] [[Attēls:ViaBalticaBauarbeiten2006.png|thumb]] --> '''A1''' autoceļš '''Rīga (Baltezers)—Igaunijas robeža (Ainaži)''', saukts arī par '''Tallinas šoseju''', ir [[Latvijas galvenie autoceļi|augstākās kategorijas]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem |access-date={{dat|2012|09|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130513185309/http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |archivedate={{dat|2013|05|13||bez}} }}</ref> ''[[Eiropas autoceļš E67|Via Baltica]]'' un [[Eiropas autoceļš E67|E67]] sastāvdaļa. Autoceļš visā garumā ir noklāts ar [[Asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu, tā garums [[Latvija|Latvijā]] ir {{nobr|101,7 km}}, autoceļš savieno [[Rīgas apvedceļš|Rīgas apvedceļu]] ar [[Latvijas—Igaunijas robeža|Igaunijas robežu]] pie [[Ainaži]]em, [[Igaunija|Igaunijā]] līdz [[Tallina]]i autoceļš turpinās kā 4. šoseja. Autoceļš, sākot no [[Lilaste (Carnikavas pagasts)|Lilastes]] līdz pat Igaunijas robežai, neattālinās no [[Baltijas jūra]]s krasta tālāk par {{nobr|6 km}}. Autoceļa tiešā tuvumā atrodas vairāki ezeri, tai skaitā, [[Lielais Baltezers|Lielais]] un [[Mazais Baltezers]], [[Dūņezers (Ādažu novads)|Dūņezers]] un [[Lilastes ezers]]. == Satiksme == No autoceļa sākuma līdz Ādažiem, ārpus apdzīvotās zonas Baltezerā, atļautais braukšanas ātrums ir 70 km/h. Gar [[Ādaži]]em atļautais ātrums ir 80 km/h, visos pārējos posmos atļautais ātrums ārpus apdzīvotajām zonām ir 90 km/h. Augstā satiksmes noslogojuma dēļ, no autoceļa sākuma līdz Ādažiem starp braukšanas joslām ir izveidota ar stabiņiem atdalīta sadalošā josla, kas novērš apdzīšanas manevrus.<ref name=":3" /> Autoceļam ir ļoti ievērojams noslogojums un ļoti liels kravas transportlīdzekļu īpatsvars. 2025. gadā satiksmes intensitāte posmā no autoceļa sākuma līdz Ādažiem bija ap {{sk|28000}} transportlīdzekļu diennaktī, ievērojami pārsniedzot divjoslu autoceļa tehnisko maksimāli pieļaujamo noslogojumu — {{sk|20000}} transportlīdzekļi dienā. Posmā no Ādažiem līdz Lilastei noslodze ir ap {{sk|16000}} transportlīdzekļu dienā, uz Saulkrastu apvedceļa no Lilastes līdz [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultei]] ap {{sk|9000}} transportlīdzekļu dienā, savukārt atlikušajā daļā no Skultes līdz valsts robežai noslodze svārstās ap {{sk|6000}} transportlīdzekļu dienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> Uz autoceļa no tā sākumpunkta līdz [[Tūja (Liepupes pagasts)|Tūjas]] pagriezienam ceļš sākotnēji tika izbūvēts kā divjoslu ceļš ar paplašinātām nomalēm (braucamās daļas platums {{nobr|3,5 m}}, nostiprinātā apmale {{nobr|2 m}} platumā — NP14 ceļa profils). Šāds ceļa izkārtojums, pārējiem satiksmes dalībniekiem saskaņoti sadarbojoties, teorētiski atvieglo apdzīšanas manevru veikšanu, neiebraucot pretējā braukšanas joslā. Tomēr, praksē pierādījās, ka uz šāda profila ceļa pieaug satiksmes negadījumu risks, jo ceļš skaidri nenorāda uz nepārprotamu un viegli prognozējamu autovadītāju uzvedību. Tādēļ, pēc seguma atjaunošanas un satiksmes reorganizēšanas 2020. un 2021. gadā, paplašinātās nomales nodalīja ar nepārtrauktu ceļa marķējumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/uz-saulkrastu-apvedcela-mainita-satiksmes-organizacija-un-nomales-atdalitas-ar-nepartrauktu-liniju/|title=Uz Saulkrastu apvedceļa mainīta satiksmes organizācija un nomales atdalītas ar nepārtrauktu līniju|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2020-08-27|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/21-joslas-uz-via-baltica-but-vai-nebut/|title=2+1 joslas uz VIA Baltica. Būt vai nebūt?|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2018-01-24|language=lv}}</ref> Uz autoceļa ir uzstādīti 7 stacionārie [[Fotoradars|fotoradari]] un 2 vidējā ātruma kontroles posmi: * no [[Siguļi]]em līdz [[Lilaste (Saulkrastu pagasts)|Lilastei]] (14,1. — 20,1. km) — viens no pirmajiem vidējā ātruma kontroles radara posmiem Latvijā, ieviests 2023. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/355704-saks-darboties-jauni-videja-atruma-kontroles-radari-2023|title=Sāks darboties jauni vidējā ātruma kontroles radari - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> * no [[Vitrupe]]s līdz [[Svētciems|Svētciemam]] (74,5. — 81,2. km) — ieviests 2026. gada februārī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/25-februari-saks-darboties-jauni-videja-atruma-kontroles-posmi-uz-tallinas-un-liepajas-sosejam/|title=25. februārī sāks darboties jauni vidējā ātruma kontroles posmi uz Tallinas un Liepājas šosejām|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2026-02-24|language=lv}}</ref> == Vēsture == Vēsturiski autoceļa koridors attīstījies kā daļa no [[Pērnava]]s (zviedru) pasta ceļa — 1643. gadā zviedru valdība atklāja pasta satiksmi maršrutā Rīga—Tallina, Latvijas reģionā pamatā izmantojot ceļa trasi gar jūras krastu. Sakarā ar pārvietošanās neērtībām pa smilšaino jūrmalas ceļu, jau 17. gadsimta otrajā pusē ceļu vietām pārcēla dziļāk iekšzemē — daļēji pa mūsdienu autoceļa Skulte—Vitrupe maršrutu. 1800. gadā visu pasta satiksmi pārcēla uz Rīgas—[[Valmiera]]s—Pērnavas autoceļu, apejot smilšaino piekrasti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.historia.lv/raksts/skutans-gints-zviedru-pasta-cela-jaunatklasana-historialv-23052019|title=historia.lv|last=Skutāns|first=Gints}}</ref> Vēl 20. gadsimta sākumā no Rīgas uz ziemeļiem pa kāpām vijās vien pajūgu zemesceļi — Rīgai ar igauņiem ciešāku sakaru nebija. Pasažieru satiksmei starp zvejnieku ostām kalpoja zvejnieku kuģīši, lielākie zemes ceļi bija tālāk no jūras, tie veda caur [[Ragana (ciems)|Raganu]], [[Lēdurga|Lēdurgu]] un [[Limbaži]]em. Pirmā pasaules kara laikā daļēji iztaisnoja un izbūvēja autoceļu starp [[Carnikava|Carnikavu]] un [[Saulkrasti]]em (ko tolaik sauca par Neibādi).<ref name=":2">{{Grāmatas atsauce|title=Ceļi Latvijā|last=Andrejsons|first=Vilnis|publisher=Latvijas Valsts Ceļi}}</ref> Pēc Pirmā pasaules kara daudzi vecie zemesceļi militārās tehnikas un nepietiekamas uzturēšanas dēļ bija teju pilnībā iznīcināti. Pēc Latvijas valsts izveidošanas, Rīgas—Ainažu ceļu atzina par vienu no sliktākajiem valstī, tāpēc 1926. gadā sākās zemesceļa izbūve starp Saulkrastiem un [[Ainaži]]em. Pakāpeniski veiktas autoceļa trases izmaiņas, pielāgojot to auto satiksmei un iedzīvotāju vajadzībām.<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Pa vecajiem Latvijas ceļiem|last=Rusmanis|first=Sigurds}}</ref><ref name=":1">{{Grāmatas atsauce|title=Laikmeti un ceļi|last=Andrejsons|first=Vilnis}}</ref> 1926. gadā autoceļa trasē uzbūvēja tajā laikā lielāko koka tiltu Latvijā pār [[Gauja|Gauju]] pie Carnikavas 222 metru garumā. Otrā pasaules kara laikā tiltu izpostīja, 1955. gadā tā vietā izbūvēja metāla siju tiltu.<ref name=":2" /> Pēc Otrā pasaules kara ceļam no Rīgas caur Saulkrastiem uz Ainažiem tika dots Rīgas—[[Tallina]]s ceļa nosaukums. Ceļa posmus rekonstruēja Saulkrastu 2. CBR (ceļu būvniecības rajons) — ceļa trasi iztaisnoja, pilnīgi no jauna izbūvēja desmitiem kilometru garus ceļa posmus ar melno ceļa segumu.<ref name=":2" /> Tā kā [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada vasaras olimpisko spēļu]] regate notika Tallinā, padomju varai bija vitāli svarīgi nodrošināt augstas kvalitātes savienojumu no Rīgas (un tālāk no [[Centrāleiropa]]s) uz [[Igaunija|Igauniju]]. Gatavojoties šim notikumam, autoceļa trasi "iztaisnoja" un atjaunoja, izbūvēja apvedceļus [[Ādaži]]em, [[Dunte]]i un citām apdzīvotām vietām.<ref name=":0" /><ref name=":1" /> 1980. gados pie [[Latvijas—Igaunijas robeža|Igaunijas robežas]] izbūvēja apvedceļu Ainažiem un piejūras ciemiem Igaunijā, pie [[Svētciems|Svētciema]] izbūvēja ceļu ar atdalītām joslām (mūsdienās šajā posmā satiksme notiek uz viena ceļa, kamēr otrs ceļš saglabāts kā piebraucamais ceļš).<ref name=":2" /> Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s, lai uzlabotu starptautisko savienojamību, uzsāka ''VIA Baltica'' projekta realizēšanu. Projekts tapa ar Ziemeļvalstu projektu fondu, Ziemeļvalstu investīciju bankas, [[Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka]]s, kā arī Somijas Transporta un satiksmes ministrijas atbalstu — tas paredzēja caur [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] uz [[Polija|Poliju]] izbūvēt maģistrālu šoseju. 1996. gadā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas darba grupa nolēma ceļu veidot kā divjoslu ceļu ar paplašinātām nomalēm (NP14 ceļa profils).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/21-joslas-uz-via-baltica-but-vai-nebut/|title=2+1 joslas uz VIA Baltica. Būt vai nebūt?|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2018-01-24|language=lv}}</ref> Autoceļam jau 1990. gados bija ievērojama satiksmes intensitāte — jau 1992. gadā intensitāte pie Saulkrastiem sasniedza {{sk|4700}} automašīnas diennaktī, savukārt [[Baltezers (Ādažu pagasts)|Baltezerā]] {{sk|6500}} automašīnas diennaktī (mūsdienās intensitāte pie Baltezera pārsniedz {{sk|28000}} transportlīdzekļu diennaktī) — tādēļ šīm apdzīvotajām vietām tika projektēti apvedceļi. Institūts "Ceļuprojekts" 1993. gadā izstrādāja apvedceļa variantus — tika ieteikts Saulkrastus, Ādažus un Baltezera ciematus apiet ar vienu "gājienu". Pēc šīs ieceres apvedceļš Saulkrastiem sākās ziemeļos no [[Zvejniekciems|Zvejniekciema]] rajona, un ceļš ar 12,5 metrus platu klātni un 7,5 metrus platu brauktuvi izietu uz [[Autoceļš A2 (Latvija)|Vidzemes šosejas]] (A2) posma starp [[Vangaži]]em un [[Garkalne (Garkalnes pagasts)|Garkalni]]. 32,2 km garais ceļa posms dotu 13 minūšu jeb 27% braukšanas laika ietaupījumu, salīdzinājumā ar braucienu pa esošo ceļu. Paralēli projektēja līdzīgu apvedceļu [[Bauska]]i un [[Iecava]]i uz [[autoceļš A7 (Latvija)|A7 autoceļa]]. Tomēr, šīs vērienīgās ieceres nebija iespējams īstenot finanšu krīzes dēļ, kas 1990. gados gandrīz pilnībā apturēja visus ceļu būvdarbus valstī.<ref name=":2" /> Par spīti finanšu krīzei, turpinājās Saulkrastu apvedceļa projekta izstrāde, tomēr Baltezera un Ādažu apvedceļa ieceri atlika. Institūts "Ceļuprojekts" bija izprojektējis Saulkrastu pilsētas apvedceļu pilsētas robežās gar tās austrumu malu. 20,2 km garais apvedceļš neskartu pilsētas apbūvi, nesadalītu pilsētu kā esošais ceļš un ļautu transportam apbraukt pilsētu ar maksimāli atļautu ātrumu. Lielākas grūtības bija Baltezera ciematā — tur, ceļam paliekot vecajā vietā, bet mainot tā garenprofilu un paplašinot ceļa klātni, tika skarti privātīpašumi, sētas un vairāk kā piecdesmit nobrauktuves ceļa malās. Šajā posmā ceļa būvētājiem nācās "atpirkties", paredzot atjaunot pārceļamās sētas, izbūvējot prettrokšņa nožogojumus, ieliekot pakešu logus ceļmalas mājām, būvējot blakus ceļus vietējai satiksmei, utt.<ref name=":2" /> Ap 2001. gadu bija pārbūvēti pirmie seši kilometri no autoceļa sākuma līdz krustojumam ar [[autoceļš P1|P1]], paplašinot brauktuvi līdz 11,5 metru platumam (dažviet līdz 12 metriem), izbūvējot ietves un veloceļus, samazinot nobrauktuvju skaitu, izbūvējot vietējas satiksmes ceļus un pārbūvējot dzelzceļa pārvadu. Tajā pašā gadā arī pārbūveja posmu no Gaujas līdz [[Lilaste (upe)|Lilastei]] — arī šajā posmā brauktuvi paplašināja līdz 11,5 metru platumam, rekonstruēja krustojumus ar svarīgākajiem pievedceļiem, kā arī izbūvēja gājēju/velosipēdistu pārvadu pār autoceļu Ādažos. Projektus līdzfinansēja no [[Eiropas Savienība]]s pirmsiestāšanās fonda.<ref name=":2" /> No 2005. gada jūlija līdz 2007. gada septembrim notika Saulkrastu apvedceļa būvniecība. Projekta ievaros izbūvēja galveno apvedceļu 20,2 km garumā, pievedceļi 13 km garumā, septiņi divlīmeņu ceļa pārvadi, divi dzelzceļa tilti, divi gājēju tuneļi, vairākas skaņu aizturošas sienas, viena servisa stacija un degvielas uzpildes vieta, kā arī veloceļus gandrīz piecu kilometru garumā. Kopējās projekta izmaksas bija 113 miljoni eiro, no tiem 36% (40 miljoni eiro) bija [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|ES Kohēzijas fonda]] līdzfinansējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.celuprojekts.lv/saulkrastu-apvedcels-2/|title=Saulkrastu apvedceļš - Ceļuprojekts|access-date=2022-11-14|date=2020-03-15|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ec.europa.eu/regional_policy/lv/projects/latvia/seaside-resort-benefits-from-big-bypass|title=Piejūras kūrortpilsēta gūst labumu no lielās automaģistrāles-Projekti|website=ec.europa.eu|access-date=2022-11-14|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4973885/saulkrastu-apvedcels-ieguvis-realus-apveidus|title=Saulkrastu apvedceļš ieguvis reālus apveidus|website=Auto pasaulē|access-date=2022-11-14|date=2006-07-19|language=lv}}</ref> Būvdarbus veica A/S "A.C.B", A/S "Binders", A/S "8 CBR", SIA "Lemcon Latvija" un citi mazāki uzņēmēji. Pārbūvēts arī 40 kilometrus garš ceļa posms no Saulkrastu apvedceļa līdz Svētciemam. Būvdarbu gaitā pārbūvēti svarīgākie krustojumi, izbūvēti veloceļi trīs kilometru garumā un pārbūvēti divi tilti.<ref name=":2" /> 2015. gada 29. aprīlī tika izsludināts iepirkums par ceļa posmu Rīga - Baltezers (0,0. - 6,3. km) seguma atjaunošanu. Būvdarbus veica SIA "Lemminkainen Latvija" par līgumcenu 1,4 miljoni eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://info.iub.gov.lv/?withInflections=true&page=1&query=Valsts+galven%C4%81+autoce%C4%BCa+A1+R%C4%ABga+(Baltezers)+-+Igaunijas+robe%C5%BEa+(Aina%C5%BEi)+posma+km+0.00+-+6.30+seguma+atjauno%C5%A1ana&searchPhrase=true&publicationType=result|title=Iepirkumu uzraudzības birojs|website=info.iub.gov.lv|access-date=2026-04-21}}</ref> No 2014. gada septembra līdz 2015. gada septembrim tika veikta ceļa pārbūves darbi 6 km garā posmā no Svētciema līdz Salacgrīvai. Projekta ietvaros papildus ceļa segas pārbūvei tika arī atjaunoti abi tilti pār Svētupi Svētciemā. Darbus veica SIA "Binders", par šo projektu saņemot ceļu būvniecības Gada balvu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmieraszinas.lv/sia-binders-celu-nozares-gada-balva-par-tallinas-sosejas-un-autocela-valka-rujiena-posma-rekonstrukciju/|title=SIA "Binders" ceļu nozares Gada balva par Tallinas šosejas un autoceļa Valka – Rūjiena posma rekonstrukciju|last=Redaktors|website=Valmieras Ziņas|access-date=2026-04-21|date=2016-05-11|language=lv-LV}}</ref> 2015. un 2016. gadā tika veikti ceļa pārbūves darbi no Salacgrīvas līdz Igaunijas robežai (Ainažiem) (89,4. - 101,36. km). Būvdarbus veica SIA "A.C.B" par līgumcenu 12,7 miljoniem eiro, kas tika līdzfinansēti no ES Kohēzijas fonda.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://limbazi.pilseta24.lv/zina?slug=tallinas-sosejas-posma-no-salacgrivas-lidz-ainaziem-atsakusies-buvdarbi-f79c11dbbd|title=Tallinas šosejas posmā no Salacgrīvas līdz Ainažiem atsākušies būvdarbi|website=Pilseta24.lv|access-date=2026-04-21|date=2021-05-04|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://iauto.lv/pie-stures/celu-reportieris/25182-nosauks-pern-vislabak-uzbuvetos-celu-posmus|title=Nosauks pērn vislabāk uzbūvētos ceļu posmus|website=iauto.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> 2018. gada vasarā tika veikta seguma atjaunošanas darbi no Duntes līdz Svētciemam (48,1. - 81,28. km), vairāk nekā 30 km garumā. Darbu kopējās izmaksas bija 5,35 miljoni eiro, kas tika segtas no valsts budžeta. Būvdarbus veica SIA "Binders", arī par šo projektu uzņēmums 2019. gadā saņēma ceļu būvniecības Gada balvu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://binders.lv/news/uznemumam-binders-celu-buvniecibas-gada-balva-par-tallinas-sosejas-seguma-atjaunosanu/|title=Uzņēmumam "Binders" - ceļu būvniecības Gada balva par Tallinas šosejas seguma atjaunošanu - Binders.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> 2020. gada vasarā tika veikta Saulkrastu apvedceļa seguma atjaunošanas darbi no Lilastes līdz Zvejniekciemam (21,03. - 36,297. km). Būvdarbus veica SIA "Via" par līgumcenu 2,2 miljoni eiro, ko finansēja no valsts budžeta.<ref>[https://www.db.lv/zinas/sakas-22-miljonus-eiro-verti-saulkrastu-apvedcela-remontdarbi-497061 Sākas 2,2 miljonus eiro vērti Saulkrastu apvedceļa remontdarbi] db.lv, 15.06.2020</ref> 2020. gadā Salacgrīvā tika uzsākta A1 tranzītielas pārbūve (izņemot tiltu pār Salacu), kas ilga divus gadus. Projekta ietvaros tika veikta tranzītielas (Vidzemes, Viļņu un Pērnavas ielas) pilna pārbūve 2 km garumā, ieskaitot ceļa pamata konstrukcijas un apakšzemes komunikācijas. Tika veikta arī sešu esošo caurteku nomaiņa, kā arī jaunas 70 m garas caurtekas ierīkošana šķērsām Viļņu ielai gar pieminekli jūrniekiem. Tika ierīkotas jaunas gājēju ietves ar asfalta un bruģa segumu, kā arī uzbūvēts veloceļš pusotra kilometra garumā. Projekts paredzēja arī dažādus lokālos infrastruktūras uzlabojumus ap tranzītielu, būtiski uzlabojot satiksmes drošību Salacgrīvā. Būvprojektu izstrādāja SIA "Projekts 3", būvdarbu ģenerāluzņēmējs bija SIA "Binders", to izpildei piesaistot apakšuzņēmumu SIA "Limbažu ceļi". Kopējās izmaksas bija ap 4 miljoni eiro. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://binders.lv/news/maija-uzsaks-tranzitielas-parbuvi-salacgriva/|title=Maijā uzsākta tranzītielas pārbūve Salacgrīvā - Binders.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saks-valsts-galvena-autocela-parbuvi-salacgriva.a356787/|title=Sāks valsts galvenā autoceļa pārbūvi Salacgrīvā|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.auseklis.lv/|title=Auseklis - Projekti|website=www.auseklis.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> 2020. gada beigās tika veikti satiksmes drošības uzlabošanas darbi posmā no autoceļa sākuma pie Vidzemes šosejas līdz Gaujas tiltam. Līdz Ādažiem starp braukšanas virzieniem tika izveidota sadalošā josla ar ceļa stabiņiem, lai novērstu apdzīšanu un kreisos pagriezienus uz mazāk svarīgiem pieslēgumiem. Gar Carnikavu tika izveidots ceļš ar "2+1" šķērsprofilu, kā arī tika ierobežota un mainīta satiksmes organizācija krustojumos.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://carnikava.lv/jaunumi/18-novads/4776-lvc-veiktas-satiksmes-organizacijas-izmainas-uz-a1-ieverojami-ietekmes-autobrauceju-ikdienu|title=LVC veiktās satiksmes organizācijas izmaiņas uz A1 ievērojami ietekmēs autobraucēju ikdienu|website=carnikava.lv|access-date=2025-02-13}}</ref> 2021. gadā tika atkārtoti apspriesta jaunas ātrgaitas šosejas (ar atdalītām braukšanas joslām un ar 130 km/h atļauto ātrumu) [[Skulte (Skultes pagasts)|Skulte]]—Vangaži būvi paralēli ''[[Rail Baltica]]'' trasei [[Ādažu poligons|Ādažu poligona]] austrumu pusē. Tomēr augsto būvniecības cenu, ievērojamās ietekmes uz vidi un lielu sabiedrības iebildumu dēļ 2022. gada augustā VSIA Latvijas valsts ceļi nolēma neturpināt būvniecības ieceri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/jauns-tallinas-sosejas-posms-varetu-tapt-starp-vangaziem-un-skulti/|title=Jauns Tallinas šosejas posms varētu tapt starp Vangažiem un Skulti|website=Latvijas Valsts Ceļi|access-date=2022-11-14|date=2021-07-01|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://saulkrasti.lv/jaunumi/pasvaldiba-un-sabiedriba/latvijas-valsts-celi-posma-vangazi-skulte-netiks-buvets-jauns-autocels/|title=Latvijas Valsts ceļi: posmā Vangaži – Skulte netiks būvēts jauns autoceļš {{!}} Saulkrastu novada pašvaldības mājas lapa|website=saulkrasti.lv|access-date=2022-11-14|language=lv}}</ref> === Tilts pār Salacu Salacgrīvā === Tilts pār Salacu Salacgrīvā jau ilgstoši bija autoceļa trases vājākais punkts. Tilts bija izbūvēts 1960. gadā, tam iepriekš nebija veikti kapitālie remonti jo pašvaldībai nav bijuši pietiekami līdzekļi. Jau 2015. gadā tika veikts atzinums, ka tiltam ir nepieciešama pārbūve. Pēc tilta apsekošanas 2020. gada rudenī noskaidrojās, ka tilts ir kritiskā stāvoklī, tādēļ drošības apsvērumu dēļ satiksmi pāri tiltam sāka regulēt ar luksoforiem. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/plano-pieskirt-finansejumu-gadiem-ilgi-novarta-atstatajam-salacgrivas-tiltam-par-salacu.a435600/|title=Plāno piešķirt finansējumu gadiem ilgi novārtā atstātajam Salacgrīvas tiltam pār Salacu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> Iepirkumu par tilta pārbūves būvprojekta izstrādi Salacgrīvas novada dome izsludināja 2021. gada 3. jūnijā. Būvprojekta izstrādi veica SIA "Projekts-3", līgumcena bija 185 tūkstoši eiro, no tiem 30% (55 tūkstoši eiro) bija pašvaldības līdzfinansējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/82573|title=Elektronisko iepirkumu sistēma|website=www.eis.gov.lv|access-date=2022-11-14}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aloja.lv/2021/08/04/par-salacas-tilta-remontu-salacgriva/|title=Par Salacas tilta remontu Salacgrīvā|last=dome|first=Alojas novada|website=Alojas administrācija|access-date=2022-11-14|date=2021-08-04|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.limbazunovads.lv/lv/jaunums/uzsakta-salacas-tilta-projektesana|title=Uzsākta Salacas tilta projektēšana {{!}} Limbažu novada pašvaldība|website=www.limbazunovads.lv|access-date=2022-11-14|language=lv}}</ref> Vidēji diennaktī tiltu šķērso 5000 transportlīdzekļu, no kā ļoti liela daļa sastāda kravas automašīnas. Luksoforu dēļ tilta abās pusēs bieži radās gari sastrēgumi, kas apgrūtināja satiksmi. 2023. gada augustā Igaunijas Transporta pārvalde izteica sūdzību, ka lielie sastrēgumi apgrūtina Igaunijas savienojamību ar pārējām Baltijas valstīm un Poliju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.08.2023-igaunijas-autobrauceji-sudzas-par-sastregumiem-uz-salacgrivas-tilta.a520494/|title=Igaunijas autobraucēji sūdzas par sastrēgumiem uz Salacgrīvas tilta|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> 2023. gada decembrī VSIA "Latvijas Valsts ceļi" izsludināja iepirkumu par tilta pārbūvi. Lai mazinātu birokrātisko slogu paātrinātu tilta pārbūves virzību, 2024. gada 15. februāra Limbažu dome vienbalsīgi nolēma par Salacgrīvas tilta un tā pārbūves projekta nodošanu valstij. Līgums par tilta pārbūvi tika noslēgts 21. maijā ar piegādātāju apvienību "Nordes Būve & Tilts" ar līgumcenu 14,9 miljoni eiro (bez PVN). No kopējām izmaksām 18 miljonu eiro apmērā (ar PVN), 7,5 miljoni eiro bija līdzfinansējums no Eiropas Komisijas Militārās mobilitātes fonda; pārējie 10,7 miljoni eiro - valsts budžeta līdzfinansējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2024-limbazu-novads-valstij-nodod-salacgrivas-tiltu-ceriba-paatrinat-buvniecibu.a543095/|title=Limbažu novads valstij nodod Salacgrīvas tiltu cerībā paātrināt būvniecību|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/07.05.2024-salacgrivas-tilta-parbuvei-no-valsts-budzeta-pieskir-107-miljonus-eiro.a553105/|title=Salacgrīvas tilta pārbūvei no valsts budžeta piešķir 10,7 miljonus eiro|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.03.2024-salacgrivas-tiltu-piedava-parbuvet-par-nepilniem-15-miljoniem-eiro.a548108/|title=Salacgrīvas tiltu piedāvā pārbūvēt par nepilniem 15 miljoniem eiro|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> Tilta pārbūve uzsākās 2024. gada jūnijā. Esošais tilts tika pilnībā nojaukts, lai būvdarbu laikā nodrošinātu satiksmi, tika uzbūvēts 6m plats pagaidu tilts - ar 4,5m platu brauktuvi un 1,5m platu ietvi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.05.2024-salacgriva-jauna-tilta-izbuvi-saks-lidz-10-junijam.a555677/|title=Salacgrīvā jauna tilta izbūvi sāks līdz 10. jūnijam|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> Arī pagaidu tilts izrādījās intensīvajai satiksmei nepiemērots. Uz tilta tika noteikti distances un masas ierobežojumi, taču, autovadītājiem tos pārkāpjot, uz tilta veidojās deformācijas, un labošanas darbu veikšanai tilts vairākkārt tika slēgts. Smagajam transportam, kura faktiskā masa pārsniedz 44 tonnas, 2025. gada februārī tika aizliegta tilta šķērsošana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/20.10.2024-demonteta-puse-veca-salacgrivas-tilta.a573217/|title=Demontēta puse vecā Salacgrīvas tilta|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.04.2025-deformacijas-del-uz-laiku-bija-slegts-pagaidu-tilts-salacgriva.a595472/|title=Deformācijas dēļ uz laiku bija slēgts pagaidu tilts Salacgrīvā|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> Vecā tilta vietā tika uzbūvēts jauns četru laidumu tēraudbetona siju tilts ar jauniem balstiem un tērauda sijām. Tilta būvniecībā tika izmantota uzbīdīšanas metode. Jaunā tilta platums ir 14,5m, ar divām 4m platām braukšanas joslām, un divām 2,5m platām ietvēm. Tilta būvniecībā izmantoti vairāk nekā divi tūkstoši kubikmetru dažāda veida betona un 375 tonnas stiegrojuma. Upes balsti izbūvēti uz 10 līdz 13 metriem gariem pāļu pamatiem, ko kopējais garums pārsniedz 500 metrus. Uzstādīti arī ap 200 jauni gaismekļi. 2025. gada 12. novembrī tilts tika atvērts satiksmei bez ierobežojumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.11.2025-tresdien-atklas-satiksmi-par-salacas-tiltu-salacgriva.a621794/|title=Trešdien atklās satiksmi pār Salacas tiltu Salacgrīvā|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/20.10.2025-upes-skersosanai-salacgriva-sak-izmantot-jauno-tiltu.a618984/|title=Upes šķērsošanai Salacgrīvā sāk izmantot jauno tiltu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> == Nākotne == 2026. gadā plānots izbūvēt gājēju tuneli Lilastē pie Medzābakiem, lai uzlabotu satiksmes drošību vienā no satiksmes "melnajiem punktiem". Darbus veiks SIA "SMA" un SIA "BALTIJAS BŪVE" ar līgumcenu 578 tūkstoši eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/marts-2026/|title=Marts 2026|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/dubkevics/posts/esam-lilast%C4%93-pie-medz%C4%81bakiem-progres%C4%ABvie-%C4%81da%C5%BEu-novad%C4%81-ir-atradu%C5%A1i-finans%C4%93jumu-g%C4%81/122224384712178829/|title=Facebook}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eformsb.pvs.iub.gov.lv/show/169eb603-201a-4e3b-8aab-0389a23a4302|title=Paziņojums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu|website=eformsb.pvs.iub.gov.lv|access-date=2026-04-21}}</ref> Lielās satiksmes dēļ krustojumā ar [[Autoceļš P1|P1]] pie [[Ādaži]]em plānots izbūvēt divlīmeņu krustojumu, lai nodrošinātu drošu un netraucētu piekļuvi [[Carnikava]]i un Ādažiem transportlīdzekļiem, gājējiem un velosipēdistiem. Tika plānots, ka divlīmeņu krustojuma būvniecība notiktu ne agrāk kā 2024. gadā, tomēr pašlaik par projektu virzību vai finansējumu nav pieejamas informācijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/projektes-tallinas-sosejas-divlimenu-skersojumu-pie-adaziem/|title=Projektēs Tallinas šosejas divlīmeņu šķērsojumu pie Ādažiem|website=Latvijas Valsts Ceļi|access-date=2022-11-14|date=2022-04-01|language=lv}}</ref> Ilgtermiņa perspektīvā tiek plānota Baltezera apvedceļa izbūve. Tiek plānota autoceļa izbūve gar Lielā Baltezera Ziemeļu pusi nepilnu 10 kilometru garumā, apejot Baltezeru gar Rietumiem, veidojot pieslēgumu perspektīvā plānotajam Rīgas Ziemeļu apvedceļa koridoram pie [[Bukulti (Garkalnes pagasts)|Bukultiem]]. Projekts būtu ļoti svarīgs Baltezeru ciemata satiksmes drošības un efektivitātes nodrošināšanai, jo pašlaik autoceļa noslodze Baltezerā ievērojami pārsniedz tehniski maksimālo noslogojumu. Tomēr, projektu pēdējo reizi pieminēja 2018. gadā, un par tā virzību vai finansējumu tuvākajā laikā nav pieejama informācija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/top-plani-jaunajiem-autoceliem/|title=Top plāni jaunajiem autoceļiem|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-19|date=2018-01-15|language=lv}}</ref> == Krustojošie autoceļi == * [[Autoceļš A2 (Latvija)|A2]] * [[Autoceļš P1|P1]] * [[Autoceļš P6|P6]] * [[Autoceļš P53|P53]] * [[Autoceļš P11|P11]] * [[Autoceļš P12|P12]] * [[Autoceļš P15|P15]] == Apdzīvotās vietas pie autoceļa == * [[Baltezers (Garkalnes pagasts)|Baltezers]] * [[Ādaži]] * [[Lilaste (Carnikavas pagasts)|Lilaste]] * [[Saulkrasti]] * [[Zvejniekciems]] * [[Dunte]] * [[Jelgavkrasti]] * [[Svētciems]] * [[Salacgrīva]] * [[Kuiviži]] * [[Ainaži]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Latvijas galvenie autoceļi}} [[Kategorija:Valsts galvenie autoceļi|A01]] [[Kategorija:Ainaži]] [[Kategorija:Ainažu pagasts]] [[Kategorija:Autoceļi Rīgā]] [[Kategorija:Autoceļi Ādažu novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Saulkrastu novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Limbažu novadā]] q87f0lto7b8skglm0iuudr6yf161o18 4457326 4457123 2026-04-22T06:20:12Z Baisulis 11523 pagātnes locījumi...... 4457326 wikitext text/x-wiki {{Latvijas autoceļa infokaste | numurs = 1 | nosaukums = Rīga (Baltezers)—Igaunijas robeža (Ainaži) | karte = Road A1 Latvia.svg | leģenda = | garums = 101,7 | ārpus_pilsētas = 99,4 | ceļš_pilsētā = 2,3 | segums = asfalts | e-ceļš = {{E ceļa piktogramma|67}} | reģions = [[Vidzeme]] | attēls = A1 road in Latvia.JPG | paraksts = A1 netālu no [[Salacgrīva]]s (2011) }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|2}} {{E ceļš|77}} {{Latvijas A ceļa piktogramma|4}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Alderi]], {{Latvijas V ceļa piktogramma|50}}}} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Baltezers (Ādažu pagasts)|Baltezers]]}} {{Maršruta tabula/upe||[[Baltezera kanāls]]}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Baltezers (Ādažu pagasts)|Baltezers]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|47}}}} [[Ataru ezers]] {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|30}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|46}}}} {{Maršruta tabula/DUS||Circle K}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Carnikava]], {{Latvijas P ceļa piktogramma|1}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|45}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Gauja]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Gauja]], {{Latvijas V ceļa piktogramma|43}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Lilaste (upe)|Lilaste]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Saulkrasti]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Saulkrasti]], {{P ceļš|6}}}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Saulkrasti (stacija)]], {{V ceļš|39}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Ķīšupe (upe)|Ķīšupe]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Mežvīns]], [[Zvejniekciems]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Skulte (Skultes pagasts)|Skulte]] {{V ceļš|128}} }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Skulte (stacija)]] {{V ceļš|133}} }} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Zvejniekciems]] {{V ceļš|101}} {{V ceļš|135}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Dunte]]}} {{Maršruta tabula/upe||[[Liepupe (upe)|Liepupe]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Jelgavkrasti]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|137}}}} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Tūja (Liepupes pagasts)|Tūja]], {{P ceļš|11}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Vitrupe]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Jelgavkrasti]], {{Latvijas V ceļa piktogramma|138}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Svētupe]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Svētciems]]}} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Salacgrīva]] (Vidzemes iela, Viļņu iela, Pērnavas iela)}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{P ceļš|12}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Salaca]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{V ceļš|144}}}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Salacgrīva]]}} {{Maršruta tabula/upe||[[Krišupīte]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Ainaži]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|15}}}} {{Maršruta tabula/ES robeža||{{EST}}}} {{EST P ceļš|4}} {{E ceļš|67}} |} |} <!-- [[Attēls:Salacgriva1910.png|thumb|Autoceļam piesaistītā iela Salacgrīvā, 1910. gads]] [[Attēls:ViaBalticaBauarbeiten2006.png|thumb]] --> '''A1''' autoceļš '''Rīga (Baltezers)—Igaunijas robeža (Ainaži)''', saukts arī par '''Tallinas šoseju''', ir [[Latvijas galvenie autoceļi|augstākās kategorijas]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem |access-date={{dat|2012|09|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130513185309/http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |archivedate={{dat|2013|05|13||bez}} }}</ref> ''[[Eiropas autoceļš E67|Via Baltica]]'' un [[Eiropas autoceļš E67|E67]] sastāvdaļa. Autoceļš visā garumā ir noklāts ar [[Asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu, tā garums [[Latvija|Latvijā]] ir {{nobr|101,7 km}}, autoceļš savieno [[Rīgas apvedceļš|Rīgas apvedceļu]] ar [[Latvijas—Igaunijas robeža|Igaunijas robežu]] pie [[Ainaži]]em, [[Igaunija|Igaunijā]] līdz [[Tallina]]i autoceļš turpinās kā 4. šoseja. Autoceļš, sākot no [[Lilaste (Carnikavas pagasts)|Lilastes]] līdz pat Igaunijas robežai, neattālinās no [[Baltijas jūra]]s krasta tālāk par {{nobr|6 km}}. Autoceļa tiešā tuvumā atrodas vairāki ezeri, tai skaitā, [[Lielais Baltezers|Lielais]] un [[Mazais Baltezers]], [[Dūņezers (Ādažu novads)|Dūņezers]] un [[Lilastes ezers]]. == Satiksme == No autoceļa sākuma līdz Ādažiem, ārpus apdzīvotās zonas Baltezerā, atļautais braukšanas ātrums ir 70 km/h. Gar [[Ādaži]]em atļautais ātrums ir 80 km/h, visos pārējos posmos atļautais ātrums ārpus apdzīvotajām zonām ir 90 km/h. Augstā satiksmes noslogojuma dēļ, no autoceļa sākuma līdz Ādažiem starp braukšanas joslām ir izveidota ar stabiņiem atdalīta sadalošā josla, kas novērš apdzīšanas manevrus.<ref name=":3" /> Autoceļam ir ļoti ievērojams noslogojums un ļoti liels kravas transportlīdzekļu īpatsvars. 2025. gadā satiksmes intensitāte posmā no autoceļa sākuma līdz Ādažiem bija ap {{sk|28000}} transportlīdzekļu diennaktī, ievērojami pārsniedzot divjoslu autoceļa tehnisko maksimāli pieļaujamo noslogojumu — {{sk|20000}} transportlīdzekļi dienā. Posmā no Ādažiem līdz Lilastei noslodze ir ap {{sk|16000}} transportlīdzekļu dienā, uz Saulkrastu apvedceļa no Lilastes līdz [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultei]] ap {{sk|9000}} transportlīdzekļu dienā, savukārt atlikušajā daļā no Skultes līdz valsts robežai noslodze svārstās ap {{sk|6000}} transportlīdzekļu dienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> Uz autoceļa no tā sākumpunkta līdz [[Tūja (Liepupes pagasts)|Tūjas]] pagriezienam ceļš sākotnēji tika izbūvēts kā divjoslu ceļš ar paplašinātām nomalēm (braucamās daļas platums {{nobr|3,5 m}}, nostiprinātā apmale {{nobr|2 m}} platumā — NP14 ceļa profils). Šāds ceļa izkārtojums, pārējiem satiksmes dalībniekiem saskaņoti sadarbojoties, teorētiski atvieglo apdzīšanas manevru veikšanu, neiebraucot pretējā braukšanas joslā. Tomēr, praksē pierādījās, ka uz šāda profila ceļa pieaug satiksmes negadījumu risks, jo ceļš skaidri nenorāda uz nepārprotamu un viegli prognozējamu autovadītāju uzvedību. Tādēļ, pēc seguma atjaunošanas un satiksmes reorganizēšanas 2020. un 2021. gadā, paplašinātās nomales nodalīja ar nepārtrauktu ceļa marķējumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/uz-saulkrastu-apvedcela-mainita-satiksmes-organizacija-un-nomales-atdalitas-ar-nepartrauktu-liniju/|title=Uz Saulkrastu apvedceļa mainīta satiksmes organizācija un nomales atdalītas ar nepārtrauktu līniju|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2020-08-27|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/21-joslas-uz-via-baltica-but-vai-nebut/|title=2+1 joslas uz VIA Baltica. Būt vai nebūt?|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2018-01-24|language=lv}}</ref> Uz autoceļa ir uzstādīti 7 stacionārie [[Fotoradars|fotoradari]] un 2 vidējā ātruma kontroles posmi: * no [[Siguļi]]em līdz [[Lilaste (Saulkrastu pagasts)|Lilastei]] (14,1. — 20,1. km) — viens no pirmajiem vidējā ātruma kontroles radara posmiem Latvijā, ieviests 2023. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/355704-saks-darboties-jauni-videja-atruma-kontroles-radari-2023|title=Sāks darboties jauni vidējā ātruma kontroles radari - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> * no [[Vitrupe]]s līdz [[Svētciems|Svētciemam]] (74,5. — 81,2. km) — ieviests 2026. gada februārī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/25-februari-saks-darboties-jauni-videja-atruma-kontroles-posmi-uz-tallinas-un-liepajas-sosejam/|title=25. februārī sāks darboties jauni vidējā ātruma kontroles posmi uz Tallinas un Liepājas šosejām|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2026-02-24|language=lv}}</ref> == Vēsture == Vēsturiski autoceļa koridors attīstījies kā daļa no [[Pērnava]]s (zviedru) pasta ceļa — 1643. gadā zviedru valdība atklāja pasta satiksmi maršrutā Rīga—Tallina, Latvijas reģionā pamatā izmantojot ceļa trasi gar jūras krastu. Sakarā ar pārvietošanās neērtībām pa smilšaino jūrmalas ceļu, jau 17. gadsimta otrajā pusē ceļu vietām pārcēla dziļāk iekšzemē — daļēji pa mūsdienu autoceļa Skulte—Vitrupe maršrutu. 1800. gadā visu pasta satiksmi pārcēla uz Rīgas—[[Valmiera]]s—Pērnavas autoceļu, apejot smilšaino piekrasti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.historia.lv/raksts/skutans-gints-zviedru-pasta-cela-jaunatklasana-historialv-23052019|title=historia.lv|last=Skutāns|first=Gints}}</ref> Vēl 20. gadsimta sākumā no Rīgas uz ziemeļiem pa kāpām vijās vien pajūgu zemesceļi — Rīgai ar igauņiem ciešāku sakaru nebija. Pasažieru satiksmei starp zvejnieku ostām kalpoja zvejnieku kuģīši, lielākie zemes ceļi bija tālāk no jūras, tie veda caur [[Ragana (ciems)|Raganu]], [[Lēdurga|Lēdurgu]] un [[Limbaži]]em. Pirmā pasaules kara laikā daļēji iztaisnoja un izbūvēja autoceļu starp [[Carnikava|Carnikavu]] un [[Saulkrasti]]em (ko tolaik sauca par Neibādi).<ref name=":2">{{Grāmatas atsauce|title=Ceļi Latvijā|last=Andrejsons|first=Vilnis|publisher=Latvijas Valsts Ceļi}}</ref> Pēc Pirmā pasaules kara daudzi vecie zemesceļi militārās tehnikas un nepietiekamas uzturēšanas dēļ bija teju pilnībā iznīcināti. Pēc Latvijas valsts izveidošanas, Rīgas—Ainažu ceļu atzina par vienu no sliktākajiem valstī, tāpēc 1926. gadā sākās zemesceļa izbūve starp Saulkrastiem un [[Ainaži]]em. Pakāpeniski veiktas autoceļa trases izmaiņas, pielāgojot to auto satiksmei un iedzīvotāju vajadzībām.<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Pa vecajiem Latvijas ceļiem|last=Rusmanis|first=Sigurds}}</ref><ref name=":1">{{Grāmatas atsauce|title=Laikmeti un ceļi|last=Andrejsons|first=Vilnis}}</ref> 1926. gadā autoceļa trasē uzbūvēja tajā laikā lielāko koka tiltu Latvijā pār [[Gauja|Gauju]] pie Carnikavas 222 metru garumā. Otrā pasaules kara laikā tiltu izpostīja, 1955. gadā tā vietā izbūvēja metāla siju tiltu.<ref name=":2" /> Pēc Otrā pasaules kara ceļam no Rīgas caur Saulkrastiem uz Ainažiem tika dots Rīgas—[[Tallina]]s ceļa nosaukums. Ceļa posmus rekonstruēja Saulkrastu 2. CBR (ceļu būvniecības rajons) — ceļa trasi iztaisnoja, pilnīgi no jauna izbūvēja desmitiem kilometru garus ceļa posmus ar melno ceļa segumu.<ref name=":2" /> Tā kā [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada vasaras olimpisko spēļu]] regate notika Tallinā, padomju varai bija vitāli svarīgi nodrošināt augstas kvalitātes savienojumu no Rīgas (un tālāk no [[Centrāleiropa]]s) uz [[Igaunija|Igauniju]]. Gatavojoties šim notikumam, autoceļa trasi "iztaisnoja" un atjaunoja, izbūvēja apvedceļus [[Ādaži]]em, [[Dunte]]i un citām apdzīvotām vietām.<ref name=":0" /><ref name=":1" /> 1980. gados pie [[Latvijas—Igaunijas robeža|Igaunijas robežas]] izbūvēja apvedceļu Ainažiem un piejūras ciemiem Igaunijā, pie [[Svētciems|Svētciema]] izbūvēja ceļu ar atdalītām joslām (mūsdienās šajā posmā satiksme notiek uz viena ceļa, kamēr otrs ceļš saglabāts kā piebraucamais ceļš).<ref name=":2" /> Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s, lai uzlabotu starptautisko savienojamību, uzsāka ''VIA Baltica'' projekta realizēšanu. Projekts tapa ar Ziemeļvalstu projektu fondu, Ziemeļvalstu investīciju bankas, [[Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka]]s, kā arī Somijas Transporta un satiksmes ministrijas atbalstu — tas paredzēja caur [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] uz [[Polija|Poliju]] izbūvēt maģistrālu šoseju. 1996. gadā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas darba grupa nolēma ceļu veidot kā divjoslu ceļu ar paplašinātām nomalēm (NP14 ceļa profils).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/21-joslas-uz-via-baltica-but-vai-nebut/|title=2+1 joslas uz VIA Baltica. Būt vai nebūt?|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2018-01-24|language=lv}}</ref> Autoceļam jau 1990. gados bija ievērojama satiksmes intensitāte — jau 1992. gadā intensitāte pie Saulkrastiem sasniedza {{sk|4700}} automašīnas diennaktī, savukārt [[Baltezers (Ādažu pagasts)|Baltezerā]] {{sk|6500}} automašīnas diennaktī (mūsdienās intensitāte pie Baltezera pārsniedz {{sk|28000}} transportlīdzekļu diennaktī) — tādēļ šīm apdzīvotajām vietām tika projektēti apvedceļi. Institūts "Ceļuprojekts" 1993. gadā izstrādāja apvedceļa variantus — tika ieteikts Saulkrastus, Ādažus un Baltezera ciematus apiet ar vienu "gājienu". Pēc šīs ieceres apvedceļš Saulkrastiem sākās ziemeļos no [[Zvejniekciems|Zvejniekciema]] rajona, un ceļš ar 12,5 metrus platu klātni un 7,5 metrus platu brauktuvi izietu uz [[Autoceļš A2 (Latvija)|Vidzemes šosejas]] (A2) posma starp [[Vangaži]]em un [[Garkalne (Garkalnes pagasts)|Garkalni]]. 32,2 km garais ceļa posms dotu 13 minūšu jeb 27% braukšanas laika ietaupījumu, salīdzinājumā ar braucienu pa esošo ceļu. Paralēli projektēja līdzīgu apvedceļu [[Bauska]]i un [[Iecava]]i uz [[autoceļš A7 (Latvija)|A7 autoceļa]]. Tomēr, šīs vērienīgās ieceres nebija iespējams īstenot finanšu krīzes dēļ, kas 1990. gados gandrīz pilnībā apturēja visus ceļu būvdarbus valstī.<ref name=":2" /> Par spīti finanšu krīzei, turpinājās Saulkrastu apvedceļa projekta izstrāde, tomēr Baltezera un Ādažu apvedceļa ieceri atlika. Institūts "Ceļuprojekts" bija izprojektējis Saulkrastu pilsētas apvedceļu pilsētas robežās gar tās austrumu malu. 20,2 km garais apvedceļš neskartu pilsētas apbūvi, nesadalītu pilsētu kā esošais ceļš un ļautu transportam apbraukt pilsētu ar maksimāli atļautu ātrumu. Lielākas grūtības bija Baltezera ciematā — tur, ceļam paliekot vecajā vietā, bet mainot tā garenprofilu un paplašinot ceļa klātni, tika skarti privātīpašumi, sētas un vairāk kā piecdesmit nobrauktuves ceļa malās. Šajā posmā ceļa būvētājiem nācās "atpirkties", paredzot atjaunot pārceļamās sētas, izbūvējot prettrokšņa nožogojumus, ieliekot pakešu logus ceļmalas mājām, būvējot blakus ceļus vietējai satiksmei, utt.<ref name=":2" /> Ap 2001. gadu bija pārbūvēti pirmie seši kilometri no autoceļa sākuma līdz krustojumam ar [[autoceļš P1|P1]], paplašinot brauktuvi līdz 11,5 metru platumam (dažviet līdz 12 metriem), izbūvējot ietves un veloceļus, samazinot nobrauktuvju skaitu, izbūvējot vietējas satiksmes ceļus un pārbūvējot dzelzceļa pārvadu. Tajā pašā gadā arī pārbūveja posmu no Gaujas līdz [[Lilaste (upe)|Lilastei]] — arī šajā posmā brauktuvi paplašināja līdz 11,5 metru platumam, rekonstruēja krustojumus ar svarīgākajiem pievedceļiem, kā arī izbūvēja gājēju/velosipēdistu pārvadu pār autoceļu Ādažos. Projektus līdzfinansēja no [[Eiropas Savienība]]s pirmsiestāšanās fonda.<ref name=":2" /> No 2005. gada jūlija līdz 2007. gada septembrim notika Saulkrastu apvedceļa būvniecība. Projekta ievaros izbūvēja galveno apvedceļu 20,2 km garumā, pievedceļi 13 km garumā, septiņi divlīmeņu ceļa pārvadi, divi dzelzceļa tilti, divi gājēju tuneļi, vairākas skaņu aizturošas sienas, viena servisa stacija un degvielas uzpildes vieta, kā arī veloceļus gandrīz piecu kilometru garumā. Kopējās projekta izmaksas bija 113 miljoni eiro, no tiem 36% (40 miljoni eiro) bija [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|ES Kohēzijas fonda]] līdzfinansējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.celuprojekts.lv/saulkrastu-apvedcels-2/|title=Saulkrastu apvedceļš - Ceļuprojekts|access-date=2022-11-14|date=2020-03-15|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ec.europa.eu/regional_policy/lv/projects/latvia/seaside-resort-benefits-from-big-bypass|title=Piejūras kūrortpilsēta gūst labumu no lielās automaģistrāles-Projekti|website=ec.europa.eu|access-date=2022-11-14|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4973885/saulkrastu-apvedcels-ieguvis-realus-apveidus|title=Saulkrastu apvedceļš ieguvis reālus apveidus|website=Auto pasaulē|access-date=2022-11-14|date=2006-07-19|language=lv}}</ref> Būvdarbus veica A/S "A.C.B", A/S "Binders", A/S "8 CBR", SIA "Lemcon Latvija" un citi mazāki uzņēmēji. Pārbūvēts arī 40 kilometrus garš ceļa posms no Saulkrastu apvedceļa līdz Svētciemam. Būvdarbu gaitā pārbūvēti svarīgākie krustojumi, izbūvēti veloceļi trīs kilometru garumā un pārbūvēti divi tilti.<ref name=":2" /> 2015. gada 29. aprīlī izsludināja iepirkumu par ceļa posmu Rīga—Baltezers (0,0. — 6,3. km) seguma atjaunošanu. Būvdarbus veica SIA "Lemminkainen Latvija" par līgumcenu 1,4 miljoni eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://info.iub.gov.lv/?withInflections=true&page=1&query=Valsts+galven%C4%81+autoce%C4%BCa+A1+R%C4%ABga+(Baltezers)+-+Igaunijas+robe%C5%BEa+(Aina%C5%BEi)+posma+km+0.00+-+6.30+seguma+atjauno%C5%A1ana&searchPhrase=true&publicationType=result|title=Iepirkumu uzraudzības birojs|website=info.iub.gov.lv|access-date=2026-04-21}}</ref> No 2014. gada septembra līdz 2015. gada septembrim veikti ceļa pārbūves darbi 6 km garā posmā no Svētciema līdz Salacgrīvai. Projekta ietvaros papildus ceļa segas pārbūvei atjaunoti abi tilti pār [[svētupe|Svētupi]] Svētciemā. Darbus veica SIA "Binders", par šo projektu saņemot ceļu būvniecības Gada balvu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmieraszinas.lv/sia-binders-celu-nozares-gada-balva-par-tallinas-sosejas-un-autocela-valka-rujiena-posma-rekonstrukciju/|title=SIA "Binders" ceļu nozares Gada balva par Tallinas šosejas un autoceļa Valka – Rūjiena posma rekonstrukciju|last=Redaktors|website=Valmieras Ziņas|access-date=2026-04-21|date=2016-05-11|language=lv}}</ref> 2015. un 2016. gadā veikti ceļa pārbūves darbi no Salacgrīvas līdz Igaunijas robežai (Ainažiem) (89,4. — 101,36. km). Būvdarbus veica SIA "A.C.B" par līgumcenu 12,7 miljoniem eiro, ko līdzfinansēja no ES Kohēzijas fonda.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://limbazi.pilseta24.lv/zina?slug=tallinas-sosejas-posma-no-salacgrivas-lidz-ainaziem-atsakusies-buvdarbi-f79c11dbbd|title=Tallinas šosejas posmā no Salacgrīvas līdz Ainažiem atsākušies būvdarbi|website=Pilseta24.lv|access-date=2026-04-21|date=2021-05-04|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://iauto.lv/pie-stures/celu-reportieris/25182-nosauks-pern-vislabak-uzbuvetos-celu-posmus|title=Nosauks pērn vislabāk uzbūvētos ceļu posmus|website=iauto.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> 2018. gada vasarā veikti seguma atjaunošanas darbi no Duntes līdz Svētciemam (48,1. — 81,28. km), vairāk nekā 30 km garumā. Darbu kopējās izmaksas bija 5,35 miljoni eiro, kuras sedza no valsts budžeta. Būvdarbus veica SIA "Binders", arī par šo projektu uzņēmums 2019. gadā saņēma ceļu būvniecības Gada balvu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://binders.lv/news/uznemumam-binders-celu-buvniecibas-gada-balva-par-tallinas-sosejas-seguma-atjaunosanu/|title=Uzņēmumam "Binders" - ceļu būvniecības Gada balva par Tallinas šosejas seguma atjaunošanu - Binders.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> 2020. gada vasarā veikti Saulkrastu apvedceļa seguma atjaunošanas darbi no Lilastes līdz Zvejniekciemam (21,03. — 36,297. km). Būvdarbus veica SIA "Via" par līgumcenu 2,2 miljoni eiro, ko finansēja no valsts budžeta.<ref>[https://www.db.lv/zinas/sakas-22-miljonus-eiro-verti-saulkrastu-apvedcela-remontdarbi-497061 Sākas 2,2 miljonus eiro vērti Saulkrastu apvedceļa remontdarbi] db.lv, 15.06.2020</ref> 2020. gadā Salacgrīvā uzsāka A1 tranzītielas pārbūvi (izņemot tiltu pār [[Salaca|Salacu]]), kas ilga divus gadus. Projekta ietvaros veikta tranzītielas (Vidzemes, Viļņu un Pērnavas ielas) pilna pārbūve 2 km garumā, ieskaitot ceļa pamata konstrukcijas un apakšzemes komunikācijas. Nomainītas arī sešas esošās caurtekas, kā arī jaunas 70 m garas caurtekas ierīkošana šķērsām Viļņu ielai gar pieminekli jūrniekiem. Ierīkotas jaunas gājēju ietves ar asfalta un bruģa segumu, kā arī uzbūvēts veloceļš pusotra kilometra garumā. Projekts paredzēja arī dažādus lokālos infrastruktūras uzlabojumus ap tranzītielu, būtiski uzlabojot satiksmes drošību Salacgrīvā. Būvprojektu izstrādāja SIA "Projekts 3", būvdarbu ģenerāluzņēmējs bija SIA "Binders", to izpildei piesaistot apakšuzņēmumu SIA "Limbažu ceļi". Kopējās izmaksas bija ap 4 miljoni eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://binders.lv/news/maija-uzsaks-tranzitielas-parbuvi-salacgriva/|title=Maijā uzsākta tranzītielas pārbūve Salacgrīvā - Binders.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saks-valsts-galvena-autocela-parbuvi-salacgriva.a356787/|title=Sāks valsts galvenā autoceļa pārbūvi Salacgrīvā|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.auseklis.lv/|title=Auseklis - Projekti|website=www.auseklis.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> 2020. gada beigās veikti satiksmes drošības uzlabošanas darbi posmā no autoceļa sākuma pie Vidzemes šosejas līdz Gaujas tiltam. Līdz Ādažiem starp braukšanas virzieniem izveidoja sadalošo joslu ar ceļa stabiņiem, lai novērstu apdzīšanu un kreisos pagriezienus uz mazāk svarīgiem pieslēgumiem. Gar Carnikavu izveidoja ceļu ar "2+1" šķērsprofilu, kā arī ierobežoja un mainīja satiksmes organizāciju krustojumos.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://carnikava.lv/jaunumi/18-novads/4776-lvc-veiktas-satiksmes-organizacijas-izmainas-uz-a1-ieverojami-ietekmes-autobrauceju-ikdienu|title=LVC veiktās satiksmes organizācijas izmaiņas uz A1 ievērojami ietekmēs autobraucēju ikdienu|website=carnikava.lv|access-date=2025-02-13}}</ref> 2021. gadā tika atkārtoti apspriesta jaunas ātrgaitas šosejas (ar atdalītām braukšanas joslām un ar 130 km/h atļauto ātrumu) [[Skulte (Skultes pagasts)|Skulte]]—Vangaži būvi paralēli ''[[Rail Baltica]]'' trasei [[Ādažu poligons|Ādažu poligona]] austrumu pusē. Tomēr augsto būvniecības cenu, ievērojamās ietekmes uz vidi un lielu sabiedrības iebildumu dēļ 2022. gada augustā VSIA Latvijas valsts ceļi nolēma neturpināt būvniecības ieceri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/jauns-tallinas-sosejas-posms-varetu-tapt-starp-vangaziem-un-skulti/|title=Jauns Tallinas šosejas posms varētu tapt starp Vangažiem un Skulti|website=Latvijas Valsts Ceļi|access-date=2022-11-14|date=2021-07-01|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://saulkrasti.lv/jaunumi/pasvaldiba-un-sabiedriba/latvijas-valsts-celi-posma-vangazi-skulte-netiks-buvets-jauns-autocels/|title=Latvijas Valsts ceļi: posmā Vangaži – Skulte netiks būvēts jauns autoceļš {{!}} Saulkrastu novada pašvaldības mājas lapa|website=saulkrasti.lv|access-date=2022-11-14|language=lv}}</ref> === Tilts pār Salacu Salacgrīvā === Tilts pār Salacu Salacgrīvā jau ilgstoši bija autoceļa trases vājākais punkts. Tilts bija izbūvēts 1960. gadā, tam iepriekš nebija veikti kapitālie remonti jo pašvaldībai nebija pietiekamu līdzekļu. Jau 2015. gadā izdots atzinums, ka tiltam nepieciešama pārbūve. Pēc tilta apsekošanas 2020. gada rudenī noskaidrojās, ka tilts ir kritiskā stāvoklī, tādēļ drošības apsvērumu dēļ satiksmi pāri tiltam sāka regulēt ar luksoforiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/plano-pieskirt-finansejumu-gadiem-ilgi-novarta-atstatajam-salacgrivas-tiltam-par-salacu.a435600/|title=Plāno piešķirt finansējumu gadiem ilgi novārtā atstātajam Salacgrīvas tiltam pār Salacu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> Iepirkumu par tilta pārbūves būvprojekta izstrādi Salacgrīvas novada dome izsludināja 2021. gada 3. jūnijā. Būvprojekta izstrādi veica SIA "Projekts-3", līgumcena bija 185 tūkstoši eiro, no tiem 30% (55 tūkstoši eiro) bija pašvaldības līdzfinansējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/82573|title=Elektronisko iepirkumu sistēma|website=www.eis.gov.lv|access-date=2022-11-14}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aloja.lv/2021/08/04/par-salacas-tilta-remontu-salacgriva/|title=Par Salacas tilta remontu Salacgrīvā|last=dome|first=Alojas novada|website=Alojas administrācija|access-date=2022-11-14|date=2021-08-04|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.limbazunovads.lv/lv/jaunums/uzsakta-salacas-tilta-projektesana|title=Uzsākta Salacas tilta projektēšana {{!}} Limbažu novada pašvaldība|website=www.limbazunovads.lv|access-date=2022-11-14|language=lv}}</ref> Vidēji diennaktī tiltu šķērso 5000 transportlīdzekļu, no kuriem lielāko daļu sastāda kravas automašīnas. Luksoforu dēļ tilta abās pusēs bieži radās gari sastrēgumi, kas apgrūtināja satiksmi. 2023. gada augustā Igaunijas Transporta pārvalde izteica sūdzību, ka lielie sastrēgumi apgrūtina Igaunijas savienojamību ar pārējām Baltijas valstīm un Poliju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.08.2023-igaunijas-autobrauceji-sudzas-par-sastregumiem-uz-salacgrivas-tilta.a520494/|title=Igaunijas autobraucēji sūdzas par sastrēgumiem uz Salacgrīvas tilta|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> 2023. gada decembrī VSIA "Latvijas Valsts ceļi" izsludināja iepirkumu par tilta pārbūvi. Lai mazinātu birokrātisko slogu paātrinātu tilta pārbūves virzību, 2024. gada 15. februāra Limbažu dome vienbalsīgi nolēma par Salacgrīvas tilta un tā pārbūves projekta nodošanu valstij. Līgums par tilta pārbūvi noslēgts 21. maijā ar piegādātāju apvienību "Nordes Būve & Tilts" ar līgumcenu 14,9 miljoni eiro (bez PVN). No kopējām izmaksām 18 miljonu eiro apmērā (ar PVN), 7,5 miljoni eiro bija līdzfinansējums no Eiropas Komisijas Militārās mobilitātes fonda; pārējie 10,7 miljoni eiro — valsts budžeta līdzfinansējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2024-limbazu-novads-valstij-nodod-salacgrivas-tiltu-ceriba-paatrinat-buvniecibu.a543095/|title=Limbažu novads valstij nodod Salacgrīvas tiltu cerībā paātrināt būvniecību|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/07.05.2024-salacgrivas-tilta-parbuvei-no-valsts-budzeta-pieskir-107-miljonus-eiro.a553105/|title=Salacgrīvas tilta pārbūvei no valsts budžeta piešķir 10,7 miljonus eiro|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.03.2024-salacgrivas-tiltu-piedava-parbuvet-par-nepilniem-15-miljoniem-eiro.a548108/|title=Salacgrīvas tiltu piedāvā pārbūvēt par nepilniem 15 miljoniem eiro|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> Tilta pārbūve uzsākās 2024. gada jūnijā. Esošo tiltu pilnībā nojauca, lai būvdarbu laikā nodrošinātu satiksmi, uzbūvēja 6 metrus plats pagaidu tilts — ar 4,5 metru platu brauktuvi un 1,5 metru platu ietvi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.05.2024-salacgriva-jauna-tilta-izbuvi-saks-lidz-10-junijam.a555677/|title=Salacgrīvā jauna tilta izbūvi sāks līdz 10. jūnijam|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> Arī pagaidu tilts izrādījās intensīvajai satiksmei nepiemērots. Uz tilta noteica distances un masas ierobežojumus, taču, autovadītājiem tos pārkāpjot, uz tilta veidojās deformācijas, un labošanas darbu veikšanai tiltu vairākkārt slēdza. Smagajam transportam, kura faktiskā masa pārsniedz 44 tonnas, 2025. gada februārī tika aizliegta tilta šķērsošana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/20.10.2024-demonteta-puse-veca-salacgrivas-tilta.a573217/|title=Demontēta puse vecā Salacgrīvas tilta|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.04.2025-deformacijas-del-uz-laiku-bija-slegts-pagaidu-tilts-salacgriva.a595472/|title=Deformācijas dēļ uz laiku bija slēgts pagaidu tilts Salacgrīvā|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> Vecā tilta vietā uzbūvēja jaunu četru laidumu tēraudbetona siju tiltu ar jauniem balstiem un tērauda sijām. Tilta būvniecībā izmantoja uzbīdīšanas metodi. Jaunā tilta platums ir 14,5 m, ar divām 4 m platām braukšanas joslām, un divām 2,5 m platām ietvēm. Tilta būvniecībā izmantoti vairāk nekā divi tūkstoši kubikmetru dažāda veida betona un 375 tonnas stiegrojuma. Upes balsti izbūvēti uz 10 līdz 13 metriem gariem pāļu pamatiem, ko kopējais garums pārsniedz 500 metrus. Uzstādīti arī ap 200 jauni gaismekļi. 2025. gada 12. novembrī tiltu atvēra satiksmei bez ierobežojumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.11.2025-tresdien-atklas-satiksmi-par-salacas-tiltu-salacgriva.a621794/|title=Trešdien atklās satiksmi pār Salacas tiltu Salacgrīvā|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/20.10.2025-upes-skersosanai-salacgriva-sak-izmantot-jauno-tiltu.a618984/|title=Upes šķērsošanai Salacgrīvā sāk izmantot jauno tiltu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> == Nākotne == 2026. gadā plānots izbūvēt gājēju tuneli Lilastē pie Medzābakiem, lai uzlabotu satiksmes drošību vienā no satiksmes "melnajiem punktiem". Darbus veiks SIA "SMA" un SIA "BALTIJAS BŪVE" ar līgumcenu 578 tūkstoši eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/marts-2026/|title=Marts 2026|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/dubkevics/posts/esam-lilast%C4%93-pie-medz%C4%81bakiem-progres%C4%ABvie-%C4%81da%C5%BEu-novad%C4%81-ir-atradu%C5%A1i-finans%C4%93jumu-g%C4%81/122224384712178829/|title=Facebook}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eformsb.pvs.iub.gov.lv/show/169eb603-201a-4e3b-8aab-0389a23a4302|title=Paziņojums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu|website=eformsb.pvs.iub.gov.lv|access-date=2026-04-21}}</ref> Lielās satiksmes dēļ krustojumā ar [[Autoceļš P1|P1]] pie [[Ādaži]]em plānots izbūvēt divlīmeņu krustojumu, lai nodrošinātu drošu un netraucētu piekļuvi [[Carnikava]]i un Ādažiem transportlīdzekļiem, gājējiem un velosipēdistiem. Tika plānots, ka divlīmeņu krustojuma būvniecība notiktu ne agrāk kā 2024. gadā, tomēr pašlaik par projektu virzību vai finansējumu nav pieejamas informācijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/projektes-tallinas-sosejas-divlimenu-skersojumu-pie-adaziem/|title=Projektēs Tallinas šosejas divlīmeņu šķērsojumu pie Ādažiem|website=Latvijas Valsts Ceļi|access-date=2022-11-14|date=2022-04-01|language=lv}}</ref> Ilgtermiņa perspektīvā tiek plānota Baltezera apvedceļa izbūve. Tiek plānota autoceļa izbūve gar Lielā Baltezera Ziemeļu pusi nepilnu 10 kilometru garumā, apejot Baltezeru gar Rietumiem, veidojot pieslēgumu perspektīvā plānotajam Rīgas Ziemeļu apvedceļa koridoram pie [[Bukulti (Garkalnes pagasts)|Bukultiem]]. Projekts būtu ļoti svarīgs Baltezeru ciemata satiksmes drošības un efektivitātes nodrošināšanai, jo pašlaik autoceļa noslodze Baltezerā ievērojami pārsniedz tehniski maksimālo noslogojumu. Tomēr, projektu pēdējo reizi pieminēja 2018. gadā, un par tā virzību vai finansējumu tuvākajā laikā nav pieejama informācija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/top-plani-jaunajiem-autoceliem/|title=Top plāni jaunajiem autoceļiem|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-19|date=2018-01-15|language=lv}}</ref> == Krustojošie autoceļi == * [[Autoceļš A2 (Latvija)|A2]] * [[Autoceļš P1|P1]] * [[Autoceļš P6|P6]] * [[Autoceļš P53|P53]] * [[Autoceļš P11|P11]] * [[Autoceļš P12|P12]] * [[Autoceļš P15|P15]] == Apdzīvotās vietas pie autoceļa == * [[Baltezers (Garkalnes pagasts)|Baltezers]] * [[Ādaži]] * [[Lilaste (Carnikavas pagasts)|Lilaste]] * [[Saulkrasti]] * [[Zvejniekciems]] * [[Dunte]] * [[Jelgavkrasti]] * [[Svētciems]] * [[Salacgrīva]] * [[Kuiviži]] * [[Ainaži]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Latvijas galvenie autoceļi}} [[Kategorija:Valsts galvenie autoceļi|A01]] [[Kategorija:Ainaži]] [[Kategorija:Ainažu pagasts]] [[Kategorija:Autoceļi Rīgā]] [[Kategorija:Autoceļi Ādažu novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Saulkrastu novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Limbažu novadā]] 9u3khfdpsz5uoobaiw6sjw8kcgenpgp 0 34345 4457331 4424752 2026-04-22T06:30:26Z Baisulis 11523 atdalīta [[Adamsa]]... 4457331 wikitext text/x-wiki '''Adamss''' (sieviešu dzimtē '''[[Adamsa]]''') ir [[angļu valoda|angļu]]/[[skotu valoda|skotu]] cilmes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šādu uzvārdu: * [[Ansels Adamss]] (''Ansel Adams''; 1902—1984) — ASV fotogrāfs; * [[Braians Adamss]] (''Bryan Adams''; 1959) — Kanādas dziedātājs; * [[Čārlzs Adamss]] (''Charles Addams''; 1912—1988) — ASV karikatūrists; * [[Čē Adamss]] (''Ché Adams''; 1996) — Anglijas futbolists; * [[Dons Adamss]] (''Don Adams''; 1923—2005) — ASV kinoaktieris; * [[Duglass Adamss]] (''Douglas Adams''; 1952—2001) — britu rakstnieks; * [[Džons Adamss (prezidents)|Džons Adamss]] (''John Adams''; 1735—1826) — ASV politiķis, 2. ASV prezidents; * [[Džons Adamss (zinātnieks)|Džons Adamss]] (''John Adams''; 1819—1892) — britu astronoms; * [[Džons Kvinsijs Adamss]] (''John Quincy Adams''; 1767—1848) — ASV politiķis, 6. ASV prezidents; * [[Ēriks Adamss]] (''Eric Adams''; 1960) — ASV politiķis; * [[Ieva Adamss]] (1975) — Latvijas mediju darbiniece un žurnāliste. * [[Maikls Adamss]] (''Michael Adams''; 1971) — britu šahists * [[Semjuels Adamss]] (''Samuel Adams''; 1722—1803) — ASV gubernators; * [[Stīvens Adamss]] (''Steven Adams''; 199) — Jaunzēlandes basketbolists * [[Tailers Adamss]] (''Tyler Adams''; 1999) — ASV futbolists; * [[Tonijs Adamss]] (''Tony Adams''; 1966) — Anglijas futbolists un treneris; {{uzvārds}} [[Kategorija:Angļu uzvārdi]] [[Kategorija:Skotu uzvārdi]] 0wxnvhdvp11xwphmnjyb4gccw37oqtp 0 37670 4457214 4437629 2026-04-21T19:33:19Z Baisulis 11523 /* Jūlijs */ +1..... 4457214 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|1929. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|1929. gads Latvijā}} {{Gadu navigācija|1929}} {{Gada citi notikumi|1929}} {{Gads citos kalendāros|1929}} '''1929'''. ({{Rom sk gadam|1929}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[otrdiena|otrdienā]]. == Notikumi == === Februāris === * [[14. februāris]] — [[Aleksandrs Flemings]] atklāj [[penicilīni|penicilīnu]]. * [[18. februāris]] — tika pasniegta pirmā [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]], t.s. ''Oskars''. === Oktobris === * [[29. oktobris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sākās [[Lielā depresija]]. === Novembris === * [[7. novembris]] — dibināts [[Ņujorkas Modernās mākslas muzejs]]. == Dzimuši == === Janvāris === * [[15. janvāris]] — [[Mārtins Luters Kings]] (''Martin Luther King''), ASV mācītājs, cilvēktiesību aktīvists (miris 1968. gadā) * [[28. janvāris]] — [[Klāss Oldenburgs]] (''Claes Oldenburg''), zviedru izcelsmes amerikāņu skulptors (miris 2022. gadā) * [[30. janvāris]] — [[Isamu Akasaki]] (赤崎 勇), japāņu fiziķis (miris 2021. gadā) * [[31. janvāris]]: ** [[Rudolfs Mesbauers]] (''Rudolf Ludwig Mößbauer''), vācu fiziķis (miris 2011. gadā) ** [[Džīna Simonsa]] (''Jean Simmons''), angļu aktrise (mirusi 2010. gadā) === Februāris === * [[2. februāris]] — [[Vera Hitilova]] (''Věra Chytilová''), čehu kinorežisore (mirusi 2014. gadā) * [[10. februāris]] — [[Džerijs Goldsmits]] (''Jerry Goldsmith''), ASV komponists (miris 2004. gadā) * [[15. februāris]] — [[Greiems Hills]] (''Graham Hill''), britu autosportists (miris 1975. gadā) * [[17. februāris]] — [[Alehandro Hodorovskis]] (''Alejandro Jodorowsky''), Čīlē dzimis Ukrainas ebreju izcelsmes filmu režisors * [[17. februāris]] — [[Patrīcija Rūtledža]] (''Patricia Routledge''), angļu aktrise un dziedātāja (mirusi 2025. gadā) * [[19. februāris]] — [[Žaks Derē]] (''Jacques Deray''), franču kinorežisors (miris 2003. gadā) * [[23. februāris]] — [[Aleksijs II]] (''Алексий II''), Maskavas un visas Krievzemes patriarhs (miris 2008. gadā) * [[28. februāris]] — [[Frenks Gērijs]] (''Frank Gehry''), ASV arhitekts (miris 2025. gadā) === Marts === * [[1. marts]] — [[Georgijs Markovs]] (''Георги Марков''), bulgāru rakstnieks, disidents (miris 1978. gadā) * [[4. marts]] — [[Bernards Haitinks]] (''Bernard Haitink''), nīderlandiešu diriģents (miris 2021. gadā) * [[18. marts]] — [[Krista Volfa]] (''Christa Wolf''), vācu rakstniece (mirusi 2011. gadā) * [[29. marts]] — [[Lennarts Meri]] (''Lennart Meri''), Igaunijas prezidents (miris 2006. gadā) === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — [[Milans Kundera]] (''Milan Kundera''), čehu rakstnieks (miris 2023. gadā) * [[5. aprīlis]] — [[Īvars Jēvers]] (''Ivar Giaever''), norvēģu un amerikāņu fiziķis (miris 2025. gadā) * [[6. aprīlis]] — [[Keijo Līnamā]], Somijas premjerministrs (miris 1980. gadā) * [[8. aprīlis]] — [[Žaks Brels]], beļģu dziedātājs (miris 1978. gadā) * [[10. aprīlis]]: ** [[Makss fon Sīdovs]] {''Max von Sydow''}, zviedru aktieris (miris 2020. gadā) ** [[Liza Šeridane]] (''Liz Sheridan''), ASV aktrise (mirusi 2022. gadā) === Maijs === * [[4. maijs]] — [[Odrija Hepbērna]] (''Audrey Hepburn''), britu aktrise (mirusi 1993. gadā) * [[12. maijs]] — [[Anna Franka]] (''Anne Frank''), Vācijas ebreju dienasgrāmatas autore (mirusi 1945. gadā) * [[29. maijs]] — [[Pīters Higss]] (''Peter Higgs''), britu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 2024. gadā) === Jūnijs === * [[4. jūnijs]] — [[Karols Papulijs]] (''Κάρολος Παπούλιας''), Grieķijas prezidents (miris 2021. gadā) * [[10. jūnijs]] — [[Džeimss Makdivits]] (''James McDivitt''), ASV kosmonauts (miris 2022. gadā) * [[18. jūnijs]] — [[Jirgens Hābermāss]] (''Jürgen Habermas''), Vācijas sociologs un filozofs (miris 2026. gadā) === Jūlijs === * [[24. jūlijs]] — [[Pīters Jeitss]] (''Peter Yates''), angļu kinorežisors un producents (miris 2011. gadā) * [[31. jūlijs]] — [[Hosē Santamarija]] (''José Santamaría''), Urugvajas un Spānijas futbolists un treneris (miris 2026. gadā) === Augusts === * [[15. augusts]] — [[Jorgs Rumbanis]] (''Γεώργιος Ρουμπάνης''), grieķu atlēts * [[16. augusts]] — [[Helmuts Rāns]] (''Helmut Rahn''), vācu futbolists (miris 2003. gadā) * [[24. augusts]] — [[Jāsirs Arafāts]], Palestīnas atbrīvošanas organizācijas dibinātājs un vadītājs (miris 2004. gadā) === Septembris === * [[2. septembris]] — [[Hals Ešbijs]] (''Hal Ashby''), ASV kinorežisors un montāžists (miris 1988. gada) * [[3. septembris]] — [[Irēne Papa]] (''Ειρήνη Παππά''), grieķu aktrise un dziedātāja (mirusi 2022. gadā) * [[5. septembris]] — [[Andrijans Nikolajevs]] (''Андриян Николаев''), PSRS kosmonauts (miris 2004. gadā) * [[10. septembris]] — [[Arnolds Pālmers]] (''Arnold Palmer''), ASV golfa spēlētājs (miris 2016. gadā) * [[15. septembris]] — [[Marijs Gells-Manns]] (''Murray Gell-Mann''), ASV fiziķis (miris 2019. gadā) * [[17. septembris]] — [[Stērlings Moss]] (''Stirling Moss''), britu autosportists (miris 2020. gadā) * [[20. septembris]] — [[brāļi Tavjāni|Vitorio Tavjāni]] (''Vittorio Taviani''), itāļu kinorežisors un scenārists (miris 2018. gadā) * [[21. septembris]] — [[Šāndors Kočišs]] (''Kocsis Sándor''), ungāru futbolists (miris 1979. gadā) * [[25. septembris]] — [[Bārbara Voltersa]] (''Barbara Walters''), ASV televīzijas žurnāliste (mirusi 2022. gadā) * [[28. septembris]]: ** [[Lata Mangeškara]] (लता मंगेशकर, ''Latā Maṅgeśkar''), Indijas dziedātāja (mirusi 2022. gadā) ** [[Nikolajs Rižkovs]] (''Никола́й Рыжко́в''), krievu un padomju politiķis (miris 2024. gadā) * [[29. septembris]] — [[Hjells Askillsens]] (''Kjell Askildsen''), norvēģu rakstnieks (miris 2021. gadā) === Oktobris === * [[5. oktobris]] — [[Ričards Gordons]] (''Richard F. Gordon Jr.''), ASV kosmonauts (miris 2017. gadā) * [[15. oktobris]] — [[Milorads Pavičs]] (''Милорад Павић''), serbu rakstnieks (miris 2009. gadā) * [[16. oktobris]]: ** [[Fernanda Montenegru]] (''Fernanda Montenegro''), brazīliešu aktrise ** [[Edvards Osborns Vilsons]] (''E. O. Wilson''), ASV biologs (miris 2021. gadā) * [[21. oktobris]] — [[Ursula Le Gvina]] (''Ursula K. Le Guin''), ASV rakstniece (mirusi 2018. gadā) * [[22. oktobris]] — [[Ļevs Jašins]] (''Лев Иванович Яшин''), PSRS futbolists (miris 1990. gadā) * [[31. oktobris]] — [[Bads Spensers]] (''Bud Spencer''), itāliešu aktieris, dziedātājs (miris 2016. gadā) === Novembris === * [[6. novembris]] — [[Džūna Skviba]] (''June Squibb''), amerikāņu aktrise * [[7. novembris]] — [[Eriks Kandels]] (''Eric Kandel''), ASV neiropsihiatrs === Decembris === * [[9. decembris]] — [[Džons Kasavetiss]] (''John Cassavetes''), ASV aktieris, kinorežisors un scenārists (miris 1989. gadā) * [[13. decembris]] — [[Kristofers Plamers]] (''Christopher Plummer''), Kanādas aktieris (miris 2021. gadā) * [[19. decembris]] — [[Lorenco Bufons]] (''Lorenzo Buffon''), itāļu futbolists (miris 2025. gadā) == Miruši == * [[5. janvāris]] — [[Nikolajs Nikolajevičs (lielkņazs)|Nikolajs Nikolajevičs]] (''Николай Николаевич''), krievu ģenerālis (dzimis 1856. gadā) * [[14. februāris]] — [[Tomass Bērks]] (''Thomas Burke''), amerikāņu spirnteris (dzimis 1875. gadā) * [[20. marts]] — [[Ferdinands Fošs]] (''Ferdinand Foch''), franču karavīrs (dzimis 1851. gadā) * [[31. marts]] — [[Pablo de Eskandons]] (''Pablo de Escandón''), meksikāņu polo spēlētājs (dzimis 1856. gadā) * [[4. aprīlis]] — [[Kārlis Bencs]] (''Karl Friedrich Michael Benz''), vācu inženieris, autobūves pionieris (dzimis 1844. gadā) * [[28. aprīlis]] — [[Hendriks van Hēkelums]] (''Hendrik "Henk" van Heuckelum''), nīderlandiešu futbolists (dzimis 1879. gadā) * [[4. maijs]] — [[Sirils Verbrigs]] (''Cyrille Verbrugge''), beļģu paukotājs (dzimis 1866. gadā) * [[21. maijs]] — [[Arčibalds Primrouzs]] (''Archibald Primrose''), britu politiķis (dzimis 1847. gadā) * [[3. augusts]]: **[[Emīls Berliners]] (''Emile Berliner''), amerikāņu izgudrotājs (dzimis 1851. gadā) **[[Torsteins Veblens]] (''Thorstein Veblen''), amerikāņu ekonomists (dzimis 1857. gadā) * [[6. augusts]] — [[Žans Batists Mimjagē]] (''Jean-Baptiste Mimiague''), franču paukotājs (dzimis 1871. gadā) * [[9. augusts]] — [[Valters Kacenšteins]] (''Walther Katzenstein''), vācu airētājs (dzimis 1878. gadā) * [[22. septembris]] — [[Rihards Zigmondi]] (''Richard Zsigmondy''), vācu ķīmiķis (dzimis 1965. gadā) * [[29. septembris]] — [[Džons Nikolass]] (''John Nicholas''), angļu futbolists (dzimis 1879. gadā) * [[3. oktobris]] — [[Gustavs Štrēzemanis]] (''Gustav Stresemann''), Vācijas kanclers (dzimis 1878. gadā) * [[28. oktobris]] — [[Bernhards fon Bīlovs]] (''Bernhard von Bülow''), vācu politiķis (dzimis 1849. gadā) * [[30. oktobris]] — [[Normens Pričards]] (''Norman Pritchard''), britu—indiešu vieglatlēts (dzimis 1875. gadā) * [[6. novembris]] — [[Makss fon Bādens]] (''Max von Baden''), Vācijas kanclers (dzimis 1867. gadā) * [[24. novembris]] — [[Žoržs Klemanso]] (''Georges Clemenceau''), franču politiķis, ārsts un žurnālists (dzimis 1841. gadā) * [[17. decembris]] — [[Teds Vailds]] (''Ted Wilde''), amerikāņu kinorežisors (dzimis 1889. gadā) * [[20. decembris]] — [[Emils Lubē]] (''Émile Loubet''), Francijas prezidents (dzimis 1838. gadā) {{pg2}} [[Kategorija:1929. gads| ]] snsw345wicmhwqgbaoo2xmwga23pynb 0 44068 4457394 4378599 2026-04-22T09:18:47Z ~2026-24595-24 144437 4457394 wikitext text/x-wiki '''Kārlis dāvidsons''' ir neliels femboys vīriešu vārds, kas savu popularitāti ieguvis no [[franki|franku]] [[ķēniņš|ķēniņa]] [[Kārlis Lielais|Kārļa Lielā]] ({{val|la|Carolus Magnus}}) vārda. Viens no izplatītākajiem [[latviešu personvārdi]]em. == Nozīme == Cēlies no [[senaugšvācu valoda]]s personvārda ''Charal'', kam [[lejasvācu valoda|lejasvācu valodā]] atbilst ''kerl'' ('brīvs vīrs').<ref>{{LKV|VIII|15 807}}</ref> == Izplatība Latvijā == Pēc Latvijas Republikas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem 2016. gada 31. decembrī Latvijā Latvijas Iedzīvotāju reģistrā bija reģistrētas 7339 personas ar vārdu ''Kārlis''.<ref>[http://www.pmlp.gov.lv/lv/sakums/statistika/personvardu-datu-baze/?id=137&query=k%C4%81rlis pmlp.gov.lv]{{Novecojusi saite}} datu bāzes stāvoklis uz: 31.12.2016.</ref> == Citās valodās == * Carolus (latīņu) * Charles ([[Šarls]], franču) * Charles ([[Čārlzs]], angļu) * Karl, Carl (Karls, vācu, dāņu, norvēģu, zviedru) * Carlo ([[Karlo]], itāļu) * Carlos ([[Karloss]], spāņu) * Kaarel (Kārels, igauņu) * Karol ([[Karols]], poļu) * Karel ([[Karels]], čehu) * Carlus, Séarlas (īru) * Károly (ungāru) * Карл (krievu) == Saīsinātie vārdi == * Chaz, Chad, Chip, Chuck, Charlie (angļu) * Kalle (igauņu, zviedru) * Carlito, Carlitos (spāņu) == Sieviešu vārdu formas == * [[Karla]] * [[Karlīne]], [[Karolīne]] * [[Šarlote]] == Cilvēki ar šādu vārdu == {{pamatraksts|Kārlis}} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Vīriešu vārdi]] gln65k2us2aavd1bh7ypw6vso533l25 4457398 4457394 2026-04-22T09:23:22Z Lasks 38532 Atcēlu [[Special:Contributions/~2026-24595-24|~2026-24595-24]] ([[User talk:~2026-24595-24|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4457394 4457398 wikitext text/x-wiki '''Kārlis''' ir vīriešu vārds, kas savu popularitāti ieguvis no [[franki|franku]] [[ķēniņš|ķēniņa]] [[Kārlis Lielais|Kārļa Lielā]] ({{val|la|Carolus Magnus}}) vārda. Viens no izplatītākajiem [[latviešu personvārdi]]em. == Nozīme == Cēlies no [[senaugšvācu valoda]]s personvārda ''Charal'', kam [[lejasvācu valoda|lejasvācu valodā]] atbilst ''kerl'' ('brīvs vīrs').<ref>{{LKV|VIII|15 807}}</ref> == Izplatība Latvijā == Pēc Latvijas Republikas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem 2016. gada 31. decembrī Latvijā Latvijas Iedzīvotāju reģistrā bija reģistrētas 7339 personas ar vārdu ''Kārlis''.<ref>[http://www.pmlp.gov.lv/lv/sakums/statistika/personvardu-datu-baze/?id=137&query=k%C4%81rlis pmlp.gov.lv]{{Novecojusi saite}} datu bāzes stāvoklis uz: 31.12.2016.</ref> == Citās valodās == * Carolus (latīņu) * Charles ([[Šarls]], franču) * Charles ([[Čārlzs]], angļu) * Karl, Carl (Karls, vācu, dāņu, norvēģu, zviedru) * Carlo ([[Karlo]], itāļu) * Carlos ([[Karloss]], spāņu) * Kaarel (Kārels, igauņu) * Karol ([[Karols]], poļu) * Karel ([[Karels]], čehu) * Carlus, Séarlas (īru) * Károly (ungāru) * Карл (krievu) == Saīsinātie vārdi == * Chaz, Chad, Chip, Chuck, Charlie (angļu) * Kalle (igauņu, zviedru) * Carlito, Carlitos (spāņu) == Sieviešu vārdu formas == * [[Karla]] * [[Karlīne]], [[Karolīne]] * [[Šarlote]] == Cilvēki ar šādu vārdu == {{pamatraksts|Kārlis}} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Vīriešu vārdi]] 64sgr16aezf1zbrc3q9jxc6lxrgijbc 0 51949 4457222 4391614 2026-04-21T19:37:48Z Baisulis 11523 /* Miruši */ +1....... 4457222 wikitext text/x-wiki '''15. aprīlis''' ir gada 105. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (106. diena [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 260 dienas. == Vārda dienas == [[Aelita]], [[Gastons (personvārds)|Gastons]] == Notikumi == * [[1850. gads]] — [[Sanfrancisko]] ieguva pilsētas tiesības. * [[1912. gads]] — britu pasažieru tvaikonis [[Titāniks]] nogrima [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļdaļā pulksten 2:20, divas stundas un četrdesmit minūtes pēc ietriekšanās [[aisbergs|aisbergā]]. Tikai 710 no 2224 pasažieriem un apkalpes izdzīvoja. * [[1915. gads]] — [[Pirmais pasaules karš]]: [[Kauja pie Ipras|Kaujā pie Ipras]] vācieši pirmo reizi rietumu frontē lietoja ķīmiskos ieročus un atkaroja pilsētas austrumu daļu. * [[1945. gads]] — [[Otrais pasaules karš]]: atbrīvota [[Bergenes-Belzenes koncentrācijas nometne]]. * [[1955. gads]] — [[Rejs Kroks]] atvēra pirmo [[McDonald's]] [[franšīze]]s [[ātrās apkalpošanas restorāns|ātrās apkalpošanas restorānu]]. * [[1966. gads]] — par [[Uganda]]s otro prezidentu kļuva [[Miltons Obote]]. * [[1970. gads Latvijā|1970. gads]] — atklāta [[Rīgas Sporta pils]]. * [[2005. gads]] — par [[Romas pāvests|Romas pāvestu]] kļuva [[Benedikts XVI]]. * [[2013. gads]] — [[Bostonas maratons|Bostonas maratona]] laikā notika divi [[Sprādzieni 2013. gada Bostonas maratonā|sprādzieni]], kuros gāja bojā 3 cilvēki un 246 cilvēki tika ievainoti. * [[2019. gads]] — [[Parīzes Dievmātes katedrāle|Parīzes Dievmātes katedrālē]] izcēlās [[Ugunsgrēks Parīzes Dievmātes katedrālē|ugunsgrēks]], kas radīja ievērojamus postījumus. * [[2020. gads]] — [[COVID-19 pandēmija]]: pasaulē ar ''COVID-19'' oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza {{sk|2000000}}. == Dzimuši == * [[1452. gads]] — [[Leonardo da Vinči]] (''Leonardo da Vinci''), itāļu arhitekts, anatomists, skulptors, inženieris, izgudrotājs, ģeometrijas pētnieks, zinātnieks, matemātiķis, mūziķis un gleznotājs (miris 1519. gadā) * [[1469. gads]] — [[Guru Nānaks Dēvs]] (ਗੁਰੂ ਨਾਨਕ ਦੇਵ, ''Guru Nanak Dev''), sikhisma dibinātājs un pirmais no desmit sikhisma guru (miris 1539. gadā) * [[1684. gads]] ([[Vecā un jaunā stila datumi|j.s]], pēc v.s. {{dat||4|5}}) — [[Katrīna I]] (''Екатерина I''), Krievijas imperatore (mirusi 1727. gadā) * [[1707. gads]] — [[Leonards Eilers]] (''Leonhard Euler''), Šveices matemātiķis un fiziķis (miris 1783. gadā) * [[1832. gads]] — [[Vilhelms Bušs]] (''Wilhelm Busch''), vācu mākslinieks (miris 1908. gadā) * [[1837. gads]] — [[Atis Kronvalds]], latviešu publicists, valodnieks, pedagogs (miris 1875. gadā) * [[1843. gads]] — [[Henrijs Džeimss]] (''Henry James''), ASV rakstnieks un literatūrkritiķis (miris 1916. gadā) * [[1856. gads]] — [[Žans Moreass]] (''Jean Moréas''), grieķu dzejnieks, kas rakstīja franču valodā (miris 1910. gadā) * [[1866. gads]] — [[Aleksis Mierlauks]] (Aleksis Frīdenfelds), latviešu teātra režisors un aktieris (miris 1943. gadā) * [[1869. gads]] — [[Pauls Probsts]] (''Paul Probst''), šveiciešu sporta šāvējs, olimpiskais čempions (miris 1945. gadā) * [[1871. gads]] — [[Harijs Van Bergens]] (''Harry Van Bergen''), amerikāņu burātājs (miris 1963. gadā) * [[1875. gads]]: ** [[Emīls Dirkems]] (''Émile Durkheim''), Francijas sociologs (miris 1917. gadā) ** [[Frīdrihs Vesmanis]], latviešu jurists un politiķis (miris 1941. gadā) * [[1885. gads]] — [[Francis Bēme]] (''Franz Böhme''), vācu ģenerālis (miris 1947. gadā) * [[1886. gads]] — [[Nikolajs Gumiļovs]] (''Николай Гумилёв''), krievu dzejnieks (miris 1921. gadā) * [[1894. gads]] (j.s., pēc v.s. {{dat||4|5}}) — [[Ņikita Hruščovs]] (''Никита Хрущёв''), PSRS vadītājs (miris 1971. gadā) * [[1907. gads]] — [[Nikolass Tinbergens]] (''Nikolaas Tinbergen''), Nīderlandes ornitologs, (miris 1988. gadā) * [[1912. gads]] — [[Kims Irsens]] (''김일성''), Ziemeļkorejas līderis (miris 1994. gadā) * [[1920. gads]] — [[Rihards fon Veiczekers]] (''Richard von Weizsäcker''), vācu politiķis (miris 2015. gadā) * [[1921. gads]] — [[Georgijs Beregovojs]] (''Георгий Береговой''), PSRS kosmonauts (miris 1995. gadā) * [[1925. gads Latvijā|1925. gads]] — [[Jurijs Rubenis]], latviešu inženieris un padomju politiķis (miris 2004. gadā) * [[1937. gads Latvijā|1937. gads]] — [[Uldis Pūcītis]], latviešu aktieris un kinorežisors (miris 2000. gadā) * [[1938. gads]] — [[Klaudija Kardināle]] (''Claudia Cardinale'') Tunisijā dzimusi itāļu aktrise * [[1941. gads Latvijā|1941. gads]] — [[Nora Cēsniece]], latviešu vitrāžiste (mirusi 2025. gadā) * [[1944. gads]] — [[Kunišige Kamamoto]] (釜本 邦茂), japāņu futbolists (miris 2025. gadā) * [[1945. gads]] — [[Revazs Dzodzuašvili]] (''რევაზ ძოძუაშვილი''), gruzīnu futbolists un treneris * [[1949. gads]] — [[Alla Pugačova]] (''Алла Пугачёва''), krievu estrādes dziedātāja * [[1951. gads]] — [[Džons Filipss]] (''John Phillips''), ASV kosmonauts * [[1955. gads]] — [[Dodi al Fajeds]] (عماد الدين محمد عبد المنعم الفايد, ''Dodi Al-Fayed''), Ēģiptē dzimis uzņēmējs (miris 1997. gadā) * [[1959. gads]] — [[Emma Tompsone]] (''Emma Thompson''), britu aktrise * [[1960. gads]] — [[Mihails Korņijenko]] (''Михаил Корниенко''), Krievijas kosmonauts * [[1965. gads]] — [[Soiči Noguči]] (野口聡, ''Noguchi Sōich''), Japānas kosmonauts * [[1971. gads]] — [[Ivo Rīegs]] (''Ivo Rüegg''), Šveices bobslejists * [[1976. gads Latvijā|1976. gads]] — [[Gatis Gūts]], latviešu bobslejists * [[1979. gads]] — [[Lūks Evanss]] (''Luke Evans''), Velsas aktieris un dziedātājs * [[1982. gads]] — [[Sets Rogens]] (''Seth Rogen''), kanādiešu—amerikāņu komiķis, aktieris, režisors un scenārists * [[1983. gads]] — [[Iļja Kovaļčuks]] (''Илья Ковальчук''), krievu hokejists * [[1987. gads Latvijā|1987. gads]] — [[Gatis Smukulis]], latviešu riteņbraucējs * [[1990. gads]] — [[Emma Votsone]] (''Emma Watson''), britu aktrise == Miruši == * [[1212. gads]] — [[Vsevolods Lielā Ligzda]] (''Всеволод Большое Гнездо''), Vladimiras liekņazs (dzimis 1154. gadā) * [[1558. gads]] — [[Roksolana]] (''Roxolana''), sultāna Suleimana I sieva (dzimusi ap 1500. gadu) * [[1765. gads]] — [[Mihails Lomonosovs]] (''Михаил Ломоносов''), krievu ķīmiķis, dzejnieks un vēsturnieks (dzimis 1711. gadā) * [[1865. gads]] — [[Abrahams Linkolns]] (''Abraham Lincoln''), ASV prezidents (dzimis 1809. gadā) * [[1888. gads]] — [[Metjū Arnolds]] (''Matthew Arnold''), britu dzejnieks un kritiķis (dzimis 1822. gadā) * [[1912. gads]] — [[Titāniks|Titānika]] katastrofā bājā gājušie: ** [[Džons Džeikobs Astors IV]] (''John Jacob Astor IV''), amerikāņu biznesmenis (dzimis 1864. gadā) ** [[Edvards Smits]] (''Edward Smith''), angļu kapteinis (dzimis 1850. gadā) * [[1942. gads]] — [[Roberts Mūzils]] (''Robert Musil''), Austrijas rakstnieks (dzimis 1880. gadā) * [[1944. gads]]: ** [[Džovanni Džentile]] (''Giovanni Gentile''), Itālijas filozofs (dzimis 1875. gadā) ** [[Nikolajs Vatutins]] (''Николай Ватутин''), PSRS ģenerālis (dzimis 1901. gadā) * [[1980. gads]] — [[Žans Pols Sartrs]] (''Jean-Paul Sartre''), franču rakstnieks (dzimis 1905. gadā) * [[1986. gads]] — [[Žans Ženē]] (''Jean Genet''), franču rakstnieks un politiskais aktīvists (dzimis 1910. gadā) * [[1990. gads]] — [[Grēta Garbo]] (''Greta Garbo''), zviedru kinoaktrise (dzimusi 1905. gadā) * [[1998. gads]] — [[Pols Pots]] (''Pol Pot''), Kambodžas Sarkano khmeru vadītājs (dzimis 1925. gadā) * [[2018. gads]]: ** [[Lī Ērmijs]] (''Lee Ermey''), amerikāņu aktieris un ASV Jūras kājnieku korpusa instruktors (dzimis 1944. gadā) ** [[brāļi Tavjāni|Vitorio Tavjāni]] (''Vittorio Taviani''), itāļu kinorežisors un scenārists (dzimis 1929. gadā) * [[2019. gads]] — [[Ouens Geriots]] (''Owen Garriott''), ASV kosmonauts (dzimis 1930. gadā) * [[2022. gads]] — [[Liza Šeridane]] (''Liz Sheridan''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1929. gadā) * [[2026. gads]] — [[Hosē Santamarija]] (''José Santamaría''), Urugvajas un Spānijas futbolists un treneris (dzimis 1929. gadā) {{Viss gads}} [[Kategorija:Aprīlis]] lv73d8pcljarite5m3nzjd0tld6alxt 0 52542 4457345 4418692 2026-04-22T07:05:47Z Biafra 13794 /* Notikumi */ +1 4457345 wikitext text/x-wiki '''21. aprīlis''' ir gada 111. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (112. diena [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 254 dienas. == Vārda dienas == [[Anastasija (personvārds)|Anastasija]], [[Marģers (personvārds)|Marģers]] == Notikumi == * [[753. gads p.m.ē.]] — [[Romuls un Rems]] dibināja [[Roma|Romu]] ([[Romas dibināšana|tradicionālais datums]]). * [[1509. gads]] — pēc [[Henrijs VIII Tjudors|Henrija VII]] nāves Anglijas tronī viņu nomainīja viņa dēls [[Henrijs VIII Tjudors|Henrijs VIII]]. * [[1894. gads]] — [[Norvēģija]] formāli pieņēma ''[[Krag-Jørgensen]]'' šauteni kā galveno ieroci savos bruņotajos spēkos, šis ierocis tika izmantots vēl gandrīz 50 gadus. * [[1944. gads]] — sievietes [[Francija|Francijā]] ieguva vēlēšanu tiesības. * [[1960. gads]] — oficiāli atklāta [[Brazīlija]]s jaunā galvaspilsēta [[Brazilja]]. * [[1967. gads]] — dažas dienas pirms parlamenta vēlēšanām [[Grieķija|Grieķijā]] pulkveža [[Jorgs Papadopuls|Jorga Papadopula]] vadībā veikts militārs apvērsums. * [[1987. gads]] — [[Tamililamas atbrīvošanas tīģeri]] tika vainoti par sprādziena sarīkošanu [[Šrilanka]]s pilsētā [[Kolombo]], nogalinot 106 cilvēkus. * [[1989. gads]] — [[Ķīna|ķīniešu]] studenti uzsāka protesta akciju [[Tiaņaņmeņa laukums|Tiaņaņmeņa laukumā]] [[Pekina|Pekinā]]. * [[1994. gads]] — [[astronoms]] [[Aleksandrs Volščans]] paziņoja par pirmās [[citplanēta]]s atklāšanu. * [[1996. gads]]. — [[Pirmais Čečenijas karš]]: [[Krievija]]s karaspēks ar aviācijas raķešu triecienu nogalināja pirmo [[Čečenijas Republika]]s [[Čečenijas prezidents|prezidentu]] [[Džohars Dudajevs|Džoharu Dudajevu]]. * [[1997. gads]]: ** ''[[Pegasus XL]]'' raķete kā sekundāro [[derīgā krava|kravu]] nogādāja kosmosā 24 cilvēku mirstīgās atliekas, kas iezīmēja pirmās [[bēres]] kosmosā. ** tika izlaista multimediju atskaņotāja ''[[Winamp]]'' pirmā versija. * [[2019. gads]] — [[Volodimirs Zelenskis]] tika ievēlēts par [[Ukraina]]s prezidentu [[2019. gada Ukrainas prezidenta vēlēšanas|vēlēšanu]] otrajā kārtā. * [[2021. gads]] — [[COVID-19 pandēmija]]: pasaulē inficēto skaitam tuvojoties otrajam maksimumam, [[Indija]] ziņoja par {{sk|315000}} inficēšanās gadījumiem 24 stundu laikā, kas bija lielākais vienas dienas skaits jebkurā pasaules vietā līdz šim brīdim. == Dzimuši == * [[1774. gads]] — [[Žans Batists Bio]] (''Jean-Baptiste Biot''), franču fiziķis (miris 1862. gadā) * [[1816. gads]] — [[Šarlote Brontē]] (''Charlotte Brontë''), angļu rakstniece (mirusi 1855. gadā) * [[1828. gads]] — [[Ipolits Tēns]] (''Hippolyte Taine''), franču kritiķis (miris 1893. gadā) * [[1864. gads]] — [[Makss Vēbers]] (''Max Weber''), vācu sociologs un politekonomists (miris 1920. gadā) * [[1865. gads]] — [[Erchercogs Oto]] (''Erzherzog Otto''), Austrijas erchercogs (miris 1906. gadā) * [[1870. gads]] — [[Aleksandrs Benuā]] (''Александр Бенуа''), krievu mākslinieks (miris 1960. gadā) * [[1879. gads]] — [[Moriss Verdonks]] (''Maurice Verdonck''), beļģu airētājs (miris 1968. gadā) * [[1915. gads]] — [[Entonijs Kvinns]] (''Anthony Quinn''), amerikāņu aktieris (miris 2001. gadā) * [[1922. gads Latvijā|1922. gads]] — [[Valentīns Skulme]], latviešu aktieris (miris 1989. gadā) * [[1924. gads Latvijā|1924. gads]] — [[Gunars Saliņš]], latviešu trimdas dzejnieks (miris 2010. gadā) * [[1926. gads]] — [[Elizabete II Vindzora|Elizabete II]] (''Queen Elisabeth II''), Apvienotās Karalistes karaliene (mirusi 2022. gadā) * [[1930. gads]] — [[Silvāna Mangano]] (''Silvana Mangano''), itāļu aktrise (mirusi 1989. gadā) * [[1932. gads]]: ** [[Lora Jakovļeva]] (''Лора Яковлева''), Krievijas šahiste (mirusi 2022. gadā) ** [[Eleina Meja]] (''Elaine May''), amerikāņu komiķe, režisore un aktrise * [[1946. gads]] — [[Klēra Denī]] (''Claire Denis''), franču kinorežisore * [[1959. gads]] — [[Igijs Pops]] (''Iggy Pop''), amerikāņu mūziķis un aktieris * [[1951. gads]]: ** [[Maikls Frīdmens]] (''Michael Freedman''), amerikāņu matemātiķis ** [[Maija Kūle]], latviešu filozofe * [[1957. gads Latvijā|1957. gads]]: ** [[Mariss Andersons]], latviešu sporta komentētājs un politiķis (miris 2021. gadā) ** [[Fostēns Aršanžs Tuadera]] (''Faustin-Archange Touadéra''), Centrālāfrikas Republikas politiķis * [[1959. gads]] — [[Roberts Smits]] (''Robert Smith''), britu mūziķis * [[1969. gads Latvijā|1969. gads]] — [[Juris Opuļskis]], latviešu hokejists * [[1973. gads Latvijā|1973. gads]] — [[Romāns Korovins]], Latvijas mākslinieks (miris 2026. gadā) * [[1979. gads]] — [[Džeimss Makevojs]] (''James McAvoy''), skotu kinoaktieris * [[1980. gads]] — [[Vinsents Lekavaljē]] (''Vincent Lecavalier''), Kanādas hokejists * [[1981. gads]] — [[Andrjus Mažutis]] (''Andrius Mažutis''), lietuviešu basketbolists * [[1992. gads]] — [[Isko]] (''Isco''), spāņu futbolists * [[2003. gads]] — [[Havi Simonss]] (''Xavi Simons''), nīderlandiešu futbolists == Miruši == * [[1109. gads]] — [[Kenterberijas Anselms]] (''Anselmus Cantuariensis''), Kenterberijas arhibīskaps (dzimis 1033. gadā) * [[1142. gads]] — [[Pjērs Abelārs]] (''Pierre Abélard''), franču teologs (dzimis 1079. gadā) * [[1509. gads]] — [[Henrijs VII Tjudors|Henrijs VII]] (''King Henry VII''), Anglijas karalis (dzimis 1457. gadā) * [[1552. gads]] — [[Petrs Apiāns]] (''Petrus Apianus''), vācu astronoms un kartogrāfs (dzimis 1495. gadā) * [[1699. gads]] — [[Žans Rasins]] (''Jean Racine''), franču dramaturgs (miris 1639. gadā) * [[1736. gads]] — [[Savojas princis Eižens]] (''Eugen von Savoyen''), austriešu karavadonis (dzimis 1663. gadā) * [[1834. gads]] — [[Aleksejs Arakčejevs]] (''Алексей Аракчеев''), krievu ģenerālis un valsts darbinieks (dzimis 1769. gadā) * [[1910. gads]] — [[Marks Tvens]] (''Mark Twain''), ASV rakstnieks (dzimis 1835. gadā) * [[1913. gads]] — [[Čārlzs Ņūtons Robinsons]] (''Charles Newton Robinson''), britu advokāts, rakstnieks, gemologs, paukotājs un jahtu braucējs (dzimis 1853. gadā) * [[1918. gads]] — [[Manfrēds fon Rihthofens]] (''Manfred von Richthofen''), vācu lidotājs (dzimis 1892. gadā) * [[1935. gads]] — [[Tadeuss Makkleins]] (''Thaddeus McClain''), amerikāņu vieglatlēts (dzimis 1878. gadā) * [[1938. gads]] — [[Muhameds Ikbāls]] (محمد اقبال), Pakistānas dzejnieks (dzimis 1877. gadā) * [[1939. gads Latvijā|1939. gads]] — [[Rihards Zariņš]], latviešu grafiķis (dzimis 1869. gadā) * [[1945. gads]] — [[Valters Models]] (''Walter Model''), vācu ģenerālfeldmaršals (dzimis 1891. gadā) * [[1946. gads]] — [[Džons Meinards Keinss]] (''John Maynard Keynes''), britu ekonomists (dzimis 1883. gadā) * [[1965. gads]] — [[Edvards Epltons]] (''Edward Appleton''), britu fiziķis (dzimis 1892. gadā) * [[1996. gads]] — [[Džohars Dudajevs]] (''Дуди Муса кант Джохар''), čečenu ģenerālis, politiķis (dzimis 1944. gadā) * [[1998. gads]] — [[Žans Fransuā Liotārs]] (''Jean-François Lyotard''), franču filozofs (dzimis 1924. gadā) * [[2000. gads]] — [[Džons Gilguds]] (''John Gielgud''), angļu aktieris (dzimis 1904. gadā) * [[2010. gads]] — [[Huans Antonio Samarančs]] (''Juan Antonio Samaranch''), spāņu sporta funkcionārs (dzimis 1920. gadā) * [[2020. gads Latvijā|2020. gads]] — [[Silvija Radzobe]], latviešu teātra kritiķe (dzimusi 1950. gadā) * [[2022. gads]]: ** [[Jānis Kušķis]], latviešu filologs (dzimis 1930. gadā) ** [[Žaks Perēns]] (''Jacques Perrin''), franču aktieris (dzimis 1941. gadā) * [[2024. gads Latvijā|2024. gads]] — [[Skaidrīte Darius]], latviešu horeogrāfe, folkloriste un sabiedriskā darbiniece (dzimusi 1927. gadā) * [[2025. gads]] — [[Francisks]] (''Franciscus''), Romas pāvests (dzimis 1936. gadā) {{Viss gads}} [[Kategorija:Aprīlis]] g8ecfq2wwhsxo5p0buj1p9qrwnvkw1l 4457420 4457345 2026-04-22T10:38:38Z Baisulis 11523 /* Notikumi */ : 4457420 wikitext text/x-wiki '''21. aprīlis''' ir gada 111. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (112. diena [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 254 dienas. == Vārda dienas == [[Anastasija (personvārds)|Anastasija]], [[Marģers (personvārds)|Marģers]] == Notikumi == * [[753. gads p.m.ē.]] — [[Romuls un Rems]] dibināja [[Roma|Romu]] ([[Romas dibināšana|tradicionālais datums]]). * [[1509. gads]] — pēc [[Henrijs VIII Tjudors|Henrija VII]] nāves Anglijas tronī viņu nomainīja viņa dēls [[Henrijs VIII Tjudors|Henrijs VIII]]. * [[1894. gads]] — [[Norvēģija]] formāli pieņēma ''[[Krag-Jørgensen]]'' šauteni kā galveno ieroci savos bruņotajos spēkos, šis ierocis tika izmantots vēl gandrīz 50 gadus. * [[1944. gads]] — sievietes [[Francija|Francijā]] ieguva vēlēšanu tiesības. * [[1960. gads]] — oficiāli atklāta [[Brazīlija]]s jaunā galvaspilsēta [[Brazilja]]. * [[1967. gads]] — dažas dienas pirms parlamenta vēlēšanām [[Grieķija|Grieķijā]] pulkveža [[Jorgs Papadopuls|Jorga Papadopula]] vadībā veikts militārs apvērsums. * [[1987. gads]] — [[Tamililamas atbrīvošanas tīģeri]] tika vainoti par sprādziena sarīkošanu [[Šrilanka]]s pilsētā [[Kolombo]], nogalinot 106 cilvēkus. * [[1989. gads]] — [[Ķīna|ķīniešu]] studenti uzsāka protesta akciju [[Tiaņaņmeņa laukums|Tiaņaņmeņa laukumā]] [[Pekina|Pekinā]]. * [[1994. gads]] — [[astronoms]] [[Aleksandrs Volščans]] paziņoja par pirmās [[citplanēta]]s atklāšanu. * [[1996. gads]] — [[Pirmais Čečenijas karš]]: [[Krievija]]s karaspēks ar aviācijas raķešu triecienu nogalināja pirmo [[Čečenijas Republika]]s [[Čečenijas prezidents|prezidentu]] [[Džohars Dudajevs|Džoharu Dudajevu]]. * [[1997. gads]]: ** ''[[Pegasus XL]]'' raķete kā sekundāro [[derīgā krava|kravu]] nogādāja kosmosā 24 cilvēku mirstīgās atliekas, kas iezīmēja pirmās [[bēres]] kosmosā. ** tika izlaista multimediju atskaņotāja ''[[Winamp]]'' pirmā versija. * [[2019. gads]] — [[Volodimirs Zelenskis]] tika ievēlēts par [[Ukraina]]s prezidentu [[2019. gada Ukrainas prezidenta vēlēšanas|vēlēšanu]] otrajā kārtā. * [[2021. gads]] — [[COVID-19 pandēmija]]: pasaulē inficēto skaitam tuvojoties otrajam maksimumam, [[Indija]] ziņoja par {{sk|315000}} inficēšanās gadījumiem 24 stundu laikā, kas bija lielākais vienas dienas skaits jebkurā pasaules vietā līdz šim brīdim. == Dzimuši == * [[1774. gads]] — [[Žans Batists Bio]] (''Jean-Baptiste Biot''), franču fiziķis (miris 1862. gadā) * [[1816. gads]] — [[Šarlote Brontē]] (''Charlotte Brontë''), angļu rakstniece (mirusi 1855. gadā) * [[1828. gads]] — [[Ipolits Tēns]] (''Hippolyte Taine''), franču kritiķis (miris 1893. gadā) * [[1864. gads]] — [[Makss Vēbers]] (''Max Weber''), vācu sociologs un politekonomists (miris 1920. gadā) * [[1865. gads]] — [[Erchercogs Oto]] (''Erzherzog Otto''), Austrijas erchercogs (miris 1906. gadā) * [[1870. gads]] — [[Aleksandrs Benuā]] (''Александр Бенуа''), krievu mākslinieks (miris 1960. gadā) * [[1879. gads]] — [[Moriss Verdonks]] (''Maurice Verdonck''), beļģu airētājs (miris 1968. gadā) * [[1915. gads]] — [[Entonijs Kvinns]] (''Anthony Quinn''), amerikāņu aktieris (miris 2001. gadā) * [[1922. gads Latvijā|1922. gads]] — [[Valentīns Skulme]], latviešu aktieris (miris 1989. gadā) * [[1924. gads Latvijā|1924. gads]] — [[Gunars Saliņš]], latviešu trimdas dzejnieks (miris 2010. gadā) * [[1926. gads]] — [[Elizabete II Vindzora|Elizabete II]] (''Queen Elisabeth II''), Apvienotās Karalistes karaliene (mirusi 2022. gadā) * [[1930. gads]] — [[Silvāna Mangano]] (''Silvana Mangano''), itāļu aktrise (mirusi 1989. gadā) * [[1932. gads]]: ** [[Lora Jakovļeva]] (''Лора Яковлева''), Krievijas šahiste (mirusi 2022. gadā) ** [[Eleina Meja]] (''Elaine May''), amerikāņu komiķe, režisore un aktrise * [[1946. gads]] — [[Klēra Denī]] (''Claire Denis''), franču kinorežisore * [[1959. gads]] — [[Igijs Pops]] (''Iggy Pop''), amerikāņu mūziķis un aktieris * [[1951. gads]]: ** [[Maikls Frīdmens]] (''Michael Freedman''), amerikāņu matemātiķis ** [[Maija Kūle]], latviešu filozofe * [[1957. gads Latvijā|1957. gads]]: ** [[Mariss Andersons]], latviešu sporta komentētājs un politiķis (miris 2021. gadā) ** [[Fostēns Aršanžs Tuadera]] (''Faustin-Archange Touadéra''), Centrālāfrikas Republikas politiķis * [[1959. gads]] — [[Roberts Smits]] (''Robert Smith''), britu mūziķis * [[1969. gads Latvijā|1969. gads]] — [[Juris Opuļskis]], latviešu hokejists * [[1973. gads Latvijā|1973. gads]] — [[Romāns Korovins]], Latvijas mākslinieks (miris 2026. gadā) * [[1979. gads]] — [[Džeimss Makevojs]] (''James McAvoy''), skotu kinoaktieris * [[1980. gads]] — [[Vinsents Lekavaljē]] (''Vincent Lecavalier''), Kanādas hokejists * [[1981. gads]] — [[Andrjus Mažutis]] (''Andrius Mažutis''), lietuviešu basketbolists * [[1992. gads]] — [[Isko]] (''Isco''), spāņu futbolists * [[2003. gads]] — [[Havi Simonss]] (''Xavi Simons''), nīderlandiešu futbolists == Miruši == * [[1109. gads]] — [[Kenterberijas Anselms]] (''Anselmus Cantuariensis''), Kenterberijas arhibīskaps (dzimis 1033. gadā) * [[1142. gads]] — [[Pjērs Abelārs]] (''Pierre Abélard''), franču teologs (dzimis 1079. gadā) * [[1509. gads]] — [[Henrijs VII Tjudors|Henrijs VII]] (''King Henry VII''), Anglijas karalis (dzimis 1457. gadā) * [[1552. gads]] — [[Petrs Apiāns]] (''Petrus Apianus''), vācu astronoms un kartogrāfs (dzimis 1495. gadā) * [[1699. gads]] — [[Žans Rasins]] (''Jean Racine''), franču dramaturgs (miris 1639. gadā) * [[1736. gads]] — [[Savojas princis Eižens]] (''Eugen von Savoyen''), austriešu karavadonis (dzimis 1663. gadā) * [[1834. gads]] — [[Aleksejs Arakčejevs]] (''Алексей Аракчеев''), krievu ģenerālis un valsts darbinieks (dzimis 1769. gadā) * [[1910. gads]] — [[Marks Tvens]] (''Mark Twain''), ASV rakstnieks (dzimis 1835. gadā) * [[1913. gads]] — [[Čārlzs Ņūtons Robinsons]] (''Charles Newton Robinson''), britu advokāts, rakstnieks, gemologs, paukotājs un jahtu braucējs (dzimis 1853. gadā) * [[1918. gads]] — [[Manfrēds fon Rihthofens]] (''Manfred von Richthofen''), vācu lidotājs (dzimis 1892. gadā) * [[1935. gads]] — [[Tadeuss Makkleins]] (''Thaddeus McClain''), amerikāņu vieglatlēts (dzimis 1878. gadā) * [[1938. gads]] — [[Muhameds Ikbāls]] (محمد اقبال), Pakistānas dzejnieks (dzimis 1877. gadā) * [[1939. gads Latvijā|1939. gads]] — [[Rihards Zariņš]], latviešu grafiķis (dzimis 1869. gadā) * [[1945. gads]] — [[Valters Models]] (''Walter Model''), vācu ģenerālfeldmaršals (dzimis 1891. gadā) * [[1946. gads]] — [[Džons Meinards Keinss]] (''John Maynard Keynes''), britu ekonomists (dzimis 1883. gadā) * [[1965. gads]] — [[Edvards Epltons]] (''Edward Appleton''), britu fiziķis (dzimis 1892. gadā) * [[1996. gads]] — [[Džohars Dudajevs]] (''Дуди Муса кант Джохар''), čečenu ģenerālis, politiķis (dzimis 1944. gadā) * [[1998. gads]] — [[Žans Fransuā Liotārs]] (''Jean-François Lyotard''), franču filozofs (dzimis 1924. gadā) * [[2000. gads]] — [[Džons Gilguds]] (''John Gielgud''), angļu aktieris (dzimis 1904. gadā) * [[2010. gads]] — [[Huans Antonio Samarančs]] (''Juan Antonio Samaranch''), spāņu sporta funkcionārs (dzimis 1920. gadā) * [[2020. gads Latvijā|2020. gads]] — [[Silvija Radzobe]], latviešu teātra kritiķe (dzimusi 1950. gadā) * [[2022. gads]]: ** [[Jānis Kušķis]], latviešu filologs (dzimis 1930. gadā) ** [[Žaks Perēns]] (''Jacques Perrin''), franču aktieris (dzimis 1941. gadā) * [[2024. gads Latvijā|2024. gads]] — [[Skaidrīte Darius]], latviešu horeogrāfe, folkloriste un sabiedriskā darbiniece (dzimusi 1927. gadā) * [[2025. gads]] — [[Francisks]] (''Franciscus''), Romas pāvests (dzimis 1936. gadā) {{Viss gads}} [[Kategorija:Aprīlis]] 9njpbnh89gdvin29xwlutsf3u9sk0h4 0 58070 4457405 4307673 2026-04-22T09:33:47Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457405 wikitext text/x-wiki {{Augstskolas infokaste |nosaukums = Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija |attēls = Jvlma-logo-1.png |attēla_nos = Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas logo |att_izm = 200px |att_apraksts = |moto = |dibin = 1919 |valsts = Latvija |valsts_en = Latvia |vieta = [[Rīga]], Kr. Barona iela 1 |tips = Valsts augstskola |dotācijas = |rektors = Ilona Meija |pasniedz = 116 (2023)<ref name="Pārskats2023-24">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.jvlma.lv/data/doc_kvalitates_vadiba/gada-parskats-jvlma-2023-2024.pdf |title=Pārskats par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas darbību 2023./2024. akadēmiskajā gadā |access-date={{dat|2025|07|14||bez}}}}</ref> |studenti = 552 (2023)<ref name="Pārskats2023-24" /> |asociācijas = |trangs = |arangs = |mlapa = http://www.jvlma.lv }} [[Attēls:Jāzeps Vītols Latvian Academy of Music.JPG|thumbnail|Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija]] '''Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija''' ir specializēta valsts [[augstskola]] Latvijā, kuras darbības pamatvirziens ir sniegt profesionālo un akadēmisko izglītību [[mūzika]]s vēsturē un teorijā, tā ir vienīgā šāda profila augstskola Latvijā. Tā ir viena no vecākajām Latvijas augstskolām – to dibināja 1919. gadā kā '''Latvijas Konservatoriju'''. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 1991. gadā [[konservatorija]]s nosaukumu nomainīja uz Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas nosaukumu. Akadēmijā mācās apmēram 550 studentu, strādā 116 mācībspēku. JVLMA viesojušies un snieguši meistarklases [[Mstislavs Rostropovičs]], [[Kšištofs Pendereckis]], [[Arvo Perts]], [[Stīvs Reihs]], [[Mariss Jansons]], [[Nikolā Baldiru]], [[Leifs Segerstams]], [[Reijers Dorrestejns]], [[Bārbrū Marklunda]], [[Volfgangs Kloss]], [[Ēriks van Nevels]], [[Marija Klīgele]], [[Kevins Bobo]], [[Maikls Volfs]] un citi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jvlma.lv/latvian/page/950.html |title=Akadēmija skaitļu un faktu valodā |access-date={{dat|2008|06|28||bez}} |archive-date={{dat|2008|07|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080702155306/http://www.jvlma.lv/latvian/page/950.html }}</ref> == Vēsture == 1919. gada 20. augustā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabineta]] sēdē [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] par Latvijas Konservatorijas direktoru iecēla profesoru [[Jāzeps Vītols|Jāzepu Vītolu]]. Konservatorija ieguva bijušās Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzijas telpas Suvorova (tagadējā [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona]]) ielā 1. 1919. gada septembrī Konservatorijas pedagogu padome sāka darbu, un novembrī, neraugoties uz [[Bermontiāde|bermontiādi]], konservatorija uzsāka darbu un atvēra piecas fakultātes: Kompozīcijas, teorijas un ērģeļu, Dziedāšanas, Klavieru, Stīgu instrumentu, Pūšamo un sitaminstrumentu. Oficiālā akadēmijas atklāšana notika 1920. gada 11. janvārī. Pirmā mācību gada beigas tā noslēdza ar 34 pedagogiem un 367 audzēkņiem. Absolventu-brīvmākslinieku vidū bija daudzas nākošās skatuves zvaigznes un talanti, kuri aktivizēja mūzikas dzīvi arī citur Latvijā, dibināja mūzikas skolas un tautas konservatorijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jvlma.lv/akademija/vesture|title=Vēsture|last=JVLMA|website=Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|access-date=2025-07-14|language=lv}}</ref> Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] Latvijas Konservatorijā tika nodibinātas jaunas nodaļas – Kordiriģēšanas (1944), Muzikoloģijas (1947), Mūzikas skolotāju (1966) un Horeogrāfijas (1977). Kādu laiku konservatorijā darbojās arī Teātra nodaļa un Kultūrdarbinieku nodaļa, epizodiski – Estrādes orķestra vadītāju un Militāro orķestru diriģēšanas klase. === Nosaukumi === * Latvijas Konservatorija (1919—1958) * Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorija (1958—1991) * Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (1991—pašlaik) === Rektori === * [[Jāzeps Vītols]] (1919—1935) * [[Pauls Jozuus]] (1935—1937) * [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]] (1944—1948) * [[Jēkabs Mediņš]] (1948—1950) * [[Jānis Ozoliņš (komponists)|Jānis Ozoliņš]] (1951—1977) * [[Imants Kokars]] (1977—1990) * [[Juris Karlsons (komponists)|Juris Karlsons]] (1990—2007) * [[Artis Sīmanis]] (2007—2017) * [[Guntars Prānis]] (2017—2024) * [[Ilona Meija]] (2024—pašlaik) == Studiju programmas == JVLMA divos studiju virzienos – Mākslas un Izglītības un pedagoģijas – piedāvā septiņas studiju programmas četros dažādos augstākās izglītības līmeņos:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jvlma.lv/studijas/studiju-nozares|title=Studiju programmas|last=JVLMA|website=Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|access-date=2025-07-14|language=lv}}</ref> 1) Studiju virzienā "Mākslas": * "Mūzika un skatuves māksla" (profesionālā bakalaura un profesionālā maģistra studiju programmās); * "Muzikoloģija" (akadēmiskā maģistra un akadēmiskā doktora studiju programmās); * "Mākslas" (kopīgā profesionālā doktora studiju programma, īsteno kopā ar [[Latvijas Mākslas akadēmija|Latvijas Mākslas akadēmiju]] un [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmiju]]). 2) Studiju virzienā "Izglītība un pedagoģija" * "Mūzikas, dejas, mākslas profesionālās ievirzes un interešu izglītības skolotājs" (īsā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programma); * "Mūzikas, teātra mākslas, dejas, vizuālās mākslas skolotājs" (profesionālā bakalaura studiju programma). == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.jvlma.lv JVLMA mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080618215710/http://www.jvlma.lv/ |date={{dat|2008|06|18||bez}} }} {{LV augstskolas}} {{Baltijas valstu universitātes}} {{Autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Akadēmijas Latvijā]] [[Kategorija:Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija| ]] [[Kategorija:Mūzikas augstskolas]] njmlr2cdnqafdm5gp4ry6xwe1tbx8rh 0 58474 4457431 3752560 2026-04-22T11:31:42Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457431 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 240px | attēls = California-Condor3-Szmurlo edit.jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Aves | klase_lv = Putni | kārta = <!-- Zinātniekiem par šo dzīvnieku dzimtas piederību kādai konkrētai putnu kārtai nav vienprātības --> | kārta_lv = | dzimta = Cathartidae | dzimta_lv = Amerikas grifi | ģints = Gymnogyps | ģints_lv = Kalifornijas kondori | ģints_r = Kalifornijas kondors | suga = G. californianus | suga_lv = Kalifornijas kondors | izplatība = [[Attēls:Gymnogyps californianus.svg|250px]]<br />Kalifornijas kondora izplatības areāls iekrāsots zaļā krāsā. | binomial = Gymnogyps californianus <small>([[Džordžs Šovs (biologs)|Shaw]], 1797)</small> | sinonīmi = * ''Vultur californianus'' * ''Gymnogyps amplus'' | kategorijas = nē }} '''Kalifornijas kondors''' (''Gymnogyps californianus'') ir [[Amerikas grifi|Amerikas grifu]] dzimtas (''Cathartidae'') [[putns]]. Tā ir vienīgā [[suga]] tāda paša nosaukuma ģintī.<ref>Vēl no kondoriem ir [[Andu kondors]], bet tas pieder pie citas ģints</ref> Pašlaik Kalifornijas kondors apdzīvo nelielu apvidu ap [[Lielais kanjons|Lielo kanjonu]], [[Kalifornija]]s rietumkrasta kalnus un [[Lejaskalifornija]]s (''Baja California'') ziemeļus. Tas mājo kalnos un klinšainās vietās, kur aug [[krūmi]], [[skujkoki|skujkoku]] meži un [[ozols|ozolu]] audzes.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.iucnredlist.org/details/106003821/0 |title=IUCN: Gymnogyps californianus |access-date={{dat|2013|02|02||bez}} |archive-date={{dat|2013|04|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130420125726/http://www.iucnredlist.org/details/106003821/0 }}</ref> Lai saglabātu Kalifornijas kondoru, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] valdība 1987. gadā nolēma noķert pēdējos 22 savvaļā dzīvojošos kondorus. [[Sandjego]] un [[Losandželosa]]s [[zooloģiskais dārzs|zooloģiskajos dārzos]], izmantojot noķertos putnus, tika veikta kondoru pavairošanas programma. To skaits lēnām pieauga un 1991. gadā pirmie nebrīvē audzētie Kalifornijas kondori tika reintroducēti savvaļā. Šī ir viena no visretāk sastopamajām putnu sugām pasaulē. Savvaļas populācijā 2012. gadā tika saskaitīti 226 īpatņi, papildus zoodārzos mājo 179 Kalifornijas kondori.<ref>[http://www.oregonlive.com/environment/index.ssf/2012/05/california_condors_hit_a_miles.html California condors hit a milestone -- a population of 405 -- after nearly going extinct]</ref> Kalifornijas kondors ir nozīmīgs tēls daudzu [[Amerika]]s pamatiedzīvotāju [[mitoloģija|mitoloģijā]]. == Sistemātikas izmaiņas == [[Attēls:Gymnogyps californianus -San Diego Zoo-8a.jpg|thumb|left|180px|Kalifornijas kondors ilgu laiku tika sistematizēts [[stārķveidīgie|stārķveidīgo kārtā]], bet pēdējos gados, balstoties uz [[DNS]] pētījumiem, sistemātika ir mainīta]] [[Attēls:Kondor1 groß.jpg|thumb|left|180px|Kalifornijas kondora kakla un galvas ādas krāsa var izmainīties atkarībā no putna emocionālā stāvokļa]] Ilgu laiku Amerikas grifu dzimtas sugas tika sistematizētas [[stārķveidīgie|stārķveidīgo kārtā]], tomēr [[Dienvidamerika]]s zinātnieki, balstoties uz pēdējo gadu [[DNS]] pētījumiem, šos putnus ir izņēmuši no stārķveidīgo kārtas un sistematizē kārtā — ''[[Incertae sedis]]'', kas nozīmē, ka kārta nav zināma. Tā varētu būt vai nu [[vanagveidīgie|vanagveidīgo kārta]] vai [[Amerikas grifi|katartidveidīgo]] kārta, kas jānoskaidro turpmākajos pētījumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.museum.lsu.edu/~Remsen/SACCBaseline.html |title=A classification of the bird species of South America |access-date={{dat|2007|10|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090302073659/http://www.museum.lsu.edu/~Remsen/SACCBaseline.html |archivedate={{dat|2009|03|02||bez}} }}</ref> == Izskats un īpašības == Pieauguša Kalifornijas kondora apspalvojums ir gandrīz viscauri melns, izņēmums ir balto spalvu trīsstūrveida laukumi spārnu apakšā. Tam ir pelēkas kājas, ziloņkrāsas [[knābis]] un ap kakla pamatni tam ir pūkainu spalvu apkaklīte melnā [[krāsa|krāsā]]. Tā [[acis]] ir sarkanbrūnas.<ref name=all>[http://www.allaboutbirds.org/guide/California_Condor/lifehistory All about birds: California Condor]</ref> Jaunie putni ir tumši pelēkbrūni, bet to galvas ir gandrīz melnas. Laukums spārnu apakšā, kas pieaugušajiem kondoriem ir [[Baltā krāsa|balts]], jaunajiem putniem ir gaiši pelēks.<ref name=lif>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.birdlife.org/datazone/speciesfactsheet.php?id=3821 |title=Bird Life: CRCalifornia Condor Gymnogyps californianus |access-date={{dat|2013|02|01||bez}} |archive-date={{dat|2016|10|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20161013193532/http://www.birdlife.org/datazone/speciesfactsheet.php?id=3821 }}</ref> Kalifornijas kondoram kā lielākajai daļai [[maitas putni|maitas putnu]] [[galva]] un [[kakls]] ir gandrīz kaili. Tādējādi pēc barošanās nosmērētā [[āda]] ātri izžūst un tiek sterilizēta ar [[ultravioletie stari|ultravioletajiem stariem]]. Atkarībā no putna emocionālā stāvokļa tā kakla un galvas āda var mainīt krāsu, ļaujot Kalifornijas kondoriem savā starpā šādi sazināties.<ref name=cool>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ventanaws.org/species_condors_coolfacts/ |title=Cool Facts: California Condors |access-date={{dat|2013|02|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080720163215/http://www.ventanaws.org/species_condors_coolfacts |archivedate={{dat|2008|07|20||bez}} }}</ref> Ādas krāsa var mainīties no gandrīz baltas un dzeltenas līdz spilgti sarkan-oranžai vai rozā.<ref name=all/> Kalifornijas kondoram kā visiem [[Amerikas grifi]]em nav spējas izdot vokālas skaņas, tas spēj tikai šņākt, gurkstēt un klakšķināt mēli.<ref>Synder, Noel; Synder, Helen (2000). The California Condor: A Saga of Natural History & Conservation. San Diego, California: Academic Press. pp. 5. {{ISBN|0-12-654005-5}}.</ref> [[Attēls:Condor in flight.JPG|thumb|180px|Spārnu apakšā Kalifornijas kondoram ir baltu spalvu trīsstūris]] [[Attēls:Condors-1.jpg|thumb|180px|Kalifornijas kondori apkopj viens otra galvas ādu]] [[Attēls:Gymnogyps californianus -near Hopper Mountain National Wildlife Refuge, California, USA -adult and chick-8 (1).jpg|thumb|180px|Kalifornijas kondora ligzda alā, attēlā viens no vecākiem ar 1 mēnesi vecu cālēnu]] Kalifornijas kondors ir viens no lielākajiem lidojošiem [[Ziemeļamerika]]s putniem. Par to lielāki un smagāki ir tikai [[Ziemeļamerikas ziemeļu gulbis]] (''Cygnus buccinator'') un [[paugurknābja gulbis]] (''Cygnus olor''). Garāki ķermeņi ir arī [[Amerikas baltais pelikāns|Amerikas baltajam pelikānam]] (''Pelecanus erythrorhynchos'') un [[Amerikas dzērve]]i (''Grus americana''). Kalifornijas kondora tumšo siluetu debesīs ar platajiem spārniem ir viegli sajaukt ar nelielu lidmašīnu.<ref name=nil>Nielsen, John (2006). Condor: To the Brink and Back—The Life and Times of One Giant Bird. New York: Harper Perennial. {{ISBN|978-0-06-008862-0}}.</ref> Atšķirībā no citiem [[plēsīgie putni|plēsīgajiem putniem]] [[tēviņš|tēviņi]] ir nedaudz lielāki nekā [[mātīte]]s, bet tā ir vienīgā abu dzimumu atšķirība.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.acecoinage.com/californiacondor.html |title=Ace Coinage: California Condor |access-date={{dat|2013|02|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160306000415/http://www.acecoinage.com/californiacondor.html |archivedate={{dat|2016|03|06||bez}} }}</ref> Kopējais ķermeņa lielums ir 109—140 [[Centimetrs|cm]], [[spārnu plētums]] 2,49—3 [[Metrs|m]], svars 7—14,1 [[Kilograms|kg]], bet visbiežāk tie sver 8—9 kg.<ref name=lif/><ref>Raptors of the World by Ferguson-Lees, Christie, Franklin, Mead & Burton. Houghton Mifflin (2001), {{ISBN|0-618-12762-3}}</ref> Reizēm tiek ziņots par milzīgiem Kalifornijas kondoriem, kuru spārnu plētums ir 3,4 m, tomēr patiesi fiksētais lielākais spārnu plētums ir bijis 3,05 m.<ref>Wood, Gerald (1983). The Guinness Book of Animal Facts and Feats. {{ISBN|978-0-85112-235-9}}.</ref> Kalifornijas kondora vidējais pirksts ir daudz garāks kā pārējie [[pirksti]], bet aizmugurējais pirksts ir vāji attīstīts. Pirksti ir taisni, nagi nav asi un pēdas ir piemērotas iešanai, nevis ķeršanai un sagrābšanai. Šī morfoloģiskā iezīme ir līdzīga ar [[stārķi]]em.<ref>Cracraft, J. et al. 2004. Phylogenetic relationships among modern birds (Neornithes): toward an avian tree of life. pp. 468–489 in Assembling the tree of life (Cracraft, J. and Donoghue, M. J. eds.). Oxford University Press, New York. {{ISBN|0-19-517234-5}}.</ref> == Uzvedība == Kalifornijas kondors bieži novērojams stāvu klinšu vai lielu [[koks|koku]] tuvumā. Katram putnam ir ļoti liela teritorija, kuru tas apseko, meklējot barību. Dienā tas var nolidot līdz 250 [[Kilometrs|km]]. Kondora lidojums ir majestātisks un mierīgs. Tas spārnus galveno kārt vicina, paceļoties un nolaižoties. Sasnieguši zināmu augstumu, tie izmanto siltās [[gaiss|gaisa]] straumes, veicot kilometriem garas distances planējot un ne reizes nesasitot spārnus. Kalifornijas kondors ir ātrs lidotājs, un tas spēj sasniegt ātrumu 90 km/h. Toties augstumā tas spēj pacelties līdz 4600 metriem.<ref name=eco>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ecos.fws.gov/speciesProfile/profile/speciesProfile.action?spcode=B002 |title=California condor (Gymnogyps californianus) |access-date={{dat|2013|02|02||bez}} |archive-date={{dat|2013|01|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130127172150/http://ecos.fws.gov/speciesProfile/profile/speciesProfile.action?spcode=B002 }}</ref> Nakšņot vai atpūsties tam patīk augstu izceltās vietās — uz kādas klints vai liela koka. Kalifornijas kondoram ir ilgs mūžs un tas var nodzīvot līdz 60 gadiem.<ref name=san>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sandiegozoo.org/animalbytes/t-condor.html |title=San Diego Zoo: California Condor |access-date={{dat|2013|02|02||bez}} |archive-date={{dat|2003|08|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20030803211953/http://www.sandiegozoo.org/animalbytes/t-condor.html }}</ref> Ja tam izdodas sasniegt pieauguša putna vecumu, tad Kalifornijas kondoram tikpat kā nav ienaidnieku, izņemot [[cilvēks|cilvēkus]].<ref name=san/> Ik pa laikam šim lielajam putnam patīk nopeldēties un tas stundām ilgi dienā ar knābi tīra savas [[spalva]]s.<ref name=eco/> Lai atvēsinātos un samazinātu ķermeņa [[temperatūra|temperatūru]] un lai dezinficētu kājas, tas urinē uz tām tieši virsū.<ref name=cool/> Kalifornijas kondoru grupā ir labi attīstīta bara struktūra un savstarpējā saziņa. Hierarhiju var labi novērot, kad bars barojas pie vienas maitas. Dominējošie putni ēd pirmie un izvēlas labākos gabalus, viegli padzenot malā pārējos.<ref name=bree>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fws.gov/hoppermountain/cacondor/condorbehavior.html |title=California Condor: Breeding, feeding and social hierarchy |access-date={{dat|2007|04|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070416212803/http://www.fws.gov/hoppermountain/cacondor/condorbehavior.html |archivedate={{dat|2007|04|16||bez}} }}</ref> == Barošanās == Kalifornijas kondors ir [[maitēdājs]] un labprātāk barojas ar lielu dzīvnieku [[maita|maitu]], piemēram, [[liellopi]]em, [[brieži]]em, [[kazas|kazām]], [[aitas|aitām]], [[ēzeļi]]em, [[zirgi]]em, [[cūkas|cūkām]], [[lāči]]em un [[puma|pumām]]. Protams, ja barības trūkst, tie barojas arī ar mazāku dzīvnieku maitu, piemēram, [[truši]]em un [[koijoti]]em. [[okeāns|Okeāna]] piekrastē tie barojas arī ar lielo jūras [[zīdītājs|zīdītāju]] vai [[zivis|zivju]] maitu, piemēram, [[vaļi]]em, [[Kalifornijas jūras lauva|Kalifornijas jūras lauvām]] un [[Lasis|lašiem]]. Putnu un rāpuļu maitu tie ēd ļoti reti. Tā kā Kalifornijas kondoram nav attīstīta [[oža]] kā tas ir [[katartas|katartām]], tad tas bieži seko tām, lai atrastu barību. Pie vienas maitas barojoties dažādām maitēdāju sugām, Kalifornijas kondors ir dominējošā pozīcijā. Vienīgie, kas ignorē kondoru, ir [[lāči]] un [[klinšu ērglis]], kas, lai arī mazāks augumā, nebaidās iesaistīties cīņā ar lielo maitas putnu. Kalifornijas kondors nebarojas katru dienu, tam no vienas barošanās līdz nākamajai paiet vairākas dienas vai pat 2 nedēļas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ventanaws.org/species_condors_history/ |title=California Condor Life History |access-date={{dat|2013|02|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070730113425/http://www.ventanaws.org/species_condors_history/ |archivedate={{dat|2007|07|30||bez}} }}</ref> Vienā reizē tas var apēst 1—1,5 kg [[gaļa]]s. == Ligzdošana == Kalifornijas kondors dzimumbriedumu sasniedz 6 gadu vecumā.<ref name=eco/> Lai piesaistītu mātītes uzmanību, tēviņa galvas un kakla āda kļūst sarkana, turklāt tas piepūšas, izvēršot kakla spalvu apkaklīti. Tad tas izvērš spārnus un lēnām tuvojas mātītei. Ja mātīte noliec galvu, tas nozīmē, ka tā ir pieņēmusi tēviņu. Pāris tiek izveidots uz mūžu.<ref name=bree/> Ligzdošanas vieta tiek izvēlēta alā vai uz kādas klints pārkares, vai arī lielas [[sekvoja]]s dobumā. Ligzda kā visiem Amerikas grifiem netiek būvēta. Kalifornijas kondoram patīk, ja ligzdas tuvumā ir kāds liels koks, kurā nakšņot. Mātīte dēj 1 [[ola|olu]] katru otro gadu. Ola tiek izdēta laikā no janvāra sākuma līdz aprīļa beigām. Tās svars ir 280 g, garums 90—120 mm, platums apmēram 67 mm. Ja ola vai cālēns iet bojā, vecāki atkārto perējumu. Zinātnieki izmanto šo kondoru īpašību, lai pārim atņemtu pirmo izdēto olu un to izperētu mākslīgi inkubatorā.<ref name=nil/> Olu perē abi vecāki. Inkubācijas periods ilgst 53—60 dienas. No olas cālēns izlien pakāpeniski, reizēm tas aizņem 1 nedēļu.<ref name=cool/> Mazuļus sedz gaiši pelēkas pūkas līdz tie sasniedz pieauguša putna lielumu. Lidot tie sāk pēc 5—6 mēnešiem, bet paliek kopā ar vecākiem līdz sasniedz 2 gadu vecumu. Parasti šajā laikā vecāki uzsāk perēt nākamo dējumu.<ref name=all/> Kalifornijas kondoru olas visbiežāk apdraud [[krauklis]], bet mazuļus [[klinšu ērglis]] un [[lāči]]. == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commons|Gymnogyps californianus|Kalifornijas kondors}} * [https://web.archive.org/web/20160304221804/http://ipp.lv/node/488 Kalifornijas kondors] * [http://www.defenders.org/california-condor/basic-facts Basic Facts of California Condor] * [https://web.archive.org/web/20070808215527/http://www.fws.gov/hoppermountain/cacondor/FAQ.html Why spend so much money on saving the California condor?] * [http://ucmexus.ucr.edu/publications/n40Sp03/condors.html Condors to take flight in Baja Sierras] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170622040112/http://ucmexus.ucr.edu/publications/n40Sp03/condors.html |date={{dat|2017|06|22||bez}} }} * [http://www.sbcondors.com/sb-zoo-condors/faq/#14 FAQ About California Condors] * [https://web.archive.org/web/20110204090120/http://cacondorconservation.org/2009/06/ Condor Chick Hatches in Mexican Wilderness] [[Kategorija:Amerikas grifi]] [[Kategorija:Ziemeļamerikas putni]] fa9mhsp9d02j8i4vj2635mndcja13ij 0 59479 4457078 4412630 2026-04-21T12:39:25Z Ivario 51458 4457078 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|[[Rīga]]s pilsētas apkaimi|Bukulti|Bukulti}} {{Pilsētas daļas infokaste | nosaukums = Bukulti | attels = [[Attēls:Jaunciema gatve.jpg|250px]] | paraksts = [[Jaunciema gatve]] Bukultos. Kreisajā pusē [[Bukultu mežs]], labajā - bijusī [[Rīgas TEC I|TEC I]] [[kūdra]]s glabātuve. | karte = [[Attēls:Bukulti karte.png|250px]] | paraksts2 = | pilseta = [[Attēls:Flag of Riga.gif|24px|border]] [[Rīga]] | priekspilseta = [[Vidzemes priekšpilsēta]] | apaksrajoni = | platiba = 5,183 km² | iedzivotaju_skaits = 610 ([[2025. gads|2025]]) | iever_celtnes = | udenstilpnes = | parki = | autobuss = [[29. autobusu maršruts (Rīga)|29.]] | trolejbuss = | tramvajs = | mikroautobuss = | cits = | pasta_indekss = | areja_saite = [http://www.apkaimes.lv/sakums/bukulti/ apkaimes.lv] }} '''Bukulti''' ir [[Rīga]]s apkaime [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]]. Bukultu apkaime atrodas [[Rīga|Rīgas pilsētas]] austrumu daļā [[Ķīšezers|Ķīšezera]] dienvidaustrumu piekrastē ap [[Juglas kanāls|Juglas kanālu]]. Tā robežojas ar [[Suži (Rīga)|Sužu]], [[Berģi (Rīga)|Berģu]] un [[Jugla (Rīga)|Juglas]] apkaimēm, kā arī ar [[Bukulti (Garkalnes pagasts)|Bukultu ciemu]] [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Garkalnes pagasts|Garkalnes pagastā]] apkaimes ziemeļaustrumu daļā. Bukultu apkaimes robežas ir pilsētas robeža, Brīvības gatve, Miltiņpunga, [[Jugla (Ķīšezera pieteka)|Jugla]], [[Ķīšezers]], Pils kakts, Klipiņdūcka, līnija caur Jaunciema dabas liegumu. Bukultu apkaimes kopējā platība ir 5,183 km², kas aptuveni atbilst vidējam apkaimes platības rādītājam [[Rīga|Rīgā]]. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 11 109 metri. Bukultu apkaimē galvenā apdzīvotā vieta ir Bukulti, kas atrodas apkaimes austrumu daļā pie [[Juglas kanāls|Juglas kanāla]]. Savukārt apkaimes Z daļa izvietotas atsevišķas savrupmājas, bet rūpnieciska rakstura teritorijas apkaimes dienvidaustrumu daļā pie Jaunciema gatves un teritorijā starp dzelzceļu un Brīvības gatvi. Pašreiz apkaimei ir periferiāls piepilsētas raksturs un tās teritorija pārsvarā nav uzskatāma par funkcionāli savstarpēji saistītu. Kā vienojošais elements pastāv Jaunciema gatve, bet apkaimes dienvidu daļā izvietotā dzelzceļa līnija daļēji šķeļ šo apkaimi, un tās teritorijā novietotais kultūras nams "Berģi" un doktorāts fiziski pat ir efektīvāk saistīti ar Berģu, nevis Bukultu apkaimi. Perspektīvā, iespējams, situācija ar apkaimes savstarpējo vienotību un lokālo identitāti varētu uzlaboties, ja tiks realizētas Rīgas teritoriālajā plānā iestrādātās iespējas attīstīt jaunas savrupmāju dzīvojamās apbūves un jauktas apbūves teritorijas, tādējādi intensificējot šīs apkaimes teritorijas izmantošanu. Apkaimes teritorija pievienota Rīgai [[1974]]. gadā.<ref>{{enc riga}}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Bukultu apkaime 1937.jpg|thumb|left|[[Bukultu muiža]]s apkaime 1937. gada Rīgas pilsētas plānā.]]{{Skatīt arī|Bukultu pils}} Viduslaikos cauri Bukultiem gāja galvenais ceļš ({{val|la|Via magna}}), kas savienoja Rīgu ar [[Gauja]]s ielejas pilīm. [[Livonijas ordenis]] 1297. gadā pie tilta pār strautu uzcēla mūra Bukultu pili, kuru sāka saukt par Jaunajām dzirnavām (''novum molendinum''). [[Livonijas pilsoņu karš|Livonijas pilsoņu kara]] laikā apvienotais Rīgas un Lietuvas karaspēks 29. jūnijā uzbruka Bukultu pilij, bet [[Kauja pie Bukultiem|Kaujā pie Bukultiem]] cieta lielu sakāvi un bojā gāja ap 400 rīdzinieku. 1491. gadā ordeņa landmaršals [[Valters fon Pletenbergs]] pie Bukultu pils pieveica Rīgas karaspēku un [[Valmiera]]s [[Livonijas landtāgs|landtāgā]] piespieda parakstīt miera līgumu. [[Polijas-Zviedrijas karš (1600-1629)|Polijas-Zviedrijas kara (1600-1629)]] un [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā pili nopostīja. Akmeņu pārpalikumi tika izmantoti [[Ādažu baznīca]]s būvei tagadējā [[Baltezers (Ādažu novads)|Baltezerā]] (1772-1775). Vēlāk bijušās pils vietā izveidojās [[Bukultu muiža (Rīga)|Bukultu muiža]]. 1894. gadā pils apkārtnē ierīkotās dzirnavas slēdza un iekārtoja kokzāģētavu, kas darbojās līdz 1910. gadam. Pēc Otrā pasaules kara šajā teritorijā atradās [[Padomju armija|Padomju armijas]] daļa un šī vieta tika izpostīta pilnībā, jo nebija ierakstīta aizsargājamo objektu sarakstos.<ref>[http://www.zalagarkalne.lv/novada-vesture/view/4 Neuermuhlen – Ādažu, jeb Bukultu pils]{{Novecojusi saite}}</ref> No 1866. gada pagastu pašvaldību likuma pieņemšanas līdz 1949. gadam Bukultu apkaimes teritorija (ieskaitot Bukultu muižu, Tilta krogu un Mūra krogu) bija [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] [[Ādažu pagasts|Ādažu pagasta]] sastāvdaļa. Pēc pagastu un apriņķu likvidācijas 1949. gadā Bukulti kļuva par [[Rīgas rajons|Rīgas rajona]] [[Berģu ciems|Berģu ciema]] padomes apdzīvotu vietu. Berģu ciemā ietilpa arī [[Berģi (Rīga)|Berģu]] apkaime (Baloži un Juglasciems), [[Upesciems (Garkalnes pagasts)|Upesciems]], [[Langstiņi]], [[Suži (Rīga)|Sužu]] apkaimes [[Ozolkalni (Rīga)|Ozolkalni]], [[Mucenieki (Ropažu pagasts)|Mucenieki]] utt. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sites.google.com/view/summacomune/Riga/Rigas/Bergu-ciems|title=Summa comune - Berģu ciems|website=sites.google.com|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> 1974. gadā Bukultus pievienoja Rīgas pilsētai. == Apbūve un apkārtne == Bukultu apbūvei raksturīgas ir privātmājas, kas ar laiku ir nomainījušas mazdārziņus, kas bija raksturīgi [[20. gadsimts|20. gadsimta]] [[1990. gadi|deviņdesmitajos gados]]. Bukultus apjož Bukultu mežs, kā arī Senču un Vadžu sils, kuri dod iespēju turpmākai apbūvei nākotnē. Gar Juglas kanāla vecupi 2023. gadā izbūvēta īsa pastaigu taka.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riga.lv/lv/jaunums/labums-ne-tikai-vienai-apkaimei-bukultu-pastaigu-taka|title=Labums ne tikai vienai apkaimei – Bukultu pastaigu taka {{!}} Rīgas valstspilsētas pašvaldība|website=www.riga.lv|access-date=2024-03-04|language=lv}}</ref> Blakus takai atrodas aluviālā pārmitrā platlapju meža mikroliegums Nr. 182984. == Transports == Lai arī gar Bukultu dienviddaļu ir izbūvēta dzelzceļa līnija, Bukultiem nav savas stacijas un gandrīz vienādā attālumā atrodas [[Jugla (stacija)|Juglas]] un [[Baltezers (stacija)|Baltezera]] dzelzceļa stacijas (Baltezera pietura 2019. gadā slēgta). Tādēļ no sabiedriskā transporta daudz populārāki ir autobusi un mikroautobusi, kas kursē no [[Jugla (Rīga)|Juglas]]. == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Vidzemes priekšpilsēta]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Tipveida dzīvojamā apbūve Rīgā]] * [[Rīgas klimats]] == Piezīmes un atsauces == * Izmantoti materiāli no [http://www.rdpad.lv/ Rīgas Domes pilsētas attīstības departamenta mājas lapas]. * Izmantoti materiāli no [http://www.riga.lv/ Rīgas pašvaldības portāla]. {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.apkaimes.lv/sakums/bukulti/ Apkaimes oficiālā mājas lapa] * [http://www.riga.lv/ Rīgas pašvaldības portāla]. {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas pilsētas daļas}} [[Kategorija:Bukulti]] [[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]] 5kxx3ya3i46g0ysis4ua9qrp338uyko 0 59583 4457388 4279259 2026-04-22T09:09:52Z ~2026-24776-62 144438 4457388 wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Lucavsala |attēls = Рига (Латвия) Lucavsala - panoramio.jpg |attēla paraksts = Mazdārziņi Lucavsalā 2012. gadā |attēla izmērs = |vietaskarte = Latvija#Rīga |reljefa_karte = jā |map_custom = no |vietējais nosaukums = |izvietojums = [[Daugava]] |arhipelāgs = |latd=56|latm=55|lats=27|latNS=N |longd=24|longm=07|longs=06|longEW=E |platība = 1,5 |garums = 2 |platums = 1 |krasta līnija = |augstākais kalns = |augstums = |valsts = Latvija |valsts adm vienības tips = Valstspilsēta |valsts adm vienība = [[Rīga]] |iedzīvotāji = |blīvums = |pamatiedzīvotāji = |valsts ciems = |piezīme = }} [[Attēls:Lucavsala 1937.jpg|thumb|290px|Lucavsala un apkārtējās salas 1937. gada Rīgas pilsētas plānā.]] <mapframe text="Lucavsala" width=290 height=300 zoom=12 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q4269916" } </mapframe> '''Lucavsala''' ir vidēji liela sala, kas atrodas [[Rīga]]s centrālajā [[Daugava]]s daļā, [[Zemgales priekšpilsēta|Zemgales priekšpilsētā]]. Lucavsala ir iekļauta [[Salas (Rīga)|Salu]] apkaimē. == Ģeogrāfija == [[Attēls:Lucavsala.jpg|thumb|270px|Lucavsala, skatoties no [[Zaķusala]]s]] Lucavsala ir vidēji liela sala [[Daugava]]s lejteces augšējā paplašinājumā starp [[Mazā Daugava (Rīga)|Mazo Daugavu]], kas to atdala no [[Zaķusala]]s, un [[Bieķengrāvis|Bieķengrāvi]], kas salu atdala no [[Pārdaugava]]s krasta. Lucavsalas garums 2 km, platums 1 km. Tās izteikti līdzenā reljefa augstums pārsvarā ir 2—3 metri v.j.l., bet salas D piekraste ir nedaudz zemāka, kur zemes virsmas augstums pārsvarā ir līdz 1 metram v.j.l. Salas visaugstākā daļa (līdz pat 9 metriem v.j.l.) ir ap [[Salu tilts|Salu tilta]] mākslīgi veidoto uzbērumu. Lucavsalu ieslīpi šķērso pārpurvoti 50—70 metru plati pazeminājumi ar dūņainiem aizaugušiem ezeriņiem (bijušo [[Daugava]]s atteku gultnes). Lucavsalu no virspuses sedz nevienāda biezuma (0,5—1,5 metri) mālsmilts un māla nogulumi, dziļāk — aluviālas smalkas un vidēji rupjas smiltis (6—8 metri).<ref>{{enc riga}}</ref> == Vēsture == === Senākā vēsture === Lucavsala rakstos minēta jau [[1559]]. gadā, kad Livonijas ordeņa mestrs to dāvāja savam vasalim.<ref>[http://www.tvnet.lv/zalazeme/nature/article.php?id=10597 TVNET :: Daba - Dižkoki iesakņojas. Dižkokus cērt<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> Blakus gar Bieķengrāvi stiepās garā un šaurā Jumpravsala, kas [[Viduslaiki|viduslaikos]] piederēja cisterciešu sieviešu klosterim vecpilsētā, no šī laika cēlies salas nosaukums (vāciski — ''Jungfrau'', latviski — jumprava / jaunava) līdz pat [[Latvija]]s brīvvalsts nodibināšanai pilsētai piederēja tikai Jumpravsalas zemes, tās augstākajā vietā jau kopš [[17. gadsimts|17. gadsimta]] atradās [[Lucavmuiža]]. Pārēja Lucavsalas daļa nepiederēja pilsētai, tā bija brīva bruņinieku muiža. Dārziņi atradās [[Daugava]]s augšgalā un gar Bieķengrāvi. [[17. gadsimts|17. gadsimtā]], uz vienas no saliņām, kas tagad veido Lucavsalu, dzīvojis Klāss Lucauss, no viņa uzvārda cēlies salas nosaukums (''Lutzausholm''). === 18. gadsimtā — 20. gadsimtā === [[Attēls:Daugavas kauja pie Rīgas starp sakšiem un zviedriem.jpg|thumb|270px|Zviedru uzbrukums Lucavsalas nocietinājumiem [[Spilves kauja|Spilves kaujas]] laikā 1701. gada jūlijā. Tālumā redzama Rīga.]] Mazās Daugavas krastā, blakus Lucavsalas muižai atrodas piemineklis [[Krievijas cariste]]s armijas karavīriem. [[1701]]. gada jūlijā Spilves pļavās notika [[Daugavas kauja]], kuras gaitā [[zviedri]] Kārļa VII vadībā sakāva sakšus un krievus, kas bija izkārtojušies Daugavas kreisajā krasta no [[Spilve (Rīga)|Spilves pļavām]] līdz [[Katlakalns (Rīga)|Katlakalnam]]. [[10. jūlijs|10. jūlijā]], galvenajam karaspēkam atkāpjoties no kaujas lauka, 298 Krievijas armijas karavīru kapteiņa [[Šlipenbahi|Šlipenbaha]] vadībā Lucavsalā palika ielenkumā.<ref>Pēc Rīgas gubernatora Aņikitas Repņina (1668—1726) atmiņām Lucavmuižas garnizonā bijušas Krievijas armijas Jungera un Treidena komandēto pulku divas rotas. Jungera pulka rotu vadījis kapteinis Alfrēds Manfrēda dēls Šlipenbahs, tajā bijis puručiks Sava Ivanovs, divi seržanti, bundzinieks, 182 kaprāļi un ierindnieki, Treidena pulka rotā bijis seržants Pāvels Pazuhins un 100 kaprāļu un ierindnieku, kopā 289 karavīru: ''Томасова полк Юнгера: капитан Алферий Емельянов сын фон-Шлиппепбах, поручик Савва Иванов сын Извольский, сержантов 2 челов., 1 челов. барабанщик, капралов и рядовых 182 челов. Тимофеева полку Трейдена: Павел Пазухин, сержант, капралов и рядовых 100 человек.''</ref> Garnizons uzsāka nevienlīdzīgu kauju, daudzi krievu un zviedru karavīri krita un turpat salā tika apbedīti. Par godu traģiskā notikuma 190. gadadienai [[Krievijas impērija]]s valdība nolēma Lucavsalā, blakus Lucavmuižiņai, novietot pieminekli. [[1891]]. gadā [[Rīga]]s pilsētas valde pēc ģenerālleitnanta Zinovjeva iniciatīvas organizēja pieminekļa celtniecību.<ref>K. Krišāns. Lucavsala// Vides vēstis.- nr. 2/3. - Rīga., februāris/ marts 2001. g. — 40. lpp.</ref> Pēc civilinženiera B. Epingera projekta no [[Somija]]s granīta blokiem Lucavsalā uzcēla 6 metrus augstu pēc formas pareizticīgo kapelai līdzīgu pieminekli, tā skaldnēs attēlots pareizticīgo krusts, Pētera I monogramma ar gadskaitli [[1701]], Aleksandra III monogramma ar pieminekļa celšanas datējumu [[1891]]. Veltījuma teksts krievu valodā uz pieminekļa pakājes vēsta: ''"1891. gadā šo pieminekli uzcēla par labklājīgiem ziedojumiem un pēc Vidzemes Ģenerālleitnanta Zinovjeva rīkojuma. 1701. gada 10. jūlijā salas aizstāvēšanā varonīgi kritušo 400 krievu karavīru piemiņai."'' [[Rīga]]s pilsētas teritorijā Lucavsala tika iekļauta [[1904]]. gadā. Lucavsalas pašreizējā platībā izveidojusies [[18. gadsimts|18.]]—[[19. gadsimts|19. gadsimtā]], sākotnēji tās vietā bija četras piecas mazākas saliņas, [[18. gadsimts|18.]]—[[19. gadsimts|19. gadsimtā]], pēc krasta aizsardzības dambju būves inženiera [[Gustavs Emanuēls fon Veismanis|Veismaņa]] vadībā un [[Daugava]]s gultnes bagarēšanas Lucavsala saplūda ar šauro un garo Jumpravsalu. [[20. gadsimts|20. gadsimtā]] Lucavsalas Ziemeļrietumu galu joprojām dēvēja par Jumpravsalu. === 21. gadsimts === [[Attēls:Riga Lucavsala karte.png|thumb|250px|Lucavsalas lokalizācija Rīgas kartē.]] 21. gadsimta sākumā ik pa laikam izskanēja, kā kāda kompānija ir iecerējusi Lucavsalā attīstīt dzīvokļu, biroju vai sabiedrisko ēku kompleksus.<ref>[http://financenet.tvnet.lv/zinas/137909-lucavsala_grib_buvet_dzivoklus_un_birojus Lucavsalā grib būvēt dzīvokļus un birojus] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131210081037/http://financenet.tvnet.lv/zinas/137909-lucavsala_grib_buvet_dzivoklus_un_birojus |date={{dat|2013|12|10||bez}} }}, financenet.tvnet.lv, {{dat|2004|8|24|SK}}</ref><ref>[http://financenet.tvnet.lv/zinas/117651-lucavsala_velas_buvet_ari_sporta_un_tirdzniecibas_kompleksu Lucavsalā vēlas būvēt arī sporta un tirdzniecības kompleksu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131210080845/http://financenet.tvnet.lv/zinas/117651-lucavsala_velas_buvet_ari_sporta_un_tirdzniecibas_kompleksu |date={{dat|2013|12|10||bez}} }}, financenet.tvnet.lv, {{dat|2002|8|21|SK}}</ref> [[2002]]. gadā parādījās pat informācija, ka Rīgas dome atbalstījusi zemesgabala Lucavsalā rezervēšanu Latvijas Hokeja federācijas (LHF) vajadzībām [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāta]] rīkošanai [[2006]]. gadā, lai tur varētu uzbūvēt hokeja halli.<ref>[http://financenet.tvnet.lv/zinas/117644-lucavsala_rezerve_zemesgabalu_hokeja_halles_celsanai Lucavsalā rezervē zemesgabalu hokeja halles celšanai] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131210072431/http://financenet.tvnet.lv/zinas/117644-lucavsala_rezerve_zemesgabalu_hokeja_halles_celsanai |date={{dat|2013|12|10||bez}} }}, financenet.tvnet.lv, {{dat|2002|8|20|SK}}</ref> Tomēr [[Arēna Rīga]] tika uzbūvēta [[Skanste|Skanstē]]. [[2005]]. gada jūnijā durvis vēra jauns A/S "Rautakesko" (pēc tam [[K-rauta]] un tagad [[K-Senukai]]) būvmateriālu tirdzniecības centrs, kura platība ir 21 606 m².<ref>[http://www.db.lv/tirdznieciba/rautakesko-atvers-jaunus-tirdzniecibas-centrus-201093 Rautakesko atvērs jaunus tirdzniecības centrus], db.lv, {{dat|2005|4|22|SK}}</ref><ref>[http://www.building.lv/news/289-arhivs/87429-buvmaterialu-tirdzniecibas-centri-k-rauta-pircejiem-kuriem-svariga-kvalitate-un-pirmklasigs-serviss Būvmateriālu tirdzniecības centri K-rauta - pircējiem, kuriem svarīga kvalitāte un pirmklasīgs serviss] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131208195240/http://www.building.lv/news/289-arhivs/87429-buvmaterialu-tirdzniecibas-centri-k-rauta-pircejiem-kuriem-svariga-kvalitate-un-pirmklasigs-serviss |date={{dat|2013|12|08||bez}} }}, db.lv, {{dat|2005|9|30|SK}}</ref> 2005. gada sākumā parādījās informācija, ka Latvijas lielākos būvniekus apvienojošās SIA "Lucavsala" izstrādātajā attīstības priekšlikumā paredzēts Lucavsalā veidot darījumu centru un plašu dzīvojamo fondu. Lucavsalu tika iecerēts pārvērst par "pilsētu pilsētā", kas atslogotu Rīgas vēsturisko centru no tam nepiemērotām funkcijām. Paredzēts saglabāt arī zaļo teritoriju — veidot jaunus kanālus, parkus un bulvārus.<ref>[http://financenet.tvnet.lv/zinas/122292-lucavsala_sola_veidot_darijumu_centru_un_plasu_dzivojamo_fondu Lucavsalā sola veidot darījumu centru un plašu dzīvojamo fondu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131210083917/http://financenet.tvnet.lv/zinas/122292-lucavsala_sola_veidot_darijumu_centru_un_plasu_dzivojamo_fondu |date={{dat|2013|12|10||bez}} }}, financenet.tvnet.lv, {{dat|2005|3|7|SK}}</ref> Tomēr projekta īstenošana tā arī netika uzsākta. [[2011]]. gadā [[Rīgas dome]] pieņēma lēmumu mazdārziņu vietā īstenot Lucavsalas labiekārtošanas projektu, salas ziemeļu daļā aptuveni 11 hektāru platībā tika plānots ierīkot atpūtas zonu, rotaļu laukumus bērniem, kā arī pludmales zonu ar iespējām atpūsties pie ūdens.<ref>[http://www.db.lv/ipasums/daugavas-vidu-taps-atputas-parks-376292 Daugavas vidū taps atpūtas parks], db.lv, {{dat|2012|8|1|SK}}</ref> Darbi tika sākti 2011. gada novembrī. Plānota teritorijas labiekārtošana, tajā skaitā [[Lucavsalas atpūtas parks|Lucavsalas atpūtas parka]] un skeitparka ierīkošana, zāliena ierīkošana, skriešanas takas izveide, piebraucamā ceļa uzlabošana, pludmales volejbola laukuma ierīkošana, šķembu klājuma laukuma ierīkošana, Mazās Daugavas upes gultnes izpēte pie salas smilšainā krasta, guļbaļķu solu ar galdiem un atkritumu urnām uzstādīšana, bērnu laukuma aprīkošana u.c. darbi. Parka iekārtošanā tika plānots investēt apmēram 600 000 latu.<ref>[https://www.riga.lv/LV/PostingData/News/2012/6/rigas-dome-sak-verienigu-parku-un-skveru-atjaunosanas-darbus.htm?Date=15.06.2012&Category=16 Rīgas dome sāk vērienīgus parku un skvēru atjaunošanas darbus; ierīkos jaunas aktīvās atpūtas vietas]{{Novecojusi saite}}, riga.lv, {{dat|2012|6|15|SK}}</ref><ref>[https://www.riga.lv/NR/rdonlyres/EAA77266-4D09-4727-A256-541225ADC24A/40868/Idejasskicelucavsala_idealaisvariants.pdf Lucavsalas labiekārtošanas projekts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131209142219/https://www.riga.lv/NR/rdonlyres/EAA77266-4D09-4727-A256-541225ADC24A/40868/Idejasskicelucavsala_idealaisvariants.pdf |date={{dat|2013|12|09||bez}} }}, riga.lv</ref> No 2026. gada 18. aprīļa Lucavsalā iebrauc [[10. maršruta autobuss|10. autobusu maršruts (Rīga)]], kas pietur pieturās "Lucavsalas atpūtas parks" un "Lucavsalas mazdārziņi". == Skatīt arī == * [[Salas (Rīga)|Salas]] * [[Zemgales priekšpilsēta]] == Atsauces == * Izmantoti materiāli no [http://www.rdpad.lv/ Rīgas domes pilsētas attīstības departamenta mājas lapas]. * Izmantoti materiāli no [http://www.riga.lv/ Rīgas pašvaldības portāla]. {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.citariga.lv/lat/rigas-apskates-vietas/daugavas-udens-cels/lucavsala/ Lucavsala portālā Cita Rīga] {{Rīgas salas}} [[Kategorija:Daugavas salas]] [[Kategorija:Rīgas salas]] [[Kategorija:Salas (Rīga)]] k07u630s2lppntgvf7gw99poer5wlpm 4457391 4457388 2026-04-22T09:10:51Z ~2026-24776-62 144438 /* 21. gadsimts */ 4457391 wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Lucavsala |attēls = Рига (Латвия) Lucavsala - panoramio.jpg |attēla paraksts = Mazdārziņi Lucavsalā 2012. gadā |attēla izmērs = |vietaskarte = Latvija#Rīga |reljefa_karte = jā |map_custom = no |vietējais nosaukums = |izvietojums = [[Daugava]] |arhipelāgs = |latd=56|latm=55|lats=27|latNS=N |longd=24|longm=07|longs=06|longEW=E |platība = 1,5 |garums = 2 |platums = 1 |krasta līnija = |augstākais kalns = |augstums = |valsts = Latvija |valsts adm vienības tips = Valstspilsēta |valsts adm vienība = [[Rīga]] |iedzīvotāji = |blīvums = |pamatiedzīvotāji = |valsts ciems = |piezīme = }} [[Attēls:Lucavsala 1937.jpg|thumb|290px|Lucavsala un apkārtējās salas 1937. gada Rīgas pilsētas plānā.]] <mapframe text="Lucavsala" width=290 height=300 zoom=12 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q4269916" } </mapframe> '''Lucavsala''' ir vidēji liela sala, kas atrodas [[Rīga]]s centrālajā [[Daugava]]s daļā, [[Zemgales priekšpilsēta|Zemgales priekšpilsētā]]. Lucavsala ir iekļauta [[Salas (Rīga)|Salu]] apkaimē. == Ģeogrāfija == [[Attēls:Lucavsala.jpg|thumb|270px|Lucavsala, skatoties no [[Zaķusala]]s]] Lucavsala ir vidēji liela sala [[Daugava]]s lejteces augšējā paplašinājumā starp [[Mazā Daugava (Rīga)|Mazo Daugavu]], kas to atdala no [[Zaķusala]]s, un [[Bieķengrāvis|Bieķengrāvi]], kas salu atdala no [[Pārdaugava]]s krasta. Lucavsalas garums 2 km, platums 1 km. Tās izteikti līdzenā reljefa augstums pārsvarā ir 2—3 metri v.j.l., bet salas D piekraste ir nedaudz zemāka, kur zemes virsmas augstums pārsvarā ir līdz 1 metram v.j.l. Salas visaugstākā daļa (līdz pat 9 metriem v.j.l.) ir ap [[Salu tilts|Salu tilta]] mākslīgi veidoto uzbērumu. Lucavsalu ieslīpi šķērso pārpurvoti 50—70 metru plati pazeminājumi ar dūņainiem aizaugušiem ezeriņiem (bijušo [[Daugava]]s atteku gultnes). Lucavsalu no virspuses sedz nevienāda biezuma (0,5—1,5 metri) mālsmilts un māla nogulumi, dziļāk — aluviālas smalkas un vidēji rupjas smiltis (6—8 metri).<ref>{{enc riga}}</ref> == Vēsture == === Senākā vēsture === Lucavsala rakstos minēta jau [[1559]]. gadā, kad Livonijas ordeņa mestrs to dāvāja savam vasalim.<ref>[http://www.tvnet.lv/zalazeme/nature/article.php?id=10597 TVNET :: Daba - Dižkoki iesakņojas. Dižkokus cērt<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> Blakus gar Bieķengrāvi stiepās garā un šaurā Jumpravsala, kas [[Viduslaiki|viduslaikos]] piederēja cisterciešu sieviešu klosterim vecpilsētā, no šī laika cēlies salas nosaukums (vāciski — ''Jungfrau'', latviski — jumprava / jaunava) līdz pat [[Latvija]]s brīvvalsts nodibināšanai pilsētai piederēja tikai Jumpravsalas zemes, tās augstākajā vietā jau kopš [[17. gadsimts|17. gadsimta]] atradās [[Lucavmuiža]]. Pārēja Lucavsalas daļa nepiederēja pilsētai, tā bija brīva bruņinieku muiža. Dārziņi atradās [[Daugava]]s augšgalā un gar Bieķengrāvi. [[17. gadsimts|17. gadsimtā]], uz vienas no saliņām, kas tagad veido Lucavsalu, dzīvojis Klāss Lucauss, no viņa uzvārda cēlies salas nosaukums (''Lutzausholm''). === 18. gadsimtā — 20. gadsimtā === [[Attēls:Daugavas kauja pie Rīgas starp sakšiem un zviedriem.jpg|thumb|270px|Zviedru uzbrukums Lucavsalas nocietinājumiem [[Spilves kauja|Spilves kaujas]] laikā 1701. gada jūlijā. Tālumā redzama Rīga.]] Mazās Daugavas krastā, blakus Lucavsalas muižai atrodas piemineklis [[Krievijas cariste]]s armijas karavīriem. [[1701]]. gada jūlijā Spilves pļavās notika [[Daugavas kauja]], kuras gaitā [[zviedri]] Kārļa VII vadībā sakāva sakšus un krievus, kas bija izkārtojušies Daugavas kreisajā krasta no [[Spilve (Rīga)|Spilves pļavām]] līdz [[Katlakalns (Rīga)|Katlakalnam]]. [[10. jūlijs|10. jūlijā]], galvenajam karaspēkam atkāpjoties no kaujas lauka, 298 Krievijas armijas karavīru kapteiņa [[Šlipenbahi|Šlipenbaha]] vadībā Lucavsalā palika ielenkumā.<ref>Pēc Rīgas gubernatora Aņikitas Repņina (1668—1726) atmiņām Lucavmuižas garnizonā bijušas Krievijas armijas Jungera un Treidena komandēto pulku divas rotas. Jungera pulka rotu vadījis kapteinis Alfrēds Manfrēda dēls Šlipenbahs, tajā bijis puručiks Sava Ivanovs, divi seržanti, bundzinieks, 182 kaprāļi un ierindnieki, Treidena pulka rotā bijis seržants Pāvels Pazuhins un 100 kaprāļu un ierindnieku, kopā 289 karavīru: ''Томасова полк Юнгера: капитан Алферий Емельянов сын фон-Шлиппепбах, поручик Савва Иванов сын Извольский, сержантов 2 челов., 1 челов. барабанщик, капралов и рядовых 182 челов. Тимофеева полку Трейдена: Павел Пазухин, сержант, капралов и рядовых 100 человек.''</ref> Garnizons uzsāka nevienlīdzīgu kauju, daudzi krievu un zviedru karavīri krita un turpat salā tika apbedīti. Par godu traģiskā notikuma 190. gadadienai [[Krievijas impērija]]s valdība nolēma Lucavsalā, blakus Lucavmuižiņai, novietot pieminekli. [[1891]]. gadā [[Rīga]]s pilsētas valde pēc ģenerālleitnanta Zinovjeva iniciatīvas organizēja pieminekļa celtniecību.<ref>K. Krišāns. Lucavsala// Vides vēstis.- nr. 2/3. - Rīga., februāris/ marts 2001. g. — 40. lpp.</ref> Pēc civilinženiera B. Epingera projekta no [[Somija]]s granīta blokiem Lucavsalā uzcēla 6 metrus augstu pēc formas pareizticīgo kapelai līdzīgu pieminekli, tā skaldnēs attēlots pareizticīgo krusts, Pētera I monogramma ar gadskaitli [[1701]], Aleksandra III monogramma ar pieminekļa celšanas datējumu [[1891]]. Veltījuma teksts krievu valodā uz pieminekļa pakājes vēsta: ''"1891. gadā šo pieminekli uzcēla par labklājīgiem ziedojumiem un pēc Vidzemes Ģenerālleitnanta Zinovjeva rīkojuma. 1701. gada 10. jūlijā salas aizstāvēšanā varonīgi kritušo 400 krievu karavīru piemiņai."'' [[Rīga]]s pilsētas teritorijā Lucavsala tika iekļauta [[1904]]. gadā. Lucavsalas pašreizējā platībā izveidojusies [[18. gadsimts|18.]]—[[19. gadsimts|19. gadsimtā]], sākotnēji tās vietā bija četras piecas mazākas saliņas, [[18. gadsimts|18.]]—[[19. gadsimts|19. gadsimtā]], pēc krasta aizsardzības dambju būves inženiera [[Gustavs Emanuēls fon Veismanis|Veismaņa]] vadībā un [[Daugava]]s gultnes bagarēšanas Lucavsala saplūda ar šauro un garo Jumpravsalu. [[20. gadsimts|20. gadsimtā]] Lucavsalas Ziemeļrietumu galu joprojām dēvēja par Jumpravsalu. === 21. gadsimts === [[Attēls:Riga Lucavsala karte.png|thumb|250px|Lucavsalas lokalizācija Rīgas kartē.]] 21. gadsimta sākumā ik pa laikam izskanēja, kā kāda kompānija ir iecerējusi Lucavsalā attīstīt dzīvokļu, biroju vai sabiedrisko ēku kompleksus.<ref>[http://financenet.tvnet.lv/zinas/137909-lucavsala_grib_buvet_dzivoklus_un_birojus Lucavsalā grib būvēt dzīvokļus un birojus] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131210081037/http://financenet.tvnet.lv/zinas/137909-lucavsala_grib_buvet_dzivoklus_un_birojus |date={{dat|2013|12|10||bez}} }}, financenet.tvnet.lv, {{dat|2004|8|24|SK}}</ref><ref>[http://financenet.tvnet.lv/zinas/117651-lucavsala_velas_buvet_ari_sporta_un_tirdzniecibas_kompleksu Lucavsalā vēlas būvēt arī sporta un tirdzniecības kompleksu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131210080845/http://financenet.tvnet.lv/zinas/117651-lucavsala_velas_buvet_ari_sporta_un_tirdzniecibas_kompleksu |date={{dat|2013|12|10||bez}} }}, financenet.tvnet.lv, {{dat|2002|8|21|SK}}</ref> [[2002]]. gadā parādījās pat informācija, ka Rīgas dome atbalstījusi zemesgabala Lucavsalā rezervēšanu Latvijas Hokeja federācijas (LHF) vajadzībām [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāta]] rīkošanai [[2006]]. gadā, lai tur varētu uzbūvēt hokeja halli.<ref>[http://financenet.tvnet.lv/zinas/117644-lucavsala_rezerve_zemesgabalu_hokeja_halles_celsanai Lucavsalā rezervē zemesgabalu hokeja halles celšanai] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131210072431/http://financenet.tvnet.lv/zinas/117644-lucavsala_rezerve_zemesgabalu_hokeja_halles_celsanai |date={{dat|2013|12|10||bez}} }}, financenet.tvnet.lv, {{dat|2002|8|20|SK}}</ref> Tomēr [[Arēna Rīga]] tika uzbūvēta [[Skanste|Skanstē]]. [[2005]]. gada jūnijā durvis vēra jauns A/S "Rautakesko" (pēc tam [[K-rauta]] un tagad [[K-Senukai]]) būvmateriālu tirdzniecības centrs, kura platība ir 21 606 m².<ref>[http://www.db.lv/tirdznieciba/rautakesko-atvers-jaunus-tirdzniecibas-centrus-201093 Rautakesko atvērs jaunus tirdzniecības centrus], db.lv, {{dat|2005|4|22|SK}}</ref><ref>[http://www.building.lv/news/289-arhivs/87429-buvmaterialu-tirdzniecibas-centri-k-rauta-pircejiem-kuriem-svariga-kvalitate-un-pirmklasigs-serviss Būvmateriālu tirdzniecības centri K-rauta - pircējiem, kuriem svarīga kvalitāte un pirmklasīgs serviss] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131208195240/http://www.building.lv/news/289-arhivs/87429-buvmaterialu-tirdzniecibas-centri-k-rauta-pircejiem-kuriem-svariga-kvalitate-un-pirmklasigs-serviss |date={{dat|2013|12|08||bez}} }}, db.lv, {{dat|2005|9|30|SK}}</ref> 2005. gada sākumā parādījās informācija, ka Latvijas lielākos būvniekus apvienojošās SIA "Lucavsala" izstrādātajā attīstības priekšlikumā paredzēts Lucavsalā veidot darījumu centru un plašu dzīvojamo fondu. Lucavsalu tika iecerēts pārvērst par "pilsētu pilsētā", kas atslogotu Rīgas vēsturisko centru no tam nepiemērotām funkcijām. Paredzēts saglabāt arī zaļo teritoriju — veidot jaunus kanālus, parkus un bulvārus.<ref>[http://financenet.tvnet.lv/zinas/122292-lucavsala_sola_veidot_darijumu_centru_un_plasu_dzivojamo_fondu Lucavsalā sola veidot darījumu centru un plašu dzīvojamo fondu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131210083917/http://financenet.tvnet.lv/zinas/122292-lucavsala_sola_veidot_darijumu_centru_un_plasu_dzivojamo_fondu |date={{dat|2013|12|10||bez}} }}, financenet.tvnet.lv, {{dat|2005|3|7|SK}}</ref> Tomēr projekta īstenošana tā arī netika uzsākta. [[2011]]. gadā [[Rīgas dome]] pieņēma lēmumu mazdārziņu vietā īstenot Lucavsalas labiekārtošanas projektu, salas ziemeļu daļā aptuveni 11 hektāru platībā tika plānots ierīkot atpūtas zonu, rotaļu laukumus bērniem, kā arī pludmales zonu ar iespējām atpūsties pie ūdens.<ref>[http://www.db.lv/ipasums/daugavas-vidu-taps-atputas-parks-376292 Daugavas vidū taps atpūtas parks], db.lv, {{dat|2012|8|1|SK}}</ref> Darbi tika sākti 2011. gada novembrī. Plānota teritorijas labiekārtošana, tajā skaitā [[Lucavsalas atpūtas parks|Lucavsalas atpūtas parka]] un skeitparka ierīkošana, zāliena ierīkošana, skriešanas takas izveide, piebraucamā ceļa uzlabošana, pludmales volejbola laukuma ierīkošana, šķembu klājuma laukuma ierīkošana, Mazās Daugavas upes gultnes izpēte pie salas smilšainā krasta, guļbaļķu solu ar galdiem un atkritumu urnām uzstādīšana, bērnu laukuma aprīkošana u.c. darbi. Parka iekārtošanā tika plānots investēt apmēram 600 000 latu.<ref>[https://www.riga.lv/LV/PostingData/News/2012/6/rigas-dome-sak-verienigu-parku-un-skveru-atjaunosanas-darbus.htm?Date=15.06.2012&Category=16 Rīgas dome sāk vērienīgus parku un skvēru atjaunošanas darbus; ierīkos jaunas aktīvās atpūtas vietas]{{Novecojusi saite}}, riga.lv, {{dat|2012|6|15|SK}}</ref><ref>[https://www.riga.lv/NR/rdonlyres/EAA77266-4D09-4727-A256-541225ADC24A/40868/Idejasskicelucavsala_idealaisvariants.pdf Lucavsalas labiekārtošanas projekts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131209142219/https://www.riga.lv/NR/rdonlyres/EAA77266-4D09-4727-A256-541225ADC24A/40868/Idejasskicelucavsala_idealaisvariants.pdf |date={{dat|2013|12|09||bez}} }}, riga.lv</ref> No 2026. gada 18. aprīļa Lucavsalā iebrauc [[10. autobusu maršruts (Rīga)|10. maršruta autobuss]], kas pietur pieturās "Lucavsalas atpūtas parks" un "Lucavsalas mazdārziņi". == Skatīt arī == * [[Salas (Rīga)|Salas]] * [[Zemgales priekšpilsēta]] == Atsauces == * Izmantoti materiāli no [http://www.rdpad.lv/ Rīgas domes pilsētas attīstības departamenta mājas lapas]. * Izmantoti materiāli no [http://www.riga.lv/ Rīgas pašvaldības portāla]. {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.citariga.lv/lat/rigas-apskates-vietas/daugavas-udens-cels/lucavsala/ Lucavsala portālā Cita Rīga] {{Rīgas salas}} [[Kategorija:Daugavas salas]] [[Kategorija:Rīgas salas]] [[Kategorija:Salas (Rīga)]] n11pyc6rez8rz19d9o17satoa74tb3s 4457443 4457391 2026-04-22T11:55:28Z Baisulis 11523 /* 21. gadsimts */ + atsauce...... 4457443 wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Lucavsala |attēls = Рига (Латвия) Lucavsala - panoramio.jpg |attēla paraksts = Mazdārziņi Lucavsalā 2012. gadā |attēla izmērs = |vietaskarte = Latvija#Rīga |reljefa_karte = jā |map_custom = no |vietējais nosaukums = |izvietojums = [[Daugava]] |arhipelāgs = |latd=56|latm=55|lats=27|latNS=N |longd=24|longm=07|longs=06|longEW=E |platība = 1,5 |garums = 2 |platums = 1 |krasta līnija = |augstākais kalns = |augstums = |valsts = Latvija |valsts adm vienības tips = Valstspilsēta |valsts adm vienība = [[Rīga]] |iedzīvotāji = |blīvums = |pamatiedzīvotāji = |valsts ciems = |piezīme = }} [[Attēls:Lucavsala 1937.jpg|thumb|290px|Lucavsala un apkārtējās salas 1937. gada Rīgas pilsētas plānā.]] <mapframe text="Lucavsala" width=290 height=300 zoom=12 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q4269916" } </mapframe> '''Lucavsala''' ir vidēji liela sala, kas atrodas [[Rīga]]s centrālajā [[Daugava]]s daļā, [[Zemgales priekšpilsēta|Zemgales priekšpilsētā]]. Lucavsala ir iekļauta [[Salas (Rīga)|Salu]] apkaimē. == Ģeogrāfija == [[Attēls:Lucavsala.jpg|thumb|270px|Lucavsala, skatoties no [[Zaķusala]]s]] Lucavsala ir vidēji liela sala [[Daugava]]s lejteces augšējā paplašinājumā starp [[Mazā Daugava (Rīga)|Mazo Daugavu]], kas to atdala no [[Zaķusala]]s, un [[Bieķengrāvis|Bieķengrāvi]], kas salu atdala no [[Pārdaugava]]s krasta. Lucavsalas garums 2 km, platums 1 km. Tās izteikti līdzenā reljefa augstums pārsvarā ir 2—3 metri v.j.l., bet salas D piekraste ir nedaudz zemāka, kur zemes virsmas augstums pārsvarā ir līdz 1 metram v.j.l. Salas visaugstākā daļa (līdz pat 9 metriem v.j.l.) ir ap [[Salu tilts|Salu tilta]] mākslīgi veidoto uzbērumu. Lucavsalu ieslīpi šķērso pārpurvoti 50—70 metru plati pazeminājumi ar dūņainiem aizaugušiem ezeriņiem (bijušo [[Daugava]]s atteku gultnes). Lucavsalu no virspuses sedz nevienāda biezuma (0,5—1,5 metri) mālsmilts un māla nogulumi, dziļāk — aluviālas smalkas un vidēji rupjas smiltis (6—8 metri).<ref>{{enc riga}}</ref> == Vēsture == === Senākā vēsture === Lucavsala rakstos minēta jau [[1559]]. gadā, kad Livonijas ordeņa mestrs to dāvāja savam vasalim.<ref>[http://www.tvnet.lv/zalazeme/nature/article.php?id=10597 TVNET :: Daba - Dižkoki iesakņojas. Dižkokus cērt<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> Blakus gar Bieķengrāvi stiepās garā un šaurā Jumpravsala, kas [[Viduslaiki|viduslaikos]] piederēja cisterciešu sieviešu klosterim vecpilsētā, no šī laika cēlies salas nosaukums (vāciski — ''Jungfrau'', latviski — jumprava / jaunava) līdz pat [[Latvija]]s brīvvalsts nodibināšanai pilsētai piederēja tikai Jumpravsalas zemes, tās augstākajā vietā jau kopš [[17. gadsimts|17. gadsimta]] atradās [[Lucavmuiža]]. Pārēja Lucavsalas daļa nepiederēja pilsētai, tā bija brīva bruņinieku muiža. Dārziņi atradās [[Daugava]]s augšgalā un gar Bieķengrāvi. [[17. gadsimts|17. gadsimtā]], uz vienas no saliņām, kas tagad veido Lucavsalu, dzīvojis Klāss Lucauss, no viņa uzvārda cēlies salas nosaukums (''Lutzausholm''). === 18. gadsimtā — 20. gadsimtā === [[Attēls:Daugavas kauja pie Rīgas starp sakšiem un zviedriem.jpg|thumb|270px|Zviedru uzbrukums Lucavsalas nocietinājumiem [[Spilves kauja|Spilves kaujas]] laikā 1701. gada jūlijā. Tālumā redzama Rīga.]] Mazās Daugavas krastā, blakus Lucavsalas muižai atrodas piemineklis [[Krievijas cariste]]s armijas karavīriem. [[1701]]. gada jūlijā Spilves pļavās notika [[Daugavas kauja]], kuras gaitā [[zviedri]] Kārļa VII vadībā sakāva sakšus un krievus, kas bija izkārtojušies Daugavas kreisajā krasta no [[Spilve (Rīga)|Spilves pļavām]] līdz [[Katlakalns (Rīga)|Katlakalnam]]. [[10. jūlijs|10. jūlijā]], galvenajam karaspēkam atkāpjoties no kaujas lauka, 298 Krievijas armijas karavīru kapteiņa [[Šlipenbahi|Šlipenbaha]] vadībā Lucavsalā palika ielenkumā.<ref>Pēc Rīgas gubernatora Aņikitas Repņina (1668—1726) atmiņām Lucavmuižas garnizonā bijušas Krievijas armijas Jungera un Treidena komandēto pulku divas rotas. Jungera pulka rotu vadījis kapteinis Alfrēds Manfrēda dēls Šlipenbahs, tajā bijis puručiks Sava Ivanovs, divi seržanti, bundzinieks, 182 kaprāļi un ierindnieki, Treidena pulka rotā bijis seržants Pāvels Pazuhins un 100 kaprāļu un ierindnieku, kopā 289 karavīru: ''Томасова полк Юнгера: капитан Алферий Емельянов сын фон-Шлиппепбах, поручик Савва Иванов сын Извольский, сержантов 2 челов., 1 челов. барабанщик, капралов и рядовых 182 челов. Тимофеева полку Трейдена: Павел Пазухин, сержант, капралов и рядовых 100 человек.''</ref> Garnizons uzsāka nevienlīdzīgu kauju, daudzi krievu un zviedru karavīri krita un turpat salā tika apbedīti. Par godu traģiskā notikuma 190. gadadienai [[Krievijas impērija]]s valdība nolēma Lucavsalā, blakus Lucavmuižiņai, novietot pieminekli. [[1891]]. gadā [[Rīga]]s pilsētas valde pēc ģenerālleitnanta Zinovjeva iniciatīvas organizēja pieminekļa celtniecību.<ref>K. Krišāns. Lucavsala// Vides vēstis.- nr. 2/3. - Rīga., februāris/ marts 2001. g. — 40. lpp.</ref> Pēc civilinženiera B. Epingera projekta no [[Somija]]s granīta blokiem Lucavsalā uzcēla 6 metrus augstu pēc formas pareizticīgo kapelai līdzīgu pieminekli, tā skaldnēs attēlots pareizticīgo krusts, Pētera I monogramma ar gadskaitli [[1701]], Aleksandra III monogramma ar pieminekļa celšanas datējumu [[1891]]. Veltījuma teksts krievu valodā uz pieminekļa pakājes vēsta: ''"1891. gadā šo pieminekli uzcēla par labklājīgiem ziedojumiem un pēc Vidzemes Ģenerālleitnanta Zinovjeva rīkojuma. 1701. gada 10. jūlijā salas aizstāvēšanā varonīgi kritušo 400 krievu karavīru piemiņai."'' [[Rīga]]s pilsētas teritorijā Lucavsala tika iekļauta [[1904]]. gadā. Lucavsalas pašreizējā platībā izveidojusies [[18. gadsimts|18.]]—[[19. gadsimts|19. gadsimtā]], sākotnēji tās vietā bija četras piecas mazākas saliņas, [[18. gadsimts|18.]]—[[19. gadsimts|19. gadsimtā]], pēc krasta aizsardzības dambju būves inženiera [[Gustavs Emanuēls fon Veismanis|Veismaņa]] vadībā un [[Daugava]]s gultnes bagarēšanas Lucavsala saplūda ar šauro un garo Jumpravsalu. [[20. gadsimts|20. gadsimtā]] Lucavsalas Ziemeļrietumu galu joprojām dēvēja par Jumpravsalu. === 21. gadsimts === [[Attēls:Riga Lucavsala karte.png|thumb|250px|Lucavsalas lokalizācija Rīgas kartē.]] 21. gadsimta sākumā ik pa laikam izskanēja, kā kāda kompānija ir iecerējusi Lucavsalā attīstīt dzīvokļu, biroju vai sabiedrisko ēku kompleksus.<ref>[http://financenet.tvnet.lv/zinas/137909-lucavsala_grib_buvet_dzivoklus_un_birojus Lucavsalā grib būvēt dzīvokļus un birojus] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131210081037/http://financenet.tvnet.lv/zinas/137909-lucavsala_grib_buvet_dzivoklus_un_birojus |date={{dat|2013|12|10||bez}} }}, financenet.tvnet.lv, {{dat|2004|8|24|SK}}</ref><ref>[http://financenet.tvnet.lv/zinas/117651-lucavsala_velas_buvet_ari_sporta_un_tirdzniecibas_kompleksu Lucavsalā vēlas būvēt arī sporta un tirdzniecības kompleksu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131210080845/http://financenet.tvnet.lv/zinas/117651-lucavsala_velas_buvet_ari_sporta_un_tirdzniecibas_kompleksu |date={{dat|2013|12|10||bez}} }}, financenet.tvnet.lv, {{dat|2002|8|21|SK}}</ref> [[2002]]. gadā parādījās pat informācija, ka Rīgas dome atbalstījusi zemesgabala Lucavsalā rezervēšanu Latvijas Hokeja federācijas (LHF) vajadzībām [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāta]] rīkošanai [[2006]]. gadā, lai tur varētu uzbūvēt hokeja halli.<ref>[http://financenet.tvnet.lv/zinas/117644-lucavsala_rezerve_zemesgabalu_hokeja_halles_celsanai Lucavsalā rezervē zemesgabalu hokeja halles celšanai] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131210072431/http://financenet.tvnet.lv/zinas/117644-lucavsala_rezerve_zemesgabalu_hokeja_halles_celsanai |date={{dat|2013|12|10||bez}} }}, financenet.tvnet.lv, {{dat|2002|8|20|SK}}</ref> Tomēr [[Arēna Rīga]] tika uzbūvēta [[Skanste|Skanstē]]. [[2005]]. gada jūnijā durvis vēra jauns A/S "Rautakesko" (pēc tam [[K-rauta]] un tagad [[K-Senukai]]) būvmateriālu tirdzniecības centrs, kura platība ir 21 606 m².<ref>[http://www.db.lv/tirdznieciba/rautakesko-atvers-jaunus-tirdzniecibas-centrus-201093 Rautakesko atvērs jaunus tirdzniecības centrus], db.lv, {{dat|2005|4|22|SK}}</ref><ref>[http://www.building.lv/news/289-arhivs/87429-buvmaterialu-tirdzniecibas-centri-k-rauta-pircejiem-kuriem-svariga-kvalitate-un-pirmklasigs-serviss Būvmateriālu tirdzniecības centri K-rauta - pircējiem, kuriem svarīga kvalitāte un pirmklasīgs serviss] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131208195240/http://www.building.lv/news/289-arhivs/87429-buvmaterialu-tirdzniecibas-centri-k-rauta-pircejiem-kuriem-svariga-kvalitate-un-pirmklasigs-serviss |date={{dat|2013|12|08||bez}} }}, db.lv, {{dat|2005|9|30|SK}}</ref> 2005. gada sākumā parādījās informācija, ka Latvijas lielākos būvniekus apvienojošās SIA "Lucavsala" izstrādātajā attīstības priekšlikumā paredzēts Lucavsalā veidot darījumu centru un plašu dzīvojamo fondu. Lucavsalu tika iecerēts pārvērst par "pilsētu pilsētā", kas atslogotu Rīgas vēsturisko centru no tam nepiemērotām funkcijām. Paredzēts saglabāt arī zaļo teritoriju — veidot jaunus kanālus, parkus un bulvārus.<ref>[http://financenet.tvnet.lv/zinas/122292-lucavsala_sola_veidot_darijumu_centru_un_plasu_dzivojamo_fondu Lucavsalā sola veidot darījumu centru un plašu dzīvojamo fondu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131210083917/http://financenet.tvnet.lv/zinas/122292-lucavsala_sola_veidot_darijumu_centru_un_plasu_dzivojamo_fondu |date={{dat|2013|12|10||bez}} }}, financenet.tvnet.lv, {{dat|2005|3|7|SK}}</ref> Tomēr projekta īstenošana tā arī netika uzsākta. [[2011]]. gadā [[Rīgas dome]] pieņēma lēmumu mazdārziņu vietā īstenot Lucavsalas labiekārtošanas projektu, salas ziemeļu daļā aptuveni 11 hektāru platībā tika plānots ierīkot atpūtas zonu, rotaļu laukumus bērniem, kā arī pludmales zonu ar iespējām atpūsties pie ūdens.<ref>[http://www.db.lv/ipasums/daugavas-vidu-taps-atputas-parks-376292 Daugavas vidū taps atpūtas parks], db.lv, {{dat|2012|8|1|SK}}</ref> Darbi tika sākti 2011. gada novembrī. Plānota teritorijas labiekārtošana, tajā skaitā [[Lucavsalas atpūtas parks|Lucavsalas atpūtas parka]] un skeitparka ierīkošana, zāliena ierīkošana, skriešanas takas izveide, piebraucamā ceļa uzlabošana, pludmales volejbola laukuma ierīkošana, šķembu klājuma laukuma ierīkošana, Mazās Daugavas upes gultnes izpēte pie salas smilšainā krasta, guļbaļķu solu ar galdiem un atkritumu urnām uzstādīšana, bērnu laukuma aprīkošana u.c. darbi. Parka iekārtošanā tika plānots investēt apmēram 600 000 latu.<ref>[https://www.riga.lv/LV/PostingData/News/2012/6/rigas-dome-sak-verienigu-parku-un-skveru-atjaunosanas-darbus.htm?Date=15.06.2012&Category=16 Rīgas dome sāk vērienīgus parku un skvēru atjaunošanas darbus; ierīkos jaunas aktīvās atpūtas vietas]{{Novecojusi saite}}, riga.lv, {{dat|2012|6|15|SK}}</ref><ref>[https://www.riga.lv/NR/rdonlyres/EAA77266-4D09-4727-A256-541225ADC24A/40868/Idejasskicelucavsala_idealaisvariants.pdf Lucavsalas labiekārtošanas projekts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131209142219/https://www.riga.lv/NR/rdonlyres/EAA77266-4D09-4727-A256-541225ADC24A/40868/Idejasskicelucavsala_idealaisvariants.pdf |date={{dat|2013|12|09||bez}} }}, riga.lv</ref> No 2026. gada 18. aprīļa Lucavsalā iebrauc [[10. autobusu maršruts (Rīga)|10. maršruta autobuss]], kas pietur pieturās "Lucavsalas atpūtas parks" un "Lucavsalas mazdārziņi".<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Atsevišķi 10. maršruta autobusu reisi turpmāk iebrauks Lucavsalā |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktuāla%20informācija/atseviski-10-marsruta-autobusu-reisi-turpmak-iebrauks-lucavsala/ |publisher=[[Rīgas satiksme]] |accessdate={{dat|2026|4|22||bez}}}}</ref> == Skatīt arī == * [[Salas (Rīga)|Salas]] * [[Zemgales priekšpilsēta]] == Atsauces == * Izmantoti materiāli no [http://www.rdpad.lv/ Rīgas domes pilsētas attīstības departamenta mājas lapas]. * Izmantoti materiāli no [http://www.riga.lv/ Rīgas pašvaldības portāla]. {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.citariga.lv/lat/rigas-apskates-vietas/daugavas-udens-cels/lucavsala/ Lucavsala portālā Cita Rīga] {{Rīgas salas}} [[Kategorija:Daugavas salas]] [[Kategorija:Rīgas salas]] [[Kategorija:Salas (Rīga)]] p1j8mfinp30fw01xnfwh2z4lfooxam8 0 60671 4457220 4304107 2026-04-21T19:36:15Z Baisulis 11523 /* Dzimuši */ +1...... 4457220 wikitext text/x-wiki '''31. jūlijs''' ir gada 212. diena (213. [[garais gads|garajā gadā]]) pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]]. Līdz gada beigām ir atlikušas 153 dienas. == Vārda dienas == [[Angelika]], [[Ruta (personvārds)|Ruta]], [[Rūta]], [[Sigita]] == Notikumi == * [[1492. gads]] — stājās spēkā [[Alhambras dekrēts]] un [[ebreji]] tika izraidīti no [[Spānija]]s. * [[1667. gads]] — beidzās [[Otrais angļu—holandiešu karš]]. * [[1914. gads]] — [[Pirmais pasaules karš]]: [[Krievijas Impērija|Krievijā]] uzsākta [[mobilizācija]], vēl neesot [[karastāvoklis|karastāvoklī]]. * [[1919. gads]] — [[Reihstāgs (Veimāras Republika)|Vācijas nacionālā asambleja]] pieņēma [[Veimāras Konstitūcija|Veimāras Konstitūciju]] (stājās spēkā {{dat||8|14}}). * [[1932. gads]] — [[Vācija]]s parlamenta vēlēšanās [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] vadītā [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|NSDAP]] uzvarēja ar 38% balsu. * [[1941. gads]] — beidzās [[Ekvadoras—Peru karš]]. * [[1991. gads]] — [[Padomju Savienība|PSRS]] specvienības [[OMON (Krievija)|OMON]] grupa uzbruka [[Lietuva]]s muitas punktam [[Medininki|Medininkos]], nogalinot 7 muitniekus. * [[2005. gads]] — [[Kanāda]]s pilsētā [[Monreāla|Monreālā]] beidzās vienpadsmitais [[pasaules čempionāts ūdens sporta veidos]]. * [[2006. gads]] — [[Kuba]]s prezidents [[Fidels Kastro]] pirms ķirurģiskas operācijas uz laiku nodeva valsts vadību sava brāļa [[Rauls Kastro|Raula]] rokās. == Dzimuši == * [[1527. gads]] — [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimiliāns II]] (''Maximilian II.''), Svētās Romas impērijas imperators (miris 1576. gadā) * [[1800. gads]] — [[Frīdrihs Vēlers]] (''Friedrich Wöhler''), vācu ķīmiķis (miris 1882. gadā) * [[1831. gads]] — [[Jeļena Blavatska]] (''Елена Блаватская''), krievu reliģijas filozofe (mirusi 1891. gadā) * [[1877. gads]]: ** [[Ogists Domēns]] (''Auguste Daumain''), franču riteņbraucējs (miršanas datums nav zināms) ** [[Žoržs Žoēns]] (''Georges Johin''), franču kroketa spēlētājs (miris 1955. gadā) * [[1878. gads]] — [[Žoržs de la Nezjērs]] (''Georges de la Nézière''), franču vieglatlēts (miris 1914. gadā) * [[1883. gads]]: ** [[Ramons Fonsts]] (''Ramón Fonst''), kubiešu paukotājs (miris 1959. gadā) ** [[Ērihs Hekels]] (''Erich Heckel''), vācu mākslinieks (miris 1970. gadā) * [[1912. gads]] — [[Miltons Frīdmans]] (''Milton Friedman''), ASV ekonomists (miris 2006. gadā) * [[1914. gads]] — [[Luijs de Finess]] (''Louis de Funès''), franču aktieris (miris 1983. gadā) * [[1919. gads]] — [[Primo Levi]] (''Primo Levi''), itāļu rakstnieks (miris 1987. gadā) * [[1921. gads]] — [[Pīters Benensons]] (''Peter Benenson''), ''Amnesty International'' dibinātājs (miris 2005. gadā) * [[1923. gads]] — [[Ahmets Ertegins]] (''Ahmet Ertegün''), turku izcelsmes ASV uzņēmējs (miris 2006. gadā) * [[1926. gads]] — [[Hilarijs Patnams]] (''Hilary Putnam''), ASV filozofs (miris 2016. gadā) * [[1929. gads]] — [[Hosē Santamarija]] (''José Santamaría''), Urugvajas un Spānijas futbolists un treneris (miris 2026. gadā) * [[1937. gads]] — [[Edīte Pjeha]] (''Edyta Piecha'', ''Эдита Пьеха''), poļu izcelsmes padomju un Krievijas dziedātāja un aktrise * [[1944. gads]] — [[Džeraldīna Čaplina]] (''Geraldine Chaplin''), ASV aktrise * [[1952. gads]] — [[Helmuts Balderis]], latviešu hokejists un treneris * [[1956. gads]] — [[Jānis Birks]], Latvijas ārsts un politiķis * [[1962. gads]] — [[Veslijs Snaipss]] (''Wesley Snipes''), amerikāņu aktieris * [[1963. gads]] — ''[[Fatboy Slim]]'', britu dīdžejs, producents un mūziķis * [[1965. gads]] — [[Dž. K. Roulinga]] (''J.K. Rowling''), britu rakstniece * [[1969. gads]] — [[Antonio Konte]] (''Antonio Conte''), itāļu futbolists un treneris * [[1978. gads]] — [[Džastins Vilsons]] (''Justin Wilson''), britu autosportists (miris 2015. gadā) * [[1979. gads]] — [[Karloss Marčena]] (''Carlos Marchena''), Spānijas futbolists * [[1986. gads]]: ** [[Agnis Čavars]], Latvijas basketbolists ** [[Jevgeņijs Malkins]] (''Евгений Малкин''), krievu hokejists ** [[Svetlana Sļepcova]] (''Светлана Слепцова''), krievu biatloniste * [[1989. gads]] — [[Viktorija Azarenka]] (''Вікторыя Азарэнка''), baltkrievu tenisiste * [[1995. gads]] — ''[[Lil Uzi Vert]]'', ASV reperis un dziesmu autors == Miruši == * [[1556. gads]] — [[Ignācijs no Lojolas]] (''Íñigo de Loyola''), spāņu priesteris un Jezuītu ordeņa galvenais dibinātājs (dzimis 1491. gadā) * [[1784. gads]] — [[Denī Didro]] (''Denis Diderot''), franču filozofs (dzimis 1713. gadā) * [[1849. gads]] — [[Šāndors Petēfi]] (''Petőfi Sándor''), ungāru dzejnieks (dzimis 1823. gadā) * [[1875. gads]] — [[Endrū Džonsons]] (''Andrew Johnson''), 17. ASV prezidents (dzimis 1808. gadā) * [[1886. gads]] — [[Ferencs Lists]] (''Liszt Ferenc'', ''Franz Liszt''), vācu izcelsmes Ungārijas komponists (dzimis 1811. gadā) * [[1914. gads]] — [[Žans Žoress]] (''Jean Jaurès''), franču politiķis (dzimis 1859. gadā) * [[1939. gads]] — [[Hedviga Rozenbaumova]] (''Hedwiga Rosenbaumová''), Bohēmijas tenisiste (dzimusi 1864. gadā) * [[1944. gads]] — [[Antuāns de Sent-Ekziperī]] (''Antoine de Saint-Exupery''), franču rakstnieks un aviators (dzimis 1900. gadā) * [[1986. gads]] — [[Tiune Sugihara]] (''杉原 千畝''), japāņu diplomāts (dzimis 1900. gadā) * [[2006. gads]] — [[Jānis Āboltiņš]], latviešu ekonomists un politiķis (dzimis 1943. gadā) * [[2020. gads]] — [[Alans Pārkers]] (''Alan Parker''), angļu kinorežisors (dzimis 1944. gadā) * [[2022. gads]]: ** [[Bills Rasels]] (''Bill Russell''), amerikāņu basketbolists (dzimis 1934. gadā) ** [[Aimans az Zavāhirī]] (''أيمن محمد ربيع الظواهري''), Ēģiptes teologs, ''Al-Qaeda'' līderis (dzimis 1951. gadā) * [[2024. gads]] — [[Ismails Hanija]] (إسماعيل هنية), augsta ranga ''Hamās'' politiskais līderis (dzimis 1962. vai 1963. gadā) {{Viss gads}} [[Kategorija:Jūlijs]] 7dd5g5j9j2875tixk8egx71zqnir1dl 0 63600 4457383 4451195 2026-04-22T09:05:43Z Lasks 38532 /* Fināls */ 4457383 wikitext text/x-wiki {{Eirovīzijas infokaste |nosaukums = Eirovīzijas dziesmu konkurss 2004 |tēma = ''Under The Same Sky'' |attēls = ESC 2004 logo.png |att_izm = 300 |paraksts = Konkursa logo |fināls = {{dat|2004|5|15|N}} |pusfināls = {{dat|2004|5|12|N}} |pirmais pusfināls = |otrais pusfināls = |vadītājs (i) = Korhans Abejs<br />Meltema Džumbula |koordinators = |režisors = |pārraidītājs = {{flaga|Turcija}} [[TRT]] |vieta = {{karogs|Turcija}}, [[Stambula]]<br />[[Abdi Ipečki Arēna]] |uzvarētājs = {{flaga|Ukraina}} [[Ruslana]] - ''[[Wild Dances]]'' |balsošanas sistēma = Katra valsts balso telebalsojumā vai ar SMS. Katras valsts 10 populārākajām dziesmām tiek piešķirti 12, 10, tad 8 līdz 1 punktam. |dalībvalstis = 36 valstis no kurām 24 finālā |valstis, kas debitē = {{ESC|Albānija}}<br />{{ESC|Andora}}<br />{{ESC|Baltkrievija}}<br />{{ESC|Serbija un Melnkalne}} |valstis, kas atgriežas = {{ESC|Dānija}}<br />{{ESC|Lietuva}}<br />{{ESC|Maķedonija}}<br />{{ESC|Monako}}<br />{{ESC|Somija}}<br />{{ESC|Šveice}} |valstis, kas izstājās = nav |nulle punktu = {{ESC|Šveice}} (pusfinālā) |viesmākslinieki = [[Sertaba Erenere]]<br />''[[Fire Of Anatolia]]'' |map = ESC 2004 Map.svg |col1 = #22b14c |tag1 = Dalībvalstis |col2 = #d40000 |tag2 = Finālam nekvalificējušās valstis |col3 = #ffc20e |tag3 = Dalībvalstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 2004. gada konkursā |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2003]] |nākamais = [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005 ►]] }} '''49. Starptautiskais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Stambula|Stambulā]], [[Turcija|Turcijā]], [[2004]]. gada [[12. maijs|12.]] un [[15. maijs|15. maijā]]. Tiesības rīkot konkursu Turcija ieguva [[2003. gads|2003]]. gadā, kad par [[Eirovīzija]]s uzvarētāju kļuva dziedātāja [[Sertaba Erenere]]. Par 2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāju kļuva [[Ukraina]]s pārstāve [[Ruslana]] ar dziesmu ''[[Wild Dances]]''. [[Latvija|Latviju]] pārstāvēja [[Fomins & Kleins]] ar dziesmu "Dziesma Par Laimi", kas ar 23 punktiem ieguva 17. vietu pusfinālā un neiekļuva finālā. Pirmoreiz konkursā piedalījās [[Albānija]], [[Andora]], [[Baltkrievija]] un [[Serbija un Melnkalne]]. ==Rezultāti== ===Pusfināls=== {| class="wikitable sortable" style="width:60%;" |- ! Nr ! Valsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Vieta ! Punkti |- | 01 | {{ESC|Somija}} | [[Angļu valoda]] | [[Jari Sillanpē]] | ''Takes 2 to Tango'' | 14 | 51 |- | 02 | {{ESC|Baltkrievija}} | [[Angļu valoda]] | [[Aleksandra un Konstantīns]] | ''My Galileo'' | 19 | 10 |- | 03 | {{ESC|Šveice}} | [[Angļu valoda]] | [[Pjēro un mūzikas zvaigznes]] | ''Celebrate'' | 22 | 0 |- | 04 | {{ESC|Latvija}} | [[Latviešu valoda]] | [[Fomins & Kleins]] | ''Dziesma par laimi'' | 17 | 23 |- | 05 | {{ESC|Izraēla}} | [[Angļu valoda]], [[Ivrits]] | [[Dāvids Djors]] | ''Leha'amin (להאמין)'' | 11 | 57 |- | 06 | {{ESC|Andora}} | [[Katalāņu valoda]] | [[Marta Roure]] | ''Jugarem a estimar-nos'' | 18 | 12 |- | 07 | {{ESC|Portugāle}} | [[Portugāļu valoda]] | [[Sofija Vitorija]] | ''Foi magia'' | 15 | 38 |- style="background:#ffdead;" | 08 | {{ESC|Malta}} | [[Angļu valoda]] | [[Džūlija un Ludvigs]] | ''On Again... Off Again'' | 8 | 74 |- | 09 | {{ESC|Monako}} | [[Franču valoda]] | [[Marjona]] | ''Notre planète'' | 19 | 10 |- style="background:#ffdead;" | 10 | {{ESC|Grieķija}} | [[Angļu valoda]] | [[Sakis Ruvs]] | ''Shake It'' | 3 | 238 |- style="background:#ffdead;" | 11 | {{ESC|Ukraina}} | [[Angļu valoda]], [[Ukraiņu valoda]] | [[Ruslana]] | ''Wild dances'' | 2 | 256 |- | 12 | {{ESC|Lietuva}} | [[Angļu valoda]] | [[Linas un Simona]] | ''What's Happened To Your Love?'' | 16 | 26 |- style="background:#ffdead;" | 13 | {{ESC|Albānija}} | [[Angļu valoda]] | [[Anjeza Šahina]] | ''The Image of You'' | 4 | 167 |- style="background:#ffdead;" | 14 | {{ESC|Kipra}} | [[Angļu valoda]] | [[Liza Andreasa]] | ''Stronger Every Minute'' | 5 | 149 |- style="background:#ffdead;" | 15 | {{ESC|Maķedonija}} | [[Angļu valoda]] | [[Toše Proeskis]] | ''Life'' | 10 | 71 |- | 16 | {{ESC|Slovēnija}} | [[Angļu valoda]] | ''[[Platin]]'' | ''Stay Forever'' | 21 | 5 |- | 17 | {{ESC|Igaunija}} | [[Igauņu valoda]] | ''[[Neiokõsõ]]'' | ''Tii'' | 11 | 57 |- style="background:#ffdead;" | 18 | {{ESC|Horvātija}} | [[Angļu valoda]] | [[Ivans Mikuličs]] | ''You Are The Only One'' | 9 | 72 |- | 19 | {{ESC|Dānija}} | [[Angļu valoda]] | [[Tomass Tordarsons]] | ''Shame on You'' | 13 | 56 |- style="background:#ffdead;" | 20 | {{ESC|Serbija un Melnkalne}} | [[Serbu valoda]] | [[Želko Joksimovičs]] un [[Ad Hoc Orchestra]] | ''Lane moje'' | 1 | 263 |- style="background:#ffdead;" | 21 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | [[Angļu valoda]] | [[Deen]] | ''In the Disco'' | 7 | 133 |- style="background:#ffdead;" | 22 | {{ESC|Nīderlande}} | [[Angļu valoda]] | ''[[Re-Union]]'' | ''Without You'' | 6 | 146 |} ===Fināls=== {| class="wikitable sortable" style="width:100%;" |- ! Nr ! Valsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Vieta ! Punkti |- | 01 | {{ESC|Spānija}} | [[Spāņu valoda]] | [[Ramons]] | ''Para llenarme de ti'' | 10 | 87 |- | 02 | {{ESC|Austrija}} | [[Vācu valoda]] | ''[[Tie Break]]'' | ''Du bist'' | 21 | 9 |- | 03 | {{ESC|Norvēģija}} | [[Angļu valoda]] | [[Knuts Sorums]] | ''High'' | 24 | 3 |- | 04 | {{ESC|Francija}} | [[Franču valoda]], [[Spāņu valoda]] | [[Džonatans Serada]] | ''À chaque pas'' | 15 | 40 |- | 05 | {{ESC|Serbija un Melnkalne}} | [[Serbu valoda]] | [[Želko Joksimovičs]] un [[Ad Hoc Orchestra]] | ''Lane moje'' | 2 | 263 |- | 06 | {{ESC|Malta}} | [[Angļu valoda]] | [[Džūlija un Ludvigs]] | ''On Again... Off Again'' | 12 | 50 |- | 07 | {{ESC|Nīderlande}} | [[Angļu valoda]] | ''[[Re-Union]]'' | ''Without You'' | 20 | 11 |- | 08 | {{ESC|Vācija}} | [[Angļu valoda]], [[Turku valoda]] | [[Maksimilians Mucke|Max]] | ''Can't Wait Until Tonight'' | 8 | 93 |- | 09 | {{ESC|Albānija}} | [[Angļu valoda]] | [[Anjeza Šahina]] | ''The Image of You'' | 7 | 106 |- style="background:#ffdead;" | 10 | {{ESC|Ukraina}} | [[Angļu valoda]], [[Ukraiņu valoda]] | [[Ruslana]] | ''Wild dances'' | 1 | 280 |- | 11 | {{ESC|Horvātija}} | [[Angļu valoda]] | [[Ivans Mikuličs]] | ''You Are The Only One'' | 12 | 50 |- | 12 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | [[Angļu valoda]] | [[Deen]] | ''In the Disco'' | 9 | 91 |- | 13 | {{ESC|Beļģija}} | [[Angļu valoda]] | ''[[Xandee]]'' | ''1 Life'' | 22 | 7 |- | 14 | {{ESC|Krievija}} | [[Angļu valoda]] | [[Jūlija Savičeva]] | ''Believe Me'' | 11 | 67 |- | 15 | {{ESC|Maķedonija}} | [[Angļu valoda]] | [[Toše Proeskis]] | ''Life'' | 14 | 47 |- | 16 | {{ESC|Grieķija}} | [[Angļu valoda]] | [[Sakis Ruvs]] | ''Shake It'' | 3 | 252 |- | 17 | {{ESC|Islande}} | [[Angļu valoda]] | [[Jonsi]] | ''Heaven'' | 19 | 16 |- | 18 | {{ESC|Īrija}} | [[Angļu valoda]] | [[Kriss Dorans]] | ''If My World Stopped Turning'' | 22 | 7 |- | 19 | {{ESC|Polija}} | [[Angļu valoda]], [[Spāņu valoda]] | ''[[Blue Café]]'' | ''Love Song'' | 17 | 27 |- | 20 | {{ESC|Apvienotā Karaliste}} | [[Angļu valoda]] | [[Džeimss Fokss]] | ''Hold On to Our Love'' | 16 | 29 |- | 21 | {{ESC|Kipra}} | [[Angļu valoda]] | [[Liza Andreasa]] | ''Stronger Every Minute'' | 5 | 170 |- | 22 | {{ESC|Turcija}} | [[Angļu valoda]] | ''[[Athena (grupa)|Athena]]'' | ''For Real'' | 4 | 195 |- | 23 | {{ESC|Rumānija}} | [[Angļu valoda]] | [[Sanda Ladosi|Sanda]] | ''I Admit'' | 18 | 18 |- | 24 | {{ESC|Zviedrija}} | [[Angļu valoda]] | [[Lena Filipsone]] | ''It Hurts'' | 5 | 170 |} Punkti, ko Latvija atdeva finālā *12 {{ESC|Ukraina}} *10 {{ESC|Krievija}} *8 {{ESC|Zviedrija}} *7 {{ESC|Grieķija}} *6 {{ESC|Malta}} *5 {{ESC|Serbija un Melnkalne}} *4 {{ESC|Kipra}} *3 {{ESC|Apvienotā Karaliste}} *2 {{ESC|Turcija}} *1 {{ESC|Albānija}} == Skatīt arī == * [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] * [[Eirodziesma 2004]] == Ārējās saites == * [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Latvijas Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Eirovīzija}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2004. gads mūzikā]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] k22crlxumedq5tk2y7fyi8m6lnlv3gw 0 65259 4457328 4200046 2026-04-22T06:25:28Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4457328 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Semjuels Adamss | vārds_orģ = ''Samuel Adams'' | attēls = SamuelAdamsLarge.jpeg | apraksts = Semjuels Adamss. <!------ Pirmais amats ------> | amats = 4.[[Masačūsetsa]]s [[gubernators]] | term_sākums = {{dat|1794|10|8|N|bez}} | term_beigas = {{dat|1797|6|2|N|bez}} | viceprezidents = | priekštecis = [[Džons Henkoks]] | pēctecis = Inkrīs Samners | term_sākums2 = | term_beigas2 = | viceprezidents2 = | priekštecis2 = | pēctecis2 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dat|1722|9|27}} | dzim_vieta = [[Bostona]], [[Masačūsetsas līča province]] | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1803|10|2|1722|9|27|}} | mir_vieta = [[Keimbridža]],[[Masačūsetsa]], ASV | partija = [[ASV Demokrātiski respublikāniskā partija]] | dzīvesb = Elizabete Čeklija, Elizabete Velsa | profesija = [[politiķis]], [[politiskais filozofs]], [[alus darīšana|aldaris]] | reliģija = | paraksts = Samuel Adams Signature.svg | piezīmes = }} '''Semjuels Adamss''' ({{val|en|Samuel Adams}}; dzimis {{dat|1722|9|27}}, miris {{dat|1803|10|2}}) bija amerikāņu [[valstsvīrs]], [[politiķis]], [[rakstnieks]] un politiskais [[filozofs]], kā arī [[alus]] darītājs un viens no [[Amerikas Savienotās Valstis|Savienoto Valstu]] dibinātājiem.<ref>{{Grāmatas atsauce | last=Puls | first=Mark | year=2006 | month=October | title=Samuel Adams: Father of the American Revolution| url=https://archive.org/details/samueladams00mark | publisher=Palgrave Macmillan | location=New York | isbn=1-4039-7582-5 | pages=p14}}</ref> Adamss bija slepenas, pret [[briti]]em vērstas organizācijas "[[Brīvības dēli]]" veidotājs. Viņa vadībā notika 1773. gada 16. decembra "[[Bostonas tējas dzeršana]]", ierosinot notikumu virkni, kas noveda līdz [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karam]]. Semjuels Adamss bija [[Džons Adamss (prezidents)|Džona Adamsa]] (ASV prezidenta) otrās pakāpes [[brālēns]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{Vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Adamss, Semjuels}} [[Kategorija:1722. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1803. gadā mirušie]] [[Kategorija:Masačūsetsas gubernatori]] [[Kategorija:Bostonā dzimušie]] a6j74ve6lu9xdbib3ng2sfpeovexdln 0 66754 4457384 4331741 2026-04-22T09:07:15Z ~2026-24595-24 144437 4457384 wikitext text/x-wiki {| class="infobox vcard" style="width:235px; font-size:90%; line-height:1.40em; text-align:left; background-color:#F9F9F9; border: 1px solid #D9D9D9;" |- | colspan=2 bgcolor=#db8000 align=center | <big>'''Kafija'''</big> |- | colspan=2 align=center | [[Attēls:A small cup of coffee.JPG|235px|Tase kafijas]] |- | colspan=2 align=center | 100 g produkta satur: |- | [[Ogļhidrāti]] || 0 |- | [[Tauki]] || 0,02 g |- | [[Olbaltumvielas]] || 0,12 g |- | [[Ūdens]] || 99,39 g |- | [[Kofeīns]] || 40 mg |- | [[Kālijs]] || 49 mg |- | [[Fosfors]] || 3 mg |- | [[Magnijs]] || 3 mg |- | [[Kalcijs]] || 2 mg |- | [[Sāls]] || 2 mg |} '''Kafija''' ({{val|tr|kahve}}; {{val|ar|‏قهوة‎}}, ''qahwa'') ir karsts [[dzēriens]], kas tiek gatavots no grauzdētām [[kafijkoki|kafijkoku]] (''Coffea'') sēklām, [[kafijas pupiņas|kafijas pupiņām]]. Tas parasti ir populārs dzēriens [[brokastis|brokastīs]] vai "kafijas pārtraukumos" darbā. Tā satur no viena līdz diviem procentiem [[kofeīns|kofeīna]], kas stimulē [[centrālā nervu sistēma|centrālo nervu sistēmu]].<ref name="HowStuffWorks"/> Kafijas pupiņas iegūst vairāk nekā 70 valstīs, galvenokārt [[Āfrika|Āfrikā]], [[Dienvidaustrumāzija|Dienvidaustrumāzijā]] un [[Latīņamerika|Latīņamerikā]], no divu sugu kafijkokiem: ''[[Coffea arabica]]'' ([[Arabika]]) un ''[[Coffea canephora]]'' ([[Robusta]]).<ref name="paulig pupiņas">[http://www.paulig.lv/lv/viss-par-kafiju/no-pupinas-lidz-kafijas-tasei www.paulig.lv par pupiņām]</ref> Kafijkoku dzimtene ir [[Etiopija]]. Pasaulē zināmas vairāk nekā 60 kafijkoku [[šķirne]]s.<ref name="paulig šķirnes">[http://www.paulig.lv/lv/viss-par-kafiju/kafijas-kultivacija-un-skirnes www.paulig.lv par kafijas kultivāciju un tās šķirnēm]</ref> Labākās kafijas audzēšanas vietas ir sastopamas [[tropu josla|tropiskajā klimata joslā]], un viena no šādām vietām ir [[Brazīlija]], kur katru gadu tiek ievākts visvairāk kafijpupiņu.<ref name="Faostat"/> Tur ir ierīkotas lielākās kafijas plantācijas pasaulē, dažās no tām ir miljoniem koku, un tās plešas daudzu kilometru garumā. Kafiju pazina jau apmēram 1000 gadus pirms mūsu ēras. Eiropā tā parādījās [[16. gadsimts|16. gadsimtā]]. [[Latvija|Latvijā]] kafija parādījās [[19. gadsimts|19. gadsimta]] otrajā pusē.<ref name="paulig vēsture">[http://www.paulig.lv/lv/viss-par-kafiju/kafijas-vesture www.paulig.lv par kafijas vēsturi]</ref> kafija smird pēc dirsas == Ražošana == Visvairāk kafijas pupiņu iegūst [[Brazīlija|Brazīlijā]], [[Vjetnama|Vjetnamā]], [[Indonēzija|Indonēzijā]] un [[Kolumbija|Kolumbijā]].<ref name="Faostat"/> 10 lielākās valstis pēc ievāktā kafijpupiņu daudzuma veido 79,8% no visas pasaules kafijpupiņu tirgus. Savukārt Brazīlijā iegūst aptuveni 22% no visas kafijpupiņu ražas. [[Attēls:Carte Coffea robusta arabic.svg|235px|thumbnail|Valstis, kur iegūst visvairāk kafijpupiņu. Tumši zaļā krāsā ir iekrāsotas valstis, kur vairumā iegūst [[robusta]] kafiju, dzeltenā krāsā — [[arabika]], bet gaiši zaļā krāsā — abu kafiju veidu sadalījums ir līdzīgs]] {| class="wikitable" |+ Lielākās valstis pēc ievāktā kafijpupiņu daudzuma 2010. gadā<ref name="Faostat"/> |- ! width=150px | Valsts ! Kafijpupiņas (tonnas) |- | {{BRA}} | align="right" | 2 874 310 |- | {{VNM}} | align="right" | 1 105 700 |- | {{IDN}} | align="right" | 801 000 |- | {{COL}} | align="right" | 514 128 |- | {{IND}} | align="right" | 289 600 |- | {{ETH}} | align="right" | 270 000 |- | {{PER}} | align="right" | 264 605 |- | {{GTM}} | align="right" | 257 000 |- | {{MEX}} | align="right" | 253 800 |- | {{HND}} | align="right" | 229 368 |- | {{UGA}} | align="right" | 162 000 |- | {{CIV}} | align="right" | 100 000 |} == Kafijas psihotropās īpašības == {{pamatraksts|Kofeīns#Psihotropās īpašības}} == Kafijas gatavošana == [[Attēls:Linea doubleespresso.jpg|thumb|300px|[[Espreso]] gatavošana]] Lai pagatavotu kafiju, ir nepieciešamas samaltas [[kafijpupiņas]]. Lai to izdarītu, nepieciešamas [[kafijas dzirnaviņas]] vai [[kafijas automāts]]. Otrs variants ir nopirkt jau [[maltā kafija|samaltu kafiju]]. Pēc tam kafijai ir jāuzlej verdošs [[ūdens]] un tai jāļauj 1—2 minūtes ievilkties. Pēc vajadzības var pievienot arī [[cukurs|cukuru]] un/vai [[piens|pienu]]. Kafijas pagatavošanai mūsdienās arvien vairāk tiek izmantoti [[kafijas automāts|kafijas automāti]]. Maltās kafijas vietā plaši tiek izmantota arī [[šķīstošā kafija]]. == Skatīt arī == * [[Enerģijas dzēriens]] * ''[[Kopi Luwak]]'' * [[Turku kafija]] * [[Tēja]] * [[Mate]] == Atsauces == {{Commons category|Coffee|kafija}} {{atsauces|refs= <ref name="HowStuffWorks">{{tīmekļa atsauce | url= http://science.howstuffworks.com/environmental/life/botany/coffee-info.htm | title= Coffee | publisher= HowStuffWorks | accessdate= 2011-07-23 | language= angliski}}</ref> <ref name="Faostat">{{tīmekļa atsauce | url= http://faostat.fao.org/site/339/default.aspx | title= FAOSTAT | publisher= faostat.fao.org | accessdate= 2012-04-30 | language= angliski | archive-date= 2016-10-16 | archive-url= https://web.archive.org/web/20161016200146/http://faostat.fao.org/site/339/default.aspx }}</ref> }} * [http://www.dropofcoffee.com/ Types of Coffee]. Most popular coffee types. (en) {{dzērieni-aizmetnis}} {{Psihotropās vielas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kafija]] 3maezpnpxopjtp5x2d68t9cdhey68q1 4457401 4457384 2026-04-22T09:23:57Z Lasks 38532 Atcēlu [[Special:Contributions/~2026-24595-24|~2026-24595-24]] ([[User talk:~2026-24595-24|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4457384 4457401 wikitext text/x-wiki {| class="infobox vcard" style="width:235px; font-size:90%; line-height:1.40em; text-align:left; background-color:#F9F9F9; border: 1px solid #D9D9D9;" |- | colspan=2 bgcolor=#db8000 align=center | <big>'''Kafija'''</big> |- | colspan=2 align=center | [[Attēls:A small cup of coffee.JPG|235px|Tase kafijas]] |- | colspan=2 align=center | 100 g produkta satur: |- | [[Ogļhidrāti]] || 0 |- | [[Tauki]] || 0,02 g |- | [[Olbaltumvielas]] || 0,12 g |- | [[Ūdens]] || 99,39 g |- | [[Kofeīns]] || 40 mg |- | [[Kālijs]] || 49 mg |- | [[Fosfors]] || 3 mg |- | [[Magnijs]] || 3 mg |- | [[Kalcijs]] || 2 mg |- | [[Sāls]] || 2 mg |} '''Kafija''' ({{val|tr|kahve}}; {{val|ar|‏قهوة‎}}, ''qahwa'') ir karsts [[dzēriens]], kas tiek gatavots no grauzdētām [[kafijkoki|kafijkoku]] (''Coffea'') sēklām, [[kafijas pupiņas|kafijas pupiņām]]. Tas parasti ir populārs dzēriens [[brokastis|brokastīs]] vai "kafijas pārtraukumos" darbā. Tā satur no viena līdz diviem procentiem [[kofeīns|kofeīna]], kas stimulē [[centrālā nervu sistēma|centrālo nervu sistēmu]].<ref name="HowStuffWorks"/> Kafijas pupiņas iegūst vairāk nekā 70 valstīs, galvenokārt [[Āfrika|Āfrikā]], [[Dienvidaustrumāzija|Dienvidaustrumāzijā]] un [[Latīņamerika|Latīņamerikā]], no divu sugu kafijkokiem: ''[[Coffea arabica]]'' ([[Arabika]]) un ''[[Coffea canephora]]'' ([[Robusta]]).<ref name="paulig pupiņas">[http://www.paulig.lv/lv/viss-par-kafiju/no-pupinas-lidz-kafijas-tasei www.paulig.lv par pupiņām]</ref> Kafijkoku dzimtene ir [[Etiopija]]. Pasaulē zināmas vairāk nekā 60 kafijkoku [[šķirne]]s.<ref name="paulig šķirnes">[http://www.paulig.lv/lv/viss-par-kafiju/kafijas-kultivacija-un-skirnes www.paulig.lv par kafijas kultivāciju un tās šķirnēm]</ref> Labākās kafijas audzēšanas vietas ir sastopamas [[tropu josla|tropiskajā klimata joslā]], un viena no šādām vietām ir [[Brazīlija]], kur katru gadu tiek ievākts visvairāk kafijpupiņu.<ref name="Faostat"/> Tur ir ierīkotas lielākās kafijas plantācijas pasaulē, dažās no tām ir miljoniem koku, un tās plešas daudzu kilometru garumā. Kafiju pazina jau apmēram 1000 gadus pirms mūsu ēras. Eiropā tā parādījās [[16. gadsimts|16. gadsimtā]]. [[Latvija|Latvijā]] kafija parādījās [[19. gadsimts|19. gadsimta]] otrajā pusē.<ref name="paulig vēsture">[http://www.paulig.lv/lv/viss-par-kafiju/kafijas-vesture www.paulig.lv par kafijas vēsturi]</ref> == Ražošana == Visvairāk kafijas pupiņu iegūst [[Brazīlija|Brazīlijā]], [[Vjetnama|Vjetnamā]], [[Indonēzija|Indonēzijā]] un [[Kolumbija|Kolumbijā]].<ref name="Faostat"/> 10 lielākās valstis pēc ievāktā kafijpupiņu daudzuma veido 79,8% no visas pasaules kafijpupiņu tirgus. Savukārt Brazīlijā iegūst aptuveni 22% no visas kafijpupiņu ražas. [[Attēls:Carte Coffea robusta arabic.svg|235px|thumbnail|Valstis, kur iegūst visvairāk kafijpupiņu. Tumši zaļā krāsā ir iekrāsotas valstis, kur vairumā iegūst [[robusta]] kafiju, dzeltenā krāsā — [[arabika]], bet gaiši zaļā krāsā — abu kafiju veidu sadalījums ir līdzīgs]] {| class="wikitable" |+ Lielākās valstis pēc ievāktā kafijpupiņu daudzuma 2010. gadā<ref name="Faostat"/> |- ! width=150px | Valsts ! Kafijpupiņas (tonnas) |- | {{BRA}} | align="right" | 2 874 310 |- | {{VNM}} | align="right" | 1 105 700 |- | {{IDN}} | align="right" | 801 000 |- | {{COL}} | align="right" | 514 128 |- | {{IND}} | align="right" | 289 600 |- | {{ETH}} | align="right" | 270 000 |- | {{PER}} | align="right" | 264 605 |- | {{GTM}} | align="right" | 257 000 |- | {{MEX}} | align="right" | 253 800 |- | {{HND}} | align="right" | 229 368 |- | {{UGA}} | align="right" | 162 000 |- | {{CIV}} | align="right" | 100 000 |} == Kafijas psihotropās īpašības == {{pamatraksts|Kofeīns#Psihotropās īpašības}} == Kafijas gatavošana == [[Attēls:Linea doubleespresso.jpg|thumb|300px|[[Espreso]] gatavošana]] Lai pagatavotu kafiju, ir nepieciešamas samaltas [[kafijpupiņas]]. Lai to izdarītu, nepieciešamas [[kafijas dzirnaviņas]] vai [[kafijas automāts]]. Otrs variants ir nopirkt jau [[maltā kafija|samaltu kafiju]]. Pēc tam kafijai ir jāuzlej verdošs [[ūdens]] un tai jāļauj 1—2 minūtes ievilkties. Pēc vajadzības var pievienot arī [[cukurs|cukuru]] un/vai [[piens|pienu]]. Kafijas pagatavošanai mūsdienās arvien vairāk tiek izmantoti [[kafijas automāts|kafijas automāti]]. Maltās kafijas vietā plaši tiek izmantota arī [[šķīstošā kafija]]. == Skatīt arī == * [[Enerģijas dzēriens]] * ''[[Kopi Luwak]]'' * [[Turku kafija]] * [[Tēja]] * [[Mate]] == Atsauces == {{Commons category|Coffee|kafija}} {{atsauces|refs= <ref name="HowStuffWorks">{{tīmekļa atsauce | url= http://science.howstuffworks.com/environmental/life/botany/coffee-info.htm | title= Coffee | publisher= HowStuffWorks | accessdate= 2011-07-23 | language= angliski}}</ref> <ref name="Faostat">{{tīmekļa atsauce | url= http://faostat.fao.org/site/339/default.aspx | title= FAOSTAT | publisher= faostat.fao.org | accessdate= 2012-04-30 | language= angliski | archive-date= 2016-10-16 | archive-url= https://web.archive.org/web/20161016200146/http://faostat.fao.org/site/339/default.aspx }}</ref> }} * [http://www.dropofcoffee.com/ Types of Coffee]. Most popular coffee types. (en) {{dzērieni-aizmetnis}} {{Psihotropās vielas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kafija]] 1h0wacvmx0o7yjshul65ch8e4hp83vv 0 73266 4457298 4246572 2026-04-22T04:40:32Z ZANDMANIS 91184 4457298 wikitext text/x-wiki {{Hokeja komanda | text_color = White | bg_color = #0066b3 | team = Динамо | logo = OHK Dynamo logo.svg | logosize = 200px | city = {{flaga|Krievija}} [[Maskava]], [[Krievija]] | league = [[Kontinentālā hokeja līga]] | conference = Rietumu konference | division = [[Tarasova divīzija]] | founded = [[1946]] | arena = [[Lužņiku sporta pils]]<br />[[Hodinkas halle]] | colors = {{color box|#0066b3}} {{color box|white}} | owner = {{flaga|Krievija}} [[Arkādijs Rotenbergs]] | coach = {{flaga|LAT}} [[Leonīds Tambijevs]] | coach2 = | GM = {{flaga|Krievija}} [[Andrejs Safronovs]] | captain = | media = [http://www.dynamo.ru www.dynamo.ru] | affiliates = [[Tveras "Dinamo"]] ([[VHL]])<br />[[Tveras "Šerif"]] ([[Jaunatnes hokeja līga|MHL]]) <!---Čempionāti---> | psrs = 4 | krievijassuperlīga = 2 | gagarins = 2 | špenglera = 2 }} '''Maskavas "Dinamo"''' ({{val|ru|Динамо Москва}}) ir [[Krievija]]s [[hokejs|hokeja]] klubs, kurš dibināts [[1946]]. gadā un pašlaik spēlē [[Kontinentālā hokeja līga|Kontinentālajā hokeja līgā]]. "Dinamo" ir viens no visu laiku veiksmīgākajiem Krievijas hokeja klubiem. [[PSRS hokeja līga|PSRS līgā]] "Dinamo" triumfējis čettreiz, tikpat reižu tas triumfējis arī [[Krievijas Superlīga (hokejs)|Krievijas Superlīgā]]. Divreiz klubs izcīnījis arī [[Špenglera kauss|Špenglera kausu]]. [[2011.—2012. gada KHL sezona|2011.—2012.]] un [[2012-13 KHL sezona|2012.—2013.]] gada KHL sezonās klubs izcīnīja [[Gagarina kauss|Gagarina kausu]]. No 2010. gada līdz 2014. gadam komandas galvenais treneris bija [[Latvija]]s speciālists [[Oļegs Znaroks]] (viņa vadībā "Dinamo" divreiz kļuva par KHL čempionu). [[Harijs Vītoliņš (1968)|Harijs Vītoliņš]], kurš iepriekšējās sezonās bija galvenā trenera asistents, [[2014]]. gadā pārņēma galvenā trenera pienākumus. Pašlaik (2018) komandas sastāvā spēlē latviešu uzbrucējs [[Miks Indrašis]]. == Vēsture == Klubs tika dibināts [[1946]]. gadā, un jau pašā pirmajā [[PSRS čempionāts hokejā|PSRS čempionāta]] sezonā tas izcīnīja čempiones titulu, finālā pārspējot [[Maskavas "Spartak" (hokejs)|Maskavas "Spartak"]]. No kluba dibināšanas līdz pat [[1974]]. gadam tās galvenais treneris bija [[Arkādijs Černišovs]]. "Dinamo" bija viena no spēcīgākajām PSRS hokeja komandām, izcīnot četrus līgas čempiones titulus, bet vēl 16 reizes sezonu noslēdzot otrajā vietā, savukārt bronzu izcīnot vēl 18 reizes. [[1993]]. un [[1995]]. gadā "Dinamo" svinēja uzvaru [[Starptautiskā hokeja līga (1992-1996)|Starptautiskajā hokeja līgā]], taču [[2000]]. un [[2005]]. gadā triumfēja arī [[Krievijas Superlīga hokejā|Krievijas Superlīgā]]. [[Kontinentālā hokeja līga 2008-09|2008.-09.]] sezonā klubs ierindojās 7. vietā, bet [[Gagarina kauss|Gagarina kausa]] izslēgšanā sasniedza pusfinālu, kur piekāpās vēlākajai kausa ieguvējai [[HK Ak Bars|Kazaņas "Ak Bars"]]. Nākamajā sezonā klubs izstājās jau pirmajā kārtā, piekāpjoties [[Maskavas "Spartak" (hokejs)|Maskavas "Spartak"]] vienībai. Pēc 2009.—10. gada sezonas "Dinamo" tika apvienota ar [[Balašihas "HK MVD"]], komandu, kas 2009.—10. gada sezonā bija sasniegusi Gagarina kausa finālu. Par apvienotās komandas treneriem kļuva [[Oļegs Znaroks]] un [[Harijs Vītoliņš (1968)|Harijs Vītoliņš]], tāpat "Dinamo" rindām pievienojās virkne agrāko "HK MVD" spēlētāju. [[2011.—2012. gada KHL sezona|2011.—2012.]] un [[2012-13 KHL sezona|2012.—2013.]] gada KHL sezonās klubs izcīnīja [[Gagarina kauss|Gagarina kausu]]. 2014. gadā Oļegs Znaroks tika iecelts par [[Krievijas hokeja izlase]]s galveno treneri, savukārt par Maskavas "Dinamo" galveno treneri kļuva [[Harijs Vītoliņš (1968)|Harijs Vītoliņš]]. == Spēlētāji == === Pašreizējais sastāvs === ''Pēdējoreiz atjaunots 2022. gada 22. februārī.'' ==== Vārtsargi ==== * {{0}}1 {{flaga|Krievija}} [[Aleksandrs Jerjomenko]] * 60 {{flaga|Krievija}} [[Ivans Bočarovs]] * 90 {{flaga|Baltkrievija}} [[Ivans Kulbakovs]] ==== Aizsargi ==== * 27 {{flaga|Krievija}} [[Vjačeslavs Voinovs]] * 37 {{flaga|Krievija}} [[Andrejs Pedans]] * 49 {{flaga|Krievija}} [[Artjoms Volkovs]] * 55 {{flaga|Krievija}} [[Sergejs Boikovs]] * 74 {{flaga|Krievija}} [[Ņikita Novikovs]] *77 {{flaga|Krievija}} [[Antons Belovs]] *82 {{Flaga|Krievija}} [[Andrejs Pribilskis]] * 86 {{flaga|Krievija}} [[Jegors Zaicevs]] * 94 {{flaga|Krievija}} [[Andrejs Mironovs (hokejists)|Andrejs Mironovs]] *99 {{Flaga|Krievija}} [[Andrejs Sergejevs]] ==== Uzbrucēji ==== * 10 {{flaga|Krievija}} [[Mihails Fiseņko]] * 12 {{Flaga|Kanāda}} [[Robs Klinkhammers]] * 16 {{flaga|Krievija}} [[Pjotrs Jakovļevs]] * 19 {{Flaga|Kanāda}} [[Eriks O'Dells]] * 20 {{Flaga|Zviedrija}} [[Andrē Petešons]] * 22 {{flaga|Krievija}} [[Staņislavs Gaļijevs]] * 23 {{flaga|Krievija}} [[Antons Nazarevičs]] * 24 {{Flaga|Zviedrija}} [[Oskars Lindberjs]] * 25 {{flaga|Krievija}} [[Oļegs Zaicevs]] * 31 {{flaga|Krievija}} [[Aleksandrs Petuņins]] * 43 {{flaga|Krievija}} [[Jegors Brizgalovs]] * 56 {{flaga|Krievija}} [[Ivans Igumnovs]] * 65 {{flaga|Krievija}} [[Vladislavs Jefremovs]] *71 {{Flaga|Krievija}} [[Ivans Muranovs]] *76 {{flaga|Krievija}} [[Bogdans Jakimovs]] * 79 {{flaga|Krievija}} [[Andrejs Nikonovs]] * 85 {{Flaga|Zviedrija}} [[Antons Vedins]] * 87 {{flaga|Krievija}} [[Vadims Šipačovs]] * 88 {{flaga|Krievija}} [[Bogdans Trinejevs]] * 91 {{flaga|Krievija}} [[Vladislavs Mihailovs]] * 96 {{flaga|Krievija}} [[Dmitrijs Raševskis]] * 97 {{flaga|Krievija}} [[Artjoms Fjodorovs]] == Kluba spēlētāju rekordi == * Visvairāk gūto vārtu sezonā: [[Kaspars Daugaviņš]], 22 ([[Kontinentālā hokeja līga 2014-15|2014.—15.]]) * Visvairāk rezultatīvo piespēļu sezonā: [[Konstantīns Gorovikovs]], 27 ([[Kontinentālā hokeja līga 2010-11|2010.—11.]]) * Visvairāk gūto punktu sezonā: [[Aleksandrs Ovečkins]], 40 ([[Kontinentālā hokeja līga 2012-13|2012.—13.]]) * Visvairāk soda minūšu sezonā: [[Mārtiņš Karsums]], 83 ([[Kontinentālā hokeja līga 2013-14|2013.—14.]]) * Visvairāk gūto punktu sezonā, starp aizsargiem: [[Maksims Solovjovs]], 25 ([[Kontinentālā hokeja līga 2010-11|2010.—11.]]) * Visvairāk gūto punktu sezonā, starp junioriem<!--starp U20 vecuma spēlētājiem-->: [[Andrejs Mironovs (hokejs)|Andrejs Mironovs]], 10 ([[Kontinentālā hokeja līga 2013-14|2013.—14.]]) == Visu KHL sezonu rezultāti == {| class="wikitable" |- bgcolor="#dddddd" !Sezona !! {{Piezīme|Sp|Spēles}} !! {{Piezīme|U|Uzvaras}} !! {{Piezīme|Up|Uzvaras pagarinājumā}} !! {{Piezīme|Zp|Zaudējumi pagarinājumā}} !! {{Piezīme|Z|Zaudējumi}} !! {{Piezīme|V+|Iemestie vārti}} !! {{Piezīme|V-|Ielaistie vārti}} !! Punkti !! Regulārā sezona !! Izslēgšanas kārta !! Rezultatīvākais spēlētājs !! Labākais vārtu guvējs |- align="center" |'''[[Kontinentālā hokeja līga 2008-09|08.—09.]]'''||56||27||7||5||17||184||143||100||2. Čerņišova divīzijā||zaudējums pusfinālā, 2-4 ([[HK Ak Bars|Ak Bars]])||{{flaga|Krievija}} [[Dmitrijs Afanasenkovs]]||{{flaga|Krievija}} [[Dmitrijs Afanasenkovs]] |- align="center" |'''[[Kontinentālā hokeja līga 2009-10|09.—10.]]'''||56||28||5||7||16||166||151||101||2. Bobrova divīzijā||zaudējums pirmajā kārtā, 1-3 ([[Maskavas "Spartak" (hokejs)|Spartak]])||{{flaga|Zviedrija}} [[Matīass Veinhandls]]||{{flaga|Zviedrija}} [[Matīass Veinhandls]] |- align="center" |'''[[Kontinentālā hokeja līga 2010-11|10.—11.]]'''||54||28||2||8||16||149||131||96||1. Bobrova divīzijā||zaudējums pirmajā kārtā, 2—4 ([[Rīgas "Dinamo"|R Dinamo]])||{{flaga|Krievija}} [[Konstantīns Gorovikovs]]||{{flaga|Krievija}} [[Deniss Mosaļovs]] |- align="center" |'''[[Kontinentālā hokeja līga 2011-12|11.—12.]]'''||54||31||4||4||15||144||116||105||2. Bobrova divīzijā||izcīna [[Gagarina kauss|Gagarina kausu]], 4—3 ([[Omskas "Avangard"|Avangard]])||{{flaga|Čehija}} [[Mareks Kvapils]]||{{flaga|Čehija}} [[Mareks Kvapils]] |- align="center" |'''[[Kontinentālā hokeja līga 2012-13|12.—13.]]'''||52||27||9||2||14||150||115||101||2. Bobrova divīzijā||izcīna [[Gagarina kauss|Gagarina kausu]], 4—2 ([[Čeļabinskas "Traktor"|Traktor]])||{{flaga|Krievija}} [[Aleksandrs Ovečkins]]||{{flaga|Krievija}} [[Aleksandrs Ovečkins]] |- align="center" |'''[[Kontinentālā hokeja līga 2013-14|13.—14.]]'''||54||34||4||5||11||171||113||115||1. Tarasova divīzijā||zaudējums pirmajā kārtā, 3—4 ([[Jaroslavļas "Lokomotiv"|Lokomotiv]])||{{flaga|Somija}} [[Leo Komarovs]]||{{flaga|Krievija}} [[Maksims Pestuško]] |- align="center" |'''[[Kontinentālā hokeja līga 2014-15|14.—15.]]'''||60||35||6||6||13||172||120||123||2. Tarasova divīzijā||zaudējums otrajā kārtā, 1—4 ([[Sanktpēterburgas SKA|SKA]])||{{flaga|Latvija}} [[Kaspars Daugaviņš]]||{{flaga|Latvija}} [[Kaspars Daugaviņš]] |} == Zvaigžņu spēļu dalībnieki == <nowiki>*</nowiki> - kā [[Balašihas "MVD"]] spēlētājs {| class="wikitable" !Spēlētājs!!Gads |- |{{flaga|Čehija}} [[Karels Rahūneks]]||[[Pirmā Kontinentālās hokeja līgas Zvaigžņu spēle|2009]], [[Otrā Kontinentālās hokeja līgas Zvaigžņu spēle|2010]]* |- |{{flaga|Baltkrievija}} [[Oļegs Antoņenko]]||[[Pirmā Kontinentālās hokeja līgas Zvaigžņu spēle|2009]]* |- |{{flaga|Krievija}} [[Aleksejs Žitņiks]]||[[Pirmā Kontinentālās hokeja līgas Zvaigžņu spēle|2009]] |- |{{flaga|Čehija}} [[Jirži Hudlers]]||[[Otrā Kontinentālās hokeja līgas Zvaigžņu spēle|2010]] |- |{{flaga|Zviedrija}} [[Matīass Veinhandls]]||[[Otrā Kontinentālās hokeja līgas Zvaigžņu spēle|2010]] |- |{{flaga|Slovākija}} [[Martins Štrbāks]]||[[Otrā Kontinentālās hokeja līgas Zvaigžņu spēle|2010]]* |- |{{flaga|Kanāda}} [[Maikls Gārnets]]||[[Otrā Kontinentālās hokeja līgas Zvaigžņu spēle|2010]]* |- |{{flaga|Somija}} [[Leo Komarovs]]||[[2011. gada Kontinentālās hokeja līgas Zvaigžņu spēle|2011]] |- |{{flaga|Krievija}} [[Maksims Solovjovs]]||[[2011. gada Kontinentālās hokeja līgas Zvaigžņu spēle|2011]] |- |{{flaga|Kanāda}} [[Kriss Saimons]]||[[2011. gada Kontinentālās hokeja līgas Zvaigžņu spēle|2011]] |- |{{flaga|Krievija}} [[Vjačeslavs Kozlovs]]||[[2012. gada Kontinentālās hokeja līgas Zvaigžņu spēle|2012]] |- |{{flaga|Krievija}} [[Iļja Gorohovs]]||[[2013. gada Kontinentālās hokeja līgas Zvaigžņu spēle|2013]] |- |{{flaga|Krievija}} [[Deniss Kokarevs]]||[[2013. gada Kontinentālās hokeja līgas Zvaigžņu spēle|2013]] |} {{KHL}} [[Kategorija:Maskavas "Dinamo"| ]] huywuoimxgseweex3qjtykaly3jsagu 0 76065 4457374 4421712 2026-04-22T08:41:02Z ~2026-24730-25 144433 67 4457374 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Cesvaines novads | karte = Cesvaines novads karte.png | karte2 = Cesvaines novads.png | karte2_apraksts = | ģerboņa_attēls = Cesvaines novads COA.svg | ģerboņa_nosaukums = Cesvaines novada ģerbonis | karoga_attēls = Flag_of_Cesvaines_novads.png | karoga_nosaukums = Cesvaines novada karogs | centrs = Cesvaine | mērs = | mērs_partija = | platība = 190,5<ref>[http://www.raplm.gov.lv/uploads/filedir/Nozares/Pasvaldibas/Administrat%C4%ABvi%20teritori%C4%81lais%20iedal%C4%ABjum%20ar%20platibu.doc Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija]</ref> | iedzīvotāji = 3114<ref>{{pmlp2010}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2010 | blīvums = {{#expr: 3114 / 190.5 round 1}} | izveidots = 2009 | likvidēts = 2021 | teritorijas = [[Cesvaine|Cesvaines pilsēta]]<br />[[Cesvaines pagasts]] | mājaslapa = www.cesvaine.lv }} '''Cesvaines novads''' bija [[pašvaldība]] [[Vidzeme|Vidzemē]], kas pastāvēja no 2009. līdz 2021. gadam, kad to iekļāva [[Madonas novads|Madonas novadā]]. == Daba == {{Nepilnīga nodaļa}} == Vēsture == Novads izveidots [[2009. gads|2009. gada]] 1. jūlijā, par novadu pārveidojot [[Madonas rajons|Madonas rajona]] [[Cesvaine|Cesvaines pilsētu]] ar tās [[Cesvaines pilsētas lauku teritorija|lauku teritoriju]]. 2010. gadā Cesvaines pilsētas lauku teritoriju pārveidoja par Cesvaines pagastu, kurš bija eksistējis [[Cēsu apriņķis|Cēsu]] un [[Madonas apriņķis|Madonas apriņķu]] sastāvos līdz 1949. gadam.67 == Apdzīvotās vietas == {{galvenais|Cesvaines novada ciemu uzskaitījums}} == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 65% | align = none | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|5129 |1967|2800 |1979|3547 |1989|3591 |2000|3427 |2011|2802 |2021|2218 }} === Etniskais sastāvs === {{bar box |width = 400px |float = left |title = Cesvaines novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā<ref>[http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/0107iedzregj/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB.pdf#page=11&zoom=100,185,-106 Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016.]</ref> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|[[Latvieši]] (2493) |green|91.1}} {{bar percent|[[Krievi]] (140) |red|5.1}} {{bar percent|[[Baltkrievi]] (32) |violet|1.2}} {{bar percent|Cita tautība (72) |purple|2.6}} }} {{-}} == Pašvaldība == Galvenā likumdevēja funkcijas piederēja [[Cesvaines novada dome|Cesvaines novada domei]], kuru vadīja [[Cesvaines novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Cesvaines novada pašvaldības vadītājs]]. {{Skatīt arī|2009. gada Cesvaines novada domes vēlēšanas}} === Administratīvais iedalījums === * Cesvaines pilsēta * Cesvaines pagasts Cesvaines pagasta centrs atradās Cesvainē, kas neietilpa pagasta teritorijā. == Tautsaimniecība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Sports == {{Nepilnīga nodaļa}} == Kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Reliģija == {{Nepilnīga nodaļa}} == Ievērojami novadnieki == {{Nepilnīga nodaļa}} == Ievērojamas vietas == {{skatīt arī|Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Cesvaines novadā}} {{Nepilnīga nodaļa}} == Attēlu galerija == <gallery> Attēls:Cesvaine loss 5015 06.jpg|[[Cesvaines pils]] Attēls:Kārzdaba.jpg|[[Kārzdaba]] Attēls:Graši manor house - panoramio.jpg|[[Graši (Cesvaines pagasts)|Grašu]] muiža </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Novads-aizmetnis}} {{Latvijas administratīvais iedalījums}} [[Kategorija:Cesvaines novads| ]] [[Kategorija:Latvijas bijušie novadi]] lokstjwoxul05x32dbk9getiy13ud4p 4457402 4457374 2026-04-22T09:24:45Z Lasks 38532 Atcēlu [[Special:Contributions/~2026-24730-25|~2026-24730-25]] ([[User talk:~2026-24730-25|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4457374 4457402 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Cesvaines novads | karte = Cesvaines novads karte.png | karte2 = Cesvaines novads.png | karte2_apraksts = | ģerboņa_attēls = Cesvaines novads COA.svg | ģerboņa_nosaukums = Cesvaines novada ģerbonis | karoga_attēls = Flag_of_Cesvaines_novads.png | karoga_nosaukums = Cesvaines novada karogs | centrs = Cesvaine | mērs = | mērs_partija = | platība = 190,5<ref>[http://www.raplm.gov.lv/uploads/filedir/Nozares/Pasvaldibas/Administrat%C4%ABvi%20teritori%C4%81lais%20iedal%C4%ABjum%20ar%20platibu.doc Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija]</ref> | iedzīvotāji = 3114<ref>{{pmlp2010}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2010 | blīvums = {{#expr: 3114 / 190.5 round 1}} | izveidots = 2009 | likvidēts = 2021 | teritorijas = [[Cesvaine|Cesvaines pilsēta]]<br />[[Cesvaines pagasts]] | mājaslapa = www.cesvaine.lv }} '''Cesvaines novads''' bija [[pašvaldība]] [[Vidzeme|Vidzemē]], kas pastāvēja no 2009. līdz 2021. gadam, kad to iekļāva [[Madonas novads|Madonas novadā]]. == Daba == {{Nepilnīga nodaļa}} == Vēsture == Novads izveidots [[2009. gads|2009. gada]] 1. jūlijā, par novadu pārveidojot [[Madonas rajons|Madonas rajona]] [[Cesvaine|Cesvaines pilsētu]] ar tās [[Cesvaines pilsētas lauku teritorija|lauku teritoriju]]. 2010. gadā Cesvaines pilsētas lauku teritoriju pārveidoja par Cesvaines pagastu, kurš bija eksistējis [[Cēsu apriņķis|Cēsu]] un [[Madonas apriņķis|Madonas apriņķu]] sastāvos līdz 1949. gadam. == Apdzīvotās vietas == {{galvenais|Cesvaines novada ciemu uzskaitījums}} == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 65% | align = none | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|5129 |1967|2800 |1979|3547 |1989|3591 |2000|3427 |2011|2802 |2021|2218 }} === Etniskais sastāvs === {{bar box |width = 400px |float = left |title = Cesvaines novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā<ref>[http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/0107iedzregj/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB.pdf#page=11&zoom=100,185,-106 Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016.]</ref> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|[[Latvieši]] (2493) |green|91.1}} {{bar percent|[[Krievi]] (140) |red|5.1}} {{bar percent|[[Baltkrievi]] (32) |violet|1.2}} {{bar percent|Cita tautība (72) |purple|2.6}} }} {{-}} == Pašvaldība == Galvenā likumdevēja funkcijas piederēja [[Cesvaines novada dome|Cesvaines novada domei]], kuru vadīja [[Cesvaines novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Cesvaines novada pašvaldības vadītājs]]. {{Skatīt arī|2009. gada Cesvaines novada domes vēlēšanas}} === Administratīvais iedalījums === * Cesvaines pilsēta * Cesvaines pagasts Cesvaines pagasta centrs atradās Cesvainē, kas neietilpa pagasta teritorijā. == Tautsaimniecība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Sports == {{Nepilnīga nodaļa}} == Kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Reliģija == {{Nepilnīga nodaļa}} == Ievērojami novadnieki == {{Nepilnīga nodaļa}} == Ievērojamas vietas == {{skatīt arī|Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Cesvaines novadā}} {{Nepilnīga nodaļa}} == Attēlu galerija == <gallery> Attēls:Cesvaine loss 5015 06.jpg|[[Cesvaines pils]] Attēls:Kārzdaba.jpg|[[Kārzdaba]] Attēls:Graši manor house - panoramio.jpg|[[Graši (Cesvaines pagasts)|Grašu]] muiža </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Novads-aizmetnis}} {{Latvijas administratīvais iedalījums}} [[Kategorija:Cesvaines novads| ]] [[Kategorija:Latvijas bijušie novadi]] 38ze3d5uu9hatm6fa1ayv3w1kuhyzq4 0 78320 4457294 4238680 2026-04-22T04:19:46Z Biafra 13794 4457294 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Grants Hills | vārds_orig = ''Grant Hill'' | attēls = Grant Hill 2007-12-08.jpg | att_izm = | paraksts = Grants Hills 2007. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Grants Henrijs Hills | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1972|10|5}} | dz_viet = {{Vieta|ASV|Teksasa|Dalasa}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = 203 [[centimetrs|cm]] | svars = 102 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[vieglais uzbrucējs]] | kar_sāk = 1994 | kar_beig = 2013 <!------ Izglītība ------> | vidusskola = ''South Lakes'' ([[Virdžīnija]]) | koledža = | augstskola = | universitāte = [[Djūka Universitāte]] | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = | numurs = | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = 3., pirmajā kārtā | dr_gads = [[1994. gada NBA drafts|1994]] | dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] | dr_kom = [[Detroitas "Pistons"]] <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = {{nbay|1994|start}}–{{nbay|1999|end}} | klubs 1 = [[Detroitas "Pistons"]] | kl_sez 2 = {{nbay|2000|start}}–{{nbay|2006|end}} | klubs 2 = [[Orlando "Magic"]] | kl_sez 3 = {{nbay|2007|start}}–{{nbay|2011|end}} | klubs 3 = [[Fīniksas "Suns"]] | kl_sez 4 = {{nbay|2012|full=y}} | klubs 4 = [[Losandželosas "Clippers"]] | kl_sez 5 = | klubs 5 = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = {{Bk|ASV}} <!------ Trenera karjera ------> | trenera sezonas = | trenera klubi = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * [[NBA sezonas labākais debitants|Gada labākais debitants]] <small>({{NBA Year|1994|end}})</small> * 7× [[NBA All-Star spēle]] <small>({{NBA Year|1994|end}}–{{NBA Year|1997|end}}, {{NBA Year|1999|end}}–{{NBA Year|2000|end}}, {{NBA Year|2004|end}})</small> * [[All-NBA Team|Simboliskā pirmā izlase]] <small>({{NBA Year|1996|end}})</small> * 4× [[All-NBA Team|Simboliskā otrā izlase]] <small>({{NBA Year|1995|end}}, {{NBA Year|1997|end}}–{{NBA Year|1999|end}})</small> * [[NBA simboliskā debitantu izlase|Simboliskā debitantu pirmā izlase]] <small>({{NBA Year|1994|end}})</small> * 3× ''[[NBA Sportsmanship Award]]'' <small>({{NBA Year|2004|end}}, {{NBA Year|2007|end}}, {{NBA Year|2009|end}})</small> | slavz = | aģenti = | dzimums = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalSport|Vīriešu [[basketbols]]}} {{MedalCountry|{{karogs|ASV}}}} {{MedalCompetition|VOS}} {{MedalSilver|[[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|Atlanta 1996]]|[[Basketbols 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Basketbols]]}} }} '''Grants Henrijs Hills''' ({{val|en|Grant Henry Hill}}; dzimis {{Dat|1972|10|5}} [[Dalasa|Dalasā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir bijušais [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[basketbolists]], spēlējis [[Vieglais uzbrucējs|vieglā uzbrucēja]] pozīcijā, bijis [[ASV basketbola izlase]]s dalībnieks. 18 sezonas nospēlējis [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] (NBA). Septiņkārtējs [[NBA All-star spēle|NBA visu zvaigžņu spēles]] dalībnieks (1995—1998, 2000—2001, 2005). Kopā ar ASV izlasi izcīnīja zelta medaļu [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996. gada Atlantas olimpisko spēļu]] basketbola turnīrā. Pēc spēlētāja karjeras beigām iesaistījies sporta komandu pārvaldībā, šobrīd ir NBA komandas [[Atlantas "Hawks"]] līdzīpašnieks, tāpat iesaistīts [[MLS]] vīriešu futbola komandas [[Orlando "City"]], [[NWSL]] sieviešu futbola komandas [[Orlando "Pride"]] un [[Augstākā beisbola līga|Augstākās beisbola līgas]] komandas [[Baltimoras "Orioles"]] īpašnieku struktūrā. Darbojas arī kā televīzijas basketbola analītiķis un spēļu komentētājs. == Karjera == NBA G. Hills debitēja 1994. gadā pēc tam, kad viņu [[1994. gada NBA drafts|1994. gada NBA draftā]] izraudzījās [[Detroitas "Pistons"]] ar kopējo 21. kārtas numuru. Pirmajā sezonā viņš vidēji spēlē guva 19,9 punktus, izcīnīja 6,4 atlēkušās bumbas un atdeva 5 rezultatīvas piespēles. Kopā ar [[Džeisons Kids|Džeisonu Kidu]] viņš dalīja sezonas labākā debitanta balvu. Turpmākās piecas sezonas Hills pavadīja Detroitā. 2000. gadā "Pistons" aizmainīja D. Hillu uz [[Orlando "Magic"]], apmaiņā pret [[Čakijs Atkinss|Čakiju Atkinsu]] un [[Bens Volless|Benu Vollesu]]. "Magic" komandas vadība cerēja, ka viņš kopā ar [[Treisijs Makgreidijs|Treisiju Makgreidiju]] izveidos nepārspējamu duetu. Taču visas turpmākās [[karjera]]s laikā Hills mocījās ar savainojumu sadziedēšanu. Pēc septiņu gadu sadarbības "Magic" nolēma līgumu ar Hillu nepagarināt. [[Fīniksas "Suns"]] basketbolistam piedāvāja divu gadu līgumu par 4 miljoniem [[ASV dolārs|ASV dolāru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sports.espn.go.com/nba/news/story?id=2926650|title= Hill to sign with Phoenix after agreeing to two-year deal|accessdate= |author= |date= {{dat|2007|7|5}}|publisher= ESPN Sports}} {{en ikona}}</ref> "Suns" sastāvā viņš aizvadīja piecas sezonas, pēc kurām pārgāja uz [[Losandželosas "Clippers"]]. Pēc [[2012.—2013. gada NBA sezona|2012.—2013. gada sezonas]] beigām paziņoja par karjeras beigšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/clippers/seven-time-nba-all-star-grant-hill-retires|title=SEVEN-TIME NBA ALL-STAR GRANT HILL RETIRES|publisher=NBA.com|accessdate={{dat|2013|6|13||bez}}}}</ref> == Privātā dzīve == Granta Hilla tēvs bija veiksmīgs [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs. Pēc viņa karjeras beigām Hillu ģimene pārcēlās uz [[Restona|Restonu]] [[Virdžīnija|Virdžīnijas štatā]]. Tur viņš pavadīja [[vidusskola]]s gadus. {{Dat|1999|7|24|5=bez}} G. Hills apprecējās ar Tamiju. Viņus kādā saviesīgā pasākumā iepazīstināja dziedātāja [[Anita Beikere]]. Ģimenē dzimušasi divas [[meita]]s. == Statistika NBA == {{Basketbolista statistika}} === Regulārā sezona === {{Basketbolista statistikas galvene}} |- | style="text-align:left;"| {{nbay|1994|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Detroitas "Pistons"|"Pistons"]] | 70 || 69 || 38,3 || 47,7 || 14,8 || 73,2 || 6,4 || 5 || '''1,8''' || '''0,9''' || 19,9 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|1995|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Detroitas "Pistons"|"Pistons"]] | 80 || 80 || '''40,8''' || 46,2 || 19,2 || 75,1 || '''9,8''' || 6,9 || 1,3 || 0,6 || 20,2 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|1996|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Detroitas "Pistons"|"Pistons"]] | 80 || 80 || 39,3 || 49,6 || 30,3 || 71,1 || 9 || '''7,3''' || '''1,8''' || 0,6 || 21,4 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|1997|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Detroitas "Pistons"|"Pistons"]] | 81 || '''81''' || 40,7 || 45,2 || 14,3 || 74,0 || 7,7 || 6,8 || '''1,8''' || 0,7 || 21,1 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|1998|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Detroitas "Pistons"|"Pistons"]] | 50 || 50 || 37,0 || 47,9 || 0 || 75,2 || 7,1 || 6 || 1,6 || 0,5 || 21,1 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|1999|trunc=y}} | style="text-align:left;"| [[Detroitas "Pistons"|"Pistons"]] | 74 || 74 || 37,5 || 48,9 || 34,7 || 79,5 || 6,6 || 5,2 || 1,4 || 0,6 || '''25,8''' |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2000|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Orlando "Magic"|"Magic"]] | 4 || 4 || 33,3 || 44,2 || '''100''' || 61,5 || 6,3 || 6,3 || 1,3 || 0,5 || 13,8 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2001|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Orlando "Magic"|"Magic"]] | 14 || 14 || 36,6 || 42,6 || 0 || 86,3 || 8,9 || 4,6 || 0,6 || 0,3 || 16,8 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2002|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Orlando "Magic"|"Magic"]] | 29 || 29 || 29,1 || 49,2 || 25,0 || 81,9 || 7,1 || 4,2 || 1 || 0,4 || 14,5 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2004|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Orlando "Magic"|"Magic"]] | 67 || 67 || 34,9 || 50,9 || 23,1 || 82,1 || 4,7 || 3,3 || 1,4 || 0,4 || 19,7 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2005|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Orlando "Magic"|"Magic"]] | 21 || 17 || 29,2 || 49,0 || 25,0 || 76,5 || 3,8 || 2,3 || 1,1 || 0,3 || 15,1 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2006|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Orlando "Magic"|"Magic"]] | 65 || 64 || 30,9 || 51,8 || 16,7 || 76,5 || 3,6 || 2,1 || 0,9 || 0,4 || 14,4 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2007|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Fīniksas "Suns"|"Suns"]] | 70 || 68 || 31,7 || 50,3 || 31,7 || '''86,7''' || 5 || 2,9 || 0,9 || 0,8 || 13,1 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2008|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Fīniksas "Suns"|"Suns"]] | '''82''' || 68 || 29,8 || '''52,3''' || 31,6 || 80,8 || 4,9 || 2,3 || 1,1 || 0,7 || 12,0 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2009|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Fīniksas "Suns"|"Suns"]] | 81 || '''81''' || 30,0 || 47,8 || 43,8 || 81,7 || 5,5 || 2,4 || 0,7 || 0,4 || 11,3 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2010|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Fīniksas "Suns"|"Suns"]] | 80 || 80 || 30,1 || 48,4 || 39,5 || 82,9 || 4,2 || 2,5 || 0,8 || 0,4 || 13,2 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2011|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Fīniksas "Suns"|"Suns"]] | 49 || 46 || 28,1 || 44,6 || 26,4 || 76,1 || 3,5 || 2,2 || 0,8 || 0,6 || 10,2 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2012|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Losandželosas "Clippers"|"Clippers"]] | 29 || 0 || 15,1 || 38,8 || 27,3 || 58,3 || 1,7 || 0,9 || 0,4 || 0,2 || 3,2 |- class="sortbottom" | style="text-align:center;" colspan="2"| Karjera | 1026 || 972 || 33,9 || 48,3 || 31,4 || 76,9 || 6 || 4,1 || 1,2 || 0,6 || 16,7 |- class="sortbottom" | style="text-align:center;" colspan="2"| Visu zvaigžņu spēle | 6 || 6 || 22,2 || 57,1 || 50,0 || 54,5 || 2,5 || 3,2 || 1,2 || 0,2 || 10,5 |} === Izslēgšanas spēles === {{Basketbolista statistikas galvene}} |- | style="text-align:left;"| [[1996. gada NBA izslēgšanas spēles|1996]] | style="text-align:left;"| [[Detroitas "Pistons"|"Pistons"]] | 3 || 3 || 38,3 || '''56,4''' || '''50,0''' || 85,7 || '''7,3''' || 3,7 || 1 || 0 || 19,0 |- | style="text-align:left;"| [[1997. gada NBA izslēgšanas spēles|1997]] | style="text-align:left;"| [[Detroitas "Pistons"|"Pistons"]] | 5 || 5 || '''40,6''' || 43,7 || 0 || 71,8 || 6,8 || 5,4 || 0,8 || '''1''' || '''23,6''' |- | style="text-align:left;"| [[1999. gada NBA izslēgšanas spēles|1999]] | style="text-align:left;"| [[Detroitas "Pistons"|"Pistons"]] | 5 || 5 || 35,2 || 45,7 || 0 || 81,3 || 7,2 || '''7,4''' || '''2''' || 0,4 || 19,4 |- | style="text-align:left;"| [[2000. gada NBA izslēgšanas spēles|2000]] | style="text-align:left;"| [[Detroitas "Pistons"|"Pistons"]] | 2 || 2 || 27,5 || 37,5 || '''50,0''' || 90,0 || 5,5 || 4,5 || 0,5 || 0 || 11,0 |- | style="text-align:left;"| [[2007. gada NBA izslēgšanas spēles|2007]] | style="text-align:left;"| [[Orlando "Magic"|"Magic"]] | 4 || 4 || 35,8 || 50,0 || 0 || 66,7 || 5,5 || 3,8 || 0,5 || 0,3 || 15,0 |- | style="text-align:left;"| [[2008. gada NBA izslēgšanas spēles|2008]] | style="text-align:left;"| [[Fīniksas "Suns"|"Suns"]] | 3 || 2 || 22,7 || 45,5 || 0 || '''100''' || 5,3 || 1 || 0,7 || 0,3 || 3,7 |- | style="text-align:left;"| [[2010. gada NBA izslēgšanas spēles|2010]] | style="text-align:left;"| [[Fīniksas "Suns"|"Suns"]] | '''16''' || '''16''' || 28,3 || 48,0 || 18,8 || 86,8 || 5,8 || 2,3 || 0,8 || 0,6 || 9,6 |- | style="text-align:left;"| [[2013. gada NBA izslēgšanas spēles|2013]] | style="text-align:left;"| [[Losandželosas "Clippers"|"Clippers"]] | 1 || 0 || 20,0 || 50,0 || 0 || 0 || 4 || 2 || 0 || 0 || 4 |- class="sortbottom" | style="text-align:center;" colspan="2"| Karjera | 39 || 37 || 31,6 || 46,9 || 23,8 || 78,1 || 6,1 || 3,6 || 0,9 || 0,5 || 13,4 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{ASV basketbols sastāvs 1996 OS}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Hills, Grants}} [[Kategorija:1972. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV basketbolisti]] [[Kategorija:Vieglie uzbrucēji]] [[Kategorija:Detroitas "Pistons" spēlētāji]] [[Kategorija:Orlando "Magic" spēlētāji]] [[Kategorija:Fīniksas "Suns" spēlētāji]] [[Kategorija:Losandželosas "Clippers" spēlētāji]] [[Kategorija:1996. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki basketbolā]] [[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:Basketbola slavas zālē uzņemtie]] [[Kategorija:Teksasā dzimušie]] n7c4lns7c0od5brz5f6hq1sd1mkrhdz 0 79110 4457205 4160238 2026-04-21T19:22:45Z Baisulis 11523 /* Janvāris */ precizējums..... 4457205 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|2013. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|2013. gads Latvijā}} {{Gads|2013}} {{Gada citi notikumi|2013}} {{Gads citos kalendāros|2013}} '''2013. gads''' ({{Rom sk gadam|2013}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[otrdiena|otrdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === [[Attēls:Miloš Zeman 2012-12-03 cropped.jpg|thumb|150px|[[Čehija]]s pirmais tieši ievēlētais prezidents [[Milošs Zemans]]]] * [[1. janvāris]]: ** pēc [[Jaunais gads|Jaunā gada]] sagaidīšanas [[Kotdivuāra]]s pilsētā [[Abidžana|Abidžanā]] pūlis līdzi nāvei sabradājis vismaz 60 cilvēkus, vēl 200 tikuši ievainoti;<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/abidzana-pulis-lidz-navei-sabrada-60-jaungada-saluta-skatitajus-vel-200-ievainoti.d?id=42937500|title=Abidžanā pūlis līdz nāvei sabradā 60 Jaungada salūta skatītājus|date={{dat|2013|1|1||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|1|1||bez}}}}</ref> ** [[Pakistāna]]s ziemeļrietumos nošauti septiņi labdarības organizācijas darbinieki;<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/pakistana-nosauj-septinus-labdaribas-fonda-darbiniekus.d?id=42937640|title=Pakistānā nošauj septiņus labdarības fonda darbiniekus|date={{dat|2013|1|1||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|1|1||bez}}}}</ref> ** Jaunā gada naktī [[Francija|Francijā]] aizdedzinātas 1193 [[automašīna]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/francija-jaungada-nakti-aizdedzinatas-1193-automasinas.d?id=42938422|title=Francijā Jaungada naktī aizdedzinātas 1193 automašīnas|date={{dat|2013|1|2||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|1|2||bez}}}}</ref> * [[3. janvāris]] — bumbas sprādzienā [[Sīrija]]s galvaspilsētā [[Damaska|Damaskā]] bojā gājuši 11 cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/bumbas-spradziena-damaska-11-bojagajusie.d?id=42944208|title=Bumbas sprādzienā Damaskā 11 bojāgājušie|date={{dat|2013|1|4||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|1|4||bez}}}}</ref> * [[5. janvāris|5.]]—[[19. janvāris]] — [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] notika [[Dakāras rallijs 2013]]. * [[5. janvāris]]: ** [[Aļaska]]s piekrastē notikusi zemestrīce ar 7,7 [[Rihtera skala|magnitūdu]];<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/alaskas-piekraste-noverota-zemestrice.d?id=42947714|title=Aļaskas piekrastē novērota zemestrīce|date={{dat|2013|1|5||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|1|5||bez}}}}</ref> ** [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Kolorādo]] štata [[Aurora (pilsēta)|Aurora]]s pilsētā apšaudē bojā gājuši 4 cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/apsaude-asv-auroras-pilseta-cetri-bojagajusie.d?id=42948148|title=Apšaudē ASV Auroras pilsētā četri bojāgājušie|date={{dat|2013|1|5||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|1|5||bez}}}}</ref> * [[7. janvāris]] — [[Malta]]s prezidents [[Džordžs Abela]] atlaida parlamentu. * [[9. janvāris]] — [[Lībija]]s oficiālais nosaukums mainīts no Lielā Lībijas Sociālistiskā Arābu Tautas Džamahīrija uz Lībijas Valsts. * [[10. janvāris]] — [[Zambija|Zambijā]] aizliegtas [[lauva|lauvu]] un [[leopards|leopardu]] medības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/zambija-aizliedz-lauvu-un-leopardu-medibas.d?id=42962338|title=Zambijā aizliedz lauvu un leopardu medības|date={{dat|2013|1|10||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|1|10||bez}}}}</ref> * [[11. janvāris]] — [[Mali]] izsludināts ārkārtas stāvoklis; Francijas spēki uzsāka operāciju ''Serval'', lai atbrīvotu Mali ziemeļdaļu no nemierniekiem. * [[11. janvāris|11.]]—[[12. janvāris]]— [[Čehija|Čehijā]] notika prezidenta velēšanas, kurās par pirmo tautas ievēlēto prezidentu kļuva [[Milošs Zemans]]. * [[13. janvāris]] — starp [[Centrālāfrikas Republika]]s vadību un nemierniekiem noslēgta vienošanās par uguns pārtraukšanu. * [[17. janvāris]] — par Centrālāfrikas Republikas premjerministru iecelts [[Nikolass Tiangaje]], kandidāts no nemiernieku puses. * [[18. janvāris]] — ASV karakuģis uzskrēja uz [[UNESCO]] sarakstā iekļauta koraļļu rifa pie [[Filipīnas|Filipīnu]] krastiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/asv-karakugis-uzskrejis-uz-unesco-saraksta-ieklauta-korallu-rifa.d?id=42982394|title=ASV karakuģis uzskrējis uz UNESCO sarakstā iekļauta koraļļu rifa|date={{dat|2013|1|18||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|1|18||bez}}}}</ref> * [[19. janvāris]] — [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] sāka ieviest vienotā parauga autovadītāja apliecības. * [[20. janvāris]]: ** ASV notika 44. [[ASV prezidents|prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] inaugurācijas ceremonija; ** [[Brazīlija|Brazīlijā]] notika apšaude [[samba]]s skolā, bojā gājuši 3 cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/brazilija-notikusi-apsaude-sambas-skola.d?id=42987252|title=Brazīlijā notikusi apšaude sambas skolā|date={{dat|2013|1|20||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|1|20||bez}}}}</ref> * [[21. janvāris]]: ** [[Eritreja|Eritrejā]] notika neveiksmīgs militārais apvērsums; ** no [[Čada]]s premjerministra amata atkāpās [[Emmanuels Nadingars]] viņa vietā tika iecelts [[Džimrangars Dadnadži]]. * [[22. janvāris]]: ** [[Izraēla|Izraēlā]] notika [[Knesets|Kneseta]] vēlēšanas, kurā vairākumu ieguva premjerministra [[Benjamins Netanjahu|Benjamina Netanjahu]] bloks;<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/izraelas-parlamenta-velesanu-iznakums-lauj-premjeram-palikt-amata.d?id=42994940|title=Izraēlas parlamenta vēlēšanu iznākums ļauj premjeram palikt amatā|date={{dat|2013|1|23||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|1|23||bez}}}}</ref> ** ASV, [[Teksasa]]s štata [[Harisa (Teksasa)|Harisā]] esošajā koledžas pilsētiņā notika apšaude, ievainoti vairāki cilvēki;<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/asv-notikusi-karteja-apsaude-macibu-iestade.d?id=42994310|title=ASV notikusi kārtējā apšaude mācību iestādē|date={{dat|2013|1|23||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|1|23||bez}}}}</ref> ** Francijā un [[Vācija|Vācijā]] tika atzīmēta [[Elizejas līgums|Elizejas līguma]] 50. gadadiena;<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/francija-un-vacija-atzime-elizejas-liguma-50-gadadienu.d?id=42992960|title=Francija un Vācija atzīmē Elizejas līguma 50. gadadienu|date={{dat|2013|1|22||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|1|22||bez}}}}</ref> ** [[ANO Drošības padome]] pieņēma rezolūciju par stingrāku sankciju ieviešanu pret [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]], kura 2012. gada decembrī ievadīja orbītā [[Kwangmyŏngsŏng 3-2|pavadoni]], izmēģinot tālas darbības raķeti, tādējādi pārkāpjot vairākas ANO rezolūcijas. * [[23. janvāris|23.]]—[[27. janvāris]] — [[Šveice]]s kūrortpilsētā [[Davosa|Davosā]] notika [[Pasaules Ekonomikas forums]]. * [[23. janvāris]]: ** [[Afganistāna|Afganistanā]] kritis [[Polija]]s virsnieks;<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/afganistana-kritis-polijas-virsnieks.d?id=42997126|title=Afganistānā kritis Polijas virsnieks|date={{dat|2013|1|23||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|1|23||bez}}}}</ref> ** [[Bolīvija|Bolīvijā]] autobusa katastrofā gājuši bojā 25 cilvēki;<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/autobusa-katastrofa-bolivija-25-bojagajusie.d?id=42997134|title=Autobusa katastrofā Bolīvijā 25 bojāgājušie|date={{dat|2013|1|23||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|1|23||bez}}}}</ref> ** ASV aizsardzības ministrs [[Leons Paneta]] atcēla aizliegumu sievietēm dienēt kaujas vienībās;<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/asv-nolemj-atcelt-aizliegumu-sievietem-dienet-kaujas-vienibas.d?id=42997946|title=ASV nolemj atcelt aizliegumu sievietēm dienēt kaujas vienībās; vismaz 25 bojāgājušie|date={{dat|2013|1|24||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|1|24||bez}}}}</ref> ** [[Jordānija|Jordanijā]] notika parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas; ** [[Katalonija]]s parlaments pieņēma suverenitātes deklarāciju, tādējādi izsakot vēlmi kļūt par neatkarīgu valsti. * [[24. janvāris]] — atbildot uz ANO rezolūciju, Ziemeļkoreja paziņoja, ka tās raķetes ar kodolieročiem var sasniegt ASV. * [[27. janvāris]]: ** Brazīlijas pilsētā [[Santamarija (Riugrandi du Sula)|Santamarijā]] ugunsgrēkā naktsklubā gāja bojā 232 cilvēki;<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/sausminosa-ugunsgreka-brazilijas-naktskluba-232-bojagajusie-plkst1930.d?id=43006402|title=Šausminošā ugunsgrēkā Brazīlijas naktsklubā 232 bojāgājušie|date={{dat|2013|1|27||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|1|27||bez}}}}</ref> ** [[Ēģipte|Ēģiptē]] izsludināja ārkārtas stāvokli sakarā ar nemieriem;<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/egiptes-prezidents-tris-pilsetas-izsludina-arkartas-stavokli.d?id=43006800|title=Ēģiptes prezidents trīs pilsētās izsludina ārkārtas stāvokli|date={{dat|2013|1|27||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|1|27||bez}}}}</ref> ** [[Portugāle|Portugālē]] avarēja un aizā iekrita autobuss, bojā gāja 9 cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/portugale-avare-un-aiza-iekrit-autobuss-devini-bojagajusie.d?id=43006792|title=Portugālē avarē un aizā iekrīt autobuss|date={{dat|2013|1|27||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|1|27||bez}}}}</ref> * [[28. janvāris]] — [[Nīderlande]]s karaliene [[Beatrikse]] paziņoja par atteikšanos no troņa dēla [[Orānija]]s prinča [[Vilems Aleksandrs|Vilema Aleksandra]] labā, titulu maiņu nosakot 30. aprīlī. * [[31. janvāris]] — [[Meksika]]s naftas kompānijas ''[[Pemex]]'' galvenajā ēkā notika sprādziens, ko izraisīja gāzes uzkrāšanās; gāja bojā vismaz 32 cilvēki, 100 ievainoti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/spradzienu-meksikas-naftas-kompanijas-pemex-eka-izraisijusi-gazes-uzkrasanas.d?id=43029800|title=Sprādzienu Meksikas naftas kompānijas 'Pemex' ēkā izraisījusi gāzes uzkrāšanās|date={{dat|2013|2|5||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|2|5||bez}}}}</ref> === Februāris === [[Attēls:Chelyabinsk meteor trace 15-02-2013.jpg|thumb|200px|[[Čeļabinskas meteorīts]]]] * [[1. februāris]] un [[3. februāris]] — [[Lihtenšteina|Lihtenšteinā]] notika parlamenta vēlēšanas, kurās uzvarēja Progresīvo Pilsoņu partija. * [[1. februāris]] — par [[ASV valsts sekretārs|ASV valsts sekretāru]] tika iecelts [[Džons Kerijs]]. * [[2. februāris]] — [[Zālamana salas|Zālamana salās]] notika 6,3 magnitūdas stipra [[zemestrīce]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/zalamana-salas-notikusi-63-magnitudu-zemestrice.d?id=43024298|title=Zālamana salās notikusi 6,3 magnitūdu zemestrīce|date={{dat|2013|2|2||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|2|2||bez}}}}</ref> * [[3. februāris]] — [[Kuba|Kubā]] notika parlamenta vēlēšanas. * [[7. februāris]] — ar Eiropas nesējraķeti palaists [[Azerbaidžāna]]s pirmais [[Zemes mākslīgais pavadonis|pavadonis]] ''[[Azerspace-1/AFRICASAT-1a]]''. * [[9. februāris]] — [[Kolumbija|Kolumbijā]] notika 7,0 magnitūdas stipra zemestrīce.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/kolumbija-notikusi-zemestrice-ar-stiprumu-70-magnitudas.d?id=43044790|title=Kolumbijā notikusi zemestrīce ar stiprumu 7,0 magnitūdas|date={{dat|2013|2|9||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|2|9||bez}}}}</ref> * [[10. februāris]]: ** pēc [[Ķīniešu kalendārs|Ķīniešu kalendāra]] sākas Čūskas gads. ** [[Losandželosa|Losandželosā]] tika pasniegtas [[Grammy balva]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/kultura/news/music/losandzelosa-pasniegti-zelta-gramofoni-praulins-paliek-bez-balvas.d?id=43046350|title=Losandželosā pasniegti 'Zelta gramofoni'|date={{dat|2013|2|11||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|2|11||bez}}}}</ref> ** [[Tunisija]]s prezidenta [[Monsefs Marzuki|Monsefa Marzuki]] sekulārā partija "[[Kongress par republiku]]" atstāja islāmistu vadīto valdību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/world/other/tunisijas-prezidenta-partija-atstaj-valdibu.d?id=43045586|title=Tunisijas prezidenta partija atstāj valdību|date={{dat|2013|2|10||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|2|10||bez}}}}</ref> * [[12. februāris]] — [[Ziemeļkoreja]] veica trešo pazemes [[kodolizmēģinājums|kodolizmēģinājumu]]. * [[15. februāris]] — virs [[Čeļabinska]]s [[Krievija|Krievijā]] eksplodēja [[Čeļabinskas meteorīts|meteorīts]], ar triecienvilni bojātas daudzas ēkas un ievainoti vairāk nekā 1500 cilvēku. * [[25. februāris]] — ar Indijas nesējraķeti palaisti [[Austrija]]s pirmie pavadoņi [[TUGSAT-1]] un [[UniBRITE]]. * [[28. februāris]]: ** [[Benedikts XVI]] atkāpās no [[Romas pāvests|pāvesta]] amata, kas noticis pirmo reizi kopš 1415. gada. ** par [[Kipra]]s prezidentu kļuva [[Nikoss Anastasids]]. === Marts === [[Attēls:Franciscus in 2015.jpg|thumb|150px|Jaunais [[Romas pāvests]] [[Francisks]]]] [[Attēls:Xi Jinping Sept. 19, 2012.jpg|thumb|150px|[[Ķīna]]s prezidents [[Sji Dzjiņpins]]]] * [[4. marts]] — par [[Kenija]]s prezidentu ievēlēts [[Uhuru Keniata]]. * [[8. marts]]: ** par [[Venecuēla]]s pagaidu prezidentu kļuva [[Nikolass Maduro]] pēc [[Ugo Čavess|Ugo Čavesa]] nāves 5. martā; ** [[Ziemeļkoreja]] paziņoja, ka lauž visas vienošanās par neuzbrukšanu [[Dienvidkoreja]]i, protestējot pret ANO rezolūciju un gaidāmajām Dienvidkorejas un ASV militārajām mācībām. * [[9. marts]] — [[Malta]]s parlamenta vēlēšanās leiboristu partija ieguva vairākumu. * [[10. marts|10.]]—[[11. marts]] — [[Folklenda Salas|Folklenda Salu]] iedzīvotāji referendumā nobalsoja par palikšanu [[Britu aizjūras teritorijas]] statusā. * [[11. marts]] — Dienvidkoreja un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sāka kopējas militārās mācības. * [[13. marts]]: ** par [[Romas pāvests|Romas pāvestu]] ievēlēts Horhe Mario Bergoljo no [[Argentīna]]s, pieņemot vārdu [[Francisks]]; ** [[Čīle]]s [[Atakamas tuksnesis|Atakamas tuksnesī]] atklāta pasaulē lielākā astronomiskā observatorija [[Atakamas Lielā milimetru ierinda|ALMA]]. * [[14. marts]] — par [[Ķīna]]s prezidentu ievēlēts [[Sji Dzjiņpins]]. * [[20. marts]] — pret Dienvidkoreju veikts [[kiberkarš|kiberuzbrukums]]. * [[24. marts]] — gāzts [[Centrālāfrikas Republika]]s prezidents [[Fransuā Bozizē]] pēc tam, kad nemiernieki ieņēma galvaspilsētu; par prezidentu pasludināts [[Mišels Džotodija]]. * [[27. marts]] — Ziemeļkoreja atvienoja "karsto" sakaru līniju ar Dienvidkoreju. * [[28. marts|28.]] un [[29. marts]] — Dienvidkoreju pārlidoja ASV bumbvedēji, kuri spējīgi nest kodolieročus. * [[30. marts]] — Ziemeļkoreja paziņoja par karastāvokli ar Dienvidkoreju. === Aprīlis === * [[2. aprīlis]] — [[ANO Ģenerālā asambleja]] pieņēma Līgumu par ieroču tirdzniecību. * [[3. aprīlis]] — [[Ziemeļkoreja]] slēdza piekļuvi [[Kesonas rūpnieciskais reģions|Kesonas rūpnieciskajam reģionam]] no [[Dienvidkoreja]]s. * [[4. aprīlis]] — Ziemeļkoreja pārvietoja vidējas darbības raķetes uz austrumu krastu. * [[7. aprīlis]] — [[Melnkalne]]s prezidenta vēlēšanās uzvarēja esošais prezidents [[Filips Vujanovičs]]. * [[9. aprīlis]]: ** Ziemeļkoreja izveda savus strādniekus no Kesonas rūpnieciskā reģiona; ārzemju uzņēmumu darbinieki un tūristi tika aicināti evakuēties no valsts; ** [[Francija]]s Senāts nobalsoja par [[viendzimuma laulība|viendzimuma laulību]] legalizāciju. * [[14. aprīlis]]: ** [[Venecuēla]]s prezidenta vēlēšanās uzvarēja [[Nikolass Maduro]]; ** Ziemeļkorejā izveidota Atomenerģijas ministrija. * [[15. aprīlis]]: ** [[Bostonas maratons|Bostonas maratona]] laikā nogranda divi [[Sprādzieni 2013. gada Bostonas maratonā|sprādzieni]], kuros gāja bojā 3 cilvēki, 183 ievainoti; ** Ziemeļkoreja paziņoja, ka gatava miera sarunām, ja to atzīs par kodolvalsti. * [[19. aprīlis]] — [[Serbija]] parakstīja vienošanos par attiecību noregulēšanu ar [[Kosova|Kosovu]]. * [[20. aprīlis]]: ** [[Sičuaņa]]s provincē [[Ķīna|Ķīnā]] notika 7 magnitūdas stipra [[zemestrīce]], kurā gāja bojā vairāk nekā 200 cilvēku, vairāk nekā {{sk|11000}} ievainoti; ** [[Džordžo Napolitāno]] kļuva par pirmo pārvēlēto [[Itālija]]s prezidentu. * [[21. aprīlis]] — [[Paragvaja|Paragvajā]] notika parlamenta un prezidenta vēlēšanas; par prezidentu ievēlēts [[Orasio Kartess]]. * [[24. aprīlis]] — [[Bangladeša]]s pilsētā [[Savara|Savarā]] sabruka ēka; bojā gāja 352 cilvēki, vairāk nekā 900 pazuda bez vēsts. * [[26. aprīlis]]: ** ar Ķīnas nesējraķeti palaists [[Ekvadora]]s pirmais pavadonis ''[[NEE-01 Pegaso]]''; ** arestēts [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] prezidents [[Živko Budimirs]], apsūdzot viņu korupcijā. * [[27. aprīlis]] — [[Islande]]s parlamenta vēlēšanas uzvarēja kreiso koalīcija * [[30. aprīlis]] — [[Nīderlande]]s karaliene [[Beatrikse]] atkāpās no troņa par labu vecākajam dēlam [[Vilems Aleksandrs|Vilemam Aleksandram]]. === Maijs === [[Attēls:ESTCube-1 illustration.jpg|thumb|180px|[[Igaunija]]s pirmais [[Zemes mākslīgais pavadonis|pavadonis]] ''[[ESTCube-1]]'']] * [[5. maijs]] — [[Malaizija|Malaizijā]] notika vispārējās vēlēšanas, kurā vairākumu paturēja Nacionālā fronte. * [[7. maijs]] — ar Eiropas nesējraķeti palaists [[Igaunija]]s pirmais [[Zemes mākslīgais pavadonis|pavadonis]] ''[[ESTCube-1]]''. * [[10. maijs]]: ** pabeigta ''[[One World Trade Center]]'' celtniecība [[Ņujorka|Ņujorkā]], sasniedzot {{nobr|541 metru}} augstumu, kļūstot par augstāko celtni [[rietumu puslode|rietumu puslodē]] un trešo augstāko pasaulē; ** daļējs [[Saules aptumsums]], bija redzams [[Austrālija|Austrālijā]].<ref>http://eclipse.gsfc.nasa.gov/SEplot/SEplot2001/SE2013May10A.GIF</ref> * [[11. maijs]] — parlamenta vēlēšanās [[Pakistāna|Pakistānā]] uzvarēja Pakistānas musulmaņu līga. * [[12. maijs]] — pirmstermiņa parlamenta vēlēšanās [[Bulgārija|Bulgārijā]] vairākumu ieguva valdošā partija Pilsoņi par eiropeisku attīstību Bulgārijā (''GERB''). * [[31. maijs]] — [[Turcija|Turcijā]] sākās protesti pret lielveikala būvi parkā [[Stambula|Stambulā]], kas turpmākajās dienās pārauga masu protestos pret premjerministru [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepu Erdoganu]]. === Jūnijs === * [[2. jūnijs]] — [[Ēģipte]]s konstitucionālā tiesa valsts konstitūciju atzina par nelikumīgu un atlaida parlamenta augšpalātu. * [[9. jūnijs]] — laikraksts ''[[The Guardian]]'' publiskoja ASV drošības dienestu veiktās iedzīvotāju masveida izsekošanas informācijas nopludinātāja [[Edvards Snoudens|Edvarda Snoudena]] vārdu. * [[11. jūnijs]] — par [[Nauru]] prezidentu ievēlēts [[Barons Divavesi Vaka]]. * [[14. jūnijs]] — par [[Irāna]]s prezidentu ievēlēts [[Hasans Rouhani]]. * [[16. jūnijs]] — [[Kuveita]]s konstitucionālā tiesa pieņēma lēmumu atlaist parlamentu un sarīkot ārkārtas parlamenta vēlēšanas. * [[23. jūnijs]] — [[Albānija]]s parlamenta vēlēšanās uzvarēja opozīcijā esošā sociālistiskā partija. * [[26. jūnijs]]: ** par [[Katara]]s emīru kļuva [[Tamīms bin Hameds al Tānī]] pēc tam, kad no troņa atteicās viņa tēvs [[Hameds bin Halīfa al Tānī]]; ** par [[Čehija]]s premjerministru kļuva [[Irži Rusnoks]]. * [[26. jūnijs]] — [[Mongolija]]s prezidenta vēlēšanās uzvarēja līdzšinējais prezidents [[Elbegdordžs Cahjagīns]]. * [[30. jūnijs]] — [[Ēģipte|Ēģiptē]] sākās masu protesti pret prezidentu [[Muhammads Mursī|Muhammadu Mursī]]. === Jūlijs === [[Attēls:DEtroitRivericeflowscityview.jpg|thumb|180px|ASV pilsēta [[Detroita]] pasludināta par bankrotējušu]] * [[1. jūlijs]] — [[Horvātija]] kļuva par [[Eiropas Savienība]]s 28. dalībvalsti. * [[3. jūlijs]] — valsts apvērsumā [[Ēģipte|Ēģiptē]] varu pārņēma armija, arestēts prezidents [[Muhammads Mursī]]; par prezidenta amata izpildītāju iecelts Augstākās tiesas priekšsēdētājs [[Adli Mansurs]]. * [[9. jūlijs]] — par Ēģiptes premjerministru iecelts [[Hazems Al Beblavi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rg.ru/2013/07/09/premier-site.html |title=Новым премьер-министром Египта стал Хазем аль-Беблави — Борис Васильев — Российская газета |publisher=Rg.ru |date=2012-06-21 |accessdate=2015-11-02}}</ref> * [[13. jūlijs]] — [[Butāna]]s parlamenta vēlēšanās vairākumu ieguva opozīcijas Tautas demokrātiskā partija. * [[18. jūlijs]] — ASV pilsēta [[Detroita]] pasludināja bankrotu. * [[21. jūlijs]] — [[Beļģija]]s karalis [[Alberts II (Beļģija)|Alberts II]] atteicās no troņa par labu savam dēlam [[Filips (Beļģija)|Filipam]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Leta/Afp/Reuters |url=http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/472083-svetdien_troni_kaps_jaunais_belgijas_karalis |title=Svētdien tronī kāps jaunais Beļģijas karalis &#124; Ziņas &#124; TVNET |publisher=Tvnet.lv |date= |accessdate=2015-11-02 |archive-date=2016-03-05 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305052641/http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/472083-svetdien_troni_kaps_jaunais_belgijas_karalis }}</ref> * [[22. jūlijs]] — Kembridžas hercogiene [[Katrīna, Velsas princese|Katrīna]] [[dzemdības|dzemdēja]] dēlu, kurš tika nosaukts par [[Velsas princis Džordžs|Džordžu Aleksandru Luisu Vindzoru]] un kļuva par trešo pretendentu uz [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[monarhs|karaļa]] troni pēc [[Čārlzs III Vindzors|Prinča Čārlza]] un [[Viljams, Velsas princis|Prinča Viljama]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/news/world/other/jaundzimuso-britu-princi-sauks-dzordzs-aleksandrs-luiss.d?id=43508511 |title=Jaundzimušo britu princi sauks Džordžs Aleksandrs Luiss - DELFI |publisher=Delfi.lv |date= |accessdate=2015-11-02}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/news/world/other/britu-karalnama-jauns-princis-viljamam-un-keitai-piedzimis-zens-ar-foto-no-gaidisanas-svetkiem.d?id=43502089 |title=Britu karaļnamā jauns princis - Viljamam un Keitai piedzimis zēns (ar foto no 'gaidīšanas svētkiem') - DELFI |publisher=Delfi.lv |date= |accessdate=2015-11-02}}</ref> * [[24. jūlijs]] — [[Spānija|Spānijā]] notika traģiska vilciena avārija, kurā gāja bojā 79 cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=LETA |url=http://www.apollo.lv/zinas/tiesa-atklaj-informaciju-par-vilciena-avariju-spanija/579391 |title=Tiesa atklāj informāciju par vilciena avāriju Spānijā &#124; Apollo |publisher=Apollo.lv |date= |accessdate=2015-11-02}}</ref> * [[26. jūlijs]] — gāztā Ēģiptes prezidenta Muhammada Mursī atbalstītāju protesta akcijās gājuši bojā 80 cilvēki. * [[28. jūlijs]]: ** [[Itālija|Itālijā]], autobusam nokrītot no 30 metrus augsta viadukta, miruši 38 cilvēki un 11 ievainoti;<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Apollo, redakcija@apollo.lv |url=http://www.apollo.lv/zinas/tragiska-autobusa-avarija-italija-aculiecinieki-pastasta-par-iespejamiem-iemesliem/579129 |title=Traģiskā autobusa avārija Itālijā: aculiecinieki pastāsta par iespējamiem iemesliem &#124; Apollo |publisher=Apollo.lv |date= |accessdate=2015-11-02}}</ref> ** parlamenta vēlēšanās [[Kambodža|Kambodžā]] uzvarēja valdošā Tautas partija; ** notika [[Mali]] prezidenta vēlēšanu pirmā kārta.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://news.rambler.ru/20302768/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|07|31||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130730004520/http://news.rambler.ru/20302768/ |archivedate={{dat|2013|07|30||bez}} }}</ref> * [[29. jūlijs]] — [[Šveice|Šveicē]] vilciena katastrofā gāja bojā vilciena mašīnists un ievainoti 35 cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=LETA/Apollo |url=http://www.apollo.lv/zinas/fotoreportaza-pasazieru-vilcienu-avarija-sveice-daudz-ievainoto-un-viens-bojagajusais/579209 |title=Fotoreportāža: Pasažieru vilcienu avārija Šveicē - daudz ievainoto un viens bojāgājušais &#124; Apollo |publisher=Apollo.lv |date= |accessdate=2015-11-02}}</ref> * [[30. jūlijs]] — [[Pakistāna]]s prezidenta vēlēšanās ievēlēts [[Mamnuns Huseins]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://news.rambler.ru/20330082/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|07|31||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130801180746/http://news.rambler.ru/20330082/ |archivedate={{dat|2013|08|01||bez}} }}</ref> * [[31. jūlijs]] — [[Zimbabve]]s prezidenta vēlēšanās uzvarēja pašreizējais prezidents [[Roberts Mugabe]]. === Augusts === * [[1. augusts]]: ** ASV izlūkdienestu informācijas nopludinātājam [[Edvards Snoudens|Edvardam Snoudenam]] uz gadu piešķirts pagaidu patvērums [[Krievija|Krievijā]]; ** par [[Tuvalu]] premjerministru tika ievēlēts [[Enele Sopoaga]]. * [[11. augusts]] — [[Mali]] prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā visvairāk balsu ieguva [[Ibrahims Bubakars Keita]]. * [[14. augusts]] — protestos pret [[Ēģipte]]s prezidenta [[Muhammads Mursī|Muhammada Mursī]] gāšanu gāja bojā vismaz 420 cilvēki. * [[21. augusts]] — ar [[zarīns|zarīna]] palīdzību tika bombardēta [[Sīrija]]s pilsēta [[Gota]]. * [[28. augusts]] — [[Čehija]]s prezidents [[Milošs Zemans]] paziņoja par parlamenta atlaišanu. === Septembris === * [[3. septembris]] — paziņots, ka ''[[Microsoft]]'' iegādāsies ''[[Nokia]]'' mobilo telefonu biznesu. * [[7. septembris]]: ** [[Austrālija]]s parlamenta vēlēšanās uzvarēja opozīcijas liberālā koalīcija; ** [[Maldīvija]]s prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā uzvarēja [[Mohameds Našīds]]. * [[9. septembris]] — [[Norvēģija]]s parlamenta vēlēšanās visvairāk balsu ieguva Darba partija. * [[21. septembris]] — [[Somālija]]s ''al-Shabaab'' [[islāms|islāma]] kaujinieki iebruka ''Westgate'' iepirkšanās centrā [[Kenija]]s galvaspilsētā [[Nairobi]], nogalinot vismaz 62 civiliedzīvotājus un vēl vairāk nekā 170 ievainojot. * [[22. septembris]] — [[Vācija]]s parlamenta vēlēšanās visvairāk balsu ieguva Kristīgo demokrātu koalīcija [[Angela Merkele|Angelas Merkeles]] vadībā. * [[29. septembris]] — [[Austrija]]s parlamenta vēlēšanās uzvarēja valdošā sociāldemokrātu un Tautas partijas koalīcija. === Oktobris === * [[1. oktobris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pārtrauca darbu valdības iestādes, Pārstāvju palātai un Senātam nespējot vienoties par budžeta politiku. * [[16. oktobris]] — [[ASV Kongress]] panāca vienošanos par valsts parāda griestu paaugstināšanu, tādējādi atjaunojot valdības finansēšanu. * [[25. oktobris]] — [[Čehija]]s parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās uzvarēja sociāldemokrātiskā partija. * [[27. oktobris]] — [[Gruzija]]s prezidenta vēlēšanās uzvarēja [[Giorgi Margvelašvili]]. * [[29. oktobris]] — [[Eiropas Savienība]] pagarināja [[Baltkrievija]]i noteiktās sankcijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/es-pagarina-baltkrievijai-noteiktas-sankcijas.d?id=43770148|title= ES pagarina Baltkrievijai noteiktās sankcijas|date={{dat|2013|10|29|bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2013|10|29||bez}}}}</ref> * [[30. oktobris]] — [[Kenija|Kenijā]] pasažieru vilciena un autobusa sadursmē bojā gāja 11 cilvēki un 34 ievainoti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/pasazieru-vilciens-kenija-sadraga-autobusu-masinists-izdzivo-un-ludz-dievu.d?id=43771558|title=Pasažieru vilciens Kenijā sadragā autobusu|date={{dat|2013|10|30|bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2013|10|30||bez}}}}</ref> === Novembris === * [[1. novembris]]: ** [[Losandželosa]]s lidostā apšaudē gāja bojā 3 cilvēki;<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/pec-apsaudes-losandzelosas-lidosta-tris-kritusie.d?id=43779658|title=Pēc apšaudes Losandželosas lidostā trīs kritušie|date={{dat|2013|11|1||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2013|11|1||bez}}}}</ref> ** nogalināts ''[[Taliban]]'' [[Pakistāna]]s atzara līderis [[Hakimulla Mehsuds]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/nogalinats-taliban-pakistanas-atzara-lideris.d?id=43779498|title=Nogalināts 'Taliban' Pakistānas atzara līderis|date={{dat|2013|11|1||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2013|11|1||bez}}}}</ref> * [[3. novembris]]: ** [[Kosova|Kosovā]] notika pašvaldību vēlēšanas; ** daļā [[Pasaule]]s bija novērojams [[gredzenveida Saules aptumsums]].<ref>http://eclipse.gsfc.nasa.gov/SEplot/SEplot2001/SE2013Nov03H.GIF</ref> * [[4. novembris]] — pie [[Taizeme]]s nogrima prāmis, bojā gāja seši tūristi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/pie-taizemes-nogrimst-pramis-sesi-turisti-noslikusi.d?id=43784100|title=Pie Taizemes nogrimst prāmis – seši tūristi noslīkuši|date={{dat|2013|11|4||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2013|11|4||bez}}}}</ref> * [[5. novembris]]: ** palaista [[Indija]]s pirmā [[Marss (planēta)|Marsa]] zonde ''[[Mars Orbiter Mission]]''; ** [[Ņujorka]]s mēra vēlēšanās uzvarēja [[Bills de Blasio]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/nujorkas-mera-velesanas-uzvarejis-demokrats-de-blasio.d?id=43790308 |title=Ņujorkas mēra vēlēšanās uzvarējis demokrāts de Blasio|date={{dat|2013|11|4||bez}} |publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2013|11|4||bez}}}}</ref> * [[7. novembris]] — [[Haijans (taifūns)|taifūns "Haijans"]] [[Filipīnas|Filipīnās]] izraisīja lielus postījumus, gājuši bojā vairāki tūkstoši cilvēku. * [[9. novembris]] — [[Indonēzija|Indonēzijā]] [[helikopters|helikoptera]] avārijā gāja bojā 13 cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/indonezija-helikoptera-avarija-gajusi-boja-13-cilveki.d?id=43802272|title= Indonēzijā helikoptera avārijā gājuši bojā 13 cilvēki|date={{dat|2013|11|9||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2013|11|9||bez}}}}</ref> * [[18. novembris]] — palaista [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] Marsa zonde [[MAVEN]]. * [[19. novembris]] — [[Nepāla]]s parlamenta vēlēšanās visvairāk balsu ieguva [[Nepālas kongress]]. * [[21. novembris]] — [[Lielveikala "Maxima" sagrūšana Rīgā|sabrūkot jumtam]] "[[Maxima Grupė|Maxima]]" veikala ēkai [[Rīga|Rīgā]], [[Zolitūde|Zolitūdē]], bojā gāja 54 cilvēki, vairāki desmiti ievainoti. * [[24. novembris]] — [[Irāna]] piekrita ierobežot tās kodolprogrammu, lai mīkstinātu starptautiskās sankcijas. * [[27. novembris]] — [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Latvijas Ministru prezidents]] [[Valdis Dombrovskis]] paziņoja par atkāpšanos no amata. === Decembris === * [[1. decembris]]: ** palaista [[Ķīna]]s Mēness zonde ''[[Chang'e 3]]'' ar mobili ''Yutu''; ** [[Horvātija|Horvātijā]] referendumā nobalsoja par viendzimuma pāru laulību aizliegšanu;<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/horvatija-nobalso-par-viendzimuma-laulibu-aizliegsanu.d?id=43862718|title= Horvātijā nobalso par viendzimuma laulību aizliegšanu|date={{dat|2013|12|1||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2013|12|1||bez}}}}</ref> ** [[Ukraina|Ukrainā]] sākās protesta akcijas pret Ukrainas valdības atteikšanos parakstīt asociācijas līgumu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]. * [[14. decembris]] — Ķīnas zonde ''Chang'e 3'' ar mobili ''Yutu'' nolaidās uz [[Mēness]] virsmas, kas bija pirmā mīkstā nolaišanās uz Mēness kopš 1976. gada. * [[20. decembris]]: ** kredītu aģentūra ''[[Standard & Poor's]]'' samazināja Eiropas Savienības ilgtermiņa kredītreitingu no ''AAA'' uz ''AA+''; ** ar Ķīnas nesējraķeti palaists [[Bolīvija]]s pirmais pavadonis [[TKSAT-1]] (''Túpac Katari''). * [[29. decembris]] — [[Volgograda]]s dzelzceļa stacijā [[Sprādzieni 2013. gada decembrī Volgogradā|uzspridzinājās]] terorists pašnāvnieks, nogalinot 18 un ievainojot 44 cilvēkus. * [[30. decembris]] — uzbrucējs pašnāvnieks [[Volgograda|Volgogradā]] [[Sprādzieni 2013. gada decembrī Volgogradā|uzspridzināja]] trolejbusu, nogalinot 16 un ievainojot 41 cilvēku. == Miruši == === Janvāris === [[Attēls:James Buchanan by Atlas network.jpg|thumb|120px|[[Džeimss Bjūkenens (ekonomists)|Džeimss Bjūkenens]]]] * [[7. janvāris]] — [[Hjūels Hauzers]] (''Huell Howser''), amerikāņu televīzijas personība, aktieris, producents (dzimis 1945. gadā) * [[9. janvāris]] — [[Džeimss Bjūkenens (ekonomists)|Džeimss Bjūkenens]] (''James Buchanan''), amerikāņu ekonomists (dzimis 1919. gadā) * [[11. janvāris]] — [[Ārons Švarcs]] (''Aaron Swartz''), amerikāņu programmētājs, uzņēmējs, rakstnieks, interneta haktīvists (dzimis 1986. gadā) === Februāris === * [[1. februāris]] — [[Eds Kočs]] (''Ed Koch''), ASV politiķis (dzimis 1924. gadā) * [[18. februāris]] — [[Otfrīds Preislers]] (''Otfried Preußler''), vācu rakstnieks (dzimis 1923. gadā) * [[19. februāris]] — [[Roberts Ričardsons]] (''Robert Richardson''), ASV fiziķis (dzimis 1937. gadā) * [[28. februāris]] — [[Donalds Gleizers]] (''Donald Glaser''), ASV fiziķis, neirobiologs (dzimis 1926. gadā) === Marts === [[Attēls:Hugo Chávez (02-04-2010).jpg|thumb|120px|[[Ugo Čavess]]]] [[Attēls:Boris Berezovsky.jpg|thumb|120x120px|[[Boriss Berezovskis]]]] * [[3. marts]] — [[Luiss Kubilja]] (''Luis Cubilla''), Urugvajas futbolists un treneris (dzimis 1940. gadā) * [[5. marts]] — [[Ugo Čavess]] (''Hugo Chávez ''), Venecuēlas prezidents (dzimis 1954. gadā) * [[10. marts]] — [[Liliana]] (''Lilian''), Zviedrijas princese (dzimusi 1915. gadā) * [[20. marts]] — [[Zillurs Rahmans]] (''Zillur Rahman''), Bangladešas prezidents (dzimis 1929. gadā) * [[21. marts]] — [[Pjetro Mennea]] (''Pietro Mennea''), itāliešu vieglatlēts (dzimis 1952. gadā) * [[23. marts]] — [[Boriss Berezovskis]] (''Борис Березовский''), Krievijas uzņēmējs (dzimis 1946. gadā) * [[28. marts]] — [[Ričards Grifitss]] (''Richard Griffiths''), britu aktieris (dzimis 1947. gadā) === Aprīlis === [[Attēls:Margaret Thatcher cropped2.png|thumb|120px|[[Mārgarita Tečere]]]] * [[4. aprīlis]] — [[Rodžers Īberts]] (''Roger Ebert''), ASV žurnālists, kinokritiķis un scenārists (dzimis 1942. gadā) * [[8. aprīlis]] — [[Mārgarita Tečere]] (''Margaret Thatcher''), Apvienotās Karalistes politiķe, premjerministre (dzimusi 1925. gadā) * [[10. aprīlis]] — [[Roberts Edvardss]] (''Sir Robert Edwards''), britu fiziologs (dzimis 1925. gadā) * [[19. aprīlis]] — [[Fransuā Žakobs]] (''François Jacob''), Francijas biologs (dzimis 1920. gadā) * [[23. aprīlis]] — [[Muhameds Omārs]] (ملا محمد عمر مجاهد), afgāņu kaujinieks, ''[[Taliban]]'' līderis, Afganistānas Islāma Emirāta vadītājs (dzimis 1950—1962. gadā) === Maijs === [[Attēls:Giulio Andreotti.jpg|thumb|120px|[[Džūlio Andreoti]]]] * [[4. maijs]] — [[Kristians de Djuvs]] (''Christian de Duve''), Beļģijas citologs un bioķīmiķis (dzimis 1917. gadā) * [[6. maijs]] — [[Džūlio Andreoti]] (''Giulio Andreotti''), Itālijas politiķis (dzimis 1919. gadā) * [[13. maijs]] — [[Kenets Volcs]] (''Kenneth Waltz''), ASV politikas zinātnieks (dzimis 1924. gadā) * [[17. maijs]] — [[Horhe Rafaels Videla]] (''Jorge Rafael Videla''), Argentīnas militārais darbinieks, valsts vadītājs (dzimis 1925. gadā) === Jūnijs === [[Attēls:JamesGandolfiniSept11TIFF.jpg|thumb|120px|[[Džeimss Gandolfīni]]]] * [[7. jūnijs]] — [[Pjērs Moruā]] (''Pierre Mauroy''), Francijas premjerministrs (dzimis 1928. gadā) * [[11. jūnijs]] — [[Roberts Fogels]] (''Robert Fogel''), ASV ekonomikas vēsturnieks (dzimis 1926. gadā) * [[15. jūnijs]] — [[Kenets Vilsons]] (''Kenneth Wilson''), ASV fiziķis (dzimis 1936. gadā) * [[16. jūnijs]] — [[Otmārs Valters]] (''Ottmar Walter''), Vācijas futbolists (dzimis 1924. gadā) * [[19. jūnijs]]: ** [[Džeimss Gandolfīni]] (''James Gandolfini''), ASV aktieris (dzimis 1961. gadā) ** [[Ģula Horns]] (''Gyula Horn''), Horvātijas politiķis (dzimis 1932. gadā) === Jūlijs === [[Attēls:Douglas Engelbart in 2008.jpg|thumb|120px|[[Daglass Engelbarts]]]] * [[2. jūlijs]] — [[Daglass Engelbarts]] (''Douglas Engelbart''), amerikāņu izgudrotājs (dzimis 1925. gadā) * [[12. jūlijs]] — [[Prans]] (''Pran''), indiešu aktieris (dzimis 1920. gadā) * [[13. jūlijs]] — [[Seidžs Stallone]] (''Sage Stallone''), amerikāņu aktieris (dzimis 1976. gadā) === Augusts === [[Attēls:Karen Black (1968).jpg|thumb|120px|[[Kārena Bleka]]]] [[Attēls:David Frost Rumsfeld interview cropped.jpg|thumb|120px|[[Deivids Frosts]]]] * [[8. augusts]] — [[Kārena Bleka]] (''Karen Black''), ASV aktrise, scenāriste, dziedātāja un dziesmu autore (dzimusi 1939. gadā) * [[21. augusts]] — [[Čārlzs Gordons Fulertons]] (''Charles Gordon Fullerton''), ASV kosmonauts (dzimis 1936. gadā) * [[25. augusts]] — [[Žilmars]] (''Gilmar''), Brazīlijas futbolists (dzimis 1930. gadā) <!--* [[23. augusts]] — [[Vadims Jusovs]] (''Вадим Юсов''), krievu-padomju kinooperators (dzimis 1929. gadā)--> * [[30. augusts]] — [[Šeimuss Hīnijs]] (''Seamus Heaney''), īru dzejnieks (dzimis 1939. gadā) * [[31. augusts]] — [[Deivids Frosts]] (''David Frost''), angļu žurnālists (dzimis 1939. gadā) === Septembris === * [[2. septembris]]: ** [[Ronalds Kouzs]] (''Ronald Coase''), britu ekonomists (dzimis 1910. gadā) ** [[Frederiks Pols]] (''Frederik Pohl''), ASV zinātniskās fantastikas rakstnieks (dzimis 1919. gadā) * [[5. septembris]] — [[Rohuss Mišs]] (''Rochus Misch''), vācu karavīrs, Hitlera miesassargs (dzimis 1917. gadā) * [[12. septembris]]: ** [[Rejs Dolbijs]] (''Ray Dolby''), ASV inženieris, uzņēmējs (dzimis 1933. gadā) ** [[Oto Zanders]] (''Otto Sander''), vācu aktieris (1941—2013) * [[18. septembris]] — [[Marsels Reihs-Ranickis]] (''Marcel Reich-Ranicki''), vācu kritiķis (dzimis 1920. gadā) * [[22. septembris]] — [[Deivids Hubels]] (''David Hubel''), Kanādas neirofiziologs (dzimis 1926. gadā) === Oktobris === [[Attēls:Tadeusz Mazowiecki - Europeana 1989 - TV Interview.jpg|thumb|120px|[[Tadeušs Mazoveckis]]]] * [[4. oktobris]] — [[Vo Ngujens Zaps]] (''Võ Nguyên Giáp''), vjetnamiešu militārais un politiskais līderis (dzimis 1911. gadā) * [[9. oktobris]] — [[Vilfrīds Martenss]] (''Wilfried Martens''), Beļģijas politiķis (dzimis 1936. gadā) * [[10. oktobris]] — [[Skots Kārpenters]] (''Scott Carpenter''), ASV kosmonauts (dzimis 1925. gadā) * [[11. oktobris]] — [[Ērihs Prībke]] (''Erich Priebke''), esesietis (dzimis [[1913. gads|1913]].) * [[27. oktobris]] — [[Lū Rīds]] (''Lou Reed''), ASV mūziķis (dzimis 1942. gadā) * [[28. oktobris]] — [[Tadeušs Mazoveckis]] (''Tadeusz Mazowiecki''), Polijas premjerministrs (dzimis 1927. gadā) === Novembris === [[Attēls:Doris lessing 20060312 (jha).jpg|thumb|120px|[[Dorisa Lesinga]]]] * [[1. novembris]] — [[Hakimulla Mehsuds]] (حکیم‌ الله محسود), ''Taliban'' Pakistānas līderis (dzimis 1979. gadā) * [[12. novembris]] — [[Aleksandrs Serebrovs]] (''Александр Серебров''), PSRS, Krievijas kosmonauts (dzimis 1944. gadā) * [[17. novembris]] — [[Dorisa Lesinga]] (''Doris May Lessing''), britu rakstniece (dzimusi 1919. gadā) * [[19. novembris]] — [[Frederiks Sengers]] (''Frederick Sanger''), angļu bioķīmiķis (dzimis 1918. gadā) * [[27. novembris]] — [[Niltons Santušs]] (''Nílton Santos''), Brazīlijas futbolists (dzimis 1925. gadā) * [[30. novembris]] — [[Pols Volkers]] (''Paul Walker''), ASV kinoaktieris (dzimis 1973. gadā) === Decembris === [[Attēls:Nelson Mandela.jpg|thumb|120px|[[Nelsons Mandela]]]] * [[2. decembris]] — [[Pedro Roča]] (''Pedro Rocha''), Urugvajas futbolists un treneris (dzimis 1942. gadā) * [[5. decembris]] — [[Nelsons Mandela]] (''Nelson Mandela''), Dienvidāfrikas politiķis (dzimis 1918. gadā) * [[7. decembris]] — [[Jozefs Kovaļskis]] (''Józef Kowalski''), poļu kara veterāns un ilgzdzīvotājs (dzimis 1900. gadā) * [[12. decembris]] — [[Čans Sontheks]] (장성택), Ziemeļkorejas valsts un partijas darbinieks (dzimis 1946. gadā) <!-- * [[12. decembris]] — [[Abduls Kaders Mulla]] (আবদুল কাদের মোল্লা), Bangladešas politiķis (dzimis 1948. gadā) --> * [[14. decembris]] — [[Pīters O'Tūls]] (''Peter O'Toole''), britu aktieris (dzimis 1932. gadā) * [[15. decembris]] — [[Džoana Fonteina]] (''Joan Fontaine''), ASV aktrise (dzimusi 1917. gadā) * [[18. decembris]] — [[Ronijs Bigss]] (''Ronnie Biggs''), britu noziedznieks (dzimis 1929. gadā) * [[23. decembris]] — [[Mihails Kalašņikovs]] (''Михаил Калашников''), PSRS un Krievijas ieroču konstruktors (dzimis 1919. gadā) == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — [[Jūdžīns Fāma]], [[Larss Hansens]], [[Roberts Šillers]] * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — [[Fransuā Anglērs]], [[Pīters Higss]] * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — [[Džeimss Rotmens]], [[Rendijs Šekmens]], [[Tomass Zidhofs]] * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — [[Martins Karpluss]], [[Mihaels Levits]], [[Arjē Varšels]] * [[Nobela prēmija literatūrā|Literatūrā]] — [[Alise Manro]] * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — [[Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija]] == Skatīt arī == * [[Valstu vadītāji 2013. gadā]] * [[Starptautisko organizāciju vadītāji 2013. gadā]] * [[Valstu vēlēšanu kalendārs 2013. gadā]] == Atsauces == {{atsauces|colwidth=30em}} {{Pg2}} {{Commons|2013|2013. gads}} [[Kategorija:2013. gads| ]] aw6o3ssf6b4qqub5yyytmkwlzkqgvph 0 86017 4457180 4456514 2026-04-21T18:43:00Z Baisulis 11523 /* Vēsture */ precizējums..... 4457180 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Meza_kapi_Riga_karte.jpg|thumb|200px|Meža kapu kompleksa karte]] [[Attēls:J. Chakstes piemineklis.JPG|thumbnail|300px|Jāņa Čakstes piemineklis]] '''Rīgas Meža kapi''' ir 1913. gadā atklāti kapi [[Rīga|Rīgā]], kuri atrodas starp [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparku]] un [[Čiekurkalns|Čiekurkalnu]]. Formāli sadalīti '''1. Meža kapos''' ([[Aizsaules iela (Rīga)|Aizsaules ielā]] 2) un '''2. Meža kapos''' ([[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas ielā]] 12). == Vēsture == Rīgas Meža kapus izveidoja pēc pilsētas valdes lēmuma 1913. gadā, iesvētības ceremonija norisinājās 19. jūnijā. Jau 1904.gadā vairākas Rīgas luterāņu draudzes (Rīgas Doma, Pētera, Ģertrūdes un Reformātu) pilsētas valdei lūdza ierādīt zemi jaunai kapsētai Mežaparka (tolaik Ķeizarmeža) D daļā, blakus jau agrāk izveidotajiem [[evaņģēlists Marks|Svētā evaņģēlista Marka]] (nepareizi rusificēti ''Markusa'') kapiem un Garnizona kapiem.<ref>G.Cēbere, Dz. un J. Rivari, ''Meža kapu memoriālā skulptūra'', Rīga, 1987, 30.lpp</ref> Kapi bija iecerēti kā galvenie pilsētas kapi, aizstājot [[Lielie kapi|Lielos kapus]], kas bija izveidoti 1773. gadā un jau bija pārpildīti. Rīgas pilsētas valde jautājuma izskatīšanu ilgstoši atlika un nopietni tam pievērsās tikai 1909.gadā pēc atkārtotiem draudžu lūgumiem. Šajā laikā arī ainavu arhitekts Georgs Kūfalts jau bija izstrādājis jaunās kapsētas plānojuma projektu<ref>G.Cēbere, Dz. un J. Rivari, ''Meža kapu memoriālā skulptūra'', Rīga, 1987, 30.lpp</ref> Meža kapiem atvēlēja {{nobr|230 [[pūrvieta]]s}} ({{nobr|82,8 hektāri}}) lielu zemes gabalu [[Mežaparks (Rīga)|Ķeizarmežā]] starp [[Aizsaules iela (Rīga)|Veco Mīlgrāvja ceļu]] un [[Ķīšezera iela|Valtera Platenberga ielu]], kuru gredzenveidā apjoza kāpas. Ainavu arhitekts [[Georgs Kūfalts]], sākotnējā projekta autors, iespaidojoties no tā laikā Vācijas kapsētām, piedāvāja veidot kapus kā parku ar vienu centrālo aleju, dažām sānu alejām un daudziem nelieliem celiņiem, gar kuriem arī atrastos apbedījumi ar zemiem [[Žogs|žogiem]] un nelieliem pieminekļiem. Kūfalts par galveno motīvu izvirzīja esošās vides īpatnību saglabāšanu, kategoriski noraidot regulāru plānojumu. Jau sākotnēji bija iecerēts, ka kapsēta būs atklāta, bez atsevišķu dzimtu kapličām un augstiem žogiem. [[Pirmais pasaules karš]] neļāva īstenot ieplānoto. Līdzās Meža kapiem sāka apbedīt karā kritušos kareivjus, kā rezultātā izveidojās [[Rīgas Brāļu kapi|Rīgas Brāļu kapu]] memoriāls. Nerealizēja arī arhitekta [[Hanss Verners|Hansa Vernera]] lielās kapličas "Melnais krusts" oriģinālo projektu.<ref>Enciklopēdija "Rīga"</ref> Pilnvērtīgi Meža kapi sāka attīstīties tikai pēc Pirmā pasaules kara, un tos labprāt izmantoja gandrīz visas Rīgas iedzīvotāju grupas. Tomēr vācbaltieši labprātāk turpināja apbedījumiem izmantot [[Lielie kapi|Lielos kapus]]. 1930. gados Meža kapu teritoriju paplašināja un izveidojās 2. Meža kapi, kaut gan starp tiem nav stingra robeža. Tieši tur 1935. gadā pēc [[Eižens Laube|Eižena Laubes]] projekta uzbūvēja pirmo šim mērķim celto kapliču. Tā bija paredzēta kā daļa no plašāka ēku ansambļa, kas gan netika pilnībā realizēts. Līdz tam izvadīšanas ceremonijas notika speciāli pielāgotā administratīvajā ēkā, ko 1913. gadā uzbūvēja pēc arhitekta [[Vilhelms Neimanis|Vilhelma Neimaņa]] projekta. Tā joprojām funkcionē kā 1. Meža kapu kapliča. Rīgas Meža kapi ir vieni no kultūrvēsturiski vērtīgākajiem kapiem Latvijā, kur vienkopus apskatāmi visdažādāko periodu un visdažādāko nozaru cilvēku apbedījumi, kā arī dažādu laikmeta tendenču un politisko režīmu atstātās pēdas kapsētas veidolā. Tāpat arī kapsētā atrodas neskaitāmi mākslinieciski vērtīgi kapu pieminekļi un memoriāli. Kapsētas teritorijā atrodas vairākas memoriālās skulptūras, kapu pieminekļi un memoriāli, ko izveidojuši pazīstami tēlnieki. Kapos apbedīti daudzi pazīstami latviešu politiķi, sabiedriskie darbinieki, kā arī militārpersonas. == Valsts Prezidenta J. Čakstes kaps == Kapa pieminekli 1935. gadā veidoja tēlnieks [[Kārlis Jansons (tēlnieks)|Kārlis Jansons]], akmeņkalis Oto Dambekalns un pilsētas virsdārznieks [[Andrejs Zeidaks]]. Piemineklis veidots kā ansamblis. Lokveida kāpnītes ved uz ieapaļu laukumu. Tā centrā kapa vietu ietver granīta sienas aploce, veidota no taisnstūra granīta bluķiem. Aploces vidū neliels izvirzījums, kas turpinās augstu pāri sienai. Tā vidusdaļā iestrādāts Jāņa Čakstes portreta cilnis, virs ciļņa - bronzas krusts. Aploces abus galus noslēdz figurāli ciļņi. Labajā pusē profilā, ar seju pret aploces centru novietota stāvoša vīrieša figūra ar noliektu galvu, kas abām rokām izdzēš simbolisku lāpu, pie kājas vairogs. Tēlots simbolisks senlatviešu karavīra tēls. Aploces otrā galā tādā pat pozā - profilā ar skatu pret centru, stāvošas sievietes figūra garā tērpā, noliektu, plaukstās ietvertu galvu - sērojoša tautu meita.<ref>[http://valoda.ailab.lv/kultura/kultura/mp03.htm Kapu piemineklis J. Čakstem]</ref> Latvijas PSR laikā pieminekli aizsedza ar krūmiem un kokiem, centrālajā alejā izveidoja padomju funkcionāru apbedījumus un [[Vilis Lācis|Vilis Lāča]] kapa pieminekli. [[Atmodas kustība]]s laikā 1988. gada 7. un 8. maijā patriotisku jauniešu grupa izcirta vilkābeles un papeles, atbrīvojot skatu uz J. Čakstes pieminekli. Pret viņiem ierosināja krimināllietu par koku nelikumīgu izciršanu pilsētas teritorijā.<ref>[https://timenote.info/lv/events/Nacionali-noskanota-latviesu-grupa-nakti-novac-kokus-kuri-aizsedz-Latvijas-Prezidenta-J-Cakstes-pieminekli Nacionāli noskaņota latviešu grupa novāc kokus, kuri aizsedz Latvijas Prezidenta J. Čakstes pieminekli]</ref> == Skatīt arī == * [[Rīgas Meža kapos apbedīto saraksts]] * [[Lielie kapi]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == *[https://web.archive.org/web/20140726113620/http://1-meza-kapi-lv.vieglicelot.lv/lv/object/1-meza-kapi.htm Meža kapi, Latvija (Rīga)] {{Rīga-aizmetnis}} [[Kategorija:Kapsētas Rīgā]] 696iv1v9baqoeol5wszdklj1s6l7q6t 0 87708 4457435 3806947 2026-04-22T11:33:06Z EmausBot 16777 Bots: Fixing double redirect from [[Latvijas futbola Nākotnes līga]] to [[LVBET līga]] 4457435 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[LVBET līga]] 5k2rph9u3l4fh1sfv8wa4biv76tfgsb 10 90461 4457111 4426246 2026-04-21T14:05:19Z Ivario 51458 4457111 wikitext text/x-wiki {{navbox |name = Latvijas futbola 1. līga |title = [[2026. gada Latvijas futbola Nākotnes līgas sezona|<span style="color:white;">2026. gada</span>]] [[LVBET līga|<span style="color:white;">Latvijas futbola LVBET līgas čempionāta</span>]] komandas |titlestyle = background:#008040; color:white; |listclass = hlist |state = uncollapsed |list1 = * [[JDFS Alberts]] * [[Leevon PPK]] * [[Mārupes SC]] * [[FK Metta|Metta]] * [[Rēzeknes FA|Rēzekne]] * RFS-2 * Riga FC-2 * [[Riga Mariners]] * [[Skanstes SK]] * [[FK Smiltene/BJSS]] * SK Super Nova-2 * FK Tukums 2000-2/TSS * [[Valmiera FC]] * [[JFK Ventspils]] }}<noinclude> [[Kategorija:Latvijas futbola veidnes|1. liga]] </noinclude> t229kdub5sf2i42jlv003ead2qitouk 4457112 4457111 2026-04-21T14:05:34Z Ivario 51458 4457112 wikitext text/x-wiki {{navbox |name = Latvijas futbola 1. līga |title = [[2026. gada Latvijas futbola LVBET līgas sezona|<span style="color:white;">2026. gada</span>]] [[LVBET līga|<span style="color:white;">Latvijas futbola LVBET līgas čempionāta</span>]] komandas |titlestyle = background:#008040; color:white; |listclass = hlist |state = uncollapsed |list1 = * [[JDFS Alberts]] * [[Leevon PPK]] * [[Mārupes SC]] * [[FK Metta|Metta]] * [[Rēzeknes FA|Rēzekne]] * RFS-2 * Riga FC-2 * [[Riga Mariners]] * [[Skanstes SK]] * [[FK Smiltene/BJSS]] * SK Super Nova-2 * FK Tukums 2000-2/TSS * [[Valmiera FC]] * [[JFK Ventspils]] }}<noinclude> [[Kategorija:Latvijas futbola veidnes|1. liga]] </noinclude> py219xketmeyteac8ukots3s9tmjv0s 0 92234 4457366 4407775 2026-04-22T08:04:44Z Papuass 88 skeitparka vairs nav 4457366 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|parku [[Rīga|Rīgā]]|Grīziņkalns (nozīmju atdalīšana)|Grīziņkalns}} {{Parka infokaste | name = Grīziņkalns | alt_name = | photo = Grīziņkalna parks,Pērnavas iela, Rīga 6.JPG | photo_width = 250 | photo_caption = | photo_alt = | map = Rīga | map_width = | map_caption = | map_alt = | latd = 56 | latm = 57 | lats = 30.3 | latNS = N | longd = 24 | longm = 9 | longs = 16.3 | longEW = E | type = Publisks [[parks]] | location = {{vieta|Latvija|Rīga}} | area = 10,45 ha | elevation = | created = | designer = | etymology = | operator = | visitation_num = | visitation_year = | visitation_ref = | status = | awards = | open = | camp_sites = | hiking_trails = | other_info = | website = | child = | embedded = }} [[Attēls:Grizinkalns_park_Riga_map.jpg|thumb|200px|Parka karte]] '''Grīziņkalna parks''' ir parks [[Rīga|Rīgā]], [[Grīziņkalns|Grīziņkalna]] apkaimes [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētas]] daļā, 10,45 hektāru platībā, kuru ierobežo [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas]], [[Ata iela |Ata]] un [[Jāņa Asara iela (Rīga)|Jāņa Asara iela]]. Parkā aug 16 vietējās un 62 introducētās koku un krūmu sugas — Ledebūra lapegle, kalnu un melnā priede, Darmštates priedes, arī papīra bērzs, Tatārijas kļava un citi. Ievērojamākais objekts ir piemineklis [[1905. gada revolūcija]]s pret [[Krievijas Impērija|Krievijas]] carismu cīnītājiem. == Vēsture == 18. gadsimtā tagadējā parka teritorija piederēja Grīziņkalna (tolaik ''Hinterbergen'' — "Aizkalnes") muižiņai, kuras īpašnieks [[Johans Bernhards Fišers]] veica pirmos labiekārtošanas darbus parka izveidei. 19. gadsimta otrajā pusē izveidojās [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]], apkaimē aktīvi sāka būvēt nelielas rūpnīcas un darbnīcas, rūpnīcu strādniekiem dzīvojamās mājas, un pilsētas valde ieinteresējās par [[Grīziņkalns|Grīziņkalnu]] — vienu no augstākajām smilšu kāpām šajā apvidū (24 m virs jūras līmeņa). 1885. gadā pilsētas attīstības būvplānā tika paredzēts šo kāpu labiekārtot par iedzīvotāju atpūtas zonu. 1902. gadā Rīgas dārzu direktoram un ainavu arhitektam [[Georgs Kūfalts|Georgam Kūfaltam]] uzdeva izstrādāt Grīziņkalna apzaļumošanas projektu, īpašu vietu atvēlot atrakciju laukumam un restorānam. Daļu no topošā parka iznomāja [[Šampēteris|Šampētera]] alus darītavas īpašniekam Fricim Šindleram, kuram pēc līguma 3 mēnešu laikā bija jāuzbūvē restorānu un vasaras teātri, jāierīko deju grīdu un kalna galā jāuzceļ kafejnīcu ar skatu torni (pirmais tika iekārtots restorāns — īpašnieks gluži vienkārši atveda un piemēroja tā vajadzībām savas alus darītavas paviljonu no Rīgas 700 gadu jubilejas izstādes t.s. ''putnu pļavas'' pie [[Kronvalda parks|Strēlnieku dārza]]. Jau pašā sākumā tā teritorija sadalījās divās daļās: lejas jeb izpriecu daļā ar atrakcijām, deju laukumu un koncertzāli un augšējā — apstādījumu daļā. 1903. gadā teritorija tika pieslēgta pilsētas ūdensvadam, ierīkoti ceļi un celiņi, savesta melnzeme. ''Balagānu laukumā'' griezās karuseļi, uzstājās zobenu rijēji un akrobāti, rādīja ''kustīgās bildes'' (kino) un vakaros deju grīda bija pārpildīta ar apkaimes strādnieku puišiem un meičām. Solīdākai publikai bija [[Apollo (teātris)|teātris "Apollo"]] ar 600 skatītāju vietām un ziemas restorāns. Nākamajā apbūves kārtā bija ieplānots izbūvēt kalna galā pēdējo terasi ar 65 pēdas augstu skatu torni, mākslīgām pilsdrupām, kurā iekārtot kafejnīcu un vīna pagrabu. Šos plānus apturēja [[1905. gada revolūcija]]. Tā kā tuvējā apkaimē dzīvoja lielāko tiesu tikai strādnieki, Grīziņkalna parks kļuva par tādu kā dumpinieku centru un lielāko pulcēšanās vietu. [[Vispārējs streiks|Vispārējā streika]] laikā te sapulcējās vairāk nekā {{sk|100000}} cilvēku un runas visās Rīgā lietotajās valodās skanēja no 30 tribīnēm vienlaikus.<ref>Kolbergs A. Rīga kājāmgājējiem. — A.K.A.: Jūrmala, 2001., — 392. lpp., {{ISBN|9984-548-00-7}}</ref> 1906. gadā teātrī sāka darboties latviešu aktieru trupa, no kuras nākuši daudzi vēlāk slaveni aktieri un režisori, piemēram, [[Tija Banga]], [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], [[Mirdza Šmithene]], [[Milda Brehmane-Štengele]] un citi. 1911. gadā parka labiekārtošana tika pabeigta un tur norisinājās plaša Krievijas Impērijas rūpniecības un tirdzniecības izstāde. Iecerēto pilsdrupu un skatu torņa vietā uzcēla "gliemežnīcas" tipa estrādi, kur 2 reizes nedēļā notika brīvkoncerti. [[Attēls:Demonstrācija Grīziņkalnā 1919. gada 1. maijā.jpg|thumb|280px|Latvijas Komunistiskās partijas rīkotā 1919. gada 1. maija demonstrācija Grīziņkalna parkā]] 1917. gadā [[Krievijas Impērija]]s armijai atstājot Rīgu, tika nodedzinātas visas būves parkā (vienīgā no sendienu būvēm, kas saglabājusi savas aprises līdz mūsdienām, ir 1903. gadā celtā dārznieka māja), bet pats parks turpmākajos gados aizauga. Grīziņkalna parka atjaunošanu Rīgas dārzu direktora [[Andrejs Zeidaks|A. Zeidaka]] vadībā pabeidza tikai 1930. gadā — šajā laikā parks ieguva savu terasveidīgo plānojumu. Par centrālo dominanti kļuva lielās kāpnes, kas saglabājušās līdz mūsdienām. Savukārt terasēs, kur pirms Pirmā pasaules kara atradās izpriecu būves, ierīkoja rozāriju un bērnu rotaļu laukumu, peldbaseinu un bradājamo baseinu. Augšējo terasi nolīdzināja un tajā ierīkoja koncertlaukumu. Ziemā ierīkoja kamaniņu un slēpotāju trases. 1930. gadā par godu 25 gadadienai kopš 1905. gada revolūcijas Grīziņkalna parku pārdēvēja par '''1905. gada parku'''. Stipri cietis [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], parks tika atjaunots pēc tā. 1949. gadā, gandrīz nevienam nezinot, Grīziņkalna parkā tika izveidots īpaši slepens [[Padomju Savienība|PSRS]] armijas militārais objekts: zem kalna tika ierīkotas PSRS Baltijas kara apgabala rezerves štāba telpas kara gadījumam, kuras ar netālo karaspēka daļu Sapieru ielā savienoja pazemes ejas. Paralēli šai būvniecībai tika atjaunots kalna izskats virs [[Bunkurs|bunkuriem]]. Šobrīd tur atrodas Datu centrs "Grīziņkalns".<ref>[http://tour.deac.eu/DC_Grizinkalns_LV.html Virtuālā tūre — Datu centrs "Grīziņkalns"]</ref> Vispirms uzstādīja tēlnieka [[Mārtiņš Šmalcs|Mārtiņa Šmalca]] šūnakmens skulptūru "Lutausis". 1974. gadā uzcelts piemineklis 1905. gada revolucionāriem pret Pērnavas un Jāņa Asara ielas stūri: no dzeltenīgā Latvijas šūnakmens (saspridzinātā [[Staburags|Staburaga]] bluķiem) veidots simetrisku, ar figurāliem ciļņiem papildināts arhitektonisku sienu ieskauts monuments — veltījums revolucionārās iedvesmas mūzai un strādniekiem-cīnītājiem. Parks pilnībā rekonstruēts 2015. gadā. Pērnavas un Ata ielas stūrī tika izveidots skeitparks, vēlāk šajā teritorijā tika rīkotas "Ghetto Games" ielu sporta aktivitātes. == Atsauces == {{atsauces}} == Galerija == <center><gallery> Attēls:Grizinkalns_1905_1.JPG|Piemineklis 1905. gada revolucionāriem Attēls:Grizinkalns_1905_3.JPG|Pieminekļa kreisās puses cilnis Attēls:Grizinkalns_1905_4.JPG|Pieminekļa centrālais tēls Attēls:Grizinkalns 1905 monument.jpg|Pieminekļa centrālais tēls Attēls:Grizinkalns_1905_2.JPG|Pieminekļa labās puses cilnis </gallery></center> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.citariga.lv/?page=14&id=18&lng=1 Grīziņkalna parks portālā Cita Rīga] * [http://www.riga.lv/LV/Channels/Riga_today/Iepazisti_savu_Rigu/Grizinkalns.htm Vārnu ielas republika mūsdienās] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091008140406/http://www.riga.lv/LV/Channels/Riga_today/Iepazisti_savu_Rigu/Grizinkalns.htm |date={{dat|2009|10|08||bez}} }} {{rīga-aizmetnis}} {{Rīgas parki un dārzi}} [[Kategorija:Grīziņkalns]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] [[Kategorija:Rīgas dārzi un parki]] j4nsz4m59itgcjufu839a82ifs7jp5e 4457421 4457366 2026-04-22T10:45:53Z Baisulis 11523 /* Vēsture */ : 4457421 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|parku [[Rīga|Rīgā]]|Grīziņkalns (nozīmju atdalīšana)|Grīziņkalns}} {{Parka infokaste | name = Grīziņkalns | alt_name = | photo = Grīziņkalna parks,Pērnavas iela, Rīga 6.JPG | photo_width = 250 | photo_caption = | photo_alt = | map = Rīga | map_width = | map_caption = | map_alt = | latd = 56 | latm = 57 | lats = 30.3 | latNS = N | longd = 24 | longm = 9 | longs = 16.3 | longEW = E | type = Publisks [[parks]] | location = {{vieta|Latvija|Rīga}} | area = 10,45 ha | elevation = | created = | designer = | etymology = | operator = | visitation_num = | visitation_year = | visitation_ref = | status = | awards = | open = | camp_sites = | hiking_trails = | other_info = | website = | child = | embedded = }} [[Attēls:Grizinkalns_park_Riga_map.jpg|thumb|200px|Parka karte]] '''Grīziņkalna parks''' ir parks [[Rīga|Rīgā]], [[Grīziņkalns|Grīziņkalna]] apkaimes [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētas]] daļā, 10,45 hektāru platībā, kuru ierobežo [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas]], [[Ata iela |Ata]] un [[Jāņa Asara iela (Rīga)|Jāņa Asara iela]]. Parkā aug 16 vietējās un 62 introducētās koku un krūmu sugas — Ledebūra lapegle, kalnu un melnā priede, Darmštates priedes, arī papīra bērzs, Tatārijas kļava un citi. Ievērojamākais objekts ir piemineklis [[1905. gada revolūcija]]s pret [[Krievijas Impērija|Krievijas]] carismu cīnītājiem. == Vēsture == 18. gadsimtā tagadējā parka teritorija piederēja Grīziņkalna (tolaik ''Hinterbergen'' — "Aizkalnes") muižiņai, kuras īpašnieks [[Johans Bernhards Fišers]] veica pirmos labiekārtošanas darbus parka izveidei. 19. gadsimta otrajā pusē izveidojās [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]], apkaimē aktīvi sāka būvēt nelielas rūpnīcas un darbnīcas, rūpnīcu strādniekiem dzīvojamās mājas, un pilsētas valde ieinteresējās par [[Grīziņkalns|Grīziņkalnu]] — vienu no augstākajām smilšu kāpām šajā apvidū (24 m virs jūras līmeņa). 1885. gadā pilsētas attīstības būvplāns paredzēja šo kāpu labiekārtot par iedzīvotāju atpūtas zonu. 1902. gadā Rīgas dārzu direktoram un ainavu arhitektam [[Georgs Kūfalts|Georgam Kūfaltam]] uzdeva izstrādāt Grīziņkalna apzaļumošanas projektu, īpašu vietu atvēlot atrakciju laukumam un restorānam. Daļu no topošā parka iznomāja [[Šampēteris|Šampētera]] alus darītavas īpašniekam Fricim Šindleram, kuram pēc līguma 3 mēnešu laikā bija jāuzbūvē restorānu un vasaras teātri, jāierīko deju grīdu un kalna galā jāuzceļ kafejnīcu ar skatu torni (pirmo iekārtoja restorānu — īpašnieks gluži vienkārši atveda un piemēroja tā vajadzībām savas alus darītavas paviljonu no Rīgas 700 gadu jubilejas izstādes t.s. ''putnu pļavas'' pie [[Kronvalda parks|Strēlnieku dārza]]. Jau pašā sākumā tā teritorija sadalījās divās daļās: lejas jeb izpriecu daļā ar atrakcijām, deju laukumu un koncertzāli un augšējā — apstādījumu daļā. 1903. gadā teritoriju pieslēdza pilsētas ūdensvadam, ierīkoja ceļus un celiņus, saveda melnzemi. ''Balagānu laukumā'' griezās karuseļi, uzstājās zobenu rijēji un akrobāti, rādīja ''kustīgās bildes'' (kino) un vakaros deju grīda bija pārpildīta ar apkaimes strādnieku puišiem un meičām. Solīdākai publikai bija [[Apollo (teātris)|teātris "Apollo"]] ar 600 skatītāju vietām un ziemas restorāns. Nākamajā apbūves kārtā bija ieplānots izbūvēt kalna galā pēdējo terasi ar 65 pēdas augstu skatu torni, mākslīgām pilsdrupām, kurā iekārtot kafejnīcu un vīna pagrabu. Šos plānus apturēja [[1905. gada revolūcija]]. Tā kā tuvējā apkaimē dzīvoja lielāko tiesu tikai strādnieki, Grīziņkalna parks kļuva par tādu kā dumpinieku centru un lielāko pulcēšanās vietu. [[Vispārējs streiks|Vispārējā streika]] laikā te sapulcējās vairāk nekā {{sk|100000}} cilvēku un runas visās Rīgā lietotajās valodās skanēja no 30 tribīnēm vienlaikus.<ref>Kolbergs A. Rīga kājāmgājējiem. — A.K.A.: Jūrmala, 2001., — 392. lpp., {{ISBN|9984-548-00-7}}</ref> 1906. gadā teātrī sāka darboties latviešu aktieru trupa, no kuras nākuši daudzi vēlāk slaveni aktieri un režisori, piemēram, [[Tija Banga]], [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], [[Mirdza Šmithene]], [[Milda Brehmane-Štengele]] un citi. 1911. gadā pabeidza parka labiekārtošanu un tur norisinājās plaša Krievijas Impērijas rūpniecības un tirdzniecības izstāde. Iecerēto pilsdrupu un skatu torņa vietā uzcēla "gliemežnīcas" tipa estrādi, kur 2 reizes nedēļā notika brīvkoncerti. [[Attēls:Demonstrācija Grīziņkalnā 1919. gada 1. maijā.jpg|thumb|280px|Latvijas Komunistiskās partijas rīkotā 1919. gada 1. maija demonstrācija Grīziņkalna parkā]] 1917. gadā [[Krievijas Impērija]]s armijai atstājot Rīgu, tika nodedzinātas visas būves parkā (vienīgā no sendienu būvēm, kas saglabājusi savas aprises līdz mūsdienām, ir 1903. gadā celtā dārznieka māja), bet pats parks turpmākajos gados aizauga. Grīziņkalna parka atjaunošanu Rīgas dārzu direktora [[Andrejs Zeidaks|A. Zeidaka]] vadībā pabeidza tikai 1930. gadā — šajā laikā parks ieguva savu terasveidīgo plānojumu. Par centrālo dominanti kļuva lielās kāpnes, kas saglabājušās līdz mūsdienām. Savukārt terasēs, kur pirms Pirmā pasaules kara atradās izpriecu būves, ierīkoja rozāriju un bērnu rotaļu laukumu, peldbaseinu un bradājamo baseinu. Augšējo terasi nolīdzināja un tajā ierīkoja koncertlaukumu. Ziemā ierīkoja kamaniņu un slēpotāju trases. 1930. gadā par godu 25 gadadienai kopš 1905. gada revolūcijas Grīziņkalna parku pārdēvēja par '''1905. gada parku'''. Stipri cietis [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], parks tika atjaunots pēc tā. 1949. gadā, gandrīz nevienam nezinot, Grīziņkalna parkā izveidoja īpaši slepenu [[Padomju armija]]s militāro objektu: zem kalna ierīkoja PSRS Baltijas kara apgabala rezerves štāba telpas kara gadījumam, kuras ar netālo karaspēka daļu Sapieru ielā savienoja pazemes ejas. Paralēli šai būvniecībai atjaunoja arī kalna izskatu virs [[Bunkurs|bunkuriem]]. Šobrīd tur atrodas Datu centrs "Grīziņkalns".<ref>[http://tour.deac.eu/DC_Grizinkalns_LV.html Virtuālā tūre — Datu centrs "Grīziņkalns"]</ref> Vispirms uzstādīja tēlnieka [[Mārtiņš Šmalcs|Mārtiņa Šmalca]] šūnakmens skulptūru "Lutausis". 1974. gadā uzcelts piemineklis 1905. gada revolucionāriem pret Pērnavas un Jāņa Asara ielas stūri: no dzeltenīgā Latvijas šūnakmens (saspridzinātā [[Staburags|Staburaga]] bluķiem) veidots simetrisku, ar figurāliem ciļņiem papildināts arhitektonisku sienu ieskauts monuments — veltījums revolucionārās iedvesmas mūzai un strādniekiem-cīnītājiem. Parks pilnībā rekonstruēts 2015. gadā. Pērnavas un Ata ielas stūrī bija izveidots skeitparks, vēlāk šajā teritorijā rīkoja ''Ghetto Games'' ielu sporta aktivitātes. == Atsauces == {{atsauces}} == Galerija == <center><gallery> Attēls:Grizinkalns_1905_1.JPG|Piemineklis 1905. gada revolucionāriem Attēls:Grizinkalns_1905_3.JPG|Pieminekļa kreisās puses cilnis Attēls:Grizinkalns_1905_4.JPG|Pieminekļa centrālais tēls Attēls:Grizinkalns 1905 monument.jpg|Pieminekļa centrālais tēls Attēls:Grizinkalns_1905_2.JPG|Pieminekļa labās puses cilnis </gallery></center> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.citariga.lv/?page=14&id=18&lng=1 Grīziņkalna parks portālā Cita Rīga] * [http://www.riga.lv/LV/Channels/Riga_today/Iepazisti_savu_Rigu/Grizinkalns.htm Vārnu ielas republika mūsdienās] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091008140406/http://www.riga.lv/LV/Channels/Riga_today/Iepazisti_savu_Rigu/Grizinkalns.htm |date={{dat|2009|10|08||bez}} }} {{rīga-aizmetnis}} {{Rīgas parki un dārzi}} [[Kategorija:Grīziņkalns]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] [[Kategorija:Rīgas dārzi un parki]] g5hycg3lvszfweuje6wx2r4c1wf8qve 0 92362 4457084 4412622 2026-04-21T12:54:45Z Ivario 51458 /* Vēsture */ 4457084 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|Rīgas pilsētas apkaimi|Berģi|Berģi}} {{Pilsētas daļas infokaste | nosaukums = Berģi | attels = [[Attēls:Bonaventuras muiza.JPG|250px]] | paraksts = Bonaventūras muiža (klasicisms). | karte = [[Attēls:Bergi karte.png|250px]] | paraksts2 = | pilseta = [[Attēls:Flag of Riga.gif|24px|border]] [[Rīga]] | priekspilseta = [[Vidzemes priekšpilsēta]] | apaksrajoni = | platiba = 5,706 km² | iedzivotaju_skaits = 2 686 (2025) | iever_celtnes = | udenstilpnes = | parki = | autobuss = [[28. autobusu maršruts (Rīga)|28.]] | trolejbuss = [[31. trolejbusu maršruts (Rīga)|31.]] | tramvajs = | mikroautobuss = | cits = | pasta_indekss = LV-1024 | areja_saite = [http://www.apkaimes.lv/sakums/bergi/ apkaimes.lv] }} [[Attēls:Rožu iela.png|thumb|250x250px|Rožu ielas un Berģu ielas krustojums]] [[Attēls:Bergi Ethnografisches Museum Bergi Juglassee.JPG|thumb|250x250px|Juglas ezers, Berģi]] '''Berģi''' ir [[Rīga]]s pilsētas [[apkaime]] [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas '''Berģi (Baložkalns)''' un '''Berģuciems (Juglasparks)'''. Berģu apkaime atrodas [[Rīga]]s austrumu daļas perifērijā, [[Juglas ezers|Juglas ezera]] austrumu krastā. Tā robežojas ar [[Jugla (Rīga)|Juglas]] (sauszemes savienojums tikai pa [[Brīvības gatve|Brīvības gatvi]]), [[Bukulti (Rīga)|Bukultu]] un [[Brekši|Brekšu]] (savienojums tikai pa ūdeni pāri [[Jugla (Ķīšezera pieteka)|Juglai (Berģupei)]]) apkaimēm, kā arī ar austrumu daļai pieguļošo [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Garkalnes pagasts|Garkalnes pagastu]]. Berģu apkaimes robežas ir Brīvības gatve, Padambis, [[Juglas ezers]], Upes gals, [[Jugla (Ķīšezera pieteka)|Jugla (Berģupe)]] un pilsētas robeža. Berģu apkaimes kopējā platība ir 5,706 km², kas ir nedaudz vairāk nekā vidējais apkaimes platības rādītājs [[Rīga|Rīgā]]. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 12 345 metri. Noteiktās Berģu apkaimes robežas [[Rīga|Rīgas pilsētas]] teritorijā ir skaidri identificējamas, tomēr kontekstā ar apkaimes austrumu daļai pieguļošo Berģuciema daļu [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Garkalnes pagasts|Garkalnes pagastu]] šīs apkaimes robeža vērtējama kā nosacīta, jo morfoloģiski un funkcionāli šī telpa ir vienota — atšķirība rodas tikai dēļ administratīvās pārraudzības. Pēc plānojuma struktūras ir izdalāmas divas Berģu apkaimes daļas — Berģi jeb Baložkalns apkaimes ziemeļu daļā un Berģuciems jeb Juglasparks apkaimes centrālajā un dienvidu daļā ([[Garkalnes pagasts|Garkalnes pagasta]] Berģi telpiski un funkcionāli ir pieskaitāmi šai daļai). Attiecīgi Berģu apkaimē var runāt par diviem nelieliem lokālajiem centriem — ziemeļu daļā pie Brīvības gatves un dienvidu daļā ap Berģu ielu.<ref>{{enc riga}}</ref> == Vēsture == Berģu senākā vēsture var tikt saistīta ar vācu krustnešu ienākšanu Latvijas teritorijā [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā, kautgan jau pirms tam cauri Berģu teritorijai bija izveidots ceļš uz Krievzemi. 1221. gadā starp Ķīšezeru un Juglas ezeru sāka celt dambi, un tas noteica visas apkārtesošās teritorijas attīstību, kaut gan dambja vēsture daudz vairāk saistāma ar citu mūsdienu Rīgas apkaimi – [[Bukulti]]em. Apkārt Rīgas-Pleskavas ceļam sāka veidoties ciemati. Pirmais tilts pār Juglas ezeru Berģos atradies jau 1668. gadā. Par apdzīvotību Berģos esošās apdzīvotās vietas Baložu teritorijā ir saglabājušās liecības no 1545. gada, kad pilsētas pievārtē tika ierīkota muiža.<ref>https://apkaimes.lv/bergi/vesture/</ref> No 1866. gada pagastu pašvaldību likuma pieņemšanas līdz 1949. gadam mūsdienu Berģu apkaimes teritorija (ieskaitot Baložu muižu, Tilta krogu un Mūra krogu) bija [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] [[Ādažu pagasts|Ādažu pagasta]] sastāvdaļa. Pēc pagastu un apriņķu likvidācijas 1949. gadā apkārtne kļuva par [[Rīgas rajons|Rīgas rajona]] [[Berģu ciems|Berģu ciema]] padomes apdzīvotu vietu - Berģuciemu. Berģu ciemā (Berģeciemā) ietilpa Berģu daļas Baloži un Juglasciems, [[Bukulti (Rīga)|Bukulti]], [[Upesciems (Garkalnes pagasts)|Upesciems]], [[Langstiņi]], [[Suži (Rīga)|Sužu]] apkaimes [[Ozolkalni (Rīga)|Ozolkalni]], [[Mucenieki (Ropažu pagasts)|Mucenieki]], Brīvdabas muzejs utt. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sites.google.com/view/summacomune/Riga/Rigas/Bergu-ciems|title=Summa comune - Berģu ciems|website=sites.google.com|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> 1974. gadā Berģus pievienoja Rīgas pilsētai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/bergi/vesture/|title=Berģu vēsture|website=Cita Rīga|access-date=2026-04-21|date=2021-04-01|language=lv}}</ref> == Bonaventuras muiža == {{pamatraksts|Bonaventuras muiža}} No 17. gadsimta šajā vietā atradās daļa no [[Bonaventuras muiža|Bonaventuras (Baloža) muižas]] zemēm, kas nosaukta [[Zviedru Vidzeme]]s laiku (no 1625. gada) muižas īpašnieka Bonaventura Millera vārdā. 1636. gadā muiža piederēja Egidijam Litkenam, viņa pēcnācējs leitnants Berents Litkens to 1710. gadā nodeva mantojumā kapteinim Laudonam. 1780. gadā muiža nonāca Jāņa Baloža (''Johann Ballod'') īpašumā. Vēlāk tā piederēja Francim Gustavam [[Lēvisi of Menāri|fon Lēvisam]] (''Franz Gustav von Loewis''), kura mantinieks muižu pārdeva Ādolfam [[fon Vulfi|fon Vulfam]]. Pēc [[1920. gada agrārā reforma|1920. gada agrārās reformas]] muižu atsavināja un tās teritorija pārgāja Valsts Bankas īpašumā. 1934. gadā bijušās muižas centrā ierīkoja Valsts stādu audzētavu. Pēc Otrā pasaules kara bijušajā muižas centrā darbojās [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]]s [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Mežsaimniecības fakultāte|Mežsaimniecības fakultāte]], tad Berģu astoņgadīgā skola un visbeidzot Brīvdabas muzeja direkcija. Baložu muižas veco ēku pārveda uz Brīvdabas muzeju un tajā pašreiz atrodas muzeja fondu glabātuve. Muižas parkā mūsdienās atrodas 19. gadsimtā celtā muižas dzīvojamā ēka, kuras pret Juglas ezeru vērstā fasāde greznota kolonnām. Muižas teritorijā bijusi ādas ģērētava, pienotava, etiķa fabrika, Bertelsa spirta dedzinātava un liķiera fabrika.<ref>[http://www.zalagarkalne.lv/novada-vesture/view/6 Muižas Garkalnes novadā. Bonaventuras muiža]{{Novecojusi saite}}</ref>[[Attēls:Baložu jeb Bonaventuras muiža.jpg|thumb|300px|Baložu jeb Bonaventuras muižas skats (19. gadsimta atklātne).|none]] == Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs == {{pamatraksts|Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs}} Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ir viens no vecākajiem Brīvdabas muzejiem Eiropā. Patlaban muzejs aizņem 87,66 Ha lielu platību priežu mežā Juglas ezera krastā, Berģos. Uz muzeju pārvestas, uzstādītas un iekārtotas 118 senas celtnes no visiem vēsturiskajiem Latvijas novadiem – Kurzemes, Vidzemes, Zemgales un Latgales no 17. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta 30. gadu otrajai pusei. Muzejā izveidotas latviešu zemnieku, amatnieku un zvejnieku sētas. Visās apskatāma pastāvīgā ekspozīcija – sadzīves un darba priekšmeti, interjera iekārtojums – , kas raksturo laika posmu, novadu un mājas saimnieku nodarbošanos. Apmeklētāji var iepazīties ar Kurzemē dzīvojošo lībiešu zvejnieku, Latgales krievu vecticībnieku saimniecībām. 1997. gada 16. maijā tika atklāta "Jaunsaimnieku" sēta kā liecinājums 1920. gada Agrārajai reformai. Muzejā strādā amatnieki, svin latviešu gadskārtu ieražu svētkus, izstāžu zālē var skatīt tautas lietišķās mākslas studiju un muzeja krājuma izstādes.[[Attēls:Brīvdabas muzejs.jpg|300x300px|Viens no Brīvdabas muzeja eksponātiem|thumb|none]] == Veloceļš Centrs-Berģi == {{pamatraksts|Veloceļš Centrs—Berģi}} 2010. gadā<ref>[http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/sovasar-plano-pabeigt-velocelinja-centrs-bergji-buvnieciibu.a17494/ Šovasar plāno pabeigt veloceliņa Centrs-Berģi būvniecību]</ref> pēc Rīgas domes Satiksmes departamenta pasūtījuma ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu tika pabeigti [[Veloceļš|veloceļa]] "Centrs – Berģi" būvniecības darbi. Tas ir līdz šim nozīmīgākais lietišķās velosatiksmes infrastruktūras projekts Rīgā, jo veloceļa maršruts ved cauri blīvi apdzīvotai, funkcionāli un ekonomiski aktīvai pilsētas daļai un savieno vairākas nozīmīgas pilsētas apkaimes kā Rīgas vēsturisko [[Centrs (Rīga)|centru]], [[Teika (Rīga)|Teiku]], [[Šmerlis|Šmerli]], [[Jugla (Rīga)|Juglu]] un Berģus. == Tramvajs uz Berģiem == 2010. gadā tika izstrādāts detālplānojums [[6. tramvaju maršruts (Rīga)|6. maršruta tramvaja]] līnijas pagarināšanai līdz Berģiem. Tolaik satiksmes uzņēmumā pieļāva, ka tramvaja līnijas pagarināšana no Juglas līdz Berģiem varētu sākties pēc pusotra gada, tomēr projekts apstājās. Tramvaja līnija uz Berģiem bija saistīta ar savulaik aktīvajiem stāvparku izveides plāniem, kas tika īstenoti, lai veicinātu sabiedriskā un privātā autotransporta efektivitāti un atbrīvotu pilsētas centru no transportlīdzekļiem. Tramvaja līnijas tuvumā bija plānots ierīkot stāvparku, kurā iedzīvotāji, kas uz Rīgu brauc ar privāto autotransportu, varētu auto atstāt. Atbilstīgi Rīgas teritorijas plānojumam 2006.-2018. gadam Brīvības gatves un Jaunciema gatves krustojuma tuvākās apkārtnes teritorijas attīstības mērķis bija izveidot P&R (Park and Ride) stāvparku, kā arī pagarināt nu jau bijušo 6. maršruta tramvaju līdz šim stāvparkam. == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Vidzemes priekšpilsēta]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Tipveida dzīvojamā apbūve Rīgā]] * [[Rīgas klimats]] * [[Garkalnes novads]] * [[Jugla (Rīga)]] * [[Ķoderu pilskalns]] * [[Juglas ezers]] * [[Baloži (pilsēta)]] == Piezīmes un atsauces == * Izmantoti materiāli no [http://www.rdpad.lv/ Rīgas Domes pilsētas attīstības departamenta mājas lapas]. * Izmantoti materiāli no [http://www.riga.lv/ Rīgas pašvaldības portāla]. {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.apkaimes.lv/sakums/bergi/ Apkaimes oficiālā mājas lapa] * [http://www.riga.lv/ Rīgas pašvaldības portāla]. {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas pilsētas daļas}} [[Kategorija:Berģi| ]] nu5pd3velc3renruxz1va3xwatqbmkz 4457085 4457084 2026-04-21T13:03:47Z Kikos 3705 /* Vēsture */ 4457085 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|Rīgas pilsētas apkaimi|Berģi|Berģi}} {{Pilsētas daļas infokaste | nosaukums = Berģi | attels = [[Attēls:Bonaventuras muiza.JPG|250px]] | paraksts = Bonaventūras muiža (klasicisms). | karte = [[Attēls:Bergi karte.png|250px]] | paraksts2 = | pilseta = [[Attēls:Flag of Riga.gif|24px|border]] [[Rīga]] | priekspilseta = [[Vidzemes priekšpilsēta]] | apaksrajoni = | platiba = 5,706 km² | iedzivotaju_skaits = 2 686 (2025) | iever_celtnes = | udenstilpnes = | parki = | autobuss = [[28. autobusu maršruts (Rīga)|28.]] | trolejbuss = [[31. trolejbusu maršruts (Rīga)|31.]] | tramvajs = | mikroautobuss = | cits = | pasta_indekss = LV-1024 | areja_saite = [http://www.apkaimes.lv/sakums/bergi/ apkaimes.lv] }} [[Attēls:Rožu iela.png|thumb|250x250px|Rožu ielas un Berģu ielas krustojums]] [[Attēls:Bergi Ethnografisches Museum Bergi Juglassee.JPG|thumb|250x250px|Juglas ezers, Berģi]] '''Berģi''' ir [[Rīga]]s pilsētas [[apkaime]] [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas '''Berģi (Baložkalns)''' un '''Berģuciems (Juglasparks)'''. Berģu apkaime atrodas [[Rīga]]s austrumu daļas perifērijā, [[Juglas ezers|Juglas ezera]] austrumu krastā. Tā robežojas ar [[Jugla (Rīga)|Juglas]] (sauszemes savienojums tikai pa [[Brīvības gatve|Brīvības gatvi]]), [[Bukulti (Rīga)|Bukultu]] un [[Brekši|Brekšu]] (savienojums tikai pa ūdeni pāri [[Jugla (Ķīšezera pieteka)|Juglai (Berģupei)]]) apkaimēm, kā arī ar austrumu daļai pieguļošo [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Garkalnes pagasts|Garkalnes pagastu]]. Berģu apkaimes robežas ir Brīvības gatve, Padambis, [[Juglas ezers]], Upes gals, [[Jugla (Ķīšezera pieteka)|Jugla (Berģupe)]] un pilsētas robeža. Berģu apkaimes kopējā platība ir 5,706 km², kas ir nedaudz vairāk nekā vidējais apkaimes platības rādītājs [[Rīga|Rīgā]]. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 12 345 metri. Noteiktās Berģu apkaimes robežas [[Rīga|Rīgas pilsētas]] teritorijā ir skaidri identificējamas, tomēr kontekstā ar apkaimes austrumu daļai pieguļošo Berģuciema daļu [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Garkalnes pagasts|Garkalnes pagastu]] šīs apkaimes robeža vērtējama kā nosacīta, jo morfoloģiski un funkcionāli šī telpa ir vienota — atšķirība rodas tikai dēļ administratīvās pārraudzības. Pēc plānojuma struktūras ir izdalāmas divas Berģu apkaimes daļas — Berģi jeb Baložkalns apkaimes ziemeļu daļā un Berģuciems jeb Juglasparks apkaimes centrālajā un dienvidu daļā ([[Garkalnes pagasts|Garkalnes pagasta]] Berģi telpiski un funkcionāli ir pieskaitāmi šai daļai). Attiecīgi Berģu apkaimē var runāt par diviem nelieliem lokālajiem centriem — ziemeļu daļā pie Brīvības gatves un dienvidu daļā ap Berģu ielu.<ref>{{enc riga}}</ref> == Vēsture == Berģu senākā vēsture var tikt saistīta ar vācu krustnešu ienākšanu Latvijas teritorijā [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā, kautgan jau pirms tam cauri Berģu teritorijai bija izveidots ceļš uz Krievzemi. 1221. gadā starp Ķīšezeru un Juglas ezeru sāka celt dambi, un tas noteica visas apkārtesošās teritorijas attīstību, kaut gan dambja vēsture daudz vairāk saistāma ar citu mūsdienu Rīgas apkaimi – [[Bukulti (Rīga)|Bukultiem]]. Apkārt Rīgas-Pleskavas ceļam sāka veidoties ciemati. Pirmais tilts pār Juglas ezeru Berģos atradies jau 1668. gadā. Par apdzīvotību Berģos esošās apdzīvotās vietas Baložu teritorijā ir saglabājušās liecības no 1545. gada, kad pilsētas pievārtē tika ierīkota muiža.<ref>https://apkaimes.lv/bergi/vesture/</ref> No 1866. gada pagastu pašvaldību likuma pieņemšanas līdz 1949. gadam mūsdienu Berģu apkaimes teritorija (ieskaitot Baložu muižu, Tilta krogu un Mūra krogu) bija [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] [[Ādažu pagasts|Ādažu pagasta]] sastāvdaļa. Pēc pagastu un apriņķu likvidācijas 1949. gadā apkārtne kļuva par [[Rīgas rajons|Rīgas rajona]] [[Berģu ciems|Berģu ciema]] padomes apdzīvotu vietu - Berģuciemu. Berģu ciemā (Berģeciemā) ietilpa Berģu daļas Baloži un Juglasciems, [[Bukulti (Rīga)|Bukulti]], [[Upesciems (Garkalnes pagasts)|Upesciems]], [[Langstiņi]], [[Suži (Rīga)|Sužu]] apkaimes [[Ozolkalni (Rīga)|Ozolkalni]], [[Mucenieki (Ropažu pagasts)|Mucenieki]], Brīvdabas muzejs utt. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sites.google.com/view/summacomune/Riga/Rigas/Bergu-ciems|title=Summa comune - Berģu ciems|website=sites.google.com|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> 1974. gadā Berģus pievienoja Rīgas pilsētai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/bergi/vesture/|title=Berģu vēsture|website=Cita Rīga|access-date=2026-04-21|date=2021-04-01|language=lv}}</ref> == Bonaventuras muiža == {{pamatraksts|Bonaventuras muiža}} No 17. gadsimta šajā vietā atradās daļa no [[Bonaventuras muiža|Bonaventuras (Baloža) muižas]] zemēm, kas nosaukta [[Zviedru Vidzeme]]s laiku (no 1625. gada) muižas īpašnieka Bonaventura Millera vārdā. 1636. gadā muiža piederēja Egidijam Litkenam, viņa pēcnācējs leitnants Berents Litkens to 1710. gadā nodeva mantojumā kapteinim Laudonam. 1780. gadā muiža nonāca Jāņa Baloža (''Johann Ballod'') īpašumā. Vēlāk tā piederēja Francim Gustavam [[Lēvisi of Menāri|fon Lēvisam]] (''Franz Gustav von Loewis''), kura mantinieks muižu pārdeva Ādolfam [[fon Vulfi|fon Vulfam]]. Pēc [[1920. gada agrārā reforma|1920. gada agrārās reformas]] muižu atsavināja un tās teritorija pārgāja Valsts Bankas īpašumā. 1934. gadā bijušās muižas centrā ierīkoja Valsts stādu audzētavu. Pēc Otrā pasaules kara bijušajā muižas centrā darbojās [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]]s [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Mežsaimniecības fakultāte|Mežsaimniecības fakultāte]], tad Berģu astoņgadīgā skola un visbeidzot Brīvdabas muzeja direkcija. Baložu muižas veco ēku pārveda uz Brīvdabas muzeju un tajā pašreiz atrodas muzeja fondu glabātuve. Muižas parkā mūsdienās atrodas 19. gadsimtā celtā muižas dzīvojamā ēka, kuras pret Juglas ezeru vērstā fasāde greznota kolonnām. Muižas teritorijā bijusi ādas ģērētava, pienotava, etiķa fabrika, Bertelsa spirta dedzinātava un liķiera fabrika.<ref>[http://www.zalagarkalne.lv/novada-vesture/view/6 Muižas Garkalnes novadā. Bonaventuras muiža]{{Novecojusi saite}}</ref>[[Attēls:Baložu jeb Bonaventuras muiža.jpg|thumb|300px|Baložu jeb Bonaventuras muižas skats (19. gadsimta atklātne).|none]] == Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs == {{pamatraksts|Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs}} Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ir viens no vecākajiem Brīvdabas muzejiem Eiropā. Patlaban muzejs aizņem 87,66 Ha lielu platību priežu mežā Juglas ezera krastā, Berģos. Uz muzeju pārvestas, uzstādītas un iekārtotas 118 senas celtnes no visiem vēsturiskajiem Latvijas novadiem – Kurzemes, Vidzemes, Zemgales un Latgales no 17. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta 30. gadu otrajai pusei. Muzejā izveidotas latviešu zemnieku, amatnieku un zvejnieku sētas. Visās apskatāma pastāvīgā ekspozīcija – sadzīves un darba priekšmeti, interjera iekārtojums – , kas raksturo laika posmu, novadu un mājas saimnieku nodarbošanos. Apmeklētāji var iepazīties ar Kurzemē dzīvojošo lībiešu zvejnieku, Latgales krievu vecticībnieku saimniecībām. 1997. gada 16. maijā tika atklāta "Jaunsaimnieku" sēta kā liecinājums 1920. gada Agrārajai reformai. Muzejā strādā amatnieki, svin latviešu gadskārtu ieražu svētkus, izstāžu zālē var skatīt tautas lietišķās mākslas studiju un muzeja krājuma izstādes.[[Attēls:Brīvdabas muzejs.jpg|300x300px|Viens no Brīvdabas muzeja eksponātiem|thumb|none]] == Veloceļš Centrs-Berģi == {{pamatraksts|Veloceļš Centrs—Berģi}} 2010. gadā<ref>[http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/sovasar-plano-pabeigt-velocelinja-centrs-bergji-buvnieciibu.a17494/ Šovasar plāno pabeigt veloceliņa Centrs-Berģi būvniecību]</ref> pēc Rīgas domes Satiksmes departamenta pasūtījuma ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu tika pabeigti [[Veloceļš|veloceļa]] "Centrs – Berģi" būvniecības darbi. Tas ir līdz šim nozīmīgākais lietišķās velosatiksmes infrastruktūras projekts Rīgā, jo veloceļa maršruts ved cauri blīvi apdzīvotai, funkcionāli un ekonomiski aktīvai pilsētas daļai un savieno vairākas nozīmīgas pilsētas apkaimes kā Rīgas vēsturisko [[Centrs (Rīga)|centru]], [[Teika (Rīga)|Teiku]], [[Šmerlis|Šmerli]], [[Jugla (Rīga)|Juglu]] un Berģus. == Tramvajs uz Berģiem == 2010. gadā tika izstrādāts detālplānojums [[6. tramvaju maršruts (Rīga)|6. maršruta tramvaja]] līnijas pagarināšanai līdz Berģiem. Tolaik satiksmes uzņēmumā pieļāva, ka tramvaja līnijas pagarināšana no Juglas līdz Berģiem varētu sākties pēc pusotra gada, tomēr projekts apstājās. Tramvaja līnija uz Berģiem bija saistīta ar savulaik aktīvajiem stāvparku izveides plāniem, kas tika īstenoti, lai veicinātu sabiedriskā un privātā autotransporta efektivitāti un atbrīvotu pilsētas centru no transportlīdzekļiem. Tramvaja līnijas tuvumā bija plānots ierīkot stāvparku, kurā iedzīvotāji, kas uz Rīgu brauc ar privāto autotransportu, varētu auto atstāt. Atbilstīgi Rīgas teritorijas plānojumam 2006.-2018. gadam Brīvības gatves un Jaunciema gatves krustojuma tuvākās apkārtnes teritorijas attīstības mērķis bija izveidot P&R (Park and Ride) stāvparku, kā arī pagarināt nu jau bijušo 6. maršruta tramvaju līdz šim stāvparkam. == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Vidzemes priekšpilsēta]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Tipveida dzīvojamā apbūve Rīgā]] * [[Rīgas klimats]] * [[Garkalnes novads]] * [[Jugla (Rīga)]] * [[Ķoderu pilskalns]] * [[Juglas ezers]] * [[Baloži (pilsēta)]] == Piezīmes un atsauces == * Izmantoti materiāli no [http://www.rdpad.lv/ Rīgas Domes pilsētas attīstības departamenta mājas lapas]. * Izmantoti materiāli no [http://www.riga.lv/ Rīgas pašvaldības portāla]. {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.apkaimes.lv/sakums/bergi/ Apkaimes oficiālā mājas lapa] * [http://www.riga.lv/ Rīgas pašvaldības portāla]. {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas pilsētas daļas}} [[Kategorija:Berģi| ]] ee7w0czc5rjs0rm9abd9s3bcrbvwmbv 0 92366 4457093 4412629 2026-04-21T13:33:59Z Ivario 51458 4457093 wikitext text/x-wiki {{Pilsētas daļas infokaste | nosaukums = Brekši | attels = [[Attēls:Brekšu iela.JPG|250px]] | paraksts = [[Brekšu iela (Rīga)|Brekšu iela]] | karte = [[Attēls:Breksi karte.png|250px]] | paraksts2 = | pilseta = [[Attēls:Flag of Riga.gif|24px|border]] [[Rīga]] | priekspilseta = [[Vidzemes priekšpilsēta]] | apaksrajoni = [[Juglas papīrfabrikas ciemats]]<br>[[Juglasciems]] | platiba = 2,039 km² | iedzivotaju_skaits = 1 618 ([[2025. gads|2025]]) | iever_celtnes = | udenstilpnes = | parki = | autobuss = [[16. autobusu maršruts (Rīga)|16.]] | trolejbuss = | tramvajs = | mikroautobuss = | cits = | pasta_indekss = | areja_saite = [http://www.apkaimes.lv/sakums/breksi/ apkaimes.lv] }} '''Brekši''' ir [[Rīga]]s pilsētas apkaime [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]]. Brekšu apkaime atrodas [[Rīga]]s austrumu daļas perifērijā, [[Juglas ezers|Juglas ezera]] dienvidu krastā. Tā robežojas ar [[Jugla (Rīga)|Juglas]] un [[Berģi|Berģu]] (savienojums tikai pa ūdeni pāri [[Jugla (Ķīšezera pieteka)|Juglas]] upei) apkaimēm, kā arī ar dienvidu daļai pieguļošo [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Stopiņu pagasts|Stopiņu pagastu]] un A daļai pieguļošo [[Garkalnes pagasts|Garkalnes pagastu]]. Brekšu apkaimes robežas ir Upes gals, [[Jugla (Ķīšezera pieteka)|Juglas]] upe, pilsētas robeža, Biķernieku iela, Dīvajas iela, [[Piķurga]], Brekšu kakts. == Ģeogrāfija == Brekšu apkaimes kopējā platība ir 2,039 km², kas ir par 3/5 mazāk nekā vidējais apkaimes platības rādītājs [[Rīga|Rīgā]]. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 8 787 metri. Noteiktās Brekšu apkaimes robežas ir pietiekoši skaidri nolasāmas dabā, jo no D puses to aptver mežu masīvi, bet no ZR, Z un A puses to apņem virszemes ūdens objekti — [[Juglas ezers]], [[Jugla (Ķīšezera pieteka)|Jugla]] un [[Mazā Jugla]]. Pateicoties nelielajai apkaimes platībai, specifiskajam novietojumam un telpiskajai uzbūvei, Brekšu apkaime ir uzskatāma par telpiski vienotu un funkcionāli savstarpēji saistītu teritoriju, uz kuru noteikti var attiecināt apkaimes jēdzienu. == Iedalījums == Tomēr šī nelielā apkaime telpiski pārsvarā tiek skatīta 3 daļās — Brekši (apkaimes DR daļa ap Biķernieku ielu), [[Juglas papīrfabrikas ciemats]] (apkaimes centrālā daļa pie Brekšu kakta) un [[Juglasciems]] (apkaimes Z daļa), kas pašreiz ir plašākā apbūves attīstības teritorija šajā apkaimē un perspektīvā var ienest pietiekoši būtiskas izmaiņas Brekšu apkaimes funkcionālajā struktūrā kopumā. Pašreiz Brekšu apkaimē izteiktu lokālo centru nav (nosacīti par tādu var uzskatīt Juglas papīrfabrikas ciemata D daļu ap [[Nautrēnu iela|Nautrēnu ielu]]), tomēr perspektīvē šāds lokālais centrs saskaņā ar [[2006. gads|2006]]. gada Rīgas teritorijas plānu varētu izveidoties Juglasciema D daļā, kas ir ērti sasniedzama arī no Brekšiem un Juglas papīrfabrikas ciemata teritorijām. == Vēsture == [[Zviedru Vidzeme]]s laikā 17. gadsimtā pie Piķurgas ietekas Juglas ezerā atradās Dreiliņu jeb Hermsa muižiņa (''Dreilings od Herms hoff''), kas dēvēta arī par Harma muižu (''Harmshof''), bet latviski par [[Brekšu muiža|Brekšu muižu]]. Līdz [[1920. gada zemes reforma]]i tā piederēja [[Freitāgi - Loringhofeni|Freitāgu fon Loringhofenu dzimta]]i. [[1859]]. gadā [[Juglas muiža|Juglas muižā]] akciju sabiedrība "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija" uzcēla papīrfabriku. 1865. gadā akciju sabiedrība no [[Armitsteds|Džona Armitsteda]] nopirka arī [[Līgatnes papīrfabrika|Līgatnes papīrfabriku]], apvienoto uzņēmumu sauca par "Rīgas papīrfabriku akciju sabiedrību" (''Aktien-Gesellschaft Rigaer Papierfabrike''). No 1866. gada pagastu pašvaldību likuma pieņemšanas līdz 1949. gadam Brekšu apkaimes teritorija bija [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] [[Dreiliņu pagasts|Dreiliņu pagasta]] sastāvdaļa. Pēc pagastu un apriņķu likvidācijas 1949. gadā tā kļuva par [[Rīgas rajons|Rīgas rajona]] [[Stopiņu ciems|Stopiņu ciema padomes]] apdzīvotu vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sites.google.com/view/summacomune/Riga/Rigas/Stopini|title=Summa comune - Stopiņu ciems|website=sites.google.com|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> 1974. gadā Brekšu apkaimes teritoriju pievienoja Rīgas pilsētai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/breksi/vesture/|title=Brekšu vēsture|website=Cita Rīga|access-date=2026-04-21|date=2021-09-25|language=lv}}</ref> <gallery> Attēls:Juglas ezera apkārtnes karte 1701Tolks.jpg|Juglas ezera apkārtnes karte (Tolks, 1701). Apvilkta ''Herms hof'' (Brekšu muiža) Attēls:Rīgas papīrfabriku akciju sabiedrība dib. 1865.png|Rīgas papīrfabriku akciju sabiedrība (dibināta 1865) </gallery> == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Vidzemes priekšpilsēta]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Tipveida dzīvojamā apbūve Rīgā]] * [[Rīgas klimats]] == Piezīmes un atsauces == * Izmantoti materiāli no [http://www.rdpad.lv/ Rīgas Domes pilsētas attīstības departamenta mājas lapas]. * Izmantoti materiāli no [http://www.riga.lv/ Rīgas pašvaldības portāla]. {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.apkaimes.lv/sakums/breksi/ Apkaimes oficiālā mājas lapa] * [http://www.riga.lv/ Rīgas pašvaldības portāla] {{Rīgas pilsētas daļas}} [[Kategorija:Brekši| ]] [[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]] 66di3a10bv69dzg36335srnxyl9hqo8 4457094 4457093 2026-04-21T13:34:16Z Ivario 51458 4457094 wikitext text/x-wiki {{Pilsētas daļas infokaste | nosaukums = Brekši | attels = [[Attēls:Brekšu iela.JPG|250px]] | paraksts = [[Brekšu iela (Rīga)|Brekšu iela]] | karte = [[Attēls:Breksi karte.png|250px]] | paraksts2 = | pilseta = [[Attēls:Flag of Riga.gif|24px|border]] [[Rīga]] | priekspilseta = [[Vidzemes priekšpilsēta]] | apaksrajoni = [[Juglas papīrfabrikas ciemats]]<br>[[Juglasciems]] | platiba = 2,039 km² | iedzivotaju_skaits = 1 618 ([[2025. gads|2025]]) | iever_celtnes = | udenstilpnes = | parki = | autobuss = [[16. autobusu maršruts (Rīga)|16.]] | trolejbuss = | tramvajs = | mikroautobuss = | cits = | pasta_indekss = | areja_saite = [http://www.apkaimes.lv/sakums/breksi/ apkaimes.lv] }} '''Brekši''' ir [[Rīga]]s pilsētas apkaime [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]]. Brekšu apkaime atrodas [[Rīga]]s austrumu daļas perifērijā, [[Juglas ezers|Juglas ezera]] dienvidu krastā. Tā robežojas ar [[Jugla (Rīga)|Juglas]] un [[Berģi (Rīga)|Berģu]] (savienojums tikai pa ūdeni pāri [[Jugla (Ķīšezera pieteka)|Juglas]] upei) apkaimēm, kā arī ar dienvidu daļai pieguļošo [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Stopiņu pagasts|Stopiņu pagastu]] un A daļai pieguļošo [[Garkalnes pagasts|Garkalnes pagastu]]. Brekšu apkaimes robežas ir Upes gals, [[Jugla (Ķīšezera pieteka)|Juglas]] upe, pilsētas robeža, Biķernieku iela, Dīvajas iela, [[Piķurga]], Brekšu kakts. == Ģeogrāfija == Brekšu apkaimes kopējā platība ir 2,039 km², kas ir par 3/5 mazāk nekā vidējais apkaimes platības rādītājs [[Rīga|Rīgā]]. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 8 787 metri. Noteiktās Brekšu apkaimes robežas ir pietiekoši skaidri nolasāmas dabā, jo no D puses to aptver mežu masīvi, bet no ZR, Z un A puses to apņem virszemes ūdens objekti — [[Juglas ezers]], [[Jugla (Ķīšezera pieteka)|Jugla]] un [[Mazā Jugla]]. Pateicoties nelielajai apkaimes platībai, specifiskajam novietojumam un telpiskajai uzbūvei, Brekšu apkaime ir uzskatāma par telpiski vienotu un funkcionāli savstarpēji saistītu teritoriju, uz kuru noteikti var attiecināt apkaimes jēdzienu. == Iedalījums == Tomēr šī nelielā apkaime telpiski pārsvarā tiek skatīta 3 daļās — Brekši (apkaimes DR daļa ap Biķernieku ielu), [[Juglas papīrfabrikas ciemats]] (apkaimes centrālā daļa pie Brekšu kakta) un [[Juglasciems]] (apkaimes Z daļa), kas pašreiz ir plašākā apbūves attīstības teritorija šajā apkaimē un perspektīvā var ienest pietiekoši būtiskas izmaiņas Brekšu apkaimes funkcionālajā struktūrā kopumā. Pašreiz Brekšu apkaimē izteiktu lokālo centru nav (nosacīti par tādu var uzskatīt Juglas papīrfabrikas ciemata D daļu ap [[Nautrēnu iela|Nautrēnu ielu]]), tomēr perspektīvē šāds lokālais centrs saskaņā ar [[2006. gads|2006]]. gada Rīgas teritorijas plānu varētu izveidoties Juglasciema D daļā, kas ir ērti sasniedzama arī no Brekšiem un Juglas papīrfabrikas ciemata teritorijām. == Vēsture == [[Zviedru Vidzeme]]s laikā 17. gadsimtā pie Piķurgas ietekas Juglas ezerā atradās Dreiliņu jeb Hermsa muižiņa (''Dreilings od Herms hoff''), kas dēvēta arī par Harma muižu (''Harmshof''), bet latviski par [[Brekšu muiža|Brekšu muižu]]. Līdz [[1920. gada zemes reforma]]i tā piederēja [[Freitāgi - Loringhofeni|Freitāgu fon Loringhofenu dzimta]]i. [[1859]]. gadā [[Juglas muiža|Juglas muižā]] akciju sabiedrība "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija" uzcēla papīrfabriku. 1865. gadā akciju sabiedrība no [[Armitsteds|Džona Armitsteda]] nopirka arī [[Līgatnes papīrfabrika|Līgatnes papīrfabriku]], apvienoto uzņēmumu sauca par "Rīgas papīrfabriku akciju sabiedrību" (''Aktien-Gesellschaft Rigaer Papierfabrike''). No 1866. gada pagastu pašvaldību likuma pieņemšanas līdz 1949. gadam Brekšu apkaimes teritorija bija [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] [[Dreiliņu pagasts|Dreiliņu pagasta]] sastāvdaļa. Pēc pagastu un apriņķu likvidācijas 1949. gadā tā kļuva par [[Rīgas rajons|Rīgas rajona]] [[Stopiņu ciems|Stopiņu ciema padomes]] apdzīvotu vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sites.google.com/view/summacomune/Riga/Rigas/Stopini|title=Summa comune - Stopiņu ciems|website=sites.google.com|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> 1974. gadā Brekšu apkaimes teritoriju pievienoja Rīgas pilsētai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/breksi/vesture/|title=Brekšu vēsture|website=Cita Rīga|access-date=2026-04-21|date=2021-09-25|language=lv}}</ref> <gallery> Attēls:Juglas ezera apkārtnes karte 1701Tolks.jpg|Juglas ezera apkārtnes karte (Tolks, 1701). Apvilkta ''Herms hof'' (Brekšu muiža) Attēls:Rīgas papīrfabriku akciju sabiedrība dib. 1865.png|Rīgas papīrfabriku akciju sabiedrība (dibināta 1865) </gallery> == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Vidzemes priekšpilsēta]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Tipveida dzīvojamā apbūve Rīgā]] * [[Rīgas klimats]] == Piezīmes un atsauces == * Izmantoti materiāli no [http://www.rdpad.lv/ Rīgas Domes pilsētas attīstības departamenta mājas lapas]. * Izmantoti materiāli no [http://www.riga.lv/ Rīgas pašvaldības portāla]. {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.apkaimes.lv/sakums/breksi/ Apkaimes oficiālā mājas lapa] * [http://www.riga.lv/ Rīgas pašvaldības portāla] {{Rīgas pilsētas daļas}} [[Kategorija:Brekši| ]] [[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]] 9xa6v4y4hcvkbvrafdm3lubqor07a87 0 92657 4457077 4087161 2026-04-21T12:38:55Z Ivario 51458 /* Vēsture */ 4457077 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|apdzīvotu vietu Rīgā|Ozolkalni|Ozolkalni}} [[Attēls:Ozolkalnu street, Rīga.jpg|thumb|Ozolkalnu iela]] '''Ozolkalni''' ir [[Rīga]]s pilsētas daļa [[Suži (Rīga)|Sužu apkaimē]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=83845|title=Vietvārdu datubāze|website=vietvardi.lgia.gov.lv|access-date=2022-11-20}}</ref> kas atrodas [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ziemeļu krastā pie [[Buldurpunga|Buldurpungas]] līča un no dienvidiem, austrumiem un rietumiem ir [[Jaunciems (dabas liegums)|Jaunciema dabas lieguma]] ietverta. Ziemeļos Ozolkalnus ierobežo [[Jaunciema gatve]], 400 metrus uz ziemeļiem no tās ir Rīgas robeža ar [[Garkalnes pagasts|Garkalnes pagastu]]. Aiz nelieliem sekliem līčiem uz dienvidrietumiem atrodas [[Liepusalas pussala]] ar [[Bulduru pilskalns|Bulduru pilskalnu]], uz austrumiem — ģeogrāfiski ar purvainu ieleju atdalītās [[Klipiņas]]. Ozolkalni sastāv no vienstāva un divstāvu apbūves, izvietojušies uz neliela kāpu pacēluma pie lēzenā un bieži pārpurvotā, reizēm applūstošā Ķīšezera krasta. Ķīšezera plūdmaiņas atkarībā no vēja virziena var pārsniegt 3 metrus.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://apkaimes.lv/suzi/geografija/|title=Ģeogrāfija {{!}} Suži|website=Apkaimes|access-date=2022-11-20|language=lv-LV}}</ref> Pa Jaunciema gatvi gar Ozolkalniem kursē pilsētas [[29. autobusu maršruts (Rīga)|29. autobuss]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#bus/29/a-b/0322|title=saraksti.rigassatiksme.lv|access-date=2022-11-20}}</ref> šī iela ir arī transporta saikne ar kaimiņu apkaimēm.<ref name=":0" /> Ielas Ozolkalnos ir: [[Buldurpungas iela]] (Klipiņās), [[Igates iela]], [[Jaunciema gatve]], [[Mežāres iela (Rīga)|Mežāres iela]], [[Ozolkalnu iela (Rīga)|Ozolkalnu iela]], [[Rožupes iela (Rīga)|Rožupes iela]]. == Vēsture == Rīgas robežās Ozolkalnus iekļāva 1974. gadā kopā ar visu Sužu apkaimi, kad to atdalīja no [[Rīgas rajons|Rīgas rajona]] Berģu ciema (1949. gadā likvidētā [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] [[Ādažu pagasts|Ādažu pagasta]] daļa).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apkaimes.lv/suzi/|title=Suži|website=Apkaimes|access-date=2022-11-20|language=lv-LV}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} [[Kategorija:Suži (Rīga)]] 2afuhwh6hv913d1nio6lbligx43im8r 0 100475 4457282 3416327 2026-04-22T03:35:10Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457282 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = Jegors Ļetovs | Attēls = Egor Letov 2000-11-04 Nuernberg.jpg | Att_izm = | Apraksts = Jegors Ļetovs 2000. gadā | Fons = solists | Dz_vārds = Jegors Ļetovs | Pseidonīms = | Dzimis = {{dat|1964|9|10}} | Miris = {{miršanas datums un vecums|2008|2|19|1964|9|10}} | Vieta_dz = [[Omska]], [[Krievijas PFSR]] {{USSR}}<br />(tagad {{RUS}}) | Instrumenti = balss, ģitāra, basģitāra, bungas | Žanrs = [[pankroks]] | Nodarbošanās = [[solists|dziedātājs]], ģitārists | Gadi = [[1984]] - [[2008. gads|2008]] | Izdevējkompānija = | Darbojies_arī = | Mlapa = [http://www.gr-oborona.info/ gr-oborona.info] | Dzimums = V }} '''Jegors Ļetovs''' ({{val-ru| Егор Летов}}; dzimis {{dat|1964|9|10}} [[Omska|Omskā]], miris {{dat|2008|2|19}} turpat) bija [[krievi|krievu]] [[pankroks|pankroka]] [[mūzika|mūziķis]] un [[Nacionālboļševiku partija]]s pamatlicējs. Ļetovs bija pankroka grupas [[Graždanskaja oborona]] pamatlicējs un līderis. == Biogrāfija == 1984. gadā Ļetovs dibināja grupu [[Graždanskaja oborona]] un līdz savai nāvei viņš bija tās līderis un vienīgais patstāvīgais dalībnieks. Līdz 2007. gadam grupa izdeva vismaz 44 albumus un beidzamais studijas ieraksts bija 2007. gadā izdotais ''Зачем снятся сны''. 1994. gadā Ļetovs kļuva par vienu no nacionālkomunistiskās roka kustības «Русский прорыв» līderiem, savukārt laikposmā no 1994. gada aktīvi atbalstīja [[Eduards Ļimonovs|Eduarda Ļimonova]] vadīto Nacionālboļševiku partiju un viņam bija partijas biedra karte ar 2. numuru. == Diskogrāfija == * ''Поганая молодёжь'' 1985 * ''Оптимизм'' 1985 * ''Мышеловка'' 1987 * ''Хорошо!!'' 1987 * ''Тоталитаризм'' 1987 * ''Некрофилия'' 1987 * ''Красный альбом'' 1987 * ''Всё идёт по плану'' 1988 * ''Так закалялась сталь'' 1988 * ''Боевой стимул'' 1988 * ''Тошнота'' 1989 * ''Песни радости и счастья'' 1989 * ''Война'' 1989 * ''Здорово и вечно'' 1989 * ''Армагеддон-Попс'' 1989 * ''Русское поле экспериментов'' 1989 * ''Инструкция по выживанию'' 1990 * ''Солнцеворот'' 1997 * ''Невыносимая лёгкость бытия'' 1997 * ''Звездопад'' 2000 * ''Долгая счастливая жизнь'' 2004 * ''Реанимация'' 2005 * ''Лунный переворот'' 2005 * ''Сносная тяжесть небытия'' 2005 * ''Зачем снятся сны?'' 2007 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://mosties.org/ieraksti/956/ Jegora Ļetova nekrologs]{{Novecojusi saite}} * [https://web.archive.org/web/20060110143308/http://www.gr-oborona.info/ Jegors Ļetovs un Graždanskaja oborona] {{ru ikona}} * [https://web.archive.org/web/20100103030917/http://www.nazbol.ru/ Nacionālboļševiku partija] {{ru ikona}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ļetovs, Jegors}} [[Kategorija:1964. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2008. gadā mirušie]] [[Kategorija:PSRS dziedātāji]] [[Kategorija:Krievu dziedātāji]] [[Kategorija:Pankroks]] [[Kategorija:Nacionālboļševisms]] [[Kategorija:Omskas apgabalā dzimušie]] s5opjyj9lni13d2vp03qj68pb49x0qo 10 100937 4457115 4326051 2026-04-21T14:07:38Z Ivario 51458 4457115 wikitext text/x-wiki {{navbox | name = Futbols Latvijā | title = Futbols Latvijā | titlestyle = background-color:#800000; color:white; | list1style = background-color:#F2F2F2; | list2style = background-color:#FFFFFF; | bodyclass = hlist | state = {{{state|autocollapse}}} | above = * [[Latvijas Futbola federācija|LFF]] * [[Latvijas futbola izlase|Izlase]] * [[Latvijas U-21 futbola izlase|U-21 izlase]] * [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Sieviešu izlase]] | list1 = * [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]] * [[LVBET līga]] * [[Latvijas futbola 2. līga|2. līga]] * [[Latvijas futbola 3. līga|3. līga]] * [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kauss]] * [[Latvijas Superkauss futbolā|Latvijas Superkauss]] | list2 = * Reģionu čempionāti: [[Rietumu futbola līga|Rietumi]] * [[Latgales futbola čempionāts|Latgale]] * [[Rīgas futbola čempionāts|Rīga]] * [[Vidzemes futbola čempionāts|Vidzeme]] * [[Latvijas Ziemeļaustrumu reģiona futbola čempionāts|Ziemeļaustrumi]] | list3 = * Sieviešu turnīri: [[Latvijas Sieviešu futbola līga|''LuckyBet'' Sieviešu futbola līga]] * [[Sieviešu futbola 1. līga|Altero.lv Sieviešu 1. līga]] * [[Sieviešu futbola kauss]] | below = * [[Latvijas futbola klubu saraksts|Klubu saraksts]] * [[:Kategorija:Latvijas futbola līgas|Līgu saraksts]] * [[:Kategorija:Futbola stadioni Latvijā|Stadionu saraksts]] }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:Latvijas futbola veidnes]] </noinclude> dom7fczzfgi34hd51d2jknc4mfkdtfs 0 101412 4457082 4457053 2026-04-21T12:44:28Z Ivario 51458 /* Robežu paplašināšana pēc Otrā pasaules kara (1924—1974) */ 4457082 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Riga SPOT 1024.jpg|300px|right|thumb|Rīgas pilsētas teritorija. Skats no satelīta.]] [[Rīga]]s pilsētas platība ir 307,17 km², bet pierēķinot piepilsētas, galvaspilsētas platība sasniedz aptuveni 7000 km². Rīgas tagadējās robežas pastāv kopš [[1974]]. gada. [[Attēls:Rīgas karte ap 1400.jpg|thumb|300px|Rīgas karte (ap 1400).]] == Rīgas robežu izmaiņas vēstures gaitā == Pilsētas robežu sākumā veidoja [[Rīgas nocietinājumi|pilsētas nocietinājumi]], bet apdzīvotā teritorija bija plašāka par nocietinājumos ietverto. Jau [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] ārpus mūriem pastāvēja priekšpilsētas. Pirmais pilsētas aizsardzības mūris stiepās pa tagadējām Kalēju, Zirgu, Krāmu, Daugavas ielām un Rīgas upi. [[1210]]. gadā mūri pagarināja līdz [[Daugava]]i. Pilsētas platība mūra iekšpusē bija aptuveni 16 hektāri. [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] beigās pilsētas nocietinājumus paplašināja gar Daugavmalu līdz Sv. Gara tornim, pa [[Torņu iela (Rīga)|Torņu ielu]] līdz [[Pulvertornis|Pulvertornim]] un pa tagadējo [[Meistaru iela (Rīga)|Meistaru ielu]] līdz [[Kalēju iela (Rīga)|Kalēju ielai]] kopā ietverot 28 hektārus lielu teritoriju. Šāda Rīgas robeža saglabājās līdz [[16. gadsimts|16. gadsimtam]] (nelielas pārmaiņas notika sakarā ar Ordeņa pils būvi). [[16. gadsimts|16. gadsimta]] vidū sākās jaunas [[nocietinājums|nocietinājumu]] sistēmas izbūve, kas ilga aptuveni 100 gadus. Vaļņa iekšpusē tika ietverta aptuveni 35 hektārus liela teritorija. Šīs robežas iezīmē tagadējais pilsētas kanāls un [[17. gadsimts|17. gadsimta]] beigās celtā [[Rīgas citadele|Citadele]]. === Ārējās nocietinājumu līnijas izbūve === [[1626]]. gadā izveidoja pilsētas ārējo nocietinājuma joslu ar 11 nelielām [[skanste|skanstīm]] un palisādēm. [[17. gadsimts|17. gadsimta]] vidū palisāžu josla stiepās aptuveni pa tagadējo [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu ielu]]. [[18. gadsimts|18. gadsimta]] vidū centrālajā daļā tā pavirzījās līdz tagadējās [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes ielai]], ietverot aptuveni 305 hektārus. [[1780. gadi|1780. gados]] sākās pilsētas pārplānošanas projekta (izstrādāta [[1769]]. gadā) īstenošana. Tika izveidota aizsardzības distance jeb [[esplanāde]]. Paplašinātās priekšpilsētas robežas nostiprināja ar jaunu palisāžu joslu, kas sniedzās līdz tagadējai [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa ielai]]. Līdz 1780. gadiem pilsētas administratīvās darbības robežas sakrita ar ārējo nocietinājumu līniju. === Rīgas policijas novads === [[Attēls:Rīgas priekšpilsētas Broce 1798.jpg|thumb|300px|Rīgas priekšpilsētas 1798. gada kartē (no [[Broce]]s kolekcijas).]] [[Attēls:Rīgas apkārtnes karte 1913.jpg|thumb|300px|Rīgas apkārtnes karte (1913). Blīvākas apdzīvotības zonas iezīmētas sarkanā krāsā.]] [[1808]]. gadā [[palisāde]]s likvidēja, pārcēla arī [[Rīgas vārti|Rīgas vārtus]]. [[Pārdaugava]], kam, izņemot [[Kobronskansts|Kobronskansti]], nocietinājumu nebija, par priekšpilsētu kļuva [[1780. gadi|1780. gados]]. Šajā laikā uz Rīgu tika attiecināti arī [[Krievijas Impērija]]s policijas noteikumi, tādēļ nodibināja policijas pārvaldi. Tai pakļauto teritoriju sadalīja iecirkņos un kvartālos, noteicot atsevišķu pilsētas daļu, kā arī visas pilsētas policijas darbības robežas. Policijas novads ietvēra aptuveni 3300 hektārus. [[1828]]. gadā Rīgas policijas novadam tika noteiktas jaunas robežas, kas ietvēra aptuveni 5200 hektārus lielu teritoriju (ieskaitot ūdeņus). Ar nelieliem grozījumiem robeža pastāvēja visu [[19. gadsimts|19. gadsimtu]]. [[1860. gadi|1860. gados]] sakarā ar nocietinājumu likvidēšanu tika izstrādāti un apstiprināti vairāki pilsētas apbūves plāni ([[1857]], [[1860]], [[1861]]). Līdz [[1880. gadi]]em pilsētas administratīvo iestāžu pārzinātā teritorija aptuveni sakrita ar pilsētas policijai pakļauto teritoriju, izņemot 9 tā saucamās bruņinieku muižas: [[Hermeliņa muiža|Hermeliņa]], [[Mellera muiža|Mellera]], [[Frīdriha muiža|Frīdriha muižu]], kā arī [[Lucavsala|Lucavsalu]], [[Kojusala|Kojusalu]], [[Vējzaķsala|Vējzaķsalu]], [[Šlotmakera sala|Šlotmakera]], [[Vīberta sala|Vīberta]] un [[Lībiešu sala|Lībiešu jeb Lībekas salu]], kas bija pakļautas pilsētas policijai, bet administratīvi ietilpa īpašā [[Akmeņsalas draudzes novads|Akmeņsalas draudzes novadā]]. [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]] [[1877]]. gadā ieviešot [[1870]]. gada [[Krievijas Impērija]]s pilsētu nolikumu, pilsētas pārvaldei pakļāva tā saucamos "numuru iecirkņus" (aptuveni 6780 hektārus). Tajā ietilpa daudzi atsevišķi no [[Rīgas patrimoniālais apgabals|Rīgas patrimoniālā apgabala]] zemes privātīpašumā, dzimtnomā vai nomā pārgājuši zemes gabali un muižiņas ([[1879]]. gadā tādu bija aptuveni 1000). Līdz ar to administratīvajām iestādēm pakļautā teritorija pārsniedza pilsētas policijas novada robežas. Pēc [[1888]]. gada policijas iestāžu reformas tika likvidēta Rīgas zemes tiesas (landfogtijas) policijas nodaļa, kam bija pakļauts patrimoniālais apgabals. Daļa šā apgabala un Rīgas apriņķa tika nodotas pilsētas policijas pārziņā (aptuveni 19 tūkstoši hektāru). Pilsētas administratīvās darbības zonas bija daudz mazākas. Neatrisinātais Rīgas robežas jautājums radīja daudz sarežģījumu pilsētas saimnieciskajā darbībā un pārvaldē, tāpēc [[1880. gadi|1880. gados]] radās vairāki pilsētas robežu projekti ([[1882]]., [[1887]]., [[1898]].), taču tie netika apstiprināti. [[1905]]. gadā pilsētas valde iesniedza valdībai apstiprināšanai jaunu Rīgas robežu projektu, kas paredzēja Rīgai aptuveni 9014 hektāru lielu platību (no tiem 808 hektāri ūdeņu), bet arī tas netika apstiprināts. Projekts paredzēja pilsētai pievienot plašu teritoriju līdz [[Juglas ezers|Juglas ezeram]] un [[Ķīšezers|Ķīšezeram]], ietverot [[Biķernieku mežs|Biķerniekus]], [[Strazdumuiža|Strazdumuižu]], [[Čiekurkalns|Čiekurkalnu]], [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparku]], [[Aplokciems|Aplokciemu]], [[Mangaļsala|Mangaļus]], kā arī [[Pārdaugava|Pārdaugavā]] — [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalnu]], daļu [[Bieriņu muiža]]s, [[Pleskodāle]]s Balto muižu, [[Podrags|Podragu]] un citas teritorijas. [[1919]]. gadā šo projektu papildināja, paredzot pilsētas robežās ietvert Purvciemu, [[Spilve (Rīga)|Spilvi]] un citas teritorijas (pilsētas kopplatība aptuveni 12 850 hektāru). Taču Rīgas pilsētas robežas jautājums joprojām vēl nebija atrisināts. === Robežu paplašināšana pēc Pirmā pasaules kara (1924—1927) === [[Attēls:Rīgas plāns 1937.jpg|thumb|300px|Rīgas reljefa karte (1937). Augstākās vietas iezīmētas tumšākā krāsā.]] [[1922]]. gadā tika izdoti noteikumi, kas pilsētas robežu stipri paplašināja. [[1924]]. gada [[20. februāris|20. februārī]] pieņēma likumu par pilsētas administratīvajām robežām. Tas ietvēra aptuveni 20 580 hektārus (kopā ar ūdeņiem). Pilsētas robežās tika iekļauta plaša teritorija [[Pārdaugava|Pārdaugavā]] ieskaitot [[Bolderāja|Bolderāju]], [[Daugavgrīva|Daugavgrīvu]], [[Buļļu muiža|Buļļu muižu]], [[Kleisti (Rīga)|Kleistus]], [[Lielā Dammes muiža|Lielo]] un [[Mazā Dammes muiža|Mazo Dammes muižu]], [[Solitūdes muiža|Solitūdes muižu]], [[Anniņmuiža|Anniņmuižu]], [[Šampēteris|Šampēteri]] un atlikušo [[Bieriņu muiža]]s daļu. [[Daugava]]s labajā krastā pilsētai pievienoja [[Ķengarags|Ķengaragu]], [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņus]], [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvi]] un daļu [[Mangaļsala]]s. [[1927]]. gada [[11. jūnijs|11. jūnijā]] Rīgas pilsētas teritorijā tika iekļauts [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]. === Robežu paplašināšana pēc Otrā pasaules kara (1924—1974) === [[Attēls:Rigas apkaimes Nr.png|left|300px|Rīgas robežas mūsdienās.]] [[Latvijas PSR|LPSR]] laikā Rīgas pilsētas robežas vairākkārtīgi mainījušās un paplašinājušās. 1949. gadā Rīgas pilsētai pievienoja [[Vecāķi|Vecāķus]] kopā ar vēl daļu [[Mangaļu pagasts|Mangaļu pagasta]]. No [[1946]]. līdz [[1959]]. gadam Rīgas pilsētas sastāvā kā atsevišķs rajons ietilpa [[Jūrmala]]. 1960. gadā Rīgas pilsētai pievienoja [[Mangaļsala|Mangaļsalu]] un [[Vecdaugava (Rīga)|Vecdaugavu]]. Pēdējās robežu izmaiņas notika [[1968]]. un [[1974]]. gadā (pievienots [[Trīsciems]], [[Suži (Rīga)|Suži]], [[Bukulti (Rīga)|Bukulti]], [[Berģi (Rīga)|Berģi]]). == Ārējās saites == * [https://likumi.lv/doc.php?id=255698 MK noteikumi Nr.154 par republikas pilsētu un novadu administratīvo teritoriju robežu aprakstu apstiprināšanu] * [http://www.rdpad.lv/geotelpiska-informacija/jaunumi/ Ģeotelpiskā informācija Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta mājaslapā] * [https://web.archive.org/web/20170925053512/http://rigis.lv/ Rīgas ģeogrāfiskās informācijas sistēma] * [https://web.archive.org/web/20070813035658/http://ceroi.net/reports/riga/latviski/pamatlietas/teritorija.htm Rīgas teritorija un administratīvās robežas vēsturiskā skatījumā] [[Kategorija:Latvijas vēsture]] [[Kategorija:Rīga]] nxky9oofvdnd2cn2v6nkuiidlxeofvl 0 111952 4457293 4456943 2026-04-22T04:18:17Z Biafra 13794 atj. 4457293 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Džemals Krofords | vārds_orig = ''Jamal Crawford'' | attēls = Jamal Crawford Broken Play 2023.png | att_izm = | paraksts = Džemals Krofords 2023. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Ārons Džemals Krofords | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1980|3|20}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Vašingtona|Sietla|2s=Vašingtona (štats)}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[amerikāņi|amerikānis]] | garums = {{mērv|cm=196}} | svars = {{mērv|kg=84}} | poz = [[uzbrūkošais aizsargs]], [[vieglais uzbrucējs]] | kar_sāk = 2000 | kar_beig = 2020 | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = ''Rainier Beach'' ([[Vašingtona (štats)|Vašingtona]]) | koledža = | augstskola = | universitāte = [[Mičiganas Universitāte]] | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = | numurs = | amats = | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = 8., pirmajā kārtā | dr_gads = [[2000. gada NBA drafts|2000]] | dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] | dr_kom = [[Klīvlendas "Cavaliers"]] <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = {{nbay|2000|start}}—{{nbay|2003|end}} | klubs 1 = {{flaga|ASV}} [[Čikāgas "Bulls"]] | kl_sez 2 = {{nbay|2004|start}}—{{nbay|2008|start}} | klubs 2 = {{flaga|ASV}} [[Ņujorkas "Knicks"]] | kl_sez 3 = {{nbay|2008|full=y}} | klubs 3 = {{flaga|ASV}} [[Goldensteitas "Warriors"]] | kl_sez 4 = {{nbay|2009|start}}—{{nbay|2010|end}} | klubs 4 = {{flaga|ASV}} [[Atlantas "Hawks"]] | kl_sez 5 = {{nbay|2011|full=y}} | klubs 5 = {{flaga|ASV}} [[Portlendas "Trail Blazers"]] | kl_sez 6 = {{nbay|2012|start}}—{{nbay|2016|end}} | klubs 6 = {{flaga|ASV}} [[Losandželosas "Clippers"]] | kl_sez 7 = {{nbay|2017|full=y}} | klubs 7 = {{flaga|ASV}} [[Minesotas "Timberwolves"]] | kl_sez 8 = {{nbay|2018|full=y}} | klubs 8 = {{flaga|ASV}} [[Fīniksas "Suns"]] | kl_sez 9 = {{nbay|2019|end}} | klubs 9 = {{flaga|ASV}} [[Bruklinas "Nets"]] <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * 3× [[NBA sezonas labākais rezervists]] ({{nbay|2009|end}}, {{nbay|2013|end}}, {{nbay|2015|end}}) | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Ārons Džemals Krofords''' ({{val|en|Aaron Jamal Crawford}}; dzimis {{dat|1980|3|20}} [[Sietla|Sietlā]], [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir bijušais amerikāņu [[basketbolists]], spēlēja [[Uzbrūkošais aizsargs|uzbrūkošā aizsarga]] un [[Vieglais uzbrucējs|vieglā uzbrucēja]] pozīcijās. Spēlējis vairākāas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandās, aizvadot ilgu un rezultatīvu karjeru NBA. Pēc spēlētāja karjeras beigām kļuvis par basketbola komentētāju televīzijā. == Karjera == [[2000. gada NBA drafts|2000. gada NBA draftā]] viņu izraudzījās [[Klīvlendas "Cavaliers"]] ar kopējo 8. kārtas numuru. Pēc [[2009.—2010. gada NBA sezona|2009.—2010.]], [[2013.—2014. gada NBA sezona|2013.—2014.]] un [[2015.—2015. gada NBA sezona|2015.—2016.]] gada NBA sezonas Dž. Krofords saņēma [[NBA sezonas labākais rezervists|NBA labākā rezervista]] balvu (''Sixth Man of the Year Award''). Ir viens no tikai diviem spēlētājiem (kopā ar [[Lū Viljamss|Lū Viljamsu]]), kas šo balvu saņēmis trīs reizes vai vairāk. 2020. gada vasarā veterāns Dž. Krofords pievienojās [[Bruklinas "Nets"]], papildonot komandas sastāvu [[Covid-19 pandēmija]]s dēļ pārtrauktās sezonas turpinājumam [[Orlando]]. Šī kļuva par pēdējo sezonu viņa garajā NBA karjerā. == Statistika NBA == {{Basketbolista statistika}} {| class="wikitable" |style="background:#CFECEC; width:3em"|* |Līgas līderis |} === Regulārā sezona === {{Basketbolista statistikas galvene}} |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2000|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Čikāgas "Bulls"|"Bulls"]] | 61 || 8 || 17,2 || 35,2 || 35,0 || 79,4 || 1,5 || 2,3 || 0,7 || 0,2 || 4,6 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2001|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Čikāgas "Bulls"|"Bulls"]] | 23 || 6 || 20,9 || 47,6 || 44,8 || 76,9 || 1,5 || 2,4 || 0,8 || 0,2 || 9,3 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2002|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Čikāgas "Bulls"|"Bulls"]] | 80 || 31 || 24,9 || 41,3 || 35,5 || 80,6 || 2,3 || 4,2 || 1 || 0,3 || 10,7 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2003|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Čikāgas "Bulls"|"Bulls"]] | 80 || 73 || 35,1 || 38,6 || 31,7 || 83,3 || '''3,5''' || '''5,1''' || '''1,4''' || '''0,4''' || 17,3 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2004|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Ņujorkas "Knicks"|"Knicks"]] | 70 || 67 || 38,4 || 39,8 || 36,1 || 84,3 || 2,9 || 4,3 || 1,3 || 0,3 || 17,7 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2005|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Ņujorkas "Knicks"|"Knicks"]] | 79 || 27 || 32,3 || 41,6 || 34,5 || 82,6 || 3,1 || 3,8 || 1,1 || 0,2 || 14,3 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2006|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Ņujorkas "Knicks"|"Knicks"]] | 59 || 36 || 37,3 || 40,0 || 32,0 || 83,8 || 3,2 || 4,4 || 1 || 0,1 || 17,6 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2007|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Ņujorkas "Knicks"|"Knicks"]] | 80 || '''80''' || '''39,9''' || 41,0 || 35,6 || 86,4 || 2,6 || 5 || 1 || 0,2 || '''20,6''' |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2008|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Ņujorkas "Knicks"|"Knicks"]] | 11 || 11 || 35,6 || 43,2 || 45,5 || 76,1 || 1,5 || 4,4 || 0,8 || 0 || 19,6 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2008|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Goldensteitas "Warriors"|"Warriors"]] | 54 || 54 || 38,6 || 40,6 || 33,8 || 88,9 || 3,3 || 4,4 || 0,9 || 0,2 || 19,7 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2009|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Atlantas "Hawks"|"Hawks"]] | 79 || 0 || 31,1 || 44,9 || 38,2 || 85,7 || 2,5 || 3 || 0,8 || 0,2 || 18,0 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2010|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Atlantas "Hawks"|"Hawks"]] | 76 || 0 || 31,1 || 42,1 || 34,1 || 85,4 || 1,7 || 3,2 || 0,8 || 0,2 || 14,2 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2011|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Portlendas "Trail Blazers"|"Trail Blazers"]] | 60 || 6 || 26,9 || 38,4 || 30,8 || bgcolor="CFECEC" | '''92,7*''' || 2 || 3,2 || 0,9 || 0,2 || 13,9 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2012|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Losandželosas "Clippers"|"Clippers"]] | 76 || 0 || 29,3 || 43,8 || 37,6 || 87,1 || 1,7 || 2,5 || 1 || 0,2 || 16,5 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2013|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Losandželosas "Clippers"|"Clippers"]] | 69 || 24 || 30,3 || 41,6 || 36,1 || 86,6 || 2,3 || 3,2 || 0,9 || 0,2 || 18,6 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2014|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Losandželosas "Clippers"|"Clippers"]] | 64 || 4 || 26,6 || 39,6 || 32,7 || 90,1 || 1,9 || 2,5 || 0,9 || 0,2 || 15,8 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2015|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Losandželosas "Clippers"|"Clippers"]] | 79 || 5 || 26,9 || 40,4 || 34,0 || 90,4 || 1,8 || 2,3 || 0,7 || 0,2 || 14,2 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2016|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Losandželosas "Clippers"|"Clippers"]] | '''82''' || 1 || 26,3 || 41,3 || 36,0 || 85,7 || 1,6 || 2,6 || 0,7 || 0,2 || 12,3 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2017|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Minesotas "Timberwolves"|"Timberwolves"]] | 80 || 0 || 20,7 || 41,5 || 33,1 || 90,3 || 1,2 || 2,3 || 0,5 || 0,1 || 10,3 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2018|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Fīniksas "Suns"|"Suns"]] | 64 || 0 || 18,9 || 39,7 || 33,2 || 84,5 || 1,3 || 3,6 || 0,5 || 0,2 || 7,9 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2019|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Bruklinas "Nets"|"Nets"]] | 1 || 0 || 6 || '''50,0''' || '''50,0''' || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 5 |- class="sortbottom" | style="text-align:center;" colspan="2" | Karjera | 1327 || 433 || 29,4 || 41,0 || 34,8 || 86,2 || 2,2 || 3,4 || 0,9 || 0,2 || 14,6 |} === Izslēgšanas spēles === {{Basketbolista statistikas galvene}} |- | style="text-align:left;"| [[2010. gada NBA izslēgšanas spēles|2010]] | style="text-align:left;"| [[Atlantas "Hawks"|"Hawks"]] | 11 || 0 || 31,9 || 36,4 || 36,0 || 84,5 || '''2,7''' || '''2,7''' || 0,8 || 0,1 || 16,3 |- | style="text-align:left;"| [[2011. gada NBA izslēgšanas spēles|2011]] | style="text-align:left;"| [[Atlantas "Hawks"|"Hawks"]] | 12 || 0 || 29,8 || 39,4 || 35,0 || 82,4 || 1,3 || 2,5 || 0,8 || '''0,3''' || 15,4 |- | style="text-align:left;"| [[2013. gada NBA izslēgšanas spēles|2013]] | style="text-align:left;"| [[Losandželosas "Clippers"|"Clippers"]] | 6 || 0 || 26,8 || 38,7 || 27,3 || '''100''' || 2 || 1,7 || 0,5 || 0,2 || 10,8 |- | style="text-align:left;"| [[2014. gada NBA izslēgšanas spēles|2014]] | style="text-align:left;"| [[Losandželosas "Clippers"|"Clippers"]] | 13 || 0 || 24,1 || 39,8 || 34,2 || 88,6 || 1,5 || 2 || 0,9 || 0,2 || 15,5 |- | style="text-align:left;"| [[2015. gada NBA izslēgšanas spēles|2015]] | style="text-align:left;"| [[Losandželosas "Clippers"|"Clippers"]] | '''14''' || 0 || 27,1 || 36,0 || 24,3 || 86,7 || 2,1 || 1,9 || 0,9 || 0,2 || 12,7 |- | style="text-align:left;"| [[2016. gada NBA izslēgšanas spēles|2016]] | style="text-align:left;"| [[Losandželosas "Clippers"|"Clippers"]] | 6 || '''1''' || '''33,2''' || 37,9 || 19,0 || 88,0 || 2,2 || 2,2 || '''1,7''' || 0 || '''17,3''' |- | style="text-align:left;"| [[2017. gada NBA izslēgšanas spēles|2017]] | style="text-align:left;"| [[Losandželosas "Clippers"|"Clippers"]] | 7 || 0 || 28,0 || 42,2 || 24,0 || '''100''' || 1,3 || 1,9 || 0,6 || 0,1 || 12,6 |- | style="text-align:left;"| [[2018. gada NBA izslēgšanas spēles|2018]] | style="text-align:left;"| [[Minesotas "Timberwolves"|"Timberwolves"]] | 5 || 0 || 24,6 || '''44,7''' || '''41,2''' || 76,9 || 2,6 || 2,4 || 1 || 0 || 11,8 |- class="sortbottom" | style="text-align:center;" colspan="2" | Karjera | 74 || 1 || 28,1 || 38,6 || 30,7 || 86,5 || 1,9 || 2,2 || 0,9 || 0,2 || 14,3 |} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{ASV basketbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Krofords, Džemals}} [[Kategorija:1980. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vašingtonas štatā dzimušie]] [[Kategorija:ASV basketbolisti]] [[Kategorija:Uzbrūkošie aizsargi]] [[Kategorija:Vieglie uzbrucēji]] [[Kategorija:Čikāgas "Bulls" spēlētāji]] [[Kategorija:Ņujorkas "Knicks" spēlētāji]] [[Kategorija:Goldensteitas "Warriors" spēlētāji]] [[Kategorija:Atlantas "Hawks" spēlētāji]] [[Kategorija:Portlendas "Trail Blazers" spēlētāji]] [[Kategorija:Losandželosas "Clippers" spēlētāji]] [[Kategorija:Minesotas "Timberwolves" spēlētāji]] [[Kategorija:Fīniksas "Suns" spēlētāji]] [[Kategorija:Bruklinas "Nets" spēlētāji]] sxtnw985jcz9oad5l82sh6jk44ge6n8 0 123052 4457362 4400256 2026-04-22T07:46:22Z Biafra 13794 atj. 4457362 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Augstceltnes infokaste |ekas nosaukums = ''Zunda Towers'' |alternat nosaukums = |attēls = View from St. Peter's Church Spire, Riga (07.09.2022).08.jpg |attēla_platums = 200px |attēla_paraksts = 2022. gadā |koordinātu karte = Riga 2 |latd = 56| latm = 56| lats = 51| latNS =N |longd = 24| longm = 04| longs = 48| longEW =E |valsts = {{vieta|Latvija|Rīga}} |adrese = [[Raņķa dambis]] 30 |apkaime = [[Āgenskalns]] |statuss = Pabeigts |celtnieciba = 2006—2020 |pamatakmens = {{dat|2008|2|9}} |iecer pabeigt = 2017. gada 4. ceturksnī |pabeigts = 2020 |atverts = |ekspluatācijā no = |nojaukts = |iznicinats = |pielietojums = apartamenti, biroji |antena spice = |jumts = 123 |augsej stava = |skatu lauk = |stavu skaits = 30 |liftu skaits = 14 |izmaksas = |platiba = 100 000 |arhitekts = |arhit birojs = ''No Rules Just Architecture'' |projekta vad = ''Zoom Room'' |inzinieris = |buvnieks = |attistitajs = AS ''Towers Construction Management'' |ipasnieks = |parvaldnieks = |atsauces = |emporis nr = |areja saite = {{URL|https://zundatowers.com}} }} '''''Zunda Towers''''' (līdz 2022. gadam '''''Z-Towers''''') ir augstceltne [[Rīga|Rīgā]] [[Raņķa dambis|Raņķa dambī 30]], [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], [[Āgenskalns|Āgenskalna]] apkaimē. Tā ir augstākā ēka Rīgā un [[Latvija|Latvijā]]. Ēkas projekta attīstība tika uzsākta 2006. gadā, bet pabeigta 2017. gada 4. ceturksnī.<ref>[https://nra.lv/latvija/riga/18102-atsaksies-augstceltnu-kompleksa-z-torni-buve.htm Atsāksies augstceltņu kompleksa "Z torņi" būve], [[Neatkarīgā Rīta Avīze]], {{dat|2010|3|9|SK}}</ref> Ēkas projektu izstrādājis arhitektu birojs ''[[No Rules Just Architecture]]'', torņu fasādes projektu izstrādājis arhitekts [[Helmuts Jāns]]. Ēku attīstītājs bija AS ''Towers Construction Management'' (īpašnieks Luksemburgā reģistrēts uzņēmums ''SPI RE Holdings'' un ietilpst grupā ''[[SPI Group]]'', kuras patiesais labuma guvējs ir [[Jurijs Šeflers]]). 2020. gada janvārī [[Rīgas būvvalde]] ''Z-Towers'' pieņēma ekspluatācijā.<ref>[https://www.tvnet.lv/6917576/bvkb-apturejis-z-tornu-ekspertizes-veiceja-sertifikatu BVKB apturējis “Z-Torņu” ekspertīzes veicēja sertifikātu] TVNET/De Facto LTV 2020. gada 8. martā</ref> 2022. gada 28. martā ēku kompleksa ''Z-Towers'' nosaukums tika mainīts uz ''Zunda Towers'', pēc līdzās esošā [[Zunda kanāls|Zunda kanāla]], reaģējot uz negatīvi interpretējamo burtu "[[Z (kara simbols)|Z]]", ko [[Krievijas propaganda]] izmanto [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|karā Ukrainā]].<ref>[https://eng.lsm.lv/article/economy/business/riga-landmark-z-towers-change-their-name.a449928/ Rīga landmark 'Z-towers' change their name]{{ref-en}}</ref> 2026. gada aprīlī tika ziņots, ka J. Šeflers ir daļēji pārdevis ēku kompleksu ''Zunda Towers'' (Šeflers joprojām ir īpašnieks, bet ir mainījies patieso labuma guvēju saraksts).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/22.04.2026-zunda-torniem-mainas-ipasnieku-struktura-un-nakotnes-plani-miljardierim-sefleram-cita-valstspiederiba.a643949/|title=Zunda torņiem mainās īpašnieku struktūra un nākotnes plāni, miljardierim Šefleram – cita valstspiederība|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-22|language=lv}}</ref> == Ēku raksturojums == Daudzfunkciju kompleksā ''Zunda Towers'' ir divi apaļa šķērsgriezuma torņi ar dažādas platības pamatnēm, katrs tornis ir 30 stāvu augsts. Stikla paketes, kas pildītas ar argona gāzi, ir kārtotas, viena otru pārklājot, veidojot stilizētas ziedlapiņas ap apaļo torni. Torņu augstums: ''South'' 123 m, ''North'' 117,5 m. Kopējais apartamentu skaits abos torņos ir 341. ''North Tower'' tiks piedāvāti 204 apartamenti no 4. līdz 30. stāvam platībā no 35 līdz 300 kvadrātmetriem. ''Premium'' klases iekšējā apdare (ar iebūvētu virtuvi) paredzēta apartamentiem no 4. līdz 18. stāvam. ''South Tower'' tiks piedāvāti A klases [[birojs|biroji]] no 4. līdz 13. stāvam, sākot no 14. stāva, izvietosies apartamenti platībā no 65 līdz 190 kvadrātmetriem, un pēdējā stāvā būs [[penthauss]] ar plānojumu līdz pat 900 kvadrātmetriem. Kompleksa četru līmeņu [[apakšzemes autostāvvieta]] spēs uzņemt līdz 700 automašīnām, un to papildinās [[automazgātava]] un [[apģērbu ķīmiskā tīrītava]]. ''Zunda Towers'' paaugstinājumā, kas savieno abus torņus, būs restorāni, konferenču telpas, kafejnīcas, gardēžu veikali un diennakts apkalpošanas dienests, bet otrajā un trešajā stāvā 4000 kvadrātmetros tiks iekārtots ''premium'' klases fitnesa klubs, SPA ar atpūtas kompleksu, kā arī 25 metrus garu baseinu. Kompleksa pieguļošā teritorijā atradīsies starptautiskā skola un bērnudārzs, kā arī parks ar bērnu rotaļu un sporta laukumu. === Viesnīca === 2025. gada decembrī kļuva zināms, ka ēkas īpašnieks "''SPI RE Holding Sàrl''" daļu no "Zunda Towers" apartamentiem uz 30 gadiem iznomās Spānijā reģistrētajai "''Grupo Hotusa''", nodrošinot apsaimniekošanu un nomas pakalpojumus servisa dzīvokļiem, kas piederēs nākamajiem privātajiem īpašniekiem 4.—18. stāvā. Pieczvaigžņu viesnīca, ko pārvaldīs "''Grupo Hotusa''" zīmols "Eurostars", atradīsies 19.—30. stāvā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/29.12.2025-dalu-zunda-towers-apartamentu-uz-30-gadiem-iznomas-pieczvaigznu-viesnicu-tiklam.a628083/ Daļu «Zunda Towers» apartamentu uz 30 gadiem iznomās pieczvaigžņu viesnīcu tīklam] lsm.lv 2025. gada 29. decembrī</ref> == Attēlu galerija == <gallery> Attēls:Z Towers buvlaukums 11.11.2004.JPG|Ēkas būvlaukums {{dat|2004|11|11||bez}} Attēls:Z-Towers būvniecība 01.2012.jpg|''Z-Towers'' ēkas būvlaukums 2012. gada janvārī Attēls:Zt3639.JPG|''Z-Towers'' celtniecība 2014. gada martā Attēls:Z-Towers 2014-10.JPG|''Z-Towers'' celtniecība 2014. gada oktobrī </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā mājaslapa|www.z-towers.com}} {{Rīgas augstceltnes}} [[Kategorija:Celtnes un būves Rīgā]] [[Kategorija:Augstceltnes Rīgā]] [[Kategorija:S.P.I. Group]] 7l3rfxasj5jybcm06h1v0mcr57crbl0 0 124589 4457163 4456955 2026-04-21T18:06:25Z ZANDMANIS 91184 4457163 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste |conflict = ASV Neatkarības karš |image = [[Attēls:Washington Crossing the Delaware by Emanuel Leutze, MMA-NYC, 1851.jpg|300px]] |caption = Džordžs Vašingtons un viņa karaspēks šķērso Delavēras upi 1776. gadā (glezna, 1851. gads) |date = {{dat|1775|4|19|N}} — {{dat|1783|9|3}} |place = [[Ziemeļamerika]]s Austrumu krasts, [[Karību jūra]]s reģions un [[Atlantijas okeāns]] |result = [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]] |casus = |territory = |combatant1 = {{flaga|ASV }} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] <br/> {{flaga|Francija}} [[Francija]] |combatant2 = {{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Lielbritānija]] <br/> {{flaga|Britu impērija}} Lojālisti |commander1 = {{flaga|ASV}} [[Džordžs Vašingtons]], {{flaga|ASV}} [[Horācijs Geitss]]<br />[[Tadeušs Koscjuško]] |commander2 = {{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Džordžs III]] <br /> [[Čārlzs Kornvoliss]] |strength1 = |strength2 = |casualties1 = |casualties2 = 8 500 kaujas laukā bojā gājuši<ref>https://books.google.lv/books?id=kNzCDgAAQBAJ&redir_esc=y</ref> }} [[Attēls:Boston concord 1775.jpg|thumb|270px|Kara sākumsː britu karaspēka sakāve pie [[Leksingtona]]s un [[Konkorda]]s 1775. gada aprīlī.]] '''Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš''' jeb '''ASV Neatkarības karš''', pazīstams arī kā '''Amerikas Neatkarības karš''' ({{val|en|American War of Independence}}),<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.bbc.co.uk/history/british/empire_seapower/rebels_redcoats_01.shtml|title=The American War of Independence: The Rebels and the Redcoats|work=bbc.co.uk|publisher=British Broadcasting Corporation|first=Richard|last=Holmes|date=30 August 2013|accessdate=18 July 2017}}</ref> kā arī amerikāņu literatūrā dēvēts par '''Amerikas Revolūcijas karu''' (''American Revolutionary War''),<ref name="Britannica">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/event/American-Revolution|title=American Revolution|work=britannica.com|publisher=Encyclopædia Britannica|first=Willard M.|last=Wallace|accessdate=18 July 2017}}</ref> bija [[karš|bruņots konflikts]], kas 1775. gadā sākās starp [[Lielbritānijas Karaliste|Lielbritānijas Karalisti]] un tās [[Trīspadsmit kolonijas|trīspadsmit Ziemeļamerikas Atlantijas krasta kolonijām]].<ref name="Britannica"/> [[Amerikāņu kontinentālā armija]] [[Džordžs Vašingtons|Džordža Vašingtona]] vadībā ar [[Francija]]s kara flotes palīdzību līdz 1783. gadam uzvarēja [[Lielbritānijas karaliste]]s un tās vācu un indiāņu sabiedroto karaspēku, šī uzvara sekmēja [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] izveidi 1787. gadā. == Priekšvēsture == Attiecības starp Lielbritānijas Karalisti un Amerikas kolonijām saasinājās pēc [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]], kad 1763. gadā briti ieguva kontroli pār gandrīz visu [[Ziemeļamerika]]s kontinentu, palielināja koloniju nodokļu slogu un ierobežoja to ekonomisko attīstību un tiesības. 1773. gada 16. decembrī Bostonas nemiernieki uzbruka ostā stāvošajam britu buriniekam un izmeta pār bortu 342 kastes ar tēju, ko vēsturnieki vēlāk nodēvēja par "[[Bostonas tējas dzeršana|Bostonas tējas dzeršanu]]". 1774. gada 5. septembrī [[Filadelfija|Filadelfijā]] sanāca Pirmais kontinentālais kongress. Lai gan 13 koloniju delegāti apstiprināja lojalitāti [[Lielbritānijas karaļi|Lielbritānijas karalim]], taču vienlaikus arī aicināja boikotēt britu preces līdz koloniju attīstību ierobežojošo likumu atcelšanai. Lielbritānijas valdība 1775. gada 19. aprīlī [[Masačūsetsa]]s kolonijā lika arestēt pretestības vadītājus, kas bija tiešais kara sākšanās iemesls. == Norise == 1775. gada 19. aprīlī no [[Bostona]]s sūtītā britu karaspēka vienība cieta sakāvi kaujās Masačūsetsā pie Leksingtonas un Konkordas, bet 10. maijā amerikāņu patrioti pulkveža Ītana Allena un Benedikta Arnolda vadībā aplenca Tikonderogas fortu un piespieda padoties britu garnizonam, kas apsargāja munīcijas noliktavu. 10. maijā Otrais kontinentālais kongress ievēlēja Džordžu Vašingtonu par amerikāņu [[Kontinentālā armija|kontinentālās armijas]] pavēlnieku. 16. jūnijā briti sakāva amerikāņus Bunkerhilas kaujā, bet 9. decembrī zaudēja Lielā tilta kauju un evakuēja Virdžīnijas koloniju. 31. decembrī briti atvairīja uzbrukumu [[Kvebeka (pilsēta)|Kvebeka]]i. 1776. gada 4. jūlijā Otrais kontinentālais kongress Filadelfijā pieņēma [[Tomass Džefersons|Tomasa Džefersona]] sagatavoto [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], kas pasludināja 13 Ziemeļamerikas kolonijas par neatkarīgām, izveidojot Amerikas Savienotās Valstis. 16. septembrī amerikāņu kolonisti sakāva britus [[Hārlema]]s kaujā Ņujorkā, bet 16. novembrī britu un viņu sabiedroto vāciešu spēki ieņēma [[Vašingtona]]s fortu. Trentonas kaujā 26. decembrī Džordža Vašingtona vadītā armija veica negaidītu uzbrukumu [[Hesenes algotņi|Hesenes karaspēkam]], sagūstot 800–900 ienaidnieka karavīru. 1777. gada 3. janvārī amerikāņu spēki ģenerāļa Džordža Vašingtona vadībā uzvarēja britu spēkus Prinstonas kaujā. 6. augustā tagadējā Ņujorkas štatā norisinājās Oriskani kauja, kas bija viena no asiņainākajām Amerikas Neatkarības kara kaujām. 16. augustā Beningtonas kaujā Vermontā amerikāņi ģenerāļa Džona Stārka vadībā sakāva britu sabiedroto [[Braunšveiga]]s karaspēka vienību. 13. septembrī no [[Monreāla]]s sūtītie britu spēki ģenerāļa Bergoina (''Burgoyne'') vadībā šķērsoja [[Hudzona]]s upi pie Saratogas, taču nokļuva aplenkumā un 17. oktobrī padevās amerikāņiem, kas iezīmēja pavērsienu kara gaitā. Francijas flote, kas atbalstīja ASV, guva izšķirošo uzvaru pār britiem Česapīka līča (''Chesapeake Bay'') kaujā 1781. gada 5. septembrī, un 19. oktobrī britu spēki [[Jorktaunas aplenkums|Jorktaunas aplenkuma]] laikā lorda Kornvolisa vadībā padevās franču un amerikāņu spēkiem Džordža Vašingtona un Žana Batista vadībā. 1782. gada 30. novembrī amerikāņi un briti Parīzē parakstīja pamiera līgumu, bet 1783. gada 19. aprīlī ASV Kongress pasludināja Amerikas neatkarības karu par pabeigtu. Parīzē 1783. gada 3. septembrī noslēdza [[Parīzes miera līgums (1783)|miera līgumu]], kurā Lielbritānijas karaliste atzina 13 koloniju neatkarību, atsakoties no teritorijas uz austrumiem no Misisipi upes. <gallery> Map of territorial growth 1775.svg|13 Lielbritānijas kolonijas pirms kara sākuma (1775) 1775-1776.jpg|Pirmās kaujas ziemeļos, amerikāņu uzbrukumi (zilās bultas) 1775.-1776. gadā 1776-1777.jpg|Britu pretuzbrukumi (sarkanās bultas) 1776.-1777. gadā 1777-1778.jpg|Britu uzbrukumi 1777.-1778. gadā 1778-1779.jpg|Franču kara flotes iesaiste 1778.-1779. gadā 1779-1780.jpg|Spāņu, franču un indiāņu iesaiste 1779.-1780. gadā The United States of America laid down from the best authorities, agreeable to the Peace of 1783.jpg|Neatkarīgo Amerikas valstu karte pēc Parīzes miera līguma noslēgšanas (1783) </gallery> == Sekas == ASV Neatkarības karš bija pirmais bruņotais konflikts Jauno laiku [[vēsture|vēsturē]], kurā [[kolonija]]s izcīnīja [[neatkarība|politisko patstāvību]] no [[Eiropa]]s [[impērija|impērijām]].<ref>{{grāmatas atsauce|first=John M.|last=Ludlow|title=The War of American Independence, 1775-1783|place=Boston|publisher=Estes and Lauriat|year=1876|page=1|isbn=0-011-698-683-8}}</ref> == Skatīt arī == * [[ASV Neatkarības deklarācija]] * [[Iebrukums Kanādā]] == Atsauces == {{atsauces}} == Bibliogrāfija == * {{grāmatas atsauce|first=John M.|last=Ludlow|title=The War of American Independence, 1775-1783|url=https://archive.org/details/warofamericanind01ludl|place=Boston|publisher=Estes and Lauriat|year=1876|page=|isbn=0-011-698-683-8}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.youtube.com/watch?v=qJ50mvc2C4U Dokumentāla filma par ASV Neatkarības karu] {{en ikona}} {{vēsture-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kari ar ASV]] [[Kategorija:Kari ar Lielbritānijas Karalisti]] [[Kategorija:Kari ar Francijas Karalisti]] [[Kategorija:Kari ar Spāniju]] [[Kategorija:Neatkarības kari]] [[Kategorija:18. gadsimta kari]] [[Kategorija:ASV vēsture]] op1azrupphls3tgz76r07x9pv893ww1 0 132639 4457321 4348428 2026-04-22T05:37:23Z Vylks 50297 pievienoju [[Kategorija:Indonēzijas futbola izlases treneri]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4457321 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Patriks Kleiverts | image = Patrick Kluivert at Web Summit 2024.jpg | caption = Patriks Kleiverts 2024. gadā | fullname = Patriks Stefans Kleiverts | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1976|7|1}} | cityofbirth = {{vieta|Nīderlande|Amsterdama}} | height = 188 | currentclub = | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | youthyears1 = 1983–1994 | youthclubs1 = {{flaga|Nīderlande}} [[Amsterdamas "Ajax"|Ajax]] | years1 = 1994–1997 | years2 = 1997–1998 | years3 = 1998–2004 | years4 = 2004–2005 | years5 = 2005–2006 | years6 = 2006–2007 | years7 = 2007–2008 | clubs1 = {{flaga|Nīderlande}} [[Amsterdamas "Ajax"|Ajax]] | clubs2 = {{flaga|Itālija}} [[AC Milan|Milan]] | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]] | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Newcastle United F.C.|Newcastle United]] | clubs5 = {{flaga|Spānija}} [[Valencia CF|Valencia]] | clubs6 = {{flaga|Nīderlande}} [[PSV Eindhoven|PSV]] | clubs7 = {{flaga|Francija}} [[Lille OSC|Lille]] <!-- League appearances and goals only please! -->| caps(goals)1 = {{0}}70 {{0}}(39) | caps(goals)2 = {{0}}27 {{0|00}}(6) | caps(goals)3 = 182 {{0}}(90) | caps(goals)4 = {{0}}25 {{0|00}}(6) | caps(goals)5 = {{0}}10 {{0|00}}(1) | caps(goals)6 = {{0}}16 {{0|00}}(3) | caps(goals)7 = {{0}}13 {{0|00}}(4) | totalcaps(goals) = 343 (149) | nationalyears1 = 1994–2004 | nationalteam1 = {{fb|NED}} | nationalcaps(goals)1 = {{0}}79 {{0}}(40) | manageryears1 = 2008–2010 | managerclubs1 = {{flaga|Nīderlande}} [[AZ Alkmaar]] (asistents) | manageryears2 = 2010 | managerclubs2 = {{flaga|Austrālija}} [[Brisbane Roar FC|Brisbane Roar]] (asistents) | manageryears3 = 2010–2011 | managerclubs3 = {{flaga|Nīderlande}} [[Neimegenas NEC]] (asistents) | manageryears4 = 2011–2012 | managerclubs4 = {{flaga|Nīderlande}} [[FC Twente]] (jaunieši) | manageryears5 = 2012–2014 | managerclubs5 = {{fb|Nīderlande}} (asistents) | manageryears6 = 2015–2016 | managerclubs6 = {{fb|Kirasao}} | manageryears7 = 2016 | managerclubs7 = {{flaga|Nīderlande}} Ajax A1 (jaunieši) | manageryears8 = 2016–2017 | managerclubs8 = {{flaga|Francija}} [[Parīzes "Saint-Germain"|Paris Saint-Germain]] (sporta direktors) | manageryears9 = 2018–2019 | managerclubs9 = {{fb|Kamerūna}} (asistents) | managerclubs10 = {{fb|CUW}} (pagaidu treneris) | manageryears10 = 2021 | managerclubs11 = {{flaga|Turcija}} [[Adana Demirspor]] | manageryears11 = 2023 | managerclubs12 = {{fb|IDN}} | manageryears12 = 2025 }} '''Patriks Stefans Kleiverts''' ({{val-nl|Patrick Stephan Kluivert}}; {{Audio|Nl-Patrick Kluivert.ogg|<small>izruna</small>}}; dzimis {{dat|1976|7|1}}) ir bijušais [[Nīderlande]]s [[futbols|futbolists]], šobrīd uzsācis trenera karjeru.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.patrick-kluivert.com/news.php |title=Patrick Kluivert - Latest News<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2010|11|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101123173629/http://www.patrick-kluivert.com/news.php |archivedate={{dat|2010|11|23||bez}} }}</ref> Viņš spēlējis [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā ''[[Amsterdamas "Ajax"|AFC Ajax]]'', ''[[AC Milan]]'', ''[[FC Barcelona]]'', ''[[Newcastle United F.C.]]'', ''[[Valencia CF]]'', ''[[PSV Eindhoven]]'' un ''[[Lille OSC]]'' klubos. Kleiverts no 1994. līdz 2004. gadam spēlēja [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandes izlasē]]. 2004. gadā [[Pelē]] viņu iekļāva savā [[FIFA 100]] sarakstā kā vienu no 125 labākajiem futbolistiem futbola vēsturē.<ref>{{ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/3533833.stm |title=BBC SPORT &#124; Football &#124; Fifa names greatest list |publisher=BBC News |date=2004-03-04 |accessdate=2010-09-21}}</ref> == Karjera izlasē == Kleiverts izlaida lielāko daļu [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionāta]] ceļgala savainojuma dēļ. Pēdējā grupu turnīra spēlē viņš guva vārtus no [[Deniss Bergkamps|Denisa Bergkampa]] piespēles pret [[Anglijas futbola izlase|Anglijas izlasi]], kas ļāva Nīderlandei kvalificēties izslēgšanas kārtai, apsteidzot [[Skotijas futbola izlase|Skotijas izlasi]] pēc vārtu starpības. Nākamajā kārtā Nīderlande zaudēja [[Francijas futbola izlase|Francijai]] pēcspēles 11 metru sitienu sērijā. [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gada Pasaules kausa]] finālturnīrā tiesnesis [[Pjerluidži Kollina]] noraidīja Kleivertu no laukuma spēlē pret [[Beļģijas futbola izlase|Beļģiju]], pēc tam, kad Kleiverts bija ar elkoni rupji nospēlējis pret [[Lorenco Staelenss|Lorenco Staelensu]]. Viņš kompensēja savu nesavaldību ceturtdaļfināla spēlē pret [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnu]], gūstot pirmos vārtus. Viņš demonstrēja lielisku sniegumu arī turpmākajās spēlēs, gūstot neizšķirta vārtus ar galvu pusfināla spēles pēdējās minūtēs pret [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīliju]]. Komanda tomēr zaudēja pēcspēles 11 metru sitienu sērijā. [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000. gada Eiropas čempionātā]] Kleiverts aizvadīja labāko turnīru savā karjerā zvaigžņotajā ''Oranje'' komandā. Kleiverts guva hettriku ceturtdaļfināla spēlē ar 6-1 sagraujot [[Dienvidslāvijas futbola izlase|Dienvidslāviju]]. Pusfinālā pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] Nīderlandes komanda atkal zaudēja 11 metru sitienu sērijā. Spēles laikā ne Kleiverts, ne viņa komandas biedri nespēja trāpīt vārtos, lai arī divreiz bija iespēja izpildīt [[11 metru soda sitiens|11 metru soda sitienu]] - Kleiverts bija viens no sitienu izpildītājiem, tomēr savu pēcspēles sitienu viņš iesita. Lai arī Nīderlandes komandai turnīrs beidzās bez gaidītajiem panākumiem, Kleiverts bija viens no spilgtākajiem spēlētājiem komandā, gūstot piecus vārtus piecās spēlēs un dalot Zelta futbolzābaku ar [[Savo Miloševičs|Savo Miloševiču]]. Kleiverts tika iekļauts sastāvā arī [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīram. Tomēr šajā turnīrā stūrgalvīgais treneris [[Diks Advokāts]] neizlaida Kleivertu laukumā ne reizi - Kleiverts turnīra beigās izrādījās vienīgais komandas pārstāvis, kurš čempionātā neaizvadīja ne spēli. Komandas galvenais treneris [[Marko van Bastens]] neiekļāva sastāvā Kleivertu uz [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada Pasaules kausa]] finālturnīru. Kleiverts nepiedalījās arī nevienā no spēlēm kvalifikācijas turnīrā. Tas daļēji bija saistīts ar Kleiverta ilgstošajiem savainojumiem 2005./06. gada sezonas laikā. Kopā izlases rindās aizvadījis 79 spēles un guvis 40 vārtus. Kleiverts bija visvairāk vārtus guvušais Nīderlandes izlases futbolists, līdz 2013. gadā viņa rekordu pārspēja [[Robins van Persijs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://uk.reuters.com/article/uk-soccer-world-dutch/dutch-record-breaker-van-persie-hits-treble-in-8-1-win-idUKBRE99A0VJ20131011 |title=Dutch record breaker Van Persie hits treble in 8-1 win |date={{dat|2013|10|12|N|bez}} |website=reuters.com |accessdate={{dat|2018|8|5||bez}} |archive-date={{dat|2020|01|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200122081929/https://uk.reuters.com/article/uk-soccer-world-dutch/dutch-record-breaker-van-persie-hits-treble-in-8-1-win-idUKBRE99A0VJ20131011 }}</ref> == Trenera karjera == 2008. gadā sāka strādāt ''[[AZ Alkmaar]]'' treneru korpusā. Vēlāk bija trenera asistents vairākos citos klubos, kā arī Nīderlandes izlasē. No 2015. līdz 2016. gadam bija [[Kirasao futbola izlase]]s galvenais treneris, vadot komandu [[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]]s turnīrā. 2018. gada augustā kļuva par [[Kamerūnas futbola izlase|Kamerūnas izlases]] galvenā trenera [[Klarenss Zēdorfs|Klarensa Zēdorfa]] asistentu. 2025. gada 8. janvārī [[Indonēzijas Futbola asociācija]] oficiāli iecēla Kleivertu par [[Indonēzijas futbola izlase]]s jauno treneri, noslēdzot līgumu uz diviem gadiem ar iespēju to pagarināt.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Patrick Kluivert Resmi Menjadi Pelatih Timnas Indonesia |url=https://www.pssi.org/news/patrick-kluivert-resmi-menjadi-pelatih-timnas-indonesia |access-date=2025-01-08 |website=PSSI - Football Association of Indonesia |language=id-ID |archive-date=2025-01-08 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250108085003/https://www.pssi.org/news/patrick-kluivert-resmi-menjadi-pelatih-timnas-indonesia }}</ref> Tomēr tā paša gada 16. oktobrī, kad Indonēzijas izlase nespēja kvalificēties [[2026. gada FIFA Pasaules kauss| 2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīram, pēc abpusējas vienošanās līgums tika pārtraukts.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://apnews.com/article/kluivert-indonesia-world-cup-e05630c2f4df92aa8228c51098f6f595 |title=Patrick Kluivert exits as Indonesia’s head coach after missing out on a World Cup spot |date={{dat|2025|10|16|N|bez}} |website=apnews.com |accessdate={{dat|2025|10|16||bez}}}}</ref> == Karjeras statistika == === Karjera izlasē === ''(Avots)''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://national-football-teams.com/v2/player.php?id=4746 |title=Patrick Kluivert at national-football-teams.com |access-date={{dat|2010|11|23||bez}} |archive-date={{dat|2011|07|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110723193040/http://national-football-teams.com/v2/player.php?id=4746 }}</ref> {{Football player national team statistics|NED}} |- |1994||1||0 |- |1995||5||3 |- |1996||5||1 |- |1997||5||2 |- |1998||11||7 |- |1999||8||4 |- |2000||14||12 |- |2001||9||4 |- |2002||6||3 |- |2003||11||4 |- |2004||4||0 |- !Kopā||79||40 |} == Sasniegumi == === Spēlētāja karjera === '''Ajax''' * [[Eredivisie]]: 1994–95, 1995–96 * [[Johan Cruijff Schaal]]: 1994, 1995 * [[UEFA Čempionu līga]]: 1994–95 * [[UEFA Superkauss]]: 1995 * [[Starpkontinentālais kauss]]: 1995 '''Barcelona''' * [[Spānijas La Liga]]: 1998–99 '''PSV Eindhoven''' * Eredivisie: 2006–07 '''Individuālie sasniegumi''' * [[FIFA 100]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{Nīderlandes futbolists-aizmetnis}} {{FIFA 100}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kleiverts, Patriks}} [[Kategorija:1976. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Nīderlandes futbolisti]] [[Kategorija:Nīderlandes izlases futbolisti]] [[Kategorija:Nīderlandes futbola treneri]] [[Kategorija:FIFA 100]] [[Kategorija:1998. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:1996. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2000. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2004. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:PSV Eindhoven spēlētāji]] [[Kategorija:Valencia CF spēlētāji]] [[Kategorija:AC Milan spēlētāji]] [[Kategorija:Newcastle United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:LOSC Lille spēlētāji]] [[Kategorija:FC Barcelona spēlētāji]] [[Kategorija:Amsterdamas "Ajax" spēlētāji]] [[Kategorija:Ziemeļholandē dzimušie]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] [[Kategorija:Kirasao futbola izlases treneri]] [[Kategorija:Indonēzijas futbola izlases treneri]] er6nv35nki2wks8k89llsj3skblw41y 0 137647 4457138 4122725 2026-04-21T16:50:06Z ZANDMANIS 91184 4457138 wikitext text/x-wiki {{līdzīgs|IIHF Slavas zāle}} {{Slavas zāles infokaste | krāsa_sports = hokejs | title = Hokeja slavas zāle | image = Hockey_Hall_of_Fame_Logo.png | imagesize = 170px | alt = | caption = | established = 1943 | dissolved = | location = {{vieta|Kanāda|Toronto}} | type = | inductees = 299&nbsp;spēlētāji<br />115&nbsp;darbinieki<br />16&nbsp;tiesneši<br />430 kopā | visitors = | founder = [[James T. Sutherland|Džeimss Saterlands]] | director = | president = [[Lenijs Makdonalds]]<ref>https://www.tsn.ca/mcdonald-named-chair-of-hhof-1.239927</ref> | homepage = {{URL|http://www.hhof.com/}} }} '''Hokeja slavas zāle''' ({{val|fr|Temple de la renommée du hockey}}) ir hokeja vēsturei veltīts muzejs un slavas zāle. Tā atrodas [[Toronto]], [[Kanāda|Kanādā]]. Slavas zālē tiek uzņemti izcili, nopelniem bagāti hokejisti, treneri, tiesneši un hokeja funkcionāri. Tā tika dibināta 1943. gadā. Līdz 2022. gadam slavas zālē ir uzņemtas 417 ar hokeju saistītas personas. [[File:Hockey Hall of Fame building, Toronto, South view 20170417 1.jpg|thumb|Hokeja slavas zāles ēka [[Toronto]]]] Muzeja telpās atrodas arī [[IIHF Slavas zāle]]. == Ekspozīcija == Hokeja Slavas zālē ir 15 izstāžu zonas, 5600 m2 lielā platībā.<ref>{{cite web |url=http://www.hhof.com/html/ex00.shtml |title=Exhibits Tour |access-date=December 28, 2007 |publisher=Hockey Hall of Fame |url-status= |archive-url=https://web.archive.org/web/20070820015332/http://www.hhof.com/html/ex00.shtml |archive-date=August 20, 2007}}</ref> Apmeklētāji var apskatīt trofejas, piemiņas lietas un aprīkojumu, ko spēlētāji valkājuši īpašu spēļu laikā. ''Esso Lielajā zālē'', kas tiek raksturota kā "hokeja ikonu katedrāle", ir apskatāmi katra Slavas zāles godātā dalībnieka portreti un biogrāfiskā informācija. Lielās zāles centrālais elements ir [[Stenlija kauss]]; daļu gada, kad prezentācijas kauss tiek pārvietots ārpus Slavas zāles, tiek izstādīta tā kopija. Kausa oriģinālā versija un vecākie gredzeni, kā arī visas pašreizējās Nacionālās hokeja līgas trofejas ir izstādītas bankas seifā, kas ir niša pie Lielās zāles. Slavas zālē uzņemšanas ceremonija parasti notika Lielajā zālē, līdz tā kļuva par lielu šai telpai un tika pārcelta uz Alana Lamberta galeriju Brukfīldas laukumā. NHL zona ir plaša teritorija ar NHL veltītām ekspozīcijām. Pašreizējās komandas un spēlētāji ir izcelti NHL šodienas zonā, savukārt NHL retro ekspozīcijās ir iekļautas piemiņas lietas un informācija par katras NHL komandu pagātni un tagadni. NHL leģendu zonā ir mainīgas ekspozīcijas, kas koncentrējas uz godājamiem biedriem; un NHL ekspozīcijā ir apskatāma informācija par ievērojamiem rekordiem, tostarp [[Derils Sitlers|Derila Sitlera]] desmit punktu spēle un [[Veins Greckis|Veina Grecka]] visu laiku punktu rekords.<ref name="NHL Zone">{{cite web |url=http://www.hhof.com/html/exNHLZone.shtml |archive-url=https://web.archive.org/web/20101202175128/http://www.hhof.com/html/exNHLzone.shtml |archive-date=December 2, 2010 |title=NHL Zone |access-date=November 22, 2015 |publisher=Hockey Hall of Fame}}</ref> Stenlija kausa dinastiju ekspozīcijā ir iekļautas piemiņas lietas no deviņu komandu sarakstiem, kuras tiek uzskatītas par dinastijām, jo ​​tās vairākus gadus dominēja [[NHL]]. Šajā zonā ir arī [[Monreālas "Canadiens"]] ģērbtuves kopija, kāda tā atradās vecajā Monreālas forumā. Sentluisas bāra un grila arēnas zona ir veltīta hokejam visos Ziemeļamerikas līmeņos; tajā ir iekļautas ekspozīcijas par dažādām līgām un sadaļas par sieviešu un invalīdu hokeja līgām.<ref>{{cite web |title=Hockey Hall of Fame - Exhibits Tour - Panasonic Hometown Hockey Zone |url=https://www.hhof.com/visit/exhibits.html |access-date=March 1, 2024 |publisher=Hockey Hall of Fame |url-status= |archive-url=https://web.archive.org/web/20070820015248/http://www.hhof.com/html/exphth00.shtml |archive-date=August 20, 2007}}</ref> Nesen renovētajā ekspozīcijā tagad ir apskatāmi vairāki vērtīgi eksponāti, tostarp trofejas no vairākām Ziemeļamerikas līgām, artefakti no visām ''Original Six'' arēnām un pilna izmēra "Zamboni" ledus mašīna, kas savulaik tika izmantots [[Boston Garden]].<ref>{{cite web |url=https://www.hhof.com/visit/exhibits.html |access-date=March 1, 2024 |title=HHOF Exhibits |publisher=Hockey Hall of Fame |archive-date=March 1, 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240301152422/https://www.hhof.com/visit/exhibits.html |url-status= }}</ref> NHLPA “Be A Player” zonā ir izvietoti interaktīvi displeji. NHLPA spēļu simulatorā apmeklētāji izpilda metienus, izmantojot īstas ripas vārtsarga [[Eds Belfūrs|Eda Belfūra]] datorsimulācijā. Apmeklētāji var arī pārmaiņus spēlēt vārtsarga lomu, bloķējot metienus no tādu spēlētāju kā [[Sidnijs Krosbijs|Sidnija Krosbija]], Veina Grecka un [[Marks Mesjē|Marka Mesjē]] datorsimulācijām. TSN/RDS apraides zona sniedz ieskatu hokeja apraides darbībā un ļauj lietotājiem ierakstīt ziņojumus, kas var tikt parādīti gan Hokeja slavas zāles tīmekļa vietnē, gan TSN/RDS tīklos.<ref name="TSN">{{cite web |url=http://www.hhof.com/html/extsnb00.shtml |title=TSN/RDS Broadcast Zone |access-date=December 28, 2007 |publisher=Hockey Hall of Fame |url-status= |archive-url=https://web.archive.org/web/20070927200041/http://www.hhof.com/html/extsnb00.shtml |archive-date=September 27, 2007}}</ref> == Galerija == <gallery> Hhof vault rotated.jpg|thumb|Oriģinālais Stenlija kauss drošā stikla seifā Hockey Dynastys (149546594).jpg|thumb|Slavas zāles atzīto deviņu NHL dinastiju izstādes un ekspozīcijas Shootout (20740916831).jpg|thumb|Interaktīva soda metiena simulācija Hokeja slavas zālē Wayne Gretzky-HHOF.jpg|thumb|Izstāde Hokeja slavas zālē, kurā redzams Veins Greckis. Greckis bija pēdējais no desmit spēlētājiem, kuriem tika atcelts gaidīšanas periods iekļaušanai slavas zālē Hall (20707891016).jpg|thumb|Hokeja slavas zāles izstāde, kurā detalizēti aprakstīta sporta veida translāciju vēsture. Slavas zāle godina arī sporta žurnālistus un translāciju personības Hhof great hall.jpg|thumb|Lielā zāle kurā izstādītas NHL balvas </gallery> == Skatīt arī == *[[Hokeja slavas zālē uzņemto spēlētāju uzskaitījums]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20110201181023/http://www.hhof.com/ Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{hokejs-aizmetnis}} [[Kategorija:Sporta slavas zāles]] [[Kategorija:Hokejs]] tgguwmsfea7txosjgz5eis5ia26kl7t 0 138321 4457088 4352287 2026-04-21T13:26:16Z Ivario 51458 4457088 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Dreiliņu pagasts | karte = Dreiliņu pagasts 1940.png | karte_apraksts = Dreiliņu pagasts 1940. gadā | karte2 = | karte2_apraksts = | novads = Apriņķis | novada_nosaukums = Rīgas apriņķis | centrs2 = [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]] | platība = 25,5 | iedzīvotāji = 1102<ref>{{EncLP}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 1935 | blīvums = {{#expr: 1102 / 25.5 round 1}} | izveidots = <!-- tikai gadaskaitlis --> | likvidēts = 1949 }} '''Dreiliņu pagasts''' bija viena no [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] pašvaldībām tā vidienē pie [[Rīga]]s robežas. Robežojās ar Rīgas pilsētu un [[Ādažu pagasts|Ādažu]], [[Stopiņu pagasts|Stopiņu]], [[Salaspils pagasts|Salaspils]] un [[Katlakalna pagasts|Katlakalna]] pagastiem. Pagasta valde atradās tagadējā Rīgas teritorijā, [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņu]] apkaimē (ēka Kaivas ielā 14).<ref>Latvijas armijas galvenā štāba topogrāfisko karšu mozaīka mērogā 1:75 000. Skatīta https://balticmaps.eu/lv/c___2698467.85-7749125.23-17/bl___tp7</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vesture.dodies.lv/#m=15/56.94658/24.24142&l=O/7/LA75/GE0/GE1&q=kaivas%20iela%2014%20r%C4%ABga|title=Dodies.lv vēstures kartes|website=vesture.dodies.lv|access-date=2025-10-24}}</ref> Lielākās apdzīvotās vietas bija [[Dreiliņi (Stopiņu pagasts)|Dreiliņi]] un [[Juglas papīrfabrika]]. == Vēsture == Dibināts pēc [[muiža|muižu]] [[pagasts|pagastu]] likvidēšanas sakarā ar [[1866. gada pagastu pašvaldību likums|1866. gada pagastu pašvaldību likuma]] pieņemšanu. Pagasts nodēvēts par godu Rīgas rātes loceklim virsbirģermeistaram Melhioram Dreilingam ([[Dreiliņi (dzimta)|Dreiliņam]]), no kura arī cēlies [[Dreiliņmuiža|Dreiliņmuižas]], ciema un [[Dreiliņi (Rīga)|Rīgas apkaimes]] nosaukums.<ref>[http://www.pilis.lv/c_zinas/zinja.php?id=3072 Dreiliņi – brīdi, pirms sākas nākotne]{{Novecojusi saite}}</ref> Ap 1900. gadu kaimiņos esošos Ulbrokas un Stopiņu pagastus apvienoja Ulbrokas-Stopiņu pagastā, bet Dreiliņu pagasts turpināja pastāvēt līdz 1949. gadam, kaut arī daļa pagasta zemju ap [[Dreiliņmuiža|Dreiliņmuižu]] 1924. un 1934. gadā pievienoja Rīgai. 1945. gada 19. decembrī pagastā izveidoja [[Dreiliņu ciems|Dreiliņu ciemu]], ko gan 1947. gada 18. novembrī likvidēja, bet 1949. gada 31. decembrī, līdz ar pagasta likvidēšanu, atjaunoja, ciemu iekļaujot [[Rīgas rajons|Rīgas rajonā]]. Mūsdienās Dreiliņu pagasta teritorija iekļauta Rīgas pilsētā un [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Stopiņu pagasts|Stopiņu pagastā]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Rīgas apriņķis}} [[Kategorija:Dreiliņu pagasts| ]] [[Kategorija:Latvijas pagasti]] [[Kategorija:Latvijas bijušie pagasti]] hdt1aytk1vtok5oxtf0r2k57ew26zt3 4457091 4457088 2026-04-21T13:32:07Z Ivario 51458 /* Vēsture */ 4457091 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Dreiliņu pagasts | karte = Dreiliņu pagasts 1940.png | karte_apraksts = Dreiliņu pagasts 1940. gadā | karte2 = | karte2_apraksts = | novads = Apriņķis | novada_nosaukums = Rīgas apriņķis | centrs2 = [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]] | platība = 25,5 | iedzīvotāji = 1102<ref>{{EncLP}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 1935 | blīvums = {{#expr: 1102 / 25.5 round 1}} | izveidots = <!-- tikai gadaskaitlis --> | likvidēts = 1949 }} '''Dreiliņu pagasts''' bija viena no [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] pašvaldībām tā vidienē pie [[Rīga]]s robežas. Robežojās ar Rīgas pilsētu un [[Ādažu pagasts|Ādažu]], [[Stopiņu pagasts|Stopiņu]], [[Salaspils pagasts|Salaspils]] un [[Katlakalna pagasts|Katlakalna]] pagastiem. Pagasta valde atradās tagadējā Rīgas teritorijā, [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņu]] apkaimē (ēka Kaivas ielā 14).<ref>Latvijas armijas galvenā štāba topogrāfisko karšu mozaīka mērogā 1:75 000. Skatīta https://balticmaps.eu/lv/c___2698467.85-7749125.23-17/bl___tp7</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vesture.dodies.lv/#m=15/56.94658/24.24142&l=O/7/LA75/GE0/GE1&q=kaivas%20iela%2014%20r%C4%ABga|title=Dodies.lv vēstures kartes|website=vesture.dodies.lv|access-date=2025-10-24}}</ref> Lielākās apdzīvotās vietas bija [[Dreiliņi (Stopiņu pagasts)|Dreiliņi]] un [[Juglas papīrfabrika]]. == Vēsture == Dibināts pēc [[muiža|muižu]] [[pagasts|pagastu]] likvidēšanas sakarā ar [[1866. gada pagastu pašvaldību likums|1866. gada pagastu pašvaldību likuma]] pieņemšanu. Pagasts nodēvēts par godu Rīgas rātes loceklim virsbirģermeistaram Melhioram Dreilingam ([[Dreiliņi (dzimta)|Dreiliņam]]), no kura arī cēlies [[Dreiliņmuiža|Dreiliņmuižas]], ciema un [[Dreiliņi (Rīga)|Rīgas apkaimes]] nosaukums.<ref>[http://www.pilis.lv/c_zinas/zinja.php?id=3072 Dreiliņi – brīdi, pirms sākas nākotne]{{Novecojusi saite}}</ref> Ap 1900. gadu kaimiņos esošos Ulbrokas un Stopiņu pagastus apvienoja Ulbrokas-Stopiņu pagastā, bet Dreiliņu pagasts turpināja pastāvēt līdz 1949. gadam, kaut arī daļa pagasta zemju ap [[Dreiliņmuiža|Dreiliņmuižu]] 1924. un 1934. gadā pievienoja Rīgai. 1945. gada 19. decembrī pagastā izveidoja [[Dreiliņu ciems|Dreiliņu ciemu]], ko gan 1947. gada 18. novembrī likvidēja, bet 1949. gada 31. decembrī, līdz ar pagasta likvidēšanu, atjaunoja, ciemu iekļaujot [[Rīgas rajons|Rīgas rajonā]]. Vēlāk Dreiliņi kļuva par [[Stopiņu ciems|Stopiņu ciema]] centru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sites.google.com/view/summacomune/Riga/Rigas/Mangalu-ciems|title=Summa comune - Mangaļu ciems|website=sites.google.com|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> Mūsdienās Dreiliņu pagasta teritorija iekļauta Rīgas pilsētā un [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Stopiņu pagasts|Stopiņu pagastā]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Rīgas apriņķis}} [[Kategorija:Dreiliņu pagasts| ]] [[Kategorija:Latvijas pagasti]] [[Kategorija:Latvijas bijušie pagasti]] ek2pb2j9yegrfhd1rytazox4kl3jz7u 0 138569 4457090 4457043 2026-04-21T13:30:53Z Ivario 51458 /* Vēsture */ 4457090 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Mangaļu pagasts | karte = Mangaļu pagasts 1940.png | karte_apraksts = Mangaļu pagasts 1940. gadā | karte2 = | karte2_apraksts = | novads = Apriņķis | novada_nosaukums = Rīgas apriņķis | centrs = Rīnūži | platība = 41 | iedzīvotāji = 1637<ref>{{EncLP}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 1935 | blīvums = {{#expr: 1637 / 41 round 1}} | izveidots = <!-- tikai gadaskaitlis --> | likvidēts = 1949 }} '''Mangaļu pagasts''' bija viena no [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] pašvaldībām ziemeļos no [[Rīga]]s pilsētas [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] krastā. Robežojās ar Rīgas pilsētu un [[Ādažu pagasts|Ādažu pagastu]]. Pagasta valde atradās tagadējos [[Rīnūži|Rīnūžos]] (Vecmīlgrāvja daļa). Lielākās apdzīvotās vietas bija [[Vecāķi]] (ciems), Rīnūži un [[Garciems]]. == Vēsture == Dibināts pēc [[muiža|muižu]] [[pagasts|pagastu]] likvidēšanas sakarā ar [[1866. gada pagastu pašvaldību likums|1866. gada pagastu pašvaldību likuma]] pieņemšanas agrākajā [[Daugavgrīvas draudzes novads|Daugavgrīvas draudzes novadā]], sadalot to [[Bolderājas pagasts|Bolderājas]] un Mangaļu pagastos. Līdz [[1920. gada agrārā reforma|1920. gada agrārajai reformai]] Mangaļu pagastā atradās [[Mangaļmuiža|Mangaļu-Mīlgrāvja kroņa muiža]] 314 ha kopplatībā, kuru sadalīja 143 vienībās. Mangaļu valsts mežu 615 ha kopplatībā ar trīs rentes mājām sadalīja 331 vienībā. Daugavgrīvas mācītājmuižu ar četrām rentes mājām 130 ha kopplatībā sadalīja 6 vienībās.<ref>[[Latviešu konversācijas vārdnīca]]s 13. sējuma 25 630 sleja</ref> Pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] pagastā darbojās ievērojamā [[Mangaļu jūrskola]]. 1924. gadā [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvja]] daļu līdz mūsdienu [[Stiebru iela (Rīga)|Stiebru]], [[Ledus iela|Ledus]], [[Kalngales iela|Kalngales]] ielām un [[Ķīšezers|Ķīšezera]] Nabas kaktam (t.i., bez Rīnūžiem) iekļāva Rīgas pilsētas teritorijā.<ref name="Piejūra2">Aivars Jakovičs, “''Rīgas piejūra. 2. daļa.''”. “''Jumava''”, 2016., Rīga. 174.-211. lpp. ISBN 978-9934-11-936-1</ref> 1945. gada 19. decembrī pagastā izveidoja [[Mangaļu ciems|Mangaļu ciemu]] (ciema padomi), bet 1947. gada 18. novembrī ciemu likvidēja. Sakarā ar 1949. gada 31. decembra administratīvo reformu un pagastu likvidēšanu jaunizveidotajā [[Rīgas rajons|Rīgas rajonā]] atjaunoja Mangaļu ciemu ar centru [[Kalngale|Kalngalē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sites.google.com/view/summacomune/Riga/Rigas/Mangalu-ciems|title=Summa comune - Mangaļu ciems|website=sites.google.com|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> Tajā pašā gadā Vecāķus pievienoja Rīgas pilsētai. 1960. gada 7. septembrī tagadējās [[Mangaļsala|Mangaļsalas]] un [[Vecdaugava (Rīga)|Vecdaugavas]] apkaimes pievienoja Rīgai.<ref name="Piejūra3" /> Mangaļu ciemu oficiāli likvidēja ar [[Latvijas PSR Augstākā Padome|LPSR Augstākās Padomes]] 1974. gada 16. augusta dekrētu, absolūti lielāko tā daļu pievienojot [[Ādažu ciems|Ādažu ciemam]] (līdz 1949. g. pastāvējušajam Ādažu pagastam), bet nelielu daļu - [[Berģu ciems|Berģu ciemam]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=68300989&isArticle=true&query=Manga%C4%BCu%20ciema%20|title=Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija Dekrēta PAR CIEMU PADOMJU LIKVIDĒŠANU UN IZVEIDOŠANU UN DAŽU PILSĒTU, PILSĒTCIEMATU UN CIEMU PADOMJU ADMINISTRATĪVI TERITORIĀLO ROBEŽU GROZĪŠANU|publisher=Periodika.lv|work=Darba Balss|date=1974. gada 7. septembrī}}</ref> Laika posmā no 1949. līdz 1974. gadam Rīgas pilsētai pievienoja arī Rīnūžus. Mūsdienās Mangaļu pagasta teritorija iekļauta Rīgas pilsētas [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajonā]], [[Ādažu novads|Ādažu novada]] [[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagastā]] (neliela meža teritorija arī [[Ādažu pagasts|Ādažu pagastā]]) un [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Garkalnes pagasts|Garkalnes pagastā]]. Bijušās Mangaļu pagasta valdes nams atrodas [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvī]], pretim [[Daugavgrīvas Baltā luterāņu baznīca|Daugavgrīvas Baltajai luterāņu baznīcai]] (mūsdienās – [[Baltāsbaznīcas iela]] 52).<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Vēstures karšu portāls|url=https://vesture.dodies.lv/#m=18/57.03648/24.08633&l=O/mp|website=vesture.dodies.lv|access-date=2026-04-21}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Latvijas Daba un kultūrvēsture DZIEDAVA.lv|url=https://dziedava.lv/daba/izveleta_daba.php?fvip=6089&vt=39|website=dziedava.lv|access-date=2026-04-21}}</ref> == Apdzīvotās vietas == * [[Vecāķi]] (ciems, 1949. gadā pievienots Rīgas pilsētai)<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/456759.html|title=Latvijas PSR : [administratīvais iedalījums] {{!}} LNB Digitālā bibliotēka - DOM PIEEJA|website=dom.lndb.lv|access-date=2026-02-19|language=lv}}</ref> * Rīnūži (ciems, pievienots Rīgas pilsētai 1949. g. vai līdz 1974. gadam, šobrīd [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvja]] rietumu daļa), izņemot [[Rīnūži (stacija)|Rīnūžu]] dzelzceļa staciju * [[Garciems]] * Kalngalaciems ([[Kalngale]]) * [[Mangaļsala]] (arī Mangaļi, ciems, pievienots Rīgas pilsētai 1960. gadā)<ref name="Piejūra3" /> * [[Trīsciems]] (ciems, 1974. gadā pievienots Rīgas pilsētai)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/trisciems/vesture/|title=Trīsciema vēsture|website=Cita Rīga|access-date=2026-04-21|date=2022-03-25|language=lv}}</ref> * Eimurķīsis (Ķīši), apdzīvota vieta – šobrīd Carnikavas pagasta [[Eimuri (Carnikavas pagasts)|Eimuri]] * mūsdienu [[Vecdaugava (Rīga)|Vecdaugavas]] apkaime (pievienota Rīgas pilsētai 1960. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/vecdaugava/vesture/|title=Vecdaugavas vēsture|website=Cita Rīga|access-date=2026-04-21|date=2022-11-10|language=lv}}</ref> Iespējams, daļa mūsdienu [[Garupe (ciems)|Garupes]] ciema arī ietilpa Mangaļu pagasta teritorijā (robeža bija aiz "Silzemnieku" mājām,<ref name=":0" /> vai arī pirms tām).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vesture.dodies.lv/#m=13/57.09998/24.22976&l=O/lva200k|title=Vēstures karšu portāls|website=vesture.dodies.lv|access-date=2026-04-21}}</ref> == Ievērojamas personības == * [[Vilis Lācis]] (1876—1972), rakstnieks un politiķis == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Rīgas apriņķis}} {{DEFAULTSORT:Mangaļu pagasts}} [[Kategorija:Mangaļu pagasts| ]] [[Kategorija:Latvijas pagasti]] [[Kategorija:Latvijas bijušie pagasti]] taslv7ln7qr4nozchnp3xjnzfqlfpa6 0 141627 4457314 2557544 2026-04-22T05:10:15Z Biafra 13794 Dīns Veids 4457314 wikitext text/x-wiki '''Veids''' var būt: * [[Dīns Veids]] (''Dean Wade'') — ASV basketbolists (dzimis 1996); * [[Dveins Veids]] (''Dwyane Wade'') — ASV basketbolists (dzimis 1982); * [[Roberts Veids]] (''Robert Wade'') — Jaunzēlandes un Lielbritānijas šahists (1921—2008). {{uzvārds}} [[Kategorija:Uzvārdi]] pyhp3y8u5om29w8zwe9ttpcdsuzfzof 0 143906 4457083 4436672 2026-04-21T12:52:43Z Ivario 51458 4457083 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|apdzīvotu vietu Garkalnes pagastā|Garkalne (nozīmju atdalīšana)|Garkalne}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Garkalne | settlement_type = Lielciems | image_skyline = File:Garkalnes stacija 2021.jpg | image_caption = Garkalnes stacija | pushpin_map = Latvija#Ropažu novads | pushpin_label_position = right | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Ropažu novads]] | subdivision_name2 = [[Garkalnes pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = 4.55 | population_as_of = 2015 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2811&p_back=0** Vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 1811 | population_density_km2 = auto | latd = 57 | latm = 2 | lats = 45 | latNS = N | longd = 24 | longm = 25 | longs = 6 | longEW = E | elevation_m = 10 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-2137 Garkalne | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Garkalne''' ir apdzīvota vieta [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Garkalnes pagasts|Garkalnes pagasta]] vidusdaļā. Izvietojusies [[Krievupe]]s krastos pie autoceļu [[A2]] un [[P3]] krustojuma un [[dzelzceļa līnija Rīga-Lugaži|dzelzceļa Rīga-Lugaži]] 12 km no pagasta centra [[Berģi (Rīga)|Berģiem]], 21 km no novada centra [[Ulbroka]]s un 21 km no [[Rīga]]s centra. Apdzīvotā vieta sākusi veidoties pēc [[Ropaži (stacija)|Ropažu]] ''(Rodenpois)'' dzelzceļa stacijas izbūves 1889. gadā.<ref>{{EncLP}}</ref> 20. gadsimta 20.—30. gados [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] [[Ādažu pagasts|Ādažu pagasta]] '''Ropaži''' (Garkalnes tā laika nosaukums) bija [[kūrorts]] ar peldvietām un tenisa kortiem. 1925. gadā Ropažiem piešķīra [[biezi apdzīvota vieta|biezi apdzīvotas vietas]] (ciema) statusu. Garkalnē atrodas [[Garkalnes Mākslu un vispārizglītojošā pamatskola|Mākslu un vispārizglītojošā pamatskola]], parks, futbola laukums, [[Jānis Jaunsudrabiņš|Jāņa Jaunsudrabiņa]] piemiņas akmens, bibliotēka, pasts, [[Garkalne (stacija)|dzelzceļa stacija „Garkalne”]], pārtikas veikali un aptieka. == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none | cols = 2 | graph-pos = bottom |1935|252 |1970|1325 |1979|1238 |1989|1067 |2000|1181 |2006|1377 |2011|1759 |2021|1912 }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Garkalnes pagasta ciemi}} {{Rīgas apriņķis}} [[Kategorija:Latvijas lielciemi]] 7xv4iwouwyvby0owi374hxkeubijb7i 0 146631 4457295 4456606 2026-04-22T04:21:46Z Biafra 13794 /* Aprīlis */ Osvalds Balakausks 4457295 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gads|2026}} {{Gada citi notikumi|2026}} {{Gads citos kalendāros|2026}} '''2026. gads''' ({{Rom sk gadam|2026}}) ir parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]]. Šajā gadā turpinājās [[2022. gads|2022. gadā]] aizsāktais [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā un daļas teritorijas okupācija]]. Turpinājās pilsoņu kari [[Mjanmas pilsoņu karš|Mjanmā]] un [[Trešais Sudānas pilsoņu karš|Sudānā]]. Janvārī ASV specoperācijā tika saņemti gūstā [[Venecuēla|Venecuēlas]] prezidents [[Nikolass Maduro]] un viņa sieva Silija Floresa. Februārī aizsākas [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|Afganistānas—Pakistānas karš]]. Februāra beigās atsākās [[Izraēla]]s, [[ASV]] un [[Irāna]]s [[Irānas karš (2026)|konflikts]], radot milzīgu naftas un dabasgāzes krīzi Pasaulē. Janvārī publicētie [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas materiāli un tur pieminēto sabiedrībā pazīstamo personu saraksts, radīja lielu sabiedrības sašutumu. Aprīlī [[NASA]] palaida ''[[Artemis II]]'' Mēness misiju, kas bija pirmā misija ārpus [[Zemā Zemes orbīta|zemās Zemes orbītas]] kopš [[1972. gads kosmonautikā|1972. gada]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** [[Latvija]] uz diviem gadiem kļuva par [[ANO Drošības padome]]s locekli. ** Par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Kipra]], nomainot [[Dānija|Dāniju]]. ** [[Bulgārija]] ieviesa [[eiro]] un kļuva par 21. [[Eirozona]]s dalībvalsti.<ref>{{tīmekļa atsauce | url=https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_25_1386 | title=Bulgaria meets criteria to join the euro area on 1 January 2026 }}</ref> ** Kalnu slēpošanas kūrortā [[Šveice|Šveicē]] ugunsgrēkā bārā jaungada svinību laikā gāja bojā 40 un ievainoti 115 cilvēki. * [[2. janvāris]] — par jauno [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālās Gvinejas]] galvaspilsētu kļuva [[Sjudada de la Pasa]], aizvietojot [[Malabo]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lemonde.fr/en/international/article/2026/01/04/equatorial-guinea-relocates-capital-to-ciudad-de-la-paz_6749064_4.html|title=Equatorial Guinea relocates capital to Ciudad de la Paz|access-date=2026-01-15|date=2026-01-04|language=en}}</ref> * [[3. janvāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] veica vairākus gaisa uzbrukumus [[Venecuēla]]s galvaspilsētai [[Karakasa]]i un saņēma gūstā [[Venecuēlas prezidents|Venecuēlas prezidentu]] [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu [[Silija Floresa|Siliju Floresu]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=The New York Times|url=https://www.nytimes.com/live/2026/01/03/world/trump-united-states-strikes-venezuela|website=www.nytimes.com|access-date=3 January 2026}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=Trump says Venezuela's Maduro captured after strikes|url=https://www.reuters.com/world/americas/loud-noises-heard-venezuela-capital-southern-area-without-electricity-2026-01-03/|access-date=2026-01-03|publisher=Reuters|language=en}}</ref> * [[22. janvāris]] — ASV oficiāli izstājās no [[Pasaules Veselības organizācija]]s. * [[23. janvāris]] — [[Bulgārijas prezidents]] [[Rumens Radevs]] atkāpās no amata.<ref>[https://www.reuters.com/world/bulgarian-court-approves-president-radevs-resignation-2026-01-23/ Bulgaria's Radev steps down as president, expected to launch own party]</ref> * [[30. janvāris]] — publicēti [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas materiāli, kuros pieminētas daudzas sabiedrībā pazīstamas personības, piemēram, [[Donalds Tramps]], [[Endrū Mountbatens-Vindzors]], [[Bills Klintons]], [[Bills Geitss]], [[Īlons Masks]], [[Vladimirs Putins]], [[Norvēģija]]s kroņprincese [[Mete Mārita]].<ref>https://www.bbc.co.uk/news/articles/cevnmxyy4wjo</ref> === Februāris === * [[5. februāris]] — beidzās termiņš jaunajam START līgumam par stratēģisko ieroču samazināšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.armscontrol.org/blog/2024-02/nuclear-disarmament-monitor|title=New START to Expire in Two Years as Russia Refuses Talks|publisher=Arms Control Association}}</ref> * [[6. februāris|6.]]—[[22. februāris]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]]. * [[7. februāris]]—[[8. marts]] — [[Indija|Indijā]] un [[Šrilanka|Šrilankā]] notika [[2026. gada vīriešu T20 Pasaules kauss|vīriešu T20 Pasaules kauss]] [[krikets|kriketā]]. * [[8. februāris]] — Par [[Portugāle]]s prezidentu ievēlēja [[Sociālistiskā partija (Portugāle)|Sociālistiskās partijas]] pārstāvi [[Antoniu Zužē Seguru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.02.2026-portugales-prezidenta-velesanas-uzvar-socialists-seguru.a633682/|title=Portugāles prezidenta vēlēšanās uzvar sociālists Seguru|publisher=lsm.lv}}</ref> * [[17. februāris]] — Peru kongress no amata atcēla [[Peru]] prezidentu [[Hosē Heri]]. Par prezidentu kļuva [[Hosē Marija Balkasars]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2026-02-17 |title=Peru's leader José Jerí ousted over 'Chifa-gate' scandal, as presidential 'curse' strikes again |url=https://www.cnn.com/2026/02/17/americas/peru-president-jose-jeri-ousted-intl-latam |access-date=2026-02-17 |website=CNN |language=en}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last1=Elliott |first1=Lucinda |last2=Siniawski |first2=Natalia |title=Peru installs Jose Balcazar as interim president after Jeri ousted in political upheaval |url=https://www.reuters.com/world/americas/peru-congress-elects-jose-balcazar-new-interim-president-2026-02-19/ |access-date=19 February 2026 |work=Reuters |date=19 February 2026}}</ref> * [[26. februāris]] — [[Pakistāna]] pieteica [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|karu]] ''[[Taliban]]'' režīmam [[Afganistāna|Afganistānā]].<ref>{{tīmekļa atsauce | last=Sprothen | first=Vera | title=Angriffe in Kabul: Pakistan erklärt Taliban-Regierung "offenen Krieg" | website=DIE ZEIT | date=2026-02-27 | url=https://www.zeit.de/politik/ausland/2026-02/afghanistan-pakistan-konflikt-angriffe-grenzregion-taliban-gxe | language=de | access-date=2026-02-27}}</ref> * [[28. februāris]] — [[ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu (2026)|ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu]]: [[Izraēla]] un [[ASV]] veica triecienus pa [[Irāna]]s pilsētām, nogalinot vairākus Irānas augsta ranga militārās un amatpersonas, tai skaitā valsts augstāko līderi [[Alī Hāmenejī]].<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/cn5ge95q6y7t|title=US and Israel carry out joint attack on Iran as Tehran launches retaliatory strikes |date=28 February 2026 |publisher=BBC News |access-date=28 February 2026}}</ref> Atbildot uz šiem triecieniem, Irāna veica triecienus pa ASV militārajiem objektiem [[Bahreina|Bahreinā]], [[Kuveita|Kuveitā]], [[Katara|Katarā]] un [[AAE]].<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/live/2026/feb/28/israel-attacks-iran-as-blasts-heard-in-tehran-live-updates?page=with:block-69a2c4c98f08e575db5bd4de#block-69a2c4c98f08e575db5bd4de|title=US and Israel attack Iran as Trump says ‘major combat operations’ under way – live |date=28 February 2026 |publisher=The Guardian |access-date=28 February 2026}}</ref> === Marts === * [[6. marts|6.]]—[[15. marts]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas paralimpiskās spēles|ziemas paralimpiskās spēles]]. * [[8. marts]] — Par [[Irāna]]s augstāko vadītāju iecelts bijušā augstākā līdera [[Alī Hāmenejī]] dēls [[Modžtaba Hāmenejī]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2 March 2026 |title=Hezbollah Claims Rocket, Drone Strike On Israeli Missile Defence Site Near Haifa|url=https://www.bernama.com/en/news.php/?id=2529362|access-date=3 March 2026 |agency=Bernama}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |date=3 March 2026 |title=Hezbollah says targeted 3 Israeli bases after strikes on Lebanon |url=https://www.france24.com/en/live-news/20260303-hezbollah-says-targeted-3-israeli-bases-after-strikes-on-lebanon|access-date=3 March 2026 |agency=Agence France-Presse|publisher=France 24}}</ref> === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] palaida ''[[Artemis II]]'' [[Mēness]] misiju.<ref>{{ziņu atsauce |title=Artemis II: Nasa plans crewed Moon mission for February |url=https://www.bbc.com/news/articles/cy7pegvz17yo |accessdate={{dat|2026|4|13||bez}} |work=[[BBC]] |date={{dat|2025|9|23||bez}} |language=en}}</ref> * [[12. aprīlis]] — notika [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas|Ungārijas parlamenta vēlēšanas]], kurās uzvarēja [[Pēters Maģars|Pētera Maģara]] vadītā partija ''[[Tisza (partija)|Tisza]]'', izbeidzot [[Viktors Orbāns|Viktora Orbāna]] 16 gadus ilgo valdīšanu.<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/2026/apr/12/viktor-orban-concedes-defeat-as-opposition-wins-hungarian-election|title=Hungarian opposition ousts Viktor Orbán after 16 years in power|first1=Ashifa|last1=Kassam|first2=Flora|last2=Garamvolgyi|publisher=The Guardian|date=12 April 2026|accessdate=13 April 2026}}</ref> * [[17. aprīlis]] — [[Irānas karš (2026)|Irānas karš]]: Irāna paziņoja par pilnīgu [[Hormuzas šaurums|Hormuzas šauruma]] atvēršanu.<ref>{{tīmekļa atsauce|date=17 April 2026 |title=Iran's foreign minister says passage of vessels via Hormuz Strait is open during ceasefire|url=https://www.reuters.com/world/middle-east/irans-foreign-minister-says-passage-vessels-via-hormuz-strait-is-open-during-2026-04-17/ |access-date=17 April 2026 |website=Reuters}}</ref> == Paredzētie notikumi == === Maijs === * [[12. maijs|12.]]—[[16. maijs]] — [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] notiks [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkurss]].<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Schumacher|first=Elizabeth|title=Eurovision: Vienna to host European Song Contest 2026|url=https://www.dw.com/en/eurovision-vienna-to-host-european-song-contest-2026/a-73697370|work=Deutsche Welle|access-date=22 August 2025}}</ref> * [[26. maijs]] — ''[[Rockstar Games]]'' plāno izdot spēli ''[[Grand Theft Auto VI]]''.<ref name="Eurogamer Delay">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |title=''GTA 6'' delayed to 2026 |last=Phillips |first=Tom |work=[[Eurogamer]] |publisher=[[Gamer Network]] |date=2 May 2025 |accessdate=2 May 2025 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250502114751/https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |archivedate=2 May 2025}}</ref> === Jūnijs === * [[22. jūnijs|22.]]—[[24. jūnijs]] — [[Čikāga|Čikāgā]] notiks [[Amerikas Intelektuālās un attīstības traucējumu asociācija]]s 150. gadadienas ikgadējā sanāksme.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=AAIDD announces 150th conference location |url=https://www.aaidd.org/education/annual-conference |publisher=AAIDD |access-date=16 July 2025 |date=2025}}</ref> * [[11. jūnijs]]—[[19. jūlijs]] — [[Kanāda|Kanādā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] notiks [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]]. === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļūs [[Īrija]], nomainot [[Kipra|Kipru]]. * [[4. jūlijs]] — Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības deklarācijas 250. gadadiena. === Augusts === * [[12. augusts]] — [[Mēness]] dilstošā orbītas mezglā Ziemeļamerikā un Eiropā notiks pilns Saules aptumsums. Pilns aptumsums šķērsos Arktiku, Grenlandi, Islandi, Atlantijas okeānu un Spānijas ziemeļus.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Tara |first=Serena |date=2023-11-17 |title=Forget 2024, It's Time to Start Planning for the 2026 Solar Eclipse |url=https://www.thrillist.com/news/nation/total-solar-eclipse-2026-travel-tours-spain-iceland |access-date=2024-01-05 |website=Thrillist |language=en}}</ref> * [[30. augusts]] — [[Igaunija|Igaunijā]] notiks prezidenta vēlēšanas. === Septembris === * [[4. septembris|4.]]—[[13. septembris]] — [[Berlīne|Berlīnē]], [[Vācija|Vācijā]], notiks [[2026. gada FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm|FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm]]. * [[13. septembris]] — notiks [[2026. gada Zviedrijas vispārējās vēlēšanas|Zviedrijas vispārējās vēlēšanas]]. * [[19. septembris]]—[[4. oktobris]] — [[Aiči prefektūra|Aiči prefektūrā]], Japānā notiks [[2026. gada Āzijas spēles|Āzijas spēles]]. === Oktobris === * [[3. oktobris]] — [[Latvija|Latvijā]] notiks [[15. Saeimas vēlēšanas]]. === Novembris === * [[3. novembris]] — notiks [[ASV vidustermiņa vēlēšanas]]. * [[15. novembris]] — ''[[Voyager 1]]'' sasniegs vienas gaismas dienas attālumu no [[Zeme]]s, 49 gadus pēc tā palaišanas [[1977. gads|1977. gadā]]. === Nezināms datums === * Paredzams, ka aviokompānijai ''[[Lufthansa]]'' piegādās ''[[Boeing 777X]]'' lidmašīnas pēc piegāžu atlikšanas 2021. gadā.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=January 16, 2025 |title=Boeing resumes 777X test flights after groundings in August |url=https://www.reuters.com/business/aerospace-defense/boeing-resumes-777x-test-flights-after-grounding-august-2025-01-17/ |access-date=February 18, 2025 |publisher=Reuters}}</ref> == Miruši == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Nedžats Daci]] (''Nexhat Daci''), Kosovas politiķis (dzimis 1944. gadā) * [[3. janvāris]] — [[Dimitrs Penevs]] (''Димитър Пенев''), Bulgārijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], latviešu rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[5. janvāris]] — [[Oldričs Eimss]] (''Aldrich Ames''), ASV slepenais aģents, Padomju Savienības dubultaģents (dzimis 1941. gadā) * [[6. janvāris]] — [[Bēla Tars]] (''Tarr Béla''), ungāru kinorežisors un scenārists (dzimis 1955. gadā) * [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], Latvijas basketboliste (dzimusi 1952. gadā) * [[10. janvāris]]: ** [[Ērihs fon Dēnikens]] (''Erich von Däniken''), Šveices pseidozinātnisko grāmatu autors (dzimis 1935. gadā) ** [[Bobs Veirs]] (''Bob Weir''), ASV mūziķis (dzimis 1947. gadā) * [[13. janvāris]] — [[Georgioss Vasiliu]] (''Γιώργος Βασιλείου''), Kipras politiķis un uzņēmējs (dzimis 1931. gadā) * [[15. janvāris]] — [[Grieķijas un Dānijas princese Irēne|princese Irēne]] (''Πριγκίπισσα Ειρήνη''), Grieķijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1942. gadā) * [[17. janvāris]] — [[Gledisa Vesta]] (''Gladys West''), ASV matemātiķe (dzimusi 1930. gadā) * [[19. janvāris]] — [[Valentino]] (''Valentino''), Itālijas modes dizainers (dzimis 1932. gadā) * [[21. janvāris]] — [[princese Dezirē]] (''Prinsessan Désirée''), Zviedrijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1938. gadā) * [[22. janvāris]] — [[Francis Buhholcs]] (''Francis Buchholz''), Vācijas mūziķis (dzimis 1954. gadā) * [[30. janvāris]] — [[Ketrina O'Hāra]] (''Catherine O'Hara''), Kanādas un ASV aktrise (dzimusi 1954. gadā) <gallery> Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]] Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]] Erich von Daniken.jpg|[[Ērihs fon Dēnikens]] Prinsessan Désirée (cropped).jpg|[[princese Dezirē]] CATHERINE OHARA.jpg|[[Ketrina O'Hāra]] </gallery> === Februāris === * [[3. februāris]] — [[Saifs al Islāms Kadāfi]] (سيف الإسلام القذافي), Lībijas politiķis, Muammara Kadāfi dēls (dzimis 1972. gadā) * [[11. februāris]] — [[Džeimss van der Bīks]] (''James Van Der Beek''), ASV aktieris (dzimis 1977. gadā) * [[15. februāris]] — [[Roberts Dūvols]] (''Robert Duvall''), ASV aktieris un režisors (dzimis 1931. gadā) * [[17. februāris]] — [[Džesijs Džeksons]] (''Jesse Jackson''), ASV cilvēktiesību aktīvists un politiķis (dzimis 1941. gadā) * [[18. februāris]] — [[Jans Timmans]] (''Jan Timman''), Nīderlandes šahists (dzimis 1951. gadā) * [[19. februāris]] — [[Ēriks Deins]] (''Eric Dane''), ASV aktieris (dzimis 1972. gadā) * [[22. februāris]] — [[Nemesio Osegera-Servantess]] (''Nemesio Oseguera Cervantes'') jeb ''El Mencho'', Meksikas noziedznieks, narkokarteļa līderis (dzimis 1966. gadā) * [[28. februāris]]: ** [[Alī Hāmenejī]] (علی حسینی خامنه ای), Irānas garīdznieks un valsts augstākais līderis (dzimis 1939. gadā) ** [[Amirs Hatami]] (امیر حاتمی), Irānas virsnieks, armijas virspavēlnieks (dzimis 1966. gadā) ** [[Abdolrahims Mosavi]] (عبدالرحیم موسوی), Irānas virsnieks (dzimis 1961. gadā) ** [[Azizs Nasirzadehs]] (عزیز نصیرزاده), Irānas virsnieks un politiķis, aizsardzības ministrs (dzimis 1964. gadā) ** [[Mohammads Pakpurs]] (محمد پاکپور), Irānas virsnieks (dzimis 1960. gadā) ** [[Ali Šamhani]] (علی شمخانی), Irānas virsnieks un politiķis (dzimis 1955. gadā) ** [[Sandro Munari]] (''Sandro Munari''), Itālijas autosportists (dzimis 1940. gadā) <gallery> James Van Der Beek Photo Op GalaxyCon Oklahoma City 2025.jpg|[[Džeimss van der Bīks]] Robert Duvall (actor, at home, New York City apartment, 1984) (cropped).jpg|[[Roberts Dūvols]] Jesse Jackson, half-length portrait of Jackson seated at a table, July 1, 1983 edit.jpg|[[Džesijs Džeksons]] Eric Dane (35445096813) (cropped).jpg|[[Ēriks Deins]] Ali Khamenei 14031102 (cropped).jpg|[[Alī Hāmenejī]] </gallery> === Marts === * [[2. marts]] — [[Umars Džabrailovs]] (''Умар Джабраилов''), čečenu izcelsmes Krievijas uzņēmējs un politiķis (dzimis 1958. gadā) * [[5. marts]]: ** [[Jānis Streičs]], latviešu kinorežisors (dzimis 1936. gadā) ** [[Tonijs Hoars]] (''Tony Hoare''), britu datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā) * [[8. marts]] — [[Entonijs Legets]] (''Anthony Leggett''), Apvienotās Karalistes un ASV fiziķis, Nobela prēmijas laureāts fizikā (dzimis 1938. gadā) * [[11. marts]] — [[Rons Deleini]] (''Ron Delany''), īru vieglatlēts (dzimis 1935. gadā) * [[13. marts]] — [[Fils Kempbels]] (''Phil Campbell''), velsiešu rokmūziķis (dzimis 1961. gadā) * [[14. marts]] — [[Jirgens Hābermāss]] (''Jürgen Habermas''), Vācijas sociologs un filozofs (dzimis 1929. gadā) * [[15. marts]] — [[Lens Deitons]] (''Len Deighton''), britu rakstnieks (dzimis 1929. gadā) * [[17. marts]]: ** [[Ali Laridžani]] (علی لاریجانی), Irānas politiķis un virsnieks (dzimis 1958. gadā) ** [[Golamreza Soleimani]] (غلامرضا سلیمانی), Irānas virsnieks (dzimis 1964. gadā) ** [[Ilija II]] (ილია II), gruzīnu garīdznieks, Gruzijas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1933. gadā) * [[19. marts]] — [[Čaks Noriss]] (''Chuck Norris''), ASV aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[20. marts]]: ** [[Džons Maikls Bišops]] (''John Michael Bishop''), ASV imunologs un mikrobiologs (dzimis 1936. gadā) ** [[Filarets Denisenko|Filarets]] (''Філарет ''), ukraiņu garīdznieks, Ukrainas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1929. gadā) ** [[Nikolass Brendons]] (''Nicholas Brendon''), ASV aktieris (dzimis 1971. gadā) ** [[Roberts Millers]] (''Robert Mueller''), ASV jurists, virsnieks un FIB direktors (dzimis 1944. gadā) * [[22. marts]] — [[Lionels Žospēns]] (''Lionel Jospin''), Francijas politiķis, premjerministrs (dzimis 1937. gadā) * [[24. marts]] — [[Biruta Galdika]] (''Birutė Galdikas''), lietuviešu izcelsmes Kanādas un Indonēzijas bioloģe, primatoloģe un antropolģe (dzimusi 1940. gadā) * [[25. marts]] — [[Aleksandrs Klūge]] (''Alexander Kluge''), vācu režisors, rakstnieks un producents (dzimis 1932. gadā) * [[26. marts]] — [[Džeimss Tolkans]] (''James Tolkan''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā) * [[27. marts]] — [[Mērija Renda]] (''Mary Rand''), britu vieglatlēte (dzimusi 1940. gadā) * [[30. marts]] — [[Čans Santohi]] (''Chan Santokhi''), Surinamas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1959. gadā) <gallery> Nobel Laureate Sir Anthony James Leggett in 2007.jpg|[[Entonijs Legets]] JuergenHabermas crop1.jpg|[[Jirgens Hābermāss]] Ali Larijani, 2021-01-12 (cropped).jpg|[[Ali Laridžani]] Chuck Norris May 2015.jpg|[[Čaks Noriss]] Director Robert S. Mueller- III.jpg|[[Roberts Millers]] </gallery> === Aprīlis === * [[7. aprīlis]] — [[Mirča Lučesku]] (''Mircea Lucescu''), Rumānijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[9. aprīlis]] — [[Kamals Harazi]] (کمال خرازی), Irānas politiķis un diplomāts (dzimis 1944. gadā) * [[15. aprīlis]]: ** [[Osvalds Balakausks]] (''Osvaldas Balakauskas''), lietuviešu komponists (dzimis 1937. gadā) ** [[Hosē Santamarija]] (''José Santamaría''), Urugvajas un Spānijas futbolists un treneris (dzimis 1929. gadā) * [[16. aprīlis]] — [[Alekss Manningers]] (''Alexander Manninger''), Austrijas futbolists (dzimis 1977. gadā) * [[17. aprīlis]]: ** [[Oskars Šmits]] (''Oscar Schmidt''), Brazīlijas basketbolists (dzimis 1958. gadā) ** [[Natālija Beja]] (''Nathalie Baye''), Francijas aktrise (dzimusi 1948. gadā) <gallery> Mircea Lucescu 2017.jpg|[[Mirča Lučesku]] José Santamaría 1976.jpg|[[Hosē Santamarija]] </gallery> <!-- == Svarīgi reliģiski svētki == == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — * [[Nobela prēmija Literatūrā|Literatūrā]] — * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — --> == Atsauces == {{atsauces}} {{Pg4}} {{Commons|2026}} [[Kategorija:2026. gads| ]] rafnjtegl56za077snzhsqrjh8vb8uc 0 155819 4457330 3541186 2026-04-22T06:30:02Z Baisulis 11523 uzvārds...... 4457330 wikitext text/x-wiki '''Adamsa''' (vīriešu dzimtē '''[[Adamss]]''') ir [[angļu valoda|angļu]]/[[skotu valoda|skotu]] cilmes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šādu uzvārdu: * [[Džeina Adamsa]] (''Jane Addams''; 1860—1935) — ASV sociālā darbiniece; * [[Eimija Adamsa]] (''Amy Adams''; 1974) — ASV aktrise un dziedātāja; * [[Valērija Adamsa]] (''Valerie Adams''; 1984) — Jaunzēlandes vieglatlēte. == Skatīt arī == * [[Adamsa ezers]] * [[Adamsa rags]] {{uzvārds}} [[Kategorija:Angļu uzvārdi]] [[Kategorija:Skotu uzvārdi]] 080lm8qtq3kih8yq514katcwwn91nea 0 156569 4457360 4412521 2026-04-22T07:34:50Z ~2026-24725-37 144429 4457360 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Andris Abilll | image = Pirkstiņi neraud | imagesize = 180px | caption = Gambare gambare | birthname = | birthdate = {{dzimšanas datums un vecums|1955|04|2}} | location = [[Kokčetava]]s apgabals, [[Arikbalika]]s rajons, [[Kazahija]] | deathdate = | deathplace = | nationality = | field = [[grafika]] | training = | movement = | famous works = | patrons = | awards = }} '''Andris Abiļevs''' (dzimis {{dat|1955|04|02}} [[Kazahija|Kazahijā]]) ir Latvijas , grafiķa un iespiedēja [[Māris Abiļevs|Māra Abiļeva]] brālis.nejaucenis plastilīnpirkstis == Biogrāfija == Andris Abiļevs dzimis 1955. gada 2. aprīlī [[Kazahija|Kazahijā]], [[Arikbalika]]s rajona Akčokas ciemā, izsūtīto [[ģimene|ģimenē]], kas [[Latvija|Latvijā]] atgriezās 1968. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vipi.lv/1/4/?id_news=31488 |title=www.vipi.lv |access-date={{dat|2011|07|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090629205113/http://www.vipi.lv/1/4/?id_news=31488 |archivedate={{dat|2009|06|29||bez}} }}</ref>. Mācījies un beidzis Rīgas 17. profesionāli tehnisko mākslas vidusskolu (1973), [[Latvijas Mākslas akadēmija]]s Mākslinieciskās konstruēšanās vakara kursus (1983) ar diplomdarbu "Grafiskās struktūras latviešu mākslā", vadītājs A. Ņikitins. No 1987. gada Mākslinieku Savienības biedrs<ref>[http://www.makslinieki.lv/profile/2016/ www.makslinieki.lv]</ref>. Strādājis kā [[litogrāfija]]s meistars Mākslas fonda Eksperimentālā [[estamps|estampa]] darbnīcā (1976 — 1991).<ref>Red. Vilsons, A.'' Māksla un arhitektūra biogrāfijās''. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1995. 239 lpp.10.lpp.</ref> == Mākslinieciskā darbība == Darbojas stājgrafikā, kur galvenokārt pievērsies [[oforts|ofortam]], daudz strādājis [[akvatinta|akvatintā]]. 1980. gadu beigās ieinteresējies par [[tēlniecība|tēlniecību]], izmantojis [[Ēģipte]]s tēlniecības formu stilizācijas paņēmienu. === Izstādes === Mākslinieks izstādēs piedalās no 1978. gada. Nozīmīgākās personālizstādes noritējušas [[Rīga|Rīgā]] (1986. gadā kopā ar brāli Māri Abiļevu), [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]] (1992. gadā kopā ar V. Daņiļenko. == Izmantotā literatūra == * Red. Vilsons, A.'' Māksla un arhitektūra biogrāfijās''. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1995. 239 lpp. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20050324051731/http://abilev.eclub.lv/docs/gallery.htm Mākslinieka privātā mājaslapa] * [http://www.swedbank.lv/docs/hce_galerija.php?a=48 Atsauksmes par mākslinieku] {{DEFAULTSORT:Abilzevs, Andris}} [[Kategorija:1955. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas mākslinieki]] [[Kategorija:Latvijas grafiķi]] [[Kategorija:Latviešu mākslinieki]] [[Kategorija:Latviešu grafiķi]] mdx4wdhtuxafe3n3mbkw3rlcxiqgnj9 4457361 4457360 2026-04-22T07:36:06Z ~2026-24725-37 144429 4457361 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Andris Abilll | image = Pirkstiņi neraud | imagesize = 180px | caption = Gambare gambare | birthname = Yeager | birthdate = {{dzimšanas datums un vecums|1955|04|2}} | location = [[Kokčetava]]s apgabals, [[Arikbalika]]s rajons, [[Kazahija]] | deathdate = | deathplace = | nationality = | field = [[grafika]] | training = | movement = | famous works = | patrons = | awards = }} '''Andris Abiļevs''' (dzimis {{dat|1955|04|02}} [[Kazahija|Kazahijā]]) ir Latvijas , grafiķa un iespiedēja [[Māris Abiļevs|Māra Abiļeva]] brālis.nejaucenis plastilīnpirkstis == Biogrāfija == Andris Abiļevs dzimis 1955. gada 2. aprīlī [[Kazahija|Kazahijā]], [[Arikbalika]]s rajona Akčokas ciemā, izsūtīto [[ģimene|ģimenē]], kas [[Latvija|Latvijā]] atgriezās 1968. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vipi.lv/1/4/?id_news=31488 |title=www.vipi.lv |access-date={{dat|2011|07|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090629205113/http://www.vipi.lv/1/4/?id_news=31488 |archivedate={{dat|2009|06|29||bez}} }}</ref>. Mācījies un beidzis Rīgas 17. profesionāli tehnisko mākslas vidusskolu (1973), [[Latvijas Mākslas akadēmija]]s Mākslinieciskās konstruēšanās vakara kursus (1983) ar diplomdarbu "Grafiskās struktūras latviešu mākslā", vadītājs A. Ņikitins. No 1987. gada Mākslinieku Savienības biedrs<ref>[http://www.makslinieki.lv/profile/2016/ www.makslinieki.lv]</ref>. Strādājis kā [[litogrāfija]]s meistars Mākslas fonda Eksperimentālā [[estamps|estampa]] darbnīcā (1976 — 1991).<ref>Red. Vilsons, A.'' Māksla un arhitektūra biogrāfijās''. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1995. 239 lpp.10.lpp.</ref> == Mākslinieciskā darbība == Darbojas stājgrafikā, kur galvenokārt pievērsies [[oforts|ofortam]], daudz strādājis [[akvatinta|akvatintā]]. 1980. gadu beigās ieinteresējies par [[tēlniecība|tēlniecību]], izmantojis [[Ēģipte]]s tēlniecības formu stilizācijas paņēmienu. === Izstādes === Mākslinieks izstādēs piedalās no 1978. gada. Nozīmīgākās personālizstādes noritējušas [[Rīga|Rīgā]] (1986. gadā kopā ar brāli Māri Abiļevu), [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]] (1992. gadā kopā ar V. Daņiļenko. == Izmantotā literatūra == * Red. Vilsons, A.'' Māksla un arhitektūra biogrāfijās''. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1995. 239 lpp. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20050324051731/http://abilev.eclub.lv/docs/gallery.htm Mākslinieka privātā mājaslapa] * [http://www.swedbank.lv/docs/hce_galerija.php?a=48 Atsauksmes par mākslinieku] {{DEFAULTSORT:Abilzevs, Andris}} [[Kategorija:1955. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas mākslinieki]] [[Kategorija:Latvijas grafiķi]] [[Kategorija:Latviešu mākslinieki]] [[Kategorija:Latviešu grafiķi]] cmfebke9qsda7yuaswa8abjl60o6zm5 4457363 4457361 2026-04-22T07:51:02Z Lasks 38532 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-24725-37|~2026-24725-37]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-24725-37|diskusija]]) ([[WP:HG|HG]]) (3.4.13) 4457363 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Andris Abiļevs | image = Andris Abilevs.jpg | imagesize = 180px | caption = | birthname = | birthdate = {{dzimšanas datums un vecums|1955|04|2}} | location = [[Kokčetava]]s apgabals, [[Arikbalika]]s rajons, [[Kazahija]] | deathdate = | deathplace = | nationality = | field = [[grafika]] | training = | movement = | famous works = | patrons = | awards = }} '''Andris Abiļevs''' (dzimis {{dat|1955|04|02}} [[Kazahija|Kazahijā]]) ir Latvijas grafiķis, grafiķa un iespiedēja [[Māris Abiļevs|Māra Abiļeva]] brālis. == Biogrāfija == Andris Abiļevs dzimis 1955. gada 2. aprīlī [[Kazahija|Kazahijā]], [[Arikbalika]]s rajona Akčokas ciemā, izsūtīto [[ģimene|ģimenē]], kas [[Latvija|Latvijā]] atgriezās 1968. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vipi.lv/1/4/?id_news=31488 |title=www.vipi.lv |access-date={{dat|2011|07|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090629205113/http://www.vipi.lv/1/4/?id_news=31488 |archivedate={{dat|2009|06|29||bez}} }}</ref>. Mācījies un beidzis Rīgas 17. profesionāli tehnisko mākslas vidusskolu (1973), [[Latvijas Mākslas akadēmija]]s Mākslinieciskās konstruēšanās vakara kursus (1983) ar diplomdarbu "Grafiskās struktūras latviešu mākslā", vadītājs A. Ņikitins. No 1987. gada Mākslinieku Savienības biedrs<ref>[http://www.makslinieki.lv/profile/2016/ www.makslinieki.lv]</ref>. Strādājis kā [[litogrāfija]]s meistars Mākslas fonda Eksperimentālā [[estamps|estampa]] darbnīcā (1976 — 1991).<ref>Red. Vilsons, A.'' Māksla un arhitektūra biogrāfijās''. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1995. 239 lpp.10.lpp.</ref> == Mākslinieciskā darbība == Darbojas stājgrafikā, kur galvenokārt pievērsies [[oforts|ofortam]], daudz strādājis [[akvatinta|akvatintā]]. 1980. gadu beigās ieinteresējies par [[tēlniecība|tēlniecību]], izmantojis [[Ēģipte]]s tēlniecības formu stilizācijas paņēmienu. === Izstādes === Mākslinieks izstādēs piedalās no 1978. gada. Nozīmīgākās personālizstādes noritējušas [[Rīga|Rīgā]] (1986. gadā kopā ar brāli Māri Abiļevu), [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]] (1992. gadā kopā ar V. Daņiļenko. == Izmantotā literatūra == * Red. Vilsons, A.'' Māksla un arhitektūra biogrāfijās''. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1995. 239 lpp. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20050324051731/http://abilev.eclub.lv/docs/gallery.htm Mākslinieka privātā mājaslapa] * [http://www.swedbank.lv/docs/hce_galerija.php?a=48 Atsauksmes par mākslinieku] {{DEFAULTSORT:Abilzevs, Andris}} [[Kategorija:1955. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas mākslinieki]] [[Kategorija:Latvijas grafiķi]] [[Kategorija:Latviešu mākslinieki]] [[Kategorija:Latviešu grafiķi]] ti2r7fkdyyahknc9xcww32tio31lvpm 4457375 4457363 2026-04-22T08:42:35Z ~2026-24725-37 144429 4457375 wikitext text/x-wiki '''Andris Abiļevs''' (dzimis {{dat|1955|04|02}} [[Kazahija|Kazahijā]]) ir Latvijas grafiķis, grafiķa un iespiedēja [[Māris Abiļevs|Māra Abiļeva]] brālis. == Biogrāfija == Andris Abiļevs dzimis 1955. gada 2. aprīlī [[Kazahija|Kazahijā]], [[Arikbalika]]s rajona Akčokas ciemā, izsūtīto [[ģimene|ģimenē]], kas [[Latvija|Latvijā]] atgriezās 1968. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vipi.lv/1/4/?id_news=31488 |title=www.vipi.lv |access-date={{dat|2011|07|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090629205113/http://www.vipi.lv/1/4/?id_news=31488 |archivedate={{dat|2009|06|29||bez}} }}</ref>. Mācījies un beidzis Rīgas 17. profesionāli tehnisko mākslas vidusskolu (1973), [[Latvijas Mākslas akadēmija]]s Mākslinieciskās konstruēšanās vakara kursus (1983) ar diplomdarbu "Grafiskās struktūras latviešu mākslā", vadītājs A. Ņikitins. No 1987. gada Mākslinieku Savienības biedrs<ref>[http://www.makslinieki.lv/profile/2016/ www.makslinieki.lv]</ref>. Strādājis kā [[litogrāfija]]s meistars Mākslas fonda Eksperimentālā [[estamps|estampa]] darbnīcā (1976 — 1991).<ref>Red. Vilsons, A.'' Māksla un arhitektūra biogrāfijās''. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1995. 239 lpp.10.lpp.</ref> == Mākslinieciskā darbība == Darbojas stājgrafikā, kur galvenokārt pievērsies [[oforts|ofortam]], daudz strādājis [[akvatinta|akvatintā]]. 1980. gadu beigās ieinteresējies par [[tēlniecība|tēlniecību]], izmantojis [[Ēģipte]]s tēlniecības formu stilizācijas paņēmienu. === Izstādes === Mākslinieks izstādēs piedalās no 1978. gada. Nozīmīgākās personālizstādes noritējušas [[Rīga|Rīgā]] (1986. gadā kopā ar brāli Māri Abiļevu), [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]] (1992. gadā kopā ar V. Daņiļenko. == Izmantotā literatūra == * Red. Vilsons, A.'' Māksla un arhitektūra biogrāfijās''. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1995. 239 lpp. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20050324051731/http://abilev.eclub.lv/docs/gallery.htm Mākslinieka privātā mājaslapa] * [http://www.swedbank.lv/docs/hce_galerija.php?a=48 Atsauksmes par mākslinieku] {{DEFAULTSORT:Abilzevs, Andris}} [[Kategorija:1955. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas mākslinieki]] [[Kategorija:Latvijas grafiķi]] [[Kategorija:Latviešu mākslinieki]] [[Kategorija:Latviešu grafiķi]] d8wnan1m7pddlt1mdck5ikw1snjpl7u 4457403 4457375 2026-04-22T09:25:15Z Lasks 38532 Atcēlu [[Special:Contributions/~2026-24725-37|~2026-24725-37]] ([[User talk:~2026-24725-37|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4457375 4457403 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Andris Abiļevs | image = Andris Abilevs.jpg | imagesize = 180px | caption = | birthname = | birthdate = {{dzimšanas datums un vecums|1955|04|2}} | location = [[Kokčetava]]s apgabals, [[Arikbalika]]s rajons, [[Kazahija]] | deathdate = | deathplace = | nationality = | field = [[grafika]] | training = | movement = | famous works = | patrons = | awards = }} '''Andris Abiļevs''' (dzimis {{dat|1955|04|02}} [[Kazahija|Kazahijā]]) ir Latvijas grafiķis, grafiķa un iespiedēja [[Māris Abiļevs|Māra Abiļeva]] brālis. == Biogrāfija == Andris Abiļevs dzimis 1955. gada 2. aprīlī [[Kazahija|Kazahijā]], [[Arikbalika]]s rajona Akčokas ciemā, izsūtīto [[ģimene|ģimenē]], kas [[Latvija|Latvijā]] atgriezās 1968. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vipi.lv/1/4/?id_news=31488 |title=www.vipi.lv |access-date={{dat|2011|07|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090629205113/http://www.vipi.lv/1/4/?id_news=31488 |archivedate={{dat|2009|06|29||bez}} }}</ref>. Mācījies un beidzis Rīgas 17. profesionāli tehnisko mākslas vidusskolu (1973), [[Latvijas Mākslas akadēmija]]s Mākslinieciskās konstruēšanās vakara kursus (1983) ar diplomdarbu "Grafiskās struktūras latviešu mākslā", vadītājs A. Ņikitins. No 1987. gada Mākslinieku Savienības biedrs<ref>[http://www.makslinieki.lv/profile/2016/ www.makslinieki.lv]</ref>. Strādājis kā [[litogrāfija]]s meistars Mākslas fonda Eksperimentālā [[estamps|estampa]] darbnīcā (1976 — 1991).<ref>Red. Vilsons, A.'' Māksla un arhitektūra biogrāfijās''. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1995. 239 lpp.10.lpp.</ref> == Mākslinieciskā darbība == Darbojas stājgrafikā, kur galvenokārt pievērsies [[oforts|ofortam]], daudz strādājis [[akvatinta|akvatintā]]. 1980. gadu beigās ieinteresējies par [[tēlniecība|tēlniecību]], izmantojis [[Ēģipte]]s tēlniecības formu stilizācijas paņēmienu. === Izstādes === Mākslinieks izstādēs piedalās no 1978. gada. Nozīmīgākās personālizstādes noritējušas [[Rīga|Rīgā]] (1986. gadā kopā ar brāli Māri Abiļevu), [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]] (1992. gadā kopā ar V. Daņiļenko. == Izmantotā literatūra == * Red. Vilsons, A.'' Māksla un arhitektūra biogrāfijās''. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1995. 239 lpp. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20050324051731/http://abilev.eclub.lv/docs/gallery.htm Mākslinieka privātā mājaslapa] * [http://www.swedbank.lv/docs/hce_galerija.php?a=48 Atsauksmes par mākslinieku] {{DEFAULTSORT:Abilzevs, Andris}} [[Kategorija:1955. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas mākslinieki]] [[Kategorija:Latvijas grafiķi]] [[Kategorija:Latviešu mākslinieki]] [[Kategorija:Latviešu grafiķi]] ti2r7fkdyyahknc9xcww32tio31lvpm 0 160558 4457089 4438524 2026-04-21T13:26:35Z Ivario 51458 4457089 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|apdzīvotu vietu Stopiņu pagastā|Rīgas pilsētas daļu|Dreiliņi (Rīga)}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Dreiliņi | settlement_type = Lielciems | image_skyline = Skudru iela, 27.05.2008.jpg | image_caption = Skudru iela Dreiliņos | pushpin_map = Latvija#Ropažu novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Ropažu novads]] | subdivision_name2 = [[Stopiņu pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = 4,74 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2015 | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2889 |title=Informācija par objektu: Dreiliņi |accessdate={{dat|2017|01|27||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 1771 | population_density_km2 = auto | latd = 56 | latm = 56 | lats = 36| latNS = N | longd = 24 | longm = 14| longs = 49| longEW = E | elevation_m = 10 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-2130 Ulbroka | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Dreiliņi''' ir ciems [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Stopiņu pagasts|Stopiņu pagastā]] pie [[Rīga]]s austrumu robežas. Atbilstoši [[Ropažu novads|Ropažu novada]] 2023. gada septembra lēmumam par [[Ulbroka|Ulbrokas]] lielciema teritorijas palielināšanu Dreiliņi atrodas uz dienvidiem no autoceļa [[P4]]. Teritorijā ietilpst arī jauno privātmāju ciems [[Saulīšu ciems|Saulīši]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ropazi.lv/lv/jaunums/pazinojums-par-ielu-nosaukumu-pieraksta-izmainam-ulbroka-stopinu-pagasta-ropazu-novada-mainoties-ulbrokas-ciema-robezam|title=Paziņojums par ielu nosaukumu pieraksta izmaiņām Ulbrokā, Stopiņu pagastā, Ropažu novadā, mainoties Ulbrokas ciema robežām {{!}} Ropažu novada pašvaldība|website=www.ropazi.lv|access-date=2023-09-16|language=lv}}</ref> == Vēsture == Apdzīvotā vieta izaugusi pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] netālu no bijušās [[Dreiliņu pagasts|Dreiliņu pagasta]] valdes apvidū, kurš dēvēts arī par Rumpmuižu. [[Dreiliņmuiža]] (''Dreilingshof'') atradās tagadējā Rīgas teritorijā Krustpils un Slāvu ielu rajonā. Muiža piederējusi Rīgas rātes loceklim virsbirģermeistaram Melhioram Dreilingam ([[Dreiliņi (dzimta)|Dreiliņam]]), no kura arī cēlies muižas, pagasta un ciema nosaukums.<ref>[http://www.pilis.lv/c_zinas/zinja.php?id=3072 Dreiliņi – brīdi, pirms sākas nākotne]{{Novecojusi saite}}</ref> Dreiliņi strauji izauguši 2000. gados, attīstoties privātmāju būvniecībai Pierīgā. Dreiliņos atrodas vairāki uzņēmumi un veikali. Līdz 2023. gada septembrim Dreiliņi bija izvietojušies abpus autoceļam [[P4]] [[Dreiliņupīte]]s krastos {{nobr|3 km}} no novada domes [[Ulbroka|Ulbrokā]] un {{nobr|9 km}} no [[Rīga]]s centra. Pie Dreiliņiem pieskaitīja arī jaunos privātmāju ciemus: Jaunbrunavas un [[Saulīšu ciems|Saulīšus]]. Taču 2023. gada septembrī Jaunbrunavas un Dreiliņu ziemeļu daļa (Biķeri) tika pievienoti [[Ulbroka|Ulbrokas]] lielciemam. Līdz ar to Dreiliņu platība ir ievērojami samazinājusies.<ref name=":0" /> ==Iedzīvotāji== === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none |percentages = pagr |break = jā | cols = 2 | graph-pos = bottom |1965|427 |1989|250 |2006|1090 |2011|1766 |2021|2453 }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Stopiņu pagasta ciemi}} {{DEFAULTSORT:Dreilinzi}} [[Kategorija:Latvijas lielciemi]] ql96q9v3f7y0k8ka7lg6eheuiaqdz9g 10 164061 4457080 3365019 2026-04-21T12:40:40Z Ivario 51458 ģerbonis 4457080 wikitext text/x-wiki {{navbox | bodyclass = hlist |name=Ceraukstes pagasta ciemi |title=[[Ceraukstes pagasts|Ceraukstes pagasta]] [[ciems|ciemi]] [[File:Ceraukstes pagasta ģerbonis.svg|13px]] |list1= * [[Ārce]] * [[Bangas (Ceraukstes pagasts)|Bangas]] * '''[[Ceraukste]]''' * [[Janeikas]] * [[Liellauki]] * [[Mēmele (Ceraukstes pagasts)|Mēmele]] * [[Mucenieki (Ceraukstes pagasts)|Mucenieki]] * [[Mūsa (Ceraukstes pagasts)|Mūsa]] * [[Pumpēni (Ceraukstes pagasts)|Pumpēni]] }}<includeonly>{{category handler|main= [[Kategorija:Ceraukstes pagasts]] [[Kategorija:Bauskas novada ciemi]] [[kategorija:Latvijas ciemi]] | nocat = {{{nocat|}}} }}</includeonly><noinclude> [[kategorija:Bauskas novada navigācijas veidnes]] </noinclude> eitdh4dxwy74t0bw5wmgofuyrm5xzeo 0 177977 4457409 4327445 2026-04-22T10:10:12Z ~2026-24467-28 144441 His siblings names 4457409 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Jānis Poruks | vārds_orig = | attēls = Jānis_Poruks_1897.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1871 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 13 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Valkas apriņķis|Druvienas pagasts|Prēdeļi|5s=Prēdeļi (Druvienas pagasts)|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1911 | m_mēnesis = 6 | m_diena = 25 | m_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Tērbata}} (tagad {{EST}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = latvietis | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = | rakstīšanas valoda = [[Latviešu valoda|Latviešu]], [[Vācu valoda|vācu]] | periods = | žanri = [[Dzeja]], [[proza]] | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1919)|Rīgas Politehniskais institūts]] | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Jānis Poruks''' (dzimis {{dat|1871|10|13}}, miris {{dat|1911|6|25}}) bija [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un [[dzejnieks]]. Pazīstams ar darbiem "Pērļu zvejnieks", "Hernhūtieši", "Zilizana sirdsdedze" un "Dzejas". == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1871|10|13}} [[Druvienas pagasts|Druvienas pagasta]] [[Prēdeļi (Druvienas pagasts)|Prēdeļu]] saimnieka mājās. Mācījās Druvienas pagastskolā (1881—1885), [[Liezēres draudze]]s skolā (1885—1887), [[Cēsu apriņķa skola|Cēsu apriņķa skolā]] (1888—1889) un [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1919)|Rīgas Politehniskā institūta]] priekšskolā (1889—1892). 1888. gadā iznāca viņa pirmais stāsts "Purvaiņos" [[Laikraksts|laikrakstā]] "[[Dienas Lapa]]". 1893. gadā Poruks devās uz [[Vācijas Impērija|Vāciju]] un studēja [[Drēzdene]]s Karaliskajā konservatorijā (1893—1894). 1894. gadā Poruks izdeva savu pirmo grāmatu ''Die Religion der Zukunft'' ("Nākotnes reliģija") [[Vācu valoda|vācu valodā]]. Studijas Vācijā pārtrauca nepietiekamo naudas līdzekļu dēļ un atgiezās Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.letonika.lv/literatura/section.aspx?id=2190863|title=Letonikas profils|publisher=Letonika.lv|accessdate={{dat|2012|2|23||bez}}}}</ref> Pēc atgriešanās Latvijā J. Poruks iestājās [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1919)|Rīgas Politehniskajā institūtā]], kur studēja [[Ķīmija|ķīmiju]] (1897—1899) un komerczinātnes (1901—1905). Iestājās latviešu [[studentu korporācijas|studentu korporācijā]] ''[[Selonija]]'', taču nepabeidza aizsāktās studijas.<ref name=":0">{{Atsauce|title=Par Poruku 2|url=http://archive.org/details/par-poruku-1_202209|accessdate=2022-09-02}}</ref> Strādāja laikrakstā "[[Mājas Viesis]]" un [[Žurnāls|žurnālā]] "Mājas Viesa Mēnešraksts". Šajā laikā tapuši gandrīz visi viņa darbi. 1902. gadā apprecējies ar Ernestīne Pētersoni (1875, Cēsis – 1956, Rīga). 1902. 1903. gada 21. aprīlī viņiem piedzima meita Karmena Tatjana (mirusi 1954. gada oktobrī Grieķijā), kura vēlāk apprecējās ar [[grieķi]] Spiridonu Valavanidesu, viņu ģimenē bija dēls Jānis (dzimis 1928. gadā).<ref>[https://literatura.lv/lv/person/Ernestine-Poruka/874426 Ernestīne Poruka - literatura.lv]</ref> Savus darbus Poruks parakstījis ar vairākiem pseidonīmiem, tai skaitā "Nemo", "Adagio", "Parsifals". Pēc 1905. gada vairākkārt ārstējās psihiatrisko slimību klīnikās [[Rīga|Rīgā]], [[Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca|Strenčos]] un [[Tērbata|Tērbatā]]. 1909.—1910. gadā dzīvoja Burtnieku namā Vecmīlgrāvī. Miris {{dat|1911|6|25}} [[Tērbatas Universitāte|Tērbatas Universitātes]] profesora Vladimira Čiža vadītajā nervu klīnikā. Apbedīts Cēsu Lauciņu kapos, 1924. gadā viņa mirstīgās atliekas pārapbedīja [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]]. Rakstnieka [[Jānis Poruks|Jāņa Poruka]] tēva brālēna dēls ir '''[[Jēkabs Poruks]]''' (1895-1963) un arī Toms Kalējs (2011-now). == Darbi == [[Attēls:Jānis Poruks Biogrāfija.png|thumb|Lielāka interese par Jāni Poruku radās pēc viņa nāves. Rūdolfa Egles biogrāfija par Jāni Poruku]] {{div col}} === Stāsti === * "Purvaiņos" (1888), ar pseidonīmu Daimons * garstāsts "Pērļu zvejnieks" (1895), * "Sirdsšķīsti ļaudis" (1896), * "Kauja pie Knipskas", "Klusētājs", "Mūžīgais žīds" (1897), * "Asaras", "Kā Runcis kļuva par Runcē", "Nervi" (1898), * "Kukažiņa", "Rīta zvaigzne" (1899), * "Krustmātes kāzas" (1900), * "Veseli ļaudis", "Grāfs Rodenšteins", "Ubagi gada tirgū" (1901) * "Baltās drānas" (1903), * "Ērģelnieks" (1903), * "Brūklenāju vaiņags" (1904) * "Dzimtas plaisa", "Čūska" (1905), * "Zelta adata" (1906), === Eseju krājums === * ''Die Religion der Zukunft'' ("Nākotnes reliģija", 1894), === Romāns === * psiholoģiskais romāns "Rīga" (periodikā 1899, grāmatā 1907), === Prozas krājumi === * "Sirdis starp sirdīm" (1900), * "Dzīves straumē" (1902), * "Dzīve un sapņi" (1904), * "Zelta adata" (1906), {{div col end}} [[Attēls:Poruks Cēsīs.jpg|thumb|J. Poruka piemiņas vieta Lauciņu kapos Cēsīs]] === Lirika === * poēma "Zilizana sirdsdedze" (1905), * dzejas krājums "Dzejas" (1906). === Drāma === * luga "Hernhūtieši" (1895) == Par Poruku == * [[Inga Žolude|Ingas Žoludes]] romāns "Vendenes lotospuķe" (sērija "Es esmu..."). Rīga: Dienas grāmata, 2021.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Inga Žolude iepazīstina ar romānu "Vendenes lotospuķe" par Jāni Poruku |url=https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kulturas-rondo/inga-zolude-iepazistina-ar-romanu-vendenes-lotospuke-par-jani-po.a150357/ |publisher=lr1.lsm.lv}}</ref> * [[Viesturs Vecgrāvis|Viestura Vecgrāvja]] [[monogrāfija]] "Pie augstā loga". Rīga: Dienas grāmata, 2023.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Pie augstā loga. Monogrāfija par Jāni Poruku |url=http://www.virja.lv/lv/gramata/pie-augsta-loga-monografija-par-jani-poruku/13626.html |publisher=virja.lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.biblioteka.valmiera.lv/lat/piedavajam/literati/152 Dzīve un radošā darbība] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130123175708/http://www.biblioteka.valmiera.lv/lat/piedavajam/literati/152 |date={{dat|2013|01|23||bez}} }}. Poruks, Jānis. Valmieras bibliotēkas lapa * [http://www.uzdevumi.lv/ExerciseRun/RunExercise?exerciseId=549d6f41-1d80-4490-a0f5-32b577b59dd9&parentType=VirtualSchool&parentId=2181 Biogrāfija] * [http://las.am/lv/e-content/kauja-pie-knipskas Jānis Poruks – "Kauja pie Knipskas"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130729075148/http://las.am/lv/e-content/kauja-pie-knipskas |date={{dat|2013|07|29||bez}} }}, bez maksas lejupielādējama e-grāmata * [http://las.am/lv/e-content/perlu-zvejnieks Jānis Poruks – "Pērļu zvejnieks"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130729075304/http://las.am/lv/e-content/perlu-zvejnieks |date={{dat|2013|07|29||bez}} }}, bez maksas lejupielādējama e-grāmata {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{Rakstnieks-aizmetnis}} {{Latvijas kultūras kanons}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Poruks, Janis}} [[Kategorija:1871. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1911. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] [[Kategorija:Gulbenes novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas kultūras kanonā ietvertās vērtības]] kow5v789k8bxxgookea92buu6piaxzh 4457427 4457409 2026-04-22T11:08:21Z Lasks 38532 Atcēlu [[Special:Contributions/~2026-24467-28|~2026-24467-28]] ([[User talk:~2026-24467-28|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4457409 4457427 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Jānis Poruks | vārds_orig = | attēls = Jānis_Poruks_1897.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1871 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 13 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Valkas apriņķis|Druvienas pagasts|Prēdeļi|5s=Prēdeļi (Druvienas pagasts)|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1911 | m_mēnesis = 6 | m_diena = 25 | m_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Tērbata}} (tagad {{EST}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = latvietis | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = | rakstīšanas valoda = [[Latviešu valoda|Latviešu]], [[Vācu valoda|vācu]] | periods = | žanri = [[Dzeja]], [[proza]] | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1919)|Rīgas Politehniskais institūts]] | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Jānis Poruks''' (dzimis {{dat|1871|10|13}}, miris {{dat|1911|6|25}}) bija [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un [[dzejnieks]]. Pazīstams ar darbiem "Pērļu zvejnieks", "Hernhūtieši", "Zilizana sirdsdedze" un "Dzejas". == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1871|10|13}} [[Druvienas pagasts|Druvienas pagasta]] [[Prēdeļi (Druvienas pagasts)|Prēdeļu]] saimnieka mājās. Mācījās Druvienas pagastskolā (1881—1885), [[Liezēres draudze]]s skolā (1885—1887), [[Cēsu apriņķa skola|Cēsu apriņķa skolā]] (1888—1889) un [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1919)|Rīgas Politehniskā institūta]] priekšskolā (1889—1892). 1888. gadā iznāca viņa pirmais stāsts "Purvaiņos" [[Laikraksts|laikrakstā]] "[[Dienas Lapa]]". 1893. gadā Poruks devās uz [[Vācijas Impērija|Vāciju]] un studēja [[Drēzdene]]s Karaliskajā konservatorijā (1893—1894). 1894. gadā Poruks izdeva savu pirmo grāmatu ''Die Religion der Zukunft'' ("Nākotnes reliģija") [[Vācu valoda|vācu valodā]]. Studijas Vācijā pārtrauca nepietiekamo naudas līdzekļu dēļ un atgiezās Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.letonika.lv/literatura/section.aspx?id=2190863|title=Letonikas profils|publisher=Letonika.lv|accessdate={{dat|2012|2|23||bez}}}}</ref> Pēc atgriešanās Latvijā J. Poruks iestājās [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1919)|Rīgas Politehniskajā institūtā]], kur studēja [[Ķīmija|ķīmiju]] (1897—1899) un komerczinātnes (1901—1905). Iestājās latviešu [[studentu korporācijas|studentu korporācijā]] ''[[Selonija]]'', taču nepabeidza aizsāktās studijas.<ref name=":0">{{Atsauce|title=Par Poruku 2|url=http://archive.org/details/par-poruku-1_202209|accessdate=2022-09-02}}</ref> Strādāja laikrakstā "[[Mājas Viesis]]" un [[Žurnāls|žurnālā]] "Mājas Viesa Mēnešraksts". Šajā laikā tapuši gandrīz visi viņa darbi. 1902. gadā apprecējies ar Ernestīne Pētersoni (1875, Cēsis – 1956, Rīga). 1902. 1903. gada 21. aprīlī viņiem piedzima meita Karmena Tatjana (mirusi 1954. gada oktobrī Grieķijā), kura vēlāk apprecējās ar [[grieķi]] Spiridonu Valavanidesu, viņu ģimenē bija dēls Jānis (dzimis 1928. gadā).<ref>[https://literatura.lv/lv/person/Ernestine-Poruka/874426 Ernestīne Poruka - literatura.lv]</ref> Savus darbus Poruks parakstījis ar vairākiem pseidonīmiem, tai skaitā "Nemo", "Adagio", "Parsifals". Pēc 1905. gada vairākkārt ārstējās psihiatrisko slimību klīnikās [[Rīga|Rīgā]], [[Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca|Strenčos]] un [[Tērbata|Tērbatā]]. 1909.—1910. gadā dzīvoja Burtnieku namā Vecmīlgrāvī. Miris {{dat|1911|6|25}} [[Tērbatas Universitāte|Tērbatas Universitātes]] profesora Vladimira Čiža vadītajā nervu klīnikā. Apbedīts Cēsu Lauciņu kapos, 1924. gadā viņa mirstīgās atliekas pārapbedīja [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]]. Rakstnieka [[Jānis Poruks|Jāņa Poruka]] tēva brālēna dēls ir '''[[Jēkabs Poruks]]''' (1895-1963). == Darbi == [[Attēls:Jānis Poruks Biogrāfija.png|thumb|Lielāka interese par Jāni Poruku radās pēc viņa nāves. Rūdolfa Egles biogrāfija par Jāni Poruku]] {{div col}} === Stāsti === * "Purvaiņos" (1888), ar pseidonīmu Daimons * garstāsts "Pērļu zvejnieks" (1895), * "Sirdsšķīsti ļaudis" (1896), * "Kauja pie Knipskas", "Klusētājs", "Mūžīgais žīds" (1897), * "Asaras", "Kā Runcis kļuva par Runcē", "Nervi" (1898), * "Kukažiņa", "Rīta zvaigzne" (1899), * "Krustmātes kāzas" (1900), * "Veseli ļaudis", "Grāfs Rodenšteins", "Ubagi gada tirgū" (1901) * "Baltās drānas" (1903), * "Ērģelnieks" (1903), * "Brūklenāju vaiņags" (1904) * "Dzimtas plaisa", "Čūska" (1905), * "Zelta adata" (1906), === Eseju krājums === * ''Die Religion der Zukunft'' ("Nākotnes reliģija", 1894), === Romāns === * psiholoģiskais romāns "Rīga" (periodikā 1899, grāmatā 1907), === Prozas krājumi === * "Sirdis starp sirdīm" (1900), * "Dzīves straumē" (1902), * "Dzīve un sapņi" (1904), * "Zelta adata" (1906), {{div col end}} [[Attēls:Poruks Cēsīs.jpg|thumb|J. Poruka piemiņas vieta Lauciņu kapos Cēsīs]] === Lirika === * poēma "Zilizana sirdsdedze" (1905), * dzejas krājums "Dzejas" (1906). === Drāma === * luga "Hernhūtieši" (1895) == Par Poruku == * [[Inga Žolude|Ingas Žoludes]] romāns "Vendenes lotospuķe" (sērija "Es esmu..."). Rīga: Dienas grāmata, 2021.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Inga Žolude iepazīstina ar romānu "Vendenes lotospuķe" par Jāni Poruku |url=https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kulturas-rondo/inga-zolude-iepazistina-ar-romanu-vendenes-lotospuke-par-jani-po.a150357/ |publisher=lr1.lsm.lv}}</ref> * [[Viesturs Vecgrāvis|Viestura Vecgrāvja]] [[monogrāfija]] "Pie augstā loga". Rīga: Dienas grāmata, 2023.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Pie augstā loga. Monogrāfija par Jāni Poruku |url=http://www.virja.lv/lv/gramata/pie-augsta-loga-monografija-par-jani-poruku/13626.html |publisher=virja.lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.biblioteka.valmiera.lv/lat/piedavajam/literati/152 Dzīve un radošā darbība] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130123175708/http://www.biblioteka.valmiera.lv/lat/piedavajam/literati/152 |date={{dat|2013|01|23||bez}} }}. Poruks, Jānis. Valmieras bibliotēkas lapa * [http://www.uzdevumi.lv/ExerciseRun/RunExercise?exerciseId=549d6f41-1d80-4490-a0f5-32b577b59dd9&parentType=VirtualSchool&parentId=2181 Biogrāfija] * [http://las.am/lv/e-content/kauja-pie-knipskas Jānis Poruks – "Kauja pie Knipskas"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130729075148/http://las.am/lv/e-content/kauja-pie-knipskas |date={{dat|2013|07|29||bez}} }}, bez maksas lejupielādējama e-grāmata * [http://las.am/lv/e-content/perlu-zvejnieks Jānis Poruks – "Pērļu zvejnieks"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130729075304/http://las.am/lv/e-content/perlu-zvejnieks |date={{dat|2013|07|29||bez}} }}, bez maksas lejupielādējama e-grāmata {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{Rakstnieks-aizmetnis}} {{Latvijas kultūras kanons}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Poruks, Janis}} [[Kategorija:1871. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1911. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] [[Kategorija:Gulbenes novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas kultūras kanonā ietvertās vērtības]] lz8kc1r7v09922e6629vzb1eboerdcx 0 179895 4457225 4457025 2026-04-21T19:47:29Z Baisulis 11523 /* Ārējās saites */ : 4457225 wikitext text/x-wiki {{Līguma infokaste | name = Verdenas līgums | long_name = | image = Partage de l'Empire carolingien au Traité de Verdun en 843.JPG | image_width = 335 | caption = Franku impērijas sadalīšana pēc Verdenas līguma | type = [[Starptautisks līgums]] | date_drafted = | date_signed = {{dat|843|8|10}} | location_signed = [[Verdena]], [[Francija]] | date_sealed = | date_effective = | condition_effective = Visu parakstītājvalstu ratificēšana<!-- Ratification by all the signatory powers --> | date_expiration = | signatories = | parties = [[Kārlis II Plikgalvis]]<br>[[Lotārs I]]<br>[[Ludviķis Vācietis]] | ratifiers = | depositor = | language = [[Senfranču valoda]], [[Senā augstvācu valoda]] | languages = | wikisource = Treaty of Verdun }} '''Verdenas līgums''' (''Pactus Verdunensis'') bija [[843]]. gadā [[Verdena|Verdenā]] parakstīts līgums, kura rezultātā [[Kārlis Lielais|Kārļa Lielā]] mazdēli [[Lotārs I]], [[Ludviķis Vācietis]] un [[Kārlis II Plikgalvis]] sadalīja savā starpā vectēva atstāto [[Franku impērija|Franku impēriju]]. == Konteksts == Franku impērija sasniedza savu lielāko teritoriju Kārļa Lielā valdīšanas laikā (768–814), aptverot lielu daļu [[Rietumeiropa|Rietumeiropas]]. Pēc Kārļa Lielā nāves impēriju mantoja viņa dēls [[Ludviķis I Dievbijīgais]] (''Louis le Pieux''), taču viņa valdīšanu raksturoja konflikti ar dēliem par varas sadali. Ludviķa Dievbijīgā dēli — Lotārs I (''Lothair'' I), Ludviķis Vācietis (''Louis the German'') un Kārlis Plikgalvis (''Charles the Bald'') — savstarpēji cīnījās par varu. Pēc Ludviķa nāves 840. gadā konflikts pārauga pilsoņu karā, līdz brāļi vienojās par teritoriju sadali. Lotārs I, kurš reizē saglabāja arī [[imperators|imperatora]] titulu, ieguva impērijas [[Itālija]]s daļu, kā arī joslu starp [[Reina|Reinu]] un [[Rona|Ronu]], Ludviķis Vācietis ieguva zemes uz austrumiem no Reinas, bet Kārlis II Plikgalvis teritoriju uz rietumiem no Reinas. == Līguma noslēgšana == Līgums tika noslēgts [[Verdena|Verdenas]] pilsētā (mūsdienu Francijā), un tas noteica Franku impērijas sadalīšanu trīs daļās: # Lotāra I teritorija ([[Vidusfranku valsts]]): #* Lota, kā vecākais dēls, ieguva titulu 'imperators' un kontroli pār centrālo daļu, kas ietvēra [[Itālija|Itāliju]], [[Burgundija|Burgundiju]], [[Lotringa|Lotringu]] un [[Provansa|Provansu]]. #* No viņa vārda cēlies reģiona nosaukums Lotaringija (Lorraine). # Ludviķa Vācieša teritorija ([[Austrumfranku valsts]]): #* Ludviķis ieguva austrumu daļu, kas aptvēra vācu zemes — mūsdienu Vācijas teritoriju. #* Šī daļa kļuva par Svētās Romas impērijas priekšteci. # Kārļa Plikgalvja teritorija ([[Rietumfranku valsts]]): #* Kārlis ieguva rietumu daļu, kas aptvēra lielāko daļu mūsdienu Francijas.<ref name="lpe">{{LPE|10₁|363}}</ref> Turklāt sadalītās teritorijas vēl ilgāku laiku pilnībā nesarāva saites savā starpā (līdz [[888]]. gadam).<ref>H.Kinders, V.Hilgemenis. Pasaules vēstures atlants (I daļa), Rīga: Zvaigzne ABC, 2004. gads, 125. lpp.</ref> == Vēlākā ietekme == No vidusdaļas vēlāk izveidojās [[Nīderlande]], [[Beļģija]], [[Šveice]], [[Elzasa Lotringa]] un daļa [[Itālija]]s, no austrumdaļas veidojās vēlākā [[Vācija]] un no rietumdaļas [[Francija]]. Līdz ar šo sadalījumu ne tikai tika ielikti pirmie vēlākās [[Eiropa]]s politiskā un teritoriālā sadalījuma pamati, bet arī Eiropas iekšējās pretrunas, kas periodiski izvērsās asiņainos karos, kuri turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Franki]] [[Kategorija:843. gads]] [[Kategorija:Karolingu dinastija]] [[Kategorija:Starptautiskie līgumi]] [[Kategorija:Miera līgumi]] [[Kategorija:Eiropas vēsture]] nwgoe8s925hv1c0cnetc5ope9knhowa 0 187430 4457419 1645812 2026-04-22T10:37:33Z Baisulis 11523 Pāradresācija nomainīta no [[Dveins Veids]] uz [[Veids]] 4457419 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Veids]] 6ttmfc8xdxanrevi5uaueupu4zzjgwi 0 194858 4457417 4346732 2026-04-22T10:34:00Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457417 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Jūlijs Kārlis Daniševskis | vārds_orig = | attēls = Jūlijs K. Daniševskis.jpg | att_izmērs = 150px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1884 | dz_mēnesis = 05 | dz_diena = 15 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Dobeles apriņķis|Salgales pagasts|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1938 | m_mēnesis = 01 | m_diena = 08 | m_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Maskavas apgabals|Komunarkas poligons|td=Krievija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = jā | citas daļas = {{Amatpersonas infodaļa | amatp_virsr = | amats = Krievijas PFSR Revolucionārā kara tribunāla priekšsēdētājs | term_sākums = {{dat|1918|10|14}} | term_beigas = {{dat|1919|04|27}} }} {{Amatpersonas infodaļa | amatp_virsr = | amats = PSRS Mežrūpniecības Tautas komisāra vietnieks | term_sākums = 1932 | term_beigas = 1936 }} }} '''Jūlijs Kārlis Daniševskis''' (segvārds '''Hermanis''', 1884—1938) bija [[Latvieši|latviešu]] [[marksisms|marksists]], publicists un profesionāls revolucionārs. Latvijas Sociāldemokrātijas Centrālkomitejas Krievijas biroja loceklis un [[Krievijas SFPR]] [[Revolucionārā kara padome|Revolucionārās kara padomes]] loceklis (1918), [[LSPR]] Komisāru padomes priekšsēdētāja biedrs (1919). [[Attēls:LSPR valdība 1919.jpg|thumb|300px|Padomju Latvijas valdības locekļi pie valdības nama 1919. gada janvārī. No kreisās '''Jūlijs Daniševskis''', [[Oto Kārkliņš]], [[Dāvids Beika]], [[Pēteris Stučka]], [[Jānis Šilfs]], [[Kārlis Pētersons (revolucionārs)|Kārlis Pētersons]]]] == Dzīvesgājums == Dzimis 1884. gada 15. maijā [[Salgales pagasts|Salgales pagasta]] [[Garozas muiža|Garozas muižas]] kalpu mājā zemnieku ģimenē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latvijaspieminekli.lv/julijs-karlis-danisevskis-1884-1938/|title=Jūlijs Kārlis Daniševskis (1884-1938)|last=Ķipurs|first=Roberts|website=Latvijas pieminekļi|access-date=2025-10-12|date=2025-08-04|language=lv-LV}}</ref> 1900. gada iestājās [[LSDSP vēsture|Latvijas Socialdemokrātiskajā Strādnieku partijā]] (LSDSP), bija partijas [[Jelgava|Jelgavas]] organizācijas komitejas loceklis (1903), [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā LSDSP Rīgas Federatīvās komitejas loceklis, pēc tam pagrīdnieks [[Sanktpēterburga|Pēterburgā]], [[Aizkaukāzs|Aizkaukāzā]], [[Maskava|Maskavā]], [[Varšava|Varšavā]], [[Liepāja|Liepājā]]. Līdztekus mācījās Maskavas komercinstitūtā (1910—1912). Daniševskis aktīvi darbojās LSD legālajā presē, bija sociāldemokrātu dienas avīzes «Laika Balss» un tās turpinājumu faktiskais redaktors, līdz 1914. gadam daudz rakstīja par Latvijas arod- un apdrošināšanas kustību problēmām. 1914. gadā viņu apcietināja un izsūtīja uz Narimu [[Tomskas apgabals|Tomskas apgabalā]] [[Sibīrija|Sibīrijā]]. Pēc [[Februāra revolūcija]]s ievēlēts par [[Maskava]]s Strādnieku deputātu padomes locekli,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/93-129-VESTURE-SaldaLatvies.pdf |title=Šalda V. Latvieši Maskavā (19. gs. beigas–1917. gads) // Latvijas Arhīvi. – 2000. – Nr. 4. 93.–. 128. lpp. |access-date={{dat|2012|08|01||bez}} |archive-date={{dat|2018|09|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180909134634/http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/93-129-VESTURE-SaldaLatvies.pdf }}</ref> pēc tam par LSD Rīgas padomes locekli, laikraksta " [[Cīņa (avīze)|Cīņa]]" redaktors (1917). Pēc [[Oktobra revolūcija]]s [[Iskolats|Iskolata]] loceklis. Kad [[Vācijas Impērija|vācieši]] [[Rīgas operācija|1917. gada septembrī ieņēma Rīgu]], Daniševskis centās panākt legālu Rīgas padomes un LSD darbības turpināšanu, kad tas neizdevās, pārgāja nelegālā stāvoklī. 1918. gada jūnijā viņš devās uz Maskavu, kur piedalījās [[Kreiso sociālistu revolucionāru sacelšanās|kreiso eseru dumpja]] apspiešanā, kļuva par [[Krievijas SFPR]] Revolucionārās Austrumu frontes kara padomes locekli. 1919. gadā atgriezās Latvijā, kur bija [[Latvijas SPR]] Komisāru padomes priekšsēdētāja biedrs (1919). Pēc tam [[Sarkanā armija|Sarkanās Armijas]] Galvenā štāba komisārs, Krievijas SFPR Revolucionārā kara tribunāla priekšsēdētājs (1920). [[Poļu—padomju karš|Poļu—padomju kara]] (1919—1921) laikā no 1920. gada 17. augusta līdz 2. septembrim [[Minska|Minskā]] vadīja Padomju Krievijas delegāciju nesekmīgajās pamiera sarunās ar [[Polijas Otrā republika|Poliju]], pieprasot tai izformēt savu armiju un atteikties no tās austrumu teritorijām. Pēc 1921. gada strādāja saimnieciskā darbā, rakstīja apcerējumus par [[latviešu strēlnieki]]em Krievijas Pilsoņu karā. 1937. gada 16. jūlijā, [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, kad notika [[NKVD "Latviešu operācija"]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://vip.latnet.lv/lpra/nac_oper.htm |title=Ruta Ozoliņa. Nacionālās operācijas. (no dokumentu krājuma "Latviešu Saraksti") |access-date={{dat|2012|08|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130705225436/http://vip.latnet.lv/lpra/nac_oper.htm |archivedate={{dat|2013|07|05||bez}} }}</ref> Daniševski apcietināja, apsūdzēja par dalību «latviešu fašistiski teroristiskā spiegu organizācijā» un pēc ilgstošām pratināšanām nošāva 1938. gada 8. janvārī [[Valsts drošības komiteja|NKVD]] [[Komunarka (poligons)|palīgsaimniecībā "Komunarka"]] pie Maskavas.<ref>[http://www.memo.ru/memory/communarka/index.htm Расстрельные списки Коммунарки. \\ Общество «Мемориал».] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130928013704/http://www.memo.ru/memory/communarka/index.htm |date={{dat|2013|09|28||bez}} }}: Данишевский Карл Христианович. Род.1884, Любленский уезд (Латвия); латыш, член ВКП(б), обр. незаконченное высшее, нач."Главюгзаплес" Наркомлеса СССР, прож. в Москве: ул.Кузнецкий Мост, д.6, кв.14. Арест. 16.07.1937. Приговорен ВКВС СССР 8.01.1938 по обв. в участии в к.-р. террористической организации. Расстрелян 8.01.1938. Реабилитирован 18.07.1956.</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://vip.latnet.lv/lpra/m_kaplauki.htm |title=Ruta Ozoliņa. Maskavas kapu lauki (no dokumentu krājuma "Latviešu Saraksti") |access-date={{dat|2012|07|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110604140520/http://vip.latnet.lv/lpra/m_kaplauki.htm |archivedate={{dat|2011|06|04||bez}} }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Daniszevskis, Julijs}} [[Kategorija:Jelgavas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas brīvības cīņas]] [[Kategorija:Latvijas sociāldemokrāti]] [[Kategorija:Marksisti]] [[Kategorija:Krievijas pilsoņu kara dalībnieki]] [[Kategorija:Krievijas latvieši]] [[Kategorija:Latviešu revolucionāri]] [[Kategorija:Komunarkas poligonā nošautie un apraktie]] 8bgbtyrptlacxrsct2x02e9egia76t1 0 195693 4457226 4456815 2026-04-21T19:50:48Z Jaunais Strēlnieks 127483 4457226 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|komunistu un padomju virsnieku|Jānis Bērziņš|Jānis Bērziņš}} {{Personas infokaste | platums = | vārds = Jānis Bērziņš | vārds_orig = (Pēteris Ķuzis) | attēls = Pēteris Ķuzis.jpg | att_izmērs = 150px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1889 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 13 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Rīgas apriņķis|Zaubes pagasts|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1938 | m_mēnesis = 07 | m_diena = 29 | m_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Maskavas apgabals|Komunarkas poligons|td=Krievija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = jā | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[Attēls:RKKA collar small army commissar 2nd rank.svg|55px]]<br />[[Otrā ranga armijas komisārs]] | dienesta_laiks = 1917 — 1937 | valsts = {{flaga|Krievija|1917}} [[Krievijas SFPR]]<br />{{flaga|Latvija|LSPR}} [[Latvijas SPR]]<br />{{URS}} | struktūra = [[sauszemes bruņotie spēki]], [[militārā izlūkošana]] | vienība = | nodarbošanās = | komandēja = [[Galvenā izlūkošanas pārvalde (PSRS)|PSRS militārais izlūkdienests]] | kaujas = [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcija]]<br />[[Pirmais pasaules karš]]<br />[[Februāra revolūcija]]<br />[[Oktobra revolūcija]]<br />[[Krievijas pilsoņu karš]]<br />[[Latvijas Neatkarības karš]]<br />[[Spānijas pilsoņu karš]] | apbalvojumi = [[Ļeņina ordenis]]<br />[[Sarkanā Karoga ordenis]] (2)<br />[[Sarkanās Zvaigznes ordenis]] | cits_darbs = }} }} '''Jānis Bērziņš''' ({{val|ru|Ян Ка́рлович Бе́рзин}}; dzimis '''Pēteris Ķuzis'''; 1889—1938), bija [[Latvieši|latviešu]] komunists un profesionāls revolucionārs. [[Galvenā izlūkošanas pārvalde (PSRS)|PSRS militārā izlūkdienesta]] vadītājs (1924—1935, 1937), rezidentūras (spiegu tīkla) veidotājs un slepeno operāciju vadītājs, kā galvenais militārais konsultants piedalījies [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu karā]]. == Dzīvesgājums == Dzimis [[1889]]. gada 13. novembrī kā '''Pēteris Ķuzis''' [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] [[Zaubes pagasts|Jaunpils (Zaubes) pagasta]]<ref>Latvijas revolucionāro cīnītāju piemiņas grāmata.- R.: Avots, 1983. — 1.sējums. — 2.daļa. — 162.—163. lpp.</ref> "Kliģenē" zemnieka Jāņa Ķuža ģimenē. Mācījās [[Baltijas skolotāju seminārs|Baltijas Skolotāju seminārā]] [[Kuldīga|Kuldīgā]], [[1905. gada revolūcija]]s laikā iestājās [[LSDSP vēsture|LSDSP]] [[Madliena|Madlienas]] organizācijas pulciņā "Sprigulis", kaujinieku grupas sastāvā piedalījās uzbrukumā [[Soda ekspedīcija|soda ekspedīcijas]] [[Kazaki|kazakiem]] Jaunpils muižā. 1907. gadā viņu apcietināja un kara tiesa [[Tallina|Tallinā]] viņam piesprieda astoņu gadu cietumsodu, ko nepilngadības dēļ samazināja līdz diviem gadiem. 1909. gadā darbojās LSD [[Rīga|Rīgas]] organizācijā. 1911. gadā Ķuzi atkārtoti apcietināja un izsūtīja uz [[Irkutskas guberņa|Irkutskas guberņu]], no kurienes 1914. gadā viņš aizbēga un ar pieņemtu vārdu '''Jānis Bērziņš''' nelegāli dzīvoja Rīgā, [[Pleskava|Pleskavā]] un [[Petrograda|Petrogradā]] līdz [[Februāra revolūcija]]i, kad strādāja par laikraksta "Proletariāta Cīņa" redaktoru. [[Oktobra revolūcija]]s laikā Bērziņš (Ķuzis) bija [[Sanktpēterburga|Petrogradas]] komitejas loceklis. Jau 1917. gada decembrī sāka darboties [[Viskrievijas Ārkārtas komisija|Viskrievijas ārkārtas komisijā cīņai pret kontrrevolūciju un sabotāžu]] (čekā). 1919. gada janvārī atgriezās Latvijā un bija [[Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika|LSPR]] Iekšlietu komisāra vietnieks, vēlāk [[15. armija (KSFPR)|15. armijas]] [[Īpašā nodaļa|Īpašās nodaļas]] priekšnieks. No 1920. gada decembra strādāja [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] [[Galvenā izlūkošanas pārvalde (PSRS)|Izlūkošanas pārvaldē]], mācījās Sociālistiskajā akadēmijā (1921). 1924. gada martā Bērziņu (Ķuzi) iecēla par [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] štāba [[Galvenā izlūkošanas pārvalde (PSRS)|4. (izlūkošanas) pārvaldes]] priekšnieku, viņa vadībā tika izveidots padomju ārējās izlūkošanas dienests. 1935. gadā viņu atcēla no amata un nozīmēja par [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] armijas pavēlnieka vietnieku. 1936. un 1937. gadā viņš bija [[Spānijas Otrā republika|Spānijas republikāņu]] armijas galvenais militārais padomnieks. 1937. gada jūnijā viņš atgriezās [[PSRS]] un tika atjaunots armijas Izlūkošanas pārvaldes priekšnieka amatā, tomēr jau 1. augustā viņu atstādināja un [[NKVD "Latviešu operācija"|''NKVD'' "Latviešu operācijas"]] ietvaros 27. novembrī apcietināja sakarā ar apsūdzību "[[Trockis|trockistiskā]] [[Antisovetisms|pretpadomju]] teroristiskā darbībā". Nāvessodu izpildīja [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie Maskavas 1938. gada 29. jūlijā.<ref>[http://www.memo.ru/memory/communarka/index.htm Расстрельные списки Коммунарки. \\ Общество «Мемориал».]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bērziņš, Jānis}} [[Kategorija:Cēsu novadā dzimušie]] [[Kategorija:PSRS militārpersonas]] [[Kategorija:Marksisti]] [[Kategorija:Komunisti]] [[Kategorija:Krievijas latvieši]] [[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Sarkanās Zvaigznes ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Latviešu revolucionāri]] [[Kategorija:Komunarkas poligonā nošautie un apraktie]] qqf19utc6zhteuj5224w91t3s1l9i7z 4457351 4457226 2026-04-22T07:08:11Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457351 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|komunistu un padomju virsnieku|Jānis Bērziņš|Jānis Bērziņš}} {{Personas infokaste | platums = | vārds = Jānis Bērziņš | vārds_orig = (Pēteris Ķuzis) | attēls = Pēteris Ķuzis.jpg | att_izmērs = 150px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1889 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 13 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Rīgas apriņķis|Zaubes pagasts|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1938 | m_mēnesis = 07 | m_diena = 29 | m_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Maskavas apgabals|Komunarkas poligons|td=Krievija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = jā | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[Attēls:RKKA collar small army commissar 2nd rank.svg|55px]]<br />[[Otrā ranga armijas komisārs]] | dienesta_laiks = 1917 — 1937 | valsts = {{flaga|Krievija|1917}} [[Krievijas SFPR]]<br />{{flaga|Latvija|LSPR}} [[Latvijas SPR]]<br />{{URS}} | struktūra = [[sauszemes bruņotie spēki]], [[militārā izlūkošana]] | vienība = | nodarbošanās = | komandēja = [[Galvenā izlūkošanas pārvalde (PSRS)|PSRS militārais izlūkdienests]] | kaujas = [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcija]]<br />[[Pirmais pasaules karš]]<br />[[Februāra revolūcija]]<br />[[Oktobra revolūcija]]<br />[[Krievijas pilsoņu karš]]<br />[[Latvijas Neatkarības karš]]<br />[[Spānijas pilsoņu karš]] | apbalvojumi = [[Ļeņina ordenis]]<br />[[Sarkanā Karoga ordenis]] (2)<br />[[Sarkanās Zvaigznes ordenis]] | cits_darbs = }} }} '''Jānis Bērziņš''' ({{val|ru|Ян Ка́рлович Бе́рзин}}; dzimis '''Pēteris Ķuzis'''; 1889—1938), bija [[Latvieši|latviešu]] komunists un profesionāls revolucionārs. [[Galvenā izlūkošanas pārvalde (PSRS)|PSRS militārā izlūkdienesta]] vadītājs (1924—1935, 1937), rezidentūras (spiegu tīkla) veidotājs un slepeno operāciju vadītājs, kā galvenais militārais konsultants piedalījies [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu karā]]. == Dzīvesgājums == Dzimis [[1889]]. gada 13. novembrī kā '''Pēteris Ķuzis''' [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] [[Zaubes pagasts|Jaunpils (Zaubes) pagasta]]<ref>Latvijas revolucionāro cīnītāju piemiņas grāmata.- R.: Avots, 1983. — 1.sējums. — 2.daļa. — 162.—163. lpp.</ref> "Kliģenē" zemnieka Jāņa Ķuža ģimenē. Mācījās [[Baltijas skolotāju seminārs|Baltijas Skolotāju seminārā]] [[Kuldīga|Kuldīgā]], [[1905. gada revolūcija]]s laikā iestājās [[LSDSP vēsture|LSDSP]] [[Madliena|Madlienas]] organizācijas pulciņā "Sprigulis", kaujinieku grupas sastāvā piedalījās uzbrukumā [[Soda ekspedīcija|soda ekspedīcijas]] [[Kazaki|kazakiem]] Jaunpils muižā. 1907. gadā viņu apcietināja un kara tiesa [[Tallina|Tallinā]] viņam piesprieda astoņu gadu cietumsodu, ko nepilngadības dēļ samazināja līdz diviem gadiem. 1909. gadā darbojās LSD [[Rīga|Rīgas]] organizācijā. 1911. gadā Ķuzi atkārtoti apcietināja un izsūtīja uz [[Irkutskas guberņa|Irkutskas guberņu]], no kurienes 1914. gadā viņš aizbēga un ar pieņemtu vārdu '''Jānis Bērziņš''' nelegāli dzīvoja Rīgā, [[Pleskava|Pleskavā]] un [[Petrograda|Petrogradā]] līdz [[Februāra revolūcija]]i, kad strādāja par laikraksta "Proletariāta Cīņa" redaktoru. [[Oktobra revolūcija]]s laikā Bērziņš (Ķuzis) bija [[Sanktpēterburga|Petrogradas]] komitejas loceklis. Jau 1917. gada decembrī sāka darboties [[Viskrievijas Ārkārtas komisija|Viskrievijas ārkārtas komisijā cīņai pret kontrrevolūciju un sabotāžu]] (čekā). 1919. gada janvārī atgriezās Latvijā un bija [[Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika|LSPR]] Iekšlietu komisāra vietnieks, vēlāk [[15. armija (KSFPR)|15. armijas]] [[Īpašā nodaļa|Īpašās nodaļas]] priekšnieks. No 1920. gada decembra strādāja [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] [[Galvenā izlūkošanas pārvalde (PSRS)|Izlūkošanas pārvaldē]], mācījās Sociālistiskajā akadēmijā (1921). 1924. gada martā Bērziņu (Ķuzi) iecēla par [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] štāba [[Galvenā izlūkošanas pārvalde (PSRS)|4. (izlūkošanas) pārvaldes]] priekšnieku, viņa vadībā tika izveidots padomju ārējās izlūkošanas dienests. 1935. gadā viņu atcēla no amata un nozīmēja par [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] armijas pavēlnieka vietnieku. 1936. un 1937. gadā viņš bija [[Spānijas Otrā republika|Spānijas republikāņu]] armijas galvenais militārais padomnieks. 1937. gada jūnijā viņš atgriezās [[PSRS]] un tika atjaunots armijas Izlūkošanas pārvaldes priekšnieka amatā, tomēr jau 1. augustā viņu atstādināja un [[NKVD "Latviešu operācija"|''NKVD'' "Latviešu operācijas"]] ietvaros 27. novembrī apcietināja sakarā ar apsūdzību "[[Trockis|trockistiskā]] [[Antisovetisms|pretpadomju]] teroristiskā darbībā". Nāvessodu izpildīja [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie Maskavas 1938. gada 29. jūlijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.memo.ru/memory/communarka/index.htm |title=Расстрельные списки Коммунарки. \\ Общество «Мемориал». |access-date={{dat|2012|08|06||bez}} |archive-date={{dat|2013|09|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130928013704/http://www.memo.ru/memory/communarka/index.htm }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bērziņš, Jānis}} [[Kategorija:Cēsu novadā dzimušie]] [[Kategorija:PSRS militārpersonas]] [[Kategorija:Marksisti]] [[Kategorija:Komunisti]] [[Kategorija:Krievijas latvieši]] [[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Sarkanās Zvaigznes ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Latviešu revolucionāri]] [[Kategorija:Komunarkas poligonā nošautie un apraktie]] 9ao021lrp3f4h9whqpf86yf7rejkq6z 0 200755 4457310 4306490 2026-04-22T05:03:45Z Meistars Joda 781 4457310 wikitext text/x-wiki {{atsauces+}} {{Personas infokaste | platums = | vārds = Rūperts Šeldreiks | vārds_orig = ''Rupert Sheldrake'' | attēls = Sheldrake TASC2008.JPG | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = {{Dzimšanas datums un vecums|1942|06|28}} | dz_vieta = [[Ņūarka pie Trentas]], [[Notingemšīra]] | m_dat_alt = | m_gads = | m_vieta = | tautība = [[Angļi|anglis]] }} '''Rūperts Šeldreiks''' ({{val|en|Rupert Sheldrake}}; dzimis {{dat|1942|6|28}}) ir [[Angļi|angļu]] [[zinātnieks]], [[Bioloģija|biologs]] un [[Parapsiholoģija|parapsihologs]], strīdīgu formas cēlonības hipotēžu, [[morfoģenētiskais lauks|morfoģenētisko lauku]] popularizētājs. == Biogrāfija == Rūperts Šeldreiks dzimis [[Notingemšīra|Notingemšīrā]], studējis bioloģiju [[Kembridžas Universitāte|Kembridžas Universitātē]] un mācījies [[Hārvarda Universitāte|Hārvarda Universitātē]]. No 1974. gada līdz 1985. gadam strādāja [[Haidarābādu]], [[Āndhra Pradēša|Āndhra Pradēšā]], [[Indija|Indiā]] par [[Augi|augu]] [[Fizioloģija|fiziologu]]. == Darbi un ietekme == Šeldreiks ir savos [[pētnieks|pētījumos]] kā [[Bioķīmija|bioķīmiķis]] nonācis līdz secinājumiem par [[morfiskais lauks|morfiskajiem laukiem]], kas, viņaprāt, ir kā paraugi [[daba]]s formām. “Visi dzīvnieki un augi veido un papildina savas [[suga]]s kolektīvo atmiņu, arī [[kristāls|kristāli]] un [[molekula]]s ievēro sev līdzīgajiem piemītošos ieradumus. Kosmiskā [[evolūcija]] apvieno ieražu un radošuma saspēli.” {{fact}} Rūperts Šeldreiks piedāvā strīdīgu [[hipotēze|hipotēzi]]. Piemēram, izskaidrojumu – ja [[žurka]]s vienā [[laboratorija|laboratorijā]] atklāj risinājumu [[labirints|labirintam]], kādēļ citā vietā citas žurkas šo pašu labirintu spēj iziet daudz ātrāk un šo procesu sauc par [[morfiskā rezonanse|morfisko rezonansi]], apgalvodams, ka arī tas, kādu formu pieņem kristāli, ir drīzāk [[ieradums]], nevis stingrs [[fizika]]s likums. ==Slava un kritika== Ārsts reanimatologs [[Pēteris Kļava]]: Ruperts Šeldreiks pabaros prātu ar apbrīnojamo intelekta degvielu.” Prestižais angļu zinātniskais žurnāls ''Nature'' nosodīja Šeldreika grāmatu "Jaunā dzīves zinātne" rakstā "Grāmata sadedzināšanai". {{fact}} ==Darbi latviešu tulkojumos== *{{Grāmatas atsauce|last = |first= |authorlink= |title= Jaunā dzīves zinātne|language=Latvian, English |publisher=Jumava |location=Rīga |series= |year=2012 |isbn=978-9934-11-116-7 }} *{{Grāmatas atsauce|last = |first= |authorlink= |title= Septiņi eksperimenti, kas varētu mainīt pasauli|language= |publisher=Jumava |location=Rīga |series= |year= |isbn= 9789934110108 }} ==Bibliogrāfija (nepilna)== * The Science Delusion: Freeing the spirit of enquiry, London: Coronet, 2012. {{ISBN|978-1-4447-2795-1}}. * Dogs That Know When Their Owners Are Coming Home, {{ISBN|978-0-609-80533-6}} * ''A New Science of Life: the hypothesis of formative causation'', Los Angeles, CA: J.P. Tarcher, 1981 (second edition 1985, third edition 2009). {{ISBN|978-1-84831-042-1}}. * ''The Presence of the Past: morphic resonance and the habits of nature'', New York, NY: Times Books, 1988. {{ISBN|0-8129-1666-2}}. * ''The Rebirth of Nature: the greening of science and God'', New York, NY: Bantam Books, 1991. {{ISBN|0-553-07105-X}}. * ''Seven Experiments That Could Change the World: a do-it-yourself guide to revolutionary science'', New York, NY: Riverhead Books, 1995. {{ISBN|1-57322-014-0}}. * ''The Sense of Being Stared At: and other aspects of the extended mind'', New York, NY: Crown Publishers, 2003. {{ISBN|0-609-60807-X}}. == Skatīt arī == * [[Parapsiholoģija]] * [[Bioķīmija]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://web.archive.org/web/20131214140134/http://www.sheldrake.org/homepage.html Šeldreika mājaslapa] {{en ikona}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Šeldreiks, Rūperts}} [[Kategorija:1942. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Notingemšīrā dzimušie]] [[Kategorija:Angļu biologi]] [[Kategorija:Anglijas zinātniskās fantastikas rakstnieki]] 75ki82sld1duh8z4h1i0gcq5o25zc35 0 210496 4457322 4448657 2026-04-22T05:41:14Z Kikos 3705 /* Seņūnijas */ 4457322 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name =Panevēžas rajona pašvaldība | official_name = ''Panevėžio rajono savivaldybė'' | image_skyline = Burveliai5.JPG | imagesize = | image_caption = Burveļu elkukalns | settlement_type = [[Lietuvas administratīvais iedalījums|pašvaldība]] | total_type = Kopā | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | image_map = Panevezys district in Lithuania.svg | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Panevēžas apriņķis]] | area_total_km2 = 2178 | population_total = 35422 | population_as_of = 2025 | population_density_km2 = auto | coor_pinpoint = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | seat_type = Centrs | seat = [[Panevēža]] (neietilpst pašvaldībā) | parts_type = Administratīvais iedalījums | parts = 12 | p1 = [[Karsakišķu seņūnija]] | p2 = [[Kreķenavas seņūnija]] | p3 = [[Miežišķu seņūnija]] | p4 = [[Naujamiestes seņūnija]] | p5 = [[Paistres seņūnija]] | p6 = [[Panevēžas seņūnija]] | p7 = [[Raguvas seņūnija]] | p8 = [[Ramīgalas seņūnija]] | p9 = [[Smilģu seņūnija]] | p10 = [[Upītes seņūnija]] | p11 = [[Vadokļu seņūnija]] | p12 = [[Velžu seņūnija]] | population_blank02_title = etniskais sastāvs | population_blank02 = [[lietuvieši]] (97,6%) | website = {{URL|http://www.panrs.lt/}} }} '''Panevēžas rajona pašvaldība''' ({{val|lt|Panevėžio rajono savivaldybė}}) ir viena no [[Lietuva]]s [[Lietuvas pašvaldības|pašvaldībām]]. Atrodas [[Panevēžas apriņķis|Panevēžas apriņķī]], vēsturiskajā [[Aukštaitija]]s novadā. Tā robežojas ar [[Pasvales rajona pašvaldība|Pasvales rajona]], [[Biržu rajona pašvaldība|Biržu rajona]],[[Kupišķu rajona pašvaldība|Kupišķu rajona]], [[Anīkšču rajona pašvaldība|Anīkšču rajona]], [[Ukmerģes rajona pašvaldība|Ukmerģes rajona]], [[Ķēdaiņu rajona pašvaldība|Ķēdaiņu rajona]], [[Radvilišķu rajona pašvaldība|Radvilišķu rajona]] un [[Pakrojas rajona pašvaldība|Pakrojas rajona pašvaldībām]], bet [[Panevēža]]s pilsēta ir [[anklāvs]] apriņķa teritorijā. == Seņūnijas == {| class="wikitable sortable" |+ !Seņūnija !Centrs !Iedzīvotāji !Platība !Pilsēta !Miesti !Ciemi |- |[[Karsaķišķu seņūnija]] |[[Karsaķišķi]] |2473 |305,55 |– |[[Ģeleži]] | |- |[[Kreķenavas seņūnija]] |[[Kreķenava]] |3526 |298,9 |– |[[Kreķenava]] | |- |[[Miežišķu seņūnija]] |[[Miežišķi]] |2008 |209,01 |– |[[Miežišķi]] | |- |[[Naujamiesta seņūnija]] |[[Naujamieste]] |2320 |136,74 |– |[[Naujamieste]] | |- |[[Paīstres seņūnija]] |[[Paīstre]] |2388 |163,8 |– |– | |- |[[Panevēžas seņūnija]] |[[Panevēža]] |7583 |169,52 |– |– | |- |[[Raguvas seņūnija]] |[[Raguva]] |1243 |94,69 |– |[[Raguva]], [[Šili]] | |- |[[Ramīgalas seņūnija]] |[[Ramīgala]] |2871 |237,24 |[[Ramīgala]] |– | |- |[[Smiļģu seņūnija]] |[[Smiļģi]] |1423 |130,73 |– |[[Smiļģi]] | |- |[[Upītes seņūnija]] |[[Upīte (Lietuva)|Upīte]] |1301 |115,3 |– |– | |- |[[Vadokļu seņūnija]] |[[Vadokļi]] |1529 |168,31 |– |[[Vadokļi]] | |- |[[Velžas seņūnija]] |[[Velža]] |6761 |147,3 |– |– | |} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Lietuva-aizmetnis}} {{Lietuvas pašvaldības}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Panevēžas rajona pašvaldība| ]] c9ofk8sx5znyoazti4guf6yhhqp48iu 0 217668 4457072 4360590 2026-04-21T12:24:28Z Ivario 51458 4457072 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Bukultu pils 16.gs.jpg|thumb|200 px|Bukultu pils plāns uz upes salas (Zviedrijas Valsts arhīvs, 16. gs.)]] [[Attēls:Bukultu pils 16. gadsimtā.JPG|thumb|200px|Bukultu pils stilizēts attēls 16. gadsimtā.]] [[Attēls:Bukultu pilsdrupu kalniņš 18. gs.jpg|thumb|200 px|Skats uz Bukultu pilsdrupu vietu 18. gs.]] [[Attēls:Bukultu dzirnavas.jpg|thumb|200 px|Bukultu dzirnavas pirms Otrā pasaules kara]] '''Bukultu viduslaiku pils''' ({{val-la|Novum Molendinum}}, {{val-de|Schloß Neuermühlen}}) jeb '''Ādažu pils''' bija [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] nocietinājums uz Rīgas-Ādažu ceļa pie dzirnavu tilta pāri Bukultu strautam jeb Bērzupītei. Viduslaiku pils vieta tagad atrodas [[Rīga]]s [[Bukulti (Rīga)|Bukultu apkaimē]] uzkalniņā [[Juglas kanāls|Juglas kanāla]] ziemeļu krastā, [[Jaunciema gatve|Jaunciema gatves]] un [[Vadžu iela|Vadžu ielas]] krustojumā. == Pils apraksts == [[Karls fon Lēviss of Menārs|K. Lēvisa of Menāra]] grāmatā “Seno Livonijas piļu leksikons” ir minēts, ka pils celtniecība noritēja divās kārtās. Sākotnēji konventa tipa pils bija kvadrāta formas ar četriem korpusiem apkārt iekšējam pagalmam un vārtiem ziemeļrietumu pusē. Pēc šaujamieroču parādīšanās papildus uzbūvēja vēl divus apaļos torņus pils austrumu un rietumu stūros. Ziemeļu pusē bija kvadrātveidīgais tornis, kas apsargāja galveno ieeju. == Vēsture == Pils atradās stratēģiski svarīgā vietā, kur Lielais ceļš ({{val-la|Via magna}}), kas veda no Rīgas uz [[Gauja]]s ielejas pilīm, šķērsoja mitrāju starp [[Juglas ezers|Juglas]] un [[Ķīšezers|Ķīšezeru]]. [[Livonijas pilsoņu karš|Livonijas pilsoņu kara]] sākumā Livonijas ordenis 1297. gadā uzcēla mūra pili ar ūdens dzirnavām. Tā kā [[Daugavgrīvas klosteris|Daugavgrīvas klostera]] mūki pie [[Mīlgrāvis (kanāls)|Mīlgrāvja]] jau bija ierīkojuši ūdens dzirnavas, tad šīs sāka saukt par Jaunajām dzirnavām. 1298. gada 29. jūnijā apvienotais Rīgas un Lietuvas karaspēks uzbruka pilij, bet [[Kauja pie Bukultiem|Kaujā pie Bukultiem]] cieta lielu sakāvi un bojā gāja ap 400 rīdzinieku. 1334. gadā lietuviešu karaspēks pa ceļam uz Siguldu atkal bez sekmēm uzbruka Bukultu pilij. 1482. gada 17. janvārī šeit notika rīdzinieku kavalērijas kauja pret ordeņa vasaļiem, kurā piedalījās aptuveni 500 – 600 karavīru. 1491. gadā ordeņa landmaršals [[Valters fon Pletenbergs]] pie Bukultu pils pieveica Rīgas karaspēku un [[Valmiera]]s [[Livonijas landtāgs|landtāgā]] piespieda parakstīt miera līgumu. Laika gaitā ap pili izveidojās neliels ciematiņš un baznīca. [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā 1559. gada sākumā [[Krievijas cariste]]s armija nodedzināja dzirnavas un pili, bet Rīgai neuzbruka. Pēc kara beigām 1586. gadā pili atjaunoja un šeit notika Livonijas bruņinieku sapulce. [[Polijas-Zviedrijas karš (1600-1629)|Polijas-Zviedrijas kara (1600-1629)]] laikā pils atkal tika nopostīta un 1624. gadā [[Zviedru Vidzeme]]s revīzija konstatēja, ka izmantojami bija palikuši vienīgi pagrabi. [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā 1656. gadā pili atkal iznīcināja. [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] sākumā [[Rīgas aplenkums (1700)|Rīgas aplenkuma]] laikā tajā izveidoja sakšu karaspēka nometni. 1706. gadā šeit tika ierīkots mācību laukums, kuru izmantoja spridzināšanas treniņiem. Akmeņu pārpalikumi tika izmantoti [[Ādažu baznīca]]s būvei tagadējā [[Baltezers (Ādažu novads)|Baltezerā]] (1772-1775). Vēl 1798. gada attēlā redzamas nelielas drupas uzkalniņā pie dzirnavām. Pēc vietējo zemnieku lūguma 1894. gadā dzirnavas slēdza, jo dzirnavu dīķis nopludināja viņu laukus. Kādu laiku šeit bija kokzāģētava, kas tika slēgta 1910. gadā. Pēc Otrā pasaules kara šajā teritorijā atradās Padomju armijas daļa un šī vieta tika izpostīta pilnībā, jo nebija ierakstīta aizsargājamo objektu sarakstos.<ref>[http://www.ambermarks.com/_Pieminekli/IsieApraksti/Riga/Bukulti/Adazu_vid_pils.htm Ādažu pils]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ambermarks.com/_Pieminekli/IsieApraksti/Riga/Bukulti/Adazu_vid_pils.htm|title=Ādažu ordeņpils|website=www.ambermarks.com|access-date=2026-04-21}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * Armin Tuulse. [https://dspace.utlib.ee/dspace/bitstream/handle/10062/20775/verhandlung_33_1942.pdf Die Burgen in Estland und Lettland] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210826160622/https://dspace.ut.ee/bitstream/handle/10062/20775/verhandlung_33_1942.pdf |date={{dat|2021|08|26||bez}} }}. Dorpater Estnischer Verlag, 1942 {{de ikona}} {{Latvijas viduslaiku pilis}} {{coord|57|00|18|N|24|15|46|E|display=title|region:LV_type:landmark}} [[Kategorija:Livonijas ordeņa pilis]] [[Kategorija:Viduslaiku pilis Latvijā]] [[Kategorija:Bukulti]] c9hl7134m0kk424bn9tr0urc45v3byp 4 221114 4457341 4045114 2026-04-22T07:02:19Z Biafra 13794 4457341 wikitext text/x-wiki <noinclude>{{../doc}}</noinclude> <!-- Only uncomment ONE image at a time --> <div style="float:right;margin-left:0.5em"> [[Attēls:Benedykt XVI (2010-10-17) 4.jpg|150x150px|Benedikts XVI]] </div> * [[1775. gads|1775]]. — ar kaujām pie Leksingtonas un Konkordas sākās [[ASV Neatkarības karš]]. * [[1896. gads|1896]]. — notika pirmās [[riteņbraukšana]]s sacensības [[Parīze-Rubē]] * [[1995. gads|1995]]. — [[Oklahomasitija|Oklahomasitijā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] notika sprādziens federālajā ēkā, bojā gāja 168 cilvēki. * [[1999. gads|1999]]. — [[Vācija]]s [[Bundestāgs]] atgriezās [[Berlīne|Berlīnē]]. * [[2005. gads|2005]]. — par 265. [[pāvests|pāvestu]] kļuva [[vācietis]] [[Benedikts XVI]] <small>(attēlā)</small>, kad par viņu nobalsoja [[Romas katoļu baznīca|Romas katoļu]] kardinālu konklāvs. {{Izmeklēta notikuma kājene|Month=April|Day=19}} <noinclude> [[Kategorija:Izmeklēti notikumi pēc datuma|4-19]] </noinclude> 8z1djefqy6e58g2yjtbh9erz7g8lxcq 4 221220 4457342 2437154 2026-04-22T07:03:00Z Biafra 13794 4457342 wikitext text/x-wiki <noinclude>{{../doc}}</noinclude> <!-- Only uncomment ONE image at a time --> <div style="float:right;margin-left:0.5em"> [[Attēls:Deepwater Horizon oil spill - May 24, 2010.jpg|150x150px|Naftas noplūde Meksikas līcī]] </div> * [[1792. gads|1792]]. — [[Francija]] pieteica karu [[Austrija]]i, sākot [[Franču revolūcija]]s karus. * [[1918. gads|1918]]. — [[Manfrēds fon Rihthofens]], zināms kā Sarkanais Barons, notrieca savu 79. un 80. upuri, pēdējās viņa uzvaras pirms nāves nākamajā dienā. * [[1945. gads|1945]]. — [[Otrais pasaules karš]]: [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] spēki ieņēma [[Leipciga|Leipcigu]]. * [[1999. gads|1999]]. — [[Kolumbainas vidusskolas slaktiņš|apšaude Kolumbainas vidusskolā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]: 2 skolēni nošāva 12 skolas biedrus un 1 skolotāju, ievainoja 24. * [[2010. gads|2010]]. — [[Meksikas līcis|Meksikas līcī]] eksplodēja ''Deepwater Horizon'' urbšanas platforma, nogalinot vienpadsmit strādniekus un uzsākt [[2010. gada Meksikas līča naftas izplūdums|naftas noplūdi]] <small>(attēlā)</small>, kura ilga sešus mēnešus. {{Izmeklēta notikuma kājene|Month=April|Day=20}} <noinclude> [[Kategorija:Izmeklēti notikumi pēc datuma|4-20]] </noinclude> 0dfxqkll0wi6xk4g6ho2caoydl22axb 4 221316 4457343 2437156 2026-04-22T07:04:51Z Biafra 13794 mums būtiskāks un kopumā jēdzīgāks fakts, mainu arī attēlu. 4457343 wikitext text/x-wiki <noinclude>{{../doc}}</noinclude> <!-- Only uncomment ONE image at a time --> <div style="float:right;margin-left:0.5em"> [[Attēls:Dzhokhar Dudaev.jpg|150x150px|Krag-Jørgensen šautene]] </div> * [[1509. gads|1509]]. — pēc [[Henrijs VIII Tjudors|Henrija VII]] nāves [[Anglijas karalis|Anglijas tronī]] viņu nomainīja dēls [[Henrijs VIII Tjudors|Henrijs VIII]]. * [[1944. gads|1944]]. — sievietes [[Francija|Francijā]] ieguva vēlēšanas tiesības. * [[1960. gads|1960]]. — oficiāli atklāta [[Brazīlija]]s jaunā galvaspilsēta [[Brazilja]]. * [[1987. gads|1987]]. — [[Tamilu tīģeri]] tika vainoti par sprādziena sarīkošanu [[Šrilanka]]s pilsētā [[Kolombo]], nogalinot 106 cilvēkus. * [[1996. gads|1996]]. — [[Pirmais Čečenijas karš]]: [[Krievija]]s karaspēks ar aviācijas raķešu triecienu nogalināja pirmo [[Čečenijas Republika]]s [[Čečenijas prezidents|prezidentu]] [[Džohars Dudajevs|Džoharu Dudajevu]] <small>(attēlā)</small>. {{Izmeklēta notikuma kājene|Month=April|Day=21}} <noinclude> [[Kategorija:Izmeklēti notikumi pēc datuma|4-21]] </noinclude> hip9go4gkhxo4nienc1no1szmehmq0p 0 228683 4457372 4267778 2026-04-22T08:33:12Z Biafra 13794 atj. 4457372 wikitext text/x-wiki {{Starptautiska vieglatlētikas turnīra infokaste |Nosaukums=Bostonas maratons |Logo=Looking west. Downtown Natick, MA.jpg |Izmērs=300px |Name= maratons |Norises vieta={{vieta|ASV|Bostona}} |Laiks=parasti trešā aprīļa pirmdiena (Patriotu diena) |Tips=urbānā skriešana |Dalībnieki= |Disciplīnas=[[maratons]], [[pusmaratons]], 5 km, |Rekordi= '''Maratons:'''<br /> Vīriešu: '''2:01:52''' (2026)<br />{{flaga|Kenija}} [[Džons Korirs]]<br /> Sieviešu: '''2:17:22''' (2025)<br />{{flagicon|KEN}} [[Šārona Lokedi]]<br /> '''Pusmaratons:'''<br /> Vīriešu: Sieviešu: |Optional caption=2006. gada Bostonas maratons Neitikas pilsētā |atjaunots=22.04.2026.}} '''Bostonas maratons''' ir ikgadējs [[maratons]], kas kopš 1897. gada notiek [[Bostona|Bostonā]], [[Masačūsetsa|Masačūsetsā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Tas katru gadu notiek aprīļa trešajā pirmdienā, kas Masačūsetsā ir pazīstama kā Patriotu diena. Bostonas maratons ir vecākais ikgadējais maratons, tāpat šīs ir vienas no vislabāk pazīstamākajām šosejas skriešanas sacensībām. Tas ir otrs nozīmīgākais sporta pasākums ASV pēc atspoguļojuma medijos (pēc [[Superkauss|Superkausa]] izcīņas).<ref name="diena">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/sodien-laikraksta/mekle-bostonas-spridzinataju-14003750|title=Meklē Bostonas spridzinātāju|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2013|7|8||bez}}}}</ref> Bostonas maratons ietilpst ''World Marathon Majors'' sacensību seriālā. Kopš 1897. gada to rīko Bostonas vieglatlētikas asociācija. Maratonā piedalās gan profesionāļi, gan amatieri. Maratonā uzvaru nav guvis neviens [[Latvija]]s pārstāvis. 2013. gada maratona laikā notika [[Sprādzieni 2013. gada Bostonas maratonā|terora akts]], kuros tika nogalināti trīs cilvēki un ievainoti apmēram 264 cilvēki, bet kopumā (sprādzienos un vēlākajās apšaudēs) gāja bojā 18 cilvēki un 280 cilvēki tika ievainoti. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{vieglatlētika-aizmetnis}} {{World Marathon Majors}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Maratons]] [[Kategorija:Vieglatlētika ASV]] [[Kategorija:Bostona]] pkc0ma5hlouusqfx7vdz1jk3l4hnvtk 4457373 4457372 2026-04-22T08:34:20Z Biafra 13794 4457373 wikitext text/x-wiki {{Starptautiska vieglatlētikas turnīra infokaste |Nosaukums=Bostonas maratons |Logo=Looking west. Downtown Natick, MA.jpg |Izmērs=300px |Name= maratons |Norises vieta={{vieta|ASV|Bostona}} |Laiks=parasti trešā aprīļa pirmdiena (Patriotu diena) |Tips=urbānā skriešana |Dalībnieki= |Disciplīnas=[[maratons]], [[pusmaratons]], 5 km, |Rekordi= '''Maratons:'''<br /> Vīriešu: '''2:01:52''' (2026)<br />{{flaga|Kenija}} [[Džons Korirs]]<br /> Sieviešu: '''2:17:22''' (2025)<br />{{flagicon|KEN}} [[Šārona Lokedi]]<br /> '''Pusmaratons:'''<br /> Vīriešu: Sieviešu: |Optional caption=2006. gada Bostonas maratons Neitikas pilsētā |atjaunots=22.04.2026.}} '''Bostonas maratons''' ir ikgadējs [[maratons]], kas kopš 1897. gada notiek [[Bostona|Bostonā]], [[Masačūsetsa|Masačūsetsā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Tas katru gadu notiek aprīļa trešajā pirmdienā, kas Masačūsetsā ir pazīstama kā Patriotu diena. Bostonas maratons ir vecākais ikgadējais maratons, tāpat šīs ir vienas no vislabāk pazīstamākajām šosejas skriešanas sacensībām. Tas ir otrs nozīmīgākais sporta pasākums ASV pēc atspoguļojuma medijos (pēc [[Superkauss|Superkausa]] izcīņas).<ref name="diena">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/sodien-laikraksta/mekle-bostonas-spridzinataju-14003750|title=Meklē Bostonas spridzinātāju|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2013|7|8||bez}}}}</ref> Bostonas maratons ietilpst ''World Marathon Majors'' sacensību seriālā. Kopš 1897. gada to rīko Bostonas vieglatlētikas asociācija. Maratonā piedalās gan profesionāļi, gan amatieri. Maratonā uzvaru nav guvis neviens [[Latvija]]s pārstāvis. 2013. gada maratona laikā notika [[Sprādzieni 2013. gada Bostonas maratonā|terora akts]]. Sprādzienos tika nogalināti trīs cilvēki un ievainoti apmēram 264 cilvēki, bet kopumā (sprādzienos un vēlākajās apšaudēs) gāja bojā 18 cilvēki un 280 cilvēki tika ievainoti. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{vieglatlētika-aizmetnis}} {{World Marathon Majors}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Maratons]] [[Kategorija:Vieglatlētika ASV]] [[Kategorija:Bostona]] c9se0blbbc641cs38up1anv1r4fbmrz 0 232958 4457104 4452601 2026-04-21T14:01:18Z Vylks 50297 pievienoju [[Kategorija:Itālijas futbola izlases treneri]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4457104 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Džennāro Gatuzo | image = Lausanne vs Sion 27 february 2013 - Gennaro Gattuso.jpg | image_size = 200 | caption = Džennāro Gatuzo 2013. gadā | fullname = Džennāro Ivans Gatuzo<ref name="name-height">{{tīmekļa atsauce|title=FIFA World Cup South Africa 2010 – List of Players|url=http://www.fifa.com/mm/document/tournament/competition/01/22/85/78/fwc_2010_squadlists.pdf|publisher=Fédération Internationale de Football Association (FIFA)|accessdate=5 June 2013|format=PDF|archive-date={{dat|2020|05|17||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200517205300/https://www.fifa.com/mm/document/tournament/competition/01/22/85/78/fwc_2010_squadlists.pdf}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200517205300/https://www.fifa.com/mm/document/tournament/competition/01/22/85/78/fwc_2010_squadlists.pdf |date={{dat|2020|05|17||bez}} }}</ref> | birth_date = {{Birth date and age|1978|1|9}} | birth_place = {{vieta|Itālija|Koriljāno Kalabri}} | height = 177<ref name="name-height"/> | position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]] | currentclub = | youthyears1 = 1990–1995 | youthclubs1 = {{flaga|Itālija}} [[Perugia Calcio|Perugia]] | years1 = 1995–1997 | clubs1 = {{flaga|Itālija}} [[Perugia Calcio|Perugia]] | caps1 = 10 | goals1 = 0 | years2 = 1997–1998 | clubs2 = {{flaga|Skotija}} [[Rangers F.C.|Rangers]] | caps2 = 34 | goals2 = 3 | years3 = 1998–1999 | clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[Salernitana Calcio 1919|Salernitana]] | caps3 = 25 | goals3 = 0 | years4 = 1999–2012 | clubs4 = {{flaga|Itālija}} [[AC Milan|Milan]] | caps4 = 335 | goals4 = 9 | years5 = 2012–2013 | clubs5 = {{flaga|Šveice}} [[FC Sion|Sion]] | caps5 = 27 | goals5 = 1 | totalcaps = 431 | totalgoals = 13 | manageryears1 = 2013 | managerclubs1 = {{flaga|Šveice}} [[FC Sion|Sion]] (spēlējošais treneris) | manageryears2 = 2013–2014 | managerclubs2 = {{flaga|Itālija}} [[U.S. Città di Palermo|Palermo]] | manageryears3 = 2014–2015 | managerclubs3 = {{flaga|Grieķija}} [[OFI Crete F.C.|OFI Crete]] | manageryears4 = 2015–2017 | managerclubs4 = {{flaga|Itālija}} [[A.C. Pisa 1909|Pisa]] | manageryears5 = 2017 | managerclubs5 = {{flaga|Itālija}} Milan Primavera | manageryears6 = 2017–2019 | managerclubs6 = {{flaga|Itālija}} [[AC Milan|Milan]] | manageryears7 = 2019–2021 | managerclubs7 = {{flaga|Itālija}} [[SSC Napoli|Napoli]] | manageryears8 = 2022–2023 | managerclubs8 = {{flaga|Spānija}} [[Valencia CF|Valencia]] | manageryears9 = 2023–2024 | managerclubs9 = {{flaga|Francija}} [[Olympique de Marseille|Marseille]] | manageryears10 = 2024–2025 | managerclubs10 = {{flaga|CRO}} [[HNK Hajduk Split]] | manageryears11 = 2025–2026 | managerclubs11 = {{fb|ITA}} | nationalyears1 = 1995–1996 | nationalteam1 = {{flaga|Itālija}} Itālija U-18<ref name="figc">[http://www.figc.it/nazionali/DettaglioConvocato "Gennaro Gattuso"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110228025347/http://www.figc.it/nazionali/DettaglioConvocato |date={{dat|2011|02|28||bez}} }}. [[Italian Football Federation|FIGC]]. Retrieved 9 May 2013</ref> | nationalcaps1 = 14 | nationalgoals1 = 3 | nationalyears2 = 1998–2000 | nationalteam2 = {{flaga|Itālija}} Itālija U-21<ref name="figc"/> | nationalcaps2 = 21 | nationalgoals2 = 1 | nationalyears3 = 2000–2010 | nationalteam3 = {{fb|Italy}}<ref name="eu-info">[http://eu-football.info/_player.php?id=6594 "Gennaro Gattuso"]. EU-Football.info. Retrieved 9 May 2013.</ref> | nationalcaps3 = 73 | nationalgoals3 = 1 | nationalyears4 = 2000 | nationalteam4 = {{flaga|Itālija}} Itālija OS<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Previous Tournaments - FIFA.com|url=http://www.fifa.com/tournaments/archive/tournament=512/edition=3945/results/index.html|publisher=Fédération Internationale de Football Association (FIFA)|accessdate=6 June 2013|archive-date={{dat|2013|05|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20130524125826/http://www.fifa.com/tournaments/archive/tournament=512/edition=3945/results/index.html}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130524125826/http://www.fifa.com/tournaments/archive/tournament=512/edition=3945/results/index.html |date={{dat|2013|05|24||bez}} }}</ref> | nationalcaps4 = 3 | nationalgoals4 = 0 }} '''Džennāro Ivans "Rino" Gatuzo''' ({{val|it|Gennaro Ivan "Rino" Gattuso}}; dzimis {{dat|1978|1|9}}) ir bijušais itāļu [[futbolists]], tagad — [[futbols|futbola]] treneris. No 2025. gada jūnija līdz 2026. gada aprīlim bija [[Itālijas futbola izlase]]s galvenais treneris. Spēlētāja karjeras laikā spēlēja uzbrūkošā pussarga pozīcijā. Lielāko karjeras daļu pārstāvēja Itālijas klubus, laikā no 1999. līdz 2012. gadam — ''[[AC Milan|Milan]]''. Pārstāvot ''Milan'', Gatuzo izcīnīja divas uzvaras [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] (2003, 2007) un divas uzvaras Itālijas A sērijā (2004, 2011). Itālijas izlases sastāvā ir piedalījies trijos [[PK futbolā|Pasaules kausos]] ({{FutbPK|2002}}, {{FutbPK|2006}}, {{FutbPK|2010}}) un divos [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]] ({{FutbEU|2004}}, {{FutbEU|2008}}), 2006. gada Pasaules kausa izcīņā viņš Itālijas izlases sastāvā arī kļuva par čempionu, pats Gatuzo tika iekļauts turnīra simboliskajā izlasē. Pēc spēlētāja karjeras beigām kļuvis par treneri. Pirmais klubs trenera karjerā bija [[Šveice]]s komanda ''[[FC Sion|Sion]]'', kurā viņš darbojās kā spēlējošais treneris. Vēlāk vadījis ''[[U.S. Città di Palermo|Palermo]]'', [[Grieķija]]s klubu ''[[OFI Crete F.C.|OFI Crete]]'', ''[[A.C. Pisa 1909|AC Pisa]]'' un ''Milan'' jauniešu komandu. 2017. gada novembrī kļuva par ''Milan'' galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/italija/27112017-milan_atlaiz_treneri_vina_vieta_stajas_ga |title="Milan" atlaiž treneri, viņa vietā stājas Gatuzo|date={{dat|2017|11|27||bez}}|publisher=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2017|11|28||bez}}}}</ref> Pēc 2018.—2019. gada sezonas, kad komanda nespēja iekļūt UEFA Čempionu līgā, galvenā trenera amatu atstāja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/48430169 |title=AC Milan: Gennaro Gattuso steps down as head coach after 18 months|date={{dat|2019|5|28||bez}}|publisher=bbc.com|accessdate={{dat|2019|7|6||bez}}}}</ref> 2019. gada decembrī tika apstiprināts par A sērijas kluba ''[[SSC Napoli|Napoli]]'' galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/napoli/story/4010675/napoli-appoint-gattuso-as-head-coach-after-ancelotti-sacking |title=Napoli appoint Gattuso as head coach after Ancelotti sacking |date={{dat|2019|12|11||bez}}|website=espn.com|accessdate={{dat|2019|12|12||bez}}}}</ref> 2020. gadā ar ''Napoli'' kļuva par [[Itālijas kauss futbolā|Itālijas kausa]] ieguvēju. 2021. gadā nespēja aizvest komandu līdz vietai UEFA Čempionu līgā un sezonas beigās amatu atstāja.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://theathletic.com/news/gattuso-napoli-sacked-next-manager/X664t0mpY0xW |title=Gattuso leaves Napoli after failing to qualify for Champions League |language=en |website=theathletic.com |date=23 May 2021 }}</ref> 2021. gada maijā ''[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]'' paziņoja par Gatuzo iecelšanu galvenā trenera amatā, bet vēl līdz līguma spēkā stāšanās brīdim pēc abpusējas vienošanās tas tika atsaukts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/57511592|title=Gennaro Gattuso leaves Fiorentina 23 days after his appointment as coach|date=17 June 2021|accessdate=26 June 2021|website=bbc.co.uk}}</ref> 2022. gada jūnijā noslēdza līgumu uz divām sezonām ar [[Spānija]]s klubu ''[[Valencia CF|Valencia]]'', kļūstot par komandas galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tv3.lv/futbols/gatuzo-klust-par-valencia-galveno-treneri/|title=Gatuzo kļūst par “Valencia” galveno treneri|date=9 June 2022|accessdate={{dat|2022|7|13||bez}}|website=tv3.lv}}</ref> 2023. gada janvārī pēc abpusējas vienošanās amatu atstāja. {{dat|2023|9|27||bez}} kļuva par Francijas kluba [[Marseļas "Olympique"]] galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/francija/28092023-gatuzo_klust_par_marselas_olympique_jauno |title=Gatuzo kļūst par Marseļas ''Olympique'' jauno galveno treneri|date={{dat|2023|9|28|N|bez}}|accessdate={{dat|2023|9|28||bez}}|website=sportacentrs.com}}</ref> 2024. gada 19. februārī viņš tika atlaists pēc piecu mēnešu termiņa Marseļas kluba galvenā trenera amatā.<ref>https://sportacentrs.com/futbols/francija/20022024-marselas_olympique_vadibu_pec_gatuzo_atbr</ref> 2024. gada jūnijā tika iecelts par [[Horvātija]]s kluba [[HNK Hajduk Split|Splitas "Hajduk"]] galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportnet.hr/vijesti/597821/nogomet-supersport-hnl/hajduk-ima-novog-trenera-gennaro-gattuso-na-klupi-splicana/|title=Hajduk ima novog trenera: Gennaro Gattuso na klupi Splićana!|last=Korać|first=Branimir|publisher=Sportnet.hr|date=12 June 2024|access-date=22 October 2024}}</ref> 2024.—2025. gada sezonā Dž. Gatuzo vadībā komanda ieņēma 3. vietu [[Horvātijas futbola līga|Horvātijas futbola līgā]]. 2025. gada jūnijā [[Itālijas Futbola federācija]] apstiprināja Gatuzo par Itālijas izlases galveno treneri. Šajā amatā viņš nomainīja [[Lučāno Spalleti]], kurš tika atlaists pēc 0:3 zaudējuma [[Norvēģijas futbola izlase|Norvēģijai]] [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/italija/15062025-oficiali_italijas_izlases_sturi_parnem_le |title=Oficiāli: Itālijas izlases stūri pārņem leģendārais Gatuzo|website=[[sportacentrs.com]]|date=15 June 2025|access-date={{dat|2025|6|15||bez}}}}</ref> Itālijas izlase Gatuzo vadībā nespēja kvalificēties Pasaules kausa finālturnīram, izšķirošajā kvalifikācijas spēlē zaudējot [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase|Bosnijai un Hercegovinai]] pēcspēles 11 metru sitienu sērijā. Pēc šīs neveiksmes Gatuzo atstāja izlases galvenā trenera amatu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/izlases/03042026-generaltirisana_italijas_futbola_turpinas |title=Ģenerāltīrīšana Itālijas futbolā turpinās – amatu pamet arī Gatuzo|website=[[sportacentrs.com]]|date={{dat|2026|4|3|N|bez}}|access-date={{dat|2026|4|10||bez}}}}</ref> == Sasniegumi == === Spēlētāja karjera === '''Milan''' * [[Itālijas Serie A]]: 2003–04, 2010–11 * [[Coppa Italia]]: 2002–03 * [[Supercoppa Italiana]]: 2004, 2011 * [[UEFA Čempionu līga]]: 2002–03, 2006–07 * [[UEFA Superkauss]]: 2003, 2007 * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2007 '''Itālija''' * [[FIFA Pasaules kauss]]: [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] === Trenera karjera === '''Napoli''' * Coppa Italia: 2019–20 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{OS dalībnieks-aizmetnis}} {{Itālijas futbolists-aizmetnis}} {{Itālijas futbola izlase - FIFA 2002}} {{Itālijas futbola izlase - FIFA 2006}} {{Itālijas futbola izlase - FIFA 2010}} {{DEFAULTSORT:Gatuzo, Džennāro}} [[Kategorija:1978. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Itālijas futbolisti]] [[Kategorija:Itālijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Itālijas futbola treneri]] [[Kategorija:2002. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2006. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2004. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2008. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2000. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:FC Sion spēlētāji]] [[Kategorija:Rangers F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:AC Milan spēlētāji]] [[Kategorija:US Salernitana 1919 spēlētāji]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] [[Kategorija:Itālijas futbola izlases treneri]] 4p72drjf5n22nx0q92idrmy44mmxcab 0 235105 4457087 4401553 2026-04-21T13:23:59Z Papuass 88 4457087 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Zvaigžņu iela|Zvaigžņu iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Zvaigžņu iela |attēls = Zvaigžņu iela (3).jpg |karte = |mapframe-zoom = 15 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 300 |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Grīziņkalns]] |ielas garums = 499 m |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 1 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Zvaigžņu iela''' ir [[Rīga]]s iela [[Latgales priekšpilsēta]]s [[Grīziņkalns|Grīziņkalna]] apkaimē. Zvaigžņu iela sākas pie [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas ielas]] krustojuma un beidzas pie [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas ielas]] (citā variantā pie [[Terēzes iela]]s)<ref name="austrumi">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rigasaustrumi.lv/Dokumenti/faili/tourism/Turisms_zvaigznu_prospekts.pdf |title=Ielas apraksts Rīgas Austrumu izpilddirekcijas sagatavotajā vēstures materiālā |access-date={{dat|2013|10|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304212740/http://www.rigasaustrumi.lv/Dokumenti/faili/tourism/Turisms_zvaigznu_prospekts.pdf |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> krustojuma. Zvaigžņu ielas kopējais garums ir 499 metri.<ref name="austrumi" /> == Ielu savienojumi == Zvaigžņu iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]]; * [[Laboratorijas iela (Rīga)|Laboratorijas iela]]; * [[Alauksta iela (Rīga)|Alauksta iela]]; * [[Terēzes iela]]; * [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]]. == Vēsture == Zvaigžņu (kr. ''Zvjozdnaja''., vāc. ''Sternstrasse'') ielas nosaukums piešķirts 1873. gadā. Līdz ielas apbūves sākumam 1872. gadā to sauca par Mazo Tauvu ielu vai Jauno projektējamo ielu. Tauvas iela bija agrākais [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas ielas]] nosaukums.<ref name="austrumi" /> 2026. gada aprīlī ielā samazināts atļautais braukšanas ātrums līdz 20 km/h, ieviestas maksas stāvvietas un velojosla pretēji auto braukšanas virzienam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.04.2026-grizinkalna-bus-vairak-auto-maksas-stavvietu-un-samazinata-atruma-zonu.a642408/|title=Grīziņkalnā būs vairāk auto maksas stāvvietu un samazināta ātruma zonu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> == Objekti == Ēkas Zvaigžņu ielā 21, 22, 24, 30 ir vietējas nozīmes [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|arhitektūras pieminekļi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://is.mantojums.lv/?id=&title=&type_group=&value_group=&dating=&address=Zvaig%C5%BE%C5%86u+iela&region=5|title=Pieminekļu saraksts — Mantojums|website=is.mantojums.lv|access-date=2021-09-27|archive-date=2021-09-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20210927191934/https://is.mantojums.lv/?id=&title=&type_group=&value_group=&dating=&address=Zvaig%C5%BE%C5%86u+iela&region=5}}</ref> Zvaigžņu ielā 6 atrodas Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde "Zvaigznīte".<ref>[http://dati.e-skola.lv/Iestade/R194PPII Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde "Zvaigznīte"]</ref> Zvaigžņu ielā 11 atrodas Privātā pirmsskolas izglītības iestāde "Mūsmājas" == Galerija == <gallery mode="packed" heights="200px"> Zvaigžņu iela 22.jpg|Zvaigžņu iela 22, arh. [[Oskars Bārs]] Rīga, Zvaigžņu iela 24.jpg|Zvaigžņu iela 24, arh. [[Aleksandrs Vanags (arhitekts)|Aleksandrs Vanags]] Zvaigžņu iela (2).jpg|Zvaigžņu iela 30, arh. [[Rūdolfs Donbergs]] </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20160304212740/http://www.rigasaustrumi.lv/Dokumenti/faili/tourism/Turisms_zvaigznu_prospekts.pdf Ielas apraksts Rīgas Austrumu izpilddirekcijas sagatavotajā vēstures materiālā] {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu Z}} [[Kategorija:Ielas Grīziņkalnā]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] fsomiabsx0uq4286iqaberkdya69o27 0 244182 4457197 4456602 2026-04-21T19:04:53Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4457197 wikitext text/x-wiki {{Izolēts raksts|date=2014. gada aprīlī,}} {{BioTakso infokaste | platums = | nosaukums = | attēls = Cucurbita moschata Butternut 2012 G1.jpg | att_izmērs = 250px | att_nosaukums = {{TaksoSaite|Cucurbita moschata|Sviesta ķirbis}} | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Cucurbitales | rinda_lv = Ķirbju rinda | dzimta = Cucurbitaceae | dzimta_lv = Ķirbju dzimta | ģints = Cucurbita | ģints_lv = Ķirbji | suga = Cucurbita pepo | suga_lv = Parastais ķirbis | pasuga = Cucurbita moschata | pasuga_lv = Sviesta ķirbis | binomial = Cucurbita moschata L. | kategorijas = nē }} '''Sviesta ķirbis''' (''Cucurbita moschata'') ir viens no ziemas [[kabači]]em. Tam ir salda, riekstam līdzīga garša kā [[ķirbis|ķirbim]]. Tam ir dzeltena miza un oranžs mīkstums. [[Attēls:Cucurbita moschata Butternut 2012 G2.jpg|thumb|320px|Sviesta ķirbis, pārgriezti augļi]] == Lietošana == Sviesta ķirbis ir [[dārzenis]], ko var grilēt, grauzdēt, veidot biezzupas vai sarīvēt un izmantot sautējumos, maizē un mafinos. [[Attēls:Cucurbita moschata 'Butternut' 3.jpg|thumb|320px|Sviesta ķirbja sēklas]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20121206063008/http://krista.lv/2010/10/krasni-cepti-sviesta-kirbisi/ Krāsnī cepti sviesta ķirbīši] * [https://web.archive.org/web/20160304225924/http://www.ruci.lv/kirbji.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=82:butternut-muskata&catid=35&Itemid=54 Ķirbji] {{pārtika-aizmetnis}} {{Īss aizmetnis}} [[Kategorija:Dārzeņi]] [[Kategorija:Ķirbji]] ebqzijc4ccp77posr7ojg5ug2a5gayr 0 244189 4457153 4452832 2026-04-21T17:31:34Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4457153 wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Jelgavas novads|Jelgavas novadā]]. {{monument-title-wikidata|Q97231093}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q20565841 } . VALUES ?currNovads { wd:Q97231093 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P131 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q50405190 | label = ''[[:d:Q50405190|Vecsvirlaukas muižas klēts]]'' | name = Vecsvirlaukas muižas klēts | municipality = Bajāri | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.641648808238 | long = 23.788512229291 | p625 = {{Coord|56.641648808238|23.788512229291|display=inline}} | image = Vecsvirlaukas%20klets.jpg | vaid = 5214 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Baj%C4%81ri_(Jaunsvirlaukas_pagasts) }} {{monument | qid = Q50405575 | label = ''[[:d:Q50405575|Kungu māja]]'' | name = Kungu māja | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.34422810923 | long = 23.547274125763 | p625 = {{Coord|56.34422810923|23.547274125763|display=inline}} | image = Blankenfeldes%20mui%C5%BEas%20kungu%20m%C4%81ja%2002.JPG | commonscat = Blankenfelde Manor House | vaid = 5264 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405581 | label = ''[[:d:Q50405581|Dārza rīku mājiņa]]'' | name = Dārza rīku mājiņa | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.344656750478 | long = 23.54870132083 | p625 = {{Coord|56.344656750478|23.54870132083|display=inline}} | image = Gardener%20House%20ruins%20in%20Blankenfelde%202015-09-26%20%281%29.jpg | commonscat = Gardener House ruins in Blankenfelde Manor | vaid = 5265 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405587 | label = ''[[:d:Q50405587|Kalpu māja ar caurbrauktuvi]]'' | name = Kalpu māja ar caurbrauktuvi | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.344838586092 | long = 23.548179513701 | p625 = {{Coord|56.344838586092|23.548179513701|display=inline}} | image = Kalpu%20m%C4%81ja%20ar%20caurbrauktuvi%20Blenkenfeldes%20mui%C5%BE%C4%81%2002.JPG | commonscat = Servant house in Blankenfelde Manor | vaid = 5266 | year = 18. gs. b. 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405595 | label = ''[[:d:Q50405595|Klēts (spīķeris)]]'' | name = Klēts (spīķeris) | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.344440624517 | long = 23.545142558282 | p625 = {{Coord|56.344440624517|23.545142558282|display=inline}} | image = Barn%20in%20Blankenfelde%20Manor%202015-09-26%20%282%29.jpg | commonscat = Barn in Blankenfelde Manor | vaid = 5267 | year = 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405603 | label = ''[[:d:Q50405603|Brūzis]]'' | name = Brūzis | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.343452315905 | long = 23.549549161392 | p625 = {{Coord|56.343452315905|23.549549161392|display=inline}} | image = Br%C5%ABzis%20%28Blankenfeldes%20mui%C5%BEa%29.JPG | commonscat = Blankenfelde Manor Brewery ruins | vaid = 5268 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405609 | label = ''[[:d:Q50405609|Stallis]]'' | name = Stallis | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.34435732712 | long = 23.548310823092 | p625 = {{Coord|56.34435732712|23.548310823092|display=inline}} | image = Stable%20in%20Blankenfelde%20Manor%202015-09-26%20%284%29.jpg | commonscat = Stable in Blankenfelde Manor | vaid = 5269 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405616 | label = ''[[:d:Q50405616|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.345261926929 | long = 23.549645278255 | p625 = {{Coord|56.345261926929|23.549645278255|display=inline}} | image = Blankenfelde%20Manor%20Park%202015-09-26%20%282%29.jpg | commonscat = Blankenfelde Manor Park | vaid = 5270 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405624 | label = ''[[:d:Q50405624|(Vēja) krogs]]'' | name = (Vēja) krogs | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.341147223816 | long = 23.542938618759 | p625 = {{Coord|56.341147223816|23.542938618759|display=inline}} | vaid = 5271 | year = 1874. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q4956103 | label = ''[[:d:Q4956103|Bramberģes muižas dzīvojamā ēka]]'' | name = Bramberģes muižas dzīvojamā ēka | municipality = Bramberģe | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Bramberģes muižā | lat = 56.579444444444 | long = 23.584444444444 | p625 = {{Coord|56.57944444444445|23.584444444444443|display=inline}} | image = Bramberge%20manor%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Bramberģe Manor | vaid = 5207 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405099|Bramberģes muižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Bramber%C4%A3e }} {{monument | qid = Q50405099 | label = ''[[:d:Q50405099|Bramberģes muižas apbūve ar parku]]'' | name = Bramberģes muižas apbūve ar parku | municipality = Bramberģe | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Bramberģes muižā | lat = 56.579507663427 | long = 23.584481601715 | p625 = {{Coord|56.579507663427|23.584481601715|display=inline}} | image = Bramber%C4%A3e%20Manor%202015-09-26.jpg | vaid = 5205 | year = 16. gs. b. 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042401|Bramberģes muiža]]'' | munwiki = Bramber%C4%A3e }} {{monument | qid = Q50405107 | label = ''[[:d:Q50405107|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Bramberģe | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Bramberģes muižā | lat = 56.579900406362 | long = 23.585158000973 | p625 = {{Coord|56.579900406362|23.585158000973|display=inline}} | image = Bramber%C4%A3es%20mui%C5%BEa%202015-09-26%20%283%29.jpg | vaid = 5206 | year = 17. gs. s. 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405099|Bramberģes muižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Bramber%C4%A3e }} {{monument | qid = Q50405127 | label = ''[[:d:Q50405127|Vārti un aizsardzības sistēmas paliekas]]'' | name = Vārti un aizsardzības sistēmas paliekas | municipality = Bramberģe | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Bramberģes muižā | lat = 56.579794279459 | long = 23.584379914365 | p625 = {{Coord|56.579794279459|23.584379914365|display=inline}} | image = V%C4%81rti%20un%20aizsardz%C4%ABbas%20sist%C4%93mas%20paliekas%20Bramber%C4%A3es%20mui%C5%BE%C4%81%2002.JPG | commonscat = Gate of Bramberģe Manor | vaid = 5208 | year = 16. gs. b. 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405099|Bramberģes muižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Bramber%C4%A3e }} {{monument | qid = Q50405433 | label = ''[[:d:Q50405433|Bērvircavas muižas kungu māja un parks]]'' | name = Bērvircavas muižas kungu māja un parks | municipality = Bērvircava | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = "Nameļi" | lat = 56.4025970596 | long = 23.748740206579 | p625 = {{Coord|56.4025970596|23.748740206579|display=inline}} | image = B%C4%93rvircavas%20mui%C5%BEa%202015-09-26%20%281%29.jpg | vaid = 5242 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q18623032|Bērvircavas muiža]]'' | munwiki = B%C4%93rvircava }} {{monument | qid = Q51879263 | label = ''[[:d:Q51879263|Mazsilgraužu senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Mazsilgraužu senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Cenu pagasts | district = Cenu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Mazsilgraužiem | lat = 56.704633662844 | long = 23.788775664055 | p625 = {{Coord|56.704633662844|23.788775664055|display=inline}} | vaid = 983 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Cenu_pagasts }} {{monument | qid = Q51879264 | label = [[Silgraužu skansts]] | name = Silgraužu skansts | municipality = Cenu pagasts | district = Cenu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Mazsilgraužiem | lat = 56.702763653074 | long = 23.785471183112 | p625 = {{Coord|56.702763653074|23.785471183112|display=inline}} | vaid = 984 | wikipediauri = Silgrau%C5%BEu_skansts | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Cenu_pagasts }} {{monument | qid = Q51879265 | label = [[Bluķu skansts]] | name = Bluķu skansts | municipality = Cenu pagasts | district = Cenu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Upmaļiem | lat = 56.703519394409 | long = 23.769459411377 | p625 = {{Coord|56.703519394409|23.769459411377|display=inline}} | vaid = 985 | wikipediauri = Blu%C4%B7u_skansts | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Cenu_pagasts }} {{monument | qid = Q113483778 | label = [[Piemineklis 6. Rīgas kājnieku pulka karavīriem|Latvijas atbrīvošanas karā kritušo karavīru piemiņas vieta pie bijušās Skuju skolas]] | name = Latvijas atbrīvošanas karā kritušo karavīru piemiņas vieta pie bijušās Skuju skolas | municipality = Cenu pagasts | district = Cenu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-041 | locality = pie bijušās Skuju skolas | lat = 56.725611111111 | long = 23.852833330556 | p625 = {{Coord|56.725611111111114|23.852833330555555|display=inline}} | image = Dalbes%20apk%C4%81rtne%2C%20br%C4%ABv%C4%ABbas%20c%C4%AB%C5%86u%20piemineklis%202000-10-06%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Monument to the fallen soldiers of 6th Riga Infantry Regiment | vaid = 9268 | wikipediauri = Piemineklis_6._R%C4%ABgas_k%C4%81jnieku_pulka_karav%C4%ABriem | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Cenu_pagasts }} {{monument | qid = Q51879266 | label = [[Dalbes luterāņu baznīca]] | name = Dalbes luterāņu baznīca | municipality = Dalbe | district = Cenu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.741021871224 | long = 23.868344112291 | p625 = {{Coord|56.741021871224|23.868344112291|display=inline}} | image = Dalbes%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%2C.jpg | commonscat = Lutheran church in Dalbe | vaid = 5187 | wikipediauri = Dalbes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1869. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Dalbe }} {{monument | qid = Q50404973 | label = ''[[:d:Q50404973|Pils galvenā korpusa drupas]]'' | name = Pils galvenā korpusa drupas | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.423640307623 | long = 23.700818390699 | p625 = {{Coord|56.423640307623|23.700818390699|display=inline}} | image = %D0%A0%D0%B0%D0%B7%D0%B2%D0%B0%D0%BB%D0%B8%D0%BD%D1%8B.JPG | commonscat = Eleja Manor house ruins | vaid = 5193 | year = 1806. -1810. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50404979 | label = ''[[:d:Q50404979|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.423082033243 | long = 23.701189405888 | p625 = {{Coord|56.423082033243|23.701189405888|display=inline}} | image = Elejas%20mui%C5%BEa%2005.JPG | vaid = 5194 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50404987 | label = ''[[:d:Q50404987|Akas (4)]]'' | name = Akas (4) | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.423947063506 | long = 23.70019468003 | p625 = {{Coord|56.423947063506|23.70019468003|display=inline}} | vaid = 5195 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50404992 | label = ''[[:d:Q50404992|Apaļais paviljons (rotonda)]]'' | name = Apaļais paviljons (rotonda) | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.428053606453 | long = 23.702778449596 | p625 = {{Coord|56.428053606453|23.702778449596|display=inline}} | vaid = 5196 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50404997 | label = ''[[:d:Q50404997|Brūzis]]'' | name = Brūzis | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.421653384316 | long = 23.704542353575 | p625 = {{Coord|56.421653384316|23.704542353575|display=inline}} | image = Elejas%20mui%C5%BEa%20%28%C4%92ka%20aiz%20%C5%BEoga%29%202015-09-26.jpg | vaid = 5197 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50405004 | label = ''[[:d:Q50405004|Dārzniecības ēkas (2)]]'' | name = Dārzniecības ēkas (2) | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.423218546075 | long = 23.702511320434 | p625 = {{Coord|56.423218546075|23.702511320434|display=inline}} | vaid = 5198 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50405010 | label = ''[[:d:Q50405010|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.423261294307 | long = 23.69999521425 | p625 = {{Coord|56.423261294307|23.69999521425|display=inline}} | image = Elejas%20mui%C5%BEa%2002.JPG | vaid = 5199 | year = 19. gs. s. 1958. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50405017 | label = ''[[:d:Q50405017|Mūra žogs]]'' | name = Mūra žogs | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.422920807864 | long = 23.6981366441 | p625 = {{Coord|56.422920807864|23.6981366441|display=inline}} | image = Wall%20near%20Eleja%20manor%20-%20panoramio.jpg | vaid = 5201 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50405022 | label = ''[[:d:Q50405022|Tējas namiņš]]'' | name = Tējas namiņš | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.426280067385 | long = 23.702082271888 | p625 = {{Coord|56.426280067385|23.702082271888|display=inline}} | image = Elejas%20teejas%20nams.jpg | vaid = 5202 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50405030 | label = ''[[:d:Q50405030|Vārti un ieejas tiltiņš ar dekoratīvām skulptūrām]]'' | name = Vārti un ieejas tiltiņš ar dekoratīvām skulptūrām | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.42739296767 | long = 23.702629030686 | p625 = {{Coord|56.42739296767|23.702629030686|display=inline}} | image = Elejas%20mui%C5%BEas%20ieejas%20tilti%C5%86%C5%A1%202015-09-26.jpg | vaid = 5203 | year = 1912. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50405050 | label = ''[[:d:Q50405050|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.424370975434 | long = 23.699873137461 | p625 = {{Coord|56.424370975434|23.699873137461|display=inline}} | image = Elejas%20mui%C5%BEas%20parks%202015-09-26.jpg | commonscat = Eleja Manor park | vaid = 5204 | year = 19. gs. s. -1912. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q19896848 | label = [[Meitene (stacija)|Meitene]] | name = Meitene | municipality = Elejas pagasts | district = Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Meitenē | lat = 56.4089 | long = 23.6778 | p625 = {{Coord|56.4089|23.6778|display=inline}} | image = Meitenes%20dzelzce%C4%BCa%20stacija.JPG | commonscat = Meitene railway station | vaid = 5189 | wikipediauri = Meitene_(stacija) | year = 1922. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Latvijas—Lietuvas robeža]] | munwiki = Elejas_pagasts }} {{monument | qid = Q50404931 | label = [[Sesavas luterāņu baznīca]] | name = Sesavas luterāņu baznīca | municipality = Elejas pagasts | district = Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sesavā | lat = 56.422005355702 | long = 23.729794657646 | p625 = {{Coord|56.422005355702|23.729794657646|display=inline}} | image = Sesavas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%202015-09-26%20%282%29.jpg | commonscat = Lutheran church in Sesava | vaid = 5190 | wikipediauri = Sesavas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1633. 17. -19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Elejas_pagasts }} {{monument | qid = Q50404937 | label = ''[[:d:Q50404937|Ērģeļu prospekts]]'' | name = Ērģeļu prospekts | municipality = Elejas pagasts | district = Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sesavas luterāņu baznīcā | lat = 56.422005355 | long = 23.729794657 | p625 = {{Coord|56.422005355|23.729794657|display=inline}} | image = Sesavas%20ergjeles.jpg | vaid = 3423 | year = 1789.-1793. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Sesavas luterāņu baznīca]] | munwiki = Elejas_pagasts }} {{monument | qid = Q50404945 | label = ''[[:d:Q50404945|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Elejas pagasts | district = Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sesavas luterāņu baznīcā | lat = 56.422005355 | long = 23.729794657 | p625 = {{Coord|56.422005355|23.729794657|display=inline}} | image = Sesavas%20ergjeles.jpg | vaid = 3424 | year = 1789.-1793. 1860. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Sesavas luterāņu baznīca]] | munwiki = Elejas_pagasts }} {{monument | qid = Q50404953 | label = ''[[:d:Q50404953|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Elejas pagasts | district = Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sesavas luterāņu baznīcā | lat = 56.422005355 | long = 23.729794657 | p625 = {{Coord|56.422005355|23.729794657|display=inline}} | vaid = 3426 | year = 18.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Sesavas luterāņu baznīca]] | munwiki = Elejas_pagasts }} {{monument | qid = Q50404961 | label = ''[[:d:Q50404961|Sesavas mācītājmāja un dārzs]]'' | name = Sesavas mācītājmāja un dārzs | municipality = Elejas pagasts | district = Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sesavā | lat = 56.416423600172 | long = 23.73219961064 | p625 = {{Coord|56.416423600172|23.73219961064|display=inline}} | image = Sesavas%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81jm%C4%81ja%202015-09-26%20%281%29.jpg | commonscat = Parish house in Sesava | vaid = 5191 | year = pēc 1768., 19.gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Elejas_pagasts }} {{monument | qid = Q51879282 | label = ''[[:d:Q51879282|Emburgas vējdzirnavu senkapi]]'' | name = Emburgas vējdzirnavu senkapi | municipality = Emburga | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Krīpēniem | lat = 56.546947927098 | long = 23.987526774108 | p625 = {{Coord|56.546947927098|23.987526774108|display=inline}} | vaid = 1012 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emburga_(Salgales_pagasts) }} {{monument | qid = Q51879283 | label = ''[[:d:Q51879283|Emburgas vējdzirnavas]]'' | name = Emburgas vējdzirnavas | municipality = Emburga | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.548055257275 | long = 23.98714936192 | p625 = {{Coord|56.548055257275|23.98714936192|display=inline}} | image = Emburgas%20vejdzirnavas%20Sidraben%2012.jpg | commonscat = Emburga windmill | vaid = 5250 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Emburga_(Salgales_pagasts) }} {{monument | qid = Q51879284 | label = ''[[:d:Q51879284|Dzīvojamā māja "Upenieki"]]'' | name = Dzīvojamā māja "Upenieki" | municipality = Emburga | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Upeniekos | lat = 56.65450913908 | long = 23.939706519752 | p625 = {{Coord|56.65450913908|23.939706519752|display=inline}} | image = Upenieku%20maja.jpg | vaid = 5251 | year = 1827.? | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Emburga_(Salgales_pagasts) }} {{monument | qid = Q51879286 | label = ''[[:d:Q51879286|Garozas dzelzceļa stacija]]'' | name = Garozas dzelzceļa stacija | municipality = Garoza | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.650107424196 | long = 23.949506214879 | p625 = {{Coord|56.650107424196|23.949506214879|display=inline}} | vaid = 5252 | year = 1906. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Garoza (stacija)|Garoza]] | munwiki = Garoza_(Salgales_pagasts) }} {{monument | qid = Q50405135 | label = ''[[:d:Q50405135|Glūdas dzelzceļa stacijas ēkas (2)]]'' | name = Glūdas dzelzceļa stacijas ēkas (2) | municipality = Glūda | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.598611163109 | long = 23.488628770771 | p625 = {{Coord|56.598611163109|23.488628770771|display=inline}} | image = %C4%92ka%20Gl%C5%ABdas%20stacij%C4%81.JPG | vaid = 5209 | year = 1927. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gl%C5%ABda }} {{monument | qid = Q50405140 | label = ''[[:d:Q50405140|Dzīvojamā ēka "Pūri"]]'' | name = Dzīvojamā ēka "Pūri" | municipality = Glūda | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Pūros | lat = 56.614552864847 | long = 23.526285436492 | p625 = {{Coord|56.614552864847|23.526285436492|display=inline}} | image = P%C5%ABri%20House%20in%20Gl%C5%ABda%202015-09-26%20%281%29.jpg | commonscat = Pūri House in Glūda | vaid = 5210 | year = ap 1920. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gl%C5%ABda }} {{monument | qid = Q50405065 | label = ''[[:d:Q50405065|Auces pusmuižas apbūve]]'' | name = Auces pusmuižas apbūve | municipality = Glūdas pagasts | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Aučos, Auces pusmuižā | lat = 56.642603851333 | long = 23.492022355893 | p625 = {{Coord|56.642603851333|23.492022355893|display=inline}} | vaid = 5211 | year = 1849. 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gl%C5%ABdas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405071 | label = ''[[:d:Q50405071|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Glūdas pagasts | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Aučos, Auces pusmuižā | lat = 56.642185028527 | long = 23.492364492721 | p625 = {{Coord|56.642185028527|23.492364492721|display=inline}} | vaid = 5212 | year = 1849. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405065|Auces pusmuižas apbūve]]'' | munwiki = Gl%C5%ABdas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405078 | label = ''[[:d:Q50405078|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Glūdas pagasts | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Aučos, Auces pusmuižā | lat = 56.643221167205 | long = 23.490970037322 | p625 = {{Coord|56.643221167205|23.490970037322|display=inline}} | vaid = 5213 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405065|Auces pusmuižas apbūve]]'' | munwiki = Gl%C5%ABdas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405086 | label = ''[[:d:Q50405086|Ķīšu senkapi]]'' | name = Ķīšu senkapi | municipality = Glūdas pagasts | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = starp Ķīšiem un Spārēm | lat = 56.61912727875 | long = 23.556170422747 | p625 = {{Coord|56.61912727875|23.556170422747|display=inline}} | vaid = 987 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gl%C5%ABdas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405352 | label = ''[[:d:Q50405352|Jaunplatones senkapi]]'' | name = Jaunplatones senkapi | municipality = Jaunplatone | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Ausekļiem un Ošiem | lat = 56.492403109919 | long = 23.67141014566 | p625 = {{Coord|56.492403109919|23.67141014566|display=inline}} | vaid = 997 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunplatone }} {{monument | qid = Q50405197 | label = ''[[:d:Q50405197|Jaunsvirlaukas muižas kungu māja]]'' | name = Jaunsvirlaukas muižas kungu māja | municipality = Jaunsvirlauka | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.503859899363 | long = 23.933317320815 | p625 = {{Coord|56.503859899363|23.933317320815|display=inline}} | image = Jaunsvirlaukas%20mui%C5%BEa%20-%20panoramio.jpg | vaid = 5219 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Jaunsvirlauka }} {{monument | qid = Q50405147 | label = ''[[:d:Q50405147|Bērzukrogs]]'' | name = Bērzukrogs | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Bērzukrogā | lat = 56.592461130808 | long = 23.806386862469 | p625 = {{Coord|56.592461130808|23.806386862469|display=inline}} | image = Berzkrogs%20jaunsvirlauka.jpg | vaid = 5215 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405152 | label = ''[[:d:Q50405152|Franksesavas muižas apbūve]]'' | name = Franksesavas muižas apbūve | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Franksesavas muižā | lat = 56.575947119036 | long = 23.860990077783 | p625 = {{Coord|56.575947119036|23.860990077783|display=inline}} | image = Franksesava.jpg | vaid = 5216 | year = 18. gs. 2.p. 19. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405157 | label = ''[[:d:Q50405157|Kalte]]'' | name = Kalte | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Franksesavas muižā | lat = 56.576167853084 | long = 23.862096825633 | p625 = {{Coord|56.576167853084|23.862096825633|display=inline}} | image = Franksesava%20kalte.jpg | vaid = 5217 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405152|Franksesavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405162 | label = ''[[:d:Q50405162|Ciemaldes senkapi]]'' | name = Ciemaldes senkapi | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Ciemaldes kapsētas | lat = 56.511989344778 | long = 24.006965582888 | p625 = {{Coord|56.511989344778|24.006965582888|display=inline}} | vaid = 988 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405166 | label = ''[[:d:Q50405166|Dainu senkapi]]'' | name = Dainu senkapi | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Dainām | lat = 56.610611973559 | long = 23.894878542269 | p625 = {{Coord|56.610611973559|23.894878542269|display=inline}} | vaid = 989 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405171 | label = ''[[:d:Q50405171|Šauvu senkapi]]'' | name = Šauvu senkapi | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Šauvām | lat = 56.543096980829 | long = 23.928051169441 | p625 = {{Coord|56.543096980829|23.928051169441|display=inline}} | vaid = 990 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405176 | label = ''[[:d:Q50405176|Kakužēnu senkapi (Miķeļkalniņš, Mīklaskalniņš)]]'' | name = Kakužēnu senkapi (Miķeļkalniņš, Mīklaskalniņš) | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Kakužēniem, uz D no Īslīces upes ietekas Lielupē | lat = 56.522281968367 | long = 23.987404672476 | p625 = {{Coord|56.522281968367|23.987404672476|display=inline}} | vaid = 991 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405181 | label = ''[[:d:Q50405181|Pūcēnu apmetne]]'' | name = Pūcēnu apmetne | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Pūcēm un Vimbām | lat = 56.62203689926 | long = 23.86106752094 | p625 = {{Coord|56.62203689926|23.86106752094|display=inline}} | vaid = 992 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405186 | label = ''[[:d:Q50405186|Gaideļu - Viduču senkapi]]'' | name = Gaideļu - Viduču senkapi | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Svitenes upes labajā krastā pie Šauvām | lat = 56.544360334691 | long = 23.925699862217 | p625 = {{Coord|56.544360334691|23.925699862217|display=inline}} | vaid = 993 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405238 | label = ''[[:d:Q50405238|Dzīvojamā ēka "Lielčurilas"]]'' | name = Dzīvojamā ēka "Lielčurilas" | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielčurilās | lat = 56.469107055607 | long = 23.673524080094 | p625 = {{Coord|56.469107055607|23.673524080094|display=inline}} | vaid = 5224 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405244 | label = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | name = Lielplatones muižas apbūve | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.452323869793 | long = 23.658972664858 | p625 = {{Coord|56.452323869793|23.658972664858|display=inline}} | vaid = 5225 | year = 19. gs. s. - 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042402|Lielplatones muiža]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405251 | label = ''[[:d:Q50405251|Lielplatones muižas pils]]'' | name = Lielplatones muižas pils | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.452199724952 | long = 23.659387358534 | p625 = {{Coord|56.452199724952|23.659387358534|display=inline}} | image = Lielplatones%20muizha.jpg | vaid = 5226 | year = 1845. -1860. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405257 | label = ''[[:d:Q50405257|Kalpu māja]]'' | name = Kalpu māja | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.450781716766 | long = 23.658336126337 | p625 = {{Coord|56.450781716766|23.658336126337|display=inline}} | vaid = 5227 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405263 | label = ''[[:d:Q50405263|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.451718797113 | long = 23.658979635987 | p625 = {{Coord|56.451718797113|23.658979635987|display=inline}} | image = Lielplatones%20klets.jpg | vaid = 5228 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405268 | label = ''[[:d:Q50405268|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.451606182517 | long = 23.660424268523 | p625 = {{Coord|56.451606182517|23.660424268523|display=inline}} | image = Lielplatones%20kuuts.jpg | vaid = 5229 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405273 | label = ''[[:d:Q50405273|Rija]]'' | name = Rija | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.450110894657 | long = 23.657747698814 | p625 = {{Coord|56.450110894657|23.657747698814|display=inline}} | vaid = 5230 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405279 | label = ''[[:d:Q50405279|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.452368919964 | long = 23.660647412785 | p625 = {{Coord|56.452368919964|23.660647412785|display=inline}} | image = Lielplatone%20Manor%20park%2002.jpg | commonscat = Lielplatone Manor park | vaid = 5232 | year = 19. gs. s. - 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405284 | label = ''[[:d:Q50405284|Vešūzis]]'' | name = Vešūzis | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižas parkā | lat = 56.453251842491 | long = 23.660075375883 | p625 = {{Coord|56.453251842491|23.660075375883|display=inline}} | image = Lielplatones%20muizhas%20veshuuzis.jpg | commonscat = Lielplatone Manor laundry house | vaid = 5233 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405279|Parks]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405223 | label = ''[[:d:Q50405223|Čurilu - Jaunzemu apmetne]]'' | name = Čurilu - Jaunzemu apmetne | municipality = Lielplatones pagasts | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Čurilām un Jaunzemiem | lat = 56.467213424794 | long = 23.672890568843 | p625 = {{Coord|56.467213424794|23.672890568843|display=inline}} | vaid = 994 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lielplatones_pagasts }} {{monument | qid = Q50405227 | label = ''[[:d:Q50405227|Skulmēnu apmetne]]'' | name = Skulmēnu apmetne | municipality = Lielplatones pagasts | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Skulmēniem | lat = 56.476389938833 | long = 23.685072675488 | p625 = {{Coord|56.476389938833|23.685072675488|display=inline}} | vaid = 995 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lielplatones_pagasts }} {{monument | qid = Q50405233 | label = ''[[:d:Q50405233|Staņuvēnu senkapi]]'' | name = Staņuvēnu senkapi | municipality = Lielplatones pagasts | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Staņuvēniem | lat = 56.455961588366 | long = 23.661416928318 | p625 = {{Coord|56.455961588366|23.661416928318|display=inline}} | vaid = 996 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lielplatones_pagasts }} {{monument | qid = Q50405438 | label = ''[[:d:Q50405438|Lielsesavas muižas kungu māja]]'' | name = Lielsesavas muižas kungu māja | municipality = Lielsesava | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.356753305684 | long = 23.813840262194 | p625 = {{Coord|56.356753305684|23.813840262194|display=inline}} | image = Lielsesavas%20mui%C5%BEa.jpg | vaid = 5243 | year = 1802. 1833. -1835. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138315279|Lielsesavas muiža]]'' | munwiki = Lielsesava }} {{monument | qid = Q50405358 | label = ''[[:d:Q50405358|Lielvircavas luterāņu baznīca]]'' | name = Lielvircavas luterāņu baznīca | municipality = Lielvircava | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.510033150856 | long = 23.75571654611 | p625 = {{Coord|56.510033150856|23.75571654611|display=inline}} | image = Lielvircavas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%2011.jpg | commonscat = Lutheran church in Lielvircava | vaid = 5239 | year = 16./17. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Lielvircava }} {{monument | qid = Q50405363 | label = ''[[:d:Q50405363|Lielvircavas muižas kungu māja]]'' | name = Lielvircavas muižas kungu māja | municipality = Lielvircava | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.521882842309 | long = 23.756999289239 | p625 = {{Coord|56.521882842309|23.756999289239|display=inline}} | image = Lielvircavas%20mui%C5%BEa%20-%20panoramio.jpg | vaid = 5240 | year = 18. gs. b. 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Lielvircavas muiža]] | munwiki = Lielvircava }} {{monument | qid = Q15219313 | label = [[Līvbērzes baznīca|Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca]] | name = Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca | municipality = Līvbērze | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.70305556 | long = 23.45416667 | p625 = {{Coord|56.70305556|23.45416667|display=inline}} | image = L%C4%ABvb%C4%93rzes%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%2002.JPG | commonscat = Church of Saint Joseph in Līvbērze | vaid = 5234 | wikipediauri = L%C4%ABvb%C4%93rzes_bazn%C4%ABca | year = 1684. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rze }} {{monument | qid = Q50405326 | label = ''[[:d:Q50405326|Līvbērzes krogs]]'' | name = Līvbērzes krogs | municipality = Līvbērze | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.702073217347 | long = 23.45373412318 | p625 = {{Coord|56.702073217347|23.45373412318|display=inline}} | vaid = 5235 | year = 18. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rze }} {{monument | qid = Q50405332 | label = ''[[:d:Q50405332|Upesmuižas labības klēts]]'' | name = Upesmuižas labības klēts | municipality = Līvbērze | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.686875157399 | long = 23.503447116928 | p625 = {{Coord|56.686875157399|23.503447116928|display=inline}} | image = Barn%20-%20panoramio%20%2820%29.jpg | vaid = 5236 | year = 1837. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rze }} {{monument | qid = Q50405290 | label = ''[[:d:Q50405290|Līvbērzes muižas kungu māja]]'' | name = Līvbērzes muižas kungu māja | municipality = Līvbērzes pagasts | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Līvēs | lat = 56.716926314253 | long = 23.495401875114 | p625 = {{Coord|56.716926314253|23.495401875114|display=inline}} | image = L%C4%ABvesmui%C5%BEa%20-%20abandoned%20manor.jpg | vaid = 5237 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Līvbērzes muiža]] | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405296 | label = ''[[:d:Q50405296|Dzīvojamā ēka "Kuzmas Brakši"]]'' | name = Dzīvojamā ēka "Kuzmas Brakši" | municipality = Līvbērzes pagasts | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Mežniecībā | lat = 56.662055913238 | long = 23.541554159432 | p625 = {{Coord|56.662055913238|23.541554159432|display=inline}} | vaid = 5238 | year = 1938. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405304 | label = ''[[:d:Q50405304|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Līvbērzes pagasts | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Līvbērzes katoļu baznīcā | lat = 56.70305556 | long = 23.45416667 | p625 = {{Coord|56.70305556|23.45416667|display=inline}} | image = Livberze%20altaris.jpg | vaid = 3429 | year = 18.gs.IIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Līvbērzes baznīca|Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca]] | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405309 | label = ''[[:d:Q50405309|Gleznojums uz dzegas]]'' | name = Gleznojums uz dzegas | municipality = Līvbērzes pagasts | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Līvbērzes katoļu baznīcā | lat = 56.70305556 | long = 23.45416667 | p625 = {{Coord|56.70305556|23.45416667|display=inline}} | vaid = 3432 | year = 17./18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Līvbērzes baznīca|Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca]] | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405315 | label = ''[[:d:Q50405315|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Līvbērzes pagasts | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Līvbērzes katoļu baznīcā | lat = 56.70305556 | long = 23.45416667 | p625 = {{Coord|56.70305556|23.45416667|display=inline}} | vaid = 3433 | year = 18.gs.IIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Līvbērzes baznīca|Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca]] | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405320 | label = ''[[:d:Q50405320|Torņa smailes noslēgums]]'' | name = Torņa smailes noslēgums | municipality = Līvbērzes pagasts | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Līvbērzes katoļu baznīcā | lat = 56.70305556 | long = 23.45416667 | p625 = {{Coord|56.70305556|23.45416667|display=inline}} | vaid = 3435 | year = 17./18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Līvbērzes baznīca|Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca]] | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405629 | label = ''[[:d:Q50405629|Mūrmuižas dzirnavas]]'' | name = Mūrmuižas dzirnavas | municipality = Mūrmuiža | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.432438839406 | long = 23.524366608423 | p625 = {{Coord|56.432438839406|23.524366608423|display=inline}} | image = M%C5%ABrmui%C5%BEas%20dzirnavas%202015-09-26%20%283%29.jpg | commonscat = Mūrmuiža Mills | vaid = 5274 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = M%C5%ABrmui%C5%BEa_(Vilces_pagasts) }} {{monument | qid = Q50405636 | label = ''[[:d:Q50405636|Mūrmuižas dzirnavu dzīvojamā ēka]]'' | name = Mūrmuižas dzirnavu dzīvojamā ēka | municipality = Mūrmuiža | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.433030213258 | long = 23.524494193621 | p625 = {{Coord|56.433030213258|23.524494193621|display=inline}} | image = M%C5%ABrmui%C5%BEas%20dzirnavas%202015-09-26%20%284%29.jpg | vaid = 5275 | year = 1907. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = M%C5%ABrmui%C5%BEa_(Vilces_pagasts) }} {{monument | qid = Q50405721 | label = ''[[:d:Q50405721|Oglaines muižas apbūve]]'' | name = Oglaines muižas apbūve | municipality = Oglaine | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Oglaines muižā | lat = 56.493565255028 | long = 23.828994803647 | p625 = {{Coord|56.493565255028|23.828994803647|display=inline}} | vaid = 5295 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Oglaine }} {{monument | qid = Q50405727 | label = ''[[:d:Q50405727|Labības šķūnis]]'' | name = Labības šķūnis | municipality = Oglaine | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Oglaines muižā | lat = 56.493756513778 | long = 23.827162352763 | p625 = {{Coord|56.493756513778|23.827162352763|display=inline}} | vaid = 5296 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405721|Oglaines muižas apbūve]]'' | munwiki = Oglaine }} {{monument | qid = Q50405733 | label = ''[[:d:Q50405733|Labības noliktava]]'' | name = Labības noliktava | municipality = Oglaine | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Oglaines muižā | lat = 56.493953920163 | long = 23.828331962079 | p625 = {{Coord|56.493953920163|23.828331962079|display=inline}} | vaid = 5297 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405721|Oglaines muižas apbūve]]'' | munwiki = Oglaine }} {{monument | qid = Q50405336 | label = ''[[:d:Q50405336|Mākslas zinātnieka K.Eliasa un gleznotāja Ģ.Eliasa dzimtas mājas]]'' | name = Mākslas zinātnieka K.Eliasa un gleznotāja Ģ.Eliasa dzimtas mājas | municipality = Platones pagasts | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zīlēnos | lat = 56.503079277364 | long = 23.672195045272 | p625 = {{Coord|56.503079277364|23.672195045272|display=inline}} | image = Eliass%20zileni.jpg | vaid = 30 | year = 1887. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Platones_pagasts }} {{monument | qid = Q50405341 | label = ''[[:d:Q50405341|Lielvircavas senkapi (Viesuļkalns)]]'' | name = Lielvircavas senkapi (Viesuļkalns) | municipality = Platones pagasts | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Tomēniem, Vircavas upes kreisajā krastā | lat = 56.518510242161 | long = 23.759901685515 | p625 = {{Coord|56.518510242161|23.759901685515|display=inline}} | vaid = 998 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Platones_pagasts }} {{monument | qid = Q50405347 | label = ''[[:d:Q50405347|Zoltneru apmetne]]'' | name = Zoltneru apmetne | municipality = Platones pagasts | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = starp Zoltneriem un Tomēniem | lat = 56.520714586529 | long = 23.764524569665 | p625 = {{Coord|56.520714586529|23.764524569665|display=inline}} | vaid = 999 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Platones_pagasts }} {{monument | qid = Q50405367 | label = ''[[:d:Q50405367|Pēterlauku vējdzirnavas]]'' | name = Pēterlauku vējdzirnavas | municipality = Pēterlauki | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.539360461806 | long = 23.714796039793 | p625 = {{Coord|56.539360461806|23.714796039793|display=inline}} | image = P%C4%93terlauku%20v%C4%93jdzirnavas%202000-10-06%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Pēterlauki windmill | vaid = 5241 | year = 1860. -1870. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = P%C4%93terlauki }} {{monument | qid = Q51879240 | label = [[Jāņa Čakstes memoriālais muzejs "Auči"]] | name = Jāņa Čakstes memoriālais muzejs "Auči" | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-041 | locality = Aučos | lat = 56.59433025019 | long = 23.955417661457 | p625 = {{Coord|56.59433025019|23.955417661457|display=inline}} | image = Au%C4%8Du%20pilsmui%C5%BEa.JPG | commonscat = Memorial museum of Jānis Čakste "Auči" | vaid = 5248 | wikipediauri = J%C4%81%C5%86a_%C4%8Cakstes_memori%C4%81lais_muzejs_%22Au%C4%8Di%22 | year = 1871.-1944., 1995. | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879269 | label = ''[[:d:Q51879269|Diduļu senkapi]]'' | name = Diduļu senkapi | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Diduļiem | lat = 56.523834283611 | long = 24.00924362642 | p625 = {{Coord|56.523834283611|24.00924362642|display=inline}} | vaid = 1010 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879271 | label = ''[[:d:Q51879271|Emburgas pilskalns]]'' | name = Emburgas pilskalns | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Emburgas pasta | lat = 56.555781187745 | long = 23.987600846336 | p625 = {{Coord|56.555781187745|23.987600846336|display=inline}} | image = Emburgas%20pilskalns.jpg | vaid = 1011 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879272 | label = ''[[:d:Q51879272|Namiķu skansts]]'' | name = Namiķu skansts | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Namiķiem | lat = 56.638941736218 | long = 23.936220250247 | p625 = {{Coord|56.638941736218|23.936220250247|display=inline}} | vaid = 1013 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879273 | label = ''[[:d:Q51879273|Pūķu senkapi]]'' | name = Pūķu senkapi | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Pūķiem | lat = 56.549919193987 | long = 24.08608201744 | p625 = {{Coord|56.549919193987|24.08608201744|display=inline}} | vaid = 1014 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879274 | label = ''[[:d:Q51879274|Speltu apmetne]]'' | name = Speltu apmetne | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Speltēm | lat = 56.62133677312 | long = 23.954051756445 | p625 = {{Coord|56.62133677312|23.954051756445|display=inline}} | vaid = 1015 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879275 | label = ''[[:d:Q51879275|Sveņķīšu skansts]]'' | name = Sveņķīšu skansts | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Sveņķīšiem | lat = 56.647713964042 | long = 23.907763624632 | p625 = {{Coord|56.647713964042|23.907763624632|display=inline}} | vaid = 1016 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879276 | label = ''[[:d:Q51879276|Tuču apmetne]]'' | name = Tuču apmetne | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Tučiem | lat = 56.515715250304 | long = 24.025514036228 | p625 = {{Coord|56.515715250304|24.025514036228|display=inline}} | vaid = 1017 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879277 | label = ''[[:d:Q51879277|Dzīvojamā māja "Billītes"]]'' | name = Dzīvojamā māja "Billītes" | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Billītēs | lat = 56.575215569417 | long = 24.109174632978 | p625 = {{Coord|56.575215569417|24.109174632978|display=inline}} | image = Billites.jpg | vaid = 5249 | year = 19. gs. b. 1936. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879278 | label = ''[[:d:Q51879278|Salgales luterāņu baznīcas drupas]]'' | name = Salgales luterāņu baznīcas drupas | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Salgalē | lat = 56.526490488386 | long = 23.990324926478 | p625 = {{Coord|56.526490488386|23.990324926478|display=inline}} | image = Salgales%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20drupas%2014.jpg | commonscat = Lutheran church in Salgale | vaid = 5253 | year = 17. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879279 | label = ''[[:d:Q51879279|Salgales mācītājmāja]]'' | name = Salgales mācītājmāja | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Salgalē | lat = 56.518441644881 | long = 24.00783589704 | p625 = {{Coord|56.518441644881|24.00783589704|display=inline}} | vaid = 5254 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879280 | label = ''[[:d:Q51879280|Latvijas Atbrīvošanas kara kaujas piemiņas vieta pie bij. Vareļu mājām]]'' | name = Latvijas Atbrīvošanas kara kaujas piemiņas vieta pie bij. Vareļu mājām | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-041 | locality = pie bij. Vareļu mājām | lat = 56.623613583468 | long = 23.908864380811 | p625 = {{Coord|56.623613583468|23.908864380811|display=inline}} | image = Vareli%20memorial%20Ozolnieki%20municipality.jpg | vaid = 8731 | year = 1919. | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q113483763 | label = ''[[:d:Q113483763|Dzejnieku E. Virzas un E. Stērstes mājas "Billītes"]]'' | name = Dzejnieku E. Virzas un E. Stērstes mājas "Billītes" | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-041 | locality = "Billītes" | vaid = 9223 | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q12664040 | label = ''[[:d:Q12664040|Līču pilskalns]]'' | name = Līču pilskalns | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Saulīšiem | lat = 56.466107659712 | long = 23.771908071281 | p625 = {{Coord|56.466107659712|23.771908071281|display=inline}} | image = Liichu%20pilskalns.jpg | vaid = 1006 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | complex = [[Zemgales pilskalni]] | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405372 | label = ''[[:d:Q50405372|Blūmfeldu apmetne]]'' | name = Blūmfeldu apmetne | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Blūmfeldiem | lat = 56.410404809596 | long = 23.836278118401 | p625 = {{Coord|56.410404809596|23.836278118401|display=inline}} | vaid = 1000 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405377 | label = ''[[:d:Q50405377|Ežu senkapi]]'' | name = Ežu senkapi | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Ežu kapsētas un Miltiņiem | lat = 56.393435226106 | long = 23.826287497737 | p625 = {{Coord|56.393435226106|23.826287497737|display=inline}} | image = E%C5%BEu%20senkapi.jpg | vaid = 1001 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405384 | label = ''[[:d:Q50405384|Krauju senkapi]]'' | name = Krauju senkapi | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Kraujām | lat = 56.409779298497 | long = 23.749589103968 | p625 = {{Coord|56.409779298497|23.749589103968|display=inline}} | vaid = 1002 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405388 | label = ''[[:d:Q50405388|Libartu apmetne]]'' | name = Libartu apmetne | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Libartiem | lat = 56.421999537439 | long = 23.752863040079 | p625 = {{Coord|56.421999537439|23.752863040079|display=inline}} | vaid = 1003 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405392 | label = ''[[:d:Q50405392|Osīšu senkapi]]'' | name = Osīšu senkapi | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Osīšiem | lat = 56.495914091417 | long = 23.772003641959 | p625 = {{Coord|56.495914091417|23.772003641959|display=inline}} | vaid = 1004 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405396 | label = ''[[:d:Q50405396|Līču apmetne]]'' | name = Līču apmetne | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Saulīšiem | lat = 56.467817666424 | long = 23.771884056484 | p625 = {{Coord|56.467817666424|23.771884056484|display=inline}} | vaid = 1005 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405406 | label = ''[[:d:Q50405406|Bābukalna senkapi]]'' | name = Bābukalna senkapi | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Silmačiem | lat = 56.498744057165 | long = 23.777461153664 | p625 = {{Coord|56.498744057165|23.777461153664|display=inline}} | vaid = 1007 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405410 | label = ''[[:d:Q50405410|Latu apmetne]]'' | name = Latu apmetne | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = starp Latiem un Rogām | lat = 56.404514810402 | long = 23.832202687753 | p625 = {{Coord|56.404514810402|23.832202687753|display=inline}} | vaid = 1008 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405415 | label = ''[[:d:Q50405415|Stundu apmetne]]'' | name = Stundu apmetne | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vircavas upes labajā krastā pie Stundu kapsētas | lat = 56.418198665348 | long = 23.757166974562 | p625 = {{Coord|56.418198665348|23.757166974562|display=inline}} | vaid = 1009 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405420 | label = ''[[:d:Q50405420|Skursteņmuižas apbūve]]'' | name = Skursteņmuižas apbūve | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Skursteņmuižā | image = Skurste%C5%86mui%C5%BEas%20saimniec%C4%ABbas%20%C4%93kas%2C%2011.08.2013.jpg | vaid = 5244 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042419|Skursteņmuiža]]'' | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405426 | label = ''[[:d:Q50405426|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Skursteņmuižā | lat = 56.435094327247 | long = 23.785629337379 | p625 = {{Coord|56.435094327247|23.785629337379|display=inline}} | vaid = 5247 | year = 19. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405420|Skursteņmuižas apbūve]]'' | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405201 | label = ''[[:d:Q50405201|Staļģenes muižas apbūve ar parku]]'' | name = Staļģenes muižas apbūve ar parku | municipality = Staļģene | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Staļģenes muižā | lat = 56.571925618726 | long = 23.9611188463 | p625 = {{Coord|56.571925618726|23.9611188463|display=inline}} | vaid = 5221 | year = 18. gs. b. 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Staļģenes muiža]] | munwiki = Sta%C4%BC%C4%A3ene }} {{monument | qid = Q50405206 | label = ''[[:d:Q50405206|Staļģenes muižas kungu māja]]'' | name = Staļģenes muižas kungu māja | municipality = Staļģene | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Staļģenes muižā | lat = 56.571869127991 | long = 23.96136173138 | p625 = {{Coord|56.571869127991|23.96136173138|display=inline}} | image = Stalgene%20manor%20house%20-%20panoramio%20%281%29.jpg | vaid = 5222 | year = 18. gs. b. 19. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405201|Staļģenes muižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Sta%C4%BC%C4%A3ene }} {{monument | qid = Q50405213 | label = ''[[:d:Q50405213|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Staļģene | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Staļģenes muižā | lat = 56.571630513454 | long = 23.960317733129 | p625 = {{Coord|56.571630513454|23.960317733129|display=inline}} | vaid = 5223 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405201|Staļģenes muižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Sta%C4%BC%C4%A3ene }} {{monument | qid = Q7652835 | label = ''[[:d:Q7652835|Svētes muižas pils]]'' | name = Svētes muižas pils | municipality = Svēte | district = Svēte<br/>Svētes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.5917 | long = 23.6628 | p625 = {{Coord|56.5917|23.6628|display=inline}} | image = Svete%20manor%20%281730%29.jpg | vaid = 5255 | year = 18. gs. 1.p. 18. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Svētes muiža]] | munwiki = Sv%C4%93te_(ciems) }} {{monument | qid = Q50405457 | label = ''[[:d:Q50405457|Svētes pagasta skola]]'' | name = Svētes pagasta skola | municipality = Svēte | district = Svēte<br/>Svētes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.592206449256 | long = 23.677933189608 | p625 = {{Coord|56.592206449256|23.677933189608|display=inline}} | vaid = 5256 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Sv%C4%93te_(ciems) }} {{monument | qid = Q50405444 | label = ''[[:d:Q50405444|Purva Rapu senkapi]]'' | name = Purva Rapu senkapi | municipality = Svētes pagasts | district = Svētes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Dzelmēm | lat = 56.600667868913 | long = 23.629421202298 | p625 = {{Coord|56.600667868913|23.629421202298|display=inline}} | vaid = 1018 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sv%C4%93tes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405449 | label = ''[[:d:Q50405449|Galiņu senkapi]]'' | name = Galiņu senkapi | municipality = Svētes pagasts | district = Svētes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Galiņu kapsētas, Svētes upes labajā krastā | lat = 56.580029576417 | long = 23.651060139405 | p625 = {{Coord|56.580029576417|23.651060139405|display=inline}} | vaid = 1019 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sv%C4%93tes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879268 | label = ''[[:d:Q51879268|Teteles muižas tornis]]'' | name = Teteles muižas tornis | municipality = Tetele | district = Cenu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Teteles skolā | lat = 56.63707063454 | long = 23.839267029128 | p625 = {{Coord|56.63707063454|23.839267029128|display=inline}} | image = Teteles%20tornis.jpg | commonscat = Tetele tower | vaid = 5188 | year = 1840.? 1992. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Tetelmindes muiža]] | munwiki = Tetele }} {{monument | qid = Q20405849 | label = [[Valgundes pareizticīgo klosteris]] | name = Valgundes pareizticīgo klosteris | municipality = Valgunde | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.73368469052 | long = 23.694398865304 | p625 = {{Coord|56.73368469052|23.694398865304|display=inline}} | image = R%C4%ABgas%20pareiztic%C4%ABgo%20sievie%C5%A1u%20klostera%20apb%C5%ABve%2C%20Valgunde%201.jpg | commonscat = Valgunde Monastery | vaid = 5259 | wikipediauri = Valgundes_pareiztic%C4%ABgo_klosteris | year = 1897. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Valgunde }} {{monument | qid = Q50405483 | label = ''[[:d:Q50405483|Cara vārti]]'' | name = Cara vārti | municipality = Valgunde | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Jāņa Trepinieka pareizticīgo baznīcā | lat = 56.733835217065 | long = 23.693287768576 | p625 = {{Coord|56.733835217065|23.693287768576|display=inline}} | vaid = 3440 | year = 19.gs.IIIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405492|Jāņa Trepinieka pareizticīgo baznīca]]'' | munwiki = Valgunde }} {{monument | qid = Q50405492 | label = ''[[:d:Q50405492|Jāņa Trepinieka pareizticīgo baznīca]]'' | name = Jāņa Trepinieka pareizticīgo baznīca | municipality = Valgunde | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Rīgas pareizticīgo sieviešu klosterī | lat = 56.73383521728 | long = 23.693287768327 | p625 = {{Coord|56.73383521728|23.693287768327|display=inline}} | image = J%C4%81%C5%86a%20Trepinieka%20pareiztic%C4%ABgo%20bazn%C4%ABca%2001.JPG | commonscat = Church of St. John Climacus in Valgunde Monastery | vaid = 5260 | year = 1897. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Valgundes pareizticīgo klosteris]] | munwiki = Valgunde }} {{monument | qid = Q50405499 | label = ''[[:d:Q50405499|Kapella]]'' | name = Kapella | municipality = Valgunde | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Rīgas pareizticīgo sieviešu klosterī | lat = 56.734062517249 | long = 23.693240906247 | p625 = {{Coord|56.734062517249|23.693240906247|display=inline}} | image = Kapella%20Valgundes%20kloster%C4%AB.JPG | commonscat = Chapel in Valgunde Monastery | vaid = 5261 | year = 1897. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Valgundes pareizticīgo klosteris]] | munwiki = Valgunde }} {{monument | qid = Q50405504 | label = ''[[:d:Q50405504|Kristus apskaidrošanās pareizticīgo baznīca]]'' | name = Kristus apskaidrošanās pareizticīgo baznīca | municipality = Valgunde | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Rīgas pareizticīgo sieviešu klosterī | lat = 56.733418188271 | long = 23.692962527807 | p625 = {{Coord|56.733418188271|23.692962527807|display=inline}} | image = Spaso-Preobrazhenskiy%20female%20monastery%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Church of the Transfiguration of Christ in Valgunde Monastery | vaid = 5262 | year = 1897. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Valgundes pareizticīgo klosteris]] | munwiki = Valgunde }} {{monument | qid = Q20893032 | label = [[Ložmetējkalns]] | name = Ložmetējkalns | municipality = Valgundes pagasts | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Klīves mežniec. 7. kv. | lat = 56.86573 | long = 23.65913 | p625 = {{Coord|56.86573|23.65913|display=inline}} | image = Lo%C5%BEmet%C4%93jkalns%2C%20skats%20no%20skatu%20tor%C5%86a%202000-05-06.jpg | commonscat = Ložmetējkalns | vaid = 31 | wikipediauri = Lo%C5%BEmet%C4%93jkalns | year = 1916.-1917. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Valgundes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405462 | label = ''[[:d:Q50405462|Kapsargu senkapi]]'' | name = Kapsargu senkapi | municipality = Valgundes pagasts | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Kapsargiem | lat = 56.838159401865 | long = 23.576765055613 | p625 = {{Coord|56.838159401865|23.576765055613|display=inline}} | vaid = 1020 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Valgundes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405470 | label = [[Kalnciema-Klīves luterāņu baznīca|Kalnciema-Klīves baznīca]] | name = Kalnciema-Klīves baznīca | municipality = Valgundes pagasts | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnciemā | lat = 56.808997762469 | long = 23.624348438161 | p625 = {{Coord|56.808997762469|23.624348438161|display=inline}} | image = Lutheran%20church%20in%20Kalnciems%202015-09-26%20%283%29.jpg | commonscat = Lutheran church in Kalnciems | vaid = 5257 | wikipediauri = Kalnciema-Kl%C4%ABves_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1854. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Valgundes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405477 | label = ''[[:d:Q50405477|Kalnciema skola]]'' | name = Kalnciema skola | municipality = Valgundes pagasts | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnciemā | lat = 56.808775780772 | long = 23.625272267574 | p625 = {{Coord|56.808775780772|23.625272267574|display=inline}} | image = Kalnciema%20vidusskola%202015-09-26.jpg | commonscat = School in Kalnciems | vaid = 5258 | year = 1924. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Valgundes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405219 | label = ''[[:d:Q50405219|Vecsvirlaukas skola]]'' | name = Vecsvirlaukas skola | municipality = Vecsvirlauka | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.614251027822 | long = 23.873019918084 | p625 = {{Coord|56.614251027822|23.873019918084|display=inline}} | vaid = 5220 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecsvirlauka }} {{monument | qid = Q50405643 | label = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]'' | name = Vilces muižas apbūve | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižā | image = 2010%2009%2004%201Vilce005.JPG | vaid = 5280 | year = 18. gs. 2.p. 19. gs. 2.c. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Vilces muiža]] | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q50405649 | label = ''[[:d:Q50405649|Pils]]'' | name = Pils | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižā | lat = 56.420666906585 | long = 23.542322596936 | p625 = {{Coord|56.420666906585|23.542322596936|display=inline}} | image = Vilces%20mui%C5%BEas%20pils%202000-11-04.jpg | commonscat = Vilce Manor House | vaid = 5281 | year = 18. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]'' | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q50405657 | label = ''[[:d:Q50405657|Portāls ar cilni "Ģerbonis"]]'' | name = Portāls ar cilni "Ģerbonis" | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižas pilī | lat = 56.42066690623 | long = 23.54232259766 | p625 = {{Coord|56.42066690623|23.54232259766|display=inline}} | image = Vilces%20mui%C5%BEas%20pils%2C%20%C4%A2erbonis%202015-09-26.jpg | commonscat = Portal of Vilce Manor House | vaid = 3448 | year = 18.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405649|Pils]]'' | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q50405668 | label = ''[[:d:Q50405668|Kalte]]'' | name = Kalte | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižā | lat = 56.422868018369 | long = 23.541885315908 | p625 = {{Coord|56.422868018369|23.541885315908|display=inline}} | vaid = 5282 | year = 1884. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]'' | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q50405676 | label = ''[[:d:Q50405676|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižā | lat = 56.420511957277 | long = 23.542131545796 | p625 = {{Coord|56.420511957277|23.542131545796|display=inline}} | image = Vilces%20mui%C5%BEas%20parks%202015-09-26%20%282%29.jpg | commonscat = Park of Vilce Manor | vaid = 5283 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]'' | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q50405683 | label = ''[[:d:Q50405683|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižā, Bračos | lat = 56.423029876547 | long = 23.543078602033 | p625 = {{Coord|56.423029876547|23.543078602033|display=inline}} | vaid = 5284 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]'' | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q50405689 | label = ''[[:d:Q50405689|Smēde]]'' | name = Smēde | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižā, Zālītēs | lat = 56.421871448199 | long = 23.545711015289 | p625 = {{Coord|56.421871448199|23.545711015289|display=inline}} | image = Vilces%20smede.jpg | vaid = 5285 | year = 1826. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]'' | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q12672861 | label = [[Silakalns|Silenes pilskalns]] | name = Silenes pilskalns | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Sila kapsētas | lat = 56.379868966868 | long = 23.416874715214 | p625 = {{Coord|56.379868966868|23.416874715214|display=inline}} | image = Silakalns%20%28Augstais%20kalns%29%20-%20pilskalns.JPG | vaid = 1022 | wikipediauri = Silakalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q12677288 | label = [[Vilces pilskalns]] | name = Vilces pilskalns | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces mežniecības 51. kv., Vilces un Rukūzes upju satekā | lat = 56.42354 | long = 23.52718 | p625 = {{Coord|56.42354|23.52718|display=inline}} | image = 2010%2009%2004%201Vilce008pilskalns.JPG | vaid = 1025 | wikipediauri = Vilces_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405510 | label = ''[[:d:Q50405510|Skanstveidīgs nocietinājums]]'' | name = Skanstveidīgs nocietinājums | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Sidrabes upes, Vilces mežn. 158. kv. pie Celmiem un Robežniekiem | lat = 56.369549564192 | long = 23.628759746111 | p625 = {{Coord|56.369549564192|23.628759746111|display=inline}} | vaid = 1021 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405517 | label = ''[[:d:Q50405517|Dambīšu senkapi]]'' | name = Dambīšu senkapi | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Švīpiņiem (Dambīšiem) | vaid = 9165 | year = Vidējais dzelzs laikmets, viduslaiki | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405522 | label = ''[[:d:Q50405522|Mūrmuižas senkapi]]'' | name = Mūrmuižas senkapi | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Vairogiem | lat = 56.438144482435 | long = 23.531593500241 | p625 = {{Coord|56.438144482435|23.531593500241|display=inline}} | vaid = 1023 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405526 | label = ''[[:d:Q50405526|Vilces parka senkapi]]'' | name = Vilces parka senkapi | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Vilces skolas | lat = 56.417421484692 | long = 23.542820486731 | p625 = {{Coord|56.417421484692|23.542820486731|display=inline}} | vaid = 1024 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405533 | label = ''[[:d:Q50405533|Berķenes (Bērķenes) ūdensdzirnavas]]'' | name = Berķenes (Bērķenes) ūdensdzirnavas | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielberķenē | lat = 56.430419058314 | long = 23.480136152835 | p625 = {{Coord|56.430419058314|23.480136152835|display=inline}} | image = Lielber%C4%B7ene%20old%20watermill%20%28abandoned%29.jpg | commonscat = Berķene Mill | vaid = 5272 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405540 | label = ''[[:d:Q50405540|Berķenes muižas kungu māja]]'' | name = Berķenes muižas kungu māja | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielberķenē, Plāteros | lat = 56.428944500842 | long = 23.480120265902 | p625 = {{Coord|56.428944500842|23.480120265902|display=inline}} | image = Ber%C4%B7enes%20mui%C5%BEa%202015-09-26%20%287%29.jpg | commonscat = Berķene manor house | vaid = 5273 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Berķenes muiža]] | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405549 | label = ''[[:d:Q50405549|Viensētas "Sniedzes" apbūve]]'' | name = Viensētas "Sniedzes" apbūve | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sniedzēs | lat = 56.416082554465 | long = 23.484145155906 | p625 = {{Coord|56.416082554465|23.484145155906|display=inline}} | image = Sniedzes%2C%20Vilce%20parish%202015-09-26%20%283%29.jpg | commonscat = Sniedzes, Vilce parish | vaid = 5276 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405554 | label = ''[[:d:Q50405554|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sniedzēs | lat = 56.415927816788 | long = 23.48394410066 | p625 = {{Coord|56.415927816788|23.48394410066|display=inline}} | image = Sniedzes%20pie%20Ber%C4%B7enes%20-%20panoramio.jpg | vaid = 5277 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405561 | label = ''[[:d:Q50405561|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sniedzēs | lat = 56.416449786409 | long = 23.483534203013 | p625 = {{Coord|56.416449786409|23.483534203013|display=inline}} | image = K%C5%ABts%20Sniedz%C4%93s%2002.JPG | vaid = 5278 | year = 1900. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405745 | label = ''[[:d:Q50405745|Vircavas pils]]'' | name = Vircavas pils | municipality = Vircava | district = Vircavas pagasts<br/>Vircava | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.557497867633 | long = 23.773773467425 | p625 = {{Coord|56.557497867633|23.773773467425|display=inline}} | image = Vircava%20manor%20complex%20-%20panoramio.jpg | vaid = 5287 | year = 17. gs. b. 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405751 | label = ''[[:d:Q50405751|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Vircava | district = Vircavas pagasts<br/>Vircava | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.558649507541 | long = 23.775077604368 | p625 = {{Coord|56.558649507541|23.775077604368|display=inline}} | image = Kronvircavas%20parvaldnieka%20maja.jpg | vaid = 5288 | year = 18. gs. 2.p. 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405757 | label = ''[[:d:Q50405757|Saimniecības ēka - muižas virtuve]]'' | name = Saimniecības ēka - muižas virtuve | municipality = Vircava | district = Vircavas pagasts<br/>Vircava | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.557557721994 | long = 23.773058944703 | p625 = {{Coord|56.557557721994|23.773058944703|display=inline}} | vaid = 5289 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405764 | label = ''[[:d:Q50405764|Klēts - magazīna]]'' | name = Klēts - magazīna | municipality = Vircava | district = Vircavas pagasts<br/>Vircava | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.558797070179 | long = 23.774555545727 | p625 = {{Coord|56.558797070179|23.774555545727|display=inline}} | image = Vircava%20klets.jpg | vaid = 5290 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405771 | label = ''[[:d:Q50405771|Klēts - stallis]]'' | name = Klēts - stallis | municipality = Vircava | district = Vircava<br/>Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.557970168999 | long = 23.7734908387 | p625 = {{Coord|56.557970168999|23.7734908387|display=inline}} | vaid = 5291 | year = 18. gs. b. -19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405778 | label = ''[[:d:Q50405778|"Kavalieru māja"]]'' | name = "Kavalieru māja" | municipality = Vircava | district = Vircava<br/>Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.558194409841 | long = 23.774396930092 | p625 = {{Coord|56.558194409841|23.774396930092|display=inline}} | image = Vircava%20%28Kronvircava%29%20manor%20chevaliers%27%20house.jpg | vaid = 5292 | year = 17. gs. 18. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405786 | label = ''[[:d:Q50405786|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Vircava | district = Vircava<br/>Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.556098903505 | long = 23.778132740311 | p625 = {{Coord|56.556098903505|23.778132740311|display=inline}} | image = Vircava%20River%20in%20Vircava%2001.jpg | vaid = 5293 | year = 1693. -19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Kroņvircavas muiža]] | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405696 | label = ''[[:d:Q50405696|Vecdunduru apmetne]]'' | name = Vecdunduru apmetne | municipality = Vircavas pagasts | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Dunduru fermas | lat = 56.533523335823 | long = 23.855475550551 | p625 = {{Coord|56.533523335823|23.855475550551|display=inline}} | vaid = 1026 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vircavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405702 | label = ''[[:d:Q50405702|Vecdunduru senkapi]]'' | name = Vecdunduru senkapi | municipality = Vircavas pagasts | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Dunduru fermas | lat = 56.529481332387 | long = 23.857963657654 | p625 = {{Coord|56.529481332387|23.857963657654|display=inline}} | vaid = 1027 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vircavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405707 | label = ''[[:d:Q50405707|Grīvnieku apmetne]]'' | name = Grīvnieku apmetne | municipality = Vircavas pagasts | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Grīvniekiem | lat = 56.489052850655 | long = 23.857080954703 | p625 = {{Coord|56.489052850655|23.857080954703|display=inline}} | vaid = 1028 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vircavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405712 | label = ''[[:d:Q50405712|Mazroķu senkapi]]'' | name = Mazroķu senkapi | municipality = Vircavas pagasts | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Roķiem, Sesavas upes kreisajā krastā | lat = 56.491767738719 | long = 23.85207928496 | p625 = {{Coord|56.491767738719|23.85207928496|display=inline}} | vaid = 1029 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vircavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405716 | label = ''[[:d:Q50405716|Kulpju muižas klēts]]'' | name = Kulpju muižas klēts | municipality = Vircavas pagasts | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Tūbās | lat = 56.52649345648 | long = 23.915048742583 | p625 = {{Coord|56.52649345648|23.915048742583|display=inline}} | vaid = 5294 | year = 18. gs. 1.p. 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vircavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405994 | label = ''[[:d:Q50405994|Zaļās muižas senkapi]]'' | name = Zaļās muižas senkapi | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Zaļenieku pagastnama, Tērvetes upes labajā krastā | lat = 56.529538648692 | long = 23.504211308146 | p625 = {{Coord|56.529538648692|23.504211308146|display=inline}} | vaid = 1034 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406001 | label = ''[[:d:Q50406001|Zaļenieku biedrības nams]]'' | name = Zaļenieku biedrības nams | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.526718625577 | long = 23.508648763176 | p625 = {{Coord|56.526718625577|23.508648763176|display=inline}} | image = Zalenieku%20tautas%20nams.jpg | vaid = 5327 | year = 1893. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406006 | label = [[Zaļenieku luterāņu baznīca]] | name = Zaļenieku luterāņu baznīca | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.5299 | long = 23.4964 | p625 = {{Coord|56.5299|23.4964|display=inline}} | image = Za%C4%BCenieki%20Lutheran%20church%20in%20June%202013.jpg | commonscat = Zaļenieki Lutheran church | vaid = 5328 | wikipediauri = Za%C4%BCenieku_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1824. -1872. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406013 | label = ''[[:d:Q50406013|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku luterāņu baznīcā | lat = 56.5299 | long = 23.4964 | p625 = {{Coord|56.5299|23.4964|display=inline}} | vaid = 3450 | year = 1862. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Zaļenieku luterāņu baznīca]] | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406019 | label = ''[[:d:Q50406019|Vitrāžas (2)]]'' | name = Vitrāžas (2) | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku luterāņu baznīcā | lat = 56.5299 | long = 23.4964 | p625 = {{Coord|56.5299|23.4964|display=inline}} | vaid = 3457 | year = 1873. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Zaļenieku luterāņu baznīca]] | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406027 | label = ''[[:d:Q50406027|Zaļenieki mācītājmuižas apbūve]]'' | name = Zaļenieki mācītājmuižas apbūve | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku mācītājmuižā | lat = 56.534711323893 | long = 23.499212349967 | p625 = {{Coord|56.534711323893|23.499212349967|display=inline}} | vaid = 5312 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042420|Zaļenieku mācītājmuiža]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406033 | label = ''[[:d:Q50406033|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku mācītājmuižā | lat = 56.534823383209 | long = 23.499273398217 | p625 = {{Coord|56.534823383209|23.499273398217|display=inline}} | image = Zalenieku%20pastorats.jpg | vaid = 5313 | year = 19. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406027|Zaļenieki mācītājmuižas apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406049 | label = ''[[:d:Q50406049|Griestu gleznojums]]'' | name = Griestu gleznojums | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižas pilī | lat = 56.530854333997 | long = 23.508186465433 | p625 = {{Coord|56.530854333997|23.508186465433|display=inline}} | image = Za%C4%BCenieki%20Palace%20interior%202015-09-26%20%286%29.jpg | vaid = 3458 | year = 19.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406043|Zaļenieku pils]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406057 | label = ''[[:d:Q50406057|Griestu gleznojums]]'' | name = Griestu gleznojums | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižas pilī | lat = 56.530854333997 | long = 23.508186465433 | p625 = {{Coord|56.530854333997|23.508186465433|display=inline}} | vaid = 3459 | year = 19.gs.60.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406043|Zaļenieku pils]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406064 | label = ''[[:d:Q50406064|Kamīns]]'' | name = Kamīns | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižas pilī | lat = 56.530854333997 | long = 23.508186465433 | p625 = {{Coord|56.530854333997|23.508186465433|display=inline}} | image = Kam%C4%ABns%20Za%C4%BCenieku%20mui%C5%BEas%20pil%C4%AB.JPG | vaid = 3460 | year = 19.gs.60.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406043|Zaļenieku pils]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406070 | label = ''[[:d:Q50406070|Sienu gleznojums]]'' | name = Sienu gleznojums | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižas pilī | lat = 56.530854333997 | long = 23.508186465433 | p625 = {{Coord|56.530854333997|23.508186465433|display=inline}} | vaid = 3461 | year = 18.gs.IIIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406043|Zaļenieku pils]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406077 | label = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | name = Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.5285 | long = 23.5122 | p625 = {{Coord|56.5285|23.5122|display=inline}} | image = Za%C4%BCenieku%20mui%C5%BEas%20kalpu%20ciemata%20apb%C5%ABve%202015-09-26.jpg | vaid = 5317 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406085 | label = ''[[:d:Q50406085|Dzīvojamā ēka "Līkā māja"]]'' | name = Dzīvojamā ēka "Līkā māja" | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.529384013447 | long = 23.508574023255 | p625 = {{Coord|56.529384013447|23.508574023255|display=inline}} | image = Za%C4%BCenieki%20Manor%202015-09-26%20%285%29.jpg | vaid = 5318 | year = 19. gs. s | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406095 | label = ''[[:d:Q50406095|Kalēja māja]]'' | name = Kalēja māja | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.528704733314 | long = 23.509929533827 | p625 = {{Coord|56.528704733314|23.509929533827|display=inline}} | vaid = 5319 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406101 | label = ''[[:d:Q50406101|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.528183976315 | long = 23.513118693858 | p625 = {{Coord|56.528183976315|23.513118693858|display=inline}} | image = Parvaldnieka%20maja%20zalenieki.jpg | vaid = 5320 | year = 1860. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406107 | label = ''[[:d:Q50406107|Saimniecības ēka]]'' | name = Saimniecības ēka | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.528218386976 | long = 23.512385928364 | p625 = {{Coord|56.528218386976|23.512385928364|display=inline}} | vaid = 5321 | year = 1860. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406115 | label = ''[[:d:Q50406115|"Līkās mājas" kūts]]'' | name = "Līkās mājas" kūts | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.528934446862 | long = 23.50868625788 | p625 = {{Coord|56.528934446862|23.50868625788|display=inline}} | vaid = 5322 | year = 1902. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406121 | label = ''[[:d:Q50406121|Zirgu staļļi (2)]]'' | name = Zirgu staļļi (2) | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.531374777037 | long = 23.508867322559 | p625 = {{Coord|56.531374777037|23.508867322559|display=inline}} | image = Za%C4%BCenieku%20mui%C5%BEas%20zirgu%20sta%C4%BC%C4%BCu%20%C4%93ka.jpg | vaid = 5323 | year = 1768. -1775. 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406127 | label = ''[[:d:Q50406127|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.528150087763 | long = 23.511437025966 | p625 = {{Coord|56.528150087763|23.511437025966|display=inline}} | image = Zaljenieki%20klets.jpg | vaid = 5324 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406133 | label = ''[[:d:Q50406133|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.527717018092 | long = 23.511873299188 | p625 = {{Coord|56.527717018092|23.511873299188|display=inline}} | vaid = 5325 | year = 1860. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406140 | label = ''[[:d:Q50406140|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.534570508399 | long = 23.51720511698 | p625 = {{Coord|56.534570508399|23.51720511698|display=inline}} | image = Za%C4%BCenieki%20Manor%20park%202015-09-26%20%283%29.jpg | commonscat = Park of Zaļenieki Manor | vaid = 5326 | year = 18./19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406147 | label = ''[[:d:Q50406147|Zaļenieku veco kapu kapliča]]'' | name = Zaļenieku veco kapu kapliča | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.530707757898 | long = 23.496855642735 | p625 = {{Coord|56.530707757898|23.496855642735|display=inline}} | image = Zaljenieku%20kaplica.jpg | vaid = 5329 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50405793 | label = ''[[:d:Q50405793|Būdnieku senkapi un apmetne]]'' | name = Būdnieku senkapi un apmetne | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie bij. Būdniekiem | lat = 56.459397672391 | long = 23.506317674661 | p625 = {{Coord|56.459397672391|23.506317674661|display=inline}} | vaid = 1030 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405798 | label = ''[[:d:Q50405798|Gauriņu apmetne]]'' | name = Gauriņu apmetne | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie bij. Gauriņiem | lat = 56.48028259099 | long = 23.463209457252 | p625 = {{Coord|56.48028259099|23.463209457252|display=inline}} | vaid = 1031 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405803 | label = ''[[:d:Q50405803|Bušu apmetne]]'' | name = Bušu apmetne | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Bušām | lat = 56.467308584868 | long = 23.516643215106 | p625 = {{Coord|56.467308584868|23.516643215106|display=inline}} | vaid = 1032 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405809 | label = ''[[:d:Q50405809|Ķēķu senkapi]]'' | name = Ķēķu senkapi | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Ķēķiem | lat = 56.517517044188 | long = 23.474366791441 | p625 = {{Coord|56.517517044188|23.474366791441|display=inline}} | vaid = 1033 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405815 | label = ''[[:d:Q50405815|Kaiju senkapi]]'' | name = Kaiju senkapi | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = starp Kaijām un Viltapām pie Kaiju autobusu pieturas | lat = 56.558878408101 | long = 23.582735367071 | p625 = {{Coord|56.558878408101|23.582735367071|display=inline}} | vaid = 1035 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405822 | label = ''[[:d:Q50405822|Dzejnieces Aspazijas dzimtās mājas]]'' | name = Dzejnieces Aspazijas dzimtās mājas | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Daukšās | lat = 56.543570744843 | long = 23.58329937597 | p625 = {{Coord|56.543570744843|23.58329937597|display=inline}} | image = Dauk%C5%A1as%20-%20Aspazijas%20muzejs%20pie%20Za%C4%BCeniekiem%202001-06-30.jpg | vaid = 32 | year = 1865. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405831 | label = ''[[:d:Q50405831|Abgunstes muižas apbūve]]'' | name = Abgunstes muižas apbūve | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Abgunstes muižā | lat = 56.478459857 | long = 23.488917804995 | p625 = {{Coord|56.478459857|23.488917804995|display=inline}} | vaid = 5298 | year = 18. gs. b. - 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Abgunstes muiža]] | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405837 | label = ''[[:d:Q50405837|Abgunstes muižas dzīvojamā ēka]]'' | name = Abgunstes muižas dzīvojamā ēka | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Abgunstes muižā | lat = 56.478246505457 | long = 23.48849740896 | p625 = {{Coord|56.478246505457|23.48849740896|display=inline}} | image = Abgunste%20%282%29.jpg | vaid = 5299 | year = 1780. pēc 1905. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405831|Abgunstes muižas apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405845 | label = ''[[:d:Q50405845|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Abgunstes muižā | lat = 56.477610271488 | long = 23.488076068975 | p625 = {{Coord|56.477610271488|23.488076068975|display=inline}} | image = Abgunste%20klets.jpg | vaid = 5300 | year = 18. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405831|Abgunstes muižas apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405852 | label = ''[[:d:Q50405852|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Abgunstes muižā | lat = 56.477909240198 | long = 23.488184475719 | p625 = {{Coord|56.477909240198|23.488184475719|display=inline}} | vaid = 5301 | year = 19. gs. s. 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405831|Abgunstes muižas apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405858 | label = ''[[:d:Q50405858|Ūziņu dzirnavnieka māja]]'' | name = Ūziņu dzirnavnieka māja | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Bērziņos | lat = 56.48599172503 | long = 23.536956486804 | p625 = {{Coord|56.48599172503|23.536956486804|display=inline}} | image = Uzinju%20dzirnavnieka%20maja.jpg | vaid = 5302 | year = 1928. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405865 | label = ''[[:d:Q50405865|Gauriņu kapu kapliča]]'' | name = Gauriņu kapu kapliča | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Gauriņu kapos | lat = 56.480896989929 | long = 23.457597140099 | p625 = {{Coord|56.480896989929|23.457597140099|display=inline}} | image = Gaurinju%20kaplica.jpg | vaid = 5303 | year = 1870. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405871 | label = ''[[:d:Q50405871|Zemnieku sēta "Kalnmačas"]]'' | name = Zemnieku sēta "Kalnmačas" | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnmačās | lat = 56.47574349493 | long = 23.555360266275 | p625 = {{Coord|56.47574349493|23.555360266275|display=inline}} | vaid = 5304 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405880 | label = ''[[:d:Q50405880|Zemnieku sēta "Lieldimzēni"]]'' | name = Zemnieku sēta "Lieldimzēni" | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lieldimzēnos | lat = 56.492274268153 | long = 23.572549017499 | p625 = {{Coord|56.492274268153|23.572549017499|display=inline}} | image = Dimzeni%20kopskats.jpg | vaid = 5305 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405889 | label = ''[[:d:Q50405889|Dzīvojamā ēka "Meņģeļi"]]'' | name = Dzīvojamā ēka "Meņģeļi" | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Meņģeļos | lat = 56.454472124226 | long = 23.467360221813 | p625 = {{Coord|56.454472124226|23.467360221813|display=inline}} | image = Mengjelju%20maja.jpg | vaid = 5306 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405898 | label = ''[[:d:Q50405898|Viensētas "Milleri" apbūve]]'' | name = Viensētas "Milleri" apbūve | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Milleros | lat = 56.519557125541 | long = 23.524493291107 | p625 = {{Coord|56.519557125541|23.524493291107|display=inline}} | vaid = 5307 | year = 19. gs. b. - 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405903 | label = ''[[:d:Q50405903|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Milleros | lat = 56.519636465154 | long = 23.524391616297 | p625 = {{Coord|56.519636465154|23.524391616297|display=inline}} | vaid = 5308 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405909 | label = ''[[:d:Q50405909|Pagrabs]]'' | name = Pagrabs | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Milleros | lat = 56.519495255772 | long = 23.52419448284 | p625 = {{Coord|56.519495255772|23.52419448284|display=inline}} | image = Milleri%20pagrabs.jpg | vaid = 5309 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405916 | label = ''[[:d:Q50405916|Mežsarga sēta "Saulgrieži"]]'' | name = Mežsarga sēta "Saulgrieži" | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Saulgriežos | lat = 56.501123277476 | long = 23.489689434413 | p625 = {{Coord|56.501123277476|23.489689434413|display=inline}} | vaid = 5310 | year = 19. gs. b. - 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405922 | label = ''[[:d:Q50405922|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnmačās | lat = 56.475765119539 | long = 23.555169282067 | p625 = {{Coord|56.475765119539|23.555169282067|display=inline}} | image = Kalnmachu%20maja.jpg | vaid = 8310 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405929 | label = ''[[:d:Q50405929|Kalpu māja "Kalnmaču ērbērģis"]]'' | name = Kalpu māja "Kalnmaču ērbērģis" | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnmačās | lat = 56.475731864514 | long = 23.556137335798 | p625 = {{Coord|56.475731864514|23.556137335798|display=inline}} | vaid = 8311 | year = 19. gs.v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405935 | label = ''[[:d:Q50405935|"Kalnmaču" klēts]]'' | name = "Kalnmaču" klēts | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnmačās | lat = 56.475631119854 | long = 23.554668405618 | p625 = {{Coord|56.475631119854|23.554668405618|display=inline}} | vaid = 8312 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405942 | label = ''[[:d:Q50405942|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lieldimzēnos | lat = 56.49207973307 | long = 23.573442761171 | p625 = {{Coord|56.49207973307|23.573442761171|display=inline}} | image = Dimzeni%20maja.jpg | vaid = 8313 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405949 | label = ''[[:d:Q50405949|Klēts - ratnīca]]'' | name = Klēts - ratnīca | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lieldimzēnos | lat = 56.492359859858 | long = 23.57297284766 | p625 = {{Coord|56.492359859858|23.57297284766|display=inline}} | image = Dimzeni%20klets.jpg | vaid = 8314 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405957 | label = ''[[:d:Q50405957|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lieldimzēnos | lat = 56.492184670145 | long = 23.572407423554 | p625 = {{Coord|56.492184670145|23.572407423554|display=inline}} | image = Dimzeni%20kuts%20liela.jpg | vaid = 8315 | year = 1926. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405963 | label = ''[[:d:Q50405963|"Lieldimzēnu" kūts]]'' | name = "Lieldimzēnu" kūts | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lieldimzēnos | lat = 56.492361149027 | long = 23.572666641675 | p625 = {{Coord|56.492361149027|23.572666641675|display=inline}} | image = Dimzeni%20kuuts%20maza.jpg | vaid = 8316 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405969 | label = ''[[:d:Q50405969|Pirts]]'' | name = Pirts | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lieldimzēnos | lat = 56.491855906025 | long = 23.572862106918 | p625 = {{Coord|56.491855906025|23.572862106918|display=inline}} | vaid = 8317 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405976 | label = ''[[:d:Q50405976|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Saulgriežos | lat = 56.501011779049 | long = 23.489974159431 | p625 = {{Coord|56.501011779049|23.489974159431|display=inline}} | vaid = 8318 | year = 1927. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405982 | label = ''[[:d:Q50405982|Klētiņa]]'' | name = Klētiņa | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Saulgriežos | lat = 56.501194525433 | long = 23.489654795839 | p625 = {{Coord|56.501194525433|23.489654795839|display=inline}} | vaid = 8319 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50406043 | label = ''[[:d:Q50406043|Zaļenieku pils]]'' | name = Zaļenieku pils | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.5309 | long = 23.5082 | p625 = {{Coord|56.5309|23.5082|display=inline}} | image = Zalenieki%20manor%20%281%29.jpg | commonscat = Zaļenieki Palace | vaid = 5316 | year = 1768. -1775. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138500655|Zaļenieku muižas apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q113484106 | label = [[Tērvetes sila senkapi]] | name = Tērvetes sila senkapi | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnamuižas (Tērvetes) sils, autoceļa Jelgava – Tērvete – Žagare labajā pusē | lat = 56.48717 | long = 23.42221 | p625 = {{Coord|56.48717|23.42221|display=inline}} | vaid = 9287 | wikipediauri = T%C4%93rvetes_sila_senkapi | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405988 | label = ''[[:d:Q50405988|Ūziņu vējdzirnavas]]'' | name = Ūziņu vējdzirnavas | municipality = Ūziņi | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.48692811924 | long = 23.536897002122 | p625 = {{Coord|56.48692811924|23.536897002122|display=inline}} | image = Uzinju%20dzirnavas.jpg | vaid = 5311 | year = 1880. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = %C5%AAzi%C5%86i }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in Jelgava Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Jelgavas novads}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Jelgavas novads]] nvsub045vvmft8qh0642syagscp88pi 0 244249 4457169 4455252 2026-04-21T18:26:07Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4457169 wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Talsu novads|Talsu novadā]]. {{monument-title-wikidata|Q97232890}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q20566140 } . VALUES ?currNovads { wd:Q97232890 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P131 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q24208273 | label = [[Tojātu apmetne]] | name = Tojātu apmetne | municipality = Abavas pagasts | district = Abavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Abavas upes labajā krastā starp Ceriņiem un Drubazām | lat = 57.02777778 | long = 22.60083333 | p625 = {{Coord|57.02777778|22.60083333|display=inline}} | image = Toj%C4%81tu%20apmetne%20un%20senkapi.jpg | vaid = 2182 | wikipediauri = Toj%C4%81tu_apmetne | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Abavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55285934 | label = [[Baznīckalns (Abavas pagasts)|Baznīckalns]] | name = Baznīckalns | municipality = Abavas pagasts | district = Abavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = 200 m uz D no Valgales pilskalna, Valgales upītes kreisajā krastā | lat = 57.063485894831 | long = 22.452178390949 | p625 = {{Coord|57.063485894831|22.452178390949|display=inline}} | vaid = 2180 | wikipediauri = Bazn%C4%ABckalns_(Abavas_pagasts) | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Abavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55285935 | label = [[Valgales pilskalns]] | name = Valgales pilskalns | municipality = Abavas pagasts | district = Abavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Bandeniekiem | lat = 57.065594417661 | long = 22.455481899642 | p625 = {{Coord|57.065594417661|22.455481899642|display=inline}} | image = Valgalespilskalns2021.jpg | vaid = 2183 | wikipediauri = Valgales_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Abavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55285936 | label = [[Rumbas pilskalns]] | name = Rumbas pilskalns | municipality = Abavas pagasts | district = Abavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Mazbrūveļiem | lat = 57.075136967647 | long = 22.483648922364 | p625 = {{Coord|57.075136967647|22.483648922364|display=inline}} | vaid = 2189 | wikipediauri = Rumbas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Abavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55361472 | label = [[Veģu senkapi]] | name = Veģu senkapi | municipality = Abavas pagasts | district = Abavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Abavas upes labajā krastā pie Veģu kapsētas | lat = 57.07832002093 | long = 22.471915916441 | p625 = {{Coord|57.07832002093|22.471915916441|display=inline}} | vaid = 2181 | wikipediauri = Ve%C4%A3u_senkapi | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Abavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55361478 | label = [[Ģedertu senkapi]] | name = Ģedertu senkapi | municipality = Abavas pagasts | district = Abavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie bij. Ģedertiem | lat = 57.071397296648 | long = 22.460061741866 | p625 = {{Coord|57.071397296648|22.460061741866|display=inline}} | vaid = 2184 | wikipediauri = %C4%A2edertu_senkapi | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Abavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55361481 | label = [[Brasliņu senkapi]] | name = Brasliņu senkapi | municipality = Abavas pagasts | district = Abavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Brasliņiem | lat = 57.058313359133 | long = 22.470730961217 | p625 = {{Coord|57.058313359133|22.470730961217|display=inline}} | vaid = 2185 | wikipediauri = Brasli%C5%86u_senkapi | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Abavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55361483 | label = [[Jaunmāju viduslaiku kapsēta]] | name = Jaunmāju viduslaiku kapsēta | municipality = Abavas pagasts | district = Abavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Jaunmājām | lat = 57.056019503958 | long = 22.590762435332 | p625 = {{Coord|57.056019503958|22.590762435332|display=inline}} | vaid = 2186 | wikipediauri = Jaunm%C4%81ju_viduslaiku_kaps%C4%93ta | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Abavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55361485 | label = [[Kliņģu senkapi]] | name = Kliņģu senkapi | municipality = Abavas pagasts | district = Abavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Kliņģiem | lat = 57.046728639712 | long = 22.636100263493 | p625 = {{Coord|57.046728639712|22.636100263493|display=inline}} | vaid = 2187 | wikipediauri = Kli%C5%86%C4%A3u_senkapi | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Abavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55361486 | label = [[Strautiņu senkapi]] | name = Strautiņu senkapi | municipality = Abavas pagasts | district = Abavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Lipstu Strautiņiem | lat = 57.04192214436 | long = 22.585923155333 | p625 = {{Coord|57.04192214436|22.585923155333|display=inline}} | vaid = 2188 | wikipediauri = Strauti%C5%86u_senkapi | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Abavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55361488 | label = [[Priežleju viduslaiku kapsēta]] | name = Priežleju viduslaiku kapsēta | municipality = Abavas pagasts | district = Abavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Priežlejām | lat = 57.060949202466 | long = 22.596090152012 | p625 = {{Coord|57.060949202466|22.596090152012|display=inline}} | vaid = 2190 | wikipediauri = Prie%C5%BEleju_viduslaiku_kaps%C4%93ta | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Abavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55361491 | label = [[Zunnu senkapi]] | name = Zunnu senkapi | municipality = Abavas pagasts | district = Abavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Zunnām | lat = 57.049964968082 | long = 22.597491649586 | p625 = {{Coord|57.049964968082|22.597491649586|display=inline}} | vaid = 2191 | wikipediauri = Zunnu_senkapi | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Abavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55361493 | label = [[Ezernieku senkapi]] | name = Ezernieku senkapi | municipality = Abavas pagasts | district = Abavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = starp Ezerniekiem un Ausmām | lat = 57.060944565214 | long = 22.511651812721 | p625 = {{Coord|57.060944565214|22.511651812721|display=inline}} | vaid = 2192 | wikipediauri = Ezernieku_senkapi | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Abavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55361496 | label = [[Valgales senkapi]] | name = Valgales senkapi | municipality = Abavas pagasts | district = Abavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = starp Valgales upīti un Baznīckalnu | lat = 57.063514008902 | long = 22.452536200787 | p625 = {{Coord|57.063514008902|22.452536200787|display=inline}} | vaid = 2193 | wikipediauri = Valgales_senkapi | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Abavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55361499 | label = [[Āžu kalniņš|Āžu kalniņš - senkapi]] | name = Āžu kalniņš - senkapi | municipality = Abavas pagasts | district = Abavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Virbupes kreisajā krastā, DA bij. Virbu dzirnavām | lat = 57.094298928169 | long = 22.584870380683 | p625 = {{Coord|57.094298928169|22.584870380683|display=inline}} | vaid = 2194 | wikipediauri = %C4%80%C5%BEu_kalni%C5%86%C5%A1 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Abavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55361503 | label = [[Lazdu kalniņš|Lazdu kalniņš - senkapi]] | name = Lazdu kalniņš - senkapi | municipality = Abavas pagasts | district = Abavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Virbupes labajā krastā pie Rudzīšiem | lat = 57.093140779815 | long = 22.578593168437 | p625 = {{Coord|57.093140779815|22.578593168437|display=inline}} | vaid = 2195 | wikipediauri = Lazdu_kalni%C5%86%C5%A1 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Abavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55361506 | label = [[Mazvalgales senkapi]] | name = Mazvalgales senkapi | municipality = Abavas pagasts | district = Abavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Z Valgales pilskalnam | lat = 57.066182591767 | long = 22.45562642493 | p625 = {{Coord|57.066182591767|22.45562642493|display=inline}} | vaid = 2196 | wikipediauri = Mazvalgales_senkapi | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Abavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55361600 | label = ''[[:d:Q55361600|Altāra margas]]'' | name = Altāra margas | municipality = Balgale | district = Balgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Balgales luterāņu baznīcā | lat = 57.16083333 | long = 22.90972222 | p625 = {{Coord|57.16083333|22.90972222|display=inline}} | vaid = 4276 | year = ap 1810. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Balgales luterāņu baznīca|Balgales baznīca]] | munwiki = Balgale }} {{monument | qid = Q55361607 | label = ''[[:d:Q55361607|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Balgale | district = Balgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Balgales luterāņu baznīcā | lat = 57.16083333 | long = 22.90972222 | p625 = {{Coord|57.16083333|22.90972222|display=inline}} | vaid = 4279 | year = ap 1810. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Balgales luterāņu baznīca|Balgales baznīca]] | munwiki = Balgale }} {{monument | qid = Q55361611 | label = ''[[:d:Q55361611|Baznīcēnu soli (30)]]'' | name = Baznīcēnu soli (30) | municipality = Balgale | district = Balgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Balgales luterāņu baznīcā | lat = 57.16083333 | long = 22.90972222 | p625 = {{Coord|57.16083333|22.90972222|display=inline}} | vaid = 4280 | year = ap 1810. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Balgales luterāņu baznīca|Balgales baznīca]] | munwiki = Balgale }} {{monument | qid = Q55361615 | label = ''[[:d:Q55361615|Ērģeļu prospekts]]'' | name = Ērģeļu prospekts | municipality = Balgale | district = Balgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Balgales luterāņu baznīcā | lat = 57.16083333 | long = 22.90972222 | p625 = {{Coord|57.16083333|22.90972222|display=inline}} | vaid = 4281 | year = ap 1810. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Balgales luterāņu baznīca|Balgales baznīca]] | munwiki = Balgale }} {{monument | qid = Q55361620 | label = ''[[:d:Q55361620|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Balgale | district = Balgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Balgales luterāņu baznīcā | lat = 57.16083333 | long = 22.90972222 | p625 = {{Coord|57.16083333|22.90972222|display=inline}} | vaid = 4282 | year = 1860. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Balgales luterāņu baznīca|Balgales baznīca]] | munwiki = Balgale }} {{monument | qid = Q55361624 | label = ''[[:d:Q55361624|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Balgale | district = Balgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Balgales luterāņu baznīcā | lat = 57.16083333 | long = 22.90972222 | p625 = {{Coord|57.16083333|22.90972222|display=inline}} | vaid = 4283 | year = 19.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Balgales luterāņu baznīca|Balgales baznīca]] | munwiki = Balgale }} {{monument | qid = Q55361631 | label = ''[[:d:Q55361631|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Balgale | district = Balgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Balgales luterāņu baznīcā | lat = 57.16083333 | long = 22.90972222 | p625 = {{Coord|57.16083333|22.90972222|display=inline}} | vaid = 4284 | year = 19.gs.Ic. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Balgales luterāņu baznīca|Balgales baznīca]] | munwiki = Balgale }} {{monument | qid = Q55361637 | label = ''[[:d:Q55361637|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Balgale | district = Balgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Balgales luterāņu baznīcā | lat = 57.16083333 | long = 22.90972222 | p625 = {{Coord|57.16083333|22.90972222|display=inline}} | vaid = 4285 | year = ap 1810. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Balgales luterāņu baznīca|Balgales baznīca]] | munwiki = Balgale }} {{monument | qid = Q26981643 | label = [[Balgales luterāņu baznīca|Balgales baznīca]] | name = Balgales baznīca | municipality = Balgales pagasts | district = Balgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Balgales baznīca | lat = 57.16083333 | long = 22.90972222 | p625 = {{Coord|57.16083333|22.90972222|display=inline}} | image = Balgales%20bazn%C4%ABca.%202000-05-14.jpg | commonscat = Lutheran church near Balgale | vaid = 9136 | wikipediauri = Balgales_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1807. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Balgales_pagasts }} {{monument | qid = Q55361593 | label = ''[[:d:Q55361593|Durvju komplekti (2)]]'' | name = Durvju komplekti (2) | municipality = Balgales pagasts | district = Balgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Galtene, Galtenes muižas dzīv.ēkā | lat = 57.159551000218 | long = 22.853978000435 | p625 = {{Coord|57.159551000218|22.853978000435|display=inline}} | vaid = 4289 | year = 18.gs.IVc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042436|Galtenes muižas dzīv. ēkā]]'' | munwiki = Balgales_pagasts }} {{monument | qid = Q55361596 | label = ''[[:d:Q55361596|Kāpnes]]'' | name = Kāpnes | municipality = Balgales pagasts | district = Balgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Galtene, Galtenes muižas dzīv.ēkā | lat = 57.159551000218 | long = 22.853978000435 | p625 = {{Coord|57.159551000218|22.853978000435|display=inline}} | vaid = 4290 | year = 18.gs.IVc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042436|Galtenes muižas dzīv. ēkā]]'' | munwiki = Balgales_pagasts }} {{monument | qid = Q55361949 | label = ''[[:d:Q55361949|Stendes muižas senkapi]]'' | name = Stendes muižas senkapi | municipality = Dižstende | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = 1 km uz DR no Stendes muižas centra | lat = 57.189931687961 | long = 22.543437999178 | p625 = {{Coord|57.189931687961|22.543437999178|display=inline}} | vaid = 2238 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Di%C5%BEstende }} {{monument | qid = Q55361951 | label = ''[[:d:Q55361951|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Dižstende | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Stendes luterāņu baznīcā | lat = 57.192832773425 | long = 22.566248150705 | p625 = {{Coord|57.192832773425|22.566248150705|display=inline}} | vaid = 4362 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Stendes luterāņu baznīca|Stendes luterāņu baznīca un kapliča]] | munwiki = Di%C5%BEstende }} {{monument | qid = Q55361953 | label = ''[[:d:Q55361953|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Dižstende | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Stendes luterāņu baznīcā | lat = 57.192832773425 | long = 22.566248150705 | p625 = {{Coord|57.192832773425|22.566248150705|display=inline}} | vaid = 4364 | year = 1898. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Stendes luterāņu baznīca|Stendes luterāņu baznīca un kapliča]] | munwiki = Di%C5%BEstende }} {{monument | qid = Q55361957 | label = ''[[:d:Q55361957|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Dižstende | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Stendes luterāņu baznīcā | lat = 57.192832773425 | long = 22.566248150705 | p625 = {{Coord|57.192832773425|22.566248150705|display=inline}} | vaid = 4365 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Stendes luterāņu baznīca|Stendes luterāņu baznīca un kapliča]] | munwiki = Di%C5%BEstende }} {{monument | qid = Q55361962 | label = [[Stendes luterāņu baznīca|Stendes luterāņu baznīca un kapliča]] | name = Stendes luterāņu baznīca un kapliča | municipality = Dižstende | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | lat = 57.192958496702 | long = 22.566068750391 | p625 = {{Coord|57.192958496702|22.566068750391|display=inline}} | image = Stendes%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%20un%20kapli%C4%8Da1.jpg | commonscat = Lutheran church in Stende | vaid = 6768 | wikipediauri = Stendes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 17. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Di%C5%BEstende }} {{monument | qid = Q55361969 | label = ''[[:d:Q55361969|Dižstendes vecā pils]]'' | name = Dižstendes vecā pils | municipality = Dižstende | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Stendes muižā | lat = 57.191251653395 | long = 22.55493813162 | p625 = {{Coord|57.191251653395|22.55493813162|display=inline}} | image = Di%C5%BEstendes%20mui%C5%BEas%20vec%C4%81%20pils%202000-10-28.jpg | commonscat = Dižstende Castle ruins | vaid = 6770 | year = 16. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514491|Stendes muižas apbūve]]'' | munwiki = Di%C5%BEstende }} {{monument | qid = Q55361975 | label = ''[[:d:Q55361975|Stendes muižas kungu māja]]'' | name = Stendes muižas kungu māja | municipality = Dižstende | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Stendes muižā | lat = 57.191878297228 | long = 22.55498009957 | p625 = {{Coord|57.191878297228|22.55498009957|display=inline}} | image = Stendes%20mui%C5%BEa%2C%20Talsu%20novads%2009.jpg | commonscat = Stende manor house | vaid = 6771 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514491|Stendes muižas apbūve]]'' | munwiki = Di%C5%BEstende }} {{monument | qid = Q55361981 | label = ''[[:d:Q55361981|Ratnīca]]'' | name = Ratnīca | municipality = Dižstende | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Stendes muižā | lat = 57.192704832198 | long = 22.555205824069 | p625 = {{Coord|57.192704832198|22.555205824069|display=inline}} | vaid = 6772 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514491|Stendes muižas apbūve]]'' | munwiki = Di%C5%BEstende }} {{monument | qid = Q55361986 | label = ''[[:d:Q55361986|Staļļi (2)]]'' | name = Staļļi (2) | municipality = Dižstende | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Stendes muižā | lat = 57.192598416917 | long = 22.554692942489 | p625 = {{Coord|57.192598416917|22.554692942489|display=inline}} | vaid = 6773 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514491|Stendes muižas apbūve]]'' | munwiki = Di%C5%BEstende }} {{monument | qid = Q55361989 | label = ''[[:d:Q55361989|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Dižstende | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Stendes muižā | lat = 57.191215133637 | long = 22.557502565868 | p625 = {{Coord|57.191215133637|22.557502565868|display=inline}} | vaid = 6774 | year = 16. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Stendes muiža]] | munwiki = Di%C5%BEstende }} {{monument | qid = Q5314718 | label = [[Dundagas pils]] | name = Dundagas pils | municipality = Dundaga | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Pils iela 12 | lat = 57.510555555556 | long = 22.356111111111 | p625 = {{Coord|57.510555555556|22.356111111111|display=inline}} | image = 4%20Dundagas-pils-pari-dikim-24apr03.jpg | commonscat = Dundaga Castle | vaid = 6739 | wikipediauri = Dundagas_pils | year = 13. -17. gs. 1766. 1897. 1909. -1914. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Dundaga }} {{monument | qid = Q15218858 | label = [[Dundagas pilskalns]] | name = Dundagas pilskalns | municipality = Dundaga | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Sporta iela 8 | lat = 57.51222222 | long = 22.36083333 | p625 = {{Coord|57.51222222|22.36083333|display=inline}} | image = Dundagas%20pilskalns.jpg | commonscat = Dundagas pilskalns | vaid = 2198 | wikipediauri = Dundagas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dundaga }} {{monument | qid = Q24529619 | label = [[Dundagas luterāņu baznīca]] | name = Dundagas luterāņu baznīca | municipality = Dundaga | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Pils iela 8 | lat = 57.50944444 | long = 22.35361111 | p625 = {{Coord|57.50944444|22.35361111|display=inline}} | image = Dundagas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca.jpg | commonscat = Lutheran church in Dundaga | vaid = 6738 | wikipediauri = Dundagas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1766. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Dundaga }} {{monument | qid = Q46997936 | label = ''[[:d:Q46997936|Dundagas mācītājmuižas dzīvojamā ēka un parks]]'' | name = Dundagas mācītājmuižas dzīvojamā ēka un parks | municipality = Dundaga | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Vīdāles iela 5 | lat = 57.519277933931 | long = 22.346238266131 | p625 = {{Coord|57.519277933931|22.346238266131|display=inline}} | vaid = 6737 | year = 18. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Dundaga }} {{monument | qid = Q46997937 | label = ''[[:d:Q46997937|Dundagas viduslaiku pils]]'' | name = Dundagas viduslaiku pils | municipality = Dundaga | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Pils iela 12 | lat = 57.5097758 | long = 22.3538626 | p625 = {{Coord|57.5097758|22.3538626|display=inline}} | image = Dundagas%20pils.jpg | commonscat = Dundaga Castle | vaid = 2199 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dundaga }} {{monument | qid = Q46997939 | label = ''[[:d:Q46997939|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Dundaga | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Pils iela 12 | lat = 57.507417839184 | long = 22.357559068016 | p625 = {{Coord|57.507417839184|22.357559068016|display=inline}} | image = Dundagas%20parks.JPG | vaid = 6740 | year = 18. gs., 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Dundaga }} {{monument | qid = Q46997941 | label = ''[[:d:Q46997941|Altārglezna "Lieldienu rīts"]]'' | name = Altārglezna "Lieldienu rīts" | municipality = Dundaga | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Pils iela 8 | lat = 57.509442 | long = 22.353884 | p625 = {{Coord|57.509442|22.353884|display=inline}} | image = Alt%C4%81rglezna%20Lieldienu%20r%C4%ABts.jpg | vaid = 4292 | year = 1912. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Dundaga }} {{monument | qid = Q46997942 | label = ''[[:d:Q46997942|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Dundaga | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Pils iela 8 | lat = 57.509442 | long = 22.353884 | p625 = {{Coord|57.509442|22.353884|display=inline}} | image = Alt%C4%81ris%20Dundagas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABc%C4%81.jpg | vaid = 4293 | year = 1766. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Dundaga }} {{monument | qid = Q46997944 | label = ''[[:d:Q46997944|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Dundaga | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Pils iela 8 | lat = 57.509442 | long = 22.353884 | p625 = {{Coord|57.509442|22.353884|display=inline}} | image = %C4%92r%C4%A3eles%20Dundagas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABc%C4%81.jpg | vaid = 4295 | year = 1859. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Dundaga }} {{monument | qid = Q46997947 | label = ''[[:d:Q46997947|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Dundaga | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Pils iela 8 | lat = 57.509442 | long = 22.353884 | p625 = {{Coord|57.509442|22.353884|display=inline}} | image = Kancele%20Dundagas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABc%C4%81.jpg | vaid = 4296 | year = 1766. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Dundaga }} {{monument | qid = Q46997950 | label = ''[[:d:Q46997950|Dundagas baznīcas senkapi]]'' | name = Dundagas baznīcas senkapi | municipality = Dundaga | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Pils iela 8; Pils iela 10 | lat = 57.509451395245 | long = 22.35374119727 | p625 = {{Coord|57.509451395245|22.35374119727|display=inline}} | image = Dundagas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%2011.jpg | vaid = 8730 | year = 12.-17.gs. | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dundaga }} {{monument | qid = Q46997919 | label = [[Kalna dārzs|Kalna dārzs - pilskalns]] | name = Kalna dārzs - pilskalns | municipality = Dundagas pagasts | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Dundagas ezera pussalā pie pils | lat = 57.51127 | long = 22.35794 | p625 = {{Coord|57.51127|22.35794|display=inline}} | image = Kalna%20d%C4%81rzs%20ziem%C4%81.jpg | commonscat = Kalna dārzs | vaid = 2200 | wikipediauri = Kalna_d%C4%81rzs | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dundagas_pagasts }} {{monument | qid = Q46997923 | label = ''[[:d:Q46997923|Iernieku senkapi]]'' | name = Iernieku senkapi | municipality = Dundagas pagasts | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie bij. Ierniekiem | lat = 57.442972956791 | long = 22.207831322274 | p625 = {{Coord|57.442972956791|22.207831322274|display=inline}} | vaid = 2205 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dundagas_pagasts }} {{monument | qid = Q46997924 | label = ''[[:d:Q46997924|Dzegužkalēju senkapi]]'' | name = Dzegužkalēju senkapi | municipality = Dundagas pagasts | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Dzegužkalējiem | lat = 57.520438404244 | long = 22.453750263357 | p625 = {{Coord|57.520438404244|22.453750263357|display=inline}} | vaid = 2206 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dundagas_pagasts }} {{monument | qid = Q46997926 | label = [[Puiškalna pilskalns|Puiša kalns - pilskalns]] | name = Puiša kalns - pilskalns | municipality = Dundagas pagasts | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Īvniekiem, Kaļķupītes krastā | lat = 57.542617978133 | long = 22.513983772569 | p625 = {{Coord|57.542617978133|22.513983772569|display=inline}} | image = Pui%C5%A1a%20kalns%20-%20pilskalns%2C%20Dundagas%20pagasts%2002.jpg | commonscat = Puiškalns hillfort | vaid = 2207 | wikipediauri = Pui%C5%A1kalna_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dundagas_pagasts }} {{monument | qid = Q46997928 | label = ''[[:d:Q46997928|Kaņķumu senkapi]]'' | name = Kaņķumu senkapi | municipality = Dundagas pagasts | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Kaņķumiem | lat = 57.496366387122 | long = 22.303047881507 | p625 = {{Coord|57.496366387122|22.303047881507|display=inline}} | vaid = 2208 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dundagas_pagasts }} {{monument | qid = Q46997930 | label = ''[[:d:Q46997930|Pagrabkalns - senkapi]]'' | name = Pagrabkalns - senkapi | municipality = Dundagas pagasts | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Silkalējiem | lat = 57.614073569658 | long = 22.500228891026 | p625 = {{Coord|57.614073569658|22.500228891026|display=inline}} | vaid = 2209 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dundagas_pagasts }} {{monument | qid = Q46997931 | label = [[Dāvida pils|Dāvida pils - pilskalns]] | name = Dāvida pils - pilskalns | municipality = Dundagas pagasts | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Zeltsiliem | lat = 57.633115346064 | long = 22.310719885427 | p625 = {{Coord|57.633115346064|22.310719885427|display=inline}} | vaid = 2210 | wikipediauri = D%C4%81vida_pils | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dundagas_pagasts }} {{monument | qid = Q46997933 | label = ''[[:d:Q46997933|Mazirbes mācītājmuižas mācītājmāja]]'' | name = Mazirbes mācītājmuižas mācītājmāja | municipality = Dundagas pagasts | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | lat = 57.672562235485 | long = 22.334137946685 | p625 = {{Coord|57.672562235485|22.334137946685|display=inline}} | image = Mazirbes%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81jmui%C5%BEas%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81jm%C4%81ja.JPG | vaid = 8589 | year = 18.gs.I.p., 19.gs.v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Dundagas_pagasts }} {{monument | qid = Q46997935 | label = ''[[:d:Q46997935|Kubeles (Kubalu) skola]]'' | name = Kubeles (Kubalu) skola | municipality = Dundagas pagasts | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Dundagas - Talsu ceļa 5. km | lat = 57.462163 | long = 22.398093 | p625 = {{Coord|57.462163|22.398093|display=inline}} | image = Kubeles%20skola%20-%20E.%20Dinsber%C4%A3a%20muzejs%202002-06-24.jpg | commonscat = Kubali school | vaid = 95 | year = 1838. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Dundagas_pagasts }} {{monument | qid = Q113483725 | label = ''[[:d:Q113483725|Šlīteres bākas tornis]]'' | name = Šlīteres bākas tornis | municipality = Dundagas pagasts | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-097 | vaid = 9252 | typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = Dundagas_pagasts }} {{monument | qid = Q55362233 | label = ''[[:d:Q55362233|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Iģene | district = Vandzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Iģenes luterāņu baznīcā | lat = 57.301052378571 | long = 22.820365947406 | p625 = {{Coord|57.301052378571|22.820365947406|display=inline}} | image = I%C4%A3enes%20luterisk%C4%81%20bazn%C4%ABca%203.jpg | vaid = 4387 | year = 1699. 1752. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362251|Iģenes luterāņu baznīca]]'' | munwiki = I%C4%A3ene }} {{monument | qid = Q55362240 | label = ''[[:d:Q55362240|Baznīcēnu soli]]'' | name = Baznīcēnu soli | municipality = Iģene | district = Vandzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Iģenes luterāņu baznīcā | lat = 57.301052378571 | long = 22.820365947406 | p625 = {{Coord|57.301052378571|22.820365947406|display=inline}} | image = I%C4%A3enes%20luterisk%C4%81%20bazn%C4%ABca%207.jpg | vaid = 4389 | year = 18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362251|Iģenes luterāņu baznīca]]'' | munwiki = I%C4%A3ene }} {{monument | qid = Q55362246 | label = ''[[:d:Q55362246|Ērģeļu luktas]]'' | name = Ērģeļu luktas | municipality = Iģene | district = Vandzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Iģenes luterāņu baznīcā | lat = 57.301052378571 | long = 22.820365947406 | p625 = {{Coord|57.301052378571|22.820365947406|display=inline}} | image = I%C4%A3enes%20luterisk%C4%81%20bazn%C4%ABca%209.jpg | vaid = 4390 | year = 18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362251|Iģenes luterāņu baznīca]]'' | munwiki = I%C4%A3ene }} {{monument | qid = Q55362248 | label = ''[[:d:Q55362248|Kancele ar gleznojumiem]]'' | name = Kancele ar gleznojumiem | municipality = Iģene | district = Vandzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Iģenes luterāņu baznīcā | lat = 57.301052378571 | long = 22.820365947406 | p625 = {{Coord|57.301052378571|22.820365947406|display=inline}} | image = I%C4%A3enes%20bazn%C4%ABca3.jpg | vaid = 4391 | year = 18.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362251|Iģenes luterāņu baznīca]]'' | munwiki = I%C4%A3ene }} {{monument | qid = Q55362251 | label = ''[[:d:Q55362251|Iģenes luterāņu baznīca]]'' | name = Iģenes luterāņu baznīca | municipality = Iģene | district = Vandzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | lat = 57.301052378498 | long = 22.820365946958 | p625 = {{Coord|57.301052378498|22.820365946958|display=inline}} | image = I%C4%A3enes%20bazn%C4%ABca.%202001-06-09.jpg | commonscat = Lutheran church in Iģene | vaid = 6796 | year = 1751. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = I%C4%A3ene }} {{monument | qid = Q55362255 | label = ''[[:d:Q55362255|Iģenes muižas kungu māja]]'' | name = Iģenes muižas kungu māja | municipality = Iģene | district = Vandzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Iģenes muiža | lat = 57.298371924955 | long = 22.827945338361 | p625 = {{Coord|57.298371924955|22.827945338361|display=inline}} | image = I%C4%A3enes%20mui%C5%BEa%202002-06-24.jpg | vaid = 8988 | year = 18.gs.3.c., 19.gs.2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138318097|Iģenes muiža]]'' | munwiki = I%C4%A3ene }} {{monument | qid = Q55361750 | label = ''[[:d:Q55361750|Strautmaļu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Strautmaļu viduslaiku kapsēta | municipality = Kaleši | district = Ģibuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Strautmaļiem | lat = 57.095568767324 | long = 22.406266283406 | p625 = {{Coord|57.095568767324|22.406266283406|display=inline}} | vaid = 2212 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kale%C5%A1i }} {{monument | qid = Q55181648 | label = ''[[:d:Q55181648|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Kaltene | district = Rojas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Kaltenes luterāņu baznīcā | lat = 57.4535108 | long = 22.8919626 | p625 = {{Coord|57.4535108|22.8919626|display=inline}} | image = Kaltenes%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca2.jpg | commonscat = Pulpit of Lutheran church in Kaltene | vaid = 4334 | year = 19.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Kaltenes luterāņu baznīca|Kaltenes Svētās Katrīnas evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = Kaltene }} {{monument | qid = Q55181652 | label = ''[[:d:Q55181652|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Kaltene | district = Rojas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Kaltenes luterāņu baznīcā | lat = 57.4535108 | long = 22.8919626 | p625 = {{Coord|57.4535108|22.8919626|display=inline}} | image = Kaltenes%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca8.jpg | commonscat = Pipe organ of Lutheran church in Kaltene | vaid = 4335 | year = 19.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Kaltenes luterāņu baznīca|Kaltenes Svētās Katrīnas evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = Kaltene }} {{monument | qid = Q2560938 | label = [[Košrags]] | name = Košrags | municipality = Kolkas pagasts | district = Kolkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pa Tilmaču, Anduļu un to starpā esošo māju robežām, ietverot šīs mājas | lat = 57.697871982933 | long = 22.360349088438 | p625 = {{Coord|57.697871982933|22.360349088438|display=inline}} | image = Ko%C5%A1raga%20zvejnieku%20ciems.jpg | commonscat = Košrags | vaid = 7447 | wikipediauri = Ko%C5%A1rags | year = 18.-20.gs. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Kolkas_pagasts }} {{monument | qid = Q2668001 | label = [[Sīkrags]] | name = Sīkrags | municipality = Kolkas pagasts | district = Kolkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pa Ķeļķu, Jaunklāvu, Kilasidamu, Vīnamegu, Baznīckalna un Vecvalku māju robežām, ietverot šīs mājas un to starpā esošās teritorijas | lat = 57.66 | long = 22.226388888889 | p625 = {{Coord|57.66|22.226388888889|display=inline}} | vaid = 7448 | wikipediauri = S%C4%ABkrags | year = 19.gs.b.-20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Kolkas_pagasts }} {{monument | qid = Q8254782 | label = [[Kolkas bāka]] | name = Kolkas bāka | municipality = Kolkas pagasts | district = Kolkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Kolkas bāka | lat = 57.80239153 | long = 22.63395911 | p625 = {{Coord|57.80239153|22.63395911|display=inline}} | image = Kolkas%20b%C4%81ka%20-%20Kolka%20lighthouse.jpg | commonscat = Kolka lighthouse | vaid = 9010 | wikipediauri = Kolkas_b%C4%81ka | year = 19./20.gs. | typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = Kolkas_pagasts }} {{monument | qid = Q46997975 | label = ''[[:d:Q46997975|Košraga senkapi (Mēra kapi)]]'' | name = Košraga senkapi (Mēra kapi) | municipality = Košrags | district = Kolkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Anduļiem | lat = 57.698163132214 | long = 22.36211700505 | p625 = {{Coord|57.698163132214|22.36211700505|display=inline}} | vaid = 2218 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ko%C5%A1rags }} {{monument | qid = Q55361795 | label = ''[[:d:Q55361795|Sviķēnkalns - senkapi]]'' | name = Sviķēnkalns - senkapi | municipality = Laidzes pagasts | district = Laidzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Dzelzīšiem (bij. Laugaļiem) | lat = 57.29060071124 | long = 22.653540342822 | p625 = {{Coord|57.29060071124|22.653540342822|display=inline}} | vaid = 2223 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Laidzes_pagasts }} {{monument | qid = Q55361798 | label = ''[[:d:Q55361798|Krojvalku viduslaiku kapsēta (Elku kapi)]]'' | name = Krojvalku viduslaiku kapsēta (Elku kapi) | municipality = Laidzes pagasts | district = Laidzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Klāviem (bij. Krojvalkiem) | lat = 57.257947175301 | long = 22.649192176721 | p625 = {{Coord|57.257947175301|22.649192176721|display=inline}} | vaid = 2224 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Laidzes_pagasts }} {{monument | qid = Q55361800 | label = ''[[:d:Q55361800|Krūmešu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Krūmešu viduslaiku kapsēta | municipality = Laidzes pagasts | district = Laidzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Krūmešiem | lat = 57.266449614476 | long = 22.662113385546 | p625 = {{Coord|57.266449614476|22.662113385546|display=inline}} | vaid = 2225 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Laidzes_pagasts }} {{monument | qid = Q55361803 | label = ''[[:d:Q55361803|Kūlu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Kūlu viduslaiku kapsēta | municipality = Laidzes pagasts | district = Laidzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Vītoliem | lat = 57.260336036532 | long = 22.668469354204 | p625 = {{Coord|57.260336036532|22.668469354204|display=inline}} | vaid = 2226 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Laidzes_pagasts }} {{monument | qid = Q55361806 | label = ''[[:d:Q55361806|"Cērpu" dzīvojamā ēka]]'' | name = "Cērpu" dzīvojamā ēka | municipality = Laidzes pagasts | district = Laidzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Cērpās | lat = 57.315561199959 | long = 22.706484841901 | p625 = {{Coord|57.315561199959|22.706484841901|display=inline}} | vaid = 6135 | year = 20. gs. 20./30.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Laidzes_pagasts }} {{monument | qid = Q55361829 | label = [[Nurmuižas luterāņu baznīca]] | name = Nurmuižas luterāņu baznīca | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | lat = 57.228412180637 | long = 22.748551352498 | p625 = {{Coord|57.228412180637|22.748551352498|display=inline}} | image = Nurmui%C5%BEas%20bazn%C4%ABca%20Laucien%C4%93%202001-04-01.jpg | commonscat = Nurmes Lutheran church in Lauciene | vaid = 6759 | wikipediauri = Nurmui%C5%BEas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1594. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361834 | label = ''[[:d:Q55361834|Altāra telpas sētiņa]]'' | name = Altāra telpas sētiņa | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižas luterāņu baznīcā | lat = 57.22841218 | long = 22.748551352 | p625 = {{Coord|57.22841218|22.748551352|display=inline}} | vaid = 4308 | year = 1687. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nurmuižas luterāņu baznīca]] | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361837 | label = ''[[:d:Q55361837|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižas luterāņu baznīcā | lat = 57.22841218 | long = 22.748551352 | p625 = {{Coord|57.22841218|22.748551352|display=inline}} | vaid = 4309 | year = 1687. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nurmuižas luterāņu baznīca]] | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361839 | label = ''[[:d:Q55361839|Baznīcēnu soli ar apkalumiem (22)]]'' | name = Baznīcēnu soli ar apkalumiem (22) | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižas luterāņu baznīcā | lat = 57.22841218 | long = 22.748551352 | p625 = {{Coord|57.22841218|22.748551352|display=inline}} | vaid = 4310 | year = 17.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nurmuižas luterāņu baznīca]] | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361846 | label = ''[[:d:Q55361846|Baznīcēnu soli ar ģerboņu gleznojumiem (8)]]'' | name = Baznīcēnu soli ar ģerboņu gleznojumiem (8) | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižas luterāņu baznīcā | lat = 57.22841218 | long = 22.748551352 | p625 = {{Coord|57.22841218|22.748551352|display=inline}} | vaid = 4311 | year = 17.gs. 19.gs.IIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nurmuižas luterāņu baznīca]] | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361850 | label = ''[[:d:Q55361850|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižas luterāņu baznīcā | lat = 57.22841218 | long = 22.748551352 | p625 = {{Coord|57.22841218|22.748551352|display=inline}} | vaid = 4316 | year = 1684. 18.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nurmuižas luterāņu baznīca]] | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361854 | label = ''[[:d:Q55361854|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižas luterāņu baznīcā | lat = 57.22841218 | long = 22.748551352 | p625 = {{Coord|57.22841218|22.748551352|display=inline}} | vaid = 8512 | year = 18.gs. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nurmuižas luterāņu baznīca]] | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361856 | label = ''[[:d:Q55361856|Ērģeļu luktu gleznojumi (8)]]'' | name = Ērģeļu luktu gleznojumi (8) | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižas luterāņu baznīcā | lat = 57.22841218 | long = 22.748551352 | p625 = {{Coord|57.22841218|22.748551352|display=inline}} | vaid = 4313 | year = 17.gs.80.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nurmuižas luterāņu baznīca]] | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361857 | label = ''[[:d:Q55361857|Ērģeļu prospekts]]'' | name = Ērģeļu prospekts | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižas luterāņu baznīcā | lat = 57.22841218 | long = 22.748551352 | p625 = {{Coord|57.22841218|22.748551352|display=inline}} | vaid = 4314 | year = 1840. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nurmuižas luterāņu baznīca]] | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361860 | label = ''[[:d:Q55361860|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižas luterāņu baznīcā | lat = 57.22841218 | long = 22.748551352 | p625 = {{Coord|57.22841218|22.748551352|display=inline}} | vaid = 4315 | year = 1840. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nurmuižas luterāņu baznīca]] | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361862 | label = ''[[:d:Q55361862|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižas luterāņu baznīcā | lat = 57.22841218 | long = 22.748551352 | p625 = {{Coord|57.22841218|22.748551352|display=inline}} | vaid = 4321 | year = 1687. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nurmuižas luterāņu baznīca]] | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361866 | label = ''[[:d:Q55361866|Kapa plāksne Bergiem]]'' | name = Kapa plāksne Bergiem | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižas luterāņu baznīcā | lat = 57.22841218 | long = 22.748551352 | p625 = {{Coord|57.22841218|22.748551352|display=inline}} | vaid = 4322 | year = 1603. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nurmuižas luterāņu baznīca]] | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361871 | label = ''[[:d:Q55361871|Kapa plāksne G.un A.Firksiem]]'' | name = Kapa plāksne G.un A.Firksiem | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižas luterāņu baznīcā | lat = 57.22841218 | long = 22.748551352 | p625 = {{Coord|57.22841218|22.748551352|display=inline}} | image = Kapa%20pl%C4%81ksne%20G.un%20A.Firksiem.jpg | vaid = 4323 | year = 1600. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nurmuižas luterāņu baznīca]] | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361876 | label = ''[[:d:Q55361876|Nurmuižas viduslaiku pils]]'' | name = Nurmuižas viduslaiku pils | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižā | lat = 57.227008694932 | long = 22.761140450513 | p625 = {{Coord|57.227008694932|22.761140450513|display=inline}} | image = Nurmui%C5%BEas%20pils%20Laucien%C4%93%202000-08-03.jpg | vaid = 2227 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | complex = ''[[:d:Q138492416|Nurmuižas apbūve]]'' | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361877 | label = ''[[:d:Q55361877|Griestu dekoratīvā apdare]]'' | name = Griestu dekoratīvā apdare | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižas pilī | lat = 57.226998832995 | long = 22.761106959088 | p625 = {{Coord|57.226998832995|22.761106959088|display=inline}} | vaid = 4328 | year = 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nurmuižas pils|Pils]] | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361879 | label = ''[[:d:Q55361879|Interjera dekoratīvā apdare "kolonnu zālē"]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare "kolonnu zālē" | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižas pilī | lat = 57.226998832995 | long = 22.761106959088 | p625 = {{Coord|57.226998832995|22.761106959088|display=inline}} | vaid = 4329 | year = 19.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nurmuižas pils|Pils]] | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361882 | label = ''[[:d:Q55361882|Interjera dekoratīvā apdare "mūzikas kabinetā"]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare "mūzikas kabinetā" | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižas pilī | lat = 57.226998832995 | long = 22.761106959088 | p625 = {{Coord|57.226998832995|22.761106959088|display=inline}} | vaid = 4330 | year = 19./20.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nurmuižas pils|Pils]] | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361884 | label = ''[[:d:Q55361884|Interjera dekoratīvā apdare "zilajā zālē"]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare "zilajā zālē" | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižas pilī | lat = 57.226998832995 | long = 22.761106959088 | p625 = {{Coord|57.226998832995|22.761106959088|display=inline}} | vaid = 4331 | year = 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nurmuižas pils|Pils]] | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361886 | label = ''[[:d:Q55361886|Krāsns - kamīns]]'' | name = Krāsns - kamīns | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižas pilī | lat = 57.226998832995 | long = 22.761106959088 | p625 = {{Coord|57.226998832995|22.761106959088|display=inline}} | image = Kam%C4%ABns-kr%C4%81sns.jpg | vaid = 4332 | year = 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nurmuižas pils|Pils]] | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361890 | label = [[Nurmuižas pils|Pils]] | name = Pils | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižā | lat = 57.226998833168 | long = 22.761106959009 | p625 = {{Coord|57.226998833168|22.761106959009|display=inline}} | image = 2016%2006%20Talsi%20Lauciena%20%282%29.jpg | commonscat = Nurmuiža Castle | vaid = 6753 | wikipediauri = Nurmui%C5%BEas_pils | year = 16. -19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138492416|Nurmuižas apbūve]]'' | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361892 | label = ''[[:d:Q55361892|Kalpu māja]]'' | name = Kalpu māja | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižā | lat = 57.226874992948 | long = 22.763770862853 | p625 = {{Coord|57.226874992948|22.763770862853|display=inline}} | image = Nurmui%C5%BEa%2C%20Kalpu%20m%C4%81ja.jpg | vaid = 6754 | year = 18. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138492416|Nurmuižas apbūve]]'' | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361895 | label = ''[[:d:Q55361895|Dārznieka māja]]'' | name = Dārznieka māja | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižā | lat = 57.227049024743 | long = 22.763400311172 | p625 = {{Coord|57.227049024743|22.763400311172|display=inline}} | vaid = 6755 | year = 19. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138492416|Nurmuižas apbūve]]'' | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361896 | label = ''[[:d:Q55361896|Caurbrauktuve ar torni]]'' | name = Caurbrauktuve ar torni | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižā | lat = 57.226818129142 | long = 22.762466220968 | p625 = {{Coord|57.226818129142|22.762466220968|display=inline}} | image = Caurbrauktuve%2C%20Nurmui%C5%BEa.jpg | vaid = 6756 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138492416|Nurmuižas apbūve]]'' | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361898 | label = ''[[:d:Q55361898|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižā | lat = 57.226318856788 | long = 22.761441046836 | p625 = {{Coord|57.226318856788|22.761441046836|display=inline}} | vaid = 6757 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138492416|Nurmuižas apbūve]]'' | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361903 | label = ''[[:d:Q55361903|Govju kūts]]'' | name = Govju kūts | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižā | lat = 57.226061826114 | long = 22.762374228894 | p625 = {{Coord|57.226061826114|22.762374228894|display=inline}} | vaid = 6758 | year = 19. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138492416|Nurmuižas apbūve]]'' | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361907 | label = ''[[:d:Q55361907|Zirgu stallis]]'' | name = Zirgu stallis | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižā | lat = 57.226449441935 | long = 22.762189204782 | p625 = {{Coord|57.226449441935|22.762189204782|display=inline}} | vaid = 6760 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138492416|Nurmuižas apbūve]]'' | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q16363647 | label = [[Mežītes pilskalns]] | name = Mežītes pilskalns | municipality = Laucienes pagasts | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Muceniekiem | lat = 57.185636950838 | long = 22.709968619608 | p625 = {{Coord|57.185636950838|22.709968619608|display=inline}} | image = Me%C5%BEites%20pilskalns%20no%20dienvidiem.jpg | commonscat = Mežītes hillfort | vaid = 2234 | wikipediauri = Me%C5%BE%C4%ABtes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Laucienes_pagasts }} {{monument | qid = Q55361809 | label = ''[[:d:Q55361809|Mīļaju senkapi (Kapeņu kalniņš)]]'' | name = Mīļaju senkapi (Kapeņu kalniņš) | municipality = Laucienes pagasts | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie bij. Mīļajām | lat = 57.199273550516 | long = 22.731413700144 | p625 = {{Coord|57.199273550516|22.731413700144|display=inline}} | vaid = 2231 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Laucienes_pagasts }} {{monument | qid = Q55361810 | label = ''[[:d:Q55361810|Ratnieku Elka kalns - kulta vieta]]'' | name = Ratnieku Elka kalns - kulta vieta | municipality = Laucienes pagasts | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie bij. Ratniekiem | lat = 57.170554907571 | long = 22.769427144874 | p625 = {{Coord|57.170554907571|22.769427144874|display=inline}} | vaid = 2232 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Laucienes_pagasts }} {{monument | qid = Q55361815 | label = ''[[:d:Q55361815|Mežītes Elkukalns - kulta vieta]]'' | name = Mežītes Elkukalns - kulta vieta | municipality = Laucienes pagasts | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Mežītes pilskalna iepretim Tiltiņiem | lat = 57.182208399317 | long = 22.70985403532 | p625 = {{Coord|57.182208399317|22.70985403532|display=inline}} | vaid = 2233 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Laucienes_pagasts }} {{monument | qid = Q55361818 | label = [[Milzu kalns|Milzu kalns - pilskalns]] | name = Milzu kalns - pilskalns | municipality = Laucienes pagasts | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Sapņu ezera | lat = 57.238458001892 | long = 22.640261342561 | p625 = {{Coord|57.238458001892|22.640261342561|display=inline}} | vaid = 2235 | wikipediauri = Milzu_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Laucienes_pagasts }} {{monument | qid = Q55361820 | label = ''[[:d:Q55361820|Kapurkalns - senkapi]]'' | name = Kapurkalns - senkapi | municipality = Laucienes pagasts | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Tiltiņiem, DR Mežītes pilskalnam | lat = 57.183255005467 | long = 22.706242006984 | p625 = {{Coord|57.183255005467|22.706242006984|display=inline}} | vaid = 2236 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Laucienes_pagasts }} {{monument | qid = Q55361821 | label = ''[[:d:Q55361821|Kalnenieku senkapi]]'' | name = Kalnenieku senkapi | municipality = Laucienes pagasts | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = uz A no Mežītes pilskalna | lat = 57.186237105287 | long = 22.713510618264 | p625 = {{Coord|57.186237105287|22.713510618264|display=inline}} | vaid = 2237 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Laucienes_pagasts }} {{monument | qid = Q55361827 | label = ''[[:d:Q55361827|Klopenes kapu zvanu tornis]]'' | name = Klopenes kapu zvanu tornis | municipality = Laucienes pagasts | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | vaid = 9188 | year = 19. gs.v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Laucienes_pagasts }} {{monument | qid = Q55361995 | label = ''[[:d:Q55361995|Mušiņu Velna laiva - senkapi]]'' | name = Mušiņu Velna laiva - senkapi | municipality = Lubes pagasts | district = Lubes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie bij. Mušiņām | lat = 57.456083513761 | long = 22.591813229994 | p625 = {{Coord|57.456083513761|22.591813229994|display=inline}} | vaid = 2249 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lubes_pagasts }} {{monument | qid = Q55361997 | label = ''[[:d:Q55361997|Bīlavu Velna laiva - senkapi]]'' | name = Bīlavu Velna laiva - senkapi | municipality = Lubes pagasts | district = Lubes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Vecbīlavām | lat = 57.424062153216 | long = 22.695333811332 | p625 = {{Coord|57.424062153216|22.695333811332|display=inline}} | image = B%C4%ABlavu%20Velna%20laiva%202004-08-13.jpg | commonscat = Bīlavu Velna laiva | vaid = 2250 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lubes_pagasts }} {{monument | qid = Q21069412 | label = [[Andumu ozols]] | name = Andumu ozols | municipality = Lībagu pagasts | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = starp Mežītes pilskalnu un Andumiem | lat = 57.16972222 | long = 22.72138889 | p625 = {{Coord|57.16972222|22.72138889|display=inline}} | image = Andumu%20upurozols.jpg | vaid = 2248 | wikipediauri = Andumu_ozols | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABbagu_pagasts }} {{monument | qid = Q55361922 | label = ''[[:d:Q55361922|Lejaslāču senkapi]]'' | name = Lejaslāču senkapi | municipality = Lībagu pagasts | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Lejaslāču kapsētā | lat = 57.204494646656 | long = 22.620119733648 | p625 = {{Coord|57.204494646656|22.620119733648|display=inline}} | vaid = 2239 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABbagu_pagasts }} {{monument | qid = Q55361924 | label = ''[[:d:Q55361924|Dziļleju senkapi]]'' | name = Dziļleju senkapi | municipality = Lībagu pagasts | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Dziļlejām | lat = 57.219598059275 | long = 22.638100714379 | p625 = {{Coord|57.219598059275|22.638100714379|display=inline}} | vaid = 2240 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABbagu_pagasts }} {{monument | qid = Q55361926 | label = ''[[:d:Q55361926|Vanagkalns (Upurkalns) - kulta vieta]]'' | name = Vanagkalns (Upurkalns) - kulta vieta | municipality = Lībagu pagasts | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Kampariem | lat = 57.219953839779 | long = 22.624856014948 | p625 = {{Coord|57.219953839779|22.624856014948|display=inline}} | image = Vanagkalns%20pie%20Kampariem.jpg | commonscat = Vanagkalns | vaid = 2241 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABbagu_pagasts }} {{monument | qid = Q55361927 | label = ''[[:d:Q55361927|Lejaslāču viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]'' | name = Lejaslāču viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi) | municipality = Lībagu pagasts | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Lejaslāčiem | lat = 57.208791038907 | long = 22.623823609709 | p625 = {{Coord|57.208791038907|22.623823609709|display=inline}} | vaid = 2242 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABbagu_pagasts }} {{monument | qid = Q55361929 | label = [[Kāravkalns|Kāravkalns - pilskalns]] | name = Kāravkalns - pilskalns | municipality = Lībagu pagasts | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Ratkalniem, Talsu-Lībagu lielceļa labajā pusē | lat = 57.206118925669 | long = 22.605849876076 | p625 = {{Coord|57.206118925669|22.605849876076|display=inline}} | vaid = 2243 | wikipediauri = K%C4%81ravkalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABbagu_pagasts }} {{monument | qid = Q55361930 | label = ''[[:d:Q55361930|Vecčumalu senkapi]]'' | name = Vecčumalu senkapi | municipality = Lībagu pagasts | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Vecčumalām | lat = 57.229537348432 | long = 22.634660306403 | p625 = {{Coord|57.229537348432|22.634660306403|display=inline}} | vaid = 2244 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABbagu_pagasts }} {{monument | qid = Q55361933 | label = ''[[:d:Q55361933|Zaļkalnu senkapi]]'' | name = Zaļkalnu senkapi | municipality = Lībagu pagasts | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Zaļkalniem | lat = 57.214855847953 | long = 22.587252666784 | p625 = {{Coord|57.214855847953|22.587252666784|display=inline}} | vaid = 2245 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABbagu_pagasts }} {{monument | qid = Q55361935 | label = ''[[:d:Q55361935|Zviedru senkapi]]'' | name = Zviedru senkapi | municipality = Lībagu pagasts | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Zviedriem | lat = 57.191640527914 | long = 22.662094057507 | p625 = {{Coord|57.191640527914|22.662094057507|display=inline}} | vaid = 2246 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABbagu_pagasts }} {{monument | qid = Q55361940 | label = ''[[:d:Q55361940|Ķīļu senkapi]]'' | name = Ķīļu senkapi | municipality = Lībagu pagasts | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Rīgas - Ventspils šosejas kreisajā pusē iepretim Ķīļu kapiem | lat = 57.184471970678 | long = 22.608651127524 | p625 = {{Coord|57.184471970678|22.608651127524|display=inline}} | vaid = 2247 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABbagu_pagasts }} {{monument | qid = Q55361944 | label = ''[[:d:Q55361944|Sienu gleznojumi]]'' | name = Sienu gleznojumi | municipality = Lībagu pagasts | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Dzintaros | lat = 57.242454999994 | long = 22.615108000073 | p625 = {{Coord|57.242454999994|22.615108000073|display=inline}} | vaid = 4361 | year = 1929.-1930. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = L%C4%ABbagu_pagasts }} {{monument | qid = Q46997978 | label = ''[[:d:Q46997978|Mazirbes viduslaiku kapsēta]]'' | name = Mazirbes viduslaiku kapsēta | municipality = Mazirbe | district = Kolkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Grabiem | lat = 57.684676979302 | long = 22.314977509035 | p625 = {{Coord|57.684676979302|22.314977509035|display=inline}} | vaid = 2219 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Mazirbe }} {{monument | qid = Q46997982 | label = ''[[:d:Q46997982|Līvu tautas nams]]'' | name = Līvu tautas nams | municipality = Mazirbe | district = Kolkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | lat = 57.68363 | long = 22.31796 | p625 = {{Coord|57.68363|22.31796|display=inline}} | image = Livonian%20culture%20centre%20in%20Mazirbe.JPG | commonscat = Livonian culture centre | vaid = 8577 | year = 1939. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Mazirbe }} {{monument | qid = Q55181658 | label = ''[[:d:Q55181658|Baķu Baznīcas kalns - kulta vieta]]'' | name = Baķu Baznīcas kalns - kulta vieta | municipality = Melnsils | district = Rojas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Baķiem | lat = 57.645535593514 | long = 22.579986232072 | p625 = {{Coord|57.645535593514|22.579986232072|display=inline}} | vaid = 2252 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Melnsils }} {{monument | qid = Q55181663 | label = [[Tromeļa pils|Tromeļa pils - viduslaiku nocietinājuma vieta]] | name = Tromeļa pils - viduslaiku nocietinājuma vieta | municipality = Melnsils | district = Rojas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Kraujām | lat = 57.653886870425 | long = 22.579102755571 | p625 = {{Coord|57.653886870425|22.579102755571|display=inline}} | image = Tromela%20pils.jpg | vaid = 2253 | wikipediauri = Trome%C4%BCa_pils | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Melnsils }} {{monument | qid = Q46997952 | label = ''[[:d:Q46997952|Jauncelmu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Jauncelmu viduslaiku kapsēta | municipality = Muņi | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Jauncelmiem | lat = 57.580264167905 | long = 22.392917519049 | p625 = {{Coord|57.580264167905|22.392917519049|display=inline}} | vaid = 2201 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Mu%C5%86i }} {{monument | qid = Q55361992 | label = ''[[:d:Q55361992|Skolas ēka "Adamoviči"]]'' | name = Skolas ēka "Adamoviči" | municipality = Mācītājmuiža | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931136|vietējas nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-097 | locality = Adamoviči | vaid = 9122 | year = 1821.–1975. | typelabel = vietējas nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = M%C4%81c%C4%ABt%C4%81jmui%C5%BEa_(L%C4%ABbagu_pagasts) }} {{monument | qid = Q10964972 | label = [[Mērsraga bāka]] | name = Mērsraga bāka | municipality = Mērsrags | district = Mērsraga pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Bākas iela 60 | lat = 57.365888888889 | long = 23.119938888889 | p625 = {{Coord|57.365888888889|23.119938888889|display=inline}} | image = Mersrags.JPG | commonscat = Mērsrags lighthouse | vaid = 8566 | wikipediauri = M%C4%93rsraga_b%C4%81ka | year = 1875. | typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = M%C4%93rsrags }} {{monument | qid = Q51847370 | label = ''[[:d:Q51847370|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Mērsrags | district = Mērsraga pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Mērsraga luterāņu baznīcā | lat = 57.3539404 | long = 23.1244166 | p625 = {{Coord|57.3539404|23.1244166|display=inline}} | vaid = 8515 | year = 19.gs. II p.1924. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51847406|Mērsraga luterāņu baznīca]]'' | munwiki = M%C4%93rsrags }} {{monument | qid = Q51847406 | label = ''[[:d:Q51847406|Mērsraga luterāņu baznīca]]'' | name = Mērsraga luterāņu baznīca | municipality = Mērsrags | district = Mērsraga pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Bākas iela 9 | lat = 57.3539404 | long = 23.1244166 | p625 = {{Coord|57.3539404|23.1244166|display=inline}} | image = 2015%2009%20Mersrags%20%281%29.jpg | commonscat = Lutheran church in Mērsrags | vaid = 9131 | year = 1809., 1896. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = M%C4%93rsrags }} {{monument | qid = Q46997954 | label = ''[[:d:Q46997954|Upesvagaru senkapi]]'' | name = Upesvagaru senkapi | municipality = Neveja | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Upesvagariem | lat = 57.585186091704 | long = 22.287328495989 | p625 = {{Coord|57.585186091704|22.287328495989|display=inline}} | vaid = 2202 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Neveja }} {{monument | qid = Q7047426 | label = ''[[:d:Q7047426|Nogales muižas apbūve]]'' | name = Nogales muižas apbūve | municipality = Nogale | district = Ārlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nogales muižā | lat = 57.368667 | long = 22.73802 | p625 = {{Coord|57.368667|22.73802|display=inline}} | image = Nogales%20pils%201999-07-17.jpg | vaid = 6775 | year = 19. gs.80.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Nogales muiža]] | munwiki = Nogale }} {{monument | qid = Q55361539 | label = ''[[:d:Q55361539|Nogales muižas pils]]'' | name = Nogales muižas pils | municipality = Nogale | district = Ārlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nogales muižā | lat = 57.368688719945 | long = 22.737936579736 | p625 = {{Coord|57.368688719945|22.737936579736|display=inline}} | image = Nogales%20pils%201999-07-17.jpg | commonscat = Nogale Manor | vaid = 6776 | year = 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q7047426|Nogales muižas apbūve]]'' | munwiki = Nogale }} {{monument | qid = Q55361543 | label = ''[[:d:Q55361543|Interjera dekoratīvā apdare (10 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (10 telpās) | municipality = Nogale | district = Ārlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nogales muižas pilī | lat = 57.368688719988 | long = 22.737936578982 | p625 = {{Coord|57.368688719988|22.737936578982|display=inline}} | vaid = 4376 | year = 19.gs.80.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q7047426|Nogales muižas apbūve]]'' | munwiki = Nogale }} {{monument | qid = Q55361546 | label = ''[[:d:Q55361546|Kamīns]]'' | name = Kamīns | municipality = Nogale | district = Ārlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nogales muižas pilī | lat = 57.368688719988 | long = 22.737936578982 | p625 = {{Coord|57.368688719988|22.737936578982|display=inline}} | vaid = 4377 | year = 19.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q7047426|Nogales muižas apbūve]]'' | munwiki = Nogale }} {{monument | qid = Q55361550 | label = ''[[:d:Q55361550|Krāsnis - kamīni (2)]]'' | name = Krāsnis - kamīni (2) | municipality = Nogale | district = Ārlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nogales muižas pilī | lat = 57.368688719988 | long = 22.737936578982 | p625 = {{Coord|57.368688719988|22.737936578982|display=inline}} | vaid = 4378 | year = 19.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q7047426|Nogales muižas apbūve]]'' | munwiki = Nogale }} {{monument | qid = Q55361557 | label = ''[[:d:Q55361557|Kalpu māja]]'' | name = Kalpu māja | municipality = Nogale | district = Ārlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nogales muižā | lat = 57.369106332712 | long = 22.736069624086 | p625 = {{Coord|57.369106332712|22.736069624086|display=inline}} | vaid = 6778 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q7047426|Nogales muižas apbūve]]'' | munwiki = Nogale }} {{monument | qid = Q55361563 | label = ''[[:d:Q55361563|Krogs]]'' | name = Krogs | municipality = Nogale | district = Ārlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nogales muižā | lat = 57.372435783877 | long = 22.732566087767 | p625 = {{Coord|57.372435783877|22.732566087767|display=inline}} | vaid = 6779 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q7047426|Nogales muižas apbūve]]'' | munwiki = Nogale }} {{monument | qid = Q55361572 | label = ''[[:d:Q55361572|Alus darītava]]'' | name = Alus darītava | municipality = Nogale | district = Ārlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nogales muižā | lat = 57.371283373347 | long = 22.734635250678 | p625 = {{Coord|57.371283373347|22.734635250678|display=inline}} | vaid = 6780 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q7047426|Nogales muižas apbūve]]'' | munwiki = Nogale }} {{monument | qid = Q55361576 | label = ''[[:d:Q55361576|Stallis]]'' | name = Stallis | municipality = Nogale | district = Ārlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nogales muižā | lat = 57.370093997311 | long = 22.735327911346 | p625 = {{Coord|57.370093997311|22.735327911346|display=inline}} | vaid = 6781 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q7047426|Nogales muižas apbūve]]'' | munwiki = Nogale }} {{monument | qid = Q55361579 | label = ''[[:d:Q55361579|Stallis]]'' | name = Stallis | municipality = Nogale | district = Ārlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nogales muižā | lat = 57.372193410294 | long = 22.736561974973 | p625 = {{Coord|57.372193410294|22.736561974973|display=inline}} | vaid = 6782 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q7047426|Nogales muižas apbūve]]'' | munwiki = Nogale }} {{monument | qid = Q55361582 | label = ''[[:d:Q55361582|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Nogale | district = Ārlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nogales muižā | lat = 57.367531336839 | long = 22.735941574621 | p625 = {{Coord|57.367531336839|22.735941574621|display=inline}} | vaid = 6783 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q7047426|Nogales muižas apbūve]]'' | munwiki = Nogale }} {{monument | qid = Q55361912 | label = ''[[:d:Q55361912|Odres Velna akmens un ozols - kulta vieta]]'' | name = Odres Velna akmens un ozols - kulta vieta | municipality = Odre | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Mežmaliešiem | lat = 57.231084864215 | long = 22.688485590516 | p625 = {{Coord|57.231084864215|22.688485590516|display=inline}} | vaid = 2228 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Odre }} {{monument | qid = Q55361756 | label = ''[[:d:Q55361756|Pastendes muižas apbūve]]'' | name = Pastendes muižas apbūve | municipality = Pastende | district = Ģibuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Pastendes muižā | lat = 57.225714878778 | long = 22.521039146098 | p625 = {{Coord|57.225714878778|22.521039146098|display=inline}} | image = Pastendes%20mui%C5%BEas%20parks.JPG | vaid = 6746 | year = 18. gs. 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q7142966|Pastendes muiža]]'' | munwiki = Pastende }} {{monument | qid = Q55361764 | label = ''[[:d:Q55361764|Cilņu "Ģerboņu" fragmenti]]'' | name = Cilņu "Ģerboņu" fragmenti | municipality = Pastende | district = Ģibuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Pastendes muižas pilī | lat = 57.223907485455 | long = 22.519594514455 | p625 = {{Coord|57.223907485455|22.519594514455|display=inline}} | commonscat = Pastende Manor | vaid = 4302 | year = 1741. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55361756|Pastendes muižas apbūve]]'' | munwiki = Pastende }} {{monument | qid = Q55361767 | label = ''[[:d:Q55361767|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Pastende | district = Ģibuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Pastendes muižā | lat = 57.224256731724 | long = 22.519001646453 | p625 = {{Coord|57.224256731724|22.519001646453|display=inline}} | commonscat = Pastende Manor | vaid = 6748 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55361756|Pastendes muižas apbūve]]'' | munwiki = Pastende }} {{monument | qid = Q55361771 | label = ''[[:d:Q55361771|Kalpu māja]]'' | name = Kalpu māja | municipality = Pastende | district = Ģibuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Pastendes muižā | lat = 57.225596143933 | long = 22.519979405215 | p625 = {{Coord|57.225596143933|22.519979405215|display=inline}} | commonscat = Pastende Manor | vaid = 6749 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55361756|Pastendes muižas apbūve]]'' | munwiki = Pastende }} {{monument | qid = Q55361776 | label = ''[[:d:Q55361776|Saimniecības ēkas (2)]]'' | name = Saimniecības ēkas (2) | municipality = Pastende | district = Ģibuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Pastendes muižā | lat = 57.22459399394 | long = 22.519940051072 | p625 = {{Coord|57.22459399394|22.519940051072|display=inline}} | commonscat = Pastende Manor | vaid = 6750 | year = 19. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55361756|Pastendes muižas apbūve]]'' | munwiki = Pastende }} {{monument | qid = Q55361508 | label = ''[[:d:Q55361508|Pedvāles muižu komplekss]]'' | name = Pedvāles muižu komplekss | municipality = Pedvāle | district = Abavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | lat = 57.040575977037 | long = 22.558709606989 | p625 = {{Coord|57.040575977037|22.558709606989|display=inline}} | image = Pedvales%20brivdabas%20makslas%20muzejs%202.jpg | vaid = 2602 | year = 18. gs. 2. p. - 19. gs. 2. p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Pedv%C4%81le }} {{monument | qid = Q46997985 | label = ''[[:d:Q46997985|Pitraga viduslaiku kapsēta]]'' | name = Pitraga viduslaiku kapsēta | municipality = Pitrags | district = Kolkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie bij. Nīteļiem | lat = 57.703422202372 | long = 22.383096306225 | p625 = {{Coord|57.703422202372|22.383096306225|display=inline}} | vaid = 2220 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pitrags }} {{monument | qid = Q46997959 | label = [[Pāces pilskalns]] | name = Pāces pilskalns | municipality = Pāce | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Pāces dzirnavu dīķa salā | lat = 57.4983 | long = 22.279076 | p625 = {{Coord|57.4983|22.279076|display=inline}} | image = P%C4%81ces%20pilskalns.jpg | vaid = 2203 | wikipediauri = P%C4%81ces_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = P%C4%81ce_(Dundagas_pagasts) }} {{monument | qid = Q46997962 | label = ''[[:d:Q46997962|Pāces Elku kalns - kulta vieta]]'' | name = Pāces Elku kalns - kulta vieta | municipality = Pāce | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Pāces dzirnavu dīķa Z malā | lat = 57.499325 | long = 22.283044 | p625 = {{Coord|57.499325|22.283044|display=inline}} | image = P%C4%81ces%20Elku%20kalns.jpg | vaid = 2204 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = P%C4%81ce_(Dundagas_pagasts) }} {{monument | qid = Q55361915 | label = ''[[:d:Q55361915|Kauliņu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]'' | name = Kauliņu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi) | municipality = Pļavas | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Kauliņiem | lat = 57.258170538206 | long = 22.874842364067 | p625 = {{Coord|57.258170538206|22.874842364067|display=inline}} | vaid = 2229 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = P%C4%BCavas }} {{monument | qid = Q55361918 | label = ''[[:d:Q55361918|Laukstibu viduslaiku kapsēta (Elku kapi)]]'' | name = Laukstibu viduslaiku kapsēta (Elku kapi) | municipality = Pļavas | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie bij. Laukstibām, Pļavupītes krastā | lat = 57.252259195003 | long = 22.842047930664 | p625 = {{Coord|57.252259195003|22.842047930664|display=inline}} | vaid = 2230 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = P%C4%BCavas }} {{monument | qid = Q12039294 | label = [[Māras kambari|Māras kambaru alas - kulta vieta]] | name = Māras kambaru alas - kulta vieta | municipality = Ģibuļu pagasts | district = Ģibuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Abavas labajā krastā uz Kuldīgas un Talsu novadu robežas | lat = 57.081061111111 | long = 22.367111111111 | p625 = {{Coord|57.081061111111|22.367111111111|display=inline}} | image = M%C4%81ras%20kambari%283%29.jpg | commonscat = Māras kambari | vaid = 2213 | wikipediauri = M%C4%81ras_kambari | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%A2ibu%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q55181667 | label = ''[[:d:Q55181667|Rojas senkapi]]'' | name = Rojas senkapi | municipality = Roja | district = Rojas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie zivju konservu kombināta | lat = 57.505747532235 | long = 22.803203370029 | p625 = {{Coord|57.505747532235|22.803203370029|display=inline}} | vaid = 2254 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Roja }} {{monument | qid = Q55181617 | label = ''[[:d:Q55181617|Purciema apmetne]]'' | name = Purciema apmetne | municipality = Rojas pagasts | district = Rojas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = DR Purciemam pie Rīgas-Kolkas šosejas | lat = 57.577446178779 | long = 22.630524793622 | p625 = {{Coord|57.577446178779|22.630524793622|display=inline}} | vaid = 2251 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rojas_pagasts }} {{monument | qid = Q9350067 | label = [[Sabiles sinagoga]] | name = Sabiles sinagoga | municipality = Sabile | district = Sabile | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Strautu iela 4 | lat = 57.045499 | long = 22.572068 | p625 = {{Coord|57.045499|22.572068|display=inline}} | image = Former%20synagogue%20in%20Sabile.JPG | commonscat = Sabile synagogue | vaid = 9133 | wikipediauri = Sabiles_sinagoga | year = 1890. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Sabile }} {{monument | qid = Q15219699 | label = [[Sabiles pilskalns]] | name = Sabiles pilskalns | municipality = Sabile | district = Sabile | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Pilskalna un Kandavas ielām | lat = 57.04694444 | long = 22.57694444 | p625 = {{Coord|57.04694444|22.57694444|display=inline}} | image = Sabiles%20pilskalns%2001.jpg | commonscat = Sabile hillfort | vaid = 2257 | wikipediauri = Sabiles_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sabile }} {{monument | qid = Q55362004 | label = ''[[:d:Q55362004|Sabiles Krievu kapi - senkapi]]'' | name = Sabiles Krievu kapi - senkapi | municipality = Sabile | district = Sabile | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Abavas kreisajā krastā pie sporta laukuma | lat = 57.033725009078 | long = 22.584129856423 | p625 = {{Coord|57.033725009078|22.584129856423|display=inline}} | vaid = 2255 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sabile }} {{monument | qid = Q55362010 | label = ''[[:d:Q55362010|Sabiles viduslaiku pils vieta]]'' | name = Sabiles viduslaiku pils vieta | municipality = Sabile | district = Sabile | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie autoostas | lat = 57.046437803571 | long = 22.571410052623 | p625 = {{Coord|57.046437803571|22.571410052623|display=inline}} | image = Sabiles%20pils%20vieta.jpg | vaid = 2256 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sabile }} {{monument | qid = Q55362018 | label = ''[[:d:Q55362018|Kortu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Kortu viduslaiku kapsēta | municipality = Sabile | district = Sabile | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pretī Dārza ielai 8 | lat = 57.055806731845 | long = 22.554400681477 | p625 = {{Coord|57.055806731845|22.554400681477|display=inline}} | vaid = 2258 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sabile }} {{monument | qid = Q55362021 | label = ''[[:d:Q55362021|Sabiles pilsētas vēsturiskais centrs]]'' | name = Sabiles pilsētas vēsturiskais centrs | municipality = Sabile | district = Sabile | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-097 | lat = 57.046535977217 | long = 22.573358804886 | p625 = {{Coord|57.046535977217|22.573358804886|display=inline}} | image = 2017%2009%20Sabile%20%2846%29.jpg | vaid = 7449 | year = 15.-19.gs. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Sabile }} {{monument | qid = Q55362024 | label = [[Brinkenu kapliča]] | name = Brinkenu kapliča | municipality = Sabile | district = Sabile | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Lāčplēša iela | lat = 57.0441148 | long = 22.566562 | p625 = {{Coord|57.0441148|22.566562|display=inline}} | image = 2011%2006%20Sabile%20%281%29.jpg | commonscat = Brinkens Chapel | vaid = 6761 | wikipediauri = Brinkenu_kapli%C4%8Da | year = 1780. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Sabile }} {{monument | qid = Q55362033 | label = ''[[:d:Q55362033|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Sabile | district = Sabile | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Ventspils iela 4/6 | locality = Sabiles luterāņu baznīcā | lat = 57.0461702 | long = 22.5728575 | p625 = {{Coord|57.0461702|22.5728575|display=inline}} | image = SabilesBaznica.JPG | vaid = 4341 | year = 1823. 1847. 1889. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362041|Sabiles luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Sabile }} {{monument | qid = Q55362037 | label = ''[[:d:Q55362037|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Sabile | district = Sabile | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Ventspils iela 4/6 | locality = Sabiles luterāņu baznīcā | lat = 57.0461702 | long = 22.5728575 | p625 = {{Coord|57.0461702|22.5728575|display=inline}} | image = PICT0459.JPG | vaid = 4344 | year = 16.gs.b. 1676. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362041|Sabiles luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Sabile }} {{monument | qid = Q55362041 | label = ''[[:d:Q55362041|Sabiles luterāņu baznīca]]'' | name = Sabiles luterāņu baznīca | municipality = Sabile | district = Sabile | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Ventspils iela 4/6 | lat = 57.0461702 | long = 22.5728575 | p625 = {{Coord|57.0461702|22.5728575|display=inline}} | image = Lutheran%20church%20in%20Sabile.JPG | commonscat = Lutheran church in Sabile | vaid = 6762 | year = 1568. 17. gs. 1.p. 1682. 1876. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Sabile }} {{monument | qid = Q46997988 | label = ''[[:d:Q46997988|Saunaga viduslaiku kapsēta (Veckapu kalns)]]'' | name = Saunaga viduslaiku kapsēta (Veckapu kalns) | municipality = Saunags | district = Kolkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Nigliņiem | lat = 57.722470001488 | long = 22.445226247034 | p625 = {{Coord|57.722470001488|22.445226247034|display=inline}} | vaid = 2221 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Saunags }} {{monument | qid = Q8338719 | label = [[Spāres baznīca]] | name = Spāres baznīca | municipality = Spāre | district = Spāre<br/>Ģibuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | lat = 57.2125 | long = 22.27861111 | p625 = {{Coord|57.2125|22.27861111|display=inline}} | image = Sp%C4%81res%20bazn%C4%ABca.JPG | commonscat = Spāre church | vaid = 6741 | wikipediauri = Sp%C4%81res_bazn%C4%ABca | year = 1747. 1926. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Sp%C4%81re_(%C4%A2ibu%C4%BCu_pagasts) }} {{monument | qid = Q55361778 | label = ''[[:d:Q55361778|Spāres pilskalns]]'' | name = Spāres pilskalns | municipality = Spāre | district = Spāre<br/>Ģibuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Brīvniekiem | lat = 57.198742807581 | long = 22.295616958143 | p625 = {{Coord|57.198742807581|22.295616958143|display=inline}} | vaid = 2215 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sp%C4%81re_(%C4%A2ibu%C4%BCu_pagasts) }} {{monument | qid = Q55361780 | label = ''[[:d:Q55361780|Kāpņu margas]]'' | name = Kāpņu margas | municipality = Spāre | district = Spāre<br/>Ģibuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Spāres muižas muižn. dzīv. ēkā | lat = 57.211322042331 | long = 22.287134414245 | p625 = {{Coord|57.211322042331|22.287134414245|display=inline}} | vaid = 4307 | year = 1790. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Sp%C4%81re_(%C4%A2ibu%C4%BCu_pagasts) }} {{monument | qid = Q55362071 | label = ''[[:d:Q55362071|Baznīcēnu soli (2)]]'' | name = Baznīcēnu soli (2) | municipality = Strazde | district = Strazdes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Strazdes luterāņu baznīcā | lat = 57.137770720373 | long = 22.73469120891 | p625 = {{Coord|57.137770720373|22.73469120891|display=inline}} | vaid = 4349 | year = 1612. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Strazdes luterāņu baznīca]] | munwiki = Strazde }} {{monument | qid = Q55362074 | label = [[Strazdes luterāņu baznīca]] | name = Strazdes luterāņu baznīca | municipality = Strazde | district = Strazdes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | lat = 57.137770720436 | long = 22.734691209306 | p625 = {{Coord|57.137770720436|22.734691209306|display=inline}} | image = Strazdes%20bazn%C4%ABca%202000-08-03.jpg | commonscat = Lutheran church in Strazde | vaid = 6763 | wikipediauri = Strazdes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1591. -1596. 1872. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Strazde }} {{monument | qid = Q55361585 | label = [[Galtenes svētavots]] | name = Galtenes svētavots | municipality = Strazdes pagasts | district = Strazdes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Kaļķlejām | lat = 57.153706944934 | long = 22.833940167977 | p625 = {{Coord|57.153706944934|22.833940167977|display=inline}} | vaid = 2197 | wikipediauri = Galtenes_sv%C4%93tavots | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Strazdes_pagasts }} {{monument | qid = Q55362044 | label = ''[[:d:Q55362044|Vecboču viduslaiku kapsēta]]'' | name = Vecboču viduslaiku kapsēta | municipality = Strazdes pagasts | district = Strazdes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Bočām | lat = 57.124351735693 | long = 22.701231144712 | p625 = {{Coord|57.124351735693|22.701231144712|display=inline}} | vaid = 2259 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Strazdes_pagasts }} {{monument | qid = Q55362049 | label = ''[[:d:Q55362049|Strazdes senkapi (Lēcu kalniņš)]]'' | name = Strazdes senkapi (Lēcu kalniņš) | municipality = Strazdes pagasts | district = Strazdes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Dzeguzēm | lat = 57.136988670947 | long = 22.769455062397 | p625 = {{Coord|57.136988670947|22.769455062397|display=inline}} | vaid = 2260 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Strazdes_pagasts }} {{monument | qid = Q55362056 | label = ''[[:d:Q55362056|Ilbatu senkapi (Zelta kalniņš)]]'' | name = Ilbatu senkapi (Zelta kalniņš) | municipality = Strazdes pagasts | district = Strazdes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Ilbatām | lat = 57.132403927527 | long = 22.780700904038 | p625 = {{Coord|57.132403927527|22.780700904038|display=inline}} | vaid = 2261 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Strazdes_pagasts }} {{monument | qid = Q55362060 | label = ''[[:d:Q55362060|Krūmiņu senkapi (Priežu kalniņš)]]'' | name = Krūmiņu senkapi (Priežu kalniņš) | municipality = Strazdes pagasts | district = Strazdes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Krūmiņiem | lat = 57.136613598807 | long = 22.745058061121 | p625 = {{Coord|57.136613598807|22.745058061121|display=inline}} | vaid = 2262 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Strazdes_pagasts }} {{monument | qid = Q55362067 | label = ''[[:d:Q55362067|Strazdes Baznīcas kalns - kulta vieta]]'' | name = Strazdes Baznīcas kalns - kulta vieta | municipality = Strazdes pagasts | district = Strazdes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Mežmaļiem | lat = 57.139147157352 | long = 22.762583733859 | p625 = {{Coord|57.139147157352|22.762583733859|display=inline}} | image = Strazdes%20Bazn%C4%ABcas%20kalns.jpg | vaid = 2263 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Strazdes_pagasts }} {{monument | qid = Q55362068 | label = [[Strazdes pilskalns]] | name = Strazdes pilskalns | municipality = Strazdes pagasts | district = Strazdes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Mežmaļiem | lat = 57.140165353107 | long = 22.763405548062 | p625 = {{Coord|57.140165353107|22.763405548062|display=inline}} | vaid = 2264 | wikipediauri = Strazdes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Strazdes_pagasts }} {{monument | qid = Q55362070 | label = ''[[:d:Q55362070|Strautiņu senkapi]]'' | name = Strautiņu senkapi | municipality = Strazdes pagasts | district = Strazdes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Strautiņiem | lat = 57.128964739396 | long = 22.745715362062 | p625 = {{Coord|57.128964739396|22.745715362062|display=inline}} | vaid = 2265 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Strazdes_pagasts }} {{monument | qid = Q15219870 | label = [[Talsu pilskalns]] | name = Talsu pilskalns | municipality = Talsi | district = Talsi | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Talsu ezera R krastā un slimnīcas teritorijā | lat = 57.24305556 | long = 22.59833333 | p625 = {{Coord|57.24305556|22.59833333|display=inline}} | image = Talsu%20pilskalns.jpg | commonscat = Talsi hillfort | vaid = 2268 | wikipediauri = Talsu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Talsi }} {{monument | qid = Q55362079 | label = ''[[:d:Q55362079|Vilkumuižas ezera senkapi]]'' | name = Vilkumuižas ezera senkapi | municipality = Talsi | district = Talsi | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Vilkumuižas ezerā | lat = 57.251750880816 | long = 22.587336787352 | p625 = {{Coord|57.251750880816|22.587336787352|display=inline}} | vaid = 2269 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Talsi }} {{monument | qid = Q55362084 | label = ''[[:d:Q55362084|Talsu pilsētas vēsturiskais centrs]]'' | name = Talsu pilsētas vēsturiskais centrs | municipality = Talsi | district = Talsi | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-097 | lat = 57.24721560006 | long = 22.593003918286 | p625 = {{Coord|57.24721560006|22.593003918286|display=inline}} | image = Talsu%20pils%C4%93tas%20v%C4%93sturiskais%20centrs%20%2816%29.jpg | commonscat = Historical center of Talsi | vaid = 7450 | year = 16.-19.gs. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Talsi }} {{monument | qid = Q55362088 | label = ''[[:d:Q55362088|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Talsi | district = Talsi | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Baznīcas laukums 1 | lat = 57.245428 | long = 22.5963523 | p625 = {{Coord|57.245428|22.5963523|display=inline}} | image = Dz%C4%ABvojam%C4%81%20m%C4%81ja%20Bazn%C4%ABcas%20laukum%C4%81%201%20%285%29.jpg | commonscat = Dwelling house Baznīcas laukums 1 | vaid = 6764 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Talsi }} {{monument | qid = Q55362094 | label = ''[[:d:Q55362094|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Talsi | district = Talsi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Baznīcas laukums 4 | locality = Talsu luterāņu baznīcā | lat = 57.2448835 | long = 22.5961674 | p625 = {{Coord|57.2448835|22.5961674|display=inline}} | vaid = 4353 | year = 20.gs.20.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362104|Talsu luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Talsi }} {{monument | qid = Q55362098 | label = ''[[:d:Q55362098|Epitāfija E.Fišeram]]'' | name = Epitāfija E.Fišeram | municipality = Talsi | district = Talsi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Baznīcas laukums 4 | locality = Talsu luterāņu baznīcā | lat = 57.2448835 | long = 22.5961674 | p625 = {{Coord|57.2448835|22.5961674|display=inline}} | vaid = 4354 | year = 1794. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362104|Talsu luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Talsi }} {{monument | qid = Q55362104 | label = ''[[:d:Q55362104|Talsu luterāņu baznīca]]'' | name = Talsu luterāņu baznīca | municipality = Talsi | district = Talsi | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Baznīcas laukums 4 | lat = 57.24487 | long = 22.596219 | p625 = {{Coord|57.24487|22.596219|display=inline}} | image = Talsi%20-%20church%283%29.jpg | commonscat = Lutheran church in Talsi | vaid = 6765 | year = 1547., 1567., 18./19. gs. 1939. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Talsi }} {{monument | qid = Q55362106 | label = ''[[:d:Q55362106|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Talsi | district = Talsi | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Baznīcas laukums 4 | locality = Talsu luterāņu baznīcā | lat = 57.2448835 | long = 22.5961674 | p625 = {{Coord|57.2448835|22.5961674|display=inline}} | vaid = 8524 | year = 19.gs.b. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362104|Talsu luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Talsi }} {{monument | qid = Q55362109 | label = ''[[:d:Q55362109|Ērģeļu prospekts]]'' | name = Ērģeļu prospekts | municipality = Talsi | district = Talsi | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Baznīcas laukums 4 | locality = Talsu luterāņu baznīcā | lat = 57.2448835 | long = 22.5961674 | p625 = {{Coord|57.2448835|22.5961674|display=inline}} | vaid = 8525 | year = 20.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362104|Talsu luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Talsi }} {{monument | qid = Q55362113 | label = ''[[:d:Q55362113|Kapa plāksne]]'' | name = Kapa plāksne | municipality = Talsi | district = Talsi | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Baznīcas laukums 4 | locality = Talsu luterāņu baznīcā | lat = 57.2448835 | long = 22.5961674 | p625 = {{Coord|57.2448835|22.5961674|display=inline}} | vaid = 8526 | year = 19.gs. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362104|Talsu luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Talsi }} {{monument | qid = Q55362118 | label = ''[[:d:Q55362118|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Talsi | district = Talsi | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Baznīcas laukums 4 | locality = Talsu luterāņu baznīcā | lat = 57.2448835 | long = 22.5961674 | p625 = {{Coord|57.2448835|22.5961674|display=inline}} | vaid = 8529 | year = 19.gs.b. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362104|Talsu luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Talsi }} {{monument | qid = Q55362122 | label = ''[[:d:Q55362122|Talsu senkapi]]'' | name = Talsu senkapi | municipality = Talsi | district = Talsi | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Ezera iela 18; Ezera iela 20 | locality = Vilkumuižas ezera A krastā | lat = 57.251017589726 | long = 22.590743438781 | p625 = {{Coord|57.251017589726|22.590743438781|display=inline}} | vaid = 2266 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Talsi }} {{monument | qid = Q55362124 | label = ''[[:d:Q55362124|Talsu ģimnāzijas direktora A.Dreimaņa dzīvesvieta]]'' | name = Talsu ģimnāzijas direktora A.Dreimaņa dzīvesvieta | municipality = Talsi | district = Talsi | p1435 = ''[[:d:Q23931136|vietējas nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-097 | address = Saules iela 6 | lat = 57.2389122 | long = 22.6018007 | p625 = {{Coord|57.2389122|22.6018007|display=inline}} | image = Dreima%C5%86a%20dz%C4%ABvesvieta%20Talsi%2001.jpg | vaid = 8961 | year = 1928. | typelabel = vietējas nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Talsi }} {{monument | qid = Q55362130 | label = ''[[:d:Q55362130|Kupfera kapliča]]'' | name = Kupfera kapliča | municipality = Talsi | district = Talsi | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Zvaigžņu iela 1 | lat = 57.245677 | long = 22.5881062 | p625 = {{Coord|57.245677|22.5881062|display=inline}} | image = Kupfer%27s%20Chapel%20in%20Talsi.JPG | commonscat = Kupfer's Chapel in Talsi | vaid = 6767 | year = 1806. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Talsi }} {{monument | qid = Q61400802 | label = [[Talsu viduslaiku pils]] | name = Talsu viduslaiku pils | municipality = Talsi | district = Talsi | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Kalna iela 6 | locality = starp Vilkumuižas un Talsu ezeriem | lat = 57.2458784 | long = 22.593236 | p625 = {{Coord|57.2458784|22.593236|display=inline}} | vaid = 2267 | wikipediauri = Talsu_viduslaiku_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Talsi }} {{monument | qid = Q55362260 | label = ''[[:d:Q55362260|Basu Vilkatu akmens - kulta vieta]]'' | name = Basu Vilkatu akmens - kulta vieta | municipality = Uguņciems | district = Vandzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie bij. Basēm | lat = 57.369043537431 | long = 22.930206631703 | p625 = {{Coord|57.369043537431|22.930206631703|display=inline}} | image = Basu%20vilkatu%20akmens%20-%20panoramio.jpg | vaid = 2281 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ugu%C5%86ciems }} {{monument | qid = Q55362261 | label = ''[[:d:Q55362261|Tīrumu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Tīrumu viduslaiku kapsēta | municipality = Uguņciems | district = Vandzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Tīrumiem | lat = 57.380378203534 | long = 22.957993710917 | p625 = {{Coord|57.380378203534|22.957993710917|display=inline}} | vaid = 2282 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ugu%C5%86ciems }} {{monument | qid = Q46997993 | label = ''[[:d:Q46997993|Žonaku senkapi]]'' | name = Žonaku senkapi | municipality = Vaide | district = Kolkas pagasts<br/>Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Žonakiem | lat = 57.731601341845 | long = 22.469408360568 | p625 = {{Coord|57.731601341845|22.469408360568|display=inline}} | vaid = 2222 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vaide }} {{monument | qid = Q15219959 | label = [[Valdemārpils luterāņu baznīca]] | name = Valdemārpils luterāņu baznīca | municipality = Valdemārpils | district = Valdemārpils | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Lielā iela 2 | lat = 57.37083333 | long = 22.59277778 | p625 = {{Coord|57.37083333|22.59277778|display=inline}} | image = Valdemarpils%20Evangelic%20Lutheran%20Church.jpg | commonscat = Lutheran church in Valdemārpils | vaid = 6787 | wikipediauri = Valdem%C4%81rpils_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1646. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Valdem%C4%81rpils }} {{monument | qid = Q20870259 | label = [[Sasmakas Elku liepa]] | name = Sasmakas Elku liepa | municipality = Valdemārpils | district = Valdemārpils | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie bij. vidusskolas | lat = 57.378747 | long = 22.60004 | p625 = {{Coord|57.378747|22.60004|display=inline}} | image = Valdem%C4%81rpils%20Elku%20liepa%20-%20kulta%20vieta.jpg | commonscat = Valdemārpils Elku liepa | vaid = 2273 | wikipediauri = Sasmakas_Elku_liepa | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Valdem%C4%81rpils }} {{monument | qid = Q55362145 | label = [[Dupurkalns|Dupurkalns - pilskalns]] | name = Dupurkalns - pilskalns | municipality = Valdemārpils | district = Valdemārpils | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie estrādes | lat = 57.374140539624 | long = 22.600155934191 | p625 = {{Coord|57.374140539624|22.600155934191|display=inline}} | image = Dupurkalns%20-%20pilskalns%2C%20Valdem%C4%81rpils%2004.jpg | commonscat = Dupurkalns hillfort | vaid = 2275 | wikipediauri = Dupurkalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Valdem%C4%81rpils }} {{monument | qid = Q55362150 | label = ''[[:d:Q55362150|Valdemārpils vēsturiskais centrs]]'' | name = Valdemārpils vēsturiskais centrs | municipality = Valdemārpils | district = Valdemārpils | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-097 | lat = 57.371125935568 | long = 22.592082296169 | p625 = {{Coord|57.371125935568|22.592082296169|display=inline}} | image = Valdemarpils%20vesturiskais%20centrs%202.jpg | vaid = 7451 | year = 17.gs.v. 19.gs. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Valdem%C4%81rpils }} {{monument | qid = Q55362155 | label = ''[[:d:Q55362155|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Valdemārpils | district = Valdemārpils | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Ārlavas luterāņu baznīcā | lat = 57.402791000111 | long = 22.5692540005 | p625 = {{Coord|57.402791000111|22.5692540005|display=inline}} | vaid = 8531 | year = 19.gs. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Valdem%C4%81rpils }} {{monument | qid = Q55362160 | label = ''[[:d:Q55362160|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Valdemārpils | district = Valdemārpils | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Ārlavas luterāņu baznīcā | lat = 57.402791000111 | long = 22.5692540005 | p625 = {{Coord|57.402791000111|22.5692540005|display=inline}} | vaid = 8533 | year = 1856. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Valdem%C4%81rpils }} {{monument | qid = Q55362161 | label = ''[[:d:Q55362161|Ērģeļu luktas]]'' | name = Ērģeļu luktas | municipality = Valdemārpils | district = Valdemārpils | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Ārlavas luterāņu baznīcā | lat = 57.402791000111 | long = 22.5692540005 | p625 = {{Coord|57.402791000111|22.5692540005|display=inline}} | vaid = 8534 | year = 19.gs. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Valdem%C4%81rpils }} {{monument | qid = Q55362164 | label = ''[[:d:Q55362164|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Valdemārpils | district = Valdemārpils | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Ārlavas luterāņu baznīcā | lat = 57.402791000111 | long = 22.5692540005 | p625 = {{Coord|57.402791000111|22.5692540005|display=inline}} | vaid = 8535 | year = 19./20.gs. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Valdem%C4%81rpils }} {{monument | qid = Q55362170 | label = ''[[:d:Q55362170|Valdemārpils sinagogas apbūve]]'' | name = Valdemārpils sinagogas apbūve | municipality = Valdemārpils | district = Valdemārpils | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Ezera iela 1 | lat = 57.3700066 | long = 22.5925339 | p625 = {{Coord|57.3700066|22.5925339|display=inline}} | vaid = 6784 | year = 18./20. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Valdem%C4%81rpils }} {{monument | qid = Q55362173 | label = ''[[:d:Q55362173|Sinagoga]]'' | name = Sinagoga | municipality = Valdemārpils | district = Valdemārpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Ezera iela 1 | lat = 57.3700066 | long = 22.5925339 | p625 = {{Coord|57.3700066|22.5925339|display=inline}} | image = Valdem%C4%81rpils%20synagogue.jpg | commonscat = Synagogue (Valdemārpils) | vaid = 6785 | year = 18. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362170|Valdemārpils sinagogas apbūve]]'' | munwiki = Valdem%C4%81rpils }} {{monument | qid = Q55362177 | label = ''[[:d:Q55362177|Palīgēkas (2)]]'' | name = Palīgēkas (2) | municipality = Valdemārpils | district = Valdemārpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Ezera iela 1 | lat = 57.3700066 | long = 22.5925339 | p625 = {{Coord|57.3700066|22.5925339|display=inline}} | vaid = 6786 | year = 18./20. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362170|Valdemārpils sinagogas apbūve]]'' | munwiki = Valdem%C4%81rpils }} {{monument | qid = Q55362182 | label = ''[[:d:Q55362182|Altāris ar gleznām "Sv.Pēteris" un "Sv.Pāvils"]]'' | name = Altāris ar gleznām "Sv.Pēteris" un "Sv.Pāvils" | municipality = Valdemārpils | district = Valdemārpils | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Lielā iela 2 | locality = Valdemārpils luterāņu baznīcā | lat = 57.3707191 | long = 22.5926003 | p625 = {{Coord|57.3707191|22.5926003|display=inline}} | vaid = 4381 | year = 17.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Valdemārpils luterāņu baznīca]] | munwiki = Valdem%C4%81rpils }} {{monument | qid = Q55362187 | label = ''[[:d:Q55362187|Kancele ar gleznojumiem (6)]]'' | name = Kancele ar gleznojumiem (6) | municipality = Valdemārpils | district = Valdemārpils | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Lielā iela 2 | locality = Valdemārpils luterāņu baznīcā | lat = 57.3707191 | long = 22.5926003 | p625 = {{Coord|57.3707191|22.5926003|display=inline}} | vaid = 4383 | year = 17.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Valdemārpils luterāņu baznīca]] | munwiki = Valdem%C4%81rpils }} {{monument | qid = Q55362197 | label = ''[[:d:Q55362197|Sienas panno]]'' | name = Sienas panno | municipality = Valdemārpils | district = Valdemārpils | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Lielā iela 27 | lat = 57.3746855 | long = 22.5908706 | p625 = {{Coord|57.3746855|22.5908706|display=inline}} | vaid = 4385 | year = 1935. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Valdem%C4%81rpils }} {{monument | qid = Q55362201 | label = ''[[:d:Q55362201|Lauksargu senkapi]]'' | name = Lauksargu senkapi | municipality = Valdgales pagasts | district = Valdgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Ģibzdes, Lauksargu mežniecības 154. kv. | lat = 57.428005902705 | long = 22.328772729995 | p625 = {{Coord|57.428005902705|22.328772729995|display=inline}} | vaid = 2278 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Valdgales_pagasts }} {{monument | qid = Q55362205 | label = ''[[:d:Q55362205|Valdgales muižas apbūve]]'' | name = Valdgales muižas apbūve | municipality = Valdgales pagasts | district = Valdgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Valdgales muižā | lat = 57.283958213447 | long = 22.567357741784 | p625 = {{Coord|57.283958213447|22.567357741784|display=inline}} | image = Valdgales%20mui%C5%BEa.%202004-08-13.jpg | vaid = 6788 | year = 18./19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138500337|Valdgales muiža]]'' | munwiki = Valdgales_pagasts }} {{monument | qid = Q55362209 | label = ''[[:d:Q55362209|Dārznieka un kučiera māja]]'' | name = Dārznieka un kučiera māja | municipality = Valdgales pagasts | district = Valdgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Valdgales muižā | lat = 57.282699733142 | long = 22.568226701631 | p625 = {{Coord|57.282699733142|22.568226701631|display=inline}} | vaid = 6790 | year = 19. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362205|Valdgales muižas apbūve]]'' | munwiki = Valdgales_pagasts }} {{monument | qid = Q55362210 | label = ''[[:d:Q55362210|Kalpu māja]]'' | name = Kalpu māja | municipality = Valdgales pagasts | district = Valdgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Valdgales muižā | lat = 57.283895227675 | long = 22.567878139938 | p625 = {{Coord|57.283895227675|22.567878139938|display=inline}} | image = Valdegale%20manor%20servants%20house%20-%20panoramio.jpg | vaid = 6791 | year = 19. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362205|Valdgales muižas apbūve]]'' | munwiki = Valdgales_pagasts }} {{monument | qid = Q55362212 | label = ''[[:d:Q55362212|Lustūzis - klēts]]'' | name = Lustūzis - klēts | municipality = Valdgales pagasts | district = Valdgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Valdgales muižā | lat = 57.282987014598 | long = 22.567958572687 | p625 = {{Coord|57.282987014598|22.567958572687|display=inline}} | vaid = 6792 | year = 18. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362205|Valdgales muižas apbūve]]'' | munwiki = Valdgales_pagasts }} {{monument | qid = Q55362213 | label = ''[[:d:Q55362213|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Valdgales pagasts | district = Valdgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Valdgales muižā | lat = 57.282979947969 | long = 22.569074106368 | p625 = {{Coord|57.282979947969|22.569074106368|display=inline}} | vaid = 6793 | year = 18. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362205|Valdgales muižas apbūve]]'' | munwiki = Valdgales_pagasts }} {{monument | qid = Q55362216 | label = ''[[:d:Q55362216|Siera tornis]]'' | name = Siera tornis | municipality = Valdgales pagasts | district = Valdgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Valdgales muižā | lat = 57.283538036954 | long = 22.568491253252 | p625 = {{Coord|57.283538036954|22.568491253252|display=inline}} | image = Valdegale%20manor%20Cheese%20tower%20-%20panoramio.jpg | vaid = 6794 | year = 18. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362205|Valdgales muižas apbūve]]'' | munwiki = Valdgales_pagasts }} {{monument | qid = Q55362218 | label = ''[[:d:Q55362218|Valdgales vējdzirnavas]]'' | name = Valdgales vējdzirnavas | municipality = Valdgales pagasts | district = Valdgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Valdgales muižā | lat = 57.286139576209 | long = 22.571687649257 | p625 = {{Coord|57.286139576209|22.571687649257|display=inline}} | image = Valdgales%20v%C4%93jdzirnavas%20-%20windmill.jpg | commonscat = Valdgale windmill | vaid = 6795 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362205|Valdgales muižas apbūve]]'' | munwiki = Valdgales_pagasts }} {{monument | qid = Q55361516 | label = ''[[:d:Q55361516|Zāles interjera dekoratīvā apdare]]'' | name = Zāles interjera dekoratīvā apdare | municipality = Valgale | district = Abavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Vecvalgale | vaid = 9135 | year = 1934. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Valgale }} {{monument | qid = Q55362262 | label = ''[[:d:Q55362262|Vandzenes muižas apbūve]]'' | name = Vandzenes muižas apbūve | municipality = Vandzene | district = Vandzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | lat = 57.325102650616 | long = 22.791320708928 | p625 = {{Coord|57.325102650616|22.791320708928|display=inline}} | vaid = 6797 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Vandzenes muiža]] | munwiki = Vandzene }} {{monument | qid = Q55362265 | label = ''[[:d:Q55362265|Kungu māja]]'' | name = Kungu māja | municipality = Vandzene | district = Vandzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Vandzenes muižā | lat = 57.327681806519 | long = 22.802954203702 | p625 = {{Coord|57.327681806519|22.802954203702|display=inline}} | image = Vandzenes%20mui%C5%BEas%20pils%202000-10-28.jpg | commonscat = Vandzene Manor House | vaid = 6798 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362262|Vandzenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Vandzene }} {{monument | qid = Q55362269 | label = ''[[:d:Q55362269|Dārznieka māja]]'' | name = Dārznieka māja | municipality = Vandzene | district = Vandzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Vandzenes muižā | lat = 57.328021326183 | long = 22.802928801803 | p625 = {{Coord|57.328021326183|22.802928801803|display=inline}} | vaid = 6799 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362262|Vandzenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Vandzene }} {{monument | qid = Q55362272 | label = ''[[:d:Q55362272|Kalpu māja]]'' | name = Kalpu māja | municipality = Vandzene | district = Vandzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Vandzenes muižā | lat = 57.326171026247 | long = 22.803857081163 | p625 = {{Coord|57.326171026247|22.803857081163|display=inline}} | vaid = 6800 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362262|Vandzenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Vandzene }} {{monument | qid = Q55362275 | label = ''[[:d:Q55362275|Krogs]]'' | name = Krogs | municipality = Vandzene | district = Vandzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Vandzenes muižā | lat = 57.326285637829 | long = 22.810353044251 | p625 = {{Coord|57.326285637829|22.810353044251|display=inline}} | vaid = 6801 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362262|Vandzenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Vandzene }} {{monument | qid = Q55362279 | label = ''[[:d:Q55362279|Alus brūzis]]'' | name = Alus brūzis | municipality = Vandzene | district = Vandzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Vandzenes muižā | lat = 57.327163595594 | long = 22.806759022995 | p625 = {{Coord|57.327163595594|22.806759022995|display=inline}} | vaid = 6802 | year = 19. gs.b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362262|Vandzenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Vandzene }} {{monument | qid = Q55362284 | label = ''[[:d:Q55362284|Zirgu stallis]]'' | name = Zirgu stallis | municipality = Vandzene | district = Vandzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Vandzenes muižā | lat = 57.326778133079 | long = 22.802641356991 | p625 = {{Coord|57.326778133079|22.802641356991|display=inline}} | vaid = 6804 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362262|Vandzenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Vandzene }} {{monument | qid = Q55362289 | label = ''[[:d:Q55362289|Ķieģeļu mūra tilts]]'' | name = Ķieģeļu mūra tilts | municipality = Vandzene | district = Vandzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Vandzenes muižā | lat = 57.326627146413 | long = 22.801300745631 | p625 = {{Coord|57.326627146413|22.801300745631|display=inline}} | vaid = 6805 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362262|Vandzenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Vandzene }} {{monument | qid = Q55362297 | label = ''[[:d:Q55362297|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Vandzene | district = Vandzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Vandzenes muižā | lat = 57.33035697018 | long = 22.807401832227 | p625 = {{Coord|57.33035697018|22.807401832227|display=inline}} | vaid = 6806 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Vandzenes muiža]] | munwiki = Vandzene }} {{monument | qid = Q15219888 | label = [[Tilgaļu milzakmens]] | name = Tilgaļu milzakmens | municipality = Vandzenes pagasts | district = Vandzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie bij. Kraujām | lat = 57.35033333 | long = 22.72269444 | p625 = {{Coord|57.35033333|22.72269444|display=inline}} | image = Vandzenes%20di%C5%BEakmens%202000-10-28.jpg | commonscat = Tilgaļu milzakmens | vaid = 2280 | wikipediauri = Tilga%C4%BCu_milzakmens | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vandzenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55362227 | label = ''[[:d:Q55362227|Mantinieku senkapi (Druviņu kalniņš)]]'' | name = Mantinieku senkapi (Druviņu kalniņš) | municipality = Vandzenes pagasts | district = Vandzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = D Mantiniekiem | lat = 57.324923500911 | long = 22.717822680718 | p625 = {{Coord|57.324923500911|22.717822680718|display=inline}} | vaid = 2279 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vandzenes_pagasts }} {{monument | qid = Q46997966 | label = ''[[:d:Q46997966|Lauku senkapi]]'' | name = Lauku senkapi | municipality = Vīdale | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Laukiem | lat = 57.601897378271 | long = 22.459004009271 | p625 = {{Coord|57.601897378271|22.459004009271|display=inline}} | vaid = 2211 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%ABdale }} {{monument | qid = Q55361519 | label = [[Bašķiņkalns|Bašķiņkalns - pilskalns]] | name = Bašķiņkalns - pilskalns | municipality = Ārlavas pagasts | district = Ārlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie bij. Kalnmaļiem | lat = 57.378567 | long = 22.681789 | p625 = {{Coord|57.378567|22.681789|display=inline}} | image = Ba%C5%A1%C4%B7i%C5%86kalns%20-%20pilskalns%2004.jpg | commonscat = Bašķiņkalns hillfort | vaid = 2270 | wikipediauri = Ba%C5%A1%C4%B7i%C5%86kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%80rlavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55361523 | label = ''[[:d:Q55361523|Klāšu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Klāšu viduslaiku kapsēta | municipality = Ārlavas pagasts | district = Ārlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie bij. Klāšām | lat = 57.387255469706 | long = 22.745672322885 | p625 = {{Coord|57.387255469706|22.745672322885|display=inline}} | vaid = 2271 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%80rlavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55361528 | label = [[Ozolu Svētkalns|Ozolu Svētkalns - kulta vieta]] | name = Ozolu Svētkalns - kulta vieta | municipality = Ārlavas pagasts | district = Ārlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie bij. Ozoliem | lat = 57.376399590649 | long = 22.658684246926 | p625 = {{Coord|57.376399590649|22.658684246926|display=inline}} | vaid = 2272 | wikipediauri = Ozolu_Sv%C4%93tkalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%80rlavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55361531 | label = [[Birznieku Velna laiva|Birznieku Velna laiva - senkapi]] | name = Birznieku Velna laiva - senkapi | municipality = Ārlavas pagasts | district = Ārlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Birzniekiem | lat = 57.356702732314 | long = 22.744005296532 | p625 = {{Coord|57.356702732314|22.744005296532|display=inline}} | vaid = 2274 | wikipediauri = Birznieku_Velna_laiva | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%80rlavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55361533 | label = ''[[:d:Q55361533|Zošukroga viduslaiku kapsēta ar krustakmeni]]'' | name = Zošukroga viduslaiku kapsēta ar krustakmeni | municipality = Ārlavas pagasts | district = Ārlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Zošukrogiem | lat = 57.373860282876 | long = 22.662554674712 | p625 = {{Coord|57.373860282876|22.662554674712|display=inline}} | vaid = 2276 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%80rlavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55361734 | label = ''[[:d:Q55361734|Muneju senkapi (Sudrabkalniņš)]]'' | name = Muneju senkapi (Sudrabkalniņš) | municipality = Ģibuļu pagasts | district = Ģibuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Munejām | lat = 57.20170149832 | long = 22.413739123065 | p625 = {{Coord|57.20170149832|22.413739123065|display=inline}} | vaid = 2214 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%A2ibu%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q55361737 | label = ''[[:d:Q55361737|Zemnieku sēta "Līkumi"]]'' | name = Zemnieku sēta "Līkumi" | municipality = Ģibuļu pagasts | district = Ģibuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Līkumos | lat = 57.165061526328 | long = 22.298788438151 | p625 = {{Coord|57.165061526328|22.298788438151|display=inline}} | vaid = 6134 | year = 1821. 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = %C4%A2ibu%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q55361740 | label = ''[[:d:Q55361740|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Ģibuļu pagasts | district = Ģibuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Līkumos | lat = 57.165149631834 | long = 22.298300479507 | p625 = {{Coord|57.165149631834|22.298300479507|display=inline}} | vaid = 6743 | year = 1821. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = %C4%A2ibu%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q55361745 | label = ''[[:d:Q55361745|Saimniecības ēka]]'' | name = Saimniecības ēka | municipality = Ģibuļu pagasts | district = Ģibuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Līkumos | lat = 57.1651791314 | long = 22.298813362453 | p625 = {{Coord|57.1651791314|22.298813362453|display=inline}} | vaid = 6744 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = %C4%A2ibu%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q55361748 | label = ''[[:d:Q55361748|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Ģibuļu pagasts | district = Ģibuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Līkumos | lat = 57.165034088916 | long = 22.298562021971 | p625 = {{Coord|57.165034088916|22.298562021971|display=inline}} | vaid = 6745 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = %C4%A2ibu%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q55362224 | label = ''[[:d:Q55362224|Ošbiržu senkapi]]'' | name = Ošbiržu senkapi | municipality = Ģibzde | district = Valdgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Ošbirzēm | lat = 57.394014358721 | long = 22.314993458538 | p625 = {{Coord|57.394014358721|22.314993458538|display=inline}} | vaid = 2277 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%A2ibzde }} {{monument | qid = Q55181622 | label = [[Ģipkas luterāņu baznīca]] | name = Ģipkas luterāņu baznīca | municipality = Ģipka | district = Rojas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | lat = 57.560004673679 | long = 22.656290490651 | p625 = {{Coord|57.560004673679|22.656290490651|display=inline}} | image = %C4%A2ipkas%20bazn%C4%ABca%202002-06-24.jpg | commonscat = Lutheran church in Ģipka | vaid = 8842 | wikipediauri = %C4%A2ipkas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1860., 20.gs.b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = %C4%A2ipka }} {{monument | qid = Q55361786 | label = ''[[:d:Q55361786|Kalnkalēju senkapi]]'' | name = Kalnkalēju senkapi | municipality = Īves pagasts | district = Īves pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Kalnkalējiem | lat = 57.413249664889 | long = 22.546715081048 | p625 = {{Coord|57.413249664889|22.546715081048|display=inline}} | vaid = 2216 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%AAves_pagasts }} {{monument | qid = Q55361789 | label = ''[[:d:Q55361789|Oškalnu senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Oškalnu senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Īves pagasts | district = Īves pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Oškalniem | lat = 57.4131872796 | long = 22.547706307539 | p625 = {{Coord|57.4131872796|22.547706307539|display=inline}} | vaid = 2217 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%AAves_pagasts }} {{monument | qid = Q55361792 | label = ''[[:d:Q55361792|Īves vējdzirnavas]]'' | name = Īves vējdzirnavas | municipality = Īves pagasts | district = Īves pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Dzirnavām | lat = 57.420621703545 | long = 22.528891232138 | p625 = {{Coord|57.420621703545|22.528891232138|display=inline}} | image = %C4%AAve%20wind%20mill.jpg | vaid = 6751 | year = 20. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = %C4%AAves_pagasts }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in Talsi Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Talsu novads}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Talsu novads]] dlihrcdw8rgkjhvawpmahgb8j9rblor 0 244679 4457073 4398994 2026-04-21T12:29:28Z 1tramvajs 98130 Kļūdu labojumi 4457073 wikitext text/x-wiki {{Transporta sistēmas infokaste | nosaukums = Tramvaju satiksme Daugavpilī | fona krāsa = #C80404 | logo = | karte = [[Attēls:Daugavpils tram network map.svg|250px]] | valsts = {{flag|Latvija}} | pilsēta = Daugavpils | atklāts = {{dat|1946|11|05}} | pabeigts = | plānots atklāt = | plānots pabeigt = | tika plān atklāt = | tika plān pabeigt = | izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> | kopējais garums = 33 km | līniju skaits = 5 | staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> | pieturu skaits = 69 | transporta vienīb = 39 | depo = 2 | parks = <!-- autobusiem --> | pasažieri dienā = | pasažieri gadā = 7 112 000 (2012)<ref name="dpils" /> | mājas lapa = [http://satiksme.daugavpils.lv/ satiksme.daugavpils.lv] | apakšveidne = {{Daugavpils tramvaju apakšveidne}} }} [[Attēls: IMG Evo1 022.jpg |thumb|250px|1. maršruta tramvajs (EVO-1 )]] [[Attēls:Daugavpils tramvajs.jpg|thumb|250px|3. maršruta tramvajs ([[KTM-5]])]] [[Attēls:71 911 Daugavpils.jpg|thumb|250x250px|Tramvajs 71-911 City Star (2021)]] [[Attēls:2. maršruta tramvajs Daugavpilī.jpg|thumb|250px|2. maršruta tramvajs (RVR-6M2) 2011. gadā]] '''Tramvaju satiksme Daugavpilī''' ir viens no sabiedriskā transporta veidiem [[Daugavpils]] pilsētā, [[Latvija|Latvijā]]. To ar [[tramvajs|tramvajiem]] nodrošina AS "[[Daugavpils satiksme]]", bet līdz {{Dat|2013|12|31|D}} to nodrošināja AS "Tramvaju uzņēmums" (zināms arī kā "Daugavpils Tramvaju uzņēmums").<ref name="dpils">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.daugavpils.lv/lv/44 |title=Daugavpils - sabiedriskais transports |access-date={{dat|2014|02|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140103120713/http://www.daugavpils.lv/lv/44 |archivedate={{dat|2014|01|03||bez}} }}</ref> Tramvaju satiksme tiek nodrošināta pa 5 maršrutiem, kuru kopgarums ir 33 km. AS "Daugavpils satiksme" rīcībā ir 39 tramvaju pasažieru vagoni + 5 dienesta vagoni, regulārā ekspluatācijā atrodas 38 pasažieru vagoni. Daugavpilī ir 2 tramvaju depo, viens - [[Jātnieku iela (Daugavpils)|Jātnieku ielā]] (reizē tas ir arī g/p "Butļerova iela" 1. un 2. maršrutam), kur mūsdienās bāzēta lielākā daļa vagonu, bet otrs — [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra ielā]]. Tramvaja sliežu platums ir 1524 mm. No 2022. gada 1. jūlija braukšanas maksa Daugavpils tramvajos bija 70 eirocenti, biļetes pārdod [[konduktors|konduktori]].<ref>{{ziņu atsauce |last1=Smagare |first1=Silvija |title=Daugavpilī no 1. jūnija braukšana sabiedriskajā transportā būs dārgāka |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/daugavpili-no-1-junija-brauksana-sabiedriskaja-transporta-bus-dargaka.a454657/ |publisher=[[lsm.lv]] |date={{dat|2022|4|30||bez}}}}</ref> Pirms tam viena brauciena maksa bija 0,50 EUR darbdienās un sestdienās, bet svētdienās un svētku dienās — 0,21 EUR. No 2024. gada 1. marta braukšanas maksa Daugavpils tramvajos ir 1 eiro visās dienās, biļetes pagaidām turpina pārdot [[konduktors|konduktori]], bet pilsētas administrācija cenšas pāriet uz elektroniskās pasažieru uzskaites sistēmu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.04.2024-daugavpili-iestregst-elektroniskas-pasazieru-uzskaites-sistemas-ieviesana-sabiedriskaja-transporta.a551583/|title=Daugavpilī iestrēgst elektroniskās pasažieru uzskaites sistēmas ieviešana sabiedriskajā transportā|publisher=lsm.lv|work=lsm.lv|access-date=27.11.2024|date=24.04.2024}}</ref> == Vēsture == Sabiedriskā transporta kustība Daugavpilī jau bija nepieciešama [[19. gadsimts|19. gadsimta]] beigās. Jau no [[1895]]. gada tika vestas sarunas par tramvaja sistēmas būvniecību. 1898. gada sākumā pilsētas dome izveidoja īpašu sagatavošanas komisiju, kurai uzdeva izskatīt projektus, saņemtus no dažādām firmām, kuras vēlējās piedalīties pilsētā pirmās elektrostacijas un elektriskā tramvaja līnijas būvniecībā. Elektrību bija paredzēts izmantot ne tikai tramvaja vajadzībām, bet arī pilsētas elektriskajam apgaismojumam, kā arī tehniskiem un rūpnieciskiem mērķiem.<ref name=":0">{{Ziņu atsauce|url=https://vivaldi.nlr.ru/pn000002820/view/|title=Электрическое освещение и трамвай|publisher=С.Е. Якубович|work=Двинский листок|date=04.05.1900}}</ref> Pilsētas valde bija paredzējusi elektrostacijas un elektriskā tramvaja ierīkošanu un ekspluatāciju pēc koncesijas līguma vienai juridiskai personai uz 40 gadiem. Par iespējamiem ienākumiem par tramvaju kustības pakalpojumu sniegšanu pilsēta nebija atbildīga. Uzņēmējs varēja izvēlēties jebkuru maršrutu tramvaja sliežu izbūvei, taču ar nosacījumu, lai ar dzelzceļu tiktu savienota Rīgas stacija, katedrāle, pasta un telegrāfa kantoris, Grīvas pārceltuve, reālskola, sieviešu ģimnāzija un Zaksa fabrika. Uzņēmējam bija jāuzbūvē pārvads pār Rīga-Orla dzelzceļu. Aptuvenās pārvada izbūves izmaksas tika aprēķinātas 100 000 rubļu. 1898. gada 22. martā Dvinskas pilsētas valdei piederēja vienas Berlīnes firmas tramvaja satiksmes projekts. Berlīnes firma savā piedāvājumā bija izvirzījusi pilsētai virkni nosacījumu. Svarīgākais no tiem bija tas, ka pilsēta uz sava rēķina būvēs pārvadu. Pēc tam īpaša sagatavošanas komisija izstrādāja nosacījumu projektu par elektriskā apgaismojuma un tramvaja ierīkošanu, kas sastāvēja no 40 paragrāfiem. 1898. gada 8. aprīlī tas tika nosūtīts gan pārzinātāju, gan firmu slēdzienam. Dzelzceļu projektēja vienā ceļā, 1 metru platu ar pēc projekta nepieciešamajiem izbraukumiem. Uzņēmējs apņēmās uzturēt kārtībā viņa lietošanā piešķirto tramvaja sliežu ceļa joslu, kura bija paredzēta gan pasažieru, gan kravas satiksmei. Maksa par braukšanu pa līnijām tika noteikta 5 un 3 kapeikas, skolēniem 3 kapeikas. Pilsēta varēja izpirkt uzņēmumu pēc 20 gadiem, bet pēc tam šīs tiesības tika piešķirtas izmantot pēc vienas no nākamajām piecu gadu kapitalizācijas beigām no 5%, un visbeidzot, koncesijas termiņam beidzoties, visa uzņēmuma īpašums nonāca pilsētas īpašumā bez atlīdzības.<ref name=":0" /> [[1910]]. un [[1912]]. gadā tika ierosināti tramvaja būvniecības projekti, bet līdzekļu trūkums un [[Pirmais pasaules karš]] plānus izjauca. Lēmums par tramvaju sistēmas būvniecību tika pieņemts 1946. gada maijā, un jau {{dat|1946|06|11}} tika uzsākta būvniecība. Tramvaju satiksme Daugavpilī tika atklāta {{dat|1946|11|05}}, tādējādi šī ir visjaunākā tramvaju sistēma [[Latvija|Latvijā]]. Tramvaji kursēja maršrutā Maizes iela (tagad — g/p [[Daugavpils Pasažieru parks|"Stacija"]]) — [[Vienības iela (Daugavpils)|5. augusta iela]] — [[18. novembra iela (Daugavpils)|Sarkanarmijas iela]] — [[Liepājas iela (Daugavpils)|Liepājas iela]]. Sliežu kopējais garums bija 5,7 km, ekspluatācijā bija 10 "Fenikss" tipa vagoni. [[1947]]. gada novembrī tika atklāts sliežu ceļš 2,8 km garumā no [[18. novembra iela (Daugavpils)|Sarkanarmijas iela]] pa [[Andreja Pumpura iela (Daugavpils)|A. Pumpura]] un [[Aglonas iela (Daugavpils)|Aglonas ielu]] līdz [[Vecā Forštate|vecajai Forštatei]], kur uzsāka maizes ceptuves būvniecību. Mēnesi vēlāk atklāja sliežu ceļu no tirgus līdz [[Daugavpils cietoksnis|Cietoksnim]]. No [[1951]]. gada tika uzsākta apgriešanās apļu izbūve tramvaju galapunktos. [[1960. gadi|1960. gados]] tika izbūvēts sliežu ceļš līdz Brāļu kapiem, kas vēlāk tika pagarināts līdz [[Stropu ezers|Stropu ezeram]]. {{dat|1962|11|16}} tika atklāts sliežu ceļš no [[18. novembra iela (Daugavpils)|Sarkanarmijas ielas]] līdz Ķīmiskās šķiedras rūpnīcai (mūsdienu galapunktam "Butļerova iela"). [[1970. gadi|1970. gados]] posmā no [[Daugavpils Pasažieru parks|Stacijas]] līdz Ķīmiskās šķiedras rūpnīcai uzbūvēja otro sliežu ceļu. [[1977]]. gadā tika uzbūvēts tramvaja loks Cietoksnī, nodrošinot tramvaju satiksmi posmā Stropi—Cietoksnis.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tramvajs.daugavpils.lv/vesture |title=Daugavpils Tramvaju uzņēmums - vēsture |access-date={{dat|2014|02|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140302103415/http://www.tramvajs.daugavpils.lv/vesture |archivedate={{dat|2014|03|02||bez}} }}</ref> No [[2018. gads|2018.]] līdz [[2020. gads|2020. gadam]] tika būvēts [[3. tramvaju maršruts (Daugavpils)|3. tramvaju maršruta]] pagarinājums līdz [[Daugavpils reģionālā slimnīca|Daugavpils reģionālajai slimnīcai]]. No [[2020. gads|2020. gada]] [[5. februāris|5. februāra]] tramvaji uz/no Stropiem kursē pa šo pagarinājumu. No 2022. gada 24. janvāra atklāts jaunais [[4. tramvaju maršruts (Daugavpils)|4. tramvaju maršruts]] no [[Daugavpils Pasažieru parks|stacijas]] līdz maizes kombinātam.<ref>[https://www.daugavpils.lv/pilseta/par-daugavpili/pilsetas-zinas/tramvaja-4.marsruts-saks-kurset-24.janvari 4. maršruta tramvajs sāks kursēt 24. janvārī]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://satiksme.daugavpils.lv/tramvajs-nr-4-maizes-kombinats-stacija |title=Daugavpils Satiksme. 4. Stacija - Maizes kombināts |access-date={{dat|2022|01|25||bez}} |archive-date={{dat|2022|05|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220523170858/https://satiksme.daugavpils.lv/tramvajs-nr-4-maizes-kombinats-stacija }}</ref> Nauda maršrutam tika iegūta, jo Rīgā tika apturēts t.s. "Skanstes tramvaja" projekts. Tāpat par iegūto naudu tika paredzēts savienot līniju galapunktus Stropos un Ķīmiķu ciematā un tehniski uzlabot līniju uz Cietoksni.<ref>[https://lpr.gov.lv/lv/2020/daugavpils-par-pardalito-skanstes-tramvaja-naudu-buves-jaunu-sliezu-liniju-un-vienu-parbuves Latvijas Radio, Daugavpils par pārdalīto «Skanstes tramvaja naudu» būvēs jaunu sliežu līniju un vienu pārbūvēs]</ref> 2022. gada 29. septembrī tika paziņots, ka ar [[Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca|AS "Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca"]] ir noslēgts līgums par četru četrasu tramvaju vagonu piegādi par kopējo summu 7,4 miljoni eiro.<ref name="db 2022.09.29" /> Tramvaju vagonu iegāde un izgatavošana Daugavpilī notiek sadarbībā ar [[Čehija]]s uzņēmumu ''Pragoimex'' [[ES struktūrfondi|Kohēzijas fonda]] atbalstītajā projektā "Videi draudzīga un integrēta mobilitāte Daugavpils pilsētā", projekta kopējās izmaksas ir {{sk|28317548}} eiro, no kuriem Kohēzijas fonda līdzfinansējums — {{sk|23179500}} eiro. 2023. gada oktobrī DLRR piegādāja AS "Daugavpils satiksme" pirmos divus no četriem jaunajiem tramvaju vagoniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/19.10.2023-daugavpils-lokomotivju-rupnica-realize-20-gadus-vecu-sapni-sak-razot-tramvajus.a528419/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Daugavpils Lokomotīvju rūpnīca realizē 20 gadus vecu sapni – sāk ražot tramvajus] lsm.lv 2023. gada 19. oktobrī</ref> 2024. gada 24. janvārī pabeidza tramvaju līniju izbūvi [[Vaiņodes iela (Daugavpils)|Vaiņodes ielā]], savienojot [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmiju]] ar [[Jaunie Stropi|Stropiem]]. [[3. tramvaju maršruts (Daugavpils)|3. maršruts]] kļuva par lokveida maršrutu, papildus tika atklāts jaunais [[5. tramvaju maršruts (Daugavpils)|5. tramvaju maršruts]]. == Tramvaju maršruti == Mūsdienās Daugavpilī ir 5 tramvaju maršruti. {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="120"|Sākums ! width="120"|"Caur" ! width="120"|Beigas |- | align="center"| [[1. tramvaju maršruts (Daugavpils)|1.]] | [[Butļerova iela]] | | [[Daugavpils Pasažieru parks|Stacija]] |- | align="center"| [[2. tramvaju maršruts (Daugavpils)|2.]] | Butļerova iela | | Maizes kombināts |- | align="center"| [[3. tramvaju maršruts (Daugavpils)|3.]] | [[Daugavpils cietoksnis|Cietoksnis]] | [[Stropu ezers]] — [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmija]] | Cietoksnis |- | align="center"| [[4. tramvaju maršruts (Daugavpils)|4.]] | Maizes kombināts | | [[Daugavpils Pasažieru parks|Stacija]] |- | align="center"| [[5. tramvaju maršruts (Daugavpils)|5.]] | [[Daugavpils cietoksnis|Cietoksnis]] | Ķīmija — Stropu ezers | Cietoksnis |} [[1987]]. gadā Daugavpilī bija 4 tramvaju maršruti, eksperimentāli kursēja 3. maršruts "Stacija—Stropi" un 4. maršruts "Ķīmiskās šķiedras rūpnīca—Cietoksnis", pēc tam tie tika apvienoti atpakaļ 3. maršrutā "Stropi—Cietoksnis". == Tramvaju depo == Daugavpilī ir divi tramvaju depo, viens atrodas [[Jātnieku iela (Daugavpils)|Jātnieku ielā 90]] (reizē tas arī ir 1. un 2. maršruta galapunkts "Butļerova iela"), kur tiek glabāts ritošais sastāvs un tiek veikti remonti, bet otrais (vecais) depo atrodas [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra ielā 183]], kur notiek tramvaju remontdarbi un krāsošana. == Tramvaju modeļi == === Ekspluatācijā esošie tramvaju modeļi === {| class="wikitable" style="text-align:center; margin:1em 1em 1em 0; font-size:95%;" !width="50" style="background:#efefef; font-size:90%;"|Ražotājs !width="120" style="background:#efefef; font-size:90%;"|Modelis !width="80" style="background:#efefef; font-size:90%;"|Izlaiduma gads !width="80" style="background:#efefef; font-size:90%;"|Piegāde !width="80" style="background:#efefef; font-size:90%;"|Ekspluatācija !width="60" style="background:#efefef; font-size:90%;"|Piegādāti vag. !width="60" style="background:#efefef; font-size:90%;"|Ekspluatācijā vag. !width="320" style="background:#efefef; font-size:90%;"|Papildinformācija |- | [[RVR]] | RVR-6M2 | colspan="2"| [[1975]]—[[1988]] | [[1975]]—2014 | 64 | 2 | Ekspluatācijā palika tikai 2 muzeju vagoni (061, 065), tajā skaita 1 vagons-kafejnīca (065), kas ir aprīkots ar galdiņiem un ir pieejams pēc atsevišķa pasūtījuma |- | ČKD | [[Tatra T3#Tatra T3D|Tatra T3D]] (T3DC1/T3DC2) | [[1973]], [[1975]], [[1981]], [[1983]] | [[2002]] | [[2002]]—mūsdienas | 12 | 8 (2021)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://transphoto.org/vehicle/47391/#n46274|title=Daugavpils, tramvaju vagons № 080|website=transphoto.org|access-date=2024-11-27|language=lv}}</ref> | Tramvaji tiek ekspluatēti 5 sastāvos pa 2 vagoniem. Tika piegādāti lietoti no [[Šverīne]]s [[Vācija|Vācijā]], kur [[1992]]. gadā tika modernizēti par vagoniem ar apzīmējumu T3DC1/T3DC2. Pārsvarā kursē 1. maršrutā |- | rowspan="4"| [[Ustjkatavas vagonbūves rūpnīca|UVR]] | [[KTM-5]] (71-605A) | colspan="2"| [[1990]]—[[1991]] | [[1990]]—mūsdienas | 12 | 10 <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gorod.lv/novosti/330756-fotofakt-avariya-na-perekrestke-kandavas-tsietokshnya|title=Фотофакт: авария на перекрестке Кандавас - Циетокшня|website=Gorod.lv|access-date=2024-11-27|language=ru}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://transphoto.org/vehicle/92373/#n89288|title=Daugavpils, tramvaju vagons № 105|website=transphoto.org|access-date=2024-11-27|language=lv}}</ref> | Tramvaji pārsvarā kursē 1. un 3. maršrutā |- | KTM-8 (71-608K) | colspan="2"| [[1994]] | [[1994]]—mūsdienas | 1 | 0 <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://transphoto.org/vehicle/46202/#n45103|title=Daugavpils, tramvaju vagons № 114|website=transphoto.org|access-date=2024-11-27|language=lv}}</ref> |Vagons ir pamests (neekspluatējams) no 2019. gada beigām |- | KTM-23 (71-623-01) | colspan="2"| [[2014]] | [[2014]]—mūsdienas | 8 | 8 | |- | KTM-31 (71-631) | colspan="2"| [[2014]] | [[2014]]—mūsdienas | 4 | 3 <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://transphoto.org/vehicle/346983/|title=Daugavpils, tramvaju vagons № 010|website=transphoto.org|access-date=2024-11-27|language=lv}}</ref> | Triju sekciju sešu asu sakabinātais vagons |- | [[Transmašholding]]<small> (Tveras militāri rūpnieciskais komplekss) </small><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/latvija/neka-personiga/daugavpils-dome-pirks-tramvajus-no-krievijas-militari-rupnieciska-kompleksa/|title=Daugavpils dome pirks tramvajus no Krievijas militāri rūpnieciskā kompleksa|website=skaties.lv}}</ref> | "City star" | colspan="2"| [[2019]] | {{dat|2020|1|31||bez}} — mūsdienas | 8 | 8 | Tramvajus ilgstoši nevarēja nodot ekspluatācijā, jo esošais kontakttīkls nebija pielāgots pantogrāfam.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/auto/uz-daugavpili-atvesti-jaunie-tramvaji-no-krievijas-pasvaldibas-uznemums-vel-nezina-kad-tie-nonaks-satiksme/|title=FOTO: Uz Daugavpili atvesti jaunie tramvaji no Krievijas|website=skaties.lv}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/daugavpili-jaunie-tramvaji-vel-aizvien-nekurse.a338449/|title=Daugavpilī jaunie tramvaji vēl aizvien nekursē|website=www.lsm.lv}}</ref> Tramvaju vagoni kursē pārsvarā 1. un 2. maršrutā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.daugavpils.lv/pilseta/par-daugavpili/pilsetas-zinas/pilseta-saka-izmantot-jaunos-tramvajus-un-uzbuveto-sliezu-celu|title=„Daugavpils satiksme” sāka izmantot jaunos tramvajus un sliežu ceļu|website=Daugavpils.lv}}</ref> |- |Pragoimex/[[Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca|DLRR]] |EVO-1 | colspan="2" |2023 |2023. gada 25. decembrī — mūsdienas |4 |4 |Pēc vietējās preses uzskatiem šie vagoni ir saražoti [[DLRR]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/19.10.2023-daugavpils-lokomotivju-rupnica-realize-20-gadus-vecu-sapni-sak-razot-tramvajus.a528419/|title=Daugavpils Lokomotīvju rūpnīca realizē 20 gadus vecu sapni – sāk ražot tramvajus|website=www.lsm.lv|access-date=2024-11-27|language=lv}}</ref> Pagaidām kursē tikai 1. maršrutā |} === Ekspluatācijā bijušie tramvaju modeļi === {| class="wikitable" style="text-align:center; margin:1em 1em 1em 0; font-size:95%;" !width="60" style="background:#efefef; font-size:90%;"|Ražotājs !width="80" style="background:#efefef; font-size:90%;"|Modelis !width="80" style="background:#efefef; font-size:90%;"|Izlaiduma gads !width="80" style="background:#efefef; font-size:90%;"|Ekspluatācija !width="60" style="background:#efefef; font-size:90%;"|Daudzums !width="160" style="background:#efefef; font-size:90%;"|Papildinformācija |- | "Fenikss" | | | | 13 | Divasu vagoni |- | rowspan="3"| UVR | KTM-2 | | | 4* |Divasu vagoni |- | KTP-2 | | | 1* |Divasu piekabe |- | KTM-5M | | | 3 |Atsūtīti uz izmēģinājuma laiku 1970. gados |} <nowiki>*</nowiki> - precīzais vagonu skaits patlaban nav zināms. == Attēlu galerija == <center><gallery widths="140px" heights="112px" perrow="4"> Attēls:Ļeņina laukums (Daugavpils).jpg|<small>Tramvajs Ļeņina laukumā 1950. gados</small> Attēls:Daugavpils tram station.JPG|<small>1. maršruta tramvajs pie galapunkta "Stacija" (2013)</small> Attēls:Daugavpils-tram 3-(18Nov.Street).JPG|<small>3. maršruta tramvajs 18. novembra ielā (2012)</small> Attēls:Daugavpils road view1 LV.jpg|<small>1. maršruta tramvajs 18. novembra ielā (2009)</small> Attēls:KTM-5 tramvaja vagons.jpg|<small>KTM-5 tramvaja vagona iekšskats</small> Attēls:RVZ-6 tramvajs Daugavpilī.JPG|<small>RVR-6M2 tramvajs 1. maršrutā (2013)</small> Attēls:Galapunkts Cietoksnis.jpg|<small>3. maršruta tramvaja galapunkts "Cietoksnis" (2011)</small> Attēls:Galapunkts Stropi.jpg|<small>3. maršruta tramvaja galapunkts "Stropi" (2011)</small> </gallery></center> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="db 2022.09.29">[https://www.db.lv/zinas/daugavpils-lokomotivju-remonta-rupnica-razos-tramvajus-509287 Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca ražos tramvajus] Db.lv, 29.09.2022</ref> }} == Ārējās saites == * [http://satiksme.daugavpils.lv "Daugavpils satiksmes" mājaslapa] * [https://archive.today/20160202165913/http://www.old-tramvajs.daugavpils.lv/ Bijusī Daugavpils tramvaju uzņēmuma mājaslapa] * [http://transphoto.ru/city/186/ Daugavpils tramvajs] TransPhoto vietnē {{Tramvaju satiksme Baltijas valstīs}} [[Kategorija:Tramvaju satiksme Daugavpilī| ]] 4e5z7yz9q3ucfw6x39bh0ld2ogqwte9 0 248496 4457332 4368183 2026-04-22T06:32:41Z Baisulis 11523 /* Mikrorajonu sākums */ precizējums... 4457332 wikitext text/x-wiki {{pareizrakstība+}}<!-- m2, "tie gadie" --> [[Attēls:K-7 apartment.jpg|thumbnail|right|K-7, viena no agrīnajām hruščovku sērijām]] [[Attēls:Kengarags view in the direction of centre.jpg|thumb|right|Paneļu hruščovkas Ķengaragā]] [[Attēls:Aizkraukle, Lāčplēša iela.jpg|thumb|right|Aizkraukles hruščovku apbūve]] [[Attēls:Soviet building in Mustamae (7954142854).jpg|thumb|right|Sienas dekors, Igaunija]] '''Hruščovka''' ({{val|ru|хрущёвка}}) ir kopējs apzīmējums sērijveida piecstāvu daudzdzīvokļu ēkām no [[Dzelzsbetons|dzelzsbetona]] paneļiem vai ķieģeļiem, kuru celtniecība lielos apjomos PSRS tika uzsākta 50. gadu otrajā pusē, [[Ņikita Hruščovs|Ņikitas Hruščova]] varas periodā. Ātri un lēti būvējamās mājas bija iecerētas kā pagaidu risinājums akūtajam dzīvokļu deficītam [[Padomju Savienība|PSRS]]. Balto silikātķieģeļu hruščovkas Latvijā ir atpazīstamākie sava laikmeta simboli. Par hruščovkām Latvijā pieņemts saukt 1-316 un 1-318 sērijas balto silikātķieģeļu ēkas, taču lielākā daļa PSRS teritorijā celto hruščovku ir celtas no dzelzsbetona paneļiem. Rīgā 1-464 sērijas paneļu ēkas visvairāk celtas [[Jugla (Rīga)|Juglas]], [[Ķengarags|Ķengaraga]] mikrorajonos un [[Āgenskalna Priedes|Āgenskalna priedēs]]. Laikā no 1956. līdz 1985. gadam PSRS tika uzcelti gandrīz 290 miljoni m² visdažādāko sēriju un modifikāciju hruščovku, kas veidoja aptuveni 10% no padomju valsts kopējā dzīvojamā fonda.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://ria56.ru/posts/kratkaya_istoriya_panelnogo_stroitelstva_v_rossii.htm|title=Краткая история панельного строительства в России|website=RIA56. Новости Оренбурга и Оренбургской области|access-date={{dat|2014|04|04||bez}}|archive-date={{dat|2016|03|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160304133641/http://ria56.ru/posts/kratkaya_istoriya_panelnogo_stroitelstva_v_rossii.htm}}</ref> Lielajās PSRS pilsētās – [[Maskava|Maskavā]] un [[Sanktpēterburga|Ļeņingradā]] – piecstāvu hruščovku celtniecību pārtrauca jau 20. gadsimta 60. gadu beigās un 70. gadu sākumā, jo tās aizņēma pārāk daudz pilsētas zemes un dzīvokļu krīzes ātrākai risināšanai uzsāka būvēt aizvien augstākas deviņu un divpadsmit stāvu paneļu un bloku ēkas. Jāņem vērā, ka PSRS dzīvokļi tika piešķirti par velti, arī komunālie maksājumi bija minimāli, tāpēc, lai arī cik neērtas būtu hruščovkas, lielākajai daļai to iedzīvotāju tas bija krietns solis uz augšu dzīves kvalitātē. Lai izvairītos no gadiem ilgas gaidīšanas dzīvokļu rindā, plaši bija izplatīti dzīvokļu īpašnieku kooperatīvi, kas piedalījās ēku celtniecības finansēšanā. Latvijā un it sevišķi Rīgā jaunos dzīvokļus bieži saņēma nevis vietējie iedzīvotāji, bet krievvalodīgie imigranti no pārējās PSRS un [[Baltijas kara apgabals|Baltijas Kara apgabala]] militārpersonas. Pēdējos gados daudzas hruščovkas Latvijā tiek vismaz daļēji nosiltinātas, iedzīvotāji par saviem līdzekļiem liek jaunus logus un tiek laboti jumti. Maskavā un Sanktpēterburgā pilsētas pašvaldības aktīvi nojauc vairāku sēriju paneļu hruščovkas un aizstāj tās ar jaunām ēkām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.novostroy.su/articles/interview/likvidatsiya-khrushchevok-v-sankt-peterburge-chto-dalshe-i-chto-delat-rasselentsam/|title=Ликвидация хрущевок в Санкт-Петербурге: что дальше и что делать «расселенцам»?|website=www.novostroy.su|access-date=2023-02-13|language=ru}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://paperpaper.io/nelzya-vselyat-tri-pokoleniya-v-42-metro/|title=Жители хрущевок — о своих домах и идее снести их ради многоэтажек|last=Бумага|website=«Бумага»|access-date=2023-02-13|date=2022-07-01|language=ru-RU}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fontanka.ru/2022/06/24/71437445/|title=Когда снесут мой дом. Главное о новой волне расселения хрущевок в Петербурге|website=fontanka.ru - новости Санкт-Петербурга|access-date=2023-02-13|date=2022-06-24|language=ru}}</ref> Joprojām risinās strīdi par to, cik ilgi šīs ēkas spēs nostāvēt. Sākotnēji tās tika būvētas kā pagaidu risinājums uz gadiem 15-25, līdz PSRS uzvarēs komunisms un iedzīvotāji pārcelsies uz labākiem dzīvokļiem. Būvēšanas laikā tika domāts, ka to maksimālais mūžs būs 50 gadi. Lielākās strukturālās problēmas ir tieši dzelzsbetona paneļu hruščovkām, kuras nav iespējams kapitāli remontēt vai pārbūvēt. Kvalitatīvi celtas un uzturētas ķieģeļu hruščovkas varētu nostāvēt gadus 150. No pirmajām 1-464 sērijas paneļu hruščovkām attīstīja tā saucamo veco un jauno [[Lietuviešu projekts|lietuviešu projektu]] – paneļu un bloku ēkas, kas Rīgas mikrorajonos daudz tika celtas 60. un 70. gados. ==Dzīvokļu krīze PSRS== {{pamatraksts|Staļinisma arhitektūra}} Atšķirībā no Latvijas PSRS pilsētās mājokļu deficīts bija aktuāls jau kopš padomju varas pirmsākumiem. [[Josifs Staļins|Staļina]] valdīšanas gados pārsvarā tika celtas vai nu lētas un primitīvas baraku tipa mājas parastajiem strādniekiem, vai dārgas un greznas [[staļinisma arhitektūra]]s stila ēkas, kurās pārsvarā dzīvoja nomenklatūras pārstāvji un kas vairāk tika celtas kā padomju varas varenības simboli uz galvenajām pilsētu ielām. Lielākai daļai pilsētnieku dzīvoklis [[Staļinka|staļinkā]] nebija pieejams un viņi turpināja dzīvot vecajās koka ēkās vai saspiestībā komunālajos dzīvokļos. Pieaugošo nepieciešamību pēc dzīvokļiem veicināja ne tikai Otrā pasaules kara postījumi, bet arī aizvien pieaugošā [[urbanizācija]] - iedzīvotāju pārcelšanās no laukiem uz pilsētām sakarā ar pēckara industrializāciju. Staļina laikā pie saviem [[Kolhozs|kolhoziem]] piesaistītie zemnieki Hruščova laikā saņēma pases un drīkstēja brīvi pārvietoties pa valsti. 1961. gadā pirmo reizi vairāk par pusi PSRS iedzīvotāju bija pilsētnieki. Ja var ticēt padomju statistikas datiem, tad 1961. gadā uz vienu iedzīvotāju Latvijā bija 12,2 m² dzīvojamās platības, kamēr [[Uzbekijas PSR]] tie bija tikai 7,8 m². Vēl 1965. gadā 55,6% Ļeņingradas iedzīvotāju bija spiesti mitināties komunālajos dzīvokļos. 1961. gadā vienam PSRS iedzīvotājam bija 8,8 m² dzīvojamās platības. Celtniecības programma paredzēja to palielināt līdz 13 m² 1980. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.soviethistory.org/index.php?page=subject&SubjectID=1961khrushcheby&Year=1961 |title=1961:The Khrushchev Slums |access-date={{dat|2014|04|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140330025752/http://www.soviethistory.org/index.php?page=subject&SubjectID=1961khrushcheby&Year=1961 |archivedate={{dat|2014|03|30||bez}} }}</ref> ==Hruščovku radīšana== Lai arī plašā piecstāvu hruščovku celtniecība izvērsās tikai 50. gadu nogalē, darbs pie ātri saliekamu paneļu ēku celtniecības sākās jau pirmajos pēckara gados, vēl Staļina varas gados, lai aizvietotu Otrā pasaules kara laikā iznīcināto Baltkrievijas, Ukrainas un Krievijas Eiropas daļas dzīvojamo fondu. 1947. gadā PSRS Arhitektūras akadēmija sāka izstrādāt saliekamo paneļu ēku māju projektu. Pirmā četrstāvu karkasa-paneļu ēka uzcelta 1948. gadā Maskavā, Budjonnija prospektā 43. 1950. gada 9. maijā tika pieņemts PSRS Ministru Padomes lēmums Nr. 1911 "Par celtniecības izmaksu samazināšanu" un uzsākts darbs pie pirmo dzelzsbetona konstrukciju rūpnīcu celtniecības. No 1950. gada dzelzs karkasa paneļu ēku celtniecība sākās Maskavā, Ļeņingradā, Kijivā, [[Magņitogorska|Magņitogorskā]] u.c. pilsētās. Tā kā šo ēku celtniecība prasīja pārāk daudz metāla, tika izstrādāti bezkarkasa paneļu ēku projekti. Tika izmēģināta dzelzs karkasa K-7 sērijas celtniecība. No 1948. līdz 1951. gadam Maskavā ar desmitstāvīgām karkasa paneļu ēkām tika apbūvēts vesels kvartāls. 1954. gadā Maskavā tika uzcelta septiņstāvu bezkarkasa paneļu ēka. ==Partijas lēmumi== Pēc Staļina nāves 1953. gada martā tika pieņemti vairāki partijas lēmumi, kas no vienas puses kritizēja līdzšinējās celtniecības neracionālo raksturu un no otras, uzdeva strauji uzsākt jaunu tipveida ēku būvniecību. Kā jau PSRS ierasts, šiem lēmumiem bija daļēji racionāls pamatojums (dzīvokļu krīze), daļēji arī ideoloģisks (destaļinizācija). 1954. gada 19. augustā PSKP CK un PSRS MP pieņēma lēmumu "Par saliekamo dzelzsbetona konstrukciju ražošanas un celtniecības detaļu attīstību", kas paredzēja 402 saliekamo dzelzsbetona konstrukciju rūpnīcu celtniecību visā PSRS un ēkām nepieciešamo daļu ražošanas sākšanu 200 izmēģinājuma celtniecības laukumos. 1954. gada decembrī Vissavienības celtniecības nozares kongresā tika kritizēta līdzšinējā, pārlieku greznā arhitektūra un pieņemts lēmums attīstīt ekonomisku, vienkāršu un industriālu mājokļu celtniecības nozari. Staļina pārmērīgo dekorāciju vietā nāca maksimāli vienkāršas, funkcionālas līnijas un dzīvokļu plānojumi. 1955. gada 4. novembrī [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|PSKP]] Centrālkomiteja un PSRS Ministru Padome pieņēma rezolūciju "Par ēku projektēšanā un celtniecībā pieļauto pārmērību izskaušanu", kurā norādīja, ka iepriekš pārāk liela uzmanība pievērsta greznām detaļām un fasāžu dekorācijām.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.sovarch.ru/postanovlenie55/|title=Постановление Центрального Комитета КПСС и Совета Министров СССР от 4 ноября 1955 года №1871 «Об устранении излишеств в проектировании и строительстве»|publisher=|access-date={{dat|2014|04|04||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20140716132943/http://sovarch.ru/postanovlenie55/|archivedate={{dat|2014|07|16||bez}}}}</ref> Turpmāk galvenajam uzdevumam bija jābūt standartizētu projektu izstrādāšanai un celtniecībai. Daudzu „staļinku” celtniecība tika pārtraukta, vai arī ēkas tika pabeigtas bez fasādes apmetuma un dekoriem. Partijas uzdevums celtniekiem bija izstrādāt lētus un vienkāršus dzīvokļus darbaļaudīm, lai katra ģimene varētu dzīvot savā dzīvoklī. Savā ziņā, lēmums par jauno arhitektūras stilu bija daļa no Staļina ēras nolieguma un atgriešanās pie sākotnējā padomju [[konstruktīvisms (arhitektūra)|konstruktīvisma]] dizaina ideālisma. 1957. gada 31. jūlijā PSKP CK un PSRS MP pieņēma lēmumu "Par dzīvokļu celtniecības attīstību PSRS", ar ko patiesi sākās hruščovku celtniecības bums. Savā uzrunā [[PSRS Augstākā Padome|PSRS Augstākajā Padomē]] par godu [[Oktobra revolūcija]]s gadadienai 1957. gadā Hruščovs paziņoja, ka partijas pieņemtā mājokļu problēma paredz atrisināt dzīvokļu trūkumu tuvākajos 10-12 gados. Laikā no 1956. līdz 1970. gadam PSRS tika uzbūvēti 34 miljoni dzīvokļu, kuros ievācās 126 miljoni cilvēku.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://fishki.net/1237319-kak-stroili-hruwevki.html|title=Как строили хрущевки|date=11 janvāris 2014|website=Fishki.net - Сайт хорошего настроения}}</ref> Paralēli hruščovku celtniecībai mainījās arī padomju mēbeļu rūpniecība un iekštelpu dizains. Žurnālos tika doti padomi, kā mazos dzīvokļus pareizi iekārtot ar saliekamajiem dīvāniem un skaidu plākšņu sekcijām. Zemie griesti nozīmēja vienkāršākas lampas lielo lustru vietā. Pārlieka greznība un dekoratīvie priekšmeti tika nosodīti kā sīkburžuāzisma palieka. ==Internacionālais stils== Lai arī padomju gados pastāvēja tendence visus izgudrojumus piedēvēt vietējiem ģēnijiem, vienkāršas ēku arhitektūras formas bija izstrādājuši jau 1920. gadu padomju konstruktīvisti un vācu [[Bauhaus]]a modernisma arhitekti. Franču arhitekts [[Lekorbizjē]] un viņa skolnieki attīstīja ne tikai kastīšu ēku stilu, bet arī lielu [[Mikrorajons|mikrorajonu]] celtniecības filozofiju. PSRS pārņēma jau citur pasaulē labi zināmo internacionālo stilu un turpināja būvēt sērijveida mikrorajonus līdz pat PSRS sabrukumam, kad vienveidīgā betona arhitektūra citur jau sen bija izgājusi no modes. Paneļu ēkas, lai arī labākā kvalitātē un pievilcīgākā modeļu variācijā, jau no 1920. gadiem tika būvētas Francijā, [[Vācija|Vācijā]] un Skandināvijas valstīs. 1950. gadu beigās sākās Brazīlijas jaunās galvaspilsētas [[Brazilja]]s celtniecība, kas sekoja internacionālajam stilam, un tika apbūvēta ar standartizētām ēku kastītēm. Arī pēckara Lielbritānijā 60. gados tika uzsākta plaša dzelzsbetona daudzdzīvokļu ēku celtniecības programma. PSRS atšķīrās no citām valstīm ar to, ka tā turpināja vienveidīgu sērijveida ēku celtniecību vēl ilgi pēc tam, kad rietumu valstīs šāda pieeja pilsētbūvniecībai bija pārtraukta un jau bija apzināta monotono mikrorajonu negatīvā ietekme uz iedzīvotāju uzvedību. [[Mihails Gorbačovs|Mihailam Gorbačovam]] nākot pie varas, vēl 15% iedzīvotāju nebija savu dzīvokļu, tāpēc tika pieņemts jauns sauklis par dzīvokli katrai ģimeni līdz 2000. gadam. == Mikrorajonu sākums == {{pamatraksts|Rīgas mikrorajoni}} Pirmā paneļu hruščovku [[Mikrorajons|mikrorajona]] celtniecība tika uzsākta Piemaskavas ciematā [[Čerjomuški]]. Tiek uzskatīts, ka Maskavā pirmā klasiskā paneļu hruščovka 1957. gadā ir uzcelta Grimau ielā 19. Padomju Savienībā no paneļu un ķieģeļu hruščovkām tika celti ne tikai kvartāli vai mikrorajoni, bet veselas pilsētas. Latvijā par tīru hruščovku pilsētu var uzskatīt [[Aizkraukle|Aizkraukli]], ko kā Stučku uzcēla līdz ar jauno [[Pļaviņu HES]]. Arī karā smagi nopostītā [[Jelgava]] izceļas ar lielo ķieģeļu hruščovku skaitu. Daudzās Latvijas mazpilsētās ķieģeļu hruščovkas bija pirmās piecstāvu ēkas, un tās sāka veidot jaunus pilsētu kvartālus. Pirmais Rīgas mikrorajons [[Āgenskalna Priedes]] celts laikā no 1958. līdz 1962. gadam. Galvenā satiksmes maģistrāle [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]] sadala to divās daļās. Mazāko daļu aizņem 1-464 sērijas paneļu hruščovkas, otru pusi dažāda lieluma ķieģeļu hruščovkas gan ar mazo dzīvokļu plānojumu, gan ar speciālām mākslinieku darbnīcām sestajā stāvā. Nelieli abu ķieģeļu hruščovku sēriju (1-316 un 1-318) mikrorajoni celti arī gar Brīvības ielu [[Šmerlis|Šmerlī]], Dzelzavas ielas rajonā, Tomsona ielā, Sarkandaugavā pie ostas un "[[Aldaris (uzņēmums)|Aldara]]", Ķengaragā, Pārdaugavā pie Botāniskā dārza, Viestura prospektā, Grīvas ielā un citur, pārsvarā bijušo fabriku tuvumā. Lielākais paneļu hruščovku mikrorajons ir Juglā. Rīgā un mazpilsētās daudzviet (Teika, Čiekurkalns u.c.) sastopamas 1-316 sērijas mājas tikai ar trim stāviem, kā arī ar apmetumu, kas tās vizuāli padara līdzīgākas "staļinkām". Rīgā, Kr. Valdemāra ielas rajonā vairākas dzīvokļu īpašnieku kooperatīvu celtās ēkas ir ar sešiem stāviem. Komplektā ar dzīvojamām ēkām sāka celt arī standartizētas ķieģeļu skolas, bērnudārzus un nelielas veikalu ēkas. Veikali bieži vien tika izbūvēti arī hruščovku pirmajos stāvos zem dzīvokļiem. Ēku izvietojums sākotnēji plānots tā, lai visiem dzīvokļiem sniegtu izsauļojumu, kā arī lai pagalmā būtu vieta bērnu spēļu laukumam un apstādījumiem. Gadu gaitā lielākā daļa iekšpagalmu ir aizauguši ar nekoptiem, pārāk cieši sastādītiem kokiem un krūmājiem. Spēļu laukumi sen ir sabrukuši un mūsdienās kalpo par stāvvietu automobiļiem. Pagraba telpu ventilācijas lodziņi bieži ir atlauzti, un tajos mitinās pagalma kaķu bari. Viena no šo ēku problēmām bija nesiltināti pagrabi, tāpēc tajos uzkrājās mitrums. Sliktās izolācijas dēļ mitrums izplatījās arī uz 1. un 2. stāvu, īpaši dzīvokļos, kas nebija siltināti. [[Ziema|Ziemā]] problēma kļuva izteiktāka, kad sienas atdzisa un mitrums [[Kondensēšanās|kondensējās]], visbiežāk pie lodžiju sienām. Dzīvokļa nosiltināšana kopā ar centrālapkuri parasti atrisināja problēmu dzīvokļu līmenī. == Attēlu galerija == {{Galerija |width=150 | height=150 |perrow=6|lines=3 |align=center |captionstyle=text-align:center; |Attēls:Hruščovka Jugla 2.JPG|1-464 sērijas hruščovkas siena Juglā |Attēls:Hruščovka Jugla 1.JPG|1-464 sērijas hruščovka Juglā |Attēls:Hruščovka Bauska.JPG|Hruščovka Bauskā |Attēls:Moscow house 1-335.jpg|1-335 sērijas māja Maskavā |Attēls:Серия 1-510.jpg|1-510 sērijas māja |Attēls:K-7 apartment.jpg|K-7 sērijas māja |Attēls:К-7 В этом доме мусоропровода нет.jpg|K-7 sērijas māja ar balkoniem |Attēls:Khrushovka.JPG|Paneļu hruščovkas nojaukšana Maskavā 2008. gadā |Attēls:Khruschev House Voronezh.JPG|Hruščovka Voroņežā |Attēls:Panel Khrushchev house in Tomsk.jpg|Paneļu hruščovka Tomskā |Attēls:Brick Khrushchev house in Tomsk.jpg|Ķieģeļu hruščovka Tomskā |Attēls:Khrushchovka yard Kazan.jpg|Hruščovka Kazaņā |Attēls:EU-EE-Tallinn-PT-Kopli-Kopliranna 24.JPG|Modernizēta hruščovka Igaunijā |Attēls:07-06-21-tallinn-by-RalfR-042.jpg|1-317 sērijas bloku hruščovka Tallinā |Attēls:DestroyKhrusch.JPG|Hruščovkas nojaukšana Maskavā |Attēls:Хрущовка.JPG|Ķieģeļa bloku hruščovka Kijivā }} ==Pamatmodelis== Lai arī ārēji diezgan līdzīgas, hruščovkas dalās ne tikai ķieģeļu un paneļu ēkās, bet arī daudzās sērijās ar atšķirīgiem celtniecības materiāliem, sienu biezumu, griestu augstumu, dzīvokļu plānojumu un balkonu veidiem. Dzīvokļi ir ar vienu līdz trim (reti četrām) istabām, parasti vismaz viena no istabām ir caurstaigājama. Dzīvokļu platība svārstās no 24–80 m², taču visbiežāk tā ir 22–30 m². Tāpat hruščovku pazīme ir zemie griesti, kas parasti ir 2,48/2,50 m augstumas. Par zināmu klasiku uzskatāms sanitārais mezgls, kur vienā telpā apvienota vanna un tualete. Sanitārais mezgls atrodas blakus virtuvei un kopējā sienā bieži ir liels logs, kas sanitārajam mezglam dod daļēju dabīgo apgaismojumu no virtuves fasādes loga. Sanitārā mezgla stāvvadi aizklāti ar dēļiem vai skaidu plāksni. Padomju būvstandarti paredzēja, ka piecstāvu ēkās lifts nav nepieciešams, tāpēc šajās ēkās liftu nav. Tikai retās sērijās ir iebūvēts atkritumu vads. Plānās paneļu vai ķieģeļu starpsienas nenodrošina labu skaņas izolāciju. Lai daļēji kompensētu mazo dzīvokļu izmēru, hruščovku pagrabos atrodas no dēļiem sanagloti kambarīši – šķūnīši iedzīvotājiem, kur uzglabāt nevajadzīgās mantas. Tika būvētas arī hruščovkas bez pagrabiem (visbiežāk, ja ēkā atradās veikals), kurās visas kanalizācijas un ūdens caurules remonta gadījumā bija pieejamas, tikai uzlaužot pirmā stāva grīdu. ===Virtuve=== Parastā virtuve ir ap 6 m² liela, kas dažu sēriju vienistabas dzīvokļos ir samazināta līdz pat 3,8 m2. Virtuvē parasti ir izveidots aukstuma skapis ar plānāku ārsienu vai perforētu ķieģeli ventilācijai, lai dabīgais aukstums palīdzētu pārtikas uzglabāšanai. Šāda sistēma bija iespējama tikai padomju laikos, kad siltumenerģija tika piegādāta gandrīz par velti. Tāpat fasādē zem logiem dažreiz tika izbūvēti metāla plaukti, uz kuriem aukstajos mēnešos varēja glabāt pārtiku. Virtuves plāno sienu, kā arī ārsienu paneļu vājās siltumizolācijas dēļ hruščovkas mēdz saukt arī par Hruščova ledusskapjiem. ==Baltijas valstīs== Visās trijās republikās pārsvarā celtas diezgan līdzīgas balto silīcija ķieģeļu hruščovkas. Lai arī parastais ēku augstums ir pieci stāvi, sastopamas arī 2, 3, 4 vai 6 stāvu pamatmodeļa versijas. Parasti ēkā ir trīs līdz četras kāpņutelpas. Būvētas arī sešstāvu hruščovkas, kur sestajā stāvā atrodas paplašinātas mākslinieku studijas telpas. *Lietuvas PSR būvēta 1-318 sērija.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://vk.com/album-1618109_187260548|title=1-318|publisher=}}</ref> *Latvijas PSR 1-316<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://vk.com/album-1618109_87051789|title=1-316|publisher=}}</ref> un 1-318 sērija. *Igaunijas PSR celta 1-317<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://vk.com/album-1618109_87054585|title=1-317|publisher=}}</ref> sērija. Lietuvā un Latvijā celtas arī 1-464 un 1-464A<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://vk.com/album-1618109_42358931/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2014|04|04||bez}} |archive-date={{dat|2025|01|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250126051616/https://vk.com/album-1618109_42358931 }}</ref> sērijas paneļu ēkas. Katrā republikā uz pamata hruščovku bāzes sāka izstrādāt jaunas blokmāju sērijas.<ref name="Республиканские серии">{{tīmekļa atsauce|url=https://vk.com/pages?oid=-1618109&p=%D0%A0%D0%B5%D1%81%D0%BF%D1%83%D0%B1%D0%BB%D0%B8%D0%BA%D0%B0%D0%BD%D1%81%D0%BA%D0%B8%D0%B5_%D1%81%D0%B5%D1%80%D0%B8%D0%B8|title=Республиканские серии|publisher=VK.com}}</ref> ==Paneļu hruščovkas== [[Attēls:Hruščovkas stils 2.jpg|thumbnail|right|1. Dzelzsbetona balkona plātne ar daļējo bojātu aizsargvairogu. 2. Remontēta paneļu salaiduma vieta.]] Ņemot vērā celtniecības programmas grandiozos apmērus, svarīgas bija arī transporta izmaksas un celtniecības ātrums. Padomju aprēķini uzrādīja, ka paneļu hruščovkas celtniecībai nepieciešamie būvmateriāli bija vieglāki nekā ķieģeļu hruščovkai. Paneļi uz celtniecības laukumu tika piegādāti ar jau iebūvētiem un iestiklotiem logiem un durvīm, un ēkas tika ātri saliktas kopā, paneļus sametinot un savienojuma vietas aizcementējot. Līdz ar paneļa garuma standarta izmēru ēkās mainīgi ir tikai istabu platumi. ==Ķieģeļu hruščovkas== [[Attēls:Hruščovkas stils 1.jpg|thumbnail|right|1. Perforētais ķieģelis aukstumskapja ventilēšanai. 2. Iedzīvotāju nomainītie logi. 3. Kāpņu telpas logu stils un sarkano ķieģeļu dekors. 4. Iedziļināta notekcaurule, rets risinājums.]] Ķieģeļu hruščovkas ir reģionāla īpatnība, un tās tika celtas tikai dažās PSRS pilsētās un republikās. Latvijā celtajām 1-316 un 1-318 sērijas mājām ir nesošās silikāta ķieģeļu sienas ar dažādiem balkonu un fasādes dekora risinājumiem. 1-316 sērijai parasti ir divslīpju jumts ar ventilējamiem bēniņiem, kamēr 1-318 sērijai ir gandrīz plakans jumts, kas piektā stāva iedzīvotājiem nozīmē aukstumu ziemā un karstumu vasarā, kā arī applūstošu griestu riskus. Ķieģeļu hruščovku pārsvaram Baltijā pirmajā masu celtniecības desmitgadē varētu būt vairāki iemesli: tās varēja būvēt parastie celtnieki bez speciālas apmācības, zināšanām un ceļamkrāniem, kas bija nepieciešami paneļu ēku būvniecībā; pēc kara Baltijas pilsētas bija salīdzinoši mazas, vēl nebija izplānoti milzīgie mikrorajoni; paneļu ēkām vajadzēja plašu būvlaukumu, bet ķieģeļu ēkas, īpaši netraucējot, varēja uzbūvēt jau esošajā pilsētvidē; biezās ķieģeļu sienas bija labāk piemērotas vietējiem apstākļiem; vēl nebija uzbūvēti dzelzsbetona paneļu ražošanas kombināti. ===Vizuālās atšķirības=== Pirmajām hruščovkām bija stāvāki jumti ar ventilējamiem bēniņiem. Vēlāk celtajām ēkām jumti ir gandrīz plakani ar minimālām korēm, kas ziemā noved pie sniega uzkrāšanās un sienu samitrināšanas. Daudzām ēkām gala sienā ar sarkaniem ķieģeļiem izveidots celtniecības gads. Sarkanie ķieģeļi arī izmantoti kā dekoratīvais elements citādi vienādajās ēkās. Ēkām nedaudz atšķiras arī ieejas durvju dizaina risinājumi un kāpņutelpu logi. Lai arī hruščovkas parasti ir brīvstāvošas, dažreiz tās ir savienotas taisnā rindā vai leņķī. Gar galvenajām ielām izvietotu ēku pirmajos stāvos bieži vien atrodas veikalu telpas. Mainīgi ir arī balkonu risinājumi. Daudzām ēkām to nav vispār, citām ir nelieli „franču logi”. Plašāk sastopamais ir balkons ar dzelzs režģiem un lēta materiāla aizsargvairogu, citām hruščovkām balkoniem ir izbūvēta papildus nesošā siena, kas tos padara stabilākus un daļēji aizsedz no vēja. Atkarībā no dzīvokļu plānojuma atšķirīgas ir arī galējās sienas, tajās ir vai nu viens, divi vai neviens logs. ==Sērijas== PSRS lielajās pilsētās, galvenokārt Maskavā un Ļeņingradā, tika izstrādāti vairāki desmiti hruščovku modeļu un apakšmodeļu. Daži no tiem bija vairāk eksperimentāli, citi tika būvēti ilgstoši. Republiku un individuālu dzelzsbetona konstrukciju rūpnīcu līmenī šajos projektos bieži vien tika veiktas izmaiņas paneļu izmēros vai dekoratīvajos elementos, tāpēc modeļu un apakšmodeļu skaits ir ļoti liels.<ref name="Республиканские серии"/><ref>[ https://web.archive.org/web/20110719072453/http://mgsupgs.livejournal.com/196598.html Хрущевки, Сталинки и прочие]</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.zdanija.ru/ApartmentHouses/p2_articleid/3372|title=Серии домов ( по алфавиту )|publisher=}}</ref> *K-7. Viens no pirmajiem paneļu hruščovku modeļiem, kas izstrādāts jau Staļina laikā. Gandrīz identisks OD sērijai. Projekta autors V.P.Lagutenko. Bieži celta tikai četrstāvu versija un gandrīz vienmēr bez balkoniem. Paneļu konstrukcijas īpatnība – iekštelpās redzamie konstrukcijas karkasa izbīdījumi. Virtuvju platība no 6,5–7 m².<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://tipdoma.com/2009/09/pyatietazhnaya-seriya-k-7/|title=Сносимые пятиэтажки серии К-7, типовые планировки К-7|website=Типы Домов}}</ref> *OD (ОД) ir K-7 modeļa Ļeņingradas variants. Paneļu ēka, kas plaši celta no 1959. līdz 1964. gadam. Izceļas ar īpaši sliktu siltumnoturību un mazām istabām, kuru 4 cm biezās sienas nenodrošina skaņas izolāciju. Griestu augstums 2,6 m. Ēkas aktīvi tiek nojauktas.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://tipdoma.com/2009/08/pyatietazhki-serii-od/|title=Жилые дома серии "ОД": информация о сносе, планировки|website=Типы Домов}}</ref> *GI (ГИ). Projekts izstrādāts Ļeņingradā. Celts no 1959. līdz 1968. gadam. Sākotnēji ēkas celtas no blokiem, bet pēc 1961. gada no paneļiem. Balkonu nav. Speciāla pazīme – katrā stāvā tikai divi dzīvokļi, jo tika būvēti tikai trīsistabu (41 m²) un četristabu (49 m²) dzīvokļi. Virtuves platība 5 m². Griestu augstums 2,5 m. Sanitārā mezgla platība 2 m².<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://tipdoma.com/2009/08/panelnye-xrushhevki-serii-gi/|title=Серия пятиэтажных домов "ГИ", варианты планировок "ГИ"|website=Типы Домов}}</ref> *Mm1-3. Ķieģeļu 4-5 stāvu ēkas ar griestu augstumu 2,48 m. Celtas ļoti īsu laiku, no 1956. līdz 1959. gadam.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://tipdoma.com/2010/06/pyatietazhki-serii-mm1-3/|title=Серия пятиэтажек Мм1-3, планировка квартир Мм1-3|website=Типы Домов}}</ref> *II-07. Piecstāvu paneļu ēka, celta no 1958. līdz 1961. gadam Maskavā. Griestu augstums 2,48 m. Gandrīz visas ēkas jau nojauktas.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://tipdoma.com/2010/01/doma-serii-ii-07/|title=Сносимая серия пятиэтажек II-07, планировки II-07|website=Типы Домов}}</ref> *II-14. Četru līdz sešu stāvu ķieģeļu ēka. Griestu augstums 2,48 m. Celtas tikai no 1957. līdz 1960. gadam.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://tipdoma.com/2009/08/pyatietazhnye-doma-ii-14/|title=Кирпичные пятиэтажки II-14, вариант размещения квартир II-14|website=Типы Домов}}</ref> *II-17. Celta no blokiem četru un piecu stāvu variantos. Griestu augstums 2,48 m. Celta Maskavā no 1959. līdz 1967. gadam.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://tipdoma.com/2010/03/seriya-ii-17/|title=Серия пятиэтажек II-17, планировка II-17 с размерами|website=Типы Домов}}</ref> *II-32. Sērijas specifika - uz betona balstiem izvirzīti balkoni. Griestu augstums 2,6 m. 1, 2 un 3 istabu dzīvokļi. Dažās ēkās ir iebūvēts atkritumu vads. Celtas laikā no 1960. līdz 1965. gadam. Ēkas aktīvi tiek nojauktas.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://tipdoma.com/2009/12/pyatietazhnye-doma-ii-32/|title=II-32|website=Типы Домов}}</ref> *II-35. Eksperimentāls modelis, kas mūsdienās tiek nojaukts. Griestu augstums 2,50 m. Konstrukcijas problēmu dēļ 1959. gadā celtās sērijas ēku celtniecība izbeigta jau 1962. gadā, līdz kuram uzceltas 40 ēkas.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://tipdoma.com/2009/07/seriya-ii-35/|title=II-35|website=Типы Домов}}</ref> *1-300. Parasti celtas kā kopmītnes. Celtas no 1960. gada.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://tipdoma.com/2010/02/seriya-domov-1-300/|title=Серия домов 1-300|website=Типы Домов}}</ref> *1-MG-300 (1-МГ-300) ir II-32 sērijas modifikācija un pašlaik tiek nojaukta. Paneļu ēka ar griestu augstumu 2,64 m. Celtas laikā no 1962. līdz 1969. gadam. Virtuvju lielums no 6,3 m² līdz 7 m².<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://tipdoma.com/2010/02/pyatietazhnye-doma-1-mg-300/|title=Пятиэтажные дома 1-МГ-300, планировки квартир 1-МГ-300|website=Типы Домов}}</ref> *1-316 sērijas ķieģeļu ēkas, celtas [[Latvijas PSR|LPSR]]. *1-318 sērijas ķieģeļu ēkas. Celtas no 1958. gada pārsvarā Ukrainā un Baltijas valstīs. *1-335 sērija ir tā saucamā „atvieglotās” konstrukcijas ēka, kas nozīmē, ka sienas ir plānākas nekā parasti. Rezultāts ir slikta siltumnoturība. Griestu augstums 2,55 m. Ļoti daudz celtas visā PSRS teritorijā no 1958. līdz 1966. gadam. Visvairāk, 289 ēkas, uzceltas Ļeņingradā. Salīdzinoši mazas istabas, virtuvju platība no 6,3—6,9 m².<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://tipdoma.com/2009/07/seriya-pyatietazhek-1-335/|title=1-335|website=Типы Домов}}</ref> *1-434 ir [[Baltkrievijas PSR]] izstrādāts 1-447 sērijas modifikācija. Celta no blokiem 4 un 5 stāvu augstumā. Griestu augstums 2,48 m. Celtas no 1958. gada līdz 1960. gadiem.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://tipdoma.com/2010/02/seriya-1-434/|title=Серия 1-434|website=Типы Домов}}</ref> *1-437 un 1-438 sērijas, projekts izstrādāts Kijivā. Ķieģeļu, ķieģeļu bloku un vieglbetona 3-5 stāvu ēkas ar 1, 2, un 3 istabu dzīvokļiem. Celtas laikā no 1958. līdz 1979. gadam.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://tipdoma.com/2010/02/serii-1-437-i-1-438/|title=Серии 1-437 и 1-438|website=Типы Домов}}</ref> *1-439 sērijas paneļu ēkās radiatori tika iebūvēti ārsienu paneļos, tādējādi ne tikai tika bezjēdzīgi sildīts ārējais gaiss, bet arī bojājumu gadījumos plīsušo radiatoru remonts un nomaiņa bija praktiski neiespējama bez sienas uzlaušanas. *1-440 celta no ķieģeļiem vai blokiem 3-5 stāvu versijās. Projekts radīts 1958. gadā, ēkas četrslīpju jumts nedaudz atgādina Staļina laika ēku.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://tipdoma.com/2010/02/seriya-1-440/|title=Кирпичные хрущевки серии 1-440, планировка 440 серии домов|website=Типы Домов}}</ref> *1-442 un 1-443. Celtniecībā izmantoti ķieģeļi, ķieģeļu bloki vai vieglbetona bloki. Projekts izstrādāts Kijivā. Ēkām ir netipiski šauri virtuves logi un 1, 2 vai 3 istabu plānojums. Celtas no 1958. līdz 1960. gadiem.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://tipdoma.com/2010/02/serii-1-442-i-1-443/|title=Серии 1-442 и 1-443|website=Типы Домов}}</ref> *1-447 sērijas ķieģeļu ēkas, ar visdažādākajām stāvu un fasāžu risinājumu variācijām. Sastopamas 3, 4, 5, 9 un 12 stāvu ēkas ar 1, 2, un 3 istabu dzīvokļiem. Griestu augstums 2,48 m. Celtas no 1958. gada līdz 1980. gadiem <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://tipdoma.com/2010/02/doma-serii-1-447/|title=Дома серии 1-447, типовые планировки 1-447|website=Типы Домов}}</ref> *1-460. Ķieģeļu 4 vai 5 stāvu ēkas. Griestu augstums 2,48 m. Celtas 1950. un 1960. gados.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://tipdoma.com/2010/02/seriya-1-460/|title=Серия кирпичных пятиэтажных домов 1-460|website=Типы Домов}}</ref> *1-464 sērijas 4 vai 5 stāvu paneļu ēkas celtas visā PSRS. Projekts izstrādāts 1958. gadā. Modelim ir vairākas nedaudz atšķirīgas modifikācijas. Griestu augstums 2,5 m. 1, 2 vai 3 istabu dzīvokļi. Virtuves platība no 5–6 m². Celtas no 1958. līdz 1960. gadiem.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://tipdoma.com/2010/02/doma-1-464-serii/|title=Жилые дома серии 1-464, планировка квартир 464 серии|website=Типы Домов}}</ref> Šīs sērijas mājas celtas arī pirmajā Rīgas mikrorajonā [[Āgenskalna Priedes]]. Mazie sienu paneļu garumi – 3,2 m un 2,6 m nozīmēja, ka istabas bija diezgan mazas. Dzīvokļi plānoti tā, lai katrā stāvā būtu viens vienistabas dzīvoklis, viens divistabu dzīvoklis un divi trīsistabu dzīvokļi. Nesošo sienu biezums ir 35 cm. *1-464A. Piecstāvu paneļu ēkas ar netipiski augstiem griestiem – 2,61 m². Celtas laikā no 1960. gadu beigām līdz 1980. gadiem. Dzīvokļiem parasti ir balkoni, kā arī lodžijas visā gala sienas platumā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://tipdoma.com/2010/02/seriya-1-464a/|title=Серия 1-464А|website=Типы Домов}}</ref> *1-466. Paneļu 3-5 stāvu ēkas ar 1, 2 un 3 istabu dzīvokļiem. Celtas no 1959. līdz 1970. gadiem.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://tipdoma.com/2010/02/466-seriya-1-466/|title=466 серия (1-466)|website=Типы Домов}}</ref> *1-468. Paneļu piecstāvu ēka ar griestu augstumu 2,50 un 2,525 m. Celtas no 1960. gada līdz 1980. gadiem.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://tipdoma.com/2010/02/doma-468-serii-1-468/|title=Дома 468 серии (1-468)|website=Типы Домов}}</ref> *1-507 sērijas paneļu ēkas celtas no 1956. līdz 1972. gadam. Tajās ir salīdzinoši liela virtuve – 7 m² un atdalītas tualetes un vannas istabas. Pieejami arī trīsistabu dzīvokļi. Tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem hruščovku modeļiem.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://tipdoma.com/2009/07/mnogokvartirnye-doma-serii-1-507/|title=Серия пятиэтажек 1-507, вариант размещения квартир в 1-507|website=Типы Домов}}</ref> *1-510. Celta no paneļiem ar daudzām šuvēm, tāpēc izceļas ar sliktu siltumnoturību. No 1957. līdz 1968. gadam celtas četru un piecu stāvu versijas.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://tipdoma.com/2009/12/pyatetazhki-1-510/|title=Планировка квартир в пятиэтажках серии 1-510|website=Типы Домов}}</ref> *1-511. Projekts izstrādāts 50. gadu beigās, celts gandrīz tikai Maskavā un Kijivā. Lai arī iekšējās sienas celtas no blokiem, ārsienas ir celtas no kvalitatīviem ķieģeļiem. Griestu augstums 2,48 cm.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://tipdoma.com/2009/12/pyatietazhki-serii-1-511/|title=1-511|website=Типы Домов}}</ref> *1-515/5. Paneļu ēka ar 1, 2 un 3 istabu dzīvokļiem. Griestu augstums 2,48 m. Dzīvokļiem ir balkoniņi. Maskavā tiek nojauktas.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://tipdoma.com/2009/12/pyatietazhnye-doma-1-5155/|title=Жилые дома 1-515/5, планировки 1-515/5|website=Типы Домов}}</ref> *1-527 sērija izstrādāta Ļeņingradā. Piecstāvīgas bloku mājas ar 1, 2 un 3 istabu dzīvokļiem. Celtas no 1957. līdz 1960. gadiem.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://tipdoma.com/2010/03/seriya-1-527/|title=1-527|website=Типы Домов}}</ref> *1-528 sērija celta no ķieģeļiem, griestu augstums 2,7 metri. Celta no 1957. līdz 1970. gadam.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://tipdoma.com/2009/07/pyatietazhki-serii-1-528/|title=Кирпичные пятиэтажки 1-528, планировка серии 1-528|website=Типы Домов}}</ref> *1605/5 sērija izstrādāta uz 1-464 sērijas bāzes, tāpēc ārēji ir vienāda. Griestu augstums 2,50 m. Celtas no 1958. līdz 1966. gadam.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://tipdoma.com/2010/04/doma-serii-16055/|title=Дома серии 1605/5 (1605ам), планировка квартир 1605/5|website=Типы Домов}}</ref> ==Atsauces== {{atsauces|2}} [[Kategorija:Padomju Savienības arhitektūra]] [[Kategorija:Pilsētbūvniecība]] fjv37y4lppc35t0wgptrryj0zio6k5n 0 249507 4457098 4397616 2026-04-21T13:54:00Z Papuass 88 4457098 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Alauksta iela|Alauksta iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Alauksta iela |attēls = Alauksta iela (3).jpg |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2| id= Q20572854 | zoom= 15}} |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Grīziņkalns]] |ielas garums = 354 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = Augustīnes iela<br />Augustes iela |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Alauksta iela''' ir [[Rīga]]s iela [[Latgales priekšpilsēta]]s [[Grīziņkalns|Grīziņkalna]] apkaimē. Alauksta iela sākas krustojumā ar [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|Aleksandra Čaka ielu]] pretī Rīgas Centra sporta kvartālam (bijušā [[Latvijas Universitātes stadions|LU stadiona]] teritorijai) un beidzas krustojumā ar [[Vārnu iela (Rīga)|Vārnu ielu]], netālu no tās krustojuma ar [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas ielu]]. Ielas kopējais garums ir 354 metri.<ref name="opendata-riga"/> Iela radusies laikā starp 1870. un 1876. gadu, bet Rīgas plānā pirmo reizi iezīmēta 1876. gadā. Sākotnēji tā saukta par '''Augustīnes''' vai '''Augustes ielu'''. 1961. gadā pārdēvēta par Alauksta ielu.<ref>[http://www.citariga.lv/lat/grizinkalns/infrastruktura/ielas/ Grīziņkalna ielas]</ref> == Vēsture == 2026. gada aprīlī ielā samazināts atļautais braukšanas ātrums līdz 20 km/h, ieviestas maksas stāvvietas un automašīnu novietošana pārcelata no ietves uz brauktuvi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.04.2026-grizinkalna-bus-vairak-auto-maksas-stavvietu-un-samazinata-atruma-zonu.a642408/|title=Grīziņkalnā būs vairāk auto maksas stāvvietu un samazināta ātruma zonu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> == Ielu savienojumi == Alauksta iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|Aleksandra Čaka iela]]; * [[Zvaigžņu iela (Rīga)|Zvaigžņu iela]]; * [[Vārnu iela (Rīga)|Vārnu iela]]. == Objekti == * Alauksta ielā 10 atrodas [[Rīgas Centrālā bibliotēka|Rīgas Centrālās bibliotēkas]] Grīziņkalna filiālbibliotēka. * Ēkas Alauksta ielā 4, 8, 21 ir vietējas nozīmes [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|arhitektūras pieminekļi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://saraksts.mantojums.lv/lv/piemineklu-saraksts/?t=Alauksta+iela&region=5&group=0&type=0 |title=Pieminekļu saraksts - mantojums.lv |access-date={{dat|2014|12|10||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305134614/http://saraksts.mantojums.lv/lv/piemineklu-saraksts/?t=Alauksta+iela&region=5&group=0&type=0 }}</ref> == Skatīt arī == * [[Grīziņkalns]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu A}} [[Kategorija:Ielas Grīziņkalnā]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] [[Kategorija:Rīgas ielu raksti, kuriem nav kartes]] 7uau8xujga8so54sk3tq8vy0r1pxlme 0 252179 4457100 4399665 2026-04-21T13:56:57Z Papuass 88 4457100 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Vārnu iela|Vārnu iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Vārnu iela |attēls = Vārnu iela Rīgā.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q20579888|zoom=15}} |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Grīziņkalns]] |ielas garums = 403 m |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Vārnu iela''' ir [[Rīga]]s iela [[Latgales priekšpilsēta]]s [[Grīziņkalns|Grīziņkalna]] apkaimē. Vārnu iela sākas krustojumā ar [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas]] un [[Ata iela|Ata ielu]]. == Vēsture == Pirmoreiz Rīgas kartēs minēta 1876. gadā ar esošo nosaukumu, kas laika gaitā nav mainījies. Vārnu ielas garums ir 403 metri.<ref>[http://www.citariga.lv/lat/grizinkalns/infrastruktura/ielas/ Grīziņkalna ielas]</ref> Daļā ielas satiksme ir tikai Pērnavas ielas virzienā, to klāj asfalta segums. 2026. gada aprīlī ielā samazināts atļautais braukšanas ātrums līdz 20 km/h, ieviestas maksas stāvvietas un uzstādīts norobežojums pie Laboratorijas ielas, lai novērstu ielas izmantošanu caurbraukšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.04.2026-grizinkalna-bus-vairak-auto-maksas-stavvietu-un-samazinata-atruma-zonu.a642408/|title=Grīziņkalnā būs vairāk auto maksas stāvvietu un samazināta ātruma zonu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> [[Jānis Grīziņš|Jāņa Grīziņa]] romānā "[[Vārnu ielas republika (romāns)|Vārnu ielas republika]]" ir aprakstīta 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma dzīve Vārnu ielas apkārtnē. 1970. gadā [[Rīgas Kinostudija|Rīgas Kinostudijā]] uzņemta filma "[[Vārnu ielas republika]]" pēc romāna motīviem. == Ielu savienojumi == Vārnu iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] * [[Laboratorijas iela (Rīga)|Laboratorijas iela]] * [[Alauksta iela (Rīga)|Alauksta iela]] * [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] * [[Ata iela]] == Skatīt arī == * [[Grīziņkalns]] == Atsauces == {{Atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu V}} [[Kategorija:Ielas Grīziņkalnā]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] 9ka90721ex4zuxvbziewss541qcec9h 0 262730 4457097 4398581 2026-04-21T13:51:15Z Papuass 88 4457097 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Laboratorijas iela|Laboratorijas iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Laboratorijas iela |attēls = Laboratorijas iela Rīgā.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q20576509|zoom=15}} |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Grīziņkalns]] |ielas garums = 512 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = Lilijas iela |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Laboratorijas iela''' ir [[Rīga]]s iela [[Latgales priekšpilsēta]]s [[Grīziņkalns|Grīziņkalna]] apkaimē. Laboratorijas iela sākas krustojumā ar [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|Aleksandra Čaka ielu]] un noslēdzas strupceļā aiz [[Vārnu iela (Rīga)|Vārnu ielas]]. Ielas kopējais garums ir 512 metri.<ref name="opendata-riga" /> Ielas nosaukums radies no Krievijas armijas 21. artilērijas brigādes laboratorijām, kas 1885. gadā tika pārvietotas uz [[Ikšķile|Ikšķili]]. Tās atradās kādreizējā [[Latvijas Universitātes stadions|Latvijas Universitātes stadiona]] (tagad Centra sporta kvartāla) vietā. No tām stiepās taisna iela uz Grīziņkalna pusi. Sākotnēji šī iela tika saukta par '''Lilijas ielu'''. 20. gadsimta otrajā pusē, kad [[Lauku iela (Rīga)|Lauku ielā]] tika celta toreizējā [[J. G. Herdera Rīgas Grīziņkalna vidusskola|43. vidusskola]], Laboratorijas ielai tika atņemts posms, kas to savienoja ar Lauku ielu, ierīkojot skolas sporta laukumu.<ref>[http://www.citariga.lv/lat/grizinkalns/infrastruktura/ielas/ Grīziņkalna ielas]</ref><ref>{{Atsauce|title=Ielas garumā. Lielgabalu, Ērgļu un Laboratorijas ielas - REplay.lv|url=https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/113937/ielas-garuma-lielgabalu-erglu-un-laboratorijas-ielas|accessdate=2020-01-08|language=lv|archivedate=2021-04-14|archiveurl=https://web.archive.org/web/20210414074849/https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/113937/ielas-garuma-lielgabalu-erglu-un-laboratorijas-ielas}}</ref> == Vēsture == 2026. gada aprīlī ielā samazināts atļautais braukšanas ātrums līdz 20 km/h un ieviestas maksas stāvvietas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.04.2026-grizinkalna-bus-vairak-auto-maksas-stavvietu-un-samazinata-atruma-zonu.a642408/|title=Grīziņkalnā būs vairāk auto maksas stāvvietu un samazināta ātruma zonu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> == Ielu savienojumi == Laboratorijas iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|Aleksandra Čaka iela]] (T-veida krustojums) * [[Zvaigžņu iela (Rīga)|Zvaigžņu iela]] * [[Vārnu iela (Rīga)|Vārnu iela]] == Skatīt arī == * [[Grīziņkalns]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu L}} [[Kategorija:Ielas Grīziņkalnā]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] sj53d6pyvs05yjb60xzrlh5cjfpnoda 0 263300 4457099 4399593 2026-04-21T13:54:29Z Papuass 88 4457099 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Terēzes iela |attēls = Terēzes iela (5).jpg |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q20579457|zoom=16}} |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Grīziņkalns]] |ielas garums = 177 m |atklāta = |vēst nosaukumi = Līčupes iela |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = [[Rīgas juvelierizstrādājumu rūpnīca]] |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Terēzes iela''' ir [[Rīga]]s iela [[Latgales priekšpilsēta]]s [[Grīziņkalns|Grīziņkalna]] apkaimē. Terēzes iela sākas pie [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|Aleksandra Čaka ielas]] krustojuma un beidzas pie [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas ielas]] krustojuma kopā ar [[Zvaigžņu iela (Rīga)|Zvaigžņu ielu]]. Ielas garums ir 177 metri.<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> == Vēsture == Terēzes iela pirmoreiz minēta 1868./1869. gadā. 1961. gadā tā ieguva jaunu nosaukumu Līčupes iela, bet 1991. gadā atguva savu vēsturisko nosaukumu.<ref name="citariga">[http://www.citariga.lv/lat/grizinkalns/infrastruktura/ielas/ Grīziņkalna ielas]</ref> 2026. gada aprīlī ielā samazināts atļautais braukšanas ātrums līdz 20 km/h un ieviestas maksas stāvvietas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.04.2026-grizinkalna-bus-vairak-auto-maksas-stavvietu-un-samazinata-atruma-zonu.a642408/|title=Grīziņkalnā būs vairāk auto maksas stāvvietu un samazināta ātruma zonu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> == Ielu savienojumi == Terēzes iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|Aleksandra Čaka iela]] * [[Zvaigžņu iela (Rīga)|Zvaigžņu iela]] * [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] == Objekti == * Terēzes ielā 1 atrodas [[Rīgas juvelierizstrādājumu rūpnīca]].<ref name="citariga" /> == Skatīt arī == * [[Grīziņkalns]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu T}} [[Kategorija:Ielas Grīziņkalnā]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] 7vgcuyprtndwc3uzq9xm7jcvvhurzku 0 273552 4457382 4376062 2026-04-22T09:04:22Z ~2026-24595-24 144437 4457382 wikitext text/x-wiki {{Infobox protected area | name = Virungas nacionālais parks | iucn_category = II | photo = Bukima_Patrol_Post.jpg | photo_caption = | location = {{flag2|Democratic Republic of the Congo}} | nearest_city = [[Goma]] | embedded1 = {{designation list | embed=yes | designation1 = WHS | designation1_date = 1979 <small>(3. sesija)</small> | designation1_type = Daba | designation1_criteria = vii, viii, x | designation1_number = [http://whc.unesco.org/en/list/63 63] | designation1_free1name = Valsts | designation1_free1value = {{COD}} | designation1_free2name = Reģions | designation1_free2value = Āfrika | designation1_free3name = Apdraudējumā | designation1_free3value = 1994—pašlaik }} | map = Kongo Demokrātiskā Republika | map_size = 284 | relief = yes | lat_d = 0 | lat_m = 55 | lat_s = 0 | lat_NS = S | long_d = 29 | long_m = 10 | long_s = 0 | long_EW = E | area = 7900 km{{sup|2}} | established = 1925 | visitation_num = | visitation_year = | governing_body = ''Institut Congolais pour la Conservation de la Nature'' }} '''Virungas nacionālais parks''' ({{val|fr|Parc National des Virunga}}), iepriekšējais nosaukums — '''Alberta nacionālais parks''', ir ap 7900&nbsp;km{{sup|2}} liels [[nacionālais parks]] [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] austrumos. Stiepjas no [[Virungas kalni]]em dienvidos līdz [[Ruvenzori]] kalniem ziemeļos. 1925. gadā parku dibināja Beļģijas karalis [[Alberts I (Beļģija)|Alberts I]], šis ir pirmais [[Āfrika|Āfrikā]] dibinātais nacionālais parks. Laikapstākļi, biotopi, augstums virs jūras līmeņa nacionālajā parkā ļoti atšķiras. Piemēram, parka robežās esošajā [[Edvarda ezers|Edvarda ezerā]] ikgadējais nokrišņu daudzums sasniedz aptuveni 500&nbsp;mm, mazāk nekā 75&nbsp;km attālumā esošajā Ruvenzori kalnu rietumu nogāzē nokrišņu daudzums sasniedz vairāk nekā 3000&nbsp;mm. Daži no Ruvenzori kalniem parasti ir sniegoti, augstā līmenī sastopami arī [[glečers|glečeri]]. Parkā sastopamas arī [[savanna]]s, kūdras purvi, purvi, lavas līdzenumi, dažāda veida meži (tai skaitā tropiskie lietus meži un bambusa meži). Parkā dzīvo [[ziloņi]], kuru skaits samazinājās 20. gadsimta beigās, [[lauva]]s, kuru skaits ir palielinājies, [[nīlzirgs|nīlzirgi]], [[gorilla]]s, [[okapi]], [[antilope]]s, [[pelikāni]]. Parka dibināšanas brīdī cilvēku skaits tajā bija niecīgs, tomēr 20. gadsimta beigās tas ievērojami pieauga. 1979. gadā Virungas nacionālais parks tika iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]. 1994. gadā tas tika iekļauts apdraudēto pasaules mantojuma objektu sarakstā pieaugošā pastāvīgo apmetņu un liela skaita bēgļu no kaimiņvalsts [[Ruanda]]s pieauguma dēļ.diemzel nesen parks tika nobombardēts == Ārējās saites == * {{commonscat-inline|Virunga National Park|Virungas nacionālais parks}} * {{britannica|630228/Virunga-National-Park}} *{{cite web |title=Virunga National Park |url=https://whc.unesco.org/en/list/63 |website=UNESCO World Heritage Centre |publisher=UNESCO |access-date=22 January 2016}} *{{cite web |url=http://datazone.birdlife.org/site/factsheet/6066 |author=BirdLife International |title=Important Bird Areas factsheet: Virunga National Park}} *{{cite web |url=http://www.visitvirunga.org/ |title=Visit Virunga National Park |access-date={{dat|2024|11|04||bez}} |archive-date={{dat|2020|10|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201006091838/https://visitvirunga.org/ }} *{{cite web |url=https://blog.nationalgeographic.org/2017/05/12/interview-with-emmanuel-de-merode-director-of-virunga-national-park/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20171222051704/https://blog.nationalgeographic.org/2017/05/12/interview-with-emmanuel-de-merode-director-of-virunga-national-park/ |url-status= |archive-date=December 22, 2017 |title=Interview With Emmanuel de Merode, Director of Virunga National Park – National Geographic Blog |website=blog.nationalgeographic.org |date=May 2017 |access-date=2017-12-21}} *{{cite news |url=http://www.nationalgeographic.com/magazine/2016/07/virunga-national-parks-africa-congo-rangers/|archive-url=https://web.archive.org/web/20160618061851/http://www.nationalgeographic.com/magazine/2016/07/virunga-national-parks-africa-congo-rangers/|url-status=|archive-date=June 18, 2016|title=Inside the Fight to Save a Dangerous Park|date=July 2016 |work=National Geographic Magazine 230 (1) |access-date=2017-09-11}} {{Āfrika-aizmetnis}} {{Kongo DR UNESCO}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Nacionālie parki]] [[Kategorija:Kongo Demokrātiskā Republika]] [[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Kongo Demokrātiskajā Republikā‎]] tb3vm99xf6haslpucmekpbd35hz8job 4457404 4457382 2026-04-22T09:25:54Z Lasks 38532 Atcēlu [[Special:Contributions/~2026-24595-24|~2026-24595-24]] ([[User talk:~2026-24595-24|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4457382 4457404 wikitext text/x-wiki {{Infobox protected area | name = Virungas nacionālais parks | iucn_category = II | photo = Bukima_Patrol_Post.jpg | photo_caption = | location = {{flag2|Democratic Republic of the Congo}} | nearest_city = [[Goma]] | embedded1 = {{designation list | embed=yes | designation1 = WHS | designation1_date = 1979 <small>(3. sesija)</small> | designation1_type = Daba | designation1_criteria = vii, viii, x | designation1_number = [http://whc.unesco.org/en/list/63 63] | designation1_free1name = Valsts | designation1_free1value = {{COD}} | designation1_free2name = Reģions | designation1_free2value = Āfrika | designation1_free3name = Apdraudējumā | designation1_free3value = 1994—pašlaik }} | map = Kongo Demokrātiskā Republika | map_size = 284 | relief = yes | lat_d = 0 | lat_m = 55 | lat_s = 0 | lat_NS = S | long_d = 29 | long_m = 10 | long_s = 0 | long_EW = E | area = 7900 km{{sup|2}} | established = 1925 | visitation_num = | visitation_year = | governing_body = ''Institut Congolais pour la Conservation de la Nature'' }} '''Virungas nacionālais parks''' ({{val|fr|Parc National des Virunga}}), iepriekšējais nosaukums — '''Alberta nacionālais parks''', ir ap 7900&nbsp;km{{sup|2}} liels [[nacionālais parks]] [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] austrumos. Stiepjas no [[Virungas kalni]]em dienvidos līdz [[Ruvenzori]] kalniem ziemeļos. 1925. gadā parku dibināja Beļģijas karalis [[Alberts I (Beļģija)|Alberts I]], šis ir pirmais [[Āfrika|Āfrikā]] dibinātais nacionālais parks. Laikapstākļi, biotopi, augstums virs jūras līmeņa nacionālajā parkā ļoti atšķiras. Piemēram, parka robežās esošajā [[Edvarda ezers|Edvarda ezerā]] ikgadējais nokrišņu daudzums sasniedz aptuveni 500&nbsp;mm, mazāk nekā 75&nbsp;km attālumā esošajā Ruvenzori kalnu rietumu nogāzē nokrišņu daudzums sasniedz vairāk nekā 3000&nbsp;mm. Daži no Ruvenzori kalniem parasti ir sniegoti, augstā līmenī sastopami arī [[glečers|glečeri]]. Parkā sastopamas arī [[savanna]]s, kūdras purvi, purvi, lavas līdzenumi, dažāda veida meži (tai skaitā tropiskie lietus meži un bambusa meži). Parkā dzīvo [[ziloņi]], kuru skaits samazinājās 20. gadsimta beigās, [[lauva]]s, kuru skaits ir palielinājies, [[nīlzirgs|nīlzirgi]], [[gorilla]]s, [[okapi]], [[antilope]]s, [[pelikāni]]. Parka dibināšanas brīdī cilvēku skaits tajā bija niecīgs, tomēr 20. gadsimta beigās tas ievērojami pieauga. 1979. gadā Virungas nacionālais parks tika iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]. 1994. gadā tas tika iekļauts apdraudēto pasaules mantojuma objektu sarakstā pieaugošā pastāvīgo apmetņu un liela skaita bēgļu no kaimiņvalsts [[Ruanda]]s pieauguma dēļ. == Ārējās saites == * {{commonscat-inline|Virunga National Park|Virungas nacionālais parks}} * {{britannica|630228/Virunga-National-Park}} *{{cite web |title=Virunga National Park |url=https://whc.unesco.org/en/list/63 |website=UNESCO World Heritage Centre |publisher=UNESCO |access-date=22 January 2016}} *{{cite web |url=http://datazone.birdlife.org/site/factsheet/6066 |author=BirdLife International |title=Important Bird Areas factsheet: Virunga National Park}} *{{cite web |url=http://www.visitvirunga.org/ |title=Visit Virunga National Park |access-date={{dat|2024|11|04||bez}} |archive-date={{dat|2020|10|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201006091838/https://visitvirunga.org/ }} *{{cite web |url=https://blog.nationalgeographic.org/2017/05/12/interview-with-emmanuel-de-merode-director-of-virunga-national-park/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20171222051704/https://blog.nationalgeographic.org/2017/05/12/interview-with-emmanuel-de-merode-director-of-virunga-national-park/ |url-status= |archive-date=December 22, 2017 |title=Interview With Emmanuel de Merode, Director of Virunga National Park – National Geographic Blog |website=blog.nationalgeographic.org |date=May 2017 |access-date=2017-12-21}} *{{cite news |url=http://www.nationalgeographic.com/magazine/2016/07/virunga-national-parks-africa-congo-rangers/|archive-url=https://web.archive.org/web/20160618061851/http://www.nationalgeographic.com/magazine/2016/07/virunga-national-parks-africa-congo-rangers/|url-status=|archive-date=June 18, 2016|title=Inside the Fight to Save a Dangerous Park|date=July 2016 |work=National Geographic Magazine 230 (1) |access-date=2017-09-11}} {{Āfrika-aizmetnis}} {{Kongo DR UNESCO}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Nacionālie parki]] [[Kategorija:Kongo Demokrātiskā Republika]] [[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Kongo Demokrātiskajā Republikā‎]] kpd7e3n028xg62s8sbphzsh9p7b0uwq 0 274973 4457393 4419518 2026-04-22T09:13:20Z Kwamikagami 5467 4457393 wikitext text/x-wiki {{DISPLAYTITLE:307261 ''Máni''}} {{Planētas infokaste | minorplanet = yes | bgcolour = #A0FFA0 | name = ''Máni'' | symbol = | image = 307261-2002ms4 hst.jpg | caption = | discovery = yes | discoverer =[[Maikls Brauns]],<br />Čads Truhiljo | discovered = {{dat|2002|6|18}} | mp_name = (307261) Máni | alt_names = {{mp|2002 MS|4}} | mp_category = [[Transneptūna objekts|TNO]],<br />[[kjubivano]] | epoch = {{Dat|2014|12|9}} (JD 2457000.5) <ref name="aa">[http://www.minorplanetcenter.net/db_search/show_object?utf8=%E2%9C%93&object_id=2002+MS4 (307261) = 2002 MS4]</ref> | aphelion = 47.746 [[astronomiskā vienība|AU]] <ref name="aa" /> | perihelion = 35.5313673 [[astronomiskā vienība|AU]] <ref name="aa" /> | semimajor = 41.6388062 [[astronomiskā vienība|AU]] <ref name="aa" /> | eccentricity = 0.1466766<ref name="aa" /> | inclination = 17.68938°<ref name="aa" /> | asc_node = 216.0433°<ref name="aa" /> | arg_peri = 215.6145°<ref name="aa" /> | period = 269 [[Jūlija gads|a]] <ref name="aa" /> | synodic_period = | avg_speed = | satellites = | physical_characteristics = yes | dimensions =~ 934 ± 17 [[kilometrs|km]] <ref>[http://arxiv.org/pdf/1204.0697.pdf “TNOs are Cool”: A survey of the trans-Neptunian region VI. Herschel⋆/PACS observations and thermal modeling of 19 classical Kuiper belt objects]</ref><br />~ 726 ± 123 [[kilometrs|km]]<ref>[http://arxiv.org/pdf/astro-ph/0702538v2.pdf Physical Properties of Kuiper Belt and Centaur Objects: Constraints from Spitzer Space Telescope]</ref> | mass = | surface_grav = | escape_velocity = | pole_ecliptic_lat = | pole_ecliptic_lon = | albedo = | spectral_type = | magnitude =20.65 <ref name="bb">[http://hamilton.dm.unipi.it/astdys/index.php?pc=1.1.0&n=2002+MS4 (307261) 2002MS4]</ref> | abs_magnitude =3.7 H <ref name="aa" /> | single_temperature= }} '''307261 ''Máni''''' (iepriekš {{mp|2002 MS|4}}) ir [[transneptūna objekts]] ar [[diametrs|diametru]] apmēram 934 ± 17 km. Objekts atrodas [[Koipera josla|Koipera joslā]] un pieder [[klasiskais Koipera joslas objekts|klasiskajiem Koipera joslas objektiem]]. ''Máni'', iespējams, ir [[pundurplanēta]], bet precīzi tas nav zināms, jo [[astronomisks objekts]] atrodas pārāk tālu.<ref>[http://web.gps.caltech.edu/~mbrown/dps.html How many dwarf planets are there in the outer solar system? (updates daily)]</ref> Objektu atklāja {{dat|2002|6|18||bez}} [[amerikāņi|amerikāņu]] [[astronoms|astronomi]] [[Maikls Brauns]] un [[Čads Truhiljo]] [[Palomāras observatorija|Palomāras observatorijā]]. Tam piešķīra pagaidu apzīmējumu {{mp|2002 MS|4}}, bet pēc [[orbīta]]s noskaidrošanas [[Mazo planētu centrs]] to iekļāva sarakstā ar numuru 307261. {{dat|2025|7|9||bez}} objektam piešķīra [[skandināvu mitoloģija]]s dieva [[Māni (Mēness dievs)|Māni]] vārdu. ''Máni'' 2015. gada martā atradās apmēram 46,889 [[astronomiskā vienība|AU]] attālumā no Saules,<ref name="bb" /> [[perihēlijs|perihēliju]] tas sasniegs {{dat|2123|5|31||bez}}.<ref>[http://ssd.jpl.nasa.gov/sbdb.cgi?sstr=2002MS4 307261 (2002 MS4)]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://members.shaw.ca/andrewlowe/2002ms4.htm {{mp|2002 MS|4}} attēli] {{Astronomija-aizmetnis}} [[Kategorija:Klasiskie Koipera joslas objekti]] [[Kategorija:Pundurplanētu kandidāti]] 2w7x157v1egwxbl9orln72f7mp6al15 0 280132 4457132 4456866 2026-04-21T15:29:42Z Teatrālis 82063 /* S */ 4457132 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā norādītas ievērojamas personas, kuras ir apbedītas [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]]. == A == {{div col|2}} * [[Jurijs Abizovs]] (1921—2006) — rakstnieks, tulkotājs, literatūrzinātnieks, Baltijas krievu kultūras vēstures speciālists; * [[Mārtiņš Abuls]] (1885—1930) — tiesnesis, žurnālists, sabiedrisks darbinieks; * [[Marija Adamova-Kalniņa]] (1924—2012) — aktrise; * [[Imants Adermanis]] (1930—1996) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Marta Aizupiete]] (1892—1975) — bioloģe; * [[Dace Akmentiņa]] (1858—1936) — aktrise; * [[Roberts Akmentiņš (mācītājs)|Roberts Akmentiņš]] (1910—1994) — teologs, profesors; * [[Laima Akuratere]] (1910—1969) — dzejniece, tulkotāja; * [[Jānis Akuraters]] (1876—1937) — dzejnieks, rakstnieks, politiķis; * [[Valdis Albergs]] (1922—1984) — tēlnieks; * [[Rūdolfs Alders]] (1907—1987) — tēlnieks; * [[Pauls Aldiņš]] (1971—2020) — ārsts infektologs, hepatologs, pasniedzējs; * [[Nikolajs Aleksejevs]] (1911—1962) — politiķis, rūpnīcas "[[VEF]]" direktors no 1958. līdz 1962. gadam; * [[Alita Alkne]] (1904—1994) — aktrise; * [[Jānis Alksnis]] (1869—1939) — arhitekts; * [[Jēkabs Alksnis (ārsts)|Jēkabs Alksnis]] (1870—1957) — medicīnas profesors; * [[Ojārs Ambainis]] (1926—1995) — folklorists, pētnieks; * [[Valdemārs Ambainis]] (1889—1946) — literāts, žurnālists; * [[Lilija Amerika]] (1903—1980) — aktrise; * [[Dagnija Amtmane|Dagnija Amtmane-Valdmane]] (1912—1985) — aktrise; * [[Valija Amtmane]] (1904—1996) — aktrise; * [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]] (1885—1966) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Krišjānis Ancītis]] (1911—1963) — valodnieks, literatūrzinātnieks; * [[Emma Andersone]] (1900—1992) — literatūrvēsturniece, pedagoģe; * [[Alfrēds Andersons]] (1879—1937) — Rīgas pilsētas galva, būvinženieris, literāts, pedagogs, sabiedrisks darbinieks; * [[Eduards Andersons (sportists)|Eduards Andersons]] (1914—1985) — basketbolists; * [[Andris Andreiko]] (1942—1976) — dambretists; * [[Ingrīda Andriņa]] (1944—2015) — aktrise; * [[Jānis Andrups]] (1914—1994) — literatūras vēsturnieks, kritiķis; * [[Olga Andžāne-Zvirgzdiņa]] (1913—1994) — dramaturģe, advokāte, pedagoģe; * [[Jānis Anmanis]] (1943—2025) — gleznotājs, mākslinieks; * [[Augusts Annuss]] (1893—1984) — gleznotājs; * [[Jānis Annuss (gleznotājs)|Jānis Annuss]] (1935—2013) — gleznotājs, fotogrāfs; * [[Indriķis Ansabergs]] (1886—1971) — pedagogs, [[Tautas padome|Tautas padomes]] loceklis; * [[Jānis Ansons]] (1888—1935) — mākslinieks; * [[Antonio (Antons Markūns)]] (1915—1977) — klauns; * [[Kārlis Anušēvics]] (1930—2013) — aktieris; * [[Jānis Apelis]] (1942—2014) — policijas darbinieks; * [[Arturs Apinis]] (1904—1975) — grafiķis; * [[Apsīšu Jēkabs]] (1858—1929) — rakstnieks; * [[Pāvels Armands]] (1902—1964) — kinorežisors, scenārists; * [[Bruno Artmanis]] (1915—2007) — mēbeļu arhitekts, dizaineris, mākslinieks; * [[Gunārs Astra]] (1931—1988) — latviešu brīvības cīnītājs, cilvēktiesību aizstāvis, disidents; * [[Maija Augstkalna]] (1932—2007) — teātra un kino kritiķe; * [[Alvils Augstkalns]] (1907—1940) — valodnieks, bibliogrāfs; * [[Olga Auguste]] (1896—1973) — padomju politiskā darbiniece; * [[Augusts Auns]] (1887—1967) — riteņbraucējs; * [[Alfrēds Austriņš]] (1893—1963) — teātra darbinieks; * [[Antons Austriņš]] (1884—1934) — rakstnieks; * [[Marga Austruma]] (1930—2017) — leļļu māksliniece un skulptore; * [[Vilis Austrums]] (1911—1960) — bibliogrāfs, literatūras vēsturnieks; * [[Kārlis Auškāps]] (1947—2017) — režisors, aktieris; * [[Lidija Auza]] (1914—1989) — gleznotāja; * [[Imants Auziņš]] (1937—2013) — dzejnieks, literatūrkritiķis; * [[Harijs Avens]] (1910—1976) — aktieris; * [[Aina Avotiņa]] (1918—1980) — aktrise; {{div col end}} == Ā == {{div col|2}} * [[Alma Ābele]] (1907—1984) — aktrise; * [[Nikolajs Ābeltiņš]] (1897—1966) — pulkvežleitnants; * [[Aleksandrs Āboliņš]] (1893—1978) — teātra un kino darbinieks; * [[Jānis Āboliņš]] (1906—1990) — zinātnieks, profesors; * [[Tālivaldis Āboliņš]] (1932—1991) — aktieris; * [[Ojārs Ābols]] (1922—1983) — gleznotājs, mākslas teorētiķis; * [[Ojārs Āboltiņš]] (1936—2023) — ģeologs, ģeogrāfs, pedagogs; * [[Voldemārs Ābrams]] (1890—1956) — aktieris; * [[Māris Ārgalis]] (1954—2008) — mākslinieks; {{div col end}} == B == {{div col|2}} * [[Kristaps Bahmanis]] (1867—1942) — jurists, publicists, politiķis; * [[Juris Baklāns]] (1948—1989) — gleznotājs; * [[Juris Baldunčiks]] (1950—2022) — valodnieks, terminologs, pedagogs, tulkotājs; * [[Mārīte Balode]] (1952—2018) — televīzijas režisore, kultūras žurnāliste; * [[Eduards Balodis]] (1880—1951) — pedagogs, tautsaimnieks, politiķis; * [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jānis Balodis]] (1881—1965) — virspavēlnieks, ģenerālis, politiķis; * [[Kārlis Balodis (medicīnas profesors)|Kārlis Balodis]] (1889—1964) — medicīnas profesors; * [[Paula Baltābola]] (1891—1978) — aktrise; * [[Jānis Baltvilks]] (1944—2003) — dzejnieks, ornitologs; * [[Kārlis Bambergs]] (1894—1981) — inženieris ķīmiķis, agroķīmiķis; * [[Jūlija Banga]] (1877—1954) — aktrise; * [[Bangaitis]] (1874—1925) — dzejnieks; * [[Georgs Barkāns]] (1925—2010) — mākslinieks, arhitekts; * [[Boriss Barnets]] (1902—1965) — krievu kinorežisors, aktieris, scenārists; * [[Kārlis Barons (ārsts)|Kārlis Barons]] (1865—1944) — medicīnas profesors; * [[Mendelis Bašs]] (1919—2012) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Biruta Baumane]] (1922—2017) — gleznotāja; * [[Lūcija Baumane]] (1905—1988) — aktrise, režisore, pedagoģe; * [[Aldis Baums]] (1932—2019) — datorzinātnieks; * [[Indulis Bākulis]] (1922—1976) — ķirurgs, profesors; * [[Ludvigs Bārs]] (1911—1973) — aktieris; * [[Jūlijs Bebrišs]] (1931—1993) — aktieris, režisors; * [[Aleksandra Beļcova]] (1892—1981) — gleznotāja, grafiķe; * [[Antons Benjamiņš]] (1860—1939) — uzņēmējs, žurnālists; * [[Juris Georgs Benjamiņš]] (1918—1993) — fotogrāfs; * [[Vilis Bergmanis]] (1892—1979) — aktieris, teātra darbinieks; * [[Alfreds Bergs]] (1890—1942) — militārs darbinieks, Latvijas armijas ārsts, pulkvedis, leitnants; * [[Jānis Bergsons]] (1881—1960) — uzņēmējs, politiķis; * [[Ernests Bertovskis]] (1924—1996) — čellists, pedagogs; * [[Ēvalds Berzinskis]] (1891—1968) — čellists; * [[Egons Beseris]] (1932—1984) — aktieris; * [[Romis Bēms]] (1927—1993) — gleznotājs, mākslas zinātnieks; * [[Artūrs Bērnieks]] (1886—1964) — koktēlnieks, lietišķās mākslas meistars, pedagogs; * [[Reinis Bērtulis]] (1937—1994) — valodnieks; * [[Lilita Bērziņa]] (1903—1983) — aktrise; * [[Lūcija Beatrise Bērziņa]] (1907—1999) — rakstniece, pedagoģe; * [[Alfons Bērziņš]] (1916—1987) — ātrslidotājs; * [[Artūrs Bērziņš (ķirurgs)|Artūrs Bērziņš]] (1918—1963) — ķirurgs; * [[Boriss Bērziņš]] (1930—2002) — gleznotājs, grafiķis, pedagogs; * [[Kārlis Bērziņš (grāmatu tirgotājs)|Kārlis Bērziņš]] (1865—1934) — grāmatu tirgotājs, izdevējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Kārlis Bērziņš]] (1898—1980) — tautsaimnieks, pedagogs, sabiedrisks darbinieks; * [[Maigonis Bērziņš]] (1902—1933) — mākslinieks; * [[Roberts Bērziņš (literāts)|Roberts Bērziņš]] (1868—1935) — literāts, folklorists, pedagogs; * [[Anna Bērzkalne]] (1891—1956) — folkloriste, pedagoģe; * [[Zigmunds Bielis]] (1954—2025) — tēlnieks; * [[Jānis Biezais (vēsturnieks)|Jānis Biezais]] (1896—1975) — padomju vēsturnieks, pedagogs; * [[Aleksandrs Bieziņš]] (1897—1975) — bērnu ķirurgs, medicīnas profesors; * [[Kārlis Bimbers]] (1952—2026) — mūziķis, Latvijas Radio kora dziedātājs; * [[Ruta Birgere]] (1924—2019) — aktrise; * [[Jēkabs Birgers]] (1877—1966) — rakstnieks; * [[Jānis Staņislavs Birnbaums]] (1863—1944) — gleznotājs; * [[Aleksandrs Birzenieks]] (1893—1980) — arhitekts; * [[Jānis Bisenieks]] (1864—1923) — agronoms, uzņēmējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Indriķis Blankenburgs]] (1887—1944) — arhitekts; * [[Fricis Blumbahs]] (1864—1949) — astronoms, pedagogs; * [[Rita Blumberga]] (1925—2008) — tekstilmāksliniece; * [[Zaiga Blumberga-Vasariņa]] (1924—1999) — arheoloģe; * [[Laimonis Blumbergs]] (1919—2014) — tēlnieks; * [[Harijs Blunavs]] (1924—2006) — akvarelists; * [[Dāvis Blūmentāls]] (1871—1937) — farmaceits, pulkvedis; * [[Ģirts Bļodnieks]] (1922—1987) — tulkotājs, pedagogs; * [[Artūrs Bobkovics]] (1885—1959) — diriģents; * [[Džems Bodnieks]] (1910—1987) — metālmākslinieks; * [[Aleksandrs Bojarskis]] (1938—1980) — aktieris; * [[Olga Bormane]] (1893—1968) — režisore, aktrise, skatuves mākslas pedagoģe; * [[Gastons Brahmanis]] (1925—1955) — vijolnieks; * [[Alfrēds Brašmanis]] (1904—1983) — sportists; * [[Hermanis Brauns]] (1918—1979) — pianists, pedagogs; * [[Alise Brehmane]] (1886—1981) — aktrise; * [[Milda Brehmane-Štengele]] (1893—1981) — operdziedātāja; * [[Nikolajs Breikšs]] (1911—1972) — gleznotājs; * [[Kārlis Brencēns]] (1879—1951) — gleznotājs, grafiķis, vitrāžists; * [[Juris Brencis]] (1930—2012) — aktieris; * [[Boļeslavs Brežgo]] (1887—1957) — vēsturnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Arvīds Brēdermanis]] (1900—1970) — diplomāts; * [[Aleksandra Briede]] (1901—1992) — tēlniece; * [[Ērika Briede]] (1916—2006) — dramaturģe; * [[Augusts Briedis]] (1877—1937) — žurnālists, politiķis; * [[Jānis Briedis (tēlnieks)|Jānis Briedis]] (1902—1953) — tēlnieks; * [[Jānis Briedis (kinooperators)|Jānis Briedis]] (1930—2008) — kinooperators; * [[Kārlis Briedis]] (1896—1950) — ārsts, ginekologs, pedagogs; * [[Anna Brigadere]] (1861—1933) — rakstniece, dramaturģe, dzejniece; * [[Maija Brigadere]] (1857—1940) — aktrise, dziedātāja; * [[Jānis Brigaders]] (1856—1936) — aktieris, izdevējs; * [[Inta Brikše]] (1956—2014) — pedagoģe, žurnāliste, profesore; * [[Ēriks Brītiņš]] (1923—2010) — aktieris; * [[Kārlis Brīvnieks]] (1854—1934) — aktieris, režisors, dramaturgs, tulkotājs; * [[Aivars Brīze]] (1961—2013) — mūziķis; * [[Alfejs Bromults]] (1913—1991) — gleznotājs; * [[Mārtiņš Bruņenieks]] (1866—1950) — pedagogs, filologs, mitologs; * [[Rasma Bruzīte]] (1919—2001) — tēlniece; * [[Ženija Brūgāne]] (1903—1985) — arfiste, pedagoģe; * [[Jānis Buivids]] (1864—1937) — ģenerālis; * [[Ļevs Bukovskis]] (1910—1984) — tēlnieks; * [[Vladimirs Bukovskis (1867—1937)|Vladimirs Bukovskis]] (1867—1937) — jurists; * [[Irma Bune]] (1911—1995) — aktrise; * [[Vilhelms Burkēvics]] (1894—1967) — inženieris; * [[Arnolds Burovs]] (1915—2006) — animācijas filmu režisors; * [[Ojārs Bušs]] (1944—2017) — valodnieks; * [[Aleksandrs Būmanis]] (1881—1937) — jurists, profesors, žurnālists, tulkotājs, komponists; * [[Kārlis Būmeisters (politiķis)|Kārlis Būmeisters]] (1888—1967) — politiķis; {{div col end}} == C == {{div col|2}} * [[Ēriks Caune]] (1924—2004) — gleznotājs; * [[Ieva Celmiņa]] (1902—1991) — valodniece, tulkotāja; * [[Margrieta Celmiņa]] (1897—1983) — gleznotāja; * [[Marika Celmiņa]] (1879—1969) — aktrise; * [[Marta Celmiņa]] (1880—1937) — Latvijas Žēlsirdīgo māsu kustības dibinātāja; * [[Imants Cepītis]] (1935—1993) — kordiriģents; * [[Roberts Ceplītis]] (1931—2013) — aktieris; * [[Pēteris Cepurnieks]] (1905—1974) — aktieris; * [[Zelma Cēsniece-Freidenfelde]] (1892—1929) — ārste, politiķe; * [[Gunārs Cilinskis]] (1931—1992) — aktieris, režisors; * [[Helēna Cinka-Berzinska]] (1892—1956) — operdziedātāja; * [[Oļģerts Cintiņš]] (1935—1992) — ērģelnieks, pianists, diriģents, pedagogs; * [[Gunārs Cīlītis]] (1927—2007) — gleznotājs, grafiķis; * [[Ilze Cīrule]] (1964—2018) — ierēdne; * [[Vera Cīrule]] (1905—1981) — aktrise, režisore, dziedātāja; * [[Ansis Cīrulis]] (1883—1942) — grafiķis, gleznotājs, lietišķās mākslas meistars; {{div col end}} == Č == {{div col|2}} * [[Kārlis Eduards Čablis]] (1891—1976) — pulkvedis; * [[Māris Čaklais]] (1940—2003) — dzejnieks, publicists; * [[Jānis Čakste]] (1859—1927) — pirmais Latvijas Valsts prezidents; * [[Ringolds Čakste]] (1898—1967) — mediķis, virsnieks; * [[Viktors Čestnovs]] (1953—2003) — aktieris; * [[Arnolds Čuibe]] (1881—1941) — Latvijas skolu departamenta vicedirektors; * [[Arnolds Nikolajs Čuibe]] (1911—1941) — arhitekts; {{div col end}} == D == {{div col|2}} * [[Vallija Dambe]] (1912—1995) — valodniece; * [[Uno Daņiļevskis]] (1945—2007) — gleznotājs; * [[Aleksandrs Daškovs]] (1914—2004) — operdziedātājs; * [[Imants Daudišs]] (1945—2002) — diplomāts, politiķis; * [[Arvīds Daugulis]] (1879—1955) — pianists, pedagogs; * [[Austra Dāle]] (1892—1972) — dzejniece, pedagoģe; * [[Pauls Dāle]] (1889—1968) — filozofs, profesors; * [[Indulis Dālmanis]] (1922—1983) — vijolnieks, pedagogs, komponists; * [[Augusts Deglavs]] (1862—1922) — rakstnieks; * [[Biruta Delle]] (1944—2025) — gleznotāja; * [[Jāzeps Delvers]] (1910—1984) — grafiķis; * [[Aleksandrs Demčenko]] (1954—2020) — kino režisors, operators; * [[Ausma Derkēvica]] (1929—2011) — kordiriģente; * [[Eduards Detlavs]] (1919—1992) — keramiķis; * [[Arnolds Dimiņš]] (1911—1965) — grafiķis; * [[Pēteris Dindonis]] (1877—1967) — selekcionārs; * [[Aleksandrs Dinsbergs]] (1897—1943) — Brīvības cīņu dalībnieks, leitnants, sabiedriskais darbinieks; * [[Valdis Dišlers]] (1922—2011) — gleznotājs, pedagogs, profesors; * [[Jēkabs Dravnieks]] (1858—1927) — enciklopēdists, izdevējs; * [[Jānis Dreibergs]] (1854—1932) — pedagogs, latviešu atmodas darbinieks; * [[Valda Dreimane]] (1932—1994) — dzejniece, literatūrzinātniece; * [[Jānis Dreslers]] (1895—1971) — karikatūrists, literāts; * [[Jānis Ducens]] (1888—1925) — politiķis, prokurors; * [[Aleksandrs Dulbe]] (1880—1931) — jurists, žurnālists, rakstnieks; * [[Eleonora Dūda]] (1927—2007) — aktrise; * [[Nikolajs Dūze]] (1891—1951) — virsnieks, ģenerālis; * [[Līze Dzeguze]] (1908—1992) — tēlniece; * [[Ģirts Dzenītis]] (1934—1987) — žurnālists; * [[Pauls Dzērve]] (1918—1961) — ekonomists; {{div col end}} == E == {{div col|2}} * [[Reinis Ebelis]] (1859—1928) — tautskolotājs, rakstnieks; * [[Gedimins Ebels]] (1895—1967) — ārsts, pediatrs, pedagogs; * [[Arkādijs Eglītis]] (1898—1932) — politiķis; * [[Vilnis Eglītis]] (1938—2005) — gleznotājs; * [[Rita Einberga]] (1921—1979) — keramiķe; * [[Jānis Eisāns]] (1929—2009) — baptistu mācītājs; * [[Haralds Eldgasts]] (1882—1926) — rakstnieks; * [[Josifs Elgurts]] (1924—2007) — grafiķis; * [[Marta Eliase]] (1911—1958) — gleznotāja; * [[Ansis Epners]] (1937—2003) — kinorežisors; * [[Emma Ezeriņa]] (1898—1967) — aktrise; * [[Jānis Ezeriņš (rakstnieks)|Jānis Ezeriņš]] (1891—1924) — rakstnieks; * [[Kārlis Ezeriņš]] (1868—1934) — ģenerālis; {{div col end}} == Ē == {{div col|2}} * [[Artūrs Ēķis]] (1933—2011) — baletdejotājs, aktieris; * [[Lilija Ērika]] (1890—1981) — aktrise; {{div col end}} == F == {{div col|2}} * [[Pēteris Feders]] (1868—1936) — arhitekts; * [[Nikolajs Fedorovskis]] (1927—2016) — pianists, pedagogs; * [[Maruta Feldmane]] (1949—2004) — aktrise; * [[Ernests Felsbergs]] (1866—1928) — mākslas vēsturnieks, profesors; * [[Ērika Ferda]] (1914—1997) — aktrise, pedagoģe; * [[Harijs Fišers]] (1918—1989) — tēlnieks; * [[Nikolajs Fogelmanis]] (1885—1941) — virsnieks, pulkvežleitnants; * [[Jānis Francis]] (1877—1956) — ģenerālis; * [[Andris Freibergs]] (1938—2022) — scenogrāfs, pedagogs; * [[Imants Freibergs]] (1934—2026) — datorzinātnieks; * [[Kārlis Freibergs]] (1971—2000) — scenogrāfs; * [[Ilmārs Freidenfelds]] (1929—2008) — valodnieks; * [[Alberts Freijs]] (1903—1968) — teologs, mācītājs, profesors; * [[Lidija Freimane]] (1920—1992) — aktrise; * [[Valentīna Freimane]] (1922—2018) — teātra un kino zinātniece; * [[Kārlis Freimanis (mākslinieks)|Kārlis Freimanis]] (1909—1987) — gleznotājs, grafiķis; * [[Gunārs Freimanis]] (1927—1993) — dzejnieks, publicists, nacionālās pretošanās kustības dalībnieks; * [[Valda Freimūte]] (1938—1973) — aktrise; * [[Kārlis Freinbergs]] (1884—1967) — literatūrkritiķis, tulkotājs, teātru un muzeju darbinieks; * [[Edmunds Freivalds]] (1891—1922) — žurnālists, publicists; * [[Kurts Fridrihsons]] (1911—1991) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Artūrs Frinbergs]] (1916—1984) — operdziedātājs; * [[Jānis Frīde]] (1906—1987) — žurnālists, literatūrzinātnieks, šahists; {{div col end}} == G == {{div col|2}} * [[Daumants Gailis]] (1927—1991) — kordiriģents, profesors; * [[Kārlis Gailis (būvinženieris)|Kārlis Gailis]] (1901—1994) — būvinženieris un būvinženierijas akadēmiķis; * [[Mārtiņš Gailis]] ([[Ludvigs Šanteklērs]]) (1889—1941) — aktieris; * [[Agris Gailītis]] (1935—2024) — fiziķis; * [[Kārlis Gailītis]] (1936—1992) — garīdznieks, arhibīskaps; * [[Toms Gailītis]] (1912—1938) — lidotājs, aizsargs; * [[Ivars Galenieks]] (1952—2024) — mūziķis; * [[Pauls Galenieks]] (1891—1962) — botāniķis; * [[Arvīds Galeviuss]] (1920—1982) — mākslinieks; * [[Anita Garanča]] (1949—2015) — dziedātāja, mūzikas pedagoģe; * [[Lūcija Garūta]] (1902—1977) — komponiste, pianiste; * [[Astrīda Gaujēna]] (1934—2026) — bērnu ārste, neonatoloģiskās izglītības pamatlicēja Latvijā; * [[Jānis Gaujēns]] (1932—2024) — bērnu ķirurgs, profesors; * [[Tālivaldis Gaumigs]] (1930—2016) — mākslinieks, profesors; * [[Ārijs Geikins]] (1936—2008) — dramaturgs, rakstnieks, režisors, aktieris; * [[Jānis Gilis]] (1943—2000) — futbola treneris; * [[Edgars Girgensons]] (1943—1977) — aktieris; * [[Pāvils Glaudāns]] (1915—1968) — gleznotājs; * [[Rihards Glāzups]] (1920—1993) — diriģents; * [[Leonīds Grabovskis]] (1949—2011) — aktieris, dzejnieks; * [[Romāns Grabovskis]] (1945—2017) — aktieris, režisors; * [[Ādolfs Grasis]] (1905—1976) — basketbolists, treneris, pedagogs; * [[Laimdonis Grasmanis]] (1916—1970) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Ilze Graubiņa]] (1941—2001) — pianiste; * [[Jēkabs Graubiņš]] (1886—1961) — komponists; * [[Jānis Graudonis]] (1913—2005) — vēsturnieks, arheologs; * [[Pēteris Grāvelis]] (1919—1995) — operdziedātājs; * [[Vilma Greble]] (1906—1991) — folkloriste; * [[Anna Grēviņa]] (1892—1979) — tulkotāja, dziedātāja, teātra kritiķe; * [[Māris Grēviņš]] (1930—1994) — literatūras un teātra kritiķis, teātra zinātnieks; * [[Valdis Grēviņš]] (1895—1968) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Valts Grēviņš]] (1921—1961) — rakstnieks, teātra vēsturnieks, kritiķis; * [[Emīlija Griķīte]] (1873—1959) — aktrise; * [[Maiga Grīnberga]] (1924—2018) — aktrise; * [[Mērija Grīnberga]] (1909—1975) — arhivāre, muzejniece; * [[Emanuels Grinbergs]] (1911—1982) — matemātiķis; * [[Jānis Grīnbergs (mācītājs)|Jānis Grīnbergs]] (1869—1923) — bīskaps; * [[Milda Grīnfelde]] (1909—2000) — rakstniece, tulkotāja; * [[Artūrs Grīnups]] (1931—1989) — komponists, kontrabasists; * [[Kurts Aleksandrs Grīnups]] (1919—2009) — nacionālās pretošanās kustības partizāns; * [[Sigrida Grīsle]] (1911—1975) — aktrise; * [[Ieva Grotuse]] (1924—2011) — baletdejotāja; * [[Ludvigs Grudulis]] (1921—2001) — pedagogs; * [[Mihails Gruzdovs]] (1953—2023) — režisors, pedagogs; * [[Edvards Grūbe]] (1935—2022) — gleznotājs, pedagogs; * [[Andris Grūtups]] (1949—2014) — jurists, advokāts, rakstnieks; * [[Jānis Gudriķis]] (1923—1983) — aktieris; * [[Emīlija Gudriniece]] (1920—2004) — ķīmiķe; * [[Ērika Gulbe]] (1916—2003) — gleznotāja; * [[Alberts Gulbis]] (1892—1983) — rakstnieks; * [[Ansis Gulbis]] (1873—1936) — grāmatizdevējs, rakstnieks; * [[Jānis Gulbis]] (1895—1983) — operdziedātājs; {{div col end}} == Ģ == {{div col|2}} * [[Alfrēds Ģīmis]] (1872—1933) — luterāņu mācītājs, politiķis; {{div col end}} == H == {{div col|2}} * [[Taira Haļāpina]] (1922—2012) — gleznotāja, dzejniece; * [[Kārlis Hamsters]] (1892—1923) — aktieris; * [[Rūdolfs Heimrāts]] (1926—1992) — tekstilmākslinieks, keramiķis; * [[Eiženija Heniša]] (1922—1984) — grafiķe, ilustratore; * [[Ādolfs Hermanis]] (1891—1922) — aktieris; * [[Klāra Hibšmane]] (1878—1946) — ārste, sabiedriskā darbiniece; * [[Andrejs Holcmanis]] (1920—2009) — arhitekts; * [[Fricis Hūns]] (1884—1971) — bīskaps; {{div col end}} == I == {{div col|2}} * [[Lizete Iesmiņa-Mihelsone]] (1872—1934) — aktrise, dziedātāja; * [[Alfrēds Ieviņš]] (1897—1975) — ķīmiķis, profesors; * [[Elga Īgenberga|Elga Igenberga]] (1921—2003) — komponiste, pianiste, pedagoģe; * [[Edgars Iltners]] (1925—1983) — gleznotājs, pedagogs; * [[Baiba Indriksone]] (1932—2024) — aktrise; * [[Valerians Indulēns]] (1915—1943) — šahists; * [[Kārlis Irbe (bīskaps)|Kārlis Irbe]] (1861—1934) — bīskaps; * [[Ādolfs Irbīte]] (1910—1983) — dizainers, konstruktors; * [[Jānis Ivanovs]] (1906—1983) — komponists; * [[Roberts Ivanovs]] (1883—1954) — politiķis; {{div col end}} == J == {{div col|2}} * [[Vaironis Jakāns]] (1927—2008) — aktieris; * [[Jānis Jankovskis]] (1876—1925) — ķirurgs, profesors; * Arnolds Jansons (1912—1991) — dzejnieks, žurnālists; * [[Jēkabs Janševskis]] (1865—1931) — rakstnieks; * [[Irma Jaunarāja]] (1907—1972) — gleznotāja; * [[Alfrēds Jaunušans]] (1919—2008) — aktieris, režisors; * [[Zenta Jaunzeme]] (1927—1988) — rakstniece, žurnāliste; * [[Bruno Jaunzems]] (1899—1956) — gleznotājs; * [[Valentīns Jākobsons]] (1922—2005) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Jānis Jēgermanis]] (1895—1968) — ķirurgs; * [[Alfons Jēgers]] (1919—1998) — futbolists, hokejists, treneris; * [[Ella Jēkabsone]] (1885—1958) — aktrise; * [[Rūdolfs Jirgens]] (1869—1944) — psihologs, profesors; * [[Dora Jirgensone]] (1866—1940) — uzņēmēja, tirgotāja; * [[Kristiāns Jirgensons]] (1862—1928) — uzņēmējs, tirgotājs; * [[Pēteris Pauls Jozuus]] (1873—1937) — ērģelnieks, diriģents, pedagogs; * [[Aleksandrs Junkers]] (1899—1976) — grafiķis; * [[Andrejs Jurjāns]] (1856—1922) — komponists, folklorists; * [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] (1861—1940) — mežradznieks, komponists, pedagogs; * [[Pāvuls Jurjāns]] (1866—1948) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Olga Jurkovska]] (1901—1959) — juriste, sabiedriskā darbiniece, pedagoģe, publiciste; * [[Eduards Jurķelis]] (1910—1978) — gleznotājs; * [[Jānis Jurovs]] (1929—1980) — aktieris; {{div col end}} == K == {{div col|2}} * [[Ivande Kaija]] (1876—1942) — rakstniece; * [[Lūcija Kaiva]] (1916—1985) — šahiste; * [[Artūrs Kalējs]] (1907—1999) — aktieris; * [[Oto Kalējs]] (1920—1977) — tēlnieks; * [[Edvīns Kalnenieks]] (1939—2024) — gleznotājs, profesors; * [[Lilija Kalniņa-Ozoliņa]] (1903—1934) — pianiste; * [[Alfrēds Kalniņš (vieglatlēts)|Alfreds Kalniņš]] (1894—1960) — vieglatlēts; * [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]] (1879—1951) — komponists, diriģents, ērģelnieks; * [[Arvīds Kalniņš (ķīmiķis)|Arvīds Kalniņš]] (1894—1981) — ķīmiķis; * [[Indulis Kalniņš]] (1918—1986) — komponists; * [[Jānis Kalniņš (komponists)|Jānis Kalniņš]] (1904—2000) — komponists; * [[Jānis Kalniņš (rakstnieks)|Jānis Kalniņš]] (1922—2000) — rakstnieks, literatūrzinātnieks; * [[Rodrigo Kalniņš]] (1883—1940) — aktieris; * [[Rolands Kalniņš]] (1922—2022) — kinorežisors; * [[Teodors Kalniņš]] (1890—1962) — diriģents; * [[Valdis Kalnroze]] (1894—1993) — gleznotājs; * [[Vitālijs Kalvāns]] (1909—1965) — gleznotājs; * [[Aivars Kalve]] (1937—1994) — rakstnieks, publicists, mākslas kritiķis; * [[Dominiks Kalvelis]] (1900—1988) — zobārsts, profesors; * [[Artūrs Kaminskis]] (1914—2003) — teologs; * [[Juris Kaminskis]] (1943—1997) — aktieris; * [[Gunārs Kamradziuss]] (1923—1989) — gleznotājs, plakātists; * [[Nikolajs Karagodins]] (1922—2015) — gleznotājs; * [[Eduards Karitons]] (1898—1985) — tēlnieks; * [[Alīse Karlsone]] (1898—1959) — filoloģe, sabiedriskā darbiniece; * [[Tenu Karma]] (1924—2014) — valodnieks, tulkotājs; * [[Raimonds Karnītis]] (1929—1999) — basketbolists, treneris; * [[Ādolfs Karnups]] (1904—1973) — etnogrāfs, arheologs, medicīnas vēsturnieks; * [[Konstantīns Karulis]] (1915—1997) — valodnieks, kultūrvēsturnieks, žurnālists; * [[Krišjānis Katlaps]] (1892—1964) — ķirurgs, ārsts; * [[Nora Katlape]] (1898—1986) — režisore; * [[Žanis Katlaps]] (1907—1968) — aktieris, režisors; * [[Mārtiņš Kauliņš]] (1864—1928) — baletdejotājs, horeogrāfs, pedagogs; * [[Hermanis Kaupiņš]] (1891—1971) — žurnālists, teātra darbinieks, politiķis; * [[Otīlija Kaža]] (1891—1958) — lietišķās mākslas meistare; * [[Māra Kažociņa]] (1936—1992) — gleznotāja; * [[Eduards Kažociņš]] (1892—1965) — diriģents; * [[Teodors Kāleps]] (1866—1913) — izgudrotājs, pētnieks; * [[Austra Kārkliņa]] (1895—1986) — literāte, pedagoģe; * [[Ernests Kārkliņš|Ernests Kārkliņš (Zeltmatis)]] (1868—1961) — režisors, skatuves mākslas pedagogs, rakstnieks; * [[Jānis Kārkliņš (tautsaimnieks)|Jānis Kārkliņš]] (1877—1955) — tautsaimnieks, profesors; * [[Jānis Kārkliņš (operdziedātājs)|Jānis Kārkliņš]] (1889—1963) — operdziedātājs; * [[Jānis Kārkliņš (mūziķis)|Jānis Kārkliņš]] (1907—1960) — mūziķis; * [[Jēkabs Kārkliņš]] (1867—1960) — dziedātājs, pedagogs, profesors; * [[Ramons Kepe]] (1932—2013) — dziedātājs, aktieris; * [[Hēra Kīne]] (1911—1973) — aktrise; * [[Jānis Kīns]] (1909—1969) — grafiķis, grāmatu ilustrators; * [[Gustavs Klaustiņš]] (1880—1937) — inženieris, politiķis; * [[Mārtiņš Kleins]] (1938—2014) — kinooperators; * [[Jānis Voldemārs Kleperis]] (1893—1935) — pulkvedis; * [[Elija Kliene]] (1895—1978) — tulkotāja; * [[Anta Klints]] (1893—1970) — aktrise; * [[Jānis Klovāns]] (1935—2010) — šahists; * [[Dace Kļava]] (1965—2020) — pianiste, pedagoģe; * [[Jānis Kļava]] (1892—1971) — aktieris, režisors; * [[Paulīne Kļaviņa]] (1918—2001) — lībiešu kultūras darbiniece, dzejniece, tulkotāja; * [[Pēteris Kļaviņš]] (1892—1979) — keramiķis, gleznotājs; * [[Ingvilda Knāviņa]] (1960—2022) — tekstilmāksliniece, gleznotāja; * [[Jevgenija Knāviņa]] (1928—2018) — tekstilmāksliniece; * [[Egons Knops]] (1876—1933) — advokāts, politiķis; * [[Edīte Kokare]] (1933—2007) — mūzikas pedagoģe, kordiriģente; * [[Elza Kokare]] (1920—2003) — folkloriste; * [[Gido Kokars]] (1921—2017) — diriģents; * [[Imants Kokars]] (1921—2011) — diriģents; * [[Juris Kokars]] (1958—1990) — diriģents; * [[Leo Kokle]] (1924—1964) — gleznotājs; * [[Ralfs Kolītis]] (1962—2016) — ķirurgs, profesors; * [[Igors Korti]] (1922—1986) — gleznotājs, akvarelists; * [[Igors Koškins]] (1926—1977) — baletdejotājs; * [[Kristaps Koškins]] (1875—1931) — aktieris, režisors, tulkotājs; * [[Aleksejs Kotļarovs]] (1918—2006) — gleznotājs; * [[Uldis Knass-Koškins]] (1816—1988) — aktieris, režisors; * [[Andrejs Krastiņš]] (1951—2008) — politiķis, jurists; * [[Andrejs Krastkalns]] (1868—1939) — politiķis, advokāts; * [[Alfrēds Krauklis]] (1911—1991) — basketbolists, treneris; * [[Nikolajs Krauklis]] (1900—1945) — aktieris, režisors; * [[Elza Krauliņa]] (1920—2002) — zinātniece, fiziķe, pedagoģe; * [[Armands Krauliņš]] (1939—2022) — basketbola treneris; * [[Māra Krauze]] (1945—1984) — aktrise; * [[Kārlis Rūdolfs Kreicbergs]] (1921—2014) — diriģents; * [[Rūdolfs Kreicums]] (1900—1971) — aktieris; * [[Roberts Krimbergs]] (1874—1941) — fiziologs, bioķīmiķis, profesors; * [[Leons Krivāns]] (1938—2020) — aktieris; * [[Zelma Krodere]] (1897—1981) — tulkotāja; * [[Roberts Kroders]] (1892—1956) — teātra kritiķis, tulkotājs; * [[Jānis Krodznieks]] (1851—1924) — vēsturnieks, jaunlatvietis; * [[Valdis Kroģis]] (1934—1994) — dokumentālā kino operators; * [[Alberts Kronenbergs]] (1887—1958) — grafiķis, dzejnieks; * [[Alfreds Krūklis]] (1921—2003) — dzejnieks; * [[Olga Krūmiņa]] (1909—1992) — aktrise; * [[Artūrs Krūmiņš]] (1879—1969) — arhitekts; * [[Jānis Krūmiņš (basketbolists)|Jānis Krūmiņš]] (1930—1994) — basketbolists; * [[Kārlis Krūmiņš (zinātnieks)|Kārlis Krūmiņš]] (1890—1966) — zinātnieks, agroķīmiķis; * [[Pauls Krūmiņš]] (1892—1965) — vijolnieks, diriģents, pedagogs; * [[Vilis Krūmiņš]] (1919—2000) — politiķis, Atmodas kustības dalībnieks; * [[Aleksandrs Kublinskis]] (1936—2018) — komponists; * [[Mihails Kublinskis]] (1939—2020) — režisors; * [[Jēkabs Kukainis]] (1858—1935) — sabiedriskais darbinieks, politiķis; * [[Pāvils Kuncendorfs]] (1909—1960) — grafiķis; * [[Krišjānis Kundziņš]] (1905—1993) — cīkstonis, treneris; * [[Kārlis Pēteris Kundziņš]] (1902—1992) — teātra un literatūras zinātnieks; * [[Pēteris Kundziņš]] (1886—1958) — gleznotājs; * [[Juris Kunnoss]] (1948—1999) — dzejnieks; * [[Dina Kuple]] (1930—2010) — aktrise; * [[Kārlis Kurle-Kurlis]] (1888—1928) — gleznotājs; * [[Nikolajs Kūlainis]] (1901—1975) — gleznotājs; * [[Pauls Kvelde]] (1927—2017) — diriģents; * [[Konrāds Kvēps]] (1891—1961) — aktieris; * [[Alberts Kviesis]] (1881—1944) — politiķis, trešais Latvijas Valsts prezidents; {{div col end}} == Ķ == {{div col|2}} * [[Atis Ķeniņš]] (1874—1961) — advokāts, pedagogs, dzejnieks, politiķis; * [[Augusts Ķešāns]] (1881—1954) — ķīmiķis, profesors; * [[Ivars Jānis Ķezbers]] (1944—1997) — vēsturnieks, politiķis; * [[Ints Ķuzis]] (1962—2022) — Valsts policijas priekšnieks, policijas ģenerālis, jurists, politiķis; {{div col end}} == L == {{div col|2}} * [[Irma Laiva]] (1909—2003) — aktrise; * [[Teodors Lakšēvics]] (1911—1989) — gleznotājs; * [[Pēteris Laķis]] (1952—2003) — filozofs, sociologs, mākslas zinātnieks, politiķis; * [[Marta Lange]] (1903—1985) — tēlniece; * [[Roberts Lapainis]] (1913—1947) — hokeja vārtsargs; * [[Jānis Lapiņš]] (1885—1941) — publicists, rakstnieks, pedagogs; * [[Mārtiņš Lapiņš]] (1873—1954) — fotogrāfs, operators; * [[Ieva Lase]] (1916—2002) — tulkotāja; * [[Vilma Lasmane]] (1917—1991) — aktrise; * [[Imants Lasmanis]] (1937—1977) — dzejnieks; * [[Ingrīda Latimira]] (1958—2024) — ekonomiste, politiķe; * [[Ernests Laumanis]] (1908—1968) — armijas virsnieks; * [[Jēkabs Lautenbahs]] (1847—1928) — dzejnieks, filologs; * [[Jānis Laže]] (1886—1969) — inženieris tehnologs, Latvijas cukurfabriku celtniecības organizators; * [[Nadežda Laže]] (1895—1973) — gleznotāja; * [[Dzintars Lācis]] (1940—1992) — riteņbraucējs; * [[Vilis Lācis]] (1904—1966) — rakstnieks, politiķis; * [[Visvaldis Lāms]] (1923—1992) — rakstnieks; * [[Aleksandrs Leimanis]] (1913—1990) — režisors; * [[Leonīds Leimanis]] (1910—1974) — aktieris, kinorežisors; * [[Olga Lejaskalne]] (1904—1980) — aktrise; * [[Juris Lejaskalns]] (1935—2006) — aktieris; * [[Teodors Lejas-Krūmiņš]] (1871—1947) — režisors, aktieris, teātra teorētiķis, rakstnieks, tulkotājs; * [[Kārlis Morics Lejiņš]] (1858—1920) — ārsts, politiķis; * [[Paulis Lejiņš]] (1883—1959) — agronoms, politiķis, profesors; * [[Kārlis Lešinskis]] (1914—1938) — lidotājs; * [[Antra Liedskalniņa]] (1930—2000) — aktrise; * [[Uldis Lieldidžs]] (1933—2019) — aktieris; * [[Elmārs Liepa]] (1927—1974) — valodnieks; * [[Austra Liepiņa]] (1913—1998) — žurnāliste, skolotāja, sabiedriska darbiniece; * [[Lidija Liepiņa]] (1891—1985) — fizikālķīmiķe; * [[Jānis Liepiņš (gleznotājs)|Jānis Liepiņš]] (1894—1964) — gleznotājs; * [[Pēteris Liepiņš]] (1943—2022) — aktieris; * [[Aleksandrs Liepukalns]] (1892—1966) — ķirurgs, profesors; * [[Kārlis Likums]] (1892—1986) — inženieris, augstskolu pasniedzējs; * [[Jāzeps Lindbergs]] (1922—1994) — diriģents; * [[Nikolajs Linde]] (1904—1980) — gleznotājs; * [[Gvido Linga]] (1969—2020) — mūziķis, radio un televīzijas raidījumu vadītājs; * [[Arnolds Liniņš]] (1930—1998) — aktieris, režisors; * [[Žanis Lipke]] (1900—1987) — ebreju glābējs Otrā pasaules kara laikā; * [[Fricis Līcis]] (1891—1953) — aktieris; * [[Helga Līcīte]] (1919—1983) — aktrise; * [[Arnis Līcītis]] (1946—2022) — aktieris; * [[Herberts Līkums]] (1902—1980) — mākslinieks; * [[Velta Līne]] (1923—2012) — aktrise; * [[Egons Līvs]] (1924—1989) — rakstnieks, kinoscenārists; * [[Klāvs Lorencs]] (1885—1975) — politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Viktors Lorencs]] (1927—1992) — kinoscenārists, aktieris; * [[Anna Ludiņa]] (1906—1998) — operdziedātāja; * [[Leons Lukšo]] (1930—1984) — keramiķis; * [[Pēteris Lūcis]] (1907—1991) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Fēlikss Lūkins]] (1875—1934) — ārsts, sabiedriskais darbinieks; * [[Haralds Lūkins]] (1906—1991) — ārsts, politiķis; * [[Miervaldis Lūkins]] (1894—1941) — virsnieks, pulkvedis, politiķis; * [[Jānis Lūsis (zoologs)|Jānis Lūsis]] (1897—1979) — zoologs, ģenētiķis; {{div col end}} == M == {{div col|2}} * [[Arčils Mačabeli]] (1905—1960) — ķirurgs, profesors; * [[Jūlijs Madernieks]] (1870—1955) — mākslinieks, pedagogs, mākslas kritiķis; * [[Imants Magone]] (1936—2008) — horeogrāfs, pedagogs; * [[Maiga Mainiece]] (1925—2001) — aktrise; * [[Egons Maisaks]] (1948—1994) — aktieris; * [[Jānis Maizīte]] (1883—1950) — farmaceits, profesors; * [[Vija Maldupe]] (1947—1996) — gleznotāja; * [[Marija Maldutis]] (1889—1926) — operdziedātāja; * [[Roberts Malvess]] (1905—1982) — vēsturnieks; * [[Margita Mantiņa]] (1944—2020) — teātra vēsturniece; * [[Kirils Martinsons]] (1889—1977) — aktieris; * [[Irina Mass]] (1917—1991) — režisore, operatore; * [[Vadims Mass]] (1919—1986) — režisors, operators; * [[Hermanis Matisons]] (1894—1932) — šahists; * [[Niks Matvejevs]] (1958—2014) — mūziķis; * [[Juris Mauriņš]] (1928—1993) — tēlnieks; * [[Leonīds Mauriņš]] (1943—2012) — gleznotājs; * [[Mirdza Mālkalne]] (1926—1990) — aktrise; * [[Aleksandrs Mālmeisters]] (1911—1996) — inženieris, politiķis, akadēmiķis; * [[Jānis Mārsietis]] (1889—1962) — aktieris; * [[Jānis Medenis]] (1903—1961) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Jēkabs Mediņš]] (1885—1971) — komponists; * [[Ksenija Medne]] (1919—2001) — zinātniece; * [[Haralds Mednis]] (1906—2000) — diriģents; * [[Gunārs Meierovics]] (1920—2007) — politiķis; * [[Zigfrīds Anna Meierovics]] (1887—1925) — politiķis; * [[Andris Mekšs]] (1941—2018) — aktieris; * [[Vilma Melbārde]] (1920—1987) — aktrise; * [[Kārlis Melbārzdis]] (1902—1970) — gleznotājs; * [[Emīls Melderis]] (1889—1979) — tēlnieks; * [[Imants Melgailis]] (1923—2018) — mākslinieks, grafiķis, karikatūrists; * [[Austra Melnāre]] (1916—1995) — gleznotāja, kostīmu māksliniece; * [[Ādolfs Melnārs]] (1908—1963) — gleznotājs; * [[Emilis Melngailis]] (1874—1954) — komponists, folklorists, diriģents; * [[Fricis Menders]] (1885—1971) — sabiedrisks darbinieks, politiķis, disidents; * [[Natālija Mentele]] (1924—1987) — keramiķe; * [[Kārlis Meņģelis]] (1867—1931) — ārsts, sabiedrisks darbinieks; * [[Andris Merkmanis]] (1943—2006) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Leonīds Merkmanis]] (1915—1983) — scenogrāfs, arhitekts; * [[Andris Mertens]] (1939—1996) — ārsts fiziologs, profesors; * [[Uģis Mežavilks]] (1929—1998) — gleznotājs; * [[Fricis Mierkalns]] (1873—1955) — rakstnieks, tulkotājs, žurnālists; * [[Aleksis Mierlauks]] (1866—1943) — aktieris, režisors; * [[Ernests Miezis]] (1884—1945) — politiķis; * [[Aleksandrs Mihelsons]] (1875—1917) — aktieris; * [[Arveds Mihelsons]] (1886—1961) — aktieris, rakstnieks; * [[Eduards Miķelsons]] (1896—1969) — operdziedātājs; * [[Jānis Milbrets]] (1944—2021) — kinooperators; * [[Mārtiņš Milbrets]] (1965—2019) — mākslinieks, scenogrāfs; * [[Visvaris Millers]] (1927—1992) — jurists, pedagogs; * [[Harijs Misiņš]] (1917—1984) — aktieris, režisors, dziedātājs; * [[Jānis Misiņš]] (1862—1945) — bibliofils, bibliogrāfs; * [[Irmgarde Mitrēvice]] (1909—1994) — aktrise, režisore; * [[Aleksandrs Mitulis]] (1893—1985) — prāvests, pētnieks; * [[Vladimirs Molčanovs]] (1890—1968) — mācītājs, teologs; * [[Artūrs Motmillers]] (1900—1980) — vieglatlēts, garo distanču skrējējs; * [[Zenta Muceniece]] (1924—2012) — gleznotāja; * [[Arturs Mucenieks]] (1912—1984) — mākslinieks; * [[Jānis Muhks]] (1921—2004) — uzņēmējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Māra Muižniece]] (1950—2006) — keramiķe; * [[Oskars Muižnieks (mākslinieks)|Oskars Muižnieks]] (1922—1984) — mākslinieks, scenogrāfs; * [[Augusts Muižulis]] (1893—1941) — virsnieks, pulkvežleitnants; * [[Vilhelms Munters]] (1898—1967) — diplomāts, politiķis; * [[Kārlis Muške]] (1921—1981) — hokejists, latviešu nacionālo partizānu kustības dalībnieks; * [[Vija Muške]] (1927—1988) — muzikoloģe, publiciste, kritiķe; * [[Jānis Mūrnieks]] (1947—1984) — kinooperators; * [[Nikolajs Mūrnieks]] (1904—1977) — režisors, aktieris; {{div col end}} == N == {{div col|2}} * [[Normunds Naumanis]] (1962—2014) — teātra un kino kritiķis, teātra zinātnieks, žurnālists; * [[Aleksandrs Neibergs]] (1883—1962) — ķirurgs, sabiedrisks darbinieks; * [[Kristaps Neilands]] (1899—1960) — inženieris metalurgs, profesors; * [[Kārlis Neilis]] (1906—1991) — gleznotājs; * [[Ada Neretniece]] (1924—2008) — kinorežisore; * [[Andrievs Niedra]] (1871—1942) — rakstnieks, politiķis; * [[Anna Nollendorfa]] (1920—1999) — tēlniece, leļļu skulptore; * [[Magnuss Nomals]] (1911—1945) — arhitekts; * [[Pēteris Nomals]] (1876—1949) — inženieris tehnologs; * [[Arvīds Norītis]] (1902—1981) — vijolnieks, pedagogs, diriģents; * [[Oskars Norītis]] (1909—1942) — gleznotājs, grafiķis, scenogrāfs; {{div col end}} == O == {{div col|2}} * [[Vitāls Oga]] (1929—1984) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Vilis Olavs]] (1867—1917) — sabiedrisks darbinieks, publicists; * [[Uldis Opits]] (1932—2020) — hokeja vārtsargs, treneris; * [[Gunārs Ordelovskis]] (1927—1990) — diriģents, komponists, trombonists, pedagogs; * [[Ringolds Ore]] (1931—1968) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Jānis Osis]] (1895—1973) — aktieris; * [[Jāzeps Osmanis]] (1932—2014) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Oļģerts Ostenbergs]] (1925—2012) — arhitekts, pedagogs; * [[Ēriks Ošs]] (1927—2025) — karikatūrists, mākslinieks; * [[Benita Ozoliņa]] (1903—1984) — aktrise; * [[Dzidra Ozoliņa]] (1922—2014) — arhitekte; * [[Arvīds Ozoliņš (baletdejotājs)|Arvīds Ozoliņš]] (1908—1996) — baletdejotājs, pedagogs; * [[Edgars Ozoliņš (grafiķis)|Edgars Ozoliņš]] (1930—1987) — grafiķis; * [[Kārlis Ozoliņš (pedagogs)|Kārlis Ozoliņš]] (1882—1960) — pedagogs, izglītības darbinieks; * [[Pēteris Ozoliņš (režisors)|Pēteris Ozoliņš]] (1864—1938) — aktieris, režisors; * [[Valdemārs Ozoliņš]] (1896—1973) — komponists, diriģents; * [[Herberts Ozolītis]] (1902—1987) — operdziedātājs, pedagogs; * [[Alfrēds Ozols]] (1898—1971) — biologs, bioloģijas zinātņu doktors; * [[Arturs Ozols (valodnieks)|Arturs Ozols]] (1912—1964) — letonists, folklorists, pedagogs; * [[Harijs Ozols]] (1963—2015) — aktieris, dziedātājs; * [[Jānis R. Ozols]] (1911—1985) — bibliogrāfs, literatūras vēsturnieks; * [[Vilis Ozols (gleznotājs)|Vilis Ozols]] (1929—2014) — gleznotājs; {{div col end}} == P == {{div col|2}} * [[Adrians Pabians]] (1908—1993) — mākslinieks; * [[Kārlis Pabriks]] (1898—1977) — aktieris; * [[Kārlis Padegs]] (1911—1940) — grafiķis, gleznotājs; * [[Leons Paegle]] (1890—1926) — rakstnieks; * [[Spricis Paegle]] (1876—1962) — uzņēmējs, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Elfrīda Pakule]] (1912—1991) — operdziedātāja; * [[Milda Palēviča]] (1889—1972) — filozofe, pedagoģe; * [[Indriķis Palēvičs]] (1862—1940) — skolotājs, mūziķis; * [[Kārlis Pamše]] (1917—2015) — aktieris, režisors, rakstnieks; * [[Arnolds Pankoks]] (1914—2008) — gleznotājs; * [[Jāzeps Pasternaks]] (1919—1975) — sabiedrisks darbinieks; * [[Felicita Pauļuka]] (1925—2014) — māksliniece; * [[Jānis Pauļuks (politiķis)|Jānis Pauļuks]] (1865—1937) — politiķis; * [[Jānis Pauļuks (mākslinieks)|Jānis Pauļuks]] (1906—1984) — gleznotājs; * [[Ērika Pauzere]] (1927—2009) — modes māksliniece; * [[Uldis Pauzers]] (1933—1982) — filmu mākslinieks, scenogrāfs; * [[Jānis Pārstrauts]] (1851—1929) — publicists, mācītājs, valodnieks; * [[Marianna Peilāne]] (1915—1996) — gleznotāja; * [[Mārtiņš Peniķis]] (1874—1964) — virsnieks, ģenerālis; * [[Nikolajs Petraškevičs]] (1909—1976) — gleznotājs; * [[Konstantīns Pēkšēns]] (1859—1928) — arhitekts; * [[Lilija Pētersone]] (1923—1998) — peldētāja, trenere; * [[Kārlis Pētersons (cirka mākslinieks)|Kārlis Pētersons]] (1889—1967) — cirka mākslinieks; * [[Pēteris Pētersons (literāts, gleznotājs)|Pēteris Pētersons]] (1881—1937) — literāts, gleznotājs, pedagogs, radiobalss; * [[Pēteris Pētersons]] (1923—1998) — dramaturgs, režisors, teorētiķis, tulkotājs; * [[Valentīns Pikulis]] (1928—1990) — rakstnieks; * [[Elvīra Pinnis]] (1907—1984) — tēlniece; * [[Rūdolfs Pinnis]] (1902—1992) — gleznotājs; * [[Ērmanis Pīpiņš-Vizulis]] (1873—1927) — pedagogs, literatūrkritiķis, žurnālists; * [[Gunārs Placēns]] (1927—2024) — aktieris; * [[Otto Pladers]] (1897—1970) — gleznotājs; * [[Jānis Plase]] (1892—1929) — gleznotājs; * [[Jānis Plēpis]] (1909—1947) — grafiķis; * [[Edgars Plūksna]] (1908—1994) — operdziedātājs; * [[Kārlis Plūksne]] (1906—1973) — arhitekts; * [[Jēkabs Plūme]] (1855—1931) — ģenerālis; * [[Juris Podnieks]] (1950—1992) — kinooperators, režisors; * [[Teodors Podnieks]] (1879—1936) — aktieris, režisors; * [[Jānis Poruks]] (1871—1911) — rakstnieks; * [[Lilita Postaža]] (1941—2011) — gleznotāja, tekstilmāksliniece; * [[Rasma Prande]] (1926—1998) — kino grima māksliniece; * [[Kārlis Prauls]] (1895—1941) — ģenerālis; * [[Imants Prēdelis]] (1950—2018) — fotogrāfs; * [[Anna Priede]] (1920—2007) — baletdejotāja; * [[Dāvids Priedenbergs]] (1892—1965) — aktieris; * [[Anna Priedīte]] (1874—1941) — publiciste; * [[Rūdolfs Princis]] (1908—1977) — inženieris, pedagogs; * [[Jānis Prombergs]] (1927—1993) — ārsts, medicīnas darbinieks; * [[Jānis Pujāts (mākslas zinātnieks)|Jānis Pujāts]] (1925—1988) — mākslas zinātnieks; * [[Zina Pupšto]] (1915—1998) — aktrise, operetes soliste; * [[Jānis Purgalis]] (1869—1934) — notārs, politiķis; * [[Frīdrihs Puriņš]] (1893—1941) — latviešu strēlnieks, robežsargs; * [[Puriņu Klāvs]] (1858—1935) — rakstnieks; * [[Vilis Purmalis]] (1927—1989) — ķirurgs; * [[Vilhelms Purvītis]] (1872—1945) — gleznotājs, profesors; * [[Baiba Puzinas]] (1944—1999) — kostīmu māksliniece; * [[Uldis Pūcītis]] (1937—2000) — aktieris; {{div col end}} == R == {{div col|2}} * [[Elza Radziņa]] (1917—2005) — aktrise; * [[Lija Rage]] (1948—2025) — tekstilmāksliniece, teātra kostīmu māksliniece; * [[Augusts Raņķis (grāmatizdevējs)|Augusts Raņķis]] (1875—1937) — grāmatizdevējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Elfrīda Rapa]] (1901—1966) — literāte, grāmatniece; * [[Jānis Rapa (1885—1941)|Jānis Rapa]] (1885—1941) — grāmatizdevējs; * [[Regīna Razuma]] (1951—2023) — aktrise; * [[Jānis Reinholds (rakstnieks)|Jānis Reinholds]] (1896—1933) — satīriķis, humorists, feļetonists; * [[Leons Reiters]] (1926—1976) — diriģents; * [[Teodors Reiters]] (1884—1956) — diriģents; * [[Eduards Reiziņš]] (1890—1970) — biologs, zoologs, pedagogs; * [[Linards Reiziņš]] (1924—1991) — matemātiķis, pedagogs; * [[Rūdolfs Reiziņš]] (1921—1984) — ķīmiķis; * [[Līvija Rezevska]] (1926—2004) — tēlniece; * [[Jānis Rezevskis]] (1872—1941) — teologs, profesors; * [[Milda Riekstiņa]] (1891—1976) — aktrise; * [[Alfrēds Riekstiņš (politiķis)|Alfrēds Riekstiņš]] (1876—1937) — politiķis; * [[Jānis Rieksts]] (1881—1970) — fotogrāfs; * [[Riemelis]] (Jānis Tomiņš) (1856—1924) — dzejnieks, tulkotājs, žurnālists; * [[Jānis Rikmanis]] (1901—1968) — gleznotājs; * [[Dzidra Ritenberga]] (1928—2003) — aktrise, režisore; * [[Pēteris Rizga]] (1883—1955) — biškopis, sabiedriskais darbinieks, profesors; * [[Vilis Rīdzenieks]] (1884—1962) — fotogrāfs; * [[Juris Rītiņš]] (1952—2010) — politiķis; * [[Fricis Rode]] (1887—1967) — režisors, aktieris; * [[Olga Rode]] (1890—1939) — ārste, ķirurģe; * [[Rasma Roga]] (1925—2012) — aktrise; * [[Ērika Romane]] (1920—2002) — gleznotāja; * [[Helēna Romanova]] (1928—1987) — aktrise; * [[Georgs Romulis]] (1928—2015) — dzintara mākslinieks; * [[Ieva Roze]] (1971—1991) — dzejniece; * [[Bertrams Rozenbergs]] (1904—1960) — ķirurgs; * [[Eduards Rozenštrauhs]] (1918—1992) — mūziķis; * [[Janis Rozentāls]] (1866—1917) — gleznotājs; * [[Miķelis Rozentāls (gleznotājs)|Miķelis Rozentāls]] (1907—1952) — gleznotājs; * [[Jānis Rozītis]] (1913—1942) — futbolists, hokejists; * [[Pāvils Rozītis]] (1889—1937) — rakstnieks, žurnālists, tulkotājs; * [[Biruta Ilga Rubess]] (1931—2002) — māksliniece; * [[Bruno Rubess]] (1926—2009) — uzņēmējs, mecenāts; * [[Ella Rudzīte]] (1900—1993) — aktrise; * [[Marta Rudzīte]] (1924—1996) — valodniece, pedagoģe; * [[Dāvids Rudzītis]] (1881—1939) — politiķis; * [[Kristaps Rudzītis]] (1899—1978) — ārsts, profesors; * [[Māris Rudzītis]] (1932—1973) — kinooperators, režisors; * [[Rihards Rudzītis]] (1898—1960) — rakstnieks, filozofs; * [[Jūlijs Ruments]] (1900—1943) — farmaceits, ķīmiķis, profesors; * [[Rudīte Ruško]] (1966—2018) — operdziedātāja; * [[Vilhelms Ruško]] (1922—1993) — dziedātājs, aktieris; * [[Valdis Rūja]] (1928—2020) — dzejnieks; * [[Velta Rūķe-Draviņa]] (1917—2003) — valodniece, folkloriste; * [[Berta Rūmniece]] (1865—1953) — aktrise; * [[Ansis Rūtentāls]] (1949—2000) — kustību mākslinieks, režisors, pedagogs; {{div col end}} == S == {{div col|2}} * [[Jurijs Safronovs]] (1947—2015) — aktieris; * [[Anna Sakse]] (1905—1981) — rakstniece; * [[Irma Sakss]] (1905—1993) — dziedātāja; * [[Kārlis Sakss]] (1897—1987) — mežkopis, profesors; * [[Pauls Sakss]] (1878—1966) — operdziedātājs, vokālais pedagogs; * [[Eduards Salenieks]] (1900—1977) — rakstnieks, žurnālists; * [[Juris Salmanis]] (1943—2025) — mākslinieks; * [[Alma Saltupe]] (1894—1967) — dzejniece; * [[Zinaīda Sama]] (1914—1989) — horeogrāfe, pedagoģe; * [[Askolds Saulītis]] (1966—2021) — kino režisors, scenārists; * [[Alfrēds Sausne]] (1900—1994) — aktieris, rakstnieks; * [[Mihails Savisko]] (1936—2024) — kinokritiķis, scenārists; * [[Kārlis Sebris]] (1914—2009) — aktieris; * [[Vilis Segliņš]] (1882—1961) — režisors, aktieris; * [[Andris Seleckis]] (1947—2016) — operators; * [[Vera Selga]] (1918—1996) — aktrise; * [[Uļjana Semjonova]] (1952—2026) — basketboliste; * [[Ludvigs Sēja]] (1885—1962) — diplomāts, politiķis; * [[Eduards Sidrabs]] (1898—1963) — tēlnieks; * [[Pēteris Siecenieks]] (1865—1930) — politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Jēkabs Silarājs]] (1898—1941) — Latvijas Kriminālpolicijas priekšnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Juris Silarājs]] (1917—2007) — basketbolists, basketbola treneris; * [[Jānis Silazars]] (1912—1975) — dzejnieks; * [[Gundega Sileniece]] (1928—2013) — literatūrzinātniece; * [[Visvaldis Silenieks]] (1898—1960) — aktieris; * [[Elza Siliņa]] (1895—1988) — dejas vēsturniece, baleta kritiķe; * [[Aivars Siliņš]] (1947—2016) — aktieris; * [[Matīss Siliņš]] (1861—1942) — kartogrāfs, vēsturnieks, etnogrāfs, literāts; * [[Maija Silmale]] (1924—1973) — rakstniece, tulkotāja; * [[Minna Tusnelda Simsone]] (1877—1932) — aktrise; * [[Jānis Simsons]] (1887—1939) — aktieris; * [[Vera Singajevska]] (1923—2014) — aktrise; * [[Juris Sinka]] (1927—2001) — politiķis; * [[Bruno Sipāns]] (1913—1973) — gleznotājs; * [[Andrejs Sīmanis]] (1865—1926) — jurists, politiķis; * [[Daina Skadmane]] (1990—2013) — māksliniece; * [[Pēteris Skrapce]] (1884—1960) — virsnieks, ģenerālis; * [[Guntis Skrastiņš]] (1954—2021) — aktieris; * [[Imants Skrastiņš]] (1941—2019) — aktieris, režisors; * [[Kārlis Skrastiņš]] (1974—2011) — hokejists; * [[Jānis Skredelis]] (1939—2019) — futbola treneris; * [[Ārijs Skride]] (1906—1987) — gleznotājs; * [[Rihards Skrubis]] (1928—1995) — grafiķis; * [[Emīls Skubiķis]] (1875—1943) — inženieris, politiķis; * [[Viļums Skubiņš]] (1876—1951) — agronoms, sabiedrisks darbinieks; * [[Jānis Skučs]] (1908—1998) — gleznotājs; * [[Harijs Skuja]] (1927—1984) — dzejnieks; * [[Biruta Skujeniece]] (1888—1931) — aktrise, režisore, dzejniece; * [[Ausma Skujiņa]] (1931—2015) — arhitekte; * [[Austra Skujiņa]] (1909—1932) — dzejniece; * [[Rūta Skujiņa]] (1907—1964) — dzejniece, prozaiķe; * [[Džemma Skulme]] (1925—2019) — gleznotāja, politiķe; * [[Jurģis Skulme]] (1928—2015) — mākslinieks, mākslas zinātnieks; * [[Ksenija Skulme]] (1893—1967) — ārste, medicīnas zinātņu doktore; * [[Marta Skulme]] (1890—1962) — tēlniece; * [[Oto Skulme]] (1889—1967) — mākslinieks; * [[Uga Skulme]] (1895—1963) — mākslinieks; * [[Ādolfs Skulte]] (1909—2000) — komponists, pedagogs; * [[Gvido Skulte]] (1939—2013) — kinooperators; * [[Gina Slapiņa]] (1950—2013) — gleznotāja; * [[Andris Slapiņš]] (1949—1991) — kinooperators, režisors; * [[Georgs Smelters]] (1942—2014) — mākslinieks; * [[Pēteris Sniķeris]] (1875—1944) — ārsts, ģenerālis, profesors; * [[Viktors Somovičs]] (-1941) — padomju represiju upuris; * [[Maija Sosāre]] (1926—2008) — valodniece; * [[Burhards Sosārs]] (1890—1953) — komponists, diriģents; * [[Vestards Sosārs]] (1929—2000) — ārsts, teorētiķis; * [[Voldemārs Spalviņš]] (1901—1978) — militārs darbinieks, Latvijas armijas pulkvedis leitnants; * [[Teodors Spāde]] (1891—1970) — kara flotes virsnieks, komandieris, admirālis; * [[Andrejs Spekke]] (1915—1984) — tulkotājs; * [[Marga Spertāle]] (1901—1986) — māksliniece; * [[Arvīds Spertāls]] (1897—1961) — scenogrāfs, gleznotājs; * [[Jēkabs Spriņģis]] (1907—2004) — gleznotājs; * [[Alfrēds Spura]] (1928—2001) — baletdejotājs, horeogrāfs, pedagogs; * [[Inese Spura]] (1924—2013) — žurnāliste; * [[Uldis Stabulnieks]] (1945—2012) — komponists, pianists, dziedātājs; * [[Helmī Stalte]] (1949—2023) — folkloriste, politiķe; * [[Dainis Stalts]] (1939—2014) — folklorists, politiķis; * [[Oskars Stalts]] (1904—1992) — kapteinis, līvu kultūras kopējs; * [[Marta Staņa]] (1913—1972) — arhitekte, dizainere; * [[Olita Starka-Stendere]] (1906—1953) — aktrise; * [[Margarita Stāraste]] (1914—2014) — ilustratore, rakstniece; * [[Edvīns Stepermanis]] (1905—1982) — mākslinieks; * [[Stepermaņu Krustiņš]] (1860—1941) — izdevējs, rakstnieks; * [[Elza Stērste]] (1885—1976) — dzejniece; * [[Laimonis Stīpnieks]] (1936—2023) — fotogrāfs; * [[Irēna Stradiņa]] (1925—1972) — māksliniece; * [[Jānis Stradiņš]] (1933—2019) — fizikālķīmiķis, zinātņu vēsturnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Pauls Stradiņš]] (1896—1958) — ķirurgs, profesors; * [[Embriks Strands]] (1876—1947) — entomologs, profesors; * [[Jānis Straubergs]] (1886—1952) — matemātikas skolotājs, kultūrvēsturnieks; * [[Jānis Straume (komponists)|Jānis Straume]] (1861—1929) — komponists, rakstnieks, kritiķis; * [[Jūlijs Straume]] (1874—1970) — mākslinieks, pedagogs, etnogrāfs; * [[Alfrēds Strausmanis]] (1877—1935) — advokāts, sabiedrisks darbinieks; * [[Valija Strautmane-Krauze]] (1924—2005) — gleznotāja; * [[Tālivaldis Strautmanis]] (1922—1995) — gleznotājs; * [[Jēkabs Strazdiņš]] (1905—1958) — gleznotājs, pedagogs, kritiķis; * [[Kārlis Strāders]] (1915—1978) — aktieris; * [[Kristaps Streičs]] (1970—2010) — režisors, mākslinieks; * [[Ēvalds Strods]] (1933—1998) — rakstnieks, publicists; * [[Heinrihs Strods]] (1925—2012) — vēsturnieks; * [[Irma Stubava|Irma Irīna Stubava]] (1908—1999) — aktrise; * [[Arnolds Stubavs]] (1910—1958) — aktieris; * [[Voldemārs Stūresteps]] (1909—1985) — vijolnieks, profesors; * [[Tatjana Suta]] (1923—2004) — baletdejotāja, mākslas zinātniece; * [[Kārlis Sūniņš]] (1907—1979) — gleznotājs; * [[Vitolds Svirskis]] (1919—1991) — gleznotājs, grafiķis; {{div col end}} == Š == {{div col|2}} * [[Georgijs Šelkovojs]] (1926—2005) — gleznotājs, grafiķis; * [[Pāvils Šenhofs]] (1924—2011) — mākslinieks; * [[Kārlis Šepko]] (1891—1952) — pulkvedis; * [[Kārlis Šics]] (1904—1981) — politiķis; * [[Genādijs Šitiks]] (1958—2009) — futbolists; * [[Rūdolfs Šīrants]] (1910—1985) — vēsturnieks; * [[Gustavs Šķilters]] (1874—1954) — tēlnieks, grafiķis; * [[Voldemārs Šmidbergs]] (1893—1975) — svarcēlājs, cīkstonis, tiesnesis, fotogrāfs, sporta kolekcionārs; * [[Silvija Šmidkena]] (1935—2024) — keramiķe, publiciste; * [[Mirdza Šmithene]] (1887—1978) — aktrise; * [[Jānis Šmits]] (1880—1969) — aktieris; * [[Luijs Šmits]] (1907—1985) — aktieris; * [[Pēteris Šmits]] (1869—1938) — valodnieks, etnogrāfs, profesors; * [[Mihails (Moisejs) Šneiderovs]] (1915—1985) — kinooperators, režisors; * [[Elvīra Šnore]] (1905—1996) — arheoloģe, profesore; * [[Pēteris Šnore]] (1860—1928) — kapteinis; * [[Rauls Šnore]] (1901—1962) — arheologs, numismāts; * [[Ludmila Špīlberga]] (1886—1947) — aktrise; * [[Mirjama Štāle]] (1897—1988) — aktrise; * [[Austra Šteinberga]] (1910—1998) — aktrise; * [[Renāte Šteinberga]] (1937—2018) — aktrise, operetes soliste; * [[Kārlis Šteinbergs]] (1906—1983) — aktieris, operetes solists; * [[Rūta Šteinerte]] (1942—2003) — gleznotāja; * [[Kārlis Štelmachers]] (1911—1990) — gleznotājs; * [[Pauls Šterns]] (1901—1979) — grafiķis; * [[Roberts Šterns]] (1884—1943) — mākslinieks; * [[Kārlis Štrauhs]] (1890—1944) — literāts; * [[Arnolds Šturms]] (1912—1999) — komponists, mūziķis; * [[Jānis Šusters]] (1927—1988) — farmaceits, profesors; * [[Voldemārs Šūlmanis]] (1921—1975) — hokeja uzbrucējs; * [[Aleksandrs Šūmahers]] (1901—1970) — kinooperators; * [[Elza Švalbe-Matvejeva]] (1903—2004) — tēlniece; * [[Voldemārs Švarcs]] (1884—1957) — aktieris; * [[Vladislavs Šveide]] (1915—1984) — mākslinieks; {{div col end}} == T == {{div col|2}} * [[Helēna Tangijeva-Birzniece]] (1907—1965) — baletdejotāja, baletmeistare; * [[Kārlis Teihmanis]] (1927—1991) — aktieris; * [[Augusts Tentelis]] (1876—1942) — vēsturnieks, pedagogs; * [[Alberts Terpilovskis]] (1922—2002) — tēlnieks; * [[Jānis Roberts Tillbergs]] (1880—1972) — mākslinieks, pedagogs; * [[Osvalds Tīlmanis]] (1900—1980) — arhitekts; * [[Jānis Tīss]] (1921—1980) — čellists; * [[Felicita Tomsone]] (1901—1969) — komponiste, pedagoģe; * [[Edgars Tons]] (1917—1967) — diriģents; * [[Gustavs Turss]] (1890—1973) — arhibīskaps; {{div col end}} == U == {{div col|2}} * [[Konrāds Ubāns]] (1893—1981) — mākslinieks; * [[Rolands Upatnieks]] (1932—1994) — kamaniņu braucējs; * [[Andrejs Upīts]] (1877—1970) — rakstnieks, kritiķis, literatūrzinātnieks; * [[Jānis Upītis]] (1911—1983) — literatūras vēsturnieks; * [[Pēteris Upītis (grafiķis)|Pēteris Upītis]] (1899—1989) — grafiķis; * [[Aivars Urbāns]] (1955—2009) — mākslinieks; * [[Vladislavs Urtāns]] (1921—1989) — vēsturnieks, arheologs; * [[Vladimirs Utkins]] (1932—1994) — ķirurgs pulmonologs; {{div col end}} == Ū == {{div col|2}} * [[Otto Ūdentiņš]] (1892—1988) — ģenerālis; * [[Anna Ūdre]] (1896—1981) — ķirurģe; {{div col end}} == V == {{div col|2}} * [[Jānis Vagners]] (1869—1955) — jurists, politiķis; * [[Irma Vainovska]] (1895—1958) — teātra darbiniece; * [[Jānis Vainovskis]] (1887—1969) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Jānis Vaišļa]] (1969—2016) — producents, ceļotājs; * [[Aleksandrs Vaivars]] (1915—1997) — radiožurnālists; * [[Roberts Valdmanis]] (1874—1932) — diplomāts, vēstnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Voldemārs Valdmanis]] (1905—1966) — grafiķis, scenogrāfs; * [[Teodors Valdšmits]] (1868—1934) — aktieris; * [[Vitolds Valeinis]] (1922—2001) — literatūrzinātnieks, kritiķis; * [[Miķelis Valters]] (1874—1968) — politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Gustavs Vanags]] (1891—1965) — ķīmiķis; * [[Jevgeņijs Vanags]] (1922—1987) — rakstnieks, žurnālists, kultūras darbinieks; * [[Rūdolfs Vanags]] (1892—1977) — diriģents; * [[Lūcija Vankina]] (1908—1989) — arheoloģe, pētniece; * [[Pēteris Vasaraudzis]] (1908—1988) — aktieris; * [[Frīdrihs Vasarietis]] (1881—1972) — uzņēmējs, virsnieks, pulkvežleitnants, politiķis; * [[Pēteris Vasariņš]] (1924—1996) — politiķis; * [[Bruno Vasiļevskis]] (1939—1990) — gleznotājs; * [[Gundega Vaska]] (1917—2006) — grafiķe; * [[Hermanis Vazdiks]] (1906—1994) — aktieris; * [[Edgars Vārdaunis]] (1910—1999) — scenogrāfs, gleznotājs; * [[Vilma Vārna]] (1917—1978) — aktrise; * [[Venta Vecumniece]] (1927—2017) — aktrise, režisore; * [[Astrīda Vecvagare]] (1941—2013) — aktrise; * [[Haralds Arvīds Vecvagars]] (1910—1966) — literāts, žurnālists; * [[Reinholds Veics]] (1882—1920) — aktieris, režisors; * [[Zelma Veics]] (1882—1943) — aktrise; * [[Rihards Veide (dziedātājs)|Rihards Veide]] (1896—1964) — dziedātājs, pedagogs; * [[Juris Veitners]] (1943—1995) — dzejnieks; * [[Kārlis Veitners]] (1907—1994) — gleznotājs, pedagogs; * [[Jēkabs Velme]] (1855—1928) — valodnieks, pedagogs; * [[Helmārs Velze]] (1909—1971) — aktieris; * [[Žanis Ventaskrasts]] (1906—1978) — lietišķās mākslas meistars; * [[Andris Vējāns]] (1927—2005) — rakstnieks, zinātnieks, kritiķis; * [[Mārtiņš Vērdiņš (seniors)|Mārtiņš Vērdiņš]] (1898—1979) — aktieris; * [[Irma Vēsmiņa]] (1888—1962) — aktrise; * [[Nora Vētra-Muižniece]] (1919—2005) — aktrise, režisore; * [[Alfrēds Videnieks]] (1908—2002) — aktieris; * [[Emīlija Viesture]] (1891—1947) — aktrise, režisore; * [[Velta Vilciņa]] (1928—1995) — baletdejotāja; * [[Tālivaldis Vilciņš]] (1922—1997) — vēsturnieks, sociologs, profesors; * [[Jānis Vilde]] (1900—1971) — neirologs, antropologs, profesors; * [[Arnolds Vilkins]] (1904—1979) — mākslinieks; * [[Ēvalds Vilks]] (1923—1976) — rakstnieks; * [[Māris Villerušs]] (1936—2014) — čellists; * [[Jūlijs Viļumainis]] (1909—1981) — gleznotājs; * [[Aleksandrs Viļumanis (dziedātājs)|Aleksandrs Viļumanis]] (1910—1980) — operdziedātājs; * [[Voldemārs Vimba]] (1904—1985) — gleznotājs; * [[Edgars Vinters]] (1919—2014) — gleznotājs; * [[Vitolds Virsnis]] (1881—1934) — ģeogrāfs, profesors, rakstnieks; * [[Edvarts Virza]] (1883—1940) — rakstnieks, publicists; * [[Biruta Vizicka-Žarova]] (1929—1998) — aktrise, televīzijas režisore; * [[Marta Vīgante]] (1900—1966) — ārste, sabiedriska darbiniece; * [[Malvīne Vīgnere-Grīnberga]] (1871—1949) — operdziedātāja, pedagoģe; * [[Ernests Vīgners]] (1850—1933) — diriģents, komponists, folklorists; * [[Ivars Vīgners]] (1940—2007) — komponists, pianists; * [[Leonīds Vīgners]] (1906—2001) — diriģents, komponists, pedagogs; * [[Hilda Vīka]] (1897—1963) — māksliniece, rakstniece; * [[Rūdolfs Vīksna]] (1876—1959) — pedagogs, žurnālists, literāts; * [[Jānis Vītiņš (mežkopis)|Jānis Vītiņš]] (1885—1951) — mežkopis, zinātnieks, pedagogs; * [[Jānis Vītoliņš (komponists)|Jānis Vītoliņš]] (1886—1955) — komponists, fagotists; * [[Jēkabs Vītoliņš]] (1898—1977) — mūzikas zinātnieks, kritiķis, folklorists, pedagogs; * [[Alfrēds Vītols (ārsts)|Alfrēds Jānis Vītols]] (1889—1970) — ārsts, sabiedrisks darbinieks; * [[Eduards Vītols]] (1877—1954) — mākslinieks; * [[Jāzeps Vītols]] (1863—1948) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Līvija Volkova]] (1931—2025) — literatūrzinātniece, vēsturniece; * [[Edvards Vulfs]] (1886—1919) — rakstnieks; * [[Mavriks Vulfsons]] (1918—2004) — žurnālists, profesors, politiķis; {{div col end}} == Z == {{div col|2}} * [[Mirdza Zaice]] (1912—1998) — aktrise, teātra darbiniece; * [[Fricis Zandbergs]] (1910—1972) — gleznotājs; * [[Pārsla Zaļkalne]] (1927—1993) — tēlniece; * [[Lūcija Zamaiča]] (1893—1965) — rakstniece, dzejniece; * [[Rihards Zandersons]] (1910—1981) — aktieris; * [[Aija Zariņa]] (1954—2025) — gleznotāja; * [[Indulis Zariņš]] (1929—1997) — gleznotājs, pedagogs; * [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]] (1893—1979) — režisors, aktieris; * [[Kārlis Zariņš (dziedātājs)|Kārlis Zariņš]] (1930—2015) — operdziedātājs, profesors; * [[Rihards Zariņš]] (1869—1939) — grafiķis, pedagogs; * [[Jānis Zarumba]] (1907—1976) — sportists; * [[Augusts Zauers]] (1888—1981) — mākslinieks, pedagogs; * [[Jānis Zābers]] (1935—1973) — operdziedātājs; * [[Vilnis Zābers]] (1963—1994) — mākslinieks; * [[Jānis Zālītis (komponists)|Jānis Zālītis]] (1884—1943) — komponists, kritiķis; * [[Voldemārs Zālītis|Voldemārs Zālītis (Valdis)]] (1865—1934) — rakstnieks; * [[Ādolfs Zārdiņš]] (1890—1967) — mākslinieks; * [[Indriķis Zeberiņš]] (1882—1969) — gleznotājs, grafiķis; * [[Modris Zeberiņš]] (1923—1994) — rakstnieks; * [[Teodors Zeiferts]] (1865—1929) — pedagogs, dzejnieks, kritiķis, literatūrvēsturnieks; * [[Valentīna Zeile]] (1937—2018) — ekonomiste, politiķe; * [[Zinaīda Zeltmate]] (1920—1991) — baletdejotāja, pedagoģe, horeogrāfe; * [[Gunārs Zemgals]] (1934—2018) — scenogrāfs, mākslinieks; * [[Gustavs Zemgals]] (1871—1939) — otrais Latvijas Valsts prezidents, politiķis; * [[Daina Zemzare]] (1911—1971) — valodniece; * [[Jānis Zēbergs]] (1871—1927) — rēderis, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Juris Ziemelis]] (1941—1988) — latviešu nacionālās pretošanās kustības dalībnieks; * [[Jānis Ziemeļnieks]] (1897—1930) — dzejnieks, žurnālists; * [[Maksims Ziks]] (1904—1986) — ārsts, ķirurgs; * [[Marianna Zirdziņa]] (1912—1990) — aktrise, dziedātāja; * [[Vsevolods Zirdziņš]] (1913—1991) — aktieris, dziedātājs; * [[Arvīds Zirnis (sporta darbinieks)|Arvīds Zirnis]] (1897—1982) — sporta darbinieks; * [[Tamāra Zitcere]] (1947—2014) — zinātniece, ģenētiķe, pedagoģe; * [[Edgars Zīle]] (1908—1986) — aktieris; * [[Mārtiņš Zīverts]] (1903—1990) — dramaturgs; * [[Valērijs Zosts]] (1901—1960) — pianists, profesors; * [[Alīda Zvagule]] (1922—2015) — operetes soliste * [[Gvido Zvaigzne]] (1958—1991) — kinooperators; * [[Velta Zvaigzne]] (1890—1920) — aktrise; * [[Alberts Zvejnieks]] (1902—1987) — cīkstonis, treneris; * [[Aleksandrs Zviedris]] (1905—1993) — gleznotājs; * [[Alise Zvirbule]] (1906—1996) — gleznotāja; * [[Egons Zvirbulis]] (1907—1986) — tēlnieks; * [[Valdis Zvirbulis]] (1936—1985) — dambretists, treneris, sporta žurnālists; {{div col end}} == Ž == {{div col|2}} * [[Gustavs Žibalts]] (1873—1938) — aktieris; * [[Arvīds Žilinskis]] (1905—1993) — komponists, pianists, profesors; * [[Jānis Žīds]] (1892—1959) — pulkvedis {{div col end}} [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi]] om59rz9b5z00p1qx7j1qavezalhlatv 0 286028 4457278 4438903 2026-04-22T03:13:09Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457278 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|apdzīvotu vietu Ilzenes pagastā|Jaunzemi|Jaunzemi}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Jaunzemi | settlement_type = vidējciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Alūksnes novads | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Alūksnes novads]] | subdivision_name2 = [[Ilzenes pagasts]] | established_title = | established_date = | area_total_km2 = 0,38 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2015|06|03||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=1624 |title=Informācija par objektu: Jaunzemi |accessdate={{dat|2016|06|15||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 144 | population_density_km2 = auto | latd = 57 | latm = 22 | lats = 21 | latNS = N | longd = 26 | longm = 40 | longs = 34 | longEW = E | elevation_m = 190 | website = <!-- mājaslapa --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-4344 | var_id = 100102484 | lgia_id = 1624 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Jaunzemi''' ir ciems [[Alūksnes novads|Alūksnes novada]] [[Ilzenes pagasts|Ilzenes pagastā]], pagasta centrs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.aluksne.lv/sabiedriska_apspriesana/Terit_plan/pasreizejas_situacijas_raksturojums.pdf |title=Alūksnes novada teritorijas plānojums. Pašreizējās situācijas raksturojums |access-date={{dat|2015|06|14||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305065236/http://www.aluksne.lv/sabiedriska_apspriesana/Terit_plan/pasreizejas_situacijas_raksturojums.pdf }}</ref> Izvietojies pagasta vidusdaļā pie autoceļa [[V375]] 28 km no novada centra [[Alūksne]]s un 182 km no [[Rīga]]s. Jaunzemos atrodas Ilzenes pamatskola, veikals, feldšeru punkts, pasts, interešu izglītības un mūžizglītības centrs «Dailes». == Vēsture == Apdzīvotā vieta izveidota padomju laikos netālu no [[Čonkas|Čonku]] muižas ciema kā [[kolhozs|kolhoza]] «Ilzene» un Ilzenes ciema centrs. Dominē kompakta daudzdzīvokļu un «Līvānu» tipa māju apbūve. == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none |percentages = pagr | cols = 2 | graph-pos = bottom |1989|227 |2000|177 |2011|145 |2021|96 }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Ilzenes pagasta ciemi}} [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] 6bldjf94tk7a4srjptb44uq68m5ixy0 10 286204 4457272 4456924 2026-04-22T02:10:16Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4457272 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1|}}} |2026-04-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? |2026-04-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|200px]]}} * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? |2026-04-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? |2026-04-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? |2026-04-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>}}, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? |2026-04-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? |2026-04-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>}}? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? |2026-04-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? |2026-04-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|200px]]}} * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? |2026-04-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? |2026-04-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? |2026-04-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? }}<noinclude> {{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}</noinclude> oi6cw4ds7efogs7njqmrbg86m0od16z 0 286317 4457441 4438909 2026-04-22T11:36:06Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457441 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kalncempji | settlement_type = mazciems | image_skyline = Kalncempju pagastnams 2002-09-14.jpg | image_caption = Kalncempju pagastnams | pushpin_map = Latvija#Alūksnes novads | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Alūksnes novads]] | subdivision_name2 = [[Kalncempju pagasts]] | established_title = | established_date = | area_total_km2 = 0,3 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2015|06|03||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=1649 |title=Informācija par objektu: Kalncempji |accessdate={{dat|2016|08|01||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 71 | population_density_km2 = auto | latd = 57 | latm = 19 | lats = 20 | latNS = N | longd = 26 | longm = 53 | longs = 06 | longEW = E | elevation_m = 140 | website = <!-- mājaslapa --> | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Kalncempji''', agrāk arī '''Cempji''',<ref name="lgia"/> ir ciems [[Alūksnes novads|Alūksnes novada]] [[Kalncempju pagasts|Kalncempju pagastā]], pagasta centrs. Izvietojies pagasta dienviddaļā pie autoceļa [[V396]] 18&nbsp;km no novada centra [[Alūksne]]s un 196&nbsp;km no [[Rīga]]s. Kalncempjos atrodas pagasta pārvalde, bibliotēka, feldšeru vecmāšu punkts, veikals.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.aluksne.lv/01_03_08.php |title=Alūksnes novads. Kalncempju pagasta pārvalde |access-date={{dat|2015|06|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305041513/http://www.aluksne.lv/01_03_08.php |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.aluksne.lv/sabiedriska_apspriesana/Terit_plan/pasreizejas_situacijas_raksturojums.pdf |title=Alūksnes novada teritorijas plānojums. Pašreizējās situācijas raksturojums |access-date={{dat|2015|06|18||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305065236/http://www.aluksne.lv/sabiedriska_apspriesana/Terit_plan/pasreizejas_situacijas_raksturojums.pdf }}</ref> == Vēsture == Apdzīvotā vieta izveidojusies pēc 2. pasaules kara, apbūvēta galvenokārt ar [[Līvānu mājas|Līvānu tipa]] mājām, kā arī divām, lielākoties neapdzīvotām, daudzdzīvokļu mājām. == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none |percentages = pagr | cols = 2 | graph-pos = bottom |1964|51 |1989|150 |2000|114 |2011|66 |2021|40 }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Kalncempju pagasta ciemi}} [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] 3ki4ley6bfywbpdzb1eaq9ui0p2y7wz 0 289819 4457302 4437688 2026-04-22T04:50:28Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457302 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|pilsētu|cilvēkiem ar šādu uzvārdu|Joensū (uzvārds)}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Joensū | official_name = ''Joensuu'' | settlement_type = Pilsēta | image_skyline = joensuun kaupungintalo.jpg | image_caption = | image_flag = Joensuu.lippu.svg | image_seal = | image_shield = Joensuu.vaakuna.svg |image_map = Joensuu.sijainti.suomi.2009.svg | shield_link = | flag_link = | shield_size = | pushpin_map = | pushpin_label_position = | map_caption = Joensū atrašanās vieta [[Somija|Somijā]] | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = {{flag|Somija}} | subdivision_type1 = [[Somijas administratīvais iedalījums|Reģions]] | subdivision_name1 = [[Ziemeļkarēlija]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = {{dat|1848}} | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 2381.79 | area_land_km2 = 2381.76 | area_water_km2 = 369.31 | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = {{dat|2015|6|30|SK|bez}} | population_footnotes = | population_total = 74941 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = | utc_offset = | timezone_DST = | utc_offset_DST = |coordinates_display = |coordinates_type = | latd = 60 | latm = 17 | lats = 40 | latNS = N | longd = 25 | longm = 2 | longs = 25 | longEW = E | postal_code_type = | postal_code = | elevation_footnotes = | elevation_m = | website = [http://www.jns.fi/ www.jns.fi] | footnotes = }} '''Joensū''' ({{val|fi|Joensuu}} — 'upes mute') ir [[Somija]]s pilsēta un pašvaldība [[Ziemeļkarēlija|Ziemeļkarēlijā]]. Dibināta 1848. gadā. Joensū iedzīvotāju skaits ir {{sk|74941}} (2015. gada 30. jūnijā). Pašvaldība robežojas ar [[Krievija|Krieviju]]. Joensū ir divas augstskolas: Austrumsomijas universitāte ({{sk|15000}} studentu) un Ziemeļkarēlijas lietišķo zinātņu universitāte (4000 studentu). Lielākie darba devēji ir Joensū pašvaldība, Ziemeļkarēlijas pašvaldību apvienības slimnīca, atslēgu ražotājs ''[[Abloy]]'' un drukāšanas uzņēmums ''Punamusta''. Joensū dažkārt tiek dēvēta par Eiropas meža galvaspilsētu, jo šeit atrodas Eiropas Meža institūts. Joensū atrodas arī citas meža pētniecības un izglītības institūcijas, kā arī meža tehnikas ražotājs ''[[John Deere]] Forestry Oy''. Joensū ir mājvieta hokeja klubam ''[[Joensū "Jokipojat"|Jokipojat]]''. == Vēsture == Joensū pilsētu 1848. gadā dibināja Krievijas cars [[Nikolajs I Romanovs|Nikolajs I]] kā Ziemeļkarēlijas reģionālo centru. 19. gadsimtā Joensū attīstījās rūpniecība un tirdzniecība. Tika uzlabota ūdens satiksme, izbūvējot [[Saimā kanāls|Saimā kanālu]]. 19. gadsimta beigās Joensū bija viena no lielākajām ostas pilsētām Somijā. 1954. gadā Joensū pievienota [[Pielisensū]] pašvaldība. 2005. gada sākumā pievienota [[Kīhtelisvāra]] un [[Tūpovāra]]. 2009. gada sākumā pievienota [[Eno (Somija)|Eno]] un [[Piheselke]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.joensuu.fi/en/web/english City of Joensuu]{{Novecojusi saite}} {{angliski}} * [http://www.joensuu.fi/ City of Joensuu] {{somiski}} {{Somija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Somijas pilsētas]] [[Kategorija:Ziemeļkarēlija]] s7j0e03owst50885lvesr3q3ajgi68i 0 293751 4457412 4446961 2026-04-22T10:22:35Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457412 wikitext text/x-wiki {{Purva infokaste | nosaukums = Jūgu purvs | attēls = Jugu purvs.JPG | attēla apraksts = Dabas taka Jūgu purvā | citi nosaukumi = | vietaskarte = Latvija | vietaskartes_izmērs = | reljefa_vietaskarte = jā | atrašanās vieta = {{vieta|Latvija|Aizkraukles novads}} | plat_d = 56 | plat_m = 30 | plat_s = 3 | plat_NS = N | gar_d = 25 | gar_m = 7 | gar_s = 25 | gar_EW = E | tips = [[augstais purvs]]/[[pārejas purvs]] | platība = 1050 ha | kūdra = 2,5—4,1 m | augi = | dzīvnieki = | ezeri = [[Znotiņu ezers]],<br>[[Ģirupes ezers]] | akači = | citas_daļas = }} '''Jūgu purvs'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://kartes.lgia.gov.lv/karte/?x=261985.975&y=569606.3&lx=4187.0&ly=3017.688&l=22,23,24,25,26,27 |title=LĢIA karšu serveris |access-date={{dat|2015|09|19||bez}} |archive-date={{dat|2022|01|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220120141821/https://kartes.lgia.gov.lv/karte/?x=261985.975&y=569606.3&lx=4187.0&ly=3017.688&l=22,23,24,25,26,27 }}</ref> vai '''Aklais purvs'''<ref>{{Latvijas daba|1|32|Aklais purvs}}</ref> ir augstais un pārejas [[purvs]] [[Viduslatvijas nolaidenums|Viduslatvijas nolaidenumā]], [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] [[Daudzeses pagasts|Daudzeses pagasta]] ziemeļrietumos, uz dienvidiem no [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Krustpils|Jelgavas—Krustpils dzelzceļa]]. Kopējā platība 1050 ha, [[augstais purvs]] — 776 ha, [[pārejas purvs]] — 274 ha. Kopējie [[kūdra]]s krājumi lēsti ap 321,7 mlj m³, rūpnieciski izmantojami — 200 mlj m³. Purva slāņojumā [[Spilves|spilvu]]-[[Sfagni|sfagnu]] kūdra ar sadalīšanās pakāpi 25—45%, zem kuras atrodas pusmetru biezs [[Sapropelis|sapropeļa]] slānis.<ref name="LME">{{LME|1|45}}</ref> Purvs veidojies galvenokārt līdzenā ieplakā, aizaugot ezeriem. Purva centrālajā daļā saglabājies 20 ha lielais [[Znotiņu ezers]]. No purva ziemeļdaļas sākas [[Ģirupe]], no dienviddaļas — [[Jūga]]. Purva lielākajā daļā un tam piekļautajās teritorijās {{nobr|2003 ha}} platībā 1998. gadā izveidots [[Aklais purvs (dabas liegums)|dabas liegums «Aklais purvs»]]. Lieguma teritorija ir vienots [[biotops|biotopu]] komplekss, kuru vieno Jūgu purva nosacītais hidroloģiskais režīms un zemais antropogēnā traucējuma līmenis. Teritorijai raksturīga augsta ainaviskā vērtība — šeit sastopamas gan atklātas vai daļēji atklātas tipiskas augstā purva ainavas, gan tipiski purva ezeriņi, gan slēgtas mežu ainavas.<ref>[http://www.daba.gov.lv/upload/File/DAPi_apstiprin/DL_Aklais_pur_11.pdf Dabas aizsardzības pārvalde. Aklais purvs]{{Novecojusi saite}}</ref> [[Natura 2000]] teritorija. Purvā izveidota laipu apļveida dabas taka — Aklā purva taka,<ref>[https://dodies.lv/obj/lv/akla-purva-taka Aklā purva taka] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170726134702/http://dodies.lv/obj/lv/akla-purva-taka |date={{dat|2017|07|26||bez}} }} dodies.lv</ref> kas ved arī gar [[Ģirupe]]s upi un līdz [[Ģirupes ezers|Ģirupes ezeram]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://jaunjelgava.lv/index.php/turisms/apskates-vietas/dabas-objekti-pastaigu-takas/ |title=Dabas objekti, pastaigu takas |access-date={{dat|2017|12|27||bez}} |archive-date={{dat|2017|12|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20171227024902/http://jaunjelgava.lv/index.php/turisms/apskates-vietas/dabas-objekti-pastaigu-takas/ }}</ref> Nelabiekārtota taka ved uz piemiņas vietu 1944. gada pavasara kaujai starp [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izpletņlēcējiem un [[Vērmahts|Vērmahta]] karavīriem Otrā pasaules kara laikā.<ref>[https://www.daudzese.lv/turisms/aklais-jugu-purvs Aklais (Jūgu) purvs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161109064145/http://daudzese.lv/turisms/aklais-jugu-purvs |date={{dat|2016|11|09||bez}} }} Daudzeses pagasta pārvalde</ref> [[Attēls:Mežs Jūgu purva ziemeļrietumu malā.jpg|thumb|Mežs Jūgu purva ziemeļrietumu malā]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latvijas purvi]] [[Kategorija:Daudzeses pagasts]] [[Kategorija:Natura 2000]] dserj4xehe8ztzve2md1mc67et4nh0r 0 293981 4457101 4399515 2026-04-21T13:58:42Z Papuass 88 4457101 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Stadiona iela|Stadiona iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Stadiona iela |attēls = Stadiona iela (3).jpg |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q21002196|zoom=16}} |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Grīziņkalns]] |ielas garums = 130 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = Lukas iela, <br /> Lūkasa iela |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = |commons = Stadiona iela (Riga) }} '''Stadiona iela''' ir [[Rīga]]s iela [[Latgales priekšpilsēta]]s [[Grīziņkalns|Grīziņkalna]] apkaimē. Stadiona iela sākas pie [[Augšiela (Rīga)|Augšielas]] krustojuma un beidzas pie [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas ielas]] krustojuma. Pirms Daugavas stadiona uzbūvēšanas iela beidzās T veida krustojumā ar Linijas ielu (mūsdienās vairs neeksistē). Stadiona ielas kopējais garums ir 130 metru.<ref name="opendata-riga"/> == Vēsture == Pirmoreiz Rīgas plānos minēta 1885. gadā ar nosaukumu '''Lukas iela''', bet kopš 1923. gada saukta par '''Lūkasa ielu'''. Esošo nosaukumu Stadiona iela ieguva 1961. gadā par godu 1958. gadā atklātajam [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadionam]].<ref>[http://www.citariga.lv/lat/grizinkalns/infrastruktura/ielas/ Grīziņkalna ielas]</ref> 2026. gada aprīlī ielā samazināts atļautais braukšanas ātrums līdz 30 km/h, ieviestas maksas stāvvietas un vienvirziena satiksme virzienā no Augšielas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.04.2026-grizinkalna-bus-vairak-auto-maksas-stavvietu-un-samazinata-atruma-zonu.a642408/|title=Grīziņkalnā būs vairāk auto maksas stāvvietu un samazināta ātruma zonu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> == Ielu savienojumi == Stadiona iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Augšiela (Rīga)|Augšiela]] * [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] == Objekti == Ielas galā atrodas [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]]. Stadiona ielā 1 atrodas arhitekta [[Artūrs Ramanis|Artūra Ramaņa]] projektēta un 1939. gadā celta transformatoru apakšstacija, kas darbojās līdz 1990. gadiem, kad elektroiekārtas tika demontētas. Šobrīd tur atrodas [[Sadales tīkls|Sadales tīkla]] Rīgas pilsētas reģiona Dispečervadības centrs.<ref>[http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/22867/ Zudusī Latvija - Rīga, Elektroapakšstacija Stadiona ielā]</ref> Krustojumā ar Pērnavas ielu esošais dzīvojamais nams (Pērnavas iela 43) ir vietējās nozīmes [[arhitektūras piemineklis]], celts 1912. gadā pēc [[Edmunds fon Trompovskis|Edmunda fon Trompovska]] projekta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://is.mantojums.lv/7879|title=7879|last=|first=|website=is.mantojums.lv|access-date=2019-05-14|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190514133825/https://is.mantojums.lv/7879|archivedate=2019-05-14}}</ref> == Skatīt arī == * [[Grīziņkalns]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu S}} [[Kategorija:Ielas Grīziņkalnā]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] 8n5iofyt9cm4b255wkpsrk779uauf0d 0 294523 4457432 3806948 2026-04-22T11:32:36Z EmausBot 16777 Bots: Fixing double redirect from [[Latvijas futbola Nākotnes līga]] to [[LVBET līga]] 4457432 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[LVBET līga]] 5k2rph9u3l4fh1sfv8wa4biv76tfgsb 0 297899 4457415 4454367 2026-04-22T10:32:03Z ~2026-24682-04 144446 4457415 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Evija Krūze | attēls = | dz vārds = Evija Kromule | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1974|11|20}} | dz vieta = {{vieta|PSRS|Karaļauči|td=Latvija}} | nodarbošanās = aktrise | citi vārdi = Evija Skulte | bērni = | spēlmaņu_nakts = [[Gada aktrise otrā plāna lomā (Spēlmaņu nakts)|Gada aktrise otrā plāna lomā]] ([[Spēlmaņu nakts 2023/2024|2023/24]]) | dzimums = S }} '''Evija Krūze''' (dzimusi '''Kromule''' 1974. gada 20. novembrī, iepriekš '''Evija Skulte''')<ref name="kruze">[https://skaties.lv/izklaide/slavenibas/aktieri/apprecejusies-aktrise-evija-skulte-pec-kazam-pienemusi-vira-uzvardu/ Skaties.lv: Apprecējusies aktrise Evija Skulte; pēc kāzām pieņēmusi vīra uzvārdu]</ref> ir latviešu aktrise. Strādā [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]]. [[Spēlmaņu nakts]] balvas kā gada aktrise otrā plāna lomā ieguvēja ([[Spēlmaņu nakts 2023/2024|2023/2024]]).<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://ltds.lv/lv/spelmanu-nakts-2023-2024/nominacijas/|title=Nominācijas & apbalvojumi / LTDS|last=Kozlovs|first=Deniss|website=ltds.lv|access-date=2024-12-27}}</ref> == Dzīvesgājums == Dzimusi kā Evija Kromule 1974. gada 20. novembrī [[Karaļauči|Karaļaučos]], kur tobrīd dienēja viņas tēvs (vēlāk [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīzijas]] darbinieks), bet drīz pēc piedzimšanas kopā ar māti atgriezās Rīgā. Mācību laikā darbojās [[Rīgas Skolēnu pils]] [[Zīļuks|teātrī "Zīļuks"]]. 1997. gadā studēja [[Latvijas Kultūras akadēmija]]s pirmajā apvienotajā aktieru/režisoru kursā, kuru vadīja [[Pēteris Krilovs]]. Kopš 1996. gada ir Nacionālā teātra aktrise, taču spēlējusi arī [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunajā Rīgas teātrī]]. Par 1999. gada LNT izrādes "Māja Prāgā, paredzēta nojaukšanai" Petras lomu saņēma pirmo Spēlmaņu nakts nomināciju (labākā jaunā aktrise, dejotāja, vokāliste).<ref name=":1">{{Atsauce|title=Daudz laimes, jubilār! Aktrise Evija Krūze - REplay.lv|url=https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/345367/daudz-laimes-jubilar-aktrise-evija-kruze|date=2024-12-27|accessdate=2024-12-27|language=lv}}</ref> Atveidoja Sintijas lomu seriālā "[[UgunsGrēks]]" un Martas lomu seriālā "[[Viņas melo labāk]]". Piedalījās "[[Dejo ar zvaigzni! 4|Dejo ar zvaigzni]]" 4. sezonā un iekļuva finālā. 2023./2024. gadā saņēma Spēlmaņu nakts balvu kā gada aktrise otrā plāna lomā par mātes lomu Nacionālā teātra izrādē "Ugunsseja".<ref name=":0" /> === Personīgā dzīve === 2002. gadā apprecējās ar mākslinieku un scenogrāfu [[Kristaps Skulte|Kristapu Skulti]], laulībā dzimuši divi dēli (topošais režisors Bruno un topošais operators Roberts). 2012. gadā šķīrusies no Kristapa Skultes.<ref>[http://nra.lv/vakara-zinas/70431-izjukusi-aktrises-evijas-skultes-lauliba.htm Izjukusi aktrises Evijas Skultes laulība]</ref><ref name=":1" /> 2013. gada 31. decembrī [[Bahamu Salas|Bahamu Salās]] apprecējās ar finanšu speciālistu Hariju Bormani, taču kopdzīve nebija ilga un pāris laulību Latvijā tā arī nereģistrēja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/82686-kam-atlauts-ieziest-skultes-dupsi-virs-tas-nav-video|title=Kam atļauts ieziest Skultes dupsi? Vīrs tas nav. VIDEO|website=https://jauns.lv|access-date=2024-12-27|date=2014-06-09|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tv3.lv/izklaide/slavenibas/aktieri/apprecejusies-aktrise-evija-skulte-pec-kazam-pienemusi-vira-uzvardu/|title=Apprecējusies aktrise Evija Skulte; pēc kāzām pieņēmusi vīra uzvārdu|website=tv3.lv|access-date=2024-12-27|date=2019-09-02|language=lv}}</ref> 2019. gada 31. augustā apprecējusies ar igauņu uzņēmēju Aimuru Krūzi.<ref name="kruze" /> == Seriāli == * "[[Palīgā]]" (1997—1998) — Ilze * "[[Prāts vai Instinkts]]" (2007) — Zane * "[[Tikai nesaki man Bizu]]" (2011) — Zane Elere * "[[UgunsGrēks]]" (2012) — Sintija Saulīte * "[[Viņas melo labāk]]" (2013—2022) — Marta Kļava * "[[Viss Norm]]" (2022—pašlaik) — Lauras mamma * "[[Nemīlētie]]" (2024—pašlaik) — Raimonda Cīrule == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://izrades.lv/persona/evija-kruze-8247 Evija Krūze] izrades.lv {{aktieru ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Krūze, Evija}} [[Kategorija:1974. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas aktieri]] g98ue2yo9s4oi6iyombc1phdukasb8t 4457428 4457415 2026-04-22T11:08:50Z Lasks 38532 Atcēlu [[Special:Contributions/~2026-24682-04|~2026-24682-04]] ([[User talk:~2026-24682-04|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4457415 4457428 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Evija Krūze | attēls = | dz vārds = Evija Kromule | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1974|11|20}} | dz vieta = {{vieta|PSRS|Karaļauči|td=Krievija}} | nodarbošanās = aktrise | citi vārdi = Evija Skulte | bērni = | spēlmaņu_nakts = [[Gada aktrise otrā plāna lomā (Spēlmaņu nakts)|Gada aktrise otrā plāna lomā]] ([[Spēlmaņu nakts 2023/2024|2023/24]]) | dzimums = S }} '''Evija Krūze''' (dzimusi '''Kromule''' 1974. gada 20. novembrī, iepriekš '''Evija Skulte''')<ref name="kruze">[https://skaties.lv/izklaide/slavenibas/aktieri/apprecejusies-aktrise-evija-skulte-pec-kazam-pienemusi-vira-uzvardu/ Skaties.lv: Apprecējusies aktrise Evija Skulte; pēc kāzām pieņēmusi vīra uzvārdu]</ref> ir latviešu aktrise. Strādā [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]]. [[Spēlmaņu nakts]] balvas kā gada aktrise otrā plāna lomā ieguvēja ([[Spēlmaņu nakts 2023/2024|2023/2024]]).<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://ltds.lv/lv/spelmanu-nakts-2023-2024/nominacijas/|title=Nominācijas & apbalvojumi / LTDS|last=Kozlovs|first=Deniss|website=ltds.lv|access-date=2024-12-27}}</ref> == Dzīvesgājums == Dzimusi kā Evija Kromule 1974. gada 20. novembrī [[Karaļauči|Karaļaučos]], kur tobrīd dienēja viņas tēvs (vēlāk [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīzijas]] darbinieks), bet drīz pēc piedzimšanas kopā ar māti atgriezās Rīgā. Mācību laikā darbojās [[Rīgas Skolēnu pils]] [[Zīļuks|teātrī "Zīļuks"]]. 1997. gadā studēja [[Latvijas Kultūras akadēmija]]s pirmajā apvienotajā aktieru/režisoru kursā, kuru vadīja [[Pēteris Krilovs]]. Kopš 1996. gada ir Nacionālā teātra aktrise, taču spēlējusi arī [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunajā Rīgas teātrī]]. Par 1999. gada LNT izrādes "Māja Prāgā, paredzēta nojaukšanai" Petras lomu saņēma pirmo Spēlmaņu nakts nomināciju (labākā jaunā aktrise, dejotāja, vokāliste).<ref name=":1">{{Atsauce|title=Daudz laimes, jubilār! Aktrise Evija Krūze - REplay.lv|url=https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/345367/daudz-laimes-jubilar-aktrise-evija-kruze|date=2024-12-27|accessdate=2024-12-27|language=lv}}</ref> Atveidoja Sintijas lomu seriālā "[[UgunsGrēks]]" un Martas lomu seriālā "[[Viņas melo labāk]]". Piedalījās "[[Dejo ar zvaigzni! 4|Dejo ar zvaigzni]]" 4. sezonā un iekļuva finālā. 2023./2024. gadā saņēma Spēlmaņu nakts balvu kā gada aktrise otrā plāna lomā par mātes lomu Nacionālā teātra izrādē "Ugunsseja".<ref name=":0" /> === Personīgā dzīve === 2002. gadā apprecējās ar mākslinieku un scenogrāfu [[Kristaps Skulte|Kristapu Skulti]], laulībā dzimuši divi dēli (topošais režisors Bruno un topošais operators Roberts). 2012. gadā šķīrusies no Kristapa Skultes.<ref>[http://nra.lv/vakara-zinas/70431-izjukusi-aktrises-evijas-skultes-lauliba.htm Izjukusi aktrises Evijas Skultes laulība]</ref><ref name=":1" /> 2013. gada 31. decembrī [[Bahamu Salas|Bahamu Salās]] apprecējās ar finanšu speciālistu Hariju Bormani, taču kopdzīve nebija ilga un pāris laulību Latvijā tā arī nereģistrēja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/82686-kam-atlauts-ieziest-skultes-dupsi-virs-tas-nav-video|title=Kam atļauts ieziest Skultes dupsi? Vīrs tas nav. VIDEO|website=https://jauns.lv|access-date=2024-12-27|date=2014-06-09|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tv3.lv/izklaide/slavenibas/aktieri/apprecejusies-aktrise-evija-skulte-pec-kazam-pienemusi-vira-uzvardu/|title=Apprecējusies aktrise Evija Skulte; pēc kāzām pieņēmusi vīra uzvārdu|website=tv3.lv|access-date=2024-12-27|date=2019-09-02|language=lv}}</ref> 2019. gada 31. augustā apprecējusies ar igauņu uzņēmēju Aimuru Krūzi.<ref name="kruze" /> == Seriāli == * "[[Palīgā]]" (1997—1998) — Ilze * "[[Prāts vai Instinkts]]" (2007) — Zane * "[[Tikai nesaki man Bizu]]" (2011) — Zane Elere * "[[UgunsGrēks]]" (2012) — Sintija Saulīte * "[[Viņas melo labāk]]" (2013—2022) — Marta Kļava * "[[Viss Norm]]" (2022—pašlaik) — Lauras mamma * "[[Nemīlētie]]" (2024—pašlaik) — Raimonda Cīrule == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://izrades.lv/persona/evija-kruze-8247 Evija Krūze] izrades.lv {{aktieru ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Krūze, Evija}} [[Kategorija:1974. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas aktieri]] 8su7eechnydvwzf4m8vy4stk3c1wiy3 0 305746 4457324 4201817 2026-04-22T05:47:25Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457324 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Vārds = Jurijs Ševčuks |Vārds_orig = ''Юрий Шевчук'' |Attēls = RockUznik 2013-09-22 7255.jpg |Att_izm = 230 px |Apraksts = Jurijs Ševčuks 2013. gada koncertā |Fons = solists |Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1957|5|16}} |Vieta_dz = {{vieta|PSRS|Krievijas PSFR|Magadanas apgabals|Jagodnoje|td=Krievija}} |Miris = |Vieta_mr = |Žanrs = [[hārdroks]], [[folkroks]], [[džezroks]], krievu roks, autordziesma |Nodarbošanās = dziedātājs dziesmu autors, producents |Instrumenti = [[balss|vokāls]], [[ģitāra]] |Gadi = [[1979]]—pašlaik |Izdevējkompānija = |Darbojies_arī = [[DDT (mūzikas grupa)|DDT]] |Mlapa = [http://ddt.ru ddt.ru] |Dzimums = V |Paraksts = Yuri-shevchuk-signature.gif }} '''Jurijs Ševčuks''' ({{val-ru|Ю́рий Юлиа́нович Шевчу́к}}; dzimis {{dat|1957|5|16}} [[Magadanas apgabals|Magadanas apgabalā]]) ir padomju un krievu rokmūziķis, dziesmu autors un producents, grupas "[[DDT (mūzikas grupa)|DDT]]" dibinātājs un līderis. Filmējies arī vairākās padomju un krievu spēlfilmās. Daudziem Ševčuka radītajiem tekstiem piemīt asa sociāla ievirze. Viņš bieži tiek salīdzināts ar [[Vladimirs Visockis|Vladimiru Visocki]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://lenta.ru/lib/14207046/full.htm|title=Шевчук, Юрий. Известный рок-музыкант | publisher=lenta.ru|accessdate={{dat|2016|1|28||bez}}}} {{ru ikona}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * {{IMDB|0786228}} * [http://ddt.ru/ Grupas "DDT" oficiālā mājas lapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070927000301/http://ddt.ru/eng/ |date={{dat|2007|09|27||bez}} }} {{ru ikona}} * [http://lenta.ru/lib/14207046/full.htm Šķirklis Lentapēdijā] {{ru ikona}} {{Krievija-aizmetnis}} {{mūziķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ševčuks, Jurijs}} [[Kategorija:1957. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Magadanas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:PSRS mūziķi]] [[Kategorija:PSRS dziedātāji]] [[Kategorija:Krievu dziedātāji]] [[Kategorija:Krievu dzejnieki]] [[Kategorija:Krievu komponisti]] [[Kategorija:Krievu aktieri]] [[Kategorija:Personas, kas nosodīja Krievijas 2022. gada iebrukumu Ukrainā]] dy0u5iv3grr17x0a7i8ppbr2wvtjf2h 0 315054 4457235 4456728 2026-04-21T21:00:35Z Lasks 38532 4457235 wikitext text/x-wiki {{atveidošana+}} {{Sporta izlases infokaste | valsts = Apvienoto Arābu Emirāti | valsts_angl = United Arab Emirates | att_izm = | logo = | logo_izm = | dibin = | federācija = [[AAE Hokeja federācija]] | iest gads = | iest kom = | konfederācija = | vieta rangā = {{Nft rank|32|up||date=2025}} | rangs max = 32. | rangs max date = 2025 | rangs min = 47. | rangs min date = 2010 | iesauka = | stadions = | arēna = Abu Dhabi Ice Rink <!---Personāls---> | laukums = | halle = <!--- Personāls ---> | treneris = {{flaga|Kanāda}} [[Deivids Ričs]] | pers01 = Asistents | pers01_vārds = {{flaga|Baltkrievija}} [[Dmitrijs Pancirevs]] | kapteinis = [[Juma al-Dāheri]] | visv spēles = [[Juma al-Dāheri]] (65)<br/>[[Omārs Al-Šamisi]] (65) | visv vārtu = | visv punktu = [[Juma al-Dāheri]] (136) <!--- OS ---> | OS reizes = | OS medaļas = | OS lab sasn = <!--- PČ ---> | PČ nos = [[Pasaules čempionāts hokejā]] | PČ reizes = 10 (Pirmoreiz 2010) | PČ medaļas = | PČ lab sasn = 31. (2024) <!--- Zona ---> | zona nos = | zona reizes = | zona medaļas = | zona lab sasn = <!--- Spēles ---> | pirmā spēle = {{ih|UAE}} 4—0 {{ih-rt|THA}}<br />([[Čančuņa]], [[Ķīna]]; {{dat|2007|1|26|N}}) | pēdējā spēle = | liel uzvara = {{ih|UAE}} 25—0 {{ih-rt|BHR}}<br />([[Astana]], [[Kazahstāna]]; {{dat|2011|1|31|N}}) | liel zaud = {{ih|KAZ}} 38—0 {{ih-rt|UAE}}<br />([[Čančuņa]], [[Ķīna]]; {{dat|2007|1|27|N}}) | pašreizējais = }} '''Apvienoto Arābu Emirātu hokeja izlase''' ir nacionālā hokeja izlase, kas pārstāv [[AAE|Apvienotos Arābu Emirātus]] starptautiskajās [[hokejs|hokeja]] spēlēs. 2021. gadā tā bija iedalīta [[IIHF]] Pasaules čempionāta III divīzijā. 2022. gada aprīlī, III divīzijas A grupas turnīrā, kas notika Luksemburgā,<ref>{{Cite web|url=https://www.iihf.com/en/events/2022/wmiiia/teams/statistics/26843/ua_emirates|title=IIHF - UA Emirates|website=IIHF International Ice Hockey Federation}}</ref> [[AAE|Apvienoto Arābu Emirātu]] izlase izcīnīja 1.vietu.<ref>{{Cite web|url=https://www.iihf.com/en/events/2022/wmiiia/news/32749/united_arab_emirates_win_division_iii|title=IIHF - United Arab Emirates win Division III|website=IIHF International Ice Hockey Federation}}</ref> [[AAE|Apvienotos Arābu Emirātu]] izlases sastāvā spēlēja arī latvietis [[Nils Remess]].<ref>{{Cite web|url=https://www.apollo.lv/7496725/latvietis-palidz-apvienoto-arabu-emiratu-hokeja-izlasei-uzvaret-pasaules-cempionata?utm_source=draugiem.lv&utm_medium=social&utm_campaign=cms_share|title=Latvietis palīdz Apvienoto Arābu Emirātu hokeja izlasei uzvarēt pasaules čempionātā|date=2022. gada 8. apr.|website=Hokejs}}</ref> Šobrīd tā atrodas 32. vietā [[IIHF|Starptautiskās hokeja federācijas]] rangā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/static/68775/iihf_world_rankings_men/|title=2025 Men's World Ranking|language=en|publisher=[[IIHF]]|accessdate={{dat|2025|8|24||bez}}}}</ref> un spēlē [[Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija]]s A grupā. == Rezultāti nozīmīgākajos turnīros == === Pasaules čempionāts === * 2010 – 46. vieta * 2013 – 46. vieta * 2014 – 45. vieta * 2015 – 46. vieta * 2017 - 47. vieta * 2018 – 49. vieta * 2019 – 47. vieta * 2022 – 37. vieta (uzvara III Divīzijas A grupā) * 2023 – 35. vieta (uzvara II Divīzijas B grupā) * 2024 — 31. vieta * 2025 — 31. vieta * 2026 — ''nenotika'' == Formas tērpi == <gallery class="center" widths="180"> File: United Arab Emirates national ice hockey team Home & Away Jerseys.png </gallery> == Ārējās saites == * Http://www.uaeisf.com/ == Atsauces == {{atsauces}} {{Hokejs-aizmetnis}} {{īss aizmetnis}} {{Hokejaizlases}} [[Kategorija:Āzijas hokeja izlases]] 431l54z1nyg0b19h50ke5filttna2j6 4457236 4457235 2026-04-21T21:01:02Z Lasks 38532 /* Pasaules čempionāts */ 4457236 wikitext text/x-wiki {{atveidošana+}} {{Sporta izlases infokaste | valsts = Apvienoto Arābu Emirāti | valsts_angl = United Arab Emirates | att_izm = | logo = | logo_izm = | dibin = | federācija = [[AAE Hokeja federācija]] | iest gads = | iest kom = | konfederācija = | vieta rangā = {{Nft rank|32|up||date=2025}} | rangs max = 32. | rangs max date = 2025 | rangs min = 47. | rangs min date = 2010 | iesauka = | stadions = | arēna = Abu Dhabi Ice Rink <!---Personāls---> | laukums = | halle = <!--- Personāls ---> | treneris = {{flaga|Kanāda}} [[Deivids Ričs]] | pers01 = Asistents | pers01_vārds = {{flaga|Baltkrievija}} [[Dmitrijs Pancirevs]] | kapteinis = [[Juma al-Dāheri]] | visv spēles = [[Juma al-Dāheri]] (65)<br/>[[Omārs Al-Šamisi]] (65) | visv vārtu = | visv punktu = [[Juma al-Dāheri]] (136) <!--- OS ---> | OS reizes = | OS medaļas = | OS lab sasn = <!--- PČ ---> | PČ nos = [[Pasaules čempionāts hokejā]] | PČ reizes = 10 (Pirmoreiz 2010) | PČ medaļas = | PČ lab sasn = 31. (2024) <!--- Zona ---> | zona nos = | zona reizes = | zona medaļas = | zona lab sasn = <!--- Spēles ---> | pirmā spēle = {{ih|UAE}} 4—0 {{ih-rt|THA}}<br />([[Čančuņa]], [[Ķīna]]; {{dat|2007|1|26|N}}) | pēdējā spēle = | liel uzvara = {{ih|UAE}} 25—0 {{ih-rt|BHR}}<br />([[Astana]], [[Kazahstāna]]; {{dat|2011|1|31|N}}) | liel zaud = {{ih|KAZ}} 38—0 {{ih-rt|UAE}}<br />([[Čančuņa]], [[Ķīna]]; {{dat|2007|1|27|N}}) | pašreizējais = }} '''Apvienoto Arābu Emirātu hokeja izlase''' ir nacionālā hokeja izlase, kas pārstāv [[AAE|Apvienotos Arābu Emirātus]] starptautiskajās [[hokejs|hokeja]] spēlēs. 2021. gadā tā bija iedalīta [[IIHF]] Pasaules čempionāta III divīzijā. 2022. gada aprīlī, III divīzijas A grupas turnīrā, kas notika Luksemburgā,<ref>{{Cite web|url=https://www.iihf.com/en/events/2022/wmiiia/teams/statistics/26843/ua_emirates|title=IIHF - UA Emirates|website=IIHF International Ice Hockey Federation}}</ref> [[AAE|Apvienoto Arābu Emirātu]] izlase izcīnīja 1.vietu.<ref>{{Cite web|url=https://www.iihf.com/en/events/2022/wmiiia/news/32749/united_arab_emirates_win_division_iii|title=IIHF - United Arab Emirates win Division III|website=IIHF International Ice Hockey Federation}}</ref> [[AAE|Apvienotos Arābu Emirātu]] izlases sastāvā spēlēja arī latvietis [[Nils Remess]].<ref>{{Cite web|url=https://www.apollo.lv/7496725/latvietis-palidz-apvienoto-arabu-emiratu-hokeja-izlasei-uzvaret-pasaules-cempionata?utm_source=draugiem.lv&utm_medium=social&utm_campaign=cms_share|title=Latvietis palīdz Apvienoto Arābu Emirātu hokeja izlasei uzvarēt pasaules čempionātā|date=2022. gada 8. apr.|website=Hokejs}}</ref> Šobrīd tā atrodas 32. vietā [[IIHF|Starptautiskās hokeja federācijas]] rangā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/static/68775/iihf_world_rankings_men/|title=2025 Men's World Ranking|language=en|publisher=[[IIHF]]|accessdate={{dat|2025|8|24||bez}}}}</ref> un spēlē [[Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija]]s A grupā. == Rezultāti nozīmīgākajos turnīros == === Pasaules čempionāts === * 2010 – 46. vieta * 2013 – 46. vieta * 2014 – 45. vieta * 2015 – 46. vieta * 2017 - 47. vieta * 2018 – 49. vieta * 2019 – 47. vieta * 2022 – 37. vieta (uzvara III Divīzijas A grupā) * 2023 – 35. vieta (uzvara II Divīzijas B grupā) * 2024 — 31. vieta * 2025 — 31. vieta * 2026 — ''turnīrs nenotika'' == Formas tērpi == <gallery class="center" widths="180"> File: United Arab Emirates national ice hockey team Home & Away Jerseys.png </gallery> == Ārējās saites == * Http://www.uaeisf.com/ == Atsauces == {{atsauces}} {{Hokejs-aizmetnis}} {{īss aizmetnis}} {{Hokejaizlases}} [[Kategorija:Āzijas hokeja izlases]] gspl80vkzipmk29cj8a1msk8fjclcda 0 329029 4457130 4406959 2026-04-21T15:14:15Z VDJ1543 128628 /* Politiskā krīze */ 4457130 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Nanking Entry Ceremony.jpg|thumb|Japānas karaspēka parāde ieņemtajā [[Naņdzjina|Nankinā]]]] '''Otrais Ķīnas—Japānas karš''' (1937—1945) bija [[Japānas Impērija]]s iebrukums [[Ķīnas Republika (1912—1949)|Ķīnas Republikā]]. Karš beidzās līdz ar Japānas kapitulāciju 1945. gada augustā. Par kara sākumu visbiežāk uzskata 1937. gadu, kad Japāna iebruka Ķīnas centrālajos reģionos. Ķīna Japānai karu oficiāli pieteica tikai 1941. gada 9. decembrī pēc tās uzbrukuma [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Abu valstu nevēlēšanās oficiāli pieteikt karu bija saistīta ar ASV Neitralitātes likumu, kas paredzēja stratēģiski svarīgu materiālu embargo karojošām valstīm. Nepasludinot karu, abas valstis turpināja saņemt militārās izejvielas un tirgoties ar ASV.<ref name="The Wars for Asia, 1911-1949">[https://books.google.lv/books?id=0LHJI0lsODcC&printsec=frontcover&dq=second+sino+japanese+war&hl=en&sa=X&ved=0ahUKEwig6cO5hPDZAhXrF5oKHfpSD0YQ6AEIOTAD#v=onepage&q=second%20sino%20japanese%20war&f=false The Wars for Asia, 1911-1949]{{Novecojusi saite}}</ref> Sākotnēji 1931. gadā Japāna okupēja Ķīnas ziemeļrietumu provinci [[Mandžūrija|Mandžūriju]], izveidojot [[Mandžukuo]] vasaļvalsti. [[Japānas Impērijas armija]]s uzbrukumu Ķīnai reizēm uzskata par Otrā pasaules kara sākumu, jo tas demonstrēja, kā militāri un politiski spēcīgāka valsts var pakļaut vājāku, pilnībā ignorējot pēc Pirmā pasaules izveidoto kārtību un [[Tautu Savienība|Tautu Savienību]]. Japānas piemēram 1935. gadā sekoja [[fašistiskā Itālija]], uzbrūkot [[Etiopija]]i. Japānas iekšpolitikā kara sākums iezīmēja tradicionālo politiķu varas galu, fanātiska militārisma un virsnieku varas laiku un novēršanos no tradicionālajām aliansēm ar Rietumvalstīm. Japānas sabiedrībā valdīja totāla militarizācija un šovinistisks nacionālisms, kas izpaudās japāņu kareivju zvērībās pret iekaroto zemju civiliedzīvotājiem un karagūstekņiem. 1933. gadā noslēdza pamieru, kas nodrošināja Japānas kontroli pār Mandžūriju. Līdz 1937. gadam Ķīna izvēlējās minimālas militārās pretestības ceļu, pēc nelielām kaujām atvelkot karaspēku no apdraudētajiem apgabaliem un sarunās piekāpjoties Japānas prasībām. [[Dzjans Dzješi]] uzskatīja, ka Ķīna ir pārāk vāja atklātam karam. Taču 1937. gada jūlijā Japānai iebrūkot Ķīnas ziemeļos, ķīnieši izlēma pretoties ar visiem spēkiem un ātri cieta smagas sakāves. Japānas armijai, kuras lielākā daļa atradās Ķīnā, grūtības radīja aizvien lielāko iekaroto teritoriju kontrole. Tā koncentrējās uz ekonomiski un militāri svarīgāko provinču sagrābšanu, procesā novājinot nacionālistu republikas valdību un ļaujot nostiprināties komunistiem, kas ietekmēja vēlāko [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] iznākumu. Šis bija Japānas vairākus desmitus gadu ilgušās imperiālistiskās politikas rezultāts — Japāna centās politiski un militāri paplašināt savu ietekmes zonu, lai nodrošinātu piekļuvi izejvielu rezervēm un citiem ekonomiskajiem resursiem reģionā. Līdz 1937. gadam notika tā sauktie mazie "incidenti", līdz ar 1937. gadā notikušo Marko Polo tilta incidentu starp abām valstīm sākās atklāts karš. Sākumā japāņi guva virsroku, iekarojot [[Šanhaja|Šanhaju]] un [[Naņdzjina|Naņdzjinu]]. Arī ķīnieši guva vairākas uzvaras. {{dat|1941|12|7||bez}} Japāna veica [[Pērlhārboras bombardēšana|uzbrukumu Pērlhārborai]], pēc kura ASV pieteica karu Japānai un sāka palīdzēt Ķīnai. 1944. gadā Japāna sāka masveida invāziju un iekaroja vairākas pilsētas, tomēr karā uzvarēt nespēja. Pēc [[Hirosimas un Nagasaki bombardēšana]]s Japāna {{dat|1945|9|2||bez}} padevās. == Priekšvēsture == 19. gadsimta otrā puse iezīmēja Ķīnas sabrukumu un Japānas strauju modernizāciju. Pirmajā Ķīnas-Japānas karā (1894—1895) japāņi sagrāba Taivānu un panāca ietekmi Mandžūrijā. Uzvara [[Krievijas—Japānas karš|Krievijas—Japānas karā]] 1905. gadā nostiprināja Japānas kontroli Mandžūrijā un Korejā. Pirmais pasaules karš iezīmēja laiku, kad Eiropas lielvalstu vietā Ķīnā militāri un ekonomiski nostiprinājās Japāna, kas okupēja Vācijas kolonijas. Tikmēr Ķīnā pēc 1911. gada revolūcijas sākās valsts sabrukuma laiks, un dienvidu nacionālistu uzvara [[Ziemeļu karagājiens|Ziemeļu karagājienā]], stabilai centrālai varai pakļāva tikai centrālās piekrastes provinces. Valsts lauku reģioni joprojām atradās pusautonomu militāristu kontrolē. Papildus, 1927. gadā sākās [[Ķīnas pilsoņu karš]] ar komunistiem. [[Gomiņdan]] nacionālistu mērķis par apvienotu un neatkarīgu Ķīnu bija pretrunā ar Japānas vēlmi dominēt novājinātā Ķīnā. Japānas karaspēks, zināms kā [[Kvantunas armija]], atradās Mandžūrijā kopš uzvaras [[Krievijas—Japānas karš|Krievijas—Japānas karā]]. Tas sākotnēji bāzējās Krievijai atņemtā reģiona dienvidos, kur apsargāja japāņiem piederošo, 1906. gadā dibināto Dienvidmandžūrijas dzelzceļu, taču vēlāk kontrolēja visas japāņu investīcijas reģionā — ogļu šahtas, naftas apstrādes rūpnīcas, tēraudlietuves, telegrāfa līnijas un citus japāņu investīciju objektus. Ap dzelzceļu izauga pilsētas, kurās dominēja japāņi. Ar japāņu investīcijām Mandžūrija kļuva par Ķīnas industriāli attīstītāko reģionu. No 1926. līdz 1931. gadam 70% Japānas ārējo investīciju nonāca Mandžūrijā. Kvantunas armija iesaistījās vietējā politikā un minimāli pakļāvās Japānas valdības pavēlēm. Japāna 20. gadsimta sākumā bija noslēgusi militāro savienību ar Lielbritāniju un iesaistījās [[Karadarbība Āzijā un Klusajā okeānā (Pirmais pasaules karš)|Pirmajā pasaules karā Āzijā]], ieņemot Vācijas Impērijas kolonijas Ķīnā. 1922. gada Vašingtonas flotes līgums noteica ASV, Lielbritānijas un Japānas flotes kuģu tonnāžu attiecībā 5:5:3. Japānai nācās Ķīnai atdot okupētās vācu kolonijas. 1923. gadā ASV atteicās atzīt Japānas īpašās intereses Ķīnā, un Lielbritānija nepagarināja militāro savienību. 1930. gada Londonas konferencē ASV, Lielbritānija un Japāna vienojās par 10:10:7 attiecību kara kuģu tonnāžām.<ref name="The Wars for Asia, 1911-1949"/> 1925. gadā Japāna pieņēma jaunu vēlēšanu likumu, kas balsstiesības piešķīra gandrīz visiem 25 gadu vecumu sasniegušajiem vīriešiem. 1928. gadā parlamentā pirmo reizi ievēlēja astoņus kreiso partiju pārstāvjus, kas izraisīja konservatīvo reakciju. Valdība atbildēja ar komunistu arestiem un kreisi noskaņotu profesoru atlaišanu no universitātēm. Valsts ekonomika nebija atguvusies kopš Pirmā pasaules kara, un tai traucēja nestabilitāte japāņu preču lielākajā tirgū — Ķīnā. Lielā depresija un globālā tirdzniecības krīze pārliecināja daudzus japāņus par politiskā kursa maiņas nepieciešamību. Tikmēr Ķīnas Republikā pēc revolūcijas un [[Beijaņas valdība]]s haosa gadiem 1926. gadā sāka nostiprināties nacionālistu valdības vara, iesākās [[Nankinas desmitgade]]. 1928. gada decembrī Ķīna paziņoja par ievedmuitas tarifu palielināšanu, tā apdraudot Japānas intereses. 1929. sākusies [[Lielā depresija]] iedragāja starptautisko un Japānas ekonomisko stāvokli. Līdz 1931. gadam japāņu eksporta apjomi samazinājās uz pusi. 1931. gadā Ķīna atkal pacēla ievedmuitas, palielinot savus ienākumus no 46 miljoniem juaņu 1927. gadā uz 385 miljoniem 1931. gadā. Ķīna noraidīja visas japāņu sūdzības par muitas celšanu, neatzīstot Beijaņas valdības un reģionālo militāristu dotās privilēģijas. Ķīniešu vidū japāņi nebija populāri, un iedzīvotāji regulāri piedalījās japāņu preču boikotos, tā vēl vairāk saasinot ekonomiskos konfliktus. Jau 1928. gadā Japāna apsvēra veidus, kā saglabāt un nostiprināt savu kontroli Mandžūrijā. Pēc [[Ziemeļu karagājiens|Ziemeļu karagājiena]] uzvaras 1928. gadā, Čana Kaiši valdība Mandžūrijā strauji sāka celt dzelzceļus, kas konkurēja ar japāņu līnijām. 1931. gada sākumā Čans Kaiši izvirzīja mērķi par japāņiem piederošo dzelzceļu nacionalizāciju. Japānas spēki Mandžūrijā arī aizsargāja šeit dzīvojošos 800 000 korejiešus (Koreja šajā laikā bija Japānas kolonija). 1931. gada jūlijā izcēlās konflikts starp ķīniešu un korejiešu zemniekiem par irigācijas tiesībām. Tam sekoja pret ķīniešiem vērsti grautiņi Korejā, kuros nogalināja vismaz 100 ķīniešus. Reaģējot uz šo, Ķīnā sākās plaša japāņu preču boikota kampaņa. === Mandžūrijas okupācija === Reaģējot uz nelielu sprādzienu, ko sarīkoja japāņu slepenais dienests, un kura sabojātā dzelzceļa sliežu remontam pietika ar vienu dienu, 1931. gada 18. septembrī Kvantunas armija sāka Mandžūrijas iekarošanu. Jau kopš [[Beijaņas valdība]]s laika Mandžūriju kontrolēja Čžans Dzolins un vēlāk viņa dēls Čžans Sjueljans, kurš Ziemeļu karagājiena rezultātā 1928. gada beigās atzina nacionālistu valdības varu, saglabājot lielu autonomiju. Sākoties japāņu uzbrukumam viņš savai armijai pavēlēja nepretoties un atkāpties. Arī centrālās valdības vadītājs Čans Kaiši, kura varu apdraudēja komunistu partizāni un šķelšanās valdošajā [[Gomiņdan]] partijā, nevēlējās savu vājo armiju nosūtīt pret japāņiem. 19. septembrī japāņi ieņēma [[Liaonina]]s provinces galvaspilsētu [[Šeņjana|Šeņjanu]] (Mukdenu). 20. septembrī krita [[Dzjiliņa]]s provinces galvaspilsēta [[Čančuņa]]. Novembri japāņi pavadīja, iekarojot ziemeļu provinci [[Heilundzjana|Heilundzjanu]] pie PSRS robežas, 19. novembrī ieņemot provinces galvaspilsētu Ciciharu. Čžana Sjueljana valdība bija bēgusi uz dienvidu pilsētu Činžou (''Jinzhou''), kas pēc sīvām cīņām krita 1932. gada 3. janvārī. 5. februārī japāņi ieņēma svarīgo dzelzceļa mezglu [[Harbina|Harbinu]]. 29. februārī Kvantunas armijas vadība izlēma par [[Mandžukuo]] valsts izveidošanu. 1. martā Mandžukuo pasludināja neatkarību, un 9. martā par valdnieku kronēja pēdējo mandžūru [[Cjinu dinastija]]s imperatoru. 1932. gada jūnijā [[Tautu Savienība]]s komisijai, kas izmeklēja Mandžūrijas okupācijas iemeslus, Kvantunas armijas komandieris paskaidroja, ka Japānai Mandžūrijā ir nacionāli svarīgas intereses, un tās iekarošana ļauj Japānai izvairīties no ekonomikas sabrukuma. Viņš arī aizbildinājās ar PSRS militārā spēka pieaugumu, un padomju kontroli pār [[Mongolijas Tautas Republika|Mongolijas Tautas Republiku]], kam varētu sekot padomju mēģinājums atgūt 1905. gadā zaudēto kontroli pār Mandžūriju. Japānas prese šajā laikā rakstīja, ka Japānu nav par ko kritizēt, jo Mandžūrijā tā uzvedas tieši tāpat kā ASV Panamā, aizstāvot savas nacionālās intereses. Japānas militārā iejaukšanās esot paglābusi Mandžūriju no Ķīnas haosa.<ref name="The Wars for Asia, 1911-1949"/> Līdz 1932. gada jūlijam Japāna Mandžūrijā zaudēja 603 kritušos, 100 mirušos no ievainojumiem un 1492 ievainotos.<ref>[https://books.google.lv/books?id=_pSCAgAAQBAJ&printsec=frontcover&dq=japan+china+war+1931&hl=en&sa=X&ved=0ahUKEwiKntOnhvDZAhXEw6YKHesADeE4KBDoAQgzMAI#v=onepage&q=japan%20china%20war%201931&f=false The Manchurian Crisis and Japanese Society, 1931-33]</ref> === Politiskā krīze === Kvantunas armijas nesankcionētais uzbrukums Mandžūrijā izraisīja konfliktu Japānā starp armiju un valdību. 1931. gada 13. decembrī premjerministrs atkāpās no amata, signalizējot armijas uzvaru. Pēc neveiksmīgiem atentāta mēģinājumiem 1932. gada februārī un martā, 15. maijā radikālajiem virsniekiem izdevās nogalināt premjerministru, kurš bija mēģinājis sākt sarunas ar Ķīnu. Par nākamo premjerministru kļuva karaflotes admirālis, un līdz pat Japānas kapitulācijai valdības vadīja virsnieki, armijai nosakot valsts politiku. Japāņu uzbrukums un Čana Kaiši militārās nepretošanās politika izraisīja nemierus Ķīnā un politisko konfliktu valdošā [[Gomiņdan]] vadībā. Jau 1931. gada maijā dienvidos bāzēta partijas frakcija bija pasludinājusi savu valdību un uzsākusi kontaktus ar Japānu, ko gan pārtrauca, sākoties karam. Mandžūrijas zaudējuma un partijas frakciju konflikta dēļ 15. decembrī Čans Kaiši atkāpās no armijas un valdības vadītāja amatiem, ļaujot dienvidu frakcijai sagrābt varu Nankinā. Lai nodrošinātu kontroli Šanhajā un Nankinā, jaunā vara no cīņas pret komunistiem atsauca trīs divīzijas, ko ieveda pilsētās. Jaunu valdību izdevās izveidot pēc mēneša, Čans Kaiši atkal kļuva par armijas komandieri, bet par valdības vadītāju viņa politiskais pretinieks [[Vans Dzjinvejs]]. <gallery> Asia 1932.jpg|Dalītā Ķīna un kaimiņvalstis, 1932 Kwantung Army Generals.jpg|Kvantunas armijas ģenerāļi, 1932 IJA Infantry in Manchuria.jpg|Japānas kareivji Mandžurijā, 1931 IJA troops in Manchuria.jpg|Japānas kareivji Mandžūrijā, 1932 19th Root Army, being in engagement with the Japanese in Chapei front.jpg|Ķīnas kareivji Šanhajā, 1932 Chinese soldiers of the 19th Army fighting in Chabei district.jpg|Ķīnas kareivji Šanhajā, 1932 </gallery> === Šanhajas kauja === Ķīnas komerciālajā centrā Šanhajā jau kopš 19.gs bija izveidojušies plaši ārzemnieku kvartāli, kas nebija pakļauti Ķīnas kontrolei. Ap šo laiku Šanhajā dzīvoja 26-30 000 japāņu. Japānas uzņēmēji šeit bija izvērsuši ražošanu, ko traucēja ķīniešu boikoti. Sākoties japāņu iebrukumam Mandžūrijā, [[Gomiņdan]] organizētie protestētāji iesāka japāņu preču un ostas noliktavu sagrābšanas. Japāņu uzņēmēji aizvien biežāk sāka lūgt netālu noenkuroto Japānas karakuģu matrožu un jūras kājnieku aizsardzību. Patriotiskās demonstrācijas un preču sagrābšanas izvērsās sadursmēs. 1932. gada 18. janvārī japāņu aģentu izprovocētā sadursmē ķīnieši uzbruka pieciem japāņu mūkiem, nogalinot vienu no tiem. 20. janvārī japāņu aktīvisti nodedzinšja divas ķīniešu rūpnīcas. Šanhajas mērs atteicās apmierināt visas Japānas prasības par ķīniešu protestu apspiešanu, dažādām kompensācijām un nacionālistu preses ierobežošanu. Japānas valdība pastiprināja karaflotes akciju Japānas pilsoņu aizsardzībai Šanhajā. 27. janvārī japāņu fabrikas sāka slēgt durvis, no darba atlaižot tūkstošiem ķīniešu.<ref>[https://books.google.lv/books?id=a_1_5yzuotIC&printsec=frontcover&dq=japan+china+war+1931&hl=en&sa=X&ved=0ahUKEwiKntOnhvDZAhXEw6YKHesADeE4KBDoAQg_MAQ#v=onepage&q=japan%20china%20war%201931&f=false China's Trial by Fire: The Shanghai War of 1932]</ref> 28. janvāra rītā Šanhajā un tās tuvumā atradās 34 Japānas karakuģi. Tie izsēdināka 600 jūras kājniekus japāņu apdzīvotā rajona tuvumā un drīz sākās kaujas ar ķīniešu kareivjiem. Ķīniešu kvartālus smagi bombardējs japāņu lidmašīnas. Pilsētā ievestais ķīniešu karaspēks bija vāji bruņots un nevarēja izrādīt ilgstošu pretestību aizvien pieaugošajam japāņu karaspēkam. 29. janvārī Čans Kaišeks Gomiņdan vadībai piedāvāha būt gataviem sarunām ar Japānu un vienlaikus izrādīt aktīvu militāro pretestību. 31. janvārī un 1. februārī galvaspilsētā Nankinā ieveda 30 000 vāciešu apmācītu un labi bruņotu Nacionālās gvardes kareivju. Pēc smagām cīņām 5. maijā Čans Kaiši piekrits pamieram Šanhajā, kas paredzēja ķīniešu karaspēka atvilkšanu no pilsētas. Ja Mandžūrijas okupācija bija armijas operācija, tad Šanhajas kaujā galvenā loma bija karaflotei. Japāņi vēlējas izmantot sarunas par karaspēka atvilkšanu no Šanhajas, lai panāktu Mandžukuo neatkarības atzīšanu. Ķīna šo ideju noraidīja.<ref name="The Wars for Asia, 1911-1949"/> === 1932.-1937. gada notikumi === [[Attēls:Tanggu Truce Map.jpg|thumb|Tangu pamiera radītā neitrālā teritorija]] 1932. gada decembrī japāņi turpināja uzbrukumu no Mandžūrijas, ieņemot papildus teritorijas Ķīnas ziemeļos. Tā kā mongoļu apdzīvotajā Žehe provincē atradās mandžūru valdnieku senās kapenes, 1933. gada 17. februārī tajā iebruka japāņi un 3. martā ieņēma provinces galvaspilsētu Čende. Fronte līnija nostabilizējās gar [[Minu dinastija]]s celto [[Lielais Ķīnas mūris|Lielo Ķīnas mūri]]. Maijā japāņi to šķērsoja un ielauzās [[Hebei]] provincē, kas jau bija tiešs iebrukums ķīniešu vēsturiskajās zemēs. Čans Kaiši atkārtoja savu pārliecību, ka vispirms ir jāsakauj komunisti un tikai tad japāņi, tāpēc piekrita pamiera sarunām ar japāņiem. 1933. gada 31. maijā noslēgtais Tangu pamiers paredzēja plašu neitrālo joslu. Japāņi atkāpās aiz Lielā Ķīnas mūra, taču neitrālā zona drīz noncs Japānas militārajā kontrolē. 1933. gada 24. februārī Tautu Savienība nosodīja Japānas agresiju Mandžūrijā. Japāna 27. martā pameta Tautu Savienību, kuras dibināšanā un finansēšanā tā bija devusi lielu ieguldījumu. 1935. gadā japāņi iebruka [[Iekšējā Mongolija|Iekšējās Mongolijas]] teritorijā, ieņemot daļu mongoļu apdzīvoto zemju. Mongoļu nacionālisti, kurus vadīja Čingishana dinastijas pēcnācējs, atradās situācijā, kurā lielu daļu viņu zemju kontrolēja PSRS vasaļvalsts [[Mongolijas Tautas Republika]], bet Ķīnas centrālā valdība nespēja aizsargāt Iekšējo Mongoliju no japāņiem. Mongoļi izlēma par labu sadarbībai ar japāņiem, kas šeit izveidoja jaunu [[Vasaļvalsts|vasaļvalsti]] [[Mendzjana|Mendzjanu]] (''Mengjiang''). Japāņi atjaunoja uzbrukumus Ķīnas centram, 1935. gada 10. jūnijā piespiežot nacionālistu valdību izvest ķīniešu karaspēku no visas Hebei provinces teritorijas. Jau 27. jūnijā japāņi piespieds parakstīt vēl vienu vienošanos ar kuru nacionālisti pamets daļu no Iekšējās Mongolijas. Ar ārvalstu, īpaši Vācijas, militāro atbalstu Ķīnas valdībai izdevās nostiprināt armijas kaujasspējas, un 1936. gada 13. jūlijā Čans Kaiši paziņoja, ka vairs nepiekāpsies Japānas prasībām un ir gatavs atklātam karam. Ķīna bija atguvusies no Lielās Depresijas. Ekonomiskā aktivitāte un labā raža uzlaboja vispārējo patriotisko noskaņojumu valstī. Pilnvērtīgai cīņai pret Japānu traucēja Čana Kaiši vēlme vispirms pilnībā iznīcināt komunistus. Viņš uzskatīja, ka komunisti izmantos armijas galveno spēku cīņu ar japāņiem, lai paplašinātu savu varu frontes aizmugurē. === Stratēģiskie apsvērumi === Čans Kaiši apzinājās riskus, kas saistīti ar kara sākšanu. Ķīnas industrijas un bruņotie spēki joprojām atpalika no Japānas, taču piekāpšanās politika nopietni apdraudēja nacionālistu valdības popularitāti tautā un armijā. Viņš rēķinājās ar to, ka Japānai nepietiek militāro resursu visas Ķīnas iekarošanai, un japāņu militārie panākumi liks konfliktā iejaukties Lielbritānijai un ASV, kuru ekonomiskais embargo būtu nāvējošs Japānai. Rietumvalstis arī nepieļautu Ķīnas pilnīgu sakāvi, lai tā izmisumā nepārietu Japānas vai PSRS pusē. Viņš arī rēķinājās ar ilga kara iespēju, kas liktu valdībai atkāpties uz iekšzemi, izstiepjot un novājinot Japānas piegādes līnijas. Uzvaru karā Ķīna panāktu nevis ar Japānas armiju pilnīgu sakāvi un padošanos, bet piespiežot japāņus atzīt, ka karu nav iespējams uzvarēt, un meklēt politisku vienošanos ar Ķīnu. Kad Vācija 1937. gada decembrī centās panākt vienošanos starp Japānu un Ķīnu, Čans Kaiši signalizēja Rietumiem, ka tas var beigties ar Ķīnas pāriešanu Japānas-Vācijas alianses pusē. ASV uz to nereaģēja, bet PSRS palielināja ieroču piegādes Ķīnai. Jau pēc Šanhajas un Nankinas zaudēšanas 1938. gada februārī Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvis slepeni apmeklēja Tokiju, piedāvājot atjaunot 1937. gada jūlija robežu starp abām armijām un atzīt Japānas "koncesiju" Mandžūrijā, juridiski to saglabājot kā Ķīnas teritoriju. 1940. gadā Honkongā notikušajās slepenajās sarunās Ķīna bija gatava ļaut japāņiem izvietot karaspēku Iekšējā Mongolijā un Ķīnas ziemeļos, piešķirt japāņiem plašas ekonomiskās priekšrocības, kā arī noslēgt pret PSRS vērstu aliansi. Šāds miers ļautu nacionālistu valdībai ar japāņu palīdzību beidzot iznīcināt komunistus un atsākt savas varas nostiprināšanu. Pat grūtajā 1940. gadā, kad Vācijas, Itālijas, PSRS, Japānas alianse likās neuzvarama, Čans Kaiši sarunas neatbalstīja, saprotot, ka šāda piekāpšanās japāņiem būtu viņa karjeras un dzīves gals. Līdz ar Japānas uzbrukumu ASV 1941. gada 7. decembrī, Čans Kaiši izvirzīja piecu punktu programmu: * japāņi jāsakauj un jāpadzen no kontinentālās Āzijas. * Ķīnai jāatgūst pēdējos simt gados zaudētās teritorijas — Taivāna, Honkonga, Mandžūrija, Ārējā Mongolija (MTR), arī Tibeta un salas [[Dienvidķīnas jūra|Dienvidķīnas jūrā]]. * jāsarauj visi 19. un 20. gadsimta nevienlīdzīgie līgumi ar ārvalstīm, veidojot līdzvērtīgas attiecības. * Rietumu lielvarām jāatzīst Ķīnu kā vienu no četrām pasaules lielvarām. * Rietumu lielvalstīm jāpalīdz Ķīnai politiski un ekonomiski atgūties no kara.<ref name="ReferenceA">[https://books.google.lv/books?id=LY4YDQAAQBAJ&printsec=frontcover&dq=second+sino+japanese+war&hl=en&sa=X&ved=0ahUKEwiEgMLYhPDZAhWMAJoKHdDqB2w4ChDoAQgxMAI#v=onepage&q=second%20sino%20japanese%20war&f=false China's Bitter Victory: War with Japan, 1937-45: War with Japan, 1937-45]</ref> === Ķīnas diplomātija === Japānas iebrukumam sākoties, Ķīnai nebija diplomātisku attiecību ar PSRS. Lai arī padomju valsts agri bija sākusi sniegt atbalstu nacionālistiem, tā turpināja Ārējās Mongolijas ([[Mongolijas Tautas Republika]]s) kontroli un palielināja savu kontroli pār [[Siņdzjana|Siņdzjanu]]. Sadursmes ar PSRS karaspēku pie padomju kontrolētajiem dzelzceļiem Mandžūrijā noveda pie diplomātisko attiecību saraušanas. Japānas veiktā Mandžūrijas okupācija atkal tuvināja abas valstis, kas 1932. gada decembrī atjaunoja diplomātiskās attiecības. Čans Kaiši izmantoja PSRS nepieciešamo sadarbību ar Ķīnu, lai panāktu no Staļina minimālu atbalsta sniegšanu komunistu nemierniekiem. Ķīna sāka saņemt padomju ieročus. Taču Čans Kaiši turpināja ievērot distanci no PSRS, lai neizraisītu ne tikai Japānas, bet arī Rietumvalstu nepatiku. Lielbritānija bija lielākais ārzemju investors Ķīnā, un tā diplomātiski atbalstīja Ķīnu Tautu Savienībā. Pēc 1937. gada tā nacionālistiem izsniedza vairākus aizdevumus, un līdz 1940. gadam sniedza palīdzību pa [[Birmas ceļš|Birmas ceļu]]. Japāna bija lielākā ASV tirdzniecības partnere reģionā, tāpēc sākotnēji ASV aprobežojās tikai ar diplomātisku japāņu agresijas nosodīšanu. Kara gados galvenos kontaktus ar amerikāņiem uzturēja Čana Kaiši sieva un sievasbrālis, kas bija kristieši, izglītoti Amerikā un labi runāja angliski. Kopš 1927. gada Vācija palīdzēja nacionālistu armijas apmācībā un apgādē ar ieročiem. Ķīnā strādāja vairāki simti vācu virsnieku un instruktoru. Nacistu īstenotā Vācijas varenības ātrā atjaunošana simpatizēja daudziem ķīniešiem. Līdz 1937. gadam ar vāciešu palīdzību Čans Kaiši izveidoja 80 000 kareivju spēcīgas elites vienības. Sākoties karam Vācija pasludināja neitralitāti, taču vēl līdz 1938. gada aprīlim turpināja atbalstīt Ķīnu. Tikai Hitlera lēmums par labu Japānai izbeidza šo atbalstu.<ref name="ReferenceA"/> == Japānas pilna mēroga iebrukums Ķīnā == === 1937. gada notikumi === [[Attēls:Wuhan german divs.jpg|thumb|Ar Vācijas atbalstu modernizētā Ķīnas armija, 1938]] Netālu no Pekinas izvietotais japāņu karaspēks 1937. gadā gandrīz katru nakti veica mācības. 7. jūlija vakarā uz japāņu vienību, kas bija izgājusi mācībās Marko Polo tilta tuvumā, tika raidīti vairāki šāvieni. Japāņu rindās trūka viens kareivis, ko viņi uzskatīja par nogalinātu vai aizturētu. Japāņu karaspēks sāka apšaudīt tuvumā esošās ķīniešu vienības. Pazudušais karavīrs vēlāk atradās, jo bija apmeklējis prostitūtu, taču sadursmes nebeidzās. Sekojot Kvantunas armijas ieteikumam, 11. jūlijā valdība apstiprināja piecu divīziju nosūtīšanu uz Ķīnu. Japānas valdība pieņēma lēmumu par soda ekspedīciju pret Ķīnu, ar mērķi ieņemt Pekinu un [[Tjaņdziņa|Tjaņdziņu]]. Uzbrukuma ātrumu un plašumu veicināja ķīniešu minimālā pretestība. Japānā valdīja pārliecība, ka zaudējot lielās piekrastes pilsētas nacionālistu valdība sabruks, ļaujot japāņiem diktēt sev izdevīgus miera noteikumus. Čans Kaiši armijas un valdības vadītājiem paziņoja, ka šoreiz būs īsts karš, lai arī Nankinas valdības kontrole pār valsts bruņotajiem spēkiem joprojām nebija pilnīga. Viņš arī tikās ar komunistu vadību, vienojoties par kopīgu cīņu pret japāņiem. Komunistu armija tagad formāli pakļaujas nacionālajai valdībai. No 176 Nacionāli revolucionārās armijas divīzijām, kas it kā veidoja nacionālistu armiju, tikai 31 divīzija tieši pakļāvās Čana Kaiši pavēlniecībai. Tikai 20 vāciešu apmācītās divīzijās bija pilnajā 10 000 kareivju sastāvā, kamēr pārējās bija ap 5000. Ar Vācijas un PSRS palīdzību armiju modernizēt bija plānots pabeigt līdz 1938. gada jūlijam. Artilērija bija novecojusi un liela armijas daļa nekad nebija veikusi lauka manevrus. Pēc 1931. gada Ķīna sāka modernas kara aviācijas veidošanu. [[Fašistiskā Itālija]] palīdzēja ar simtiem pilotu un instruktoru, kas procesu veica ar itālisku nenopietnību. 1937. gadā no 600 Ķīnas kara lidmašīnām tikai 91 bija kaujasspējīga, kamēr daudzu pilotu apmācība notika pavirši, nedodot tiem īstu gaisa cīņu pieredzi. Kara aviāciju veidoja Itālijā, ASV un Vācijā ražotas lidmašīnas. Gaisa kauju pirmajās nedēļās Ķīnas aviācija cieta lielus zaudējumus. Jūlijā sāktajam japāņu uzbrukumam bija divi teātri — centra un ziemeļu. Ziemeļu uzbrukums vērsās pret Pekinu un [[Tjaņdziņa|Tjaņdziņu]], kuras ieņēma jau mēneša beigās. Valdības un vietējo militāristu armijas šeit sabruka un bēga. Komunistu armijai izdevās gūt vienu uzvaru, iznīcinot japāņu brigādi. Ap 9000 kareivju liela komunistu divīzija šaurā kalnu ielejā 25. septembrī uzbruka japāņiem, nogalinot vismaz 3000 un iegūstot 100 kravas mašīnas ar munīciju un pārtiku. Ķīnieši sāka brutālus terora uzbrukumus Ķīnā dzīvojošajiem japāņiem. Japānas armija iesāka ķīniešu civiliedzīvotāju kolektīvo sodīšanu, kas ātri izvērsās pilnīgā barbarismā. Virsnieki sacentās galvu ciršanā, notika masu izvarošanas un dzīvu cilvēku aprakšana. Japāņu armija uzbrukumus attīstīja pa dzelzceļa līnijām, izmantojot tos karaspēka un smagās tehnikas pārvietošanai. Ķīniešu nespēja likvidēt dzelzceļu infrastruktūru (sliedes, tiltus), norādīja uz aizsardzības stratēģijas neesamību. Pēc ziemeļu iekarošanas, japāņi augustā un septembrī virzījās uz dienvidiem pa trīs galvenajām dzelzceļa līnijām. 13. oktobrī sākas uzbrukums [[Taijuaņa]]i, kur ķīnieši līdz 7. novembrim izrādīja sīvu pretestību. Centra teātrī karadarbība sākās Šanhajā, ar turpmāku uzbrukumu iekšzemes virzienā. Šeit sākotnējo iniciatīvu izmantoja ķīnieši, kas vēlējās izmantot savas priekšrocības reģionā, lai dotu spēcīgu triecienu japāņiem. ==== Šanhajas okupācija ==== 1937. gadā Šanhaja ar 3,5 miljoniem iedzīvotāju bija piektā lielākā pilsēta pasaulē. 70 000 ārzemnieku šeit dzīvoja izolētos kvartālos, kuros parastajiem ķīniešiem ieeja bija aizliegta. Šie kvartāli dalījās divās zonās — starptautiskajā, ko pārvaldīja Eiropas valstu pārstāvju padome, un franču, ko pārvaldīja franči. No 48 dažādām tautībām 20 000 bija japāņi, 10 000 briti un 10 000 krievi. Šanhajā atradās 2500 Japānas jūras kājnieki un ap 20 karakuģi, kas bija izveidojuši aizsardzības zonu. Internacionālajos kvartālos bija izvietoti britu, itāļu, amerikāņu un franču karavīri. Kopš 1932. gada Šanhajas kaujas pilsētā atradās tikai viegli bruņotas ķīniešu militārās policijas vienības, armijai izvietojoties tālu ārpus pilsētas. Sākoties japāņu iebrukumam ziemeļos, Čans Kaiši nesūtīja uz turieni savus galvenos spēkus, bet ar vācu virsnieku atbalstu izlēma galveno kauju veikt pie Šanhajas, kurā japāņi nevēlējās uzsākt karadarbību. Tas sašķeltu Japānas spēkus. Ķīnas ziemeļu līdzenumi bija piemēroti japāņu tankiem, kamēr daudzās upes un ezeri Šanhajas reģionā deva priekšrocības aizsardzībai un kaujas starptautiskajā pilsētā ierobežotu japāņu smagās tehnikas un aviācijas izmantošanu. Lai arī Japānai bija spēcīgāka karaflote un aviācija, tās sauszemes armija joprojām bija vāji modernizēta, ar minimālu artilērijas atbalstu, taču labi apmācīta un pilnībā paklausīga pavēlēm. Pēc tam, kad 11. augustā Japāna pieprasīja ķīniešu militārās policijas izvešanu no Šanhajas, 20 000 ķīniešu karavīru no vācu apmācītās 88. un 87. divīzijas ar dzelzceļu un mašīnām nosūtīja uz pilsētu. Lai arī viņiem bija pavēlēts izvietoties ārpus pilsētas, vienības komandieri izlēma ieiet pilsētā. Ķīniešu virsniekus vadīja vēlme atriebties par 1932. gadu, un pirmajiem veikt triecienu pret japāņiem. Lai bloķētu ceļu japāņu flotei, upē pie pilsētas viņi nogremdēja vairākus kuģus. Vietējie iedzīvotāji masveidā sāka pamest pilsētu. 13. augustā pilsētā izcēlās sadursmes starp pretējo pušu kareivjiem, kas pārgāja atklātās kaujās. 14. augustā Ķīnas aviācija veica uzbrukumu japāņu karakuģiem. Neprecīzi mestās bumbas iznīcināja apkārtējās ēkas un nogalināja simtiem iedzīvotāju. Ķīniešu uzlidojumā visvairāk cieta universālveikals un viesnīca, nogalināto ķīniešu pilsētnieku skaits bija ap 2000. Kopējais japāņu kareivju skaits Šanhajā sākotnēji bija ap 5000. 13. augustā pilsētas centrā izsēdās divas japāņu divīzijas. Septembra vidū japāņiem Šanhajā bija jau sešas divīzijas, kas kopā ar artilēriju, aviāciju un floti veidoja ap 200 000 lielu karaspēku. Ķīnas spēki, kuru lielākā daļa izvietojās reģionā ap Šanhaju, pieauga līdz 71 divīzijai ar aptuveni 500 000 kareivjiem. Čans Kaiši kontrolēja kauju gaitu, nežēlojot kareivju dzīvības. Līdz 20. oktobrim ķīniešu zaudējumi sasniedza 130 00 kritušos un ievainotos. Lai arī ķīniešiem bija ievērojams skaitliskais pārspēks, viņi zaudēja daudzus kareivjus primitīvos masu uzbrukumos labi nocietinātajām un aizsargātajām japāņu pozīcijām. Kaujas operācijas Šanhajas un Nankinas frontē japāņu aviācija veica no lidlaukiem Taivānā un piekrastē izvietotajiem [[Aviācijas bāzeskuģis|aviācijas bāzeskuģiem]]. 21. augustā Ķīna un PSRS Nankinā paraksta Neuzbrukšanas līgumu, kas paver ceļu padomju ieroču piegādēm. 23. augustā Japāna Šanhajā sāk izsēdināt papildspēkus, kara aviācija sāk bombardēt Nankinu un citas lielās pilsētas. 5. septembrī Japānas karaflote sāk Ķīnas austrumu un dienvidu piekrastes jūras blokādi. 8. septembrī japāņi sāk vispārēju pretuzbrukumu, ar mērķi iegūt kontroli pār pilsētas apkārtni. 14. oktobrī sākas neveiksmīgs ķīniešu pretuzbrukums. 5. novembrī japāņi sāk izsēdināt 30 000 kareivju desantu pie [[Handžou]], dienvidos no Šanhajas, draudot aplenkt pilsētu, kā arī paverot taisnu ceļu uz Nankinu. Desants apdraudēja ķīniešu aizmuguri, un izraisīja frontes sabrukumu ar nekārtīgu atkāpšanos Nankinas virzienā. Čans Kaiši bija zaudējis savas modernākās, vācu apmācītās armijas daļas, kā arī lielu daļu artilērijas.<ref name="China at War 1901-1949">[https://books.google.lv/books?id=YsWOAwAAQBAJ&pg=PA206&dq=japan+war+1937&hl=en&sa=X&ved=0ahUKEwiYhdryp_XZAhXEBZoKHWRsD6I4FBDoAQg4MAM#v=onepage&q=japan%20war%201937&f=false China at War 1901-1949]</ref> 9. novembrī Čans Kaiši pavēlēja ķīniešu armijai pamest Šanhaju. Sākās nekārtīga atkāpšanās, kas apgrūtināja jaunas frontes līnijas izveidošanu, kā arī deva iespēju japāņu gaisa uzbrukumiem. Baidoties no nāves japāņu gūstā, karavīri pameta ieročus un formas, pārģērbjoties civilajā apģērbā. Kaujas Šanhajā bija sīvas, taču koncentrējās noteiktos rajonos, abām pusēm cenšoties ievērot starptautisko kvartālu neaizskaramību, tāpēc tos pārpludināja ķīniešu bēgļi. Arī pēc Japānas militārās uzvaras, starptautiskie kvartāli saglabāja savu neitrālo statusu. Uz kaujām Šanhajā un tās apkārtnē, Ķīna bija nosūtījusi ap 700 000 kareivju, no kuriem 300 000 krita, vai tika ievainoti. Sākotnēji nelielais japāņu karaspēks šeit pieauga līdz 200 000, no kuriem 50 000 krita, vai tika ievainoti. <gallery> Shanghai1937KMT fortification.jpg|Ķīniešu barikādes Civilian victims of the August 14 bombing near the Great World.jpg|14. augusta uzlidojumā nogalinātie Bombing outside the Palace Hotel.jpg|14. augusta bombardēšanas sekas Japanese Special Naval Landing Forces in Battle of Shanghai 1937.jpg|Japāņu īpašās vienības kareivji Shanghai1937IJA ruins.jpg|Japānas kareivji Rooftop Watchers Sino-Japanese War 1937 Shanghai.jpg|Starptautisko kvartālu iedzīvotāji novēro kaujas French Concession 1937.jpg|Japānas kareivji franču kvartālā </gallery> ==== Nankinas okupācija ==== [[Naņdzjina|Nankina]], ko Čans Kaiši 1927. gadā izvēlējās par savu galvaspilsētu [[Nankinas desmitgade]]s laikā bija pieaugusi no 300 000 līdz 1 miljonam iedzīvotāju. Viduslaiku pilsētas raksturu strauji mainīja nacionālistu celto ēku arhitektūra. 19. un 20. septembrī notiek gaisa kaujas virs Nankinas. 30. oktobrī valdības iestādes pārceļ no Nankinas uz [[Čuncjina|Čuncjinu]] dziļā iekšzemē. Atšķirībā no Šanhajas, kur galvenās cīņas notika lielpilsētā, kaijas par Nankinu notika plašā rajonā, ķīniešiem izrādot sīvu pretestību, lai palēninātu japāņu virzību uz priekšu. 11. novembrī visām japāņu vienībām Šanhajas frontē liek doties uz rietumiem, uzbrukumā Nankinai. 20. novembrī notiek japāņu aviācijas uzlidojums, kam pretestību izrāda padomju un ķīniešu piloti. 1. decembrī japāņu armija no Šanhajas puses sāk uzbrukumu Nankinas ārējai aizsardzības līnijai un 9. decembri sasniedz pēdējo pilsētas aizsardzības līniju. 10. decembrī sākas vispārējais uzbrukums pilsētai, kuru joprojām aizsargā senie pilsētas mūri. 12. decembrī Čans Kaiši pieņem lēmumu izbeigt pilsētas aizstāvību. Par spīti tam, japāņi līdz 1938. gada februārim pilsētā izvērš slepkavību un izvarošanu kampaņu, kas zināma kā [[Naņdzjinas slaktiņš|Nankinas slaktiņš]].<ref>[https://books.google.lv/books?id=eiyrCgAAQBAJ&printsec=frontcover&dq=japan+war+1937&hl=en&sa=X&ved=0ahUKEwie4qWEqPXZAhWmNJoKHd_lABk4HhDoAQgrMAE#v=onepage&q=japan%20war%201937&f=false Nanjing 1937: Battle for a Doomed City]</ref> <gallery> Curtiss Hawk II in Chinese service.jpg|Curtiss Hawk II 1930s Hawk III of China Air Force.jpg|Hawk III Polikarpov I-15bis.jpg|I-15bis I-16 in Nanking.PNG|I-16 apkope Ķīnā Tupolev SB 2.jpg|Tupolev SB </gallery> === 1937.-1938. gada notikumi === [[Attēls:1938 June Yellow River.gif|thumb|Ķīnas kareivji Huanhe appludinātajos laukos]] Līdz ar 1937 gada 21. augusta Ķīnas un PSRS Neuzbrukšanas līguma parakstīšanu, Ķīna saņēma 250 miljonu USD kredītu padomju ieroču iegādei. Līdz 1941. gada rudenim PSRS ķīniešiem piegādāja vairāk nekā 1000 lielgabalus, 900 lidmašīnas, 82 tankus, 2 miljonus artilērijas lādiņu, 32 000 [[aviācijas bumba]]s, 10 000 ložmetējus un 50 000 šautenes. Karā pret Japānu Ķīnai palīdzēja vairāk nekā 1500 padomju militārie instruktori un 2000 kara piloti.<ref>[https://books.google.lv/books?id=yCDv67C2BzkC&pg=PA21&dq=china%27s+civil+war&hl=en&sa=X&ved=0ahUKEwja_ODAs9nZAhXBsKQKHanrC8U4FBDoAQgmMAA#v=onepage&q=china's%20civil%20war&f=false The Soviet Union and Communist China, 1945-1950]{{Novecojusi saite}}</ref> Lielo kara aviācijas zaudējumu dēļ, 14. septembrī Ķīna lūdz padomju "brīvprātīgo" pilotu palīdzību. PSRS uz fronti nosūta vairākus desmitus iznīcinātāju un bumbvedēju pilotu, kas novembrī paguva iesaistīties kaujās par Nankinu. Padomju aviācijas instruktori apmācīja ķīniešu pilotus līdz 1941. gada beigām, vairāki simti ķīniešu pilotu mācījās PSRS. Šo palīdzību izbeidza nacistiskās Vācijas uzbrukums PSRS, un turpmāk lielāko militāro palīdzību Ķīnai sniedza ASV un Lielbritānija. Lai arī Ķīnas vadītāji savās sakāvēs vainoja moderna bruņojuma trūkumu, neveiksmju iemesli slēpās armijas sašķeltībā. Čans Kaiši to nekad pilnībā nekontrolēja un tāpēc neuzticējās armijas augstākajiem virsniekiem, kas bieži nāca no reģionālajām militāristu grupām vai Gomiņdan frakcijām. Daudziem armiju komandieriem trūka modernas militārās izglītības, un to lēmums ietekmēja dažādas politiskās ambīcijas. Tā kā armiju vadītāji bieži ignorēja viņa pavēles, pieņēma nesaskaņotus lēmumus, apdraudot kopējo fronti, Čans Kaiši regulāri no tālienes iesaistījās kauju gaitā, kontrolējot visus sīkumus un sūtot pavēles nelielām frontes vienībām, tā tikai palielinot haosu. Politisko apsvērumu dēļ viņš centās nepieļaut nelojālu virsnieku rīcības brīvību, pat ja tie bija guvušu panākumus pret japāņiem, kā arī turēja labākās armijas daļas savā tuvumā, prom no frontes.<ref name="China at War 1901-1949"/> Problēmas nacionālistu armijai sagādāja arī tas, ka kaujās par Šanhaju un Nankinu bija krituši gandrīz 10 000 no 25 000 militāro akadēmiju pabeigušajiem virsniekiem. ASV karā sākotnēji centās saglabāt neitralitāti, saviem pilsoņiem liekot pamest Ķīnu, un 1937. gada septembrī atsakoties pievienoties Lielbritānijas ierosinātajam Japānas preču boikotam. Taču ASV karakuģi paliek Ķīnas ostās, kur tie veic savu pilsoņu aizsardzību un evakuāciju. Kauju dēļ, Šanhajas starptautisko kvartālu iedzīvotāju skaits dubultojās no 1,5 līdz 3 miljoniem un pilsēta piedzīvoja ekonomisko uzplaukumu. Uz šejieni bēga daudzi ķīniešu uzņēmēji, kas pilsētā atsāka ražošanu. Ar ASV un Lielbritānijas kontrolētās pilsētas padomes piekrišanu, šeit sāka darboties nacionālistu iestādes, bankas, laikraksti un radio, virs kuru ēkām plīvoja Ķīnas karogi. 24. decembrī krīt [[Handžou]]. No 1938. gada 24. marta līdz 1. maijam notiek kauja par Sjudžou pilsētu, kuras aizstāvju lielai daļai izdodas izbēgt no japāņu aplenkuma. 24. martā sākās divu nedēļu ilgas cīņas par Taieržuanas (''Taierzhuang'') pilsētu, kurā japāņi zaudē ap 16 000 kritušo un lielāko daļu tanku, smagās tehnikas un artilērijas. Šī ir vienīgā lielā nacionālistu uzvara. Atjaunotā uzbrukumā, japāņi pilsētu ieguva 18. maijā. Lai aizturētu tālāku japāņu virzīšanos, jūnija sākumā Čans Kaiši pavēl nojaukt vairākus [[Huanhe]] dambjus, kas appludina 54 000 kv.km. plašu teritoriju, noslīcinot ap 500 000 ķīniešu. Plūdi paglābj [[Džendžou]] no ieņemšanas, taču netraucē japāņiem uzbrukt daudz svarīgākajai [[Uhaņa]]i. ==== Uhaņas kauja ==== [[Attēls:Japanese tankettes with pioneer troops marching towards Wu-han, near Na-hsi.jpg|thumb|Japāņu tanketes un kareivji ceļā uz Uhaņu]] Lai arī no apdraudētās Nankinas galvaspilsēta bija pārcelta uz [[Čuncjina|Čuncjinu]], armijas un valdības vadītāji atradās Uhaņā, padarot to par faktisko Ķīnas galvaspilsētu. 1938. gada pavasarī karš bija novedis Japānas ekonomiku līdz maksimālo iespēju robežai, un valdība vēlējās dod galīgo triecienu Ķīnai, pēc kura sekotu miera sarunas. 24. martā parlaments pieņem Nacionālās mobilizācijas likumu, kas ievieš nacionalizē galvenās nozares, ievieš cenu un algu kontroli, ierobežo protestus un cenzē presi. Valdība ieguva tiesības mobilizēt civiliedzīvotājus kara rūpniecības vajadzībām. Kaujas Uhaņas apkārtnē ilgst no 11. jūnija līdz 27. oktobrim. Šajās kaujās piedalījās 1 miljons ķīniešu kareivju, no kuriem 400 000 krita, vai tika ievainoti, un 350 000 japāņu, no kuriem 140 000 krita, vai tika ievainoti. Ķīniešiem ir 200 lidmašīnas, japāņiem 500. Abas puses karaspēka un munīcijas transportēšanai izmanto upju kuģus. 18. februāri un 29. aprīlī notiek pirmie lieli japāņu uzlidojumi, kurus atsit ar padomju pilotu palīdzību. Lai nogrieztu piegādes ķīniešiem, japāņi izsēdina desantu [[Guandžou]], ieņemot to 21. oktobrī. Stratēģiskajai situācijai mainoties par labu Japānai, Čans Kaiši pieņem lēmumu saglabāt vēl esošos armijas spēkus, un atiet no Uhaņas. Cīņas Uhaņas reģionā bija tik asiņainas, ka patiesos japāņu zaudējumus ilgi slēpa no iedzīvotājiem. Uhaņas kauja ir pēdējā tik liela kauja līdz pat 1944. gadam, abām pusēm turpmāk iesaistoties mazākās sadursmēs. Ārvalstu diplomāti uzskatīja, ka pēc Uhaņas zaudējuma Ķīna drīz kapitulēs. Tālākas pretestības gadījumā japāņi var izveidot sev pakļautu valdību, ar ko noslēgt sev izdevīgus līgumus. Pēc tam, kad 1938. gada maijā Japānas aviācija uzbruka dienvidu ostas pilsētai Guandžou, plaši bombardējot civiliedzīvotājus, ASV ieviesa neformālas sankcijas savu lidmašīnu pārdošanai Japānai, vienlaikus turpinot pārdot visas citas karam nepieciešamās izejvielas. === 1939.-1940. gada notikumi === Februārī japāņi ieņem [[Hainaņa]]s salu, kas tai deva pilnīgu kontroli pār Ķīnas dienvidu piekrasti, kā arī sāka apdraudēt piegādes caur [[Franču Indoķīna|Franču Indoķīnu]]. Martā Japāna pasludināja kontroli pār [[Spratlija salas|Spratlija salām]]. Gada sākumā Šanhajā japāņi izvirzīja prasības starptautiskajiem kvartāliem izbeigt ķīniešu partizānu darbību tajos. Japāņi ieviesa stingru kontroles režīmu pie visām ieejām starptautiskajos kvartālos. No 1939. gada aprīļa līdz oktobrim japāņi neveiksmīgi mēģina ieņemt [[Hunaņa]]s provinces galvaspilsētu [[Čanša|Čanšu]], ko aizstāvēja ap 365 000 ķīniešu. Lai novērstu pilsētas krišanu japāņu rokās, jau 1938. gada novembrī nacionālisti to nodedzināja, iznīcinot lielāko daļu pilsētas un 30 000 cilvēkus. Ķīnieši atsita atkārtotus japāņu uzbrukumus līdz pat 1944. gadam, kad pilsēta krita. Birmas ceļu atklāja 1939. gada martā. Sarežģītajā 1940. gada jūlijā Lielbritānija pakļāvās Japānas spiedienam, uz trīs mēnešiem to slēdzot. 1940. gada 23. septembrī, pēc vienošanās ar [[Višī Francija|Višī Franciju]], Japānas karaspēks izsēdās Franču Indoķīnas ziemeļos, slēdzot pēdējo dzelzceļu, kas Ķīnu savienoja ar ārpasauli. 10. oktobrī Lielbritānija izlēma atvērt trīs mēnešus iepriekš slēgto Birmas ceļu. 18. oktobrī Čans Kaiši brīdināja ASV vēstnieku, ka bez ASV finansiālās un militārās palīdzības, Ķīna varētu sabrukt. No 1939. gada līdz 1944. gada sākumam frontes līnija nemainījās. Abas puses veica uzbrukumus un pretuzbrukumus, japāņiem parasti iznīcinot ķīniešu vienības, bet necenšoties sagrābt jaunas teritorijas, kuru kontrolei tiem trūka spēku. Japāņu vāji kontrolētajos lauku rajonos iefiltrējās komunistu partizāni, vairojot komunistu popularitāti zemnieku vidū. Pilnīgu Ķīnas iekarošanu Japāna nekad nebija plānojusi, un tā labprāt karu būtu beigusi, ja izdotos vienoties par tai izdevīgiem miera noteikumiem, kas nostiprinātu Japānas kontroli pār Ķīnas ekonomiku. ==== Sašķeltā valsts ==== Dažādās Ķīnas daļas karu izjuta atšķirīgi. 1931. gadā okupētā Mandžūrija, neskaitot nelielus partizānu uzbrukumus, bija mierīga un ekonomiski augoša province līdz pat 1945. gada augustam. Pret Japānas varu noskaņotie no šejienes bēga drīz pēc okupācijas sākuma. 1937. gadā bez lielas pretestības ieņemtā Pekina un tās apkārtne bija atradusies minimālā nacionālistu pakļautībā un pakļāvās okupācijai. 1937. gada kaujās daļēji nopostītajā Šanhajā turpināja pastāvēt starptautiskie kvartāli. Pēc uzbrukuma ASV, Japāna okupēja daļu eiropiešu kvartālu 1941. gada decembrī. Franču kvartālu kontroli [[Višī Francija]] 1943. gadā nodeva japāņu kontrolētās Ķīnas valdībai. Japāņu kontrole pār Ziemeļķīnas lauku reģioniem daudzviet aprobežojās ar galveno dzelzceļu un pilsētu okupāciju. Ciematus un laukus kontrolēja nacionālistu un komunistu vienības. Šie rajoni cieta regulārajās sadursmēs, kas turpinājās visus kara gadus. Papildus japāņu teroram, 1941.-43. gados šeit plosījās bads, kurā mira līdz 3 miljoniem cilvēku. Nacionālistu varas centrālo rajonu, ko japāņi ieņēma 1937. gada beigās un 1938. gada sākumā, pakļāva ar militāru teroru, pēc kura šeit izveidoja Nankinā bāzētu vasaļu valdību, ko vadīja pret Čanu Kaiši vērstās nacionālistu frakcijas vadītājs [[Vans Dzjinvejs]]. Sabiedrība šeit sašķēlās okupācijas pretiniekos un kolaborantos. [[Iekšējā Mongolija]] kļuva par japāņu vasaļvalsti vietējā mongoļu līdera vadībā. Brīvajā [[Šaņsji]] provinces daļā varu saglabāja autonomais militāristu režīms. Komunistu galveno bāzes reģionu apdraudēja tikai japāņu aviācija, un okupēto provinču laukos komunisti attīstīja savu ietekmi. Valsts rietumu daļu karš skāra minimāli, Tibetai esot gandrīz neatkarīgai kopš 1911. gada, un [[Siņdzjana]]i nonākot spēcīgā PSRS ietekmē. [[Gaņsu]], [[Cjinhai]] un daļa mūsdienu [[Sičuaņa]]s provinces saglabāja lielu autonomiju no Čana Kaiši valdības. Starptautiski atzītās valdības "Brīvās Ķīnas" teritorijas kodolu veidoja Sičuaņas, [[Guidžou]], [[Juņnaņa]]s, un Tibetas austrumu daļa. Šīs bija Ķīnas mazākumtautību apdzīvotas un ekonomiski mazattīstītas nomales, kurās nacionālistu kontrole, kara grūtības un augsta inflācija radīja neapmierinātību ar nacionālistu varu.<ref name="books.google.lv"/> Ķīnas dienvidos Japāna koncentrējās uz piekrastes pilsētu okupāciju, lai nogrieztu piegādes ceļus nacionālistiem. 1938. gadā krita [[Guandžou]], bet 1941. gada decembrī britu [[Honkonga]]. Pirms kara sākuma lielā mērā autonomās dienvidu [[Guanduna]]s un [[Guansji Džuanu autonomais reģions|Guansji]] provinču vīriešus iesauca nacionālistu armijā, bet ekonomika smagi cieta zaudēto ostu un pārtraukto tirdzniecības sakaru dēļ. Dienvidu rajonos japāņi iebruka tikai 1944. gada "Ičigo" ofensīvas laikā. ==== Okupācijas pārvalde ==== [[Attēls:Flag of the Republic of China-Nanjing (Peace, Anti-Communism, National Construction).svg|thumb|Reorganizētās valdības karogs ar uzrakstu Miers, Antikomunisms, Nacionālā izaugsme]] Līdz 1938. gada rudenim Japāna bija iekarojusi Ķīnas apdzīvotākos un ekonomiski attīstītākos rajonus, taču tai nebija plāna kā karu pabeigt, un ko darīt ar okupētajām teritorijām. Atšķirībā no Ķīnas iekšējā haosa gadiem, kad pilsētā vai provincē mainoties varai civilierēdņi un vietējā elite turpināja strādāt savos amatos, nodrošinot stabilitāti, tuvojoties japāņu karaspēkam šī iedzīvotāju grupa izvēlējās bēgt. Daudzi palikušie nevēlējās sadarboties ar okupantiem, japāņiem atstājot vienīgo izvēli — izmantot zema līmeņa, mazas pieredzes un bezprincipu cilvēkus. Daudzi japāņu varas labā strādājošie uzturēja slepenus kontaktus ar nacionālistiem un komunistiem. 1937. gada decembrī Pekinā japāņi izveidoja Ķīnas Pagaidu vadību, un 1938. gada martā Nankinā Ķīnas Reformēto valdību, kuras 1940. gada martā apvienoja [[Vans Dzjinvejs|Vana Dzjinveja]] vadītajā [[Vana Dzjinveja režīms|Reorganizētajā Nacionālajā valdībā]], kas sevi pasludināja par vienīgu leģitīmo Ķīnas valdību. Mongoļu [[Mendzjana]]s (''Mengjiang'') valsti pakļāva tās varai kā autonomu reģionu. Vans Dzjinvejs bija Gomiņdan veterāns, kreisās frakcijas vadītājs, un Čana Kaiši konkurents uz augstākajiem valdības amatiem. 1938. gada decembrī viņš pameta nacionālistu galvaspilsētu un 1939. gada janvārī parādījās Franču Indoķīnas [[Hanoja|Hanojā]], kur sāka sarunas ar japāņiem. Maijā viņš ieradās Šanhajā, kur sasauca 6. Gomiņdan kongresu, kurā aizstāvēja sadarbošanos ar Japānu. [[Vana Dzjinveja režīms|Reorganizētā Nacionālā valdība]] turpināja izmantot Ķīnas valstiskos simbolus. Starp Vana Dzjinveja un Čana Kaiši slepenajiem dienestiem Šanhajā izvērsās asa cīņa. Lai iebiedētu nacionālistu atbalstītājus, Vana Dzjinveja slepenpolicisti spridzināja laikrakstu redakcijas, nogalināja žurnālistus, nolaupīja un nošāva banku darbiniekus. Lai arī paklausīgs japāņiem, Vans Dzjinvejs nepārtraukti uzstāja uz pilnvērtīgas valsts atjaunošanu, kas kontrolētu nodokļu ievākšanu, policiju un savu armiju. <gallery> Chinese civil war map 02.jpg|Nacionālistu valdības tieši kontrolētais rajons (zilā) Major Japanese drives in 1937.jpg|Japānas pilna mēroga uzbrukums (1937) Japanese Occupation - Map.jpg|Okupētās teritorijas (1940) Map of Reformed, Provisional Gov of ROC and Mengjiang (1937-1940) - en.svg|Japānas izveidoto valdību teritorijas (1940) Arial view of first convoy on Burma Road.jpg|Birmas ceļš Stiwell out of Burma.jpg|Stilvela atkāpšanās no Birmas Hells Angels, Flying Tigers 1942.jpg|"Lidojošie tīģeri" Allied lines of communication in Southeast Asia, 1942-43.jpg|Okupētā Birma un gaisa piegāžu maršruts China situation Oct1944.jpg|Militārā situācija 1944. gada oktobrī Situation at the End of World War Two.PNG|Japāņu okupētās teritorijas un komunistu bāzes (1945) </gallery> ==== Rietumvalstu atbalsts ==== {{main|Lidojošie tīģeri}} Drīz pēc Japānas uzbrukuma 1937. gadā, Ķīnā sāka darboties amerikāņu brīvprātīgie piloti, īstenībā, labi apmaksāti algotņi. Viņi nāca no atvaļinātu ASV aviācijas pilotu vidus, un pirmajās gaisa kaujās iesaistījās jau 1937. gada augustā, veiksmīgi atsitot japāņu bumbvedēju uzbrukumus. Pat ar padomju un amerikāņu algotņu palīdzību, 1940. gada sākumā Ķīnai bija 150 kaujasspējīgas lidmašīnas pret 1000 japāņu. 1941. gada janvārī šīs "[[Lidojošie tīģeri|Lidojošo tīģeru]]" vienības vadītājs devās uz ASV, lai palīdzētu Ķīnas centienos iegūt 500 lidmašīnas. ASV izlēma piešķirt 100 P-40 lidmašīnas, un aprīlī atļāva Ķīnai vervēt amerikāņu kaujas pilotus. Viņiem maksāja 750 USD mēnesī, un 500 USD prēmiju par katru notriekto japāņu lidmašīnu. Pirmā pilotu grupa Ķīnā caur Birmu ieradās 1941. gada oktobrī. 1942. gada 4. jūlijā "Lidojošos tīģerus" iekļāva ASV gaisa spēku sastāvā, izraisot uz lielām algām cerējušo pilotu neapmierinātību.<ref>[https://books.google.lv/books?id=rfu-hR8msh4C&pg=PA121&dq=operation+ichigo&hl=en&sa=X&ved=0ahUKEwjS65mS0PjZAhUGJpoKHaZxAMYQ6AEINDAC#v=onepage&q=operation%20ichigo&f=false Dictionary of Contemporary Chinese Military History]</ref> 1940. gada septembrī ASV Ķīnai aizdeva 25 miljonus USD un novembrī 50 miljonus. Kad ASV kongress 1941. gada pavasarī apstiprināja lendlīza programmu, ASV Ķīnai piegādāja dažādu bruņojumu 650 miljonu USD vērtībā, kam drīz sekoja 500 miljonu USD aizdevums. 1941. gada jūlijā prezidents Rūzvelts apstiprināja ASV militārās misijas nosūtīšanu uz Ķīnu, kuras uzdevums būtu kontrolēt militārās piegādes, un nacionālistu armijas apmācību. Novembrī ASV apstiprināja militārās misijas vadītāja ierosinājumu apbruņot un apmācīt 30 ķīniešu divīzijas. 1940. gada beigās britu un Ķīnas virsnieki Singapūrā sāka sarunas par Birmas ceļa aizsardzību iespējamā Japānas uzbrukuma gadījumā Dienvidaustrumāzijā. Briti apsolīja piegādāt nacionālistiem 100 lidmašīnas un pastiprināt [[Jangona|Rangūnas]] pretgaisa aizsardzību. Birmā šajā laikā atradās tikai 2600 britu un 8000 Britu Indijas kareivji, kurus papildināja vairāki tūkstoši vāji bruņotu vietējo tautību kareivju ar svārstīgu lojalitāti. 1940. gada septembrī ASV pārtrauca metāllūžņu un tērauda piegādes Japānai. 1941. gada 25. jūlijā ASV pārtrauca visu tirdzniecību ar Japānu. Lai arī ASV izvirzītās prasības bija pazemojošas, Japānas premjerministrs un imperators bija gatavi tās pieņemt, ja ASV garantētu, ka tā nodrošinās japāņu rūpniecību ar tai vajadzīgajām izejvielām. Kad Rūzvelts atteicās tikties ar Japānas premjerministru, tas demisionēja, paverot ceļu Kara ministra vadītai valdībai, kas izvēlējās sākt karu. 26. novembrī ASV pieprasīja, lai Japāna: * izved karaspēku no Indoķīnas un Ķīnas, * sniedz atbalstu Čana Kaiši valdībai, * izbeidz aliansi ar Vāciju un Itāliju, * paraksta neuzbrukšanas līgumus ar kaimiņvalstīm.<ref name="ReferenceB">[https://books.google.lv/books?id=u4s2gj6Xj38C&printsec=frontcover&dq=china+world+war+II&hl=en&sa=X&ved=0ahUKEwjSyM21p4TaAhVPEVAKHXvBCO4Q6AEIRDAF#v=onepage&q=china%20world%20war%20II&f=false The Eagle-Dragon Alliance: America's Relations with China in World War II]{{Novecojusi saite}}</ref> ASV izlūkošana zināja par Japānas karaflotes mērķiem uzbrukt Indonēzijai, lai sagrābtu naftas ieguves. ASV un britu flotes reģionā bija pietiekami spēcīgas, lai Rietumvalstis varētu cerēt uz ātru uzvaru pār Japānu. Vēl 7. decembrī Rūzvelts Ķīnas vēstniekam teica, ka Japānas uzbrukums Indonēzijā gaidāms tuvāko 48 stundu laikā, un tas nozīmēs ASV iestāšanos karā. Šo optimismu sagrāva Pērlhārboras bombardēšana, un Japānas armijas uzvaru sērija, kas turpinājās līdz 1942. gada beigām. === 1941.- 1942. gada notikumi === Japānas karš pret ASV un Eiropas koloniālajām lielvarām izmainīja Ķīnas stratēģisko stāvokli, un noveda pie alianses ar ASV un Lielbritāniju. Līdz ar Japānas veikto [[Pērlhārboras bombardēšana|Pērlhārboras bombardēšanu]] 7. decembrī, 8. decembra rītā Japānas aviācija nogremdēja Šanhajas tuvumā pietauvotos ASV un Lielbritānijas kuģus, bet karaspēks iesoļoja starptautiskajos kvartālos (izņemot franču kvartālus). Japāņi sāka iedzīvotāju skaita samazināšanu pārpildītajā pilsētā, liekot to pamest vismaz 600 000 cilvēku. Elektrības patēriņa ierobežojumi izbeidza plašo naktsdzīvi.<ref>[https://books.google.lv/books?id=UqnRAM-I5cIC&pg=PT7&dq=Wang+Jingwei+1940&hl=en&sa=X&ved=0ahUKEwiGjt2ohP3ZAhVOYlAKHVrdA5sQ6AEIOjAD#v=onepage&q=Wang%20Jingwei%201940&f=false Wartime Shanghai]</ref> ==== Birmas kampaņa ==== {{pamatraksts|Birmas kampaņa (1942—1943)}} 1942. gada janvārī ap 18 000 japāņu kareivji iebruka Birmas dienvidos. Briti pieņēma Ķīnas piedāvājumu nosūtīt karaspēku uz Birmu. 1942. gada februārī ASV par savu pārstāvi Birmas frontē un Ķīnā iecēla ķīniski runājošo ģenerālleitnantu Stilvelu, kurš no 1942. līdz 1944. gadam pēc Čan Kaiši lūguma bija arī Ķīnas armijas štāba komandieris. Kad Stilvels ieradās frontē, Čanam Kaiši nācās personīgi lidot uz Birmu, lai pārliecinātu ķīniešu komandierus pakļauties Stilvela pavēlēm. Ķīniešu un birmiešu attiecības bija sliktas, jo ķīnieši sen pretendēja uz valsts ziemeļu daļu. Ķīnas kareivji laupīja birmiešu pārtiku, budistu tempļos ierīkoja staļļus un šāva mūkus, apsūdzot tos spiegošanā. Sabrūkot britu un ķīniešu frontes līnijai valsts centrā, daļa ķīniešu bēga uz Ķīnu, bet Stilvels ķīniešu kareivjiem pavēlēja atkāpties uz [[Britu Indija|britu Indiju]].<ref name="ReferenceB"/> 1942. gada maijā japāņi pabeidza Birmas iekarošanu, procesā sakaujot divas ķīniešu armijas, kas Birmas ziemeļos aizstāvēja Birmas ceļu. Ķīnieši Birmā zaudēja vairāk nekā 10 000 kareivjus, kamēr japāņi 1200 kritušos un 3158 ievainotos. Britu lielākā daļa paguva atkāpties uz Indiju. Zaudējumus nopietnākus darīja tas, ka Ķīna šeit zaudēja savu modernāko smago bruņojumu un artilēriju, ka arī, līdz ar Birmas ceļa zaudēšanu, pēdējo cerību uz Rietumu bruņojuma piegādēm. Neveiksmīgā Birmas kampaņa sabojāja Stilvela un Čana Kaiši attiecības. Turpmākos gadus abu pušu starpā notika nebeidzamas sarunas par piegādātās palīdzības apjomiem un karadarbības prioritātēm. Pēc tam, kad Lielbritānijai un ASV nācās pārmest daļu spēku no Birmas frontes uz Ēģipti, kurai tuvojās [[Ervins Rommels|Rommela]] komandētais karaspēks, 1942. gada 29. jūnijā Čans Kaiši Stilvelam izvirzīja trīs prasības, kas nodrošinātu Ķīnas tālāko dalību karā: * Augustā-septembrī Indijā jāierodas trīs ASV divīzijām, kurām, sadarbībā ar ķīniešiem, jāatgūst kontrole pār Birmas ceļu. * Sākot ar augustu, Ķīnas frontē pret japāņiem aktīvi jādarbojas 500 amerikāņu lidmašīnām. * Sākot ar augustu, ar lidmašīnām piegādātās palīdzības apjomam jāsasniedz 5000 tonnas mēnesī. === 1944. gada notikumi === Aprīlī japāņi sāk pirmo lielo uzbrukumu kopš 1941. gada. Operācijas "Ičigo" mērķis ir savienot okupēto Ķīnas centru ar japāņu kontrolēto Franču Indoķīnu un Malaju. Tas viņiem ļautu veikt izejvielu un karaspēka transportu pa dzelzceļu, jo Ķīnas piekrastes ūdeņos aizvien aktīvāk darbojās ASV zemūdenes, gremdējot japāņu izejvielu kuģus. Otrs mērķis bija sagrābt un likvidēt ASV aviācijas lidlaukus. Operācijas pirmajos mēnešos japāņi sagrāba dzelzceļu Ķīnas centrā, un jūnijā sāka operācijas dienvidos, 1945. gada janvārī sasniedzot Franču Indoķīnu. Uzbrukumā piedalījās pusmiljons japāņu karavīru. Ķīnieši zaudēja 130 000 kritušos, 10 aviācijas bāzes, 36 lidlaukus un daļēju vai pilnīgu kontroli pār [[Henaņa]]s, [[Hunaņa]]s, [[Guansji Džuanu autonomais reģions|Guansji]], [[Guanduna]]s, [[Fudzjaņa]]s, [[Guidžou]] provincēm.<ref>[https://books.google.lv/books?id=J_60DgAAQBAJ&pg=PA143&dq=ichigo+1944&hl=en&sa=X&ved=0ahUKEwi6wdPckvPZAhXGHJoKHVcjARcQ6AEILzAB#v=onepage&q=ichigo%201944&f=false Stilwell and Mountbatten in Burma: Allies at War, 1943-1944]</ref> 1944. gada augustā britu un amerikāņu vienības sāka atgūt kontroli pār Birmas ziemeļiem, atkal paverot zemes ceļu uz Ķīnu, un likvidējot japāņu aviācijas draudus gaisa piegādēm. Pēc Stilvela atsaukšanas, par ASV karaspēka komandieri Ķīnā 1944. gada 31. oktobrī kļuva ģenerālleitnants Vedemeijers. Atšķirībā no Stilvela, viņš nekomandēja ķīniešu karaspēku. Viņš centās samazināt ķīniešu virsnieku korupcijas iespējas, vairs nepiešķirot naudu kareivju pārtikas iegādei, bet izveidojot centrālu pārtikas izdalīšanas biroju. Viņš arī kritizēja Ķīnas milzīgo armiju, kas kalpoja par politiskās varas bāzi virsniekiem un reģionu komandieriem. 5 miljoni ķīniešu kareivji veidoja 327 divīzijas. Ņemot vērā Ķīnas ierobežotās iespējas šos kareivjus pabarot, apmācīt un pienācīgi apbruņot, Vedemeijers ieteica armiju samazināt līdz 30-50 divīzijām, kas būtu pietiekami spēcīgas, lai sakautu japāņus. Lai arī Čans Kaiši apsolīja armiju samazināt līdz 84 divīzijām, ģenerāļu pretestības dēļ līdz 1945. gada beigām armiju izdevās samazināt tikai līdz 3,8 miljoniem kareivju.<ref name="ReferenceB"/> === 1945. gada notikumi === [[Jaltas konference]]s laikā PSRS apsolīja pēc Vācijas sakāves iesaistīties karā pret Japānu. 1945. gada sākumā ASV uzskatīja, ka Ķīnā bāzētā japāņu armija joprojām ir ļoti kaujasspējīga, un to neizdosies sakaut bez PSRS iebrukuma Mandžūrijā. Kvantunas armijā šajā laikā bija 19 divīzijas, no kurām tikai 6 bija labā kaujas gatavībā. Japāņiem trūka prettanku ieroču un ložmetēju. Iebrukumam Ķīnā PSRS no ASV 1944. gada oktobrī pieprasīja 1 tonnu dažādu iekārtu, lai uzlabotu Sibīrijas ostas un dzelzceļus, kā arī munīciju 1,5 miljonam kareivju, 5000 lidmašīnas un 3000 tankus. Līdz 1945. gada jūnijam ASV piegādāja 80% no prasītā. Vēlāk amerikāņi uzskatīja, ka PSRS [[Mandžūrijas operācija]] bija nevajadzīga, un izmainīja stratēģisko situāciju valstī par labu komunistiem. 1945. gada 5. aprīlī PSRS informēja Japānu, ka lauž Neitralitātes līgumu.<ref name="ReferenceB"/> [[Potsdamas konference]] pieņēma lēmumu, ka līdz ar Japānas sakāvi, Franču Indoķīnas ziemeļos ieies Ķīnas, un dienvidos britu karaspēks, par kontroles zonas robežu nosakot 16 paralēli. Ķīnas karaspēks šeit palika līdz 1946. gadam, līdz Indoķīnā pietiekamā skaitā atgriezās franču karaspēks. == Kara vērtējums == Lai arī karā no abām pusēm iesaistījās vairāki miljoni kareivju, vislielāko kara dēļ bojā gājušo cilvēku skaitu veido ķīniešu civiliedzīvotāji. Kara dēļ bojā gājušo cilvēku kopskaitu lēš ap 20 miljoniem. Komunistiskajā Ķīnā karu parasti sauc par Pretošanās karu, un ilgus gadus galveno uzsvaru lika uz komunistu armijas un partizānu cīņu pret japāņiem. Pēdējās desmitgadēs pozitīvāk sāk pieminēt arī Čana Kaiši nacionālistu armijas lomu karā. Ķīna lielu uzmanību pievērš Japānas armijas kara noziegumiem un zvērībām pret civiliedzīvotājiem. Japānā karu bieži sauc par Piecpadsmit gadu karu, un vēsturnieki dalās tādos, kas to uztver kā Japānai uzspiestu karu, kara noziegumu noliedzējos un tādos, kas atzīst kara agresīvo būtību un noziegumus. Atšķirībā no Ķīnas un Taivānas, kuru arhīvi politisku iemeslu dēļ joprojām nav pilnībā atvērti, japāņu dokumenti ir pieejami pētniekiem. ASV vēsturnieki parasti koncentrējas uz amerikāņu pilotu un virsnieku dalību karā nacionālistu pusē, kas sākās pēc 1941. gada, vai uz zināmākajām kaujām — Šanhaju un Nankinu. Karā netieši bija iesaistītas trīs Eiropas koloniālās valstis — Lielbritānija, Francija un Nīderlande, kuru impērijas sagrāva Japānas uzbrukums, un šo valstu vēsturnieki koncentrējas uz notikumiem šajās kolonijās.<ref name="books.google.lv">[https://books.google.lv/books?id=zeSeAAAAIAAJ&printsec=frontcover&dq=japan+china+war+1931&hl=en&sa=X&ved=0ahUKEwiauuPBhvDZAhWCQpoKHRjUDaQ4MhDoAQgsMAE#v=onepage&q=japan%20china%20war%201931&f=false China at War: Regions of China, 1937-1945]</ref> == Atsauces == {{Atsauces|2}} == Skatīt arī == * [[Naņdzjinas slaktiņš]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Otrais pasaules karš]] [[Kategorija:Kari ar Ķīnu]] [[Kategorija:Kari ar Japānu]] mvk8zw0zkle6nguxby2f0b2k6a9mdlp 0 329030 4457160 4355034 2026-04-21T17:59:25Z Otovi 95404 4457160 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Milda Bundule | vārds_orģ = Milda Marija Birkenfelde | attēls = Bundule Dzervite Milda.PNG | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Tautas Saeima]]s deputāte | term_sākums = | term_beigas = | vietnieks = | priekštecis = | pēctecis = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dat|1903|11|7}} | dzim_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Valmieras apriņķis|Vecates pagasts}} (tagad {{LAT}}) | dzīves_vieta = | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1978|7|19|1903|11|7}} | mir_vieta = {{vieta|Latvijas PSR|Jelgava|td=Latvija}} | apglabāts = | tautība = | partija = | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Milda Bundule''' (arī '''Milda Bundule-Birkenfelde''', pēc 1952. gada '''Milda Dzērvīte''' (1903—1978)) bija komuniste un [[Tautas Saeima]]s deputāte (1940). == Dzīvesgājums == Milda Marija Birkenfelde dzimusi {{dat|1903|11|7}}<ref name="Milda Dzērvīte - cemety.lv">[https://www.cemety.lv/public/deceaseds/812778?type=deceased Milda Dzērvīte — cemety.lv]</ref> (pēc vecā stila — {{dat||10|25}}) [[Vecates muiža]]s "Jaunzemēs" Kriša Birkenfelda un Līzes dzimušas Krastiņas ģimenē.<ref>Mazsalacas ev. lut. draudzes kristīto saraksts. — 1903.g. — Nr.216</ref> Brālis — [[Jānis Birkenfelds]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Janis-Birkenfelds-00.00.1895|title=Jānis Birkenfelds|website=Timenote}}</ref>. 1920. gadā iestājusies [[komjaunatne|komjaunatnes organizācijā]], bet 1921. gadā — [[Latvijas Komunistiskā partija|komunistu partijā]]. Pēc [[Mazsalacas vidusskola]]s beigšanas aizbēga uz [[PSRS]], kur mācījās [[Rietumtautu Komunistiskā universitāte|Rietumtautu Komunistiskajā universitātē]] [[Maskava|Maskavā]]. Kad atgriezās dzimtenē, darbojās kā Mazsalacas komjaunatnes organizācijas sekretāre, Rīga komjaunatnes organizātore un Latvijas komjaunatnes centrālās komitejas locekle.<ref>[http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:332356|article:DIVL32|query:Milda%20Dz%C4%93rv%C4%ABte%20 Padomju Dzimtene (Saldus). — 1958.g. 4. marts]</ref> 1929. gadā arestēta, atbrīvota 1939. gada 15. maijā. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] iecelta par Latvijas Komunistiskās partijas [[Jēkabpils apriņķis|Jēkabpils apriņķa]] komitejas 1. sekretāri. [[Tautas Saeima]]s deputāte no Vidzemes apgabala (1940).<ref>[https://docviewer.yandex.ru/view/0/?page=70&*=iXd3H83btw7qOOZ8ZA0BVHHRMLR7InVybCI6InlhLWRpc2stcHVibGljOi8vNE11eEVVNmUra3RYTEgvT3NPQ2R1T1RYdG9Oem9tbGtzZlZ2akQxMnlGaz0iLCJ0aXRsZSI6Ik1hbmEgYXRiaWxkZShLLlNpbGpha292cykuZmIyIiwibm9pZnJhbWUiOmZhbHNlLCJ1aWQiOiIwIiwidHMiOjE2NDM4MjYxNjMyMjksInl1IjoiMjYyNjkzNjAxMTY0MzgxOTk4MSJ9 Kārlis Siljakovs. Mana atbilde. Kāda laikmeta memuāri.] Apgāds Gauja, 1982. — 199 lpp.</ref> Otrā pasaules kara laikā evakuācijā PSRS darbojas par redaktori un diktori latviešu radiopārraidēs, bet 1942. gadā dodas uz Latviju Komunistiskās partijas CK operatīvās grupas sastāvā. Pēc Otrā pasaules kara bija LKP Jēkabpils apriņķa komitejas sekretāre, no 1955. gada LKP [[Auces rajons|Auces rajona]] 1. sekretāre, pēc tam partijas darbā [[Jelgavas rajons|Jelgavas rajonā]]. [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas]] [[Jelgava|Jelgavā]] PSKP vēstures katedras pasniedzēja. Apbalvota ar PSRS [[Ļeņina ordenis|Ļeņina ordeni]], Lielā Tēvijas kara I pakāpes ordeni, [[Sarkanā Karoga ordenis|Sarkanā Karoga ordeni]] un medaļām. Mirusi 1978. gada 19. jūlijā [[Jelgava|Jelgavā]].<ref>[http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:467108|article:DIVL95|query:Mildu%20Dz%C4%93rviti%20Milda%20Dz%C4%93rvite%20 Darba Uzvara (Jelgava). — 1978.g. 21. jūlijs]</ref> Apglabāta [[Rīgas Meža kapi|Rīgas 1. Meža kapos]].<ref name="Milda Dzērvīte - cemety.lv"/> == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{Tautas Saeima}} {{DEFAULTSORT:Bundule, Milda}} [[Kategorija:1903. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Valmieras novadā dzimušie]] [[Kategorija:LKP biedri]] [[Kategorija:Tautas Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:1978. gadā mirušie]] sd4kop43qvl2o06fklwgdvhuekz4fmg 0 333235 4457117 3806949 2026-04-21T14:09:03Z Ivario 51458 Pāradresācija nomainīta no [[Latvijas futbola Nākotnes līga]] uz [[LVBET līga]] 4457117 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[LVBET līga]] 5k2rph9u3l4fh1sfv8wa4biv76tfgsb 0 339157 4457268 4448852 2026-04-22T00:19:02Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457268 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Abraham Ortelius-Islandia-ca 1590.jpg|thumb|300px|Islandes karte 16. gadsimtā.]] '''Islandes vēsture''' ir [[Eiropas vēsture]]s daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu [[Islande]]s teritorijā. == Kolonizēšana un valsts izveidošana (874—1262) == [[Attēls:Law speaker.jpg|thumb|200px|upright|right|Altinga sapulce Tingvelirā (''Þingvellir''), 19. gadsimta attēls]] Tiek uzskatīts, ka pirmie cilvēki, kas ieradās Islandē, bija [[Īrija|īru]] mūki [[8. gadsimts|8. gadsimtā]]. Arheoloģiskie izrakumi liecina par labu šai teorijai. Domājams, ka mūki devās prom, kad uz salas sāka apmesties norvēģi, kas uzsāka sistemātisku salas kolonizēšanu laika posmā no aptuveni 870. līdz 930. gadam m. ē. Pirmais zināmais norvēģu ieceļotājs bija Ingolfurs Arnarsons, kurš uzcēla savas mājas Reikjavikā 874. gadā. Ingolfuram sekoja daudzi citi emigranti, pārsvarā norvēģi un viņu īru vergi. Līdz 930. gadam praktiski visa lauksaimniecībā izmantojamā zeme bija sadalīta un iedzīvotāji izveidoja Altingu — kopsapulci jeb asambleju ar likumdevēju un tiesu sistēmas funkcijām, kas bija Islandes valsts politiskais centrs. Islandes altings tiek uzskatīts par visvecāko [[parlaments|parlamentu]] pasaulē. Ap 1000. gadu tika pārņemta kristietība. Valsts pastāvēja līdz 1262. gadam, kad, pieaugot atsevišķu Islandes vadoņu spēkam, sākotnējā kolonizētāju politiskā sistēma izrādījās darboties nespējīga. == Viduslaiki un agrie jaunie laiki == Iekšējo nemieru un nesaskaņu dēļ tika parakstīts līgums, saskaņā ar kuru Islande nonāca Norvēģijas pakļautībā. 14. gadsimtā, kad Norvēģijas karaļnams apvienojās ar [[Dānija]]s karaļnamu [[Kalmāras ūnija|Kalmāras ūnijā]], Islande kļuva par daļu no Dānijas-Norvēģijas karaļvalsts. Turpmāko gadsimtu laikā Islande bija viena no nabadzīgākajām valstīm Eiropā. Neauglīgā augsne, vulkānu izvirdumi un skarbais klimats radīja smagus dzīves apstākļus cilvēkiem, kuru iztika bija galvenokārt bija atkarīga no lauksaimniecības. [[Melnā nāve|Mēris]] skāra Islandi 1402.—1404. gadā un atkal 1494.—1495. gadā, katru reizi atņemot dzīvību apmēram pusei iedzīvotāju.<ref>J. R. Maddicott. [https://archive.today/20120628222458/findarticles.com/p/articles/mi_m2279/is_n156/ai_20059971/pg_14/ "6th-10th century AD"] Past & Present, August 1997</ref> Ap 16. gadsimta vidu Dānijas karalis [[Kristiāns III]] sāka ieviest [[Luterisms|luterismu]] visās pakļautajās teritorijās. Pēdējam Islandes [[Katolicisms|katoļu]] bīskapam galva tika nocirsta 1550. gadā un līdz ar to valsts pilnībā pārgāja uz luterismu. Līdz pat šodienai luterisms ir saglabājies kā dominējošā reliģija valstī. 17. un 18. gadsimtā Dānija ieviesa Islandē striktus tirdzniecības ierobežojumus, kas būtiski kavēja Islandes ekonomikas attīstību. Piekrastes iedzīvotāji cieta arī no pirātu uzbrukumiem. [[Bakas|Baku]] epidēmija 18. gadsimtā nogalināja ap trešdaļu iedzīvotāju.<ref>[http://iceland.vefur.is/iceland_history/history.htm "Iceland History"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130929074613/http://iceland.vefur.is/iceland_history/history.htm |date={{dat|2013|09|29||bez}} }}, Iceland on the Web</ref> 1783. gadā notika Laki vulkāna izvirdums, kam bija postošas sekas, jo pēc izvirduma izmira apmēram puse mājdzīvnieku, kas izraisīja [[bads|badu]] iedzīvotāju vidū, samazinot iedzīvotāju skaitu par ceturtdaļu. == Neatkarības kustība un pasaules kari (1814—1945) == 1814. gadā ar Ķīles miera līgumu Dānija un Norvēģija kļuva par atsevišķām karalistēm, taču Islande palika Dānijas pakļautībā. 19. gadsimta laikā salas klimats aizvien pasliktinājās, tāpēc iedzīvotāji masveidā izceļoja uz [[Jaunā pasaule|Jauno pasauli]], lielākoties uz [[Manitoba|Manitobu]] [[Kanāda|Kanādā]]. Ap 15 000 no 70 000 iedzīvotāju pameta Islandi.<ref>Helga Kristin Einarsdottir and Meera Bhatia [http://www.nytimes.com/2008/12/05/business/worldbusiness/05iht-iceland.4.18445521.html?_r=1 "For Iceland, an exodus of workers"] International Herald Tribune, 05.12.2008</ref> Taču 19. gadsimtā, iespaidojoties no romantisma un nacionālisma idejām kontinentālajā Eiropā, sāka mosties arī islandiešu nacionālā pašapziņa. Par neatkarības kustības vadītāju kļuva Jons Sigurdsons. 1874. gadā Dānija atļāva Islandei pieņemt savu konstitūciju un uzņemties pašpārvaldi, kuras tiesības tika paplašinātas 1904. gadā. Islande daļēju neatkarību ieguva 1918. gadā, kad tika parakstīta vienošanās ar Dāniju, kurā Islande tika atzīta par neatkarīgu valsti Dānijas karaļnama sastāvā. Dānija turpināja uzraudzīt Islandes ārpolitiku un ārlietas. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Islande tāpat kā Dānija saglabāja neitralitāti. Taču, kad 1940. gadā Dāniju okupēja [[Vācija]], Islandes parlaments pasludināja, ka Islandes valdība pārņem Dānijas karaļa funkcijas attiecībā uz Islandes ārlietām. Mēnesi vēlāk, 1940. gada maijā, britu karaspēks [[Iebrukums Islandē (1940)|okupēja Islandi]], pārkāpjot tās neitralitāti. 1941]]. gadā atbildība par Islandi pārgāja [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] rokās. [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] spēki palika Islandē līdz kara beigām. 1943. gada 31. decembrī beidzās termiņš Islandes ūnijas līgumam ar Dāniju, kas 1918. gadā tika noslēgts uz nākamajiem 25 gadiem. 1944. gada maijā notika referendums kurā islandieši balsoja par vienošanās ar Dāniju izbeigšanu un republikas izveidošanu. Formāli Islande kļuva par neatkarīgu republiku 1944. gada 17. jūnijā un [[Sveidns Bjernsons]] kļuva par pirmo Islandes prezidentu. == Jaunāko laiku vēsture (pēc 1946. gada) == [[Attēls:Scylla-Odinn.jpg|thumb|200px|Britu un islandiešu kuģi satriecas [[Atlantijas okeāns|Atlantijā okeānā]] [[Mencu karš|Mencu kara]] laikā]] 1946. gadā Sabiedroto okupācijas spēki atstāja Islandi, kas formāli kļuva par [[NATO]] locekli 1949. gada 30. martā. 1951. gada 5. martā tika parakstīts aizsardzības līgums ar ASV. Amerikāņu militārie spēki atgriezās Islandē un palika tur visu [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laiku, atstājot Islandi tikai 2006. gada rudenī. Islande ir vienīgā NATO valsts, kurai nav sava valsts karaspēka. Pēc Otrā pasaules kara Islandē sākās [[Ekonomikas izaugsme|ekonomiskās izaugsmes]] periods, ko veicināja zvejniecības industrializācija un [[Māršala plāns|Māršala plāna]] palīdzība. 1970. gados zīmīgi bija [[Mencu kari]] — vairāki konflikti ar Lielbritāniju par Islandes zvejas robežu paplašināšanu. Islandes ekonomika tika būtiski diversificēta un liberalizēta, kad Islande 1994. gadā pievienojās [[Eiropas Ekonomikas zona]]i. Laikā no 2003. līdz 2007. gadam Islande no valsts, kas bija slavena ar zvejniecību, pārtapa par globālu finanšu centru, taču tāpēc tā arī sevišķi smagi cieta 2008. gada globālajā finanšu krīzē.<ref>Michael Lewis. [http://www.vanityfair.com/politics/features/2009/04/iceland200904?printable=true&currentPage=all "Wall Street on the Tundra"] Vanity Fair, April 2009</ref> 2008. gadā [[2007.—2010. gada globālā finanšu krīze|globālās finanšu krīzes]] iespaidā Islandē sabruka banku sistēma, kas izraisīja smagas ekonomiskas sekas un recesiju. Krīzes dēļ sākās politiski nemieri, kuru dēļ notika pirmslaika parlamentārās vēlēšanas, pēc kurām [[Jouhanna Sīgurdardoudira]] kļuva par valsts premjerministri. Viņa ir mūsdienu pirmā atklāti [[homoseksualitāte|homoseksuālā]] valdības vadītāja pasaulē.<ref>Jonas Moody. [http://www.time.com/time/world/article/0,8599,1875032,00.html "Iceland Picks the World's First Openly Gay PM"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100519113022/http://www.time.com/time/world/article/0,8599,1875032,00.html |date={{dat|2010|05|19||bez}} }} Time.com, 30.01.2009</ref> == Iestāšanās sarunas ar ES == 2010. gadā Islande kļuva par [[Eiropas Savienība]]s kandidātvalsti, pievienošanās sarunas tā uzsāka 2011. gada jūnijā,<ref>[http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/EN/genaff/134234.pdf COUNCIL CONCLUSIONS ON ENLARGEMENT AND STABILISATION AND ASSOCIATION PROCESS] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130919023815/http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/EN/genaff/134234.pdf |date={{dat|2013|09|19||bez}} }} Briselē, 2012. gada 11. decembrī</ref> bija plānots rīkot referendumu par iestāšanos 2014. gadā, tomēr pēc 2013. gada parlamenta velēšanām jaunā Islandes valdība 2013. gada jūnijā pieņēma lēmumu par iestāšanās sarunu apturēšanu.<ref>[http://euobserver.com/political/120501 Iceland's EU bid is over, commission told] atjaunots 2013. gada 1. jūlijā</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Eiropas vēsture}} [[Kategorija:Islandes vēsture| ]] 9wbuy4od3p5o1pfz5aynb71fv92qd9k 2 350844 4457119 4456392 2026-04-21T14:11:47Z Tttoooxxx 65596 4457119 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Radar screen.JPG|thumb|right|300px|Radara distances un peilējumi var būt ļoti noderīgi navigācijā]] '''Radara navigācija''' ir jūras un aviācijas [[Radars|radaru]] sistēmu izmantošana kuģu un lidaparātu [[Navigācija|navigācijā]]. Ja transportlīdzeklis atrodas radara redzamības robežās no zemes vai īpašām [[Radara atstarotājs|radara navigācijas zīmēm]], stūrmanis var izmērīt attālumus un leņķiskos peilējumus līdz uz kartes uznestiem objektiem un izmantot iegūtos datus, lai uz kartes konstruētu pozīciju lokus un līnijas. Kuģa atrašanās vietas noteikšanu == Konstrukcija == Kuģu dzenskrūves var iedalīt fiksētā soļa (''fixed pitch'' (FPP)) un mainīgā soļa (''controllable pitch'' (CPP)) dzenskrūvēs. Dzenskrūves atšķiras ne tikai ar lāpstu skaitu, bet arī ar materiālu no kāda tās izgatavotas. Daudzas ir izgatavotas no tādiem [[bronza]]s sakausējumiem kā mangāna bronza vai vara - niķeļa - alumīnija bronza. Pēdējo lieto īpaši bieži. Izmanto arī citus vara sakausējumus, jo tiem piemīt augsta izturība un plastiskums. Kopš 1950. gadiem izmanto augstākas izturības niķeļa - alumīnija bronzu. Pēdējā laikā dzenskrūves izgatavo no nerūsējošā tērauda, īpaši tad, ja kuģiem paredzēts strādāt arktiskos apstākļos. Dzenskrūvēm ir vairākas lāpstas un modernajām dzenskrūvēm var būt līdz pat septiņām lāpstām. Lāpstu skaita izvēle ir saistīta ar [[Vibrācija|vibrāciju]] ietekmi. Lielāks lāpstu skaits šķietami samazina vibrācijas ierosinošos spēkus dzenskrūves rajonā. Lāpstu minimālo biezumu nosaka klasifikācijas sabiedrību noteikumi. Ir noticis daudz pētījumu, lai no mūsdienu piedziņas sistēmām, izmantojot optimālas formas lāpstas, iegūtu maksimāli iespējamo jaudu. Ražotāji orientējas uz dzenskrūves izturību un uzticamību, bet kuģu kapteiņi un īpašnieki uz efektivitāti un atsevišķu eksemplāru ekspluatācijas aspektiem. Tāpat par priekšrocību tiek uzskatīts tas, ka izgatavošanas materiālu var [[Metināšana|metināt]]. Tad, bojājuma gadījumā, dzenskrūvi ir iespējams saremontēt. Dzenskrūve ir cieši saistīta ar kuģa galveno piedziņas sistēmu un vairums izgatavotāju piegādā dzenskrūvi kopā ar dzenvārpstu, gultņiem un blīvslēgiem, bieži sadarbībā ar dzinēju ražotājiem. Kā daļa no integrētās piedziņas sistēmas (''integrated propulsion package'' (IPP)) tās var tikt uzstādītas kopā ar skrūves kolonnām (''azipod thruster'') vai ūdensmetējiem atkarībā no [[Kuģis|kuģa]] izmēriem un tipa. Dzenskrūves tiek projektētas, lai nodrošinātu maksimālu dzinēja izmantošanas efektivitāti pie paša ekonomiskākā degvielas patēriņa. Tomēr arī pati dzenskrūve rada pretestību un kā blakusefektu šķērsvirziena vilci. Uz lāpstu ieejošās šķautnes veidojas lielāka vai mazāka [[kavitācija]]. Tā pastāvīgi samazina dzenskrūvju efektivitāti un izraisa tādus blakusefektus kā palielinātu vibrāciju un troksni. Dzenskrūves rotācija kombinācijā ar kavitāciju rada virpuli lāpstu galu tuvumā. Šis virpulis ietekmē slīdes vērtību un attiecīgi arī kuģa ātrumu. Kavitācija var radīt arī iedobumu [[Korozija|koroziju]], kura samazina dzenskrūves veiktspēju. [[Attēls:Voith schneider animation.gif|thumb|300px|Lāpstiņu dzineklis]] Diska laukums tiek definēts kā [[Riņķis|riņķa]], kurš iet caur lāpstu galiem, laukums un to atrod ar formulu: <math>\frac{\pi D ^{2}}{4}</math>, kur ''D'' - dzenskrūves [[diametrs]]. Vispār, jo lielāks dzenskrūves diametrs, jo lielāka tā efektivitāte. Tādēļ, projektējot korpusa formu, cenšas paredzēt praktiski lielāko dzenskrūvi, kura tajā pašā laikā nodrošina pieņemamu attālumu no [[Kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]. Parasti attālums ir starp 15 un 30 cm neatkarīgi no tā vai kuģim ir pakaļvadņa pēda vai nav. Pienācīgam attālumam jābūt arī starp dzenskrūvi un pārējām kuģa korpusa daļām, jo šādam attālumam ir tendence samazināt kuģa pakaļgala vibrāciju. Ja izmanto divas dzenskrūves ar dzenvārpstas balsteņiem, attālumi no lāpstu galiem līdz korpusam var atšķirties, bet parasti tie ir robežās no 0,2D līdz 0,4D. Mūsdienās izmanto daudzas un dažādas dzenskrūves sistēmas. Vēl joprojām labā soļa fiksētu lāpstu dzenskrūve ir izplatīta, bet mainīgā soļa dzenskrūvju, pretēji rotējošu dzenskrūvju, daudzlāpstu dzenskrūvju sistēmu, dzenskrūvju komplektu, poda tipa piedziņas iekārtu, vadaptveru un skrūves kolonnu attīstība ir panākusi to, ka šīs dzenskrūves ieņem stabilu tirgus daļu tirdzniecības un [[Karakuģis|kara]] kuģu būvē. Izmanto arī aktīvās stūres ar pievienotu dzenskrūvi. Lāpstiņu dzineklis (''Voith Schneider Propeller'' (VSP)) ir attīstījies kopā ar lāpstiņu stūri (''Voith Cycloidal Rudder'') strādājot ar cikloidālo piedziņu. Dzenskrūves slīpums ir attālums pie lāpstas gala starp ģenerējošo līniju un perpendikulu pret dzenskrūves asi, kas krustojas ar ģenerējošo līniju pie dzenskrūves ass. Ģenerējošā līnija ir līnija, kas raksturo lāpstas virsmas formu un novietojumu telpā, tai kustoties vai rotējot šajā telpā. Dzenskrūves slīpuma leņķis ir leņķis, kurš izmērīts starp [[Plakne|plakni]], kura perpendikulāra dzenvārpstas rotācijas asij, un ģenerējošās līnijas tangenti noteiktā attālumā pa dzenskrūves rādiusu.<ref>House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 59, 60. lpp. {{ISBN|9780851748146}}</ref> == Tipi == === Fiksētā soļa dzenskrūve === Fiksētā soļa dzenskrūve, kuģim pārvietojoties caur ūdeni, ir pakļauta pretestībai un slīdei. Parasti, būdama izgatavota no atšķirīga materiāla nekā kuģa korpusa tērauds, tā ir pakļauta parastajai un iedobumu korozijai, kas, vairumā gadījumu, liek uzstādīt upurējamos [[Anods|anodus]] dzenskrūves un stūres kompleksa tuvumā. Arī šie anodi var radīt papildus pretestību kustībai. Ja tiek bojāta viena no dzenskrūves lāpstām, var būt nepieciešams nomainīt visu dzenskrūvi (ja vien dzenskrūves izgatavošanas [[materiāls]] nav metināms). Dzenskrūves nomaiņa ir dārga un parasti ir nepieciešama kuģa ievietošana sausajā dokā.<ref>House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 60. lpp. {{ISBN|9780851748146}}</ref> === Vadaptvere === [[Attēls:Union_Sapphire_close_up_of_the_propellor_11-Jan-2005.jpg|thumb|Pagriežama skrūves kolonna sausajā dokā. Šāda dzenskrūve var nodrošināt ne tikai kustību uz priekšu un atpakaļ, bet arī tikt izmantota kā daudzpusīga piestūrēšanas ierīce, jo to var grozīt ap vertikālo asi 360° leņķī]] Dzenskrūves ar vadaptverēm pie lieliem [[Ātrums|ātrumiem]] strādā ar samazinātu slīdi, bet pie maziem ātrumiem, paaugstinātas slodzes apstākļos, var strādāt ar palielinātu slīdi. Tāpat vadaptveres iekšpusē un lāpstu galos, kavitācijas un tās radītā virpuļa dēļ, veidojas erozija. Vadaptvere pati par sevi aizsargā dzenskrūvi no peldošiem atkritumiem, kuri varētu skart dzenskrūves lāpstas. Šādas dzenskrūves plaši izmanto [[Kuģa priekšgals|priekšgala]] piestūrēšanas ierīcēs, pakaļgala piestūrēšanas ierīcēs, kuras ievietotas skegā,<ref>Skegs ir šaura, vertikāla kuģa korpusa daļa tā pakaļgalā. Tas ir vairāk izteikts divu skrūvju kuģiem un domāts, lai uzlabotu turēšanos kursā palielinot vertikālo sānu laukumu. Parasti tas ir pirmais rajons, kurš saskarās ar ķīļblokiem, kuģi paceļot sausajā dokā. Divu skrūvju kuģi var tikt būvēti arī ar diviem skegiem.</ref> un skrūves kolonnās. Laika gaitā vadaptveres tiek pakļautas bojājumiem un korozijai.<ref>House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 61. lpp. {{ISBN|9780851748146}}</ref> === Mainīgā soļa dzenskrūve === [[Attēls:Controllable pitch propeller schematic.svg|thumb|Mainīgā soļa dzenskrūve]] Mainīgā soļa dzenskrūvju uzstādīšana ir dārgāka nekā fiksētā soļa dzenskrūvju uzstādīšana, īpaši, ja to dara pēc kuģa uzbūvēšanas. Tām ir nepieciešama biežāka un apjomīgāka apkope, tomēr mainīgā soļa dzenskrūvēm piemīt izteiktas priekšrocības salīdzinot ar fiksētā soļa dzenskrūvēm. Ja lāpsta tiek bojāta, to var salīdzinoši ātri noņemt un nomainīt ar rezerves lāpstu (parasti esošu uz kuģa). Nav nepieciešams nomainīt visu dzenskrūvi. Mainīgā soļa dzenskrūve samazina kopējās izmaksas, jo ar pastāvīgu ātrumu rotējošu dzenvārpstu var izmantot dzenvārpstas [[Maiņstrāvas ģenerators|ģeneratoru]] piedziņai, tādējādi padarot liekus palīgdzinēju darbinātos ģeneratorus. Atsevišķiem palīgdzinējiem nepieciešama dārgāka, augstākas kvalitātes degviela, kāda nepieciešama kuģiem, kuri apgādāti ar fiksētā soļa dzenskrūvi. Mainīgā soļa dzenskrūvju priekšrocība salīdzinot ar fiksētā soļa dzenskrūvēm, raugoties no kuģu vadītāju redzespunkta, ir momentāla manevrēšanas iespēja no tiltiņa bez vajadzības ziņot [[mašīntelpa]]i, lai iegūtu iespēju manevrēt ar gaitu. Tomēr mainīgā soļa dzenskrūves tāpat rada pretestību, īpaši pie nulles soļa vērtības un tās tāpat ir pakļautas līdzīgai korozijai kā fiksētā soļa dzenskrūves, to pašu iemeslu dēļ. Parasti tām piemīt samazināta slīde. Lai arī pastāv daudzi mainīgā soļa dzenskrūvju ražotāji, vairums no tiem pieturas pie vienas, pamata konstrukcijas, kur viena vārpsta ir ievietota otrā. Pie ārējās, galvenās, rotējošās vārpstas pievienotas lāpstas. Bet iekšējā vārpsta, kuru var pārvietot virzienā uz priekšu un atpakaļ pa kopējo dzenvārpstas rotācijas [[Orientēta taisne|asi]], maina soļa vērtību izmainot lāpstu leņķi. Iekšējā vārpsta tiek pārvietota virzienā uz priekšu un atpakaļ ar [[hidraulika]]s palīdzību, bet tās aizmugurējais gals ir pievienots zirneklim. Atsevišķo lāpstu saites vienā galā ir pievienotas zirneklim, bet otrā galā pie katras lāpstas apaļās pamatnes malas. Tiklīdz iekšējā vārpsta tiek pārvietota uz priekšu vai atpakaļ, lāpstas tiek pagrieztas par noteiktu soļa leņķi. Uz iekšējās vārpstas priekšgalu iedarbojas līdzīgi kā uz [[Virzulis|virzuli]], izraisot vārpstas taisnvirziena kustību. Attālums, par kādu iekšējā vārpsta tiek pārbīdīta, ir tieši saistīts ar iegūstamo soļa vērtību (jeb kuģa vadītājam nepieciešamo ātrumu). Tipiskai tiltiņa vadības konsolei divām mainīgā soļa dzenskrūvēm, būs divi vadības rokturi. Kad rokturi tiek pabīdīti uz priekšu, arī virzulis tiek pabīdīts un lāpstas pagriežas, lai izveidotos pozitīvs solis. Kad vadības rokturi tiek pavilkti atpakaļ, spiediens uz virzuli tiek uzlikts pretējā virzienā izveidojot negatīvu soli. Kuģis sāks iet atpakaļgaitā. Kad vadības rokturi ir neitrālā stāvoklī uz nulles soļa vērtības, vārpsta turpina rotēt, bet lāpstām solis nav ne uz priekšu, ne aizmuguri. Tādējādi kuģis paliek uz vietas bez vajadzības apturēt un atkal palaist dzinējus. Sistēmu darbā jāizmanto uzmanīgi, jo tā var radīt lienošu efektu, stāvokli, kurā kuģa vadītājs domā, ka solis ir nulle, bet īstenībā ir palikusi nepamanīta un atstāta neliela soļa vērtība. Īpaši bīstami tas ir kuģim atrodoties pie piestātnes [[Tauvošanās|pietauvotam]] ar automātiskajām pietauvošanās vinčām, jo tad kuģis netīšām pats sevi var pārvilkt uz priekšu vai aizmuguri. Lai novērstu šādus gadījumus, vadības rokturi bieži apgādāti ar fiksējošo uzmavu soļa vērtības nulles punktā, kas garantē, ka lāpstas tiešām atrodas nulles soļa pozīcijā. Mainīgā soļa dzenskrūves priekšrocības jau tika minētas: pie nemainīga dzenvārpstas rotācijas ātruma ir iespējams izmantot dzenvārpstas ģeneratorus ietaupot uz palīgdzinēju degvielas rēķina, daudz efektīvāka nepastarpinātā manevrēšanas iespēja ar gaitu un bojātās lāpstas var viegli nomainīt. Kā papildus priekšrocību var minēt to, ka kuģi var apturēt neapstādinot dzinēju. Lai palaistu dzinēju, nepieciešams mazāks gaisa daudzums. Tas nozīmē, ka nepieciešams mazāks saspiesta gaisa apjoms, samazinot svaru un aizņemto vietu, kuru var izmantot lietderīgās [[krava]]s pārvadāšanai. Kopumā mainīgā soļa dzenskrūvēm ir ievērojamas priekšrocības salīdzinot ar fiksētā soļa dzenskrūvēm, ļaujot dažiem kuģiem iztikt bez dārgu [[Velkonis|velkoņu]] izmantošanas ienākot un izejot no ostas. Galvenais trūkums ir sākotnējās šādas sistēmas uzstādīšanas izmaksas un tās apkopes nepieciešamība. Mainīgā soļa dzenskrūvē, visas lāpstas ir atsevišķas un neatkarīgi nostiprinātas pie dzenskrūves rumbas, kura, savukārt, nostiprināta uz dzenvārpstas. Šīs lāpstas ir pieskrūvētas pie rumbas pieguļošajām virsmām (pieguļošo virsmu skaits vienāds ar lāpstu skaitu). Kad katra lāpsta ir pieskrūvēta savā vietā, [[Skrūve#Nostiprināšanas|bultskrūvju]] galvas savās vietās tiek nostiprinātas uzmetinot metāla stīpu. Tādējādi tiek novērsta to patvaļīga atskrūvēšanās. Viena no daudzām mainīgā soļa dzenskrūvju priekšrocībām ir tāda, ka lāpstas bojājuma gadījumā, to var viegli noņemt ar kuģa mehāniķu spēkiem un aizvietot ar rezerves lāpstu (kāda parasti atrodas uz kuģa).<ref>House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 61. - 63. lpp. {{ISBN|9780851748146}}</ref> === Pretēji rotējošas dzenskrūves === Tās ir divas tandēmā izvietotas dzenskrūves uz koaksiālām dzenvārpstām, kuras rotē pretējos virzienos. Šāds dzenskrūvju izvietojums nodrošina augstāku to izmantošanas efektivitāti.<ref>House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 66. lpp. {{ISBN|9780851748146}}</ref> == Dzenskrūves soļa iespaids == [[Attēls:Radeffekt Sog.png|thumb|Dzenskrūves soļa iespaids. Labā soļa dzenskrūve strādājot atpakaļgaitā vai kreisā soļa dzenskrūve strādājot uz priekšu.]] Kuģus var apgādāt ar labā soļa vai kreisā soļa dzenskrūvēm, bet parasti kuģus apgādā ar fiksēta labā soļa dzenskrūvēm. Soli nosaka skatoties uz dzenskrūvi no kuģa aizmugures. Ja, kuģim ejot uz priekšu, dzenskrūve rotē [[Pulksteņa rādītāja kustības virziens|pulksteņa rādītāja kustības virzienā]], saka, ka kuģis apgādāts ar labā soļa dzenskrūvi. Un otrādi, ja kuģim ejot uz priekšu, dzenskrūve rotē pretēji pulksteņa rādītāja kustības virzienam, saka, ka kuģis apgādāts ar kreisā soļa dzenskrūvi. Ar vienu dzenskrūvi apgādāti kuģi, tās rotācijas rezultātā, novirzās no kursa. Šī efekta iespaids uz kuģa kursu pastiprinās samazinoties kuģa ātrumam un īpaši spēcīgs tas ir kuģim pārvietojoties atpakaļgaitā. Dzenskrūves soļa iespaids var tikt skaidrots dažādi. Dažkārt to sauc par dzenrata iespaidu un [[kuģa pakaļgals|kuģa pakaļgala]] novirzes virziens sakrīt ar tāda kuģa kustības virzienu, kurš apgādāts ar dzenratu novietotu apskatāmās dzenskrūves plaknē un griežas tajā pašā virzienā. Cits skaidrojums saistīts ar to, ka, dzenskrūvei rotējot, tā iesūc ūdeni no viena borta puses, pazeminot ūdens līmeni tajā, un izmet ūdeni pret [[Korpuss (kuģa)|korpusa]] zemūdens daļu otra borta pusē. Korpusa zemūdens daļa novirza dzenskrūves izmesto ūdeni uz augšpusi, paaugstinot ūdens līmeni otrā borta pusē. Tā kā rodas starpība ūdens līmeņos abās borta pusēs kuģa pakaļgalā, tas pārvietojas virzienā no paaugstinātā ūdens līmeņa puses uz pazeminātā ūdens līmeņa pusi. Labā soļa dzenskrūve strādājot atpakaļgaitā griežas pretēji pulksteņa rādītāja kustības virzienam skatoties no kuģa pakaļgala. Kuģa pakaļgals pārvietojas uz kreisā [[Borts|borta]] pusi un attiecīgi kuģa priekšgals uz labā borta pusi. == Dzenskrūves nostiprināšana == === Ar ierievi === Dzenskrūves parasti nostiprina uz konusa veida dzenvārpstas gala. Gan uz dzenskrūves, gan dzenvārpstas izveidotas ierievja rievas, kurās ievieto ierievi, lai nepieļautu, ka dzenskrūve slīd apkārt dzenvārpstai. Pēc tam dzenskrūvi pievelk pie dzenvārpstas gala ar [[Uzgrieznis|uzgriezni]]. Ar bloķējošo plāksni novērš uzgriežņa atskrūvēšanos. Ja dzenskrūve ir labā soļa, tad uzgrieznim ir kreisā vītne, lai novērstu tā tendenci atskrūvēties dzenvārpstai rotējot. Kreisā soļa dzenskrūvju uzgrieznim ir labā vītne.<ref>House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 64. lpp. {{ISBN|9780851748146}}</ref> === Bez ierievja === Alternatīva nostiprināšanas metode ir izmantojot ''Pilgrim'' uzgriezni. Šādā gadījumā dzenvārpstai aiz konusa veida posma, uz kura nostiprina dzenskrūvi, ir vītne. Uz vītnes uzskrūvē ''Pilgrim'' uzgriezni, kura, pret dzenskrūvi pavērstajā virsmā, ir grope. Gropē ievietots dobs [[Nitrili|nitrila]] gumijas gredzens, kurš nosegts ar slodzes gredzenu. Nitrila gredzenā iesūknē eļlu zem spiediena, tas izplešas un spiež slodzes gredzenu pret dzenskrūvi to uzstumjot uz dzenvārpstas tik cieši, ka ierievis vairs nav nepieciešams. Dzenskrūves uzpresēšanas spēks novērš tās slīdēšanu ap dzenvārpstu.<ref name="a">House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 65. lpp. {{ISBN|9780851748146}}</ref> == Dzenskrūves noņemšana == Dzenskrūves noņemšanu veic diezgan regulāri un katru reizi kuģim atrodoties sausajā dokā. Vispirms dzenskrūves [[Svars|svaru]] pārnes uz ķēžu blokiem. Pēc tam noņem dzenskrūves rumbas vāku un lielo uzgriezni ar visām bloķējošajām plāksnēm. Dzenskrūvi lēnām bīda atpakaļ nost no dzenvārpstas gala. Operācijas pabeigšanai var būt nepieciešams pie [[Korpuss (kuģa)|korpusa]] uz laiku piemetināt piekares ausis uz pakaļgalu un uz augšu no pašas dzenskrūves, lai būtu, kur nostiprināt ķēžu blokus, kuri pārņemtu dzenskrūves svaru tai slīdot nost no dzenvārpstas.<ref name="a"/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commons category|Propellers|Dzenskrūves}} * [https://www.wartsila.com/marine/products/propulsors-and-gears Wartsila jūras kuģu dzinekļi un reduktori] {{en ikona}} * [https://www.youtube.com/watch?v=2DoW0EXBIps Video par dzenskrūves darbību] {{en ikona}} [[Kategorija:Jūrniecība]] 7f34jlr6siz6cddtp43vss728t2bsw9 4457142 4457119 2026-04-21T16:56:37Z Tttoooxxx 65596 4457142 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Radar screen.JPG|thumb|right|300px|Radara distances un peilējumi var būt ļoti noderīgi navigācijā]] '''Radara navigācija''' ir jūras un aviācijas [[Radars|radaru]] sistēmu izmantošana kuģu un lidaparātu [[Navigācija|navigācijā]]. Ja transportlīdzeklis atrodas radara redzamības robežās no zemes vai īpašām [[Radara atstarotājs|radara navigācijas zīmēm]], stūrmanis var izmērīt attālumus un leņķiskos peilējumus līdz uz kartes uznestiem objektiem un izmantot iegūtos datus, lai uz kartes konstruētu pozīciju lokus un līnijas. [[Ģeolokācija|Kuģa atrašanās vietas noteikšanu]], ja to veic izmantojot informāciju tikai no radara, sauc par kuģa atrašanās vietas noteikšanu ar radaru.<ref>Bowditch N., National Geospatial-Intelligence Agency ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I - 2002 edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2024. 816. lpp.</ref> Daži kuģa atrašanās vietas noteikšanas paņēmieni ar radaru ir salīdzinoši pašizskaidrojoši, piemēram, "viena priekšmeta attālums un peilējums",<ref name="a">National Geospatial-Intelligence Agency ''Radar Navigation and Maneuvering Board Manual, Pub No 1310, 7th edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2001. 161., 162. lpp.</ref> "divi vai vairāki peilējumi",<ref name="a"/> "pieskares peilējumi"<ref name="a"/> un "divi vai vairāki attālumi".<ref name="a"/> Paralēlo indeksu izmantošana ir paņēmiens, kuru definēja Viljams Burgers savā 1957. gada grāmatā ''The Radar Observer's Handbook''.<ref name="b">National Geospatial-Intelligence Agency ''Radar Navigation and Maneuvering Board Manual, Pub No 1310, 7th edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2001. 169. lpp.</ref> Šī metode ietver kuģa kursam paralēlas, bet par noteiktu attālumu pa labi vai kreisi nobīdītas līnijas izveidošanu uz displeja.<ref name="b"/> Paralēlā līnija ļauj stūrmanim uzturēt noteiktu attālumu no bīstamām vietām.<ref name="b"/> Īpašām situācijām ir izstrādāti atsevišķi kuģa atrašanās vietas noteikšanas paņēmieni. Viens no tādiem ir "kontūru metode", kura ietver krasta līnijas atzīmēšanu uz caurspīdīga plastmasas šablona, kurš uzlikts radara displejam, ar sekojošu šablona uzlikšanu uz papīra navigācijas kartes, lai savietotu radara krasta kontūru ar to, kas atzīmēta uz kartes, tādējādi nosakot kuģa atrašanās vietu.<ref>National Geospatial-Intelligence Agency ''Radar Navigation and Maneuvering Board Manual, Pub No 1310, 7th edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2001. 164. lpp.</ref> Cits īpašs paņēmiens ir Franklina nepārtrauktā radara mērījumu attēlošanas metode, kura ietver radara objekta ceļa attēlošanu, kuram būtu jāseko radara displeja objektam, lai kuģis atrastos uz plānotā kursa.<ref name="c">National Geospatial-Intelligence Agency ''Radar Navigation and Maneuvering Board Manual, Pub No 1310, 7th edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2001. 182. lpp.</ref> Pārgājiena laikā stūrmanis var pārbaudīt vai kuģis atrodas uz plānotās kuģa ceļa līnijas, uzraugot vai radara punkts seko iepriekš uzvilktajai līnijai.<ref name="c"/> Pēc informācijas apstrādes un attēlošanas radarā, attēlu no tā var attēlot, notvert vai ierakstīt datora monitorā izmantojot [[Kadra uztveršanas ierīce|kadra uztveršanas ierīci]]. == Navigācijas palīglīdzeklis == Kuģu dzenskrūves var iedalīt fiksētā soļa (''fixed pitch'' (FPP)) un mainīgā soļa (''controllable pitch'' (CPP)) dzenskrūvēs. Dzenskrūves atšķiras ne tikai ar lāpstu skaitu, bet arī ar materiālu no kāda tās izgatavotas. Daudzas ir izgatavotas no tādiem [[bronza]]s sakausējumiem kā mangāna bronza vai vara - niķeļa - alumīnija bronza. Pēdējo lieto īpaši bieži. Izmanto arī citus vara sakausējumus, jo tiem piemīt augsta izturība un plastiskums. Kopš 1950. gadiem izmanto augstākas izturības niķeļa - alumīnija bronzu. Pēdējā laikā dzenskrūves izgatavo no nerūsējošā tērauda, īpaši tad, ja kuģiem paredzēts strādāt arktiskos apstākļos. Dzenskrūvēm ir vairākas lāpstas un modernajām dzenskrūvēm var būt līdz pat septiņām lāpstām. Lāpstu skaita izvēle ir saistīta ar [[Vibrācija|vibrāciju]] ietekmi. Lielāks lāpstu skaits šķietami samazina vibrācijas ierosinošos spēkus dzenskrūves rajonā. Lāpstu minimālo biezumu nosaka klasifikācijas sabiedrību noteikumi. Ir noticis daudz pētījumu, lai no mūsdienu piedziņas sistēmām, izmantojot optimālas formas lāpstas, iegūtu maksimāli iespējamo jaudu. Ražotāji orientējas uz dzenskrūves izturību un uzticamību, bet kuģu kapteiņi un īpašnieki uz efektivitāti un atsevišķu eksemplāru ekspluatācijas aspektiem. Tāpat par priekšrocību tiek uzskatīts tas, ka izgatavošanas materiālu var [[Metināšana|metināt]]. Tad, bojājuma gadījumā, dzenskrūvi ir iespējams saremontēt. Dzenskrūve ir cieši saistīta ar kuģa galveno piedziņas sistēmu un vairums izgatavotāju piegādā dzenskrūvi kopā ar dzenvārpstu, gultņiem un blīvslēgiem, bieži sadarbībā ar dzinēju ražotājiem. Kā daļa no integrētās piedziņas sistēmas (''integrated propulsion package'' (IPP)) tās var tikt uzstādītas kopā ar skrūves kolonnām (''azipod thruster'') vai ūdensmetējiem atkarībā no [[Kuģis|kuģa]] izmēriem un tipa. Dzenskrūves tiek projektētas, lai nodrošinātu maksimālu dzinēja izmantošanas efektivitāti pie paša ekonomiskākā degvielas patēriņa. Tomēr arī pati dzenskrūve rada pretestību un kā blakusefektu šķērsvirziena vilci. Uz lāpstu ieejošās šķautnes veidojas lielāka vai mazāka [[kavitācija]]. Tā pastāvīgi samazina dzenskrūvju efektivitāti un izraisa tādus blakusefektus kā palielinātu vibrāciju un troksni. Dzenskrūves rotācija kombinācijā ar kavitāciju rada virpuli lāpstu galu tuvumā. Šis virpulis ietekmē slīdes vērtību un attiecīgi arī kuģa ātrumu. Kavitācija var radīt arī iedobumu [[Korozija|koroziju]], kura samazina dzenskrūves veiktspēju. [[Attēls:Voith schneider animation.gif|thumb|300px|Lāpstiņu dzineklis]] Diska laukums tiek definēts kā [[Riņķis|riņķa]], kurš iet caur lāpstu galiem, laukums un to atrod ar formulu: <math>\frac{\pi D ^{2}}{4}</math>, kur ''D'' - dzenskrūves [[diametrs]]. Vispār, jo lielāks dzenskrūves diametrs, jo lielāka tā efektivitāte. Tādēļ, projektējot korpusa formu, cenšas paredzēt praktiski lielāko dzenskrūvi, kura tajā pašā laikā nodrošina pieņemamu attālumu no [[Kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]. Parasti attālums ir starp 15 un 30 cm neatkarīgi no tā vai kuģim ir pakaļvadņa pēda vai nav. Pienācīgam attālumam jābūt arī starp dzenskrūvi un pārējām kuģa korpusa daļām, jo šādam attālumam ir tendence samazināt kuģa pakaļgala vibrāciju. Ja izmanto divas dzenskrūves ar dzenvārpstas balsteņiem, attālumi no lāpstu galiem līdz korpusam var atšķirties, bet parasti tie ir robežās no 0,2D līdz 0,4D. Mūsdienās izmanto daudzas un dažādas dzenskrūves sistēmas. Vēl joprojām labā soļa fiksētu lāpstu dzenskrūve ir izplatīta, bet mainīgā soļa dzenskrūvju, pretēji rotējošu dzenskrūvju, daudzlāpstu dzenskrūvju sistēmu, dzenskrūvju komplektu, poda tipa piedziņas iekārtu, vadaptveru un skrūves kolonnu attīstība ir panākusi to, ka šīs dzenskrūves ieņem stabilu tirgus daļu tirdzniecības un [[Karakuģis|kara]] kuģu būvē. Izmanto arī aktīvās stūres ar pievienotu dzenskrūvi. Lāpstiņu dzineklis (''Voith Schneider Propeller'' (VSP)) ir attīstījies kopā ar lāpstiņu stūri (''Voith Cycloidal Rudder'') strādājot ar cikloidālo piedziņu. Dzenskrūves slīpums ir attālums pie lāpstas gala starp ģenerējošo līniju un perpendikulu pret dzenskrūves asi, kas krustojas ar ģenerējošo līniju pie dzenskrūves ass. Ģenerējošā līnija ir līnija, kas raksturo lāpstas virsmas formu un novietojumu telpā, tai kustoties vai rotējot šajā telpā. Dzenskrūves slīpuma leņķis ir leņķis, kurš izmērīts starp [[Plakne|plakni]], kura perpendikulāra dzenvārpstas rotācijas asij, un ģenerējošās līnijas tangenti noteiktā attālumā pa dzenskrūves rādiusu.<ref>House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 59, 60. lpp. {{ISBN|9780851748146}}</ref> == Tipi == === Fiksētā soļa dzenskrūve === Fiksētā soļa dzenskrūve, kuģim pārvietojoties caur ūdeni, ir pakļauta pretestībai un slīdei. Parasti, būdama izgatavota no atšķirīga materiāla nekā kuģa korpusa tērauds, tā ir pakļauta parastajai un iedobumu korozijai, kas, vairumā gadījumu, liek uzstādīt upurējamos [[Anods|anodus]] dzenskrūves un stūres kompleksa tuvumā. Arī šie anodi var radīt papildus pretestību kustībai. Ja tiek bojāta viena no dzenskrūves lāpstām, var būt nepieciešams nomainīt visu dzenskrūvi (ja vien dzenskrūves izgatavošanas [[materiāls]] nav metināms). Dzenskrūves nomaiņa ir dārga un parasti ir nepieciešama kuģa ievietošana sausajā dokā.<ref>House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 60. lpp. {{ISBN|9780851748146}}</ref> === Vadaptvere === [[Attēls:Union_Sapphire_close_up_of_the_propellor_11-Jan-2005.jpg|thumb|Pagriežama skrūves kolonna sausajā dokā. Šāda dzenskrūve var nodrošināt ne tikai kustību uz priekšu un atpakaļ, bet arī tikt izmantota kā daudzpusīga piestūrēšanas ierīce, jo to var grozīt ap vertikālo asi 360° leņķī]] Dzenskrūves ar vadaptverēm pie lieliem [[Ātrums|ātrumiem]] strādā ar samazinātu slīdi, bet pie maziem ātrumiem, paaugstinātas slodzes apstākļos, var strādāt ar palielinātu slīdi. Tāpat vadaptveres iekšpusē un lāpstu galos, kavitācijas un tās radītā virpuļa dēļ, veidojas erozija. Vadaptvere pati par sevi aizsargā dzenskrūvi no peldošiem atkritumiem, kuri varētu skart dzenskrūves lāpstas. Šādas dzenskrūves plaši izmanto [[Kuģa priekšgals|priekšgala]] piestūrēšanas ierīcēs, pakaļgala piestūrēšanas ierīcēs, kuras ievietotas skegā,<ref>Skegs ir šaura, vertikāla kuģa korpusa daļa tā pakaļgalā. Tas ir vairāk izteikts divu skrūvju kuģiem un domāts, lai uzlabotu turēšanos kursā palielinot vertikālo sānu laukumu. Parasti tas ir pirmais rajons, kurš saskarās ar ķīļblokiem, kuģi paceļot sausajā dokā. Divu skrūvju kuģi var tikt būvēti arī ar diviem skegiem.</ref> un skrūves kolonnās. Laika gaitā vadaptveres tiek pakļautas bojājumiem un korozijai.<ref>House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 61. lpp. {{ISBN|9780851748146}}</ref> === Mainīgā soļa dzenskrūve === [[Attēls:Controllable pitch propeller schematic.svg|thumb|Mainīgā soļa dzenskrūve]] Mainīgā soļa dzenskrūvju uzstādīšana ir dārgāka nekā fiksētā soļa dzenskrūvju uzstādīšana, īpaši, ja to dara pēc kuģa uzbūvēšanas. Tām ir nepieciešama biežāka un apjomīgāka apkope, tomēr mainīgā soļa dzenskrūvēm piemīt izteiktas priekšrocības salīdzinot ar fiksētā soļa dzenskrūvēm. Ja lāpsta tiek bojāta, to var salīdzinoši ātri noņemt un nomainīt ar rezerves lāpstu (parasti esošu uz kuģa). Nav nepieciešams nomainīt visu dzenskrūvi. Mainīgā soļa dzenskrūve samazina kopējās izmaksas, jo ar pastāvīgu ātrumu rotējošu dzenvārpstu var izmantot dzenvārpstas [[Maiņstrāvas ģenerators|ģeneratoru]] piedziņai, tādējādi padarot liekus palīgdzinēju darbinātos ģeneratorus. Atsevišķiem palīgdzinējiem nepieciešama dārgāka, augstākas kvalitātes degviela, kāda nepieciešama kuģiem, kuri apgādāti ar fiksētā soļa dzenskrūvi. Mainīgā soļa dzenskrūvju priekšrocība salīdzinot ar fiksētā soļa dzenskrūvēm, raugoties no kuģu vadītāju redzespunkta, ir momentāla manevrēšanas iespēja no tiltiņa bez vajadzības ziņot [[mašīntelpa]]i, lai iegūtu iespēju manevrēt ar gaitu. Tomēr mainīgā soļa dzenskrūves tāpat rada pretestību, īpaši pie nulles soļa vērtības un tās tāpat ir pakļautas līdzīgai korozijai kā fiksētā soļa dzenskrūves, to pašu iemeslu dēļ. Parasti tām piemīt samazināta slīde. Lai arī pastāv daudzi mainīgā soļa dzenskrūvju ražotāji, vairums no tiem pieturas pie vienas, pamata konstrukcijas, kur viena vārpsta ir ievietota otrā. Pie ārējās, galvenās, rotējošās vārpstas pievienotas lāpstas. Bet iekšējā vārpsta, kuru var pārvietot virzienā uz priekšu un atpakaļ pa kopējo dzenvārpstas rotācijas [[Orientēta taisne|asi]], maina soļa vērtību izmainot lāpstu leņķi. Iekšējā vārpsta tiek pārvietota virzienā uz priekšu un atpakaļ ar [[hidraulika]]s palīdzību, bet tās aizmugurējais gals ir pievienots zirneklim. Atsevišķo lāpstu saites vienā galā ir pievienotas zirneklim, bet otrā galā pie katras lāpstas apaļās pamatnes malas. Tiklīdz iekšējā vārpsta tiek pārvietota uz priekšu vai atpakaļ, lāpstas tiek pagrieztas par noteiktu soļa leņķi. Uz iekšējās vārpstas priekšgalu iedarbojas līdzīgi kā uz [[Virzulis|virzuli]], izraisot vārpstas taisnvirziena kustību. Attālums, par kādu iekšējā vārpsta tiek pārbīdīta, ir tieši saistīts ar iegūstamo soļa vērtību (jeb kuģa vadītājam nepieciešamo ātrumu). Tipiskai tiltiņa vadības konsolei divām mainīgā soļa dzenskrūvēm, būs divi vadības rokturi. Kad rokturi tiek pabīdīti uz priekšu, arī virzulis tiek pabīdīts un lāpstas pagriežas, lai izveidotos pozitīvs solis. Kad vadības rokturi tiek pavilkti atpakaļ, spiediens uz virzuli tiek uzlikts pretējā virzienā izveidojot negatīvu soli. Kuģis sāks iet atpakaļgaitā. Kad vadības rokturi ir neitrālā stāvoklī uz nulles soļa vērtības, vārpsta turpina rotēt, bet lāpstām solis nav ne uz priekšu, ne aizmuguri. Tādējādi kuģis paliek uz vietas bez vajadzības apturēt un atkal palaist dzinējus. Sistēmu darbā jāizmanto uzmanīgi, jo tā var radīt lienošu efektu, stāvokli, kurā kuģa vadītājs domā, ka solis ir nulle, bet īstenībā ir palikusi nepamanīta un atstāta neliela soļa vērtība. Īpaši bīstami tas ir kuģim atrodoties pie piestātnes [[Tauvošanās|pietauvotam]] ar automātiskajām pietauvošanās vinčām, jo tad kuģis netīšām pats sevi var pārvilkt uz priekšu vai aizmuguri. Lai novērstu šādus gadījumus, vadības rokturi bieži apgādāti ar fiksējošo uzmavu soļa vērtības nulles punktā, kas garantē, ka lāpstas tiešām atrodas nulles soļa pozīcijā. Mainīgā soļa dzenskrūves priekšrocības jau tika minētas: pie nemainīga dzenvārpstas rotācijas ātruma ir iespējams izmantot dzenvārpstas ģeneratorus ietaupot uz palīgdzinēju degvielas rēķina, daudz efektīvāka nepastarpinātā manevrēšanas iespēja ar gaitu un bojātās lāpstas var viegli nomainīt. Kā papildus priekšrocību var minēt to, ka kuģi var apturēt neapstādinot dzinēju. Lai palaistu dzinēju, nepieciešams mazāks gaisa daudzums. Tas nozīmē, ka nepieciešams mazāks saspiesta gaisa apjoms, samazinot svaru un aizņemto vietu, kuru var izmantot lietderīgās [[krava]]s pārvadāšanai. Kopumā mainīgā soļa dzenskrūvēm ir ievērojamas priekšrocības salīdzinot ar fiksētā soļa dzenskrūvēm, ļaujot dažiem kuģiem iztikt bez dārgu [[Velkonis|velkoņu]] izmantošanas ienākot un izejot no ostas. Galvenais trūkums ir sākotnējās šādas sistēmas uzstādīšanas izmaksas un tās apkopes nepieciešamība. Mainīgā soļa dzenskrūvē, visas lāpstas ir atsevišķas un neatkarīgi nostiprinātas pie dzenskrūves rumbas, kura, savukārt, nostiprināta uz dzenvārpstas. Šīs lāpstas ir pieskrūvētas pie rumbas pieguļošajām virsmām (pieguļošo virsmu skaits vienāds ar lāpstu skaitu). Kad katra lāpsta ir pieskrūvēta savā vietā, [[Skrūve#Nostiprināšanas|bultskrūvju]] galvas savās vietās tiek nostiprinātas uzmetinot metāla stīpu. Tādējādi tiek novērsta to patvaļīga atskrūvēšanās. Viena no daudzām mainīgā soļa dzenskrūvju priekšrocībām ir tāda, ka lāpstas bojājuma gadījumā, to var viegli noņemt ar kuģa mehāniķu spēkiem un aizvietot ar rezerves lāpstu (kāda parasti atrodas uz kuģa).<ref>House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 61. - 63. lpp. {{ISBN|9780851748146}}</ref> === Pretēji rotējošas dzenskrūves === Tās ir divas tandēmā izvietotas dzenskrūves uz koaksiālām dzenvārpstām, kuras rotē pretējos virzienos. Šāds dzenskrūvju izvietojums nodrošina augstāku to izmantošanas efektivitāti.<ref>House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 66. lpp. {{ISBN|9780851748146}}</ref> == Dzenskrūves soļa iespaids == [[Attēls:Radeffekt Sog.png|thumb|Dzenskrūves soļa iespaids. Labā soļa dzenskrūve strādājot atpakaļgaitā vai kreisā soļa dzenskrūve strādājot uz priekšu.]] Kuģus var apgādāt ar labā soļa vai kreisā soļa dzenskrūvēm, bet parasti kuģus apgādā ar fiksēta labā soļa dzenskrūvēm. Soli nosaka skatoties uz dzenskrūvi no kuģa aizmugures. Ja, kuģim ejot uz priekšu, dzenskrūve rotē [[Pulksteņa rādītāja kustības virziens|pulksteņa rādītāja kustības virzienā]], saka, ka kuģis apgādāts ar labā soļa dzenskrūvi. Un otrādi, ja kuģim ejot uz priekšu, dzenskrūve rotē pretēji pulksteņa rādītāja kustības virzienam, saka, ka kuģis apgādāts ar kreisā soļa dzenskrūvi. Ar vienu dzenskrūvi apgādāti kuģi, tās rotācijas rezultātā, novirzās no kursa. Šī efekta iespaids uz kuģa kursu pastiprinās samazinoties kuģa ātrumam un īpaši spēcīgs tas ir kuģim pārvietojoties atpakaļgaitā. Dzenskrūves soļa iespaids var tikt skaidrots dažādi. Dažkārt to sauc par dzenrata iespaidu un [[kuģa pakaļgals|kuģa pakaļgala]] novirzes virziens sakrīt ar tāda kuģa kustības virzienu, kurš apgādāts ar dzenratu novietotu apskatāmās dzenskrūves plaknē un griežas tajā pašā virzienā. Cits skaidrojums saistīts ar to, ka, dzenskrūvei rotējot, tā iesūc ūdeni no viena borta puses, pazeminot ūdens līmeni tajā, un izmet ūdeni pret [[Korpuss (kuģa)|korpusa]] zemūdens daļu otra borta pusē. Korpusa zemūdens daļa novirza dzenskrūves izmesto ūdeni uz augšpusi, paaugstinot ūdens līmeni otrā borta pusē. Tā kā rodas starpība ūdens līmeņos abās borta pusēs kuģa pakaļgalā, tas pārvietojas virzienā no paaugstinātā ūdens līmeņa puses uz pazeminātā ūdens līmeņa pusi. Labā soļa dzenskrūve strādājot atpakaļgaitā griežas pretēji pulksteņa rādītāja kustības virzienam skatoties no kuģa pakaļgala. Kuģa pakaļgals pārvietojas uz kreisā [[Borts|borta]] pusi un attiecīgi kuģa priekšgals uz labā borta pusi. == Dzenskrūves nostiprināšana == === Ar ierievi === Dzenskrūves parasti nostiprina uz konusa veida dzenvārpstas gala. Gan uz dzenskrūves, gan dzenvārpstas izveidotas ierievja rievas, kurās ievieto ierievi, lai nepieļautu, ka dzenskrūve slīd apkārt dzenvārpstai. Pēc tam dzenskrūvi pievelk pie dzenvārpstas gala ar [[Uzgrieznis|uzgriezni]]. Ar bloķējošo plāksni novērš uzgriežņa atskrūvēšanos. Ja dzenskrūve ir labā soļa, tad uzgrieznim ir kreisā vītne, lai novērstu tā tendenci atskrūvēties dzenvārpstai rotējot. Kreisā soļa dzenskrūvju uzgrieznim ir labā vītne.<ref>House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 64. lpp. {{ISBN|9780851748146}}</ref> === Bez ierievja === Alternatīva nostiprināšanas metode ir izmantojot ''Pilgrim'' uzgriezni. Šādā gadījumā dzenvārpstai aiz konusa veida posma, uz kura nostiprina dzenskrūvi, ir vītne. Uz vītnes uzskrūvē ''Pilgrim'' uzgriezni, kura, pret dzenskrūvi pavērstajā virsmā, ir grope. Gropē ievietots dobs [[Nitrili|nitrila]] gumijas gredzens, kurš nosegts ar slodzes gredzenu. Nitrila gredzenā iesūknē eļlu zem spiediena, tas izplešas un spiež slodzes gredzenu pret dzenskrūvi to uzstumjot uz dzenvārpstas tik cieši, ka ierievis vairs nav nepieciešams. Dzenskrūves uzpresēšanas spēks novērš tās slīdēšanu ap dzenvārpstu.<ref name="a">House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 65. lpp. {{ISBN|9780851748146}}</ref> == Dzenskrūves noņemšana == Dzenskrūves noņemšanu veic diezgan regulāri un katru reizi kuģim atrodoties sausajā dokā. Vispirms dzenskrūves [[Svars|svaru]] pārnes uz ķēžu blokiem. Pēc tam noņem dzenskrūves rumbas vāku un lielo uzgriezni ar visām bloķējošajām plāksnēm. Dzenskrūvi lēnām bīda atpakaļ nost no dzenvārpstas gala. Operācijas pabeigšanai var būt nepieciešams pie [[Korpuss (kuģa)|korpusa]] uz laiku piemetināt piekares ausis uz pakaļgalu un uz augšu no pašas dzenskrūves, lai būtu, kur nostiprināt ķēžu blokus, kuri pārņemtu dzenskrūves svaru tai slīdot nost no dzenvārpstas.<ref name="a"/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commons category|Propellers|Dzenskrūves}} * [https://www.wartsila.com/marine/products/propulsors-and-gears Wartsila jūras kuģu dzinekļi un reduktori] {{en ikona}} * [https://www.youtube.com/watch?v=2DoW0EXBIps Video par dzenskrūves darbību] {{en ikona}} [[Kategorija:Jūrniecība]] spsgbdiay8ipvnaerekwdv5lw9iiqwi 4457144 4457142 2026-04-21T17:01:47Z Tttoooxxx 65596 4457144 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Radar screen.JPG|thumb|right|300px|Radara distances un peilējumi var būt ļoti noderīgi navigācijā]] '''Radara navigācija''' ir jūras un aviācijas [[Radars|radaru]] sistēmu izmantošana kuģu un lidaparātu [[Navigācija|navigācijā]]. Ja transportlīdzeklis atrodas radara redzamības robežās no zemes vai īpašām [[Radara atstarotājs|radara navigācijas zīmēm]], stūrmanis var izmērīt attālumus un leņķiskos peilējumus līdz uz kartes uznestiem objektiem un izmantot iegūtos datus, lai uz kartes konstruētu pozīciju lokus un līnijas. [[Ģeolokācija|Kuģa atrašanās vietas noteikšanu]], ja to veic izmantojot informāciju tikai no radara, sauc par kuģa atrašanās vietas noteikšanu ar radaru.<ref>Bowditch N., National Geospatial-Intelligence Agency ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I - 2002 edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2024. 816. lpp.</ref> Daži kuģa atrašanās vietas noteikšanas paņēmieni ar radaru ir salīdzinoši pašizskaidrojoši, piemēram, "viena priekšmeta attālums un peilējums",<ref name="ai">National Geospatial-Intelligence Agency ''Radar Navigation and Maneuvering Board Manual, Pub No 1310, 7th edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2001. 161., 162. lpp.</ref> "divi vai vairāki peilējumi",<ref name="ai"/> "pieskares peilējumi"<ref name="ai"/> un "divi vai vairāki attālumi".<ref name="ai"/> Paralēlo indeksu izmantošana ir paņēmiens, kuru definēja Viljams Burgers savā 1957. gada grāmatā ''The Radar Observer's Handbook''.<ref name="b">National Geospatial-Intelligence Agency ''Radar Navigation and Maneuvering Board Manual, Pub No 1310, 7th edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2001. 169. lpp.</ref> Šī metode ietver kuģa kursam paralēlas, bet par noteiktu attālumu pa labi vai kreisi nobīdītas līnijas izveidošanu uz displeja.<ref name="b"/> Paralēlā līnija ļauj stūrmanim uzturēt noteiktu attālumu no bīstamām vietām.<ref name="b"/> Īpašām situācijām ir izstrādāti atsevišķi kuģa atrašanās vietas noteikšanas paņēmieni. Viens no tādiem ir "kontūru metode", kura ietver krasta līnijas atzīmēšanu uz caurspīdīga plastmasas šablona, kurš uzlikts radara displejam, ar sekojošu šablona uzlikšanu uz papīra navigācijas kartes, lai savietotu radara krasta kontūru ar to, kas atzīmēta uz kartes, tādējādi nosakot kuģa atrašanās vietu.<ref>National Geospatial-Intelligence Agency ''Radar Navigation and Maneuvering Board Manual, Pub No 1310, 7th edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2001. 164. lpp.</ref> Cits īpašs paņēmiens ir Franklina nepārtrauktā radara mērījumu attēlošanas metode, kura ietver radara objekta ceļa attēlošanu, kuram būtu jāseko radara displeja objektam, lai kuģis atrastos uz plānotā kursa.<ref name="c">National Geospatial-Intelligence Agency ''Radar Navigation and Maneuvering Board Manual, Pub No 1310, 7th edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2001. 182. lpp.</ref> Pārgājiena laikā stūrmanis var pārbaudīt vai kuģis atrodas uz plānotās kuģa ceļa līnijas, uzraugot vai radara punkts seko iepriekš uzvilktajai līnijai.<ref name="c"/> Pēc informācijas apstrādes un attēlošanas radarā, attēlu no tā var attēlot, notvert vai ierakstīt datora monitorā izmantojot [[Kadra uztveršanas ierīce|kadra uztveršanas ierīci]]. == Navigācijas palīglīdzeklis == Kuģu dzenskrūves var iedalīt fiksētā soļa (''fixed pitch'' (FPP)) un mainīgā soļa (''controllable pitch'' (CPP)) dzenskrūvēs. Dzenskrūves atšķiras ne tikai ar lāpstu skaitu, bet arī ar materiālu no kāda tās izgatavotas. Daudzas ir izgatavotas no tādiem [[bronza]]s sakausējumiem kā mangāna bronza vai vara - niķeļa - alumīnija bronza. Pēdējo lieto īpaši bieži. Izmanto arī citus vara sakausējumus, jo tiem piemīt augsta izturība un plastiskums. Kopš 1950. gadiem izmanto augstākas izturības niķeļa - alumīnija bronzu. Pēdējā laikā dzenskrūves izgatavo no nerūsējošā tērauda, īpaši tad, ja kuģiem paredzēts strādāt arktiskos apstākļos. Dzenskrūvēm ir vairākas lāpstas un modernajām dzenskrūvēm var būt līdz pat septiņām lāpstām. Lāpstu skaita izvēle ir saistīta ar [[Vibrācija|vibrāciju]] ietekmi. Lielāks lāpstu skaits šķietami samazina vibrācijas ierosinošos spēkus dzenskrūves rajonā. Lāpstu minimālo biezumu nosaka klasifikācijas sabiedrību noteikumi. Ir noticis daudz pētījumu, lai no mūsdienu piedziņas sistēmām, izmantojot optimālas formas lāpstas, iegūtu maksimāli iespējamo jaudu. Ražotāji orientējas uz dzenskrūves izturību un uzticamību, bet kuģu kapteiņi un īpašnieki uz efektivitāti un atsevišķu eksemplāru ekspluatācijas aspektiem. Tāpat par priekšrocību tiek uzskatīts tas, ka izgatavošanas materiālu var [[Metināšana|metināt]]. Tad, bojājuma gadījumā, dzenskrūvi ir iespējams saremontēt. Dzenskrūve ir cieši saistīta ar kuģa galveno piedziņas sistēmu un vairums izgatavotāju piegādā dzenskrūvi kopā ar dzenvārpstu, gultņiem un blīvslēgiem, bieži sadarbībā ar dzinēju ražotājiem. Kā daļa no integrētās piedziņas sistēmas (''integrated propulsion package'' (IPP)) tās var tikt uzstādītas kopā ar skrūves kolonnām (''azipod thruster'') vai ūdensmetējiem atkarībā no [[Kuģis|kuģa]] izmēriem un tipa. Dzenskrūves tiek projektētas, lai nodrošinātu maksimālu dzinēja izmantošanas efektivitāti pie paša ekonomiskākā degvielas patēriņa. Tomēr arī pati dzenskrūve rada pretestību un kā blakusefektu šķērsvirziena vilci. Uz lāpstu ieejošās šķautnes veidojas lielāka vai mazāka [[kavitācija]]. Tā pastāvīgi samazina dzenskrūvju efektivitāti un izraisa tādus blakusefektus kā palielinātu vibrāciju un troksni. Dzenskrūves rotācija kombinācijā ar kavitāciju rada virpuli lāpstu galu tuvumā. Šis virpulis ietekmē slīdes vērtību un attiecīgi arī kuģa ātrumu. Kavitācija var radīt arī iedobumu [[Korozija|koroziju]], kura samazina dzenskrūves veiktspēju. [[Attēls:Voith schneider animation.gif|thumb|300px|Lāpstiņu dzineklis]] Diska laukums tiek definēts kā [[Riņķis|riņķa]], kurš iet caur lāpstu galiem, laukums un to atrod ar formulu: <math>\frac{\pi D ^{2}}{4}</math>, kur ''D'' - dzenskrūves [[diametrs]]. Vispār, jo lielāks dzenskrūves diametrs, jo lielāka tā efektivitāte. Tādēļ, projektējot korpusa formu, cenšas paredzēt praktiski lielāko dzenskrūvi, kura tajā pašā laikā nodrošina pieņemamu attālumu no [[Kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]. Parasti attālums ir starp 15 un 30 cm neatkarīgi no tā vai kuģim ir pakaļvadņa pēda vai nav. Pienācīgam attālumam jābūt arī starp dzenskrūvi un pārējām kuģa korpusa daļām, jo šādam attālumam ir tendence samazināt kuģa pakaļgala vibrāciju. Ja izmanto divas dzenskrūves ar dzenvārpstas balsteņiem, attālumi no lāpstu galiem līdz korpusam var atšķirties, bet parasti tie ir robežās no 0,2D līdz 0,4D. Mūsdienās izmanto daudzas un dažādas dzenskrūves sistēmas. Vēl joprojām labā soļa fiksētu lāpstu dzenskrūve ir izplatīta, bet mainīgā soļa dzenskrūvju, pretēji rotējošu dzenskrūvju, daudzlāpstu dzenskrūvju sistēmu, dzenskrūvju komplektu, poda tipa piedziņas iekārtu, vadaptveru un skrūves kolonnu attīstība ir panākusi to, ka šīs dzenskrūves ieņem stabilu tirgus daļu tirdzniecības un [[Karakuģis|kara]] kuģu būvē. Izmanto arī aktīvās stūres ar pievienotu dzenskrūvi. Lāpstiņu dzineklis (''Voith Schneider Propeller'' (VSP)) ir attīstījies kopā ar lāpstiņu stūri (''Voith Cycloidal Rudder'') strādājot ar cikloidālo piedziņu. Dzenskrūves slīpums ir attālums pie lāpstas gala starp ģenerējošo līniju un perpendikulu pret dzenskrūves asi, kas krustojas ar ģenerējošo līniju pie dzenskrūves ass. Ģenerējošā līnija ir līnija, kas raksturo lāpstas virsmas formu un novietojumu telpā, tai kustoties vai rotējot šajā telpā. Dzenskrūves slīpuma leņķis ir leņķis, kurš izmērīts starp [[Plakne|plakni]], kura perpendikulāra dzenvārpstas rotācijas asij, un ģenerējošās līnijas tangenti noteiktā attālumā pa dzenskrūves rādiusu.<ref>House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 59, 60. lpp. {{ISBN|9780851748146}}</ref> == Tipi == === Fiksētā soļa dzenskrūve === Fiksētā soļa dzenskrūve, kuģim pārvietojoties caur ūdeni, ir pakļauta pretestībai un slīdei. Parasti, būdama izgatavota no atšķirīga materiāla nekā kuģa korpusa tērauds, tā ir pakļauta parastajai un iedobumu korozijai, kas, vairumā gadījumu, liek uzstādīt upurējamos [[Anods|anodus]] dzenskrūves un stūres kompleksa tuvumā. Arī šie anodi var radīt papildus pretestību kustībai. Ja tiek bojāta viena no dzenskrūves lāpstām, var būt nepieciešams nomainīt visu dzenskrūvi (ja vien dzenskrūves izgatavošanas [[materiāls]] nav metināms). Dzenskrūves nomaiņa ir dārga un parasti ir nepieciešama kuģa ievietošana sausajā dokā.<ref>House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 60. lpp. {{ISBN|9780851748146}}</ref> === Vadaptvere === [[Attēls:Union_Sapphire_close_up_of_the_propellor_11-Jan-2005.jpg|thumb|Pagriežama skrūves kolonna sausajā dokā. Šāda dzenskrūve var nodrošināt ne tikai kustību uz priekšu un atpakaļ, bet arī tikt izmantota kā daudzpusīga piestūrēšanas ierīce, jo to var grozīt ap vertikālo asi 360° leņķī]] Dzenskrūves ar vadaptverēm pie lieliem [[Ātrums|ātrumiem]] strādā ar samazinātu slīdi, bet pie maziem ātrumiem, paaugstinātas slodzes apstākļos, var strādāt ar palielinātu slīdi. Tāpat vadaptveres iekšpusē un lāpstu galos, kavitācijas un tās radītā virpuļa dēļ, veidojas erozija. Vadaptvere pati par sevi aizsargā dzenskrūvi no peldošiem atkritumiem, kuri varētu skart dzenskrūves lāpstas. Šādas dzenskrūves plaši izmanto [[Kuģa priekšgals|priekšgala]] piestūrēšanas ierīcēs, pakaļgala piestūrēšanas ierīcēs, kuras ievietotas skegā,<ref>Skegs ir šaura, vertikāla kuģa korpusa daļa tā pakaļgalā. Tas ir vairāk izteikts divu skrūvju kuģiem un domāts, lai uzlabotu turēšanos kursā palielinot vertikālo sānu laukumu. Parasti tas ir pirmais rajons, kurš saskarās ar ķīļblokiem, kuģi paceļot sausajā dokā. Divu skrūvju kuģi var tikt būvēti arī ar diviem skegiem.</ref> un skrūves kolonnās. Laika gaitā vadaptveres tiek pakļautas bojājumiem un korozijai.<ref>House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 61. lpp. {{ISBN|9780851748146}}</ref> === Mainīgā soļa dzenskrūve === [[Attēls:Controllable pitch propeller schematic.svg|thumb|Mainīgā soļa dzenskrūve]] Mainīgā soļa dzenskrūvju uzstādīšana ir dārgāka nekā fiksētā soļa dzenskrūvju uzstādīšana, īpaši, ja to dara pēc kuģa uzbūvēšanas. Tām ir nepieciešama biežāka un apjomīgāka apkope, tomēr mainīgā soļa dzenskrūvēm piemīt izteiktas priekšrocības salīdzinot ar fiksētā soļa dzenskrūvēm. Ja lāpsta tiek bojāta, to var salīdzinoši ātri noņemt un nomainīt ar rezerves lāpstu (parasti esošu uz kuģa). Nav nepieciešams nomainīt visu dzenskrūvi. Mainīgā soļa dzenskrūve samazina kopējās izmaksas, jo ar pastāvīgu ātrumu rotējošu dzenvārpstu var izmantot dzenvārpstas [[Maiņstrāvas ģenerators|ģeneratoru]] piedziņai, tādējādi padarot liekus palīgdzinēju darbinātos ģeneratorus. Atsevišķiem palīgdzinējiem nepieciešama dārgāka, augstākas kvalitātes degviela, kāda nepieciešama kuģiem, kuri apgādāti ar fiksētā soļa dzenskrūvi. Mainīgā soļa dzenskrūvju priekšrocība salīdzinot ar fiksētā soļa dzenskrūvēm, raugoties no kuģu vadītāju redzespunkta, ir momentāla manevrēšanas iespēja no tiltiņa bez vajadzības ziņot [[mašīntelpa]]i, lai iegūtu iespēju manevrēt ar gaitu. Tomēr mainīgā soļa dzenskrūves tāpat rada pretestību, īpaši pie nulles soļa vērtības un tās tāpat ir pakļautas līdzīgai korozijai kā fiksētā soļa dzenskrūves, to pašu iemeslu dēļ. Parasti tām piemīt samazināta slīde. Lai arī pastāv daudzi mainīgā soļa dzenskrūvju ražotāji, vairums no tiem pieturas pie vienas, pamata konstrukcijas, kur viena vārpsta ir ievietota otrā. Pie ārējās, galvenās, rotējošās vārpstas pievienotas lāpstas. Bet iekšējā vārpsta, kuru var pārvietot virzienā uz priekšu un atpakaļ pa kopējo dzenvārpstas rotācijas [[Orientēta taisne|asi]], maina soļa vērtību izmainot lāpstu leņķi. Iekšējā vārpsta tiek pārvietota virzienā uz priekšu un atpakaļ ar [[hidraulika]]s palīdzību, bet tās aizmugurējais gals ir pievienots zirneklim. Atsevišķo lāpstu saites vienā galā ir pievienotas zirneklim, bet otrā galā pie katras lāpstas apaļās pamatnes malas. Tiklīdz iekšējā vārpsta tiek pārvietota uz priekšu vai atpakaļ, lāpstas tiek pagrieztas par noteiktu soļa leņķi. Uz iekšējās vārpstas priekšgalu iedarbojas līdzīgi kā uz [[Virzulis|virzuli]], izraisot vārpstas taisnvirziena kustību. Attālums, par kādu iekšējā vārpsta tiek pārbīdīta, ir tieši saistīts ar iegūstamo soļa vērtību (jeb kuģa vadītājam nepieciešamo ātrumu). Tipiskai tiltiņa vadības konsolei divām mainīgā soļa dzenskrūvēm, būs divi vadības rokturi. Kad rokturi tiek pabīdīti uz priekšu, arī virzulis tiek pabīdīts un lāpstas pagriežas, lai izveidotos pozitīvs solis. Kad vadības rokturi tiek pavilkti atpakaļ, spiediens uz virzuli tiek uzlikts pretējā virzienā izveidojot negatīvu soli. Kuģis sāks iet atpakaļgaitā. Kad vadības rokturi ir neitrālā stāvoklī uz nulles soļa vērtības, vārpsta turpina rotēt, bet lāpstām solis nav ne uz priekšu, ne aizmuguri. Tādējādi kuģis paliek uz vietas bez vajadzības apturēt un atkal palaist dzinējus. Sistēmu darbā jāizmanto uzmanīgi, jo tā var radīt lienošu efektu, stāvokli, kurā kuģa vadītājs domā, ka solis ir nulle, bet īstenībā ir palikusi nepamanīta un atstāta neliela soļa vērtība. Īpaši bīstami tas ir kuģim atrodoties pie piestātnes [[Tauvošanās|pietauvotam]] ar automātiskajām pietauvošanās vinčām, jo tad kuģis netīšām pats sevi var pārvilkt uz priekšu vai aizmuguri. Lai novērstu šādus gadījumus, vadības rokturi bieži apgādāti ar fiksējošo uzmavu soļa vērtības nulles punktā, kas garantē, ka lāpstas tiešām atrodas nulles soļa pozīcijā. Mainīgā soļa dzenskrūves priekšrocības jau tika minētas: pie nemainīga dzenvārpstas rotācijas ātruma ir iespējams izmantot dzenvārpstas ģeneratorus ietaupot uz palīgdzinēju degvielas rēķina, daudz efektīvāka nepastarpinātā manevrēšanas iespēja ar gaitu un bojātās lāpstas var viegli nomainīt. Kā papildus priekšrocību var minēt to, ka kuģi var apturēt neapstādinot dzinēju. Lai palaistu dzinēju, nepieciešams mazāks gaisa daudzums. Tas nozīmē, ka nepieciešams mazāks saspiesta gaisa apjoms, samazinot svaru un aizņemto vietu, kuru var izmantot lietderīgās [[krava]]s pārvadāšanai. Kopumā mainīgā soļa dzenskrūvēm ir ievērojamas priekšrocības salīdzinot ar fiksētā soļa dzenskrūvēm, ļaujot dažiem kuģiem iztikt bez dārgu [[Velkonis|velkoņu]] izmantošanas ienākot un izejot no ostas. Galvenais trūkums ir sākotnējās šādas sistēmas uzstādīšanas izmaksas un tās apkopes nepieciešamība. Mainīgā soļa dzenskrūvē, visas lāpstas ir atsevišķas un neatkarīgi nostiprinātas pie dzenskrūves rumbas, kura, savukārt, nostiprināta uz dzenvārpstas. Šīs lāpstas ir pieskrūvētas pie rumbas pieguļošajām virsmām (pieguļošo virsmu skaits vienāds ar lāpstu skaitu). Kad katra lāpsta ir pieskrūvēta savā vietā, [[Skrūve#Nostiprināšanas|bultskrūvju]] galvas savās vietās tiek nostiprinātas uzmetinot metāla stīpu. Tādējādi tiek novērsta to patvaļīga atskrūvēšanās. Viena no daudzām mainīgā soļa dzenskrūvju priekšrocībām ir tāda, ka lāpstas bojājuma gadījumā, to var viegli noņemt ar kuģa mehāniķu spēkiem un aizvietot ar rezerves lāpstu (kāda parasti atrodas uz kuģa).<ref>House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 61. - 63. lpp. {{ISBN|9780851748146}}</ref> === Pretēji rotējošas dzenskrūves === Tās ir divas tandēmā izvietotas dzenskrūves uz koaksiālām dzenvārpstām, kuras rotē pretējos virzienos. Šāds dzenskrūvju izvietojums nodrošina augstāku to izmantošanas efektivitāti.<ref>House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 66. lpp. {{ISBN|9780851748146}}</ref> == Dzenskrūves soļa iespaids == [[Attēls:Radeffekt Sog.png|thumb|Dzenskrūves soļa iespaids. Labā soļa dzenskrūve strādājot atpakaļgaitā vai kreisā soļa dzenskrūve strādājot uz priekšu.]] Kuģus var apgādāt ar labā soļa vai kreisā soļa dzenskrūvēm, bet parasti kuģus apgādā ar fiksēta labā soļa dzenskrūvēm. Soli nosaka skatoties uz dzenskrūvi no kuģa aizmugures. Ja, kuģim ejot uz priekšu, dzenskrūve rotē [[Pulksteņa rādītāja kustības virziens|pulksteņa rādītāja kustības virzienā]], saka, ka kuģis apgādāts ar labā soļa dzenskrūvi. Un otrādi, ja kuģim ejot uz priekšu, dzenskrūve rotē pretēji pulksteņa rādītāja kustības virzienam, saka, ka kuģis apgādāts ar kreisā soļa dzenskrūvi. Ar vienu dzenskrūvi apgādāti kuģi, tās rotācijas rezultātā, novirzās no kursa. Šī efekta iespaids uz kuģa kursu pastiprinās samazinoties kuģa ātrumam un īpaši spēcīgs tas ir kuģim pārvietojoties atpakaļgaitā. Dzenskrūves soļa iespaids var tikt skaidrots dažādi. Dažkārt to sauc par dzenrata iespaidu un [[kuģa pakaļgals|kuģa pakaļgala]] novirzes virziens sakrīt ar tāda kuģa kustības virzienu, kurš apgādāts ar dzenratu novietotu apskatāmās dzenskrūves plaknē un griežas tajā pašā virzienā. Cits skaidrojums saistīts ar to, ka, dzenskrūvei rotējot, tā iesūc ūdeni no viena borta puses, pazeminot ūdens līmeni tajā, un izmet ūdeni pret [[Korpuss (kuģa)|korpusa]] zemūdens daļu otra borta pusē. Korpusa zemūdens daļa novirza dzenskrūves izmesto ūdeni uz augšpusi, paaugstinot ūdens līmeni otrā borta pusē. Tā kā rodas starpība ūdens līmeņos abās borta pusēs kuģa pakaļgalā, tas pārvietojas virzienā no paaugstinātā ūdens līmeņa puses uz pazeminātā ūdens līmeņa pusi. Labā soļa dzenskrūve strādājot atpakaļgaitā griežas pretēji pulksteņa rādītāja kustības virzienam skatoties no kuģa pakaļgala. Kuģa pakaļgals pārvietojas uz kreisā [[Borts|borta]] pusi un attiecīgi kuģa priekšgals uz labā borta pusi. == Dzenskrūves nostiprināšana == === Ar ierievi === Dzenskrūves parasti nostiprina uz konusa veida dzenvārpstas gala. Gan uz dzenskrūves, gan dzenvārpstas izveidotas ierievja rievas, kurās ievieto ierievi, lai nepieļautu, ka dzenskrūve slīd apkārt dzenvārpstai. Pēc tam dzenskrūvi pievelk pie dzenvārpstas gala ar [[Uzgrieznis|uzgriezni]]. Ar bloķējošo plāksni novērš uzgriežņa atskrūvēšanos. Ja dzenskrūve ir labā soļa, tad uzgrieznim ir kreisā vītne, lai novērstu tā tendenci atskrūvēties dzenvārpstai rotējot. Kreisā soļa dzenskrūvju uzgrieznim ir labā vītne.<ref>House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 64. lpp. {{ISBN|9780851748146}}</ref> === Bez ierievja === Alternatīva nostiprināšanas metode ir izmantojot ''Pilgrim'' uzgriezni. Šādā gadījumā dzenvārpstai aiz konusa veida posma, uz kura nostiprina dzenskrūvi, ir vītne. Uz vītnes uzskrūvē ''Pilgrim'' uzgriezni, kura, pret dzenskrūvi pavērstajā virsmā, ir grope. Gropē ievietots dobs [[Nitrili|nitrila]] gumijas gredzens, kurš nosegts ar slodzes gredzenu. Nitrila gredzenā iesūknē eļlu zem spiediena, tas izplešas un spiež slodzes gredzenu pret dzenskrūvi to uzstumjot uz dzenvārpstas tik cieši, ka ierievis vairs nav nepieciešams. Dzenskrūves uzpresēšanas spēks novērš tās slīdēšanu ap dzenvārpstu.<ref name="a">House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 65. lpp. {{ISBN|9780851748146}}</ref> == Dzenskrūves noņemšana == Dzenskrūves noņemšanu veic diezgan regulāri un katru reizi kuģim atrodoties sausajā dokā. Vispirms dzenskrūves [[Svars|svaru]] pārnes uz ķēžu blokiem. Pēc tam noņem dzenskrūves rumbas vāku un lielo uzgriezni ar visām bloķējošajām plāksnēm. Dzenskrūvi lēnām bīda atpakaļ nost no dzenvārpstas gala. Operācijas pabeigšanai var būt nepieciešams pie [[Korpuss (kuģa)|korpusa]] uz laiku piemetināt piekares ausis uz pakaļgalu un uz augšu no pašas dzenskrūves, lai būtu, kur nostiprināt ķēžu blokus, kuri pārņemtu dzenskrūves svaru tai slīdot nost no dzenvārpstas.<ref name="a"/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commons category|Propellers|Dzenskrūves}} * [https://www.wartsila.com/marine/products/propulsors-and-gears Wartsila jūras kuģu dzinekļi un reduktori] {{en ikona}} * [https://www.youtube.com/watch?v=2DoW0EXBIps Video par dzenskrūves darbību] {{en ikona}} [[Kategorija:Jūrniecība]] kfpz9vtysvdwwbghla49f2irudcr7s2 3 351264 4457128 4212939 2026-04-21T15:09:51Z Qədir 115131 Qədir pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:가웨인]] uz [[Dalībnieka diskusija:Arçil xan Günəşsoylu]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/가웨인|가웨인]]" to "[[Special:CentralAuth/Arçil xan Günəşsoylu|Arçil xan Günəşsoylu]]" 2695624 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Abutalub}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2017. gada 17. maijs, plkst. 17.32 (EEST) 2h3z8fwzy22bzs8lf471g8z805u8cie 0 353090 4457081 4457067 2026-04-21T12:42:18Z ~2026-24565-17 144388 priekšpēdējo ir pareizs vārds 4457081 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Roberts Uldriķis | image = Roberts Uldriķis LVA.jpg | caption = | fullname = | birth_date = {{Dzimšanas datums un vecums|1998|4|3}} | birth_place = {{vieta|Latvija|Rīga}} | height = 198 | position = [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] | currentclub = {{flaga|Vācija}} [[Arminia Bielefeld]] | clubnumber = 28 | youthyears1 = | youthclubs1 = {{flaga|Latvija}} [[FK Alberts]] | youthyears2 = | youthclubs2 = {{flaga|Latvija}} [[JDFS Alberts]] | youthyears3 = 2011-2015 | youthclubs3 = {{flaga|Latvija}} [[JFC Skonto]] | years1 = 2015—2016 | clubs1 = {{flaga|Latvija}} [[FS METTA/Latvijas Universitāte|FS Metta/LU]] | caps1 = 36 | goals1 = 7 | years2 = 2017—2018 | clubs2 = {{flaga|Latvija}} [[FK RFS|RFS]] | caps2 = 33 | goals2 = 12 | years3 = 2018—2021 | clubs3 = {{flaga|Šveice}} [[FC Sion|Sion]] | caps3 = 72 | goals3 = 11 | years4 = 2021—2024 | clubs4 = {{flaga|Nīderlande}} [[SC Cambuur|Cambuur]] | caps4 = 81 | goals4 = 20 | clubs5 = {{flaga|Grieķija}} [[Athens Kallithea F.C.|Athens Kallithea]] | years5 = 2024—2025 | caps5 = 15 | goals5 = 1 | clubs6 = {{flaga|Vācija}} [[Arminia Bielefeld]] | years6 = 2025— | caps6 = 6 | goals6 = 1 | nationalyears1 = 2014—2015 | nationalteam1 = {{flaga|Latvija}} Latvija U17 | nationalcaps1 = 12 | nationalgoals1 = 4 | nationalyears2 = 2015—2016 | nationalteam2 = {{flaga|Latvija}} Latvija U19 | nationalcaps2 = 9 | nationalgoals2 = 2 | nationalyears3 = 2017—2018 | nationalteam3 = {{flaga|Latvija}} [[Latvijas U-21 futbola izlase|Latvija U21]] | nationalcaps3 = 8 | nationalgoals3 = 3 | nationalyears4 = 2017— | nationalteam4 = {{fb|LVA}} | nationalcaps4 = 55 | nationalgoals4 = 8 | pcupdate = {{dat|2025|04|18|SK|bez}} | ntupdate = {{dat|2024|01|27|SK|bez}} }} '''Roberts Uldriķis''' (dzimis {{dat|1998|4|3}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvija]]s [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, [[Latvijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2025. gada janvāra Uldriķis pārstāv Vācijas 2. Bundeslīgas komandu [[Bīlefeldes "Arminia"]]. R. Uldriķa tēvs ir sporta žurnālists un funkcionārs [[Askolds Uldriķis]]. Futbolists ir arī jaunākais brālis [[Normunds Uldriķis]]. Roberts Uldriķis līdz 9. klasei mācījās [[Rīgas 69. pamatskola|Rīgas 69. pamatskolā]]. == Karjera == === Klubos === Spēlējis [[JDFS Alberts]] un [[JFC Skonto]] jauniešu komandās, pārstāvējis arī "[[Skonto FC|Skonto]]" kluba dublieru komandu. Pirms [[2015. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2015. gada sezonas]] pievienojās [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] klubam [[FS METTA/Latvijas Universitāte|Metta/LU]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/virsliga/10032015-skonto_un_spartakam_visvairak_legionaru_g |title="Skonto" un "Spartakam" visvairāk leģionāru, bruņojas arī "Gulbene" |date={{dat|2015|3|10|N|bez}} |publisher=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}</ref> Virslīgā debitēja {{dat|2015|4|12||bez}} spēlē pret "Skonto".<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/virsliga/14042015-r_uldrikis_debija_pret_skonto_bija_papild |title=R. Uldriķis: "Debija pret "Skonto" bija papildus stimuls" |date={{dat|2015|4|14|N|bez}} |publisher=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}</ref> Metta/LU kluba sastāvā nospēlēja divas sezonas un 36 spēlēs Virslīgā guva 7 vārtus. [[2016. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2016. gada sezonā]] tika divas reizes atzīts par apļa labāko jauno futbolistu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/virsliga/07102016-uldrikis_atzits_par_virsligas_tresa_apla_ |title=Uldriķis atzīts par Virslīgas trešā apļa labāko jauno futbolistu |date={{dat|2016|10|7|N|bez}} |publisher=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/virsliga/08122016-uldrikis_atzits_par_virsligas_ceturta_apl |title=Uldriķis atzīts par Virslīgas ceturtā apļa labāko jauno futbolistu |date={{dat|2016|12|8|N|bez}} |publisher=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}</ref> 2016. gada decembrī noslēdza līgumu ar citu Virslīgas klubu [[FK RFS|RFS]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/virsliga/23122016-18_gadus_vecais_uldrikis_parcelas_uz_rfs |title=18 gadus vecais Uldriķis pārceļas uz RFS |date={{dat|2016|12|23|N|bez}} |publisher=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}</ref> Jau savā pirmajā Virslīgas spēlē jaunā kluba rindās izcēlās ar diviem vārtu guvumiem.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/virsliga/12032017-platonovam_tris_parliktni_uldrikis_izrauj |title=Platonovam trīs pārliktņi, Uldriķis izrauj RFS uzvaru pār čempioni |date={{dat|2017|3|12|N|bez}} |publisher=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}</ref> 2017. gada sezonas 1. aplī tika vēlreiz atzīts par labāko jauno spēlētāju.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/virsliga/27052017-uldrikis_tiek_atzits_par_1_apla_labako_ja |title=Uldriķis tiek atzīts par 1. apļa labāko jauno spēlētāju Virslīgā|date={{dat|2017|5|27|N|bez}} |publisher=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}</ref> 2018. gada jūlijā Uldriķis noslēdza četru gadu līgumu ar Šveices klubu ''[[FC Sion|Sion]]''. [[Šveices Superlīga|Šveices Superlīgā]] aizvadīja 72 spēles un guva 11 vārtus. Izcēlās ar četriem vārtu guvumiem desmit spēlēs arī [[Šveices kauss futbolā|Šveices kausa]] izcīņā. {{dat|2021|8|31||bez}} pārgāja uz [[Nīderlande]]s klubu ''[[SC Cambuur]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/legionari/31082021-uldrikis_pamet_sion_un_nosledz_divu_gadu_ |title=''Sion'' transfēra perioda pēdējā dienā pārdod Uldriķi uz Nīderlandes ''Cambuur''|date={{dat|2021|8|31|N|bez}} |website=sportacentrs.com|accessdate={{dat|2021|8|31||bez}}}}</ref> 2021.—2022. gada sezonā ''[[Eredivisie]]'' 21 spēlē R. Uldriķis guva septiņus vārtus. Nākamo sezonu komanda aizvadīja nesekmīgi un ieņēma priekšpēdējo vietu, atstājot valsts augstāko līgu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/sports/futbols/uldrika-un-tobera-parstavetie-klubi-izkrit-no-augstakajam-ligam-niderlande-un-polija-14298773 |title=Uldriķa un Tobera pārstāvētie klubi izkrīt no augstākajām līgām Nīderlandē un Polijā |date={{dat|2023|5|7|N|bez}} |website=diena.lv |accessdate={{dat|2023|11|12||bez}}}}</ref> No 2024. gada jūlija līdz 2025. gada janvārim pārstāvēja [[Grieķijas futbola Superlīga|Grieķijas Superlīgas]] klubu ''[[Athens Kallithea F.C.|Athens Kallithea]]'' un 15 līgas spēlēs guva vienus vārtus. 2025. gada janvārī pārgāja uz Vācijas 3. līgas klubu [[Bīlefeldes "Arminia"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/legionari/17012025-uldrikis_pievienojies_vacijas_tresas_liga |title=Uldriķis pievienojies Vācijas trešās līgas klubam |date={{dat|2025|1|17|N|bez}} |website=sportacentrs.com |accessdate={{dat|2025|1|17||bez}}}}</ref> 25. februārī Uldriķis guva savainojumu — ceļgala krustenisko saišu plīsumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/legionari/27022025-uldrikim_celgala_krustenisko_saisu_plisum|title=Latvijas izlases uzbrucējam Uldriķim ceļgala krustenisko saišu plīsums|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-02-27|date=2025-02-27|language=lv}}</ref> === Izlasē === Bijis dažādu vecumu Latvijas jauniešu izlašu spēlētājs. [[Latvijas futbola izlase|Latvijas nacionālajā izlasē]] debitēja {{dat|2017|6|12||bez}} [[Draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Igaunijas futbola izlase|Igauniju]], laukumā nākot uz maiņu 65. minūtē.<ref>{{Ziņu atsauce |url=http://lff.lv/lv/zinas/nacionala-viriesu-izlase/latvijas-izlase-nenosarga-parsvaru-un-parbaudes-spele-zaude-igaunijai |title=Latvijas izlase nenosargā pārsvaru un pārbaudes spēlē zaudē Igaunijai |date={{dat|2017|6|12|N|bez}} |publisher=LFF.lv |accessdate={{dat|2017|6|13||bez}} |archive-date={{dat|2017|06|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170615030010/http://lff.lv/lv/zinas/nacionala-viriesu-izlase/latvijas-izlase-nenosarga-parsvaru-un-parbaudes-spele-zaude-igaunijai }}</ref> Pirmos vārtus izlases laba guva {{dat|2018|6|9||bez}} pret [[Azerbaidžānas futbola izlase|Azerbaidžānu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/news/futbols/uldrikis-atvieglojums-ka-vartu-konts-izlase-ir-atverts.d?id=50113307 |title=Uldriķis: atvieglojums, ka vārtu 'konts' izlasē ir atvērts|date={{dat|2018|6|11|N|bez}} |website=delfi.lv|accessdate={{dat|2020|2|7||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces|2}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Uldriķis, Roberts}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas futbolisti]] [[Kategorija:Latvijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:FC Sion spēlētāji]] [[Kategorija:FK RFS spēlētāji]] [[Kategorija:FK Metta spēlētāji]] [[Kategorija:SC Cambuur spēlētāji]] d2nkyp9wrtpepao8v5thh9ydwvynp2e 0 359794 4457196 2728401 2026-04-21T19:03:52Z Biafra 13794 pārveidoju nozīmju atdalīšanā. 4457196 wikitext text/x-wiki '''Mellups''' var būt: * [[Harijs Mellups]]; * [[Kārlis Mellups]]. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Latviešu uzvārdi]] kjzrkz9v91jwvimwdof7se5sel6h0sz 4457350 4457196 2026-04-22T07:08:03Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4457350 wikitext text/x-wiki '''Mellups''' var būt: * [[Harijs Mellups]] (1927—1950) — latviešu hokejists un futbolists; * [[Kārlis Mellups]] (1889—?) — latviešu publicists satīriķis. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Latviešu uzvārdi]] hv3kcflrjweeeqrjffz54urv8anw0qf 0 360217 4457437 3806950 2026-04-22T11:33:26Z EmausBot 16777 Bots: Fixing double redirect from [[Latvijas futbola Nākotnes līga]] to [[LVBET līga]] 4457437 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[LVBET līga]] 5k2rph9u3l4fh1sfv8wa4biv76tfgsb 0 361987 4457187 4319040 2026-04-21T18:51:14Z ~2026-24458-49 144407 Veikti informācijas papildinājumi un precizējumi. 4457187 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Jānis Rozenbergs | attēls = Rozenenbergs Janis.jpg | apraksts = Jānis Rozenbergs 2015. gadā | att_izm = 275px | amats = [[Cēsu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Cēsu novada domes priekšsēdētājs]] | term_sākums = {{dat|2013|7|14|N}} | term_beigas = ''pašlaik'' | prezidents = * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] * [[Raimonds Vējonis]] * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Valdis Dombrovskis]] * [[Laimdota Straujuma]] * [[Māris Kučinskis]] * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] * [[Evika Siliņa]] | priekštecis = [[Gints Šķenders]] | pēctecis = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1977|11|3}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Cēsis|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Cēsis}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[latvietis]] | partija = [[Vienotība]] | dzīvesb = Iveta Rozenberga | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = Jānis Rozenbergs paraksts.png | piezīmes }} '''Jānis Rozenbergs''' (dzimis [[1977]]. gada [[3. novembris| 3. novembrī]] [[Cēsis|Cēsīs]]) ir [[Latvija]]s politiķis, pārstāv politisko partiju "[[Vienotība]]". Kopš 2013. gada ir [[Cēsu novada dome]]s priekšsēdētājs. Precējies, ģimenē aug 3 bērni. Tēvs [[Ansis Rozenbergs]], māte [[Māra Rozenberga]]. == Izglītība == 1996. gadā absolvējis [[Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzija|Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāziju]], no 1996. gada līdz 2000. gadam studējis [[Vidzemes Augstskola]]s bakalaura studiju programmā politikas zinātni, biznesa vadību, no 2000. gada līdz 2003. gadam studējis [[Rīgas tehniskā universitāte| Rīgas Tehniskajā universitātē]] un [[Rīgas biznesa skola|Rīgas Biznesa skolā]], maģistra studiju programmā biznesa vadību, no 2010. gada līdz 2013. gadam studējis [[Rīgas tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskajā universitātē]], doktorantūras studiju programmā biznesa vadību (nepabeigtas studijas). Pārvalda latviešu, angļu un krievu valodas. == Profesionālā darbība == No 2001.līdz 2005.gada Jānis Rozenbergs vadīja Cēsu pilsētas domes Attīstības plānošanas nodaļu. Šajā laika posmā tika izstrādāta jauna Cēsu pilsētas attīstības programma 2008-2014 un jauns Cēsu pilsētas teritorijas plānojums 2005-2017. Paralēli darbam domē, Jānis Rozenbergs no 2002.gada līdz 2019.gada pasniedza lekcijas Vidzemes Augstskolā studiju kursos "Stratēģiskā vadība", "Inovāciju vadība", kā arī vadīja un vērtēja studentu diplomdarbus. No 2005.gada pildīja izpilddirektora pienākumus Cēsu pilsētas pašvaldībā. Paralēli vadīja sporta klubu "Cēsis", nodrošinot komandu dalību Latvijas čempionātos florbolā, volejbolā un basketbolā. No 2009.gada līdz 2013.gadam pildīja Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieka pienākumus, atbildot par attīstības, kultūras, tūrisma un sporta jomām. 2009.gadā ievēlēts uz vienu termiņu par valdes locekli Latvijas Florbola savienībā. No 2001.gada līdz 2021.gada ievēlēts A/S "CATA" padomē kā padomes loceklis. Uzņēmums šajā laika periodā kļūst par lielāko sabiedriskā transporta uzņēmumu Latvijā, CATA tiek pievienots SIA "Ogres autobuss" un SIA "Aizkraukles ATU". No 2010.gada līdz 2016.gadam Jānis Rozenbergs pilda Vidzemes Augstskolas Fonda valdes priekšsēdētāja pienākumus. Fonda uzdevums piesaistīt līdzekļus augstskolas un studentu atbalstam. Paralēli doktorantūras studijām Rīgas Tehniskajā universitātē, pasniedz lekcijas RTU studentiem. Kopš 2013.gada pilda Cēsu novada domes priekšsēdētāja pienākumus. 2021.gadā Latvijā tika īstenota Administratīvi teritoriālā reforma, kas paredzēja pašvaldību apvienošanu. Jaunais Cēsu novads tika veidots, apvienojot septiņus (Amatas, Cēsu, Jaunpiebalgas, Līgatnes, Pārgaujas, Priekuļu un Vecpiebalgas) novadus. Kopš 2023.gada Jānis Rozenbergs vada pašvaldību asociāciju "Reģionālu attīstības centru apvienība". Divus gadus darbojies arī starptautiskajā Hanzas savienības valdē, pārstāvot Latvijas Hanzas pilsētas tajā. Kopš 2023.gada rudens pilda Ministru prezidentes E.Siliņas ārštata padomnieka pienākumus reģionālās attīstības jautājumos. == Politiskā darbība == Jānis Rozenbergs politisko karjeru sāka kā [[Latvijas Ceļš|Latvijas ceļš]] biedrs, pirmo reizi piedaloties [[2009. gada pašvaldību vēlēšanas|2001. gada pašvaldību vēlēšanās]] Cēsīs, bet netika ievēlēts. 2005.gada pašvaldību vēlēšanās tika ievēlēts domē no Latvijas ceļš. Savu deputāta mandātu nolika un kļuva par Cēsu pilsētas pašvaldības izpilddirektoru. Savukārt, 2009.gada pašvaldību vēlēšanās startēja kā Tautas partijas saraksta atbalstītājs un tika ievēlēts Cēsu domē un pildīja domes priekšsēdētāja vietnieka amatu. 2013. gadā tika ievēlēts par Cēsu novada pašvaldības priekšsēdētāju no partijas "[[Vienotība]]". Kopš 2017.gada Jānis Rozenbergs ir partijas "Vienotība" valdes loceklis. == Apbalvojumi == # '''Cicerona goda nosaukums''', par nozīmīgu veikumu Vidzemes reģiona attīstībā, 2015, Latvijas Zinātņu akadēmija; # '''RTU goda absolvents''', par būtisku ieguldījumu inženiertehniskās izglītības kvalitātes uzlabošanā, 2016, Rīgas Tehniskās universitāte; # '''Atzinības krusta lielvirsnieks''', par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā, 2022, Ordeņa kapituls. == Saziņa == Kā politiķis Jānis Rozenbergs ir aktīvs sociālo tīklu lietotājs, bieži raksta par saviem politiskajiem uzskatiem un publicē informāciju par jaunumiem novadā, izmantojot savus X.com (@RozenbergsJ) un ''[[Facebook]]'' (Jānis Rozenbergs), Instagram (rozenbergsjanis1977), kā arī TikTok (rozitis14) kontos. == Ārējās saites == * [https://www.vienotiba.lv/janis_rozenbergs Politiķa profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170227162400/http://vienotiba.lv/janis_rozenbergs |date={{dat|2017|02|27||bez}} }} * [https://twitter.com/rozenbergsj?lang=en Twitter konts] * [https://www.facebook.com/janis.rozenbergs.3?ref=br_rs Facebook konts] {{Latvijas pašvaldību vadītāji}} {{DEFAULTSORT:Rozenbergs, Jānis}} [[Kategorija:1977. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas politiķi]] [[Kategorija:Cēsu novada pašvaldības vadītāji]] 3n2kmgfbrb4uv7aebh0cwlj8gn21apl 0 385257 4457071 4270413 2026-04-21T12:06:24Z Uldis s 26307 4457071 wikitext text/x-wiki '''Pasaules šaha čempionāts sievietēm''' ('''Pasaules sieviešu šaha čempionāts''') ir sacensības, kuru mērķis ir ar turnīru, mačturnīru un maču palīdzību noskaidrot planētas labāko šahisti.<ref name=CE>{{ŠE|449.—450}}</ref> Pirmās sieviešu starptautiskās sacensības notika 19. gadsimta beigās — 20. gadsimta sākumā. Oficiāli pasaules čempiones tituls tika apstiprināts 1927. gadā pēc [[FIDE]] iniciatīvas. No 1927. līdz 1939. gadam FIDE organizētie Pasaules šaha čempiones nosaukuma izcīņas turnīri notika vienlaicīgi ar FIDE kongresiem un [[Šaha olimpiāde|šaha olimpiādēm]] (nāciju turnīriem). Pavisam pirmskara periodā notika 7 turnīri un 2 mači, tajos visos uzvarēja [[Vera Menčika]] (+78 -1 =4). Pēc Menčikas bojāejas, jaunas pasaules šaha čempiones noskaidrošanai, FIDE organizēja [[Maskava|Maskavā]] (1949. gada decembris — 1950. gada janvāris) speciālu trīs dalībnieču mačturnīru, kurā uzvarēja un pasaules šaha čempiones lauru vainagu saņēma [[Ludmila Rudenko]]. No tā laika līdz 1999. gadam darbojās FIDE noteikta pasaules šaha čempiones nosaukuma izcīņas sistēma: notika zonālie (no 1951. gada), starpzonālie (no 1971. gada) turnīri, pretendenšu turnīri (no 1971. gada mači). Pasaules čempionei vienreiz trijos gados (1985—1986, vienreiz divos gados) vajadzēja aizstāvēt savu titulu.<ref name=CE /> 1952. gada pretendenšu turnīrā uzvarēja [[Jeļizaveta Bikova]] (PSRS) un ieguva tiesības uz maču ar Rudenko. Mačs notika 1953. gadā un beidzās ar Bikovas uzvaru. Uzvarot nākamo pretendenšu turnīru, tiesības spēlēt maču ar Bikovu izcīnīja [[Olga Rubcova]]. Tomēr FIDE nolēma mača vietā rīkot mačturnīru, dodot iespējas par pasaules čempiones titulu cīnīties arī Ludmilai Rudenko. 1956. gadā triju dalībnieču mačturnīrā uzvarēja Olga Rubcova un kļuva par 4. pasaules čempioni. 1958. gadā Bikova atguva titulu un noturēja to līdz 1962. gadam, kad zaudēja maču [[Nona Gaprindašvili|Nonai Gaprindašvili]]. Trīs reizes (1965, 1969, 1972) uzvarot mačus pret [[Alla Kušnira|Allu Kušniru]] un vienreiz (1972) [[Nana Aleksandrija|Nanu Aleksandriju]], Nona Gaprindašvili pabija čempiones tronī 16 gadus. 1978. gada viņu mačā pārspēja cita gruzīnu šahiste [[Maija Čiburdanidze]]. Arī Čiburdanidze bija čempiones godā ilgāku laiku. Pēc uzvaras pār Gaprindašvili viņa mačos spēlēja neizšķirti ar [[Nana Aleksandrija|Nanu Aleksandriju]] (1981), uzvarēja [[Irina Levitina|Irinu Levitinu]] (1984), [[Jeļena Ahmilovska|Jeļenu Ahmilovsku]] (1986) un [[Nana Joseliani|Nanu Joseliani]] (1988), bet 1991. gadā zaudēja ķīnietei [[Sje Dzjuņa]]i. 1990. gadu sākumā cīņā par pasaules čempiones titulu iesaistījās vecākā no māsām [[Polgāra|Polgārām]] — [[Žuža Polgāra|Žuža]], kas nesen bija izpildījusi lielmeistara normu vīriešu turnīrā, bet no spēlēšanas sieviešu turnīros līdz šim vairījusies. 1992. gadā viņa uzvarēja kandidātu turnīrā un, lai kļūtu par pretendenti, viņai vajadzēja mačā pieveikt turnīra otrās vietas ieguvēju Nanu Joseliani. Tomēr 1993. gadā notikušais 8 partiju mačs beidzās neizšķirti, uzvarētāju nenoskaidroja arī 4 papildpartijas. Līdz ar to pretendenti noteica ar izlozi, kurā veiksme uzsmaidīja Joseliani. Tomēr Joseliani nespēja izrādīt nopietnu pretestību pasaules čempionei Sje Dzjuņai un maču zaudēja ar 2½:8½. Nākamais pasaules čempionāta cikls Žužai Polgārai bija veiksmīgs. 1994. gadā viņa uzvarēja kandidātu turnīrā, 1995. gadā — maču ar kandidātu turnīra otrās vietas ieguvēju Maiju Čiburdanidzi, 1996. gadā — maču par pasaules čempiones nosaukumu ar 8½:4½ pārspējot esošo čempioni Sje Dzjuņu. 1999. gadā Polgāra atteicās aizstāvēt savu titulu, tāpēc maču par pasaules čempiones nosaukumu izspēlēja abas pretendentu turnīra uzvarētājas Sje Dzuņa un [[Alisa Gaļļamova]]. Maču uzvarēja un pasaules čempiones titulu atguva Sje Dzuņa. 2000. gadā FIDE, pasaules čempiones noskaidrošanai, ieviesa izslēgšanas sistēmu. Šai sistēmai bija trūkumi — četru partiju mačs bija par īsu, lai spēcīgākā šahiste pierādītu savu pārākumu, spēcīgākā šahiste ne vienmēr kļuva par turnīra uzvarētāju. Līdz ar to čempiones pēc katra izslēgšanas turnīra mainījās. 2000. gadā izslēgšanas turnīrā uzvarēja un par pasaules čempioni kļuva Sje Dzjuņa, 2001 — [[Džu Čeņa]], 2004 — [[Antoaneta Stefanova]], 2006 — [[Sjui Juihua]], 2008 — [[Aleksandra Kosteņuka]], 2010 — [[Hou Jifaņa]]. Lai novērstu izslēgšanas sistēmas nepilnības, 2010. gadā FIDE to uzlaboja. Tagad gadu pēc izslēgšanas sistēmas turnīra pasaules čempionei vajadzēja aizstāvēt savu titulu mačā ar pretendenti, kura ir izcīnījusi šādas tiesības FIDE «Grand Prix» turnīru sērijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fide.com/FIDE/handbook/regulationsWWCC.pdf |title=Regulations for the Women’s World Chess Championship Cycle |accessdate=2018-06-14 |work= |publisher=FIDE |date= |language=en }}</ref> 2011. gadā Hou Jifaņai aizstāvēja savu pirms gada izslēgšanas turnīrā izcīnīto pasaules čempiones titulu. Tas līdz šim ir vienīgais šāds gadījums, jo gan [[Anna Ušeņina]] (2013), gan [[Marija Muzičuka]] (2016) zaudēja savu pirms gada izcīnīto čempiones titulu mačos pret Hou Jifaņu, bet 2017. gada izslēgšanas turnīra uzvarētāja [[Taņa Džunji]] 2018. gadā zaudēja [[Dzjui Veņdzjuņa]]i. 2020. gadā FIDE nolēma atteikties no pasaules čempionātiem pēc izslēgšanas sistēmas. Pasaules čempione tika noskaidrota mačā starp esošo titula īpašnieci un pretendenti, par kuru kļuva astoņu dalībnieču turnīra vai maču uzvarētāja. == Oficiālie turnīri un mači == [[Attēls:Vera Menchik.jpg|thumb|200px|Pirmā pasaules šaha čempione Vera Menčika]] [[Attēls:Nona Gaprindashvili 1963.jpg|thumb|200px|5. pasaules šaha čempione (1962—1978) Nona Gaprindašvili 1963. gadā.]] {| class="wikitable" style="font-size:85%;" |- ! Gads ! Valsts ! Pilsēta ! Pasaules čempione ! Pretendente(s) ! Rezultāts ! Formāts |- ! colspan="9"| Pasaules šaha čempionāts sievietēm (1927–1944)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mark-weeks.com/chess/2739$wix.htm |title=World Chess Championship (Women) 1927-39 Title Tournaments |accessdate=2018-05-07 |work= |publisher=''mark-weeks.com'' |date= |language=en }}</ref> |- | [[1927. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|1927]] | {{flaga|Apvienotā Karaliste}} | [[Londona]] | {{flaga|Krievijas Impērija}} '''[[Vera Menčika]]'''<ref group=P>Katras sacensības (turnīra, mačturnīra, mača) uzvarētāja (pasaules čempiones titula ieguvēja vai saglabātāja) izcelta ar pustreknu tekstu.</ref> | 11 spēlētājas | style="text-align:center;"| '''10½ no 11''' | 12-spēlētāju turnīrs |- | [[1930. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|1930]] | {{flaga|Vācija}} | [[Hamburga]] | {{flaga|Čehoslovākija}} '''[[Vera Menčika]]''' | 4 spēlētājas | style="text-align:center;"| '''6½ no 8''' | 5-spēlētāju divriņķu turnīrs |- | [[1931. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|1931]] | {{flaga|Čehoslovākija}} | [[Prāga]] | {{flaga|Čehoslovākija}} '''[[Vera Menčika]]''' | 4 spēlētājas | style="text-align:center;"| '''8 no 8''' | 5-spēlētāju divriņķu turnīrs |- | [[1933. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|1933]] | {{flaga|Apvienotā Karaliste}} | [[Folkstona]] | {{flaga|Čehoslovākija}} '''[[Vera Menčika]]''' | 7 spēlētājas | style="text-align:center;"| '''14 no 14''' | 8-spēlētāju divriņķu turnīrs |- | [[1934. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|1934]] | {{Flaga|Nīderlande}} | [[Roterdama]] | {{flaga|Čehoslovākija}} '''[[Vera Menčika]]''' | {{flaga|Germany|Nazi}} [[Soņa Grafa]] | style="text-align:center;"| '''3 : 1''' | 4-partiju mačs |- | [[1935. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|1935]] | {{Flaga|Polija}} | [[Varšava]] | {{flaga|Čehoslovākija}} '''[[Vera Menčika]]''' | 9 spēlētājas | style="text-align:center;"| '''9 no 9''' | 10-spēlētāju apļa turnīrs |- | [[1937. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (turnīrs)|1937]] | {{flaga|Zviedrija}} | [[Stokholma]] | {{flaga|Čehoslovākija}} '''[[Vera Menčika]]''' | 25 spēlētājas | style="text-align:center;"| '''14 no 1'''4 | 26-spēlētāju Šveices sistēmas turnīrs |- | [[1937. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|1937]] | {{Flaga|Austrija}} | [[Zemmeringa]] | {{flaga|Čehoslovākija}} '''[[Vera Menčika]]''' | {{flaga|Germany|Nazi}} [[Soņa Grafa]] | style="text-align:center;"| '''11½ : 4½''' | 16-partiju mačs |- | [[1939. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|1939]] | {{flaga|Argentīna}} | [[Buenosairesa]] | {{flaga|Apvienotā Karaliste}} '''[[Vera Menčika]]''' | 19 spēlētājas | style="text-align:center;"| '''18 no 19''' | 20-spēlētāju apļa turnīrs |- | colspan="9" style="text-align:center;"| 1944. gadā Londonas bombardēšanas laikā '''[[Vera Menčika]]''' gāja bojā būdama pasaules čempiones titula īpašniece. |- ! colspan="9"| Pasaules šaha čempionāts sievietēm (1944–1950) |- | colspan="9" style="text-align:center;"| Starplaiks līdz jaunas čempiones noskaidrošanai. |- ! colspan="9"| Pasaules šaha čempionāts sievietēm (1950–1999) |- | [[1949.—1950. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|1950]] | {{flaga|PSRS}} | [[Maskava]] | {{flaga|PSRS}} '''[[Ludmila Rudenko]]''' | 15 spēlētājas | style="text-align:center;"| '''11½ no 15''' | 16-spēlētāju apļa turnīrs |- | [[1953. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|1953]] | {{flaga|PSRS}} | [[Maskava]] | {{flaga|PSRS}} [[Ludmila Rudenko]] | {{flaga|PSRS}} '''[[Jeļizaveta Bikova]]''' | style="text-align:center;"| '''6 : 8''' | 14-partiju mačs |- | [[1956. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|1956]] | {{flaga|PSRS}} | [[Maskava]] | {{flaga|PSRS}} '''[[Olga Rubcova]]''' | {{flaga|PSRS}} 2 spēlētājas | style="text-align:center;"| '''10 no 1'''6 | 3-spēlētāju mačturnīrs. |- | [[1958. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|1958]] | {{flaga|PSRS}} | [[Maskava]] | {{flaga|PSRS}} [[Olga Rubcova]] | {{flaga|PSRS}} '''[[Jeļizaveta Bikova]]''' | style="text-align:center;"| '''5½ : 8½''' | 16-partiju mačs (līdz uzvarai mačā) |- | [[1959. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|1959]] | {{flaga|PSRS}} | [[Maskava]] | {{flaga|PSRS}} '''[[Jeļizaveta Bikova]]''' | {{flaga|PSRS}} [[Kira Zvorikina]] | style="text-align:center;"| '''8½ : 4½''' | 16-partiju mačs (līdz uzvarai mačā) |- | [[1962. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|1962]] | {{flaga|PSRS}} | [[Maskava]] | {{flaga|PSRS}} [[Jeļizaveta Bikova]] | {{flaga|PSRS}} '''[[Nona Gaprindašvili]]''' | style="text-align:center;"| '''2 : 9''' | 16-partiju mačs (līdz uzvarai mačā) |- | [[1965. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|1965]] | {{flaga|PSRS}} | [[Rīga]] | {{flaga|PSRS}} '''[[Nona Gaprindašvili]]''' | {{flaga|PSRS}} [[Alla Kušnira]] | style="text-align:center;"| '''8½ : 4½''' | 16-partiju mačs (līdz uzvarai mačā) |- | [[1969. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|1969]] | {{flaga|PSRS}} | [[Tbilisi]] <br> [[Maskava]] | {{flaga|PSRS}} '''[[Nona Gaprindašvili]]''' | {{flaga|PSRS}} [[Alla Kušnira]] | style="text-align:center;"| '''8½ : 4½''' | 16-partiju mačs (līdz uzvarai mačā) |- | [[1972. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|1972]] | {{flaga|PSRS}} | [[Rīga]] | {{flaga|PSRS}} '''[[Nona Gaprindašvili]]''' | {{flaga|PSRS}} [[Alla Kušnira]] | style="text-align:center;"| '''8½ : 7½''' | 16-partiju mačs |- | [[1975. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|1975]] | {{flaga|PSRS}} | [[Picunda]] <br> [[Tbilisi]] | {{flaga|PSRS}} '''[[Nona Gaprindašvili]]''' | {{flaga|PSRS}} [[Nana Aleksandrija]] | style="text-align:center;"| '''8½ : 7½''' | 16-partiju mačs |- | [[1978. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|1978]] | {{flaga|PSRS}} | [[Tbilisi]] | {{flaga|PSRS}} [[Nona Gaprindašvili]] | {{flaga|PSRS}} '''[[Maija Čiburdanidze]]''' | style="text-align:center;"| '''6½ : 8½''' | 16-partiju mačs (līdz uzvarai mačā) |- | [[1981. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|1981]] | {{flaga|PSRS}} | [[Bordžomi]] <br> [[Tbilisi]] | {{flaga|PSRS}} '''[[Maija Čiburdanidze]]''' | {{flaga|PSRS}} [[Nana Aleksandrija]] | style="text-align:center;"| '''8 : 8'''<ref group=P>FIDE statuti paredzēja, ka neizšķirtā mača gadījumā pasaules čempiones titulu saglabā esošā pasaules čempione.</ref> | 16-partiju mačs |- | [[1984. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|1984]] | {{flaga|PSRS}} | [[Volgograda]] | {{flaga|PSRS}} '''[[Maija Čiburdanidze]]''' | {{flaga|PSRS}} [[Irina Levitina]] | style="text-align:center;"| '''8½ : 5½''' | 16-partiju mačs (līdz uzvarai mačā) |- | [[1986. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|1986]] | {{flaga|Bulgārija|1971}} | [[Sofija]] | {{flaga|PSRS}} '''[[Maija Čiburdanidze]]''' | {{flaga|PSRS}} [[Jeļena Ahmilovska]] | style="text-align:center;"| '''8½ : 5½''' | 16-partiju mačs (līdz uzvarai mačā) |- | [[1988. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|1988]] | {{flaga|PSRS}} | [[Telavi]] | {{flaga|PSRS}} '''[[Maija Čiburdanidze]]''' | {{flaga|PSRS}} [[Nana Joseliani]] | style="text-align:center;"| '''8½ : 7½''' | 16-partiju mačs |- | [[1991. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|1991]] | {{Flaga|Filipīnas}} | [[Manila]] | {{flaga|PSRS}} [[Maija Čiburdanidze]] | {{flaga|Ķīna}} '''[[Sje Dzjuņa]]''' | style="text-align:center;"| '''6½ : 8½''' | 16-partiju mačs (līdz uzvarai mačā) |- | [[1993. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|1993]] | {{Flaga|Monako}} | [[Monako]] | {{flaga|Ķīna}} '''[[Sje Dzjuņa]]''' | {{flaga|Georgia|1990}} [[Nana Joseliani]] | style="text-align:center;"| '''8½ : 2½''' | 16-partiju mačs (līdz uzvarai mačā) |- | [[1996. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|1996]] | {{Flaga|Spānija}} | [[Haena]] | {{flaga|Ķīna}} [[Sje Dzjuņa]] | {{flaga|Ungārija}} '''[[Žuža Polgāra]]''' | style="text-align:center;"| '''4½ : 8½''' | 16-partiju mačs (līdz uzvarai mačā) |- |} {| class="wikitable" style="font-size:85%;" |- ! Gads ! Valsts ! Pilsēta ! Pasaules čempione ! Pretendente<ref group=P>64 spēlētāju izslēgšanas turnīros — fināliste.</ref> ! Rezultāts ! Formāts |- ! colspan="9"| Pasaules šaha čempionāts sievietēm (1999–2018) |- | [[1999. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|1999]] | {{Flaga|Krievija}} <br> {{Flaga|Ķīna}} | [[Kazaņa]] <br> [[Šeņjana]] | {{flaga|Ķīna}} '''[[Sje Dzjuņa]]''' | {{flaga|Krievija}} [[Alisa Gaļļamova]] | style="text-align:center;"| '''8½ : 6½''' | 16-partiju mačs (līdz uzvarai mačā) |- | [[2000. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2000]] | {{Flaga|Indija}} | [[Ņūdeli]] | {{flaga|Ķīna}} '''[[Sje Dzjuņa]]''' | {{flaga|Ķīna}} [[Cjiņa Kaņjina]] | style="text-align:center;"| '''2½ : 1½''' | 64 spēlētāju izslēgšanas turnīrs (4 partiju finālmačs) |- | [[2001. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2001]] | {{Flaga|Krievija}} | [[Maskava]] | {{flaga|Ķīna}} '''[[Džu Čeņa]]''' | {{flaga|Krievija}} [[Aleksandra Kosteņuka]] | style="text-align:center;"| '''5 : 3''' | 64 spēlētāju izslēgšanas turnīrs (4 partiju finālmačs plus taibreks) |- | [[2004. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2004]] | {{Flaga|Krievija}} | [[Elista]] | {{flaga|Bulgaria}} '''[[Antoaneta Stefanova]]''' | {{flaga|Krievija}} [[Jekaterina Kovaļevska]] | style="text-align:center;"| '''2½ : ½''' | 64 spēlētāju izslēgšanas turnīrs (4 partiju finālmačs, līdz uzvarai) |- | [[2006. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2006]] | {{Flaga|Krievija}} | [[Jekaterinburga]] | {{flaga|Ķīna}} '''[[Sjui Juihua]]''' | {{flaga|Krievija}} [[Alisa Gaļļamova]] | style="text-align:center;"| '''2½ : ½''' | 64 spēlētāju izslēgšanas turnīrs (4 partiju finālmačs, līdz uzvarai) |- | [[2008. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2008]] | {{Flaga|Krievija}} | [[Naļčika]] | {{flaga|Krievija}} '''[[Aleksandra Kosteņuka]]''' | {{flaga|Ķīna}} [[Hou Jifaņa]] | style="text-align:center;"| '''2½ : 1½''' | 64 spēlētāju izslēgšanas turnīrs (4 partiju finālmačs) |- | [[2010. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2010]] | {{Flaga|Turcija}} | [[Hatajas ils|Hataja]] | {{flaga|Ķīna}} '''[[Hou Jifaņa]]''' | {{flaga|Ķīna}} [[Žuaņa Lufei]] | style="text-align:center;"| '''5 : 3''' | 64 spēlētāju izslēgšanas turnīrs (4 partiju finālmačs plus taibreks) |- | [[2011. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2011]] | {{Flaga|Albānija}} | [[Tirāna]] | {{flaga|Ķīna}} '''[[Hou Jifaņa]]''' | {{flaga|India}} [[Humpi Koneru]] | style="text-align:center;"| '''5½ : 2½''' | 10-partiju mačs (līdz uzvarai mačā) |- | [[2012. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2012]] | {{Flaga|Krievija}} | [[Hantimansijska]] | {{Flaga|Ukraina}} '''[[Anna Ušeņina]]''' | {{flaga|Bulgaria}} [[Antoaneta Stefanova]] | style="text-align:center;"| '''3½ : 2½''' | 64 spēlētāju izslēgšanas turnīrs (4 partiju finālmačs plus taibreks) |- | [[2013. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2013]] | {{Flaga|Ķīna}} | [[Taizhou, Jiangsu|Taizhou]] | {{Flaga|Ukraina}} [[Anna Ušeņina]] | {{flaga|Ķīna}} '''[[Hou Jifaņa]]''' | style="text-align:center;"| '''1½ : 5½''' | 10-partiju mačs (līdz uzvarai mačā) |- | [[2015. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2015]] | {{Flaga|Krievija}} | [[Soči]] | {{Flaga|Ukraina}} '''[[Marija Muzičuka]]''' | {{flaga|Krievija}} [[Nataļja Pogoņina]] | style="text-align:center;"| '''2½ : 1½''' | 64 spēlētāju izslēgšanas turnīrs (4 partiju finālmačs) |- | [[2016. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2016]] | {{Flaga|Ukraina}} | [[Ļviva]] | {{Flaga|Ukraina}} [[Marija Muzičuka]] | {{flaga|Ķīna}} '''[[Hou Jifaņa]]''' | style="text-align:center;"| '''3 : 6''' | 10-partiju mačs (līdz uzvarai mačā) |- | [[2017. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2017]] | {{Flaga|Irāna}} | [[Teherāna]] | {{flaga|Ķīna}} '''[[Taņa Džunji]]''' | {{Flaga|Ukraina}} [[Anna Muzičuka]] | style="text-align:center;"| '''3½ : 2½''' | 64 spēlētāju izslēgšanas turnīrs (4 partiju finālmačs plus taibreks) |- | [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018]] | {{Flaga|Ķīna}} | [[Šanhaja]] <br> [[Čuncjina]] | {{flaga|Ķīna}} [[Taņa Džunji]] | {{flaga|Ķīna}} '''[[Dzjui Veņdzjuņa]]''' | style="text-align:center;"| '''4½ : 5½''' | 10-partiju mačs (līdz uzvarai mačā) |- | [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (turnīrs)|2018]] | {{Flaga|Krievija}} | [[Hantimansijska]] | {{flaga|Ķīna}} '''[[Dzjui Veņdzjuņa]]''' | {{flaga|Krievija}} [[Katerina Lagno]] | style="text-align:center;"| '''5 : 3''' | 64 spēlētāju izslēgšanas turnīrs (4 partiju finālmačs plus taibreks) |- |} {| class="wikitable" style="font-size:85%;" |- ! Gads ! Valsts ! Pilsēta ! Pasaules čempione ! Pretendente ! Rezultāts ! Formāts |- ! colspan="9"| Pasaules šaha čempionāts sievietēm (2020–pašlaik) |- | [[2020. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2020]] | {{Flaga|Ķīna}} <br> {{Flaga|Krievija}} | [[Šanhaja]] <br> [[Vladivostoka]] | {{flaga|Ķīna}} '''[[Dzjui Veņdzjuņa]]''' | {{flaga|Krievija}} [[Aleksandra Gorjačkina]] | style="text-align:center;"| '''8½ : 7½''' | 12-partiju mačs (plus 4 partiju taibreks) |- | [[2023. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2023]] | {{Flaga|Ķīna}} <br> {{Flaga|Ķīna}} | [[Šanhaja]] <br> [[Čuncjina]] | {{flaga|Ķīna}} '''[[Dzjui Veņdzjuņa]]''' | {{flaga|Ķīna}} [[Lei Tindzje]] | style="text-align:center;"| '''6½ : 5½''' | 12-partiju mačs (plus 4 partiju taibreks) |- | [[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025]] | {{Flaga|Ķīna}} <br> {{Flaga|Ķīna}} | [[Šanhaja]] <br> [[Čuncjina]] | {{flaga|Ķīna}} '''[[Dzjui Veņdzjuņa]]''' | {{flaga|Ķīna}} [[Taņa Džunji]] | style="text-align:center;"| '''6½ : 2½''' | 12-partiju mačs (plus 4 partiju taibreks) |- |} == Piezīmes == {{Atsauces|group=P}} == Atsauces == {{Atsauces}} {{Pasaules čempiones šahā}} [[Kategorija:Pasaules čempionāti]] rjqfwthlokbrc2isqw5tcfygjmkoq94 0 396160 4457206 4351317 2026-04-21T19:23:33Z Baisulis 11523 /* Sistemātika */ precizējums..... 4457206 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 250px | attēls = Goldcrest ( Regolo ) - Val d'Aosta - Italy S4E4395 (17109774266).jpg | att_nosaukums = Tēviņš | att_izmērs = 220px | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Aves | klase_lv = Putni | kārta = Passeriformes | kārta_lv = Zvirbuļveidīgie | apakškārta = Passeri | apakškārta_lv = Dziedātājputni | dzimta = Regulidae | dzimta_lv = Krāšņgalvīšu dzimta | dzimta_r = Krāšņgalvīši | ģints = Regulus | ģints_lv = Krāšņgalvīši | suga = Regulus regulus | suga_lv = Zeltgalvītis | binomial = Regulus regulus <small>([[Kārlis Linnejs|Linnaeus]], 1758)</small> | kategorijas = nē | izplatība = [[Attēls:Regulus_regulus_map.png|center|240px]] {{Legend|#FFFF00| Ligzdošanas areāls|border=1px solid #aaa}} {{Legend|#00FF00| Nometnieku areāls|border=1px solid #aaa}} {{Legend|#00FFFF| Ziemošanas areāls|border=1px solid #aaa}} }} '''Zeltgalvītis''' (''Regulus regulus'') ir neliela auguma [[krāšņgalvīšu dzimta]]s (''Regulidae'') dziedātājputns, kas sastopams plašā areālā [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Makaronēzija]]s salās.<ref name=iuc>[http://www.iucnredlist.org/details/22734997/0 IUCN: Regulus regulus]</ref> Izdala 14 pasugas.<ref name=world>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.worldbirdnames.org/bow/sugarbirds/ |title=World Bird Names: Dapple-throats, sugarbirds, fairy-bluebirds, kinglets, hyliotas, wrens, gnatcatchers, 2018 |access-date={{dat|2018|05|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180418211310/http://www.worldbirdnames.org/bow/sugarbirds/ |archivedate={{dat|2018|04|18||bez}} }}</ref> == Izplatība == [[Attēls:Regulus regulus -Auderghem, Brussels-8.jpg|thumb|left|240px|Zeltgalvītis galvenokārt uzturas skujkoku mežos]] [[Attēls:Régulus regulus (Corsica).jpg|thumb|left|240px|Tēviņa cekuliņa centrs ir tumšāk dzeltens vai oranžs]] [[Attēls:Regulus_regulus_-Marwell_Wildlife,_Hampshire,_England-8.jpg|thumb|left|240px|Mātītes cekuliņš ir viscauri dzeltens]] Zeltgalvītis plaši izplatīts gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un fragmentāri [[Āzija|Āzijā]] ([[Anatolija|Mazāzijā]], [[Kaukāzs|Kaukāzā]], [[Vidusāzija]]s kalnu apgabalos, [[Nepāla|Nepālā]], [[Himalaji|Himalaju]] piekalnēs, [[Ķīna]]s austrumos, [[Sahalīna|Sahalīnā]] un [[Japāna|Japānā]]). Lielākā daļa Eiropas populācijas ziemo ligzdošanas areālā, vienīgi tālākie ziemeļu ligzdotāji [[Skandināvija|Skandināvijā]], [[Somija|Somijā]] un [[Krievija|Krievijā]] rudenī pilnībā pamet ligzdošanas rajonus.<ref name=putni/> Uzturas gan zemienēs, gan kalnos galvenokārt līdz 3000 m [[virs jūras līmeņa]], reizēm novērojams līdz 4800 m.<ref name="Snow, David 1998">Snow, David; Perrins, Christopher M, eds. (1998). The Birds of the Western Palearctic concise edition (2 volumes). Oxford: Oxford University Press. pp. 1342–1346. {{ISBN|0-19-850188-9}}.</ref> Ja ziema ir auksta, lielākā ziemeļu reģionu populācijas daļa, kas palikusi ziemot ligzdošanas areālā, var aiziet bojā.<ref name=iuc/><ref name=gate/><ref name=planet/> == Latvijā == Zeltgalvītis [[Latvija|Latvijā]] ir parasts ligzdotājs un ziemotājs. Atsevišķos gados rietumu piekrastē rudens ceļošanas laikā sastopams masveidā. Skaits gadu no gada svārstās.<ref name=putni>[http://www.putni.lv/regreg.htm Putni LV: Zeltgalvītis Regulus regulus]</ref> == Izskats == Zeltgalvītis ir mazs, apaļīgs putniņš ar īsu [[aste|asti]] un smalku, melnu [[knābis|knābi]]. Tas ir mazākais Eiropā dzīvojošais putns.<ref name=gate/><ref>Mullarney, Killian; Svensson, Lars; Zetterstrom, Dan; Grant, Peter J. (1999). Collins Bird Guide. London: Collins. p. 336. {{ISBN|0-00-219728-6}}.</ref> Ķermeņa garums 8,5—9,5 [[centimetrs|cm]], [[spārnu plētums]] 13,5—15,5&nbsp;cm, svars 4,5—7 [[grams|g]].<ref name=gate>[http://www.luontoportti.com/suomi/en/linnut/goldcrest Nature Gate: Goldcrest]</ref><ref>[https://www.hbw.com/species/goldcrest-regulus-regulus Alive: Goldcrest (Regulus regulus)]</ref> Apspalvojums mugurpusē [[zaļā krāsa|olīvzaļš]], apakšpusē pelēcīgi balts ar gaiši dzeltenu nokrāsu. Uz galvas koši [[dzeltenā krāsa|dzeltens]] cekuliņš, kuru no abām pusēm ieskauj melnas joslas. Tēviņam cekuliņa centrs tumšāk dzeltens vai [[oranžā krāsa|oranžs]], mātītei cekuliņš viscauri dzeltens. Gaišajā sejā izceļas lielas, melnas [[acs|acis]], tā kā ap acīm ir gaišs apspalvojums. Uz [[spārns|spārniem]] divas bāli dzeltenas šķērsjoslas. [[Kāja]]s tumši [[brūnā krāsa|brūnas]].<ref name="Snow, David 1998"/><ref name=gate/><ref>Hogstad, Olav (1971). "Age determination of Goldcrests Regulus regulus (L.) in summer and early autumn". Ornis Scandinavica. 2 (1): 1–3. doi:10.2307/3676233</ref> Mātītei ne tikai cekuliņa krāsa ir atšķirīga, bet arī tās apspalvojums kopumā ir blāvāks, nedaudz pelēcīgāks. Jauno putnu apspalvojums pelēcīgāks, iztrūkst arī krāsainais cekuls.<ref>Baker, Kevin (1997). Warblers of Europe, Asia and North Africa (Helm Identification Guides). London: Helm. pp. 385–387. {{ISBN|0-7136-3971-7}}.</ref> == Uzvedība == [[Attēls:Regulus regulus japonensis on tree.JPG|thumb|220px|Zeltgalvītis ir ļoti kustīgs un aktīvs putniņš]] [[Attēls:Gold-creasted Wren Grönvold.jpg|thumb|220px|Zeltgalvīša ligzdas zīmējums]] [[Attēls:Regulus regulus regulus MHNT.ZOO.2010.11.207.jpg|thumb|220px|Zeltgalvīša olas]] Zeltgalvītis ligzdo [[skujkoki|skujkoku]] (galvenokārt [[egles|egļu]] un [[priedes|priežu]]) un jauktu koku [[mežs|mežos]]. Arī lielos [[dārzs|dārzos]] un [[parks|parkos]], kuros aug arī skujkoki. [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] salās mājo priežu un [[kadiķi|kadiķu]] mežos vai [[laurkoki|laurkoku]] birzīs. Ārpus vairošanās sezonas uzturas arī krūmājos un [[lapu koki|lapu koku]] mežos.<ref name=iuc/><ref name=planet/> Migrācijas pārlidojumu veic nakts laikā.<ref name=gate/> Zeltgalvītis nedēļas laikā nolido apmēram 1000 [[kilometrs|km]].<ref name=planet/> Zeltgalvītis ir ļoti kustīgs un aktīvs, galvenokārt uzturas zaru galotnēs. Lidojums, meklējot barību, ir saraustīts, brīžiem uz vietas, brīžiem ar asām, zigzag kustībām. Tam ir spēcīgi pirksti, tādēļ spēj karāties koku zaros ar galvu uz leju. Barojoties tas bieži uzturas nelielās grupās, īpaši ārpus vairošanās sezonas. Ziemā grupa guļ kopā, viens pie otra cieši piespiedušies. Ligzdošanas laikā zeltgalvītis ir teritoriāls, lai gan augstā kokā var būt vairākas ligzdošanas teritorijas — atšķirīgos augstumos atšķirīgas teritorijas.<ref name=planet>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.planetofbirds.com/passeriformes-regulidae-goldcrest-regulus-regulus |title=Planet of Birds: Goldcrest (Regulus regulus) |access-date={{dat|2018|05|26||bez}} |archive-date={{dat|2021|05|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210513224315/https://www.planetofbirds.com/passeriformes-regulidae-goldcrest-regulus-regulus }}</ref> == Barība == Zeltgalvītis barojas ar nelieliem [[kukaiņi]]em, to [[kāpuri]]em un [[zirnekļi]]em, kurus meklē koku mizas rievās un uz lapām. Ziemas laikā ar [[sēkla|sēklām]] un kukaiņiem uz zemes.<ref name=iuc/><ref name=planet/> == Ligzdošana == Ligzdošanas sezona ilgst no marta beigām līdz augustam. [[Ligzda]] gandrīz apaļa ar šauru ieeju augšpusē, atgādinot šūpuļtīklu, atrodas skujkoku ārējos zaros līdz 15 m augstumā no zemes. To būvē pāris kopīgi, bet lielāko darbu paveic tēviņš. Ligzdas būvēšana ilgst apmēram 3 nedēļas. Tā veidota trīs kārtās. Ārējā kārta būvēta no [[sūnas|sūnām]] un [[ķērpji]]em, kas saausti kopā ar [[zirnekļi|zirnekļu]] tīkla pavedieniem. Vidējā kārta veidota no mīkstām sūnām, bet no iekšpuses ligzda izklāta ar spalvām un [[mati]]em.<ref name=iuc/><ref name=planet/> Sezonā parasti divi perējumi, ja ir pietiekami daudz barības. Dējumā 9—12 gaišas [[ola]]s ar dažiem raibumiņiem. Inkubācijas periods ilgst 14—16 dienas, perē tikai mātīte. Tēviņš to tikmēr baro. Par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Pirmās 7 dienas pēc izšķilšanās mātīte mazuļus silda. Jaunie putni izlido 15—22 dienu vecumā, bet vecāki tos turpina barot papildu 2 nedēļas. Otro dējumu mātīte var uzsākt perēt pirms pirmā perējuma putnēni ir atstājuši ligzdu.<ref name=gate/><ref name=planet/> == Sistemātika == Zeltgalvītim ir 14 pasugas:<ref name=world/> * ''Regulus regulus regulus'' — nominālpasuga, sastopams [[Eiropa|Eiropā]] un [[Sibīrija]]s rietumos; * ''Regulus regulus azoricus'' — sastopams [[Sanmigela (Azoru salas)|Sanmigelā]] (Azoru salās); * ''Regulus regulus buturlini'' — sastopams [[Krima|Krimā]], [[Anatolija|Mazāzijā]] un [[Kaukāzs|Kaukāzā]]; * ''Regulus regulus coatsi'' — sastopams Sibīrijas centrālās daļas dienvidos; * ''Regulus regulus ellenthalerae'' — sastopams [[Palma (sala)|Palmā]] un [[Eljerro]] (Kanāriju salās); * ''Regulus regulus himalayensis'' — sastopams no [[Afganistāna]]s austrumiem līdz [[Himalaji|Himalaju]] rietumiem; * ''Regulus regulus hyrcanus'' — sastopams [[Azerbaidžāna]]s dienvidaustrumos un [[Irāna]]s ziemeļos; * ''Regulus regulus inermis'' — sastopams [[Azoru salas|Azoru salu]] rietumos un centrālajā daļā; * ''Regulus regulus japonensis'' — sastopams Sibīrijas dienvidaustrumos, [[Ķīna]]s ziemeļaustrumos, [[Korejas pussala|Korejā]] un [[Japāna|Japānā]]; * ''Regulus regulus sanctaemariae'' — sastopams [[Santamarija (sala)|Santamarijā]] (Azoru salās); * ''Regulus regulus sikkimensis'' — sastopams no HImalaju austrumiem līdz Ķīnas centrālās daļas ziemeļiem; * ''Regulus regulus teneriffae'' — sastopams [[Gomera|Gomerā]] un [[Tenerife|Tenerifē]]; * ''Regulus regulus tristis'' — sastopams [[Tjanšans|Tjanšana]] kalnos; * ''Regulus regulus yunnanensis'' — sastopams Ķīnas centrālajā daļā, centrālās daļas dienvidos un [[Mjanma]]s ziemeļaustrumos. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == *[https://www.latvijasdaba.lv/putni/regulus-regulus-l/ Latvijas Daba: Zeltgalvītis] *[http://www.videsvestis.lv/vismazakais-putnins-zeltgalvitis/ Vides Vēstis: Vismazākais putniņš zeltgalvītis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190519054522/http://www.videsvestis.lv/vismazakais-putnins-zeltgalvitis/ |date={{dat|2019|05|19||bez}} }} *[http://www.dabasmuzejs.gov.lv/krajuma-popularizesana/zeltgalv-regulus-regulus-olas Dabas muzejs: Zeltgalvītis]{{Novecojusi saite}} *[https://www.xeno-canto.org/species/Regulus-regulus Xeno-Canto: Goldcrest Regulus regulus (Linnaeus, 1758)] *[https://www.hbw.com/ibc/species/goldcrest-regulus-regulus IBC: Goldcrest Regulus regulus] [[Kategorija:Krāšņgalvīšu dzimta]] [[Kategorija:Latvijas putni]] [[Kategorija:Eiropas putni]] [[Kategorija:Āzijas putni]] ovqqo7xqu8s2ya01la6buwfv8gl2qck 0 400439 4457325 4350525 2026-04-22T05:52:58Z Vylks 50297 4457325 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Roberts Prosinečki | image = Robert Prosinečki.jpg | image_size = 250 | caption = Roberts Prosinečki 2012. gadā | fullname = | birth_date = {{Dzimšanas datums un vecums|1969|01|12}} | birth_place = {{vieta|Rietumvācija|Fillingene-Švenningene}} | height = 182 | position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]] | currentclub = {{fb|KGZ}} (galvenais treneris) | youthyears1 = 1974—1980 | youthclubs1 = {{flaga|Vācija}} [[Stuttgarter Kickers]] | youthyears2 = 1980—1986 | youthclubs2 = {{flaga|Dienvidslāvija}} [[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]] | years1 = 1986—1987 | clubs1 = {{flaga|Dienvidslāvija}} [[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]] | caps1 = 2 | goals1 = 1 | years2 = 1987—1991 | clubs2 = {{flaga|Dienvidslāvija}} [[Belgradas "Crvena Zvezda"|Crvena Zvezda]] | caps2 = 117 | goals2 = 25 | years3 = 1991—1994 | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Real Madrid C.F.|Real Madrid]] | caps3 = 55 | goals3 = 10 | years4 = 1994—1995 | clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[Real Oviedo|Oviedo]] | caps4 = 30 | goals4 = 5 | years5 = 1995—1996 | clubs5 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]] | caps6 = 20 | goals6 = 4 | years6 = 1996—1997 | clubs6 = {{flaga|Spānija}} [[Sevilla FC|Sevilla]] | caps5 = 19 | goals5 = 2 | years7 = 1997—2000 | clubs7 = {{flaga|Horvātija}} [[GNK Dinamo Zagreb|Croatia Zagreb]] | caps7 = 50 | goals7 = 14 | years8 = 2000 | clubs8 = {{flaga|Horvātija}} [[NK Hrvatski Dragovoljac|Hrvatski Dragovoljac]] | caps8 = 4 | goals8 = 1 | years9 = 2000—2001 | clubs9 = {{flaga|Beļģija}} [[Standard Liège]] | caps9 = 21 | goals9 = 4 | years10 = 2001—2002 | clubs10 = {{flaga|Anglija}} [[Portsmouth F.C.|Portsmouth]] | caps10 = 33 | goals10 = 9 | years11 = 2002—2003 | clubs11 = {{flaga|Slovēnija}} [[NK Olimpija Ljubljana (1945)|Olimpija]] | caps11 = 23 | goals11 = 3 | years12 = 2003—2004 | clubs12 = {{flaga|Horvātija}} [[NK Zagreb|Zagreb]] | caps12 = 26 | goals12 = 5 | years13 = 2005 | clubs13 = {{flaga|Horvātija}} Savski Marof | caps13 = 4 | goals13 = 1 | totalcaps = 400 | totalgoals = 83 | nationalyears1 = 1987 | nationalteam1 = {{flaga|Dienvidslāvija}} Dienvidslāvija U20 | nationalcaps1 = 5 | nationalgoals1 = 1 | nationalyears2 = 1989—1991 | nationalteam2 = {{fb|YUG}} | nationalcaps2 = 15 | nationalgoals2 = 4 | nationalyears3 = 1994—2002 | nationalteam3 = {{fb|CRO}} | nationalcaps3 = 49 | nationalgoals3 = 10 | manageryears1 = 2004—2005 | managerclubs1 = {{flaga|Horvātija}} [[NK Zagreb|Zagreb]] (pienākumu izpildītājs) | manageryears2 = 2006—2010 | managerclubs2 = {{fb|CRO}} (asistents) | manageryears3 = 2010—2012 | managerclubs3 = {{flaga|Serbija}} [[Belgradas "Crvena Zvezda"|Crvena Zvezda]] | manageryears4 = 2012—2013 | managerclubs4 = {{flaga|Turcija}} [[Kayserispor]] | manageryears5 = 2014—2017 | managerclubs5 = {{fb|AZE}} | manageryears6 = 2018—2019 | managerclubs6 = {{fb|BIH}} | manageryears7 = 2019—2020 | managerclubs7 = {{flaga|Turcija}} [[Kayserispor]] | managerclubs8 = {{flaga|Turcija}} [[Denizlispor]] | manageryears8 = 2020 | managerclubs9 = {{flaga|Slovēnija}} [[NK Olimpija Ljubljana|Olimpija Ljubljana]] | manageryears9 = 2022 | managerclubs10 = {{flaga|Horvātija}} [[NK Rudeš|Rudeš]] | manageryears10 = 2023 | managerclubs11 = {{fb|Melnkalne}} | manageryears11 = 2024—2025 | managerclubs12 = {{fb|Kirgizstāna}} | manageryears12 = 2025—pašlaik }} '''Roberts Prosinečki''' ({{val|hr|Robert Prosinečki}}; dzimis {{dat|1969|01|12}}) ir [[Horvāti|horvātu]] [[futbols|futbola]] [[treneris]] un bijušais futbolists, spēlējis [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, bijis [[Horvātijas futbola izlase]]s dalībnieks, spēlējis arī [[Dienvidslāvijas futbola izlase|Dienvidslāvijas izlasē]]. Kopš 2025. gada decembra ir [[Kirgizstānas futbola izlase]]s galvenais treneris. == Futbolista karjera == Karjeru sāka [[GNK Dinamo Zagreb|Zagrebas "Dinamo"]]. Vēlāk pārstāvēja [[Belgradas "Crvena Zvezda"]] un šī kluba sastāvā 1991. gadā kļuva par [[UEFA Čempionu līga|Eiropas kausa]] ieguvēju. Karjeras turpinājumā pārstāvēja Spānijas klubus ''[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]'', ''[[Real Oviedo|Oviedo]]'', ''[[FC Barcelona|Barcelona]]'' un ''[[Sevilla FC|Sevilla]]''. Prosinečki ir spēlējis arī Beļģijas klubā [[Ljēžas "Standard"]] un Anglijas Pirmās divīzijas klubā ''[[Portsmouth FC|Portsmouth]]''. Karjeru noslēdza 2005. gadā Horvātijas zemāko līgu klubā ''Savski Marof''. Prosinečki ir nospēlējis 15 spēles [[Dienvidslāvijas futbola izlase|Dienvidslāvijas futbola izlasē]] un guvis četrus vārtus, tās sastāvā piedalījies [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. [[Horvātijas futbola izlase|Horvātijas izlases]] sastāvā piedalījies [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionātā]] un divos [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīros ([[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]], [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]]). 1998. gada Pasaules kausā guva divus vārtus un palīdzēja izlasei izcīnīt 3. vietu. Karjeru izlasē noslēdza 2002. gadā. Horvātijas izlases rindās nospēlējis 49 spēles un guvis desmit vārtus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eu-football.info/_player.php?id=17077 |title=Robert Prosinečki - national football team player |language=en |website=eu-football.info |accessdate={{dat|2018|7|8||bez}}}}</ref> == Trenera karjera == No 2006. līdz 2010. gadam strādāja Horvātijas izlases treneru korpusā kā asistents. 2010. gadā kļuva par [[Belgradas "Crvena Zvezda"]] galveno treneri. Šaja amatā nostrādāja līdz 2012. gada augustam. Vēlāk vadīja Turcijas klubu ''[[Kayserispor]]''. No 2014. līdz 2017. gadam bija [[Azerbaidžānas futbola izlase]]s galvenais treneris. 2018. gada janvārī tika apstiprināts par [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase|Bosnijas un Hercegovinas izlases]] galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.klix.ba/sport/nogomet/robert-prosinecki-novi-selektor-nogometne-reprezentacije-bih/180104019 |title=Robert Prosinečki novi selektor nogometne reprezentacije BiH |language=bs |date={{dat|2018|1|4|N|bez}} |website=klix.ba |accessdate={{dat|2018|7|8||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180822214446/https://www.klix.ba/sport/nogomet/robert-prosinecki-novi-selektor-nogometne-reprezentacije-bih/180104019 |archivedate={{dat|2018|08|22||bez}} }}</ref> Prosinečki vadībā izlase uzvarēja savā [[UEFA Nāciju līga]]s B līmeņa grupā, taču vēlāk nespēja pa tiešo kvalificēies [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīram. 2019. gada 27. novembrī pēc abpusējas vienošanās atstāja Bosnijas un Hercegovinas izlases galvenā trenera amatu. Tā paša gada decembrī Prosinečki atgriezās Turcijas kluba ''Kayserispor'' treneru korpusa vadībā. Karjeras turpinājumā vadīja ''[[Denizlispor]]'', [[NK Olimpija Ljubljana|Ļubļanas "Olimpija"]] un ''[[NK Rudeš]]''. {{dat|2024|2|2||bez}} tika apstiprināts par [[Melnkalnes futbola izlase|Melnkalnes izlases]] galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.koha.net/en/sports/407973/the-Croatian-legend-takes-the-lead-of-Montenegro/ |title=The Croatian legend takes charge of Montenegro |language=en |date={{dat|2024|2|2|N|bez}} |website=koha.net |access-date={{dat|2024|2|6||bez}}}}</ref> 2025. gada septembrī [[Melnkalnes Futbola asociācija]] atbrīvoja Prosinečki no amata vājo rezultātu [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|FIFA Pasaules kausa kvalifikācijā]] dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.vijesti.me/sports-e/football-c/775382/Now--Decemineski-has-officially-been-fired-as-the-new-Montenegro-coach. |title=It's now official: Prosinecki fired, Vučinić new Montenegro coach |language=en |date={{dat|2025|9|19|N|bez}} |website=vijesti.me |access-date={{dat|2025|10|20||bez}}}}</ref> Tā paša decembrī tika iecelts par [[Kirgizstānas futbola izlase|Kirgizstānas izlases]] galveno treneri. == Sasniegumi == === Spēlētāja karjera === '''Red Star Belgrade''' * [[Dienvidslāvijas futbola Pirmā līga|Dienvidslāvijas Pirmā līga]]: 1987–88, 1989–90, 1990–91 * [[Dienvidslāvijas kauss futbolā|Dienvidslāvijas kauss]]: 1989–90 * [[UEFA Čempionu līga|Eiropas kauss]]: 1990–91 '''Real Madrid''' * [[Copa del Rey]]: 1992–93 * [[Spānijas Superkauss]]: 2003 '''Dinamo Zagreb''' * [[Horvātijas futbola čempionāta Pirmā līga|Horvātijas Pirmā līga]]: 1997–98, 1998–99, 1999–2000 * [[Horvātijas kauss futbolā|Horvātijas kauss]]: 1997–98 '''Olimpija Ljubljana''' * [[Slovēnijas kauss futbolā|Slovēnijas kauss]]: 2002–03 '''Individuālie sasniegumi''' * Dienvidslāvijas gada futbolists: 1990 * Horvātijas gada futbolists: 1997 === Trenera karjera === '''Red Star Belgrade''' * [[Serbijas kauss futbolā|Serbijas kauss]]: 2011–12 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Prosinečki, Roberts}} [[Kategorija:1969. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Bādenē-Virtembergā dzimušie]] [[Kategorija:Dienvidslāvijas futbolisti]] [[Kategorija:Dienvidslāvijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Horvātijas futbolisti]] [[Kategorija:Horvātijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Madrides "Real" spēlētāji]] [[Kategorija:FC Barcelona spēlētāji]] [[Kategorija:Sevilla FC spēlētāji]] [[Kategorija:Zagrebas "Dinamo" spēlētāji]] [[Kategorija:Portsmouth FC spēlētāji]] [[Kategorija:Belgradas "Crvena Zvezda" spēlētāji]] [[Kategorija:Ljēžas "Standard" spēlētāji]] [[Kategorija:1990. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:1996. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:1998. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2002. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Horvātijas futbola treneri]] [[Kategorija:Azerbaidžānas futbola izlases treneri]] [[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas futbola izlases treneri]] [[Kategorija:Melnkalnes futbola izlases treneri]] [[Kategorija:Real Oviedo spēlētāji]] [[Kategorija:Kirgizstānas futbola izlases treneri]] o9kxy2wuhfhdoctvie2qttphoc5j7lu 0 405771 4457208 4240901 2026-04-21T19:26:07Z Baisulis 11523 /* ievads */ precizējums........ 4457208 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = | playername = Felipi Andersons | image = Felipe Anderson 2021.jpg | caption = Andersons 2021. gadā | fullname = Felipi Andersons Pereira Gomišs | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1993|4|15}} | birth_place = | countryofbirth = {{vieta|Brazīlija|Santamarija|2s=Santamarija (Federālais distrikts)}} | height = 175 | position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]] | currentclub = {{flaga|Brazīlija}} [[Palmeiras]] | clubnumber = 7 | clubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[Santos Futebol Clube|Santos]] | pcupdate = {{dat|2025|03|13|SK|bez}} | years1 = 2010—2013 | caps1 = 61 | goals1 = 7 | clubs2 = {{flaga|Itālija}} [[Romas "Lazio"|Lazio]] | years2 = 2013—2018 | caps2 = 137 | goals2 = 25 | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[West Ham United FC|West Ham United]] | years3 = 2018—2021 | caps3 = 63 | goals3 = 10 | nationalteam1 = {{flaga|Brazīlija}} Brazīlija U17 | nationalyears1 = 2010 | nationalcaps1 = | nationalgoals1 = | nationalteam2 = {{flaga|Brazīlija}} Brazīlija U20 | nationalyears2 = 2011—2013 | nationalcaps2 = 4 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Brazīlija}} Brazīlija U23 | nationalyears3 = 2014 | nationalcaps3 = 2 | nationalgoals3 = 1 | nationalteam4 = {{fb|BRA}} | nationalyears4 = 2015—2019 | nationalcaps4 = 2 | nationalgoals4 = 0 | caps4 = 5 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Portugāle}} [[FC Porto]] | goals4 = 0 | years4 = 2020—2021 | clubs5 = {{flaga|Itālija}} [[Romas "Lazio"|Lazio]] | years5 = 2021—2024 | caps5 = 114 | goals5 = 20 <!------ Medaļas ------>| rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry | {{flaga|BRA}} [[Brazīlija]] (BRA)}} {{MedalSport | [[Attēls:Football pictogram.svg|20px]] [[Futbols]]}} {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{MedalGold | [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|Riodežaneiro 2016]] | [[Futbols 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]]}} | clubs6 = {{flaga|Brazīlija}} [[Palmeiras]] | years6 = 2024— | caps6 = 19 | goals6 = 2 }} '''Felipi Andersons Pereira Gomišs''' ({{Val|pt|Felipe Anderson Pereira Gomes}}, dzimis {{Dat|1993|4|15}}) ir [[Brazīlija]]s [[futbolists]], [[Brazīlijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2024. gada Andersons pārstāv [[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērija]]s komandu [[Sanpaulu "Palmeiras"]]. == Sasniegumi == '''Santos''' * [[Copa Libertadores]]: 2011 '''Lazio''' * [[Supercopa Italianna]]: 2017 '''Brazīlija''' * [[Futbols olimpiskajās spēlēs|Vasaras olimpiskās spēles]]: [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016]] == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Brazīlijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Andersons, Felipi}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Federālajā distriktā dzimušie]] [[Kategorija:Brazīlijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Brazīlijas futbolisti]] [[Kategorija:S.S. Lazio spēlētāji]] [[Kategorija:West Ham United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:FC Porto spēlētāji]] [[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki futbolā]] [[Kategorija:Brazīlijas olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:Santos Futebol Clube spēlētāji]] [[Kategorija:Sanpaulu "Palmeiras" spēlētāji]] nzb7u4sxdbtah2krcyz0uvt5r138jbx 0 406990 4457186 4455126 2026-04-21T18:51:02Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4457186 wikitext text/x-wiki '''Voldemārs Leitis''' (dzimšanas un nāves datumi nav zināmi, iespējams miris ne ātrāk par 1941. g.) bija rakstnieks un publicists, kas 20. gadsimta 20. un 30. gados plašākai [[Latvija]]s sabiedrībai bija vairāk pazīstams kā populāru [[ekonomika]]s jautājumiem veltītu darbu autors. Vēlāk izdeva brošūras sērijā "Āzijas materiāli latviešu senvēsturei".<ref>[http://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/34500/298-56364-Misane_Agita_am09480.pdf?sequence=1] Agita Misāne. RELIĢIJA UN LATVIEŠU NACIONĀLISMS IDEJU VĒSTURĒ LATVIJĀ. Promocijas darbs doktora zinātniskā grāda iegūšanai. 2016. — 78 lpp.</ref> 20. gadu beigās Leitis savas grāmatas tirgoja no savas dzīvesvietas Stabu ielā 24.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=54171226&isArticle=true&query=Stabu%20iel%C4%81%2024%20|title=Grāmatniecība|work=Auces Vārds|date=1929-12-03|issue=31|page=4}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&#124;issue:756762&#124;article:DIVL194&#124;page:4&#124;block:P4_CB00008&#124;query:Stabu%20iel%C4%81%2024%20|title=Pēc Augstskolas . .|work=Students|date=1925-12-10|volume=13|page=4}}</ref> 1924. gada septembrī viņš bija viens no akciju sabiedrības "Fotos", kas nodarbojās ar fotogrāfijas piederumu ražošanu un tirgošanu, dibinātājiem.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=51019126&isArticle=true&query=iel%C4%81%20Stabu%2024%20|title=Paziņojums. Finansu ministrs š. g. 25. augusta apstiprinājis statūtus rūpniecības un tirdzniecības akc. sab. "FOTOS"|work=[[Valdības Vēstnesis]]|date=1924-09-19|volume=213|page=4}}</ref> 1992. gadā Pilsoņu kongresa laikraksts "Pilsonis" rakstā minēts, ka "Baigais gads viņa darbu pārtrauca", norādot uz to, ka Leitis varētu būt gājis bojā padomju okupācijas pirmajā gadā (1940.—1941. g.).<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=22160568&isArticle=true&query=Voldem%C4%81rs%20Leitis%20|title=Vēstures brīdinājums: lībieši|work=Pilsonis|date=1992-09-29|last=Tomariņš|first=Kārlis|page=5}}</ref> == Bibliogrāfija == * Labāka vieta, augstāka alga (1921) * Ienesīgs veikals: praktiski aizrādījumi no amerikāņu praktikas, iesācējiem un veciem veikalniekiem (1921) * Ceļš uz turību: praktiski aizrādījumi no amerikāņu praktikas, kā tikt pie turības (1921) * Vadoņa spējas: kā viņas iegūt, kā vadīt uzņēmumus un ļaudis: praktisks kurss vadoņiem un ikkatram, kurš vēlētos par vadoni kļūt (1925) * Sekmes (Dzīves māksla), (1929) * Latviskā Indijas [[Rigveda]] (1938) * Latviešu dievi Āzijā (1939) * Kungs, govs un arājs (1939) * Gaišmati vai tumšmati? (Starpība raksturos), (1939) == Atsauces == {{atsauces}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Leitis, Voldemārs}} [[Kategorija:Latvijas publicisti]] [[Kategorija:Cilvēki ar nezināmu dzimšanas datumu]] [[Kategorija:Cilvēki ar nezināmu miršanas datumu]] 0lryoipfa13lfrisgzwhny5jzhqmygw 0 410580 4457430 4425909 2026-04-22T11:18:49Z Ivario 51458 /* Kluba nosaukumu vēsture */ 4457430 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #1D1C66 | bg_color = #EDED57 | nos = SK Super Nova | logo = [[Attēls:SK Super Nova logo 2024.png|150px]] | pilns = Sporta klubs Super Nova Biedrība (BDR) | pilsēta = {{Vieta|Latvija|Rīga}} | līga = [[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|Virslīga]] | sez = [[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025.]] | poz = 8. vieta | dib = 2000 | stad = [[Jāņa Skredeļa stadions]] | ietilp = 432 | prez = {{flaga|Latvija}} Jānis Engelis | tren = {{flaga|Latvija}} [[Maksims Rafaļskis]] | kapteinis = | mediji = [http://www.supernova.lv/ Oficiālā vietne] [https://www.facebook.com/sksupernova2000 Facebook] [https://www.instagram.com/sksupernova_official/ Instagram] | sadarbojas = | pattern_la1 = _jomachampionship8yrb | pattern_b1 = _jomachampionship8yrb | pattern_ra1 = _jomachampionship8yrb | pattern_sh1 = | pattern_so1 = | leftarm1 = FFFF00 | body1 = FFFF00 | rightarm1 = FFFF00 | shorts1 = FFFF00 | socks1 = FFFF00 | pattern_la2 = _jomachampionship8ny | pattern_b2 = _jomachampionship8ny | pattern_ra2 = _jomachampionship8ny | pattern_sh2 = | pattern_so2 = | leftarm2 = 181146 | body2 = 181146 | rightarm2 = 181146 | shorts2 = 181146 | socks2 = 181146 }} '''Sporta klubs "Super Nova"''' ir [[Latvija]]s [[Futbols|futbola]] klubs no [[Rīga]]s, kas pašlaik spēlē [[Latvijas futbola Nākotnes līga|Latvijas futbola Nākotnes līgā]]. Dibināts 2000. gadā. Klubs balstās uz SK "Super Nova" akadēmiju. Akadēmijai ir sadarbība ar vairākiem bērnu un jaunatnes futbola klubiem gan Rīgā, gan ārpus Rīgas. Viena no lielākajām akadēmijām Latvijā. == Vēsture == ==== Kluba nosaukumu vēsture ==== [[Rīgas 62. vidusskola]]s sporta skolotājs Ivars Zunde<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/person/view?id=22465|title=Atbilstoši SIA Lursoft, preses un interneta resursu datiem, Ivars Zunde bija saistīts ar Rīgas 62.vidusskolas sporta klubs Super Nova|website=timenote.info|access-date=2024-11-26|date=2024-11-26|language=lv}}</ref> dibināja biedrību (futbola pulciņu) 2000. gada 2. augustā<ref name="crediweb.lv">{{Tīmekļa atsauce|url=https://crediweb.lv/Super-Nova/40008053379/|title=Biedrība Sporta klubs "Super Nova" ar reģ.nr. 40008053379|website=crediweb.lv|access-date=2024-11-26|date=2024-11-26|language=lv}}</ref> ar nosaukumu '''"Super Nova"'''. Nosaukums latīņu valodā nozīmē “[[pārnova]]”. Kluba nosaukumu izvēlējās biedrības dibinātājs ar domu, lai uzliesmo kāda zvaigzne skolu futbola čempionātos.<ref name="pozitiviparfutbolu.lv">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pozitiviparfutbolu.lv/blogs/params/post/1998069/janis-engelis-planojam-cinities-par-vadosajam-vietam|title=Jānis Engelis: “Plānojam cīnīties par vadošajām vietām”|website=pozitiviparfutbolu.lv|access-date=2024-11-26|date=2020-01-28|language=lv|archive-date=2022-01-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20220127180301/https://www.pozitiviparfutbolu.lv/blogs/params/post/1998069/janis-engelis-planojam-cinities-par-vadosajam-vietam}}</ref> No 2000. gada 2. augusta biedrības nosaukums bija '''[[Rīgas 62. vidusskola]]s sporta klubs "Super Nova"''' un no 2014. gada 24. aprīļa biedrības nosaukums tika mainīts uz '''Sporta Klubs "Super Nova"'''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.firmas.lv/lv/uznemumi/super-nova-sporta-klubs/40008053379|title=Biedrība Sporta klubs "Super Nova" ar reģ.nr. 40008053379|website=firmas.lv|access-date=2024-11-26|date=2022-04-11|language=lv}}</ref> ==== Bērnu un jauniešu futbola klubs ==== Jānis Engelis bija [[Rīgas 62. vidusskola]]s absolvents, kurš turpināja mācības [[LSPA]] un tika uzaicināts brīvprātīgā režīmā pastrādāt par treneri '''[[Rīgas 62. vidusskola]]s sporta klubs "Super Nova"''' 2002. gadā<ref name="pozitiviparfutbolu.lv"/> 2002. gadā 18. decembrī Jānis Engelis kļuva par biedrības prezidentu<ref name="crediweb.lv"/> un tas viss izauga līdz akadēmijai un sporta skolas statusam. 2013. gadā 19. jūlijā Latvijas jauniešu futbola komanda SK "Super Nova" triumfēja Pasaules kausa izcīņā Zviedrijā [[Gothia Cup]] kausa izcīņa U-11 vecuma grupā. Ar gala rezultātu 6:4<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://results.gothiacup.se/2013/matches/1754370|title=SKF Latvia SK Super Nova vs Hammarby IF|website=results.gothiacup.se|access-date=2024-11-26|date=2013-07-19|language=en}}</ref> uzvaru svinēja SK "Super Nova", kļūstot par pirmo Latvijas komandu U-11 vecumā grupā, kas ieguvuši prestižo [[Gothia Cup]] kausu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/16978250/futbols/43500117/latvijas-jauniesu-futbola-komanda-triumfe-pasaules-kausa-izcina-zviedrija|title=Latvijas jauniešu futbola komanda triumfē Pasaules kausa izcīņā Zviedrijā|website=delfi.lv|access-date=2024-11-26|date=2013-07-22|language=lv}}</ref> ==== Apvienotā Futbola Akadēmija ==== [[AFA Olaine]] tika dibināta 2013. gada decembrī un apvieno sevī trīs bērnu futbola klubus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/28032014-iepazistieties_1_liga_1_dala|title=Iepazīstieties - 1. līga! (1. daļa)|website=sportacentrs.com|access-date=2024-11-26|date=2014-07-28|language=lv}}</ref> Viens no tiem atrodas Olainē – '''Futbola Klubs "Olaine"'''. Divi Rīgā - '''[[Rīgas 62. vidusskola]]s Sporta Klubs "Super Nova"''' un '''[[Rīgas 71. vidusskola]]s Futbola Klubs "Baltika"'''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/rigas-71vidusskolas-futbola-klubs-baltika/40008055859|title=Biedrība Rīgas 71.vidusskolas futbola klubs BALTIKA ar reģ.nr. 40008055859|website=crediweb.lv|access-date=2024-11-26|date=2024-11-26|language=lv}}</ref> ==== Dalība Latvijas futbola līgās ==== 2017. gadā SK "Super Nova" nolēma pamest [[AFA Olaine]] un izveidot kluba galveno komandu, kas tika pieteikta [[Latvijas futbola 2. līga]]i.<ref name="pozitiviparfutbolu.lv"/> 2017. gadā 20. maijā komanda startēja [[Latvijas futbola 2. līga|Latvijas futbola 2. līgā]] Kurzemes un Zemgales zonā pret '''Talsi / FK Ladzi''' (1:0). Rezultātā Kurzemes un Zemgales zonā [[Latvijas futbola 2. līga]]s uzvarētājs un 3.vieta finālturnīrā <ref name="kurzeme.lff.lv">{{Tīmekļa atsauce|url=http://kurzeme.lff.lv/featured-item/2-l%C4%ABga-2017/tabula-un-kalend%C4%81rs.html/|title=Latvijas Futbola federācijas Kurzemes Futbola Centrs {{!}} Latvijas futbola 2. līga|access-date=2023-11-26|language=lv|archive-date=2018-05-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20180516173525/http://kurzeme.lff.lv/featured-item/2-l%C4%ABga-2017/tabula-un-kalend%C4%81rs.html}}</ref> 2018. gadā 28. februārī izvērtējot LFF-B licences pretendentu iesniegtos dokumentus un ekspertu atzinumus, [[LFF]] Klubu licencēšanas komisija vienbalsīgi piešķīra LFF-B licenci dalībai 2018. gada [[Latvijas futbola 1. līga|Komanda.lv 1. līgas]] čempionātā biedrībai SK "Super Nova".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/28022018-licences_dalibai_1_liga_pieskirtas_12_klu|title=Licences dalībai 1. līgā piešķirtas 12 klubiem, spēlēs arī "Super Nova" un Balvi|website=sportacentrs.com|access-date=2024-11-26|date=2018-02-28|language=lv}}</ref> Komandas prezidents Jānis Engelis sezonas prezentācijas pasākumā atzina, ka klubs neizvirza tūlītējo mērķi tikt vēl vienu līmeni augstāk, par sezonas uzdevumu nosaucot tikšanu trijniekā. Mājas spēles "Super Nova" aizvadīs Olaines pilsētas stadionā, jo Rīgā neizdevās atrast piemēroto risinājumu. [[Latvijas futbola 1. līga]]s jaunpienācēji vēlējās aizvadīt mačus Jaunmārupes stadionā, tomēr saņēmuši atteikumu. Sastāva ziņā [[Jurģis Kalns|Jurģa Kalna]] vadītā "Super Novas" komanda izskatās [[Latvijas futbola 1. līga|1. līgas]] līmenim iespaidīgi - [[Andrejs Perepļotkins]], [[Edgars Kārkliņš]], [[Dzmitry Kuzmin]], [[Bogdans Ņesterenko]], [[Alekss Regža]], [[Maksims Vasiļjevs]], kuriem līdzās spēlēs vairākkārtēji Latvijas jaunatnes sacensību laureāti no kluba akadēmijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/20042018-sakas_1_ligas_cempionats_kurs_pacinisies_|title=Sāksies 1. līga: kurš pacīnīsies par vietu Virslīgā?|website=sportacentrs.com|access-date=2024-11-26|date=2018-04-20|language=lv}}</ref> [[2018. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2018. gadā]] novembrī SK "Super Nova" ieņēma 2. vietu [[Latvijas futbola 1. līga|Komanda.lv 1. līgā]] un kvalificējās pārspēlēm par tiesībām spēlēt [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas futbola Virslīgā]]. Tajās komanda sacentās ar [[Latvijas futbola Virslīga]]s turnīra 7. vietas ieguvējiem [[FK Metta/LU]], bet divu spēļu summā zaudēja ar 2:10 (2:7 un 0:3). [[Giorgi Gogolashvili]] ar trīsdesmit gūtiem vārtiem (28 vārti 1.posmā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-nakotnes-liga/?p=2018|title=Komanda.lv 1. līga 2018 1.posmā vārtu guvēji|website=lff.lv|access-date=2024-11-26|date=2018-11-11|language=lv|archive-date=2024-12-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20241203201928/https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-nakotnes-liga/?p=2018}}</ref> un 2 vārti 2.posmā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubi/sk-super-nova-13440/?cid=3160100|title=Komanda.lv 1. līga 2018 2.posmā vārtu guvēji|website=lff.lv|access-date=2024-11-26|date=2018-11-11|language=lv}}</ref>) bija šīs sezonas komandas labākais vārtu guvējs. [[2019. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2019. gadā]] SK "Super Nova" otro reizi ieņēma 2. vietu [[Latvijas futbola 1. līga|Komanda.lv 1. līgā]] un kvalificējās pārspēlēm par tiesībām spēlēt [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas futbola Virslīgā]]. Tajās komanda sacentās ar [[Latvijas futbola Virslīga]]s turnīra 9. (pēdējās) vietas ieguvējiem [[FK Metta]], bet divu spēļu summā zaudēja ar 1:3 (0:0 un 1:3). [[Oskars Rubenis]] ar četrpadsmit gūtiem vārtiem<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-nakotnes-liga/?p=2019|title=Komanda.lv 1. līga 2019 vārtu guvēji|website=lff.lv|access-date=2024-11-26|date=2019-11-10|language=lv|archive-date=2024-12-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20241205070050/https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-nakotnes-liga/?p=2019}}</ref> bija šīs sezonas komandas labākais vārtu guvējs. 2020. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-nakotnes-liga/?p=2020|title=Noslēgtas amatieru un jaunatnes sacensības {{!}} LFF lēmums 2020. gadā 6. novembrī|website=lff.lv|access-date=2024-11-26|date=2020-11-06|language=lv|archive-date=2024-11-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20241130061954/https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-nakotnes-liga/?p=2020}}</ref> un 2021. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/13616/virsliga-turpinas-telpu-futbols-apturets-zemako-ligu-sezona-noslegta/|title=Virslīga turpinās, telpu futbols apturēts, zemāko līgu sezona noslēgta {{!}} LFF lēmums 2021. gadā 22. oktobrī|website=lff.lv|access-date=2024-11-26|date=2021-10-22|language=lv}}</ref> [[LFF]] valde saistībā ar Ministru kabineta pieņemtajiem lēmumiem par ārkārtējās situācijas izsludināšanu un ieviestajiem ierobežojumiem [[Covid-19]] infekcijas ierobežošanai ir lēmusi par [[Latvijas futbola 1. līga|Komanda.lv 1. līgas]] sezonas priekšlaicīgu noslēgšanu. 2020. gadā SK "Super Nova" finišēja 6. vietā [[Latvijas futbola 1. līga|Komanda.lv 1. līgā]]. Komanda trīspadsmit mačos panāca četras uzvaras, četras reizes spēlēja neizšķirti un piedzīvoja piecus zaudējumus. Komanda savāca 16 punktus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-nakotnes-liga/?p=2020|title=Latvijas futbola 1. līga {{!}} LFF lēmums 2020. gadā 6. novembrī|website=lff.lv|access-date=2024-11-26|date=2020-11-06|language=lv|archive-date=2024-11-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20241130061954/https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-nakotnes-liga/?p=2020}}</ref> 2021. gadā SK "Super Nova" finišēja 3. vietā [[Latvijas futbola 1. līga|Optibet Nākotnes līgā]]. Komanda trīspadsmit mačos panāca septiņas uzvaras, divas reizes spēlēja neizšķirti un piedzīvoja četrus zaudējumus. Komanda savāca 23 punktus un pēc zaudētajiem punktiem vien par diviem atpalika no “[[FK Tukums 2000|Tukuma]]”, kas kļuva par vicečempionu. Trešā vieta nodrošināja ceļazīmi uz [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas futbola Virslīgu]] 2022. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.supernova.lv/sk-super-nova-virsliga-apsveicam/|title=Supernova.lv {{!}} SK SUPER NOVA VIRSLĪGĀ! APSVEICAM!!!|access-date=2023-04-01|language=lv|archive-date=2023-04-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20230401114258/https://www.supernova.lv/sk-super-nova-virsliga-apsveicam/}}</ref> [[2022. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2022. gadā]] SK "Super Nova" debitēja [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas futbola Virslīgā]] un mājas spēles aizvadīja Salaspils stadionā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/16978250/futbols/53998644/super-nova-atklaj-savu-majvietu-futbola-virsliga-atgriezisies-salaspili|title="Super Nova" atklāj savu mājvietu – futbola virslīga atgriezīsies Salaspilī|website=delfi.lv|access-date=2024-11-26|date=2022-01-28|language=lv}}</ref> Komandas sezonas spilgtākais posms bija no 22. līdz 25. kārtai. Četras uzvaras pēc kārtas [[Aleksandrs Koliņko|Aleksandra Koliņko]] vadībā: pret [[FK Tukums 2000/Telms]] 2:1,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/23072022-regzam_i_dublis_i_super_nova_dramatiska_g|title=Regžam dublis, ''Super Nova'' dramatiskā galotnē tiek pie pirmās uzvaras|website=sportacentrs.com|access-date=2024-11-26|date=2022-07-23|language=lv}}</ref> pret Jūrmalas [[FK Spartaks]] 3:2,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/30072022-marko_regzas_divi_vartu_guvumi_kaldina_su|title=Marko Regža kļūst par galveno varoni arī "Super Nova" otrajā uzvarā Virslīgā|website=sportacentrs.com|access-date=2024-11-26|date=2022-07-30|language=lv}}</ref> īpaša uzvara kluba vēsturē bija pret pagājušās sezonas čempioni [[FK RFS]] 3:2<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/07082022-rfs_izgazas_pret_pastariti_un_zaude_lauku|title=RFS izgāžas pret pastarīti un zaudē laukuma atklāšanas svētkos|website=sportacentrs.com|access-date=2024-11-26|date=2022-08-07|language=lv}}</ref> un pret [[BFC Daugavpils]] 1:0.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/20082022-visnakovs_nodrosina_super_nova_uzvaru_un_|title=Višņakovs nodrošina "Super Nova" uzvaru un izkļūšanu no pēdējās vietas tabulā|website=sportacentrs.com|access-date=2024-11-26|date=2022-08-20|language=lv}}</ref> Komanda panāca četras uzvaras, astoņas reizes spēlēja neizšķirti un sezonu noslēdza pēdējā 10. vietā ar 20 punktiem. [[Marko Regža]] ar astoņiem gūtiem vārtiem<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/virsliga/?p=2022|title=Optibet Virslīga 2022 vārtu guvēji|website=lff.lv|access-date=2024-11-26|date=2022-11-12|language=lv}}</ref> bija šīs sezonas komandas labākais vārtu guvējs. [[2023. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2023. gadā]] SK "Super Nova" guva tiesības startēt [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas futbola Virslīgā]], [[FK Spartaks Jūrmala|Spartakam]] atsakoties no spēlēšanas futbola [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas futbola Virslīgā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/30012023-super_nova_paliek_virsliga_bet_spartaks_b|title="Super Nova" paliek Virslīgā, bet "Spartaks" beidz savas gaitas tajā|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-04-01|date=2023-01-30|language=lv}}</ref> Pagājušās sezonas čempions [[Valmiera FC]] krita 6.kārtā Salaspilī 0:1 pret SK "Super Nova", kurai dienu pirms mača bijusi nopietna vadības un sastāva krīzes sapulce.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/17042023-virsligas_6_karta_cempionu_nedienas_liepa|title=Virslīgas 6. kārta: čempionu nedienas, pirmais VAR strīds, Liepājas hameleoni|website=sportacentrs.com|access-date=2024-11-26|date=2023-04-17|language=lv}}</ref> Mājinieku vārtsargs [[Rūdolfs Soloha]] atvairīja soda sitienu un vairākas reizes glāba savu komandu, nosargājot vārtus neskartus, Super Novai izcīnot minimālu uzvaru pret čempionvienību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/17042023-solohas_i_superseivi_i_nodrosina_super_no|title=Solohas superseivi nodrošina "Super Novas" sauso uzvaru pret Valmieru|website=sportacentrs.com|access-date=2024-11-26|date=2023-04-16|language=lv}}</ref> Komanda panāca trīs uzvaras, piecas reizes spēlēja neizšķirti un sezonu noslēdza pēdējā 10. vietā tikai ar 14 punktiem. Rezultātā tika pazemināta uz [[Latvijas futbola 1. līga|Optibet Nākotnes līgu]]. [[Jevgenijs Miņins]] ar desmit gūtiem vārtiem<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/virsliga/?p=2023|title=Optibet Virslīga 2023 vārtu guvēji|website=lff.lv|access-date=2024-11-26|date=2023-11-11|language=lv}}</ref> bija šīs sezonas komandas labākais vārtu guvējs. 2024. gadā SK "Super Nova" komanda savā pirmajā spēlē [[LNK sporta parks|LNK sporta parkā]] uzņēma [[Rēzeknes FA|rēzekniešus]]. Pārejot uz zaļajiem zālājiem, par dzeltenzilo pamatlaukumu kļūs [[Jāņa Skredeļa stadions]]. Tādējādi "Super Nova" meistarkomandu pēc diviem [[Salaspils|Salaspilī]] pavadītiem gadiem atkal var saukt par [[galvaspilsēta]]s vienību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/05042024-nakotne_ir_klat_sakas_cinas_valsts_otraja|title=Nākotne ir klāt! Sākas cīņas valsts otrajā spēcīgākajā futbola līgā|website=sportacentrs.com|access-date=2023-11-26|date=2024-04-06|language=lv}}</ref> 2024. gadā sezonas beigās par [[Latvijas futbola 1. līga|Optibet Nākotnes līgas]] čempionvienību kļuvusi SK "Super Nova" komanda, kas nopelnījusi tiesības nākamajā sezonā pēc viena gada pārtraukuma atgriezties [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas futbola Virslīgā]] čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/17936/sk-super-nova-izcina-optibet-nakotnes-ligas-titulu/|title=SK "Super Nova" izcīna "Optibet" Nākotnes līgas titulu|website=lff.lv|access-date=2023-11-26|date=2024-11-10|language=lv}}</ref> Komanda divdesmit sešas mačos panāca divdesmit vienas uzvaras, divas reizes spēlēja neizšķirti un piedzīvoja trīs zaudējumus. Komanda savāca 65 punktus. Dmitro Sula un Haralds Silagailis ar vienpadsmit gūtiem vārtiem bija šīs sezonas komandas labākie vārtu guvēji.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-nakotnes-liga/|title=Optibet Nākotnes līga 2024|website=lff.lv|access-date=2023-11-26|date=2024-11-10|language=lv|archive-date=2021-03-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20210301104002/https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-nakotnes-liga/}}</ref> [[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gadā]] SK "Super Nova" atgriezās [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas futbola Virslīgā]], mājas spēles aizvadot [[Jāņa Skredeļa stadions|Jāņa Skredeļa stadionā]]. Sezonas gaitā komanda uzstādīja Virslīgas rekordu pēc neizšķirtu spēļu skaita vienas sezonas laikā. Čempionātā SK "Super Nova" izcīnīja sešas uzvaras, četrpadsmit spēles noslēdza neizšķirti un sezonu noslēdza 8. vietā ar 32 punktiem. Par komandas labākajiem vārtu guvējiem kļuva Dmitro Sula un Rjuga Nakamura, katram gūstot piecus vārtus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubi/sk-super-nova-13440/?cid=20628277|title=Latvijas Futbola federācija, "Tonybet" Virslīga 2025|website=lff.lv|access-date=2026-01-14|date=2025-11-09|language=lv|}}</ref> == Komandas mājvietas == * [[Rīgas Ostvalda vidusskola]]s stadions, [[Rīga]] (2017)<ref name="kurzeme.lff.lv"/> * Olaines pilsētas stadions, [[Olaine]] (2018 - 2020) * RTU stadions, [[Rīga]] (2021) * [[Salaspils stadions]], [[Salaspils]] (2022 - 2023) * [[Jāņa Skredeļa stadions]], [[Rīga]] (2024 - 2025) == Iegūtās vietas Latvijas čempionātā == <timeline> ImageSize = width:600 height:60 PlotArea = left:10 right:10 bottom:30 top:10 TimeAxis = orientation:horizontal format:yyyy DateFormat = dd/mm/yyyy Period = from:01/07/2016 till:01/07/2025 ScaleMajor = unit:year increment:1 start:2017 Colors = id:bl1 value:rgb(0.5,0.8,0.5) id:bl2 value:rgb(0.9,0.9,0.3) id:bl3 value:rgb(0.8,0.6,0.6) id:rn value:rgb(0.9,0.1,0.1) PlotData= bar:Position width:15 color:white align:center from:01/07/2016 till:01/07/2017 shift:(0,-4) text:[[2017. gada 2. līgas sezona|1]] from:01/07/2017 till:01/07/2018 shift:(0,-4) text:[[2018. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2]] from:01/07/2018 till:01/07/2019 shift:(0,-4) text:[[2019. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2]] from:01/07/2019 till:01/07/2020 shift:(0,-4) text:[[2020. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|6]] from:01/07/2020 till:01/07/2021 shift:(0,-4) text:[[2021. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|3]] from:01/07/2021 till:01/07/2022 shift:(0,-4) text:[[2022. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|10]] from:01/07/2022 till:01/07/2023 shift:(0,-4) text:[[2023. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|10]] from:01/07/2023 till:01/07/2024 shift:(0,-4) text:[[2024. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|1]] from:01/07/2024 till:01/07/2025 shift:(0,-4) text:[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|8]] from:01/07/2016 till:01/07/2017 color:bl3 shift:(0,13) text: "[[Kurzemes futbola čempionāts|2. līga]]" from:01/07/2017 till:01/07/2021 color:bl2 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola 1. līga|1. līga]]" from:01/07/2021 till:01/07/2023 color:bl1 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]" from:01/07/2023 till:01/07/2024 color:bl2 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola 1. līga|1. līga]]" from:01/07/2024 till:01/07/2025 color:bl1 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]" </timeline> == Sasniegumi Latvijas kausa izcīņā == * [[2018. gada Latvijas kauss futbolā|2018]] — 3. posms (1/8) pret [[Riga FC]] 0:2 * [[2019. gada Latvijas kauss futbolā|2019]] — Top 16 1. kārta (1/8) pret [[Riga FC]] 0:6 * [[2020. gada Latvijas kauss futbolā|2020]] — 2. posma 2. kārta (1/16) pret [[FK Auda]] 1:5 * [[2021. gada Latvijas kauss futbolā|2021]] — 2. posma 2. kārta (1/16) pret [[Rēzeknes FA]] 1:3 * [[2022. gada Latvijas kauss futbolā|2022]] — astotdaļfināls (1/8) pret [[FK Tukums 2000]] 0:2 * [[2023. gada Latvijas kauss futbolā|2023]] — astotdaļfināls (1/8) pret [[Valmiera FC]] 0:2 * [[2024. gada Latvijas kauss futbolā|2024]] — 3. kārta (1/32) pret JFK Ventspils 1:2 * [[2025. gada Latvijas kauss futbolā|2025]] — ceturtdaļfināls (1/4) pret [[FK Auda]] 1:3 == Komandas sastāvs == ''{{dat|2026|03|08||bez}}.''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tonybetvirsliga.lv/team/sk-super-nova-salaspils/#players|title=SK Super Nova sastāvs|website=tonybetvirsliga.lv|access-date=2025-03-04|language=lv|}}</ref> {{Fs start}} {{Fs player|no= 2|nat=LAT|pos=DF|name=[[Kristers Oto Augusts]]}} {{Fs player|no= 3|nat=JAP|pos=DF|name=[[Rikuto Ida]]}} {{Fs player|no= 4|nat=LAT|pos=DF|name=[[Lenards Bērziņš]]}} {{Fs player|no= 5|nat=LAT|pos=DF|name=[[Jegors Cīrulis]]}} {{Fs player|no= 6|nat=LAT|pos=MF|name=[[Eduards Emsis]]}} {{Fs player|no= 7|nat=LAT|pos=MF|name=[[Agris Glaudāns]]}} {{Fs player|no= 9|nat=SEN|pos=FW|name=[[Samate Amadū]]}} {{Fs player|no=10|nat=LAT|pos=FW|name=[[Valerijs Lizunovs]]}} {{Fs player|no=13|nat=LAT|pos=GK|name=[[Sergejs Vilkovs]]|other=īrē no [[RFS]]}} {{Fs player|no=14|nat=ARG|pos=MF|name=[[Fakundo Garsija]]|other=īrē no [[RFS]]}} {{Fs player|no=15|nat=LAT|pos=DF|name=[[Valters Purs]]}} {{Fs player|no=16|nat=LAT|pos=DF|name=[[Kristaps Romanovs]]}} {{Fs player|no=17|nat=LAT|pos=FW|name=[[Georgijs Bombāns]]}} {{Fs player|no=18|nat=LAT|pos=DF|name=[[Mikus Vasiļevskis]]}} {{Fs mid}} {{Fs player|no=20|nat=SEN|pos=DF|name=[[Ibrahima Ndiajē]]}} {{Fs player|no=21|nat=LAT|pos=DF|name=[[Milāns Tihonovičs]]}} {{Fs player|no=22|nat=LAT|pos=MF|name=[[Kristers Skadmanis]]}} {{Fs player|no=23|nat=LAT|pos=MF|name=[[Ņikita Barkovskis]]|other=īrē no [[BFC Daugavpils]]}} {{Fs player|no=24|nat=LAT|pos=MF|name=[[Ralfs Šitjakovs]]}} {{Fs player|no=25|nat=LAT|pos=DF|name=[[Mārcis Ošs]]|other=[[kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player|no=31|nat=LAT|pos=GK|name=[[Toms Petrovičs]]}} {{Fs player|no=90|nat=LAT|pos=GK|name=[[Dāvis Viljams Veisbuks]]}} {{Fs player|no= |nat=LAT|pos=MF|name=[[Alens Grikovs]]}} {{Fs player|no= |nat=LAT|pos=DF|name=[[Kristaps Rekmanis]]}} {{Fs player|no= |nat=LAT|pos=DF|name=[[Kristaps Maksimovs]]}} {{Fs player|no= |nat=NGA|pos=MF|name=[[Viktors Promiss]]|other=īrē no [[FS Jelgava]]}} {{Fs player|no= |nat=JAP|pos=FW|name=[[Šo Aogaki]]}} {{Fs end}} == Komandas vadība == 2025. gadā [[Latvijas futbola Virslīga]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubi/sk-super-nova-13440/?cid=20628277|title=SK Super Nova vadība un treneru korpuss|website=lff.lv|access-date=2025-03-18}}</ref> {| class="wikitable" ! Amats ! Vārds, uzvārds |- | Kluba prezidents | {{flaga|Latvija}} Jānis Engelis |- | Sporta direktors | {{flaga|Latvija}} Aleksandrs Štekeļs |- | Galvenais treneris | {{flaga|Latvija}} Ervīns Pērkons |- | Trenera asistents | {{flaga|Latvija}} [[Igors Korabļovs]] |- | Vārtsargu treneris | {{flaga|Latvija}} Andrejs Adamovičs |- | Jaunatnes treneris | {{flaga|Latvija}} Vladislavs Pavļučenko |- | Jaunatnes treneris | {{flaga|Latvija}} [[Oļegs Laizāns]] |- | Mārketinga speciālists | {{flaga|Latvija}} Andris Grīnbergs |- | Administrators | {{flaga|Latvija}} Daniels Ivanovs |- | Ārsts | {{flaga|Latvija}} Viktors Simanovičs |- | Ārsts | {{flaga|Latvija}} Uģis Viļums |} == Komandas galvenie treneri == * {{flaga|Latvija}} [[Sergejs Golubevs (futbola treneris)|Sergejs Golubevs]] (2017) * {{flaga|Latvija}} [[Jurģis Kalns]] (2018) * {{flaga|Latvija}} [[Oļegs Blagonadeždins]] (2019) * {{flaga|Latvija}} [[Nikolajs Ļubļins]] (2019) * {{flaga|Latvija}} [[Viktors Ņesterenko]] (2019 — 2020) * {{flaga|Latvija}} [[Aleksandrs Stradiņš]] ({{piezīme|p. i.|pienākumu izpildītājs}}) (2020) * {{flaga|Latvija}} [[Andrejs Lapsa]] (2021 — jūn. 2022) * {{flaga|Latvija}} [[Igors Korabļovs]] ({{piezīme|p. i.|pienākumu izpildītājs}}) (jūn. 2022) * {{flaga|Latvija}} [[Aleksandrs Koliņko]] (jūn. 2022 — nov. 2022) * {{flaga|Latvija}} [[Igors Korabļovs]] ({{piezīme|p. i.|pienākumu izpildītājs}}) (jan. 2023 — feb. 2023) * {{flaga|Latvija}} [[Aleksandrs Koliņko]] (feb. 2023 — jūn. 2023) * {{flaga|Latvija}} [[Igors Korabļovs]] ({{piezīme|p. i.|pienākumu izpildītājs}}) (jūn. 2023) * {{flaga|Latvija}} [[Sergejs Golubevs (futbola treneris)|Sergejs Golubevs]] (jūn. 2023 — sep. 2023) * {{flaga|Latvija}} [[Igors Korabļovs]] ({{piezīme|p. i.|pienākumu izpildītājs}}) (sep. 2023 — dec. 2023) * {{flaga|Latvija}} [[Ervīns Pērkons]] (dec. 2023 — nov. 2025) * {{flaga|Latvija}} [[Maksims Rafaļskis]] (dec. 2025 — pašlaik) == Logo == <gallery> SK Super Nova logo.png| No 2017. gada līdz 2022. gadam logo SK Super Nova Salaspils logo.png| No 2022. gada līdz 2023. gadam logo SK Super Nova logo 2024.png | No 2024. gada </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.supernova.lv/ Kluba oficiālā vietne] * [https://int.soccerway.com/teams/latvia/super-nova/4151/ SOCCERWAY] * [https://www.transfermarkt.com/sk-super-nova/startseite/verein/40788/ Transfermarkt] * [https://globalsportsarchive.com/team/soccer/sk-super-nova/30891/ Globalsportsarchive] * [https://lff.lv/klubi/sk-super-nova-13440/?cid=20628277 Latvijas Futbola federācija] {{Latvijas futbola Virslīga}} [[Kategorija:Salaspils]] [[Kategorija:SK Super Nova]] 26zstisja8zs3uk4lri7t9og48ohdv3 10 413574 4457162 4456772 2026-04-21T18:01:23Z EdgarsBot 50781 upd 4457162 wikitext text/x-wiki <div style="float:right;">{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}</div> Atjaunināts: 2026-04-21 18:01:23{{clear}} {| class="sortable wikitable" |- ! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš |- | {{page-multi|page=Iļja Borisovičs Remeslo|t|h|d}} || 2026-03-20 12:49:27 || 32 || {{U|Egilus}} || <nowiki>Palielināju ilgumu, ja nu kādu nozīmību izpelnīsies pa šīm 30 dienām. Ja mēs te katru Krievijas sīkstukaču aprakstīsim, tad būs jautājums par to, kas mēs esam paši...</nowiki> || Nozīmība nav redzama || 30 (19.04.2026) |- | {{page-multi|page=Fate/stay night|t|h|d}} || 2026-04-17 03:32:53 || 4 || {{U|Baisulis}} || <nowiki>dzēst, ja nesakārtos.......</nowiki> || ja nesakārtos un nepapildinās || 15 (01.05.2026.) |- |}<noinclude> [[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]</noinclude> svp7kdfigagp9fmeio8q3w835sdxkcf 4 415707 4457161 4456771 2026-04-21T18:00:56Z EdgarsBot 50781 Bots: atjaunināta tabula 4457161 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā iekļauti dalībnieki, kas [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijā latviešu valodā]] veikuši vairāk nekā 5000 labojumus ([[Vikipēdija:Boti|boti]] nav iekļauti). Papildu norādīti arī katra dalībnieka pēdējo 365 dienu laikā veikto labojumu skaits, izveidoto rakstu skaits, kā arī pirmā un pēdējā labojuma datums. Jāņem vērā, ka labojumu skaits nav pilnībā objektīva dalībnieku devuma mēraukla, jo netiek ierēķināts labojumu izmērs un citi rādītāji. == Statistika == <!-- TABLE_START --> Saraksts pēdējo reizi atjaunināts {{dat|2026|04|21||bez}}. {| class='wikitable sortable' ! Nr. ! Dalībnieks ! Labojumu skaits ! Labojumi pēdējās<br />365 dienās ! Rakstu skaits ! Pirmais labojums ! Pēdējais labojums |- | 1. | {{u|Edgars2007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edgars2007 {{formatnum:199369}}] | {{formatnum:1340}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edgars2007 {{formatnum:13690}}] | 2009-02-13 | 2026-04-21 |- | 2. | {{u|Pirags}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Pirags {{formatnum:171505}}] | {{formatnum:10683}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Pirags {{formatnum:7952}}] | 2007-12-03 | 2026-04-21 |- | 3. | {{u|Feens}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Feens {{formatnum:122921}}] | {{formatnum:955}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Feens {{formatnum:14814}}] | 2004-11-07 | 2026-03-01 |- | 4. | {{u|Kikos}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kikos {{formatnum:113136}}] | {{formatnum:10493}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kikos {{formatnum:9657}}] | 2007-11-24 | 2026-04-21 |- | 5. | {{u|Biafra}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Biafra {{formatnum:111243}}] | {{formatnum:9709}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Biafra {{formatnum:1862}}] | 2009-10-02 | 2026-04-21 |- | 6. | {{u|Treisijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Treisijs {{formatnum:86476}}] | {{formatnum:7656}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Treisijs {{formatnum:6589}}] | 2005-10-30 | 2026-04-21 |- | 7. | {{u|Baisulis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Baisulis {{formatnum:69185}}] | {{formatnum:11110}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Baisulis {{formatnum:2134}}] | 2009-05-24 | 2026-04-19 |- | 8. | {{u|Papuass}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Papuass {{formatnum:68307}}] | {{formatnum:1614}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Papuass {{formatnum:3269}}] | 2005-07-26 | 2026-04-21 |- | 9. | {{u|ScAvenger}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ScAvenger {{formatnum:58798}}] | {{formatnum:1235}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ScAvenger {{formatnum:814}}] | 2006-11-23 | 2026-04-12 |- | 10. | {{u|Bendžamins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Bendžamins {{formatnum:50306}}] | {{formatnum:7778}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Bendžamins {{formatnum:6206}}] | 2018-06-22 | 2026-04-21 |- | 11. | {{u|Dainis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dainis {{formatnum:48742}}] | {{formatnum:1591}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dainis {{formatnum:3510}}] | 2006-05-03 | 2026-04-19 |- | 12. | {{u|Meistars Joda}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Meistars_Joda {{formatnum:47650}}] | {{formatnum:4649}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Meistars_Joda {{formatnum:382}}] | 2007-01-07 | 2026-04-21 |- | 13. | {{u|Kleivas}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kleivas {{formatnum:46116}}] | {{formatnum:1899}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kleivas {{formatnum:2990}}] | 2007-04-26 | 2026-02-10 |- style="background-color: #EEEEEE" | 14. | {{u|Ingii}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingii {{formatnum:44891}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingii {{formatnum:1780}}] | 2008-11-29 | 2024-03-22 |- | 15. | {{u|Vylks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Vylks {{formatnum:42968}}] | {{formatnum:4503}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Vylks {{formatnum:1476}}] | 2015-03-11 | 2026-04-21 |- | 16. | {{u|Turaids}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Turaids {{formatnum:42101}}] | {{formatnum:1971}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Turaids {{formatnum:579}}] | 2009-01-14 | 2026-02-25 |- | 17. | {{u|Lasks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lasks {{formatnum:37944}}] | {{formatnum:5054}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lasks {{formatnum:753}}] | 2013-03-30 | 2026-04-21 |- | 18. | {{u|Ludis21345}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ludis21345 {{formatnum:33151}}] | {{formatnum:20}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ludis21345 {{formatnum:1513}}] | 2015-03-03 | 2025-08-23 |- | 19. | {{u|ZANDMANIS}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ZANDMANIS {{formatnum:30745}}] | {{formatnum:3719}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ZANDMANIS {{formatnum:594}}] | 2020-05-10 | 2026-04-21 |- | 20. | {{u|GreenZeb}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/GreenZeb {{formatnum:29761}}] | {{formatnum:11}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/GreenZeb {{formatnum:1260}}] | 2006-12-21 | 2026-03-26 |- | 21. | {{u|SpeedKing}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/SpeedKing {{formatnum:28838}}] | {{formatnum:5}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/SpeedKing {{formatnum:1207}}] | 2005-11-25 | 2026-01-10 |- | 22. | {{u|Votre Provocateur}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Votre_Provocateur {{formatnum:27440}}] | {{formatnum:8048}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur {{formatnum:4024}}] | 2023-01-18 | 2026-04-18 |- | 23. | {{u|Laurijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Laurijs {{formatnum:26837}}] | {{formatnum:27}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Laurijs {{formatnum:596}}] | 2006-02-02 | 2026-03-16 |- | 24. | {{u|Egilus}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Egilus {{formatnum:25672}}] | {{formatnum:4580}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Egilus {{formatnum:880}}] | 2015-08-30 | 2026-04-21 |- | 25. | {{u|Dark Eagle}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dark_Eagle {{formatnum:23787}}] | {{formatnum:32}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dark_Eagle {{formatnum:880}}] | 2007-11-05 | 2026-04-06 |- | 26. | {{u|Gragox}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gragox {{formatnum:23698}}] | {{formatnum:6}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gragox {{formatnum:1933}}] | 2006-07-03 | 2026-02-17 |- | 27. | {{u|Spnq}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Spnq {{formatnum:19348}}] | {{formatnum:2802}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Spnq {{formatnum:1361}}] | 2022-01-17 | 2026-04-12 |- style="background-color: #EEEEEE" | 28. | {{u|Xil}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Xil {{formatnum:18702}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Xil {{formatnum:313}}] | 2005-09-19 | 2025-03-13 |- style="background-color: #EEEEEE" | 29. | {{u|Prieditis2012}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Prieditis2012 {{formatnum:16717}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Prieditis2012 {{formatnum:1}}] | 2013-07-26 | 2025-01-11 |- | 30. | {{u|Makenzis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Makenzis {{formatnum:15461}}] | {{formatnum:1236}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Makenzis {{formatnum:240}}] | 2016-04-12 | 2026-04-20 |- | 31. | {{u|Jānis U.}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Jānis_U. {{formatnum:14484}}] | {{formatnum:2056}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Jānis_U. {{formatnum:1918}}] | 2005-07-30 | 2026-04-21 |- | 32. | {{u|Olgerts V}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Olgerts_V {{formatnum:14397}}] | {{formatnum:3346}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Olgerts_V {{formatnum:1322}}] | 2014-07-27 | 2026-04-19 |- | 33. | {{u|Uldis s}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Uldis_s {{formatnum:14377}}] | {{formatnum:561}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Uldis_s {{formatnum:2329}}] | 2011-08-03 | 2026-04-21 |- | 34. | {{u|MC2013}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/MC2013 {{formatnum:14071}}] | {{formatnum:751}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/MC2013 {{formatnum:227}}] | 2013-06-21 | 2026-04-19 |- style="background-color: #EEEEEE" | 35. | {{u|Zemgalietis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Zemgalietis {{formatnum:13585}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Zemgalietis {{formatnum:800}}] | 2007-07-05 | 2024-10-06 |- | 36. | {{u|CommonsDelinker}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/CommonsDelinker {{formatnum:13120}}] | {{formatnum:967}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/CommonsDelinker {{formatnum:0}}] | 2006-09-25 | 2026-04-20 |- style="background-color: #EEEEEE" | 37. | {{u|Varg~lvwiki}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Varg~lvwiki {{formatnum:11167}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Varg~lvwiki {{formatnum:4}}] | 2009-04-10 | 2010-06-02 |- | 38. | {{u|Gaujmalnieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gaujmalnieks {{formatnum:11088}}] | {{formatnum:34}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gaujmalnieks {{formatnum:248}}] | 2008-10-28 | 2025-12-29 |- | 39. | {{u|Tankists}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tankists {{formatnum:10555}}] | {{formatnum:2176}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tankists {{formatnum:383}}] | 2021-07-27 | 2026-04-15 |- | 40. | {{u|Edis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edis {{formatnum:10512}}] | {{formatnum:232}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edis {{formatnum:669}}] | 2011-10-13 | 2026-04-17 |- style="background-color: #EEEEEE" | 41. | {{u|Montenois}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Montenois {{formatnum:10382}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Montenois {{formatnum:0}}] | 2022-01-26 | 2025-01-07 |- | 42. | {{u|DJ EV}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/DJ_EV {{formatnum:10082}}] | {{formatnum:269}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/DJ_EV {{formatnum:376}}] | 2012-05-17 | 2026-04-19 |- | 43. | {{u|OskarsC}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/OskarsC {{formatnum:9535}}] | {{formatnum:263}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/OskarsC {{formatnum:179}}] | 2013-03-14 | 2026-04-14 |- style="background-color: #EEEEEE" | 44. | {{u|Romanskolduns}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Romanskolduns {{formatnum:8982}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Romanskolduns {{formatnum:1122}}] | 2008-05-28 | 2022-03-15 |- style="background-color: #EEEEEE" | 45. | {{u|Daarznieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Daarznieks {{formatnum:8576}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Daarznieks {{formatnum:909}}] | 2006-08-22 | 2018-08-24 |- style="background-color: #EEEEEE" | 46. | {{u|Lidingo11}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lidingo11 {{formatnum:8471}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lidingo11 {{formatnum:704}}] | 2010-05-22 | 2017-04-22 |- | 47. | {{u|Yyy}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Yyy {{formatnum:8407}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Yyy {{formatnum:503}}] | 2005-05-12 | 2026-02-11 |- | 48. | {{u|Juzeris}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juzeris {{formatnum:8359}}] | {{formatnum:15}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juzeris {{formatnum:195}}] | 2004-09-16 | 2026-01-25 |- style="background-color: #EEEEEE" | 49. | {{u|Lieeeneee}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lieeeneee {{formatnum:7880}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lieeeneee {{formatnum:2993}}] | 2017-10-06 | 2020-10-22 |- style="background-color: #EEEEEE" | 50. | {{u|IndulisMX}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/IndulisMX {{formatnum:7649}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/IndulisMX {{formatnum:74}}] | 2012-03-07 | 2023-08-13 |- | 51. | {{u|Maranello Prime}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Maranello_Prime {{formatnum:7309}}] | {{formatnum:217}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Maranello_Prime {{formatnum:84}}] | 2015-01-30 | 2026-03-19 |- style="background-color: #EEEEEE" | 52. | {{u|Mrom}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Mrom {{formatnum:7139}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Mrom {{formatnum:840}}] | 2006-01-14 | 2011-10-25 |- | 53. | {{u|Silraks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Silraks {{formatnum:6694}}] | {{formatnum:163}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Silraks {{formatnum:134}}] | 2013-01-07 | 2026-03-31 |- | 54. | {{u|Algonkins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Algonkins {{formatnum:6635}}] | {{formatnum:45}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Algonkins {{formatnum:284}}] | 2012-04-01 | 2026-02-22 |- | 55. | {{u|Tttoooxxx}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tttoooxxx {{formatnum:6508}}] | {{formatnum:880}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tttoooxxx {{formatnum:118}}] | 2017-05-11 | 2026-04-21 |- style="background-color: #EEEEEE" | 56. | {{u|Anonīms}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Anonīms {{formatnum:6422}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Anonīms {{formatnum:450}}] | 2007-12-18 | 2023-07-20 |- | 57. | {{u|Driver24}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Driver24 {{formatnum:6234}}] | {{formatnum:3}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Driver24 {{formatnum:261}}] | 2010-02-01 | 2025-06-29 |- | 58. | {{u|Ingarix}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingarix {{formatnum:6204}}] | {{formatnum:31}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingarix {{formatnum:579}}] | 2006-05-12 | 2026-01-23 |- style="background-color: #EEEEEE" | 59. | {{u|Krishjaanis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Krishjaanis {{formatnum:5947}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Krishjaanis {{formatnum:399}}] | 2006-02-13 | 2014-09-15 |- | 60. | {{u|Kaamis007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kaamis007 {{formatnum:5572}}] | {{formatnum:104}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kaamis007 {{formatnum:122}}] | 2017-08-15 | 2026-04-16 |- | 61. | {{u|Kasp2008}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kasp2008 {{formatnum:5497}}] | {{formatnum:41}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kasp2008 {{formatnum:247}}] | 2010-04-25 | 2026-02-20 |- style="background-color: #EEEEEE" | 62. | {{u|Voll}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Voll {{formatnum:5302}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Voll {{formatnum:359}}] | 2013-03-17 | 2020-11-30 |- style="background-color: #EEEEEE" | 63. | {{u|Juristiltins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juristiltins {{formatnum:5249}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juristiltins {{formatnum:325}}] | 2006-12-07 | 2010-01-08 |- | 64. | {{u|Otovi}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Otovi {{formatnum:5191}}] | {{formatnum:106}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Otovi {{formatnum:382}}] | 2020-12-20 | 2026-04-21 |- style="background-color: #EEEEEE" | 65. | {{u|Standfest}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Standfest {{formatnum:5030}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Standfest {{formatnum:288}}] | 2008-05-21 | 2017-02-01 |} <!-- TABLE_END --> {{legend|#EEEEEE|Neaktīvs dalībnieks}} == Ārējās saites == *[https://xtools.wmflabs.org/ec/?uselang=lv Statistika par veiktajiem labojumiem] *[https://xtools.wmflabs.org/pages/?uselang=lv Statistika par izveidotajiem rakstiem] *[http://stats.wikimedia.org/EN/TablesWikipediaLV.htm Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā līdz 2019. gadam] *[http://lv.wikiscan.org/users Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā] [[Kategorija:Vikipēdijas statistika]] 1xg5jq15tfn8cbwh0vfomwv3cxsu5lo 0 441901 4457148 4369426 2026-04-21T17:29:43Z ~2026-24500-50 144401 Es papildināju to ka pieliku viņa meitas 4457148 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Valdis Krisbergs | attēls = Valdis Krisbergs.jpg | att_izm = | amats = [[6. Saeima]]s deputāts | dzim_dati = {{dat|1944|01|31||bez}} | dzim_vieta = {{vieta|Ostlande|Rīga|td=Latvija}} | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2018|09|26|1944|01|31|bez}} | mir_vieta = | partija = [[Latvijas Liberālā partija]], [[Demokrātiskā partija "Saimnieks"|Demokrātiskā partija «Saimnieks»]] | dzīvesb = | alma_mater = | profesija = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Valdis Krisbergs''' ({{dat|1944|01|31|N|bez}} — {{dat|2018|09|26|N|bez}}) bija [[latvieši|latviešu]] uzņēmējs, noziedznieks un politiķis ([[6. Saeima]]s un [[Rīgas dome]]s deputāts). 1998. gadā par krāpšanu komercfirmas «Auseklītis» vadībā tika sodīts ar [[Brīvības atņemšana|brīvības atņemšanu]], atbrīvots 1999. gadā. == Biogrāfija == Valdis Krisbergs piedzima {{dat|1944|01|31||bez}} [[Rīga|Rīgā]].<ref name="la">{{Ziņu atsauce | title = Mūžībā devies 6.Saeimas deputāts un uzņēmējs Valdis Krisbergs | publisher = [[Latvijas Avīze]] | date = 2018. gada 27. septembrī | accessdate = 2019. gada 18. septembrī | url = http://www.la.lv/muziba-devies-6-saeimas-deputats-un-uznemejs-valdis-krisbergs }}</ref> Viņa tēvs bija pūtēju orķestru diriģents [[Augusts Krisbergs]].<ref name="nra">{{Ziņu atsauce | title = Jaunas sejas politikā | publisher = [[Neatkarīgā Rīta Avīze]] | first = Ināra | last = Egle | date = 1996. gada 20. februārī | accessdate = 2019. gada 18. septembrī | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/nera1996n043{{!}}article:DIVL161{{!}}issueType:P | archive-date = 2020. gada 3. Februāris | archive-url = https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/nera1996n043{{!}}article:DIVL161{{!}}issueType:P }}</ref> Viņam arī ir divas meitas, Sandra Krisberga un Antra Krisberga. Slimības dēļ līdz septītajai klasei Krisbergs mācījās mājās. Pēc tam mācījies [[Rīgas 17. pamatskola|Rīgas 17. pamatskolā]], tad [[Rīgas 53. vidusskola|Rīgas 53. vidusskolā]], un visbeidzot [[Rīgas Valsts 3. ģimnāzija|Rīgas 3. vidusskolas]] specializētajā matemātikas un ķīmijas klasē.<ref name="nra" /> 1976. gadā pabeidzis [[Latvijas Kultūras koledža|Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumu]] (tagad — Latvijas Kultūras koledža), iegūstot amatieru foto-kino studiju vadītāja specialitāti.<ref name="saeima">{{Tīmekļa atsauce | title = Valdis Krisbergs | publisher = [[Latvijas Republikas Saeima]] | accessdate = 2019. gada 18. septembrī | url = http://www.saeima.lv/arhivs/6_saeima/deputati/krisbergs.htm }}</ref> 1970. gados Krisbergs tika sodīts par zagšanu. Viņš sodu izcieta strādājot vispārējās celtniecības trestā [[Liepāja|Liepājā]].<ref name="nra" /> 1990. gados Krisbergs vispirms noliedza, ka būtu krimināli sodīts,<ref>{{Ziņu atsauce | title = Krisbergs atkal iekrīt? | publisher = [[Neatkarīgā Rīta Avīze]] | first = Erkils | last = Kolts | date = 1996. gada 23. augustā | accessdate = 2019. gada 18. septembrī | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/nera1996n197{{!}}article:DIVL236{{!}}issueType:P | archive-date = 2020. gada 3. Februāris | archive-url = https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/nera1996n197{{!}}article:DIVL236{{!}}issueType:P }}</ref> taču vēlāk šo lietu nosauca par [[Valsts drošības komiteja]]s (VDK) falsificētu un saistīja to ar savu [[disidentisms|disidentismu]].<ref name="nra" /><ref name="diena">{{Ziņu atsauce | title = Vienmēr uz kājām | publisher = [[Diena (laikraksts)|SestDiena]] | first = Edgars | last = Galzons | date = 1996. gada 9. martā | accessdate = 2019. gada 18. septembrī | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/diea1996n059{{!}}article:DIVL684{{!}}issueType:P | archive-date = 2020. gada 3. Februāris | archive-url = https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/diea1996n059{{!}}article:DIVL684{{!}}issueType:P }}</ref> {{dat|1988|10|04||bez}} viņš dibināja komercfirmu «Auseklītis». Tā sākotnēji sniedza fotopakalpojumus.<ref name="diena" /> Vēlāk uzņēmums piedāvāja aizņemties naudu, kā arī pārdeva savas akcijas, solot augstu peļņu. 1994. gada vasarā «Auseklītis» kļuva par akciju sabiedrību.<ref name="diena" /> 1980. gadu beigās Krisbergs iesaistījās politikā, darbojoties Latvijas Kooperatoru politiskajā savienībā. Vēlāk viņš iestājās [[Latvijas Liberālā partija|Latvijas Liberālajā partijā]], un strādāja tās valdē.<ref name="nra" /> 1993. gadā viņš piedalījās [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība|Latvijas Nacionālās neatkarības kustības]] (LNNK) ekonomiskās programmas veidošanā [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]]. Kaut arī viņš nebija iestājies partijā, Krisbergs plānoja kandidēt no LNNK saraksta, taču no tā atteicās, kad kandidātu sarakstā tika iekļauts [[Joahims Zīgerists]].<ref name="nra" /> Tā vietā Krisbergs kandidēja no [[Saimnieciskā rosības līga|Saimnieciskās rosības līgas]] saraksta, kas nepārvarēja [[procentuālā barjera|četru procentu barjeru]].<ref name="nra" /> 1994. gada maijā Krisbergs tika [[1994. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēts]] [[Rīgas dome|Rīgas domē]] no [[Partija "Saimnieks"|politiskās organizācijas «Saimnieks»]] saraksta. Vēlāk tajā pašā gadā bija 12 cilvēku redakcijas komisijā, kas formulēja topošās partijas programmu un politisko orientāciju.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Saimnieks formulē politisko orientāciju | publisher = [[Diena (laikraksts)|Diena]] | first = Nellija | last = Ločmele | date = 1994. gada 20. septembrī | accessdate = 2019. gada 18. septembrī | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/diea1994n219{{!}}article:DIVL541{{!}}issueType:P | archive-date = 2020. gada 3. Februāris | archive-url = https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/diea1994n219{{!}}article:DIVL541{{!}}issueType:P }}</ref> 1995. gada oktobrī [[6. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[6. Saeima|6. Saeimā]] no [[Demokrātiskā partija "Saimnieks"|Demokrātiskās partijas «Saimnieks»]] saraksta.<ref name="la" /> Īsi pirms ievēlēšanas Krisbergs aizgāja no «Auseklīša», un drīz pēc tam parādījās pirmās ziņas par uzņēmuma finanšu grūtībām.<ref name="diena" /> {{dat|1996|03|01||bez}} akciju sabiedrība «Auseklītis» tika atzīta par maksātnespējīgu.<ref name="diena" /> Tā paša gada {{dat||09|25||bez}} Krisbergs izstājās no Demokrātiskās partijas «Saimnieks» Saeimas frakcijas. {{dat|1997|03|24||bez}} Saeima izdeva Krisbergu kriminālvajāšanai, tā apturot viņa darbību parlamentā līdz kriminālvajāšanas beigām.<ref name="saeima" /> Viņš tika izdots saistībā ar kriminālprocesu par krāpšanu lielos apmēros un finanšu datu sagrozīšanu uzņēmumā «Auseklītis». 1998. gadā Krisbergs tika notiesāts par krāpšanu lielos apmēros, un viņam tika piespriests cietumsods. 1999. gadā pirms termiņa atbrīvots. Tajā pašā gadā Krisbergs dibināja juridiskās palīdzības biroju «Eiro Temīda», un to vadīja līdz mūža galam.<ref name="la" /> Valdis Krisbergs nomira {{dat|2018|09|26||bez}} pēkšņā nāvē. Atvadu ceremonija notika {{dat||10|02||bez}} [[Rīgas Krematorija|Rīgas Krematorijā]].<ref name="la" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{6. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Krisbergs, Valdis}} [[Kategorija:1944. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2018. gadā mirušie]] [[Kategorija:6. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas noziedznieki]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (1994—1997)]] 30ynvuup8ttxn351frllk1qfwvk3nvh 4457151 4457148 2026-04-21T17:30:35Z ~2026-24500-50 144401 Viņš nav nozviezniegs 4457151 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Valdis Krisbergs | attēls = Valdis Krisbergs.jpg | att_izm = | amats = [[6. Saeima]]s deputāts | dzim_dati = {{dat|1944|01|31||bez}} | dzim_vieta = {{vieta|Ostlande|Rīga|td=Latvija}} | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2018|09|26|1944|01|31|bez}} | mir_vieta = | partija = [[Latvijas Liberālā partija]], [[Demokrātiskā partija "Saimnieks"|Demokrātiskā partija «Saimnieks»]] | dzīvesb = | alma_mater = | profesija = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Valdis Krisbergs''' ({{dat|1944|01|31|N|bez}} — {{dat|2018|09|26|N|bez}}) bija [[latvieši|latviešu]] uzņēmējs un politiķis ([[6. Saeima]]s un [[Rīgas dome]]s deputāts). 1998. gadā par krāpšanu komercfirmas «Auseklītis» vadībā tika sodīts ar [[Brīvības atņemšana|brīvības atņemšanu]], atbrīvots 1999. gadā. == Biogrāfija == Valdis Krisbergs piedzima {{dat|1944|01|31||bez}} [[Rīga|Rīgā]].<ref name="la">{{Ziņu atsauce | title = Mūžībā devies 6.Saeimas deputāts un uzņēmējs Valdis Krisbergs | publisher = [[Latvijas Avīze]] | date = 2018. gada 27. septembrī | accessdate = 2019. gada 18. septembrī | url = http://www.la.lv/muziba-devies-6-saeimas-deputats-un-uznemejs-valdis-krisbergs }}</ref> Viņa tēvs bija pūtēju orķestru diriģents [[Augusts Krisbergs]].<ref name="nra">{{Ziņu atsauce | title = Jaunas sejas politikā | publisher = [[Neatkarīgā Rīta Avīze]] | first = Ināra | last = Egle | date = 1996. gada 20. februārī | accessdate = 2019. gada 18. septembrī | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/nera1996n043{{!}}article:DIVL161{{!}}issueType:P | archive-date = 2020. gada 3. Februāris | archive-url = https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/nera1996n043{{!}}article:DIVL161{{!}}issueType:P }}</ref> Viņam arī ir divas meitas, Sandra Krisberga un Antra Krisberga. Slimības dēļ līdz septītajai klasei Krisbergs mācījās mājās. Pēc tam mācījies [[Rīgas 17. pamatskola|Rīgas 17. pamatskolā]], tad [[Rīgas 53. vidusskola|Rīgas 53. vidusskolā]], un visbeidzot [[Rīgas Valsts 3. ģimnāzija|Rīgas 3. vidusskolas]] specializētajā matemātikas un ķīmijas klasē.<ref name="nra" /> 1976. gadā pabeidzis [[Latvijas Kultūras koledža|Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumu]] (tagad — Latvijas Kultūras koledža), iegūstot amatieru foto-kino studiju vadītāja specialitāti.<ref name="saeima">{{Tīmekļa atsauce | title = Valdis Krisbergs | publisher = [[Latvijas Republikas Saeima]] | accessdate = 2019. gada 18. septembrī | url = http://www.saeima.lv/arhivs/6_saeima/deputati/krisbergs.htm }}</ref> 1970. gados Krisbergs tika sodīts par zagšanu. Viņš sodu izcieta strādājot vispārējās celtniecības trestā [[Liepāja|Liepājā]].<ref name="nra" /> 1990. gados Krisbergs vispirms noliedza, ka būtu krimināli sodīts,<ref>{{Ziņu atsauce | title = Krisbergs atkal iekrīt? | publisher = [[Neatkarīgā Rīta Avīze]] | first = Erkils | last = Kolts | date = 1996. gada 23. augustā | accessdate = 2019. gada 18. septembrī | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/nera1996n197{{!}}article:DIVL236{{!}}issueType:P | archive-date = 2020. gada 3. Februāris | archive-url = https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/nera1996n197{{!}}article:DIVL236{{!}}issueType:P }}</ref> taču vēlāk šo lietu nosauca par [[Valsts drošības komiteja]]s (VDK) falsificētu un saistīja to ar savu [[disidentisms|disidentismu]].<ref name="nra" /><ref name="diena">{{Ziņu atsauce | title = Vienmēr uz kājām | publisher = [[Diena (laikraksts)|SestDiena]] | first = Edgars | last = Galzons | date = 1996. gada 9. martā | accessdate = 2019. gada 18. septembrī | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/diea1996n059{{!}}article:DIVL684{{!}}issueType:P | archive-date = 2020. gada 3. Februāris | archive-url = https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/diea1996n059{{!}}article:DIVL684{{!}}issueType:P }}</ref> {{dat|1988|10|04||bez}} viņš dibināja komercfirmu «Auseklītis». Tā sākotnēji sniedza fotopakalpojumus.<ref name="diena" /> Vēlāk uzņēmums piedāvāja aizņemties naudu, kā arī pārdeva savas akcijas, solot augstu peļņu. 1994. gada vasarā «Auseklītis» kļuva par akciju sabiedrību.<ref name="diena" /> 1980. gadu beigās Krisbergs iesaistījās politikā, darbojoties Latvijas Kooperatoru politiskajā savienībā. Vēlāk viņš iestājās [[Latvijas Liberālā partija|Latvijas Liberālajā partijā]], un strādāja tās valdē.<ref name="nra" /> 1993. gadā viņš piedalījās [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība|Latvijas Nacionālās neatkarības kustības]] (LNNK) ekonomiskās programmas veidošanā [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]]. Kaut arī viņš nebija iestājies partijā, Krisbergs plānoja kandidēt no LNNK saraksta, taču no tā atteicās, kad kandidātu sarakstā tika iekļauts [[Joahims Zīgerists]].<ref name="nra" /> Tā vietā Krisbergs kandidēja no [[Saimnieciskā rosības līga|Saimnieciskās rosības līgas]] saraksta, kas nepārvarēja [[procentuālā barjera|četru procentu barjeru]].<ref name="nra" /> 1994. gada maijā Krisbergs tika [[1994. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēts]] [[Rīgas dome|Rīgas domē]] no [[Partija "Saimnieks"|politiskās organizācijas «Saimnieks»]] saraksta. Vēlāk tajā pašā gadā bija 12 cilvēku redakcijas komisijā, kas formulēja topošās partijas programmu un politisko orientāciju.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Saimnieks formulē politisko orientāciju | publisher = [[Diena (laikraksts)|Diena]] | first = Nellija | last = Ločmele | date = 1994. gada 20. septembrī | accessdate = 2019. gada 18. septembrī | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/diea1994n219{{!}}article:DIVL541{{!}}issueType:P | archive-date = 2020. gada 3. Februāris | archive-url = https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/diea1994n219{{!}}article:DIVL541{{!}}issueType:P }}</ref> 1995. gada oktobrī [[6. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[6. Saeima|6. Saeimā]] no [[Demokrātiskā partija "Saimnieks"|Demokrātiskās partijas «Saimnieks»]] saraksta.<ref name="la" /> Īsi pirms ievēlēšanas Krisbergs aizgāja no «Auseklīša», un drīz pēc tam parādījās pirmās ziņas par uzņēmuma finanšu grūtībām.<ref name="diena" /> {{dat|1996|03|01||bez}} akciju sabiedrība «Auseklītis» tika atzīta par maksātnespējīgu.<ref name="diena" /> Tā paša gada {{dat||09|25||bez}} Krisbergs izstājās no Demokrātiskās partijas «Saimnieks» Saeimas frakcijas. {{dat|1997|03|24||bez}} Saeima izdeva Krisbergu kriminālvajāšanai, tā apturot viņa darbību parlamentā līdz kriminālvajāšanas beigām.<ref name="saeima" /> Viņš tika izdots saistībā ar kriminālprocesu par krāpšanu lielos apmēros un finanšu datu sagrozīšanu uzņēmumā «Auseklītis». 1998. gadā Krisbergs tika notiesāts par krāpšanu lielos apmēros, un viņam tika piespriests cietumsods. 1999. gadā pirms termiņa atbrīvots. Tajā pašā gadā Krisbergs dibināja juridiskās palīdzības biroju «Eiro Temīda», un to vadīja līdz mūža galam.<ref name="la" /> Valdis Krisbergs nomira {{dat|2018|09|26||bez}} pēkšņā nāvē. Atvadu ceremonija notika {{dat||10|02||bez}} [[Rīgas Krematorija|Rīgas Krematorijā]].<ref name="la" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{6. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Krisbergs, Valdis}} [[Kategorija:1944. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2018. gadā mirušie]] [[Kategorija:6. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas noziedznieki]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (1994—1997)]] 71wf8r9pzles0z9yb2xilx3iofeiix4 4457152 4457151 2026-04-21T17:31:07Z ~2026-24500-50 144401 Tå nebija 4457152 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Valdis Krisbergs | attēls = Valdis Krisbergs.jpg | att_izm = | amats = [[6. Saeima]]s deputāts | dzim_dati = {{dat|1944|01|31||bez}} | dzim_vieta = {{vieta|Ostlande|Rīga|td=Latvija}} | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2018|09|26|1944|01|31|bez}} | mir_vieta = | partija = [[Latvijas Liberālā partija]], [[Demokrātiskā partija "Saimnieks"|Demokrātiskā partija «Saimnieks»]] | dzīvesb = | alma_mater = | profesija = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Valdis Krisbergs''' ({{dat|1944|01|31|N|bez}} — {{dat|2018|09|26|N|bez}}) bija [[latvieši|latviešu]] uzņēmējs un politiķis ([[6. Saeima]]s un [[Rīgas dome]]s deputāts). == Biogrāfija == Valdis Krisbergs piedzima {{dat|1944|01|31||bez}} [[Rīga|Rīgā]].<ref name="la">{{Ziņu atsauce | title = Mūžībā devies 6.Saeimas deputāts un uzņēmējs Valdis Krisbergs | publisher = [[Latvijas Avīze]] | date = 2018. gada 27. septembrī | accessdate = 2019. gada 18. septembrī | url = http://www.la.lv/muziba-devies-6-saeimas-deputats-un-uznemejs-valdis-krisbergs }}</ref> Viņa tēvs bija pūtēju orķestru diriģents [[Augusts Krisbergs]].<ref name="nra">{{Ziņu atsauce | title = Jaunas sejas politikā | publisher = [[Neatkarīgā Rīta Avīze]] | first = Ināra | last = Egle | date = 1996. gada 20. februārī | accessdate = 2019. gada 18. septembrī | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/nera1996n043{{!}}article:DIVL161{{!}}issueType:P | archive-date = 2020. gada 3. Februāris | archive-url = https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/nera1996n043{{!}}article:DIVL161{{!}}issueType:P }}</ref> Viņam arī ir divas meitas, Sandra Krisberga un Antra Krisberga. Slimības dēļ līdz septītajai klasei Krisbergs mācījās mājās. Pēc tam mācījies [[Rīgas 17. pamatskola|Rīgas 17. pamatskolā]], tad [[Rīgas 53. vidusskola|Rīgas 53. vidusskolā]], un visbeidzot [[Rīgas Valsts 3. ģimnāzija|Rīgas 3. vidusskolas]] specializētajā matemātikas un ķīmijas klasē.<ref name="nra" /> 1976. gadā pabeidzis [[Latvijas Kultūras koledža|Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumu]] (tagad — Latvijas Kultūras koledža), iegūstot amatieru foto-kino studiju vadītāja specialitāti.<ref name="saeima">{{Tīmekļa atsauce | title = Valdis Krisbergs | publisher = [[Latvijas Republikas Saeima]] | accessdate = 2019. gada 18. septembrī | url = http://www.saeima.lv/arhivs/6_saeima/deputati/krisbergs.htm }}</ref> 1970. gados Krisbergs tika sodīts par zagšanu. Viņš sodu izcieta strādājot vispārējās celtniecības trestā [[Liepāja|Liepājā]].<ref name="nra" /> 1990. gados Krisbergs vispirms noliedza, ka būtu krimināli sodīts,<ref>{{Ziņu atsauce | title = Krisbergs atkal iekrīt? | publisher = [[Neatkarīgā Rīta Avīze]] | first = Erkils | last = Kolts | date = 1996. gada 23. augustā | accessdate = 2019. gada 18. septembrī | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/nera1996n197{{!}}article:DIVL236{{!}}issueType:P | archive-date = 2020. gada 3. Februāris | archive-url = https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/nera1996n197{{!}}article:DIVL236{{!}}issueType:P }}</ref> taču vēlāk šo lietu nosauca par [[Valsts drošības komiteja]]s (VDK) falsificētu un saistīja to ar savu [[disidentisms|disidentismu]].<ref name="nra" /><ref name="diena">{{Ziņu atsauce | title = Vienmēr uz kājām | publisher = [[Diena (laikraksts)|SestDiena]] | first = Edgars | last = Galzons | date = 1996. gada 9. martā | accessdate = 2019. gada 18. septembrī | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/diea1996n059{{!}}article:DIVL684{{!}}issueType:P | archive-date = 2020. gada 3. Februāris | archive-url = https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/diea1996n059{{!}}article:DIVL684{{!}}issueType:P }}</ref> {{dat|1988|10|04||bez}} viņš dibināja komercfirmu «Auseklītis». Tā sākotnēji sniedza fotopakalpojumus.<ref name="diena" /> Vēlāk uzņēmums piedāvāja aizņemties naudu, kā arī pārdeva savas akcijas, solot augstu peļņu. 1994. gada vasarā «Auseklītis» kļuva par akciju sabiedrību.<ref name="diena" /> 1980. gadu beigās Krisbergs iesaistījās politikā, darbojoties Latvijas Kooperatoru politiskajā savienībā. Vēlāk viņš iestājās [[Latvijas Liberālā partija|Latvijas Liberālajā partijā]], un strādāja tās valdē.<ref name="nra" /> 1993. gadā viņš piedalījās [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība|Latvijas Nacionālās neatkarības kustības]] (LNNK) ekonomiskās programmas veidošanā [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]]. Kaut arī viņš nebija iestājies partijā, Krisbergs plānoja kandidēt no LNNK saraksta, taču no tā atteicās, kad kandidātu sarakstā tika iekļauts [[Joahims Zīgerists]].<ref name="nra" /> Tā vietā Krisbergs kandidēja no [[Saimnieciskā rosības līga|Saimnieciskās rosības līgas]] saraksta, kas nepārvarēja [[procentuālā barjera|četru procentu barjeru]].<ref name="nra" /> 1994. gada maijā Krisbergs tika [[1994. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēts]] [[Rīgas dome|Rīgas domē]] no [[Partija "Saimnieks"|politiskās organizācijas «Saimnieks»]] saraksta. Vēlāk tajā pašā gadā bija 12 cilvēku redakcijas komisijā, kas formulēja topošās partijas programmu un politisko orientāciju.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Saimnieks formulē politisko orientāciju | publisher = [[Diena (laikraksts)|Diena]] | first = Nellija | last = Ločmele | date = 1994. gada 20. septembrī | accessdate = 2019. gada 18. septembrī | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/diea1994n219{{!}}article:DIVL541{{!}}issueType:P | archive-date = 2020. gada 3. Februāris | archive-url = https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/diea1994n219{{!}}article:DIVL541{{!}}issueType:P }}</ref> 1995. gada oktobrī [[6. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[6. Saeima|6. Saeimā]] no [[Demokrātiskā partija "Saimnieks"|Demokrātiskās partijas «Saimnieks»]] saraksta.<ref name="la" /> Īsi pirms ievēlēšanas Krisbergs aizgāja no «Auseklīša», un drīz pēc tam parādījās pirmās ziņas par uzņēmuma finanšu grūtībām.<ref name="diena" /> {{dat|1996|03|01||bez}} akciju sabiedrība «Auseklītis» tika atzīta par maksātnespējīgu.<ref name="diena" /> Tā paša gada {{dat||09|25||bez}} Krisbergs izstājās no Demokrātiskās partijas «Saimnieks» Saeimas frakcijas. {{dat|1997|03|24||bez}} Saeima izdeva Krisbergu kriminālvajāšanai, tā apturot viņa darbību parlamentā līdz kriminālvajāšanas beigām.<ref name="saeima" /> Viņš tika izdots saistībā ar kriminālprocesu par krāpšanu lielos apmēros un finanšu datu sagrozīšanu uzņēmumā «Auseklītis». 1998. gadā Krisbergs tika notiesāts par krāpšanu lielos apmēros, un viņam tika piespriests cietumsods. 1999. gadā pirms termiņa atbrīvots. Tajā pašā gadā Krisbergs dibināja juridiskās palīdzības biroju «Eiro Temīda», un to vadīja līdz mūža galam.<ref name="la" /> Valdis Krisbergs nomira {{dat|2018|09|26||bez}} pēkšņā nāvē. Atvadu ceremonija notika {{dat||10|02||bez}} [[Rīgas Krematorija|Rīgas Krematorijā]].<ref name="la" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{6. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Krisbergs, Valdis}} [[Kategorija:1944. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2018. gadā mirušie]] [[Kategorija:6. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas noziedznieki]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (1994—1997)]] 2nmompi96zxfcirrcbh2surep3xbwub 4457183 4457152 2026-04-21T18:48:07Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-24500-50|~2026-24500-50]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Spnq 4369426 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Valdis Krisbergs | attēls = Valdis Krisbergs.jpg | att_izm = | amats = [[6. Saeima]]s deputāts | dzim_dati = {{dat|1944|01|31||bez}} | dzim_vieta = {{vieta|Ostlande|Rīga|td=Latvija}} | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2018|09|26|1944|01|31|bez}} | mir_vieta = | partija = [[Latvijas Liberālā partija]], [[Demokrātiskā partija "Saimnieks"|Demokrātiskā partija «Saimnieks»]] | dzīvesb = | alma_mater = | profesija = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Valdis Krisbergs''' ({{dat|1944|01|31|N|bez}} — {{dat|2018|09|26|N|bez}}) bija [[latvieši|latviešu]] uzņēmējs, noziedznieks un politiķis ([[6. Saeima]]s un [[Rīgas dome]]s deputāts). 1998. gadā par krāpšanu komercfirmas «Auseklītis» vadībā tika sodīts ar [[Brīvības atņemšana|brīvības atņemšanu]], atbrīvots 1999. gadā. == Biogrāfija == Valdis Krisbergs piedzima {{dat|1944|01|31||bez}} [[Rīga|Rīgā]].<ref name="la">{{Ziņu atsauce | title = Mūžībā devies 6.Saeimas deputāts un uzņēmējs Valdis Krisbergs | publisher = [[Latvijas Avīze]] | date = 2018. gada 27. septembrī | accessdate = 2019. gada 18. septembrī | url = http://www.la.lv/muziba-devies-6-saeimas-deputats-un-uznemejs-valdis-krisbergs }}</ref> Viņa tēvs bija pūtēju orķestru diriģents [[Augusts Krisbergs]].<ref name="nra">{{Ziņu atsauce | title = Jaunas sejas politikā | publisher = [[Neatkarīgā Rīta Avīze]] | first = Ināra | last = Egle | date = 1996. gada 20. februārī | accessdate = 2019. gada 18. septembrī | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/nera1996n043{{!}}article:DIVL161{{!}}issueType:P | archive-date = 2020. gada 3. Februāris | archive-url = https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/nera1996n043{{!}}article:DIVL161{{!}}issueType:P }}</ref> Slimības dēļ līdz septītajai klasei Krisbergs mācījās mājās. Pēc tam mācījies [[Rīgas 17. pamatskola|Rīgas 17. pamatskolā]], tad [[Rīgas 53. vidusskola|Rīgas 53. vidusskolā]], un visbeidzot [[Rīgas Valsts 3. ģimnāzija|Rīgas 3. vidusskolas]] specializētajā matemātikas un ķīmijas klasē.<ref name="nra" /> 1976. gadā pabeidzis [[Latvijas Kultūras koledža|Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumu]] (tagad — Latvijas Kultūras koledža), iegūstot amatieru foto-kino studiju vadītāja specialitāti.<ref name="saeima">{{Tīmekļa atsauce | title = Valdis Krisbergs | publisher = [[Latvijas Republikas Saeima]] | accessdate = 2019. gada 18. septembrī | url = http://www.saeima.lv/arhivs/6_saeima/deputati/krisbergs.htm }}</ref> 1970. gados Krisbergs tika sodīts par zagšanu. Viņš sodu izcieta strādājot vispārējās celtniecības trestā [[Liepāja|Liepājā]].<ref name="nra" /> 1990. gados Krisbergs vispirms noliedza, ka būtu krimināli sodīts,<ref>{{Ziņu atsauce | title = Krisbergs atkal iekrīt? | publisher = [[Neatkarīgā Rīta Avīze]] | first = Erkils | last = Kolts | date = 1996. gada 23. augustā | accessdate = 2019. gada 18. septembrī | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/nera1996n197{{!}}article:DIVL236{{!}}issueType:P | archive-date = 2020. gada 3. Februāris | archive-url = https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/nera1996n197{{!}}article:DIVL236{{!}}issueType:P }}</ref> taču vēlāk šo lietu nosauca par [[Valsts drošības komiteja]]s (VDK) falsificētu un saistīja to ar savu [[disidentisms|disidentismu]].<ref name="nra" /><ref name="diena">{{Ziņu atsauce | title = Vienmēr uz kājām | publisher = [[Diena (laikraksts)|SestDiena]] | first = Edgars | last = Galzons | date = 1996. gada 9. martā | accessdate = 2019. gada 18. septembrī | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/diea1996n059{{!}}article:DIVL684{{!}}issueType:P | archive-date = 2020. gada 3. Februāris | archive-url = https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/diea1996n059{{!}}article:DIVL684{{!}}issueType:P }}</ref> {{dat|1988|10|04||bez}} viņš dibināja komercfirmu «Auseklītis». Tā sākotnēji sniedza fotopakalpojumus.<ref name="diena" /> Vēlāk uzņēmums piedāvāja aizņemties naudu, kā arī pārdeva savas akcijas, solot augstu peļņu. 1994. gada vasarā «Auseklītis» kļuva par akciju sabiedrību.<ref name="diena" /> 1980. gadu beigās Krisbergs iesaistījās politikā, darbojoties Latvijas Kooperatoru politiskajā savienībā. Vēlāk viņš iestājās [[Latvijas Liberālā partija|Latvijas Liberālajā partijā]], un strādāja tās valdē.<ref name="nra" /> 1993. gadā viņš piedalījās [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība|Latvijas Nacionālās neatkarības kustības]] (LNNK) ekonomiskās programmas veidošanā [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]]. Kaut arī viņš nebija iestājies partijā, Krisbergs plānoja kandidēt no LNNK saraksta, taču no tā atteicās, kad kandidātu sarakstā tika iekļauts [[Joahims Zīgerists]].<ref name="nra" /> Tā vietā Krisbergs kandidēja no [[Saimnieciskā rosības līga|Saimnieciskās rosības līgas]] saraksta, kas nepārvarēja [[procentuālā barjera|četru procentu barjeru]].<ref name="nra" /> 1994. gada maijā Krisbergs tika [[1994. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēts]] [[Rīgas dome|Rīgas domē]] no [[Partija "Saimnieks"|politiskās organizācijas «Saimnieks»]] saraksta. Vēlāk tajā pašā gadā bija 12 cilvēku redakcijas komisijā, kas formulēja topošās partijas programmu un politisko orientāciju.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Saimnieks formulē politisko orientāciju | publisher = [[Diena (laikraksts)|Diena]] | first = Nellija | last = Ločmele | date = 1994. gada 20. septembrī | accessdate = 2019. gada 18. septembrī | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/diea1994n219{{!}}article:DIVL541{{!}}issueType:P | archive-date = 2020. gada 3. Februāris | archive-url = https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/diea1994n219{{!}}article:DIVL541{{!}}issueType:P }}</ref> 1995. gada oktobrī [[6. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[6. Saeima|6. Saeimā]] no [[Demokrātiskā partija "Saimnieks"|Demokrātiskās partijas «Saimnieks»]] saraksta.<ref name="la" /> Īsi pirms ievēlēšanas Krisbergs aizgāja no «Auseklīša», un drīz pēc tam parādījās pirmās ziņas par uzņēmuma finanšu grūtībām.<ref name="diena" /> {{dat|1996|03|01||bez}} akciju sabiedrība «Auseklītis» tika atzīta par maksātnespējīgu.<ref name="diena" /> Tā paša gada {{dat||09|25||bez}} Krisbergs izstājās no Demokrātiskās partijas «Saimnieks» Saeimas frakcijas. {{dat|1997|03|24||bez}} Saeima izdeva Krisbergu kriminālvajāšanai, tā apturot viņa darbību parlamentā līdz kriminālvajāšanas beigām.<ref name="saeima" /> Viņš tika izdots saistībā ar kriminālprocesu par krāpšanu lielos apmēros un finanšu datu sagrozīšanu uzņēmumā «Auseklītis». 1998. gadā Krisbergs tika notiesāts par krāpšanu lielos apmēros, un viņam tika piespriests cietumsods. 1999. gadā pirms termiņa atbrīvots. Tajā pašā gadā Krisbergs dibināja juridiskās palīdzības biroju «Eiro Temīda», un to vadīja līdz mūža galam.<ref name="la" /> Valdis Krisbergs nomira {{dat|2018|09|26||bez}} pēkšņā nāvē. Atvadu ceremonija notika {{dat||10|02||bez}} [[Rīgas Krematorija|Rīgas Krematorijā]].<ref name="la" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{6. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Krisbergs, Valdis}} [[Kategorija:1944. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2018. gadā mirušie]] [[Kategorija:6. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas noziedznieki]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (1994—1997)]] mzjfqivfvcv4ni3mmbp1yittf9khp1c 4457188 4457183 2026-04-21T18:52:46Z Egilus 27634 4457188 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Valdis Krisbergs | attēls = Valdis Krisbergs.jpg | att_izm = | amats = [[6. Saeima]]s deputāts | dzim_dati = {{dat|1944|01|31||bez}} | dzim_vieta = {{vieta|Ostlande|Rīga|td=Latvija}} | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2018|09|26|1944|01|31|bez}} | mir_vieta = | partija = [[Latvijas Liberālā partija]], [[Demokrātiskā partija "Saimnieks"|Demokrātiskā partija «Saimnieks»]] | dzīvesb = | alma_mater = | profesija = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Valdis Krisbergs''' ({{dat|1944|01|31|N|bez}} — {{dat|2018|09|26|N|bez}}) bija [[latvieši|latviešu]] uzņēmējs, noziedznieks un politiķis ([[6. Saeima]]s un [[Rīgas dome]]s deputāts). 1998. gadā par krāpšanu komercfirmas «Auseklītis» vadībā tika sodīts ar piecu gadu [[Brīvības atņemšana|brīvības atņemšanu]], atbrīvots 1999. gadā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/22427572/pabeidz-skandalozas-firmas-auseklitis-bankrotu|title=Pabeidz skandalozās firmas 'Auseklītis' bankrotu|website=Delfi|access-date=2026-04-21|date=2008-11-19|language=lv}}</ref> == Biogrāfija == Valdis Krisbergs piedzima {{dat|1944|01|31||bez}} [[Rīga|Rīgā]].<ref name="la">{{Ziņu atsauce | title = Mūžībā devies 6.Saeimas deputāts un uzņēmējs Valdis Krisbergs | publisher = [[Latvijas Avīze]] | date = 2018. gada 27. septembrī | accessdate = 2019. gada 18. septembrī | url = http://www.la.lv/muziba-devies-6-saeimas-deputats-un-uznemejs-valdis-krisbergs }}</ref> Viņa tēvs bija pūtēju orķestru diriģents [[Augusts Krisbergs]].<ref name="nra">{{Ziņu atsauce | title = Jaunas sejas politikā | publisher = [[Neatkarīgā Rīta Avīze]] | first = Ināra | last = Egle | date = 1996. gada 20. februārī | accessdate = 2019. gada 18. septembrī | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/nera1996n043{{!}}article:DIVL161{{!}}issueType:P | archive-date = 2020. gada 3. Februāris | archive-url = https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/nera1996n043{{!}}article:DIVL161{{!}}issueType:P }}</ref> Slimības dēļ līdz septītajai klasei Krisbergs mācījās mājās. Pēc tam mācījies [[Rīgas 17. pamatskola|Rīgas 17. pamatskolā]], tad [[Rīgas 53. vidusskola|Rīgas 53. vidusskolā]], un visbeidzot [[Rīgas Valsts 3. ģimnāzija|Rīgas 3. vidusskolas]] specializētajā matemātikas un ķīmijas klasē.<ref name="nra" /> 1976. gadā pabeidzis [[Latvijas Kultūras koledža|Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumu]] (tagad — Latvijas Kultūras koledža), iegūstot amatieru foto-kino studiju vadītāja specialitāti.<ref name="saeima">{{Tīmekļa atsauce | title = Valdis Krisbergs | publisher = [[Latvijas Republikas Saeima]] | accessdate = 2019. gada 18. septembrī | url = http://www.saeima.lv/arhivs/6_saeima/deputati/krisbergs.htm }}</ref> 1970. gados Krisbergs tika sodīts par zagšanu. Viņš sodu izcieta strādājot vispārējās celtniecības trestā [[Liepāja|Liepājā]].<ref name="nra" /> 1990. gados Krisbergs vispirms noliedza, ka būtu krimināli sodīts,<ref>{{Ziņu atsauce | title = Krisbergs atkal iekrīt? | publisher = [[Neatkarīgā Rīta Avīze]] | first = Erkils | last = Kolts | date = 1996. gada 23. augustā | accessdate = 2019. gada 18. septembrī | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/nera1996n197{{!}}article:DIVL236{{!}}issueType:P | archive-date = 2020. gada 3. Februāris | archive-url = https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/nera1996n197{{!}}article:DIVL236{{!}}issueType:P }}</ref> taču vēlāk šo lietu nosauca par [[Valsts drošības komiteja]]s (VDK) falsificētu un saistīja to ar savu [[disidentisms|disidentismu]].<ref name="nra" /><ref name="diena">{{Ziņu atsauce | title = Vienmēr uz kājām | publisher = [[Diena (laikraksts)|SestDiena]] | first = Edgars | last = Galzons | date = 1996. gada 9. martā | accessdate = 2019. gada 18. septembrī | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/diea1996n059{{!}}article:DIVL684{{!}}issueType:P | archive-date = 2020. gada 3. Februāris | archive-url = https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/diea1996n059{{!}}article:DIVL684{{!}}issueType:P }}</ref> {{dat|1988|10|04||bez}} viņš dibināja komercfirmu «Auseklītis». Tā sākotnēji sniedza fotopakalpojumus.<ref name="diena" /> Vēlāk uzņēmums piedāvāja aizņemties naudu, kā arī pārdeva savas akcijas, solot augstu peļņu. 1994. gada vasarā «Auseklītis» kļuva par akciju sabiedrību.<ref name="diena" /> 1980. gadu beigās Krisbergs iesaistījās politikā, darbojoties Latvijas Kooperatoru politiskajā savienībā. Vēlāk viņš iestājās [[Latvijas Liberālā partija|Latvijas Liberālajā partijā]], un strādāja tās valdē.<ref name="nra" /> 1993. gadā viņš piedalījās [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība|Latvijas Nacionālās neatkarības kustības]] (LNNK) ekonomiskās programmas veidošanā [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]]. Kaut arī viņš nebija iestājies partijā, Krisbergs plānoja kandidēt no LNNK saraksta, taču no tā atteicās, kad kandidātu sarakstā tika iekļauts [[Joahims Zīgerists]].<ref name="nra" /> Tā vietā Krisbergs kandidēja no [[Saimnieciskā rosības līga|Saimnieciskās rosības līgas]] saraksta, kas nepārvarēja [[procentuālā barjera|četru procentu barjeru]].<ref name="nra" /> 1994. gada maijā Krisbergs tika [[1994. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēts]] [[Rīgas dome|Rīgas domē]] no [[Partija "Saimnieks"|politiskās organizācijas «Saimnieks»]] saraksta. Vēlāk tajā pašā gadā bija 12 cilvēku redakcijas komisijā, kas formulēja topošās partijas programmu un politisko orientāciju.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Saimnieks formulē politisko orientāciju | publisher = [[Diena (laikraksts)|Diena]] | first = Nellija | last = Ločmele | date = 1994. gada 20. septembrī | accessdate = 2019. gada 18. septembrī | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/diea1994n219{{!}}article:DIVL541{{!}}issueType:P | archive-date = 2020. gada 3. Februāris | archive-url = https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/diea1994n219{{!}}article:DIVL541{{!}}issueType:P }}</ref> 1995. gada oktobrī [[6. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[6. Saeima|6. Saeimā]] no [[Demokrātiskā partija "Saimnieks"|Demokrātiskās partijas «Saimnieks»]] saraksta.<ref name="la" /> Īsi pirms ievēlēšanas Krisbergs aizgāja no «Auseklīša», un drīz pēc tam parādījās pirmās ziņas par uzņēmuma finanšu grūtībām.<ref name="diena" /> {{dat|1996|03|01||bez}} akciju sabiedrība «Auseklītis» tika atzīta par maksātnespējīgu.<ref name="diena" /> Tā paša gada {{dat||09|25||bez}} Krisbergs izstājās no Demokrātiskās partijas «Saimnieks» Saeimas frakcijas. {{dat|1997|03|24||bez}} Saeima izdeva Krisbergu kriminālvajāšanai, tā apturot viņa darbību parlamentā līdz kriminālvajāšanas beigām.<ref name="saeima" /> Viņš tika izdots saistībā ar kriminālprocesu par krāpšanu lielos apmēros un finanšu datu sagrozīšanu uzņēmumā «Auseklītis». 1998. gadā Krisbergs tika notiesāts par krāpšanu lielos apmēros, un viņam tika piespriests cietumsods. 1999. gadā pirms termiņa atbrīvots.<ref name=":0" /> Tajā pašā gadā Krisbergs dibināja juridiskās palīdzības biroju «Eiro Temīda», un to vadīja līdz mūža galam.<ref name="la" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/258830-miris-savulaik-bedigi-slavenais-saeimas-deputats-valdis-krisbergs.htm|title=Miris savulaik bēdīgi slavenais Saeimas deputāts Valdis Krisbergs|website=nra.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> Valdis Krisbergs nomira {{dat|2018|09|26||bez}} pēkšņā nāvē. Atvadu ceremonija notika {{dat||10|02||bez}} [[Rīgas krematorija|Rīgas krematorijā]].<ref name="la" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{6. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Krisbergs, Valdis}} [[Kategorija:1944. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2018. gadā mirušie]] [[Kategorija:6. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas noziedznieki]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (1994—1997)]] h4b3wtecodf7ce80ap85ot6ug6dspze 0 445488 4457385 3698586 2026-04-22T09:09:11Z Kwamikagami 5467 4457385 wikitext text/x-wiki {{DISPLAYTITLE:{{mp|486958 Arrokots}}}} {{Infobox planet | minorplanet = yes | name = (486958) Arrokots | background = #C2E0FF | image = 2014MU69 MVIC crop2.jpg | alt = | caption = 486958 Arrokota melnbaltais attēls. | discovery_ref = | discovered = 2014. gada 26. jūnijā | discoverer = [[Marks Buje]] | discovery_site = [[Habla kosmiskais teleskops]] | mpc_name = {{mp|486958 Arrokots}} | alt_names = {{hlist|Ultima Thule {{small|(neoficiāli)}}}} | mp_category = {{Hlist|[[Transneptūna objekts|TNO]]|[[Klasiskais Koipera joslas objekts|kjubivano]]}} | orbit_ref = | epoch = 2019. gada 27. aprīlis (JD 2458600.5) | uncertainty = 2 | observation_arc = 851 dienas | aphelion = 46,442 [[astronomiskā vienība|AU]] | perihelion = 42.721 AU | semimajor = 44.581 AU | eccentricity = 0.0417249±0.0000346 | period = 298 [[Jūlija gads (astronomija)|yr]] | mean_anomaly = 316.55086° | mean_motion = 0° 0m 11.92s / dienā | inclination = 2.45116°±0.000012° | asc_node = 158.99773°±0.00045° | arg_peri = 174.418°±0.037° | dimensions = 31.7 x 19.5 x 14.2 km.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Overview of initial results from the reconnaissance flyby of a Kuiper Belt planetesimal: 2014 MU69 |url=https://arxiv.org/abs/1901.02578 |}}</ref> | rotation = 15±1 h | right_asc_north_pole = ~ 300°<ref name=acbitkb>[https://www.hou.usra.edu/meetings/lpsc2019/pdf/1611.pdf A CONTACT BINARY IN THE KUIPER BELT: THE SHAPE AND POLE OF (486958) 2014 MU69], 50th Lunar and Planetary Science Conference 2019 (LPIContrib.No.2132)</ref> | declination = ~ -21°<ref name=acbitkb/> | albedo = 0.06 - 0.14 | spectral_type = | magnitude = 26.8 | abs_magnitude = 11.1 }} '''486958 Arrokots''', arī '''2014 MU₆₉''' vai '''Ultima Thule''' ir transneptūna asteroīds [[Koipera josla|Koipera joslā]], kas tika izvēlēts kā izpētes objekts [[starpplanētu zonde]]s ''[[New Horizons]]'' paplašinātās misijas ietvaros pēc [[Plutons (pundurplanēta)|Plutona]] pārlidojuma 2015. gadā. Zonde to sasniedza 2019. gada 1. janvārī, palidojot garām 3500 km attālumā. Tajā brīdī tas bija pats tālākais (6,5 mljrd. km) [[Saules sistēma]]s objekts, ko sasniedzis Zemes kosmiskais aparāts. == Nosaukums == Brīdī, kad asteroīdu atklāja ar [[Habla kosmiskais teleskops|Habla kosmisko teleskopu]], tam tika dots pagaidu nosaukums 1110113Y. ''New Horizons'' zondes komanda tam bija devusi nosaukumu PT1 (angl. ''potential target 1'' — potenciālais mērķis Nr. 1). Tālāk mazo planētu katalogā tam tika piešķirts kārtas skaitlis (486958). Neoficiālais nosaukums ''Ultima Thule'' tika dots par godu leģendārai salai uz antīkās oikumenas galējās robežas. 2019. gada 12. novembrī asteroīds (486958) 2014 MU₆₉ ieguva jaunu nosaumu — Arrokots, kas amerikas [[Indiāņi|indiāņu]] valodā nozīmē “debesis”.<ref>[https://www.tvnet.lv/6824733/talaka-mums-zinama-pasaule-ieguvusi-oficialu-vardu Tālākā mums zināmā pasaule ieguvusi oficiālu vārdu] (TvNet)</ref> == Parametri == 2014 MU₆₉ ir klasiskais Koipera joslas objekts, kura orbīta ir vāji eliptiska (ekscentricitāte 0.0417) un tuvu ekliptikas plaknei (slīpums 2,451°). Asteroīds riņķo apkārt [[Saule]]i 44 AU attālumā, un orbitālais periods sastāda nedaudz vairāk par 293 gadiem. Objekta izmērs sākotnēji tika vērtēts, vadoties pēc albedo 38 līdz 45 km (pieņemot albedo diapazonu 0,04—0,10) vai 25–45 km (ja albedo ir 0,04—0,15). Analizējot 2014 MU₆₉ triju zvaigžnu [[aizklāšanās]] rezultātus 2017. gadā, tika izvirzīts pieņēmums, ka objekts ir vai nu ekstremāli izstiepts sferoīds, vai arī divu asteroīdu pāris 15–20 km diametrā katrs. Paziņojums, ka Ultima Thule objektam ir pavadonis, pēc attēla pārbaudes izrādījās datu apstrādes kļūda. Kosmiskās zondes ''New Horizons'' fotoattēli parādīja, ka tas ir kontakta dubultobjekts ar aptuveno izmēru 32 x 16 km. Abas Ultima Thule sfēras pēc krāsas ir gandrīz identiskas. == Atklāšana un izpēte == Asteroīdu atklāja ar Habla kosmisko teleskopu. Par tā eksistenci [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] paziņoja 2014. gada oktobrī. Faktiski šis atklājums kļuva par "glābiņu" ''New Horizons'' starpplanētu zondes paplašinātajai misijai. Zondes palaišanas brīdī vēl nebija zināmi objekti, kurus aparāts varētu apmeklēt pēc Plutona pārlidojuma. Šādu objektu meklējumi tika veikti jau lidojuma laikā. Uz 2015. gada sākumu 2014 MU₆₉ bija vienīgais atklātais objekts, kuru ''New Horizons'' varētu garantēti sasniegt (ņemot vērā iespējamās kļūdas). Iespēja sasniegt nedaudz lielāko kandidātu 2014 PN₇₀ (PT3, G12000JZ) tika vērtēta uz 97%, bet 2014 OS₃₉₃ (PT2, E31007AI) vērtējums sastādīja tikai 7%, un tas vairs netika vērtēts kā iespējamais kandidāts. Bez to jebkuru šo divu mērķu sasniegšana prasītu no zondes divreiz lielāku ātruma palielinājumu un, attiecīgi, lielāku degvielas patēriņu, nekā 2014 MU₆₉. Vēl iepriekš no potenciālo kandidātu saraksta tika izslēgts objekts 2014 MT₆₉ (PT7). 2015. gada jūlijā vēl tikai 2014 PN₇₀ (PT3) tika vērtēts kā otrs potenciālais mērķis, bet jau augustā par paplašinātās misijas mērķi izvēle krita 2014 MU₆₉ labā. Lai sasniegtu izvēlēto objektu, 2015. gadā tika veiktas četras ''New Horizons'' trajektorijas korekcijas — 22., 25., 28. oktobrī un 4. novembrī, kā rezultātā aparāta ātrums izmainījās kopumā par 56,9 m/s. 2018. gada 16. septembrī 2014 MU₆₉ pirmo reizi tika nofotografēts ar zondes instrumentu LORRI no 160 mlj. km. liela attāluma, bet 24. septembrī ar LORRI instrumentu tika uzņemti 20 Ultima Thule attēli. 2018. gada 24. decembrī no 10 mlj. km attāluma ''New Horizons'' ar savas kameras LORRI palīdzību uzņēma 3 kadrus ar ekspozīciju 0,5 sek., no kuriem tika samontēts jauns 2014 MU₆₉ attēls. Izdevās izvērtēt, ka objekta albedo ir ap 10%. 30. decembrī ar LORRI kameru 37 stundu minimālās satuvināšanās laikā no 1,9 mlj. km attāluma tika iegūts ''Ultima Thule'' attēls, kas pierādīja, ka objektam ir izstiepta, nevis sfēriska forma. 31. decembra attēlā objekts bija redzams ķegļa formas veidā. Aparāta pārlidojums objekta 2014 MU₆₉ tuvumā notika 2019. gada 1. janvārī, satuvinoties ar to līdz 3500 km 43,4 AU attālumā no Saules. 2019. gada 1. janvāra attēlā no 137 tūkst. km attāluma objekts atgādināja sarkanīgu sniegavīru. Datu pārraidīšana uz Zemi no ''New Horizons'' zondes tika pārtraukta apmēram uz nedēļu un atjaunojās 2019. gada 10. janvārī, aizsākot atlikušo zinātnisko datu augšuplādi, kas ilgs 20 mēnešu garumā. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Pundurplanētas]] [[Kategorija:Klasiskie Koipera joslas objekti]] 9kpgt3iv4y0vlktrd6ghv9b1rgukvg1 4457387 4457385 2026-04-22T09:09:27Z Kwamikagami 5467 4457387 wikitext text/x-wiki {{DISPLAYTITLE:{{mp|486958 Arrokots}}}} {{Infobox planet | minorplanet = yes | name = (486958) Arrokots | background = #C2E0FF | image = 2014MU69 MVIC crop2.jpg | alt = | caption = Arrokota melnbaltais attēls. | discovery_ref = | discovered = 2014. gada 26. jūnijā | discoverer = [[Marks Buje]] | discovery_site = [[Habla kosmiskais teleskops]] | mpc_name = {{mp|486958 Arrokots}} | alt_names = {{hlist|Ultima Thule {{small|(neoficiāli)}}}} | mp_category = {{Hlist|[[Transneptūna objekts|TNO]]|[[Klasiskais Koipera joslas objekts|kjubivano]]}} | orbit_ref = | epoch = 2019. gada 27. aprīlis (JD 2458600.5) | uncertainty = 2 | observation_arc = 851 dienas | aphelion = 46,442 [[astronomiskā vienība|AU]] | perihelion = 42.721 AU | semimajor = 44.581 AU | eccentricity = 0.0417249±0.0000346 | period = 298 [[Jūlija gads (astronomija)|yr]] | mean_anomaly = 316.55086° | mean_motion = 0° 0m 11.92s / dienā | inclination = 2.45116°±0.000012° | asc_node = 158.99773°±0.00045° | arg_peri = 174.418°±0.037° | dimensions = 31.7 x 19.5 x 14.2 km.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Overview of initial results from the reconnaissance flyby of a Kuiper Belt planetesimal: 2014 MU69 |url=https://arxiv.org/abs/1901.02578 |}}</ref> | rotation = 15±1 h | right_asc_north_pole = ~ 300°<ref name=acbitkb>[https://www.hou.usra.edu/meetings/lpsc2019/pdf/1611.pdf A CONTACT BINARY IN THE KUIPER BELT: THE SHAPE AND POLE OF (486958) 2014 MU69], 50th Lunar and Planetary Science Conference 2019 (LPIContrib.No.2132)</ref> | declination = ~ -21°<ref name=acbitkb/> | albedo = 0.06 - 0.14 | spectral_type = | magnitude = 26.8 | abs_magnitude = 11.1 }} '''486958 Arrokots''', arī '''2014 MU₆₉''' vai '''Ultima Thule''' ir transneptūna asteroīds [[Koipera josla|Koipera joslā]], kas tika izvēlēts kā izpētes objekts [[starpplanētu zonde]]s ''[[New Horizons]]'' paplašinātās misijas ietvaros pēc [[Plutons (pundurplanēta)|Plutona]] pārlidojuma 2015. gadā. Zonde to sasniedza 2019. gada 1. janvārī, palidojot garām 3500 km attālumā. Tajā brīdī tas bija pats tālākais (6,5 mljrd. km) [[Saules sistēma]]s objekts, ko sasniedzis Zemes kosmiskais aparāts. == Nosaukums == Brīdī, kad asteroīdu atklāja ar [[Habla kosmiskais teleskops|Habla kosmisko teleskopu]], tam tika dots pagaidu nosaukums 1110113Y. ''New Horizons'' zondes komanda tam bija devusi nosaukumu PT1 (angl. ''potential target 1'' — potenciālais mērķis Nr. 1). Tālāk mazo planētu katalogā tam tika piešķirts kārtas skaitlis (486958). Neoficiālais nosaukums ''Ultima Thule'' tika dots par godu leģendārai salai uz antīkās oikumenas galējās robežas. 2019. gada 12. novembrī asteroīds (486958) 2014 MU₆₉ ieguva jaunu nosaumu — Arrokots, kas amerikas [[Indiāņi|indiāņu]] valodā nozīmē “debesis”.<ref>[https://www.tvnet.lv/6824733/talaka-mums-zinama-pasaule-ieguvusi-oficialu-vardu Tālākā mums zināmā pasaule ieguvusi oficiālu vārdu] (TvNet)</ref> == Parametri == 2014 MU₆₉ ir klasiskais Koipera joslas objekts, kura orbīta ir vāji eliptiska (ekscentricitāte 0.0417) un tuvu ekliptikas plaknei (slīpums 2,451°). Asteroīds riņķo apkārt [[Saule]]i 44 AU attālumā, un orbitālais periods sastāda nedaudz vairāk par 293 gadiem. Objekta izmērs sākotnēji tika vērtēts, vadoties pēc albedo 38 līdz 45 km (pieņemot albedo diapazonu 0,04—0,10) vai 25–45 km (ja albedo ir 0,04—0,15). Analizējot 2014 MU₆₉ triju zvaigžnu [[aizklāšanās]] rezultātus 2017. gadā, tika izvirzīts pieņēmums, ka objekts ir vai nu ekstremāli izstiepts sferoīds, vai arī divu asteroīdu pāris 15–20 km diametrā katrs. Paziņojums, ka Ultima Thule objektam ir pavadonis, pēc attēla pārbaudes izrādījās datu apstrādes kļūda. Kosmiskās zondes ''New Horizons'' fotoattēli parādīja, ka tas ir kontakta dubultobjekts ar aptuveno izmēru 32 x 16 km. Abas Ultima Thule sfēras pēc krāsas ir gandrīz identiskas. == Atklāšana un izpēte == Asteroīdu atklāja ar Habla kosmisko teleskopu. Par tā eksistenci [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] paziņoja 2014. gada oktobrī. Faktiski šis atklājums kļuva par "glābiņu" ''New Horizons'' starpplanētu zondes paplašinātajai misijai. Zondes palaišanas brīdī vēl nebija zināmi objekti, kurus aparāts varētu apmeklēt pēc Plutona pārlidojuma. Šādu objektu meklējumi tika veikti jau lidojuma laikā. Uz 2015. gada sākumu 2014 MU₆₉ bija vienīgais atklātais objekts, kuru ''New Horizons'' varētu garantēti sasniegt (ņemot vērā iespējamās kļūdas). Iespēja sasniegt nedaudz lielāko kandidātu 2014 PN₇₀ (PT3, G12000JZ) tika vērtēta uz 97%, bet 2014 OS₃₉₃ (PT2, E31007AI) vērtējums sastādīja tikai 7%, un tas vairs netika vērtēts kā iespējamais kandidāts. Bez to jebkuru šo divu mērķu sasniegšana prasītu no zondes divreiz lielāku ātruma palielinājumu un, attiecīgi, lielāku degvielas patēriņu, nekā 2014 MU₆₉. Vēl iepriekš no potenciālo kandidātu saraksta tika izslēgts objekts 2014 MT₆₉ (PT7). 2015. gada jūlijā vēl tikai 2014 PN₇₀ (PT3) tika vērtēts kā otrs potenciālais mērķis, bet jau augustā par paplašinātās misijas mērķi izvēle krita 2014 MU₆₉ labā. Lai sasniegtu izvēlēto objektu, 2015. gadā tika veiktas četras ''New Horizons'' trajektorijas korekcijas — 22., 25., 28. oktobrī un 4. novembrī, kā rezultātā aparāta ātrums izmainījās kopumā par 56,9 m/s. 2018. gada 16. septembrī 2014 MU₆₉ pirmo reizi tika nofotografēts ar zondes instrumentu LORRI no 160 mlj. km. liela attāluma, bet 24. septembrī ar LORRI instrumentu tika uzņemti 20 Ultima Thule attēli. 2018. gada 24. decembrī no 10 mlj. km attāluma ''New Horizons'' ar savas kameras LORRI palīdzību uzņēma 3 kadrus ar ekspozīciju 0,5 sek., no kuriem tika samontēts jauns 2014 MU₆₉ attēls. Izdevās izvērtēt, ka objekta albedo ir ap 10%. 30. decembrī ar LORRI kameru 37 stundu minimālās satuvināšanās laikā no 1,9 mlj. km attāluma tika iegūts ''Ultima Thule'' attēls, kas pierādīja, ka objektam ir izstiepta, nevis sfēriska forma. 31. decembra attēlā objekts bija redzams ķegļa formas veidā. Aparāta pārlidojums objekta 2014 MU₆₉ tuvumā notika 2019. gada 1. janvārī, satuvinoties ar to līdz 3500 km 43,4 AU attālumā no Saules. 2019. gada 1. janvāra attēlā no 137 tūkst. km attāluma objekts atgādināja sarkanīgu sniegavīru. Datu pārraidīšana uz Zemi no ''New Horizons'' zondes tika pārtraukta apmēram uz nedēļu un atjaunojās 2019. gada 10. janvārī, aizsākot atlikušo zinātnisko datu augšuplādi, kas ilgs 20 mēnešu garumā. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Pundurplanētas]] [[Kategorija:Klasiskie Koipera joslas objekti]] 6rjlv4isio61qogfw2z5yghz5oh7pkm 4457389 4457387 2026-04-22T09:10:07Z Kwamikagami 5467 /* Nosaukums */ 4457389 wikitext text/x-wiki {{DISPLAYTITLE:{{mp|486958 Arrokots}}}} {{Infobox planet | minorplanet = yes | name = (486958) Arrokots | background = #C2E0FF | image = 2014MU69 MVIC crop2.jpg | alt = | caption = Arrokota melnbaltais attēls. | discovery_ref = | discovered = 2014. gada 26. jūnijā | discoverer = [[Marks Buje]] | discovery_site = [[Habla kosmiskais teleskops]] | mpc_name = {{mp|486958 Arrokots}} | alt_names = {{hlist|Ultima Thule {{small|(neoficiāli)}}}} | mp_category = {{Hlist|[[Transneptūna objekts|TNO]]|[[Klasiskais Koipera joslas objekts|kjubivano]]}} | orbit_ref = | epoch = 2019. gada 27. aprīlis (JD 2458600.5) | uncertainty = 2 | observation_arc = 851 dienas | aphelion = 46,442 [[astronomiskā vienība|AU]] | perihelion = 42.721 AU | semimajor = 44.581 AU | eccentricity = 0.0417249±0.0000346 | period = 298 [[Jūlija gads (astronomija)|yr]] | mean_anomaly = 316.55086° | mean_motion = 0° 0m 11.92s / dienā | inclination = 2.45116°±0.000012° | asc_node = 158.99773°±0.00045° | arg_peri = 174.418°±0.037° | dimensions = 31.7 x 19.5 x 14.2 km.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Overview of initial results from the reconnaissance flyby of a Kuiper Belt planetesimal: 2014 MU69 |url=https://arxiv.org/abs/1901.02578 |}}</ref> | rotation = 15±1 h | right_asc_north_pole = ~ 300°<ref name=acbitkb>[https://www.hou.usra.edu/meetings/lpsc2019/pdf/1611.pdf A CONTACT BINARY IN THE KUIPER BELT: THE SHAPE AND POLE OF (486958) 2014 MU69], 50th Lunar and Planetary Science Conference 2019 (LPIContrib.No.2132)</ref> | declination = ~ -21°<ref name=acbitkb/> | albedo = 0.06 - 0.14 | spectral_type = | magnitude = 26.8 | abs_magnitude = 11.1 }} '''486958 Arrokots''', arī '''2014 MU₆₉''' vai '''Ultima Thule''' ir transneptūna asteroīds [[Koipera josla|Koipera joslā]], kas tika izvēlēts kā izpētes objekts [[starpplanētu zonde]]s ''[[New Horizons]]'' paplašinātās misijas ietvaros pēc [[Plutons (pundurplanēta)|Plutona]] pārlidojuma 2015. gadā. Zonde to sasniedza 2019. gada 1. janvārī, palidojot garām 3500 km attālumā. Tajā brīdī tas bija pats tālākais (6,5 mljrd. km) [[Saules sistēma]]s objekts, ko sasniedzis Zemes kosmiskais aparāts. == Nosaukums == Brīdī, kad asteroīdu atklāja ar [[Habla kosmiskais teleskops|Habla kosmisko teleskopu]], tam tika dots pagaidu nosaukums 1110113Y. ''New Horizons'' zondes komanda tam bija devusi nosaukumu PT1 (angl. ''potential target 1'' — potenciālais mērķis Nr. 1). Tālāk mazo planētu katalogā tam tika piešķirts kārtas skaitlis (486958). Neoficiālais nosaukums ''Ultima Thule'' tika dots par godu leģendārai salai uz antīkās oikumenas galējās robežas. 2019. gada 12. novembrī asteroīds (486958) ieguva jaunu nosaumu — Arrokots, kas amerikas [[Indiāņi|indiāņu]] valodā nozīmē “debesis”.<ref>[https://www.tvnet.lv/6824733/talaka-mums-zinama-pasaule-ieguvusi-oficialu-vardu Tālākā mums zināmā pasaule ieguvusi oficiālu vārdu] (TvNet)</ref> == Parametri == 2014 MU₆₉ ir klasiskais Koipera joslas objekts, kura orbīta ir vāji eliptiska (ekscentricitāte 0.0417) un tuvu ekliptikas plaknei (slīpums 2,451°). Asteroīds riņķo apkārt [[Saule]]i 44 AU attālumā, un orbitālais periods sastāda nedaudz vairāk par 293 gadiem. Objekta izmērs sākotnēji tika vērtēts, vadoties pēc albedo 38 līdz 45 km (pieņemot albedo diapazonu 0,04—0,10) vai 25–45 km (ja albedo ir 0,04—0,15). Analizējot 2014 MU₆₉ triju zvaigžnu [[aizklāšanās]] rezultātus 2017. gadā, tika izvirzīts pieņēmums, ka objekts ir vai nu ekstremāli izstiepts sferoīds, vai arī divu asteroīdu pāris 15–20 km diametrā katrs. Paziņojums, ka Ultima Thule objektam ir pavadonis, pēc attēla pārbaudes izrādījās datu apstrādes kļūda. Kosmiskās zondes ''New Horizons'' fotoattēli parādīja, ka tas ir kontakta dubultobjekts ar aptuveno izmēru 32 x 16 km. Abas Ultima Thule sfēras pēc krāsas ir gandrīz identiskas. == Atklāšana un izpēte == Asteroīdu atklāja ar Habla kosmisko teleskopu. Par tā eksistenci [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] paziņoja 2014. gada oktobrī. Faktiski šis atklājums kļuva par "glābiņu" ''New Horizons'' starpplanētu zondes paplašinātajai misijai. Zondes palaišanas brīdī vēl nebija zināmi objekti, kurus aparāts varētu apmeklēt pēc Plutona pārlidojuma. Šādu objektu meklējumi tika veikti jau lidojuma laikā. Uz 2015. gada sākumu 2014 MU₆₉ bija vienīgais atklātais objekts, kuru ''New Horizons'' varētu garantēti sasniegt (ņemot vērā iespējamās kļūdas). Iespēja sasniegt nedaudz lielāko kandidātu 2014 PN₇₀ (PT3, G12000JZ) tika vērtēta uz 97%, bet 2014 OS₃₉₃ (PT2, E31007AI) vērtējums sastādīja tikai 7%, un tas vairs netika vērtēts kā iespējamais kandidāts. Bez to jebkuru šo divu mērķu sasniegšana prasītu no zondes divreiz lielāku ātruma palielinājumu un, attiecīgi, lielāku degvielas patēriņu, nekā 2014 MU₆₉. Vēl iepriekš no potenciālo kandidātu saraksta tika izslēgts objekts 2014 MT₆₉ (PT7). 2015. gada jūlijā vēl tikai 2014 PN₇₀ (PT3) tika vērtēts kā otrs potenciālais mērķis, bet jau augustā par paplašinātās misijas mērķi izvēle krita 2014 MU₆₉ labā. Lai sasniegtu izvēlēto objektu, 2015. gadā tika veiktas četras ''New Horizons'' trajektorijas korekcijas — 22., 25., 28. oktobrī un 4. novembrī, kā rezultātā aparāta ātrums izmainījās kopumā par 56,9 m/s. 2018. gada 16. septembrī 2014 MU₆₉ pirmo reizi tika nofotografēts ar zondes instrumentu LORRI no 160 mlj. km. liela attāluma, bet 24. septembrī ar LORRI instrumentu tika uzņemti 20 Ultima Thule attēli. 2018. gada 24. decembrī no 10 mlj. km attāluma ''New Horizons'' ar savas kameras LORRI palīdzību uzņēma 3 kadrus ar ekspozīciju 0,5 sek., no kuriem tika samontēts jauns 2014 MU₆₉ attēls. Izdevās izvērtēt, ka objekta albedo ir ap 10%. 30. decembrī ar LORRI kameru 37 stundu minimālās satuvināšanās laikā no 1,9 mlj. km attāluma tika iegūts ''Ultima Thule'' attēls, kas pierādīja, ka objektam ir izstiepta, nevis sfēriska forma. 31. decembra attēlā objekts bija redzams ķegļa formas veidā. Aparāta pārlidojums objekta 2014 MU₆₉ tuvumā notika 2019. gada 1. janvārī, satuvinoties ar to līdz 3500 km 43,4 AU attālumā no Saules. 2019. gada 1. janvāra attēlā no 137 tūkst. km attāluma objekts atgādināja sarkanīgu sniegavīru. Datu pārraidīšana uz Zemi no ''New Horizons'' zondes tika pārtraukta apmēram uz nedēļu un atjaunojās 2019. gada 10. janvārī, aizsākot atlikušo zinātnisko datu augšuplādi, kas ilgs 20 mēnešu garumā. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Pundurplanētas]] [[Kategorija:Klasiskie Koipera joslas objekti]] btazqsk8l90gfeq3k1tkqxssw6nii2g 4457390 4457389 2026-04-22T09:10:33Z Kwamikagami 5467 /* Parametri */ 4457390 wikitext text/x-wiki {{DISPLAYTITLE:{{mp|486958 Arrokots}}}} {{Infobox planet | minorplanet = yes | name = (486958) Arrokots | background = #C2E0FF | image = 2014MU69 MVIC crop2.jpg | alt = | caption = Arrokota melnbaltais attēls. | discovery_ref = | discovered = 2014. gada 26. jūnijā | discoverer = [[Marks Buje]] | discovery_site = [[Habla kosmiskais teleskops]] | mpc_name = {{mp|486958 Arrokots}} | alt_names = {{hlist|Ultima Thule {{small|(neoficiāli)}}}} | mp_category = {{Hlist|[[Transneptūna objekts|TNO]]|[[Klasiskais Koipera joslas objekts|kjubivano]]}} | orbit_ref = | epoch = 2019. gada 27. aprīlis (JD 2458600.5) | uncertainty = 2 | observation_arc = 851 dienas | aphelion = 46,442 [[astronomiskā vienība|AU]] | perihelion = 42.721 AU | semimajor = 44.581 AU | eccentricity = 0.0417249±0.0000346 | period = 298 [[Jūlija gads (astronomija)|yr]] | mean_anomaly = 316.55086° | mean_motion = 0° 0m 11.92s / dienā | inclination = 2.45116°±0.000012° | asc_node = 158.99773°±0.00045° | arg_peri = 174.418°±0.037° | dimensions = 31.7 x 19.5 x 14.2 km.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Overview of initial results from the reconnaissance flyby of a Kuiper Belt planetesimal: 2014 MU69 |url=https://arxiv.org/abs/1901.02578 |}}</ref> | rotation = 15±1 h | right_asc_north_pole = ~ 300°<ref name=acbitkb>[https://www.hou.usra.edu/meetings/lpsc2019/pdf/1611.pdf A CONTACT BINARY IN THE KUIPER BELT: THE SHAPE AND POLE OF (486958) 2014 MU69], 50th Lunar and Planetary Science Conference 2019 (LPIContrib.No.2132)</ref> | declination = ~ -21°<ref name=acbitkb/> | albedo = 0.06 - 0.14 | spectral_type = | magnitude = 26.8 | abs_magnitude = 11.1 }} '''486958 Arrokots''', arī '''2014 MU₆₉''' vai '''Ultima Thule''' ir transneptūna asteroīds [[Koipera josla|Koipera joslā]], kas tika izvēlēts kā izpētes objekts [[starpplanētu zonde]]s ''[[New Horizons]]'' paplašinātās misijas ietvaros pēc [[Plutons (pundurplanēta)|Plutona]] pārlidojuma 2015. gadā. Zonde to sasniedza 2019. gada 1. janvārī, palidojot garām 3500 km attālumā. Tajā brīdī tas bija pats tālākais (6,5 mljrd. km) [[Saules sistēma]]s objekts, ko sasniedzis Zemes kosmiskais aparāts. == Nosaukums == Brīdī, kad asteroīdu atklāja ar [[Habla kosmiskais teleskops|Habla kosmisko teleskopu]], tam tika dots pagaidu nosaukums 1110113Y. ''New Horizons'' zondes komanda tam bija devusi nosaukumu PT1 (angl. ''potential target 1'' — potenciālais mērķis Nr. 1). Tālāk mazo planētu katalogā tam tika piešķirts kārtas skaitlis (486958). Neoficiālais nosaukums ''Ultima Thule'' tika dots par godu leģendārai salai uz antīkās oikumenas galējās robežas. 2019. gada 12. novembrī asteroīds (486958) ieguva jaunu nosaumu — Arrokots, kas amerikas [[Indiāņi|indiāņu]] valodā nozīmē “debesis”.<ref>[https://www.tvnet.lv/6824733/talaka-mums-zinama-pasaule-ieguvusi-oficialu-vardu Tālākā mums zināmā pasaule ieguvusi oficiālu vārdu] (TvNet)</ref> == Parametri == Arrokots ir klasiskais Koipera joslas objekts, kura orbīta ir vāji eliptiska (ekscentricitāte 0.0417) un tuvu ekliptikas plaknei (slīpums 2,451°). Asteroīds riņķo apkārt [[Saule]]i 44 AU attālumā, un orbitālais periods sastāda nedaudz vairāk par 293 gadiem. Objekta izmērs sākotnēji tika vērtēts, vadoties pēc albedo 38 līdz 45 km (pieņemot albedo diapazonu 0,04—0,10) vai 25–45 km (ja albedo ir 0,04—0,15). Analizējot Arrokots triju zvaigžnu [[aizklāšanās]] rezultātus 2017. gadā, tika izvirzīts pieņēmums, ka objekts ir vai nu ekstremāli izstiepts sferoīds, vai arī divu asteroīdu pāris 15–20 km diametrā katrs. Paziņojums, ka Ultima Thule objektam ir pavadonis, pēc attēla pārbaudes izrādījās datu apstrādes kļūda. Kosmiskās zondes ''New Horizons'' fotoattēli parādīja, ka tas ir kontakta dubultobjekts ar aptuveno izmēru 32 x 16 km. Abas Ultima Thule sfēras pēc krāsas ir gandrīz identiskas. == Atklāšana un izpēte == Asteroīdu atklāja ar Habla kosmisko teleskopu. Par tā eksistenci [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] paziņoja 2014. gada oktobrī. Faktiski šis atklājums kļuva par "glābiņu" ''New Horizons'' starpplanētu zondes paplašinātajai misijai. Zondes palaišanas brīdī vēl nebija zināmi objekti, kurus aparāts varētu apmeklēt pēc Plutona pārlidojuma. Šādu objektu meklējumi tika veikti jau lidojuma laikā. Uz 2015. gada sākumu 2014 MU₆₉ bija vienīgais atklātais objekts, kuru ''New Horizons'' varētu garantēti sasniegt (ņemot vērā iespējamās kļūdas). Iespēja sasniegt nedaudz lielāko kandidātu 2014 PN₇₀ (PT3, G12000JZ) tika vērtēta uz 97%, bet 2014 OS₃₉₃ (PT2, E31007AI) vērtējums sastādīja tikai 7%, un tas vairs netika vērtēts kā iespējamais kandidāts. Bez to jebkuru šo divu mērķu sasniegšana prasītu no zondes divreiz lielāku ātruma palielinājumu un, attiecīgi, lielāku degvielas patēriņu, nekā 2014 MU₆₉. Vēl iepriekš no potenciālo kandidātu saraksta tika izslēgts objekts 2014 MT₆₉ (PT7). 2015. gada jūlijā vēl tikai 2014 PN₇₀ (PT3) tika vērtēts kā otrs potenciālais mērķis, bet jau augustā par paplašinātās misijas mērķi izvēle krita 2014 MU₆₉ labā. Lai sasniegtu izvēlēto objektu, 2015. gadā tika veiktas četras ''New Horizons'' trajektorijas korekcijas — 22., 25., 28. oktobrī un 4. novembrī, kā rezultātā aparāta ātrums izmainījās kopumā par 56,9 m/s. 2018. gada 16. septembrī 2014 MU₆₉ pirmo reizi tika nofotografēts ar zondes instrumentu LORRI no 160 mlj. km. liela attāluma, bet 24. septembrī ar LORRI instrumentu tika uzņemti 20 Ultima Thule attēli. 2018. gada 24. decembrī no 10 mlj. km attāluma ''New Horizons'' ar savas kameras LORRI palīdzību uzņēma 3 kadrus ar ekspozīciju 0,5 sek., no kuriem tika samontēts jauns 2014 MU₆₉ attēls. Izdevās izvērtēt, ka objekta albedo ir ap 10%. 30. decembrī ar LORRI kameru 37 stundu minimālās satuvināšanās laikā no 1,9 mlj. km attāluma tika iegūts ''Ultima Thule'' attēls, kas pierādīja, ka objektam ir izstiepta, nevis sfēriska forma. 31. decembra attēlā objekts bija redzams ķegļa formas veidā. Aparāta pārlidojums objekta 2014 MU₆₉ tuvumā notika 2019. gada 1. janvārī, satuvinoties ar to līdz 3500 km 43,4 AU attālumā no Saules. 2019. gada 1. janvāra attēlā no 137 tūkst. km attāluma objekts atgādināja sarkanīgu sniegavīru. Datu pārraidīšana uz Zemi no ''New Horizons'' zondes tika pārtraukta apmēram uz nedēļu un atjaunojās 2019. gada 10. janvārī, aizsākot atlikušo zinātnisko datu augšuplādi, kas ilgs 20 mēnešu garumā. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Pundurplanētas]] [[Kategorija:Klasiskie Koipera joslas objekti]] c8aeoqcd4e2ammyb7p641k83unmcit3 4457392 4457390 2026-04-22T09:11:44Z Kwamikagami 5467 /* Parametri */ 4457392 wikitext text/x-wiki {{DISPLAYTITLE:{{mp|486958 Arrokots}}}} {{Infobox planet | minorplanet = yes | name = (486958) Arrokots | background = #C2E0FF | image = 2014MU69 MVIC crop2.jpg | alt = | caption = Arrokota melnbaltais attēls. | discovery_ref = | discovered = 2014. gada 26. jūnijā | discoverer = [[Marks Buje]] | discovery_site = [[Habla kosmiskais teleskops]] | mpc_name = {{mp|486958 Arrokots}} | alt_names = {{hlist|Ultima Thule {{small|(neoficiāli)}}}} | mp_category = {{Hlist|[[Transneptūna objekts|TNO]]|[[Klasiskais Koipera joslas objekts|kjubivano]]}} | orbit_ref = | epoch = 2019. gada 27. aprīlis (JD 2458600.5) | uncertainty = 2 | observation_arc = 851 dienas | aphelion = 46,442 [[astronomiskā vienība|AU]] | perihelion = 42.721 AU | semimajor = 44.581 AU | eccentricity = 0.0417249±0.0000346 | period = 298 [[Jūlija gads (astronomija)|yr]] | mean_anomaly = 316.55086° | mean_motion = 0° 0m 11.92s / dienā | inclination = 2.45116°±0.000012° | asc_node = 158.99773°±0.00045° | arg_peri = 174.418°±0.037° | dimensions = 31.7 x 19.5 x 14.2 km.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Overview of initial results from the reconnaissance flyby of a Kuiper Belt planetesimal: 2014 MU69 |url=https://arxiv.org/abs/1901.02578 |}}</ref> | rotation = 15±1 h | right_asc_north_pole = ~ 300°<ref name=acbitkb>[https://www.hou.usra.edu/meetings/lpsc2019/pdf/1611.pdf A CONTACT BINARY IN THE KUIPER BELT: THE SHAPE AND POLE OF (486958) 2014 MU69], 50th Lunar and Planetary Science Conference 2019 (LPIContrib.No.2132)</ref> | declination = ~ -21°<ref name=acbitkb/> | albedo = 0.06 - 0.14 | spectral_type = | magnitude = 26.8 | abs_magnitude = 11.1 }} '''486958 Arrokots''', arī '''2014 MU₆₉''' vai '''Ultima Thule''' ir transneptūna asteroīds [[Koipera josla|Koipera joslā]], kas tika izvēlēts kā izpētes objekts [[starpplanētu zonde]]s ''[[New Horizons]]'' paplašinātās misijas ietvaros pēc [[Plutons (pundurplanēta)|Plutona]] pārlidojuma 2015. gadā. Zonde to sasniedza 2019. gada 1. janvārī, palidojot garām 3500 km attālumā. Tajā brīdī tas bija pats tālākais (6,5 mljrd. km) [[Saules sistēma]]s objekts, ko sasniedzis Zemes kosmiskais aparāts. == Nosaukums == Brīdī, kad asteroīdu atklāja ar [[Habla kosmiskais teleskops|Habla kosmisko teleskopu]], tam tika dots pagaidu nosaukums 1110113Y. ''New Horizons'' zondes komanda tam bija devusi nosaukumu PT1 (angl. ''potential target 1'' — potenciālais mērķis Nr. 1). Tālāk mazo planētu katalogā tam tika piešķirts kārtas skaitlis (486958). Neoficiālais nosaukums ''Ultima Thule'' tika dots par godu leģendārai salai uz antīkās oikumenas galējās robežas. 2019. gada 12. novembrī asteroīds (486958) ieguva jaunu nosaumu — Arrokots, kas amerikas [[Indiāņi|indiāņu]] valodā nozīmē “debesis”.<ref>[https://www.tvnet.lv/6824733/talaka-mums-zinama-pasaule-ieguvusi-oficialu-vardu Tālākā mums zināmā pasaule ieguvusi oficiālu vārdu] (TvNet)</ref> == Parametri == Arrokots ir klasiskais Koipera joslas objekts, kura orbīta ir vāji eliptiska (ekscentricitāte 0.0417) un tuvu ekliptikas plaknei (slīpums 2,451°). Asteroīds riņķo apkārt [[Saule]]i 44 AU attālumā, un orbitālais periods sastāda nedaudz vairāk par 293 gadiem. Objekta izmērs sākotnēji tika vērtēts, vadoties pēc albedo 38 līdz 45 km (pieņemot albedo diapazonu 0,04—0,10) vai 25–45 km (ja albedo ir 0,04—0,15). Analizējot Arrokot triju zvaigžnu [[aizklāšanās]] rezultātus 2017. gadā, tika izvirzīts pieņēmums, ka objekts ir vai nu ekstremāli izstiepts sferoīds, vai arī divu asteroīdu pāris 15–20 km diametrā katrs. Paziņojums, ka Ultima Thule objektam ir pavadonis, pēc attēla pārbaudes izrādījās datu apstrādes kļūda. Kosmiskās zondes ''New Horizons'' fotoattēli parādīja, ka tas ir kontakta dubultobjekts ar aptuveno izmēru 32 x 16 km. Abas Ultima Thule sfēras pēc krāsas ir gandrīz identiskas. == Atklāšana un izpēte == Asteroīdu atklāja ar Habla kosmisko teleskopu. Par tā eksistenci [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] paziņoja 2014. gada oktobrī. Faktiski šis atklājums kļuva par "glābiņu" ''New Horizons'' starpplanētu zondes paplašinātajai misijai. Zondes palaišanas brīdī vēl nebija zināmi objekti, kurus aparāts varētu apmeklēt pēc Plutona pārlidojuma. Šādu objektu meklējumi tika veikti jau lidojuma laikā. Uz 2015. gada sākumu 2014 MU₆₉ bija vienīgais atklātais objekts, kuru ''New Horizons'' varētu garantēti sasniegt (ņemot vērā iespējamās kļūdas). Iespēja sasniegt nedaudz lielāko kandidātu 2014 PN₇₀ (PT3, G12000JZ) tika vērtēta uz 97%, bet 2014 OS₃₉₃ (PT2, E31007AI) vērtējums sastādīja tikai 7%, un tas vairs netika vērtēts kā iespējamais kandidāts. Bez to jebkuru šo divu mērķu sasniegšana prasītu no zondes divreiz lielāku ātruma palielinājumu un, attiecīgi, lielāku degvielas patēriņu, nekā 2014 MU₆₉. Vēl iepriekš no potenciālo kandidātu saraksta tika izslēgts objekts 2014 MT₆₉ (PT7). 2015. gada jūlijā vēl tikai 2014 PN₇₀ (PT3) tika vērtēts kā otrs potenciālais mērķis, bet jau augustā par paplašinātās misijas mērķi izvēle krita 2014 MU₆₉ labā. Lai sasniegtu izvēlēto objektu, 2015. gadā tika veiktas četras ''New Horizons'' trajektorijas korekcijas — 22., 25., 28. oktobrī un 4. novembrī, kā rezultātā aparāta ātrums izmainījās kopumā par 56,9 m/s. 2018. gada 16. septembrī 2014 MU₆₉ pirmo reizi tika nofotografēts ar zondes instrumentu LORRI no 160 mlj. km. liela attāluma, bet 24. septembrī ar LORRI instrumentu tika uzņemti 20 Ultima Thule attēli. 2018. gada 24. decembrī no 10 mlj. km attāluma ''New Horizons'' ar savas kameras LORRI palīdzību uzņēma 3 kadrus ar ekspozīciju 0,5 sek., no kuriem tika samontēts jauns 2014 MU₆₉ attēls. Izdevās izvērtēt, ka objekta albedo ir ap 10%. 30. decembrī ar LORRI kameru 37 stundu minimālās satuvināšanās laikā no 1,9 mlj. km attāluma tika iegūts ''Ultima Thule'' attēls, kas pierādīja, ka objektam ir izstiepta, nevis sfēriska forma. 31. decembra attēlā objekts bija redzams ķegļa formas veidā. Aparāta pārlidojums objekta 2014 MU₆₉ tuvumā notika 2019. gada 1. janvārī, satuvinoties ar to līdz 3500 km 43,4 AU attālumā no Saules. 2019. gada 1. janvāra attēlā no 137 tūkst. km attāluma objekts atgādināja sarkanīgu sniegavīru. Datu pārraidīšana uz Zemi no ''New Horizons'' zondes tika pārtraukta apmēram uz nedēļu un atjaunojās 2019. gada 10. janvārī, aizsākot atlikušo zinātnisko datu augšuplādi, kas ilgs 20 mēnešu garumā. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Pundurplanētas]] [[Kategorija:Klasiskie Koipera joslas objekti]] 7deczvdwp32dz2e5lxrxpktrfxg9hn1 4457444 4457392 2026-04-22T11:57:33Z Baisulis 11523 /* Parametri */ : 4457444 wikitext text/x-wiki {{DISPLAYTITLE:{{mp|486958 Arrokots}}}} {{Infobox planet | minorplanet = yes | name = (486958) Arrokots | background = #C2E0FF | image = 2014MU69 MVIC crop2.jpg | alt = | caption = Arrokota melnbaltais attēls. | discovery_ref = | discovered = 2014. gada 26. jūnijā | discoverer = [[Marks Buje]] | discovery_site = [[Habla kosmiskais teleskops]] | mpc_name = {{mp|486958 Arrokots}} | alt_names = {{hlist|Ultima Thule {{small|(neoficiāli)}}}} | mp_category = {{Hlist|[[Transneptūna objekts|TNO]]|[[Klasiskais Koipera joslas objekts|kjubivano]]}} | orbit_ref = | epoch = 2019. gada 27. aprīlis (JD 2458600.5) | uncertainty = 2 | observation_arc = 851 dienas | aphelion = 46,442 [[astronomiskā vienība|AU]] | perihelion = 42.721 AU | semimajor = 44.581 AU | eccentricity = 0.0417249±0.0000346 | period = 298 [[Jūlija gads (astronomija)|yr]] | mean_anomaly = 316.55086° | mean_motion = 0° 0m 11.92s / dienā | inclination = 2.45116°±0.000012° | asc_node = 158.99773°±0.00045° | arg_peri = 174.418°±0.037° | dimensions = 31.7 x 19.5 x 14.2 km.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Overview of initial results from the reconnaissance flyby of a Kuiper Belt planetesimal: 2014 MU69 |url=https://arxiv.org/abs/1901.02578 |}}</ref> | rotation = 15±1 h | right_asc_north_pole = ~ 300°<ref name=acbitkb>[https://www.hou.usra.edu/meetings/lpsc2019/pdf/1611.pdf A CONTACT BINARY IN THE KUIPER BELT: THE SHAPE AND POLE OF (486958) 2014 MU69], 50th Lunar and Planetary Science Conference 2019 (LPIContrib.No.2132)</ref> | declination = ~ -21°<ref name=acbitkb/> | albedo = 0.06 - 0.14 | spectral_type = | magnitude = 26.8 | abs_magnitude = 11.1 }} '''486958 Arrokots''', arī '''2014 MU₆₉''' vai '''Ultima Thule''' ir transneptūna asteroīds [[Koipera josla|Koipera joslā]], kas tika izvēlēts kā izpētes objekts [[starpplanētu zonde]]s ''[[New Horizons]]'' paplašinātās misijas ietvaros pēc [[Plutons (pundurplanēta)|Plutona]] pārlidojuma 2015. gadā. Zonde to sasniedza 2019. gada 1. janvārī, palidojot garām 3500 km attālumā. Tajā brīdī tas bija pats tālākais (6,5 mljrd. km) [[Saules sistēma]]s objekts, ko sasniedzis Zemes kosmiskais aparāts. == Nosaukums == Brīdī, kad asteroīdu atklāja ar [[Habla kosmiskais teleskops|Habla kosmisko teleskopu]], tam tika dots pagaidu nosaukums 1110113Y. ''New Horizons'' zondes komanda tam bija devusi nosaukumu PT1 (angl. ''potential target 1'' — potenciālais mērķis Nr. 1). Tālāk mazo planētu katalogā tam tika piešķirts kārtas skaitlis (486958). Neoficiālais nosaukums ''Ultima Thule'' tika dots par godu leģendārai salai uz antīkās oikumenas galējās robežas. 2019. gada 12. novembrī asteroīds (486958) ieguva jaunu nosaumu — Arrokots, kas amerikas [[Indiāņi|indiāņu]] valodā nozīmē “debesis”.<ref>[https://www.tvnet.lv/6824733/talaka-mums-zinama-pasaule-ieguvusi-oficialu-vardu Tālākā mums zināmā pasaule ieguvusi oficiālu vārdu] (TvNet)</ref> == Parametri == Arrokots ir klasiskais Koipera joslas objekts, kura orbīta ir vāji eliptiska (ekscentricitāte 0.0417) un tuvu ekliptikas plaknei (slīpums 2,451°). Asteroīds riņķo apkārt [[Saule]]i 44 AU attālumā, un orbitālais periods sastāda nedaudz vairāk par 293 gadiem. Objekta izmērs sākotnēji tika vērtēts, vadoties pēc albedo 38 līdz 45 km (pieņemot albedo diapazonu 0,04—0,10) vai 25–45 km (ja albedo ir 0,04—0,15). Analizējot Arrokota triju zvaigžņu [[aizklāšanās]] rezultātus 2017. gadā, tika izvirzīts pieņēmums, ka objekts ir vai nu ekstremāli izstiepts sferoīds, vai arī divu asteroīdu pāris 15–20 km diametrā katrs. Paziņojums, ka Ultima Thule objektam ir pavadonis, pēc attēla pārbaudes izrādījās datu apstrādes kļūda. Kosmiskās zondes ''New Horizons'' fotoattēli parādīja, ka tas ir kontakta dubultobjekts ar aptuveno izmēru 32 x 16 km. Abas Ultima Thule sfēras pēc krāsas ir gandrīz identiskas. == Atklāšana un izpēte == Asteroīdu atklāja ar Habla kosmisko teleskopu. Par tā eksistenci [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] paziņoja 2014. gada oktobrī. Faktiski šis atklājums kļuva par "glābiņu" ''New Horizons'' starpplanētu zondes paplašinātajai misijai. Zondes palaišanas brīdī vēl nebija zināmi objekti, kurus aparāts varētu apmeklēt pēc Plutona pārlidojuma. Šādu objektu meklējumi tika veikti jau lidojuma laikā. Uz 2015. gada sākumu 2014 MU₆₉ bija vienīgais atklātais objekts, kuru ''New Horizons'' varētu garantēti sasniegt (ņemot vērā iespējamās kļūdas). Iespēja sasniegt nedaudz lielāko kandidātu 2014 PN₇₀ (PT3, G12000JZ) tika vērtēta uz 97%, bet 2014 OS₃₉₃ (PT2, E31007AI) vērtējums sastādīja tikai 7%, un tas vairs netika vērtēts kā iespējamais kandidāts. Bez to jebkuru šo divu mērķu sasniegšana prasītu no zondes divreiz lielāku ātruma palielinājumu un, attiecīgi, lielāku degvielas patēriņu, nekā 2014 MU₆₉. Vēl iepriekš no potenciālo kandidātu saraksta tika izslēgts objekts 2014 MT₆₉ (PT7). 2015. gada jūlijā vēl tikai 2014 PN₇₀ (PT3) tika vērtēts kā otrs potenciālais mērķis, bet jau augustā par paplašinātās misijas mērķi izvēle krita 2014 MU₆₉ labā. Lai sasniegtu izvēlēto objektu, 2015. gadā tika veiktas četras ''New Horizons'' trajektorijas korekcijas — 22., 25., 28. oktobrī un 4. novembrī, kā rezultātā aparāta ātrums izmainījās kopumā par 56,9 m/s. 2018. gada 16. septembrī 2014 MU₆₉ pirmo reizi tika nofotografēts ar zondes instrumentu LORRI no 160 mlj. km. liela attāluma, bet 24. septembrī ar LORRI instrumentu tika uzņemti 20 Ultima Thule attēli. 2018. gada 24. decembrī no 10 mlj. km attāluma ''New Horizons'' ar savas kameras LORRI palīdzību uzņēma 3 kadrus ar ekspozīciju 0,5 sek., no kuriem tika samontēts jauns 2014 MU₆₉ attēls. Izdevās izvērtēt, ka objekta albedo ir ap 10%. 30. decembrī ar LORRI kameru 37 stundu minimālās satuvināšanās laikā no 1,9 mlj. km attāluma tika iegūts ''Ultima Thule'' attēls, kas pierādīja, ka objektam ir izstiepta, nevis sfēriska forma. 31. decembra attēlā objekts bija redzams ķegļa formas veidā. Aparāta pārlidojums objekta 2014 MU₆₉ tuvumā notika 2019. gada 1. janvārī, satuvinoties ar to līdz 3500 km 43,4 AU attālumā no Saules. 2019. gada 1. janvāra attēlā no 137 tūkst. km attāluma objekts atgādināja sarkanīgu sniegavīru. Datu pārraidīšana uz Zemi no ''New Horizons'' zondes tika pārtraukta apmēram uz nedēļu un atjaunojās 2019. gada 10. janvārī, aizsākot atlikušo zinātnisko datu augšuplādi, kas ilgs 20 mēnešu garumā. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Pundurplanētas]] [[Kategorija:Klasiskie Koipera joslas objekti]] ctklhz5kngre2bj6rwu7okjd5qdtj6t 0 459533 4457092 4455507 2026-04-21T13:33:18Z Labvelis 35633 4457092 wikitext text/x-wiki {{Atveidošana}} {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Vārds = ''Clannad'' |Attēls = Clannad at Meteor Awards.jpg |Att_izm = 230px |Apraksts = |Fons = grupa |Vieta = {{flaga|Īrija}} [[Gvīdora]], [[Īrija]] |Žanrs = [[tautas mūzika]], ķeltu tautas mūzika, roks |Gadi = [[1970]]—pašlaik |Izdevējkompānija = BMG |Mlapa = [http://www.clannad.ie clannad.ie] |Dalībnieki = [[Moija Brenana]]<br />Kīrans Brenans<br />Pols Brenans<br />Noels Dugans }} '''''Clannad''''' ir īru mūzikas grupa no [[Gvīdora]]s (''Gweedore''), [[Donegolas grāfiste|Donegolas grāfistē]], kas darbojusies dažādos mūzikas žanros, sākot no [[Tradicionālā tautas mūzika|tautas mūzikas]] un [[Folkroks|folkroka]], līdz [[Elektroniskā mūzika|elektroniskajai mūzikai]], [[Ambientā mūzika|ambientam]], ''New Age'' un [[Rokmūzika|rokam]]. Grupa dibināta [[1970. gads|1970. gadā]]. Plašu atzinību Īrijā un [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]] izpelnījās 1982. gadā ar dziesmu "Theme from ''Harry's Game''", kas hitparādē Īrijā sasniedza 2., bet Lielbritānijā 5. vietu. Tā ir vienīgā dziesma [[Īru valoda|īru valodā]], kas atskaņota populārajā britu televīzijas mūzikas programmā "Top of the Pops". ''Clannad'' savas karjeras laikā ir ieguvuši daudzas balvas, arī [[Grammy balva|''Grammy'' balvu]], [[BAFTA]], Aivora Novello balvu un [[Billboard mūzikas balva|''Billboard'' mūzikas balvu]].<ref>https://web.archive.org/web/20071118195903/http://www.mdm.ie/artists/clannad.html</ref> Viņi ir ierakstījuši mūziku sešās dažādās valodās un ieguvuši astoņus Lielbritānijas top 10 albumus. Viņi tiek uzskatīti par grupu, kas ir iepazīstinājusi ar īru mūziku un īru valodu plašāku auditoriju visā pasaulē, bieži gūstot lielākus panākumus ārzemēs, nekā savā dzimtajā Īrijā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.latimes.com/archives/la-xpm-1993-06-02-ca-42471-story.html|title=Clannad Finds Road to U.S. Exposure : Pop music: The use of 'Harry's Game' in TV car commercials has given the Irish folk-pop group another shot at the American market.|first=Steve|last=Hochman|date=1993. gada 2. jūn.|website=Los Angeles Times}}</ref> Grupas sākotnējo sastāvu veidoja trīs Brenanu ģimenes atvases māsa un divi brāļi — [[Moija Brenana|Moija]], Kīrans un Pols, kā arī divi viņu tēvoči no mātes puses — Noels un Patriks Dugani. Neilgu laiku grupas sastāvā bija arī Brenanu māsa [[Enya|Enja]], kas vēlāk izveidoja sekmīgu solo karjeru. Grupas pēdējais studijas albums ''Nádúr'' klajā nāca [[2013. gads|2013. gadā]]. Pēdējā labāko dziesmu izlase dubultabums ''In a Lifetime'' klajā nāca [[2020. gads|2020. gadā]] ar divām jaunām kompozīcijām. == Diskogrāfija == === Studijas albumi === * ''[[Clannad (album)|Clannad]]'' (1973) * ''[[Clannad 2]]'' (1974) * ''[[Dúlamán (album)|Dúlamán]]'' (1976) * ''[[Crann Úll]]'' (1980) * ''[[Fuaim]]'' (1982) * ''[[Magical Ring]]'' (1983) * ''[[Legend (Robin of Sherwood soundtrack)|Legend]]'' (1984) * ''[[Macalla]]'' (1985) * ''[[Sirius (Clannad album)|Sirius]]'' (1987) * ''[[Atlantic Realm]]'' (1989) * ''[[The Angel and the Soldier Boy]]'' (1989) * ''[[Anam (album)|Anam]]'' (1990) * ''[[Banba (album)|Banba]]'' (1994) * ''[[Lore (Clannad album)|Lore]]'' (1996) * ''[[Landmarks (Clannad album)|Landmarks]]'' (1997) * ''[[Nádúr]]'' (2013) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20090301055039/http://www.clannad.ie/ Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{īss-aizmetnis}} {{mūzika-aizmetnis}} [[Kategorija:1970. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:1980. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:Īrijas rokgrupas]] [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] a22yz4s68ma3nartg0vnftbx6mroynt 4457105 4457092 2026-04-21T14:01:45Z Labvelis 35633 4457105 wikitext text/x-wiki {{Atveidošana}} {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Vārds = ''Clannad'' |Attēls = Clannad at Meteor Awards.jpg |Att_izm = 230px |Apraksts = |Fons = grupa |Vieta = {{flaga|Īrija}} [[Gvīdora]], [[Īrija]] |Žanrs = [[tautas mūzika]], ķeltu tautas mūzika, roks |Gadi = [[1970]]—pašlaik |Izdevējkompānija = BMG |Mlapa = [http://www.clannad.ie clannad.ie] |Dalībnieki = [[Moija Brenana]]<br />Kīrans Brenans<br />Pols Brenans<br />Noels Dugans }} '''''Clannad''''' bija īru mūzikas grupa no [[Gvīdora]]s (''Gweedore''), [[Donegolas grāfiste|Donegolas grāfistē]], kas darbojusies dažādos mūzikas žanros, sākot no [[Tradicionālā tautas mūzika|tautas mūzikas]] un [[Folkroks|folkroka]], līdz [[Elektroniskā mūzika|elektroniskajai mūzikai]], [[Ambientā mūzika|ambientam]], ''New Age'' un [[Rokmūzika|rokam]]. Grupa dibināta [[1970. gads|1970. gadā]]. Plašu atzinību Īrijā un [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]] izpelnījās 1982. gadā ar dziesmu "Theme from ''Harry's Game''", kas hitparādē Īrijā sasniedza 2., bet Lielbritānijā 5. vietu. Tā ir vienīgā dziesma [[Īru valoda|īru valodā]], kas atskaņota populārajā britu televīzijas mūzikas programmā "Top of the Pops". ''Clannad'' savas karjeras laikā ir ieguvuši daudzas balvas, arī [[Grammy balva|''Grammy'' balvu]], [[BAFTA]], Aivora Novello balvu un [[Billboard mūzikas balva|''Billboard'' mūzikas balvu]].<ref>https://web.archive.org/web/20071118195903/http://www.mdm.ie/artists/clannad.html</ref> Viņi ir ierakstījuši mūziku sešās dažādās valodās un ieguvuši astoņus Lielbritānijas top 10 albumus. Viņi tiek uzskatīti par grupu, kas ir iepazīstinājusi ar īru mūziku un īru valodu plašāku auditoriju visā pasaulē, bieži gūstot lielākus panākumus ārzemēs, nekā savā dzimtajā Īrijā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.latimes.com/archives/la-xpm-1993-06-02-ca-42471-story.html|title=Clannad Finds Road to U.S. Exposure : Pop music: The use of 'Harry's Game' in TV car commercials has given the Irish folk-pop group another shot at the American market.|first=Steve|last=Hochman|date=1993. gada 2. jūn.|website=Los Angeles Times}}</ref> Grupas sākotnējo sastāvu veidoja trīs Brenanu ģimenes atvases māsa un divi brāļi — [[Moija Brenana|Moija]], Kīrans un Pols, kā arī divi viņu tēvoči no mātes puses — Noels un Patriks Dugani. Neilgu laiku grupas sastāvā bija arī Brenanu māsa [[Enya|Enja]], kas vēlāk izveidoja sekmīgu solo karjeru. Grupas pēdējais studijas albums ''Nádúr'' klajā nāca [[2013. gads|2013. gadā]]. Pēdējā labāko dziesmu izlase dubultalbums ''In a Lifetime'' klajā nāca [[2020. gads|2020. gadā]] ar divām jaunām kompozīcijām. ''Clannad'' pēdējā uzstāšanās bija [[Londona|Londonā]] [[Karaliskā Alberthola|Albertholā]] [[2024. gads|2024. gada]] 30. oktobrī. Patriks Dugans no dzīves aizgāja 2016. gadā, Noels Dugans 2022., Moija Brenana 2026. gadā<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/43116588/in-memoriam/120114824/aizsaule-devusies-iru-grupas-clannad-soliste-moija-brenana|title=Aizsaulē devusies īru grupas "Clannad" soliste, ķeltu mūzikas pirmā lēdija Moija Brenana|work=Delfi|access-date=21.04.2026|date=16.04.2026}}</ref>. == Diskogrāfija == === Studijas albumi === * ''[[Clannad (album)|Clannad]]'' (1973) * ''[[Clannad 2]]'' (1974) * ''[[Dúlamán (album)|Dúlamán]]'' (1976) * ''[[Crann Úll]]'' (1980) * ''[[Fuaim]]'' (1982) * ''[[Magical Ring]]'' (1983) * ''[[Legend (Robin of Sherwood soundtrack)|Legend]]'' (1984) * ''[[Macalla]]'' (1985) * ''[[Sirius (Clannad album)|Sirius]]'' (1987) * ''[[Atlantic Realm]]'' (1989) * ''[[The Angel and the Soldier Boy]]'' (1989) * ''[[Anam (album)|Anam]]'' (1990) * ''[[Banba (album)|Banba]]'' (1994) * ''[[Lore (Clannad album)|Lore]]'' (1996) * ''[[Landmarks (Clannad album)|Landmarks]]'' (1997) * ''[[Nádúr]]'' (2013) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20090301055039/http://www.clannad.ie/ Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{īss-aizmetnis}} {{mūzika-aizmetnis}} [[Kategorija:1970. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:1980. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:Īrijas rokgrupas]] [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] 9c5hb5cdb67ltfg5zpear12wq1dyy65 4457110 4457105 2026-04-21T14:04:21Z Labvelis 35633 4457110 wikitext text/x-wiki {{Atveidošana}} {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Vārds = ''Clannad'' |Attēls = Clannad at Meteor Awards.jpg |Att_izm = 230px |Apraksts = |Fons = grupa |Vieta = {{flaga|Īrija}} [[Gvīdora]], [[Īrija]] |Žanrs = [[tautas mūzika]], ķeltu tautas mūzika, roks |Gadi = [[1970]]—[[2024]] |Izdevējkompānija = BMG |Mlapa = [http://www.clannad.ie clannad.ie] |Dalībnieki = [[Moija Brenana]]<br />Kīrans Brenans<br />Pols Brenans<br />Noels Dugans<br />Patriks Dugans }} '''''Clannad''''' bija īru mūzikas grupa no [[Gvīdora]]s (''Gweedore''), [[Donegolas grāfiste|Donegolas grāfistē]], kas darbojusies dažādos mūzikas žanros, sākot no [[Tradicionālā tautas mūzika|tautas mūzikas]] un [[Folkroks|folkroka]], līdz [[Elektroniskā mūzika|elektroniskajai mūzikai]], [[Ambientā mūzika|ambientam]], ''New Age'' un [[Rokmūzika|rokam]]. Grupa dibināta [[1970. gads|1970. gadā]]. Plašu atzinību Īrijā un [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]] izpelnījās 1982. gadā ar dziesmu "Theme from ''Harry's Game''", kas hitparādē Īrijā sasniedza 2., bet Lielbritānijā 5. vietu. Tā ir vienīgā dziesma [[Īru valoda|īru valodā]], kas atskaņota populārajā britu televīzijas mūzikas programmā "Top of the Pops". ''Clannad'' savas karjeras laikā ir ieguvuši daudzas balvas, arī [[Grammy balva|''Grammy'' balvu]], [[BAFTA]], Aivora Novello balvu un [[Billboard mūzikas balva|''Billboard'' mūzikas balvu]].<ref>https://web.archive.org/web/20071118195903/http://www.mdm.ie/artists/clannad.html</ref> Viņi ir ierakstījuši mūziku sešās dažādās valodās un ieguvuši astoņus Lielbritānijas top 10 albumus. Viņi tiek uzskatīti par grupu, kas ir iepazīstinājusi ar īru mūziku un īru valodu plašāku auditoriju visā pasaulē, bieži gūstot lielākus panākumus ārzemēs, nekā savā dzimtajā Īrijā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.latimes.com/archives/la-xpm-1993-06-02-ca-42471-story.html|title=Clannad Finds Road to U.S. Exposure : Pop music: The use of 'Harry's Game' in TV car commercials has given the Irish folk-pop group another shot at the American market.|first=Steve|last=Hochman|date=1993. gada 2. jūn.|website=Los Angeles Times}}</ref> Grupas sākotnējo sastāvu veidoja trīs Brenanu ģimenes atvases māsa un divi brāļi — [[Moija Brenana|Moija]], Kīrans un Pols, kā arī divi viņu tēvoči no mātes puses — Noels un Patriks Dugani. Neilgu laiku grupas sastāvā bija arī Brenanu māsa [[Enya|Enja]], kas vēlāk izveidoja sekmīgu solo karjeru. Grupas pēdējais studijas albums ''Nádúr'' klajā nāca [[2013. gads|2013. gadā]]. Pēdējā labāko dziesmu izlase dubultalbums ''In a Lifetime'' klajā nāca [[2020. gads|2020. gadā]] ar divām jaunām kompozīcijām. ''Clannad'' pēdējā uzstāšanās bija [[Londona|Londonā]] [[Karaliskā Alberthola|Albertholā]] [[2024. gads|2024. gada]] 30. oktobrī. Patriks Dugans no dzīves aizgāja 2016. gadā, Noels Dugans 2022., Moija Brenana 2026. gadā<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/43116588/in-memoriam/120114824/aizsaule-devusies-iru-grupas-clannad-soliste-moija-brenana|title=Aizsaulē devusies īru grupas "Clannad" soliste, ķeltu mūzikas pirmā lēdija Moija Brenana|work=Delfi|access-date=21.04.2026|date=16.04.2026}}</ref>. == Diskogrāfija == === Studijas albumi === * ''[[Clannad (album)|Clannad]]'' (1973) * ''[[Clannad 2]]'' (1974) * ''[[Dúlamán (album)|Dúlamán]]'' (1976) * ''[[Crann Úll]]'' (1980) * ''[[Fuaim]]'' (1982) * ''[[Magical Ring]]'' (1983) * ''[[Legend (Robin of Sherwood soundtrack)|Legend]]'' (1984) * ''[[Macalla]]'' (1985) * ''[[Sirius (Clannad album)|Sirius]]'' (1987) * ''[[Atlantic Realm]]'' (1989) * ''[[The Angel and the Soldier Boy]]'' (1989) * ''[[Anam (album)|Anam]]'' (1990) * ''[[Banba (album)|Banba]]'' (1994) * ''[[Lore (Clannad album)|Lore]]'' (1996) * ''[[Landmarks (Clannad album)|Landmarks]]'' (1997) * ''[[Nádúr]]'' (2013) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20090301055039/http://www.clannad.ie/ Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{īss-aizmetnis}} {{mūzika-aizmetnis}} [[Kategorija:1970. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:1980. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:Īrijas rokgrupas]] [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] e7tomdoulpmhl4ctho6w8d3sdtrqyrm 4457118 4457110 2026-04-21T14:09:33Z Labvelis 35633 4457118 wikitext text/x-wiki {{Atveidošana}} {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Vārds = ''Clannad'' |Attēls = Clannad at Meteor Awards.jpg |Att_izm = 230px |Apraksts = |Fons = grupa |Vieta = {{flaga|Īrija}} [[Gvīdora]], [[Īrija]] |Žanrs = [[tautas mūzika]], ķeltu tautas mūzika, roks |Gadi = [[1970]]—[[2024]] |Izdevējkompānija = BMG |Mlapa = [http://www.clannad.ie clannad.ie] |Dalībnieki = [[Moija Brenana]]<br />Kīrans Brenans<br />Pols Brenans<br />Noels Dugans<br />Patriks Dugans }} '''''Clannad''''' bija īru mūzikas grupa no [[Gvīdora]]s (''Gweedore''), [[Donegolas grāfiste|Donegolas grāfistē]], kas darbojusies dažādos mūzikas žanros, sākot no [[Tradicionālā tautas mūzika|tautas mūzikas]] un [[Folkroks|folkroka]], līdz [[Elektroniskā mūzika|elektroniskajai mūzikai]], [[Ambientā mūzika|ambientam]], ''New Age'' un [[Rokmūzika|rokam]]. Grupa dibināta [[1970. gads|1970. gadā]]. Plašu atzinību Īrijā un [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]] izpelnījās 1982. gadā ar dziesmu "Theme from ''Harry's Game''", kas hitparādē Īrijā sasniedza 2., bet Lielbritānijā 5. vietu. Tā ir vienīgā dziesma [[Īru valoda|īru valodā]], kas atskaņota populārajā britu televīzijas mūzikas programmā "Top of the Pops". ''Clannad'' savas karjeras laikā ir ieguvuši daudzas balvas, arī [[Grammy balva|''Grammy'' balvu]], [[BAFTA]], Aivora Novello balvu un [[Billboard mūzikas balva|''Billboard'' mūzikas balvu]].<ref>https://web.archive.org/web/20071118195903/http://www.mdm.ie/artists/clannad.html</ref> Viņi ir ierakstījuši mūziku sešās dažādās valodās un ieguvuši astoņus Lielbritānijas top 10 albumus. Viņi tiek uzskatīti par grupu, kas ir iepazīstinājusi ar īru mūziku un īru valodu plašāku auditoriju visā pasaulē, bieži gūstot lielākus panākumus ārzemēs, nekā savā dzimtajā Īrijā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.latimes.com/archives/la-xpm-1993-06-02-ca-42471-story.html|title=Clannad Finds Road to U.S. Exposure : Pop music: The use of 'Harry's Game' in TV car commercials has given the Irish folk-pop group another shot at the American market.|first=Steve|last=Hochman|date=1993. gada 2. jūn.|website=Los Angeles Times}}</ref> Grupas sākotnējo sastāvu veidoja trīs Brenanu ģimenes atvases māsa un divi brāļi — [[Moija Brenana|Moija]], Kīrans un Pols, kā arī divi viņu tēvoči no mātes puses — Noels un Patriks Dugani. Neilgu laiku grupas sastāvā bija arī Brenanu māsa [[Enya|Enja]], kas vēlāk izveidoja sekmīgu solo karjeru. Grupas pēdējais studijas albums ''Nádúr'' klajā nāca [[2013. gads|2013. gadā]]. Pēdējā labāko dziesmu izlase dubultalbums ''In a Lifetime'' klajā nāca [[2020. gads|2020. gadā]] ar divām jaunām kompozīcijām. ''Clannad'' pēdējā uzstāšanās bija [[Londona|Londonā]] [[Karaliskā Alberthola|Albertholā]] [[2024. gads|2024. gada]] 30. oktobrī. Patriks Dugans no dzīves aizgāja 2016. gadā, Noels Dugans 2022., Moija Brenana 2026. gadā<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/43116588/in-memoriam/120114824/aizsaule-devusies-iru-grupas-clannad-soliste-moija-brenana|title=Aizsaulē devusies īru grupas "Clannad" soliste, ķeltu mūzikas pirmā lēdija Moija Brenana|work=Delfi|access-date=21.04.2026|date=16.04.2026}}</ref>. Visu pastāvēšanas laiku grupa aktīvi koncertējusi. [[2014. gads|2014. gada]] 2. februārī ''Clannad'' uzstājās [[Rīgas Kongresu nams|Kongresu namā]] [[Rīga|Rīgā]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/174/music/44097115/foto-rigas-kongresu-namu-pieskandina-iru-gimenes-grupa-clannad|title=Foto: Rīgas Kongresu namu pieskandina īru ģimenes grupa 'Clannad'|work=Delfi|access-date=21.04.2026|date=03.02.2014}}</ref>. == Diskogrāfija == === Studijas albumi === * ''[[Clannad (album)|Clannad]]'' (1973) * ''[[Clannad 2]]'' (1974) * ''[[Dúlamán (album)|Dúlamán]]'' (1976) * ''[[Crann Úll]]'' (1980) * ''[[Fuaim]]'' (1982) * ''[[Magical Ring]]'' (1983) * ''[[Legend (Robin of Sherwood soundtrack)|Legend]]'' (1984) * ''[[Macalla]]'' (1985) * ''[[Sirius (Clannad album)|Sirius]]'' (1987) * ''[[Atlantic Realm]]'' (1989) * ''[[The Angel and the Soldier Boy]]'' (1989) * ''[[Anam (album)|Anam]]'' (1990) * ''[[Banba (album)|Banba]]'' (1994) * ''[[Lore (Clannad album)|Lore]]'' (1996) * ''[[Landmarks (Clannad album)|Landmarks]]'' (1997) * ''[[Nádúr]]'' (2013) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20090301055039/http://www.clannad.ie/ Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{īss-aizmetnis}} {{mūzika-aizmetnis}} [[Kategorija:1970. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:1980. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:Īrijas rokgrupas]] [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] keww7tip0ev94pa62lpvhzgal3tq6ty 0 462477 4457070 3296870 2026-04-21T12:03:43Z Uldis s 26307 /* Medaļu ieguvēji */ 4457070 wikitext text/x-wiki '''[[Šahs]] [[2011. gada vasaras universiāde|2011. gada vasaras universiādē]]''' bija viens no tās programmā iekļautajiem sporta veidiem. Tā sacensības notika no 2011. gada 15. līdz 21. augustam [[Ķīna]]s pilsētā [[Šeņdžeņa|Šeņdžeņā]]. Šahisti cīnījās par trīs medaļu komplektiem. == Medaļu sadalījums starp valstīm == {| {{RankedMedalTable}} |- | 1 ||width=150 align=left| {{CHN}} || 3 || 1 || 2 || 6 |- | 2 ||align=left| {{MGL}} || 0 || 1 || 0 || 1 |- | 2 ||align=left| {{UKR}} || 0 || 1 || 0 || 1 |- | 4 ||align=left| {{GEO}} || 0 || 0 || 1 || 1 |- class="sortbottom" !colspan=2| Kopā || 3 || 3 || 3 || 9 |} == Medaļu ieguvēji == {| {{MedalistTable|type=Disciplīna|columns=1}} |- |Vīrieši. Individuālās sacensības ||{{flaga|Ķīna}} [[Li Čao]] ||{{flaga|Ķīna}} [[Vans Hao]] ||{{flaga|Ķīna}} [[Vans Jue]] |- |Sievietes. Individuālās sacensības ||{{flaga|Ķīna}} [[Taņa Džunji]] ||{{flaga|Mongolija}} [[Mengentūla Bathujagīna]] ||{{flaga|Ķīna}} [[Huana Cjaņa]] |- |Jaukto komandu sacensības ||{{CHN}}<br/>[[Li Čao]]<br/>[[Taņa Džunji]]<br/>[[Vans Hao]] ||{{UKR}}<br/>[[Martins Kravcivs]]<br/>[[Jurijs Vovks]]<br/>[[Olga Babija|Olga Kaļiņina]] ||{{GEO}}<br/>[[Nino Baciašvili]]<br/>[[Maka Purcheladze]]<br/>[[Luka Paičadze]] |} == Atsauce == * [https://web.archive.org/web/20130719040014/http://www.sz2011.org/Universiade/games/sportsprog/996.shtml Šaha turnīrs 2011. gada vasaras universiādes saitā] {{ref-en}} [[Kategorija:2011. gada vasaras universiāde]] [[Kategorija:Šahs vasaras universiādēs]] [[Kategorija:2011. gads sportā]] [[Kategorija:Sports Ķīnā]] ajuyilu4u0dbk8vonzb0o1hgugzw21h 0 462611 4457323 4421313 2026-04-22T05:44:45Z ~2026-24681-92 144423 /* Nacionālais sastāvs */ 4457323 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada|iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu|Siguldas novads (2003—2021)}} {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Siguldas novads | karte = Sigulda novads karte 2021.png | karte2 = Siguldas novads 2021.png | karte2_apraksts = Siguldas novads no 2021. gada 1. jūlija | ģerboņa_attēls = Siguldas novads COA.svg | ģerboņa_nosaukums = Siguldas novada ģerbonis | karoga_attēls =Siguldas novads Flag.png | karoga_nosaukums =Siguldas novada karogs | centrs = Sigulda | mērs = [[Linards Kumskis]] | mērs_partija = [[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]]/[[Latvijas Zaļā partija|LZP]] | mērs_gads = | platība = 1030,1 | iedzīvotāji = 30040 | iedzīvotāji_gads = 2018 | blīvums = {{#expr: 30040/ 1030.1 round 1}} | izveidots = 2021 || teritorijas = [[Sigulda]]<br />[[Allažu pagasts]]<br />[[Inčukalna pagasts]]<br />[[Krimuldas pagasts]]<br />[[Lēdurgas pagasts]]<br />[[Mālpils pagasts]]<br />[[Mores pagasts]]<br />[[Siguldas pagasts]]. | mājaslapa = https://www.sigulda.lv }} '''Siguldas novads''' ir [[Latvijas administratīvais iedalījums|Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] gaitā [[2021. gads|2021. gada]] 1. jūlijā izveidota [[Latvija]]s [[pašvaldība]], kurā tika apvienots agrākais [[Siguldas novads (2003—2021)|Siguldas novads]], [[Inčukalna novads|Inčukalna novada]] [[Inčukalna pagasts]], [[Krimuldas novads]] un [[Mālpils pagasts|Mālpils novads]]. Robežojas austrumos ar [[Cēsu novads|Cēsu novadu]], ziemeļos ar [[Limbažu novads|Limbažu novadu]], rietumos ar [[Saulkrastu novads|Saulkrastu]], [[Ādažu novads|Ādažu]] un [[Ropažu novads|Ropažu novadiem]], kā arī dienvidos ar [[Ogres novads|Ogres novadu]]. Novada centrs atrodas [[Sigulda]]s pilsētā. == Teritoriālais iedalījums == Siguldas novads sastāv no 1 pilsētas un 7 pagastiem: [[Allažu pagasts]], [[Inčukalna pagasts]], [[Krimuldas pagasts]], [[Lēdurgas pagasts]], [[Mālpils pagasts]], [[Mores pagasts]], [[Siguldas pagasts]] un [[Sigulda]]s pilsēta. == Daba == Ģeogrāfiski novads tiek dalīts divās daļās. [[Gauja]]s labajā krastā atrodas [[Idumejas augstiene]]s [[Limbažu viļņotais līdzenums]]. Pie augstienes pieskaita arī [[Gaujas senleja|Gaujas senleju]] abos tās krastos. Kreiso krastu gandrīz visu aizņem [[Viduslatvijas zemiene|Viduslatvijas zemienē]] ietilpstošā lēzeni paugurainā [[Madlienas nolaidenums|Madlienas nolaidenuma]] ziemeļu mala, robežojoties ar [[Vidzemes augstiene|Vidzemes augstieni]] austrumos un [[Ropažu līdzenums|Ropažu līdzenumu]] rietumos. Ģeoloģiski novada dienvidu daļā dominē [[devons|augšdevona]] [[Franas stāvs|Franas stāva]], bet ziemeļos vidusdevona nogulumi. Derīgie izrakteņi: [[smilts]] un [[grants]] (Lorupe).<ref name="LGA">Latvijas ģeogrāfijas atlants. "Jāņa sēta", 2020</ref> Vidējā temperatūra: -5,5 — -6 ° C janvārī, +17 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 750—850 mm gadā.<ref name="LGA" /> === Upes === Novada ziemeļdaļa ietilpst [[Gauja]]s baseinā, neliela daļa ziemeļrietumos [[Baltijas jūra]]s baseinā, dienvidu daļa [[Daugava]]s baseinā.<ref name="LGA" /> Lielākās upes: * Gaujas baseina — Gauja, labajā krastā [[Brasla (Gaujas pieteka)|Brasla]] un [[Loja (upe)|Loja]], kreisajā krastā [[Vējupīte (Gaujas pieteka)|Vējupīte]], [[Lorupe]], [[Egļupe (Gaujas pieteka)|Egļupe]] un [[Inčupīte]]. * Daugavas baseina — [[Lielā Jugla]] un tās satekupes [[Suda]] un [[Mergupe]]. * Baltijas jūras baseina — [[Aģe]]. === Ūdenstilpes === Lielu ezeru novadā nav, lielākie — [[Aijažu ezers]] (3,1 km²) un [[Aģes ezers]] (1,1 km²). === Dabas aizsardzība === Ievērojamu daļu novada centrā un ziemeļos aizņem [[Gaujas nacionālais parks]] (tai skaitā [[Nurmižu gravu rezervāts]], [[Inciema senkrasta rezervāts]] un [[Turaidas muzejrezervāts]]). Ziemeļos [[dabas liegums|dabas liegumi]] [[Laugas purvs]], [[Lielais un Pemmes purvs]], [[Linezers (dabas liegums)|Linezers]], dienvidos [[Mazie Kangari]], [[Ezernieku karsta kritenes]] un [[Mežmuižas avoti]]. == Vēsture == Siguldas apkārtne bijusi intensīvi apdzīvota no 1. gt. [[p.m.ē.]] Senatnē Siguldas apkārtnē dzīvojušas [[zemgaļi|zemgaļu]] ciltis (tā sauktie Gaujas zemgaļi), kas atstājušas zemgaļiem un sēļiem raksturīgos [[Kapulauks|uzkalniņu kapus]], taču 9.-11. gadsimtā šeit jau konstatējama pie [[somugri]]em piederošā [[lībieši|lībiešu]] (Gaujas lībiešu) jeb līvu kultūra.<ref name="LV">Latvijas PSR vēsture, 1. sējums, kartes 94.-95. lpp. Rīga, "Zinātne", 1986.</ref> 13. gadsimta sākumā novada teritorijas lielākā daļa bija pakļauta [[Turaida (zeme)|Turaidai]] Gaujas labajā krastā un [[Satezele]]i kreisajā. Pēc [[Krustneši|krustnešu]] iebrukuma Turaidas valdītājs [[Kaupo]] kļuva par to uzticamu sabiedroto un [[katolicisms|katoli]], 1204. gadā apmeklēja [[Roma|Romu]]. 1206. gadā katoļu priesteris [[Alebrands]] kristīja Gaujas līvus un uzcēla Kubeseles baznīcu ({{val|la|ecclesia Cubbesele}}). [[1206]]. gadā līvu sacelšanās laikā, Turaidas [[līvi]] padzina krustnešu sabiedroto Kaupo un nopostīja viņa īpašumus. Lai atgūtu savu zaudēto stāvokli, Kaupo vadīja krustnešu un to sabiedroto [[zemgaļi|zemgaļu]] kopīgo uzbrukumu [[Turaidas pils|Turaidas pilij]]. Pēc tam Gaujas līvu zemes sadalīja [[Rīgas arhibīskapija]] un [[Zobenbrāļu ordenis]] (no 1237. gada [[Livonijas ordenis]]), Kaupo novads ar divām pilīm (''castrum magnum Cauponis'' un ''castrum Cauponis'', tagadējo Turaidas un Krimuldas pilsdrupu tuvumā), tāpat kā citas novada Gaujas labā krasta zemes, nokļuva bīskapa Alberta tiesā. Kreisais krasts, izņemot nelielu daļu ap [[Sidgunda|Sidgundu]], kļuva par ordeņa īpašumu. 1212. gadā notika kopīga līvu un [[latgaļi|latgaļu]] [[Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles|Autīnes sacelšanās]], kura cieta sakāvi pie [[Satezele]]s. Pēc Kaupo nāves 1217. gadā Krimuldas novada zemi ieguva [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas Domkapituls]], vēlāk tā atradās [[Rīgas arhibīskapija]]s Turaidas fogtu pārvaldībā. Novada dienvidos [[Mālpils]] apkaimi ieguva Idoves (''castrum Yodoven'') pilskungs Manegints (''Meningen''), kurš 1207. gadā kļuva par ordeņa vasali un turpināja pārvaldīt savas zemes.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.malpils.lv/uploads/filedir/File/Vestis/2002/maalpils-maijs.pdf |title=Leonida Jansona raksts "Mālpils senatne" (2002). |access-date={{dat|2022|01|24||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304234712/http://www.malpils.lv/uploads/filedir/File/Vestis/2002/maalpils-maijs.pdf }}</ref> Sidgundas apkaimē esošās Daugavas lībiešu zemes ieguva [[Livonijas bīskapija]], kas 1255. gadā tika pārveidota par [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas arhibīskapiju]]. 1345. gadā līvi ievēlēja savu ķēniņu un vēlējās atbrīvoties no Livonijas ordeņa mestra virsvaras. [[Vartbergas Hermaņa Livonijas hronika]] aprakstā par Lietuvas dižkunigaiša [[Aļģirds|Aļģirda]] iebrukumu Līvzemē pieminēts, ka kāds vārdā nenosaukts līvu vecākais ({{val|la|quidam Livo de senioribus dicens}}), kuru iedzīvotāji bija izvēlējuši par savu ķēniņu (''regem constitutum'') Siguldā ticies ar dižkunigaiti un piedāvājis kopā ar viņu iekarot visu zemi un padzīt [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestru]] [[Burhards fon Dreilēbens|Burhardu]].<ref name="LV" /> Pēc nostāsta, leišu lielkungs atbildējis: "Zemniek, tu nebūsi te karalis" un pavēlējis viņam nocirst galvu.<ref>Indriķis Šturms. Latvijas vēsture 1290-1500. Rīga, Daugava, 1997. 400 lpp.</ref> Mālpils pagasta pārvaldei starp 1386. un 1413. gadu Mergupes upes krastā tika uzcelta Livonijas ordeņa [[Lemburgas pils]], kuras nosaukumu skaidro kā [[lībiešu valoda|līvu]] vietvārdu (''lembit'' — virsaitis, ''urga''— upe), kas pārgājis vācu valodā kā (''Lehm'' + ''burg'' — "māla pils"). Rīgas arhibīskapam pakļautās novada dienviddaļas zemes tika pārvaldītas no [[Suntaži|Suntažos]] uzbūvētās pils. [[Livonijas karš|Livonijas kara]] rezultātā novads nonāca [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] kontrolē kā [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s daļa. 1629. gadā [[Zviedrija]] ar miera līgumu apstiprināja savas tiesības uz Vidzemi. Pēc [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] 1721. gadā novads nonāca [[Krievijas Impērija]]s kontrolē un ietilpa [[Vidzemes guberņa]]s Rīgas apriņķī. Krimuldu 1726. gadā ieguva kapteinis Kārlis Hermersens, bet 1817. gadā kņazi [[Līveni]], kas sevi uzskatīja par līvu ķēniņa Kaupo pēcnācējiem. [[Attēls:Mālpils pils 2000-02-12.jpg|thumb|250px|Mālpils muižas kungu māja]] Pirms 1760. gada Mālpils un Vites muižas ieguva [[Vidzemes guberņa]]s landrāts Gustavs Vilhelms fon Taube, kas uzcēla savu mītni tagadējās Mālpils kungu mājas vietā un iekārtoja muižas parku ar dīķiem. [[1905. gada revolūcija]]s laikā Mālpils muiža tika nodedzināta, bet līdz 1911. gadam to atjaunoja pēc arhitekta [[Vilhelms Bokslafs|Vilhelma Bokslafa]] projekta. [[Latvijas Neatkarības karš|Neatkarības kara]] laikā 1918.-1919. gadā pie [[Inčukalns|Inčukalna]] notika svarīga [[Inčukalna kauja|kauja]] starp [[landesvērs|landesvēru]] un [[sarkanie strēlnieki|sarkanajiem strēlniekiem]]. 1944. gada septembrī pie [[More]]s notika [[Mores kaujas]] starp latviešu leģionu un [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]]. Pirmoreiz [[Siguldas novads (2003—2021)|Siguldas novadu]] izveidoja [[2003. gads|2003]]. gada [[1. jūnijs|1. jūnijā]], un tobrīd tā sastāvā ietilpa Siguldas pilsēta, Siguldas pagasts un Mores pagasts. Teritoriālās reformas rezultātā 2009. gada 1. jūlijā Siguldas novads tika apvienots ar Allažu pagastu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.sigulda.lv/upload/filemanager/Marts,2012.pdf|title=Apstiprināts Siguldas novada ģerbonis|publisher=Siguldas novada pašvaldība|work=Siguldas Novada Ziņas|access-date=2022-05-19|date=2012. gada marts|issue=162|pages=1.-2.}}</ref> [[2021]]. gada 1. jūlijā Siguldas novads tika apvienots ar [[Krimuldas novads|Krimuldas]] un [[Mālpils novads|Mālpils]] novadiem, kā arī [[Inčukalna novads|Inčukalna novada]] [[Inčukalna pagasts|Inčukalna pagastu]]. == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/OSP]{{Novecojusi saite}}</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|15140 |1967|24841 |1979|28046 |1989|31994 |2000|30834 |2011|30012 |2021|30427 }} === Apdzīvotās vietas === {{pamatraksts|Siguldas novada ciemu uzskaitījums}} {| class="wikitable" |+ Lielākās apdzīvotās vietas |- ! N# !! Nosaukums !! Statuss !! Pagasts !! Iedzīvotāji<br> (2025)<ref name="LGIA">[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze] 16.01.2025</ref> |- | 1. || [[Sigulda]] || Pilsēta || — || 15 369 |- | 2. || [[Inčukalns]] || Ciems || Inčukalna || 2 179 |- | 3. || [[Mālpils]] || Ciems || Mālpils || 1 970 |- | 4. || [[Ragana (ciems)|Ragana]] || Ciems || Krimuldas || 1 225 |- | 5. || [[Gauja]] || Ciems || Inčukalna || 799 |- | 6. || [[Allaži]] || Ciems || Allažu || 689 |- | 7. || [[Inciems]] || Ciems || Krimuldas || 541 |- | 8. || [[Lēdurga]] || Ciems || Lēdurgas || 523 |- | 9. || [[Egļupe (Inčukalna pagasts)|Egļupe]] || Ciems || Inčukalna || 460 |- | 10. || [[Sidgunda]] || Ciems || Mālpils || 380 |} === Nacionālais sastāvs === {{bar box |width = 400px |float = left |title = Siguldas iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE031/ |title=IRE031. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2023 |access-date=23.11.2023 }}</ref> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|[[Latvieši]] (27185) |green|86.8}} {{bar percent|[[Krievi]] (2396) |red|7.7}} {{bar percent|[[Ukraiņi]] (509) |blue|1.6}} {{bar percent|[[Baltkrievi]] (328) |black|1.0}} {{bar percent|[[Poļi]] (222) |pink|0.7}} {{bar percent|[[Lietuvieši]] (155) |yellow|0.5}} {{bar percent|[[Igauņi]] (18) |purple|0.1}} {{bar percent|[[Ebreji]] (11) |orange|0.0}} {{bar percent|[[Čigāni]] (9) |violet|0.0}} {{bar percent|Cita un neizvēlēta (471) |grey|1.5}} }} {{-}} == Pašvaldība == {{Nepilnīga nodaļa}} {{pamatraksts|Siguldas novada dome}} == Saimniecība == {{Nepilnīga nodaļa}} === Transports === Siguldas novadu šķērso divi galvenās nozīmes autoceļi — {{A ceļš|2}} (Rīga—Sigulda—Igaunijas robeža (Veclaicene)) un {{A ceļš|3}} (Inčukalns—Valmiera—Igaunijas robeža (Valka)). Abi ceļi sadalās netālu no [[Krustiņi]]em. Turpat abi galvenie autoceļi krustojas ar reģionālās nozīmes autoceļu {{P ceļš|10}} (Inčukalns—Ropaži—Ikšķile). Caur novada vienīgo pilsētu [[Sigulda|Siguldu]] iet tikai viens no galvenās nozīmes autoceļiem — A2, kas pilsētas dienvidos krustojas ar reģionālās nozīmes autoceļu {{P ceļš|8}} (Inciems—Sigulda—Ķegums). Autoceļš P8 šķērso visu Siguldas pilsētu un beidzas krustojuma ar autoceļu A3 [[Inciems|Inciemā]]. Pirms Siguldas pilsētas, autoceļš P8 [[Mālpils|Mālpilī]] krustojas ar autoceļu {{P ceļš|3}} (Garkalne—Alauksts). Pie [[Plānupe]]s autoceļš P3 krustojas ar autoceļu P10. [[Turaida (ciems)|Turaidā]] autoceļš P8 krustojas ar autoceļu {{P ceļš|7}} (Ragana—Turaida). Vēl viens svarīgs autoceļa mezgls atrodas [[Ragana (ciems)|Raganā]], kur krustojas A3 un P7, kā arī {{P ceļš|6}} (Saulkrasti—Sēja—Ragana) un {{P ceļš|9}} (Ragana—Limbaži). Gar novada rietumu teritoriju šķērso arī autoceļš {{P ceļš|32}} (Augšlīgatne—Skrīveri). Novada teritoriju šķērso arī [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži]], uz kuras novada teritorijā atrodas 3 stacijas — [[Vangaži (stacija)|Vangaži]], [[Inčukalns (stacija)|Inčukalns]] un [[Sigulda (stacija)|Sigulda]] un viena pietura [[Egļupe (stacija)|Egļupe]]. <gallery> Gauja valley in Sigulda.jpg|Autoceļa P8 tilts pār Gauju Siguldā Vangažu stacija.JPG|Vangažu dzelzceļa stacija Inčukalna stacija 2021.jpg|Inčukalna dzelzceļa stacija Siguldas stacija 2021.jpg|Siguldas dzelzceļa stacija </gallery> == Izglītība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Sports == {{Nepilnīga nodaļa}} == Kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Reliģija == {{Nepilnīga nodaļa}} == Ievērojami novadnieki == * [[Johans Gotfrīds Ageluts]] (''Ageluth'' 1763—1848) Mālpils draudzes mācītājs, latviešu garīgo dziesmu autors un Latviešu literārās biedrības dibinātājs (1824) * [[Garlībs Merķelis]] (1769—1850), rakstnieks, publicists * [[Juris Caunītis]] (1826—1861), skolotājs, žurnālists, sabiedriskais darbinieks, jaunlatvietis * [[Kārlis Kasparsons]] (1865—1962), sabiedriskais darbinieks, publicists, ārsts, politiķis * [[Fēlikss Lūkins]] (1875—1934), ārsts oftalmologs, homeopāts * [[Teodors Zaļkalns]] (1876—1972), tēlnieks * [[Rūdolfs Klinsons]] (1889-1941), Latviešu strēlnieku virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, ģenerālis (1936), Latgales divīzijas komandiera palīgs (1936-1940) * [[Jānis Sudrabkalns]] (1894—1975), dzejnieks * [[Milda Lauberte]] (1918—2009), šahiste, trīspadsmitkārtēja Latvijas čempione šahā * [[Gunārs Skriba]] (1929—2020), mežsaimnieks, pirmais [[Gaujas nacionālais parks|Gaujas nacionālā parka]] direktors == Ievērojamas vietas == {{Nepilnīga nodaļa}} == Attēlu galerija == <gallery perrow="5"> Burg Turaida04.jpg|Turaidas pils Pils iela 16.JPG|Siguldas Jaunā pils Daudas ūdenskritums.jpg|Daudas ūdenskritums Viesulēnu slāņi, 20200618.jpg|Viesulēnu slāņi Inčukalna pagastā Gauja no Katlapu ieža.jpg|Gauja no Katlapu ieža Sidgunda old school house.jpg|Sidgundas vecā skola Slūnu iezis - Guntars Mednis - Panoramio (1).jpg|Slūnu iezis pie Braslas 2011.Kraukļukalna iezis ziemā,sasalis ūdenskritums.Frozen waterfall - Guntars Mednis - Panoramio (1).jpg|Kraukļukalna iezis Gutmani koobas Siguldas.JPG|Gūtmaņa ala Sigulda, Siguldas novads - panoramio (19).jpg|Siguldas Spieķu parkā </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Novads-aizmetnis}} == Skatīt arī == {{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}} {{Rīgas rajons}} [[Kategorija:Siguldas novads| ]] [[Kategorija:Latvijas novadi]] odq2oizigjo07qoshvr4f2lboltartt 4457336 4457323 2026-04-22T06:51:39Z Kikos 3705 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-24681-92|~2026-24681-92]], atjaunoju versiju, ko saglabāja DaceX 4421313 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada|iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu|Siguldas novads (2003—2021)}} {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Siguldas novads | karte = Sigulda novads karte 2021.png | karte2 = Siguldas novads 2021.png | karte2_apraksts = Siguldas novads no 2021. gada 1. jūlija | ģerboņa_attēls = Siguldas novads COA.svg | ģerboņa_nosaukums = Siguldas novada ģerbonis | karoga_attēls =Siguldas novads Flag.png | karoga_nosaukums =Siguldas novada karogs | centrs = Sigulda | mērs = [[Linards Kumskis]] | mērs_partija = [[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]]/[[Latvijas Zaļā partija|LZP]] | mērs_gads = | platība = 1030,1 | iedzīvotāji = 30040 | iedzīvotāji_gads = 2018 | blīvums = {{#expr: 30040/ 1030.1 round 1}} | izveidots = 2021 || teritorijas = [[Sigulda]]<br />[[Allažu pagasts]]<br />[[Inčukalna pagasts]]<br />[[Krimuldas pagasts]]<br />[[Lēdurgas pagasts]]<br />[[Mālpils pagasts]]<br />[[Mores pagasts]]<br />[[Siguldas pagasts]]. | mājaslapa = https://www.sigulda.lv }} '''Siguldas novads''' ir [[Latvijas administratīvais iedalījums|Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] gaitā [[2021. gads|2021. gada]] 1. jūlijā izveidota [[Latvija]]s [[pašvaldība]], kurā tika apvienots agrākais [[Siguldas novads (2003—2021)|Siguldas novads]], [[Inčukalna novads|Inčukalna novada]] [[Inčukalna pagasts]], [[Krimuldas novads]] un [[Mālpils pagasts|Mālpils novads]]. Robežojas austrumos ar [[Cēsu novads|Cēsu novadu]], ziemeļos ar [[Limbažu novads|Limbažu novadu]], rietumos ar [[Saulkrastu novads|Saulkrastu]], [[Ādažu novads|Ādažu]] un [[Ropažu novads|Ropažu novadiem]], kā arī dienvidos ar [[Ogres novads|Ogres novadu]]. Novada centrs atrodas [[Sigulda]]s pilsētā. == Teritoriālais iedalījums == Siguldas novads sastāv no 1 pilsētas un 7 pagastiem: [[Allažu pagasts]], [[Inčukalna pagasts]], [[Krimuldas pagasts]], [[Lēdurgas pagasts]], [[Mālpils pagasts]], [[Mores pagasts]], [[Siguldas pagasts]] un [[Sigulda]]s pilsēta. == Daba == Ģeogrāfiski novads tiek dalīts divās daļās. [[Gauja]]s labajā krastā atrodas [[Idumejas augstiene]]s [[Limbažu viļņotais līdzenums]]. Pie augstienes pieskaita arī [[Gaujas senleja|Gaujas senleju]] abos tās krastos. Kreiso krastu gandrīz visu aizņem [[Viduslatvijas zemiene|Viduslatvijas zemienē]] ietilpstošā lēzeni paugurainā [[Madlienas nolaidenums|Madlienas nolaidenuma]] ziemeļu mala, robežojoties ar [[Vidzemes augstiene|Vidzemes augstieni]] austrumos un [[Ropažu līdzenums|Ropažu līdzenumu]] rietumos. Ģeoloģiski novada dienvidu daļā dominē [[devons|augšdevona]] [[Franas stāvs|Franas stāva]], bet ziemeļos vidusdevona nogulumi. Derīgie izrakteņi: [[smilts]] un [[grants]] (Lorupe).<ref name="LGA">Latvijas ģeogrāfijas atlants. "Jāņa sēta", 2020</ref> Vidējā temperatūra: -5,5 — -6 ° C janvārī, +17 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 750—850 mm gadā.<ref name="LGA" /> === Upes === Novada ziemeļdaļa ietilpst [[Gauja]]s baseinā, neliela daļa ziemeļrietumos [[Baltijas jūra]]s baseinā, dienvidu daļa [[Daugava]]s baseinā.<ref name="LGA" /> Lielākās upes: * Gaujas baseina — Gauja, labajā krastā [[Brasla (Gaujas pieteka)|Brasla]] un [[Loja (upe)|Loja]], kreisajā krastā [[Vējupīte (Gaujas pieteka)|Vējupīte]], [[Lorupe]], [[Egļupe (Gaujas pieteka)|Egļupe]] un [[Inčupīte]]. * Daugavas baseina — [[Lielā Jugla]] un tās satekupes [[Suda]] un [[Mergupe]]. * Baltijas jūras baseina — [[Aģe]]. === Ūdenstilpes === Lielu ezeru novadā nav, lielākie — [[Aijažu ezers]] (3,1 km²) un [[Aģes ezers]] (1,1 km²). === Dabas aizsardzība === Ievērojamu daļu novada centrā un ziemeļos aizņem [[Gaujas nacionālais parks]] (tai skaitā [[Nurmižu gravu rezervāts]], [[Inciema senkrasta rezervāts]] un [[Turaidas muzejrezervāts]]). Ziemeļos [[dabas liegums|dabas liegumi]] [[Laugas purvs]], [[Lielais un Pemmes purvs]], [[Linezers (dabas liegums)|Linezers]], dienvidos [[Mazie Kangari]], [[Ezernieku karsta kritenes]] un [[Mežmuižas avoti]]. == Vēsture == Siguldas apkārtne bijusi intensīvi apdzīvota no 1. gt. [[p.m.ē.]] Senatnē Siguldas apkārtnē dzīvojušas [[zemgaļi|zemgaļu]] ciltis (tā sauktie Gaujas zemgaļi), kas atstājušas zemgaļiem un sēļiem raksturīgos [[Kapulauks|uzkalniņu kapus]], taču 9.-11. gadsimtā šeit jau konstatējama pie [[somugri]]em piederošā [[lībieši|lībiešu]] (Gaujas lībiešu) jeb līvu kultūra.<ref name="LV">Latvijas PSR vēsture, 1. sējums, kartes 94.-95. lpp. Rīga, "Zinātne", 1986.</ref> 13. gadsimta sākumā novada teritorijas lielākā daļa bija pakļauta [[Turaida (zeme)|Turaidai]] Gaujas labajā krastā un [[Satezele]]i kreisajā. Pēc [[Krustneši|krustnešu]] iebrukuma Turaidas valdītājs [[Kaupo]] kļuva par to uzticamu sabiedroto un [[katolicisms|katoli]], 1204. gadā apmeklēja [[Roma|Romu]]. 1206. gadā katoļu priesteris [[Alebrands]] kristīja Gaujas līvus un uzcēla Kubeseles baznīcu ({{val|la|ecclesia Cubbesele}}). [[1206]]. gadā līvu sacelšanās laikā, Turaidas [[līvi]] padzina krustnešu sabiedroto Kaupo un nopostīja viņa īpašumus. Lai atgūtu savu zaudēto stāvokli, Kaupo vadīja krustnešu un to sabiedroto [[zemgaļi|zemgaļu]] kopīgo uzbrukumu [[Turaidas pils|Turaidas pilij]]. Pēc tam Gaujas līvu zemes sadalīja [[Rīgas arhibīskapija]] un [[Zobenbrāļu ordenis]] (no 1237. gada [[Livonijas ordenis]]), Kaupo novads ar divām pilīm (''castrum magnum Cauponis'' un ''castrum Cauponis'', tagadējo Turaidas un Krimuldas pilsdrupu tuvumā), tāpat kā citas novada Gaujas labā krasta zemes, nokļuva bīskapa Alberta tiesā. Kreisais krasts, izņemot nelielu daļu ap [[Sidgunda|Sidgundu]], kļuva par ordeņa īpašumu. 1212. gadā notika kopīga līvu un [[latgaļi|latgaļu]] [[Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles|Autīnes sacelšanās]], kura cieta sakāvi pie [[Satezele]]s. Pēc Kaupo nāves 1217. gadā Krimuldas novada zemi ieguva [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas Domkapituls]], vēlāk tā atradās [[Rīgas arhibīskapija]]s Turaidas fogtu pārvaldībā. Novada dienvidos [[Mālpils]] apkaimi ieguva Idoves (''castrum Yodoven'') pilskungs Manegints (''Meningen''), kurš 1207. gadā kļuva par ordeņa vasali un turpināja pārvaldīt savas zemes.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.malpils.lv/uploads/filedir/File/Vestis/2002/maalpils-maijs.pdf |title=Leonida Jansona raksts "Mālpils senatne" (2002). |access-date={{dat|2022|01|24||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304234712/http://www.malpils.lv/uploads/filedir/File/Vestis/2002/maalpils-maijs.pdf }}</ref> Sidgundas apkaimē esošās Daugavas lībiešu zemes ieguva [[Livonijas bīskapija]], kas 1255. gadā tika pārveidota par [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas arhibīskapiju]]. 1345. gadā līvi ievēlēja savu ķēniņu un vēlējās atbrīvoties no Livonijas ordeņa mestra virsvaras. [[Vartbergas Hermaņa Livonijas hronika]] aprakstā par Lietuvas dižkunigaiša [[Aļģirds|Aļģirda]] iebrukumu Līvzemē pieminēts, ka kāds vārdā nenosaukts līvu vecākais ({{val|la|quidam Livo de senioribus dicens}}), kuru iedzīvotāji bija izvēlējuši par savu ķēniņu (''regem constitutum'') Siguldā ticies ar dižkunigaiti un piedāvājis kopā ar viņu iekarot visu zemi un padzīt [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestru]] [[Burhards fon Dreilēbens|Burhardu]].<ref name="LV" /> Pēc nostāsta, leišu lielkungs atbildējis: "Zemniek, tu nebūsi te karalis" un pavēlējis viņam nocirst galvu.<ref>Indriķis Šturms. Latvijas vēsture 1290-1500. Rīga, Daugava, 1997. 400 lpp.</ref> Mālpils pagasta pārvaldei starp 1386. un 1413. gadu Mergupes upes krastā tika uzcelta Livonijas ordeņa [[Lemburgas pils]], kuras nosaukumu skaidro kā [[lībiešu valoda|līvu]] vietvārdu (''lembit'' — virsaitis, ''urga''— upe), kas pārgājis vācu valodā kā (''Lehm'' + ''burg'' — "māla pils"). Rīgas arhibīskapam pakļautās novada dienviddaļas zemes tika pārvaldītas no [[Suntaži|Suntažos]] uzbūvētās pils. [[Livonijas karš|Livonijas kara]] rezultātā novads nonāca [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] kontrolē kā [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s daļa. 1629. gadā [[Zviedrija]] ar miera līgumu apstiprināja savas tiesības uz Vidzemi. Pēc [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] 1721. gadā novads nonāca [[Krievijas Impērija]]s kontrolē un ietilpa [[Vidzemes guberņa]]s Rīgas apriņķī. Krimuldu 1726. gadā ieguva kapteinis Kārlis Hermersens, bet 1817. gadā kņazi [[Līveni]], kas sevi uzskatīja par līvu ķēniņa Kaupo pēcnācējiem. [[Attēls:Mālpils pils 2000-02-12.jpg|thumb|250px|Mālpils muižas kungu māja]] Pirms 1760. gada Mālpils un Vites muižas ieguva [[Vidzemes guberņa]]s landrāts Gustavs Vilhelms fon Taube, kas uzcēla savu mītni tagadējās Mālpils kungu mājas vietā un iekārtoja muižas parku ar dīķiem. [[1905. gada revolūcija]]s laikā Mālpils muiža tika nodedzināta, bet līdz 1911. gadam to atjaunoja pēc arhitekta [[Vilhelms Bokslafs|Vilhelma Bokslafa]] projekta. [[Latvijas Neatkarības karš|Neatkarības kara]] laikā 1918.-1919. gadā pie [[Inčukalns|Inčukalna]] notika svarīga [[Inčukalna kauja|kauja]] starp [[landesvērs|landesvēru]] un [[sarkanie strēlnieki|sarkanajiem strēlniekiem]]. 1944. gada septembrī pie [[More]]s notika [[Mores kaujas]] starp latviešu leģionu un [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]]. Pirmoreiz [[Siguldas novads (2003—2021)|Siguldas novadu]] izveidoja [[2003. gads|2003]]. gada [[1. jūnijs|1. jūnijā]], un tobrīd tā sastāvā ietilpa Siguldas pilsēta, Siguldas pagasts un Mores pagasts. Teritoriālās reformas rezultātā 2009. gada 1. jūlijā Siguldas novads tika apvienots ar Allažu pagastu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.sigulda.lv/upload/filemanager/Marts,2012.pdf|title=Apstiprināts Siguldas novada ģerbonis|publisher=Siguldas novada pašvaldība|work=Siguldas Novada Ziņas|access-date=2022-05-19|date=2012. gada marts|issue=162|pages=1.-2.}}</ref> [[2021]]. gada 1. jūlijā Siguldas novads tika apvienots ar [[Krimuldas novads|Krimuldas]] un [[Mālpils novads|Mālpils]] novadiem, kā arī [[Inčukalna novads|Inčukalna novada]] [[Inčukalna pagasts|Inčukalna pagastu]]. == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/OSP]{{Novecojusi saite}}</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|15140 |1967|24841 |1979|28046 |1989|31994 |2000|30834 |2011|30012 |2021|30427 }} === Apdzīvotās vietas === {{pamatraksts|Siguldas novada ciemu uzskaitījums}} {| class="wikitable" |+ Lielākās apdzīvotās vietas |- ! N# !! Nosaukums !! Statuss !! Pagasts !! Iedzīvotāji<br> (2025)<ref name="LGIA">[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze] 16.01.2025</ref> |- | 1. || [[Sigulda]] || Pilsēta || — || 15 369 |- | 2. || [[Inčukalns]] || Ciems || Inčukalna || 2 179 |- | 3. || [[Mālpils]] || Ciems || Mālpils || 1 970 |- | 4. || [[Ragana (ciems)|Ragana]] || Ciems || Krimuldas || 1 225 |- | 5. || [[Gauja]] || Ciems || Inčukalna || 799 |- | 6. || [[Allaži]] || Ciems || Allažu || 689 |- | 7. || [[Inciems]] || Ciems || Krimuldas || 541 |- | 8. || [[Lēdurga]] || Ciems || Lēdurgas || 523 |- | 9. || [[Egļupe (Inčukalna pagasts)|Egļupe]] || Ciems || Inčukalna || 460 |- | 10. || [[Sidgunda]] || Ciems || Mālpils || 380 |} === Nacionālais sastāvs === {{bar box |width = 400px |float = left |title = Siguldas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE031/ |title=IRE031. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2023 |access-date=23.11.2023 }}</ref> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|[[Latvieši]] (27185) |green|86.8}} {{bar percent|[[Krievi]] (2396) |red|7.7}} {{bar percent|[[Ukraiņi]] (509) |blue|1.6}} {{bar percent|[[Baltkrievi]] (328) |black|1.0}} {{bar percent|[[Poļi]] (222) |pink|0.7}} {{bar percent|[[Lietuvieši]] (155) |yellow|0.5}} {{bar percent|[[Igauņi]] (18) |purple|0.1}} {{bar percent|[[Ebreji]] (11) |orange|0.0}} {{bar percent|[[Čigāni]] (9) |violet|0.0}} {{bar percent|Cita un neizvēlēta (471) |grey|1.5}} }} {{-}} == Pašvaldība == {{Nepilnīga nodaļa}} {{pamatraksts|Siguldas novada dome}} == Saimniecība == {{Nepilnīga nodaļa}} === Transports === Siguldas novadu šķērso divi galvenās nozīmes autoceļi — {{A ceļš|2}} (Rīga—Sigulda—Igaunijas robeža (Veclaicene)) un {{A ceļš|3}} (Inčukalns—Valmiera—Igaunijas robeža (Valka)). Abi ceļi sadalās netālu no [[Krustiņi]]em. Turpat abi galvenie autoceļi krustojas ar reģionālās nozīmes autoceļu {{P ceļš|10}} (Inčukalns—Ropaži—Ikšķile). Caur novada vienīgo pilsētu [[Sigulda|Siguldu]] iet tikai viens no galvenās nozīmes autoceļiem — A2, kas pilsētas dienvidos krustojas ar reģionālās nozīmes autoceļu {{P ceļš|8}} (Inciems—Sigulda—Ķegums). Autoceļš P8 šķērso visu Siguldas pilsētu un beidzas krustojuma ar autoceļu A3 [[Inciems|Inciemā]]. Pirms Siguldas pilsētas, autoceļš P8 [[Mālpils|Mālpilī]] krustojas ar autoceļu {{P ceļš|3}} (Garkalne—Alauksts). Pie [[Plānupe]]s autoceļš P3 krustojas ar autoceļu P10. [[Turaida (ciems)|Turaidā]] autoceļš P8 krustojas ar autoceļu {{P ceļš|7}} (Ragana—Turaida). Vēl viens svarīgs autoceļa mezgls atrodas [[Ragana (ciems)|Raganā]], kur krustojas A3 un P7, kā arī {{P ceļš|6}} (Saulkrasti—Sēja—Ragana) un {{P ceļš|9}} (Ragana—Limbaži). Gar novada rietumu teritoriju šķērso arī autoceļš {{P ceļš|32}} (Augšlīgatne—Skrīveri). Novada teritoriju šķērso arī [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži]], uz kuras novada teritorijā atrodas 3 stacijas — [[Vangaži (stacija)|Vangaži]], [[Inčukalns (stacija)|Inčukalns]] un [[Sigulda (stacija)|Sigulda]] un viena pietura [[Egļupe (stacija)|Egļupe]]. <gallery> Gauja valley in Sigulda.jpg|Autoceļa P8 tilts pār Gauju Siguldā Vangažu stacija.JPG|Vangažu dzelzceļa stacija Inčukalna stacija 2021.jpg|Inčukalna dzelzceļa stacija Siguldas stacija 2021.jpg|Siguldas dzelzceļa stacija </gallery> == Izglītība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Sports == {{Nepilnīga nodaļa}} == Kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Reliģija == {{Nepilnīga nodaļa}} == Ievērojami novadnieki == * [[Johans Gotfrīds Ageluts]] (''Ageluth'' 1763—1848) Mālpils draudzes mācītājs, latviešu garīgo dziesmu autors un Latviešu literārās biedrības dibinātājs (1824) * [[Garlībs Merķelis]] (1769—1850), rakstnieks, publicists * [[Juris Caunītis]] (1826—1861), skolotājs, žurnālists, sabiedriskais darbinieks, jaunlatvietis * [[Kārlis Kasparsons]] (1865—1962), sabiedriskais darbinieks, publicists, ārsts, politiķis * [[Fēlikss Lūkins]] (1875—1934), ārsts oftalmologs, homeopāts * [[Teodors Zaļkalns]] (1876—1972), tēlnieks * [[Rūdolfs Klinsons]] (1889-1941), Latviešu strēlnieku virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, ģenerālis (1936), Latgales divīzijas komandiera palīgs (1936-1940) * [[Jānis Sudrabkalns]] (1894—1975), dzejnieks * [[Milda Lauberte]] (1918—2009), šahiste, trīspadsmitkārtēja Latvijas čempione šahā * [[Gunārs Skriba]] (1929—2020), mežsaimnieks, pirmais [[Gaujas nacionālais parks|Gaujas nacionālā parka]] direktors == Ievērojamas vietas == {{Nepilnīga nodaļa}} == Attēlu galerija == <gallery perrow="5"> Burg Turaida04.jpg|Turaidas pils Pils iela 16.JPG|Siguldas Jaunā pils Daudas ūdenskritums.jpg|Daudas ūdenskritums Viesulēnu slāņi, 20200618.jpg|Viesulēnu slāņi Inčukalna pagastā Gauja no Katlapu ieža.jpg|Gauja no Katlapu ieža Sidgunda old school house.jpg|Sidgundas vecā skola Slūnu iezis - Guntars Mednis - Panoramio (1).jpg|Slūnu iezis pie Braslas 2011.Kraukļukalna iezis ziemā,sasalis ūdenskritums.Frozen waterfall - Guntars Mednis - Panoramio (1).jpg|Kraukļukalna iezis Gutmani koobas Siguldas.JPG|Gūtmaņa ala Sigulda, Siguldas novads - panoramio (19).jpg|Siguldas Spieķu parkā </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Novads-aizmetnis}} == Skatīt arī == {{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}} {{Rīgas rajons}} [[Kategorija:Siguldas novads| ]] [[Kategorija:Latvijas novadi]] 5sfc4eta2mtoccx52q907eb1koicc5r 0 465585 4457107 4158318 2026-04-21T14:03:11Z Vylks 50297 pievienoju [[Kategorija:Anglijas futbola izlases treneri]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4457107 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Tomass Tuhels | image = 2019-07-17 SG Dynamo Dresden vs. Paris Saint-Germain by Sandro Halank–175.jpg | caption = Tomass Tuhels 2019. gadā | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1973|8|29}} | birth_place = {{vieta|Rietumvācija|Krumbaha}} | height = 190 | position = [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] | currentclub = {{fb|ENG}} (galvenais treneris) | youthyears1 = 1979—1988 | youthclubs1 = {{flaga|Vācija}} TSV Krumbach | youthyears2 = 1988—1992 | youthclubs2 = {{flaga|Vācija}} [[FC Augsburg]] | years1 = 1992—1994 | clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[Stuttgarter Kickers]] | caps1 = 8 | goals1 = 1 | years2 = 1994—1998 | clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[SSV Ulm]] | caps2 = 69 | goals2 = 2 | totalcaps = 77 | totalgoals = 3 | manageryears1 = 2007—2008 | managerclubs1 = {{flaga|Vācija}} FC Augsburg II | manageryears2 = 2009—2014 | managerclubs2 = {{flaga|Vācija}} [[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]] | manageryears3 = 2015—2017 | managerclubs3 = {{flaga|Vācija}} [[Borussia Dortmund]] | manageryears4 = 2018—2020 | managerclubs4 = {{flaga|Francija}} [[Paris Saint-Germain F.C.|Paris Saint-Germain]] | manageryears5 = 2021—2022 | managerclubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | manageryears6 = 2023—2024 | managerclubs6 = {{flaga|Vācija}} [[Minhenes "Bayern"|Bayern München]] | manageryears7 = 2025— | managerclubs7 = {{fb|ENG}} }} '''Tomass Tuhels''' ({{val|de|Thomas Tuchel}}; dzimis {{dat|1973|8|29}}) ir vācu [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists. Spēlējis [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā. No 2025. gada 1. janvāra būs [[Anglijas futbola izlase|Anglijas izlases]] galvenais treneris.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Tuchel 'very proud' to be named England manager |url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/c79n0ndelgwo |access-date={{dat|2024|10|16||bez}} |website=BBC Sport |language=en}}</ref> No 2023. gada marta līdz 2024. gada maijam bija [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] kluba [[Minhenes "Bayern"]] galvenais treneris. == Futbolista karjera == Dzimis [[Bavārija]]s pilsētā [[Krumbaha|Krumbahā]], ar futbolu sāka nodarboties vietējā klubā ''TSV Krumbach''. 1988. gadā pievienojās ''[[FC Augsburg]]'' jaunatnes futbola akadēmijai, tomēr kluba pirmajā komandā tā arī neuzspēlēja. 1992. gadā pārgāja uz ''[[Stuttgarter Kickers]]'' komandu, kas tolaik spēlēja [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīgā]]. Tās sastāvā aizvadīja tikai astoņas spēles un 1994. gadā pievienojās ''[[SSV Ulm 1846|SSV Ulm]]'' klubam Dienvidu reģionālajā līgā. 24 gadu vecumā bija spiests beigt futbolista karjeru hroniska ceļa locītavas skrimšļa savainojuma dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/blog/2010/sep/23/thomas-tuchel-mainz-bundesliga |title=Thomas Tuchel's carnival club party on as Mainz maintain perfect start |language=en |date={{dat|2010|9|23||bez}} |website=theguardian.com |accessdate={{dat|2020|8|22||bez}}}}</ref> == Trenera karjera == Trenera karjeru sāka 2000. gadā kā ''[[VfB Stuttgart]]'' jauniešu komandas treneris. 2006. gadā atgriezās ''[[FC Augsburg]]'', kur strādāja par U-19 komandas treneri un jauniešu apmācības centra vadītāju. 2007.—2008. gada sezonā vadīja kluba dublieru komandu. 2009. gada augustā kļuva par [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgas]] kluba ''[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]'' galveno treneri. Pirmo sezonu Tuhela vadībā klubs pabeidza 9.vietā Bundeslīgā. Tuhela vadītā komanda 2010.—2011. gada sezonu uzsāka, uzvarot septiņās pirmajās spēlēs, tai skaitā pār spēcīgo [[Minhenes "Bayern"]], tas komandai ļāva sezonu pabeigt 5. vietā un kvalificēties [[UEFA Eiropas līga]]i. Nākamās divas sezonas komandai nebija tik veiksmīgas, bet 2013.—2014. gada sezonā ''Mainz 05'' ieguva septīto vietu, atkal izcīnot ceļazīmi uz Eiropas līgu. Tomēr sezonas beigās Tuhels amatu atstāja. 2015. gada aprīlī kļuva zināms, ka Tuhels kļūs par [[Dortmundes "Borussia"]] galveno treneri, [[Jirgens Klops|Jirgenam Klopam]] atstājot amatu pēc sezonas beigām. Viņš vadīja komandu divas sezonas, Bundeslīgā iegūstot 2. un 3. vietu, kā arī 2017. gadā izcīnot [[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kausu]]. 2018. gada maijā kļuva par [[Parīzes "Saint-Germain"]] galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/4525541/tuhels-kluvis-par-jauno-parizes-saint-germain-galveno-treneri |title=Tuhels kļuvis par jauno Parīzes «Saint-Germain» galveno treneri |date={{dat|2018|5|14||bez}}|website=tvnet.lv |accessdate={{dat|2020|8|22||bez}}}}</ref> Francijas kluba vadībā uzvarēja ''[[Ligue 1]]'' [[2018.—2019. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2018.—2019.]] un [[2019.—2020. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2019.—2020. gada]] sezonās. 2020. gadā izcīnīja arī [[Francijas kauss futbolā|Francijas kausu]] un uzvarēja [[Francijas līgas kauss|Francijas līgas kausa]] izcīņā, kā arī sasniedza finālu [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]]. 2020. gada decembrī Tuhels tika atlaists.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11095/12172137/thomas-tuchel-sacked-by-paris-saint-germain|title=Thomas Tuchel sacked by Paris Saint-Germain|website=Sky Sports|access-date=2021-01-03|language=en}}</ref> {{Dat|2021|1|26|5=bez}} Tuhels kļuva par [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] komandas [[Chelsea F.C.|''Chelsea'']] galveno treneri, nomainot [[Frenks Lampards|Frenku Lampardu]]. Viņš kļuva par kluba pirmo Vācijas treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.chelseafc.com/en/news/2021/01/26/tuchel-joins-chelsea?cardIndex=0-0|title=Tuchel joins Chelsea {{!}} Official Site {{!}} Chelsea Football Club|website=ChelseaFC|access-date=2021-01-27}}</ref> Tuhela vadībā komanda uzvarēja [[2020.—2021. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2020.—2021. gada UEFA Čempionu līgas sezonā]]. 2021. gadā uzvarēja arī [[UEFA Superkauss|UEFA Superkausā]], bet 2022. gada februārī — [[FIFA Klubu Pasaules kauss|FIFA Klubu Pasaules kausā]]. 2022. gada 7. septembrī Tuhels tika atlaists no komandas trenera amata pēc tam, kad klubs iepriekšējā dienā ar 1:0 zaudēja [[Zagrebas "Dinamo"]] komandai Čempionu līgas atklāšanas spēlē, pirms tam ''Chelsea'' arī cieta sakāves pret ''[[Leeds United FC|Leeds United]]'' un ''[[Southampton FC|Southampton]]'' Anglijas Premjerlīgā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.chelseafc.com/en/news/article/chelsea-football-club-part-company-with-thomas-tuchel |title=Chelsea Football Club part company with Thomas Tuchel |date={{dat|2022|9|7||bez}} |website=chelseafc.com |access-date={{dat|2023|3|24||bez}}}}</ref> {{dat|2023|3|24||bez}} kļuva par [[Minhenes "Bayern"]] galveno treneri, aizvietojot [[Jūliāns Nagelsmans|Jūliānu Nagelsmanu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fcbayern.com/en/news/2023/03/fc-bayern-and-julian-nagelsmann-part-company---thomas-tuchel-new-head-coach |title=FC Bayern and Julian Nagelsmann part company - Thomas Tuchel new head coach |date={{dat|2023|3|24||bez}} |website=fcbayern.com |access-date={{dat|2023|3|24||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Tuhels, Tomass}} [[Kategorija:1973. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Bavārijā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas futbolisti]] [[Kategorija:Vācijas futbola treneri]] [[Kategorija:Anglijas futbola izlases treneri]] 9ui3ahrpnxwwncibg1pcmofm65hwtyz 0 486120 4457252 4326993 2026-04-21T21:24:10Z Lasks 38532 4457252 wikitext text/x-wiki {{Sporta izlases infokaste | valsts = Islande | valsts_angl = Iceland | att_izm = | logo = | logo_izm = | dibin = | federācija = [[Islande Ledus Hokeja savienība]] | iest gads = | iest kom = | konfederācija = | vieta rangā = {{Nft rank|33|down||date=2025}} | rangs max = 32. | rangs max date = 2018 | rangs min = 40. | rangs min date = 2006 | iesauka = | stadions = | arēna = <!---Personāls---> | laukums = | halle = <!--- Personāls ---> | treneris = {{flaga|Dānija}} [[Mārtins Struzinskis]] | pers01 = Asistents | pers01_vārds = | kapteinis = | visv spēles = | visv vārtu = | visv punktu = <!--- OS ---> | OS reizes = | OS medaļas = | OS lab sasn = <!--- PČ ---> | PČ nos = [[Pasaules čempionāts hokejā]] | PČ reizes = 20 (Pirmoreiz 1999) | PČ medaļas = | PČ lab sasn = 30. (2014) <!--- Zona ---> | zona nos = | zona reizes = | zona medaļas = | zona lab sasn = <!--- Spēles ---> | pirmā spēle = {{ih|ISR}} 11—0 {{ih-rt|ISL}}<br />([[Krūgersdorpa]], [[Dienvidāfrika]]; {{dat|1999|4|14|N}}) | pēdējā spēle = | liel uzvara = {{ih|ISL}} 30—0 {{ih-rt|ARM}}<br />([[Rejkjavika]], [[Islande]]; {{dat|2004|3|18|N}}) | liel zaud = {{ih|LTU}} 20—0 {{ih-rt|ISL}}<br />([[Novisada]], [[Dienvidslāvija]]; {{dat|2002|3|28|N}}) | pašreizējais = }} '''Islandes hokeja izlase''' ir komanda, kas pārstāv [[Islande|Islandi]] starptautiskajās [[hokejs|hokeja]] spēlēs. 2023. gadā tā bija iedalīta [[IIHF]] Pasaules čempionāta IIA divīzijā. Šobrīd tā atrodas 33. vietā [[IIHF|Starptautiskās hokeja federācijas]] rangā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/static/68775/iihf_world_rankings_men/|title=2025 Men's World Ranking|language=en|publisher=[[IIHF]]|accessdate={{dat|2025|8|24||bez}}}}</ref> un spēlē [[Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija]]s B grupā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * https://nationalteamsoficehockey.com/iceland/ {{hokejs-stub}} {{Hokejaizlases}} [[Kategorija:Hokejs Islandē]] [[Kategorija:Eiropas hokeja izlases]] m49nmlfek7yqexdzlkxcsnkqe2gl0kn 0 486123 4457254 4326991 2026-04-21T21:31:45Z Lasks 38532 4457254 wikitext text/x-wiki {{Sporta izlases infokaste | valsts = Izraēla | valsts_angl = Israel | att_izm = | logo = | logo_izm = | dibin = | federācija = [[Izraēlas Hokeja federācija]] | iest gads = | iest kom = | konfederācija = | vieta rangā = {{Nft rank|31|steady||date=2025}} | rangs max = 31. | rangs max date = 2025 | rangs min = 40. | rangs min date = 2011 | iesauka = | stadions = | arēna = <!---Personāls---> | laukums = | halle = <!--- Personāls ---> | treneris = {{flaga|Izraēla}}/{{flaga|Kazahstāna}} [[Jevgeņijs Gusins]] | pers01 = Asistents | pers01_vārds = | kapteinis = | visv spēles = | visv vārtu = | visv punktu = <!--- OS ---> | OS reizes = | OS medaļas = | OS lab sasn = <!--- PČ ---> | PČ nos = [[Pasaules čempionāts hokejā]] | PČ reizes = 31 (Pirmoreiz 1992) | PČ medaļas = | PČ lab sasn = 28. (2006) <!--- Zona ---> | zona nos = | zona reizes = | zona medaļas = | zona lab sasn = <!--- Spēles ---> | pirmā spēle = {{ih|ESP}} 23—4 {{ih-rt|ISR}}<br />([[Johannesburga]], [[Dienvidāfrika]]; {{dat|1992|3|22|N}}) | liel uzvara = {{ih|ISR}} 26—2 {{ih-rt|GRE}}<br />([[Keiptauna]], [[Dienvidāfrika]]; {{dat|2011|4|15|N}}) | liel zaud = {{ih|LAT}} 32—0 {{ih-rt|ISR}}<br />([[Ļubļana]], [[Slovēnija]]; {{dat|1993|3|15|N}}) | pašreizējais = }} '''Izraēlas hokeja izlase''' ir komanda, kas pārstāv [[Izraēla|Izraēlu]] starptautiskajās [[hokejs|hokeja]] spēlēs. 2023. gadā tā bija iedalīta [[IIHF]] Pasaules čempionāta IIA divīzijā. Šobrīd tā atrodas 31. vietā [[IIHF|Starptautiskās hokeja federācijas]] rangā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/static/68775/iihf_world_rankings_men/|title=2025 Men's World Ranking|language=en|publisher=[[IIHF]]|accessdate={{dat|2025|8|24||bez}}}}</ref> un spēlē [[Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija]]s B grupā. == Atsauces == {{atsauces}} {{hokejs-stub}} {{Hokejaizlases}} [[Kategorija:Eiropas hokeja izlases]] bqpccizcyv2jv82piett90t3hbiy51t 0 486126 4457244 4326989 2026-04-21T21:07:01Z Lasks 38532 4457244 wikitext text/x-wiki {{Sporta izlases infokaste | valsts = Gruzija | valsts_angl = Georgia | att_izm = | logo = | logo_izm = | dibin = | federācija = [[Gruzijas nacionālā ledus hokeja federācija]] | iest gads = | iest kom = | konfederācija = | vieta rangā = 45. (2025) | rangs max = 33. | rangs max date = 2022 | rangs min = 53. | rangs min date = 2023 | iesauka = | stadions = | arēna = <!---Personāls---> | laukums = | halle = <!--- Personāls ---> | treneris = {{flaga|Gruzija}} [[Goča Džeiranašvili]] | pers01 = | pers01_vārds = | pers02 = | pers02_vārds = | kapteinis = | visv spēles = | visv vārtu = | visv punktu = <!--- OS ---> | OS reizes = | OS medaļas = | OS lab sasn = <!--- PČ ---> | PČ nos = [[Pasaules čempionāts hokejā]] | PČ reizes = 8 (Pirmoreiz 2013) | PČ medaļas = | PČ lab sasn = 30. (2023) <!--- Zona ---> | zona nos = | zona reizes = | zona medaļas = | zona lab sasn = <!--- Spēles ---> | pirmā spēle = {{ih|RSA}} 8—1 {{ih-rt|GEO}}<br />([[Erevāna]], [[Armēnija]]; {{dat|2010|4|12|N}}) | pēdējā spēle = | liel uzvara = {{ih|GEO}} 19—0 {{ih-rt|UAE}}<br />([[Erevāna]], [[Armēnija]]; {{dat|2017|4|13|N}}) | liel zaud = {{ih|ARM}} 22—1 {{ih-rt|GEO}}<br />([[Erevāna]], [[Armēnija]]; {{dat|2010|4|13|N}})<br /> {{ih|PRK}} 22–1 {{ih-rt|GEO}}<br /> ([[Kokelšauera]], [[Luksemburga]]; {{dat|2014|4|6|N}}) | pašreizējais = }} '''Gruzijas hokeja izlase''' ir komanda, kas pārstāv [[Gruzija|Gruziju]] starptautiskajās [[hokejs|hokeja]] spēlēs. 2023. gadā tā ir iedalīta [[IIHF]] Pasaules čempionāta IIA divīzijā. Šobrīd tā atrodas 45. vietā [[IIHF|Starptautiskās hokeja federācijas]] rangā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/static/68775/iihf_world_rankings_men/|title=2025 Men's World Ranking|language=en|publisher=[[IIHF]]|accessdate={{dat|2025|8|24||bez}}}}</ref> un spēlē [[Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija]]s A grupā. == Skatīt arī == * [[PSRS hokeja izlase]] == Atsauces == {{atsauces}} {{hokejs-stub}} {{Hokejaizlases}} [[Kategorija:Eiropas hokeja izlases]] 7ni32fy886tlcnxf8zsqiaa4s8ac7zt 0 486129 4457364 4326995 2026-04-22T07:59:47Z Lasks 38532 4457364 wikitext text/x-wiki {{Sporta izlases infokaste | valsts = Jaunzēlande | valsts_angl = New Zealand | att_izm = | logo = | logo_izm = | dibin = | federācija = [[Jaunzēlandes Hokeja federācija]] | iest gads = | iest kom = | konfederācija = | vieta rangā = {{Nft rank|37|up||date=2025}} | rangs max = 35. | rangs max date = 2013 | rangs min = 42. | rangs min date = 2022 | iesauka = | stadions = | arēna = <!---Personāls---> | laukums = | halle = <!--- Personāls ---> | treneris = {{flaga|Kanāda}} [[Endrjū Spillers]] | pers01 = Asistents | pers01_vārds = | kapteinis = | visv spēles = | visv vārtu = | visv punktu = <!--- OS ---> | OS reizes = | OS medaļas = | OS lab sasn = <!--- PČ ---> | PČ nos = [[Pasaules čempionāts hokejā]] | PČ reizes = 31 (Pirmoreiz 1987) | PČ medaļas = | PČ lab sasn = 27. (1987) <!--- Zona ---> | zona nos = | zona reizes = | zona medaļas = | zona lab sasn = <!--- Spēles ---> | pirmā spēle = {{ih|KOR}} 35—2 {{ih-rt|NZL}}<br />([[Pērta]], [[Austrālija]]; {{dat|1987|3|13|N}}) | liel uzvara = {{ih|NZL}} 19—0 {{ih-rt|HKG}}<br />([[Pērta]], [[Austrālija]]; {{dat|1987|3|15|N}}) | liel zaud = {{ih|AUS}} 58—0 {{ih-rt|NZL}}<br />([[Pērta]], [[Austrālija]]; {{dat|1987|3|14|N}}) | pašreizējais = }} '''Jaunzēlandes hokeja izlase''' ir komanda, kas pārstāv [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]] starptautiskajās [[hokejs|hokeja]] spēlēs. 2023. gadā tā bija iedalīta [[IIHF]] Pasaules čempionāta IIB divīzijā. Šobrīd tā atrodas 37. vietā [[IIHF|Starptautiskās hokeja federācijas]] rangā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/static/68775/iihf_world_rankings_men/|title=2025 Men's World Ranking|language=en|publisher=[[IIHF]]|accessdate={{dat|2025|8|24||bez}}}}</ref> un spēlēs [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija]]s B grupā. == Ārējās saites == * https://www.nzicehockey.co.nz/ == Atsauces == {{atsauces}} {{hokejs-stub}} {{Hokejaizlases}} [[Kategorija:Okeānijas hokeja izlases]] rqlzonzalzxb3pf4r1whopq5jit9xik 0 486133 4457242 4327003 2026-04-21T21:05:26Z Lasks 38532 4457242 wikitext text/x-wiki {{Sporta izlases infokaste | valsts = Dienvidāfrika | valsts_angl = South Africa | att_izm = | logo = | logo_izm = 200px | dibin = | federācija = [[Dienvidāfrikas ledus hokeja federācija]] | iest gads = | iest kom = | konfederācija = | vieta rangā = 46. (2025) | rangs max = 37. | rangs max date = pirmoreiz 2003. | rangs min = 52. | rangs min date = pirmoreiz 2022. | iesauka = Degunradži | stadions = | arēna = [[Grandwest Ice Rink]]<ref>{{Cite web|url=https://icerink.co.za/|title=The Ice Station – The COOLEST place in town}}</ref> <!---Personāls---> | laukums = | halle = <!--- Personāls ---> | treneris = [[Bjorns Kindings]] | pers01 = Asistents | pers01_vārds = [[Gevins Smits]] | pers02 = Asistents | pers02_vārds = [[Alans Vervijs]] | pers03 = Asistents | pers03_vārds = | kapteinis = [[Utmans Samaji]] | visv spēles = [[Andrē Marais]] (84) | visv vārtu = [[Maikls Edvards]] (41) | visv punktu = [[Maikls Edvards]] (82) <!--- OS ---> | OS reizes = 0 | OS medaļas = 0 | OS lab sasn = <!--- PČ ---> | PČ nos = [[Pasaules čempionāts hokejā]] | PČ reizes = 32 | PČ medaļas = 0 | PČ lab sasn = 19. vieta (1961, 1966) <!--- Spēles ---> | pirmā spēle = {{ih|YUG}} 12—3 {{ih-rt|RSA}}<br />([[Lozanna]], [[Šveice]]; {{dat|1961|3|3|N}}) | pēdējā spēle = | liel uzvara = {{ih|RSA}} 33—1 {{ih-rt|ARM}}<br />([[Mehiko]], [[Meksika]]; {{dat|2005|3|7|N}}) | liel zaud = {{ih|KAZ}} 32—0 {{ih-rt|RSA}}<br />([[Bleda]], [[Slovēnija]]; {{dat|1993|3|16|N}}) | pašreizējais = }} '''Dienvidāfrikas hokeja izlase''' ir komanda, kas pārstāv [[Dienvidāfrika|Dienvidāfriku]] starptautiskajās [[hokejs|hokeja]] spēlēs. Tā ir vienīgā [[Āfrika|Āfrikā]] bāzētā komanda, kas piedalās IIHF turnīros. 2024. gadā tā bija iedalīta [[IIHF]] Pasaules čempionāta [[2024. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija#A grupa|III divīzijā A grupā]]. Šobrīd tā atrodas 46. vietā [[IIHF|Starptautiskās hokeja federācijas]] rangā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/static/68775/iihf_world_rankings_men/|title=2025 Men's World Ranking|language=en|publisher=[[IIHF]]|accessdate={{dat|2025|8|24||bez}}}}</ref> un spēlē [[Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s A grupā. == Ārējās saites == *{{Official website}} *[https://www.iihf.com/en/associations/1367/south-africa IIHF profile] == Atsauces == {{atsauces}} {{hokejs-stub}} {{Hokejaizlases}} [[Kategorija:Āfrikas hokeja izlases]] ntg9o8ceem5jua9n8nvaq1hdzvy0kpo 0 486827 4457237 4327005 2026-04-21T21:02:29Z Lasks 38532 4457237 wikitext text/x-wiki {{Sporta izlases infokaste | valsts = Bosnija un Hercegovina | valsts_angl = Bosnia and Herzegovina | att_izm = | logo = | logo_izm = | dibin = | federācija = [[Bosnijas un Hecegovinas Hokeja Federācija]] | iest gads = | iest kom = | konfederācija = | vieta rangā = 47. (2025) |- | rangs max = 45. | rangs max date = 2016 | rangs min = 50. | rangs min date = 2022. | iesauka = ''Ledeni zmajevi'' (ledus pūķi) | stadions = | arēna = <!---Personāls---> | laukums = | halle = ''Olimpijska dvorana Juan Antonio Samaranch'' <!--- Personāls ---> | treneris = {{flaga|CAN}} [[Ross Maklīns]] | kapteinis = Haris Markva | visv spēles = | visv vārtu = | visv punktu = <!--- PČ ---> | PČ nos = [[Pasaules čempionāts hokejā]] | PČ reizes = 8 | PČ medaļas = 0 | PČ lab sasn = 44. vieta <!--- Zona ---> | zona nos = | zona reizes = | zona medaļas = | zona lab sasn = <!--- Spēles ---> | pirmā spēle = {{ih|GRE}} 10—1 {{ih-rt|BIH}}<br />([[Sarajeva]], [[Bosnija un Hercegovina]]; {{dat|2008|2|15|N}}) | pēdējā spēle = | liel uzvara = {{ih-rt|BIH}} 15—1 {{ih|MAS}}<br />([[Sarajeva]], [[Bosnija un Hercegovina]]; {{dat|2023|3|5|N}}) | liel zaud = {{ih|PRK}} 13—0 {{ih-rt|BIH}}<br />([[Izmira]], [[Turcija]]; {{dat|2015|4|3|N}})<br />{{ih-rt|LUX}} 13–0 {{ih|BIH}}<br />([[Stambula]], [[Turcija]]; {{dat|2016|4|6|N}}) | pašreizējais = }} '''Bosnijas un Hercegovinas hokeja izlase''' ir komanda, kas pārstāv [[Bosnija un Hercegovina|Bosniju un Hercegovinu]] starptautiskajās [[hokejs|hokeja]] spēlēs. 2023. gadā tā bija iedalīta [[IIHF]] Pasaules čempionāta [[2024. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija#B grupa|IIIB divīzijā]]. Šobrīd tā atrodas 47. vietā [[IIHF|Starptautiskās hokeja federācijas]] rangā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/static/68775/iihf_world_rankings_men/|title=2025 Men's World Ranking|language=en|publisher=[[IIHF]]|accessdate={{dat|2025|8|24||bez}}}}</ref> un spēlēja [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s A grupā. == Atsauces == {{atsauces}} ==Ārējās saites == *{{Official website}} *[https://www.iihf.com/en/associations/330/bosnia-herzegovina IIHF profile] *[https://www.nationalteamsoficehockey.com/bosnia-herzegovina/ National Teams of Ice Hockey] == Skatīt arī == * [[Dienvidslāvijas hokeja izlase]] {{hokejs-stub}} {{Hokejaizlases}} [[Kategorija:Hokejs Bosnijā un Hercegovinā]] [[Kategorija:Eiropas hokeja izlases]] 8pyvjz7w8945xtlhayq6fyy4m5wx8l8 0 486830 4457246 4327012 2026-04-21T21:14:47Z Lasks 38532 4457246 wikitext text/x-wiki {{Sporta izlases infokaste | valsts = Honkonga | valsts_angl = Hong Kong | att_izm = | logo = | logo_izm = | dibin = | federācija = [[Honkongas Ledus Hokeja asociācija]] | iest gads = | iest kom = | konfederācija = | vieta rangā = {{Nft rank|48|down||date=2025}} | rangs max = 44. | rangs max date = 2016 | rangs min = 49. | rangs min date = 2024 | iesauka = | stadions = | arēna = <!---Personāls---> | laukums = | halle = <!--- Personāls ---> | treneris = {{flaga|Kanāda}}/{{flaga|Zviedrija}} [[Maikls Beharels]] | pers01 = Asistents | pers01_vārds = | kapteinis = | visv spēles = | visv vārtu = | visv punktu = <!--- OS ---> | OS reizes = | OS medaļas = | OS lab sasn = <!--- PČ ---> | PČ nos = [[Pasaules čempionāts hokejā]] | PČ reizes = 11 (Pirmoreiz 1987) | PČ medaļas = | PČ lab sasn = 28. (1987) <!--- Zona ---> | zona nos = | zona reizes = | zona medaļas = | zona lab sasn = <!--- Spēles ---> | pirmā spēle = {{ih|HKG}} 2—2 {{ih-rt|TPE}}<br />([[Pērta]], [[Austrālija]]; {{dat|1987|3|3|N}}) | pēdējā spēle = | liel uzvara = {{ih|HKG}} 30—0 {{ih-rt|IND}}<br />([[Harbina]], [[Ķīna]]; {{dat|2025|2|5|N}}) | liel zaud = {{ih|KOR}} 44—0 {{ih-rt|HKG}}<br />([[Pērta]], [[Austrālija]]; {{dat|1987|3|14|N}}) | pašreizējais = }} '''Honkongas hokeja izlase''' ir komanda, kas pārstāv [[Honkonga|Honkongu]] starptautiskajās [[hokejs|hokeja]] spēlēs. 2024. gadā tā bija iedalīta [[IIHF]] Pasaules čempionāta IIIB divīzijā. Šobrīd tā atrodas 48. vietā [[IIHF|Starptautiskās hokeja federācijas]] rangā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/static/68775/iihf_world_rankings_men/|title=2025 Men's World Ranking|language=en|publisher=[[IIHF]]|accessdate={{dat|2025|8|24||bez}}}}</ref> un spēlē [[Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s B grupā. == Atsauces == {{atsauces}} {{hokejs-stub}} {{Hokejaizlases}} [[Kategorija:Āzijas hokeja izlases]] eqgz4rd7izle0at4kztjyas0jgkj2nb 0 486833 4457369 4326999 2026-04-22T08:09:14Z Lasks 38532 4457369 wikitext text/x-wiki {{Sporta izlases infokaste | valsts = Kirgizstāna | valsts_angl = Kyrgyzstan | att_izm = | logo = | logo_izm = | dibin = | federācija = [[Kirgizstānas Hokeja federācija]] | iest gads = | iest kom = | konfederācija = | vieta rangā = {{Nft rank|41|up||date=2025}} | rangs max = 41. | rangs max date = 2025 | rangs min = 52. | rangs min date = 2019 | iesauka = | stadions = | arēna = <!---Personāls---> | laukums = | halle = <!--- Personāls ---> | treneris = {{flaga|Kirgizstāna}} [[Aivazs Halikovs]] | pers01 = Asistents | pers01_vārds = | kapteinis = | visv spēles = | visv vārtu = | visv punktu = <!--- OS ---> | OS reizes = | OS medaļas = | OS lab sasn = <!--- PČ ---> | PČ nos = [[Pasaules čempionāts hokejā]] | PČ reizes = 6 (Pirmoreiz 2019) | PČ medaļas = | PČ lab sasn = 41. (2025) <!--- Zona ---> | zona nos = | zona reizes = | zona medaļas = | zona lab sasn = <!--- Spēles ---> | pirmā spēle = {{ih|KGZ}} 15—4 {{ih-rt|THA}}<br />([[Astana]], [[Kazahstāna]]; {{dat|2011|1|28|N}}) | liel uzvara = {{ih|KGZ}} 29—0 {{ih-rt|BHR}}<br />([[Harbina]], [[Ķīna]]; {{dat|2025|2|5|N}}) | liel zaud = {{ih|KOR}} 20—0 {{ih-rt|KGZ}}<br />([[Harbina]], [[Ķīna]]; {{dat|2025|2|11|N}}) | pašreizējais = }} '''Kirgizstānas hokeja izlase''' ir komanda, kas pārstāv [[Kirgizstāna|Kirgizstānu]] starptautiskajās [[hokejs|hokeja]] spēlēs. 2024. gadā tā bija iedalīta [[IIHF]] Pasaules čempionāta III divīzijas A grupā. Šobrīd tā atrodas 41. vietā [[IIHF|Starptautiskās hokeja federācijas]] rangā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/static/68775/iihf_world_rankings_men/|title=2025 Men's World Ranking|language=en|publisher=[[IIHF]]|accessdate={{dat|2025|8|24||bez}}}}</ref> un spēlēs [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija]]s B grupā. == Skatīt arī == * [[PSRS hokeja izlase]] == Atsauces == {{atsauces}} {{hokejs-stub}} {{Hokejaizlases}} [[Kategorija:Āzijas hokeja izlases]] lz3q8civsgazm8pzgvoz8mllz87ip42 0 486835 4457243 4454659 2026-04-21T21:06:36Z Lasks 38532 4457243 wikitext text/x-wiki {{Sporta izlases infokaste | valsts = Filipīnas | valsts_angl = Philippines | att_izm = | logo = | logo_izm = | dibin = | federācija = [[Filipīnas ledus hokeja līgas federācija]] | iest gads = | iest kom = | konfederācija = | vieta rangā = 49. (2025) | rangs max = 49. | rangs max date = 2025 | rangs min = 55. | rangs min date = 2023 | iesauka = | stadions = | arēna = <!---Personāls---> | laukums = | halle = <!--- Personāls ---> | treneris = {{flaga|Somija}} [[Juhani Ijaes]] | pers01 = | pers01_vārds = | pers02 = | pers02_vārds = | kapteinis = | visv spēles = | visv vārtu = | visv punktu = <!--- OS ---> | OS reizes = | OS medaļas = | OS lab sasn = <!--- PČ ---> | PČ nos = [[Pasaules čempionāts hokejā]] | PČ reizes = 2 (Pirmoreiz 2023) | PČ medaļas = | PČ lab sasn = 50. (2024) <!--- Zona ---> | zona nos = | zona reizes = | zona medaļas = | zona lab sasn = <!--- Spēles ---> | pirmā spēle = {{ih|PHI}} 10—0 {{ih-rt|MAC}}<br />([[Kovlunas līcis]], [[Honkonga]]; {{dat|2014|9|13|N}}) | pēdējā spēle = | liel uzvara = {{ih|PHI}} 17—1 {{ih-rt|MAS}}<br />([[Pasaja]], [[Filipīnas]]; {{dat|2019|12|8|N}}) | liel zaud = {{ih|UZB}} 28—3 {{ih-rt|PHI}}<br />([[Honkonga]]; {{dat|2026|4|14|N}}) | pašreizējais = }} '''Filipīnu hokeja izlase''' ir komanda, kas pārstāv [[Filipīnas]] starptautiskajās [[hokejs|hokeja]] spēlēs. 2024. gadā tā bija iedalīta [[IIHF]] Pasaules čempionāta IIIB divīzijā. Šobrīd tā atrodas 49. vietā [[IIHF|Starptautiskās hokeja federācijas]] rangā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/static/68775/iihf_world_rankings_men/|title=2025 Men's World Ranking|language=en|publisher=[[IIHF]]|accessdate={{dat|2025|8|24||bez}}}}</ref> un spēlē ar [[Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s komandām. == Atsauces == {{atsauces}} {{hokejs-stub}} {{Hokejaizlases}} [[Kategorija:Āzijas hokeja izlases]] ioijbo3pimjobmvh9j2hsp8jt5v9634 0 488677 4457434 3806951 2026-04-22T11:32:56Z EmausBot 16777 Bots: Fixing double redirect from [[Latvijas futbola Nākotnes līga]] to [[LVBET līga]] 4457434 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[LVBET līga]] 5k2rph9u3l4fh1sfv8wa4biv76tfgsb 0 501509 4457228 4240372 2026-04-21T20:40:19Z Túrelio 9670 ([[c:GR|GR]]) [[c:COM:Duplicate|Duplicate]]: [[File:Starr-030222-0002-Alyxia stellata-myrtillifolia-Auwahi-Maui (24593921816).jpg]] → [[File:Starr 030222-0002 Alyxia oliviformis.jpg]] Exact or scaled-down duplicate: [[c::File:Starr 030222-0002 Alyxia oliviformis.jpg]] 4457228 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|nosaukums=Oleandru dzimta|dzimta=Apocynaceae|sinonīmi=|dzimta_lv=Oleandru dzimta|rinda_lv=Genciānu rinda|binomial=Apocynaceae|rinda=Gentianales|klase_lv=Divdīgļlapji|klase=Magnoliopsida|nodalījums_lv=Segsēkļi|nodalījums=Magnoliophyta|valsts_lv=Augi|valsts=Plantae|att_nosaukums=Mazā kapmirte|attēls=Vinca minor, 2020-03-29, Beechview, 02.jpg|kategorijas=nē}} '''Oleandru dzimta''' (''Apocynaceae'') ir daudzgadīgu lakstaugu, liānu, koku un krūmu dzimta [[Genciānu rinda|genciānu rindā]], kurā ietilpst aptuveni 1500-2100 augu sugu atkarībā no iekļauto ģinšu skaita.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/sistematiskais-raditajs/apocynaceae/|title=Oleandru dzimta - Apocynaceae - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-01-18}}</ref> Šīs dzimtas pārstāvji ir izplatīti [[Eiropa|Eiropā]], [[Āzija|Āzijā]], [[Āfrika|Āfrikā]], [[Austrālija|Austrālijā]], [[Amerika|Amerikā]],<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Endress|first=Mary E.|last2=Bruyns|first2=Peter V.|date=January-March 2000|title=A Revised Classification of the Apocynaceae s.l.|url=http://doc.rero.ch/record/321598/files/12229_2008_Article_BF02857781.pdf|journal=The Botanical Review|volume=66|pages=56}}</ref> galvenokārt [[Tropu josla|tropu klimata joslā]], sevišķi plaši [[Lietus mežs|lietus mežu]] apvidos. Latvijā ir sastopams viens oleandru dzimtas pārstāvis — [[mazā kapmirte]], kas ir ieviests, kultivēts augs. Oleandru dzimtas vietējās (dabiskā areāla) sugas Latvijā nav sastopamas.<ref name=":0" /> Oleandru dzimtas pārstāvjiem ir raksturīgas pretējas vai pamīšus izkārtotas lapas. Tām ir piecas visbiežāk kopā saaugušas [[vainaglapa]]s un kauslapas un piecas putekšņlapas. Augli veido divu someņu skaldauglis.<ref name=":0" /> == Klasifikācija == Oleandru dzimtā tiek klasificētas šādas ģintis:<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Nazar|first=Nazia|last2=Goyder|first2=David J.|last3=Clarkson|first3=James J.|last4=Mahmood|first4=Tariq|last5=Chase|first5=Mark W.|date=2013-03|title=The taxonomy and systematics of Apocynaceae: where we stand in 2012: Systematics of Apocynaceae|url=https://academic.oup.com/botlinnean/article-lookup/doi/10.1111/boj.12005|journal=Botanical Journal of the Linnean Society|language=en|volume=171|issue=3|pages=482–490|doi=10.1111/boj.12005}}</ref> * ''Acokanthera'' * ''Adenium —'' [[adēnijas]] * ''Aganonerion'' * ''Aganosma'' * ''Alafia'' * ''Allamanda'' * ''Allomarkgrafia'' * ''Allowoodsonia'' * ''Alstonia'' * ''Alyxia'' * ''Amalocalyx'' * ''Ambelania'' * ''Amsonia'' * ''Ancylobothrys'' * ''Anechites'' * ''Angadenia'' * ''Anodendron'' * ''Apocynum'' * ''Araujia'' * ''Artia'' * ''Asclepias'' — [[asklēpijas]] * ''Asketanthera'' * ''Aspidosperma'' * ''Baissea'' * ''Beaumontia'' * ''Bousigonia'' * ''Brachystelma'' * ''Cabucala'' * ''Callichilia'' * ''Calocrater'' * ''Calotropis'' * ''Cameraria'' * ''Caralluma'' * ''Carissa'' * ''Carpodinus'' * ''Carruthersia'' * ''Carvalhoa'' * ''Cascabela'' * ''Catharanthus'' * ''Cerbera'' * ''Cerberiopsis'' * ''Ceropegia'' * ''Chamaeclitandra'' * ''Chilocarpus'' * ''Chonemorpha'' * ''Cionura'' * ''Cleghornia'' * ''Clitandra'' * ''Condylocarpon'' * ''Couma'' * ''Craspidospermum'' * ''Crioceras'' * ''Cryptostegia'' * ''Cycladenia'' * ''Cyclocotyla'' * ''Cylindropsis'' * ''Cynanchum'' * ''Delphyodon'' * ''Dewevrella'' * ''Dictyophleba'' * ''Diplorhynchus'' * ''Dischidia'' — [[dišīdijas]] * ''Dyera'' * ''Echites'' * ''Elytropus'' * ''Epigynium'' * ''Eucorymbia'' * ''Farquharia'' * ''Fernaldia'' * ''Forsteronia'' * ''Funtumia'' * ''Galactophora'' * ''Geissospermum'' * ''Gonioma'' * ''Grisseea'' * ''Gymnema'' * ''Hancornia'' * ''Haplophyton'' * ''Heynella'' * ''Hiepia'' * ''Himatanthus'' * ''Holarrhena'' * ''Hoodia'' * ''Hoya'' — [[hoijas]] * ''Huernia'' * ''Hunteria'' * ''Hymenolophus'' * ''Ichnocarpus'' * ''Isonema'' * ''Ixodonerium'' * ''Kamettia'' * ''Kibatalia'' * ''Kopsia'' * ''Lacmellea'' * ''Landolphia'' * ''Laubertia'' * ''Laxoplumeria'' * ''Lepinia'' * ''Lepiniopsis'' * ''Leuconotis'' * ''Lochnera'' * ''Lyonsia'' * ''Maclaudia'' * ''Macoubea'' * ''Macropharynx'' * ''Malouetia'' * ''Mandevilla'' * ''Mascarenhasia'' * ''Matelea'' * ''Melodinus'' * ''Mesechites'' * ''Micrechites'' * ''Microplumeria'' * ''Molongum'' * ''Mondia'' * ''Mortoniella'' * ''Motandra'' * ''Mucoa'' * ''Neobracea'' * ''Neocouma'' * ''Nerium'' * ''Nouettea'' * ''Ochrosia'' * ''Odontadenia'' * ''Oncinotis'' * ''Orbea'' * ''Orthopichonia'' * ''Pachypodium'' * ''Pacouria'' * ''Papuechites'' * ''Parahancornia'' * ''Parameria'' * ''Parepigynum'' * ''Parsonsia'' * ''Peltastes'' * ''Pentalinon'' * ''Periploca'' * ''Petchia'' * ''Picralima'' * ''Plectaneia'' * ''Pleiocarpa'' * ''Pleioceras'' * ''Plumeria'' — [[plumērijas]] * ''Pottsia'' * ''Prestonia'' * ''Pycnobotrya'' * ''Quiotania'' * ''Rauvolfia'' * ''Rhabdadenia'' * ''Rhazya'' * ''Rhigospira'' * ''Rhodocalyx'' * ''Ruehssia'' * ''Saba'' * ''Sacleuxia'' * ''Schizozygia'' * ''Secamonopsis'' * ''Secondatia'' * ''Sindechites'' * ''Skytanthus'' * ''Spirolobium'' * ''Spongiosperma'' * ''Stapelia'' * ''Stemmadenia'' * ''Stephanostegia'' * ''Stephanostema'' * ''Stephanotis'' * ''Stipecoma'' * ''Strempeliopsis'' * ''Strophanthus'' * ''Tabernaemontana'' * ''Tabernanthe'' * ''Temnadenia'' * ''Thenardia'' * ''Thevetia'' * ''Thoreauea'' * ''Tintinnabularia'' * ''Trachelospermum'' * ''Treutlera'' * ''Urceola'' * ''Urnularia'' * ''Vahadenia'' * ''Vailia'' * ''Vallariopsis'' * ''Vallaris'' * ''Vallesia'' * ''Vinca'' — [[kapmirtes]] * ''Vincetoxicum'' * ''Voacanga'' * ''Willughbeia'' * ''Woytkowskia'' * ''Wrightia'' * ''Xylinabaria'' * ''Xylinabariopsis'' == Galerija == <gallery mode="nolines" widths="150"> Attēls:Acokanthera oblongifolia 2.jpg|''Acokanthera oblongifolia'' Attēls:Starr 030222-0002 Alyxia oliviformis.jpg|''Alyxia oliviformis'' Attēls:Stapelia gigantea Flower (8).jpg|''Stapelia gigantea'' Attēls:Spreading dogbane Apocynum androsaemifolium close.jpg|''Apocynum androsaemifolium'' Attēls:Holarrhena pubescens-.jpg|''Holarrhena pubescens'' Attēls:Mascarenhasia arborescens (4817608605).jpg|''Mascarenhasia arborescens'' Attēls:Strophanthus preussii (70120).jpg|''Strophanthus preussii'' </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Nepabeigti raksti par botāniku]] [[Kategorija:Genciānu rinda]] [[Kategorija:Oleandru dzimta]] 3ixbhomgdu3094qb991rtc02s71khy2 0 504831 4457193 4456571 2026-04-21T19:01:36Z Baisulis 11523 /* 2026. gada gaisa uzbrukumi */ : 4457193 wikitext text/x-wiki {{Notiek}} {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā | partof = [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]] | image = [[Attēls:2022 Russian invasion of Ukraine.svg|300px]] | date = {{dat|2022|2|24|N}}&nbsp;— pašlaik <!-- ({{Vecums datumā|1939|9|1|1945|9|2}}) --> | place = [[Ukraina]] un [[Krievija]] | casus = | territory = | result = | combatant1 = {{RUS}}<br />{{PRK}}<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.12.2024-eksperti-ziemelkorejas-iesaiste-krievijas-kara-pret-ukrainu-ir-liela-phenjanas-avantura.a578485/ Eksperti: Ziemeļkorejas iesaiste Krievijas karā pret Ukrainu ir liela Phenjanas avantūra] lsm.lv 2024. gada 2. decembrī</ref><ref>[https://www.la.lv/asv-nodod-ano-pieradijumus-ka-ziemelkoreja-palidz-krievijai-ar-ierociem ASV nodod ANO pierādījumus, ka Ziemeļkoreja palīdz Krievijai ar ieročiem] la.lv 2023. gada 21. janvārī</ref><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.03.2024-degviela-un-partika-apmaina-pret-ierociem-ziemelkoreja-piegadajusi-krievijai-7000-konteineru-ar-brunojumu.a547128/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Degviela un pārtika apmaiņā pret ieročiem – Ziemeļkoreja piegādājusi Krievijai 7000 konteineru ar bruņojumu] lsm.lv 2024. gada 18. martā</ref> {{ubl|'''Atbalsta:'''|{{BLR}}|{{IRN}} (militārā palīdzība)<ref name="Izdevums 2022">{{tīmekļa atsauce | url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/izdevums-irana-varetu-nodot-krievijai-ballistiskas-raketes-un-bezpilota-lidaparatus.a478213/ |title= Izdevums: Irāna varētu nodot Krievijai ballistiskās raķetes un bezpilota lidaparātus | publisher= lsm.lv | date= 2022. gada 16. oktobrī}}</ref>|{{CHN}} (militārā palīdzība)<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2023-politico-kinas-uznemumi-piegada-krievijai-ierocus.a501229/ «Politico»: Ķīnas uzņēmumi piegādā Krievijai ieročus] lsm.lv 2023. gada 17. martā</ref><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.11.2024-mediji-es-varetu-sodit-kinu-par-tas-razoto-dronu-piegadi-krievijai.a576729/ Mediji: ES varētu sodīt Ķīnu par tās ražoto dronu piegādi Krievijai] lsm.lv 2024. gada 16. novembrī</ref>|{{ZAF}} (netiešā militārā palīdzība)<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.05.2023-dienvidafrikas-republika-sola-izmeklet-apsudzibas-par-ierocu-piegadi-krievijai.a508399/ Dienvidāfrikas Republika sola izmeklēt apsūdzības par ieroču piegādi Krievijai] lsm.lv 2023. gada 13. maijā</ref>}} | combatant2 = {{UKR}} {{ubl|'''Atbalsta: <br>'''[[Labas gribas koalīcija]]''' <br>'''|{{flaga|NATO}} [[NATO]] (militārā palīdzība)<ref>{{tīmekļa atsauce|title=NATO allies to provide more weapons to Ukraine, Stoltenberg says|url=https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20220226/https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-date=2022-02-26|access-date=25 February 2022 |work=Reuters |quote=NATO Secretary-General Jens Stoltenberg said on Friday the alliance was deploying parts of its combat-ready response force and would continue to send weapons to Ukraine, including air defences}}</ref>|{{AUS}} (militārā palīdzība)<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.07.2024-australija-sniegs-lidz-sim-lielako-atbalstu-ukrainai-250-miljonus-dolaru.a561174/ Austrālija sniegs līdz šim lielāko atbalstu Ukrainai – 250 miljonus dolāru] lsm.lv 2024. gada 13. jūlijā</ref>}} | commander1 = {{flaga|Krievija}} '''<small>[[Vladimirs Putins]]</small>'''<br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Mihails Mišustins]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Andrejs Belousovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Sergejs Šoigu]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Sergejs Lavrovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Valērijs Gerasimovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Vladimirs Kolokoļcevs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Nikolajs Patruševs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Sergejs Nariškins]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Ramzans Kadirovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Aleksandrs Dvorņikovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Aleksandrs Žuravļovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Genādijs Židko]] †</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Sergejs Surovikins]]</small> {{flaga|Krievija}} <small>[[Jevgeņijs Prigožins]] †</small> | commander2 = {{flaga|Ukraina}} '''<small>[[Volodimirs Zelenskis]]</small>'''<br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Deniss Šmihaļs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Rustems Umerovs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Oleksandrs Sirskis]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Dmitro Kuleba]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Andrijs Sibiha]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Valerijs Zalužnijs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Oleksijs Rezņikovs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Oleksijs Nejižpapa]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Deniss Monastirskis]] †</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Ihors Klimenko]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Oleksijs Daņilovs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Serhijs Šaptala]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Ruslans Homčaks]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Vitālijs Kličko]]</small> | casualties1 = | casualties2 = }} '''Krievijas uzbrukums Ukrainai kopš 2022. gada''' ir daļa no [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]]. To 2022. gada 24. februāra rītā pēc [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidenta]] [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] pavēles uzsāka [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas Bruņotie spēki]], kas kopš 2021. gada marta [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)|lielā skaitā bija izvietoti]] netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža|Ukrainas robežas ar Krieviju]], [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža|Baltkrieviju]] un [[Krimas okupācija|Krievijas 2014. gadā okupēto]] [[Krima|Krimu]]. Militāro operāciju ievadīja Krievijas Bruņoto spēku atklāta ievešana pašpasludināto [[Doneckas Tautas Republika|Doneckas]] (DTR) un [[Luhanskas tautas republika|Luhanskas tautas republiku]] (LTR) teritorijā 2022. gada 21. februārī,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Putina režīms sācis masīvu uzbrukumu Ukrainai |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> un to neatkarības atzīšana visa [[Doneckas apgabals|Doneckas]] un [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] robežās dienu vēlāk.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Krievija par "neatkarīgām" atzīst krietni plašākas Ukrainas teritorijas, nekā patlaban kontrolē |url=https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 22. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 22. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220222182715/https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ }}</ref> 24. februārī 5:50 pēc [[Maskava]]s laika ([[UTC+3]]) Putins izsludināja vispārēju [[iebrukums|iebrukumu]] Ukrainā kā "īpašu militāru operāciju" ar mērķi "panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju". 10 minūtes vēlāk Krievijas Bruņotie spēki veica raķešu triecienus lidostām un militārajiem objektiem [[Kijiva|Kijivā]], [[Harkiva|Harkivā]] un [[Dņipro]] un sāka virzīties dziļāk Ukrainas teritorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author1=Andris Kārkluvalks |author2=Ansis Īvāns |author3=Toms Ģigulis |title=Krievijas iebrukums: Ukraina pāriet totālas aizsardzības režīmā. Teksta tiešraide |date=2022. gada 24. februāris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-pariet-totalas-aizsardzibas-rezima-teksta-tiesraide.d?id=54090934 |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Vienlaikus [[Doneckas tautas republika|DTR]] un [[Luhanskas tautas republika|LTR]] bruņotie formējumi visā [[Donbasa karš|Donbasa frontes līnijā]] atsāka karadarbību pret Ukrainas Bruņotajiem spēkiem. Ukraina pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Krieviju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievija-sakusi-karu-kijeva-sarauj-diplomatiskas-attiecibas-ar-maskavu.a445092/ |title=Ukraina: Krievija sākusi karu; Kijeva sarauj diplomātiskās attiecības ar Maskavu |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Jau pēc dažām dienām Krievijas karaspēks zaudēja uzbrukuma tempu un bija spiests apstāties apgādes trūkuma dēļ. Ukrainas armija atvairīja [[Kauja par Kijivu (2022)|Krievijas karaspēka mēģinājumus ielauzties Kijivā]], un krievu tanku apturēšanā aktīvi iesaistījās arī civiliedzīvotāji. 1. aprīlī demoralizētie Krievijas bruņotie spēki atkāpās no Ukrainas ziemeļdaļas, veicot masveida slepkavības un laupīšanas [[Bučas slaktiņš|Bučā un citās uz laiku okupētajās teritorijās]]. 20. maijā Krievijas karaspēks Ukrainas austrumos pēc gandrīz [[Mariupoles aizstāvēšana (2022)|trīs mēnešus ilgām kaujām ieņēma Mariupoli]], 25. jūnijā [[Siverskodonecka|Siverskodonecku]] un 3. jūlijā [[Lisičanska|Lisičansku]]. Taču citviet okupācijas spēkiem neizdevās būtiski pavirzīties uz priekšu. 29. augustā Ukrainas bruņotie spēki sāka pretuzbrukumu vairākās frontes zonās valsts dienvidos, bet 6. septembrī sāka galveno pretuzbrukumu uz austrumiem no [[Harkiva]]s, 11. septembrī atbrīvojot [[Izjuma|Izjumu]], bet 2. oktobrī [[Limana (Ukraina)|Limanu]]. Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka "mūsu dzimtenes un nedalāmības aizsardzībai uzskatu par nepieciešamu atbalstīt daļēju mobilizāciju”, kas stājās spēkā tūlīt pēc šī paziņojuma 21. septembrī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/putins-pazinojis-par-daleju-mobilizaciju-krievija.a474584/ Putins paziņojis par daļēju mobilizāciju Krievijā] lsm.lv 2022. gada 21. septembrī</ref> 19. oktobrī Putins paziņoja par kara stāvokļa izsludināšanu četros okupētajos Ukrainas apgabalos, kas 30. septembrī pēc viltus referendumiem bija pasludināti par Krievijas Federācijas sastāvdaļu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/reagejot-uz-ukrainas-panakumiem-fronte-putins-izsludinajis-kara-stavokli-okupetajas-teritorijas.a478712/ Reaģējot uz Ukrainas panākumiem frontē, Putins izsludinājis kara stāvokli okupētajās teritorijās] lsm.lv 2022. gada 19. oktobrī</ref> 11. novembrī Krievijas karaspēks bija spiests atkāpties no [[Hersona]]s.<ref name="ReferenceD">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/okupanti-pirms-atkapsanas-no-hersonas-iznicinajusi-dalu-pilsetas-infrastrukturas.a482169/ Okupanti pirms atkāpšanās no Hersonas iznīcinājuši daļu pilsētas infrastruktūras] lsm.lv 2022. gada 11. novembrī</ref> 2023. un 2024. gadā [[Ukrainas bruņotie spēki]] izcīnīja smagas aizstāvēšanās kaujas pie [[Bahmuta]]s un [[Avdijivka]]s, tādēļ iebrucēji nespēja izpildīt Putina uzdevumu okupēt visu Doneckas apgabala teritoriju.<ref name="LSM2APR">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.04.2023-asv-analitiki-krievijas-ziemas-ofensiva-donbasa-nav-sasniegusi-merki.a503346/ ASV analītiķi: Krievijas ziemas ofensīva Donbasā nav sasniegusi mērķi] lsm.lv 2023. gada 2. aprīlī</ref> 2024. gada augustā Ukrainas karavīri no [[Sumu apgabals|Sumu apgabala]] negaidīti iebruka [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabala]] [[Sudža]]s rajonā un izveidoja pierobežas militāro buferzonu. Krievijas pusē kaujās piedalījās [[Ziemeļkoreja]]s militārās vienības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.10.2024-nato-apstiprina-ziemelkorejas-speku-klatbutni-kurskas-apgabala.a574294/ NATO apstiprina Ziemeļkorejas spēku klātbūtni Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 29. oktobrī</ref> Lai arī 2025. gadā pēc ASV prezidenta Donalda Trampa iniciatīvas atsākās pamiera sarunas, Krievija tās boikotēja un sāka regulārus masveida gaisa uzbrukumus Ukrainas pilsētām. == Priekšvēsture == {{Pamatraksts|Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)}} [[Attēls:Putin - DNR, LNR (2022-02-21) 01.jpg|thumb|Putina tikšanās ar pašpasludināto [[Doneckas tautas republika|Doneckas]] un [[Luhanskas tautas republika|Luhanskas]] tautas republiku vadītājiem 2022. gada 21. februārī]] 2022. gada 21. februārī [[Vladimirs Putins]] tikās ar [[DTR]] vadītāju [[Deniss Pušiļins|Denisu Pušiļinu]] un [[LHR]] vadītāju [[Leonīds Pasečņiks|Leonīdu Pasečņiku]], kuras laikā parakstīja dekrētus par Ukrainas separātistu nodibinājumu neatkarības atzīšanu un pavēlēja tajos kā "miera uzturētājus" ievest Krievijas Bruņotos spēkos, pieprasot Ukrainas valdībai nekavējoties pārtraukt karadarbību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Putins izvirza ultimātu Ukrainai, paziņo par Doneckas un Luhanskas «tautas republiku» atzīšanu |date=2022. gada 21. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-izvirza-ultimatu-ukrainai-pazino-par-doneckas-un-luhanskas-tautas-republiku-atzisanu.a444638/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Krievija arī slēdza gaisa telpu uz robežas ar Ukrainu. Vairāki analītiķi, tostarp izmeklēšanas vietne ''[[Bellingcat]]'', ir publicējuši iespējamos pierādījumus tam, ka daudzus no ziņotajiem uzbrukumiem, sprādzieniem un evakuācijām Donbasā ir sarīkojusi pati Krievija, vainojot tajos Ukrainu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title='Dumb and lazy': the flawed films of Ukrainian 'attacks' made by Russia's 'fake factory'|url=https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|work=The Guardian|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221235946/https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Four Russian false flags that are comically easy to debunk|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=The Telegraph|archive-date=22 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220222050443/https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Russia's 'Idiotic' Disinformation Campaign Could Still Lead to War in Ukraine|url=https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=Vice Media|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221194550/https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine}}</ref> 21. februārī nezināmi spēki apšaudīja Luhanskas TES, un tā bija spiesta pārtraukt darbu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vesti.ru/article/2680248 |title=После обстрела Луганская ТЭС остановила работу |publisher=Вести.ру|access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-21 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220221183720/https://www.vesti.ru/article/2680248 }}</ref> 22. februārī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Džo Baidens]] paziņoja, ka notikušais ir "sākums kārtējam Krievijas iebrukumam Ukrainā".<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=ASV: Krievijas lēmums atzīt Donbasa “tautas republikas” ir “jauns iebrukums” Ukrainā |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[TV3 Latvija|TV3]] |agency=[[LETA]] |url=https://zinas.tv3.lv/arvalstis/asv-krievijas-lemums-atzit-donbasa-tautas-republikas-ir-jauns-iebrukums-ukraina/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> [[NATO]] ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]] un [[Kanāda]]s premjerministrs [[Žistēns Trido]] sacīja, ka notiek "iebrukuma turpinājums". Tajā pašā dienā Krievijas Federācijas padome vienbalsīgi atļāva Putinam izmantot karaspēku ārpus Krievijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Rihards Plūme |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |title=Krievija gatavojas izmantot karaspēku ārzemēs – sūtīt vienības uz Ukrainu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Savukārt Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] lika iesaukt Ukrainas rezervistus, bet vispārējo mobilizāciju vēl neveica.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Aigars Smiltnieks |title=Zelenskis paziņo par rezervistu iesaukšanu Ukrainas armijā |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-pazino-par-rezervistu-iesauksanu-ukrainas-armija.a444880/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī [[Augstākā Rada]] sākot no 24. februāra pusnakts uz 30 dienām Ukrainā izsludināja [[Ārkārtas stāvoklis|ārkārtas stāvokli]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-parlaments-nobalso-par-arkarteja-stavokla-izsludinasanu.a445014/ |title=Ukrainas parlaments nobalso par ārkārtējā stāvokļa izsludināšanu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Tajā pašā dienā Krievija sāka evakuēt savu vēstniecību [[Kijiva|Kijivā]] un nolaida no ēkas jumta [[Krievijas karogs|Krievijas karogu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Virs Krievijas vēstniecības Kijevā nolaists karogs |date=2022. gada 23. februāris |newspaper=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |url=https://nra.lv/pasaule/373173-virs-krievijas-vestniecibas-kijeva-nolaists-karogs.htm |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī Ukrainas Ministru kabineta, Ārlietu ministrijas, [[Augstākā Rada|Augstākās Radas]] un valsts divu lielāku banku (''Privatbank'' un ''Oschadbank'') tīmekļa vietnes tika pakļautas [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumiem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Ukraina cietusi jaunā kiberuzbrukumā |date=2022. gada 22. februāris |website=[[sargs.lv]] |publisher=[[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.sargs.lv/lv/konfliktu-zonas/2022-02-23/ukraina-cietusi-jauna-kiberuzbrukuma |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> === Starptautiskās sankcijas pret Krieviju === Reaģējot uz abu pašpasludināto republiku atzīšanu, [[Rietumvalstis]] sāka ieviest sankcijas pret [[Krievija|Krieviju]]. 22. februārī [[Lielbritānija]]s premjerministrs [[Boriss Džonsons]] paziņoja par sankcijām pret piecām Krievijas bankām — ''«Россия»'', ''«Индустриальный сберегательный банк»'', ''«Генеральный банк»'', ''«Промсвязьбанк»'' un'' «Черноморский банк»'', kā arī trim miljardieriem, kas tiek uzskatīti par Putina līdzgaitniekiem, — [[Genādijs Timčenko|Genādiju Timčenko]], [[Boriss Rotenbergs|Borisu Rotenbergu]] un [[Igors Rotenbergs|Igoru Rotenbergu]].<ref>{{Ziņu atsauce |title=Lielbritānija nosaka sankcijas piecām Krievijas bankām un trim miljardieriem |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lielbritanija-nosaka-sankcijas-piecam-krievijas-bankam-un-trim-miljardieriem.a444772/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|date=22 February 2022|title=Ukraine: What sanctions are being imposed on Russia?|publisher=[[BBC]]|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-23|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220223145030/https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659}}</ref> [[Vācija]]s kanclers [[Olafs Šolcs]] paziņoja par gāzesvada ''[[Nord Stream 2]]'' sertificēšanas apturēšanu;<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Vācija aptur gāzes cauruļvada «Nord Stream 2» sertifikāciju |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacija-aptur-gazes-caurulvada-nord-stream-2-sertifikaciju.a444750/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> ES ārlietu ministri iekļāva melnajā sarakstā visus Domes deputātus, kuri balsoja par separātisko reģionu atzīšanu, aizliedza ES investoriem veikt darījumus ar Krievijas valdības obligācijām, kā arī mērķtiecīgu importu un eksportu ar separātistu struktūrām;<ref>{{Ziņu atsauce|last1=Chalmers|first1=John|last2=Siebold|first2=Sabine|last3=Emmott|first3=Robin|date=22 February 2022|title=EU agrees sanctions 'to hurt Russia' over Ukraine crisis|language=en|work=Reuters|url=https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-24|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220224033754/https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/}}</ref> ASV prezidents Baidens paziņoja par sankcijām pret bankām ''VEB.RF'' un ''Promsvjazbank'' un pret Krievijas valsts parādu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Ukrainas krīze: ASV sūtīs armijas papildspēkus uz Baltijas valstīm un noteiks sankcijas Krievijai |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-krize-asv-sutis-armijas-papildspekus-uz-baltijas-valstim-un-noteiks-sankcijas-krievijai.a444844/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī [[Austrālija]]s premjerministrs [[Skots Morisons]] paziņoja par finansiālām sankcijām pret astoņiem Krievijas Nacionālās drošības padomes locekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Austrālija un Japāna piemēro sankcijas Krievijai |url=https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 23. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 23. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220223171813/https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ }}</ref> === Putina uzruna === [[Attēls:Vladimir Putin (2022-02-24).jpg|thumb|Putins 24. februāra rītā pārraidītās ārkārtas uzrunas laikā]] 2022. gada 24. februāra rītā Krievijas prezidents Vladimirs Putins nāca klajā ar ārkārtas uzrunu,<ref name="Prez">[http://kremlin.ru/events/president/news/67843 Обращение Президента Российской Федерации. 24 февраля 2022 года]</ref> paziņojot par militāras operācijas sākšanu Donbasā. Pēc viņa teiktā, tās mērķis ir "aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus ir bijuši pakļauti Kijivas režīma iebiedēšanai un genocīdam". Viņaprāt, Krievija nevar justies droši un pastāvēt ar pastāvīgiem draudiem no Ukrainas. Viņš uzsvēra, ka militārā operācija Donbasā tiks veikta saskaņā ar [[ANO]] Nolikuma 51. pantu, Krievijas Federācijas padomes lēmumu un līgumiem ar DTR un LTR.<ref name="РБК2402">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7 |title=Военная операция на Украине. Главное // РБК, 24.02.2022 |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224044552/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7}}</ref> "Mēs centīsimies panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju, kā arī saukt pie atbildības tos, kas pastrādājuši daudzus asiņainus noziegumus pret civiliedzīvotājiem, tostarp Krievijas Federācijas pilsoņiem," pavēstīja Putins. Uzrunājot Ukrainas Bruņoto spēku militārpersonas, Putins mudināja viņus nekavējoties nolikt ieročus: "Visi Ukrainas armijā dienošie, kas ievēros šo prasību, varēs brīvi atstāt kauju zonu un atgriezties pie savām ģimenēm."<ref name="Prez" /> Uzrunājot tos, kuri varētu mēģināt palīdzēt Ukrainai, Putins draudēja: {{quote|"Ikvienam, kurš mēģina traucēt mums un vēl jo vairāk radīt draudus mūsu valstij, mūsu tautai, ir jāzina, ka Krievija atbilde būs tūlītēja un novedīs pie tādām sekām, kādas nekad savā vēsturē neesat pieredzējuši.”<ref name="Prez" />}} == Norise == {{pamatraksts|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā sākuma fāzes|Krievijas—Ukrainas kara ziemeļu fronte|Krievijas—Ukrainas kara austrumu fronte|Krievijas—Ukrainas kara dienvidu fronte}} [[Attēls:2022 Russian Invasion of Ukraine animated.gif|thumb|upright=2.0|Karadarbības norise]] Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Rezņikovs]] par kara pirmo fāzi nosauca Krievijas iebrucēju apturēšanu, bet par otro posmu — frontes stabilizāciju, bet trešo par uzbrukuma operācijas uzsākšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-amatpersonas-kara-pret-krievijas-iebrucejiem-sakusies-ceturta-faze.a478640/ Ukrainas amatpersonas: Karā pret Krievijas iebrucējiem sākusies ceturtā fāze] lsm.lv 2022. gada 19. oktobrī</ref> === Pirmā fāze: Krievijas pirmā uzbrukuma apturēšana (24. februāris — 1. aprīlis) === [[Attēls:VOA video of Eastern Ukraine during 2022 Russian invasion.webm|thumb|Austrumukraina pēc Krievijas iebrukuma sākuma 24. februārī]] [[Attēls:Russian ship, go f yourself. Bright. 2.jpg|thumb|Plakāts ar [[Zmijinija]]s aizstāvju atbildi okupantiem: "Krievu karakuģi, atpisies" ([[Dņipro]], 27. februārī)]] [[Attēls:Холодноярівська піхота знищила російський танк Т-80 01.jpg|thumb|Iznīcinātais Krievijas tanks [[T-80]] 25. martā]] Ukrainas Valsts robežsardzes dienests ziņoja, ka uzbrukums sākās 24. februāra rītā 5:00 no trim virzieniem: no [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža]]s, no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s līdz Luhanskai, kā arī no [[Krimas okupācija|2014. gadā okupētās Krimas]].<ref name="РБК2402" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 |title=Россия атаковала государственную границу Украины с трёх направлений |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082213/https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 }}</ref> Ukrainas varas iestādes ziņoja par militāro vienību un noliktavu apšaudīšanu [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Hmeļnickas apgabals|Hmeļnickas]], [[Dņipropetrovskas apgabals|Dņipropetrovskas]] un [[Vinnicas apgabals|Vinnicas]] apgabalos. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba datiem Krievijas bruņotie spēki veica raķešu un aviācijas triecienus sešos lidlaukos: [[Borispiļa|Borispiļā]], [[Ozerne|Ozernē]], Kuļbakinē, [[Čuhujiva|Čuhujivā]], [[Kramatorska|Kramatorskā]] un [[Čornobajivka|Čornobajivkā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 |title=Генштаб Украины сообщил об ударах по шести аэродромам |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082220/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 }}</ref> Krievijas Aizsardzības ministrija vēstīja par raķešu triecieniem Ukrainas militārās infrastruktūras objektiem [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Harkivas apgabals|Harkivas]] un [[Odesas apgabals|Odesas]] apgabalos.<ref name="РБК2402" /> un paziņoja par Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmu apspiešanu un Ukrainas gaisa bāzu infrastruktūras iznīcināšanu.<ref name="РБК2402" /><ref name="voyna">{{Tīmekļa atsauce |url=https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna |title=Война Путин объявил о начале «специальной военной операции» в Донбассе. Онлайн «Медузы» |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224060827/https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna }}</ref> 25. februārī Ukrainas Bruņotie spēki spēja dot pretsparu iebrukušajam Krievijas karaspēkam visā frontes garumā. 27. februārī kaujas pret iebrucējiem notika [[Harkiva|Harkivā]], [[Hersona|Hersonā]], [[Odesa|Odesā]], [[Mikolajiva|Mikolajivā]], [[Sumi|Sumos]], [[Čerņihiva|Čerņihivā]], [[Žitomira|Žitomirā]], kā arī Kijivā, kur turpinājās kaujas ar diversantu grupām, tādēļ pilsētā bija noteikta [[komandantstunda]]. Naktī uz 27. februārī visā valstī uzbrukumos cieta naftas termināļi un gāzes vadi. Aktīvākās kaujas notika pie Harkivas, kur līdz vakaram Ukrainas armijai izdevās atgūt kontroli pār piepilsētām.<ref name="LSM">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-uzbrukumu-27-februaris.a445503/ TEKSTA TIEŠRAIDE: Ukraina turpina atvairīt Krievijas uzbrukumu. 27. februāris] lsm.lv 2022. gada 27. februārī</ref> 28. februārī sīvākās kaujas notika [[Mariupoles kaujas (2022)|Mariupoles]], Čerņihivas un Harkivas apkārtnē. Kijivas apkārtnē Krievijas karaspēka uzbrukumu atsita pie [[Buča (pilsēta)|Buča]]s un [[Irpiņa]]s, uz šosejas starp Irpiņu un [[Žitomira|Žitomiru]] iznīcinot vai sabojājot vairāk nekā 200 Krievijas militāro transportlīdzekļu. Apšaudēs Harkivā dienas laikā gāja bojā 11 civiliedzīvotāji un vairākus desmitus ievainoja. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja par [[Zaporižjas atomelektrostacija]]s ieņemšanu. 2. martā Krievijas bruņotie izsēdināja desantu Harkivas ziemeļrietumos, kur uzbruka Ukrainas militārajam hospitālim. Krievijas puse oficiāli paziņoja, ka tās armija pabeigusi Hersonas ieņemšanu. Turpinājās aplenktās [[Mariupole]]s bombardēšana. 3. martā liela Krievijas karaspēka kolonna apstājās aptuveni 30 kilometrus no Kijivas centra, jo tās virzību kavēja Ukrainas karavīru un civiliedzīvotāju pretestība un tehnikas problēmas. Ukrainas Nacionālā gvarde kopā ar gaisa spēkiem turpināja aizstāvēt Mariupoli.<ref name="LSM3.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-3-marts-kars-ukraina-notiek-jau-nedelu-krievijas-speki-ienemusi-hersonu.a446135/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 3. marts. Karš Ukrainā notiek jau nedēļu, Krievijas spēki ieņēmuši Hersonu] lsm.lv 2022. gada 3. martā</ref> 8. martā Ukrainas armijas Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki turpina ofensīvu, taču virzības temps ir ievērojami palēninājies. Ukrainas spēki turpināja veikt aizsardzības operāciju dienvidu, austrumu un ziemeļu operatīvajās zonās. Polijas valdība paziņoja par gatavību nekavējoties nodot visas savas lidmašīnas "[[MiG-29]]" ASV, kas ļautu tām pēc tam nonākt Ukrainas rīcībā.<ref name="LSM8.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-marts-krievija-apsauda-ukrainas-dzivojamos-rajonus-kara-beglu-skaits-sasniedzis-divus-miljonus.a446880/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. marts. Krievija apšauda Ukrainas dzīvojamos rajonus; kara bēgļu skaits sasniedzis divus miljonus] lsm.lv 2022. gada 8. martā</ref> 10. martā Krievijas spēki turpināja uzbrukuma operāciju, cenšoties aplenkt Kijivu, bet Ukrainas karaspēks uzsāka pretuzbrukumu. 11. martā Krievijas armija mēģināja pārraut [[Čerņihiva]]s aizsardzību, bloķēt Harkivu un ieņemt Mariupoli un [[Siverskodonecka|Siverskodonecku]]. 12. martā Krievijas karaspēks ieņēma Mariupoles austrumu nomali. Kijivas frontē tas atradās aptuveni 25 kilometru attālumā no galvaspilsētas centra, tās ziemeļrietumu piepilsētās turpinājās intensīvas aizsardzības kaujas. 14. martā Krievijas karaspēka galvenie uzbrukuma mērķi bija [[Mariupole]] un [[Mikolajiva]]. Kijivas, Čerņihivas, Sumu un Harkivas apgabalos karadarbība pierima. Pēc otrā uzbrukuma viļņa neizdošanās Krievijas karaspēks izmantoja attāluma artilēriju un maz iesaistījās tiešās kaujās. 23. martā Krievijas bruņotie spēki turpināja uzbrukumu aplenktajai [[Mariupole]]i, Ukrainas karaspēks pārgāja pretuzbrukumā, cenšoties atgūt [[Trostjaneca]]s pilsētu [[Sumu apgabals|Sumu apgabalā]]. 25. martā Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka 24. martā Ukrainas bruņotie spēki okupētās [[Berdjanska]]s ostā nogremdēja desantkuģi "Saratov", bojājumus nodarīja vēl diviem desantkuģiem. Ukrainas armija sāka [[Hersona]]s atbrīvošanas operāciju. Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde pavēstīja, ka arvien vairāk Krievijas karavīru pāriet Ukrainas pusē. Mēneša laikā Krievijas karaspēkam nebija izdevies ieņemt nedz galvaspilsētu Kijivu, nedz citas lielās pilsētas, bet dažas sagrābtās apdzīvotās vietas iedzīvotāju spēcīgās pretošanās dēļ Krievijas Bruņotajiem spēkiem joprojām neizdevās kontrolēt pilnībā. Visas šīs problēmas atstāja iespaidu uz agresoru kaujas garu. Pēc militāro analītiķu domām kopš kara sākuma Krievijas armija bija zaudējusi 530 tanku, savukārt Ukrainas bruņotie spēki zaudējuši 74 savus, bet sagrābuši 117 ienaidnieka tankus.<ref name="LSM25.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-25-marts-krievija-turpina-karu-ukraina.a449496/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 25. marts. Krievija turpina karu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 25. martā</ref> 26. martā Ukrainas Nacionālās Drošības un aizsardzības padome pavēstīja, ka Krievijas militāri politiskās vadības iekšienē sākusies skaidrošanās, kāpēc Ukrainas galvaspilsēta Kijiva nav ieņemta dažu dienu laikā. Starptautiskā ziņu aģentūra ''[[Reuters]]'' ziņoja, ka Krievija ir mainījusi savas prioritātes un vairs nekoncentrējas uz Kijivas ieņemšanu, bet gan uz Donbasā esošo ukraiņu spēku atšķelšanas no pārējās valsts teritorijas. Ukrainas armija Sumu apgabalā atbrīvoja [[Trostjaneca]]s pilsētu, bet Harkivas apgabalā vairākas apdzīvotās vietas [[Mala Rohaņa]]s virzienā, kaujas turpinājās pie [[Izjuma]]s pilsētas. Krievija divas reizes ar raķetēm apšaudīja Ļvivu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-pret-ukrainu-svarigakais-26-marta.a449702/ Krievijas karš pret Ukrainu. Svarīgākais 26. martā] lsm.lv 2022. gada 26. martā</ref> Prezidents Zelenskis aicināja piegādāt Ukrainai lidmašīnas un tankus, jo bez tiem nav iespējams pārtraukt Mariupoles blokādi. Ārlietu ministrs Kuleba pēc tikšanās ar ASV amatpersonām norādīja, ka ASV puse vairs nav iebildusi pret ieceri Ukrainai nodot Polijas bruņojumā esošās PSRS ražojuma iznīcinātājlidmašīnas ''[[MiG-29]]''.<ref name="LSM27.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-partraukt-mariupoles-blokadi-bez-tankiem-un-lidmasinam-nav-iespejams.a449796/ Zelenskis: Pārtraukt Mariupoles blokādi bez tankiem un lidmašīnām nav iespējams] lsm.lv 2022. gada 27. martā</ref> 27. martā Ukrainas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka Krievija savelkot jaunus papildspēkus pie Ukrainas robežas. Krievija turpināja iznīcināt Ukrainas naftas un pārtikas krājumus un ar raķetēm apšaudīja [[Dubno]] un [[Lucka]]s naftas bāzes. Ukrainas karaspēks devās pretuzbrukumā pie Harkivas.<ref name="LSM27.martā-1">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-ukraina-aktualais-27-marta.a449797/ Krievijas karš Ukrainā. Aktuālais 27. martā] lsm.lv 2022. gada 27. martā</ref> Ukrainas prezidenta administrācija informēja, ka Krievija izvērš karadarbību Ukrainas austrumos un dienvidaustrumos ar mērķi aplenkt ukraiņu spēkus starp Izjumu un Volnovahu.<ref name="LSM28.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-28-marts-ukraina-jau-33-dienu-pretojas-krievijas-iebrukumam.a449885/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 28. marts. Ukraina jau 33. dienu pretojas Krievijas iebrukumam] lsm.lv 2022. gada 28. martā</ref> 28. martā Kijivas priekšpilsētas [[Irpiņa]]s mērs paziņoja, ka pilsēta ir atbrīvota no Krievijas okupācijas spēkiem.<ref name="LSM28.martā"/> 30. martā Krievijas karaspēks bombardēja [[Nižina]]s un Černihivas pilsētas par spīti Krievijas paziņojumam mazināt ofensīvu Kijivas un Černihivas virzienos. Krievijas karaspēks atstāja slēgtās [[Čornobiļas atomelektrostacija]]s teritoriju. === Otrā fāze: frontes stabilizācija (1. aprīlis — 29. augusts) === [[Attēls:Українські захисники розгромили ворожу БТГ на Донеччині за кілька годин 03.jpg|thumb|Uzbrukums Krievijas bruņutehnikas kolonnai Doneckas apgabalā 1. aprīlī]] [[Attēls:Working trip of the President of Ukraine to the Kyiv region 103.jpg|thumb|Zelenskis no Krievijas Bruņotajiem spēkiem atbrīvotajā Kijivas apgabala daļā 4. aprīlī]] 1. aprīlī Ukrainas bruņotie spēki turpināja pretuzbrukumus pie Kijivas, Harkivas un Hersonas. Krievijas okupācijas spēki atkāpās no Bučas, Hostomeļas un Čornobiļas, kopā no aptuveni 30 apdzīvotām vietām visā valstī. Krievija apsūdzēja Ukrainu, ka tā ar helikopteriem uzbrukusi [[Belgoroda]]s naftas bāzei. Krievijas karaspēks diennakts laikā 380 reizes apšaudīja Harkivas apgabalu ar raķetēm ''[[BM-21 Grad|Grad]]'' un ''[[BM-30 Smerč|Smerč]]'' un pēc smagām kaujām ieņēma Izjumas pilsētu.<ref name="LSM1.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-zino-par-desmitiem-apdzivoto-vietu-atbrivosanu-no-okupantiem.a450701/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina ziņo par desmitiem apdzīvoto vietu atbrīvošanu no okupantiem] lsm.lv 2022. gada 1. aprīlī</ref> 3. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka atsevišķos virzienos turpinājās Krievijas karaspēka atkāpšanās. Krievijas bruņoto spēku 20. armijas 3. motorizēto kājnieku divīzijā dažāda līmeņa komandieri atsacījās piedalīties karadarbībā. Militārpersonas masveidā iesniedza atlūgumus. Arī 58. armijā divu bataljonu taktisko grupu personāls bija atteicies piedalīties karadarbībā Ukrainas teritorijā.<ref name="LSM3.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-3-aprili.a450618/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 3. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> 4. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievijas armija atkāpusies no Kijivas, Černihivas un Sumu apgabaliem. 2022. gada 2. aprīlī Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs informēja, ka Krievijas karaspēks pēc sakāves [[Kauja par Kijivu (2022)|kaujā par Kijivu]] mēģina aplenkt Ukrainas spēku kontrolētās teritorijas Doneckas un Luhanskas apgabalos valsts austrumos. Sīvākās kaujas norisinājās pie krievu okupētās Izjumas pilsētas. Līdztekus Krievijas gaisa spēki atsāka bombardēt [[Dņipro]], [[Krivijriha]]s, [[Kremenčuka]]s un [[Poltava]]s pilsētas.<ref name="LSM2.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-2-aprili.a450615/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 2. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 2. aprīlī</ref> Pēc kara pirmās fāzes ar visaptverošu iebrukumu izgāšanās Krievija kara otrajā fāzē koncentrējās karadarbībai Ukrainas dienvidos un dienvidaustrumos.<ref>[https://bauskasdzive.lv/latvija-un-pasaule/sarts-krievijas-saktais-kars-ukraina-iegajis-nakamaja-faze/ Sārts: Krievijas sāktais karš Ukrainā iegājis nākamajā fāzē] [[LETA]] 06.04.2022</ref> 2022. gada aprīlī par Krievijas bruņoto spēku operācijas vadītāju Ukrainā iecēla armijas ģenerāli [[Aleksandrs Dvorņikovs|Dvorņikovu]].<ref name="ĻETA7AUG">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lielbritanijas-aizsardzibas-ministrija-kops-iebrukuma-ukraina-sakuma-krievija-atlaisti-vairaki-armijas-komandieri.a468347/ Lielbritānijas Aizsardzības ministrija: Kopš iebrukuma Ukrainā sākuma Krievijā atlaisti vairāki armijas komandieri] lsm.lv, [[LETA]] 2022. gada 7. augustā</ref> 22. aprīlī KF Centrālā kara apgabala karaspēka komandiera amata pienākumu izpildītājs Rustams Minekajevs paziņoja, ka "specoperācijas otrā fāze" sākusies pirms divām dienām, un tās mērķis ir pilnīgas kontroles ieviešana pār Donbasu un Dienvidu Ukrainu, kā arī koridora nodrošināšana uz Krimu.[[Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs|Ukrainas ģenerālštābs]] informēja, ka Harkivas apkārtnē palikušas vien septiņas Krievijas bataljona taktiskās grupas (BTG).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-22-aprilis-krievija-noraidijusi-pamieru-pareizticigo-lieldienas-rietumvalstis-sola-papildu-ierocus-ukrainai.a453410/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 22. aprīlis. Krievija noraidījusi pamieru pareizticīgo Lieldienās; rietumvalstis sola papildu ieročus Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 22. aprīlī</ref> 8. maijā Čečenijas vadonis [[Ramzans Kadirovs]] paziņoja, ka viņam pakļautie kaujinieki ir daļēji ieņēmuši [[Popasna]]s pilsētu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-rietumu-lideru-vizites-un-atbalsts--aktualais-ukraina-8maija.a455760/ Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; Rietumu līderu vizītes un atbalsts — aktuālais Ukrainā 8. maijā] lsm.lv 2022. gada 8. maijā</ref> 8. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās uz Siverskodoneckas piepilsētām, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka cīņa par Siverskodonecku var kļūt izšķiroša Donbasa liktenim.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-cinu-par-severodonecku-saista-ar-donbasa-likteni.a460710/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainas prezidents cīņu par Severodonecku saista ar Donbasa likteni] lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā</ref> 10. jūnijā Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Ukrainas armija veikusi triecienus Krievijas bruņoto spēku bāzēm, aprīkojuma un personāla uzkrāšanas vietām un lauka noliktavām [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-devusi-triecienus-krievijas-spekiem-hersona.a460987/ Ukrainas armija devusi triecienus Krievijas spēkiem Hersonā] lsm.lv 2022. gada 10. jūnijā</ref> 15. jūnijā Volodimirs Zelenskis izvirzīja mērķi panākt okupētās Hersonas atbrīvošanu.<ref name="LSM15.jūnijā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/brisele-spriez-par-verienigakam-ierocu-piegadem-ukrainai-aktualais-15-junija.a461639/ Briselē spriež par vērienīgākām ieroču piegādēm Ukrainai. Aktuālais 15. jūnijā] lsm.lv 2022. gada 15. jūnijā</ref> 19. jūnijā kļuva zināms, ka divu diennakšu laikā Ukrainas karaspēkam bija izdevies pavirzīties tuvāk okupētajam apgabala administratīvajam centram Hersonai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/situacija-fronte-ukraina-saspringta-un-sarezgita-briti-bridina-par-jauna-kara-iespejamibu-eiropa.a462167/ Situācija frontē Ukrainā saspringta un sarežģīta; briti brīdina par jauna kara iespējamību Eiropā] lsm.lv 2022. gada 19. jūnijā</ref> 25. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās no Siverskodoneckas, bet 3. jūlijā no Lisičanskas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/generalstabs-ukrainas-karaspeks-atstajis-lisicansku.a463928/ Ģenerālštābs: Ukrainas karaspēks atstājis Lisičansku] lsm.lv 2022. gada 3. jūlijā</ref> 8. jūlijā Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka aicināja iedzīvotājus pamest Hersonas un Zaporižjas apgabalus, jo tur esot gaidāmas ļoti smagas cīņas. 11. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Rezņikovs]] paziņoja, ka prezidents Zelenskis devis pavēli izstrādāt plānu okupēto Ukrainas dienvidu apgabalu atbrīvošanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/spradzieni-harkiva-un-mikolajiva-krievija-turpina-apsaudit-slovjanskas-apkaimi.a464869/ Sprādzieni Harkivā un Mikolajivā; Krievija turpina apšaudīt Slovjanskas apkaimi] lsm.lv 2022. gada 11. jūlijā</ref> Gatavojoties kara nākamajai fāzei, par Krievijas bruņoto spēku operācijas vadītāju Ukrainā iecēla armijas ģenerālpulkvedi [[Genādijs Židko|Židko]].<ref name="ĻETA7AUG"/> 18. augustā [[Belbeka]]s lidlaukā pie [[Sevastopole]]s nogranda vismaz četri sprādzieni. Krievijas puse informēja, ka tā pretgaisa aizsardzība virs Belbekas lidlauka notriekusi bezpilota lidaparātu. Spēcīgi sprādzieni bija dzirdami arī [[Kerča]]s pilsētā pie [[Krimas tilts|Krimas tilta]], kas pussalu savieno ar Krievijas Federāciju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-militaraja-lidlauka-sevastopole-un-kerca-grand-spradzieni.a470002/ Ukrainā militārajā lidlaukā Sevastopolē un Kerčā grand sprādzieni] lsm.lv 2022. gada 19. augustā</ref> === Trešā fāze: Ukrainas pretuzbrukumi === 2022. gada 29. augustā Ukrainas bruņotie spēki sāka plašu pretuzbrukumu dienvidu frontē, pārraujot Krievijas bruņoto spēku pirmo aizsardzības līniju un piespiežot [[DTR]] 109. strēlnieku pulku pamest savas pozīcijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-speki-sakusi-ofensivu-valsts-dienvidos.a471363/ Ukrainas spēki sākuši ofensīvu valsts dienvidos] lsm.lv 2022. gada 29. augustā</ref> 31. augustā Ukrainas puse ziņoja, ka iznīcināta ienaidnieka izveidotā pontonu pārceltuve pāri [[Dņepra]]i Darjivkas rajonā un apšaudīti Kahovkas un Darjivkas tilti, neļaujot ienaidniekam tos izmantot tehnikas un munīcijas pievešanai pāri Dņeprai. Pēc ekspertu ziņām Ukrainas karaspēks atradās aptuveni 20 kilometru attālumā no Hersonas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-iznicina-sesas-ienaidnieka-municijas-noliktavas-apsauda-kahovkas-un-darjivkas-tiltus.a471757/ Ukrainas armija iznīcina sešas ienaidnieka munīcijas noliktavas; apšauda Kahovkas un Darjivkas tiltus] lsm.lv 2022. gada 31. augustā</ref> 6. septembrī Ukrainas bruņotie spēki sāka pretuzbrukumu arī austrumu frontē un līdz 11. septembrim atbrīvoja aptuveni trīs tūkstošus kvadrātkilometru teritorijas. Atsevišķās vietās tie pavirzījās uz priekšu par 70 kilometriem, un atbrīvoja [[Balakļija]]s un [[Kupjanska]]s pilsētas, tad [[Izjuma]]s pilsētu, ko Ukrainas puse nodēvēja par lielāko militāro sasniegumu kopš uzvaras kaujā par Kijivu.<ref name="lsm.lv">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-atbrivojusi-no-okupantiem-plasakas-teritorijas-neka-krievija-sagraba-kops-aprila.a473186/ Ukraina atbrīvojusi no okupantiem plašākas teritorijas, nekā Krievija sagrāba kopš aprīļa] lsm.lv 2022. gada 11. septembrī</ref> 12. septembrī Ukrainas Robežsardzes preses dienests ziņoja, ka Harkivas apgabala ziemeļos Ukrainas armija sasniedza valsts robežu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-harkivas-apgabala-ziemelos-sasniedz-valsts-robezu.a473262/ Ukrainas armija Harkivas apgabala ziemeļos sasniedz valsts robežu] lsm.lv 2022. gada 12. septembrī</ref> Reaģējot uz Ukrainas pretuzbrukumu, 21. septembrī Vladimirs Putins uzrunā tautai paziņoja, ka Krievijas bruņotajos spēkos izsludina daļēju mobilizāciju, apsūdzot [[Rietumu valstis]] Krievijas apdraudēšanā un uzsvēra, ka darīs visu, lai aizsargātu Krieviju ar jebkādiem līdzekļiem, netieši piesaucot arī kodolieročus: {{quote|..."vēlos atgādināt, ka arī mūsu valsts rīcībā ir dažādi ieroči un daudz mūsdienīgāki nekā NATO dalībvalstīm. Ja tiks draudēts mūsu valsts teritoriālajai nedalāmībai, Krievijai un tautai, mēs noteikti izmantosim visus mūsu rīcībā esošos mērus. Tas nav blefs."}} Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu pavēstīja, ka mobilizācija skars 300 000 rezervistu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-pazinojis-par-daleju-mobilizaciju-krievija.a474584/ Putins paziņojis par daļēju mobilizāciju Krievijā] lsm.lv 2022. gada 21. septembrī</ref> Krievijas jauniešu kustība "Vesna" ("Pavasaris") izsludināja protesta akciju pret mobilizāciju. Protesta akcijas sākās Maskavā, Sanktpēterburgā, Sibīrijas, Urālu un Tālo Austrumu pilsētās, protestu pirmajā dienā 38 pilsētās tika aizturēti vairāk nekā 1400 cilvēku, tostarp Jekaterinburgā, Ufā, Novosibirskā, Permā un Irkutskā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-protestos-pret-putina-izsludinato-mobilizaciju-vairak-neka-1400-aiztureto.a474662/ Krievijā protestos pret Putina izsludināto mobilizāciju vairāk nekā 1400 aizturēto] lsm.lv 2022. gada 22. septembrī</ref> Kopš pretuzbrukuma sākuma 6. septembrī Ukrainas bruņotie spēki līdz 11. septembrim atbrīvoja aptuveni trīs tūkstošus kvadrātkilometru teritorijas. Atsevišķās vietās tie pavirzījās uz priekšu par 70 kilometriem, un atbrīvoja [[Balakļija]]s un [[Kupjanska]]s pilsētas, tad [[Izjuma]]s pilsētu, ko Ukrainas puse nodēvēja par lielāko militāro sasniegumu kopš uzvaras kaujā par Kijivu.<ref name="lsm.lv"/> 25. septembrī ASV prezidenta Džo Baidena nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans atzina, ka ASV brīdinājušas Krieviju par kodolieroču izmantošanas ļoti nopietnām "katastrofālām sekām".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-bridina-krieviju-par-katastrofalam-sekam-kodolierocu-pielietosanas-gadijuma.a475187/ ASV brīdina Krieviju par katastrofālām sekām kodolieroču pielietošanas gadījumā] lsm.lv 2022. gada 26. septembrī</ref> 26. septembrī plašsaziņas līdzekļi vēstīja, ka kopš mobilizācijas izsludināšanas no Krievijas aizbraukuši jau vairāk nekā 260 000 vīriešu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-mobilizacijas-izsludinasanas-krieviju-pametusi-vairak-neka-260-000-viriesu.a475264/ Pēc mobilizācijas izsludināšanas Krieviju pametuši vairāk nekā 260 000 vīriešu] lsm.lv 2022. gada 26. septembrī</ref> Līdz 7. oktobrim Ukrainas bruņotie spēki Hersonas apgabalā no Krievijas okupantiem atbrīvoja vairāk nekā 2400 kvadrātkilometrus teritorijas ar 67 apdzīvotām vietām, galvenokārt [[Berislava]]s rajona ziemeļu daļā.<ref name="LSM7.oktobrī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/hersonas-apgabala-ukrainas-speki-atbrivo-67-apdzivotas-vietas-limana-atrasts-masu-kaps.a477132/ Hersonas apgabalā Ukrainas spēki atbrīvo 67 apdzīvotās vietas; Limanā atrasts masu kaps] lsm.lv 2022. gada 7. oktobrī</ref> ===== Hersonas atbrīvošana ===== 2022. gada 9. novembrī Krievijas bruņoto spēku Apvienotā grupējuma Ukrainā pavēlnieks [[Sergejs Surovikins]] formāli lūdza Aizsardzības ministram [[Sergejs Šoigu|Sergejam Šoigu]] pieņemt lēmumu par Krievijas karaspēka izvešanu no Hersonas un pārcelšanos uz Dņepras upes kreiso krastu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremlis-uzdevis-izvest-karaspeku-no-okupetas-ukrainas-pilsetas-hersonas.a481857/ Kremlis uzdevis izvest karaspēku no okupētās Ukrainas pilsētas Hersonas] lsm.lv 2022. gada 9. novembrī</ref> 11. novembrī Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas karaspēka vienības ir pabeigušas atkāpšanos no Hersonas pilsētas, uzspridzinot [[Antonivkas dzelzceļa tilts|Antonivkas tiltu]] pār [[Dņepra]]s upi. Pirms atkāpšanās okupanti uzspridzināja termoelektrostaciju, katlumājas, televīzijas centru un mobilo sakaru torņus.<ref name="ReferenceD"/> 12. novembrī Ukrainas bruņoto spēku vadība informēja, ka deokupētajā Hersonas apgabala daļā atrastas gan Krievijas artilērijas iekārtas, gan tanki, gan bruņumašīnas, un ienaidnieka spēki var mēģināt īstenot diversijas. Krievija par Hersonas apgabala okupētās daļas centru pasludināja [[Heņičeska]]s pilsētu uz austrumiem no Hersonas pie [[Azovas jūra]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-un-tas-kolaboranti-nosauc-jaunu-hersonas-apgabala-galvaspilsetu.a482282/ Krievija un tās kolaboranti nosauc jaunu Hersonas apgabala galvaspilsētu] lsm.lv 2022. gada 12. novembrī</ref> 12. decembrī Ukrainas bruņotie spēki deva triecienu tiltam, kas savieno [[Melitopole|Melitopoli]] un Konstantinovku, pāri kuram Krievijas armija transportēja aprīkojumu, munīciju, personālu, betona blokus, prettanku barjeras un būvmateriālus gan uz Krimu, gan Zaporižjas un Hersonas apgabaliem.<ref name="LSM13DEC"/> ==== 2023. gada karadarbība ==== [[Attēls:Situation in Southern Ukraine.png|thumb|Situācija Dienvidukrainas frontē (2023. gada novembrī).]] 2023. gada janvārī Krievijas karaspēks pēc smagām kaujām ieņēma [[Soledara]]s pilsētu un 4. februārī sāka uzbrukumu [[Limana (Ukraina)|Limanas]], [[Bahmuta]]s, [[Avdijivka]]s un [[Novopavļivske]]s virzienos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/rietumi-sola-ukrainai-talakas-darbibas-raketes-un-rakesu-sistemas.a494865/ Rietumi sola Ukrainai tālākas darbības raķetes un raķešu sistēmas] lsm.lv 2023. gada 4. februārī</ref> Savukārt Ukrainas bruņotie spēki 2023. gada 4. jūnijā uzsāka uzbrukumu vairākos frontes sektoros Doneckas apgabala dienvidos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2023-kijiva-noraida-krievijas-C apgalvojumus-par-ukrainas-ofensivu-doneckas-apgabala.a511476/ Kijiva noraida Krievijas apgalvojumus par Ukrainas ofensīvu Doneckas apgabalā] lsm.lv 2023. gada 5. jūnijā</ref> Lai kavētu iespējamu Ukrainas karaspēka [[Dņepra]]s forsēšanas operāciju, naktī uz 6. jūniju Krievija uzspridzināja iepriekš mīnēto [[Kahovkas HES]] aizsprostu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.06.2023-krievijas-karaspeks-uzspridzinajis-kahovkas-hes-aizsprostu-applust-majas.a511581/ Krievijas karaspēks uzspridzinājis Kahovkas HES aizsprostu, applūst mājas] lsm.lv 2023. gada 6. jūnijā</ref> 10. jūnijā Ukrainas Bruņotie spēki sāka uzbrukumu Luhanskas apgabala Belohorivkā, Doneckas apgabala Bahmutā, pie Zaporižjas apgabala [[Orihiva]]s. kā arī pie Doneckas un Zaporižjas apgabalu robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.06.2023-medijs-veiksmiga-ukrainas-pretuzbrukuma-gadijuma-putins-varetu-izsludinat-jaunu-mobilizacijas-vilni.a512297/ Medijs: Veiksmīga Ukrainas pretuzbrukuma gadījumā Putins varētu izsludināt jaunu mobilizācijas vilni] lsm.lv 2023. gada 11. jūnijā</ref> 12. jūnijā Ukrainas puse informēja, ka uzbrukumā vēl nav iesaistījušās galvenās rezerves.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2023-nbs-virsnieks-slaidins-krievijas-propaganda-netiek-lidzi-saviem-meliem-par-iznicinato-tehniku-ukraina.a512483/ NBS virsnieks Slaidiņš: Krievijas propaganda netiek līdzi saviem meliem par iznīcināto tehniku Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 12. jūnijā</ref> 12. jūnijā Ukrainas aizsardzības spēki lēni virzījās uz priekšu trīs frontēs, [[Berdjanska]]s virzienā vietām līdz pat kilometram, atbrīvojot septiņas apdzīvotas vietas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.06.2023-stoltenbergs-ukraina-ir-sakusi-verienigu-pretuzbrukumu.a512847/ Stoltenbergs: Ukraina ir sākusi vērienīgu pretuzbrukumu] lsm.lv 2023. gada 14. jūnijā</ref> 21. jūnijā prezidents Zelenskis atzīmēja, ka militārais progress nav bijis ātrs un viegls, jo Krievijas okupanti ir mīnējuši 200 000 kvadrātkilometru Ukrainas teritorijas. Zelenskis arī piebilda, ka Ukrainas aizstāvji virzīsies uz priekšu kaujas laukā tādā veidā, kādu uzskatīs par pareizu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.06.2023-ukrainai-pretuzbrukums-nevedas-tik-raiti-ka-cerets-krievija-pastiprinajusi-gaisa-triecienus.a513787/ Ukrainai pretuzbrukums nevedas tik raiti kā cerēts; Krievija pastiprinājusi gaisa triecienus] lsm.lv 2023. gada 21. jūnijā</ref> 21. jūnijā prezidents Zelenskis paziņoja, ka valsts dienvidos notiekot karaspēka virzība uz priekšu, bet [[Kupjanska]]s virzienā ukraiņu spēki aizstāvot savas pozīcijas no pretinieku uzbrukumiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-analitiki-ukrainas-pretuzbrukuma-operaciju-lenais-temps-varetu-but-apzinata-taktika.a513859/ Analītiķi: Ukrainas pretuzbrukuma operāciju lēnais temps varētu būt apzināta taktika] lsm.lv 2023. gada 22. jūnijā</ref> Luhanskas valsts administrācijas priekšsēdētājs informēja, ka Ukrainas karaspēks Luhanskas apgabalā atbrīvojis 14 Krievijas okupētās apdzīvotās vietas jeb 5-7% apgabala teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-amatpersona-luhanskas-apgabala-atbrivoti-5-7-teritorijas.a514026/ Amatpersona: Luhanskas apgabalā atbrīvoti 5-7% teritorijas] lsm.lv 2023. gada 23. jūnijā</ref> 29. jūnijā Ukrainas aizsardzības spēku uzbrukuma operācijas turpinājās Melitopoles, Berdjanskas un Bahmutas virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.06.2023-ukrainas-speki-ieguvusi-strategisko-iniciativu-bahmutas-virziena.a514840/ Ukrainas spēki ieguvuši stratēģisko iniciatīvu Bahmutas virzienā] lsm.lv 2023. gada 29. jūnijā</ref> 22. jūnijā prezidents Zelenskis informēja, ka Krievija apsver terorakta scenāriju [[Zaporižjas AES]], mīnējot tās dzesēšanas sistēmu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-zelenskis-krievija-apsver-terorakta-scenariju-zaporizjas-atomelektrostacija.a513981/ Zelenskis: Krievija apsver terorakta scenāriju Zaporižjas atomelektrostacijā] lsm.lv 2023. gada 22. jūnijā</ref> 30. jūnijā kļuva zināms, ka AES darbiniekiem bija dots rīkojums doties prom līdz 5. jūlijam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.06.2023-ukraina-iebruceji-pamazam-pamet-zaporizjas-aes.a514994/ Ukraina: Iebrucēji pamazām pamet Zaporižjas AES] lsm.lv 2023. gada 30. jūnijā</ref> 3. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrija pavēstīja, ka Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu Berdjanskas un Melitopoles virzienos, tikmēr krievi mēģina uzbrukt Avdijivkas, Marjinkas, Svatoves un Limanas virzienos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2023-ukrainas-armija-virzas-uz-prieksu-berdjanskas-un-melitopoles-virzienos.a515157/ Ukrainas armija virzās uz priekšu Berdjanskas un Melitopoles virzienos] lsm.lv 2023. gada 3. jūlijā</ref> Laikraksts "The New York Times" vēstīja, ka kopš pretuzbrukuma sākuma Ukrainas Bruņotie spēki ir zaudējuši aptuveni 20% no kaujās iesaistītās rietumvalstu piegādātās smagās bruņutehnikas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.07.2023-dienvidkorejas-prezidents-sola-palielinat-palidzibu-ukrainai.a516616/ Dienvidkorejas prezidents sola palielināt palīdzību Ukrainai] lsm.lv 2023. gada 15. jūlijā</ref> 15. un 16. jūlijā iebrucēji veica intensīvus uzbrukumus pie Kupjanskas, Avdijivkas un Marjinkas. Ukrainas armijas pretuzbrukumu operācijas Zaporižjas apgabalā apgrūtināja aptuveni 5 līdz 16 kilometru plašā zonā pirms Krievijas armijas nocietinājumiem izveidotie [[mīnas|mīnu]] lauki, kurus nespēja šķērsot NATO valstu piegādātās kājnieku kaujas mašīnas ''[[Bradley]]'' un tanki ''[[Leopard 1|Leopard]]''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.07.2023-ukrainas-aizsardzibas-ministra-vietniece-kaujas-ukrainas-austrumos-pastiprinajusas.a516687/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainas aizsardzības ministra vietniece: Kaujas Ukrainas austrumos pastiprinājušās] lsm.lv 2023. gada 16. jūlijā</ref> 17. jūlijā Ukrainas Bruņotie spēku Austrumu grupējuma vadība paziņoja, ka Krievija [[Limana (Ukraina)|Limanas]]-[[Kupjanska]]s virzienā koncentrējusi vairāk nekā 100 tūkstošus karavīru, vairāk nekā 900 tanku, vairāk nekā 550 artilērijas sistēmu un 370 reaktīvo raķešu palaišanas iekārtu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.07.2023-ukraina-krievija-limanas-kupjanskas-virziena-koncentrejusi-vairak-neka-100-000-karaviru.a516814/ Ukraina: Krievija Limanas-Kupjanskas virzienā koncentrējusi vairāk nekā 100 000 karavīru] lsm.lv 2023. gada 17. jūlijā</ref> 27. jūlijā Ukrainas pavēlniecība informēja par jaunas ofensīvas fāzes sākšanu uz dienvidiem no Orihivas, mēģinot iziet cauri mīnu laukiem līdz [[Tokmaka]]i, tālāk līdz [[Melitopole]]i.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.07.2023-laikraksts-ukrainas-pretuzbrukuma-jauna-posma-galvenais-virziens-dienvidi.a517959/ Laikraksts: Ukrainas pretuzbrukuma jaunā posma galvenais virziens — dienvidi] lsm.lv 2023. gada 27. jūlijā</ref> 9. augustā kļuva zināms, ka Hersonas apgabalā Ukrainas armija Dņepras upes kreisajā krastā ir pārrāvusi Krievijas karaspēka aizsardzības līnijas un pavirzījusies uz priekšu aptuveni 800 metru dziļumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2023-maskavas-apgabala-notriekti-divi-kaujas-droni.a519465/ Maskavas apgabalā notriekti divi kaujas droni] lsm.lv 2023. gada 9. augustā</ref> 11. augustā Ukrainas karaspēks sasniedza Robotines ziemeļu nomali un Urožaini pie Doneckas un Zaporižjas apgabala robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.08.2023-asv-kara-studiju-instituts-ukrainas-karaspekam-taktiski-panakumi-zaporizjas-apgabala-rietumos.a519894/ ASV Kara studiju institūts: Ukrainas karaspēkam taktiski panākumi Zaporižjas apgabala rietumos] lsm.lv 2023. gada 12. augustā</ref> 2. septembrī Ukrainas puse paziņoja, ka tās bruņotie spēki ir pārrāvuši pirmo no trim visvairāk nocietinātajām Krievijas karaspēka aizsardzības līnijām dienvidu frontē, sauktām par "[[Surovikins|Surovikina]] līniju". Krievijas karaspēka vadība uz dienvidu fronti pārdislocēja savas karaspēka vienības no austrumu frontes un ieveda karaspēku no Krievijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.09.2023-krievija-ar-droniem-uzbrukusi-odesai-ukraina-zino-par-panakumiem-dienvidu-fronte.a522498/ Krievija ar droniem uzbrukusi Odesai, Ukraina ziņo par panākumiem dienvidu frontē] lsm.lv 2023. gada 3. septembrī</ref> 5. septembrī kļuva zināms, ka Ukrainas karavīri uzbruka otrajai Krievijas nocietinājumu līnijai Verboves un Novoprokopivkas ciemu virzienā, šķērsojot prettanku grāvjus un nocietinājumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.09.2023-ukraina-lauzas-caur-krievijas-nocietinajumiem-dienvidu-fronte.a522862/ Ukraina laužas caur Krievijas nocietinājumiem dienvidu frontē] lsm.lv 2023. gada 5. septembrī</ref> 21. septembrī izplatījās ziņa, ka Ukrainas spēki Robotines apkaimē ir pārvarējuši arī trešo Krievijas aizsardzības līniju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.09.2023-kara-studiju-instituts-ukraina-parvarejusi-krievijas-aizsardzibas-pedejo-slani-pie-robotines-ciema.a524989/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Kara studiju institūts: Ukraina pārvarējusi Krievijas aizsardzības pēdējo slāni pie Robotines ciema] lsm.lv 2023. gada 22. septembrī</ref> 20. oktobrī kļuva zināms, ka Ukrainas jūras kājnieki izsēdušies Dņepras kreisajā krastā Hersonas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.10.2023-ukraina-ar-verienigu-operaciju-dnepras-kreisaja-krasta-plano-atgut-krievijas-okupetas-teritorijas.a528645/ Ukraina ar vērienīgu operāciju Dņepras kreisajā krastā plāno atgūt Krievijas okupētās teritorijas] lsm.lv 2023. gada 20. oktobrī</ref> Pēc piecu mēnešu ilga pretuzbrukuma Ukrainas armijai līdz novembra sākumam bija izdevies tikt uz priekšu par aptuveni 17 kilometriem. === Ceturtā fāze: Krievijas otrais uzbrukums === [[Attēls:Russian Occupation of Donetsk Oblast.svg|thumb|Krievijas 2014. gadā okupētā teritorija (tumši sarkanā) un otrā (sārtā krāsā) ofensīva Doneckas apgabalā.]] 2023. gada 10. oktobrī Krievijas armija atsāka uzbrukumu Avdijivkas, Kupjanskas, Bahmutas virzienā. Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks ģenerālis Valērijs Zalužnijs paziņoja, ka esot sācies pozīciju karš ar statiskām un nogurdinošām cīņām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.11.2023-brunoto-speku-virspavelnieks-ukraina-sacies-poziciju-kars-ar-statiskam-un-nogurdinosam-cinam.a530110/ Bruņoto spēku virspavēlnieks: Ukrainā sācies pozīciju karš ar statiskām un nogurdinošām cīņām] lsm.lv 2023. gada 2. novembrī</ref> 14. novembrī kļuva zināms, ka Ukrainas bruņotie spēki ieņēmuši placdarmu Dņepras kreisajā krastā pie Krinkiem. Smagas kaujas notika pie Avdijivkas, Bahmutas un Marjinkas, kur abas puses veica gan uzbrukuma, gan aizsardzības operācijas. Krievijas karaspēks turpināja uzbrukumus Kupjanskas un Limanas virzienā, taču Ukrainas karaspēks veiksmīgi aizstāvējās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.11.2023-ukrainas-armija-paplasina-kontroli-dnepras-upes-austrumu-krasta.a531657/ Ukrainas armija paplašina kontroli Dņepras upes austrumu krastā] lsm.lv 2023. gada 14. novembrī</ref> 6. decembrī turpinājās smagas kaujas pie [[Avdijivka]]s pilsētas, Krievijas iebrucēji pārņēma savā kontrolē lielāko daļu [[Marjinka]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.12.2023-ukrainai-pie-smagu-kauju-parnemtas-avdijivkas-risks-zaudet-apgades-celus.a534305/ Ukrainai pie smagu kauju pārņemtās Avdijivkas risks zaudēt apgādes ceļus] lsm.lv 2023. gada 6. decembrī</ref> 2024. gada 17. februārī Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks [[Oleksandrs Sirskis]] paziņoja, ka ir nolēmis izvest Ukrainas armijas apakšvienības no Avdijivkas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.02.2024-ukrainas-karaspeks-atstaj-smagu-kauju-centra-nonakuso-avdijivku.a543323/ Ukrainas karaspēks atstāj smagu kauju centrā nonākušo Avdijivku] lsm.lv 2024. gada 17. februārī</ref> 26. februārī Taurijas spēku operatīvās grupas pārstāvis sacīja, ka Ukrainas bruņoto spēku vienības atkāpušās no Lastočkines ciema, lai organizētu aizsardzību pa Orlivkas, Tonenkes un Berdiču līniju, lai neļautu ienaidniekam virzīties tālāk uz rietumiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.02.2024-francijas-prezidents-eiropas-lideru-sanaksme-parize-censas-panakt-atbalstu-ukrainai.a544437/ Francijas prezidents Eiropas līderu sanāksmē Parīzē cenšas panākt atbalstu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 26. februārī</ref> 29. februārī Krievijas karaspēks turpināja ofensīvu pie Avdijivkas un Zaporižjas apgabalā. Krievijas iebrucēji centās ieņemt Tonenkes, [[Orlivka]]s, [[Semeņivka]]s, [[Berdiča]]s un [[Krasnohorivka]]s apdzīvotās vietas. Tāpat smagas kaujas turpinājās [[Verbove]]s un [[Robotine]]s apkaimē. Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis pavēstīja, ka 24 stundu laikā Austrumu frontē notriekti trīs Krievijas bumbvedēji [[Su-34]]. Ukrainas mediji ziņoja, ka februārī kopumā iznīcinātas 13 Krievijas kara lidmašīnas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.02.2024-ukraina-aizvaditas-diennakts-laika-notriekusi-jau-tris-krievijas-bumbvedejus.a544925/ Ukraina aizvadītās diennakts laikā notriekusi jau trīs Krievijas bumbvedējus] lsm.lv 2024. gada 29. februārī</ref> 12. martā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja par Krievijas armijas uzbrukuma apturēšanu Ukrainas austrumu frontē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.03.2024-zelenskis-ukraina-aptureta-krievijas-armijas-virziba.a546356/ Zelenskis: Ukrainā apturēta Krievijas armijas virzība] lsm.lv 2024. gada 12. martā</ref> 17. martā [[Piedņestras Moldāvu Republika]]s varas iestādes paziņoja par drona uzbrukumu [[Tiraspole]]s militārajai bāzei, kurā izcēlās ugunsgrēks. [[Moldova]]s Reintegrācijas politikas birojs paziņoja, ka Ukraina nav iesaistīta šajā uzbrukumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.03.2024-domnica-drona-uzbrukums-piednestra-varetu-but-saistits-ar-krievijas-centieniem-destabilizet-moldovu.a547075/ Domnīca: Drona uzbrukums Piedņestrā varētu būt saistīts ar Krievijas centieniem destabilizēt Moldovu] lsm.lv 2024. gada 18. martā</ref> 2024. gada 22. martā Krievijas prezidenta preses sekretārs [[Dmitrijs Peskovs]] norādīja, ka Krievijas galvenais kara mērķis ir ieņemt visu Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalu teritoriju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.03.2024-kremla-preses-sekretars-krievija-sobrid-ir-kara-stavokli.a547725/ Kremļa preses sekretārs: Krievija šobrīd ir «kara stāvoklī»] lsm.lv 2024. gada 22. martā</ref> [[Attēls:Vovchansk (2024-06-02).webm|thumb|Nopostītā [[Vovčanska]] (2024)]] No 2024. gada sākuma līdz marta beigām Krievijas armija Ukrainā pavirzījās uz priekšu gandrīz par 100 kvadrātkilometriem. Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu paziņoja par nodomu izveidot un aprīkot divas jaunas armijas no 14 divīzijām un 16 brigādēm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.04.2024-analitiki-krievijas-armija-pavasara-beigas-vai-vasara-varetu-uzsakt-lielu-ofensivu.a548762/ Analītiķi: Krievijas armija pavasara beigās vai vasarā varētu uzsākt lielu ofensīvu] lsm.lv 2024. gada 1. aprīlī</ref> 10. aprīlī kļuva zināms, ka Krievijas karaspēks pilnībā ieņēmis Pervomaiskes ciemu pie Avdijivkas un uzbrūk [[Krasnohorivka]]s un [[Časivjara]]s pilsētām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.04.2024-ukrainas-armija-atstajusi-pervomaiski-pie-doneckas.a549819/ Ukrainas armija atstājusi Pervomaiski pie Doneckas] lsm.lv 2024. gada 10. aprīlī</ref> 26. aprīlī tika ziņots, ka Krievijas sauszemes spēki ir izveidojuši šauru izspiedumu dziļāk Ukrainas teritorijā, lai iekļūtu ciematā [[Očeretine]], kas atrodas aptuveni 15 km uz ziemeļiem no Avdijivkas centra.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.04.2024-britu-izluki-krievija-cies-lielus-zaudejumus-ukraina-tacu-paatrina-virzibu-avdijivkas-tuvuma.a551999/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Britu izlūki: Krievija cieš lielus zaudējumus Ukrainā, taču paātrina virzību Avdijivkas tuvumā] lsm.lv 2024. gada 26. aprīlī</ref> [[Attēls:Russian Occupation of Kharkiv Oblast.svg|thumb|Krievijas pirmā (zilā krāsā) un otrā (sārtā krāsā) ofensīva Harkivas apgabalā.]] 10. maijā ap pieciem rītā Krievijas armija pārrāva Krievijas-Ukrainas robežas aizsardzības līniju [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.05.2024-krievija-megina-parraut-ukrainas-aizsardzibas-liniju-harkivas-apgabala.a553570/ Krievija mēģina pārraut Ukrainas aizsardzības līniju Harkivas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 10. maijā</ref> Līdz 17. maijam Krievijas karaspēkam Harkivas apgabalā bija izdevies sagrābt aptuveni 278 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas, [[Vovčanska]]s pilsētā norisinājās ielu kaujas<ref name="lsm17Mai2024">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.05.2024-dronu-uzbrukumi-izraisa-desmitiem-spradzienu-krima-un-novorosijska.a554361/ Dronu uzbrukumi izraisa desmitiem sprādzienu Krimā un Novorosijskā] lsm.lv 2024. gada 17. maijā</ref> Kopumā Krievijas otrā uzbrukuma laikā no 2024. gada 1. janvāra līdz 29. aprīlim tās armija okupēja aptuveni 516 kvadrātkilometrus, bet līdz maija beigām aptuveni 752 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas.<ref name="LSM1JUN">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.06.2024-krievija-nakti-uz-ukrainu-raidijusi-100-raketes-un-dronus-cietusi-energoinfrastruktura.a556286/ Krievija naktī uz Ukrainu raidījusi 100 raķetes un dronus; cietusi energoinfrastruktūra] lsm.lv 2024. gada 1. jūnijā</ref> Aplēses liecināja, ka vidējais diennakts laikā notikušo sadursmju skaits maijā bija 122,1, jūnijā 124,5, bet jūlija vidū sasniedza 160,4.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.07.2024-krievija-uzbruka-ukrainai-ar-droniem-un-raketem-turpina-pieaugt-militaro-sadursmju-skaits-fronte.a560582/ Krievija uzbruka Ukrainai ar droniem un raķetēm; turpina pieaugt militāro sadursmju skaits frontē] lsm.lv 2024. gada 7. jūlijā</ref> 23. augustā kļuva zināms, ka Ukrainas aizstāvji atkāpās no pozīcijām dienvidaustrumos no [[Pokrovska (Ukraina)|Pokrovska]]s, lai nepieļautu savu spēku aplenkšanu šajā rajonā. Krievijas spēki atradās aptuveni 10 kilometrus no pilsētas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.08.2024-asv-lauj-ukrainiem-izmantot-amerikanu-ierocus-operacijai-kurskas-apgabala.a566076/ ASV ļauj ukraiņiem izmantot amerikāņu ieročus operācijai Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 23. augustā</ref> 25. septembrī Krievijas okupācijas spēki centās aplenkt Vuhledaru, veicot triecienus ar artilēriju un vadāmajām aviobumbām, apdraudot pilsētu no trim pusēm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.09.2024-zelenskis-krieviju-var-tikai-piespiest-izbeigt-karu.a570054/ Zelenskis: Krieviju var tikai piespiest izbeigt karu] lsm.lv 2024. gada 25. septembrī</ref> 1. oktobrī Krievijas iebrucēji pēc gandrīz divus gadus ilgām kaujām ieņēma [[Vuhledara]]s pilsētu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.10.2024-krievijas-iebruceji-pec-gandriz-divus-gadus-ilgam-kaujam-ienemusi-vuhledaras-pilsetu.a571025/ Krievijas iebrucēji pēc gandrīz divus gadus ilgām kaujām ieņēmuši Vuhledaras pilsētu] lsm.lv 2024. gada 2. oktobrī</ref> 27. oktobrī Krievijas spēki ieņēma [[Selidove]]s pilsētas padomes ēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.10.2024-okupetaja-krima-nakti-dardejusi-specigi-spradzieni.a574182/ Okupētajā Krimā naktī dārdējuši spēcīgi sprādzieni] lsm.lv 2024. gada 28. oktobrī</ref> Kopumā Krievijas armija oktobra mēneša laikā okupēja 478 kvadrātkilometrus Doneckas apgabala teritorijas, Vuhledaras un Selidoves pilsētas un aptuveni 20 mazākas apdzīvotas vietas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.11.2024-krievija-menesa-laika-sagrabusi-gandriz-500-kvadratkilometrus-ukrainas-teritorijas-doneckas-apgabala.a575129/ Krievija mēneša laikā sagrābusi gandrīz 500 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas Doneckas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 4. novembrī</ref> Pēc ziņu aģentūras "Reuters" aplēsēm Krievija no 1. līdz 28. novembrim okupēja vairāk nekā 600 kvadrātkilometru lielu Ukrainas teritoriju, bet saskaņā ar "UA War Infographics" grafiku kopš 2024. gada sākuma krievi kopumā bija ieņēmuši 2800 kvadrātkilometrus jeb 0,46% no Ukrainas starptautiski atzītās teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.12.2024-ukraini-vesta-par-krievijas-karaspeka-virzibas-paatrinasanos-novembri.a579650/ Ukraiņi vēsta par Krievijas karaspēka virzības paātrināšanos novembrī] lsm.lv 2024. gada 10. decembrī</ref> 2025. gada 11. janvārī kļuva zināms, ka Krievijas karaspēks okupējis [[Kurahove]]s pilsētu un lēni virzījās uz priekšu Avdijivkas, Soļonojes un Novosilku tuvumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.01.2025-no-frontes-ukraina-pienak-zinas-par-kurahoves-pilsetas-pariesanu-krievijas-kontrole.a583269/ No frontes Ukrainā pienāk ziņas par Kurahoves pilsētas pāriešanu Krievijas kontrolē] lsm.lv 2025. gada 11. janvārī</ref> Krievijas karaspēks 2024. gada decembrī Ukrainā un Kurskā iekaroja 593 kvadrātkilometrus lielu teritoriju, bet 2025. gada janvārī aptuveni 498 kvadrātkilometru lielu teritoriju. Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka decembrī frontē krita 48 670, bet janvārī 48 240 Krievijas karavīri.<ref name= "LSM040225">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.02.2025-agresoram-kara-ukraina-aizvaditi-divi-asinainakie-menesi-lidz-sim-zaudejumi-ari-ziemelkorejiesiem.a586357/ Agresoram karā Ukrainā aizvadīti divi asiņainākie mēneši līdz šim; zaudējumi arī ziemeļkorejiešiem] lsm.lv 2025. gada 4. februārī</ref> 2025. gada 8. februārī Ukrainas Sauszemes spēki Donbasā notrieca Krievijas triecienlidmašīnu [[Su-25]] un nodarīja bojājumus helikopteram [[Mi-8]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.02.2025-ukraini-notriekusi-krievijas-triecienlidmasinu-su-25.a587016/ Ukraiņi notriekuši Krievijas triecienlidmašīnu Su-25] lsm.lv 2025. gada 8. februārī</ref> 2025. gada martā Krievija okupēja vien 133 kvadrātkilometrus Ukrainas zemes, kas vedināja domāt, ka Ukraina bija nostiprinājusi kontroli pār frontes līniju. 31. jūlijā Krievija paziņoja, ka tās spēki esot ieņēmuši [[Časivjara|Časivjaru]], bet Ukrainas puse apgalvoja, ka krievi ieņēmuši vienīgi Časivjaras austrumu un ziemeļu daļas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2025-krievija-pazino-par-casivjaras-ienemsanu-ukraina-to-noliedz.a608788/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievija paziņo par Časivjaras ieņemšanu, Ukraina to noliedz] lsm.lv 2025. gada 31. jūlijā</ref> 2025. gada septembra beigās Ukrainas armija pretuzbrukuma operācijas laikā Pokrovskas rajonā atbrīvoja gandrīz 178 kvadrātkilometrus valsts teritorijas un pāršķēla Krievijas armijas tā dēvēto [[Dobropiļa]]s izvirzījumu. Kaujās Krievija zaudēja apmēram 3320 karavīrus un 971 ieroču un militārā aprīkojuma vienību. Pastiprinājās Krievijas uzbrukumi pie [[Kupjanska]]s pilsētas un pie Doneckas un Dņipropetrovskas apgabalu robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.10.2025-laikraksts-asv-sniegs-ukrainai-izlukdatus-triecieniem-pret-krievijas-energetikas-infrastrukturu.a616662/ Laikraksts: ASV sniegs Ukrainai izlūkdatus triecieniem pret Krievijas enerģētikas infrastruktūru] lsm.lv 2025. gada 2. decembrī</ref> Oktobra beigās Krievijas vienības veica intensīvus uzbrukumus pie Pokrovskas un sasniedza Mirnohradu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.10.2025-ukraina-pirmoreiz-kauja-izmanto-pasmaju-talas-darbibas-raketes-flamingo-un-ruta.a620223/ Ukraina pirmoreiz kaujā izmanto pašmāju tālās darbības raķetes «Flamingo» un «Ruta»] lsm.lv 2025. gada 29. oktobrī</ref> 2026. gada janvāra beigās sākās Ukraina armijas pretuzbrukums Oleksandrijivskas un [[Huļajpole]]s virzienā, Kupjanskā krievu vienības nonāca aplenkumā. Pie Pokrovskas un Mirnohradas ukraiņi sīvās kaujās turpināja aizstāvēties, bet Slovjanskas un Kramatorskas virzienā krievi virzījās uz priekšu. Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis vēstīja, ka trīs ziemas mēnešu laikā Krievija frontē zaudējusi 92 tūkstošus karavīru. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izteicās, ka 2026. gadā Krievijas armijai uzdots pilnībā ieņemt Doneckas un Luhanskas apgabalus, kā arī virzīties Zaporižjas un Dnipro virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.03.2026-ukraina-februari-izdevies-atjaunot-kontroli-par-lielaku-teritoriju-neka-iebrucejs-spejis-sagrabt.a637214/ Ukrainā februārī izdevies atjaunot kontroli pār lielāku teritoriju nekā iebrucējs spējis sagrābt] lsm.lv 03.03.2026</ref> 11. martā kļuva zināms, ka pēc vairāku nedēļu ilga pretuzbrukuma Ukrainai bija izdevies atbrīvot vairāk nekā 400 kvadrātkilometru no okupētās Dņipropetrovskas un Zaporižjas apgabalu teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.03.2026-ukraina-sniega-un-miglas-aizsega-veiksmigi-atgust-teritorijas-bet-sagaida-jaunu-krievijas-ofensivu.a638443/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Ukraina sniega un miglas aizsegā veiksmīgi atgūst teritorijas, bet sagaida jaunu Krievijas ofensīvu] lsm.lv 11.03.2026</ref> ==== Ukrainas pretuzbrukums Kurskas apgabalā ==== {{Pamatraksts|Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)}} [[Attēls:August 2024 Kursk Oblast incursion.svg|thumb|Ukrainas iebrukums un Krievijas pretuzbrukums Kurskas apgabalā (situācija 2025. gada marta sākumā).]] [[Attēls:Russian Occupation of Sumy Oblast.svg|thumb|Krievijas pirmais (zilā krāsā) un otrais (sārtā krāsā) iebrukums Sumu apgabalā.]] [[Attēls:President Vladimir Putin talks with the governor of Kursk in August 2024.jpg|thumb|Putina saruna ar Kurskas gubernatoru 8. augustā]] 2024. gada 6. augusta naktī Ukrainas karavīri šķērsoja valsts robežu un no [[Sumu apgabals|Sumu apgabala]] iebruka [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]], Sudžas rajonā ieņemot Nikolajevas-Darjinas, Sverdļikovas un Darjinas ciemus vairāk nekā 4 km attālumā no robežas. Ukrainā izsludināja iedzīvotāju evakuāciju no 23 apdzīvotām vietām Sumu apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.08.2024-ukraina-un-krievija-uzsakusi-cinas-kurskas-apgabala.a564270/ Ukraina un Krievija uzsākusi cīņas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 7. augustā</ref> 8. augustā dažādi avoti vēstīja, ka Ukrainas spēku kontrolē bija nonākušas vismaz 11 apdzīvotās vietas Kurskas apgabalā aptuveni 10 līdz 15 kilometrus dziļā zonā, kuras teritorija pārsniedzot 350 kvadrātkilometrus. Kaujas norisinājās ap [[Sudža]]s pilsētu, aptuveni 10 kilometru attālumā no Ukrainas robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.08.2024-asv-domnica-ukrainas-speku-kontrole-nonakusas-vismaz-11-apdzivotas-vietas-kurskas-apgabala.a564346/ ASV domnīca: Ukrainas spēku kontrolē nonākušas vismaz 11 apdzīvotās vietas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 8. augustā</ref> 9. augustā kļuva zināms, ka Ukrainas spēki bija ieņēmuši Sudžu un atradās aptuveni 35 kilometru attālumā no robežas. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka kaujas turpinās divos Kurskas apgabala rajonos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-analitiki-ukraina-ar-militaro-operaciju-kurskas-apgabala-krievija-censas-sasniegt-vairakus-merkus.a564493/ Analītiķi: Ukraina ar militāro operāciju Kurskas apgabalā Krievijā cenšas sasniegt vairākus mērķus] lsm.lv 2024. gada 9. augustā</ref> Pēc netiešām ziņām uzbrukumā bija iesaistīta Ukrainas 80. desanta brigāde, kā arī 22. un 88. mehanizētās brigādes. Prognozēja, ka Krievija centīsies no Belgorodas apgabala pārdislocēt pie Vovčanskas Ukrainā iebrukušās Ziemeļu grupas vienības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-medijs-kurskas-apgabala-karo-viena-no-specigakajam-ukrainas-brigadem.a564514/ Medijs: Kurskas apgabalā karo viena no spēcīgākajām Ukrainas brigādēm] lsm.lv 2024. gada 9. augustā</ref> 9. augustā Krievija izsludināja pretterorisma operācijas Belgorodas, Brjanskas un Kurskas apgabalos, kas ļāva apturēt vai ierobežot komunikācijas pakalpojumus, monitorēt sakaru kanālus, konfiscēt transportlīdzekļus un iekļūt privātīpašumos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.08.2024-asv-domnica-kremlis-megina-mazinat-iespaidu-par-notiekoso-kurska.a564624/ ASV domnīca: Kremlis mēģina mazināt iespaidu par notiekošo Kurskā] lsm.lv 2024. gada 11. augustā</ref> 14. augustā ziņoja, ka Ukrainas karaspēks turpina virzību apgabalā un dažādos virzienos ir izdevies pavirzīties uz priekšu par dažiem kilometriem, kā arī pārņemt kontroli pār vismaz 40 kvadrātkilometru lielu teritoriju. Bija evakuēti aptuveni 200 000 Krievijas pierobežas apgabalu iedzīvotāju, Kurskas un Belgorodas apgabalos izsludināts reģionālā līmeņa ārkārtējās situācijas režīms.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.08.2024-zelenskis-ukraina-kontrole-74-apdzivotas-vietas-krievijas-kurskas-apgabala.a564959/ Zelenskis: Ukraina kontrolē 74 apdzīvotas vietas Krievijas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 14. augustā</ref> 16. un 18. augustā Ukraina gaisa triecienos pie Gluškovas un Zvannojes ciemiem sagrāva divus tiltus pār [[Seima|Seimas upi]]. Krievijas armijas vienību apgādei palika vienīgi tilts pie Karižas,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.08.2024-ukrainas-aviacija-kurskas-apgabala-sagravusi-vel-vienu-tiltu.a565452/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukrainas aviācija Kurskas apgabalā sagrāvusi vēl vienu tiltu] lsm.lv 2024. gada 18. augustā</ref> kuru sagrāva nākamajā dienā. 22. augustā Ukrainas spēki gatavojās aplenkt apmēram 3000 Krievijas karavīru lielu grupējumu, kas bija iespiests starp Seimas upi un Ukrainas robežu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.08.2024-medijs-ukraina-zaude-kontroli-par-valsts-austrumiem-vaji-apmacitu-karaviru-del.a566027/ Medijs: Ukraina zaudē kontroli pār valsts austrumiem vāji apmācītu karavīru dēļ] lsm.lv 2024. gada 22. augustā</ref> Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, Ukrainas militārā operācija Kurskas apgabalā bija preventīva, lai apturētu Krievijas plānus okupēt Sumus un Harkivu. Analītiķi ziņoja, ka Krievija uz Kurskas apgabalu pārvietojusi karaspēka vienības no Harkivas un Zaporižjas apgabala okupētajām daļām, kā arī no Doneckas apgabala Siverskas un Časivjaras apkārtnes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-zelenskis-militara-operacija-kurska-izjauca-krievijas-planus-okupet-sumus-un-harkivu.a566302/ Zelenskis: Militārā operācija Kurskā izjauca Krievijas plānus okupēt Sumus un Harkivu] lsm.lv 2024. gada 26. augustā</ref> Pēc Krievijas pretuzbrukuma līdz 25. novembrim tā atguva vairāk nekā 40% no iepriekš zaudētās teritorijas Kurskas apgabalā. Ukraina saglabāja kontroli pār apmēram 800 kvadrātkilometriem Krievijas teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2024-ukraina-zaudejusi-vairak-neka-40-no-ieprieks-iekarotas-teritorijas-kurskas-apgabala.a577619/ Ukraina zaudējusi vairāk nekā 40% no iepriekš iekarotās teritorijas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 25. novembrī</ref> 2025. gada 5. janvārī Ukrainas armija Kurskas apgabalā sāka jaunu uzbrukumu vairākos virzienos. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka tās armijai ir izdevies atvairīt Ukrainas spēkus un iznīcināt divus tankus, kā arī septiņus bruņutransportierus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.01.2025-ukrainas-armija-sakusi-jaunu-ofensivu-kurskas-apgabala-krievija.a582413/ Ukrainas armija sākusi jaunu ofensīvu Kurskas apgabalā Krievijā] lsm.lv 2025. gada 5. janvārī</ref> 12. martā Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis apstiprināja, ka Kurskas apgabalā notiek Ukrainas vienību atvilkšana uz izdevīgākām pozīcijām. Sirskis arī informēja, ka kopš Kurskas operācijas sākuma 2024. gada 6. augustā ienaidnieks zaudējis apmēram 55 tūkstošus militārpersonu, un 22 tūkstoši no tiem gājuši bojā, vairāk nekā 900 sagūstīti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.03.2025-ukrainas-brunoto-speku-virspavelnieks-apstiprina-vienibu-atvilksanu-no-kurskas.a591356/ Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks apstiprina vienību atvilkšanu no Kurskas] lsm.lv 2025. gada 13. martā</ref> 16. martā Ukrainas ģenerālštābs apstiprināja Sudžas atstāšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2025-ukrainas-generalstabs-apstiprina-sudzas-atstasanu.a591769/ Ukrainas ģenerālštābs apstiprina Sudžas atstāšanu] lsm.lv 2025. gada 17. martā</ref> Līdz aprīļa sākumam Krievijai izdevās gandrīz pavisam izspiest Ukrainas armiju no Kurskas apgabala un tā mēģina nostiprināties Ukrainas Sumu apgabalā. Volodimirs Zelenskis brīdināja, ka Krievija gatavo plaša apmēra uzbrukuma operāciju Sumu, Harkivas un Zaporižjas apgabalos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.04.2025-ukraina-bridina-par-krievijas-gatavosanos-jaunai-plasa-apmera-ofensivai.a593993/ Ukraina brīdina par Krievijas gatavošanos jaunai plaša apmēra ofensīvai] lsm.lv 2025. gada 3. aprīlī</ref> 27. maijā kļuva zināms, ka Krievijas armija bija okupējusi četrus ciemus Sumu apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.05.2025-krievija-ienemusi-cetrus-ciematus-ukrainas-sumu-apgabala.a600656/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievija ieņēmusi četrus ciematus Ukrainas Sumu apgabalā] lsm.lv 2025. gada 27. maijā</ref> 26. jūnijā Ukrainas armijas virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis apgalvoja, ka Krievija ofensīva Sumu apgabalā ir apturēta. Ukrainas operācijas Kurskas apgabala Gluškovas rajonā piespieda pārvietot elites vienības, tostarp gaisa desanta spēkus un jūras kājnieku brigādes, uz aizsardzības pozīcijām, graujot Krievijas ofensīvas spējas Sumu apgabalā. Krievijas karaspēks aptuveni 50 000 karavīru sastāvā Sumu apgabalā maijā bija okupējis aptuveni 449 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.06.2025-ukrainas-armijas-virspavelnieks-esam-apturejusi-krievijas-virzibu-sumu-apgabala.a604614/ Ukrainas armijas virspavēlnieks: Esam apturējuši Krievijas virzību Sumu apgabalā] lsm.lv 2025. gada 26. jūnijā</ref> ===== Ziemeļkorejas iesaistīšanās karā ===== 2024. gada novembrī Kurskas apgabalā ieradās aptuveni 11 000 Ziemeļkorejas karavīru. Daļu no viņiem iekļāva Krievijas armijas gaisa desanta brigādē un jūras kājnieku korpusā, daļa piedalījās taktiskajās un reaģēšanas apmācībās, bet daļa bija iesaistījušies kaujās. Pēc Dienvidkorejas Nacionālā izlūkošanas dienesta ziņām Ziemeļkoreja papildus agrākām piegādēm nosūtīja 170 milimetru pašgājēju artilēriju un 240 milimetru tālas darbības rādiusa raķešu palaišanas iekārtas, kā arī personālu militārā aprīkojuma apkopei un remontam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.11.2024-izluki-ziemelkoreja-piegadajusi-krievijai-jaunu-brunojuma-partiju.a577095/ Izlūki: Ziemeļkoreja piegādājusi Krievijai jaunu bruņojuma partiju] lsm.lv 2024. gada 20. novembrī</ref> 22. novembrī parādījās ziņa, ka Ziemeļkorejas karavīri atrodas arī okupētajās Ukrainas teritorijās. Lai gan ziemeļkorejieši valkāja Krievijas armijas uniformas, viņi palika nošķirti no Krievijas karaspēka vienībām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.11.2024-avots-ziemelkorejas-karaviri-jau-ir-mariupole-un-harkivas-apgabala.a577528/ Avots: Ziemeļkorejas karavīri jau ir Mariupolē un Harkivas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 22. novembrī</ref> 24. novembrī Ukrainas puse paziņoja, ka Krievija 2024. gadā uzbrukumos Ukrainai ir izmantojusi aptuveni 60 Ziemeļkorejas ballistisko raķešu [[KN-23]], kurā atrodamas Rietumvalstu uzņēmumos ražotas mikroshēmas un citi komponenti, kurus visticamāk Ziemeļkorejai piegādājuši Ķīnas uzņēmumi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.11.2024-ukrainas-specialisti-krievijas-izmantotajas-ziemelkorejas-raketes-atrodamas-rietumvalstu-tehnologijas.a577583/ Ukrainas speciālisti: Krievijas izmantotajās Ziemeļkorejas raķetēs atrodamas rietumvalstu tehnoloģijas] lsm.lv 2024. gada 24. novembrī</ref> 2025. gada 13. janvārī izplatījās ziņa, ka karā pret Ukrainas bruņotajiem spēkiem krituši aptuveni 300 Ziemeļkorejas karavīru un ievainoti apmēram 2700. Pēc Dienvidkorejas izlūkošanas datiem Ziemeļkoreja bija nosūtījusi palīgā Krievijai vairāk nekā 100 000 karavīru apmaiņā pret Krievijas palīdzību Ziemeļkorejas ieroču un satelītu programmai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.01.2025-dienvidkoreja-kara-ar-ukrainu-lidz-sim-kritusi-300-ziemelkorejas-karaviri.a583410/ Dienvidkoreja: Karā ar Ukrainu līdz šim krituši 300 Ziemeļkorejas karavīri] lsm.lv 2025. gada 13. janvārī</ref> 31. janvārī ziņoja, ka Ziemeļkorejas karavīri pēc smagiem zaudējumiem ir uz laiku atvilkti no frontes līnijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.01.2025-laikraksts-ziemelkorejas-karaviri-atvilkti-no-kurskas-frontes.a586053/ Laikraksts: Ziemeļkorejas karavīri atvilkti no Kurskas frontes] lsm.lv 2025. gada 31. janvārī</ref> 28. aprīlī Ziemeļkorejā valdošās Strādnieku partijas Centrālā militārā komisija paziņoja, ka "mūsu bruņoto spēku apakšvienības piedalījās Kurskas apgabala atbrīvošanas operācijās saskaņā ar Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas valsts vadītāja rīkojumu". [[Kims Čenuns]] lēmumu par karaspēka nosūtīšanu pieņēma saskaņā ar savstarpējās aizsardzības līgumu ar Putinu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.04.2025-ziemelkoreja-pirmoreiz-atzist-sava-karaspeka-dalibu-krievijas-kara-pret-ukrainu.a596945/ Ziemeļkoreja pirmoreiz atzīst sava karaspēka dalību Krievijas karā pret Ukrainu] lsm.lv 2025. gada 28. aprīlī</ref> ===== Ieslodzīto mobilizācija ===== 2025. gada janvārī Ukrainas Ārējās izlūkošanas dienests norādīja, ka Krievija karā pret Ukrainu savervējusi no 140 000 līdz 180 000 ieslodzīto. 1. janvārī stājās spēkā Krievijas valdības dekrēts, kas atcēla vienreizējo skaidras naudas maksājumu ieslodzītajiem par līguma parakstīšanu par dalību karā pret Ukrainu. Sākotnēji ieslodzītie par līgumu saņēma vienreizēju maksājumu 1718 ASV dolāru apmērā, bet 2024. gada jūlijā maksājuma summu palielināja līdz 3524 dolāriem. Tajā pašā laikā ieslodzītajiem netika piešķirti vairāki maksājumi un pabalsti, ko saņēma brīvprātīgo formējumos dienošie karavīri. Turklāt ieslodzītajiem alga bija divas līdz četras reizes mazāka nekā citiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.01.2025-ukraina-cer-izmantot-trampa-neprognozejamibu-sava-laba.a582230/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina cer izmantot Trampa neprognozējamību savā labā] lsm.lv 2025. gada 3. janvārī</ref> ==== Pamiera sarunas ==== {{pamatraksts|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)#Sarunas par karadarbības pārtraukšanu#2025. gada sarunas}} [[Attēls:Prime Minister Keir Starmer visits Ukraine (54509358656).jpg|thumb|270px|Ukrainas, Apvienotās Karalistes, Francijas, Polijas un Vācijas līderi Kijivā 10. maijā.]] 2025. gada 10. maijā Ukrainas un Eiropas līderi Kijivā vienojās par beznosacījumu 30 dienu pamieru no 12. maija, ko atbalstīja ASV prezidents Donalds Tramps, piedraudot Vladimiram Putinam ar jaunām sankcijām, ja viņš to neievēros.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.05.2025-ukrainas-un-eiropas-lideri-vienojas-par-bezierunu-30-dienu-pamieru-no-12-maija.a598462/ Ukrainas un Eiropas līderi vienojas par bezierunu 30 dienu pamieru no 12. maija] lsm.lv 2025. gada 10. maijā</ref> Tās pašas dienas vakarā Putins piedāvāja Ukrainai piedalīties tiešās sarunās 15. maijā Stambulā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.05.2025-putins-aicina-ukrainu-uz-tiesam-sarunam.a598514/ Putins aicina Ukrainu uz «tiešām sarunām»] lsm.lv 2025. gada 11. maijā</ref> Savukārt Zelenskis tūlīt paziņoja, ka viņš sagaida, ka Maskava apņemsies no 12. maija noslēgt 30 dienu pamieru, un ka Ukraina ir gatava tiešām sarunām ar Krieviju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.05.2025-zelenskis-kijiva-gatava-putina-piedavatajam-tiesajam-sarunam-bet-sagaida-pamieru.a598528/ Zelenskis: Kijiva gatava Putina piedāvātajām tiešajām sarunām, bet sagaida pamieru] lsm.lv 2025. gada 10. maijā</ref> Kaut arī Ukrainas prezidents piekrita tikties ar Putinu, taču Krievijas līderis Turcijā neieradās, bet uz sarunām ar Ukrainu nosūtīja zema līmeņa delegāciju. Pēc tam Putins uzstāja, ka tiešas sarunas starp Krieviju un Ukrainu iespējamas vien tad, ja Kijiva piekritīs Maskavas ultimātiem. 8. jūlijā ASV prezidents Tramps paziņoja, ka viņam ir apnikusi Putina muļķību runāšana un ka viņš ļoti nopietni apsver iespēju atbalstīt sankciju likumprojektu, lai noliktu Krieviju pie vietas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.07.2025-trampam-zud-pacietiba-vienoties-ar-putinu-apsver-atbalstit-krievijas-sankciju-likumu.a606103/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Trampam zūd pacietība vienoties ar Putinu, apsver atbalstīt Krievijas sankciju likumu] lsm.lv 2025. gada 9. jūlijā</ref> 23. jūlijā Stambulā notikušās Krievijas un Ukrainas sarunas ilga tikai aptuveni 40 minūtes, kuru laikā karojošās puses nespēja vienoties par pamieru. Vienīgais, par ko tika panākta vienošanās, bija sagūstīto civiliedzīvotāji un militārpersonu apmaiņa.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.07.2025-stambula-notikusas-krievijas-un-ukrainas-sarunas-verte-ka-procesa-imitaciju.a608007/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Stambulā notikušās Krievijas un Ukrainas sarunas vērtē kā procesa imitāciju] lsm.lv 2025. gada 24. jūlijā</ref> == Ukrainas infrastruktūras graušana == {{pamatraksts|Ukrainas civilās infrastruktūras graušana ar raķetēm un droniem Krievijas-Ukrainas kara laikā}} ===== 2022. gada gaisa uzbrukumi ===== 2022. gada 27. jūnijā Krievijas raķete sagrāva [[Kremenčuka]]s tirdzniecības centru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-pilseta-kremencuka-krievijas-raketes-trieciena-tirdzniecibas-centram-vismaz-10-upuri.a463154/|title=Ukrainas pilsētā Kremenčukā Krievijas raķetes triecienā tirdzniecības centram vismaz 10 upuri|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> Uzbrukumā tika nogalināti vismaz 18 civiliedzīvotāji, ap 60 cilvēku tika ievainoti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremencuka-pabeigta-tirdzniecibas-centra-apsaude-bojagajuso-meklesana-aktualais-28-junija.a463329/|title=Kremenčukā pabeigta tirdzniecības centra apšaudē bojāgājušo meklēšana. Aktuālais 28. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> Krievijas armija naktī uz 1. jūliju ar raķetēm "H-22" apšaudīja Odesas apgabalu, trāpot deviņstāvu dzīvojamam namam un atpūtas bāzei Bilhorodas-Dnistrovskas rajona Serhijivkas ciematā. Šajā apšaudē nogalināja vismaz 21 cilvēku, tai skaitā divus bērnus, un ievainoja vairāk nekā 30 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-krievija-izsavusi-uz-ukrainu-ap-3000-rakesu.a463815/ Zelenskis: Krievija izšāvusi uz Ukrainu ap 3000 raķešu] lsm.lv 2022. gada 2. jūlijā</ref> 10. jūlijā notika Krievijas raķešu uzbrukums [[Časivjara]]i, kura laikā sagrāva piecstāvu dzīvojamā ēku, nogalinot vismaz 33 civiliedzīvotājus. 11. jūlijā notikušajos triecienos Harkivas, Mikolajivas un Odesas apgabalos nogalināja un ievainoja vairākus desmitus iedzīvotāju, bet Harkivas pilsētā bojā gāja vismaz seši cilvēki un 31 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-daudzviet-skan-gaisa-trauksmes-pieaug-upuru-skaits-casivjara.a465030/ Ukrainā daudzviet skan gaisa trauksmes; pieaug upuru skaits Časivjarā] lsm.lv 2022. gada 12. jūlijā</ref> 14. jūlijā notika Krievijas raķešu trieciens [[Vinnica]]i, kurā gāja bojā vismaz 23 cilvēki, tajā skaitā trīs bērni. Slimnīcā ievietoja 73 ievainotos, tostarp četrus bērnus. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicināja starptautisko sabiedrību atzīt Krieviju par teroristisku valsti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vinnica-sero-par-krievijas-rakesu-trieciena-upuriem.a465619/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Vinnicā sēro par Krievijas raķešu trieciena upuriem] lsm.lv 2022. gada 15. jūlijā</ref> 24. augustā notika Krievijas raķešu trieciens Čaplines dzelzceļa stacijai Dņipropetrovskas apgabalā, nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija vismaz 25, upuru vidū bija divi bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-uzbrukuma-dnipropetrovskas-apgabala-ukraina-25-nogalinatie.a470816/ Krievijas uzbrukumā Dnipropetrovskas apgabalā Ukrainā 25 nogalinātie] lsm.lv 2022. gada 24. augustā</ref> Pēc neveiksmēm austrumu un dienvidu frontēs 8. oktobrī Putins par Krievijas Federācijas bruņoto spēku Apvienotā grupējuma pavēlnieku iecēla Aerokosmisko spēku virspavēlnieku [[Sergejs Surovikins|Sergeju Surovikinu]], kas iezīmēja Krievijas kara stratēģijas maiņu. 10. oktobrī Krievijas karaspēks ar 84 raķetēm un 24 bezpilota lidaparātiem apšaudīja Ukrainas galvaspilsētu Kijivu un vairākas citas pilsētas, kas izraisīja postījumus civilās infrastruktūras objektos. Krievijas prezidents Vladimirs Putins šo uzbrukumu raksturoja kā atriebību par 8. oktobrī notikušo Krimas tilta spridzināšanu.<ref name="ReferenceC">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijiva-un-citas-ukrainas-pilsetas-grand-spradzieni-zino-par-upuriem.a477283/ Kijivā un citās Ukrainas pilsētās grand sprādzieni; ziņo par upuriem] lsm.lv 2022. gada 10. oktobrī</ref> Irānā ražotie droni ''[[Shahed]]-136'' tika palaisti no Baltkrievijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-megina-piespiest-lukasenko-rezimu-tiesi-iesaistities-kara-pret-ukrainu.a477906/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Putins mēģina piespiest Lukašenko režīmu tieši iesaistīties karā pret Ukrainu] lsm.lv 2022. gada 13. oktobrī</ref> 10. oktobrī Krievijas stratēģiskie [[bumbvedēji]] Tu-160 un Tu-95 ar raķetēm [[H-101]] un [[H-555]] no [[Kaspijas jūra]]s piekrastes veica masīvus uzbrukumus Ukrainas pilsētām. 84 raķetes un 24 bezpilota lidaparāti tika izšauti uz civilās infrastruktūras objektiem un pilsētu dzīvojamajiem kvartāliem, atriebjoties par 8. oktobrī notikušo sprādzienu uz Krimas tilta. Ukrainas Ārkārtas valsts dienests ziņoja, ka gājuši bojā 14 cilvēki un 97 guvuši ievainojumus. Uzbrukumos tika bojātas elektroenerģijas padeves un ūdensapgādes sistēmas daudzās Ukrainas pilsētās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-apsauda-ukrainas-pilsetas-megina-atriebties-ukrainiem-par-krimas-tilta-spridzinasanu-teksta-tiesraides-arhivs.a477329/ Krievija apšauda Ukrainas pilsētas, mēģina atriebties ukraiņiem par Krimas tilta spridzināšanu (Teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 10. oktobrī</ref> 13. oktobrī Ukrainas armijas Ģenerālštābs vēstīja, ka no Krievijas izšautās raķetes trāpījušas vairāk nekā 40 apdzīvotās vietās Mikolajivas, Vinnicas, Čerkasu un Čerņihivas apgabalos. Krievija turpināja izmantot arī Irānā ražotos [[droni|dronus pašnāvniekus]]. Galvaspilsētā Kijivā un 12 Ukrainas apgabalos bija izpostīta enerģētikas infrastruktūra.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/diennakts-laika-krievijas-raketes-trapijusas-vairak-neka-40-apdzivotas-vietas-ukraina.a477836/ Diennakts laikā Krievijas raķetes trāpījušas vairāk nekā 40 apdzīvotās vietās Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 13. oktobrī</ref> Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzsvēra, ka Ukrainas gaisa spēki turpina cīņu par valsts debesīm. Katru stundu tiekot saņemtas ziņas par Krievijas raķešu un bezpilota lidaparātu notriekšanu, un armijai izdevies iznīcināt sešas raķetes Mikolajivas, Ļvivas un Dņipropetrovskas apgabalos, diennakts laikā Krievijas bruņotie spēki bija raidījusi 11 raķešu triecienus pa Ukrainas apdzīvotām vietām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-nakti-apsaudita-zaporizja-zelenskis-bridina-sodien-saglabat-modribu.a477938/ Ukrainā naktī apšaudīta Zaporižja; Zelenskis brīdina šodien saglabāt modrību] lsm.lv 2022. gada 14. oktobrī</ref> 10. decembrī kļuva zināms, ka Irāna gatavojas piegādāt Krievijai jaunu dronu partiju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/mossad-irana-grasas-palielinat-brunojuma-piegades-krievijai.a488622/ «Mossad»: Irāna grasās palielināt bruņojuma piegādes Krievijai] lsm.lv 2022. gada 23. decembrī</ref> Līdz 13. decembrim Krievija bija veikusi astoņus raķešu uzbrukumu viļņus Ukrainas civilajai infrastruktūrai.<ref name="LSM13DEC">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-devusi-triecienu-strategiski-svarigam-tiltam-okupetaja-melitopole.a486808/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina devusi triecienu stratēģiski svarīgam tiltam okupētajā Melitopolē] lsm.lv 2022. gada 13. decembrī</ref> No Krievijas lidmašīnas Baltkrievijas gaisa telpā izšauta spārnotā raķete [[H-55]] nolidoja vairākus simtus kilometru virs Polijas un nogāzās valsts rietumu daļā mežā. Tikai 2023. gada aprīļa beigās to nejauši atrada vietējais iedzīvotājs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.05.2023-polija-turpinas-krievijas-raketes-skandals.a508323/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Polijā turpinās «Krievijas raķetes» skandāls] lsm.lv 2023. gada 12. maijā</ref> <gallery> 10 October 2022 missile strikes on Ukraine.svg|Ukrainas pilsētu raķešu apšaudes 10. oktobrī Remains of a downed Geran-2 drone in Kyiv, 2022-12-14.jpg|14. decembrī notriektā Irānas drona-kamikadzes ''ГЕPAНЬ-2'' (''Shahed'') fragments Kyiv after Russian shelling, 2022-10-10 (073).webp|Kijivas iela pēc Krievijas raķešu uzbrukuma 10. oktobrī Rocket strike on a shopping center in Kremenchuk.webm|Raķetes ''H-22'' trāpījums [[Kremenčuka]]s tirdzniecības centram ''Amstor'' </gallery> ===== 2023. gada gaisa uzbrukumi ===== 2023. gada 1. janvārī Ukrainas gaisa spēku pavēlniecība paziņoja, ka Vecgada vakarā un Jaungada naktī Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 45 Irānā ražotos trieciendronus ''[[Shahed]]-136''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vecgada-vakara-un-jaungada-nakti-ukraina-notriekusi-45-krievijas-dronus.a489674/ Vecgada vakarā un Jaungada naktī Ukraina notriekusi 45 Krievijas dronus] lsm.lv 2023. gada 1. janvārī</ref> Naktī uz 2. janvāri Krievija izšāva uz Ukrainu divas bezpilota lidaparātu ''[[Shahed]]'' grupas, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki virs Kijivas notrieca 20 objektus, vairākus dronus izdevās notriekt arī citos apgabalos. Ukrainas prezidenta administrācija pauda uzskatu, ka Krievija mēģina piespiest Ukrainu mainīt nostāju par okupācijas karaspēka izvešanu no anektētajām teritorijām pirms sarunām par karadarbības pārtraukšanu.<ref name="LSM2JAN">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-gaisa-triecienus-pa-ukrainas-pilsetam.a489712/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievija turpina gaisa triecienus pa Ukrainas pilsētām] lsm.lv 2023. gada 2. janvārī</ref> 5. janvārī Vladimirs Putins uzdeva aizsardzības ministram Sergejam Šoigu nodrošināt, lai pareizticīgo Ziemassvētku laikā Ukrainas frontē ievērotu pamieru no 6. janvāra pulksten 12 līdz 7. janvāra pulksten 24.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-uzdevis-pareizticigo-ziemassvetku-laika-ieverot-pamieru-ukrainas-fronte.a490254/ Putins uzdevis pareizticīgo Ziemassvētku laikā ievērot pamieru Ukrainas frontē] lsm.lv 2023. gada 5. janvārī</ref> Neraugoties uz vienpusēji izsludināto uguns pārtraukšanu, Krievijas karaspēks 6. janvārī apšaudīja frontes līnijai tuvu esošo Bahmutu, Kramatorsku, Hersonu un arī citas Ukrainas pilsētas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-ari-izsludinata-pamiera-laika-turpina-apsaudit-ukrainas-pilsetas.a490501/ Krievija arī izsludinātā pamiera laikā turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas] lsm.lv 2023. gada 6. janvārī</ref> 2023. gada 11. janvārī kļuva zināms, ka par Ukrainas iebrukušo Krievijas spēku apvienotā grupējuma komandieri iecelts [[Valērijs Gerasimovs]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremlis-kartejo-reizi-nomainijis-ukraina-iebrukuso-speku-komandieri.a491173/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Kremlis kārtējo reizi nomainījis Ukrainā iebrukušo spēku komandieri] lsm.lv 2023. gada 11. janvārī</ref> 4. maija naktī ar pretgaisa aizsardzības sistēmu ''[[Patriot]]'' debesīs virs Kijivas notrieca [[Virsskaņas ātrums|virsskaņas]] raķeti ''[[Kinžal]]''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.05.2023-ukraina-pazino-par-pirmo-notriekto-krievijas-hiperskanas-raketi.a507572/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukraina paziņo par pirmo notriekto Krievijas hiperskaņas raķeti] lsm.lv 2023. gada 6. maijā</ref> Naktī uz 8. maiju Krievija no militārā lidlauka Brjanskas apgabalā palaida 35 kaujas dronus ''Shahed'', vairums no tiem bija notēmēti pa Kijivu. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās iznīcināt visus lidrobotus, vismaz pieci cilvēki guva ievainojumus, krītot notriekto dronu atlūzām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.05.2023-zelenskis-ukraina-turpmak-9-maija-atzimes-eiropas-dienu.a507756/ Zelenskis: Ukrainā turpmāk 9. maijā atzīmēs Eiropas dienu] lsm.lv 2023. gada 8. maijā</ref> Naktī uz 16. maiju notika liels Krievijas raķešu uzbrukums Kijivai, no trim pusēm tās virzienā raidot 18 dažāda veida raķetes un dronus īsā laika periodā. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt visas raķetes, tai skaitā sešas ''Kinžal'' virsskaņas raķetes, kuras ilgu laiku uzskatīja par nenotriecamām. Raķešu atlūzas nokrita vismaz trīs pilsētas rajonos, aizdedzinot ēkas un automašīnas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.05.2023-ukraina-atvairijusi-masivu-krievijas-rakesu-uzbrukumu-kijivai.a508777/ Ukraina atvairījusi masīvu Krievijas raķešu uzbrukumu Kijivai] lsm.lv 2023. gada 16. maijā</ref> Apvienotās Karalistes militārais izlūkdienests ziņoja, ka 2023. gada maijā Krievija uz Ukrainu raidījusi vairāk nekā 300 Irānā ražoto trieciendronu ''Shahed'', Ukraina notriekusi vismaz 90% bezpilota lidaparātu. Kijiva apšaudīta gandrīz katru nakti gan ar ''Shahed'', gan ar spārnotajām un ballistiskajām raķetēm ''Iskander'' un ''Kinžal''. Pateicoties pretgaisa aizsardzības spēku darbībai, Kijivā nav bijis neviena tieša trāpījuma, bet visus postījumus nodarījušas notriekto dronu un raķešu atlūdzas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2023-britu-izluki-krievija-maija-visintensivak-apsaudija-ukrainu-ar-vairak-neka-300-iranu-dronu.a511487/ Britu izlūki: Krievija maijā visintensīvāk apšaudīja Ukrainu ar vairāk nekā 300 irāņu dronu] lsm.lv 2023. gada 5. jūnijā</ref> Naktī uz 3. augustu bija jau 820. gaisa trauksmes brīdinājums Kijivai kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma. Ukrainas karavīri notrieca 15 dronus, arī 2. augustā virs Kijivas notrieca vairāk nekā 10 dronu ''Shahed''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2023-ukraina-notriekusi-15-ienaidnieka-dronus-turpinas-uzbrukumi-ukrainas-ostam.a518786/ Ukraina notriekusi 15 ienaidnieka dronus, turpinās uzbrukumi Ukrainas ostām] lsm.lv 2023. gada 3. augustā</ref> Naktī uz 30. augustu Krievija uz Kijivu raidīja vairākas bezpilota lidaparātu grupas no dažādiem virzieniem, bet drīz pēc tam no stratēģiskajiem bumbvedējiem "[[Tu-95MS]]" izšāva spārnotās raķetes. Kopumā pret Ukrainu raidīja 44 raķetes un dronus, no kuriem 43 (28 spārnotās raķetes un 15 dronus) notrieca Ukrainas pretgaisa aizsardzība.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.08.2023-krievija-pret-kijivu-sarikojusi-lielako-dronu-un-rakesu-uzbrukumu-kops-pavasara.a522009/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievija pret Kijivu sarīkojusi lielāko dronu un raķešu uzbrukumu kopš pavasara] lsm.lv 2023. gada 30. augustā</ref> Naktī uz 25. novembri Krievija ar ''Shahed'' trieciendroniem uzbruka Kijivai, gaisa trauksme ilga apmēram sešas stundas. Ukrainas pretgaisa spēki virs Kijivas notrieca apmēram 60 lidojošu objektu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2023-krievija-palaidusi-uz-ukrainu-rekordlielu-skaitu-trieciendronu-visvairak-uzbrukts-kijivai.a532986/ Krievija palaidusi uz Ukrainu rekordlielu skaitu trieciendronu, visvairāk uzbrukts Kijivai] lsm.lv 2023. gada 25. novembrī</ref> Naktī uz 29. decembri notika masīvs gaisa uzbrukums ar raķetēm un droniem vairākām Ukrainas pilsētām, arī Harkivai, Ļvivai, Odesai un Kijivai. Krievija uz Ukrainu raidīja 110 raķetes, izmantojot teju visus ieroču veidus — "Kinžal", S-300, spārnotās raķetes un arī dronus, kā arī stratēģiskos bumbvedējus, no kuriem palaida X-101/X-505 raķetes. Vēlāk kļuva zināms, ka Krievija uz Ukrainas pilsētām 29. decembrī raidīja 158 raķetes un dronus, šajā terora aktā vismaz 30 cilvēku gāja bojā un vairāk nekā 160 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.12.2023-ukraina-piedzivo-pedeja-laika-specigako-krievijas-uzbrukumu-ar-raketem-un-droniem.a537037/ Ukraina piedzīvo pēdējā laikā spēcīgāko Krievijas uzbrukumu ar raķetēm un droniem] lsm.lv 2023. gada 29. decembrī</ref> <gallery> Shahed drone in Dnipropetrovsk Oblast (2024-02-09) 02.jpg|Dņipropetrovskas apgabalā neitralizētais ''[[Shahed]]'' drons 2024. gada 9. februārī Kyiv after Russian attack, 2023-05-16 (01).webp|Ugunsgrēks pēc 2023. gada 16. maija Krievijas raķešu uzbrukuma Kijivai Kyiv after Russian drone attack, 2023-05-30 (01).jpg|2023. gada 30. maija raķešu uzbrukums Kijivai </gallery> ===== 2024. gada gaisa uzbrukumi ===== 2. janvāra naktī Krievija uzbruka ar 35 lidrobotiem ''Shahed''-136/131, kas visi tika notriekti. Rīta pusē sākās bumbvedēju Tu-95MS uzbrukums ar ne mazāk kā 70 spārnotajām raķetēm H-101/H-555/H-55. Ienaidnieks izšāva arī desmit hiperskaņas raķetes H-47M2 ''Kinžal'' no iznīcinātājiem ''MiG-31K'', trīs spārnotās raķetes ''Kaļibr'', 12 raķetes ''Iskander-M/S-300/S-400'', četras pretradiolokācijas raķetes H-31P. Ukrainas aizstāvji notrieca visas ''Kinžal'' un ''Kaļibr'' raķetes, bet tikai 59 no 70 raķetēm H-101/H-555/H-55.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2024-forbes-otrdienas-rakesu-trieciens-krievijai-izmaksajis-620-miljonus-dolaru.a537448/ «Forbes»: Otrdienas raķešu trieciens Krievijai izmaksājis 620 miljonus dolāru] lsm.lv 2024. gada 3. janvārī</ref> Uzbrukumā krievi uz Ukrainu raidīja arī [[Ziemeļkoreja]]s ballistiskās raķetes [[KN-23]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.01.2024-medijs-krievija-plano-iegadaties-irana-razotos-ierocus-piegade-iespejama-pavasari.a537735/ medijs:%20Krievija%20pl%C4%81no%20ieg%C4%81d%C4%81ties%20Ir%C4%81n%C4%81%20ra%C5%BEotos%20iero%C4%8Dus%20%E2%80%93%20pieg%C4%81de%20iesp%C4%93jama%20pavasar%C4%AB] lsm.lv 2024. gada 4. janvārī</ref> 7. februārī Ukrainas pretgaisa aizsardzībai izdevās notriekt lielāko daļu raķešu "H-101/555/55/55" un kaujas bezpilota lidaparātu "''Shahed''", taču neizdevās notriekt nevienu spārnoto raķeti "''[[H-22]]''", ballistiskās raķetes "[[Iskander-M]]" vai raķešu sistēmu "[[S-300]]" raidītos šāviņus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.02.2024-domnica-krievija-ar-masveida-triecieniem-ukrainai-centusies-noverst-tas-pretgaisa-aizsardzibas-uzmanibu.a542105/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Domnīca: Krievija ar masveida triecieniem Ukrainai centusies novērst tās pretgaisa aizsardzības uzmanību] lsm.lv 2024. gada 8. februārī</ref> 19. februārī Ukrainas bruņotie spēki notrieca Krievijas iznīcinātāju-bumbvedēju [[Su-34]] un iznīcinātāju [[Su-35]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.02.2024-ukrainiem-izdevies-notriekt-divas-iebruceju-kaujas-lidmasinas.a543563/ Ukraiņiem izdevies notriekt divas iebrucēju kaujas lidmašīnas] lsm.lv 2024. gada 19. februārī</ref> Naktī uz 2. martu Krievija uz Ukrainu raidīja 17 trieciendronus ''Shahed'', pretgaisa aizsardzības spēkiem izdevās notriekt 14 no tiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 3. martā paziņoja, ka nedēļas laikā Krievija uzbrukusi Ukrainai ar gandrīz 400 vadāmajām aviācijas bumbām, vairāk nekā 50 droniem un vairāk nekā 40 raķetēm. Krievijas drona sagrautajā ēkā Odesā bojā gāja 12 cilvēki, viņu vidū arī pieci bērni. Jaunākais no viņiem bija tikai četrus mēnešus vecs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.03.2024-krievijas-drona-trieciena-odesa-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-12.a545254/ Krievijas drona triecienā Odesā nogalināto skaits pieaudzis līdz 12] lsm.lv 2024. gada 4. martā</ref> 15. martā Krievija uz Odesas dzīvojamo rajonu ar 15 minūšu intervālu izšāva divas "[[Iskander]]" raķetes, lai postījumu un bojāgājušo būtu pēc iespējas vairāk. Bojā gāja 21 cilvēks, bet 70 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.03.2024-ukraina-ienaidniekam-taisnigi-atbildes-odesa-sero-par-krievijas-uzbrukuma-upuriem.a546985/ Odesā uzbrukuma upuru skaits pieaudzis līdz 21] lsm.lv 2024. gada 16. martā</ref> 21. marta naktī Krievija uzbruka Kijivai ar divām ballistiskajām raķetēm "Iskander", "Kinžal" un 29 spārnotajām raķetēm ''H-101'', kuras izšāva 11 kara lidmašīnas [[Tu-95]], kas pacēlās no aviobāzes [[Murmanska]]s tuvumā. Pretgaisa aizsardzības notriekto raķešu atlūzas ievainoja 17 cilvēkus galvaspilsētas Svjatošinskas un Ševčenko rajonos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.03.2024-kijiva-piedzivo-smagas-apsaudes-cietusi-vismaz-17-cilveki.a547508/ Kijiva piedzīvo smagas apšaudes; cietuši vismaz 17 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 21. martā</ref> 22. marta rītā ap 5:00 Krievija uzbruka Ukrainai ar 88 ballistiskajām un spārnotajām raķetēm un 63 Irānas trieciendroniem "''Shahed''". Spēcīgi sprādzieni nogranda Harkivā, Dnipro, Krivijrihā un Zaporižjā, vēlāk raķetes un droni sasniedza arī Sumus, Poltavu, Odesu, Hmeļnicku, Vinnicu un Ivanofrankivsku. Ziņoja par vismaz trīs nogalinātiem un 14 ievainotiem cilvēkiem. Pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt 55 dronus un 37 raķetes. Divas raķetes trāpīja [[Dņipro HES|Dņepras hidroelektrostacijas]] aizsprostam pie [[Zaporižja]]s, taču tas netika pārrauts.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.03.2024-ukraina-jau-otro-nakti-masveidigi-krievijas-rakesu-uzbrukumi.a547655/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukrainā jau otro nakti masveidīgi Krievijas raķešu uzbrukumi] lsm.lv 2024. gada 22. martā</ref> 25. martā Krievija uzbruka Kijivai ar divām ballistiskajām raķetēm, kas bija izšautas no anektētās Krimas pussalas. Abas raķetes notrieca, bet krītošās atlūzas sabojāja divas ēkas, ievainojot deviņus cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.03.2024-krievija-apsauda-kijivu-ievainoti-devini-cilveki-tostarp-viena-pusaudze.a547986/ Krievija apšauda Kijivu — ievainoti deviņi cilvēki, tostarp viena pusaudze] lsm.lv 2024. gada 25. martā</ref> Naktī uz 29. martu Krievija uzbruka Ukrainas degvielas un enerģētikas nozares objektiem. Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 26 no 39 Krievijas raķetēm un 58 no 60 trieciendroniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.03.2024-zelenskis-krievijas-gaisa-terors-pastiprinas.a548586/ Zelenskis: Krievijas gaisa terors pastiprinās] lsm.lv 2024. gada 29. martā</ref> 11. aprīlī Krievija veica atkārtotu raķešu uzbrukumu Ukrainas energotīkliem, ar spārnotajām raķetēm ''[[H-69]]'' netālu no Kijivas iznīcinot Tripilskas termoelektrostaciju, kas nodrošināja elektrību ne tikai galvaspilsētai, bet vēl diviem apgabaliem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.04.2024-ukrainas-gaisa-speku-parstavis-valstij-vajadzigas-vismaz-25-patriot-sistemas.a550143/ Ukrainas Gaisa spēku pārstāvis: Valstij vajadzīgas vismaz 25 «Patriot» sistēmas] lsm.lv 2024. gada 12. aprīlī</ref> 17. aprīļa rītā Krievija uz [[Černihiva]]s pilsētu raidīja trīs raķetes "[[Iskander]]", izpostot vairākas daudzstāvu dzīvojamās ēkas, slimnīcu un civilās infrastuktūras objektus. Bojā gāja vismaz 17, bet ievainojumus guva vismaz 60 cilvēki, arī bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.04.2024-krievijas-rakesu-uzbrukuma-cernihivai-nogalinati-vismaz-17-cilveki.a550736/ Krievijas raķešu uzbrukumā Černihivai nogalināti vismaz 17 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 17. aprīlī</ref> 29. aprīlī Krievija izmantoja [[kasešu munīcija|kasešu munīciju]], lai uzbruktu mierīgajiem iedzīvotājiem, kas pastaigājās pa Odesas piejūras promenādi, nogalinot piecus un ievainojot vairāk nekā 30 cilvēkus. Līdzīgs uzbrukums notika naktī uz 1. maiju, kad ballistisko raķešu triecienā gāja bojā trīs cilvēki, bet ievainojumus guva vēl 3 mierīgie iedzīvotāji, bet 1. maija Krievijas raķešu uzbrukumā cieta 14 cilvēki.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.05.2024-krievijas-armija-jau-treso-dienu-apsauda-odesu.a552551/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas armija jau trešo dienu apšauda Odesu] lsm.lv 2024. gada 2. maijā</ref> Naktī uz 8. maiju Krievijas karaspēks uzbruka Ukrainas enerģētikas objektiem ar 55 raķetēm un 21 dronu. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēkiem izdevās iznīcināt 59 raķetes un dronus Poltavas, Krivijrihas, Zaporižjas, Ļvivas, Ivanofrankivskas un Vinnicas apgabalos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.05.2024-krievija-nakti-uz-ukrainu-raidijusi-76-raketes-un-dronus-bojati-energoobjekti-un-dzelzcela-infrastruktura.a553188/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievija naktī uz Ukrainu raidījusi 76 raķetes un dronus — bojāti energoobjekti un dzelzceļa infrastruktūra] lsm.lv 2024. gada 8. maijā</ref> 19. maijā Krievijas "Iskander" raķešu uzbrukumā atpūtas vietai Harkivas apgabalā gāja bojā seši, bet ievainoti 16 cilvēki, bet Kupjanskas rajonā nogalināja piecus, bet ievainoja desmit cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.05.2024-krievijas-triecienos-atputas-vietai-harkivas-apgabala-sesi-bojagajusie.a554593/ Krievijas triecienos atpūtas vietai Harkivas apgabalā seši bojāgājušie] lsm.lv 2024. gada 19. maijā</ref> 23. maijā Krievija raķešu uzbrukumā sagrāva Harkivas tipogrāfiju, kurā bojā gāja septiņi cilvēki un 20 guva ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.05.2024-ukrainas-prezidents-zelenskis-mudina-asv-un-kinas-liderus-junija-apmeklet-miera-samitu.a555440/ Ukrainas prezidents Zelenskis mudina ASV un Ķīnas līderus jūnijā apmeklēt miera samitu] lsm.lv 2024. gada 26. maijā</ref> 25. maijā Krievija ar divām vadāmajām [[Aviācijas bumba|aviācijas bumbām]] sagrāva celtniecības lielveikalu Harkivā, nogalinot vismaz 12 cilvēkus un 43 ievainojot.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2024-krievijas-uzbrukuma-buvmaterialu-lielveikalam-harkiva-nogalinati-vismaz-12-cilveki-ievainoti-43.a555403/ Krievijas uzbrukumā būvmateriālu lielveikalam Harkivā nogalināti vismaz 12 cilvēki, ievainoti — 43] lsm.lv 2024. gada 26. maijā</ref> Naktī uz 1. jūniju Krievijas armija uz Ukrainas energoobjektiem Zaporižjas, Dņipropetrovskas, Doneckas, Kirovohradas, Ivanofrankivskas apgabalos raidīja 47 dronus un 53 dažādu veidu raķetes. Ukraiņiem izdevās notriekt 46 dronus un 35 raķetes. Tas bija sestais masveida raķešu un bezpilota lidaparātu trieciens energoobjektiem kopš 22. marta.<ref name="LSM1JUN" /> Naktī uz 12. maiju Krievija veica gaisa uzbrukumu Ukrainai ar četrām spārnotajām raķetēm, raķetēm "''Iskander''", "''Kinžal''" un 24 droniem "''Šahed''". Pretgaisa aizsardzībai izdevās notriekt 29 no 30 mērķiem. Krītot notriekto raķešu atlūzām, Kijivas apgabalā izcēlās milzīgs ugungrēks kādā rūpniecības objektā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2024-krievija-jau-teju-pusi-dienas-apsauda-ukrainu-kijivas-apgabala-izcelies-milzigs-ugunsgreks.a557756/ Krievija jau teju pusi dienas apšauda Ukrainu; Kijivas apgabalā izcēlies milzīgs ugunsgrēks] lsm.lv 2024. gada 12. jūnijā</ref> 12. jūnijā Krievijas uzbrukumā ar "[[Iskander-M]]" raķetēm no Krimas teritorijas [[Krivijriha]]s pilsētā bojā gāja deviņi cilvēki un 29 ievainoti, arī pieci bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2024-krievijas-rakesu-trieciena-ukrainas-pilseta-krivijriha-nogalinati-devini-cilveki.a557823/ Krievijas raķešu triecienā Ukrainas pilsētā Krivijrihā nogalināti deviņi cilvēki] lsm.lv 2024. gada 13. jūnijā</ref> 22. jūnijā Krievija ar aviobumbām uzbruka Harkivai, nogalinot trīs cilvēkus un vismaz 56 ievainojot, arī trīs bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2024-krievijas-aviobumbu-uzbrukumos-harkivai-nogalinati-tris-cilveki-56-ievainoti.a559076/ Krievijas aviobumbu uzbrukumos Harkivai nogalināti trīs cilvēki; 56 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 22. jūnijā</ref> 29. jūnijā Krievijas raķešu uzbrukumos Ukrainā nogalināja vismaz 11 civiliedzīvotājus, bet ievainoja vēl 37. Vismaz septiņus cilvēkus nogalināja, bet vēl 31 ievainoja raķešu uzbrukumā [[Viļņanska]]s pilsētai Ukrainas dienvidaustrumos. Nogalināto vidū bija arī divi bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.06.2024-pec-navejosajiem-krievijas-uzbrukumiem-ukraina-aicina-sabiedrotos-pasteigties-ar-pretgaisa-aizsardzibas-sistemu-piegadi.a559807/ Pēc nāvējošajiem Krievijas uzbrukumiem Ukraina aicina sabiedrotos pasteigties ar pretgaisa aizsardzības sistēmu piegādi] lsm.lv 2024. gada 30. jūnijā</ref> 2024. gada 3. jūlija rītā Krievija uzbruka Dņepropetrovskas apgabalam ar trīs raķetēm "Iskander-K", četrām raķetēm "H-59" un pieciem uzbrukuma droniem "Šahed". Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca vienu "Iskander-K" spārnoto raķeti, visas "H-59" raķetes un "Šahed" dronus, kā arī vienu "Orlan-10" izlūkošanas bezpilota lidaparātu. Dnipro pilsētā tika nogalināti pieci un ievainoti vairāk nekā 50 cilvēki.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2024-krievijas-trieciena-dnipro-nogalinati-vismaz-5-cilveki-tostarp-14-gadus-veca-meitene.a560173/ Krievijas triecienā Dņipro nogalināti vismaz 5 cilvēki, tostarp 14 gadus veca meitene] lsm.lv 2024. gada 3. jūlijā</ref> 8. jūlijā Krievijas raķešu uzbrukumā nogalināja vismaz 20 cilvēkus un vairāk nekā 50 ievainoja. Kijivā uzbrukumā gāja bojā 15 cilvēki, bet vēl vismaz 25 cietuši. Raķetes trāpīja arī Ukrainas lielākajai bērnu slimnīcai ''Ohmatdit''. Krivijrihā raķešu triecienā gāja bojā 10 cilvēki un 31 hospitalizēts, no kuriem desmit atrodas smagā stāvoklī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.07.2024-krievija-apsauda-ukrainu-ar-desmitiem-rakesu-trapits-ari-bernu-slimnicai-kijiva.a560671/ Krievija apšauda Ukrainu ar desmitiem raķešu; trāpīts arī bērnu slimnīcai Kijivā] lsm.lv 2024. gada 8. jūlijā</ref> 31. jūlijā Krievija uzbruka ar vienu vadāmo aviācijas raķeti ''H-59'' Mikolajivas apgabalā, ar vairāk nekā 40 droniem Kijivai un Kijivas apgabalam, ar 49 droniem citos apgabalos.<ref name = "lsm31JUL">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2024-kijiva-piedzivojusi-lielako-krievijas-dronu-uzbrukumu-sogad.a563317/ Kijiva piedzīvojusi lielāko Krievijas dronu uzbrukumu šogad] lsm.lv 2024. gada 31. jūlijā</ref> 9. augustā Krievijas artilērija pāri frontes līnijai apšaudīja pircēju pilno lielveikalu [[Kostjantiņivka|Kostjantiņivkā]], nogalinot vismaz 11 un ievainojot 44 cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-krievijas-armijas-trapijuma-lielveikalam-doneckas-apgabala-vismaz-11-nogalinato.a564503/ Krievijas armijas trāpījumā lielveikalam Doneckas apgabalā vismaz 11 nogalināto] lsm.lv 2024. gada 9. augustā</ref> Naktī uz 25. augustu Krievija veica raķešu uzbrukumu viesnīcai "Saphir" Kramatorskā, kurā uzturējās "Reuters" žurnālistu komanda sešu cilvēku sastāvā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.08.2024-krievijas-trieciena-viesnicai-kramatorska-ievainoti-cetri-zurnalisti-tostarp-latvijas-pilsonis.a566268/ Krievijas triecienā viesnīcai Kramatorskā ievainoti četri žurnālisti, tostarp Latvijas pilsonis] lsm.lv 2024. gada 25. augustā</ref> 26. augustā Krievija teju astoņas stundas uzbruka Kijivai, Ļvivai, Odesai, Harkivai, Zaporižjai un citām pilsētām ar 127 raķetēm un 109 kaujas droniem. Raķešu triecienu izturēja [[Kijivas ūdenskrātuve|Kijivas HES ūdenskrātuves]] dambis, kas atrodas augšpus Kijivas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-ukraina-nedela-sakas-ar-krievijas-masveida-gaisa-uzbrukumiem-ari-kijiva-atskan-spradzieni.a566338/ Ukrainā nedēļa sākas ar Krievijas masveida gaisa uzbrukumiem; arī Kijivā atskan sprādzieni] lsm.lv 2024. gada 26. augustā</ref> Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 102 raķetes (80%) un 99 dronus (90%). Krievijas uzbrukumā gāja bojā septiņi cilvēki, bet ievainoja 47 cilvēkus, arī četrus bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.08.2024-krievija-ar-raketem-apsauda-krivijrihu.a566461/ Krievija ar raķetēm apšauda Krivijrihu] lsm.lv 2024. gada 27. augustā</ref> 27. augusta naktī Krievija pret Ukrainas pilsētām raidīja desmit dažāda tipa raķetes un 81 "Šahed" kaujas dronu, no kuriem 65 (80%) Ukrainas Gaisa spēkiem izdevās iznīcināt.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.08.2024-ukraina-bazas-par-karaviru-algam-un-jau-vairakas-dienas-ilgstosiem-krievijas-masveida-uzbrukumiem.a566544/ Ukrainā bažas par karavīru algām un jau vairākas dienas ilgstošiem Krievijas masveida uzbrukumiem] lsm.lv 2024. gada 27. augustā</ref> 3. septembrī Krievijas raķešu uzbrukumā Poltavas Militāro telekomunikāciju un informatizācijas institūtam nogalināja vismaz 47 un ievainoja 206 cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.09.2024-krievijas-rakesu-trieciena-ukrainas-pilseta-poltava-nogalinati-vairak-neka-40-cilveki.a567337/ Krievijas raķešu triecienā Ukrainas pilsētā Poltavā nogalināti vairāk nekā 40 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 3. septembrī</ref> 4. septembrī Krievijas raķešu triecienā Ļvivas dzīvojamajam kvartālam nogalināja septiņus, bet ievainoja 47 cilvēkus. Bojā gāja arī trīs bērni, vismaz piecus bērnus ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.09.2024-krievijas-rakesu-trieciena-lvivai-nogalinati-septini-cilveki-47-ievainoti.a567415/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievijas raķešu triecienā Ļvivai nogalināti septiņi cilvēki, 47 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 4. septembrī</ref> 6. septembrī Krievijas raķešu uzbrukumā [[Pavlohrada]]i nogalināja vienu un ievainoja vairāk nekā 50 cilvēkus, tai skaitā piecus bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.09.2024-krievijas-rakesu-uzbrukuma-pavlohradai-nogalinats-viens-cilveks-un-vairak-neka-50-ievainoti.a567834/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievijas raķešu uzbrukumā Pavlohradai nogalināts viens cilvēks un vairāk nekā 50 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 6. septembrī</ref> 28. septembrī Krievijas dronu dubultā triecienā Sumu pilsētas slimnīcai nogalināja astoņus, bet ievainoja 11 cilvēkus. Pacientu un personāla evakuācijas laikā pēc pirmā uzbrukuma ienaidnieks uzbruka vēlreiz, nogalinot glābējus. Sprādzienu laikā Sumu medicīnas iestādē atradās 86 pacienti, tostarp 15 cilvēki ar ierobežotām pārvietošanās spējām, un 38 darbinieki.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.09.2024-sumos-krievu-trieciena-slimnicai-nogalinati-vismaz-astoni-cilveki.a570528/ Sumos krievu triecienā slimnīcai nogalināti vismaz astoņi cilvēki] lsm.lv 2024. gada 28. septembrī</ref> Naktī uz 26. oktobri Krievijas uzbrukumos Kijvai un Dnipro gāja bojā vismaz pieci cilvēki, vairāk nekā 20 ievainoja. Uzbrukumā Dnipro cieta Mečnikova slimnīca un vairāk nekā 20 dzīvojamo namu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.10.2024-krievijas-uzbrukumos-kijivai-un-dnipro-vismaz-5-nogalinatie.a574083/ Krievijas uzbrukumos Kijivai un Dnipro vismaz 5 nogalinātie] lsm.lv 2024. gada 26. oktobrī</ref> 17. novembra agrā rītā Krievija veica uzbrukumu Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai ar 120 spārnotajām, ballistiskajām un aeroballistiskajām raķetēm un 90 droniem. Ukrainas pretgaisa aizsardzībai izdevās iznīcināt 144 mērķus, pie kam ar [[F-16]] iznīcinātājiem likvidēja aptuveni desmit objektus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.11.2024-krievija-veikusi-masveida-dronu-un-rakesu-triecienu-ukrainai.a576763/ Krievija veikusi masveida dronu un raķešu triecienu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 17. novembrī</ref> 17. novembra vakarā Krievijas raķetes triecienā daudzdzīvokļu mājai Sumos nogalināja 11 cilvēkus (arī 9 gadus vecu zēnu un 14 gadus vecu meiteni) un ievainoja 68 cilvēkus (arī desmit bērnus).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.11.2024-krievijas-raketes-trieciena-daudzdzivoklu-majai-sumos-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-11.a576823/ Krievijas raķetes triecienā daudzdzīvokļu mājai Sumos nogalināto skaits pieaudzis līdz 11] lsm.lv 2024. gada 18. novembrī</ref> 18. novembra Krievijas raķešu triecienā dzīvojamo māju rajonā Odesā nogalināja vismaz astoņus un ievainoja 18 cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.11.2024-krievijas-rakesu-trieciena-odesa-astoni-nogalinatie.a576843/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas raķešu triecienā Odesā astoņi nogalinātie] lsm.lv 2024. gada 18. novembrī</ref> 21. novembrī Ukrainas Gaisa spēki ziņoja, ka Krievija ar dažāda tipa raķetēm uzbruka Dnipro un Krivijrihas pilsētām, mērķējot galvenokārt pa rūpniecības uzņēmumiem un kritiskās infrastruktūras objektiem. Pēc Ukrainas puses ziņām uzbrukumā Dnipro Krievija izmantoja starpkontinentālo ballistisko raķeti "[[Rubež]]". Krievija uzbrukumos izmantoja arī virsskaņas raķeti "[[Kinžal]]", kā arī septiņas spārnotās raķetes "[[H-101]]". Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt sešas raķetes "H-101".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.11.2024-krievija-pirmo-reizi-izsavusi-uz-ukrainu-starpkontinentalo-ballistisko-raketi.a577278/ Krievija pirmo reizi izšāvusi uz Ukrainu starpkontinentālo ballistisko raķeti] lsm.lv 2024. gada 21. novembrī</ref> Savukārt Putins paziņoja, ka Krievija uzbrukusi Ukrainai ar vidēja darbības rādiusa hiperskaņas ballistisko raķeti "[[Orešņik]]".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.11.2024-putins-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-videja-darbibas-radiusa-ballistisko-raketi.a577351/ Putins: Krievija uzbrukusi Ukrainai ar vidēja darbības rādiusa ballistisko raķeti] lsm.lv 2024. gada 21. novembrī</ref> 27. novembra vakarā Krievija palaida 97 bezpilota lidaparātus, bet tuvāk rītam debesīs pacēlās septiņi stratēģiskie bumbvedēji [[Tu-95MS]], no kuriem palaida 57 spārnotās raķetes "H-101", bet piecos no rīta krievi no kuģiem Melnajā jūrā izšāva 28 raķetes "[[Kaļibr]]". Kopumā Krievija uzbruka Ukrainai ar 188 raķetēm un droniem. Pretgaisa aizsardzība iznīcināja 76 spārnotās raķetes, trīs vadāmās raķetes "H-59/69" un 35 bezpilota lidaparātus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.11.2024-krievija-masveida-uzbrukusi-ukrainas-energetikas-nozares-objektiem.a578111/ Krievija masveidā uzbrukusi Ukrainas enerģētikas nozares objektiem] lsm.lv 2024. gada 28. novembrī</ref> 10. decembrī Krievijas raķete sagrāva privātu klīniku Zaporižjā, nogalinot vismaz sešus, bet ievainojot 22 cilvēkus. Ukrainas puse ziņoja, ka kopš 2024. gada 1. decembra Ukrainai nācies atvairīt vairāk nekā 480 dronu uzbrukumu, kopā 2024. gada rudenī Krievija Ukrainai uzbruka ar aptuveni 6000 dronu, kas bija četras reizes vairāk nekā 2023. gada rudenī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.12.2024-krievijas-trieciena-privatklinikai-zaporizja-6-upuri-un-22-ievainotie.a579784/ Krievijas triecienā privātklīnikai Zaporižjā 6 upuri un 22 ievainotie] lsm.lv 2024. gada 11. decembrī</ref> 13. decembrī Krievija ar 93 raķetēm uzbruka Ukrainas energosistēmas objektiem, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca 81 raķeti (11 spārnotās raķetes neitralizēja ar "[[F-16]]" iznīcinātājiem). Krievija arīdzan uzbrukumā izmantoja gandrīz 200 dronu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.12.2024-krievija-veikusi-rakesu-triecienu-pa-ukrainas-energetikas-objektiem.a580150/ Krievija veikusi raķešu triecienu pa Ukrainas enerģētikas objektiem] lsm.lv 2024. gada 13. decembrī</ref> Naktī uz 31. decembri Krievija uz Ukrainu raidīja 40 lidrobotus un 21 raķeti — sešas ballistiskās raķetes "Iskander", vienu hiperskaņas raķeti "Kinžal" un 14 spārnotās raķetes (sešas "H-69" un astoņas "H-22"). Ukraiņu zenītartilēristi notrieca piecas spārnotās raķetes, raķeti "Kinžal", kā arī 16 lidrobotus, 24 lidroboti-imitatori, kuru mērķis ir novērst uzmanību no īstajiem gaisa mērķiem, nokrita paši.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.12.2024-krievija-veic-kombinetu-rakesu-un-lidrobotu-uzbrukumu-ukrainai.a581966/ Krievija veic kombinētu raķešu un lidrobotu uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 31. decembrī</ref> Ukrainas bruņotie spēki paziņoja, ka 2024. gada laikā Krievija pret Ukrainu palaidusi 10 608 kaujas dronus, 275 vadāmās aviācijas raķetes, 216 raķetes – "S300", "S400", arī 230 ballistiskās raķetes "Iskander", 71 hiperskaņas raķeti "Kinžal" un vēl simtiem citu dažādu raķešu, toskait arī ballistisko raķeti "Orešņik".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2025-ukraina-smagaka-situacija-doneckas-apgabala-uzbrukumiem-gatavojas-ari-harkiva.a582135/ Ukrainā smagākā situācija Doneckas apgabalā; uzbrukumiem gatavojas arī Harkivā] lsm.lv 2025. gada 2. decembrī</ref> <gallery> Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-03-15 (21).jpg|2024. gada 15. marta raķešu uzbrukumā Odesā nogalinātais glābējs Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-04-29 (07).jpg|2024. gada 29. aprīļa kasešu bumbu uzbrukumā Odesas promenādē nogalinātais cilvēks President Visited the Printing Facility Destroyed by Russian Strike in Kharkiv - 53743409973.jpg|23. maijā Krievija raķešu uzbrukumā sagrautā Harkivas tipogrāfijas ēka, kurā bojā gāja septiņi cilvēki Okhmatdyt 01.jpg|8. jūlijā Krievijas raķešu triecienā sagrautā Kijivas mātes un bērnu slimnīca ''Ohmatdit'' Destructions in Lviv after Russian attack, 2024-09-04 (03).webp|Cietušo glābšana pēc 4. septembra gaisa uzbrukuma Ļvivai Destructions in Sumy after Russian attack, 2024-09-28 (23).webp|Cietušie pēc 28. septembra gaisa uzbrukuma Sumu slimnīcai Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-11-18 (13).jpg|18. novembra raķešu uzbrukumā Odesā nogalinātā sieviete Destructions in Zaporizhzhia after Russian attack, 2024-12-10 (12).jpg|10. decembra uzbrukumā Zaporižjā sagrautā medicīnas centra ēka Destructions in Kyiv after Russian attack, 2024-12-20 (80).jpg|20. decembra uzbrukuma postījumi Kijivā Saint Nicholas cathedral in Kyiv after Russian attack, 2024-12-20 (11).jpg|Kijivas Svētā Nikolaja katedrāle pēc 20. decembra uzbrukuma </gallery> ===== 2025. gada gaisa uzbrukumi ===== Jaungada naktī uz 1. janvāri Krievijas armija uzbruka Ukrainai ar 111 ''Šahed'' bezpilota lidaparātiem. Ukrainas pretgaisa aizsardzība iznīcināja 63 bezpilota lidaparātus, vēl 46 droni nesasniedza savus mērķus. Uzbrukumā Kijivai nogalināja divus cilvēkus, bet sešus ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.01.2025-kamer-citviet-krasni-sagaida-jauno-gadu-ukraina-kartejais-krievijas-dronu-uzbrukums.a582020/ Kamēr citviet krāšņi sagaida Jauno gadu, Ukrainā kārtējais Krievijas dronu uzbrukums] lsm.lv 2025. gada 1. janvārī</ref> Augstākās Radas priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks 2. janvārī paziņoja, ka Jaungada nakts uzbrukumā bojātas arī Ukrainas parlamenta administratīvās ēkas, kurās atrodas tā komitejas un nodaļas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.01.2025-krievijas-triecienos-pa-kijivu-jaungada-nakti-bojats-ari-parlamenta-komplekss.a582193/ Krievijas triecienos pa Kijivu Jaungada naktī bojāts arī parlamenta komplekss] lsm.lv 2025. gada 3. janvārī</ref> 8. janvārī ap pusčetriem pēcpusdienā Krievija ar vismaz divām vadāmajām aviobumbām uzbruka Zaporižjas rūpniecības rajonam laikā, kad ražotnē darbs bija beidzies un daudzi cilvēki devās uz mājām. Sprādzienos nogalināja 13 cilvēkus, bet vismaz 116 ievainoja, tostarp 13 gadus vecu bērnu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.01.2025-ukrainas-pilseta-zaporizja-sero-par-krievijas-trieciena-upuriem.a583032/ Ukrainas pilsētā Zaporižjā sēro par Krievijas trieciena upuriem] lsm.lv 2025. gada 9. janvārī</ref> 2025. gada 14. februārī tika veikts [[drona uzbrukums Čornobiļas AES aizsargkonstrukcijai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bnn.lv/video-krievijas-drons-trapijis-cornobilas-atomelektrostacijas-aizsargkonstrukcijai-saka-zelenskis-53980|title=Krievijas drons trāpījis Čornobiļas atomelektrostacijas aizsargkonstrukcijai, saka Zelenskis|publisher=bnn.lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> Saskaņā ar [[Ukrainas Gaisa spēki|Ukrainas Gaisa spēku]] datiem, Ukrainai tajā naktī uzbruka Krievija ar 133 ''Shahed'' droniem, no kuriem 73 tika notriekti.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.rferl.org/a/russian-drone-strike-chernobyl-radiation-zelenskyy/33314624.html|title=Russian Drone Strike Damages Chernobyl Nuclear Plant Shield, Zelenskyy Says|publisher=[[Radio Brīvā Eiropa]]|date=14 February 2025}}</ref> Naktī uz 7. martu Krievija izšāva vismaz 67 raķetes un 194 bezpilota lidaparātus, Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 34 raķetes un 100 dronus, izmantojot arī Francijas iznīcinātājus ''[[Dassault Mirage 2000|Mirage]]''. Ievainoja vismaz 18 cilvēkus, tostarp četrus bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.03.2025-krievija-masveida-apsauda-ukrainu-tramps-draud-maskavai-ar-sankcijam-un-tarifiem.a590657/ Krievija masveidā apšauda Ukrainu; Tramps draud Maskavai ar sankcijām un tarifiem] lsm.lv 2025. gada 7. martā</ref> Naktī uz 8. martu Krievija uzbruka Ukrainai ar 145 trieciendroniem, divām ballistiskajām un vienu spārnoto raķeti. [[Dobropiļļa]]s pilsētā nogalināja vismaz 11 cilvēkus, ievainoja vairāk nekā 30, arī bērnus. Kopumā Doneckas apgabalā uzbrukumos nogalināja vismaz 20 cilvēkus un ievainoja 43.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.03.2025-krievijas-uzbrukumos-donecka-nogalinati-vismaz-20-cilveki.a590783/ Krievijas uzbrukumos Doneckā nogalināti vismaz 20 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 8. martā</ref> Par spīti solījumam pārtraukt uzlidojumus enerģētikas objektiem un civilajai infrastruktūrai, naktī uz 19. martu Krievija uzbruka Ukrainai ar sešām raķetēm un 145 droniem, pretgaisa aizsardzība notrieca 72 dronus. Sumu apgabalā viens cilvēks gāja bojā, trīs ievainoja, Kijivas apgabalā vismaz divus cilvēkus ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.03.2025-krievija-uzbruk-ukrainas-civilajai-infrastrukturai-vien-dazas-stundas-pec-trampa-un-putina-sarunas.a592090/ Krievija uzbrūk Ukrainas civilajai infrastruktūrai vien dažas stundas pēc Trampa un Putina sarunas] lsm.lv 2025. gada 19. martā</ref> 4. aprīļa vakarā Krievijas ballistiskās raķetes triecienā [[Krivijriha]]s dzīvojamā mikrorajona centram nogalināja vismaz 16 cilvēkus, bet ievainoja vairāk nekā 40 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.04.2025-krievijas-ballistiskas-raketes-trieciena-krivijriha-nogalinati-16-cilveki.a594334/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas ballistiskās raķetes triecienā Krivijrihā nogalināti 16 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 4. aprīlī</ref> Pēc precizētiem datiem ballistiskās raķetes triecienā bērnu spēļu laukumā nogalināja 20 cilvēkus, tostarp 9 bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.04.2025-krivijriha-seras-pec-baisa-krievijas-uzbrukuma-izvada-rotalu-laukuma-nogalinatos-bernus.a594536/ Krivijrihā sēras pēc baisā Krievijas uzbrukuma; izvada rotaļu laukumā nogalinātos bērnus] lsm.lv 2025. gada 7. aprīlī</ref> 13. aprīlī Krievijas raķešu uzbrukumā Sumiem dzīvību zaudēja vismaz 32 civiliedzīvotāji, tostarp divi bērni. Vēl vismaz 99 cilvēkus ievainoja. Raķetes bija aprīkotas ar kasešu munīciju, kas paredzēta iespējami lielāka cilvēku skaita savainošanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.04.2025-krievijas-rakesu-trieciena-sumos-nogalinati-vairak-neka-30-civiliedzivotaju-teju-simt-ievainoto.a595300/ Krievijas raķešu triecienā Sumos nogalināti vairāk nekā 30 civiliedzīvotāju, teju simt ievainoto] lsm.lv 2025. gada 13. aprīlī</ref> Naktī uz 24. aprīli Krievija pamatā uz Kijivas un Harkivas pilsētām raidīja 215 dažāda tipa raķetes un dronus, Ukrainas gaisa spēkiem izdevās notriekt 112 no tiem. No Kijivas ziņoja vismaz 9 bojāgājušajiem un vismaz 70 ievainotajiem. Kijivas pilsētas dome pavēstīja, ka pazemes metro stacijās naktī patvērušies vairāk nekā {{sk|16000}} cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.04.2025-latvijas-radio-ukraina-kijiva-un-citas-pilsetas-piedzivo-smagus-krievijas-uzbrukumus.a596522/ Latvijas Radio Ukrainā: Kijiva un citas pilsētas piedzīvo smagus Krievijas uzbrukumus] lsm.lv 2025. gada 24. aprīlī</ref> Vēlāk ziņoja, ka Kijivā gājuši bojā 12 cilvēki un, iespējams, nāvējošais trieciens veikts ar [[Ziemeļkoreja]]s raķeti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.04.2025-sabiedrotajiem-pieaug-bazas-par-asv-miera-planu.a596694/ Sabiedrotajiem pieaug bažas par ASV «miera plānu»] lsm.lv 2025. gada 25. aprīlī</ref> Naktī uz 24. maiju Krievija uzbruka Kijivai un Dņipropetrovskas, Odesas, Zaporižjas apgabaliem ar 14 ballistiskajām raķetēm ''Iskander-M/KN-23'' un 250 ''Shahed'' tipa trieciendroniem un droniem imitatoriem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.05.2025-krievija-nakti-uz-sestdienu-uzbrukusi-ukrainai-ar-14-ballistiskajam-raketem-un-250-droniem.a600374/ Krievija naktī uz sestdienu uzbrukusi Ukrainai ar 14 ballistiskajām raķetēm un 250 droniem] lsm.lv 2025. gada 24. maijā</ref> Naktī uz 25. maiju Krievija uzbruka Ukrainai ar 9 raķetēm ''Iskander-M/KN-23'', 55 raķetēm H-101, H-22, H-59/H-69, ''Kalibr'' un 298 droniem. Droni un raķetes trāpīja 22 vietās, un 15 vietās nogāzās atlūzas no notriektajiem ienaidnieku droniem un raķetēm. Kijivā un Kijivas apgabalā nogalināja četrus un ievainoja 16 cilvēkus, tai skaitā trīs bērnus, Hmeļnickas apgabalā nogalināja četrus un ievainoja piecus cilvēkus, Žitomiras apgabalā nogalināja trīs un ievainoja 12 cilvēkus, Mikolajivā nogalināja vienu un ievainoja piecus cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2025-krievijas-rakesu-un-dronu-uzbrukuma-ukrainai-nogalinati-vairak-neka-desmit-cilveki.a600431/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas raķešu un dronu uzbrukumā Ukrainai nogalināti vairāk nekā desmit cilvēki] lsm.lv 2025. gada 25. maijā</ref> Naktī uz 26. maiju Krievija izšāva 364 kaujas bezpilota lidaparātus, to imitācijas un dažāda tipa raķetes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.05.2025-gandriz-400-droni-un-raketes-ukraina-plasakie-krievijas-uzbrukumi-kops-pilna-apmera-kara-sakuma.a600548/ Gandrīz 400 droni un raķetes — Ukrainā plašākie Krievijas uzbrukumi kopš pilna apmēra kara sākuma] lsm.lv 2025. gada 26. maijā</ref> Naktī uz 31. maiju Krievija uz Ukrainas Harkivas, Sumu un Doneckas apgabaliem raidīja 109 uzbrukuma lidrobotus un piecas dažādu tipu raķetes. Ukraiņu pretgaisa aizsardzība notrieca trīs vadāmās aviācijas raķetes H-59/69, bet ar zenītartilērijas uguni iznīcināja 39, ar radioelektroniskās cīņas līdzekļiem 30 lidrobotus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.05.2025-krievi-uz-ukrainu-raidijusi-109-lidrobotus-un-piecas-raketes.a601346/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievi uz Ukrainu raidījuši 109 lidrobotus un piecas raķetes] lsm.lv 2025. gada 31. maijā</ref> Naktī uz 17. jūniju Krievija uz Ukrainu raidīja vairāk nekā 440 dronu un 32 raķetes, no tiem uz Kijivu 175 dronus un vismaz 14 spārnotās raķetes. Kijivā nogalināja vismaz 14 cilvēkus un ap 100 ievainoja, Odesā nogalināja vismaz vienu cilvēku un 17 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.06.2025-krievijas-rakete-trapijusi-daudzdzivoklu-nama-kijiva-nogalinati-vismaz-14-cilveki.a603536/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievijas raķete trāpījusi daudzdzīvokļu namā Kijivā, nogalināti vismaz 14 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 17. jūnijā</ref> Pēc Ukrainas puses ziņām līdz 2025. gada vidum Krievija tai bija uzbrukusi ar gandrīz 29 000 Irānas izstrādātajiem droniem "''[[Šahed]]''".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2025-zelenskis-krievija-kops-kara-sakuma-pret-ukrainu-izsavusi-gandriz-29-000-sahed-dronu.a604376/ Zelenskis: Krievija kopš kara sākuma pret Ukrainu izšāvusi gandrīz 29 000 «Šahed» dronu] lsam.lv 2025. gada 25. jūnijā</ref> Naktī uz 29. jūniju Krievijas karaspēks pret Ukrainu raidīja 477 dronus un 60 raķetes, Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 211 dronus un 225 dronus neitralizēja. Notrieca arī 39 raķetes, bet atvairot uzbrukumu, pēc septiņu gaisa mērķu notriekšanas avarēja Ukrainas iznīcinātājs [[F-16]], kura pilots [[Maksims Ustimenko]] gāja bojā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.06.2025-krievija-pret-ukrainu-nakti-raidijusi-specigako-gaisa-uzbrukumu-kops-kara-sakuma.a604885/ Krievija pret Ukrainu naktī raidījusi spēcīgāko gaisa uzbrukumu kopš kara sākuma] lsm.lv 2025. gada 29. jūnijā</ref> 4. jūlijā Ukrainas Gaisa spēki paziņoja, ka naktī Krievija uz Ukrainu raidīja 539 ''Šahed'' tipa trieciendronus un to imitatorus, kā arī 6 ballistiskās raķetes ''Iskander — M'', 4 spārnotās raķetes ''Iskander — K'' un vienu virsskaņas ballistisko raķeti ''Kinžal''. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmā izdevās notriekt 478 dronus un raķetes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.07.2025-piektdien-notikusi-trampa-un-zelenska-telefonsaruna-kijiva-atgustas-pec-krievijas-triecieniem.a605543/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Piektdien notikusi Trampa un Zelenska telefonsaruna; Kijiva atgūstas pēc Krievijas triecieniem] lsm.lv 2025. gada 4. jūlijā</ref> 9. jūlijā Krievija vairākos viļņos ar 728 droniem un 13 ballistiskajām raķetēm uzbruka vairākiem Ukrainas apgabaliem, bet galvenais uzbrukuma mērķis bija [[Lucka]]s pilsēta Volīnijas apgabalā Ukrainas ziemeļrietumos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.07.2025-ukrainas-pilseta-lucka-piedzivo-postosako-krievijas-uzbrukumu-visa-kara-laika.a606249/ Ukrainas pilsēta Lucka piedzīvo postošāko Krievijas uzbrukumu visa kara laikā] lsm.lv 2025. gada 9. jūlijā</ref> Lielāko daļu no droniem izdevās novirzīt no kursa vai iznīcināt, tomēr gāja bojā viens cilvēks. 10. jūlijā Krievija pret Ukrainu raidīja kopumā 400 ''Šahed'' dronus un 18 raķetes, Kijivā nogalinot divus cilvēkus un 13 ievainojot.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.07.2025-krievijas-dronu-un-rakesu-uzbrukumos-kijivai-nogalinati-divi-cilveki-13-ievainoti.a606274/ Krievijas dronu un raķešu uzbrukumos Kijivai nogalināti divi cilvēki, 13 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 10. jūlijā</ref> Naktī uz 12. jūliju Krievija uzbruka Ukrainai ar 597 trieciendroniem un 26 spārnotajām raķetēm [[H-101]]. 319 dronus un 25 raķetes izdevās notriekt, bet 258 bezpilota lidaparātu lokāciju pazaudēja vai arī pret tiem sekmīgi pielietoja elektroniskos ieročus. Tomēr viena raķete un 20 trieciendroni trāpīja piecās vietās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.07.2025-ukraina-kartejie-krievijas-masveida-gaisa-uzbrukumi-kopuma-izsautas-26-raketes-un-597-droni.a606587/ Ukrainā kārtējie Krievijas masveida gaisa uzbrukumi — kopumā izšautas 26 raķetes un 597 droni] lsm.lv 2025. gada 12. jūlijā</ref> Naktī uz 19. jūliju Krievija uz Ukrainu izšāva 344 gaisa dronus no [[Brjanskas apgabals|Brjanskas]], [[Kurskas apgabals|Kurskas]], [[Orlas apgabals|Orlas]] apgabalu teritorijas, no [[Miļļerova]]s (Rostovas apgabalā), Šatalovas (Smoļenskas apgabalā) un [[Primorskoahtarska]]s lidlauka, 12 ballistiskās raķetes ''Iskander-M/KN-23'' no Voroņežas, Kurskas un Rostovas apgabaliem, kā arī no okupētās Krimas, astoņas spārnotās raķetes ''Iskander-K'' no Miļļerovas rajona, un 15 spārnotās raķetes H-101 no Saratovas apgabala. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca 185 ''Shahed'' dronus, septiņas ballistiskās raķetes ''Iskander-M/KN-23'', septiņas ''Iskander-K'' spārnotās raķetes un deviņas raķetes H-101.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.07.2025-zelenskis-krievija-nakti-raidijusi-pret-ukrainas-pilsetam-vismaz-300-trieciendronus-un-30-raketes.a607375/ Zelenskis: Krievija naktī raidījusi pret Ukrainas pilsētām vismaz 300 trieciendronus un 30 raķetes] lsm.lv 2025. gada 19. jūlijā</ref> Naktī uz 26. jūliju Krievija uz Ukrainu raidīja 208 lidrobotus un 27 raķetes, no kuriem ukraiņi notrieca 183 lidrobotus un 17 raķetes. Uzbrukumā pret Harkivu krievi izmantoja arī vadāmās aviācijas bumbas. Uzbrukumā Dnipro pilsētai un Dņipropetrovskas apgabalam bija gan nogalinātie, gan ievainotie.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2025-krievija-istenojusi-kartejo-masivo-rakesu-un-dronu-uzbrukumu-vairakas-vietas-ukraina.a608183/ Krievija īstenojusi kārtējo masīvo raķešu un dronu uzbrukumu vairākās vietās Ukrainā] lsm.lv 2025. gada 26. jūlijā</ref> Naktī uz 29. jūliju Krievijas planējošo bumbu triecienos Dņipropetrovskas, Harkivas un Zaporižjas apgabalos nogalināja vismaz 25 cilvēkus, arī 23 gadus vecu grūtnieci.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.07.2025-krievijas-triecienos-ukrainai-cies-vairakas-pilsetas-nogalinati-vismaz-25-cilveki.a608438/ Krievijas triecienos Ukrainai cieš vairākas pilsētas; nogalināti vismaz 25 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 29. jūlijā</ref> Naktī uz 31. jūliju Krievijas gaisa triecienos Kijivā nogalināja vismaz 15 cilvēkus, arī divus bērnus, vismaz 145 cilvēki guva ievainojumus, tajā skaitā deviņi bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2025-krievijas-gaisa-triecienos-kijiva-nogalinati-15-cilveki-un-vismaz-145-ievainoti.a608680/ Krievijas gaisa triecienos Kijivā nogalināti 15 cilvēki un vismaz 145 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 31. jūlijā</ref> 1. augustā kļuva zināms, ka upuru skaits Kijivā bija pieaudzis līdz 31 cilvēkam, starp nogalinātajiem bija pieci bērni. Vēl 159 cilvēki guva ievainojumus, tajā skaitā 16 bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2025-krievijas-gaisa-triecienos-nogalinato-skaits-sasniedzis-31-vel-159-cilveki-ievainoti.a608883/ Krievijas gaisa triecienos nogalināto skaits sasniedzis 31, vēl 159 cilvēki ievainoti] lsm.lv 2025. gada 1. augustā</ref> Krievija uzbrukumā Kijivai izmantoja ar raķetēm darbināmus ''Geran-2'' tipa dronus, kas attīsta daudz lielāku lidojuma ātrumu. Līdz šī gada beigām Krievija plānojot saražot aptuveni 4000 šādu modernizēto tipa dronu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2025-tramps-krievijas-uzbrukumus-ukrainai-sauc-par-pretigu-ricibu-un-draud-ar-sankcijam.a608823/ Tramps Krievijas uzbrukumus Ukrainai sauc par pretīgu rīcību un draud ar sankcijām] lsm.lv 2025. gada 1. augustā</ref> 21. augustā Krievija raidīja 574 dronus, sešas ballistiskās raķetes un 33 spārnotās raķetes pret Kijivas, Zaporižjas, Dnipro un Sumu pilsētām, kā arī pret Rivnes, Ļvivas, Luckas un Aizkarpatu apgabaliem Ukrainas rietumos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.08.2025-ukraina-plasi-krievijas-dronu-un-rakesu-uzbrukumi-apsaudita-ari-kijiva.a611169/ Ukrainā plaši Krievijas dronu un raķešu uzbrukumi, apšaudīta arī Kijiva] lsm.lv 2025. gada 21. augustā</ref> Naktī uz 29. augustu Krievija pret Ukrainu raidīja 629 lidrobotus, divas hiperskaņas raķetes ''Kinžal'', deviņas ballistiskās raķetes ''Iskander M'' un 20 spārnotās raķetes H-101. Ukraiņu pretgaisa aizsardzība notrieca 563 dronus, vienu raķeti ''Kinžal'', septiņas raķetes ''Iskander'' un 18 raķetes H-101. Uzbrukumā Kijivai nogalināja vismaz 18 cilvēkus (arī četrus bērnus) un ievainoja 38, raķešu triecienā bojāta arī Eiropas Savienības pārstāvniecības ēka un Britu padomes birojs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.08.2025-plasos-krievijas-triecienos-kijivai-nogalinati-vismaz-18-cilveki-gandriz-40-ievainoti.a612031/ Plašos Krievijas triecienos Kijivai nogalināti vismaz 18 cilvēki, gandrīz 40 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 28. augustā</ref> Naktī uz 7. septembri Krievija uz Ukrainu raidīja kopumā 805 trieciendronus vai to imitatorus, kas bija lielākais dronu uzbrukums kopš kara sākuma. Kopā ar droniem Krievija uz Ukrainu raidīja arī 13 raķetes. Dronu un raķešu triecienos Kijivai nogalināja četrus cilvēkus, arī 32 gadus vecu sievieti un viņas divus mēnešus veco dēlu, vēl 20 ievainoja. Uzbrukumos cieta Ukrainas valdības ēka Kijivas centrā. Krievijas uzbrukumā vismaz 17 cilvēkus ievainoja Zaporižjas pilsētā, gaisa uzbrukumus piedzīvoja arī Krivijriha, kā arī Sumu un Černihivas apgabali.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.09.2025-cetri-cilveki-nogalinati-krievijas-plasakaja-dronu-uzbrukuma-ukrainai-aizdegusies-valdibas-eka.a613353/ Četri cilvēki nogalināti Krievijas plašākajā dronu uzbrukumā Ukrainai; aizdegusies valdības ēka] lsm.lv 2025. gada 7. septembrī</ref> Naktī uz 20. septembri Krievija raidīja pret Ukrainu 579 uzbrukuma lidrobotus ''Shahed'' un dronus imitatorus, no kuriem 552 ukraiņiem izdevās neitralizēt. Krievi izšāva pret Ukrainu arī 32 spārnotās raķetes [[H-101]], no kurām 29 notrieca. Pret Ukrainu palaida arī astoņas ballistiskās raķetes ''[[Iskander-M]]/[[KN-23]]'', no kurām divas ukraiņiem izdevās notriekt.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.09.2025-krievi-uzbrukusi-ukrainai-ar-40-raketem-un-580-droniem.a615163/ Krievi uzbrukuši Ukrainai ar 40 raķetēm un 580 droniem] lsm.lv 2025. gada 20. septembrī</ref> Naktī uz 30. oktobri Krievija uzbruka Ukrainai ar 653 (ap 400 ''Shahed'') droniem un 52 raķetēm (deviņām ballistiskajām). 623 no tiem ukraiņiem izdevās notriekt, tomēr 16 raķetes un 63 trieciendroni trāpīja 20 lokācijās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.10.2025-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-705-droniem-un-raketem-lielako-dalu-no-tiem-izdevies-notriekt.a620451/ Krievija uzbrukusi Ukrainai ar 705 droniem un raķetēm; lielāko daļu no tiem izdevies notriekt] lsm.lv 2025. gada 30. oktobrī</ref> Naktī uz 19. novembri un no rīta Krievija palaida uz Ukrainu gandrīz 500 kaujas dronu un 48 raķetes. Lielāko daļu no droniem un raķetēm Ukrainas Gaisa spēkiem izdevās notriekt, tomēr septiņas raķetes trāpīja savos mērķos. Krievijas dronu un raķešu triecienā Ukrainas pilsētām un apdzīvotajām vietām nogalināja 25 un ievainoja vairāk nekā 100 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.11.2025-krievijas-dronu-un-rakesu-trieciena-ukrainas-pilsetai-ternopilai-vismaz-25-cilveki-nogalinati-73-ievainoti.a622946/ Krievijas dronu un raķešu triecienā Ukrainas pilsētai Ternopiļai vismaz 25 cilvēki nogalināti, 73 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 19. novembrī</ref> Naktī uz 25. novembri Krievija uzbruka ar vairāk nekā 460 kaujas droniem un 22 raķetēm. Kijivā nogalināja septiņus, bet ievainoja 21 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2025-krievijas-uzbrukuma-kijivai-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-7-ievainots-21-cilveks.a623707/ Krievijas uzbrukumā Kijivai nogalināto skaits pieaudzis līdz 7, ievainots 21 cilvēks] lsm.lv 2025. gada 25. novembrī</ref> Naktī uz 29. novembri Krievija uz Ukrainas pilsētām palaida 596 dažāda tipa kaujas dronus un 36 raķetes. Uzbrukums Kijivai ilga visu nakti un turpinājās no rīta. 577 dronus un raķetes gaisa spēkiem izdevās notriekt, bet 22 vietās bija trāpījumi. Ukrainas Enerģētikas ministrija ziņoja, ka uzbrukumā postījumi nodarīti kritiskās infrastruktūras objektiem Kijivā un tās apgabalā, Černihivas, Sumu, Poltavas un Harkivas apgabalos. Bez elektrības Kijivā palika aptuveni {{sk|500000}} lietotāju, vairāk nekā {{sk|100000}} — Kijivas apgabalā un gandrīz {{sk|800000}} lietotāju Harkivas apgablā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.11.2025-ilgstosa-krievijas-kombineta-gaisa-trieciena-kijivai-tris-bojagajusie-un-37-ievainotie.a624328/ Ilgstošā Krievijas kombinētā gaisa triecienā Kijivai trīs bojāgājušie un 37 ievainotie] lsm.lv 2025. gada 29. novembrī</ref> 2025. gada ziemā Krievija uzsāka mērķtiecīgus triecienus pret Ukrainas energoinfrastruktūru, izmantojot to, ka no novembra beigām līdz decembra vidum pārtrūka Rietumu sabiedroto raķešu un aizsardzības sistēmu piegādes. Krievijas pilna mēroga iebrukuma ceturtajā gadadienā Krievija paziņoja, ka Francija un Lielbritānija cenšoties nodrošināt Ukrainu ar kodolieročiem. [[Dmitrijs Medvedevs]] draudēja, ka Maskava varētu veikt kodolieroču triecienus pret Ukrainu.<ref name=“05.03.2026” >[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.03.2026-avoti-ukrainai-teju-menesi-nebija-rakesu-f-16-lai-atvairitu-krievijas-gaisa-uzbrukumus.a637501/ Avoti: Ukrainai teju mēnesi nebija raķešu F-16, lai atvairītu Krievijas gaisa uzbrukumus] lsm.lv 05.03.2026</ref> <gallery> Destructions in Kyiv after Russian attack, 2025-01-01 (08).jpg|1. janvāra uzbrukums Kijivai Russian drone Gerbera, downed in Ukraine (2025-01-07).jpg|7. janvārī Sumu apgabalā notriektais Krievijas drons Destructions in Zaporizhzhia after Russian attack, 2025-01-08 (03).jpg|8. janvāra bombardēšanas upuri Zaporižjā Destructions in Kherson after Russian attack, 2025-02-20 (33).webp|20. februāra bombardēšanas upuris Hersonā Sumy strike 130425-3.webp|13. aprīļa raķešu uzbrukuma upuri Sumos Kherson Oblast State Administration after Russian strike, 2025-06-05 (02).jpg|5. jūnijā sagrautā Hersonas apgabala administrācijas ēka Київ. Аварійно-відновлювальні роботи у Солом'янському районі (07).jpg|6. jūnija raķešu uzbrukuma upuri Kijivā Destructions in Kharkiv after Russian attack, 2025-06-07 (01).jpg|7. jūnija uzbrukums Harkivai Destructions in Dnipropetrovsk Oblast after Russian attack, 2025-06-24 (51).jpg|24. jūnija gaisa uzbrukums Dņepropetrovskas apgabalam Destructions in Odesa after Russian attack, 2025-06-27 (01).jpg|27. jūnija gaisa uzbrukums Odesai Attack on Kyiv, 4 July 2025 05.webp|4. jūlija gaisa uzbrukums Kijivai Destructions in Ternopil after Russian attack, 2025-11-19.webp|19. novembra gaisa uzbrukums [[Ternopiļa]]i Destructions in Zaporizhzhia after Russian attack, 2025-12-17 (01).jpg|17. decembra uzbrukums Zaporižjai Destructions in Kyiv after Russian attack, 2025-12-27 (21).jpg|Postījumi Kijivā 27. decembrī </gallery> ===== 2026. gada gaisa uzbrukumi ===== Naktī uz 5. janvāri Krievija uzbruka Ukrainai ar deviņām ballistiskajām raķetēm un 165 "Šahed", "Gerber" un cita veida kaujas droniem. Ukrainai izdevās notriekt 137 kaujas dronus, kopumā konstatēti 26 kaujas dronu un raķešu trāpījumi desmit vietām. Uzbrukumos cieta privātais medicīnas centrs Kijivas Oboloņas rajonā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.01.2026-krievijas-uzbrukumos-kijivai-divi-cilveki-nogalinati-vairakos-apgabalos-cietusi-energetikas-objekti.a628534/ Krievijas uzbrukumos Kijivai divi cilvēki nogalināti; vairākos apgabalos cietuši enerģētikas objekti] lsm.lv 2026. gada 5. janvārī</ref> Naktī uz 9. janvāri Krievija uz Ukrainu palaida 242 kaujas dronus un 36 raķetes, arī ballistisko raķeti "[[Orešņik]]", nogalinot vismaz četrus un ievainojot 26 cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.01.2026-krievijas-rakesu-un-dronu-uzbrukuma-kijivai-nogalinati-vismaz-4-un-ievainoti-26-cilveki.a629213/ Krievijas raķešu un dronu uzbrukumā Kijivai nogalināti vismaz 4 un ievainoti 26 cilvēki] lsm.lv 2026. gada 9. janvārī</ref> Kijivā pēc 9. janvārī notikušajiem postošajiem uzbrukumiem pa energoinfrastruktūru izsludināja ārkārtas stāvokli enerģētikas jomā. Aptuveni puse no 3 miljonu iedzīvotāju lielās pilsētas palika bez apkures, bet lielai daļai iedzīvotāju nebija pieejama elektrība un ūdens.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.01.2026-krievijas-triecienos-ukraina-jauni-postijumi.a630664/ Krievijas triecienos Ukrainā jauni postījumi] lsm.lv 2026. gada 20. janvārī</ref> 13. janvārī Latvija sasauca [[ANO Drošības padome]]s ārkārtas sanāksmi, kurā nosodīja Krievijas Federācijas apzinātu vēršanos pret civiliedzīvotājiem Ukrainā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.01.2026-ano-drosibas-padome-nosoda-krievijas-uzbrukumus-tuvu-nato-valstij.a629844/ ANO Drošības padome nosoda Krievijas uzbrukumus tuvu NATO valstij] lsm.lv 2026. gada 13. janvārī</ref> Tomēr 20. janvārī Krievija veica vēl vienu masveidīgu triecienu Ukrainas enerģijas infrastruktūras objektiem. Ukrainas militārie izlūki norādīja, ka 20. janvāra uzbrukumā Krievija iztērējusi vairāk nekā 131 miljonu ASV dolāru. Arī naktī uz 24. janvāri Krievija ar 21 raķeti un 375 droniem apšaudīja Kijivu, kā arī citas valsts teritorijas, postot dzīvojamās, kā arī kritiskās infrastruktūras ēkas. Ienaidnieki uz Kijivu palaida 12 [[H-22]] raķetes, kuras var pārtvert vienīgi ''Patriot'' pretgaisa aizsardzības sistēmas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.01.2026-krievijas-triecieni-ukraina-posta-energoinfrastrukturu-abu-dabi-noslegusas-miera-sarunas.a631448/ Krievijas triecieni Ukrainā posta energoinfrastruktūru; Abū Dabī noslēgušās miera sarunas] lsm.lv 2026. gada 24. janvārī</ref> 2026. gada februārī, Krievijas pilna mēroga iebrukuma ceturtajā gadadienā Krievija paziņoja, ka Francija un Lielbritānija cenšoties nodrošināt Ukrainu ar kodolieročiem. [[Dmitrijs Medvedevs]] draudēja, ka Maskava varētu veikt kodolieroču triecienus pret Ukrainu.<ref name=“05.03.2026”/> Naktī uz 7. martu Krievija uzbruka Ukrainas enerģētikas objektiem ar 29 raķetēm un 480 droniem, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki iznīcināja 19 raķetes un 453 dronus. Triecienā Harkivai cieta arī daudzstāvu dzīvojamā ēka, nogalināti septiņi cilvēki, starp viņiem divi bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.03.2026-krievija-nakti-uzbrukusi-ukrainai-ar-480-droniem-un-29-raketem-harkiva-septini-bojagajusie.a637861/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievija naktī uzbrukusi Ukrainai ar 480 droniem un 29 raķetēm; Harkivā septiņi bojāgājušie] lsm.lv 07.03.2026</ref> Naktī uz 24. martu Krievija uz Ukrainu raidīja 392 dronus, bet dienas laikā raidīto dronu skaits pārsniedza 400. [[Ļviva]]s centrā cieta Bernardīnu klostera ansamblis, gaisa uzbrukumi bija arī pret [[Ternopiļa]]s, [[Ivanofrankivska]]s, [[Žitomira]]s un [[Vinnica]]s pilsētām. Ivanofrankivskas centrā dronu triecienā nogalināja divus, bet ievainoja četrus cilvēkus, ieskaitot sešus gadus vecu bērnu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.03.2026-krievija-dienas-laika-veikusi-masveida-dronu-uzbrukumu-ukrainai.a640280/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievija dienas laikā veikusi masveida dronu uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 24.03.2026</ref> 16. aprīļa Krievijas raķešu un dronu gaisa uzbrukumos Kijivai, Odesai un Dņipropetrovskas apgabalam nogalināja 18 cilvēkus un vismaz 111 ievainoja. Uzbrukumā Krievija palaida 19 ballistiskās raķetes, 25 spārnotās raķetes un vairāk nekā sešsimt dronu, lielāko daļu Krievijas kaujas dronu un raķešu izdevās notriekt, bet 12 raķetes un 20 kaujas droni tomēr trāpīja mērķiem. Uzbrukumos galvaspilsētai nogalināja četrus cilvēkus, upuru vidū bija arī 12 gadus vecs zēns, Odesā dzīvību zaudēja vismaz deviņi cilvēki, bet vismaz 23 ievainoja. Dnipro pilsētā nogalināja trīs cilvēkus, vēl viens gāja bojā Nikopoles rajonā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.04.2026-krievijas-uzbrukumos-ukraina-nogalinati-18-cilveki-zelenskis-cel-trauksmi-par-pretgaisa-rakesu-trukumu.a643147/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievijas uzbrukumos Ukrainā nogalināti 18 cilvēki, Zelenskis ceļ trauksmi par pretgaisa raķešu trūkumu] lsm.lv 16.04.2026</ref> <gallery> Destructions in Kyiv after Russian attack, 2026-01-09 (01).jpg|Postījumi Kijivā 9. janvārī Train in Kharkiv Oblast after Russian attack, 2026-01-27 (11).jpg|Deɡošs Ukrainas tālsatiksmes vilciena vaɡons pēc krievu dronu uzbrukuma 27. janvārī Train in Sumy Oblast after Russian attack, 2026-02-09 (01).jpg|Uzbrukums vilcienam 9. februārī Train in Mykolaiv after Russian attack, 2026-03-04 (01).webp|Uzbrukums tālsatiksmes vilcienam 4. martā Destructions in Kharkiv after Russian attack, 2026-03-07 (03).jpg|Postījumi Harkivā 7. martā Train in Sumy Oblast after Russian attack, 2026-03-14 (02).webp|Dīzeļvilciena lokomotīve pēc krievu dronu uzbrukuma 14. martā </gallery> == Postījumi Krievijas un tās okupēto apgabalu teritorijā == {{pamatraksts|Kreisera "Moskva" nogremdēšana}} [[Attēls:Stamp of Ukraine s1985.jpg|thumb|Pastmarka ar ukraiņu karavīru, kas velta rupju žestu Krievijas karakuģim "Moskva", kas 14. aprīlī nogrima Melnajā jūrā]] [[Attēls:Крымский мост 21 декабря 2019 года.jpg|thumb|[[Krimas tilts|Krimas tilta]] daļa, kurā notika sprādziens 2022. gada 8. oktobrī]] === 2022. gada uzbrukumi === 2022. gada aprīlī sākās postoši incidenti Krievijas un [[Piedņestras Moldāvu Republika]]s militārajos, infrastruktūras un rūpniecības objektos, tomēr [[Ukrainas valdība]] un bruņotie spēki nenorādīja uz tiešu saistību ar tiem. 1. aprīlī notika sprādzieni un ugunsgrēks [[Belgoroda]]s naftas bāzē netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s. 14. aprīlī Ukrainas bruņotie spēki paziņoja, ka ar divām pretkuģu raķetēm "Neptūns" sašāvuši Krievijas Melnās jūras flotes raķešu kreiseri ''Moskva'' ("Maskava"). Krievijas Aizsardzības ministrija atzina, ka uz karakuģa izcēlies ugunsgrēks, sprāgusi munīcija un tas nogrimis.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-14-aprilis-jau-50-dienu-ilgst-krievijas-iebrukums-ukraina.a452412/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 14. aprīlis. Jau 50. dienu ilgst Krievijas iebrukums Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 14. aprīlī</ref> Naktī uz 15. aprīli Krievija veica raķešu triecienu pa militāro rūpnīcu ''Vizar'' Kijivas apgabalā, kurā ražoja raķetes "Neptūns".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-15-aprili.a452599/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 15. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 15. aprīlī</ref> 16. aprīļa rītā Krievija ar raķetēm apšaudīja Kijivas Darņicas rajonu, prognozēja pastiprinātu raķešu triecienu iespējamību Kijivas centrā, pieļaujot, ka Krievija tādējādi centīsies atriebties par kreisera ''Moskva'' nogremdēšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijivas-mers-krievijas-speki-sestdienas-rita-apsaudijusi-kijivu.a452701/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Kijivas mērs: Krievijas spēki sestdienas rītā apšaudījuši Kijivu] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī</ref> 21. aprīlī izcēlās ugunsgrēks Krievijas Militārās pētniecības institūtā [[Tvera|Tverā]] un nodega [[Dmitrijeva]]s ķīmiskā rūpnīca. 22. aprīlī notika ugunsgrēks Aviācijas un kosmosa inženierijas un tehnoloģiju koledžā [[Maskava]]s priekšpilsētā [[Koroļova|Koroļovā]]. 25. aprīlī tika uzspridzināti divi radio torņi [[Tiraspole|Tiraspolē]] un notika ugunsgrēks [[Brjanska]]s naftas glabātuvēs. 26. aprīlī notika vēl viens sprādziens Krievijas militārajā objektā Piedņestras Moldāvu Republikā. 27. aprīlī notika sprādzieni [[Belgoroda]]s munīcijas noliktavā, [[Voroņeža]]s gaisa spēku bāzē un tika pārtverts Ukrainas bezpilota lidaparāts pie [[Kurska]]s, turpinājās sprādzieni Krievijas atbalstītās separātiskās Piedņestras Moldāvu Republikas teritorijā. 2. maijā ugunsgrēks izcēlās [[Perma]]s kara rūpnīcā, kurā ražoja raķešu un artilērijas detaļas. 3. maijā notika sprādziens Belgorodas munīcijas noliktavā un ugunsgrēks preču noliktavā Maskavā.<ref>[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/spradzieni-liesmas-un-dumu-mutuli-ukrainas-kara-atblazma-krievija-uzkarst/ Sprādzieni, liesmas un dūmu mutuļi: Ukrainas kara atblāzma Krievijā uzkarst] zinas.tv3.lv 2022. gada 3. maijā</ref> 9. augustā notika sprādzieni [[Saki]] kara lidlaukā pie Novofedorivkas. Krievijas puse norādīja, ka sprādzienus izraisīja nevis Ukrainas uzbrukums, bet gan "neuzmanīga apiešanās ar uguni". Taču satelītu attēli apstiprināja Ukrainas gaisa spēku ziņojumus, ka uzbrukumā tika iznīcinātas vismaz astoņas Krievijas lidmašīnas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-analitiki-krievija-joprojam-neizpratne-par-spradzieniem-krimas-kara-lidlauka.a468920/ ASV analītiķi: Krievija joprojām neizpratnē par sprādzieniem Krimas kara lidlaukā] lsm.lv 2022. gada 11. augustā</ref> 16. augustā notika eksplozija munīcijas noliktavā Maiskoje ciematā [[Džankoja]]s rajonā, Ukrainas puse informēja, ka to izraisīja Ukrainas bruņoto spēku trieciens.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/okupetaja-krima-atkal-spradzieni--eksplozija-municijas-noliktava.a469567/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Okupētajā Krimā atkal sprādzieni — eksplozija munīcijas noliktavā] lsm.lv 2022. gada 16. augustā</ref> 8. oktobra rītā uz [[Krimas tilts|Krimas tilta]] Kerčas pusē notika sprādziens, aizdegoties pār tiltu braucoša kravas vilciena degvielas cisternām. Krievijas Nacionālā pretterorisma komiteja paziņoja, ka septiņas degvielas cisternas aizdegušās pēc tam, kad uz autotilta bija uzspridzināta kravas automašīna. Ukrainas Bruņoto spēku Gaisa spēki paziņoja, ka ir iznīcināta arī daļa autoceļa, bet Krimas vietvaldis Sergejs Aksjonovs apstiprināja, ka iebrukuši divi automašīnām paredzētā tilta laidumi. Jebkuru satiksmi pār tiltu apturēja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-spradziena-nopietni-cietis-krimas-pussalu-un-krieviju-savienojosais-tilts.a477137/ Pēc sprādziena nopietni cietis Krimas pussalu un Krieviju savienojošais tilts] lsm.lv 2022. gada 8. oktobrī</ref> Atriebjoties Krievijas Federācijas BS 10. oktobra rītā uz Kijivas, Ļvivas, Žitomiras, Ternopiļas, Harkivas un citu Ukrainas lielāko pilsētu civilās infrastruktūras objektiem izšāva 83 raķetes, no kurām 43 raķetes Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca.<ref name="ReferenceC"/> 29. oktobrī notika dronu uzbrukums Krievijas Federācijas karakuģiem [[Sevastopole]]s līcī, arī Krievijas Melnās jūras flotes flagmanim fregatei "Admirālis Makarovs". Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka uzbrukums tika veikts ar septiņiem autonomiem jūras droniem un deviņiem cita tipa droniem un atzina, ka nodarīti bojājumi jūras tralerim "Ivans Golubecs". 3. novembrī Krievijas Ārlietu ministrija izsauca Lielbritānijas vēstnieci Maskavā, izsakot oficiālu protestu par to, ka Lielbritānija esot līdzdalībniece uzbrukumam Krievijas kuģiem Sevastopolē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-oficiali-apsudz-lielbritaniju-par-lidzdalibu-uzbrukuma-kugiem-sevastopole.a481019/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievija oficiāli apsūdz Lielbritāniju par līdzdalību uzbrukumā kuģiem Sevastopolē] lsm.lv 2022. gada 4. novembrī</ref> 5. decembrī Krievijas mediji paziņoja, ka [[Engelsa]]s gaisa spēku bāzē Saratovas apgabalā pēc Ukrainas lidrobota uzbrukuma noticis sprādziens, kurā bojāti divi stratēģiskie bumbvedēji "[[Tu-95]]". Līdzīgs sprādziens noticis arī kara lidlaukā pie [[Rjazaņa]]s, kur bojāta viena lidmašīna.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-ar-droniem-sarikojusi-uzbrukumus-krievijas-kara-lidlaukiem.a485520/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina ar droniem sarīkojusi uzbrukumus Krievijas kara lidlaukiem] lsm.lv 2022. gada 5. decembrī</ref> 26. decembra naktī Ukraina veica vēl vienu drona triecienu Engelsas gaisa spēku bāzē Saratovas apgabalā. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka Krievijas pretgaisa aizsardzībai it kā esot izdevies dronu notriekt, bet lidrobota atlūzas esot nogalinājušas trīs karavīrus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-zino-par-jaunu-ukrainas-drona-triecienu-engelsas-gaisa-speku-bazei-saratova.a488800/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievija ziņo par jaunu Ukrainas drona triecienu Engelsas gaisa spēku bāzei Saratovā] lsm.lv 2022. gada 26. decembrī</ref> === 2023. gada uzbrukumi === Naktī uz 2023. gada 2. janvāri notika sprādzieni [[Voroņeža]]s kara lidlaukā.<ref name="LSM2JAN"/> 4. februārī Belgorodas apgabala gubernators paziņoja, ka Ukrainas Bruņotie spēki apšaudījuši Borisovkas rajonu, aizdedzinot naftas bāzi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-belgorodas-apgabala-deg-naftas-baze-vietvara-vaino-ukrainu.a494861/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijā Belgorodas apgabalā deg naftas bāze, vietvara vaino Ukrainu] lsm.lv 2023. gada 4. februārī</ref> 28. februārī pēc Ukrainas donu uzlidojuma [[Tuapse]]s ''[[Rosneft]]'' naftas pārstrādes rūpnīcā [[Krasnodaras novads|Krasnodaras novadā]] izcēlās ugunsgrēks, trīs droni nokrita Belgorodā un viens Brjanskas apgabalā, bet pēc bezpilota lidaparāta uzlidojuma uz laiku virs Pēterburgas slēdza gaisa telpu. Vēl vienu lidaparātu notrieca netālu no ''[[Gazprom]]'' kompresoru stacijas Maskavas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-noticis-plass-dronu-uzbrukums-pret-infrastrukturas-objektiem.a498621/ Krievijā noticis plašs dronu uzbrukums pret infrastruktūras objektiem] lsm.lv 2023. gada 28. februārī</ref> 29. aprīlī pēc dronu uzbrukuma notika liels ugunsgrēks Krievijas Melnās jūras flotes Sevastopoles naftas bāzē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.04.2023-krima-pec-dronu-uzbrukuma-izcelies-ugunsgreks-naftas-baze.a506904/ Krimā pēc dronu uzbrukuma izcēlies ugunsgrēks naftas bāzē] lsm.lv 2023. gada 29. aprīlī</ref> 3. maijā Krievijas valdība paziņoja, ka naktī esot novērsts Ukrainas mēģinājums ar diviem bezpilota lidaparātiem sarīkot uzbrukumu Krievijas prezidenta rezidencei [[Maskavas kremlis|Maskavas kremlī]]. Krievija brīdināja, ka paturot sev tiesības spert atbildes soļus, kur un kad to uzskatīs par vajadzīgu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.05.2023-kremlis-pazinojis-par-ukrainas-meginajumu-ar-droniem-sarikot-atentatu-pret-putinu.a507334/ Kremlis paziņojis par Ukrainas mēģinājumu ar droniem sarīkot «atentātu» pret Putinu] lsm.lv 2023. gada 3. maijā</ref> 22. maijā Ukrainas izlūkdienests paziņoja, ka Ukrainā karojošo krievu leģions "Krievijas brīvība" un "Krievu brīvprātīgais korpuss" veicis operāciju [[Belgorodas apgabals|Belgorodas apgabalā]]. Krievijas varasiestādes paziņoja, ka 23. maijā esot pabeigta pretterorisma operācija Belgorodas apgabalā, plašsaziņas līdzekļos izplatījās informācija, ka Ukrainas pusē karojošie paramilitārie grupējumi esot izmantojuši ASV militāro tehniku. ASV Aizsardzības departaments informēja, ka Ukrainai nav dota atļauja izmantot ASV militāro tehniku militārajām operācijām Krievijas teritorijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2023-vasingtona-skaidros-vai-belgoroda-tikusi-izmantota-ukrainai-nodota-asv-militara-tehnika.a510068/ Vašingtona skaidros, vai Belgorodā tikusi izmantota Ukrainai nodotā ASV militārā tehnika] lsm.lv 2023. gada 25. maijā</ref> Naktī uz 17. jūliju ap 3:00 otro reizi saspridzināja Krimas tiltu, sabruka viens no tilta laidumiem, divi cilvēki gāja bojā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.07.2023-pec-spradzieniem-iegruvis-krimas-tilta-laidums.a516707/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Pēc sprādzieniem iegruvis Krimas tilta laidums] lsm.lv 2023. gada 17. jūlijā</ref> 24. jūlijā Krievijas valdība paziņoja, ka naktī esot novērsts otrais Ukrainas mēģinājums ar diviem bezpilota lidaparātiem sarīkot uzbrukumu Maskavai. Viens no droniem trāpījis biznesa centra ēkai Lihačeva prospektā, bet otrs nokritis pie Komsomoļskas prospekta netālu no Krievijas Aizsardzības ministrijas ēkas Maskavas centrā. Tajā pašā dienā okupētās Krimas administrācijas līderis paziņoja, ka Ukrainas drona trieciens izraisījis detonāciju munīcijas noliktavā [[Džankoja]]s rajonā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.07.2023-ukraina-ar-droniem-veikusi-uzbrukumu-krievijas-galvaspilsetai-maskavai.a517511/ Ukraina ar droniem veikusi uzbrukumu Krievijas galvaspilsētai Maskavai] lsm.lv 2023. gada 24. jūlijā</ref> 1. augustā Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka naktī drona triecienā nodarīti postījumi augstceltnei, kurā atrodas Ekonomikas attīstības ministrija, savukārt naktī uz 30. jūliju drona triecienā cietuši augstceltnes stāvi, kuros atrodas Digitālās attīstības ministrija.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2023-krievijas-galvaspilseta-maskava-drona-trieciena-atkal-cietusi-augstceltne.a518457/ Krievijas galvaspilsētā Maskavā drona triecienā atkal cietusi augstceltne] lsm.lv 2023. gada 1. augustā</ref> [[Attēls:Повреждения исторического здания штаба Черноморского флота в Севастополе 22.09.2023 v.2.jpg|thumb|Ukrainas raķešu triecienā Sevastopolē sagrautā Krievijas Melnās jūras kara flotes štāba ēka 22. septembrī]] 4. augustā [[Novorosijska]]s līcī Ukrainas drošības dienests ar jūras dronu uzbruka Krievijas desanta kuģim "Oļeņegorskij gorņak".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.08.2023-krievijas-osta-novorosijska-spradzieni-ukraina-pazino-par-krievijas-desantkuga-sabojasanu.a518912/ Krievijas ostā Novorosijskā — sprādzieni; Ukraina paziņo par Krievijas desantkuģa sabojāšanu] lsm.lv 2023. gada 4. augustā</ref> Tās pašas dienas vakarā Kerčas šaurumā Ukrainas jūras droni uzbruka Krievijas tankkuģim "Sig", kas veda degvielu okupācijas karaspēkam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.08.2023-dronu-uzbrukuma-nodariti-bojajumi-krievijas-tankkugim-kercas-sauruma.a519027/ Dronu uzbrukumā nodarīti bojājumi Krievijas tankkuģim Kerčas šaurumā] lsm.lv 2023. gada 4. augustā</ref> 25. augustā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka pretgaisa aizsardzības sistēmām ir izdevies notriekt 42 dronus, kas raidīti Krimas virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.08.2023-krievijas-okupeta-krima-piedzivo-masveida-ukrainas-dronu-uzbrukumus.a521479/ Krievijas okupētā Krima piedzīvo masveida Ukrainas dronu uzbrukumus] lsm.lv 2023. gada 25. augustā</ref> Naktī uz 30. augustu notika apmēram 20 dronu uzbrukums Brjanskas, Kalugas, Maskavas, Orlas, Pleskavas un Rjazaņas apgabaliem un okupētajai Krimai. [[Pleskava]]s lidostai, kurā bāzēts Krievijas 334. militārā transporta aviācijas pulks, uzbruka apmēram desmit bezpilota lidaparāti, sabojājot četras lidmašīnas "[[Il-76]]".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.08.2023-krievija-daudzviet-notikusi-dronu-uzbrukumi-skarts-ari-lidlauks-pie-pleskavas.a522007/ Krievijā daudzviet notikuši dronu uzbrukumi; skarts arī lidlauks pie Pleskavas] lsm.lv 2023. gada 30. augustā</ref> 22. septembrī pusdienas laikā no Ukrainas palaistā raķete ''[[Storm Shadow]]'' Sevastopolē sagrāva Krievijas Melnās jūras kara flotes štāba ēku, nogalinot vismaz deviņus, bet ievainojot 16 virsniekus, ieskaitot Krievijas karaspēka grupējuma pavēlnieku ģenerālpulkvedi Aleksandru Romančuku un Krievijas Ziemeļu kara flotes Krasta spēku 200. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes komandieri ģenerālleitnantu Oļegu Cekovu. Netika izpausts, vai uzbrukumā bija cietis Krievijas Melnās jūras kara flotes pavēlnieks admirālis Viktors Sokolovs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.09.2023-ukraina-rakesu-trieciena-krievijas-melnas-juras-kara-flotes-stabam-sevastopole-nogalinati-9-cilveki.a525063/ Ukraina: Raķešu triecienā Krievijas Melnās jūras kara flotes štābam Sevastopolē nogalināti 9 cilvēki] lsm.lv 2023. gada 23. septembrī</ref> 4. novembrī Ukraina veica raķešu uzbrukumu [[Kerča]]s kuģu remontrūpnīcai "Zaļiv" Krievijas okupētās Krimas pussalas austrumos. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka uzbrukums noticis ar 15 spārnotajām raķetēm, no kurām 13 esot notriekušas pretgaisa aizsardzības sistēmas. Triecienā cieta kreiseris "Askold", kas varēja nest astoņas spārnotās raķetes "[[Kaļibr]]", ar kurām Krievija regulāri apšauda Ukrainas pilsētas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.11.2023-ukraini-nodarijusi-butisku-kaitejumu-vel-vienam-krievijas-karakugim.a530458/ Ukraiņi nodarījuši būtisku kaitējumu vēl vienam Krievijas karakuģim] lsm.lv 2023. gada 5. novembrī</ref> 30. novembrī notika sprādziens [[Baikāla–Amūras maģistrāle]]s [[Severomuiskas tunelis|Severomuiskas tunelī]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.11.2023-ukrainas-drosibas-dienests-noorganizejis-spradzienu-severomuiskas-dzelzcela-tuneli-krievija.a533709/ Ukrainas Drošības dienests noorganizējis sprādzienu [[Severomuiskas tunelis|Severomuiskas dzelzceļa tunelī]] Krievijā] lsm.lv 2023. gada 30. novembri</ref> Naktī uz 26. decembri Ukraina gaisa triecienā Feodosijas ostai iznīcināja lielo Krievijas desantkuģi "Novočerkaska", kā arī T-43 klases mācību kuģi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.12.2023-ukraina-esam-iznicinajusi-20-krievijas-melnas-juras-flotes.a536782/ Ukraina: Esam iznīcinājuši 20% Krievijas Melnās jūras flotes] lsm.lv 2023. gada 27. decembrī</ref> === 2024. gada uzbrukumi === 2024. gada 14. janvāra vakarā parādījās ziņa, ka Ukrainas gaisa spēkiem izdevies virs Azovas jūras notriekt Krievijas agrās brīdināšanas un kontroles lidmašīnu [[A-50]] un izlūklidmašīnu [[Il-22]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.01.2024-ukraina-atraida-vel-86-krievijas-uzbrukumus-iespejams-izdevies-notriekt-ienaidnieka-lidmasinas.a538899/ Ukraina atraida vēl 86 Krievijas uzbrukumus; iespējams, izdevies notriekt ienaidnieka lidmašīnas] lsm.lv 2024. gada 15. janvārī</ref> Naktī uz 18. janvāri Ukrainas bezpilota lidaparāti uzbruka naftas noliktavai Sanktpēterburgā, bet 19. janvārī naftas bāzei [[Brjanskas apgabals|Brjanskas apgabalā]] pie [[Kļinci]]em.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.01.2024-krievijas-brjanskas-apgabala-ukrainas-drona-uzbrukuma-del-aizdegusies-naftas-baze.a539580/ Krievijas Brjanskas apgabalā Ukrainas drona uzbrukuma dēļ aizdegusies naftas bāze] lsm.lv 2024. gada 19. janvārī</ref> 1. februārī Ukrainas jūras droni nogremdēja Donuzlava ezerā stacionēto Krievijas kara flotes "Tarantul" klases raķešu kuģi "Ivanovietis".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.02.2024-ukraina-ipasa-operacija-pie-krimas-iznicina-krievijas-rakesu-kugi.a541259/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina īpašā operācijā pie Krimas iznīcina Krievijas raķešu kuģi] lsm.lv 2024. gada 1. februārī</ref> 14. februāra rītā Ukrainas jūras droni okupētās Krimas dienvidu krastā pie [[Alupka]]s nogremdēja Krievijas Melnās jūras kara flotes lielo desantkuģi "Cēzars Kuņikovs" (''Цезарь Куников'').<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.02.2024-ukraini-melnaja-jura-nogremdejusi-krievu-desantkugi.a542891/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraiņi Melnajā jūrā nogremdējuši krievu desantkuģi] lsm.lv 2024. gada 14. februārī</ref> 5. martā Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvaldes paziņoja, ka Ukrainas jūras droni "Magura V5" netālu no Feodosijas uzbruka patruļkuģim "Sergejs Kotovs".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.03.2024-krima-nogremdets-krievu-patrulkugis.a545449/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krimā nogremdēts krievu patruļkuģis] lsm.lv 2024. gada 5. martā</ref> Naktī uz 12. martu notika lidrobotu uzbrukumi septiņos Krievijas apgabalos, Orlas un Ņižņijnovgorodas apgabalos izcēlās ugunsgrēki naftas bāzēs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.03.2024-krievija-septinos-apgabalos-notikusi-lidrobotu-uzbrukumi.a546360/ Krievijā septiņos apgabalos notikuši lidrobotu uzbrukumi] lsm.lv 2024. gada 12. martā</ref> Krievijai nācās slēgt trīs lielas [[naftas pārstrāde]]s rūpnīcas, samazinot kopējo naftas pārstrādes jaudu par aptuveni 12%.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.03.2024-medijs-ukrainas-bezpilota-lidaparatu-uzbrukumi-krievija-spiez-slegt-tris-naftas-parstrades-rupnicas.a546637/ Medijs: Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumi Krievijā spiež slēgt trīs naftas pārstrādes rūpnīcas] lsm.lv 2024. gada 14. martā</ref> 23. martā Ukrainas raķetes trāpīja diviem Krievijas lielajiem desantkuģiem "Jamal" un "Azov", kā arī sakaru centram un vairākiem Krievijas Melnās jūras flotes infrastruktūras objektiem Sevastopolē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.03.2024-ukrainas-aizstavji-krima-devusi-triecienus-diviem-krievijas-desantkugiem.a547860/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukrainas aizstāvji Krimā devuši triecienus diviem Krievijas desantkuģiem] lsm.lv 2024. gada 24. martā</ref> 26. martā kļuva zināms, ka Ukrainas raķešu triecienā Krimā trāpīts bijušajam Ukrainas karaflotes kuģim "Konstantin Oļšanskij", kuru Krievijas Melnās jūras flote sagrāba savā kontrolē 2014. gada martā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.03.2024-ukrainas-rakesu-trieciena-bojats-kartejais-krievijas-melnas-juras-karaflotes-kugis.a548139/ Ukrainas raķešu triecienā bojāts kārtējais Krievijas Melnās jūras karaflotes kuģis] lsm.lv 2024. gada 26. martā</ref> 2. aprīlī Ukrainas bezpilota lidaparāti uzbruka [[Ņižņekamska]]i un [[Jelabuga]]i, kurā ražo Krievijas kaujas dronus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.04.2024-droni-uzbrukusi-sahed-razotnei-krievija.a548838/ Droni uzbrukuši «Šahed» ražotnei Krievijā] lsm.lv 2024. gada 2. aprīlī</ref> 5. aprīlī Ukraina ar droniem uzbruka Krievijas militārajiem lidlaukiem Krasnodaras novadā, Rostovas, Saratovas, Belgorodas un Kurskas apgabalos. Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas pretgaisa aizsardzības spēkiem ir izdevies notriekt 53 Ukrainas dronus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.04.2024-ukrainai-izdevies-sekmigs-dronu-uzbrukums-kara-lidlaukiem-krievija.a549311/ Ukrainai izdevies sekmīgs dronu uzbrukums kara lidlaukiem Krievijā] lsm.lv 2024. gada 5. aprīlī</ref> 7. aprīlī [[Baltijska]]s ostā ugunsgrēks izpostīja Krievijas raķeškuģi "Serpuhova", 8. aprīlī [[Vladivostoka]]s kuģu remonta rūpnīcā aizdegās daudzfunkcionālais kuģis "Jekaterina Veļikaja". Ukrainas Jūras spēki ziņoja, ka tas ir Krievijas spēku nolaidības rezultāts.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.04.2024-ukrainai-pirmoreiz-izdevies-sekmigs-uzbrukums-krievijas-karakugim-baltijas-jura.a549769/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukrainai pirmoreiz izdevies sekmīgs uzbrukums Krievijas karakuģim Baltijas jūrā] lsm.lv 2024. gada 9. aprīlī</ref> Naktī uz 17. maiju Ukraina veica vairākus dronu uzbrukumus no gaisa un jūrā Krimai un [[Novorosijska]]i. Netālu no Sevastopoles iznīcināja Krievijas degvielas krātuvi un iznīcinātājs Belbekas gaisa bāzē. Viens no droniem trāpīja degvielas uzpildes stacijā netālu no Besonovkas ciema Belgorodas apgabalā. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka virs Krimas un Krievijas teritorijas esot notriekti 102 droni, kā arī esot izdevies iznīcināt sešus jūras dronus. Ministrija neziņoja par trāpījumiem vai bojājumiem.<ref name="lsm17Mai2024"/> 26. maijā Ukrainas lidrobots uzbruka Krievijas militārās radiolokācijas stacijai "Voroņeža M" Gorkovskas ciematā pie [[Orska]]s netālu no [[Kazahstāna]]s robežas, kas atrodas vairāk nekā 1800 kilometru attālumā no Ukrainas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.05.2024-avots-ukrainu-lidrobots-sasniedz-jaunu-taluma-rekordu-un-uzbruk-merkim-pie-kazahstanas.a555561/ Avots: Ukraiņu lidrobots sasniedz jaunu tāluma rekordu un uzbrūk mērķim pie Kazahstānas] lsm.lv 2024. gada 27. maijā</ref> 6. jūnija naktī Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde veica bezpilota lidaparātu uzbrukumus [[Novošahtinska]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Rostovas apgabalā un [[Starijoskola]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Belgorodas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.06.2024-lidroboti-uzbrukusi-naftas-parstrades-rupnicam-rostovas-un-belgorodas-apgabalos-krievija.a556954/ Lidroboti uzbrukuši naftas pārstrādes rūpnīcām Rostovas un Belgorodas apgabalos Krievijā] lsm.lv 2024. gada 6. jūnijā</ref> 8. jūnijā Ukraina iznīcināja Krievijas iznīcinātāju "[[Su-57]]" dronu uzbrukumā [[Ahtubinska]]s lidlaukam, kas atrodas 589 kilometrus no sadursmes līnijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.06.2024-ukrainas-uzbrukuma-bojats-krievijas-modernakais-iznicinatajs-su-57.a557327/ Ukrainas uzbrukumā bojāts Krievijas modernākais iznīcinātājs «Su-57»] lsm.lv 2024. gada 9. jūnijā</ref> 19. jūnijā Ukraina ziņoja par dronu uzbrukumiem vairāk nekā 20 naftas rezervuāriem Krievijas pierobežā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.06.2024-ukraina-uzbruk-infrastrukturai-krievijas-pierobeza-un-deve-to-par-dronu-sankcijam.a558715/ Ukraina uzbrūk infrastruktūrai Krievijas pierobežā un dēvē to par «dronu sankcijām»] lsm.lv 2024. gada 19. jūnijā</ref> Ukraina sagrāva 167. mācību centra poligonu Krasnodaras novada Jeiskā, no kurienes Krievija pret mērķiem Ukrainā palaida dronus "''Shahed''".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.06.2024-ukrainas-trieciena-iznicinata-dronu-sahed-noliktava-krasnodaras-novada.a559098/ Ukrainas triecienā iznīcināta dronu «Šahed» noliktava Krasnodaras novadā] lsm.lv 2024. gada 23. jūnijā</ref> 23. jūnijā Krievija Krimā notrieca Ukrainas palaisto ATACMS raķeti, kas bija vērsta pret Krievijas raķešu palaišanas iekārtu, kā rezultātā raķete eksplodēja un Sevastopoles pludmalē nogalināja četrus cilvēkus, bet 151 guva ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2024-isw-civiliedzivotaju-upurus-krima-izraisa-krievijas-pretgaisa-aizsardzibas-sistemas.a559196/ ISW: Civiliedzīvotāju upurus Krimā izraisa Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmas] lsm.lv 2024. gada 25. jūnijā</ref> [[Attēls:«Ростов-на-Дону».jpg|thumb|2. augustā Sevastopolē nogremdētā Krievijas zemūdene B-237 "Rostova pie Donas"]] Naktī uz 26. jūliju Ukrainas Bruņotie spēki ar četrām [[ATACMS]] raķetēm veica triecienu Krievijas militārajiem objektiem Krimā. Raķešu trieciens nodarīja postījumus Krievijas armijas lidlaukam "Saki" Novofedorivkā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2024-okupetaja-krima-rakesu-trieciena-nodariti-postijumi-armijas-lidlaukam.a562818/ Okupētajā Krimā raķešu triecienā nodarīti postījumi armijas lidlaukam] lsm.lv 2024. gada 26. jūlijā</ref> 31. jūlijā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka ir notriekti kopumā 19 Ukrainas bezpilota lidaparāti virs Belgorodas, Brjanskas, Kurskas, Kalugas un Rostovas apgabaliem, kā arī virs Krimas.<ref name = "lsm31JUL"/> 2. augustā Ukraina raķešu triecienā Sevastopolē nogremdēja Krievijas zemūdeni B-237 "Rostova pie Donas" un sabojāja četras Krimā stāvošas zeme-gaiss raķešu sistēmas "[[S-400 Triumf]]" palaišanas iekārtas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2024-ukrainas-armija-pazino-par-krievijas-zemudenes-nogremdesanu.a563793/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukrainas armija paziņo par Krievijas zemūdenes nogremdēšanu] lsm.lv 2024. gada 3. augustā</ref> 14. augustā Ukrainas valdība oficiāli paziņoja par militarizētas pierobežas buferzonas izveidi Kurskas apgabalā Sumu apgabala aizsardzībai. Paziņojuma dienā Ukraina veica lielu gaisa uzbrukumu ar vairāk nekā 100 droniem un raķetēm Krievijas militārajiem lidlaukiem Kurskas, Voroņežas, Belgorodas un Ņižņijnovgorodas apgabalos un ziņoja par krievu SU-34 iznīcinātāja notriekšanu Kurskas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.08.2024-amatpersonas-ukrainas-speki-kurskas-apgabala-ir-izveidojusi-buferzonu.a565082/ Amatpersonas: Ukrainas spēki Kurskas apgabalā ir izveidojuši buferzonu]</ref> 26. augustā [[Omska]]s naftas pārstrādes rūpnīcā "Gazpromņeftj-ONPZ", kas atrodas vairāk nekā 2000 kilometru attālumā no Ukrainas robežas, nogranda sprādziens un izcēlās ugunsgrēks.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-krievijas-lielakaja-naftas-parstrades-rupnica-nograndis-spradziens-un-izcelies-ugunsgreks.a566389/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas lielākajā naftas pārstrādes rūpnīcā nograndis sprādziens un izcēlies ugunsgrēks] lsm.lv 2024. gada 26. augustā</ref> Naktī uz 10. septembri Ukrainas spēki veica dronu uzbrukumu objektiem Maskavas apkaimē, dronu atlūzas sagrāva dzīvojamās ēkas [[Ramenska]]s pilsētā, viens cilvēks gāja bojā, bet vairākus ievainoja. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka notriekti 144 ukraiņu droni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.09.2024-ukrainas-dronu-trieciena-nodariti-postijumi-vairakiem-namiem-piemaskava.a568230/ Ukrainas dronu triecienā nodarīti postījumi vairākiem namiem Piemaskavā] lsm.lv 2024. gada 10. septembrī</ref> Naktī uz 18. septembri Ukrainas bezpilota lidaparāti pie [[Toropeca]]s [[Tveras apgabals|Tveras apgabalā]] iznīcināja Krievijas Aizsardzības ministrijas Galvenās raķešu un artilērijas pārvaldes noliktavu ar raķetēm, planējošām aviobumbām un artilērijas šāviņiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.09.2024-krievija-dronu-trieciena-aizdegusies-municijas-noliktava-toropeca.a569223/ Krievijā dronu triecienā aizdegusies munīcijas noliktava Toropecā] lsm.lv 2024. gada 18. septembrī</ref> 21. septembrī pēc Ukrainas dronu uzbrukuma aizdegās munīcijas noliktavas pie [[Tihorecka]]s Krasnodaras novadā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.09.2024-krievija-pec-dronu-triecieniem-deg-municijas-noliktavas.a569689/ Krievijā pēc dronu triecieniem deg munīcijas noliktavas] lsm.lv 2024. gada 21. septembrī</ref> 6. novembrī dronu triecienā [[Kaspijska]]s kara flotes ostai Dagestānā cieta Krievijas karakuģi "Tatarstāna" un "Dagestāna".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.11.2024-ukrainas-trieciendroni-pirmo-reizi-sasniedz-dagestanu-trapa-krievijas-kugiem-kaspijas-jura.a575419/ Ukrainas trieciendroni pirmo reizi sasniedz Dagestānu – trāpa Krievijas kuģiem Kaspijas jūrā] lsm.lv 2024. gada 6. novembrī</ref> 19. novembrī Ukraina pirmoreiz izmantoja [[ATACMS]] raķetes tālam triecieniem pa Krievijas stratēģisko militāro objektu apmēram 100 km no Ukrainas robežas. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka Ukraina esot izšāvusi sešas ATACMS raķetes, no kurām piecas esot notriektas, bet Ukrainas mediji vēstīja, ka trieciens bijis vērsts pret Krievijas munīcijas noliktavām pie [[Karačeva]]s Brjanskas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.11.2024-ukraina-sakusi-izmantot-amerikanu-raketes-krievijas-apsaudisanai.a576991/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukraina sākusi izmantot amerikāņu raķetes Krievijas apšaudīšanai] lsm.lv 2024. gada 19. novembrī</ref> === 2025. gada uzbrukumi === [[Attēls:Operation Spider's Web.webp|thumb|Ukrainas Drošības dienesta operācijas "Zirnekļtīkls" vadītājs Vasiļs Maļuks aplūko piecu Krievijas kara lidlauku shēmas.]] [[Attēls:Василь Малюк про спецоперацію «Павутина», 1х29с.png|thumb|1. jūnija dronu uzbrukuma mērķi.]] Naktī uz 2025. gada 18. janvāri notika Ukrainas dronu uzbrukums naftas pārstrādes rūpnīcai Tulas apgabalā, ziņoja arī par uzbrukumu naftas bāzei Kalugas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.01.2025-vairaki-bojagajusie-krievijas-uzbrukuma-kijivai-fronte-saspringta-situacija-saglabajas-pokrovskas-virziena-precizeta.a584165/ Vairāki bojāgājušie Krievijas uzbrukumā Kijivai; frontē saspringta situācija saglabājas Pokrovskas virzienā (precizēta)] lsm.lv 2025. gada 18. janvārī</ref> 11. martā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka naktī esot notriekti 337 ukraiņu lidroboti. Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins vēstīja, ka pretgaisa aizsardzība esot notriekusi 74 no aptuveni 100 droniem, kas uzbrukuši Maskavai. Maskavas apgabalā vismaz trīs cilvēki gāja bojā, bet 18 guva ievainojumus, lidrobota atlūzām nokrītot uz [[Ramenska]]s daudzdzīvokļu nama, cieta vismaz septiņi dzīvokļi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.03.2025-ukraina-veikusi-verienigu-dronu-uzbrukumu-maskavas-regionam.a591054/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukraina veikusi vērienīgu dronu uzbrukumu Maskavas reģionam] lsm.lv 2025. gada 11. martā</ref> Naktī uz 20. martu Ukrainas bezpilota lidaparāti veica masveida uzbrukumu [[Saratova]]i un [[Engelsa]]i, aizdegās naftas bāze un militārais lidlauks. Ziņoja, ka Engelsā iznīcināta noliktava ar spārnotajām raķetēm [[H-555]] un [[H-101]], kas paredzētas bumbvedējiem [[Tu-95]] un [[Tu-160]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.03.2025-portals-engelsas-lidlauka-iznicinata-noliktava-ar-raketem-krievijas-bumbvedejiem.a592320/ Portāls: Engelsas lidlaukā iznīcināta noliktava ar raķetēm Krievijas bumbvedējiem] lsm.lv 2025. gada 20. martā</ref> 30. maija rītā Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde (GUR) [[Vladivostoka|Vladivostokā]] uzspridzināja Krievijas 155. atsevišķās gvardes jūras kājnieku brigādes 47. atsevišķā gaisa desanta bataljona novietni. Zināms, ka 155. jūras kājnieku brigāde piedalījās kaujās pret Ukrainu Mariupolē, Vuhledarā un Kurskas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.05.2025-avoti-ukraina-veikusi-specoperaciju-vladivostoka-tur-izsludinats-pretterorisma-operacijas-rezims.a601299/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Avoti: Ukraina veikusi specoperāciju Vladivostokā, tur izsludināts «pretterorisma operācijas režīms»] lsm.lv 2025. gada 30. maijā</ref> 1. jūnijā Ukrainas Drošības dienests (SBU) veica operāciju "Zirnekļtīkls", kuras gaitā ar 117 droniem iznīcināja 41 lidmašīnu (34% no Krievijas stratēģiskajiem bumbvedējiem, arī [[A-50]], [[Tu-95]] un [[Tu-22 M3]]) Krievijas kara lidlaukos "Oļeņja" [[Murmanskas apgabals|Murmanskas apgabalā]], "Belaja" [[Irkutskas apgabals|Irkutskas apgabalā]], "Ivanova" [[Ivanovas apgabals|Ivanovas apgabalā]] un "Djagiļeva" [[Rjazaņas apgabals|Rjazaņas apgabalā]], neizdevās uzbrukums "Ukrainkas" lidlaukam [[Amūras apgabals|Amūras apgabalā]]. Uzbrukuma dronus raidīja no kravas automašīnām nelielā attālumā no lidlaukiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.06.2025-ukraina-isteno-plasu-krievijas-bumbvedeju-iznicinasanas-operaciju.a601401/ Ukraina īsteno plašu Krievijas bumbvedēju iznīcināšanas operāciju] lsm.lv 2025. gada 1. jūnijā</ref> 3. jūnija rītā plkst. 4.44 zem ūdens līmeņa SBU aģenti aktivēja 1100 kilogramus sprāgstvielu trotila ekvivalentā, kas saspridzināja [[Krimas tilts|Krimas tilta]] balstus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.06.2025-ukraina-saspridzinati-krimas-tilta-balsti-tas-sobrid-ir-avarijas-stavokli.a601646/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina: Saspridzināti Krimas tilta balsti, tas šobrīd ir avārijas stāvoklī] lsm.lv 2025. gada 3. jūnijā</ref> 20. jūlijā Ukraina ar vairāk nekā 100 droniem uzbruka vismaz deviņos Krievijas apgabalos, okupētajā Krimā un Melnajā jūrā. Aviosatiksme bija traucēta [[Šeremetjevas starptautiskā lidosta|Šeremetjevas]], [[Vnukovas starptautiskā lidosta|Vnukovas]], [[Domodedovas lidosta|Domodedovas]] un [[Žukovskas lidosta|Žukovskas]] lidostās. Naktī uz 26. jūliju Ukraina [[Armavira]]s lidlaukā Krasnojarska novadā iznīcināja Krievijas iznīcinātāju [[Su-27]]UB.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2025-krievija-iznicinata-kara-lidmasina-su-27ub.a608221/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijā iznīcināta kara lidmašīna Su-27UB] lsm.lv 2025. gada 26. jūlijā</ref> 13. un 22. augustā Ukrainas bezpilota lidaparāti atkārtoti uzbruka Krievijas [[Družba (naftas vads)|naftas cauruļvada "Družba"]] naftas pārsūknēšanas stacijai "[[Uņeča]]", caur kuru sūknē naftu gan uz [[Ustjluga]]s naftas termināli, gan arī uz Ungāriju un Slovākiju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.08.2025-ukraina-atkartoti-uzbruk-krievijas-naftas-caurulvadam-druzba.a611321/ Ukraina atkārtoti uzbrūk Krievijas naftas cauruļvadam «Družba»] lsm.lv 2025. gada 22. augustā</ref> 18. augustā Ukrainas droni aizdedzināja tā paša cauruļvada sūkņu staciju "Ņikoļskoje" [[Tambova]]s apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.08.2025-ukraina-uzbrukusi-krievijas-naftasvadam-druzba.a610874/ Ukraina uzbrukusi Krievijas naftasvadam «Družba»] lsm.lv 2025. gada 19. augustā</ref> 24. augustā Ukrainas droni uzbruka sašķidrinātās dabasgāzes rūpnīcai Ustjlugas ostā un [[Sizraņa]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Samaras apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.08.2025-ukrainas-droni-uzbrukusi-ustjlugas-ostai-un-sizranas-naftas-parstrades-rupnicai-krievija.a611540/ Ukrainas droni uzbrukuši Ustjlugas ostai un Sizraņas naftas pārstrādes rūpnīcai Krievijā] lsm.lv 2025. gada 24. augustā</ref> Naktī uz 12. septembri Ukraina ar droniem uzbruka Krievijas Brjanskas, Smoļenskas, Ļeņingradas, kā arī Orlas, Tulas, Maskavas, Krasnodaras apgabaliem. Krievija paziņoja, ka esot notriekusi vismaz 221 dronu, no tiem 85 bezpilota lidaparātus notrieca virs Brjanskas, 42 virs Smoļenskas, 28 virs Ļeņingradas, 18 virs Kalugas, 14 virs Novgorodas apgabala, septiņus virs Maskavas un divus virs Orlas apgabaliem. Droni uzbruka [[Tosno]] dzelzceļa mezglam un naftas ostai [[Primorska (Ļeņingradas apgabals)|Primorska]]i pie Pēterburgas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.09.2025-ukraina-nakti-veikusi-dronu-uzlidojumus-vairakiem-krievijas-apgabaliem.a614107/ Ukraina naktī veikusi dronu uzlidojumus vairākiem Krievijas apgabaliem] lsm.lv 2025. gada 12. septembrī</ref> Īsi pirms Trampa un Zelenska sarunu sākuma 2025. gada 29. decembrī Putins Trampu telefoniski informēja, ka Ukraina esot uzbrukusi viņa rezidencei pie Valdaja ezera Novgorodas apgabalā. Vēlāk Krievijas ārlietu ministrs Lavrovs oficiāli paziņoja, ka uzbrukums noticis ar 91 dronu. Tomēr Ukraina noliedza uzbrukumu Putina rezidencei kā mēģinājumu sabotēt miera sarunas. Arī ASV [[Centrālā izlūkošanas pārvalde]] (CIP) secināja, ka Ukraina nav veikusi bezpilota lidaparātu uzbrukumu Vladimira Putina rezidencei Novgorodas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.01.2026-asv-mediji-cip-neuzskata-ka-ukraina-ar-droniem-uzbrukusi-putina-rezidencei.a628355/ ASV mediji: CIP neuzskata, ka Ukraina ar droniem uzbrukusi Putina rezidencei] lsm.lv 2025. gada 1. decembrī</ref> ==== 1. jūnija operācijā "Zirnekļtīkls" iznīcinātās kara lidmašīnas ==== <gallery> Operation Spider's Web, Tu-22 type bomber at Belaya air base.png|[[Tu-22]] bumbvedējs "Belaja" lidlaukā [[Irkutskas apgabals|Irkutskas apgabalā]] Operation Spider's Web, Tu-22 type bomber at Dyagilevo air base.png|[[Tu-22]] bumbvedējs "Djagiļeva" lidlaukā [[Rjazaņas apgabals|Rjazaņas apgabalā]] 2025-06-01 DroneAttack SBU.jpg|[[Tu-95]] bumbvedēji "Oļeņja" lidlaukā [[Murmanskas apgabals|Murmanskas apgabalā]] Operation Spider's Web, two A-50 at Ivanovo Severny air base.png|[[A-50]] izlūklidmašīnas "Ivanova Severnaja" lidlaukā [[Ivanovas apgabals|Ivanovas apgabalā]] </gallery> === 2026. gada uzbrukumi === 2026. gada 23. marta naktī Ukraina ar droniem uzbruka [[Primorska (Ļeņingradas apgabals)|Primorska]]s ostai, bet 25. marta naktī [[Ustjluga]]s ostai. Pret Ustjlugas ostu notika trīs dronu grupu uzbrukumi: pirmais ap plkst. 3ː00, otrais plkst. 6ː00 un trešais plkst. 8ː00. Triecienos aizdegās degvielas tvertnes, un ostas teritorijā fiksēts plašs ugunsgrēks. Pie [[Viborga]]s aizdegās kuģu būvētava. Igaunijas Auveres elektrostacijas skurstenī netālu no [[Narva]]s pilsētas ietriecās no Krievijas gaisa telpas novirzījies Ukrainas drons, arī Latvijas gaisa telpā no Krievijas ielidoja un nokrita drons.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.03.2026-igaunija-no-krievijas-ielidojis-ukrainu-drons-ietriecies-elektrostacijas-skursteni.a640315/ Igaunijā no Krievijas ielidojis ukraiņu drons ietriecies elektrostacijas skurstenī] lsm.lv 25.03.2026</ref> Līdzīgi gadījumi nedēļas sākumā notika arī Lietuvā. 26. marta naktī Ukraina ar droniem atkārtoti apšaudīja Ustjlugas dabasgāzes ostu un naftas pārstrādes rūpnīcu [[Kiriši|Kirišos]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.03.2026-ukraina-turpina-uzbrukumus-strategiskiem-objektiem-krievija.a640475/ Ukraina turpina uzbrukumus stratēģiskiem objektiem Krievijā] lsm.lv 26.03.2026</ref> 27. martā [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] paziņoja, ka Krievija sākusi īstenot apjomīgu informācijas operāciju, apsūdzot Baltijas valstis palīdzībā Ukrainas veiktajiem uzbrukumiem Krievijas teritorijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.03.2026-aizsardzibas-ministrija-krievija-izvers-informacijas-operaciju-pret-baltijas-valstim.a640721/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Aizsardzības ministrija: Krievija izvērš informācijas operāciju pret Baltijas valstīm] lsm.lv 27.03.2026</ref> 29. marta naktī ukraiņu lidroboti atkārtoti uzbruka Ustjlugas ostai, divi Ukrainas droni nogāzās pie [[Kouvola]]s pilsētas [[Somija]]s dienvidaustrumos. Visticamāk, tie bija tēmēti uz mērķiem Krievijā, bet novirzījās vai ar elektroniskās karadarbības traucēšanas metodēm tos novirzīja no kursa.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.03.2026-somija-ielidojusi-un-nokritusi-divi-droni.a640929/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Somijā ielidojuši un nokrituši divi droni] lsm.lv 29.03.2026</ref> 16. aprīļa naktī Ukrainas droni trāpīja [[Tuapse]]s naftas rūpnīcai Krievijā un aizdedzināja trīs rezervuārus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.04.2026-krievijas-uzbrukumos-ukraina-nogalinati-18-cilveki-zelenskis-cel-trauksmi-par-pretgaisa-rakesu-trukumu.a643147/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievijas uzbrukumos Ukrainā nogalināti 18 cilvēki, Zelenskis ceļ trauksmi par pretgaisa raķešu trūkumu] lsm.lv 16.04.2026</ref> === Iznīcinātie un bojātie Krievijas Melnās un Kaspijas jūras kara flotes kuģi === <gallery> БДК Саратов.png|Lielais desantkuģis "Saratova" Крейсер "Москва" в базе. 2017 год.jpg|Raķešu kreiseris "Maskava" Аскольд и Циклон.jpg|Mazais raķešu kuģis "Askolds" Olenegorskiy Gornyak in St Petersburg (03).jpg|Lielais desantkuģis "Oļeņegorskas kalnracis" Сирийский экспресс 142. БДК-46 «Новочеркасск». Севастополь. Крым. Россия. Май 2015 - panoramio.jpg|Lielais desantkuģis "Novočerkaska" RFS Minsk 127.jpg|Lielais desantkuģis "Minska" Ivanovets missile boat in February 2014.jpg|Raķešu kuģis "Ivanovietis" Tsezar Kunikov in the Red Sea (2003).jpg|Lielais desantkuģis "Cēzars Kuņikovs" Large landing ship Yamal 2011.jpg|Lielais desantkuģis "Jamala" Project 775M AZOV 2008 G1.jpg|Lielais desantkuģis "Azova" U401Kirovohrad&U402KostiantinOlshanskyi-2007-Sevastopol.jpg|Lielais desantkuģis "Konstantīns Olšanskis" (Krievijas sagrābts 2014. gadā) Caspian Frigate Tatarstan.jpg|Kaspijas kara flotes [[fregate]] "Tatarstāna" Caspian Frigate Dagestan.jpg|Kaspijas kara flotes fregate "Dagestāna" </gallery> === Iznīcinātie un bojātie Krievijas ēnu flotes kuģi === 2025. gada 14. maijā Eiropas Savienības dalībvalstis vienojās par 17. sankciju kārtu Krievijai, kurā noteica sankcijas aptuveni 200 tā dēvētās ēnu flotes kuģiem, ko izmanto, lai apietu ierobežojumus Krievijas naftas eksportam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.05.2025-enu-flotes-kugi-sabotieri-un-militaro-precu-piegadataji-pret-ko-verstas-jaunakas-es-sankcijas.a598969/ Ēnu flotes kuģi, sabotieri un militāro preču piegādātāji — pret ko vērstas jaunākās ES sankcijas?] lsm.lv 2025. gada 14. maijā</ref> 28. novembrī Ukrainas jūras droni Turcijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā Melnajā jūrā uzbruka diviem Krievijas ēnu flotes tankkuģiem ''Kairos'' un ''Virat'', kas kuģoja ar [[Gambija]]s karogu. 2. decembrī notika jūras dronu uzbrukums kuģim ''MIDVOLGA-2'', kas bija ceļā uz Turcijas ostu Sinopu. 10. decembrī kļuva zināms, ka Ukrainas Drošības dienesta (SBU) jūras droni ''Sea Baby'' Melnajā jūrā uzbruka Krievijas ēnu flotes kuģim ''Dashan'', kas ar [[Komoru salas|Komoru salu]] karogu cauri Ukrainas ekskluzīvajai ekonomiskajai zonai kuģoja uz [[Novorosijska]]s ostu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.12.2025-ukraina-melnaja-jura-veiksmigi-apsaudijusi-krievijas-enu-flotes-kugi.a625906/ Ukraina Melnajā jūrā veiksmīgi apšaudījusi Krievijas ēnu flotes kuģi] lsm.lv 2025. gada 10. decembrī</ref> == Kara noziegumi == 2023. gada aprīļa beigās Ukrainas ģenerālprokuratūra informēja, ka kopš Krievijas—Ukrainas kara sākuma atklāti aptuveni 70 000 kara noziegumi, no tiem 5000 pret civiliedzīvotājiem, 2014. gadā okupētajā Ukrainas teritorijā identificētas aptuveni 100 [[spīdzināšana]]s vietas, bet 2022. gadā okupētajā teritorijā 55 spīdzināšanas un nelikumīgas aizturēšanas vietas. Uz laiku okupētajā Kijivas apgabala daļā atklātas astoņas spīdzināšanas vietas, caur kurām izgājuši desmitiem cilvēki un ap 30 no viņiem tur nogalināti, [[Harkivas apgabala okupācija|Harkivas apgabalā]] 21 spīdzināšanas vieta, bet [[Hersonas apgabala okupācija|Hersonas apgabalā]] 11 spīdzināšanas vietas un astoņas nelikumīgas aizturēšanas vietas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.05.2023-ukraina-fikseti-vairak-neka-70-000-krievijas-speku-kara-noziegumi.a507339/ Ukrainā fiksēti vairāk nekā 70 000 Krievijas spēku kara noziegumi] lsm.lv 2023. gada 3. maijā</ref> === Civiliedzīvotāju upuri === [[Attēls:On St. Nicholas Day, Volodymyr Zelenskyy Visited the Okhmatdyt Hospital and Congratulated Children on the Holiday on 6 December 2024 - 2.jpg|thumb|Krievijas gaisa uzbrukumos sakropļotās meitenes Kijivas bērnu slimnīcā (2024).]] 27. februārī Ukrainas Veselības ministrija vēstīja, ka kopš Krievijas iebrukuma sākuma Ukrainā dzīvību zaudējuši 352 cilvēki, tostarp 14 bērni, bet ievainoti 1684 cilvēki, tostarp 116 bērni.<ref name="LSM"/> Līdz 5. martam pēc ANO aplēsēm Ukrainā bija gājis bojā 351 civiliedzīvotājs, tostarp 22 bērni, bet ievainoti 707 civiliedzīvotāji.<ref name="LSM5.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-uzbruk-ukrainai-solitais-pamiers-mariupole-izpaliek-5-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a446492/ Krievija uzbrūk Ukrainai: Solītais pamiers Mariupolē izpaliek. 5. marts] lsm.lv 2002. gada 5. martā</ref> 6. martā ANO Cilvēktiesību augstā komisāra birojs informēja, ka kopš Krievijas militārā iebrukuma sākuma Ukrainā bojā gājuši vairāk nekā 350 mierīgie iedzīvotāji (tostarp 28 bērni) un vēl 707 ievainoti.<ref name="LSM6.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-smaga-humana-situacija-mariupole.a446591/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 6. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā: smaga humānā situācija Mariupolē] lsm.lv 2022. gada 6. martā</ref> 9. martā ANO informēja, ka kopš Krievijas uzsāktā kara sākuma Ukrainā bija gājuši bojā 474 civiliedzīvotāji, bet vēl 861 civiliedzīvotājs ievainots.<ref name="LSM9.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-9-marts-krievija-jau-divas-nedelas-uzbruk-ukrainai-turpinas-civiliedzivotaju-evakuacija.a447048/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 9. marts. Krievija jau divas nedēļas uzbrūk Ukrainai; turpinās civiliedzīvotāju evakuācija] lsm.lv 2022. gada 9. martā</ref> Saskaņā ar Ukrainas valsts iestāžu aplēsēm līdz 15. martam Mariupoles aplenkumā bija gājuši bojā vismaz 2357 cilvēki.<ref name="LSM15.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-15-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-turpinas-jau-20-dienu.a447935/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 15. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau 20. dienu] lsm.lv 2022. gada 15. martā</ref> 16. martā Krievijas karaspēks [[Uzbrukums Čerņihivas civiliedzīvotājiem|apšāva civiliedzīvotājus Čerņihivā]], kuri stāvēja rindā pēc maizes. Sākotnēji tika ziņots par 10 upuriem, taču vēlāk skaits pieauga līdz 13.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-tiesa-pieprasa-krievijai-nekavejoties-izbeigt-uzbrukumu-ukrainai-16-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a448088/|title=ANO tiesa pieprasa Krievijai nekavējoties izbeigt uzbrukumu Ukrainai. 16. marts (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> 17. martā Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] informēja, ka Ukrainā atrodas Starptautiskās krimināltiesas prokurors, kurš vāc pierādījumus par kara noziegumiem. Dzemdību nama sabombardēšana Mariupolē ir bijis apzināts Krievijas armijas lēmums, kas tiks uzskatīts par pierādījumu starptautiskajā tiesā. Starptautiskā cilvēktiesību organizācija ''Human Rights Watch'' paziņoja, ka Mariupoles Drāmas teātrī pirms tā sabombardēšanas bija patvērušies apmēram 500 civiliedzīvotāju. [[Ukrainas ģenerālprokurora birojs|Ukrainas Ģenerālprokurora birojs]] paziņoja, ka kara dēļ dzīvību zaudējuši 108 bērni, bet vairāk nekā 120 ievainoti. Visvairāk bērnu bija cietuši dzīvojamo ēku bombardēšanā [[Kijivas apgabals|Kijivas]] (52) un [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]] (34).<ref name="LSM17.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-17-marts-sakusies-krievijas-kara-ukraina-ceturta-nedela.a448272/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 17. marts. Sākusies Krievijas kara Ukrainā ceturtā nedēļa] lsm.lv 2022. gada 17. martā</ref> 20. martā Krievijas karaspēks Mariupolē sagrāva skolas ēku, kurā bija patvērušies 400 cilvēki.<ref name="LSM20. martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-20-marts-krievijas-kars-ukraina-krievijas-speki-iesaistas-vieteja-meroga-sadursmes.a448551/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 20. marts. Krievijas karš Ukrainā: Krievijas spēki iesaistās vietēja mēroga sadursmēs] lsm.lv 2022. gada 20. martā</ref> ANO oficiālie dati liecināja, ka karadarbības dēļ ievainoto skaits līdz 25. martam bija sasniedzis 1650, bet bojā gājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits bija sasniedzis 1035 (214 vīrieši, 160 sievietes, 14 meitenes un 28 zēni, kā arī vēl 48 bērni un 571 pieaugušais, kuru dzimums nebija zināms).<ref name="LSM25.martā"/> 28. martā Ukrainas ģenerālprokuratūra ziņoja, ka karadarbības dēļ miruši 143 bērni un 216 ievainoti, visvairāk cietušo bērnu bija Kijivas (67), Harkivas (49) un Doneckas (53) apgabalos. Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova Mariupolē notiekošo raksturoja nevis kā kara noziegumu, bet gan [[genocīds|genocīdu]] pret Ukrainas tautu. Savukārt Mariupoles varasiestādes pavēstīja, ka kopš kara sākuma šajā pilsētā nogalināti gandrīz 5000 cilvēku, upuru vidū ir ap 210 bērnu. Pilsētu bija pametuši ap 150 000 iedzīvotāju, bet vēl ap 170 000 bija palikuši aplenkumā. 30. martā ANO Bēgļu aģentūra informēja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma aizbraukuši vairāk nekā četri miljoni bēgļu jeb gandrīz 10% no Ukrainas iedzīvotāju kopējā skaita pirms kara.<ref name="LSM30.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-30-marts-rietumi-piesardzigi-verte-krievijas-solijumus-mazinat-ofensivu-dazos-ukrainas-regionos.a450224/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 30. marts. Rietumi piesardzīgi vērtē Krievijas solījumus mazināt ofensīvu dažos Ukrainas reģionos] lsm.lv 2022. gada 30. martā</ref> 2. aprīlī Ukrainas Ģenerālprokuratūra informēja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos nogalināti 158 bērni un vairāk nekā 254 ievainot,<ref name="LSM2.aprīlī"/> bet 6. aprīlī ziņoja, ka nogalināti vismaz 167 bērni un 279 ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-aprilis-ukraina-sanems-papildu-prettanku-sistemas-smagakas-kaujas-austrumukraina.a451223/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 6. aprīlis. Ukraina saņems papildu prettanku sistēmas; smagākās kaujas Austrumukrainā] lsm.lv 2022. gada 6. aprīlī</ref> 8. aprīlī notika [[Uzbrukums Kramatorskas dzelzceļa stacijai|Krievijas raķešu trieciens Kramatorskas dzelzceļa stacijai]]. Sākotnēji tika ziņots par 39 upuriem, taču vēlāk skaits palielinājās līdz 50.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-apsauda-kramatorskas-dzelzcela-staciju-8-aprilis-teksta-tiesraides-arhivs.a451556/|title=Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, apšauda Kramatorskas dzelzceļa staciju. 8. aprīlis (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> Vēl vēlāk tika ziņots par 57 upuriem un 109 ievainotajiem. Stacijā tobrīd atradās tūkstošiem civiliedzīvotāju, kas gaidīja evakuāciju uz drošiem Ukrainas apgabaliem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zurnalists-un-kramatorskas-stacijas-apsaudisanas-aculiecinieks-ta-bija-asinspirts.a452650/|title=Žurnālists un Kramatorskas stacijas apšaudīšanas aculiecinieks: «Tā bija asinspirts»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> 8. aprīlī [[Pasaules Veselības organizācija]] pavēstīja, ka kopš kara sākuma notikuši 103 uzbrukumi Ukrainas veselības aprūpes iestādēm vai transportlīdzekļiem, kuros nogalināti 73 cilvēki un ievainots 51. Savukārt ANO informēja, ka apstiprināta 1611 civiliedzīvotāju, tostarp 131 bērna nogalināšana, bet 2227 civiliedzīvotāji karā guvuši ievainojumus. ANO atzīmēja, ka patiesais bojāgājušo skaits ir daudz lielāks.<ref name="LSM8.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-aprilis-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a451556/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. aprīlis. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 8. aprīlī</ref> 17. aprīlī Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti vismaz 202 bērni un vēl vairāk nekā 361 guvuši dažādus ievainojumus (Doneckas apgabalā nogalināti un ievainoti 117 bērni, Kijivas apgabalā — 106, Harkivas apgabalā — 89, Černihivas apgabalā — 54, Mikolajivas apgabalā — 40, Hersonas apgabalā — 41, Luhanskas apgabalā — 36, Zaporižjas apgabalā — 23, Kijivas pilsētā un Sumu apgabalā katrā pa 16 un Žitomiras apgabalā — 15). 3. maijā ANO augstā cilvēktiesību komisāra pārvalde vēstīja, ka Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija pārsniedzis 3150 cilvēkus, savukārt Ukrainas ģenerālprokuratūra ziņoja, ka Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā laikā bija gājuši bojā vismaz 220 bērni un vēl 406 guvuši ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-3-maija.a455031/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 3. maijā] lsm.lv 2022. gada 3. maijā</ref> 7. maijā [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] Belohorivkas ciema skolas ēkā trāpīja raķete. Tika lēsts, ka skolas ēkā varētu būt bijuši aptuveni 90 cilvēku, no kuriem 60 varētu būt gājuši bojā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-papildu-atbalsts-no-lielbritanijas-aktualais-ukraina-8maija.a455760/|title=Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; papildu atbalsts no Lielbritānijas – aktuālais Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-08|language=lv}}</ref> ASV telekanāls [[CNN]] publicēja novērošanas kameru ierakstu no Ukrainas galvaspilsētas [[Kijiva]]s apkaimes, kurā redzams, kā Krievijas karavīri 16. martā pie autosalona Kijivas apkaimē ar šāvieniem mugurā nogalina divus neapbruņotus civiliedzīvotājus. Ukrainas prokurori izmeklē šo lietu kā Krievijas pastrādāto kara noziegumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-video-krievijas-karaviri-ar-savieniem-mugura-nogalina-ukrainas-civiliedzivotajus.a456456/|title=CNN video: Krievijas karavīri ar šāvieniem mugurā nogalina Ukrainas civiliedzīvotājus|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}</ref> 13. maijā Ukrainā tiesas priekšā stājās 21 gadu vecais Krievijas armijas seržants Vadims Šišimarins, kurš tika apsūdzēts [[Kara noziegumi|kara noziegumos]] par 62 gadus veca vīrieša nogalināšanu ar šāvienu galvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-no-krievijas-karaspeka-okupacijas-atbrivotas-1015-apdzivotas-vietas-aktualais-14-maija.a456741/|title=Ukrainā no Krievijas karaspēka okupācijas atbrīvotas 1015 apdzīvotās vietas. Aktuālais 14. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-14|language=lv}}</ref> 19. maijā Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināts vismaz 231 bērns un 427 guvuši dažādus ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-apgalvo-ka-padevusies-1730-mariupoles-aizstavju-aktualais-ukraina-19-maija.a457462/ Krievija apgalvo, ka padevušies 1730 Mariupoles aizstāvju. Aktuālais Ukrainā 19. maijā] lsm.lv 2022. gada 19. maijā</ref> 19. septembrī Ukrainas ģenerālprokurora paziņoja, ka Ukrainā fiksēti ap 34 000 kara noziegumu, visas Krievijas īstenotās apšaudes un civilo objektu iznīcināšana tiek fiksēta un izmeklēta. Oficiāli identificēta vairāk nekā 5500 bērnu nolaupīšana un nosūtīšana uz Krieviju. Kara noziegumu izmeklēšanas rezultātā pret Krieviju var tikt izvirzītas apsūdzības genocīdā, un Ukrainas ģenerālprokuratūrai ir nepārtrauktā saziņā ar Starptautisko krimināltiesu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/analitiki-ukrainas-pretuzbrukums-hersonas-apgabala-progrese.a474240/ Analītiķi: Ukrainas pretuzbrukums Hersonas apgabalā progresē] lsm.lv 2022. gada 19. septembrī</ref> 21. oktobrī ANO Drošības padomes sēdē ANO ģenerālsekretāra vietniece politiskajos jautājumos Rozmarija Dikarlo paziņoja, ka Ukrainā kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma sākuma ir gājuši bojā 6322 civiliedzīvotāji, bet ievainoti vairāk nekā 9600, tomēr faktiskais upuru skaits var būt ievērojami lielāks. Pēc Ukrainas Ģenerālprokuratūras datiem kopš kara sākuma Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā bija nogalināti vismaz 430 bērni, bet vairāk nekā 800 bija ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armijas-generalstabs-krievija-gatavo-hersonu-ielu-kaujam.a479160/ Ukrainas armijas ģenerālštābs: Krievija gatavo Hersonu ielu kaujām] lsm.lv 2022. gada 22. oktobrī</ref> 28. decembrī ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs informēja, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā gājuši bojā 6884 civiliedzīvotāji, no viņiem 429 bija bērni. Gandrīz 11 tūkstoši cilvēku, tostarp 800 nepilngadīgo, guvuši dažāda smaguma ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-ukraina-nogalinati-gandriz-7000-civiliedzivotaji.a489045/ ANO: Ukrainā nogalināti gandrīz 7000 civiliedzīvotāji] lsm.lv 2022. gada 28. decembrī</ref> 2022. gada 30. decembrī [[Ukrainas Nacionālā policija]] paziņoja, ka no okupantiem atbrīvotajos Hersonas, Doneckas, Mikolajivas un Harkivas apgabalos likumsargi līdz šim ir atraduši vismaz 1116 bojāgājušo, to vidū arī 31 bērna mirstīgās atliekas.<!---- <ref name="LSM30DEC"/> šī atsauce nav definēta ----> Pēc ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos biroja ziņojuma datiem līdz 2023. gada 18. jūnijam bija gājuši bojā vismaz 9083 civiliedzīvotāji, bet vēl 15 779 bija guvuši dažāda smaguma pakāpes ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.06.2023-ano-krievijas-saktaja-kara-pret-ukrainu-dzivibu-zaudejusi-vairak-neka-9000-iedzivotaju.a513636/ ANO: Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu dzīvību zaudējuši vairāk nekā 9000 iedzīvotāju] lsm.lv 2023. gada 20. jūnijā</ref> 2023. gada 12. septembrī ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs ziņoja, ka kopējais Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits ir pieaudzis līdz vismaz 9614, bet ievainoto skaits ir sasniedzis 17 535, taču nav zināms, cik daudz civiliedzīvotāju nogalināts gandrīz pilnībā nopostītajās [[Mariupole]]s, [[Lisičanska]]s, [[Popasna]]s un [[Siverskodonecka]]s pilsētās, kuras joprojām ir okupējis Krievijas karaspēks. ANO īpašā ziņotāja par spīdzināšanu Alise Džila Edvardsa paziņoja, ka Krievijas karaspēka sagūstīto Ukrainas civiliedzīvotāju un karavīru spīdzināšana ir sistemātiska un tā ir daļa no agresorvalsts politikas, lai iebiedētu vai sodītu, kā arī lai iegūtu informāciju un atzīšanos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.09.2023-ano-kops-krievijas-atkartota-iebrukuma-ukraina-nogalinati-9614-ievainoti-175-tukstosi-iedzivotaju.a523594/ ANO: Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā nogalināti 9614, ievainoti 17,5 tūkstoši iedzīvotāju] lsm.lv 2023. gada 12. septembrī</ref> 2023. gada 5. oktobrī Krievijas raķešu triecienā Hrozas ciema kafejnīcai [[Kupjanska]]s rajonā nogalināja vismaz 52 cilvēkus, kuri bija pulcējušies uz karā krituša Ukrainas karavīra bēru mielastu, upuru vidū bija arī sešus gadus vecs zēns.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.10.2023-krievijas-raketes-trieciena-ukraina-nogalinati-vairak-neka-50-cilveki-kas-bija-pulcejusies-uz-beru-mielastu.a526634/ Krievijas raķetes triecienā Ukrainā nogalināti vairāk nekā 50 cilvēki, kas bija pulcējušies uz bēru mielastu] lsm.lv 2023. gada 5. oktobrī</ref><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.10.2023-ltv-no-hrozas-ciema-uzbrukums-beru-mielasta-laika-murgs-ko-nevar-aptvert.a526894/ LTV no Hrozas ciema: Uzbrukums bēru mielasta laikā — murgs, ko nevar aptvert] lsm.lv 2023. gada 7. oktobrī</ref> <gallery> Attēls:Infant body killed by russian nazies.jpg|Krievijas raķešu uzbrukumā [[Vinnica]]i 14. jūlijā nogalinātā bērna mirstīgās atliekas Attēls:Робоча поїздка заступника керівника Офісу Президента до Вінниці 01.jpg|Krievijas raķešu triecienā sagrautās [[Vinnica]]s ēkas 15. jūlijā Sloviansk Chemical and Mechanical Technical College after Russian shelling, 2022-08-26 (02).jpg|[[Slovjanska]]s Ķīmiskās un mehāniskās tehniskās koledžas ēka pēc Krievijas artilērijas apšaudes 26. augustā Kyiv after Russian shelling, 2022-10-10 (011).jpg|Kijiva pēc raķešu un dronu uzbrukuma 10. oktobrī Dnipro after Russian missile attack, 2023-01-14 (04-01).jpg|Raķešu triecienā 14. janvārī sagrautā dzīvojamā māja Dņipro, kurā gāja bojā vairāk nekā 30 cilvēki Hroza after missile strike, 2023-10-05 (61).jpg|Raķešu triecienā 5. oktobrī gāja bojā 52 cilvēki, kas bija pulcējušies uz Ukrainas karavīra bērēm </gallery> 2024. gada augustā Krievijas otrās ofensīvas laikā Ukrainā bojā gāja 184 civiliedzīvotāji, lielākoties Krievijas gaisa triecienos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.09.2024-augusts-bijis-otrs-asinainakais-menesis-ukrainas-kara-nogalinati-184-civiliedzivotaji.a568008/ Augusts bijis otrs asiņainākais mēnesis Ukrainas karā; nogalināti 184 civiliedzīvotāji] lsm.lv 2024. gada 9. septembrī</ref> 2024. gada decembrī ANO ģenerālsekretāra vietniece Atbruņošanās jautājumos Izumi Nakamitsu [[ANO Drošības padome]]i norādīja, ka no 2024. gada 1. janvāra līdz 30. novembrim aviācijas bumbu pielietojuma dēļ Ukrainā gāja bojā 341 civiliedzīvotājs, bet vēl 1803 cilvēki tika ievainoti, salīdzinot ar to pašu periodu 2023. gadā, Krievijas aviācijas bumbu izraisīto nāves gadījumu skaits bija trīskāršojies, bet ievainoto cilvēku skaits seškāršojies. Viņa arīdzan atzīmēja, ka 42% no visiem novembrī nogalinātajiem civiliedzīvotājiem gājuši bojā, Krievijai savos uzbrukumos pielietojot tālas darbības rādiusa ieročus. Kopumā no 2022. gada 24. februāra līdz 2024. gada 30. novembrim ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs Ukrainā bija reģistrējis vairāk nekā 12 340 nogalinātos un 27 836 ievainotos civiliedzīvotājus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.12.2024-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-droniem-kazana-droni-ietriekusies-dzivojama-eka.a581278/ Krievija uzbrukusi Ukrainai ar droniem; Kazaņā droni ietriekušies dzīvojamā ēkā] lsm.lv 2024. gada 21. decembrī</ref> 31. decembrī ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR) publicēja ziņojumu par laikposmu no septembra līdz novembrim. Tajā aprakstīti ar konfliktu saistītie cilvēktiesību pārkāpumi, tostarp Krievijas uzbrukumi apdzīvotām vietām, mērķtiecīgi triecieni enerģētikas infrastruktūrai un pamatbrīvību ierobežojumi. ANO eksperti konstatēja, ka trīs kara mēnešos ir nogalināti 574 civiliedzīvotāji un 3032 ievainoti. Ziņojumā arī teikts, ka nogalināti 63 ukraiņu karagūstekņi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.01.2025-ukraina-kritize-ano-zinojumu-par-krievu-gusteknu-spidzinasanu.a582359/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina kritizē ANO ziņojumu par krievu gūstekņu spīdzināšanu] lsm.lv 2025. gada 4. decembrī</ref> 2025. gada 21. martā ANO Augstākā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR) ziņoja, ka Krievijas bruņotās agresijas dēļ līdz 2024. gada 31. decembrim Ukrainā nogalināti vismaz 669 bērni, bet 1883 guvuši ievainojumus. Ziņojuma autori norāda, ka patiesais cietušo skaits varētu būt vēl daudz lielāks.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.03.2025-krievijas-agresijas-rezultata-ukraina-nogalinati-vai-ievainoti-vairak-neka-2500-bernu.a592534/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas agresijas rezultātā Ukrainā nogalināti vai ievainoti vairāk nekā 2500 bērnu] lsm.lv 2025. gada 21. martā</ref> 2025. gada aprīlī ANO Cilvēktiesību novērošanas misija Ukrainā secināja, ka Krievijas uzbrukumi civiliedzīvotājiem kļūst arvien mērķtiecīgāki un nežēlīgāki. 2025. gada pirmos trijos mēnešos Ukrainā bojā gāja divreiz vairāk civiliedzīvotāju nekā šajā pašā laikā pirms gada. Tas sakrīt ar periodu, kad ASV iesaistījās sarunās ar Krieviju par pamieru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.04.2025-ano-krievijas-uzbrukumi-ukraina-klust-nezeligaki-pieaug-civiliedzivotaju-upuru-skaits.a596117/ ANO: Krievijas uzbrukumi Ukrainā kļūst nežēlīgāki, pieaug civiliedzīvotāju upuru skaits] lsm.lv 2025. gada 24. aprīlī</ref> Maijā ANO Neatkarīgā starptautiskā izmeklēšanas komisija Ukrainas jautājumos atzina, ka Krievijas bruņotie spēki sistemātiski pastrādā noziegumus pret cilvēci, medījot civiliedzīvotājus ar tālvadības droniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.05.2025-tas-ir-realas-medibas-cilveku-safari-latvijas-televizija-no-hersonas.a601365/ «Tās ir reālas medības – cilvēku safari.» Latvijas Televīzija no Hersonas] lsm.lv 2025. gada 31. maijā</ref> 2025. gada augustā ANO Cilvēktiesību augstā komisāra birojs (OHCHR) ziņoja, ka Krievijas uzbrukumos Ukrainā jūlijā nogalināti 286 un ievainoti 1388 civiliedzīvotāji, kas bija lielākais vienā mēnesī nogalināto un ievainoto skaits kopš 2022. gada maija. Ziņojumā teikts, ka gandrīz 40% upuru nogalināti Krievijas dronu un raķešu uzbrukumos Ukrainā tālu no frontes, tai skaitā uzbrukumos lielajām pilsētām Kijivai, Dņipro un Harkivai. Kopš 2022. gada februāra Krievija bija nogalinājusi vairāk nekā 13 800 Ukrainas civiliedzīvotāju un vairāk nekā 35 500 ievainojusi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.08.2025-ano-ukraina-julija-registrets-rekordliels-civiliedzivotaju-upuru-skaits.a610310/ ANO: Ukrainā jūlijā reģistrēts rekordliels civiliedzīvotāju upuru skaits] lsm.lv 2025. gada 13. augustā</ref> 2025. gada novembrī ANO paziņoja, ka no 1. janvāra līdz 31. oktobrim Krievija dronu un raķešu uzbrukumos nogalinājusi 548 cilvēkus, bet vēl 3592 ievainojusi. 2024. gadā tajā pašā laika posmā nogalināja 434, bet ievainoja 2045 civiliedzīvotājus. Tādējādi nogalināto ukraiņu skaits bija pieaudzis par 26%, bet ievainoto skaits – par 75%.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2025-ano-sogad-ukraina-par-26-pieaudzis-krievijas-uzbrukumos-nogalinato-civiliedzivotaju-skaits.a623944/ ANO: Šogad Ukrainā par 26% pieaudzis Krievijas uzbrukumos nogalināto civiliedzīvotāju skaits] lsm.lv 2025. gada 27. novembrī</ref> === Slaktiņi okupētajās teritorijās === {{Pamatraksts|Bučas slaktiņš}} [[Attēls:Killed woman in Bucha.jpg|thumb|[[Bučas slaktiņš|Bučas slaktiņā]] nogalinātas sievietes līķis]] [[Attēls:The city of Bucha after liberation from the Russians 01.jpg|thumb|Bučā nogalināto iedzīvotāju līķi]] [[Attēls:Cemetery in Izium made during Russian occupation (20).jpg|thumb|Izjumā nogalināto ekshumācija]] 3. aprīlī pēc [[Buča (pilsēta)|Bučas]] atbrīvošanas uzņemtie videokadri liecināja, ka pilsētas ielās guļ līķi. Cilvēki bija nogalināti ar šāvienu pakausī, lai gan daudzi nēsājuši ap roku baltu apsēju, lai parādītu, ka ir neapbruņoti. Agresori bija šāvuši gan uz vīriešiem, gan sievietēm, nošauto vidū ir arī kāda gadus 14 veca zēna līķis. Bučas masu kapos bija apglabāti gandrīz 300 cilvēku. Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, reaģējot uz Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem Kijivas pievārtē, solīja vērst jaunas sankcijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropadomes-priekssedis-pec-bucas-slaktina-sola-jaunas-sankcijas-pret-krieviju.a450846/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Eiropadomes priekšsēdis pēc Bučas slaktiņa sola jaunas sankcijas pret Krieviju] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> Līdzīga situācija bija arī blakus esošajās [[Hostomeļa|Hostomeļā]] un [[Irpiņa|Irpiņā]]. Irpiņas mērs paziņoja, ka iedzīvotāji nogalināti ar sevišķu nežēlību, daudzus nogalinājušas mīnas, gājuši bojā apšaudēs vai tikuši nošauti. Pilsētā esot iznīcinātas puse ēku.<ref name="LSM3.aprīlī"/> ANO ģenerālsekretārs [[Antoniu Guterrešs]] aicināja veikt neatkarīgu izmeklēšanu. 4. aprīlī [[Galvenā izlūkošanas pārvalde (Ukraina)|Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde]] publicēja sarakstu ar Krievijas karavīriem, kas atbildīgi par civiliedzīvotāju slepkavošanu Bučā un tās apkaimē. Šajā rajonā bija izvietotas Krievijas armijas 64. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes vienības. Sarakstā ir visi brigādes karavīri, sākot no pulkvežiem līdz pat ierindniekiem. Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija noliedza, ka Krievijas karavīri būtu vainīgi civiliedzīvotāju nogalināšanā. Fotogrāfijas un videomateriāli esot "jaunākais Kijivas režīma viltojums".<ref name="LSM4.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-aprilis-krievijas-kars-ukraina.a450913/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 4. aprīlis. Krievijas karš Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 4. aprīlī</ref> 7. aprīlī Vācijas žurnāls ''[[Spiegel]]'' ziņoja, ka Vācijas izlūkdienestam izdevies pārtvert Krievijas karaspēka radioziņojumu par mierīgo iedzīvotāju slepkavošanu Bučā. Izlūkdienests norādīja, ka galveno lomu zvērībās spēlējuši Krievijas algotņi, arī no [[Vāgnera grupa]]s.<ref>[https://www.tvnet.lv/7495443/der-spiegel-vacijas-izlukdienests-partveris-krievijas-karaviru-sarunas-buca "Der Spiegel": Vācijas izlūkdienests pārtvēris Krievijas karavīru sarunas Bučā. Bučā bijuši vāgnerieši] tvnet.lv 2022. gada 7. aprīlī</ref> 15. aprīlī Kijivas policija paziņoja, ka Kijivas apgabalā pēc tā atbrīvošanas no Krievijas karaspēka bija atrasti vairāk nekā 900 civiliedzīvotāju līķi, 95% bija miruši no šautām brūcēm.<ref name="LSM16.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-16-aprili.a452673/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 16. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī</ref> Pēc [[Izjuma]]s atbrīvošanas 15. septembrī mežā pie pilsētas atrada masu kapu ar vairāk nekā 440 cilvēku mirstīgajām atliekām, kas bija nošauti, gājuši bojā no mīnu sprādzieniem, artilērijas apšaudēs un aviācijas triecienos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/no-krievijas-okupantiem-atbrivotaja-izjuma-atrod-masu-kapu.a473902/ No Krievijas okupantiem atbrīvotajā Izjumā atrod masu kapu] lsm.lv 2022. gada 16. septembrī</ref> Harkivas apgabala uz laiku okupētajā daļā atklāja vismaz desmit civiliedzīvotāju spīdzināšanas vietas, Ukrainas varas iestādes nedēļas laikā pēc atbrīvošanas uzsāka 204 krimināllietas par iespējamiem Krievijas karaspēka noziegumiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-atbrivotajas-teritorijas-uziet-masu-kapus-un-spidzinasanas-vietas.a474047/ Ukrainas atbrīvotajās teritorijās uziet masu kapus un spīdzināšanas vietas] lsm.lv 2022. gada 16. septembrī</ref> Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka varasiestādes izmeklēs vairāk nekā 450 Izjumā nogalināto nāves apstākļus, bet jau sākotnējā apskate liecinot par cilvēku spīdzināšanu. Turklāt esot pierādījumi, ka krievu karavīri, kuru pozīcijas atradās netālu no masu apbedījumiem, izklaides pēc šāva uz cilvēkiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/starptautiska-sabiedriba-nosoda-krievijas-armijas-zveribas-izjuma.a474102/ Starptautiskā sabiedrība nosoda Krievijas armijas zvērības Izjumā] lsm.lv 2022. gada 17. septembrī</ref> 7. oktobrī kļuva zināms, ka arī atbrīvotajā [[Limana (Ukraina)|Limanas]] pilsētā ir atrastas divas apbedījumu vietas, no kurām vienā ir individuāli civiliedzīvotāju kapi, bet otrā — masu kaps.<ref name="LSM7.oktobrī"/> 15. decembrī Ukrainas parlamenta cilvēktiesību komisārs paziņoja, ka atbrīvotajā Hersonas apgabala daļā atrastas 10 spīdzināšanas kameras, četras no tām Hersonas pilsētā. Vienā no tām bija spīdzināti apcietinātie bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-iebruceji-spidzinajusi-ukrainu-bernus.a487241/ Ukraina: Iebrucēji spīdzinājuši ukraiņu bērnus] lsm.lv 2022. gada 15. decembrī</ref> === Marodierisms === [[Galvenā izlūkošanas pārvalde (Ukraina)|Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde]] paziņoja, ka Krievija nespēj pienācīgi apgādāt savu armiju Ukrainā, tāpēc vienības esot saņēmušas pavēli pāriet uz “pašapgādi”, kas būtībā legalizēja laupīšanu un [[Marodierisms|marodierismu]]. Ukrainas izlūkdienests ziņoja, ka loģistikas problēmu dēļ Krievijas armija nespēj nodrošināt savām vienībām degvielu, [[Pārtika|pārtiku]], [[Tehnika|tehniku]], patronas. Izlūkdienests pauda, ka marodierismu pavada arī smagi [[kara noziegumi]] pret vietējiem iedzīvotājiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-krievijas-armija-legalize-marodierismu-ukraina.a447642/ Ukrainas izlūkdienests: Krievijas armija legalizē marodierismu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> Fotogrāfijās un videomateriālos [[Sociālie tīkli|sociālajos tīklos]] redzamas liecības tam, kā Krievijas karavīri nodarbojas ar marodierismu un sūta no Baltkrievijas uz Krieviju salaupīto.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/kas-ir-marodierisms.a451462/ Kas ir marodierisms?] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> Krievijas [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] varas iestādes atļāva izlaupīt graudus no Ukrainas [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] daļas, kuru okupējis [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas karaspēks]].<ref>[https://www.la.lv/krievija-oficiali-atlauj-graudu-izlaupisanu-no-ukrainas Krievijā oficiāli atļauj graudu izlaupīšanu no Ukrainas] la.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> === Ukrainas karagūstekņu nogalināšana === 29. jūlijā Krievijai pakļautās Doneckas tautas republikas varasiestādes paziņoja, ka Ukraina ar [[M142 HIMARS|HIMARS]] raķešu sistēmu esot apšaudījusi barakas Oleņivkas ciemā Doneckas apgabalā, kur turēti sagūstītie Ukrainas karavīri. Uzbrukumā nogalināti 53 cilvēki, 75 ir ievainoti. DTR līderis Deniss Pušiļins pavēstīja, ka apšaude bijusi mērķtiecīga, lai "azovieši vairs nevarētu dot liecības par pastrādātajiem noziegumiem". Savukārt Ukrainas puse ziņoja, ka apšaude veikta ar "Grad" raķešu sistēmām no Krievijas spēku kontrolētās puses, lai slēpu karagūstekņu spīdzināšanas pēdas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-zino-par-vairak-neka-50-ukrainu-karagusteknu-navi-apsaude.a467296/ Krievija ziņo par vairāk nekā 50 ukraiņu karagūstekņu nāvi apšaudē] lsm.lv 2022. gada 29. jūlijā</ref> Telekanāls CNN veica izmeklēšanu, kas balstīta uz video un fotogrāfiju analīzi no notikuma vietas, satelīta attēliem, kā arī tiesu medicīnas un ieroču ekspertu liecībām. Izmeklēšana liecināja, ka cietuma iekšienē plosījušās liesmas, kas nav saistītas ar raķetes triecienu — satelīta attēlos redzams, ka blakus esošajām mājām nav nodarīti bojājumi, kas nebūtu iespējams raķetes uzbrukumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-izmeklesana-krievijas-versija-par-ukrainu-karagusteknu-navi-ir-izdomata.a469028/ CNN izmeklēšana: Krievijas versija par ukraiņu karagūstekņu nāvi ir izdomāta] lsm.lv 2022. gada 11. augustā</ref> Līdz 2024. gada decembra vidum Ukrainas varas iestādes bija dokumentējušas vismaz 177 karagūstekņu nogalināšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.04.2025-krievija-izpilda-navessodu-cetriem-ukrainas-karagustekniem.a595081/ Krievija izpilda nāvessodu četriem Ukrainas karagūstekņiem] lsm.lv 2025. gada 11. aprīlī</ref> 2025. gada februārī ANO Cilvēktiesību novērošanas misija Ukrainā paziņoja, ka kopš 2024. gada gada augusta beigām bija reģistrētas 79 sagūstītu Ukrainas karavīru slepkavības 24 atsevišķos incidentos, ko pastrādājuši Krievijas spēki. Novērošanas misijas pārstāvji apgalvoja, ka uz vietas tika nošauti daudzi Ukrainas karavīri, kuri padevās gūstā, liecinieki aprakstīja neapbruņotu un ievainotu Ukrainas karavīru nogalināšanu.<ref name= "LSM040225"/> === Uzbrukumi Zaporižjas AES === Uzbrukuma pirmajā vilnī pēc [[Enerhodaras aplenkums|četru dienu kaujām]] 2022. gada 4. martā Krievijas karaspēks sagrāba [[Zaporižjas atomelektrostacija|Zaporižjas atomelektrostaciju (AES)]] [[Enerhodara]]s pilsētā, tomēr to turpināja pārraudzīt Ukrainas atomenerģijas uzņēmums ''Enerhoatom''. Tālākajā karadarbībā Zaporižjas AES vairākkārt apšaudīja, un Ukrainas atomenerģijas uzņēmums 27. augustā brīdināja, ka pēc kārtējiem uzbrukumiem pastāv radiācijas un ugunsgrēku risks. ANO aicināja pārtraukt visas militārās aktivitātes Zaporižjas AES apkārtnē. 1. septembrī Zaporižjas AES ieradās pirmā [[Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra|Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras]] (SAEA) novērošanas misija ar tās vadītāju Rafaelu Grosi priekšgalā, lai novērtētu stacijas fiziskos bojājumus, drošības sistēmu funkcionalitāti, darbinieku stāvokli un risinātu jautājumu par pastāvīgu misijas klātbūtni Eiropas lielākajā atomelektrostacijā. Misijas ierašanās dienā pilsētu nepārtraukti apšaudīja ar mīnmetējiem un Ukrainas atomenerģijas uzņēmums ''Enerhoatom'' vēstīja, ka Krievijas okupācijas spēku kārtējā uzbrukuma dēļ Zaporižjas AES nostrādāja avārijas aizsardzība un tika atslēgts 5. energobloks.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/starptautiskas-atomenergijas-agenturas-misija-ieradusies-zaporizjas-aes.a471877/ Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras misija ieradusies Zaporižjas AES] lsm.lv 2022. gada 1. septembrī</ref> Kopš 2023. gada janvāra nodrošināta SAEA inspektoru pastāvīga klātbūtne arī citās Ukrainas atomelektrostacijās — Hmeļņickas AES, Rivnes AES, Dienvidukrainas AES un [[Čornobiļas atomelektrostacija|Čornobiļas AES]] objektos.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Update 173 – IAEA Director General Statement on Situation in Ukraine |url=https://www.iaea.org/newscenter/pressreleases/update-173-iaea-director-general-statement-on-situation-in-ukraine |publisher=IAEA |accessdate=15.07.2023}}</ref> === Bēgļi === 2022. gada 2. martā [[ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos]] informēja, ka Ukrainas bēgļu skaits pārsniedza 874 000. No viņiem Polijā bija ieradušies 453 982, Ungārijā — 116 348, Moldovā — 79 315, Slovākijā — 67 000, Rumānijā — 44 540, Krievijā — 42 900, Baltkrievijā — 341 bēgļi. ANO Bēgļu aģentūra norādīja, ka 69 600 cilvēki bija aizceļojuši uz citām Eiropas valstīm.<ref>[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/ukraina-turpinas-kars-harkiva-izsedies-krievijas-desants/ Ukrainā turpinās karš; smagi uzbrukumi Harkivā un Hersonā] zinas.tv3.lv 2022. gada 2. martā</ref> 4. martā ANO Bēgļu lietu aģentūras dati liecināja, ka Ukrainu jau bija pametuši vairāk nekā 1,2 miljoni bēgļu, no kuriem vairāk nekā puse bija devušies uz Poliju.<ref name="4M-LSM">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-nato-atturesies-no-tiesas-iesaistisanas-karadarbiba.a446328/|title=TEKSTA TIEŠRAIDE: 4. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, NATO atturēsies no tiešas iesaistīšanās karadarbībā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-04|language=lv}}</ref> 8. martā Krievijas vēstnieks ANO solīja, ka Krievija ļaus atvērt humānos koridorus, lai civiliedzīvotāji varētu evakuēties no Kijivas, Čerņihivas, Sumiem un Mariupoles. Sākās civiliedzīvotāju evakuācija no [[Sumi]]em pa [[Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustība|Sarkanajam Krustam]] apsolīto humānās palīdzības koridoru uz [[Poltava|Poltavu]]. Tomēr Krievijas okupācijas spēki neļāva veikt civiliedzīvotāju evakuāciju no aplenktās Mariupoles Ukrainas virzienā un sāka bēgļu apšaudi. Ukrainas iekšlietu ministrija ziņoja, ka Krievijas karaspēks savu kara tehniku izvieto iedzīvotāju māju pagalmos un izmanto civiliedzīvotājus kā dzīvo aizsegu. ANO bēgļu lietu komisārs Filipo Grandi informēja, ka kopš karadarbības sākuma Ukrainu pametuši jau vairāk nekā divi miljoni bēgļu.<ref name="LSM8.martā"/> 16. martā kopējais Ukrainu pametušo bēgļu skaits pārsniedza trīs miljonu robežu.<ref name="LSM16.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-16-marts-jau-21-dienu-ukraina-notiek-krievijas-izversts-kars.a448088/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 16. marts. Jau 21. dienu Ukrainā notiek Krievijas izvērsts karš]</ref> Saskaņā ar ANO datiem līdz 19. martam gandrīz ceturtā daļa (23%) Ukrainas iedzīvotāju karadarbības dēļ bija atstājuši savas mājas. 6,5 miljoni cilvēku bija pārvietojušies Ukrainas iekšienē, bet 3,3 miljoni devušies bēgļu gaitās ārpus Ukrainas. Tādējādi kopējais bēgļu skaits bija aptuveni 9,8 miljoni. 27. martā no Krievijas karaspēka aplenktajām apdzīvotajām vietām pa 10 humānajiem koridoriem tika evakuēti vairāk nekā 5000 cilvēku, Ukrainas vicepremjere [[Irina Vereščuka]] informēja, ka Krievija piespiedu kārtā caur viltus koridoriem nezināmā virzienā aizvedusi aptuveni {{sk|40000}} ukraiņu, to nesaskaņojot ar Ukrainas varas iestādēm.<ref name="LSM27.martā-1"/> 28. aprīlī Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka no [[Mariupole]]s piespiedu kārtā uz Krievijas kontrolēto teritoriju deportēti vairāk nekā 30 000 iedzīvotāju. Daudzi ievietoti filtrācijas nometnēs, kurās vīrieši tiek nošķirti no sievietēm un bērniem.<ref name="ReferenceB">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-aprili.a454351/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> 12. maijā publicētie ANO Bēgļu aģentūras dati liecināja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma bija aizbraukuši vairāk nekā seši miljoni bēgļu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainu-pametusi-jau-sesi-miljoni-beglu-aktualais-12-maija.a456375/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainu pametuši jau seši miljoni bēgļu. Aktuālais 12. maijā] lsm.lv 2022. gada 12. maijā</ref> 20. maijā ANO Bēgļu aģentūra ziņoja, ka Ukrainu pametuši 6,36 miljoni bēgļu, bet 1,88 miljoni cilvēku atgriezušies Ukrainā. 2023. gada aprīļa sākumā ANO Bēgļu aģentūra ziņoja, ka kopš kara sākuma Polijas un Ukrainas robežu šķērsojuši vairāk nekā 10,6 miljoni cilvēku. Tikmēr Ukrainas vicepremjere un okupēto teritoriju reintegrācijas ministre Irina Vereščuka informēja, ka valstī ir gandrīz septiņi miljoni iekšzemē pārvietoto personu, 4,8 miljoni cilvēku oficiāli reģistrēti, bet 1,1 miljons no viņiem palīdzību meklējuši atkārtoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.04.2023-kops-kara-sakuma-caur-poliju-beglu-gaitas-devusies-11-miljoni-ukrainu.a504507/ Kopš kara sākuma caur Poliju bēgļu gaitās devušies 11 miljoni ukraiņu] lsm.lv 2023. gada 12. aprīlī</ref> 2026. ɡada martā Kijivā esošais Ekonomiskās stratēģijas centrs publiskoja datus, ka kopš kara sākuma Ukrainu bija pametuši aptuveni 5,6 miljoni cilvēku. No tiem 4,3 miljoni bija devušies uz rietumvalstīm, bet 1,3 miljoni atradās Krievijā un Baltkrievijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.03.2026-krievijas-saktais-kars-izraisijis-demografisko-katastrofu-ukraina.a638849/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievijas sāktais karš izraisījis demogrāfisko katastrofu Ukrainā] lsm.lv 14.03.2026</ref> === Ķīmisko ieroču uzbrukumi === 2024. gada maijā ASV Valsts departaments paziņoja, ka Krievijas karaspēks Ukrainā izmantojis ķīmisko vielu [[hlorpikrīns|hlorpikrīnu]]. [[Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija]] (OPCW) ir aizliegusi hlorpikrīnu, kura tvaiki iedarbojas uz ādu un gļotādām un augstā koncentrācijā izraisa nekontrolējamus diafragmas muskuļu krampjus. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku sniegto informāciju kopš kara sākuma vismaz 500 Ukrainas karavīru ir ārstējušies no ķīmisko vielu iedarbības, bet viens karavīrs ir miris.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.05.2024-asv-krievijas-armija-ukraina-izmantojusi-aizliegtu-kimisku-vielu-hlorpikrinu.a552563/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article ASV: Krievijas armija Ukrainā izmantojusi aizliegtu ķīmisku vielu hlorpikrīnu] lsm.lv 2024. gada 2. maijā</ref> === Kijivas bērnu slimnīcas sagraušana === [[Attēls:Okhmatdyt after Russian attack, 2024-07-08 (12).jpg|thumb|Kijivas bērnu slimnīca pēc Krievijas raķešu trieciena 2024. gada 8. jūlijā]] 2024. gada 8. jūlijā Krievija ar spārnotās raķetes "[[H-101]]" triecienu sagrāva Kijivas apgabala bērnu slimnīcu. Pilnībā vai daļēji iznīcināja četras slimnīcas ēkas un ievainoja 50 cilvēkus. Bojā gāja divi mediķi un viens slimais bērns.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.07.2024-apzina-zaudejumus-krievijas-izpostitaja-kijivas-bernu-slimnica.a561027/ Apzina zaudējumus Krievijas izpostītajā Kijivas bērnu slimnīcā] lsm.lv 2024. gada 11. jūlijā</ref> Ņujorkā sasauca ANO Drošības padomes ārkārtas sēdi sakarā ar Krievijas masveida uzbrukumu Ukrainai. Sēdes dalībniekus uzrunāja sagrautās bērnu slimnīcas vadītājs, paziņojot, ka slimnīcā uzbrukuma brīdī atradās vairāk nekā 600 pacientu un aptuveni tikpat daudz darbinieku. ANO ģenerālsekretāra vietniece humānās palīdzības jautājumos Džoisa Msuja atgādināja, ka apzināti uzbrukumi pret slimnīcām ir uzskatāmi par kara noziegumu. Tikmēr Krievijas vēstnieks ANO Vasilijs Nebenzja noraidīja Maskavas atbildību par notikušo uzbrukumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.07.2024-ukraina-saliedejas-pec-krievijas-uzbrukuma-bernu-slimnicai.a560869/ Ukraina saliedējas pēc Krievijas uzbrukuma bērnu slimnīcai] lsm.lv 2024. gada 9. jūlijā</ref> === Ukrainas bērnu deportācija === Kara sākumā Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka Krievija no Ukrainas nelikumīgi izvedusi 20 000 bērnu. [[Jeila Universitāte]]s pētniekiem bija ziņas vairāk nekā 30 000 izvešanu, bet tās datubāzē bija informācija par 6000 bērniem, kas izvesti uz Krieviju un vairāk nekā 2400, kas aizvesti uz Baltkrieviju, pie kam bija detalizēta informācija par 314 nolaupītiem bērniem Krievijas piespiedu adopcijas, bērnunamu un audžuģimeņu sistēmā. Par katru bērnu bija 20–30 lappušu dosjē ar vārdiem un fotogrāfijām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.03.2025-asv-valsts-departaments-noliedz-datu-iznicinasanu-par-krievijas-nolaupitajiem-berniem-no-ukrainas.a592271/ ASV Valsts departaments noliedz datu iznīcināšanu par Krievijas nolaupītajiem bērniem no Ukrainas] lsm.lv 2025. gada 20. martā</ref> === Ukrainas kultūras mantojuma iznīcināšana === {{Pamatraksts|Ukrainas kultūra Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā (kopš 2022. gada)}} Kopš Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainas kultūra piedzīvojusi ievērojamus zaudējumus. Vairāk nekā 500 Ukrainas kultūras mantojuma vietu iznīcināšana un izlaupīšana Krievijas veikto postījumu rezultātā tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Kirchmair |first=Lando |date=2022-03-21 |title=The War of Aggression Against Ukraine, Cultural Property and Genocide: Why it is Imperative to Take a Close Look at Cultural Property |url=https://www.ejiltalk.org/the-war-of-aggression-against-ukraine-cultural-property-and-genocide-why-it-is-imperative-to-take-a-close-look-at-cultural-property/ |access-date=2022-11-11 |website=EJIL: Talk! |language=En}}</ref> Saskaņā ar Ukrainas Kultūras ministrijas ziņojumu kopš kara sākuma līdz 2026. gada februārim ir iznīcināti vai bojāti 1685 kultūras mantojuma objekti un 2483 kultūras infrastruktūras objekti. Ziņojumā arī norādīts, ka karā ir gājuši bojā 346 mākslinieki un 132 Ukrainas un ārvalstu mediju profesiju pārstāvji. Tiešie valsts kultūras mantojuma zaudējumi tiek lēsti aptuveni 4,2 miljardu ASV dolāru apmērā, un kopējie zaudējumi kultūras nozarei, ieskaitot ieņēmumus, pārsniedz 31 miljardu ASV dolāru.<ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce |last=Mykhailenko |first=Darila |date=2026-02-24 |title=Russia Destroyed 1,685 Ukrainian Cultural Sites Since 2022, Inflicting $31 Billion in Losses |url=https://united24media.com/latest-news/russia-destroyed-1685-ukrainian-cultural-sites-since-2022-inflicting-31-billion-in-losses-16220 |access-date=2026-03-09 |website=UNITED24 Media |language=en}}</ref> == Kiberuzbrukumi un dezinformācijas kampaņas == 2022. gada 23. februārī nezināmi hakeri iznīcināja datus Ukrainas Iekšlietu ministrijas tīklā, iepriekš nolaupot un iegūstot pieeju informācijai par komunikācijām un cilvēku pārvietošanos valsts iekšienē. Tajā pašā dienā Aizsardzības ministrijas un Ārlietu ministrijas vietnēs notika kļūmes, kas varētu būt [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumu]] sekas. Turklāt nav ziņu par zaudējumu apmēru Iekšlietai ministrijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2022-02-26/hackers-destroyed-data-at-key-ukraine-agency-before-invasion|title=Hackers Destroyed Data at Key Ukraine Agency Before Invasion|website=www.bloomberg.com|access-date=2022-03-01}}</ref> Savukārt 26. februārī hakeri veica vērienīgu kiberuzbrukumu [[Kremlis|Kremļa]], [[Krievijas Federācijas valdība|Krievijas valdības]], [[Krievijas Valsts Dome]]s, kā arī Krievijas informācijas tehnoloģiju un plašsaziņas uzraudzības dienesta ''[[Roskomnadzor]]'' un citām vietnēm. Ukrainas Digitālās pārejas ministrija pauda uzskatu, ka kiberuzbrukumu veicis hakeru grupējums ''[[Anonymous]]''.<ref>[https://www.la.lv/hakeri-sakusi-verienigu-kiberuzbrukumu-lielakaja-dala-krievijas-televizijas-kanalu-skan-ukrainu-muzika Hakeri sākuši vērienīgu kiberuzbrukumu: lielākajā daļā Krievijas televīzijas kanālu skan ukraiņu mūzika]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 26. februārī</ref> 28. februārī hakeru grupējums ''[[Anonymous]]'' ielauzās vairāku Krievijas mediju lapās. Ziņu aģentūras TASS, laikrakstu ''Izvestija'' un ''Kommersant'', RBK, ''Forbes'' krievu redakcijas un citās lapās ievietoja paziņojumu Krievijas "nevienaldzīgo žurnālistu" vārdā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-piekto-dienu-turpina-uzbrukumu-ukrainai-28-februaris-teksta-tiesraides-arhivs.a445615/|title=Krievija piekto dienu turpina uzbrukumu Ukrainai. 28. februāris (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-01|language=lv}}</ref> {{quote|"Dārgie pilsoņi! Aicinām jūs pārtraukt šo neprātu. Nesūtiet savus dēlus un vīrus drošā nāvē. Putins piespiež mūs melot un pakļauj briesmām. Mēs esam izolēti no visas pasaules, pārtrauca iepirkt mūsu naftu un gāzi. Pēc dažiem gadiem mēs dzīvosim kā Ziemeļkorejā. Kāpēc mums tas vajadzīgs? Lai Putins iekļūtu vēstures mācību grāmatās? Tas nav mūsu karš, apturēsim to!"}} 29. martā notika kiberuzbrukums Ukrainas lielākajam fiksēto līniju telesakaru uzņēmumam ''Ukrtelecom'', kas samazināja uzņēmuma spēju sniegt pakalpojumus visā valstī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-29-marts-krievija-mazinas-ofensivu-pret-kijivu-stambula-notikusas-miera-sarunas.a450060/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 29. marts. Krievija mazinās ofensīvu pret Kijivu, Stambulā notikušas miera sarunas] lsm.lv 2022. gada 29. martā</ref> 27. aprīlī kompānija ''[[Microsoft]]'' paziņoja, ka Krievijas hakeru grupējumi pēc kara sākuma ir sarīkojuši apmēram 240 kiberuzbrukumu Ukrainai, koordinējot tos ar Krievijas militārajiem triecieniem.<ref name="ReferenceB"/> 16. augustā Ukrainas valsts atomenerģētikas kompānija ''Enerhoatom'' ziņoja par Krievijas hakeru grupas "Tautas kiberarmija" uzbrukumu tās tīmekļa vietnei, izmantojot 7,25 miljonus [[Robotprogrammatūra|botu]], kas trīs stundās simulēja simtiem miljonu kompānijas mājaslapas skatījumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-un-militarais-eksperts-krievijas-armija-zud-motivacija-karot.a469678/ Ukrainas izlūkdienests un militārais eksperts: Krievijas armijā zūd motivācija karot] lsm.lv 2022. gada 17. augustā</ref> 2023. gada oktobrī publicētajā ziņojumā ''Microsoft Digital Defense Report 2023'' bija norādīts, ka ar Krieviju saistītie grupējumi, kas iesaistās kiberietekmes kampaņās, turpina sēt neuzticību starp Ukrainas valdību un tās Eiropas partnervalstīm un to iedzīvotājiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.10.2023-microsoft-zinojums-atklaj-krievijas-kiberietekmes-meginajumus-latvija-lietuva-un-polija.a527829/ «Microsoft» ziņojums atklāj Krievijas kiberietekmes mēģinājumus Latvijā, Lietuvā un Polijā] lsm.lv 2022. gada 15. oktobrī</ref> 2024. gada jūlijā Krievijā bāzētu interneta vietņu tīkls, kas uzdevās par ASV laikrakstiem, izplatīja viltus ziņu, ka Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska sieva Olena par ASV nodokļu maksātāju naudu iegādājusies 4,5 miljonus eiro vērtu "Bugatti" automašīnu. Uzņēmums "Bugatti" šo informāciju noliedzis kā nepatiesu, draudot ar tiesvedību pret tiem, kas to izplatīja. Lai gan viltus ziņu ātri atmaskoja, tā paspēja sasniegt vismaz 12 miljonus lietotāju vietnē "X". Ar līdzīgiem stāstiem, piemēram, par viltotu izmeklēšanu, kurā it kā atklājās, ka Ukrainas amatpersonas iegādājušās jahtas par ASV naudu, sociālajos tīklos bija dalījušās arī dažas ASV amatpersonas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2024-krievija-izplata-dezinformaciju-par-zelenska-sievas-iegadatu-miljoniem-vertu-bugatti-automasinu.a560206/ Krievija izplata dezinformāciju par Zelenska sievas iegādātu miljoniem vērtu «Bugatti» automašīnu] lsm.lv 2024. gada 3. jūlijā</ref> 2024. gada augustā uzņēmuma ''[[Meta Platforms]]'' ziņojumā teikts, ka tas apturējis četras Krievijā bāzētas slēptās ietekmes kampaņas, kuru mērķauditorijas bija Eiropā, Amerikas Savienotajās Valstīs, kā arī franču valodas pratēji Āfrikā un angļu valodas pratēji visā pasaulē, brīdinot, ka līdz ASV prezidenta priekšvēlēšanu kampaņās varētu tikt veicināti vēstījumi par Ukrainas valdību kā neuzticamu sabiedroto vai pastiprināti izplatīti viedokļi, kas pauž Krievijai labvēlīgu nostāju kara un tā turpmākās attīstības gaitā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.08.2024-meta-pirms-asv-prezidenta-velesanam-gaidamas-ar-krieviju-saistitas-ietekmes-kampanas-pret-atbalstu-ukrainai.a565231/ «Meta»: Pirms ASV prezidenta vēlēšanām gaidāmas ar Krieviju saistītas ietekmes kampaņas pret atbalstu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 16. augustā</ref> == Krievijas un Ukrainas bruņoto spēku zaudējumi == Pēc Ukrainas bruņoto spēku stratēģiskās komunikācijas pārvaldes datiem līdz 2022. gada novembra sākumam Krievijas bruņotie spēki zaudēja vairāk nekā 1400 augstu militārpersonu, ieskaitot divus [[ģenerālleitnants|ģenerālleitnantus]], astoņus [[ģenerālmajors|ģenerālmajorus]] un 44 [[pulkvedis|pulkvežus]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-zino-par-1400-augstu-militarpersonu-zaudesanu-krievijas-puse-asv-domnica-norada-uz-socialo-spriedzi-krievija.a480845/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina ziņo par 1400 augstu militārpersonu zaudēšanu Krievijas pusē; ASV domnīca norāda uz sociālo spriedzi Krievijā] lsm.lv 2022. gada 3. novembrī</ref> 2023. gada aprīlī internetā nopludinātajā, iespējams, ASV Aizsardzības departamenta slepenajā izlūkošanas ziņojumā bija minēts, ka kopš 2022. gada 24. februāra Krievija bija zaudējusi no 35 500 līdz 43 000 karavīru, bet ievainojumus guvuši vairāk nekā 154 tūkstoši iebrucēju, savukārt Ukraina varētu būt zaudējusi aptuveni 17 500 valsts aizstāvju, bet vēl vairāk nekā 110 tūkstoši esot ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.04.2023-medijs-nopludinatie-dokumenti-liecina-par-354-000-ievainotajiem-un-kritusajiem-abu-pusu-karaviriem-kara-ukraina.a504659/ Medijs: Nopludinātie dokumenti liecina par 354 000 ievainotajiem un kritušajiem abu pušu karavīriem karā Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 13. aprīlī</ref> Pēc Ukrainas armijas ģenerālštāba aplēsēm 2023. gada 20. septembrī Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā sasniedza 273 980 karavīrus. Kļuva zināms, ka Krievijas Darba un sociālās aizsardzības ministrija pasūtījusi 230 tūkstošus apliecību, kas paredzētas karadarbībā bojāgājušo ģimenes locekļiem, kā arī 757 tūkstošus kara veterānu apliecību, kas var netieši norādīt uz aptuveno skaitu karavīru, kas piedalījušies kaujās Ukrainā. Savukārt pēc iebrukuma sākuma 2022. gada vasarā ministrija pasūtīja tikai 6000 apliecību bojāgājušo ģimenes locekļiem un 82 840 apliecību kaujas operāciju veterāniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.09.2023-medijs-ministrija-netiesi-atklaj-krievijas-armijas-iespejamo-zaudejumu-apmeru-ukraina.a524672/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Medijs: Ministrija netieši atklāj Krievijas armijas iespējamo zaudējumu apmēru Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 20. septembrī</ref> Saskaņā ar Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrijas izlūkdienesta aprēķiniem Krievijas armijas vienības no 2022. gada 24. februāra līdz 2023. gada novembrim bija zaudējušas ap 50 000 kritušo un 180 000 līdz 240 000 ievainoto, bet [[Vāgnera grupa]] ap 20 000 kritušo un 40 000 ievainoto.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.12.2023-britu-izlukdienests-krievijas-karaspekam-kops-iebrukuma-ukraina-ap-70-000-krituso-lidz-280-000-ievainoto.a534101/ Britu izlūkdienests: Krievijas karaspēkam kopš iebrukuma Ukrainā ap 70 000 kritušo, līdz 280 000 ievainoto] lsm.lv 2023. gada 5. decembrī</ref> Krievijas karaspēka pilna mēroga iebrukuma otrajā gadadienā AK Aizsardzības ministrija publicēja datus, ka ofensīvas sākumā Ukrainā iebruka aptuveni 130 bataljonu taktiskās grupas (apmēram 1300 tanki, vairāk nekā 5000 kājnieku kaujas mašīnu un bruņutransportieru, kā arī vismaz 100 tūkstoši karavīru). Divu gadu karadarbības laikā Krievija zaudēja vairāk nekā 2700 tanku, 5000 kājnieku kaujas mašīnu un bruņutransportieru, bet nogalināto un ievainoto karavīru skaits bija aptuveni 350 tūkstoši cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.02.2024-britu-izluki-krievijas-zaudejumi-divos-gados-ukraina-lidzigi-vai-lielaki-neka-tas-sakotnejie-speki.a544251/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Britu izlūki: Krievijas zaudējumi divos gados Ukrainā — līdzīgi vai lielāki nekā tās sākotnējie spēki] lsm.lv 2024. gada 24. februārī</ref> Krievijas otrās ofensīvas laikā 2024. gada aprīlī Lielbritānijas izlūkdienesti aplēsa, kopš atkārtotā iebrukuma sākuma Ukrainā Krievijas karaspēka kritušo un ievainoto skaits sasniedza aptuveni 450 000. Zaudētās bruņutehnikas vienību skaits pārsniedza 10 000, tajā skaitā apmēram 3000 smago tanku. Notriektas vismaz 109 lidmašīnas, 136 helikopteri un 346 bezpilota lidaparāti. Nogremdēti 23 dažādu tipu kuģi un iznīcināts vairāk nekā 1500 artilērijas iekārtu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.04.2024-lielbritanijas-izlukdienesti-krievu-zaudejumi-ukraina-sasniedz-450-000-cilveku.a552133/ Lielbritānijas izlūkdienesti: Krievu zaudējumi Ukrainā sasniedz 450 000 cilvēku] lsm.lv 2024. gada 29. aprīlī</ref> Jūnijā ASV izlūkdienesti minēja, ka nogalināti vai ievainoti vismaz 350 000 Krievijas karavīru, bet Lielbritānijas armija pieļāva, ka Krievijas armijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedza 500 000 karavīru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.06.2024-krievijai-neizdodas-gut-panakumus-cina-par-ukrainas-gaisa-telpas-kontroli.a559713/ Krievijai neizdodas gūt panākumus cīņā par Ukrainas gaisa telpas kontroli] lsm.lv 2024. gada 28. jūnijā</ref> 27. jūlijā kļuva zināmi Krievijas bojāgājušo saraksta analīzes dati, ko kopā ar brīvprātīgajiem veica raidsabiedrības BBC krievu redakcija un interneta medijs "Mediazona". Pēc šiem aprēķiniem Ukrainā kopš kara sākuma bija krituši vismaz 61 tūkstotis Krievijas militārpersonu, tostarp vairāk nekā 12 tūkstoši ieslodzījuma vietās savervēto. Vairums kritušo bija no Baškortostānas, Krasnodaras apgabala, Sverdlovskas apgabala un Tatarstānas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.07.2024-zelenskis-situacija-austrumu-fronte-ir-sarezgita.a562887/ Zelenskis: Situācija austrumu frontē ir sarežģīta] lsm.lv 2024. gada 27. jūlijā</ref> 3. augustā Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrija ziņoja, ka no 2024. gada maija līdz jūlijam Krievijai bijuši vislielākie zaudējumi kopš kara sākuma. Katru dienu maijā nogalināja vai ievainoja vidēji 1262 Krievijas karavīrus, jūnijā šis skaitlis samazinājās līdz 1140, bet vēlāk līdz apmēram 1000 karavīriem dienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2024-britu-izluki-krievija-kara-pret-ukrainu-turpina-ciest-lielus-zaudejumus.a563782/ Britu izlūki: Krievija karā pret Ukrainu turpina ciest lielus zaudējumus] lsm.lv 2024. gada 3. augustā</ref> 6. septembrī BBC un "Mediazona" žurnālisti publicēja datus par 68 011 karā Ukrainā kritušajiem Krievijas karavīriem, no kuriem 20% bija brīvprātīgie, 19% ieslodzītie un 13% mobilizētie.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.09.2024-medijs-apstiprinati-68-011-ukraina-krituso-krievu-vardi.a567861/ Medijs: Apstiprināti 68 011 Ukrainā kritušo krievu vārdi] lsm.lv 2024. gada 6. septembrī</ref> 1. oktobrī Vladimirs Putins parakstīja mobilizācijas pavēli 133 000 Krievijas pilsoņu iesaukšanai armijā līdz 2024. gada decembrim.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.10.2024-putins-paraksta-dekretu-par-133-000-krievijas-pilsonu-iesauksanu-armija.a570786/ Putins paraksta dekrētu par 133 000 Krievijas pilsoņu iesaukšanu armijā] lsm.lv 2024. gada 1. oktobrī</ref> Savukārt britu izlūkdienests secināja, ka Krievijas zaudējumi nogalināto un ievainoto skaitā pārsniedz 700 000, no kuriem aptuveni 500 000 ir ievainotie un 200 000 kritušie.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2024-izluki-krievijas-medicinas-sistema-ir-parslogota-ar-ievainotiem-karaviriem.a578023/ Izlūki: Krievijas medicīnas sistēma ir pārslogota ar ievainotiem karavīriem] lsm.lv 2024. gada 27. novembrī</ref> 2024. gada novembrī žurnāls ''The Economist'' ziņoja, ka Krievijas militārās invāzijas dēļ varētu būt krituši 60 000 līdz 100 000 Ukrainas karavīru, bet 400 000 Ukrainas karavīru varētu būt ievainoti un nevar atgriezties ierindā. Bojāgājušo vai ievainoto Ukrainas civiliedzīvotāju skaits lēšams desmitos tūkstošu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2024-the-economist-kara-kritusi-60-lidz-100-tukstosi-ukrainas-karaviru.a578062/ «The Economist»: Karā krituši 60 līdz 100 tūkstoši Ukrainas karavīru] lsm.lv 2024. gada 28. novembrī</ref> Dmitrijs Medvedevs decembra beigās sacīja, ka 2024. gadā militārā dienesta līgumus ar Krievijas Aizsardzības ministriju parakstījuši 440 000 jauniesaukto. Saskaņā ar ASV domnīcas "Kara izpētes institūts" datiem 2024. gadā Krievija okupēja 4168 kvadrātkilometrus lielu Ukrainas teritoriju, zaudējot vidēji 102 karavīrus uz katru ieņemtās teritorijas kvadrātkilometru. Lielākā Krievijas virzība frontē notika laikā no septembra līdz novembrim, šajā periodā tika nogalināti aptuveni 125 800 Krievijas karavīru. Decembrī Krievijas ofensīva palēninājās, un gada pēdējā mēnesī Krievija okupēja aptuveni 18 kvadrātkilometrus dienā, zaudējot vidēji 1585 kritušos dienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2025-domnica-krievija-pern-zaudejusi-102-karavirus-uz-katru-ienemto-ukrainas-teritorijas-kvadratkilometru.a582049/ Domnīca: Krievija pērn zaudējusi 102 karavīrus uz katru ieņemto Ukrainas teritorijas kvadrātkilometru] 2025. gada 2. janvārī</ref> 2025. gada maijā izplatījās ziņa, ka Krievijas Darba un sociālās aizsardzības ministrija kopš pilna mēroga iebrukuma karavīru ģimenēm ir pasūtījusi vairāk nekā 307 000 miršanas apliecību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.05.2025-tramps-putins-spelejas-ar-uguni-asv-sankcijas-pret-maskavu-vel-neseko.a600833/ Tramps: Putins «spēlējas ar uguni»; ASV sankcijas pret Maskavu vēl neseko] lsm.lv 2025. gada 28. maijā</ref> Līdz 12. jūnijam saskaņā ar Ukrainas Ģenerālštāba publicēto informāciju kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma Krievijas karaspēks bija zaudējis 1 000 340 karavīru. ASV Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra ekspertu aprēķini rādīja, ka Krievija bija zaudējusi ap 250 000 kritušo karavīru, pārējie bija ievainotie. Saskaņā ar šī pētījuma datiem Ukrainas aizstāvji bija zaudējuši ap 400 000 karavīru, no tiem 60 000 līdz 100 000 kritušo.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2025-okupantu-armijas-zaudejumi-ukraina-sasniegusi-miljonu-karaviru-krievijas-rezerves-vel-nav-izsikusas.a602938/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Okupantu armijas zaudējumi Ukrainā sasnieguši miljonu karavīru, Krievijas rezerves vēl nav izsīkušas] lsm.lv 2025. gada 12. jūnijā</ref> 2025. gada decembrī BBC un "Mediazona" analīze liecināja, ka pēdējo 10 mēnešu laikā Krievijas zaudējumi karā ar Ukrainu bija pieauguši straujāk nekā jebkad kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma. BBC apstiprināja ap 160 000 Krievijas kritušo karavīru vārdus, bet analīze par kapsētām, kara memoriāliem un nekrologiem ļāva aplēst, ka Ukrainā nogalināti līdz 352 000 okupantu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.12.2025-putins-pazino-par-nodomu-iekarot-zaporizjas-pilsetu.a628163/ Putins paziņo par nodomu iekarot Zaporižjas pilsētu] lsm.lv 2025. gada 30. decembrī</ref> == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Skatīt arī == * [[Krievijas militārās akcijas]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā| ]] [[Kategorija:2022. gads]] [[Kategorija:2023. gads]] [[Kategorija:2024. gads]] [[Kategorija:Ukrainas vēsture]] [[Kategorija:Krievijas vēsture]] [[Kategorija:Baltkrievijas vēsture]] [[Kategorija:NATO]] [[Kategorija:Krievijas—Ukrainas karš]] 7yv6hz1cg0hnu8ieko27d8z0m69c0zh 0 513077 4457250 4327019 2026-04-21T21:16:44Z Lasks 38532 4457250 wikitext text/x-wiki {{Sporta izlases infokaste | valsts = Irāna | valsts_angl = Iran | att_izm = | logo = | logo_izm = | dibin = | federācija = [[Irānas islāma republikas Slidošanas Federācija]] | iest gads = | iest kom = | konfederācija = | vieta rangā = 54. (2025) | rangs max = 54. | rangs max date = pirmoreiz [[2023]] | rangs min = 56. | rangs min date = pirmoreiz [[2022]] | iesauka = Baltās lauvas (شیرهای سفید) | stadions = | arēna = | laukums = | halle = Ice Box, [[Teherāna]]<ref>{{Cite web|url=https://www.facebook.com/icebox.ir/|title=Facebook|website=www.facebook.com}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.instagram.com/icebox_ir/|title=Instagram|website=www.instagram.com}}</ref> <!--- Personāls ---> | treneris = | pers01 = | pers01_vārds = | pers02 = | pers02_vārds = | kapteinis = | visv spēles = | visv vārtu = [[Džalals Keihanfars]] (13) | visv punktu = [[Džalals Keihanfars]] (22) <!--- OS ---> | OS reizes = 0 | OS medaļas = 0 | OS lab sasn = <!--- PČ ---> | PČ nos = [[Pasaules čempionāts hokejā]] | PČ reizes = 6 | PČ medaļas = 0 | PČ lab sasn = 46. vieta (2022) <!--- Zona ---> | zona nos = | zona reizes = | zona medaļas = | zona lab sasn = <!--- Spēles ---> | pirmā spēle = {{ih|MAC}} 7—1 {{ih-rt|IRI}}<br />([[Saporo]], [[Japāna]]; {{dat|2017|2|20|N}}) | pēdējā spēle = | liel uzvara = {{ih|IRI}} 14—4 {{ih-rt|MAS}}<br />([[Sarajeva]], [[Bosnija un Hercegovina]]; {{dat|2023|2|27|N}}) | liel zaud = {{ih|UZB}} 20—0 {{ih-rt|IRI}}<br />([[Erevāna]], [[Armēnija]]; {{dat|2025|4|16|N}}) | pašreizējais = }} '''Irānas hokeja izlase''' ir komanda, kas pārstāv [[Irāna|Irānu]] starptautiskajās [[hokejs|hokeja]] spēlēs. 2025. gadā tā bija iedalīta [[IIHF]] Pasaules čempionāta IV divīzijā. Šobrīd tā atrodas 54. vietā [[IIHF|Starptautiskās hokeja federācijas]] rangā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/static/68775/iihf_world_rankings_men/|title=2025 Men's World Ranking|language=en|publisher=[[IIHF]]|accessdate={{dat|2025|8|24||bez}}}}</ref> un spēlē ar [[Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s hokeja komandām. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == *[https://www.iihf.com/en/associations/14688/iran IIHF.profile] {{Hokejs-aizmetnis}} {{Hokejaizlases}} [[Kategorija:Hokejs Irānā]] [[Kategorija:Āzijas hokeja izlases]] 19tsmpewf3rno9pyfdx3cz1npwfxr5o 0 513632 4457069 4002946 2026-04-21T12:02:36Z Kikos 3705 /* ievads */ 4457069 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = Aizeks Heiss | Vārds_orig = ''Isaac Hayes'' | Attēls = Issac Hayes 1998.jpg | Att_izm = | Ainava = | Apraksts = Aizeks Heiss 1998. gadā | Dz_vārds = | Pseidonīms = | Dzimis = {{dat|1942|8|20}} | Vieta_dz = {{vieta|ASV|Tenesī|Kovingtona|3s=Kovingtona (Tenesī)}} | Miris = {{miršanas datums un vecums|2008|8|10|1942|8|20}} | Vieta_mr = {{vieta|ASV|Tenesī|Memfisa|3s=Memfisa (ASV)}} | Vieta = | Žanrs = {{flatlist| * [[soulmūzika]] * [[psihodēliskā soulmūzika]] * [[progresīvā soulmūzika]] * [[fankmūzika]] * [[popmūzika]] * [[disko]] }} | Nodarbošanās = mūziķis, komponists, dziesmu autors, aktieris | Instrumenti = | Gadi = 1963–2008 | Izdevējkompānija = | Darbojies_arī = | Mlapa = | Dzimums = V }}'''Aizeks Lī Heiss jaunākais''' ({{Val|en|Isaac Lee Hayes Jr.}}; dzimis {{Dat|1942|8|20}}, miris {{Dat|2008|8|10}}) bija [[amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] [[dziedātājs]], [[aktieris]], dziesmu autors un [[komponists]]. 60. gadu sākumā sācis savu mūziķa karjeru [[Memfisa (ASV)|Memfisā]] bāzētajā ierakstu kompānijā ''[[Stax Records]]''. Tur viņš kopā ar savu partneri [[Deivids Porters|Deividu Porteru]] sacerēja dziesmas, kas kļuva par hitiem. Viņu sarakstītā dziesma ''[[Soul Man]]'', ko izpildīja duets ''[[Sam & Dave]]'', ''Grammy'' slavas zāle atzina par vienu no ietekmīgākajām dziesmām pēdējo 50 gadu laikā. Arī [[Rokenrola slavas zāle]], žurnāls ''[[Rolling Stone]]'' un [[Amerikas Ierakstu industrijas asociācija]] to atzina par vienu no gadsimta labākajām dziesmām. 60. gadu beigās ierakstījis arī albumus ''[[Hot Buttered Soul]]'' (1969) un ''[[Black Moses]]'' (1971). Paralēli tam, Heiss arī rakstīja mūziku kinofilmām. Heiss ir pazīstams ar savu sarakstīto mūziku filmai "[[Šafts (1971. gada filma)|Šafts]]" (1971). Par dziesmu ''[[Theme from Shaft]]'' viņš saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā dziesma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā dziesma]]". Heiss kļuva tikai par trešo melnādaino personu pēc [[Hetija Makdeniela|Hetijas Makdenielas]] un [[Sidnijs Puatjē]], kurš ir saņēmis Kinoakadēmijas balvu. Par šo saņēmis arī divas [[Grammy balva|''Grammy'' balvas]]. Saņēmis arī trešo ''Grammy'' par albumu ''Black Moses''. 2002. gadā Heiss tika iekļauts [[Rokenrola slavas zāle|Rokenrola slavas zālē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rockhall.com/inductees/isaac-hayes|title=Isaac Hayes {{!}} Rock & Roll Hall of Fame|website=www.rockhall.com|access-date=2022-06-06}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Aktieru ārējās saites}} {{Mūziķis-aizmetnis}} {{Labākā dziesma (Oskars)}} {{DEFAULTSORT:Heiss, Aizeks}} [[Kategorija:1942. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2008. gadā mirušie]] [[Kategorija:Amerikāņu mūziķi]] [[Kategorija:Amerikāņu dziedātāji]] [[Kategorija:Amerikāņu komponisti]] [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvēji dziesmu autori]] [[Kategorija:Popmūziķi]] [[Kategorija:Tenesī dzimušie]] crmk0fvd5xi71ltfvostdn7odz1zxbs 0 513896 4457213 4128867 2026-04-21T19:31:41Z Baisulis 11523 R.I.P. 4457213 wikitext text/x-wiki {{futbolista infokaste | playername = Hosē Santamarija | image = José Santamaría 1976.jpg | fullname = | dateofbirth = {{dat|1929|7|31}} | cityofbirth = {{vieta|Urugvaja|Montevideo}} | death_date = {{miršanas datums un vecums|2026|4|15|1929|7|31}} | death_place = {{vieta|Spānija|Madride}} | height = 179 | currentclub = | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | years1 = 1948–1957 | clubs1 = {{flaga|Urugvaja}} [[Club Nacional de Football|Nacional]] | caps1 = | goals1 = | years2 = 1957–1966 | clubs2 = {{flaga|Spānija|1945}} [[Real Madrid CF|Real Madrid]] | caps2 = 227 | goals2 = 2 | nationalyears1 = 1952–1957 | nationalteam1 = {{fb|URU}} | nationalcaps1 = 20 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 1958–1962 | nationalteam2 = {{fb|ESP|1945}} | nationalcaps2 = 16 | nationalgoals2 = 0 | name = | caption = Santamarija 1976. gadā | birth_date = | birth_place = | managerclubs1 = {{flaga|Spānija|1945}} Spānijas jauniešu izlase | manageryears1 = 1968–1971 | managerclubs2 = {{flaga|Spānija|1945}} [[RCD Espanyol|Español]] | manageryears2 = 1971–1977 | managerclubs3 = {{flaga|Spānija}} Spānija U21 | manageryears3 = 1978–1980 | managerclubs4 = {{fb|ESP}} | manageryears4 = 1980–1982 }} '''Hosē Emilio Santamarija Iglesiass''' ({{Val|es|José Emilio Santamaría Iglesias}}; dzimis {{Dat|1929|7|31}}, miris {{dat|2026|4|15}}) bija [[Urugvaja|Urugvajas]] un [[Spānija|Spānijas]] futbolists, spēlējis [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, bijis [[Urugvajas futbola izlase|Urugvajas]] un [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlases]] dalībnieks. Savu karjeru 1948. gadā sācis Urugvajas komandā [[Club Nacional de Football|''Nacional'']]. 1957. gadā pievienojies Spānijas komandai [[Real Madrid CF|''Real Madrid'']], ar ko viņš izcīnīja kopumā 12 titulus, tai skaitā četrus [[UEFA Čempionu līga|Eiropas kausus]]. Dzimis Urugvajā, Santamarija ir pārstāvējis gan [[Urugvajas futbola izlase|Urugvajas]], gan [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlases]]. Pārstāvot Urugvaju, piedalījies [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954. gada FIFA Pasaules kausā]], bet, pārstāvot Spāniju, [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962. gada FIFA Pasaules kausā]]. No 1980. līdz 1982. gadam bijis [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlases]] galvenais treneris. == Sasniegumi == === Spēlētāja karjera === '''Nacional''' * [[Urugvajas futbola pirmā divīzija|Urugvajas pirmā divīzija]]: 1950, 1952, 1955, 1956, 1957 '''Real Madrid''' * [[La Liga]]: 1957–58, 1960–61, 1961–62, 1962–63, 1963–64, 1964–65 * [[Spānijas Karaļa kauss]]: 1962 * [[UEFA Čempionu līga|Eiropas kauss]]: [[1957.—1958. gada Eiropas kausa sezona|1957–58]], [[1958.—1959. gada Eiropas kausa sezona|1958–59]], [[1959.—1960. gada Eiropas kausa sezona|1959–60]], [[1965.—1966. gada Eiropas kausa sezona|1965–66]] * [[Starpkontinentālais kauss]]: 1960 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Urugvajas futbolists-aizmetnis}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} [[Kategorija:1929. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2026. gadā mirušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Urugvajas futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Urugvajas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas futbola treneri]] [[Kategorija:Urugvajas futbola treneri]] [[Kategorija:Spānijas futbola izlases treneri]] [[Kategorija:Madrides "Real" spēlētāji]] [[Kategorija:1954. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:1962. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:1982. gada FIFA Pasaules kausa treneri]] [[Kategorija:Montevideo dzimušie]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] {{DEFAULTSORT:Santamarija, Hosē}} qngih1agajqcs81jpri8kmc37ffi94z 0 515608 4457194 3642126 2026-04-21T19:01:51Z Meistars Joda 781 4457194 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Fēlikss Aijā | piktogramma_1 = Fencing pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Paukošana | vārds_orig = ''Félix Ayat'' | attēls = Félix Ayat 1926.jpg | att_izm = 150 | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Albērs Luijs Fēlikss Aijā | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1882|9|15}} | dz_viet = [[Parīze]], [[Francija]] | mir_dat = {{miršanas_datums_un_vecums|1972|4|4|1882|9|15}} | mir_viet = [[Buloņa-Bijankūra]], [[Ildefransa]], [[Francija]] | tautība = | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|Francija}} | sporta veids = [[paukošana]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900]]) | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Albērs Luijs Fēlikss Aijā''' ({{val|fr|Albert Louis Félix Ayat}}; dzimis {{dat|1882|9|15}}, miris {{dat|1972|4|4}}) bija franču paukotājs. Startējis [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/athletes/21720 |title=Sylvain Lézard |publisher=Olympedia |accessdate=2022. gada 30. jūnijs}}</ref> Aijā 1900. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs startēja [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga profesionāļiem, vīriešiem|paukošanā ar špagu profesionāļiem]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ay/felix-ayat-1.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417064255/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ay/felix-ayat-1.html |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 30. jūnijs |title=Sylvain Lézard |accessdate=2022. gada 30. jūnijs}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://olympics.com/en/athletes/felix-ayat Fēlikss Aijā (''Olympics'' profils)] {{en ikona}} * [https://www.olympedia.org/athletes/21720 Fēlikss Aijā (''Olympedia'' profils)] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20200417064255/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ay/felix-ayat-1.html Fēlikss Aijā (''Sports Reference'' profils)] {{en ikona}} {{DEFAULTSORT:Aijā, Fēlikss}} [[Kategorija:1882. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1972. gadā mirušie]] [[Kategorija:Francijas paukotāji]] [[Kategorija:Francijas sportisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Paukotāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] 9o1ngz0key10j5qom9ir4xa8emiscg4 0 518886 4457212 4455263 2026-04-21T19:31:23Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4457212 wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novadā]]. {{monument-title-wikidata|113483504}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q113483504 } . VALUES ?currNovads { wd:Q97230452 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P131 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q4699438 | label = [[Aizputes ordeņa pils]] | name = Aizputes ordeņa pils | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 9 | lat = 56.7207743 | long = 21.595675 | p625 = {{Coord|56.7207743|21.595675|display=inline}} | image = 01-058aizpute.jpg | commonscat = Aizpute Castle ruins | vaid = 6396 | wikipediauri = Aizputes_orde%C5%86a_pils | year = 13. gs. 2.p. - 20. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q19896858 | label = [[Aizputes pilskalns]] | name = Aizputes pilskalns | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 3 | locality = Tebras upes labajā krastā | lat = 56.7208 | long = 21.5994 | p625 = {{Coord|56.7208|21.5994|display=inline}} | image = Church%20of%20Saint%20John%20in%20Aizpute.JPG | commonscat = Church Hill in Aizpute | vaid = 1276 | wikipediauri = Aizputes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755144 | label = [[Misiņkalna senkapi un apmetne]] | name = Misiņkalna senkapi un apmetne | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Misiņkalnā | lat = 56.718743162507 | long = 21.595108697095 | p625 = {{Coord|56.718743162507|21.595108697095|display=inline}} | image = Misi%C5%86kalna%20senkapi%20un%20apmetne%20%281%29.jpg | vaid = 1275 | wikipediauri = Misi%C5%86kalna_senkapi_un_apmetne | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755180 | label = ''[[:d:Q43755180|Aizputes pilsētas vēsturiskais centrs]]'' | name = Aizputes pilsētas vēsturiskais centrs | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.720566674103 | long = 21.602957857963 | p625 = {{Coord|56.720566674103|21.602957857963|display=inline}} | image = 20130822-06.%20Aizputes%20pils%C4%93tas%20v%C4%93sturiskais%20centrs.jpg | vaid = 7437 | year = 13.-19.gs. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755220 | label = ''[[:d:Q43755220|Portāls un durvju komplekts]]'' | name = Portāls un durvju komplekts | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Atmodas iela 22 | lat = 56.718596 | long = 21.6046314 | p625 = {{Coord|56.718596|21.6046314|display=inline}} | image = Old%20Doors.JPG | vaid = 3780 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755270 | label = ''[[:d:Q43755270|Durvju komplekts ar apkalumiem]]'' | name = Durvju komplekts ar apkalumiem | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Atmodas iela 31 | lat = 56.7180862 | long = 21.6068296 | p625 = {{Coord|56.7180862|21.6068296|display=inline}} | image = Atmodas%20iela%2031%20Aizpute.jpg | vaid = 3781 | year = 18.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755313 | label = [[Tumšais krogs|Tumšo krogs]] | name = Tumšo krogs | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Atmodas iela 7 | lat = 56.7201304 | long = 21.6030958 | p625 = {{Coord|56.7201304|21.6030958|display=inline}} | image = Tum%C5%A1o%20krogs%20%283%29.jpg | vaid = 6392 | wikipediauri = Tum%C5%A1ais_krogs | year = 18. gs. 19. gs. 2.c. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755356 | label = ''[[:d:Q43755356|Dzīvojamā ēka un noliktava]]'' | name = Dzīvojamā ēka un noliktava | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Atmodas iela 9 | lat = 56.7199314 | long = 21.6035038 | p625 = {{Coord|56.7199314|21.6035038|display=inline}} | image = Atmodas%20iela%209%20Aizpute%20front.jpg | vaid = 9104 | year = 18.gs.,19.gs. I cet., 19.gs. 40.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755398 | label = ''[[:d:Q43755398|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Jāņa iela 7 | lat = 56.7210451 | long = 21.6039731 | p625 = {{Coord|56.7210451|21.6039731|display=inline}} | vaid = 3782 | year = 19.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755444 | label = ''[[:d:Q43755444|Durvju komplekts un virsgaisma]]'' | name = Durvju komplekts un virsgaisma | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Kuldīgas iela 5a | lat = 56.7222738 | long = 21.6048532 | p625 = {{Coord|56.7222738|21.6048532|display=inline}} | image = Kuldigas%20iela%203-5%20Aizpute.jpg | vaid = 3786 | year = 19.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755529 | label = ''[[:d:Q43755529|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 3 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 56.7208748 | long = 21.6004249 | p625 = {{Coord|56.7208748|21.6004249|display=inline}} | vaid = 3787 | year = 1904. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aizputes luterāņu baznīca|Aizputes Sv.Jāņa luterāņu baznīca]] | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755583 | label = ''[[:d:Q43755583|Kapa plāksne H. Bazdoram]]'' | name = Kapa plāksne H. Bazdoram | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 3 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 56.7208748 | long = 21.6004249 | p625 = {{Coord|56.7208748|21.6004249|display=inline}} | vaid = 3789 | year = 1532. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aizputes luterāņu baznīca|Aizputes Sv.Jāņa luterāņu baznīca]] | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755633 | label = [[Aizputes luterāņu baznīca|Aizputes Sv.Jāņa luterāņu baznīca]] | name = Aizputes Sv.Jāņa luterāņu baznīca | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 3 | lat = 56.7208748 | long = 21.6004249 | p625 = {{Coord|56.7208748|21.6004249|display=inline}} | image = Aizpute-Church.JPG | commonscat = Church of Saint John in Aizpute | vaid = 6395 | wikipediauri = Aizputes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1254. 1698. 1733. 1860. 1887. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755704 | label = ''[[:d:Q43755704|Sienas dekoratīvā apdare]]'' | name = Sienas dekoratīvā apdare | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 9 | lat = 56.7207743 | long = 21.595675 | p625 = {{Coord|56.7207743|21.595675|display=inline}} | vaid = 3795 | year = 16./17.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aizputes ordeņa pils]] | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43770894 | label = ''[[:d:Q43770894|Aizputes viduslaiku pils]]'' | name = Aizputes viduslaiku pils | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 9 | lat = 56.7207743 | long = 21.595675 | p625 = {{Coord|56.7207743|21.595675|display=inline}} | vaid = 1277 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755772 | label = [[Baltcepuru pilskalns]] | name = Baltcepuru pilskalns | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Baltcepurēm un Avotiņiem | lat = 56.725449361845 | long = 21.568274425307 | p625 = {{Coord|56.725449361845|21.568274425307|display=inline}} | vaid = 1278 | wikipediauri = Baltcepuru_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43755810 | label = [[Žagatu viduslaiku kapsēta]] | name = Žagatu viduslaiku kapsēta | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Žagatām | lat = 56.691747247074 | long = 21.512914061916 | p625 = {{Coord|56.691747247074|21.512914061916|display=inline}} | vaid = 1279 | wikipediauri = %C5%BDagatu_viduslaiku_kaps%C4%93ta | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43755847 | label = [[Dzintarkalnu viduslaiku kapsēta]] | name = Dzintarkalnu viduslaiku kapsēta | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dzintarkalniem | lat = 56.702505920563 | long = 21.606391497192 | p625 = {{Coord|56.702505920563|21.606391497192|display=inline}} | vaid = 1280 | wikipediauri = Dzintarkalnu_viduslaiku_kaps%C4%93ta | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43755881 | label = [[Orma kalns|Orma kalns - pilskalns]] | name = Orma kalns - pilskalns | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Pilskalniem | lat = 56.698216991819 | long = 21.61059436081 | p625 = {{Coord|56.698216991819|21.61059436081|display=inline}} | vaid = 1281 | wikipediauri = Orma_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43755922 | label = [[Kapličas kalns|Kapličas kalns - pilskalns]] | name = Kapličas kalns - pilskalns | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Vizbuļiem | lat = 56.689641862137 | long = 21.534466799301 | p625 = {{Coord|56.689641862137|21.534466799301|display=inline}} | vaid = 1282 | wikipediauri = Kapli%C4%8Das_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43755954 | label = [[Kaujas vieta "Rokas birzs"]] | name = Kaujas vieta "Rokas birzs" | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Aizputes - Liepājas un Aizputes - Priekules ceļu sazarojumā | lat = 56.712167999205 | long = 21.557710614095 | p625 = {{Coord|56.712167999205|21.557710614095|display=inline}} | image = Monument%20-%201905%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Rokas birzs | vaid = 39 | wikipediauri = Kaujas_vieta_%22Rokas_birzs%22 | year = 1905. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43758019 | label = ''[[:d:Q43758019|Ciļņi - frontona dekoratīvie veidojumi]]'' | name = Ciļņi - frontona dekoratīvie veidojumi | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižas pilī | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | vaid = 3827 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758061 | label = ''[[:d:Q43758061|Durvju komplekti (8)]]'' | name = Durvju komplekti (8) | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižas pilī | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | vaid = 3828 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758106 | label = ''[[:d:Q43758106|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižas pilī | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | vaid = 3829 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758149 | label = ''[[:d:Q43758149|Frontona dekoratīvais veidojums]]'' | name = Frontona dekoratīvais veidojums | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižas pilī | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | vaid = 3830 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758194 | label = ''[[:d:Q43758194|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižas pilī | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | image = 2015%2003%20Apriku%20mui%C5%BEas%20kr%C4%81sns%20%281%29.jpg | commonscat = Tiled stove in Apriķi Manor | vaid = 3831 | year = 1740. 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758290 | label = ''[[:d:Q43758290|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu luterāņu baznīcā | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | vaid = 3820 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]] | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758337 | label = ''[[:d:Q43758337|Ērgeļu luktas]]'' | name = Ērgeļu luktas | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu luterāņu baznīcā | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | vaid = 3822 | year = ap 1710. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]] | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43796339 | label = ''[[:d:Q43796339|Griestu gleznojumi]]'' | name = Griestu gleznojumi | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu luterāņu baznīcā | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | vaid = 3823 | year = 18.gs.40.g. 20.gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]] | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43796387 | label = ''[[:d:Q43796387|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu luterāņu baznīcā | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | vaid = 3824 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]] | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43796432 | label = ''[[:d:Q43796432|Kungu loža]]'' | name = Kungu loža | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu luterāņu baznīcā | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | vaid = 3826 | year = ap 1710. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]] | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43796475 | label = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]] | name = Apriķu luterāņu baznīca ar žogu | municipality = Apriķi | district = Apriķi<br/>Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | image = Apri%C4%B7u%20bazn%C4%ABca%202000-06-11.jpg | commonscat = Lutheran church in Apriķi | vaid = 6423 | wikipediauri = Apri%C4%B7u_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1700.,19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q51885847 | label = ''[[:d:Q51885847|Priežu kalva - senkapi]]'' | name = Priežu kalva - senkapi | municipality = Asīte | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Lielā iela 7 | lat = 56.481425945986 | long = 21.665245298045 | p625 = {{Coord|56.481425945986|21.665245298045|display=inline}} | vaid = 1399 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = As%C4%ABte }} {{monument | qid = Q51885795 | label = ''[[:d:Q51885795|Bunkas senkapi]]'' | name = Bunkas senkapi | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Bunkas muižas grantsbedrēm | lat = 56.503903503196 | long = 21.499444430442 | p625 = {{Coord|56.503903503196|21.499444430442|display=inline}} | vaid = 1287 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885796 | label = [[Gravenieku Elkas kalns]] | name = Gravenieku Elkas kalns | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Graveniekiem | lat = 56.553597917813 | long = 21.624936426686 | p625 = {{Coord|56.553597917813|21.624936426686|display=inline}} | vaid = 1288 | wikipediauri = Gravenieku_Elkas_kalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885797 | label = [[Gaiļa kalns|Gaiļa kalns - pilskalns]] | name = Gaiļa kalns - pilskalns | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Bumbuļiem | lat = 56.494006848175 | long = 21.596424980453 | p625 = {{Coord|56.494006848175|21.596424980453|display=inline}} | vaid = 1289 | wikipediauri = Gai%C4%BCa_kalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885798 | label = [[Krotes pilskalns]] | name = Krotes pilskalns | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dzintarniekiem un Pilskalniem | lat = 56.55033727586 | long = 21.523114213898 | p625 = {{Coord|56.55033727586|21.523114213898|display=inline}} | vaid = 1290 | wikipediauri = Krotes_pilskalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885801 | label = [[Zviedru kapi (pilskalns)|Zviedru kapi - pilskalns]] | name = Zviedru kapi - pilskalns | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Šalkām | lat = 56.515648531768 | long = 21.411757153953 | p625 = {{Coord|56.515648531768|21.411757153953|display=inline}} | vaid = 1291 | wikipediauri = Zviedru_kapi_(pilskalns) | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885802 | label = ''[[:d:Q51885802|Grantiņu senkapi]]'' | name = Grantiņu senkapi | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Grantiņiem | lat = 56.496607420369 | long = 21.48930028529 | p625 = {{Coord|56.496607420369|21.48930028529|display=inline}} | vaid = 1292 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885803 | label = ''[[:d:Q51885803|Kalniņu senkapi]]'' | name = Kalniņu senkapi | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kalniņiem | lat = 56.497701570762 | long = 21.559940315763 | p625 = {{Coord|56.497701570762|21.559940315763|display=inline}} | vaid = 1293 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885804 | label = ''[[:d:Q51885804|Gravenieku senkapi (Misiņkalns)]]'' | name = Gravenieku senkapi (Misiņkalns) | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Valkiem un bij. Graveniekiem | lat = 56.548730491335 | long = 21.623992289179 | p625 = {{Coord|56.548730491335|21.623992289179|display=inline}} | vaid = 1294 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885805 | label = ''[[:d:Q51885805|Valku senkapi]]'' | name = Valku senkapi | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Valkiem, Vārtājas upes kreisajā krastā | lat = 56.557923852178 | long = 21.645292153094 | p625 = {{Coord|56.557923852178|21.645292153094|display=inline}} | vaid = 1295 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005561 | label = ''[[:d:Q47005561|Bārtas senkapi]]'' | name = Bārtas senkapi | municipality = Bārtas pagasts | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Jaunajos Plostnieku kapos | lat = 56.332612786743 | long = 21.31365191279 | p625 = {{Coord|56.332612786743|21.31365191279|display=inline}} | vaid = 1283 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = B%C4%81rtas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005563 | label = ''[[:d:Q47005563|Mežu senkapi (Sila kapi)]]'' | name = Mežu senkapi (Sila kapi) | municipality = Bārtas pagasts | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Mežiem, Bārtas - Krūtes ceļa kreisajā pusē | lat = 56.376268126721 | long = 21.323647474155 | p625 = {{Coord|56.376268126721|21.323647474155|display=inline}} | vaid = 1285 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = B%C4%81rtas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005564 | label = ''[[:d:Q47005564|Franču kapi - viduslaiku kapsēta]]'' | name = Franču kapi - viduslaiku kapsēta | municipality = Bārtas pagasts | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Vecajiem Plostnieku kapiem, pie dīķa | lat = 56.334457697879 | long = 21.314238732658 | p625 = {{Coord|56.334457697879|21.314238732658|display=inline}} | vaid = 1286 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = B%C4%81rtas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756431 | label = ''[[:d:Q43756431|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas luterāņu baznīcā | lat = 56.736009805 | long = 21.383457973 | p625 = {{Coord|56.736009805|21.383457973|display=inline}} | vaid = 3799 | year = 1781. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756476 | label = ''[[:d:Q43756476|Ērģeļu luktas un prospekts]]'' | name = Ērģeļu luktas un prospekts | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas luterāņu baznīcā | lat = 56.736009805 | long = 21.383457973 | p625 = {{Coord|56.736009805|21.383457973|display=inline}} | vaid = 3801 | year = 1781. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756520 | label = ''[[:d:Q43756520|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas luterāņu baznīcā | lat = 56.736009805 | long = 21.383457973 | p625 = {{Coord|56.736009805|21.383457973|display=inline}} | vaid = 3802 | year = 1781. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756562 | label = ''[[:d:Q43756562|Kapa piemineklis J.E.Bērai]]'' | name = Kapa piemineklis J.E.Bērai | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas luterāņu baznīcā | lat = 56.736009805 | long = 21.383457973 | p625 = {{Coord|56.736009805|21.383457973|display=inline}} | vaid = 3803 | year = 1782. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756605 | label = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]'' | name = Cīravas luterāņu baznīca | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižā | lat = 56.736009805681 | long = 21.383457973043 | p625 = {{Coord|56.736009805681|21.383457973043|display=inline}} | image = C%C4%ABravas%20bazn%C4%ABca%202001-11-10.jpg | commonscat = Cīrava Lutheran church | vaid = 6402 | year = 1780. -1781. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756662 | label = ''[[:d:Q43756662|Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās) | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižas pilī | lat = 56.735159574302 | long = 21.385290538516 | p625 = {{Coord|56.735159574302|21.385290538516|display=inline}} | vaid = 3806 | year = 19.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756749|Cīravas muižas pils]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756749 | label = ''[[:d:Q43756749|Cīravas muižas pils]]'' | name = Cīravas muižas pils | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižā | lat = 56.73515957434 | long = 21.38529053859 | p625 = {{Coord|56.73515957434|21.38529053859|display=inline}} | image = C%C4%ABravas%20pils%202001-11-10.jpg | commonscat = Cīrava Palace | vaid = 6398 | year = 18. gs.b., 1868. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756707|Cīravas muižas apbūve]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756807 | label = ''[[:d:Q43756807|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižā | lat = 56.734843463673 | long = 21.385870111785 | p625 = {{Coord|56.734843463673|21.385870111785|display=inline}} | vaid = 6399 | year = 18. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756707|Cīravas muižas apbūve]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756859 | label = ''[[:d:Q43756859|Kalpu māja]]'' | name = Kalpu māja | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižā | lat = 56.735466502319 | long = 21.384255051558 | p625 = {{Coord|56.735466502319|21.384255051558|display=inline}} | image = Kalpu%20m%C4%81ja%20%281%29.jpg | vaid = 6400 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756707|Cīravas muižas apbūve]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756909 | label = ''[[:d:Q43756909|Staļļi]]'' | name = Staļļi | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižā | lat = 56.734248150496 | long = 21.384587825821 | p625 = {{Coord|56.734248150496|21.384587825821|display=inline}} | image = Zirgu%20stallis%20%284%29.jpg | vaid = 6401 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756707|Cīravas muižas apbūve]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756953 | label = ''[[:d:Q43756953|Cīravas ūdensdzirnavas]]'' | name = Cīravas ūdensdzirnavas | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas dzirnavas | lat = 56.736327907407 | long = 21.384482438715 | p625 = {{Coord|56.736327907407|21.384482438715|display=inline}} | image = Dzirnavas%20%288%29.jpg | vaid = 8546 | year = 1881. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756001 | label = [[Blieķu kalns|Blieķu kalns - pilskalns]] | name = Blieķu kalns - pilskalns | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Brīvzemniekiem | lat = 56.709522446626 | long = 21.36064846018 | p625 = {{Coord|56.709522446626|21.36064846018|display=inline}} | vaid = 1296 | wikipediauri = Blie%C4%B7u_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756035 | label = ''[[:d:Q43756035|Ķintu apmetne ar aku]]'' | name = Ķintu apmetne ar aku | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Avotiņiem | lat = 56.744345215319 | long = 21.420617094456 | p625 = {{Coord|56.744345215319|21.420617094456|display=inline}} | vaid = 1297 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756076 | label = ''[[:d:Q43756076|Buču senkapi]]'' | name = Buču senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Bučiem, Durbes upes kreisajā krastā | lat = 56.711074265593 | long = 21.358090912425 | p625 = {{Coord|56.711074265593|21.358090912425|display=inline}} | vaid = 1298 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756114 | label = ''[[:d:Q43756114|Dārznieku senkapi]]'' | name = Dārznieku senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dārzniekiem, Cīravas - Aizputes lielceļa labajā pusē | lat = 56.722897186161 | long = 21.421819844745 | p625 = {{Coord|56.722897186161|21.421819844745|display=inline}} | vaid = 1299 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756147 | label = ''[[:d:Q43756147|Ozolu senkapi]]'' | name = Ozolu senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dārzniekiem, Rubeņu upītes labajā krastā | lat = 56.726214212548 | long = 21.416038852244 | p625 = {{Coord|56.726214212548|21.416038852244|display=inline}} | vaid = 1300 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756181 | label = ''[[:d:Q43756181|Paugas kapi - viduslaiku kapsēta]]'' | name = Paugas kapi - viduslaiku kapsēta | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dīķiem | lat = 56.712921329169 | long = 21.390715821063 | p625 = {{Coord|56.712921329169|21.390715821063|display=inline}} | vaid = 1301 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756224 | label = ''[[:d:Q43756224|Grāveru senkapi]]'' | name = Grāveru senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Grāveriem | lat = 56.732974703672 | long = 21.302014554538 | p625 = {{Coord|56.732974703672|21.302014554538|display=inline}} | vaid = 1302 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756261 | label = ''[[:d:Q43756261|Lapegļu senkapi]]'' | name = Lapegļu senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Lapegļiem( bij. Vecvagariem) | lat = 56.738754207499 | long = 21.372931471125 | p625 = {{Coord|56.738754207499|21.372931471125|display=inline}} | vaid = 1303 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756304 | label = ''[[:d:Q43756304|Cīravas akmens krāvums]]'' | name = Cīravas akmens krāvums | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Pūcēm, D no Buču senkapiem | lat = 56.700740955293 | long = 21.34851147355 | p625 = {{Coord|56.700740955293|21.34851147355|display=inline}} | vaid = 1304 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756339 | label = ''[[:d:Q43756339|Rūķu senkapi]]'' | name = Rūķu senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Rūķiem | lat = 56.707272589251 | long = 21.398164597969 | p625 = {{Coord|56.707272589251|21.398164597969|display=inline}} | vaid = 1305 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756376 | label = ''[[:d:Q43756376|Dzērves - Cīravas tautas skola]]'' | name = Dzērves - Cīravas tautas skola | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Dzērves pagastskolas internātā | lat = 56.750355734427 | long = 21.402588886025 | p625 = {{Coord|56.750355734427|21.402588886025|display=inline}} | image = Dz%C4%93rves%20pils%202001-11-10.jpg | commonscat = Dzērve Manor | vaid = 40 | year = 1833.-1840. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002564 | label = ''[[:d:Q47002564|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Dunalka | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Dunalkas muižā | lat = 56.685723780252 | long = 21.330316321821 | p625 = {{Coord|56.685723780252|21.330316321821|display=inline}} | vaid = 6405 | year = 18. gs. b.,19.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47002577|Dunalkas muižas apbūve]]'' | munwiki = Dunalka }} {{monument | qid = Q47002569 | label = ''[[:d:Q47002569|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Dunalka | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Dunalkas muižā | lat = 56.685345027529 | long = 21.331991081153 | p625 = {{Coord|56.685345027529|21.331991081153|display=inline}} | vaid = 6406 | year = 19. gs.v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47002577|Dunalkas muižas apbūve]]'' | munwiki = Dunalka }} {{monument | qid = Q47002572 | label = ''[[:d:Q47002572|Dunalkas baronu kapliča]]'' | name = Dunalkas baronu kapliča | municipality = Dunalka | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Durbes - Aizputes ceļa | lat = 56.670344997211 | long = 21.387578547957 | p625 = {{Coord|56.670344997211|21.387578547957|display=inline}} | vaid = 6403 | year = 18./19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Dunalka }} {{monument | qid = Q47002577 | label = ''[[:d:Q47002577|Dunalkas muižas apbūve]]'' | name = Dunalkas muižas apbūve | municipality = Dunalka | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Dunalkas muižā | lat = 56.685620383136 | long = 21.331649041675 | p625 = {{Coord|56.685620383136|21.331649041675|display=inline}} | vaid = 6404 | year = 18. gs. - 20.gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042403|Dunalkas muiža]]'' | munwiki = Dunalka }} {{monument | qid = Q47002547 | label = ''[[:d:Q47002547|Upmaļu apmetne]]'' | name = Upmaļu apmetne | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Durbes upes kreisajā krastā pie Līdakām un Upmaļiem | lat = 56.680850285243 | long = 21.328709678722 | p625 = {{Coord|56.680850285243|21.328709678722|display=inline}} | vaid = 1306 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002548 | label = ''[[:d:Q47002548|Upesputriņu apmetne]]'' | name = Upesputriņu apmetne | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Durbes upes labajā krastā pie Upesputriņiem | lat = 56.67710191313 | long = 21.324067389322 | p625 = {{Coord|56.67710191313|21.324067389322|display=inline}} | vaid = 1307 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002553 | label = ''[[:d:Q47002553|Dunalkas apmetne]]'' | name = Dunalkas apmetne | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Durbes upes labajā krastā, Z no Rogām | lat = 56.681904187858 | long = 21.336640810452 | p625 = {{Coord|56.681904187858|21.336640810452|display=inline}} | vaid = 1308 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002554 | label = ''[[:d:Q47002554|Ķiepes strauta apmetne]]'' | name = Ķiepes strauta apmetne | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Ķiepes strauta ietekas Durbes ezerā | lat = 56.633105362199 | long = 21.393923389402 | p625 = {{Coord|56.633105362199|21.393923389402|display=inline}} | vaid = 1309 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002555 | label = [[Dunalkas Elku kalns|Dunalkas Elku kalns - pilskalns]] | name = Dunalkas Elku kalns - pilskalns | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Graviņām | lat = 56.674410871967 | long = 21.317716474348 | p625 = {{Coord|56.674410871967|21.317716474348|display=inline}} | vaid = 1310 | wikipediauri = Dunalkas_Elku_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002557 | label = ''[[:d:Q47002557|Robežnieku apmetne]]'' | name = Robežnieku apmetne | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Robežniekiem, Durbes upes kreisajā krastā | lat = 56.661204480342 | long = 21.316297781233 | p625 = {{Coord|56.661204480342|21.316297781233|display=inline}} | vaid = 1311 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002561 | label = ''[[:d:Q47002561|Strungu senkapi]]'' | name = Strungu senkapi | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Strungām | lat = 56.641148692765 | long = 21.427125781179 | p625 = {{Coord|56.641148692765|21.427125781179|display=inline}} | vaid = 1312 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182281 | label = ''[[:d:Q55182281|Sanderu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]'' | name = Sanderu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi) | municipality = Dunikas pagasts | district = Dunikas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Sanderiem | lat = 56.315555015779 | long = 21.322947814392 | p625 = {{Coord|56.315555015779|21.322947814392|display=inline}} | vaid = 1313 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunikas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182286 | label = ''[[:d:Q55182286|Rātu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Rātu viduslaiku kapsēta | municipality = Dunikas pagasts | district = Dunikas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = ZA bij. Rātiem, Bārtas upes kreisajā krastā | lat = 56.328331884549 | long = 21.324916375457 | p625 = {{Coord|56.328331884549|21.324916375457|display=inline}} | vaid = 1314 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunikas_pagasts }} {{monument | qid = Q20876376 | label = [[Durbes viduslaiku pils]] | name = Durbes viduslaiku pils | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Durbes parkā | lat = 56.590395425413 | long = 21.36390134768 | p625 = {{Coord|56.590395425413|21.36390134768|display=inline}} | image = Durbe%20castle.jpg | commonscat = Durbe Castle ruins | vaid = 1315 | wikipediauri = Durbes_viduslaiku_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002581 | label = ''[[:d:Q47002581|Durbes viduslaiku kapsēta (Mēra kapi)]]'' | name = Durbes viduslaiku kapsēta (Mēra kapi) | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = starp viduslaiku pils vietu un Priedienu | lat = 56.590899417742 | long = 21.367302267453 | p625 = {{Coord|56.590899417742|21.367302267453|display=inline}} | vaid = 1320 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002583 | label = ''[[:d:Q47002583|Durbes kaujas vieta]]'' | name = Durbes kaujas vieta | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Durbes R daļā | lat = 56.589191748407 | long = 21.357162815371 | p625 = {{Coord|56.589191748407|21.357162815371|display=inline}} | vaid = 41 | year = 1260. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002585 | label = ''[[:d:Q47002585|Durbes pilsētas vēsturiskais centrs]]'' | name = Durbes pilsētas vēsturiskais centrs | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.589212129924 | long = 21.368347559575 | p625 = {{Coord|56.589212129924|21.368347559575|display=inline}} | image = Durbe%20Fire%20Departament%20-%201937.jpg | vaid = 7438 | year = 16.-19.gs. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002586 | label = ''[[:d:Q47002586|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Skolas iela 1 | locality = Durbes luterāņu baznīcā | lat = 56.5886928 | long = 21.3694134 | p625 = {{Coord|56.5886928|21.3694134|display=inline}} | vaid = 3808 | year = 18.gs.10.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q47002595|Durbes luterāņu baznīca ar žogu]]'' | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002588 | label = ''[[:d:Q47002588|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Skolas iela 1 | locality = Durbes luterāņu baznīcā | lat = 56.5886928 | long = 21.3694134 | p625 = {{Coord|56.5886928|21.3694134|display=inline}} | vaid = 3809 | year = 1834. 1872. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002593 | label = ''[[:d:Q47002593|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Skolas iela 1 | locality = Durbes luterāņu baznīcā | lat = 56.5886928 | long = 21.3694134 | p625 = {{Coord|56.5886928|21.3694134|display=inline}} | vaid = 3811 | year = 18.gs.10.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002595 | label = ''[[:d:Q47002595|Durbes luterāņu baznīca ar žogu]]'' | name = Durbes luterāņu baznīca ar žogu | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Skolas iela 1 | lat = 56.5886928 | long = 21.3694134 | p625 = {{Coord|56.5886928|21.3694134|display=inline}} | image = Durbe%20church.jpg | commonscat = Lutheran church in Durbe | vaid = 6407 | year = 1651. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002598 | label = ''[[:d:Q47002598|Bij.Špringera pamatskola]]'' | name = Bij.Špringera pamatskola | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Skolas iela 3 | lat = 56.5882969 | long = 21.3689686 | p625 = {{Coord|56.5882969|21.3689686|display=inline}} | vaid = 42 | year = 19.gs.50.g. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002600 | label = ''[[:d:Q47002600|Jaunoktes viduslaiku kapsēta]]'' | name = Jaunoktes viduslaiku kapsēta | municipality = Durbes pagasts | district = Durbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Jaunoktes muižā pie Purmaļiem | lat = 56.60510008099 | long = 21.400145782249 | p625 = {{Coord|56.60510008099|21.400145782249|display=inline}} | vaid = 1316 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Durbes_pagasts }} {{monument | qid = Q47002602 | label = ''[[:d:Q47002602|Dīru senkapi]]'' | name = Dīru senkapi | municipality = Durbes pagasts | district = Durbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dīriem, Rīgas - Liepājas dzelzceļa labajā pusē | lat = 56.560756603774 | long = 21.408203925603 | p625 = {{Coord|56.560756603774|21.408203925603|display=inline}} | vaid = 1317 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Durbes_pagasts }} {{monument | qid = Q47002604 | label = ''[[:d:Q47002604|Dižprāmu senkapi]]'' | name = Dižprāmu senkapi | municipality = Durbes pagasts | district = Durbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dižprāmiem | lat = 56.555003518066 | long = 21.468103733058 | p625 = {{Coord|56.555003518066|21.468103733058|display=inline}} | vaid = 1318 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Durbes_pagasts }} {{monument | qid = Q47002606 | label = ''[[:d:Q47002606|Šilderu Elkas kalns - nocietināta senvieta]]'' | name = Šilderu Elkas kalns - nocietināta senvieta | municipality = Durbes pagasts | district = Durbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Stūrmaņiem un Šilderiem | lat = 56.544936889852 | long = 21.48047839898 | p625 = {{Coord|56.544936889852|21.48047839898|display=inline}} | vaid = 1319 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Durbes_pagasts }} {{monument | qid = Q47002608 | label = ''[[:d:Q47002608|Līgutu muižas pils]]'' | name = Līgutu muižas pils | municipality = Durbes pagasts | district = Durbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.606789513108 | long = 21.363517805813 | p625 = {{Coord|56.606789513108|21.363517805813|display=inline}} | vaid = 8575 | year = 1814.-1820. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Durbes_pagasts }} {{monument | qid = Q47002609 | label = ''[[:d:Q47002609|Līgutu muižas pārvaldnieka māja]]'' | name = Līgutu muižas pārvaldnieka māja | municipality = Durbes pagasts | district = Durbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.606351219085 | long = 21.364115439739 | p625 = {{Coord|56.606351219085|21.364115439739|display=inline}} | vaid = 8576 | year = 1827. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Durbes_pagasts }} {{monument | qid = Q20855904 | label = [[Embūtes pilsdrupas]] | name = Embūtes pilsdrupas | municipality = Embūte | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.505 | long = 21.81833333 | p625 = {{Coord|56.505|21.81833333|display=inline}} | image = Emb%C5%ABtes%20pilsdrupas%202001-11-10.jpg | commonscat = Embūte Castle ruins | vaid = 1321 | wikipediauri = Emb%C5%ABtes_pilsdrupas | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABte }} {{monument | qid = Q5370281 | label = [[Embūtes pilskalns|Embūtes pils]] | name = Embūtes pils | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Embūtes muižas, Lankas upes labajā krastā | lat = 56.510749620275 | long = 21.820689053926 | p625 = {{Coord|56.510749620275|21.820689053926|display=inline}} | image = Emb%C5%ABtes%20pilskalns%2002.jpg | commonscat = Embūte hillfort | vaid = 1322 | wikipediauri = Emb%C5%ABtes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380461 | label = ''[[:d:Q55380461|Embūtes Upurkalns - kulta vieta]]'' | name = Embūtes Upurkalns - kulta vieta | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Embūtes pilskalna un Pilskalniem | lat = 56.511695191455 | long = 21.826169756041 | p625 = {{Coord|56.511695191455|21.826169756041|display=inline}} | vaid = 1323 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380462 | label = ''[[:d:Q55380462|Padambju senkapi (Kapu kalns)]]'' | name = Padambju senkapi (Kapu kalns) | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Padambjiem | lat = 56.503083541529 | long = 21.757318417938 | p625 = {{Coord|56.503083541529|21.757318417938|display=inline}} | vaid = 1324 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380464 | label = ''[[:d:Q55380464|Sproģu senkapi]]'' | name = Sproģu senkapi | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Sproģiem | lat = 56.513230887455 | long = 21.86079695252 | p625 = {{Coord|56.513230887455|21.86079695252|display=inline}} | vaid = 1325 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380466 | label = [[Tulču pilskalns]] | name = Tulču pilskalns | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Tulčiem, Kojas upes labajā krastā | lat = 56.570234944874 | long = 21.789516660384 | p625 = {{Coord|56.570234944874|21.789516660384|display=inline}} | vaid = 1326 | wikipediauri = Tul%C4%8Du_pilskalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380469 | label = ''[[:d:Q55380469|Vībiņu muižas senkapi]]'' | name = Vībiņu muižas senkapi | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Vībiņu muižas | lat = 56.484226508111 | long = 21.896283336777 | p625 = {{Coord|56.484226508111|21.896283336777|display=inline}} | vaid = 1327 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380472 | label = [[Vēreskalns|Vēreskalns - pilskalns]] | name = Vēreskalns - pilskalns | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = starp Vēreskalniem un Kalniņiem | lat = 56.545365333529 | long = 21.806149117078 | p625 = {{Coord|56.545365333529|21.806149117078|display=inline}} | vaid = 1328 | wikipediauri = V%C4%93reskalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q15220060 | label = [[Vārtājas pilskalns]] | name = Vārtājas pilskalns | municipality = Gaviezes pagasts | district = Gaviezes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kalneniekiem un Znotēniem | lat = 56.48972222 | long = 21.38166667 | p625 = {{Coord|56.48972222|21.38166667|display=inline}} | vaid = 1331 | wikipediauri = V%C4%81rt%C4%81jas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gaviezes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005571 | label = [[Gaviezes Elkukalns|Gaviezes Elkukalns - pilskalns]] | name = Gaviezes Elkukalns - pilskalns | municipality = Gaviezes pagasts | district = Gaviezes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Elkukalniem | lat = 56.495885598291 | long = 21.288635030715 | p625 = {{Coord|56.495885598291|21.288635030715|display=inline}} | vaid = 1329 | wikipediauri = Gaviezes_Elkukalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gaviezes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005572 | label = ''[[:d:Q47005572|Kaiju viduslaiku kapsēta (Kriša kalniņš)]]'' | name = Kaiju viduslaiku kapsēta (Kriša kalniņš) | municipality = Gaviezes pagasts | district = Gaviezes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kaijām | lat = 56.488971650465 | long = 21.366834774576 | p625 = {{Coord|56.488971650465|21.366834774576|display=inline}} | vaid = 1330 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gaviezes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005578 | label = ''[[:d:Q47005578|Zusnu senkapi]]'' | name = Zusnu senkapi | municipality = Gaviezes pagasts | district = Gaviezes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Zusnām | lat = 56.517761809704 | long = 21.252423585847 | p625 = {{Coord|56.517761809704|21.252423585847|display=inline}} | vaid = 1332 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gaviezes_pagasts }} {{monument | qid = Q12652898 | label = [[Diždāmes pilskalns]] | name = Diždāmes pilskalns | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Sedeliem, Vidvidas upes labajā krastā | lat = 56.340661567097 | long = 21.712068850316 | p625 = {{Coord|56.340661567097|21.712068850316|display=inline}} | vaid = 1337 | wikipediauri = Di%C5%BEd%C4%81mes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q12674038 | label = [[Straujenieku pilskalns]] | name = Straujenieku pilskalns | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Aizvīķu kapsētas un Straujeniekiem | lat = 56.337146399497 | long = 21.720285439466 | p625 = {{Coord|56.337146399497|21.720285439466|display=inline}} | vaid = 1333 | wikipediauri = Straujenieku_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q16442838 | label = [[Aizvīķu pilskalns]] | name = Aizvīķu pilskalns | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Pileniekiem | lat = 56.33576 | long = 21.71225 | p625 = {{Coord|56.33576|21.71225|display=inline}} | vaid = 1336 | wikipediauri = Aizv%C4%AB%C4%B7u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q16451990 | label = ''[[:d:Q16451990|Gramzdas I pilskalns]]'' | name = Gramzdas I pilskalns | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Gramzdas kapsētas | lat = 56.357671063618 | long = 21.604483964328 | p625 = {{Coord|56.357671063618|21.604483964328|display=inline}} | vaid = 1334 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885809 | label = ''[[:d:Q51885809|Kunkuļu senkapi]]'' | name = Kunkuļu senkapi | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kunkuļiem | lat = 56.316365806434 | long = 21.708526720348 | p625 = {{Coord|56.316365806434|21.708526720348|display=inline}} | vaid = 1335 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885814 | label = ''[[:d:Q51885814|Tiltiņu senkapi]]'' | name = Tiltiņu senkapi | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Tiltiņiem | lat = 56.333626448157 | long = 21.683360707364 | p625 = {{Coord|56.333626448157|21.683360707364|display=inline}} | vaid = 1338 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885817 | label = ''[[:d:Q51885817|Upīšu senkapi]]'' | name = Upīšu senkapi | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Upītēm | lat = 56.372729406176 | long = 21.595873749876 | p625 = {{Coord|56.372729406176|21.595873749876|display=inline}} | vaid = 1339 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q4150015 | label = [[Grobiņas pils|Grobiņas vidusslaiku pils]] | name = Grobiņas vidusslaiku pils | municipality = Grobiņa | district = Grobiņa | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Lielā iela 56 | lat = 56.534166666667 | long = 21.1625 | p625 = {{Coord|56.534166666667|21.1625|display=inline}} | image = Grobi%C5%86as%20pils.JPG | commonscat = Grobiņa Castle ruins | vaid = 1343 | wikipediauri = Grobi%C5%86as_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86a }} {{monument | qid = Q20401404 | label = [[Grobiņas luterāņu baznīca]] | name = Grobiņas luterāņu baznīca | municipality = Grobiņa | district = Grobiņa | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Lielā iela 21 | lat = 56.5358 | long = 21.1636 | p625 = {{Coord|56.5358|21.1636|display=inline}} | image = Grobi%C5%86as%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%202018%20-%201.jpg | commonscat = Lutheran church in Grobiņa | vaid = 6408 | wikipediauri = Grobi%C5%86as_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1662. -1663. 20. gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86a }} {{monument | qid = Q47005579 | label = ''[[:d:Q47005579|Grobiņas pilskalns (Skabārža kalns) un senpilsēta]]'' | name = Grobiņas pilskalns (Skabārža kalns) un senpilsēta | municipality = Grobiņa | district = Grobiņa | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Ālandes upes labajā krastā, Dzirnezera pussalā | lat = 56.533046007771 | long = 21.166919203292 | p625 = {{Coord|56.533046007771|21.166919203292|display=inline}} | image = Grobi%C5%86as%20pilskalns.%20Skab%C4%81r%C5%BEa%20kalns%2001.jpg | commonscat = Grobiņas pilskalns | vaid = 1340 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86a }} {{monument | qid = Q47005580 | label = ''[[:d:Q47005580|Priediena senkapi]]'' | name = Priediena senkapi | municipality = Grobiņa | district = Grobiņa | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie jāšanas sporta kompleksa | lat = 56.530808567178 | long = 21.189733842122 | p625 = {{Coord|56.530808567178|21.189733842122|display=inline}} | vaid = 1342 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86a }} {{monument | qid = Q47005583 | label = ''[[:d:Q47005583|Grobiņas pilsētas vēsturiskais centrs]]'' | name = Grobiņas pilsētas vēsturiskais centrs | municipality = Grobiņa | district = Grobiņa | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.534443551151 | long = 21.166933653737 | p625 = {{Coord|56.534443551151|21.166933653737|display=inline}} | image = Grobi%C5%86as%20baptistu%20draudzes%20l%C5%ABg%C5%A1anu%20nams%201999.jpg | vaid = 7439 | year = 17.-19.gs. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86a }} {{monument | qid = Q47005593 | label = ''[[:d:Q47005593|Atkalnu senkapi]]'' | name = Atkalnu senkapi | municipality = Grobiņas pagasts | district = Grobiņas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Atkalniem un Lankupiem | lat = 56.530492418134 | long = 21.199454146946 | p625 = {{Coord|56.530492418134|21.199454146946|display=inline}} | vaid = 1341 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86as_pagasts }} {{monument | qid = Q47005594 | label = ''[[:d:Q47005594|Porānu (Pūrānu) senkapi]]'' | name = Porānu (Pūrānu) senkapi | municipality = Grobiņas pagasts | district = Grobiņas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Porāniem (Pūrāniem) | lat = 56.548893690795 | long = 21.175479365852 | p625 = {{Coord|56.548893690795|21.175479365852|display=inline}} | vaid = 1344 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86as_pagasts }} {{monument | qid = Q47005596 | label = ''[[:d:Q47005596|Smukumu senkapi]]'' | name = Smukumu senkapi | municipality = Grobiņas pagasts | district = Grobiņas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Rudzukalniem ( bij. Smukumiem) | lat = 56.528256461144 | long = 21.163903382614 | p625 = {{Coord|56.528256461144|21.163903382614|display=inline}} | vaid = 1345 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86as_pagasts }} {{monument | qid = Q47005600 | label = ''[[:d:Q47005600|Balkona margas]]'' | name = Balkona margas | municipality = Iļģi | district = Grobiņas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Iļģu muižas kungu mājā | lat = 56.534770792234 | long = 21.222931267949 | p625 = {{Coord|56.534770792234|21.222931267949|display=inline}} | image = I%C4%BC%C4%A3u%20manor.jpg | vaid = 3813 | year = 18./19.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = I%C4%BC%C4%A3i_(ciems) }} {{monument | qid = Q43757003 | label = [[Kalvenes pilskalns]] | name = Kalvenes pilskalns | municipality = Kalvenes pagasts | district = Kalvenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Mežsargiem | lat = 56.637428283273 | long = 21.78755574136 | p625 = {{Coord|56.637428283273|21.78755574136|display=inline}} | vaid = 1352 | wikipediauri = Kalvenes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kalvenes_pagasts }} {{monument | qid = Q43757034 | label = [[Drogas pilskalns]] | name = Drogas pilskalns | municipality = Kalvenes pagasts | district = Kalvenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Pilskalniem, Stroķupītes krastā | lat = 56.610654008323 | long = 21.610668840435 | p625 = {{Coord|56.610654008323|21.610668840435|display=inline}} | vaid = 1353 | wikipediauri = Drogas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kalvenes_pagasts }} {{monument | qid = Q12659414 | label = [[Kalētu pilskalns]] | name = Kalētu pilskalns | municipality = Kalētu pagasts | district = Kalētu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Plūdoņiem, Apšupes krastā | lat = 56.29559 | long = 21.53183 | p625 = {{Coord|56.29559|21.53183|display=inline}} | vaid = 1349 | wikipediauri = Kal%C4%93tu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts }} {{monument | qid = Q12661548 | label = [[Krūtes pilskalns]] | name = Krūtes pilskalns | municipality = Kalētu pagasts | district = Kalētu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Bārtas un Vārtājas upju satekā | lat = 56.332009714264 | long = 21.385963719291 | p625 = {{Coord|56.332009714264|21.385963719291|display=inline}} | vaid = 1346 | wikipediauri = Kr%C5%ABtes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts }} {{monument | qid = Q51885818 | label = ''[[:d:Q51885818|Lanku senkapi]]'' | name = Lanku senkapi | municipality = Kalētu pagasts | district = Kalētu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Lankām | lat = 56.327834238611 | long = 21.556771480227 | p625 = {{Coord|56.327834238611|21.556771480227|display=inline}} | vaid = 1347 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts }} {{monument | qid = Q51885819 | label = ''[[:d:Q51885819|Ozolu senkapi]]'' | name = Ozolu senkapi | municipality = Kalētu pagasts | district = Kalētu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ozolu veikala | lat = 56.330598630395 | long = 21.535181748052 | p625 = {{Coord|56.330598630395|21.535181748052|display=inline}} | vaid = 1348 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts }} {{monument | qid = Q51885820 | label = ''[[:d:Q51885820|Raču apmetne]]'' | name = Raču apmetne | municipality = Kalētu pagasts | district = Kalētu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Poļiem un bij. Račiem | lat = 56.316704672267 | long = 21.554591847534 | p625 = {{Coord|56.316704672267|21.554591847534|display=inline}} | vaid = 1350 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts }} {{monument | qid = Q51885821 | label = ''[[:d:Q51885821|Saušu apmetne]]'' | name = Saušu apmetne | municipality = Kalētu pagasts | district = Kalētu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Saušiem | lat = 56.318777529083 | long = 21.563686531889 | p625 = {{Coord|56.318777529083|21.563686531889|display=inline}} | vaid = 1351 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts }} {{monument | qid = Q4993599 | label = [[Kazdangas pils]] | name = Kazdangas pils | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Jaunatnes gatve 1 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.73395 | long = 21.73272 | p625 = {{Coord|56.73395|21.73272|display=inline}} | image = Kazdangas%20pils.JPG | commonscat = Kazdanga Palace | vaid = 6414 | wikipediauri = Kazdangas_pils | year = 1800. 1905. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757361 | label = ''[[:d:Q43757361|Parkets]]'' | name = Parkets | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Kazdangas muižas kavalieru mājā | lat = 56.733749468945 | long = 21.731739912503 | p625 = {{Coord|56.733749468945|21.731739912503|display=inline}} | vaid = 3816 | year = 1907. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757398 | label = ''[[:d:Q43757398|Vāze]]'' | name = Vāze | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Kazdangas muižas parkā | lat = 56.728247650756 | long = 21.733211239213 | p625 = {{Coord|56.728247650756|21.733211239213|display=inline}} | image = 2010%2008%20Kazdanga%20%287%29.jpg | vaid = 3818 | year = 19.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757444 | label = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | name = Kazdangas muižas apbūve | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.728247650631 | long = 21.733211239055 | p625 = {{Coord|56.728247650631|21.733211239055|display=inline}} | vaid = 6413 | year = 1800. 1905. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511115|Kazdangas muiža]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757488 | label = ''[[:d:Q43757488|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.728247650631 | long = 21.733211239055 | p625 = {{Coord|56.728247650631|21.733211239055|display=inline}} | image = Stone%20bridge%20in%20Kazdanga.jpg | commonscat = Kazdanga manor park | vaid = 6422 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757580 | label = ''[[:d:Q43757580|"Kavalieru" māja]]'' | name = "Kavalieru" māja | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Jaunatnes gatve 1a | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.7338555 | long = 21.7316004 | p625 = {{Coord|56.7338555|21.7316004|display=inline}} | vaid = 6417 | year = 1800. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757627 | label = ''[[:d:Q43757627|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Jaunatnes gatve 3 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.7337584 | long = 21.7329866 | p625 = {{Coord|56.7337584|21.7329866|display=inline}} | vaid = 6419 | year = 1800. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757659 | label = ''[[:d:Q43757659|Ūdensdzirnavas]]'' | name = Ūdensdzirnavas | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepu gatve 10-10a | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.72842 | long = 21.73206 | p625 = {{Coord|56.72842|21.73206|display=inline}} | image = Kazdanga%20Watermill.jpg | vaid = 6421 | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757661 | label = ''[[:d:Q43757661|Krogs]]'' | name = Krogs | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepu gatve 8 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.7294756 | long = 21.731788 | p625 = {{Coord|56.7294756|21.731788|display=inline}} | image = Old%20house%20in%20Kazdanga%20%28krogs%29.jpg | vaid = 6418 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757708 | label = ''[[:d:Q43757708|Skola]]'' | name = Skola | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Pils gatve 2 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.7326986 | long = 21.7327164 | p625 = {{Coord|56.7326986|21.7327164|display=inline}} | vaid = 6416 | year = 1846. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757739 | label = ''[[:d:Q43757739|Stallis]]'' | name = Stallis | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Pils gatve 4 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.7321914 | long = 21.732964 | p625 = {{Coord|56.7321914|21.732964|display=inline}} | image = Kazdangas%20mui%C5%BEas%20zirgu%20stallis.jpg | vaid = 6420 | year = 1686. 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q16359834 | label = [[Kazdangas pilskalns]] | name = Kazdangas pilskalns | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Lejasstrautiem, Alokstes upes kreisajā krastā | lat = 56.7089 | long = 21.7406 | p625 = {{Coord|56.7089|21.7406|display=inline}} | image = Valates%20pilskalns%20%288%29.jpg | vaid = 1359 | wikipediauri = Kazdangas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757120 | label = [[Baznīcas kalns (Kazdangas pagasts)|Baznīcas kalns - pilskalns]] | name = Baznīcas kalns - pilskalns | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Alokstes upes labajā krastā iepretim Kazdangas pilskalnam | lat = 56.704918592363 | long = 21.746922536596 | p625 = {{Coord|56.704918592363|21.746922536596|display=inline}} | vaid = 1354 | wikipediauri = Bazn%C4%ABcas_kalns_(Kazdangas_pagasts) | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757158 | label = ''[[:d:Q43757158|Ādģēru viduslaiku kapsēta]]'' | name = Ādģēru viduslaiku kapsēta | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ādģēriem | lat = 56.687290390099 | long = 21.771360944416 | p625 = {{Coord|56.687290390099|21.771360944416|display=inline}} | vaid = 1355 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757194 | label = [[Rinku pilskalns|Rinku (Boju) pilskalns]] | name = Rinku (Boju) pilskalns | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Kalnarinkām | lat = 56.659281156946 | long = 21.624211913185 | p625 = {{Coord|56.659281156946|21.624211913185|display=inline}} | vaid = 1356 | wikipediauri = Rinku_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757229 | label = ''[[:d:Q43757229|Roņu senkapi (Radziņkalns)]]'' | name = Roņu senkapi (Radziņkalns) | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Roņiem | lat = 56.712591279482 | long = 21.75079401372 | p625 = {{Coord|56.712591279482|21.75079401372|display=inline}} | vaid = 1357 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757260 | label = ''[[:d:Q43757260|Truļu senkapi]]'' | name = Truļu senkapi | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Truļiem | lat = 56.68907718918 | long = 21.745550190108 | p625 = {{Coord|56.68907718918|21.745550190108|display=inline}} | vaid = 1358 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757328 | label = [[Vītoliņu pilskalns]] | name = Vītoliņu pilskalns | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Vītoliņiem | lat = 56.719030827776 | long = 21.732992105711 | p625 = {{Coord|56.719030827776|21.732992105711|display=inline}} | vaid = 1360 | wikipediauri = V%C4%ABtoli%C5%86u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005565 | label = ''[[:d:Q47005565|Krogzemju viduslaiku kapsēta]]'' | name = Krogzemju viduslaiku kapsēta | municipality = Krūte | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Krogzemjiem | lat = 56.401089407289 | long = 21.416493780841 | p625 = {{Coord|56.401089407289|21.416493780841|display=inline}} | vaid = 1284 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kr%C5%ABte }} {{monument | qid = Q47005567 | label = ''[[:d:Q47005567|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Krūte | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Krūtes luterāņu baznīcā | lat = 56.397537479605 | long = 21.420150099095 | p625 = {{Coord|56.397537479605|21.420150099095|display=inline}} | vaid = 3797 | year = 17.gs.IVc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Krūtes luterāņu baznīca]] | munwiki = Kr%C5%ABte }} {{monument | qid = Q47005569 | label = ''[[:d:Q47005569|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Krūte | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Krūtes luterāņu baznīcā | lat = 56.397537479605 | long = 21.420150099095 | p625 = {{Coord|56.397537479605|21.420150099095|display=inline}} | vaid = 3798 | year = 17.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Krūtes luterāņu baznīca]] | munwiki = Kr%C5%ABte }} {{monument | qid = Q47005570 | label = [[Krūtes luterāņu baznīca]] | name = Krūtes luterāņu baznīca | municipality = Krūte | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = "Krūtes baznīca" | lat = 56.397537479555 | long = 21.420150098244 | p625 = {{Coord|56.397537479555|21.420150098244|display=inline}} | vaid = 6410 | wikipediauri = Kr%C5%ABtes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1642. 1832. 1878. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Kr%C5%ABte }} {{monument | qid = Q43757772 | label = [[Lažas pilskalns]] | name = Lažas pilskalns | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Lažas kapsētā | lat = 56.736405930355 | long = 21.616401506723 | p625 = {{Coord|56.736405930355|21.616401506723|display=inline}} | vaid = 1361 | wikipediauri = La%C5%BEas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757808 | label = ''[[:d:Q43757808|Elku birzs - kulta vieta]]'' | name = Elku birzs - kulta vieta | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Elkiem | lat = 56.78616924302 | long = 21.494354550616 | p625 = {{Coord|56.78616924302|21.494354550616|display=inline}} | vaid = 1362 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757841 | label = ''[[:d:Q43757841|Gravu senkapi]]'' | name = Gravu senkapi | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Gravām un Sulaiņiem, Tebras upes krastā | lat = 56.806146557809 | long = 21.450006230002 | p625 = {{Coord|56.806146557809|21.450006230002|display=inline}} | vaid = 1363 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757880 | label = ''[[:d:Q43757880|Neimaņu senkapi]]'' | name = Neimaņu senkapi | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Neimaņiem | lat = 56.811139905671 | long = 21.548980303437 | p625 = {{Coord|56.811139905671|21.548980303437|display=inline}} | vaid = 1364 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757913 | label = [[Dzintares pilskalns]] | name = Dzintares pilskalns | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Sulaiņiem, Tebras un Ilmedas upju satekā | lat = 56.8064 | long = 21.4464 | p625 = {{Coord|56.8064|21.4464|display=inline}} | commonscat = Dzintare Hillfort | vaid = 1365 | wikipediauri = Dzintares_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757987 | label = ''[[:d:Q43757987|Aizputes Klosteres muižas viduslaiku mūra paliekas]]'' | name = Aizputes Klosteres muižas viduslaiku mūra paliekas | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vanagos | lat = 56.7263 | long = 21.6056 | p625 = {{Coord|56.7263|21.6056|display=inline}} | vaid = 6425 | year = 15. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43758239 | label = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]'' | name = Apriķu muižas dzīvojamā ēka | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižā | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | image = Apriki%20Manor%20%281%29.jpg | commonscat = Apriķi manor house | vaid = 6424 | year = 1745. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q4782120|Apriķu muiža]]'' | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005605 | label = ''[[:d:Q47005605|Kapsēdes senkapi]]'' | name = Kapsēdes senkapi | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = bij. Kapsēdes muižas centrā Grobiņas-Ventspils šosejas labajā pusē | lat = 56.594006620042 | long = 21.135192517364 | p625 = {{Coord|56.594006620042|21.135192517364|display=inline}} | vaid = 1366 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005608 | label = [[Medzes pilskalns]] | name = Medzes pilskalns | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Medzes parkā | lat = 56.653204111216 | long = 21.130526355402 | p625 = {{Coord|56.653204111216|21.130526355402|display=inline}} | vaid = 1367 | wikipediauri = Medzes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005609 | label = ''[[:d:Q47005609|Āpu senkapi (Puņķa kalns)]]'' | name = Āpu senkapi (Puņķa kalns) | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Āpiem | lat = 56.619651649374 | long = 21.246707559034 | p625 = {{Coord|56.619651649374|21.246707559034|display=inline}} | vaid = 1368 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005610 | label = ''[[:d:Q47005610|Ezermaļu senkapi]]'' | name = Ezermaļu senkapi | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ezermaļiem | lat = 56.644330398227 | long = 21.141559955287 | p625 = {{Coord|56.644330398227|21.141559955287|display=inline}} | vaid = 1369 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005614 | label = [[Mātras pilskalns|Mātras (Kalnmaļu) pilskalns]] | name = Mātras (Kalnmaļu) pilskalns | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kalnmaļiem | lat = 56.618173655489 | long = 21.130431152052 | p625 = {{Coord|56.618173655489|21.130431152052|display=inline}} | vaid = 1370 | wikipediauri = M%C4%81tras_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005615 | label = ''[[:d:Q47005615|Krastiņu senkapi]]'' | name = Krastiņu senkapi | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Krastiņiem (Ozoliņiem) | lat = 56.610242500469 | long = 21.237914509978 | p625 = {{Coord|56.610242500469|21.237914509978|display=inline}} | vaid = 1371 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005618 | label = ''[[:d:Q47005618|Niedrāju viduslaiku kapsēta]]'' | name = Niedrāju viduslaiku kapsēta | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Niedrājiem, Grobiņas - Ventspils šosejas labajā pusē | lat = 56.604511433128 | long = 21.131854946221 | p625 = {{Coord|56.604511433128|21.131854946221|display=inline}} | vaid = 1372 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005622 | label = ''[[:d:Q47005622|Strautiņu senkapi]]'' | name = Strautiņu senkapi | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Strautiņiem | lat = 56.58701432539 | long = 21.137060002642 | p625 = {{Coord|56.58701432539|21.137060002642|display=inline}} | vaid = 1373 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005623 | label = ''[[:d:Q47005623|Strīķu apmetne (Pilskalns)]]'' | name = Strīķu apmetne (Pilskalns) | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Strīķiem | lat = 56.614186127985 | long = 21.079950121674 | p625 = {{Coord|56.614186127985|21.079950121674|display=inline}} | vaid = 1374 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005627 | label = ''[[:d:Q47005627|Jāču senkapi]]'' | name = Jāču senkapi | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Tauriņiem un bij. Jāčiem | lat = 56.628036754998 | long = 21.243040687423 | p625 = {{Coord|56.628036754998|21.243040687423|display=inline}} | vaid = 1375 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005629 | label = [[Tāšu pilskalns]] | name = Tāšu pilskalns | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Vitkām | lat = 56.642872088056 | long = 21.196544769976 | p625 = {{Coord|56.642872088056|21.196544769976|display=inline}} | vaid = 1376 | wikipediauri = T%C4%81%C5%A1u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005630 | label = ''[[:d:Q47005630|Tāšu muižas apbūve]]'' | name = Tāšu muižas apbūve | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižā | lat = 56.598640850242 | long = 21.227543965064 | p625 = {{Coord|56.598640850242|21.227543965064|display=inline}} | image = T%C4%81%C5%A1u%20mui%C5%BEa.%202001-11-10.jpg | vaid = 6426 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005632 | label = ''[[:d:Q47005632|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižā | lat = 56.598644062991 | long = 21.228192285461 | p625 = {{Coord|56.598644062991|21.228192285461|display=inline}} | vaid = 6427 | year = 1734. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005630|Tāšu muižas apbūve]]'' | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005633 | label = ''[[:d:Q47005633|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižā | lat = 56.598434505591 | long = 21.22752833329 | p625 = {{Coord|56.598434505591|21.22752833329|display=inline}} | vaid = 6429 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005630|Tāšu muižas apbūve]]'' | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q55182394 | label = ''[[:d:Q55182394|Nidas senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Nidas senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Nida | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Miltiņiem | lat = 56.089721025647 | long = 21.057243218624 | p625 = {{Coord|56.089721025647|21.057243218624|display=inline}} | vaid = 1400 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Nida_(Latvija) }} {{monument | qid = Q55182399 | label = ''[[:d:Q55182399|Zvejnieku- zemnieku sēta "Jūrmalnieki"]]'' | name = Zvejnieku- zemnieku sēta "Jūrmalnieki" | municipality = Nida | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Jūrmalniekos | lat = 56.078309702323 | long = 21.063822599809 | p625 = {{Coord|56.078309702323|21.063822599809|display=inline}} | image = J%C5%ABrmalnieki.jpg | vaid = 6115 | year = 19. gs. 2.p. -20. gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Nida_(Latvija) }} {{monument | qid = Q55182407 | label = ''[[:d:Q55182407|Zemnieku sēta "Gaiļi"]]'' | name = Zemnieku sēta "Gaiļi" | municipality = Nida | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Gaiļos | lat = 56.073946509467 | long = 21.064709488943 | p625 = {{Coord|56.073946509467|21.064709488943|display=inline}} | vaid = 6119 | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Nida_(Latvija) }} {{monument | qid = Q51854182 | label = ''[[:d:Q51854182|Bātupšķu akmens - kulta vieta]]'' | name = Bātupšķu akmens - kulta vieta | municipality = Nīcas pagasts | district = Nīcas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Bātupšķiem | lat = 56.201315407846 | long = 21.074673831678 | p625 = {{Coord|56.201315407846|21.074673831678|display=inline}} | vaid = 1377 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABcas_pagasts }} {{monument | qid = Q51854205 | label = ''[[:d:Q51854205|Ezerskolas Upurakmens - kulta vieta]]'' | name = Ezerskolas Upurakmens - kulta vieta | municipality = Nīcas pagasts | district = Nīcas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Ezerskolas | lat = 56.226451259122 | long = 21.071170505778 | p625 = {{Coord|56.226451259122|21.071170505778|display=inline}} | vaid = 1378 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABcas_pagasts }} {{monument | qid = Q51854233 | label = ''[[:d:Q51854233|Graviņu akmens un liepa - kulta vieta]]'' | name = Graviņu akmens un liepa - kulta vieta | municipality = Nīcas pagasts | district = Nīcas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Graviņām | lat = 56.214640765051 | long = 21.066140447247 | p625 = {{Coord|56.214640765051|21.066140447247|display=inline}} | vaid = 1379 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABcas_pagasts }} {{monument | qid = Q51854258 | label = ''[[:d:Q51854258|Vanagkalns - viduslaiku kapsēta]]'' | name = Vanagkalns - viduslaiku kapsēta | municipality = Nīcas pagasts | district = Nīcas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Pērļu kapsētas | lat = 56.355508247796 | long = 21.058503644135 | p625 = {{Coord|56.355508247796|21.058503644135|display=inline}} | vaid = 1380 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABcas_pagasts }} {{monument | qid = Q51854283 | label = ''[[:d:Q51854283|Nīcas Dižās muižas klēts]]'' | name = Nīcas Dižās muižas klēts | municipality = Nīcas pagasts | district = Nīcas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = māj: Nīcas klēts | lat = 56.345433196739 | long = 21.065535006417 | p625 = {{Coord|56.345433196739|21.065535006417|display=inline}} | vaid = 8662 | year = 18.gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = N%C4%ABcas_pagasts }} {{monument | qid = Q51854310 | label = ''[[:d:Q51854310|Zvejnieku sētas "Šķilas" klēts]]'' | name = Zvejnieku sētas "Šķilas" klēts | municipality = Otaņķu pagasts | district = Otaņķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.389687277486 | long = 21.095654495106 | p625 = {{Coord|56.389687277486|21.095654495106|display=inline}} | vaid = 6112 | year = 19./20. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ota%C5%86%C4%B7u_pagasts }} {{monument | qid = Q51854333 | label = ''[[:d:Q51854333|Zemnieku sēta "Dirnēnu Piķeļi"]]'' | name = Zemnieku sēta "Dirnēnu Piķeļi" | municipality = Otaņķu pagasts | district = Otaņķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Dirnēnu Piķeļos | lat = 56.387626377028 | long = 21.100652588775 | p625 = {{Coord|56.387626377028|21.100652588775|display=inline}} | vaid = 6113 | year = 19.gs.s., 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ota%C5%86%C4%B7u_pagasts }} {{monument | qid = Q51854361 | label = ''[[:d:Q51854361|Otaņķu vējdzirnavas]]'' | name = Otaņķu vējdzirnavas | municipality = Otaņķu pagasts | district = Otaņķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = māj: Prenclavi | lat = 56.389306225577 | long = 21.095633764251 | p625 = {{Coord|56.389306225577|21.095633764251|display=inline}} | image = Rudes%20windmill%20at%20Otanki.jpg | vaid = 8663 | year = 1885. | typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = Ota%C5%86%C4%B7u_pagasts }} {{monument | qid = Q55182412 | label = ''[[:d:Q55182412|Zivju pārstrādes cehs]]'' | name = Zivju pārstrādes cehs | municipality = Pape | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931132|vietējas nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Dzintarvēji | image = Dzintarv%C4%93ji.jpg | vaid = 9134 | year = 1936. | typelabel = vietējas nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = Pape }} {{monument | qid = Q55182414 | label = ''[[:d:Q55182414|Zemnieku sēta "Agatnieki"]]'' | name = Zemnieku sēta "Agatnieki" | municipality = Pape | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Papes Priediengala Agatniekos | lat = 56.177508364063 | long = 21.016040065952 | p625 = {{Coord|56.177508364063|21.016040065952|display=inline}} | image = Zemnieku%20s%C4%93ta%20%22Agatnieki%22.jpg | vaid = 6120 | year = 19.gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Pape }} {{monument | qid = Q55182417 | label = ''[[:d:Q55182417|Zemnieku sētas "Ezermaļi" dzīvojamā ēka]]'' | name = Zemnieku sētas "Ezermaļi" dzīvojamā ēka | municipality = Pape | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Papes Priediengala Ezermaļos | lat = 56.180362715004 | long = 21.017367914454 | p625 = {{Coord|56.180362715004|21.017367914454|display=inline}} | image = %22Ezerma%C4%BCi%22.jpg | vaid = 6122 | year = 1892. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Pape }} {{monument | qid = Q55182421 | label = ''[[:d:Q55182421|Zemnieku sēta "Jūrkalni"]]'' | name = Zemnieku sēta "Jūrkalni" | municipality = Pape | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Papes Priediengala Jūrkalnos | lat = 56.177658288668 | long = 21.014216619638 | p625 = {{Coord|56.177658288668|21.014216619638|display=inline}} | image = %22J%C5%ABrkalni%22.jpg | vaid = 6123 | year = 20.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Pape }} {{monument | qid = Q55182425 | label = ''[[:d:Q55182425|Zemnieku sēta "Boži"]]'' | name = Zemnieku sēta "Boži" | municipality = Papes Priediengals | district = Rucavas pagasts<br/>Papes Priediengals | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = "Vecboži" | lat = 56.182822721083 | long = 21.016698505158 | p625 = {{Coord|56.182822721083|21.016698505158|display=inline}} | image = Zemnieku%20s%C4%93ta%20%22Bo%C5%BEi%22.jpg | vaid = 6121 | year = 19.gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Papes_Priediengals }} {{monument | qid = Q4521716 | label = ''[[:d:Q4521716|Priekules pils vārti]]'' | name = Priekules pils vārti | municipality = Priekule | district = Priekule | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Zviedru vārtu iela 2 | lat = 56.438491 | long = 21.5829614 | p625 = {{Coord|56.438491|21.5829614|display=inline}} | image = Swedish%20gates.jpg | commonscat = Swedish Gate (Priekule) | vaid = 6430 | year = 1688. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Priekule }} {{monument | qid = Q51885824 | label = ''[[:d:Q51885824|Vella cepure - senkapi]]'' | name = Vella cepure - senkapi | municipality = Priekule | district = Priekule | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Ķieģeļu iela 34 | lat = 56.4565984 | long = 21.5990487 | p625 = {{Coord|56.4565984|21.5990487|display=inline}} | image = Birch%20trees%20on%20the%20ancient%20graves.JPG | vaid = 1382 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekule }} {{monument | qid = Q51885825 | label = ''[[:d:Q51885825|Vārtu plastiskā apdare un cilnis Ģerbonis]]'' | name = Vārtu plastiskā apdare un cilnis Ģerbonis | municipality = Priekule | district = Priekule | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Zviedru vārtu iela 2 | lat = 56.438491 | long = 21.5829614 | p625 = {{Coord|56.438491|21.5829614|display=inline}} | image = The%20coat%20of%20arms%20of%20Corfs.JPG | vaid = 3843 | year = 1688. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q4521716|Priekules pils vārti]]'' | munwiki = Priekule }} {{monument | qid = Q12649380 | label = [[Asītes pilskalns]] | name = Asītes pilskalns | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Audaru muižā pie Buņģiem | lat = 56.47487 | long = 21.68774 | p625 = {{Coord|56.47487|21.68774|display=inline}} | vaid = 1383 | wikipediauri = As%C4%ABtes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q12660497 | label = [[Ķerru pilskalns]] | name = Ķerru pilskalns | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ķerrām | lat = 56.459360476664 | long = 21.612858981253 | p625 = {{Coord|56.459360476664|21.612858981253|display=inline}} | vaid = 1391 | wikipediauri = %C4%B6erru_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q12675273 | label = [[Trekņu pilskalns]] | name = Trekņu pilskalns | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kraujām (Gobām), Ruņas un Spriceles upju satekā | lat = 56.3676 | long = 21.64195 | p625 = {{Coord|56.3676|21.64195|display=inline}} | vaid = 1392 | wikipediauri = Trek%C5%86u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q16452021 | label = [[Gravas-Sudmaļu pilskalns|Gravas Sudmaļu pilskalns]] | name = Gravas Sudmaļu pilskalns | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Gravas - Sudmaļiem, Ruņas un Kauliņupes satekā | lat = 56.398264911231 | long = 21.666461267496 | p625 = {{Coord|56.398264911231|21.666461267496|display=inline}} | vaid = 1390 | wikipediauri = Gravas-Sudma%C4%BCu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q16455083 | label = [[Kaltes pilskalns]] | name = Kaltes pilskalns | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Pilskalniem, Ruņas upes kreisajā krastā | lat = 56.386069549588 | long = 21.702401444785 | p625 = {{Coord|56.386069549588|21.702401444785|display=inline}} | vaid = 1394 | wikipediauri = Kaltes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885830 | label = ''[[:d:Q51885830|Ādamu senkapi]]'' | name = Ādamu senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ādamiem | lat = 56.431028704625 | long = 21.625624301943 | p625 = {{Coord|56.431028704625|21.625624301943|display=inline}} | vaid = 1384 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885832 | label = ''[[:d:Q51885832|Beltēnu senkapi]]'' | name = Beltēnu senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Beltēniem, Dobeļu dīķa A krastā | lat = 56.464331918564 | long = 21.604839784426 | p625 = {{Coord|56.464331918564|21.604839784426|display=inline}} | vaid = 1385 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885833 | label = ''[[:d:Q51885833|Dārznieku senkapi]]'' | name = Dārznieku senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dārzniekiem | lat = 56.421392709753 | long = 21.611909137023 | p625 = {{Coord|56.421392709753|21.611909137023|display=inline}} | vaid = 1386 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885834 | label = ''[[:d:Q51885834|Elekšu dobumakmens - kulta vieta]]'' | name = Elekšu dobumakmens - kulta vieta | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Elekšiem | lat = 56.436580736563 | long = 21.550731718314 | p625 = {{Coord|56.436580736563|21.550731718314|display=inline}} | image = Eleksi%20cup-marked%20stone%20-%20panoramio.jpg | vaid = 1387 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885836 | label = ''[[:d:Q51885836|Elkas - Ķezēnu senkapi]]'' | name = Elkas - Ķezēnu senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Elkas - Ķezēniem | lat = 56.463353062038 | long = 21.659743905774 | p625 = {{Coord|56.463353062038|21.659743905774|display=inline}} | vaid = 1388 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885838 | label = ''[[:d:Q51885838|Garožu senkapi (Meitu kalns)]]'' | name = Garožu senkapi (Meitu kalns) | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Garožiem | lat = 56.480680359319 | long = 21.599403863921 | p625 = {{Coord|56.480680359319|21.599403863921|display=inline}} | vaid = 1389 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885840 | label = ''[[:d:Q51885840|Mazdrīviņu senkapi]]'' | name = Mazdrīviņu senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Mazdrīviņiem | lat = 56.483795574735 | long = 21.500326766735 | p625 = {{Coord|56.483795574735|21.500326766735|display=inline}} | vaid = 1393 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885841 | label = ''[[:d:Q51885841|Pilspurva kalns - nocietināta senvieta]]'' | name = Pilspurva kalns - nocietināta senvieta | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Saulītēniem | lat = 56.420600277144 | long = 21.619938950487 | p625 = {{Coord|56.420600277144|21.619938950487|display=inline}} | vaid = 1395 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885842 | label = [[Elku kalns|Elku kalns - pilskalns]] | name = Elku kalns - pilskalns | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Upeniekiem | lat = 56.458834274932 | long = 21.684046806416 | p625 = {{Coord|56.458834274932|21.684046806416|display=inline}} | vaid = 1396 | wikipediauri = Elku_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885844 | label = ''[[:d:Q51885844|Upenieku senkapi]]'' | name = Upenieku senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Upeniekiem, Ruņas upes labajā krastā | lat = 56.385592386488 | long = 21.692081786687 | p625 = {{Coord|56.385592386488|21.692081786687|display=inline}} | vaid = 1397 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885845 | label = ''[[:d:Q51885845|Mazgramzdas senkapi]]'' | name = Mazgramzdas senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Priekules - Skodas šosejas labajā pusē pie Lapšiem | lat = 56.406096970235 | long = 21.622541614919 | p625 = {{Coord|56.406096970235|21.622541614919|display=inline}} | vaid = 1398 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51880007 | label = ''[[:d:Q51880007|Pāvilostas apmetne (Baznīckalns)]]'' | name = Pāvilostas apmetne (Baznīckalns) | municipality = Pāvilosta | district = Pāvilosta | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Dzintaru iela | lat = 56.888397 | long = 21.1818 | p625 = {{Coord|56.888397|21.1818|display=inline}} | image = 2013%2007%20Pavilosta%20%2829%29.jpg | vaid = 1381 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = P%C4%81vilosta }} {{monument | qid = Q51880009 | label = ''[[:d:Q51880009|Bijusī Pāvilostas Loču māja ar laivu novietni un Sakas upes krasta bruģi]]'' | name = Bijusī Pāvilostas Loču māja ar laivu novietni un Sakas upes krasta bruģi | municipality = Pāvilosta | district = Pāvilosta | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Dzintaru iela 1 | lat = 56.889268 | long = 21.172481 | p625 = {{Coord|56.889268|21.172481|display=inline}} | image = Local%20museum%20of%20P%C4%81vilosta.jpg | vaid = 8661 | year = 1879., 19.gs.b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = P%C4%81vilosta }} {{monument | qid = Q55182436 | label = ''[[:d:Q55182436|Ērgeļu prospekts]]'' | name = Ērgeļu prospekts | municipality = Rucava | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Rucavas luterāņu baznīcā | lat = 56.160038519562 | long = 21.162995683787 | p625 = {{Coord|56.160038519562|21.162995683787|display=inline}} | image = %C4%92r%C4%A3eles.jpg | vaid = 3844 | year = 1936. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rucavas luterāņu baznīca]] | munwiki = Rucava }} {{monument | qid = Q55182442 | label = ''[[:d:Q55182442|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Rucava | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Rucavas luterāņu baznīcā | lat = 56.160038519562 | long = 21.162995683787 | p625 = {{Coord|56.160038519562|21.162995683787|display=inline}} | image = Rucavas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20%C4%93r%C4%A3eles%203.jpg | commonscat = Pipe organ of Lutheran church in Rucava | vaid = 3845 | year = 1936. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rucavas luterāņu baznīca]] | munwiki = Rucava }} {{monument | qid = Q15219495 | label = [[Papes bāka]] | name = Papes bāka | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Papes bāka | lat = 56.15491389 | long = 21.02341111 | p625 = {{Coord|56.15491389|21.02341111|display=inline}} | image = Pape%20lighthouse.jpg | commonscat = Papes bāka | vaid = 8569 | wikipediauri = Papes_b%C4%81ka | year = 1910. | typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q15219497 | label = [[Papes Ķoņu ciems|Papes Ķoņu zvejnieku ciems]] | name = Papes Ķoņu zvejnieku ciems | municipality = Rucavas pagasts<br/>Pape | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.14277778 | long = 21.03833333 | p625 = {{Coord|56.14277778|21.03833333|display=inline}} | image = Papes%20zvejnieku%20ciems%201.jpg | commonscat = Pape Ķoņu fishing village | vaid = 6116 | wikipediauri = Papes_%C4%B6o%C5%86u_ciems | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts<br/>Pape }} {{monument | qid = Q55182291 | label = ''[[:d:Q55182291|Bašķu senkapi]]'' | name = Bašķu senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Bašķiem, Sventājas upes labajā krastā | lat = 56.102721888466 | long = 21.214987708335 | p625 = {{Coord|56.102721888466|21.214987708335|display=inline}} | vaid = 1401 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182295 | label = ''[[:d:Q55182295|Bakupu senkapi (Pēčkapi)]]'' | name = Bakupu senkapi (Pēčkapi) | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Bakupiem | lat = 56.0878655705 | long = 21.202363283932 | p625 = {{Coord|56.0878655705|21.202363283932|display=inline}} | vaid = 1402 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182299 | label = ''[[:d:Q55182299|Ģeistautu senkapi]]'' | name = Ģeistautu senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Ģeistautu skolas | lat = 56.103118741848 | long = 21.16538289308 | p625 = {{Coord|56.103118741848|21.16538289308|display=inline}} | vaid = 1403 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182316 | label = ''[[:d:Q55182316|Cibuku viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]'' | name = Cibuku viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi) | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Cibukiem | lat = 56.112774704405 | long = 21.168985722801 | p625 = {{Coord|56.112774704405|21.168985722801|display=inline}} | vaid = 1404 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182322 | label = ''[[:d:Q55182322|Dzintarnieku viduslaiku kapsēta]]'' | name = Dzintarnieku viduslaiku kapsēta | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dzintarniekiem | lat = 56.169080580777 | long = 21.183636908655 | p625 = {{Coord|56.169080580777|21.183636908655|display=inline}} | image = Dzintarnieku%20viduslaiku%20kaps%C4%93ta%2C%20Rucava.JPG | vaid = 1405 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182327 | label = ''[[:d:Q55182327|Čukānu laukakmeņu žogs un apmetne]]'' | name = Čukānu laukakmeņu žogs un apmetne | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Čukāniem | lat = 56.126175095169 | long = 21.232736972254 | p625 = {{Coord|56.126175095169|21.232736972254|display=inline}} | image = %C4%8Cuk%C4%81nu%20apmetne.JPG | vaid = 1406 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182333 | label = ''[[:d:Q55182333|Geču senkapi]]'' | name = Geču senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Gečiem | lat = 56.198167665956 | long = 21.242783796097 | p625 = {{Coord|56.198167665956|21.242783796097|display=inline}} | vaid = 1407 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182336 | label = ''[[:d:Q55182336|Kalna Urbānu senkapi]]'' | name = Kalna Urbānu senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kalna Urbāniem | lat = 56.166707214623 | long = 21.1830044561 | p625 = {{Coord|56.166707214623|21.1830044561|display=inline}} | image = Kalna%20Urb%C4%81na%20senkapi.JPG | vaid = 1408 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182340 | label = ''[[:d:Q55182340|Klaustiņu akmens - kulta vieta]]'' | name = Klaustiņu akmens - kulta vieta | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Klaustiņiem | lat = 56.153871052897 | long = 21.177666953724 | p625 = {{Coord|56.153871052897|21.177666953724|display=inline}} | image = Klausti%C5%86u%20akmens%205.jpg | commonscat = Klaustiņu akmens | vaid = 1409 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182345 | label = ''[[:d:Q55182345|Gauru apmetne]]'' | name = Gauru apmetne | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Klētniekiem | lat = 56.203598468806 | long = 21.24805636008 | p625 = {{Coord|56.203598468806|21.24805636008|display=inline}} | vaid = 1410 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182349 | label = ''[[:d:Q55182349|Balču senkapi]]'' | name = Balču senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Laipeniekiem, Sventājas upes labajā krastā | lat = 56.169729781173 | long = 21.257876575037 | p625 = {{Coord|56.169729781173|21.257876575037|display=inline}} | vaid = 1411 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182353 | label = ''[[:d:Q55182353|Leju senkapi un Upuravots - kulta vieta]]'' | name = Leju senkapi un Upuravots - kulta vieta | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Svētavotos, pie bij. Lejām, Sventājas upes labajā krastā | lat = 56.152680096008 | long = 21.222972473735 | p625 = {{Coord|56.152680096008|21.222972473735|display=inline}} | image = Leju%20senkapi%2CUpuravots.JPG | vaid = 1412 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182369 | label = ''[[:d:Q55182369|Mazkatužu senkapi]]'' | name = Mazkatužu senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Mazkatužu veikala | lat = 56.089312675117 | long = 21.160723054794 | p625 = {{Coord|56.089312675117|21.160723054794|display=inline}} | vaid = 1413 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182374 | label = ''[[:d:Q55182374|Pūcu kapi - senkapi]]'' | name = Pūcu kapi - senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Rucavas slimnīcas | lat = 56.176506474216 | long = 21.155928454279 | p625 = {{Coord|56.176506474216|21.155928454279|display=inline}} | vaid = 1414 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182378 | label = ''[[:d:Q55182378|Timbru senkapi]]'' | name = Timbru senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Timbriem | lat = 56.104728351382 | long = 21.215059676882 | p625 = {{Coord|56.104728351382|21.215059676882|display=inline}} | vaid = 1415 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182381 | label = ''[[:d:Q55182381|Pūpes kapi - senkapi]]'' | name = Pūpes kapi - senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Žīmantiem, Sventājas upes labajā krastā | lat = 56.177102832655 | long = 21.276051392224 | p625 = {{Coord|56.177102832655|21.276051392224|display=inline}} | vaid = 1416 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182385 | label = ''[[:d:Q55182385|"Žubru" dzīvojamā ēka]]'' | name = "Žubru" dzīvojamā ēka | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Žubros | lat = 56.099537478102 | long = 21.136670707454 | p625 = {{Coord|56.099537478102|21.136670707454|display=inline}} | vaid = 6118 | year = 1820. -1830. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182430 | label = [[Rucavas luterāņu baznīca]] | name = Rucavas luterāņu baznīca | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.160038519828 | long = 21.162995683137 | p625 = {{Coord|56.160038519828|21.162995683137|display=inline}} | image = Rucavas%20bazn%C4%ABca%202000-07-09.jpg | commonscat = Lutheran church in Rucava | vaid = 8700 | wikipediauri = Rucavas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1872.-1874. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880033 | label = ''[[:d:Q51880033|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Saka | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Sakas luterāņu baznīcā | lat = 56.852526457123 | long = 21.21078836103 | p625 = {{Coord|56.852526457123|21.21078836103|display=inline}} | vaid = 3849 | year = 18.gs.20.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51880034|Sakas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Saka }} {{monument | qid = Q51880034 | label = ''[[:d:Q51880034|Sakas luterāņu baznīca]]'' | name = Sakas luterāņu baznīca | municipality = Saka | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.852526456833 | long = 21.210788360957 | p625 = {{Coord|56.852526456833|21.210788360957|display=inline}} | image = Sakas%20bazn%C4%ABca.%202000-06-11.jpg | vaid = 6433 | year = 16. gs. b. 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Saka }} {{monument | qid = Q11128308 | label = [[Akmeņraga bāka]] | name = Akmeņraga bāka | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Akmeņraga bāka | lat = 56.83181731 | long = 21.05708753 | p625 = {{Coord|56.83181731|21.05708753|display=inline}} | image = Akme%C5%86rags%20-%20panoramio%20-%20Sirujs%20Enobs.jpg | commonscat = Akmeņrags lighthouse | vaid = 8570 | wikipediauri = Akme%C5%86raga_b%C4%81ka | year = 1921. | typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q19896861 | label = [[Sakas pils]] | name = Sakas pils | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Lejaszemniekiem, Tebras upes labajā krastā | lat = 56.85504399755 | long = 21.210169425429 | p625 = {{Coord|56.85504399755|21.210169425429|display=inline}} | vaid = 1423 | wikipediauri = Sakas_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q20560289 | label = [[Dzeņu upurakmens]] | name = Dzeņu upurakmens | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Dzeņiem | lat = 56.896276339467 | long = 21.269234879026 | p625 = {{Coord|56.896276339467|21.269234879026|display=inline}} | vaid = 1420 | wikipediauri = Dze%C5%86u_upurakmens | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880018 | label = ''[[:d:Q51880018|Akmeņraga bākas viduslaiku kapsēta]]'' | name = Akmeņraga bākas viduslaiku kapsēta | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Akmeņragā pie bākas | lat = 56.827931925542 | long = 21.057922101325 | p625 = {{Coord|56.827931925542|21.057922101325|display=inline}} | vaid = 1417 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880019 | label = ''[[:d:Q51880019|Sakas pilskalns]]'' | name = Sakas pilskalns | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Durbes un Tebras satekā | lat = 56.853651824315 | long = 21.210298240527 | p625 = {{Coord|56.853651824315|21.210298240527|display=inline}} | vaid = 1418 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880021 | label = ''[[:d:Q51880021|Elka kalns - pilskalns]]'' | name = Elka kalns - pilskalns | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Apeņiem, Durbes upes krastā | lat = 56.807277745779 | long = 21.233158918589 | p625 = {{Coord|56.807277745779|21.233158918589|display=inline}} | vaid = 1419 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880024 | label = ''[[:d:Q51880024|Ķuķu senkapi]]'' | name = Ķuķu senkapi | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ķuķupītes ietekas Sakas upē | lat = 56.85749248013 | long = 21.202902637932 | p625 = {{Coord|56.85749248013|21.202902637932|display=inline}} | vaid = 1421 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880025 | label = ''[[:d:Q51880025|Lašu senkapi]]'' | name = Lašu senkapi | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Lašiem | lat = 56.766233457088 | long = 21.279330961179 | p625 = {{Coord|56.766233457088|21.279330961179|display=inline}} | vaid = 1422 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880027 | label = ''[[:d:Q51880027|Piņņu Upurakmens - kulta vieta]]'' | name = Piņņu Upurakmens - kulta vieta | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Piņņiem | lat = 56.931792371023 | long = 21.280912285062 | p625 = {{Coord|56.931792371023|21.280912285062|display=inline}} | image = 2010%2010%20Ulmales%20bedrisakmens%20%284%29.jpg | vaid = 1424 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880029 | label = ''[[:d:Q51880029|"Niku" dzīvojamā ēka]]'' | name = "Niku" dzīvojamā ēka | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Nikās | lat = 56.776995017543 | long = 21.266938061835 | p625 = {{Coord|56.776995017543|21.266938061835|display=inline}} | vaid = 6124 | year = 18. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880030 | label = ''[[:d:Q51880030|Maznodupju akmeņu konstrukcija]]'' | name = Maznodupju akmeņu konstrukcija | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Maznodupjiem un Priedēm | lat = 56.893247231375 | long = 21.262354254796 | p625 = {{Coord|56.893247231375|21.262354254796|display=inline}} | vaid = 8326 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002614 | label = ''[[:d:Q47002614|Brenču senkapi]]'' | name = Brenču senkapi | municipality = Tadaiķu pagasts | district = Tadaiķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Brenču kapsētas | lat = 56.562933590251 | long = 21.310179072322 | p625 = {{Coord|56.562933590251|21.310179072322|display=inline}} | vaid = 1425 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tadai%C4%B7u_pagasts }} {{monument | qid = Q47005634 | label = ''[[:d:Q47005634|Interjera dekoratīvā apdare]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare | municipality = Tāši | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižā | lat = 56.598644062808 | long = 21.228192285 | p625 = {{Coord|56.598644062808|21.228192285|display=inline}} | vaid = 3834 | year = 18.gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005630|Tāšu muižas apbūve]]'' | munwiki = T%C4%81%C5%A1i }} {{monument | qid = Q47005635 | label = ''[[:d:Q47005635|Portāls un durvju komplekts ar apkalumiem]]'' | name = Portāls un durvju komplekts ar apkalumiem | municipality = Tāši | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižā | lat = 56.598644062808 | long = 21.228192285 | p625 = {{Coord|56.598644062808|21.228192285|display=inline}} | vaid = 3835 | year = 1734. 19.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005630|Tāšu muižas apbūve]]'' | munwiki = T%C4%81%C5%A1i }} {{monument | qid = Q47005636 | label = ''[[:d:Q47005636|Kamīns]]'' | name = Kamīns | municipality = Tāši | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižas dzīvojamā mājā | lat = 56.598644062808 | long = 21.228192285 | p625 = {{Coord|56.598644062808|21.228192285|display=inline}} | vaid = 3836 | year = 18.gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = T%C4%81%C5%A1i }} {{monument | qid = Q47005637 | label = ''[[:d:Q47005637|Kamīns]]'' | name = Kamīns | municipality = Tāši | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižas dzīvojamā mājā | lat = 56.598644062808 | long = 21.228192285 | p625 = {{Coord|56.598644062808|21.228192285|display=inline}} | vaid = 3837 | year = 18.gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = T%C4%81%C5%A1i }} {{monument | qid = Q47005639 | label = ''[[:d:Q47005639|Kamīns]]'' | name = Kamīns | municipality = Tāši | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižas dzīvojamā mājā | lat = 56.598644062808 | long = 21.228192285 | p625 = {{Coord|56.598644062808|21.228192285|display=inline}} | vaid = 3838 | year = 18.gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = T%C4%81%C5%A1i }} {{monument | qid = Q47005641 | label = ''[[:d:Q47005641|Parkets]]'' | name = Parkets | municipality = Tāši | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižas dzīvojamā mājā | lat = 56.598644062808 | long = 21.228192285 | p625 = {{Coord|56.598644062808|21.228192285|display=inline}} | vaid = 3839 | year = 19.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = T%C4%81%C5%A1i }} {{monument | qid = Q12662428 | label = [[Lanku pilskalns]] | name = Lanku pilskalns | municipality = Vaiņodes pagasts | district = Vaiņodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Vecpakuļiem | lat = 56.384240361009 | long = 21.842827003059 | p625 = {{Coord|56.384240361009|21.842827003059|display=inline}} | vaid = 1429 | wikipediauri = Lanku_pilskalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vai%C5%86odes_pagasts }} {{monument | qid = Q12673549 | label = [[Spingu pilskalns]] | name = Spingu pilskalns | municipality = Vaiņodes pagasts | district = Vaiņodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = starp bij. Spingām un bij. Dunkurēniem, Elkas upītes krastā | lat = 56.467472734203 | long = 21.708581089145 | p625 = {{Coord|56.467472734203|21.708581089145|display=inline}} | vaid = 6147 | wikipediauri = Spingu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vai%C5%86odes_pagasts }} {{monument | qid = Q16445529 | label = [[Bātas pilskalns]] | name = Bātas pilskalns | municipality = Vaiņodes pagasts | district = Vaiņodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Bātas Dzirnezera pussalā | lat = 56.44406 | long = 21.89678 | p625 = {{Coord|56.44406|21.89678|display=inline}} | vaid = 1426 | wikipediauri = B%C4%81tas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vai%C5%86odes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380475 | label = ''[[:d:Q55380475|Elkuzemes viduslaiku kapsēta]]'' | name = Elkuzemes viduslaiku kapsēta | municipality = Vaiņodes pagasts | district = Vaiņodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Jaunpilīm | lat = 56.441078791019 | long = 21.718660457932 | p625 = {{Coord|56.441078791019|21.718660457932|display=inline}} | vaid = 1427 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vai%C5%86odes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380477 | label = ''[[:d:Q55380477|Silenieku viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]'' | name = Silenieku viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi) | municipality = Vaiņodes pagasts | district = Vaiņodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Sileniekiem | lat = 56.401609020407 | long = 21.779678167143 | p625 = {{Coord|56.401609020407|21.779678167143|display=inline}} | vaid = 1428 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vai%C5%86odes_pagasts }} {{monument | qid = Q15219993 | label = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | name = Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.63125 | long = 21.495833333333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833333333|display=inline}} | image = Vecpils%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca.jpg | commonscat = Church of Saint Lawrence in Vecpils | vaid = 6436 | wikipediauri = Vecpils_kato%C4%BCu_bazn%C4%ABca | year = 1700. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002626 | label = ''[[:d:Q47002626|Altāra sētiņa]]'' | name = Altāra sētiņa | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils katoļu baznīcā | lat = 56.63125 | long = 21.495833333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833333|display=inline}} | vaid = 3862 | year = ap 1700. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002629 | label = ''[[:d:Q47002629|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils katoļu baznīcā | lat = 56.63125 | long = 21.495833333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833333|display=inline}} | vaid = 3863 | year = ap 1700. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002631 | label = ''[[:d:Q47002631|Ērģeļu luktas]]'' | name = Ērģeļu luktas | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils katoļu baznīcā | lat = 56.63125 | long = 21.495833333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833333|display=inline}} | vaid = 3865 | year = ap 1700. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002634 | label = ''[[:d:Q47002634|Dzega]]'' | name = Dzega | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils katoļu baznīcā | lat = 56.63125 | long = 21.495833333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833333|display=inline}} | vaid = 3866 | year = ap 1700. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002636 | label = ''[[:d:Q47002636|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils katoļu baznīcā | lat = 56.63125 | long = 21.495833333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833333|display=inline}} | vaid = 3867 | year = ap 1700. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002640 | label = ''[[:d:Q47002640|Sānu altāri (2)]]'' | name = Sānu altāri (2) | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils katoļu baznīcā | lat = 56.63125 | long = 21.495833333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833333|display=inline}} | vaid = 3871 | year = ap 1700. 1851. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002615 | label = ''[[:d:Q47002615|Dižilmājas senkapi]]'' | name = Dižilmājas senkapi | municipality = Vecpils pagasts | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = bij. Dižilmājas muižā pie Ilmāju fermas | lat = 56.594604173092 | long = 21.546044619756 | p625 = {{Coord|56.594604173092|21.546044619756|display=inline}} | vaid = 1434 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpils_pagasts }} {{monument | qid = Q47002616 | label = ''[[:d:Q47002616|Dižlāņu Elkas kalns - kulta vieta]]'' | name = Dižlāņu Elkas kalns - kulta vieta | municipality = Vecpils pagasts | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = bij. Dižlāņu muižas baronu kapos pie Krūmiem | lat = 56.623721251643 | long = 21.486600642251 | p625 = {{Coord|56.623721251643|21.486600642251|display=inline}} | vaid = 1435 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpils_pagasts }} {{monument | qid = Q47002617 | label = ''[[:d:Q47002617|Ilmājas senkapi]]'' | name = Ilmājas senkapi | municipality = Vecpils pagasts | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Ilmājas kapsētā | lat = 56.593867940138 | long = 21.496073592196 | p625 = {{Coord|56.593867940138|21.496073592196|display=inline}} | vaid = 1436 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpils_pagasts }} {{monument | qid = Q47002619 | label = ''[[:d:Q47002619|Kupšu - Ķieģeļnieku Elkas kalns - kulta vieta]]'' | name = Kupšu - Ķieģeļnieku Elkas kalns - kulta vieta | municipality = Vecpils pagasts | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Kupšiem - Ķieģeļniekiem | lat = 56.631507912567 | long = 21.581985650546 | p625 = {{Coord|56.631507912567|21.581985650546|display=inline}} | vaid = 1437 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpils_pagasts }} {{monument | qid = Q47002620 | label = [[Vecpils pilskalns]] | name = Vecpils pilskalns | municipality = Vecpils pagasts | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils kapsētā | lat = 56.631855698038 | long = 21.492140276308 | p625 = {{Coord|56.631855698038|21.492140276308|display=inline}} | vaid = 1438 | wikipediauri = Vecpils_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpils_pagasts }} {{monument | qid = Q47002623 | label = [[Ilmājas luterāņu baznīca]] | name = Ilmājas luterāņu baznīca | municipality = Vecpils pagasts | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = māj.: Ilmājas | lat = 56.594641693101 | long = 21.531976968072 | p625 = {{Coord|56.594641693101|21.531976968072|display=inline}} | image = Ilm%C4%81jas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%202002-08-25.jpg | commonscat = Ilmāja Lutheran church | vaid = 6435 | wikipediauri = Ilm%C4%81jas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1626. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecpils_pagasts }} {{monument | qid = Q16446288 | label = [[Brūveru pilskalns]] | name = Brūveru pilskalns | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Brūveriem | lat = 56.452458859162 | long = 21.427756346425 | p625 = {{Coord|56.452458859162|21.427756346425|display=inline}} | vaid = 1439 | wikipediauri = Br%C5%ABveru_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q16468774 | label = [[Paplakas pilskalns]] | name = Paplakas pilskalns | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Melnupes ietekas Virgā | lat = 56.43744 | long = 21.47552 | p625 = {{Coord|56.43744|21.47552|display=inline}} | vaid = 1444 | wikipediauri = Paplakas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q16470313 | label = [[Purmsātu pilskalns]] | name = Purmsātu pilskalns | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Upēm, Birkstales upes krastā | lat = 56.37393 | long = 21.44862 | p625 = {{Coord|56.37393|21.44862|display=inline}} | vaid = 1446 | wikipediauri = Purms%C4%81tu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885848 | label = ''[[:d:Q51885848|Gabaliņu senkapi]]'' | name = Gabaliņu senkapi | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Gabaliņu fermas, Priekulupītes kreisajā krastā | lat = 56.435035422182 | long = 21.501858285455 | p625 = {{Coord|56.435035422182|21.501858285455|display=inline}} | vaid = 1440 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885849 | label = ''[[:d:Q51885849|Grīvu senkapi]]'' | name = Grīvu senkapi | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Grīvām | lat = 56.376144698043 | long = 21.432000403854 | p625 = {{Coord|56.376144698043|21.432000403854|display=inline}} | vaid = 1441 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885851 | label = ''[[:d:Q51885851|Kalnazīvertu senkapi]]'' | name = Kalnazīvertu senkapi | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kalnazīvertiem | lat = 56.439996166981 | long = 21.476660224842 | p625 = {{Coord|56.439996166981|21.476660224842|display=inline}} | vaid = 1442 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885852 | label = ''[[:d:Q51885852|Kalviņu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]'' | name = Kalviņu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi) | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kalviņiem | lat = 56.383098960755 | long = 21.459834833337 | p625 = {{Coord|56.383098960755|21.459834833337|display=inline}} | vaid = 1443 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885853 | label = ''[[:d:Q51885853|Virgas senkapi]]'' | name = Virgas senkapi | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Rūķīšiem | lat = 56.474002324884 | long = 21.423773552914 | p625 = {{Coord|56.474002324884|21.423773552914|display=inline}} | vaid = 1445 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880052 | label = ''[[:d:Q51880052|Cilnis fasādē un rozetes (2)]]'' | name = Cilnis fasādē un rozetes (2) | municipality = Vērgale | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vērgales muižas pilī | lat = 56.698245838399 | long = 21.19854160496 | p625 = {{Coord|56.698245838399|21.19854160496|display=inline}} | vaid = 3860 | year = 19.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q7944984|Vērgales muižas pils]]'' | munwiki = V%C4%93rgale }} {{monument | qid = Q51880056 | label = ''[[:d:Q51880056|Cilnis fasādē un rozetes (2)]]'' | name = Cilnis fasādē un rozetes (2) | municipality = Vērgale | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vērgales muižas pilī | lat = 56.698245838399 | long = 21.19854160496 | p625 = {{Coord|56.698245838399|21.19854160496|display=inline}} | vaid = 3861 | year = 19.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q7944984|Vērgales muižas pils]]'' | munwiki = V%C4%93rgale }} {{monument | qid = Q7944984 | label = ''[[:d:Q7944984|Vērgales muižas pils]]'' | name = Vērgales muižas pils | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = māj: Pagasta valde un skola | lat = 56.698245838171 | long = 21.198541605449 | p625 = {{Coord|56.698245838171|21.198541605449|display=inline}} | image = V%C4%93rgales%20mui%C5%BEas%20pils%202000-07-09.jpg | vaid = 8660 | year = 19.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042417|Vērgales muiža]]'' | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880037 | label = ''[[:d:Q51880037|Elka kalns - pilskalns]]'' | name = Elka kalns - pilskalns | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Elkiem | lat = 56.706073858279 | long = 21.208701476277 | p625 = {{Coord|56.706073858279|21.208701476277|display=inline}} | vaid = 1430 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880038 | label = ''[[:d:Q51880038|Bruņenieku senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Bruņenieku senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Bruņeniekiem | lat = 56.652548393272 | long = 21.225699718012 | p625 = {{Coord|56.652548393272|21.225699718012|display=inline}} | vaid = 1431 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880039 | label = ''[[:d:Q51880039|Mazkalnu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Mazkalnu viduslaiku kapsēta | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Mazkalniem, Grobiņas - Ventspils šosejas labajā pusē | lat = 56.702262683778 | long = 21.167511948462 | p625 = {{Coord|56.702262683778|21.167511948462|display=inline}} | vaid = 1432 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880040 | label = ''[[:d:Q51880040|Ošenieku senkapi]]'' | name = Ošenieku senkapi | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ošeniekiem | lat = 56.669811850479 | long = 21.173835508333 | p625 = {{Coord|56.669811850479|21.173835508333|display=inline}} | vaid = 1433 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880041 | label = ''[[:d:Q51880041|"Mazkažu" dzīvojamā ēka]]'' | name = "Mazkažu" dzīvojamā ēka | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Mazkažos | lat = 56.742027170338 | long = 21.241656877762 | p625 = {{Coord|56.742027170338|21.241656877762|display=inline}} | vaid = 6125 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880047 | label = ''[[:d:Q51880047|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vērgales evaņģēliski luteriskā baznīca | lat = 56.713914808392 | long = 21.17988029345 | p625 = {{Coord|56.713914808392|21.17988029345|display=inline}} | vaid = 8814 | year = 17.gs. II.p. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880048 | label = ''[[:d:Q51880048|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vērgales evaņģēliski luteriskā baznīca | lat = 56.713914808392 | long = 21.17988029345 | p625 = {{Coord|56.713914808392|21.17988029345|display=inline}} | vaid = 8815 | year = 17.gs. II.p. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880050 | label = ''[[:d:Q51880050|Ģerboņa cilnis]]'' | name = Ģerboņa cilnis | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vērgales luterāņu baznīca | lat = 56.713914808392 | long = 21.17988029345 | p625 = {{Coord|56.713914808392|21.17988029345|display=inline}} | vaid = 9224 | year = 1841. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880057 | label = ''[[:d:Q51880057|Ziemupes luterāņu baznīca ar žogu]]'' | name = Ziemupes luterāņu baznīca ar žogu | municipality = Ziemupe | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.740766216539 | long = 21.067839594811 | p625 = {{Coord|56.740766216539|21.067839594811|display=inline}} | image = Ziemupe%20church.jpg | commonscat = Lutheran church in Ziemupe | vaid = 6434 | year = 1748. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ziemupe }} {{monument | qid = Q51880059 | label = ''[[:d:Q51880059|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Ziemupe | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Ziemupes evaņģēliski luteriskā baznīca | lat = 56.740401877393 | long = 21.068849565542 | p625 = {{Coord|56.740401877393|21.068849565542|display=inline}} | vaid = 8839 | year = 1684. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51880057|Ziemupes luterāņu baznīca ar žogu]]'' | munwiki = Ziemupe }} {{monument | qid = Q51880060 | label = ''[[:d:Q51880060|Altāris ar gleznām (2)]]'' | name = Altāris ar gleznām (2) | municipality = Ziemupe | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Ziemupes evaņģēliski luteriskā baznīca | lat = 56.740401877393 | long = 21.068849565542 | p625 = {{Coord|56.740401877393|21.068849565542|display=inline}} | vaid = 8840 | year = 1684., 20.gs. 30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51880057|Ziemupes luterāņu baznīca ar žogu]]'' | munwiki = Ziemupe }} {{monument | qid = Q43757944 | label = ''[[:d:Q43757944|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Štakeldanga | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Štakeldangas muižas kungu mājā | lat = 56.737 | long = 21.602 | p625 = {{Coord|56.737|21.602|display=inline}} | vaid = 3832 | year = 19.gs.IIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = %C5%A0takeldanga }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in South Kurzeme Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Dienvidkurzemes novads}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Dienvidkurzemes novads]] idngtz7zam2uardq5aq4ljbstxiwd4o 0 520740 4457329 3951952 2026-04-22T06:27:17Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457329 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Juris Sējāns''' (1952) ir [[latvieši|latviešu]] televīzijas režisors un mūziķis, rokgrupu "[[Menuets (grupa)|Menuets]]" un "[[Pērkons (grupa)|Pērkons]]" basģitārists. Jūrmalas pilsētas Goda pilsonis.<ref name="MP">[https://muzikaspasaule.lv/home/pop-rock/4001-grupas-menuets-dodas-50-gadu-jubilejas-ture-menuetam-50-latvijai-100 „MENUETS” DODAS 50 GADU JUBILEJAS TŪRĒ „MENUETAM 50, LATVIJAI 100”]{{Novecojusi saite}} muzikaspasaule.lv, 2018. gada oktobrī</ref> == Dzīvesgājums == Dzimis 1952. gada 30. septembrī [[Rīga]]s pilsētas [[Jūrmala]]s rajonā, dzīvoja [[Asari (Jūrmala)|Asaros]], mācījās Asaru astoņgadīgajā skolā, [[Jūrmalas 4. vidusskola|Jūrmalas 4. vidusskolā]] un [[Jūrmalas Mūzikas vidusskola|Jūrmalas Mūzikas skolā]], kur apguva [[Flauta|flautas]] spēli. 1968. gadā kopā ar brāli [[Andris Sējāns|Andri]] un citiem skolēniem nodibināja grupu "Menuets",<ref>[https://www.diena.lv/raksts/sodien-laikraksta/starp-masinam-motoriem-meitenem-14059194 Starp mašīnām, motoriem, meitenēm] Uldis Rudaks, [[Diena]], 2014. gada 11. jūnijā</ref> grupas pirmais mēģinājums notika brāļu [[Leons Sējāns|Leona]] un Andra Sējānu vecāku mājā Asaros.<ref name="MP"/> Kopš 1981. gada Juris Sējāns līdztekus bija arī rokgrupas "Pērkons" basģitārists un dziedātājs, pārdzīvoja grupas aizlieguma periodus no 1983. līdz 1984. un no 1985. līdz 1987. gadam. Kopā ar [[Imants Kalniņš|Imantu Kalniņu]] un [[Juris Kulakovs|Juri Kulakovu]] sacerēja rokoratoriju "Kā jūra, kā zeme, kā debess" ar [[Māris Čaklais|Māra Čaklā]] dzeju. Strādā Latvijas Televīzijā par režisoru, veidojot kultūras raidījumus. == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Sējāns, Juris}} [[Kategorija:1952. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu ģitāristi]] [[Kategorija:Jūrmalā dzimušie]] cjs71rhxx60pg952z29ynrcl0qcs3y7 0 524144 4457289 4342758 2026-04-22T04:01:16Z Biafra 13794 atj. 4457289 wikitext text/x-wiki {{Basketbola kluba infokaste | text_color = white | bg_color = #263e8b | klubs = Latvijas Universitāte | logo = [[File:Lu logo basketball.png|150px|Latvijas Universitāte logo|alt=Latvijas Universitāte logo]] | logo_izm = 200px | pilsēta = {{Vieta|Latvija|Rīga}} | līga = [[PafBet Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]] | konference = | divīzija = | dibināts = 1929 | beidza_pastāvēt = | darbojās = | arēna = [[Kalpaka Rīgas Tautas daiļamatu pamatskola]] | ietilpība = | krāsas = zila/balta | īpašnieks = | prezidents = Kārlis Dārznieks | menedžeris = Kristiāns Dilāns | galvenais_treneris = [[Marts Ozolinkēvičs]] | kapteinis = | mediji = {{URL|http://www.bk.lu.lv/}} | sadarbojas = LU/BS Rīga <!------ čempiontituli -------> | Izaicinājums = | Eirokauss = | Eirolīga = | LBL = | BBL = }} '''Latvijas Universitāte''' ir [[Latvija]]s [[Basketbols|basketbola]] klubs no [[Rīga]]s, kas ir dibināts 1929. gadā, bet 2010. gadā atgriezies Latvijas basketbola augstākajā līmenī. Spēlē [[PafBet Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas Basketbola līgā]] un [[Latvijas Basketbola līga|Latvijas Basketbola līgā]] (LBL). Komandas galvenais treneris ir [[Gunārs Gailītis]]. Mājas spēles Latvijas Universitāte aizvada [[Rīgas Olimpiskais sporta centrs|Olimpiskajā sporta centrā]]. Latvijas Universitātes komanda tradicionāli kalpo kā iespēja attīstīties jaunajiem basketbolistiem, kas beiguši dalību jaunatnes basketbola sistēmā, bet nav tik spēcīgi, lai uzreiz spēlētu augstākajā profesionālajā līmenī, kā arī dod iespēju spēlētājiem savienot sportu un studijas. [[Ramirent Nacionālā basketbola līga|Nacionālajā basketbola līgā]] (bijušajā LBL-2) līdz 2023./24. gada sezonai klubu pārstāvēja jauniešu komanda '''LU/BS Rīga''', kopš 2024./25. gada sezonas — '''Mārupes NSS/LU'''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lu.lv/sports/lu-sports/basketbols/|title=Basketbols|website=www.lu.lv|access-date=2025-09-10}}</ref> == Vēsture == Līdz ar LU paspārnē esošās biedrības "'''Universitātes Sports'''" (US) izveidi 1929. gada 29. janvārī, tika izveidota arī atbilstoša nosaukuma vīriešu basketbola sekcija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/citi/vecaka-sporta-biedriba-latvija-universitates-sports-svin-85-jubileju.a82691/|title=Vecākā sporta biedrība Latvijā «Universitātes Sports» svin 85. jubileju|last=Kresa-Katkovska|first=Inita|website=[[lsm.lv]]|access-date=2025-09-10|date=2014-04-12|language=lv}}</ref> 1930. gados US un Latvijas Universitāte izcīnījusi 7 Latvijas čempionu titulus. Komanda tika atjaunota pirms [[2010.—2011. gada LBL sezona]]s un jau [[2011.—2012. gada LBL sezona|2011.—2012. gada sezonā]] izcīnīja 4. vietu. Vēlreiz šo pašu rezultātu komanda spēja atkārtot [[2021.—2022. gada LBL sezona|2021.—2022. gada LBL sezonā]]. Pirms [[2022.—2023. gada LBL sezona]]s kluba galvenā trenera amatā ilgus gadus komandu vadījušo [[Guntis Endzels|Gunti Endzelu]] aizstāja viņa asistents [[Gunārs Gailītis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54754646|title=Endzeļa ēra pie 'Latvijas Universitātes' stūres noslēgusies, viņa vietā Gailītis|last=Sports|first=Delfi|website=delfi.lv|access-date=2022-10-23|date=2022-09-19|language=lv}}</ref> 2025. gada sākumā notika treneru maiņa, un G. Gailītis kļuva par asistentu, kamēr galvenā trenera amatā stājās vina līdzšinējais asistents [[Marts Ozolinkēvičs]]. == Izcīnītās vietas == === [[Latvijas Basketbola līga]] === * [[2010.—2011. gada LBL sezona]] — 8. * [[2011.—2012. gada LBL sezona]] — 4. * [[2012.—2013. gada LBL sezona]] — 6. * [[2013.—2014. gada LBL sezona]] — 8. * [[2014.—2015. gada LBL sezona]] — 10. * [[2015.—2016. gada LBL sezona]] — 11. * [[2016.—2017. gada LBL sezona]] — 10. * [[2017.—2018. gada LBL sezona]] — 6. * [[2018.—2019. gada LBL sezona]] — 6. * [[2019.—2020. gada LBL sezona]] — sezona netika pabeigta ([[Covid19 pandēmija]]) * [[2020.—2021. gada LBL sezona]] — 5. * [[2021.—2022. gada LBL sezona]] — 4. * [[2022.—2023. gada LBL sezona]] — 5. * [[2023.—2024. gada LBL sezona]] — 6. * [[2024.—2025. gada LBL sezona]] — 6. === [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]] === * [[2018.—2019. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 11. * [[2019.—2020. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 13. * [[2020.—2021. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 12. * [[2021.—2022. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 11. * [[2022.—2023. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 13. * [[2023.—2024. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 14. * [[2024.—2025. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 15. * [[2025.—2026. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 13. == Galvenie treneri == * {{flagicon|LAT}} [[Mārtiņš Zībarts]]: 2010—2011 * {{flagicon|LAT}} [[Artūrs Visockis-Rubenis]]: 2011—2016 * {{flagicon|LAT}} [[Guntis Endzels]]: 2016—2022 * {{flagicon|LAT}} [[Gunārs Gailītis]]: 2022—2025 * {{flagicon|LAT}} [[Marts Ozolinkēvičs]]: 2025—pašlaik == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.bk.lu.lv/ Kluba oficiālā mājaslapa] {{LBL}} [[Kategorija:Latvijas basketbola klubi]] [[Kategorija:LBL klubi]] [[Kategorija:Sports Rīgā]] 89wzexx19p2wpkhoacbmqwm5rlknls3 0 536312 4457436 3806943 2026-04-22T11:33:16Z EmausBot 16777 Bots: Fixing double redirect from [[Latvijas futbola Nākotnes līga]] to [[LVBET līga]] 4457436 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[LVBET līga]] 5k2rph9u3l4fh1sfv8wa4biv76tfgsb 0 537326 4457249 4327020 2026-04-21T21:16:15Z Lasks 38532 4457249 wikitext text/x-wiki {{Sporta izlases infokaste | valsts = Indonēzija | valsts_angl = Indonesia | att_izm = | logo = | logo_izm = 200px | dibin = | federācija = [[Indonēzijas ledus hokeja federācija]] | iest gads = | iest kom = | konfederācija = | vieta rangā = 56. (2025) | rangs max = 56. | rangs max date = pirmoreiz 2025. | rangs min = 58. | rangs min date = pirmoreiz 2023. | iesauka = | stadions = | arēna = <!---Personāls---> | laukums = | halle = <!--- Personāls ---> | treneris = | pers01 = | pers01_vārds = | pers02 = | pers02_vārds = | pers03 = | pers03_vārds = | kapteinis = | visv spēles = | visv vārtu = | visv punktu = <!--- OS ---> | OS reizes = 0 | OS medaļas = 0 | OS lab sasn = <!--- PČ ---> | PČ nos = [[Pasaules čempionāts hokejā]] | PČ reizes = 3 | PČ medaļas = 0 | PČ lab sasn = 55. vieta (2023., 2024.) <!--- Spēles ---> | pirmā spēle = {{ih|IRI}} 10—3 {{ih-rt|IDN}}<br />([[Saporo]], [[Japāna]]; {{dat|2017|2|20|N}}) | pēdējā spēle = | liel uzvara = {{ih|IDN}} 4—1 {{ih-rt|IND}}<br />([[Kualalumpura]], [[Malaizija]]; {{dat|2018|3|29|N}})<br />{{ih|IDN}} 6—3 {{ih-rt|MAC}}<br />([[Kualalumpura]], [[Malaizija]]; {{dat|2019|3|2|N}})<br />{{ih|IDN}} 7—4 {{ih-rt|MAS}}<br />([[Erevāna]], [[Armēnija]]; {{dat|2025|4|16|N}})<br /> | liel zaud = {{ih|UZB}} 26—1 {{ih-rt|IDN}}<br />([[Erevāna]], [[Armēnija]]; {{dat|2025|4|17|N}}) | pašreizējais = }} '''Indonēzijas hokeja izlase''' ir komanda, kas pārstāv [[Indonēzija|Indonēziju]] starptautiskajās [[hokejs|hokeja]] spēlēs. 2024. gadā tā bija iedalīta [[IIHF]] Pasaules čempionāta [[Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija|IV divīzijā]]. Šobrīd tā atrodas 56. vietā [[IIHF|Starptautiskās hokeja federācijas]] rangā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/static/68775/iihf_world_rankings_men/|title=2025 Men's World Ranking|language=en|publisher=[[IIHF]]|accessdate={{dat|2025|8|24||bez}}}}</ref> un spēlē ar [[Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s hokeja komandām. == Atsauces == {{atsauces}} {{Hokejs-aizmetnis}} {{Hokejaizlases}} [[Kategorija:Āzijas hokeja izlases]] 09mbpxgkxll8gzu5gjd6m8103qvluo4 0 540131 4457355 4245582 2026-04-22T07:25:06Z Biafra 13794 atj. 4457355 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Jurijs Šeflers | vārds_orig = ''Юрий Шефлер'' | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1967 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 10 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Orla|td=Krievija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = uzņēmējs | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Tatjana Koviļina | bērni = 4 | paraksts = | piezīmes = ''[[SPI Group]]'' dibinātājs | kategorijas = | citas daļas = }} '''Jurijs Šeflers''' ({{val|ru|Юрий Викторович Шефлер}}; dzimis {{dat|1967|10|10}}) ir [[Ebreji|ebreju]] izcelsmes [[Krievija]]s<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2022-03-02/vodka-drinkers-are-changing-brands-in-wake-of-ukraine-invasion|title=Vodka Drinkers Are Changing Brands in Wake of Ukraine Invasion|work=Bloomberg.com|access-date=2022-06-23|date=2022-03-02|language=en}}</ref>, [[Lielbritānija]]s, [[Latvija]]s un [[Izraēla]]s uzņēmējs, miljardieris. Viņam pieder vairākums kapitāldaļu starptautiskā uzņēmumu grupā ''[[SPI Group]]'', kas aptuveni 160 valstīs pārdod [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholu]]. Kopš 20. gadsimta 90. gadiem viņš ir [[Degvīns|degvīna]] zīmolu ''Stolichnaya''<ref name="SCMP">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.scmp.com/magazines/style/celebrity/article/3168401/who-russian-billionaire-yuri-shefler-who-bought-angelina|title=Who is Russian billionaire Yuri Shefler, who bought Angelina Jolie's share of Chateau Miraval and upset Brad Pitt? 5 things to know, from his Victoria's Secret model wife to his drinks empire|website=South China Morning Post|access-date=28 February 2022}}</ref> un ''Moskovskaya'' īpašnieks. Šai grupai pieder arī vairākums Latvijas alkoholisko dzērienu ražotāja "[[Amber Latvijas balzams]]" akciju. ''[[Forbes]]'' 2022. gada martā J. Šeflera īpašumus novērtēja 1,5 miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apjomā.<ref name="Forbes" /> Viņam ir Apvienotās Karalistes un Izraēlas pilsonība.<ref name=":0" /> == Dzīvesgājums == Dzimis Krievijas [[Ebreji|ebreju]] ģimenē [[Orla|Orlā]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://forward.com/news/483415/stolichnaya-jewish-billionaire-caught-vodka-yuri-shefler-ukraine-russia/|title=The Jewish billionaire caught in the middle of the Stoli boycott|last=Eshman|first=Rob|last2=March 4, 2022|website=The Forward|access-date=2022-03-08|language=en-US}}</ref> Viņa pirmais uzvārds bija '''Jurasovs''' (''Юрасов''), vēlāk viņš uzvārdu mainīja.<ref name="moneymakerfactory 2017.12.22" /> Krieviju pametis 2002. gadā pēc vairākām tiesvedībām, kurās tika vainots par pasaulslaveno degvīna zīmolu tiesību nelikumīgu iegādi. 2024. gadā Krievija viņu vainojusi ekstrēmismā un [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] finansēšanā, konfiscējot viņam piederošās rūpnīcas.<ref name="rbc1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rbc.ru/business/24/07/2024/66a1007f9a794704640a78a3|title=Активы владельца водки Stolichnaya Шефлера обратили в доход государства|work=[[РБК (газета)|РБК]]|date=2024-08-24}}</ref><ref name="komm2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kommersant.ru/doc/6806404|title=Поставщик водки и ВСУ|work=[[Коммерсантъ]]|date=2024-07-03}}</ref> Precējies trīs reizes,<ref name="moneymakerfactory 2017.12.22" /> tagadējā laulība ir ar krievu modeli Tatjanu Koviļinu, kura savulaik strādāja ''[[Victoria's Secret]]''.<ref name="SCMP"/> Viņam ir četri bērni, ģimene pārsvarā dzīvo [[Ženēva|Ženēvā]], [[Šveice|Šveicē]].<ref name="Forbes">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forbes.com/profile/yuri-shefler/|title=Forbes profile: Yuri Shefler|website=Forbes|access-date=15 March 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/feb/28/us-governors-russian-vodka-boycott-ukraine|title=US governors order state-run liquor stores to stop selling Russian vodka|website=the Guardian|access-date=2022-03-03|date=2022-02-28|language=en}}</ref> == Nekustamie īpašumi Latvijā == J. Šefleram pastarpināti pieder ''[[Zunda Towers]]'' [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], ēkas [[Pūpolu iela (Jūrmala)|Pūpolu ielā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]] un lieli zemes īpašumi [[Gaiziņš|Gaiziņa]] apkārtnē,<ref>[http://www.bna.lv/site/?id=71066&ind=0 Cik moderns ir Rīgas debesskrāpis?] bna.lv 18/12/2019</ref> tostarp tā sauktā "Ķirsona muiža" pie [[Viešūra ezers|Viešūra ezera]], kuras iepriekšējais saimnieks bija [[Gunārs Ķirsons]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/seflers-atjauno-kirsona-muizu-un-nojauc-visu-viesura-kalna-sacelto-400030|title=Šeflers atjauno Ķirsona muižu un nojauc visu Viešūra kalnā sacelto|website=Dienas Bizness|access-date=2024-08-16|language=lv}}</ref> 2026. gada aprīlī tika ziņots, ka J. Šeflers ir pārdevis ēku kompleksu ''Zunda Towers'', kā arī mainījis valsts piederību no Izraēlas uz Lielbritāniju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/22.04.2026-zunda-torniem-mainas-ipasnieku-struktura-un-nakotnes-plani-miljardierim-sefleram-cita-valstspiederiba.a643949/|title=Zunda torņiem mainās īpašnieku struktūra un nākotnes plāni, miljardierim Šefleram – cita valstspiederība|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-22|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces|refs= <ref name="moneymakerfactory 2017.12.22">[https://moneymakerfactory.ru/spravochnik/istoriya-uspeha-yuriya-sheflera/ Бизнес на алкоголе: история успеха Юрия Шефлера – владельца торговых марок Московская» и «Столичная»] moneymakerfactory.ru, 22 декабря 2017</ref> }} {{cilvēks-aizmetnis}} [[Kategorija:1967. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas uzņēmēji]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes uzņēmēji]] [[Kategorija:S.P.I. Group]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] 92t99w5897svb94uzsvbq9fvuuaxlpq 4457358 4457355 2026-04-22T07:27:54Z Biafra 13794 preciz. 4457358 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Jurijs Šeflers | vārds_orig = ''Юрий Шефлер'' | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1967 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 10 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Orla|td=Krievija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = uzņēmējs | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Tatjana Koviļina | bērni = 4 | paraksts = | piezīmes = ''[[SPI Group]]'' dibinātājs | kategorijas = | citas daļas = }} '''Jurijs Šeflers''' ({{val|ru|Юрий Викторович Шефлер}}; dzimis {{dat|1967|10|10}}) ir [[Ebreji|ebreju]] izcelsmes [[Krievija]]s<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2022-03-02/vodka-drinkers-are-changing-brands-in-wake-of-ukraine-invasion|title=Vodka Drinkers Are Changing Brands in Wake of Ukraine Invasion|work=Bloomberg.com|access-date=2022-06-23|date=2022-03-02|language=en}}</ref>, [[Lielbritānija]]s, [[Latvija]]s un [[Izraēla]]s uzņēmējs, miljardieris. Viņam pieder vairākums kapitāldaļu starptautiskā uzņēmumu grupā ''[[SPI Group]]'', kas aptuveni 160 valstīs pārdod [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholu]]. Kopš 20. gadsimta 90. gadiem viņš ir [[Degvīns|degvīna]] zīmolu ''Stolichnaya''<ref name="SCMP">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.scmp.com/magazines/style/celebrity/article/3168401/who-russian-billionaire-yuri-shefler-who-bought-angelina|title=Who is Russian billionaire Yuri Shefler, who bought Angelina Jolie's share of Chateau Miraval and upset Brad Pitt? 5 things to know, from his Victoria's Secret model wife to his drinks empire|website=South China Morning Post|access-date=28 February 2022}}</ref> un ''Moskovskaya'' īpašnieks. Šai grupai pieder arī vairākums Latvijas alkoholisko dzērienu ražotāja "[[Amber Latvijas balzams]]" akciju. ''[[Forbes]]'' 2022. gada martā J. Šeflera īpašumus novērtēja 1,5 miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apjomā.<ref name="Forbes" /> Viņam ir Apvienotās Karalistes un Izraēlas pilsonība.<ref name=":0" /> == Dzīvesgājums == Dzimis Krievijas [[Ebreji|ebreju]] ģimenē [[Orla|Orlā]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://forward.com/news/483415/stolichnaya-jewish-billionaire-caught-vodka-yuri-shefler-ukraine-russia/|title=The Jewish billionaire caught in the middle of the Stoli boycott|last=Eshman|first=Rob|last2=March 4, 2022|website=The Forward|access-date=2022-03-08|language=en-US}}</ref> Viņa pirmais uzvārds bija '''Jurasovs''' (''Юрасов''), vēlāk viņš uzvārdu mainīja.<ref name="moneymakerfactory 2017.12.22" /> Krieviju pametis 2002. gadā pēc vairākām tiesvedībām, kurās tika vainots par pasaulslaveno degvīna zīmolu tiesību nelikumīgu iegādi. 2024. gadā Krievija viņu vainojusi ekstrēmismā un [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] finansēšanā, konfiscējot viņam piederošās rūpnīcas.<ref name="rbc1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rbc.ru/business/24/07/2024/66a1007f9a794704640a78a3|title=Активы владельца водки Stolichnaya Шефлера обратили в доход государства|work=[[РБК (газета)|РБК]]|date=2024-08-24}}</ref><ref name="komm2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kommersant.ru/doc/6806404|title=Поставщик водки и ВСУ|work=[[Коммерсантъ]]|date=2024-07-03}}</ref> Precējies trīs reizes,<ref name="moneymakerfactory 2017.12.22" /> tagadējā laulība ir ar krievu modeli Tatjanu Koviļinu, kura savulaik strādāja ''[[Victoria's Secret]]''.<ref name="SCMP"/> Viņam ir četri bērni, ģimene pārsvarā dzīvo [[Ženēva|Ženēvā]], [[Šveice|Šveicē]].<ref name="Forbes">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forbes.com/profile/yuri-shefler/|title=Forbes profile: Yuri Shefler|website=Forbes|access-date=15 March 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/feb/28/us-governors-russian-vodka-boycott-ukraine|title=US governors order state-run liquor stores to stop selling Russian vodka|website=the Guardian|access-date=2022-03-03|date=2022-02-28|language=en}}</ref> == Nekustamie īpašumi Latvijā == J. Šefleram pastarpināti pieder ''[[Zunda Towers]]'' [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], ēkas [[Pūpolu iela (Jūrmala)|Pūpolu ielā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]] un lieli zemes īpašumi [[Gaiziņš|Gaiziņa]] apkārtnē,<ref>[http://www.bna.lv/site/?id=71066&ind=0 Cik moderns ir Rīgas debesskrāpis?] bna.lv 18/12/2019</ref> tostarp tā sauktā "Ķirsona muiža" pie [[Viešūra ezers|Viešūra ezera]], kuras iepriekšējais saimnieks bija [[Gunārs Ķirsons]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/seflers-atjauno-kirsona-muizu-un-nojauc-visu-viesura-kalna-sacelto-400030|title=Šeflers atjauno Ķirsona muižu un nojauc visu Viešūra kalnā sacelto|website=Dienas Bizness|access-date=2024-08-16|language=lv}}</ref> 2026. gada aprīlī tika ziņots, ka J. Šeflers ir daļēji pārdevis ēku kompleksu ''Zunda Towers'' (Šeflers joprojām ir īpašnieks, bet ir mainījies patieso labuma guvēju saraksts), kā arī mainījis valsts piederību no Izraēlas uz Lielbritāniju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/22.04.2026-zunda-torniem-mainas-ipasnieku-struktura-un-nakotnes-plani-miljardierim-sefleram-cita-valstspiederiba.a643949/|title=Zunda torņiem mainās īpašnieku struktūra un nākotnes plāni, miljardierim Šefleram – cita valstspiederība|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-22|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces|refs= <ref name="moneymakerfactory 2017.12.22">[https://moneymakerfactory.ru/spravochnik/istoriya-uspeha-yuriya-sheflera/ Бизнес на алкоголе: история успеха Юрия Шефлера – владельца торговых марок Московская» и «Столичная»] moneymakerfactory.ru, 22 декабря 2017</ref> }} {{cilvēks-aizmetnis}} [[Kategorija:1967. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas uzņēmēji]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes uzņēmēji]] [[Kategorija:S.P.I. Group]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] tlskghwq8evvw1hp2zgqc1u6v4j4z7d 0 546827 4457086 3903192 2026-04-21T13:23:41Z Ivario 51458 4457086 wikitext text/x-wiki [[Attēls:RU COA von Dreylingk.png|thumb|Dreiliņu jeb Dreilingu dzimtas ģerbonis]] '''Dreiliņi''' jeb '''Dreilingi''' ({{val|de|von, Dreiling}}) bija [[Rīgas patricieši|Rīgas patriciešu]] un muižnieku dzimta. == Vēsture == Dzimtas ciltstēvs bija Pauls Dreilings, kurš 15. gadsimta beigās no [[Tirole]]s pārcēlās uz dzīvi Rīgā un ap 1514. gadu kļuva par Rīgas rātskungu, [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] padomnieku un birģermeistaru.<ref>[https://www.geni.com/people/Paul-Dreiling/6000000083005818983 geni.com]</ref> [[Livonijas hercogiste]]s laikā viņa mazdēls [[Rīgas rāte|Rīgas rātskungs]] Melhiors Dreilings (''Melchior von Dreylingk'', ap 1558-1608) ieguva mantojamus zemes īpašumus [[Rīgas patrimoniālais apgabals|Rīgas patrimoniālajā apgabalā]], no [[Dreiliņmuiža]]s nosaukuma radies [[Dreiliņi (Stopiņu pagasts)|Dreiliņu ciema]], [[Dreiliņi (Rīga)|Rīgas apkaimes]] un [[Dreiliņu pagasts|bijušā Rīgas apriņķa pagasta]] nosaukums. Kaspars Dreiliņš (1572—1632) Leidenes Universitātē ieguva tieslietu doktora grādu un [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu—zviedru kara]] laikā bija [[Frīdrihs Ketlers|Zemgales hercoga Frīdriha Ketlera]] pilnvarotais sūtnis,<ref>[https://bbld.de/GND1131823109 Baltische Historische Kommission]</ref> 1620. gadā viņu ierakstīja [[Kurzemes bruņniecība]]s matrikulā. Pēc kara beigām 1630. gadā Rīgas rātskungs Dītrihs Dreiliņš (miris 1637) Stokholmā vadīja sarunas par Rīgas tiesībām ar Zviedrijas karali Gustavu Ādolfu. [[Zviedru Vidzeme]]s laikā 1652. gadā viņa dēlu rātes sekretāru [[Melhiors Dreiliņš|Melhioru Dreiliņu]] (1623—1682) iecēla Zviedrijas dižciltīgo kārtā. Rīgas birģermeistaram un [[Lielā ģilde|Lielās ģildes]] vecākajam Dītriham Dreilingam (1625—1686) piederēja vairākas Ārrīgas muižiņas. 1767. gadā Dr. Melhiors Johans fon Dreilings (1733—1779) kļuva par Rīgas pilsētas ārstu (''Stadtphysikus''). Pēc [[Baltijas provinces|Baltijas provinču]] inkorporācijas [[Krievijas Impērija]]s sastāvā Dreiliņu dzimta izplatījās arī [[Orla]]s, [[Pēterburgas guberņa|Pēterburgas]] un [[Hersona]]s guberņās.<ref>[https://dic.academic.ru/dic.nsf/dic_fwords/10914/%D0%94%D0%A0%D0%95%D0%99%D0%9B%D0%98%D0%9D%D0%93 ДРЕЙЛИНГ] Энциклопедический словарь Ф.А. Брокгауза и И.А. Ефрона</ref> == Muižas Latvijā == * [[Dreiliņmuiža]] (''Dreilingshof'') jeb Dreiliņbuša (''Dreilingsbusch'') Šķirotavas apkaimē, * [[Dreiliņa muiža]] (''Dreylingshof'') Voleros, * [[Brekšu muiža]] (''Dreilings oder Herms hoff''). == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Vācbaltiešu dižciltīgo dzimtas]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Vidzemes bruņniecības dzimtas]] pt9kl3x4enu5fr0cgsr4grdsavqdohy 0 547914 4457202 3897770 2026-04-21T19:20:23Z Baisulis 11523 nozīmju atdalīšana..... 4457202 wikitext text/x-wiki '''Santamarija''' (''Santa Maria'' — ‘[[jaunava Marija|svētā Marija]]’) var būt: * [[Santamarija (sala)|Santamarija]] — sala Azoru salu arhipelāgā; * [[Santamarija (Federālais distrikts)|Santamarija]] — administratīvs reģions Brazīlijas Federālajā distriktā; * [[Santamarija (Riugrandi du Sula)|Santamarija]] — pilsēta Riugrandi du Sula štatā, Brazīlijā; * [[Santamarija (Kalifornija)|Santamarija]] — pilsēta Kalifornijas štatā, ASV; * [[Hosē Santamarija]] (''José Santamaría''; 1929—2026) — Urugvajas un Spānijas futbolists un futbola treneris. {{nozīmju atdalīšana}} sl60jcpcmnlon9w9wmd7tw2w91y68uq 0 558180 4457263 4296254 2026-04-21T23:05:44Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457263 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = | nosaukums = | binomial = Zingiberales | attēls = Heliconia psittacorum guyana (14674256808).jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = ''Heliconia psittacorum'' | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Liliopsida | klase_lv = Viendīgļlapji | rinda = Zingiberales | rinda_lv = Ingveraugu rinda | izplatība = | izcelsmes_vieta = | iedalījums = | kategorijas = nē }} '''Ingveraugu rinda''' (''Zingiberales'') ir [[Viendīgļlapji|viendīgļlapju]] rinda, kurā ir klasificētas 8 [[Dzimta (bioloģija)|dzimtas]], 68 ģintis un 2600 sugas. Ingveraugu kārta ir unikāla un [[Morfoloģija (bioloģija)|morfoloģiski]] daudzveidīga.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://2015.botanyconference.org/engine/search/index.php?func=detail&aid=769|title=Botany 2015 - Re-Examining Zingiberales Fossils Using Leaf Venation|website=2015.botanyconference.org|access-date=2023-12-17}}{{Novecojusi saite}}</ref> Lielākā daļa rindā klasificēto augu ir [[Lakstaugs|lakstaugi]] ar [[Saknenis|sakneņiem]], kuriem tikai ziedēšanas laikā ir [[Stublājs|stublāji]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mobot.org/mobot/research/apweb/orders/zingiberalesweb.htm#Zingiberales|title=Zingiberales|website=www.mobot.org|access-date=2023-12-17}}</ref> [[Zieds|Ziedi]] parasti ir lieli un koši, un [[putekšņlapa]]s bieži ir pārveidotas — tās veido krāsainas ziedlapiņām līdzīgas struktūras, kas piesaista apputeksnētājus.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.heliconiasocietypr.org/zingiberales.html|title=The Heliconia Society of Puerto Rico - Zingiberales|website=www.heliconiasocietypr.org|access-date=2023-12-17}}</ref> Augu [[Apputeksnēšana|apputeksnē]] galvenokārt kukaiņi, kā arī daži putni un mazi zīdītāji, piemēram, [[sikspārņi]] un [[lemuri]]. Ingveraugu rindas sugas ir sastopamas visur [[Tropu josla|tropos]], kā arī dažas sugas ir sastopamas [[Subtropu josla|subtropu]] un [[Mērenā josla|mērenā klimata joslā]]. Rindā ir klasificēti vairāki dekoratīvi augi ([[karaliskā strelīcija]], [[marantas]], [[helikonijas]]), pārtikā izmantoti augi ([[banāni]], [[Plantāns|plantāni]]), [[Garšaugs|garšaugi]] un tautas medicīnā izmantoti augi ([[ingvers]], [[kardamons]], [[kurkuma]]).<ref name=":0" /><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Bartlett|first=Madelaine E.|last2=Specht|first2=Chelsea D.|date=2010-07|title=Evidence for the involvement of GLOBOSA ‐like gene duplications and expression divergence in the evolution of floral morphology in the Zingiberales|url=https://nph.onlinelibrary.wiley.com/doi/10.1111/j.1469-8137.2010.03279.x|journal=New Phytologist|language=en|volume=187|issue=2|pages=521–541|doi=10.1111/j.1469-8137.2010.03279.x|issn=0028-646X}}</ref> == Klasifikācija == Ingveru kārtā ir klasificētas šādas dzimtas:<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Christenhusz|first=Maarten J.M.|last2=Byng|first2=James W.|date=2016-05-20|title=The number of known plants species in the world and its annual increase|url=https://biotaxa.org/Phytotaxa/article/view/phytotaxa.261.3.1|journal=Phytotaxa|volume=261|issue=3|pages=201|doi=10.11646/phytotaxa.261.3.1|issn=1179-3163}}</ref> * [[Banānu dzimta]] (''Musaceae'') <small>Juss.</small> * [[Ingveraugu dzimta]] (''Zingiberaceae'') <small>Martinov</small> * [[Marantu dzimta]] (''Marantaceae'') <small>R.Br.</small> * [[Strelīciju dzimta]] (''Strelitziaceae'') <small>Hutch.</small> * ''Cannaceae'' <small>Juss.</small> * ''Costaceae'' <small>Nakai</small> * ''Heliconiaceae'' <small>Vines</small> * ''Lowiaceae'' <small>Ridl.</small> == Galerija == <gallery mode="nolines" widths="140"> Attēls:Canna Coccinea 2003072001.jpg|''Canna coccinea'' Attēls:Tapeinochilos ananassae 5313.JPG|''Tapeinochilos ananassae'' Attēls:Heliconia latispatha (Starwiz).jpg|''Heliconia latispatha'' Attēls:Orchidantha maxillarioides - Botanischer Garten - Heidelberg, Germany - DSC01154.jpg|''Orchidantha maxillarioides'' Attēls:Maranta leuconeura 5zz.jpg|''Maranta leuconeura'' Attēls:Musa rosea (11136355116).jpg|''Musa rosea'' Attēls:Strelitzia reginae River of Life Church 240 Hamilton Rd Chermside IMGP1905.jpg|[[Karaliskā strelīcija]] (''Strelitzia reginae'') Attēls:Kecombrang Hutan Madapi.jpg|''Etlingera elatior'' </gallery> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Ingveraugu rinda]] ntwrglfc0f26m29vaf8io8fp1wvan8o 0 562545 4457267 4269356 2026-04-22T00:01:33Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457267 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Irma Balode 1938.jpg|thumb|Irma Balode pirms nošaušanas]] '''Irma Balode''' (1907—1938) bija [[latvieši|latviešu]] [[teātris|teātra]] [[aktrise]]. [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|Maskavas latviešu teātra "Skatuve"]] darbiniece. == Dzīvesgājums == Dzimusi 1907. gadā [[Rīga|Rīgā]]. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā kopā ar vecākiem devās bēgļu gaitās uz Krieviju, darbojās Maskavas latviešu teātrī "Skatuve". [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] laikā viņu 1937. gada 14. decembrī apcietināja, 1938. gada 24. janvārī apsūdzēja "[[Kontrrevolūcija|kontrrevolucionārā]] darbībā" un kopā ar citiem latviešu teātra darbiniekiem 3. februārī nošāva un apraka [[Butovas poligons|Butovas poligonā]].<ref>[https://bessmertnybarak.ru/Balodis_Irma_Ivanovna/ Балодис Ирма Ивановна]</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://lists.memo.ru/index3.htm Жертвы политического террора в СССР] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20240305041808/https://lists.memo.ru/index3.htm |date={{dat|2024|03|05||bez}} }} (kopējie upuru saraksti) {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Balode, Irma}} [[Kategorija:1907. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu teātra darbinieki]] [[Kategorija:1938. gadā mirušie]] [[Kategorija:Butovas poligonā nošautie un apraktie]] [[Kategorija:Krievijas latvieši]] olxrgyby7gggi0kro09fjl2jvh1v2hx 0 562564 4457338 4213681 2026-04-22T06:58:16Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457338 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Jānis Baltausis 1938.jpg|thumb|Jānis Baltausis pirms nošaušanas]] '''Jānis Baltausis''' (1894—1938) bija [[latvieši|latviešu]] [[teātris|teātra]] aktieris. Nošautās [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|Maskavas latviešu teātra "Skatuve"]] trupas dalībnieks. == Dzīvesgājums == Dzimis 1894. gadā Jāņa Baltauša ģimenē. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā devās bēgļu gaitās uz Krieviju, kur kopā ar jaunāko brāli [[Kārlis Baltausis|Kārli]] darbojās 1919. gada novembrī dibinātajā Maskavas latviešu teātrī “Skatuve”. [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] laikā viņu 1937. gada 5. decembrī apcietināja, 1938. gada 24. janvārī apsūdzēja "nacionālistiskā aģitācijā" un piederībā "kontrrevolucionārai latviešu nacionālistiskai organizācijai" un kopā ar citiem latviešu teātra darbiniekiem 3. februārī nošāva un apraka [[Butovas poligons|Butovas poligonā]].<ref>[https://bessmertnybarak.ru/Baltaus_Yan_Yanovich/ Балтаус Ян Янович]</ref> == Ārējās saites == * [https://lists.memo.ru/index3.htm Жертвы политического террора в СССР] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20240305041808/https://lists.memo.ru/index3.htm |date={{dat|2024|03|05||bez}} }} (kopējie upuru saraksti) == Atsauces == {{Atsauces}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Baltausis, Jānis}} [[Kategorija:1894. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu teātra darbinieki]] [[Kategorija:1938. gadā mirušie]] [[Kategorija:Butovas poligonā nošautie un apraktie]] clzqyrriidq7v3u2xpv85vpek95nrwn 0 563716 4457178 4450997 2026-04-21T18:38:01Z ZANDMANIS 91184 /* Ātrās uguns ieroči */ 4457178 wikitext text/x-wiki [[Attēls:CivilWarUSAColl.png|thumb]] '''Amerikas pilsoņu karš''' bija militārais konflikts kurš norisinājās [[ASV]] starp [[Savienības armija|Savienības]] un [[Amerikas Valstu Konfederācijas armija|Konfederācijas spēkiem]] no 1861. līdz 1865. gadam. Kara laikā abās pusēs tika izmantoti dažādi ieroči. Šie ieroči ietver tuvcīņas aukstos ieročus, piemēram, [[nazis|nažus]], [[zobens|zobenus]] un [[durklis|bajonetes]], šaujamieročus, piemēram, [[šautene]]s, [[muskete]]s, aizmugures lādējamos ieročus un magazīnas ieročus, dažādus artilērijas ieročus, piemēram, lauka lielgabalus un aplenkuma lielgabalus, kā arī jaunus ieročus, piemēram, agrīnā modeļa [[rokas granāta]]s un [[mīna]]s.<ref>https://web.archive.org/web/20130730181907/http://civilwar.si.edu/weapons_grenades.html</ref> Amerikas Pilsoņu karš bieži tiek dēvēts par vienu no pirmajiem "modernajiem" kariem vēsturē, jo tas ietvēra tajā laikā vismodernākās karadarbības tehnoloģijas un jauninājumus. Daži no Pilsoņu kara sasniegumiem un jauninājumiem ietvēra kara materiālu masveida ražošanu, šaujamieroču masveida un [[Minjē lode]]s izmantošanu, magazīnas šaujamieroču un metāla patronu parādīšanos, [[Transports|transporta]] dzelzceļus ar bruņotām lokomotīvēm, [[bruņukuģus]], [[zemūdene]]s, vienu no pirmajiem gaisa korpusa izmantošanas gadījumiem gaisa izlūkošanai, saziņai (īpaši [[telegrāfs|telegrāfam]]), [[karalauka medicīna|medicīnas]] sasniegumiem un iepriekšējo gadsimtu [[Militārā taktika|militārās taktikas]] pakāpeniskajai lejupslīdei. == Personiskie ieroči == === Aukstie tuvcīņas ieroči === {| class="wikitable" style="width:90%;" |- ! style="width:25%;"| Ieroča modelis ! Piezīmes par priekšmetu |- | [[Ārkanzasas zobu bakstāmais]] || Varēja izmantot kā zobenu kaujā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Introduction to Arkansas |url=http://www.netstate.com/states/intro/ar_intro.htm |access-date=2007-06-19 }}</ref> |- | [[Bajonete]] || Izmantoja kopā ar šauteni vai musketi. |- | [[Bovija nazis]] || Konfederāti bieži izmantoja bajonetes vietā. |- | [[1832 modeļa lauka artilērijas zobens]] || Izmantoja artilēristi. Veidots līdzīgi kā [[Senā Roma|romiešu]] [[gladiuss]]. |- | M1833 dragūnu zobens || Izmantoja [[ASV Kavalērija]]. Eksemplāri ar gravējumu tika pasniegti vecākajiem virsniekiem. |- | [[1840. gada armijas apakšvirsnieku zobens]] || Izmantoja kājnieku seržanti. |- | [[M1840 kavalērijas zobens]] || Izmantoja [[Savienības kavalērija]]. |- | [[M1840 vieglās artilērijas zobens]] || Izmantoja artilērijas vienības. |- | [[1850. gada armijas štāba un lauka virsnieku zobens]] || Reglamentā noteiktais zobens, lai gan praksē lielākā daļa virsnieku izmantoja kavalērijas zobenus. Dienvidu virsnieki dažkārt nēsāja senču zobenus vēl no [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas neatkarības kara]] vai pat no [[Britu—amerikāņu karš|1812. gada kara]]. |- | [[M1852 flotes virsnieku zobens]] || |- | [[M1860 abordāžas zobens]] || Izmantoja flotes abordāžas komandas. Jūrnieki varēja izmantot arī [[harpūna]]s, [[Cirvis|cirvjus]] un [[abordāžas āķus]]. |- | [[M1860 vieglās kavalērijas zobens]] || Izmantoja Savienības kavalērija. |- | [[Mameluks|Mameluku]] zobens || Izmantoja [[ASV Jūras kājnieku korpuss|jūras kājnieku]] virsnieki. |- | [[Amerikas Savienoto Valstu jūras kājnieku korpusa apakšvirsnieka zobens]] || |- | colspan="5" style="text-align:center;"| <gallery heights="100" widths="150"> File:Jeb stuart.jpg|[[Džebs Stjuarts]] ar kavalērijas zobenu File:Aems1832image1.JPG|M1832 artilērijas zobens File:M1850 Staff and Field Officer's Sword Reproduction.JPG|M1850 standarta kājnieku virsnieka zobens File:Model 1858 Light Cavalry Saber army.mil-2007-04-08-045644.jpg|M1860 vieglās kavalērijas zobens File:USMC Marmeluke.JPG|Mameluku zobens (augšā) un zobena maksts (apakšā) </gallery> |} 1862. gadā [[Džozefs E. Brauns]] [[Džordžija]]s gubernators ierosināja izdot [[pīķis|pīķus]] štata milicijai, lai kompensētu ieroču trūkumu. Tūkstošiem tika izgatavoti un izdoti, bet nav zināms, ka tie būtu izmantoti cīņā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Georgia Governor Joseph Brown Addresses the Mechanics |url=http://college.cengage.com/history/ayers_primary_sources/governor_brown_addresses_mechanics.htm |access-date=2014-04-20 }}</ref> === Rokas šaujamieroči === {| class="wikitable" style="width:90%;" |- ! style="width:25%;"|Ieroča modelis ! Piezīmes |- | [[Adamsa M1851 revolveris]] || Bomonta—Adamsa M1862 priekštecis. |- | [[Allen & Thurber M1837 peperbokss revolveris]] || Tā kā Amerikas pilsoņu karā trūka pistoļu, daudzi karavīri abās pusēs lietoja to kā rezerves ieroci. |- | [[Allen & Wheelock M1861 revolveris]] || |- | [[Beaumont–Adams M1862 revolveris]] || Importēja abas karojošas puses. |- | [[Butterfield M1855 revolveris]] || Revolveris ko 1855. gadā izgudroja Džesijs Baterfīlds no [[Filadelfija]]s. Divus tūkstošus revolveru pasūtīja ASV Armija, bet ražošana tika atcelta 1862. gadā<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.nramuseum.org/the-museum/the-galleries/a-nation-asunder/case-38-arms-for-the-union-union-pistols/jesse-butterfield-army-revolver.aspx |title=NRA Museums |website=www.nramuseum.org }}</ref> |- | [[Colt M1836 Paterson revolveris]] || Pirmais īstais revolveris ko radījis [[Semjuels Kolts|Kolts]] 1836. gadā. |- | [[Colt M1847 Walker revolveris]] || Izmantoja [[ASV kavalērija]]. Smags 44 kalibra revolveris, kas tika izgudrots [[ASV—Meksikas karš|Meksikas kara]] laikā un paredzēts ienaidnieka kavalēristu nogalināšanai.<ref>Ricketts, Howard (1964). Firearms. Weidenfeld and Nicolson. p. 115.</ref> |- | [[Colt Dragoon|Colt M1848 Dragūnu revolveris]] || 44 kalibra revolveris, kas tika izstrādāts no Colt M1847 Walker modeļa. |- | [[Colt M1849 kabatas revolveris]] || Populārs revolveris, kas nekad netika oficiāli izdots, bet bieži tika pirkts un lietots privāti. |- | [[Colt M1851 flotes revolveris]] || Kolta populārākais revolveris 1850. gadu civilajam tirgum ar 36 kalibru. Nosaukums “Navy” cēlies no revolveru cilindra, kurā bija iegravēta aina par Teksasas otrās flotes uzvaru Kampečes kaujā 1843. gada 16. maijā. Konfederācijas vēlamais rokas šaujamierocis. Tādas kopijas kā ''Griswold & Gunnison'' tika izgatavotas visā dienvidu reģionā. |- | [[Colt M1860 Armijas revolveris]] || 44 kalibra revolveris, kas izgatavots ASV kavalērijai, lai aizstātu smagāku Colt M1848 Dragoon modeli. [[Bessemer tērauda apstrādes]] process, kas tika izgudrots 1850. gados, padarīja iespējamu vieglāku, jaudīgāku 44 kalibra revolveri. |- | [[Colt M1861 Navy revolveris]] || Atjaunināta 36 kalibra Colt M1851 Navy versija ar līnijām, kas līdzīgas Colt M1860 armijas modelim. |- | [[Colt M1862 Policijas revolveris]] || 36 kalibra Colt M1862 modelis sākotnēji tika izgatavots Ņujorkas Metropolitēna policijas departamentam. |- | [[Colt Root M1855 revolveris]] || Pirmais no Colt revolveriem, kas izmantoja "rotējošo" ielādes sviras mehānismu. |- | [[Derindžera M1825 Philadelphia kapsuļu pistole]] || |- | [[Elgin M1838 abordāžas nazis pistole]] || Izdots flotes karavīriem, bet izrādījās nepopulārs, un ātri tika aizstāts ar M1860 modeļa abordāžas pistoli. |- | [[Kerr M1855 revolveris]] || 5 patronu revolveris ko ražoja [[Londona]]s [["London Armoury Company"]] kompānija un izmantoja konfederātu kavalērija. |- | [[Lefaucheux M1854 revolveris]] || revolveris ko importēja no Francijas un izmantoja gan Savienības, gan konfederātu virsnieki. |- | [[Lefaucheux M1858 revolveris]] || |- | [[LeMat M1856 revolveris]] || Iespējams vispazīstamākais ārzemju izstrādātais revolveris pilsoņu kara laikā. Tam bija divi stobri, 42. kalibra stobrs augšpusē un 20 gabarīta bises stobrs apakšā. Radītājs, franču ārsts, kurš dzīvoja [[Ņūorleāna|Ņūorleānā]] [[Žans Aleksandrs Lemāts]], pārcēlās atpakaļ uz Franciju, lai izveidotu vairāk revolveru konfederācijai. Tomēr franču izgatavotie revolveri izrādījās neuzticami un grūti izgatavojami. |- | [[Moore M1864 revolveris]] || Septiņu šāvienu revolveris, kas šauj ar 32 kalibra patronu. |- | [[Remington M1858 revolveris]] || ''Colt'' galvenais konkurents ''Remington Repeating Arms Company'' arī izgatavoja revolverus pilsoņu kara laikā. Visizplatītākais bija Remington M1858 New Army ar 44 kalibru. 36 kalibra versija, ko dēvē par Remington M1858 New Navy. |- | [[Remington Elliot|Remington M1860 Elliot revolveris]] || |- | [[Savage-North M1861 flotes revolveris]] || Proto divkāršas darbības revolveris ar otru palaidēj mēlīti zem pirmās. Izmantoja flotes spēki un daži armijas pulki. |- | [[Smith & Wesson Model 1]] || Izmantoja kā alternatīvu Colt un Remington revolveriem. Šie revolveri parasti izmantoja gredzenveida aizdedzināmās sistēmas lodes. |- | [[Smith & Wesson Model No. 2 Army revolveris]] || Lielāka Smith & Wesson Model 1 versija ar 0,32 kalibra patronu. |- | Spiller & Burr M1861 revolveris || Lētāka ''Whitney M1857'' versija ar rāmi, kas izgatavots no metāla (bronzas), nevis dzelzs, un tērauds cilindrā tika aizstāts ar savītu dzelzi. Arī stobrs bija noapaļots, nevis asas malas.<ref>{{publikācijas atsauce |title=Dixie Gun Works Spiller & Burr.36 Caliber Revolver |url=http://gunsoftheoldwest.com/2014/05/dixie-gun-works-spiller-burr-36-caliber-revolver/ |date=May 16, 2014 |magazine=Guns of the Old West |issue=Summer 2014 |access-date=August 22, 2017 |archive-date={{dat|2024|02|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240214122921/https://gunsoftheoldwest.com/2014/05/dixie-gun-works-spiller-burr-36-caliber-revolver/ }}</ref> |- | [[Starr M1858 un M1863 revolveris]] || Divkāršas darbības revolveris, ko īslaicīgi izmantoja [[Amerikas pilsoņu kara Rietumu karadarbības teātris|pilsoņu kara rietumu teātrī]], līdz ASV Munīcijas departaments pārliecināja ''Starr Arms Co.'' firmu izveidot [[vienas darbības]] variantu pēc ''Colt'' revolvera ražošanas pārtraukšanas. Uzņēmums beidzot izpildīja prasības, un Savienība iegādājās 25 000 vienreizējās darbības revolveru par katru samaksājot 12 [[USD]]. |- | [[Tranter M1856 revolveris]] || Pirmajam modelim bija arī proto dubultās darbības sprūda zem pirmās. Bet vēlākā modelī tas tika samazināts līdz vienam sprūdam, kas varēja darboties gan ar vienas darbības, gan dubultās darbības režīmu. |- | [[Volcanic M1855 pistole]] ||Sviras darbības pistole, kas izgatavota 1855. gadā un ar 0,44 kalibra patronu. Dārgs ierocis, izmantoja tie kas to varēja atļauties iegādāties |- | [[Walch M1859 revolveris]] ||Ļoti rets 12 šāvienu revolveris. Tika izgatavotas mazāk nekā 200 vienības. |- | [[Wesson and Leavitt M1850 Dragūnu revolveris]] || Liels viendarbības 40 kalibra revolveris. |- | [[Whitney M1857 revolveris]] || Šis 36 kalibra perkusijas revolveris pirmo reizi tika ražots 1857. gadā, un tas bija pirmais, kas tika ražots ar cietu rāmi, kas nozīmēja, ka tas bija daudz izturīgāks nekā tradicionālais Colt revolveris. |- | colspan="5" style="text-align:center;"| <gallery heights="100" widths="150"> File:AllenAndThurberPepperbox.jpg|Allen & Thurber M1837 pepperbox revolveris File:Allen and Wheelock Lipfire Revolvers.jpg|Allen & Wheelock M1861 Navy revolveris un Allen & Wheelock M1861 Army revolveris File:Beaumont Adams.JPG|Beaumont–Adams M1862 revolveris File:Ubertiperc.jpg|Colt M1836 Paterson, Colt M1847 Walker, un Colt M1848 Dragūnu revolveri File:Colt49 Pocket.JPG|Colt M1849 kabatas revolveris File:Colt Navy 51 Squarebeck.JPG|Colt M1851 Navy revolveris File:Colt Army Mod 1860 US.JPG|Colt M1860 Army revolveris File:1861Navy2.jpg|Colt M1861 Navy revolveris File:Colt Root 2nd Model.jpg|Colt Root M1855 revolveris File:Booth deringer.jpg|Deringer M1825 Philadelphia kapsuļu pistole ko izmantoja [[Džons Vilkss Būts]] nogalinot prezidentu [[Abrahams Linkolns|Abrahamu Linkolnu]] File:Elgin cutlass pistol.jpg|Elgin M1838 abordāžas nazis pistole File:Revolver Lefaucheux, modèle 1854, le LF 28.jpg|Lefaucheux M1854 revolveris File:Revolver Lefaucheux IMG 3108.jpg|Lefaucheux M1858 revolveris File:Le Mat Revolver.jpg|LeMat M1856 revolveris File:Moore's Single Action Belt Revolver.jpg|Moore M1864 revolveris File:Remington New Model Army Revolver.JPG|Remington M1858 revolveris File:Smith and Wesson Model 1.jpg|Smith & Wesson Model 1 ierocis File:Starr DA 44 revolver 1862.jpg|Starr M1858 DA revolveris File:Volcanic Pocket pistol.jpg|Volcanic M1855 pistole </gallery> |} Dažas konfederācijas kavalērijas vienības kara sākumā bija aprīkotas ar viena šāviena pistolēm ar kapsulas vai pat [[Kramenīca|krama]] slēdzeni. Dažas pistoles bija ražotas armijas vajadzībām un tika izsniegtas ASV Armijai, taču pilsoņu kara laikā tās bija novecojušas revolveru ieviešanas dēļ. === Šautenes un musketes === {| class="wikitable" style="width:90%;" |- ! style="width:25%;"| Ieroča modelis ! Piezīmes |- | [[Augustin M1842 muskete]] || Augustīna muskete bija Austrijā ražota muskete, kas ļoti nelielā skaitā tika izmantota ASV pilsoņu karā. |- | [[Ballard M1861 šautene]] || |- | [[Brunswick P1836 and P1841 šautene]] || Britu [[kapsuļ]] šautene, ko nelielā daudzumā importēja Konfederācijas spēki. |- | [[Burnside M1855 karabīne]] || [[Embroza Bērnsaida]] izgudrota resngalī lādējams ierocis un izmantots [[ASV kavalērijā]]. |- | [[Charleville M1816 and M1822 muskete]] || Franču ražojuma musketes un izmantotas nelielā skaitā. |- | [[Colt M1855 šautene]] || Colt M1855 bija agrīnā modeļa pārlādētājs, kuru karavīri neieredzēja, jo tam bija tendence izlādēt visas patronas vienlaikus. |- | [[Deringer M1814 šautene]] || |- | [[Deringer M1817 šautene]] || |- | [[Enfield P1853 vītņsobra muskete]] || Enfield P1853 Amerikas pilsoņu karā izmantoja gan "ziemeļi", gan "dienvidi", un tas bija otrs visplašāk izmantotais kājnieku ierocis karā. |- | [[Enfield P1861 musketons]] || |- | [[Fayetteville M1862 šautene]] || |- | [[Gallager M1861 karabīne]] || Viena šāviena resngalī lādējama karabīne. 17 782 eksemplāri pārdoti ASV Armijai. |- | [[Hall M1819 šautene]] || 1811. gadā izgudrots viena šāviena resngalī lādējams ierocis. Dažus eksemplārus izmantoja Konfederācijas spēki. |- | [[Hall-North M1843 karabīne]] || |- | [[Harper Ferry M1803 šautene]] || |- | [[Henry M1860 pārlādējamā šautene]] || Pilsoņu kara priekštecis [[Vinčestera šautene]]i, kuras pamatā ir ''[[New Haven Arms Company Co]]'' ražotās agrīnās [[sviras darbības]] šautenes. Šos ļoti vērtīgos ieročus privāti iegādājās tie, kas varēja tās atļauties. |- | Jenks M1841 ''Mule ear'' karabīne || Visas šīs karabīnes tika ražotas Jūras spēku un ASV ieņēmumu dienesta lietošanai. |- | [[Joslyn M1855, M1861, M1862, M1864, M1865 karabīne]] || |- | [[Lorenz M1854 vītņstobra muskete]] || Šis Austrijas šaujamierocis bija trešā izplatītākā [[vītņsobra]] [[muskete]], un to importēja abas karojošās puses. Daudzas tika pārveidotas, lai šautu ar tādu pašu 58 kalibra [[Minjē lode|Minjē lodi]] kā Enfīlda un Springfīlda musketes. |- | [[Maynard M1851 karabīne]] || |- | [[Merrill M1858 karabīne]] || |- | [[Mississippi M1841 šautene]] || 2 līniju šautene ar bajoneti, kas tika izsniegta konfederātu armijas apakšvirsniekiem. |- |[[P1839 un P1842 ''Brown Bess'' musket]] || Konfederācijas importēto vecāku krama muskešu modernizācija uz kapseļu ieroci. |- | [[Potzdam M1831 muskete]] || No krama aizslēga pārveidotas un konflikta laikā ievestas [[Prūsija]]s kapseļu musketes. |- | [[Richmond M1861 vītņstobra muskete]] || Springfield M1855 ieroča kopija ko konfederācija ražoja bez Meinarda lādešanas sistēmas. |- | [[Sharps M1848, M1850, M1851, M1852, M1853, M1855, M1859, M1863, M1865 šautene]] ||Šārpa tipa šautene bija ar ķīļveida aizslēga mehānismu, ko izmantoja Amerikas pilsoņu kara laikā un pēc tā. Karabīnes versija bija ļoti populāra gan Savienības, gan Konfederācijas armiju kavalērijā un tika ražota daudz lielākā skaitā nekā pilna garuma šautene. |- | [[Sharps & Hankins M1862 karabīne]] || Karabīnes, kas ražotas flotes vajadzībām, kas tika izgatavotas ar aizsargājošu ādas pārsegu stobram. |- | [[Smith carbine|Smith M1857 karabīne]] ||ieroci patentēja Gilberts Smits 1857. gadā. |- | [[Spencer M1860, M1865 karabīne]] || Spencer M1860 ierocis bija manuāli darbināma sviras darbības pārlādējamā šautene. To pieņēma Savienības armija, jo īpaši kavalērija Amerikas pilsoņu kara laikā, taču tā neaizvietoja tajā laikā izmantoto no stobra lādējamo ieroci. ''Spencer M1860'' karabīne bija īsāka un vieglāka ''Spencer M1860'' šautenes versija. |- | [[Springfield M1795 muskete]] || Pirmā .69 kalibra gludstobra krama muskete, kas ražota ASV Armijas vajadzībām. |- | [[Springfield M1812 muskete]] || |- | [[Springfield M1816 muskete]] || Daudzas no šīm vecajām krama musketēm tika pārveidotas uz perkusijas aizslēga sistēmu, un dažām stobri tika pārveidoti lai varētu lietot Minjē lodi. Šo pārveidojumu kvalitāte atšķiras atkarībā no ražotāja. |- | [[Springfield M1822 muskete]] || |- | [[Springfield M1835 muskete]] || |- | [[Springfield M1840 muskete]] || Pēdējā krama muskete, kas ražota ASV Armijai. |- | [[Springfield M1842 muskete]] || Pirmā muskete, kas ražota ar perkusijas aizslēgu ar 0,69 kalibru un gludstobra ierocis. Liels skaits šī ieroča tika tieši saražots pirms kara sākuma. |- | [[Springfield M1847 musketons]] || |- | [[Springfield Model 1855|Springfield M1855 vītņstobra muskete]] || Pirmā standarta izlaiduma vītņstobra muskete ar 0,58 kalibru. Izmantota gan [[Meinarda lādēšanas sistēma]], gan [[Minjē lode]]. |- | [[Springfield M1861 vītņstobra muskete]] || Pilsoņu kara visplašāk izmantotā vītņstobra muskete. |- | [[Springfield M1863 vītņstobra muskete]] || Nedaudz pārveidota Springfield M1861 ieroča versija. |- | [[Starr M1858 karabīne]] || |- | [[Tarpley M1863 karabīne]] || Dienvidu ražojuma resngalī lādējams ierocis, kas netika plaši ražots mehānisku defektu dēļ. |- | [[Volcanic M1855 aizslēga šautene]] || Šī šautene nekad netika izdota karaspēkam, bet tika pirkta individuāli. |- | [[Wesson M1859 karabīne]] || Wesson M1859 bija aizmugures uzlādes, metāla apkaluma patronas šautene, ko izmantoja Amerikas pilsoņu kara un Indiāņu karu laikā. Karabīni izmantoja [[ASV kavalērija]], to parasti iegādājās štatu valdības vai privātpersonas. |- | [[Whitworth P1857 šautene]] || Galvenokārt Konfederācija importēja kā ieroci šarpšūteriem. |- | colspan="5" style="text-align:center;"| <gallery heights="100" widths="150"> File:Burnside carbine.jpg|Burnside M1855 karabīne File:Colt Roots British Carbine.JPG|Colt M1855 revolveru karabīne File:Pattern1853Rifle.jpg|Enfield P1853 rifled muskete File:Pattern 1861 Enfield Musketoon Reproduction.JPG|Enfield P1861 [[musketons]] File:Fayetteville Rifled Musket from Springfield Model 1855 Carbine.jpg|Fayetteville M1862 šautene File:Gallagher carbine.png|Gallager M1861 karabīne File:NavyHenry1860.jpg|Henry M1860 šautene ar aizslēgu File:Joslyn Carbine Model 1864 .52 caliber at Springfield Armory NHS.jpg|Joslyn M1864 karabīne File:Lorenz Smithsonian.jpg|Lorenz M1854 muskete File:US Model 1814 Johnson made.jpg|M1814 šautene File:NMAH-2001-4046.jpg|Mississippi M1841 šautene File:Richmond Armory Musket-NMAH-AHB2015q028577.jpg|Richmond M1861 muskete File:Sharps 1863 Carbine .50-70 Calibre antique original.jpg|Sharps M1863 karabīne File:Springfield Model 1842 Percussion Musket-NMAH-AHB2015q027142.jpg|Springfield M1842 muskete File:Springfield Model 1855 US Rifle-NMAH-AHB2015q111593.jpg|Springfield M1855 muskete File:Springfield 1861.jpg|Springfield M1861 muskete File:L spencercarbine.jpg|Spencer M1860 karabīne File:Tarpley breech-loading carbine.jpg|Tarpley M1863 karabīne File:Volcanic Carbine.jpg|Volcanic M1855 šautene ar aizslēgu File:Whitworth rifle fitted with Davidson telescope.png|Whitworth P1857 šautene </gallery> |} 69 kalibra musketes (galvenokārt perkusijas, bet dažas arī krama aizslēgu) bija izplatītas kara sākumā (vai nu sākotnējā formā, vai pārveidotas par šautenēm). Kara sākumā konfederāti izmantoja civilos šaujamieročus, tostarp [[bise]]s un medību ieročus, piemēram, [[Kentuki un Pensilvānijas šautenes]] militāro ieroču trūkuma dēļ. Britu virsnieks Arturs Frīmantls novēroja, ka revolveri un bises (īpaši dubultstobra modeļi) bija konfederācijas kavalērijas un deagūnu iecienītākie ieroči viņa 1863. gada vizītes laikā Dienvidos.<ref>{{grāmatas atsauce |last=Fremantle |first=Lieut.-Col Sir Arthur James |title=Three Months in the Southern States: April–June 1863 |url=https://archive.org/details/05625189.4152.emory.edu |date=1864 |publisher=S.H. Goetzel |location=Mobile, Alabama |pages=[https://archive.org/details/05625189.4152.emory.edu/page/n38 36], 39 }}</ref> === Granātas === Amerikas pilsoņu kara karotājiem bija primitīvas rokas granātas, kas aprīkotas ar virzuli, kas varētu detonēt. Savienība paļāvās uz eksperimentālām Kečuma granātām ar koka asti, lai nodrošinātu, ka granātas deguns atsitās pret mērķi un iedarbinās drošinātāju. Konfederācija izmantoja sfēriskas rokas granātas, kas dažreiz svēra apmēram sešas mārciņas ar papīra drošinātāju. Viņi arī izmantoja Reinsa un Adamsa granātas, kas pēc izskata un šaušanas mehānisma bija līdzīgas Kečuma granātām. === Mīnas === Sākotnēji tās izstrādāja ģenerālis Gabriels J. Reins, parasti tie bija dzelzs konteineri ar šaujampulveri, drošinātāju un arī misiņa detonācijas vāciņu. Dažas no šīm joprojām aktivizētajām mīnām tika atrastas Alabamā pagājušā gadsimta 60. gados. Sauszemes mīnas bija biedējoša psiholoģiskā kara metode, taču tika uzskatīta par neētisku. Arī Savienības ģenerālis [[Viljams Šērmans]] tās ienīda un pasludināja tās nevis par kara, bet gan par slepkavības ieroci. Konfederācijas ģenerālis [[Džeimss Longstrīts]] kādu laiku aizliedza to izmantošanu.<ref>Andrews, Evan (September 2018). "8 Unusual Civil War Weapons". History.</ref> == Ātrās uguns ieroči == Savienības ieroču skaitā bija 58 kalibra [[Agara ložmetējs]], kas pazīstams arī kā "kafijas dzirnaviņu lielgabals", kas bija līdzīgs Klakstona ložmetējam. Tāpat kā [[Getlinga I un Getlinga II ložmetēji]], Agera izgudrojuma patronas tika padotas ar rokas kloķi ar piltuvi augšpusē un ar tērauda aizsargu, un tāpēc daži autori uzskata, ka prezidents Linkolns to sauca par "kafijas dzirnaviņu pistoli". Citi kājnieku atbalsta ieroči bija [[Billinghurst Requa Battery zalves lielgabals]], kurā bija astoņas patronu kameru rindas, kas tika pagrieztas vienā virzienā aiz 25 stobru rindas.<ref>https://web.archive.org/web/20080324082556/http://www.historynet.com/magazines/american_civil_war/7559257.html</ref> Apgādes departamenta priekšnieks ģenerālis Džeimss Volfs Riplijs iebilda pret pārlādējamo šauteņu un ātrās šaušanas ieroču izmantošanu Savienības armijai, jo uzskatīja, ka tā būtu lieka munīcijas šķērdēšana. Tomēr vairāki ģenerāļi, tostarp ģenerālis [[Bendžamins Batlers]] un ģenerālis [[Vinfīlds Skots Henkoks]], iegādājās [[Getlinga ložmetējs|Getlinga ložmetējus]], kas bija Agara ložmetēja un Riplija ložmetēja tehnoloģisko tendeču loģisks turpinājums.<ref>William B. Edwards, "Civil war guns", Thomas Pubns (October 1997)</ref> Konfederācijas spēki izmantoja vienstobra ar roku darbināmo [[Viljamsa ložmetēju]], kas bija līdzīgs vienstobra ar roku darbināmam [[Gorga ložmetējam]] un [[Vandenberga zalves lielgabalam]], kas bija līdzīgs franču [[Derefjē mitraljēzai]] un beļģu [[Montinjī mitraljēzai]].<ref>Chinn, George M. (1951). The machine gun: Part II manually operated machine guns. Washington, D.C.: Bureau of Ordnance, Department of the Navy.</ref> == Artilērija == * [[Amerikas Pilsoņu kara lauka artilērija|Lauka artilērija]] * [[Amerikas Pilsoņu kara aplenkuma artilērija|Aplenkuma artilērija]] == Speciālie ieroči == * [[Kongrīva raķete]] * [[Heila raķešu palaišanas iekārta]] * [[Jūras mīna]] * [[Vainena tvaika lielgabals]] == Transporta līdzekļi == === Dzīvnieki === * [[Zirgi karā|Zirgs]] === Rati un karietes === * [[Kariete]] * [[Tvaika automobilis]] === Vilcieni === * [[Bruņuvilciens]] === Kuģi === * [[Savienības flotes kuģi]] * [[Konfederācijas flotes kuģi]] === Zemūdenes === * [[USS Alligator]] * [[CSS Hunley]] * [[CSS Pioneer]] * [[CSS Pioneer II]] * [[CSS Bayou Saint John]] === Gaisa lidaparāti === ==== [[Gaisa balons|Gaisa baloni]] ==== * [[Savienības armijas gaisa balonu korpuss]] * [[Konfederātu armijas gaisa balonu korpuss]] ==== [[Dirižablis]] ==== * [[Endrjūsa Aereon dirižablis]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.civilwar.si.edu/weapons_intro.html Weapons of the Civil War at Smithsonian] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20240430111241/https://www.civilwar.si.edu/weapons_intro.html |date={{dat|2024|04|30||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20080116153752/http://civilwartalk.com/Small_Arms Small Arms of the Civil War] * [http://www.civilwarhome.com/civilwarweapons.htm Artillery, small arms, and edged weapons] * [https://web.archive.org/web/20071213164508/http://civilwartalk.com/Field_Artillery Field Artillery of the Civil War] * [http://www.nps.gov/archive/anti/rifles.htm Civil War Small Arms]. National Park Service. Accessed 14 July 2008. * [https://web.archive.org/web/20070928081611/http://aotw.org/weapons.php?weapon_id=24 Weapon: Burnside Carbine]. Antietam on the web. Accessed 15 July 2008. {{Militārisms-aizmetnis}} [[Kategorija:Amerikas pilsoņu karš]] b4lyxhfh2fvqzfwfdc1zbcrdqvlbl6c 0 566589 4457425 4116634 2026-04-22T10:50:05Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457425 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Troupes de marine detail.jpg|thumb|''Troupes de marine'']] '''Jūras kājnieki''' ({{val|en|Marines, vai naval infantry}}) ir karavīri, kas specializējas operācijās [[Litorāle|piekrastes zonās]] gan uz sauszemes, gan jūrā. Vēsturiski galvenie jūras kājnieku uzdevumi ir bijuši [[reidi]] krastā, lai atbalstītu jūras spēku mērķus, un iekāpšana kuģos kaujas vai [[jūras balvas tiesības|balvu kuģu]] sagrābšanas laikā. Jūras kājnieki arī palīdz uzturēt disciplīnu un kārtību uz kuģa (atspoguļojot kuģa komandas [[piespiedu vervēšana flotē|piespedu vervēšanas]] raksturu un [[dumpja]] risku). Lielākajā daļā valstu jūras kājnieki ir šīs [[Kara flote|valsts flotes]] neatņemama sastāvdaļa. Precīzs termins "marine" nav atrodams daudzās citās valodās, izņemot angļu valodu. Franču valodā runājošajās valstīs divi termini, kurus varētu tulkot kā "jūras", bet netulko precīzi: ''troupes de marine'' (jūras karaspēks) un ''fusiliers-marins'' (jūras strēlnieki) un ''fuzileiros navais'' portugāļu valodā (lit.'Naval fusiliers' ). Vārds ''marine'' nozīmē "jūras flote" daudzās Eiropas valodās, piemēram, holandiešu, franču, vācu, itāļu un norvēģu valodā. == Loma karadarbībā == [[Attēls:Amphibious assault, RIMPAC 2014 140729-N-QG393-070.jpg|thumb|Jūras kājnieki amfībijas uzbrukuma vingrinājumā pludmalē uzdevuma RIMPAC laikā.]] Jūras kājnieku spēku galvenā loma ir militārās operācijas piekrastes zonā; darbojoties no kuģiem, viņi ir apmācīti desantēties un nodrošināt galvenos atbalsta punktus apmēram 85 km iekšzemē vai tik tālu, cik var nodrošināt kuģu loģistika. Jūras vienības galvenokārt veic izsēšanos no karakuģiem, izmantojot [[laiva]]s, desanta kuģus, laivas uz gaisa spilveniem, amfībijas transportlīdzekļus vai [[Helikopters|helikopterus]]. Karavīru vienības tiek apmācītas arī kaujas niršanā/kaujas peldēšanā un izpletņlēkšanā. Jūras kājnieku karaspēks tiek izmantots ne tikai amfībijas operācijās, bet arī dažādās jūras kara flotes lomās. Atrodoties jūras spēku bāzēs vai veidojot jūras spēku vienības uz jūras spēku kuģiem, viņi veic arī neliela mēroga reiderismu, jūras desanta operācijas, jūras spēku kuģu un bāzu drošību, upes un piekrastes misijas, nekārtības dežūras un lauka dienas operācijas. Papildus galvenajām pienākumiem viņi veic citus uzdevumus, tostarp speciālās operācijas un sauszemes karu, atsevišķi no jūras operācijām; svinīgus pienākumus un citus dažādus uzdevumus saskaņā ar to valdību norādījumiem. == Jūras kājnieki dažādās pasaules valstīs == === ASV === [[Attēls:Flickr - Official U.S. Navy Imagery - U.S. Marines conduct a visit, board, search and seizure exercise with the Royal Thai Navy aboard a Thai fishing vessel..jpg|thumb|ASV jūras kājnieku flotes pretterorisma drošības komanda veic mācības uz zvejas kuģa]] [[ASV Jūras kājnieku korpuss|Amerikas Savienoto Valstu jūras kājnieku korpuss]] (USMC) pašlaik ir vienīgie jūras apvienotie ieroču spēki pasaulē. Tas tika izveidots 1775. gadā un sākotnēji bija paredzēts tikai jūras spēku kuģu apsardzei [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības kara]] laikā.<ref>United States Department of the Navy. "Expeditionary Operations" (PDF). United States Government. p. 35. Archived from the original (PDF) on 13 November 2008. Retrieved 14 November 2008.</ref> USMC ir daļa no [[ASV Jūras spēku departamenta]] militārās vadības struktūrā, un tai ir savs pārstāvis [[Apvienotajā štāba priekšnieku komitejā]]. Korpusa galvenās funkcijas ietver progresīvu jūras spēku bāzu un sauszemes operāciju izpildīšanu vai aizsardzību, kas ir būtiskas jūras kara flotes darbībai, vienību un organizāciju nodrošināšanu dienestam uz Jūras spēku bruņotajiem kuģiem un drošības vienības, lai aizsargātu jūras spēku īpašumu jūras spēku stacijās un bāzēs, un citi pienākumi, jo prezidents var vadīt un attīstīt tās desanta operāciju fāzes, kas attiecas uz desanta spēku taktiku, tehniku un aprīkojumu.<ref>{{Cite web|url=https://www.law.cornell.edu/uscode/text/10/8063|title=10 U.S. Code § 8063 - United States Marine Corps: composition; functions|website=LII / Legal Information Institute}}</ref> Tai ir arī citas misijas, tostarp personāla nodrošināšana ASV diplomātiskajās misijās un ASV prezidenta helikopteru transportēšana ar ''Marine One'' transportu. [[Amerikas Savienoto Valstu Jūras korpusa rezerve]] (USMCR) ir Amerikas Savienoto Valstu jūras korpusa rezerves spēki. === Lietuva === * Lietuvas Jūras spēki ** Jūras fuzilieru bataljons (''Jūrų fuzilierių batalionas'')<ref>{{Cite web|url=https://ve.lt/gyvenimas/kursiu-nerija-gins-fuzilieriai|title=Kuršių neriją gins fuzilieriai|date=2022. gada 18. nov.|website=ve.lt}}</ref> *Lietuvas īpašo operāciju spēki ** [[Attēls:Kovinių narų tarnyba (KNT).png|30px]] Kaujas ūdenslīdēju dienests (''KNT — Kovinių narų tarnyba'') === Ukraina === [[Attēls:Морські піхотинці долають спеціальну смугу перешкод під час іспиту на право гордо носити чорний берет (28356297646).jpg|thumb|Ukrainas jūras kājnieki]] [[Ukrainas jūras kājnieku korpuss]] tika dibināts 1993. gadā no bijušās padomju jūras kājnieku vienības. Tas kalpo kā [[Ukrainas Jūras spēki|Ukrainas jūras kara flotes]] piekrastes aizsardzības spēki. Pazīstams arī ar savu oficiālo nosaukumu "Ukrainas Jūras kājnieki", Jūras spēku vienības štābs atrodas [[Mikolajiva|Mikolajivā]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.marines.mil/ Marines.mil - Official website of the United States Marine Corps] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090115154800/http://www.usmc.mil/ |date={{dat|2009|01|15||bez}} }} {{Militārisms-aizmetnis}} [[Kategorija:Militārā organizācija]] [[Kategorija:Kājnieki| ]] tacll4ah8nzm0xc2w22p26id9i9jsuj 0 568403 4457316 4312511 2026-04-22T05:25:33Z Biafra 13794 atj. 4457316 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Vasilije Micičs | vārds_orig = ''Vasilije Micić'' | attēls = Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg | att_izm = | paraksts = Vasilije Micičs 2018. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1994|1|13}} | dz_viet = {{vieta|Serbija|Kraleva}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[serbs]] | garums = {{mērvienība|cm=190}} | svars = {{mērvienība|kg=85}} | poz = [[saspēles vadītājs]] | kar_sāk = 2010 | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Izraēla}} [[Telavivas "Hapoel" (basketbols)|Telavivas "Hapoel"]] | numurs = | līga = [[Izraēlas Basketbola līga|Izraēlas līga]], [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīga]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = 52., pirmajā kārtā | dr_gads = [[2014. gada NBA drafts|2014]] | dr_līga = NBA | dr_kom = [[Filadelfijas "76ers"]] <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2010—2014 | klubs 1 = {{flaga|Serbija}} [[Belgradas "Mega Vizura"]] | kl_sez 2 = 2014—2015 | klubs 2 = {{flaga|Vācija}} [[Minhenes "Bayern" (basketbols)|Minhenes "Bayern"]] | kl_sez 3 = 2015—2016 | klubs 3 = {{flaga|Serbija}} [[Belgradas "Crvena Zvezda" (basketbols)|Belgradas "Crvena Zvezda"]] | kl_sez 4 = 2016—2017 | klubs 4 = {{flaga|Turcija}} [[Bursas "Tofaş"]] | kl_sez 5 = 2017—2018 | klubs 5 = {{flaga|Lietuva}} [[Kauņas "Žalgiris" (basketbols)|Kauņas "Žalgiris"]] | kl_sez 6 = 2018—2023 | klubs 6 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Anadolu Efes"]] | kl_sez 7 = {{nbay|2023|fs}} | klubs 7 = {{flaga|ASV}} [[Oklahomasitijas "Thunder"]] | kl_sez 8 = {{nbay|2023|end}}—{{nbay|2024|end}} | klubs 8 = {{flaga|ASV}} [[Šarlotas "Hornets"]] | kl_sez 9 = {{nbay|2024|end}} | klubs 9 = {{flaga|ASV}} [[Fīniksas "Suns"]] | kl_sez 10 = 2025—pašlaik | klubs 10 = {{flaga|Izraēla}} [[Telavivas "Hapoel" (basketbols)|Telavivas "Hapoel"]] <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = {{bk|SER}} <!------ Papildinformācija ------> | balv = | sasniegumi = * 2× [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempions <small>(2021, 2022)</small> * [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] MVP <small>(2021)</small> * 2× [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] ''Final Four'' MVP <small>(2021, 2022)</small> * [[Adrijas līga]]s čempions <small>(2016)</small> * 3× Turcijas līgas čempions <small>(2019, 2021, 2023)</small> * Serbijas čempions <small>(2016)</small> * [[Lietuvas Basketbola līga|Lietuvas]] čempions <small>(2018)</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Serbija}}}} {{MedalCompetition|VOS}} {{MedalBronze|[[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze 2024]]|[[Basketbols 2024. gada Olimpiskajās spēlēs - Vīriešu turnīrs|Basketbols]]}} {{Medaļa|Competition|[[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāts]]}} {{Medaļa|Silver|[[2017. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Turcija 2017]]|Basketbols}} }} '''Vasilije Micičs''' ({{val|sr|Vasilije Micić}}; dzimis {{dat|1994|1|13||bez}} [[Kraleva|Kralevā]]) ir [[serbi|serbu]] [[basketbolists]], spēlē [[saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā, [[Serbijas basketbola izlase]]s dalībnieks. 2026. gadā pārstāv [[Izraēla]]s klubu [[Telavivas "Hapoel" (basketbols)|Telavivas "Hapoel"]], kas spēlē arī [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], bet iepriekš vairākas sezonas aizvadījis [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) komandās. Pirms nonākšanas NBA, piedzīvojis spožu karjeru Eirolīgā, divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju. V. Miciča māsa [[Nina Miciča]] ir [[snovbordiste]], pārstāvējusi Serbiju ziemas olimpiskajās spēlēs. == Karjera == Jaunatnes gados spēlējis vairākās Belgradas jaunatnes basketbola sistēmās, bet no 2010. gada pārstāvēja klubu [[Belgradas "Mega Vizura"|"Mega Vizura"]]. Vēlāk pārcēlies augstākā līmenī, pievienojoties vairākiem [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] klubiem. 2021. un 2022. gadā viņš kļuva par Eirolīgas čempionu kopā ar [[Turcija]]s klubu [[Stambulas "Anadolu Efes"]], abās sezonās izcīnot arī ''Final Four'' labākā spēlētāja balvu, bet 2021. gadā arī sezonas labākā spēlētāja novērtējumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.si.com/nba/thunder/news/vasilije-micic-who-the-thunder-own-the-draft-rights-for-named-euroleague-mvp|title=Vasilije Micic, Who the Thunder Own the Draft Rights for, Named EuroLeague MVP|last=Chapman|first=Ryan|website=Sports Illustrated Oklahoma City Thunder News, Analysis and More|access-date=2024-04-06|date=2021-05-28|language=en}}</ref> == NBA == [[2014. gada NBA drafts|2014. gada NBA draftā]] V. Micičs tika izraudzīts ar 52. numuru otrajā kārtā, spēlētāju izvēlējās [[Filadelfijas "76ers"]]. 2020. gadā "76ers" tiesības uz joprojām Eiropā spēlējošo basketbolistu kopā ar [[Els Horfords|Elu Horfordu]] un drafta izvēles tiesībām aizmainīja uz [[Oklahomasitijas "Thunder"]] pret [[Denijs Grīns|Deniju Grīnu]], [[Vinsents Poirē|Vinsentu Poirē]] un [[Terenss Fergusons|Terensu Fergusonu]]. 2023. gada jūlijā V. Mičičs pārcēlās uz Ziemeļameriku un noslēdza līgumu ar "Thunder", tomēr jauniem talantiem pārpilnajā komandā viņam neizdevās iegūt pienācīgu lomu, aizvadītajās 30 spēlēs viņš guva vidēji tikai 3,3 punktus, atdodot arī 2,5 rezultatīvas piespēles vidēji spēlē. 2024. gada februārī V. Micičs kopā ar [[Dāvis Bertāns|Dāvi Bertānu]], [[Trē Manns|Trē Mannu]], divām nākotnes drafta izvēlēm un naudas kompensāciju tika aizmainīts uz [[Šarlotas "Hornets"]] pret [[Gordons Heivards|Gordonu Heivardu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nba.com/hornets/news/hornets-acquire-davis-bertans-tre-mann-vasilije-micic-and-two-second-round-picks-from-oklahoma-city|title=Hornets Acquire Davis Bertans, Tre Mann, Vasilije Micic And Two Second-Round Picks From Oklahoma City|website=www.nba.com|access-date=2024-04-06|language=en}}</ref> 2025. gada februārī viņu kopā ar [[Kodijs Mārtins|Kodiju Mārtinu]] un otrās kārtas drafta izvēli aizmainīja uz [[Fīniksas "Suns"]] pret [[Jusufs Nurkičs|Jusufu Nurkiču]] un pirmās kārtas drafta izvēli. 2025. gada jūnijā V. Micičs tika divreiz aizmainīts: vispirms uz [[Šarlotas "Hornets"]], bet pēc tam uz [[Milvoki "Bucks"]], ar ko spēlētājs vienojās par līguma izpirkšanu, lai atgrieztos spēlēt Eiropā. Jūlijā tika paziņots, ka viņš ir noslēdzis līgumu ar [[Izraēla]]s klubu [[Telavivas "Hapoel" (basketbols)|Telavivas "Hapoel"]], kas debitēs [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]]. Pēc mediju ziņām līgums noslēgts uz trim sezonām 18 miljonu dolāru vērtībā, padarot V. Miciču par vislabāk apmaksāto basketbolistu Eiropā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://sportando.basketball/en/hapoel-tel-aviv-officially-signs-vasilije-micic/|title=Hapoel Tel Aviv officially signs Vasilije Micic - Sportando|work=Sportando|access-date=2025-07-26|date=2025-07-16|last=Maggi|first=Alessandro|language=en-US}}</ref> == Serbijas izlase == Spēlējis Serbijas jaunatnes izlasēs, izcīnot sudraba medaļas Eiropas U18 čempionātā 2011. gadā un Pasaules U19 čempionātā 2013. gadā. 2013. gadā viņš debitēja pieaugušo [[Serbijas basketbola izlase|Serbijas basketbola izlasē]], pārstāvot to [[2013. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2013. gada Eiropas čempionātā]]. [[2017. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2017. gada Eiropas čempionātā]], kas notika Turcijā, V. Micičs kopā ar Serbijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, finālā piekāpjoties [[Slovēnijas basketbola izlase|Slovēnijai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fiba.basketball/eurobasket/2017/news/slovenia-overcome-injuries-to-claim-historic-title|title=Slovenia overcome injuries to claim historic title in Dragic's swansong|website=FIBA.basketball|access-date=2024-04-06|date=2017-09-17|language=en}}</ref> Izcīnīja bronzas medaļu Serbijas izlases sastāvā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/serbija-pret-vaciju-valibas-nepielauj-un-tiek-pie-parizes-os-bronzas/|title=Serbija pret Vāciju vaļības nepieļauj un tiek pie Parīzes OS bronzas|last=sportazinas.com}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{s-sports}} {{Amatu secība | pirms = netika pasniegts | virsraksts = [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] MVP | periods = 2021 | pēc = [[Nikola Mirotičs]] }} {{kastes beigas}} {{DEFAULTSORT:Micičs, Vasilije}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Serbijas basketbolisti]] [[Kategorija:Saspēles vadītāji]] [[Kategorija:Oklahomasitijas "Thunder" spēlētāji]] [[Kategorija:Šarlotas "Hornets" spēlētāji]] [[Kategorija:Fīniksas "Suns" spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki basketbolā]] [[Kategorija:Serbijas olimpiskie bronzas medaļnieki]] cpkfd2rmpzjv3k9tuj8w058jsm4rp1x 0 575238 4457335 4316841 2026-04-22T06:49:22Z Ainartam 100926 /* ievads */ 4457335 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #a5262b | nos = JFC Viola | logo = | logo_izm = 163px | pilns = Futbola klubs "JFC Viola" | pilsēta = {{Vieta|Latvija|Jelgava}} | dib = 1996 | stad = [[Zemgales Olimpiskais centrs]] | ietilp = 1560 | prez = {{flaga|Latvija}} [[Ainārs Tamisārs]] | tren = {{flaga|Latvija}} [[Aldis Trukšāns]] | kapteinis = {{flaga|Latvija}} [[Edgars Fjodorovs]] | līga = Latvijas futbola 2.līga | sez = [[2023.gada Rietumu Līgas sezona|2023.]] | poz = 2.vieta Latvijas futbola 3.līgā | mediji = [http://www.jfcviola.lv/ Oficiālā vietne] | pattern_la1 = | pattern_b1 = | pattern_ra1 = | leftarm1 = a5262b | body1 = a5262b | rightarm1 = a5262b | shorts1 = a5262b | socks1 = a5262b | pattern_la2 = #FFFFFF | pattern_b2 = #FFFFFF | pattern_ra2 = #FFFFFF | leftarm2 = #FFFFFF | body2 = #FFFFFF | rightarm2 = #FFFFFF | shorts2 = #FFFFFF | socks2 = #FFFFFF }} '''JFC Viola''' ir [[Latvija]]s [[futbols|futbola]] klubs, kas dibināts 1996. gadā. Līdz 2012. gadam piedalījās Latvijas jaunatnes čempionātā (dažādās vecuma grupās), bet pēc tam nodeva visas saistības un arī futbolistus [[FK Jelgava]], tajā apvienojot gan jauniešu komandas, gan Latvijas futbola Virslīgā spēlējošo pieaugušo komandu (meistarkomandu). No 2021. gada sākuma JFC Viola darbība ir atjaunota (ar nosaukumu JFC Jelgava) un līdz 2023. gadam tam bija viena amatieru futbola komanda, kas startēja Rietumu Līgā ([[Latvijas futbola 3. līga]]s Rietumu zonas čempionātā) un [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa futbolā]] izcīņā. No 2024. gada JFC Viola startē Latvijas futbola 2.līgā (Altero LIIGā) un 2024. gada maijā darbību ir uzsākusi JFC Viola Futbola skola ar 4 treniņu grupām (2019., 2018., 2017. un 2016. gadā dzimušiem futbolistiem un futbolistēm). == JFC Viola vēsture == === FK "Viola" 1996.—2006 === Kluba dibinātājs ir [[Dainis Kazakevičs]] un FK "Viola" pamazām auga un attīstījās, izveidojot arvien jaunas treniņgrupas. 2004. gadā, apvienojoties FK "Viola" galvenajai komandai (U-18) un FK "RAF", tika izveidots futbola klubs "Jelgava". === Jaunatnes futbola kluba "Jelgava" 2006.—2012 === No 2006. līdz 2012. gadam JFC Jelgava bija tipiska jaunatnes futbola skola un piedalījās Latvijas jaunatnes čempionātā. Treneri šai posmā bija [[Dainis Kazakevičs]], [[Kaspars Tiltiņš]], [[Gints Freimanis]], [[Jānis Čaplinskis]]. Pēc tam, kad JFC saistības un spēlētāji pārgāja uz FK Jelgava, biedrība no 2013. līdz 2021. gada janvārim bija neaktīva.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://jfcjelgava.lv/archives/4207|title=Atdzimšana 2021 – JFC Jelgava|last=Tamisārs|first=Ainārs|access-date=2023-05-07|language=en|archive-date=2023-05-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20230507122515/https://jfcjelgava.lv/archives/4207}}</ref> === Amatieru futbola atjaunošana 2021. gadā === 2021. gada sākumā, kad kļuva skaidrs, ka FK Jelgava Virslīgā nestartēs, tika nolemts atjaunot JFC Jelgava darbību, šoreiz kā amatieru futbola klubam, kurā trenējas un spēlē futbolisti savā brīvajā laikā, no tā gūstot prieku un ar futbola spēlēm un citiem pasākumiem dodot prieku pārējiem (skatītājiem, Jelgavas iedzīvotājiem un citiem). Klubs pieteica komandu dalībai 3. līgā un par galveno treneri amatā iecēla Antonu Dresmani.<ref name=":0" /> === Futbola skolas atjaunošana 2024. gadā === 2023. gada beigās Dainis Kazakevičs (JFC Viola dibinātājs) zaudēja Latvijas Nacionālās izlases galvenā trenera amatu un nolēma nevis uzreiz pieņemt kāda profesionāla futbola kluba galvenā trenera posteni, bet atjaunot JFC Viola Futbola skolu, izstrādājot īpašu treniņu metodiku, sapulcinot jaunu treneru korpusu un izsludinot audzēkņu uzņemšanu divās treniņgrupās ar treniņu vietu Zemgales olimpiskajā centrā. Septembrī tika atvērtas vēl 2 treniņu grupas (2019., 2018., 2017. un 2016. gadā dzimušiem futbolistiem un futbolistēm) un 2024. gada oktobrī paredzēta vēl vienas treniņu grupas atvēršana Jelgavas Centra pamatskolā. === Jelgavas futbola čempionāta rīkošana === JFC Viola kopš 2021. gada ir oficiālais [[Jelgavas pilsētas dome]]s partneris Jelgavas futbola čempionātu (JFČ) rīkošanā. 2021. gada decembrī notika "JFČ Ziema 2021", kur piedalījās 6 komandas un zeltu izcīnīja komanda FK LLU ([[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]]), 2022. gada septembrī — oktobrī notika "JFČ Rudens 2022", bet 2022. gada decembrī un 2023. gada janvārī JFC Jelgava bija "JFČ Ziema 2022" galvenais organizētājs, kā arī 2023. gada beigās un 2024. gada sākumā notika "JFČ Ziema 2023". Pašlaik notiek sagatavošanās darbi Jelgavas futbola čempionātam "Ziema 2024". == Futbola kluba nosaukumu vēsture == * 1996 — 2005: FK Viola * 2006 — 2021: Jaunatnes futbola centrs Jelgava * 2021 — 2023: JFC Jelgava * 2024 — : Jelgavas futbola centrs Viola (JFC Viola) == JFC Viola meistarkomandas sasniegumi Latvijas kausa izcīņā == {| class="wikitable" style="text-align:center" !Sezona !Sasniegtā kārta vai tituls |- |2021. |1/16 fināls |- |2022. |1/32 fināls |- |2023. |1/64 fināls |- |2024. |1/128 fināls |- |2025. |1/64 fināls |- | | |} == JFC Viola meistarkomandas sasniegumi Latvijas čempionātā == {| class="wikitable" style="text-align:center" !Sezona !Vieta / čempionāts |- |2021. |4.vieta / Rietumu Līga (3.līgas Rietumu zona) |- |2022. |4.vieta / Rietumu Līga (3.līgas Rietumu zona) |- |2023. |1.vieta / Rietumu Līga (3.līgas Rietumu zona) |- |2024. |6.vieta / Latvijas futbola 2.līga |- |2025. |11.vieta / Latvijas futbola 2.līga |- | | |} == Meistarkomandas sastāvs (2026. gada sezona) == : ''{{dat|2021|9|6||bez}}.''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubi/jfc-jelgava-36049/?cid=10400312|title=JFC Jelgava|website=lff.lv|access-date={{dat|2021|9|6||bez}}}}</ref> {{Fs start}} {{Fs player | no= 1|nat=LAT| pos=GK | name=[[Emīls Dobrājs]]}} {{Fs player | no= 3|nat=LAT| pos=DF | name=[[Dāgs Apsītis]]}} {{Fs player | no= 4|nat=LAT| pos=DF | name=[[Jurijs Ivanovs]]}} {{Fs player | no= 5|nat=LAT| pos=DF | name=[[Ričards Jirgensons]]}} {{Fs player | no= 6|nat=LAT| pos=DF | name=[[Andrejs Dementjevs]]}} {{Fs player | no= 7|nat=LAT| pos=DF | name=[[Mareks Plonis]]}} {{Fs player | no= 8|nat=LAT| pos=DF | name=[[Mārtiņš Pivarovičs]]}} {{Fs player | no= 9|nat=LAT| pos=DF | name=[[Zigmunds Rubīns]]}} {{Fs player | no= 10|nat=LAT| pos=FW | name=[[Matīss Baškevics]]}} {{Fs player | no= 11|nat=LAT| pos=MF | name=[[Helvijs Staļģis]]}} {{Fs player | no= 12|nat=LAT| pos=MF | name=[[Māris Dūrējs]]}} {{Fs player | no= 13|nat=LAT| pos=MF | name=[[Vitālijs Abramovs]]}} {{Fs player | no= 14|nat=LAT| pos=MF | name=[[Aldis Trukšāns]]}} {{Fs player | no= 15|nat=LAT| pos=MF | name=[[Svajunas Fokas]]}} {{Fs player | no= 16|nat=LAT| pos=DF | name=[[Aksels Grosfogels]]}} {{Fs player | no= 17|nat=LAT| pos=MF | name=[[Edgars Fjodorovs]]}} {{Fs player | no= 18|nat=LAT| pos=FW | name=[[Mareks Rudakovs]]}} {{Fs player | no= 19|nat=LAT| pos=DF | name=[[Rihards Antoņevičs]]}} {{Fs mid}} {{Fs player | no=20|nat=LAT| pos=DF | name=[[Elvijs Brahmanis]]}} {{Fs player | no=21|nat=LAT| pos=MF | name=[[Jēkabs Šteinburgs]]}} {{Fs player | no=22|nat=LAT| pos=MF | name=[[Antons Dresmanis]]}} {{Fs player | no=71|nat=LAT| pos=GK | name=[[Kaspars Sondors]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF | name=[[Mārtiņš Tamisārs]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF | name=[[Jānis Dūrējs]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=FW | name=[[Gustavs Riekstiņš]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF | name=[[Kārlis Vītoliņš]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=DF | name=[[Edijs Jurušs]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF | name=[[Eduards Zecmanis]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=GK | name=[[Rolands Garkuļ-Gurevičs]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=GK | name=[[Ivo Jurševics]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF | name=[[Pauls Rozenvalds]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF | name=[[Miks Vīķis]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF | name=[[Artis Staļģis]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF | name=[[Arvis Krūmiņš]]}} {{Fs end}} == Meistarkomandā spēlējuši (2021. -2025) == : {{Fs start}} {{Fs player | no= 28|nat=LAT| pos=MF | name=[[Artis Lazdiņš]]}} {{Fs player | no= 3|nat=LAT| pos=DF | name=[[Dāgs Apsītis]]}} {{Fs player | no= 4|nat=LAT| pos=DF | name=[[Jurijs Ivanovs]]}} {{Fs player | no= 5|nat=LAT| pos=DF | name=[[Ričards Jirgensons]]}} {{Fs player | no= 6|nat=LAT| pos=DF | name=[[Andrejs Dementjevs]]}} {{Fs player | no= 7|nat=LAT| pos=DF | name=[[Mareks Plonis]]}} {{Fs player | no= 8|nat=LAT| pos=DF | name=[[Mārtiņš Pivarovičs]]}} {{Fs player | no= 9|nat=LAT| pos=DF | name=[[Zigmunds Rubīns]]}} {{Fs player | no= 10|nat=LAT| pos=FW | name=[[Matīss Baškevics]]}} {{Fs player | no= 11|nat=LAT| pos=MF | name=[[Helvijs Staļģis]]}} {{Fs player | no= 12|nat=LAT| pos=MF | name=[[Māris Dūrējs]]}} {{Fs player | no= 13|nat=LAT| pos=MF | name=[[Vitālijs Abramovs]]}} {{Fs player | no= 14|nat=LAT| pos=MF | name=[[Aldis Trukšāns]]}} {{Fs player | no= 15|nat=LAT| pos=MF | name=[[Svajunas Fokas]]}} {{Fs player | no= 16|nat=LAT| pos=DF | name=[[Aksels Grosfogels]]}} {{Fs player | no= 17|nat=LAT| pos=MF | name=[[Edgars Fjodorovs]]}} {{Fs player | no= 18|nat=LAT| pos=FW | name=[[Mareks Rudakovs]]}} {{Fs player | no= 19|nat=LAT| pos=DF | name=[[Rihards Antoņevičs]]}} {{Fs mid}} {{Fs player | no=20|nat=LAT| pos=DF | name=[[Elvijs Brahmanis]]}} {{Fs player | no=21|nat=LAT| pos=MF | name=[[Jēkabs Šteinburgs]]}} {{Fs player | no=22|nat=LAT| pos=MF | name=[[Antons Dresmanis]]}} {{Fs player | no=71|nat=LAT| pos=GK | name=[[Kaspars Sondors]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF | name=[[Mārtiņš Tamisārs]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF | name=[[Jānis Dūrējs]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=FW | name=[[Gustavs Riekstiņš]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF | name=[[Kārlis Vītoliņš]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=DF | name=[[Edijs Jurušs]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF | name=[[Eduards Zecmanis]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=GK | name=[[Rolands Garkuļ-Gurevičs]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=GK | name=[[Ivo Jurševics]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF | name=[[Pauls Rozenvalds]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF | name=[[Miks Vīķis]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF | name=[[Artis Staļģis]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF | name=[[Arvis Krūmiņš]]}} {{Fs end}} == Meistarkomandas personāls == [[Latvijas kauss futbolā|atvijas kauss futbolā]] {| class="wikitable" ! Amats ! Vārds, uzvārds |- | Galvenais treneris | {{flaga|Latvija}} [[Marks Dresmanis|Aldis Trukšāns]] |- | Kluba prezidents | {{flaga|Latvija}} [[Ainārs Tamisārs]] |- |} == Meistarkomandas galvenie treneri == * {{flaga|Latvija}} [[Antons Dresmanis]] (2021) * {{flaga|Latvija}} [[Antons Dresmanis|Marks Dresmanis]] (03.2022 — 06.2022) * {{flaga|Latvija}} [[Antons Dresmanis|Aldis Trukšāns]] (07.2022 —) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.jfcviola.lv jfcviola.lv] * http://www.cemp.jfcviola.lv {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220701142844/https://cemp.jfcviola.lv/ |date={{dat|2022|07|01||bez}} }} {{DEFAULTSORT:JFC Jelgava}} [[Kategorija:Latvijas futbola klubi]] [[Kategorija:Sports Jelgavā]] tl5m3sxl6lgsymt1tgh7ntygvqj8jf2 4457337 4457335 2026-04-22T06:57:42Z Ainartam 100926 /* Meistarkomandā spēlējuši (2021. -2025) */ 4457337 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #a5262b | nos = JFC Viola | logo = | logo_izm = 163px | pilns = Futbola klubs "JFC Viola" | pilsēta = {{Vieta|Latvija|Jelgava}} | dib = 1996 | stad = [[Zemgales Olimpiskais centrs]] | ietilp = 1560 | prez = {{flaga|Latvija}} [[Ainārs Tamisārs]] | tren = {{flaga|Latvija}} [[Aldis Trukšāns]] | kapteinis = {{flaga|Latvija}} [[Edgars Fjodorovs]] | līga = Latvijas futbola 2.līga | sez = [[2023.gada Rietumu Līgas sezona|2023.]] | poz = 2.vieta Latvijas futbola 3.līgā | mediji = [http://www.jfcviola.lv/ Oficiālā vietne] | pattern_la1 = | pattern_b1 = | pattern_ra1 = | leftarm1 = a5262b | body1 = a5262b | rightarm1 = a5262b | shorts1 = a5262b | socks1 = a5262b | pattern_la2 = #FFFFFF | pattern_b2 = #FFFFFF | pattern_ra2 = #FFFFFF | leftarm2 = #FFFFFF | body2 = #FFFFFF | rightarm2 = #FFFFFF | shorts2 = #FFFFFF | socks2 = #FFFFFF }} '''JFC Viola''' ir [[Latvija]]s [[futbols|futbola]] klubs, kas dibināts 1996. gadā. Līdz 2012. gadam piedalījās Latvijas jaunatnes čempionātā (dažādās vecuma grupās), bet pēc tam nodeva visas saistības un arī futbolistus [[FK Jelgava]], tajā apvienojot gan jauniešu komandas, gan Latvijas futbola Virslīgā spēlējošo pieaugušo komandu (meistarkomandu). No 2021. gada sākuma JFC Viola darbība ir atjaunota (ar nosaukumu JFC Jelgava) un līdz 2023. gadam tam bija viena amatieru futbola komanda, kas startēja Rietumu Līgā ([[Latvijas futbola 3. līga]]s Rietumu zonas čempionātā) un [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa futbolā]] izcīņā. No 2024. gada JFC Viola startē Latvijas futbola 2.līgā (Altero LIIGā) un 2024. gada maijā darbību ir uzsākusi JFC Viola Futbola skola ar 4 treniņu grupām (2019., 2018., 2017. un 2016. gadā dzimušiem futbolistiem un futbolistēm). == JFC Viola vēsture == === FK "Viola" 1996.—2006 === Kluba dibinātājs ir [[Dainis Kazakevičs]] un FK "Viola" pamazām auga un attīstījās, izveidojot arvien jaunas treniņgrupas. 2004. gadā, apvienojoties FK "Viola" galvenajai komandai (U-18) un FK "RAF", tika izveidots futbola klubs "Jelgava". === Jaunatnes futbola kluba "Jelgava" 2006.—2012 === No 2006. līdz 2012. gadam JFC Jelgava bija tipiska jaunatnes futbola skola un piedalījās Latvijas jaunatnes čempionātā. Treneri šai posmā bija [[Dainis Kazakevičs]], [[Kaspars Tiltiņš]], [[Gints Freimanis]], [[Jānis Čaplinskis]]. Pēc tam, kad JFC saistības un spēlētāji pārgāja uz FK Jelgava, biedrība no 2013. līdz 2021. gada janvārim bija neaktīva.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://jfcjelgava.lv/archives/4207|title=Atdzimšana 2021 – JFC Jelgava|last=Tamisārs|first=Ainārs|access-date=2023-05-07|language=en|archive-date=2023-05-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20230507122515/https://jfcjelgava.lv/archives/4207}}</ref> === Amatieru futbola atjaunošana 2021. gadā === 2021. gada sākumā, kad kļuva skaidrs, ka FK Jelgava Virslīgā nestartēs, tika nolemts atjaunot JFC Jelgava darbību, šoreiz kā amatieru futbola klubam, kurā trenējas un spēlē futbolisti savā brīvajā laikā, no tā gūstot prieku un ar futbola spēlēm un citiem pasākumiem dodot prieku pārējiem (skatītājiem, Jelgavas iedzīvotājiem un citiem). Klubs pieteica komandu dalībai 3. līgā un par galveno treneri amatā iecēla Antonu Dresmani.<ref name=":0" /> === Futbola skolas atjaunošana 2024. gadā === 2023. gada beigās Dainis Kazakevičs (JFC Viola dibinātājs) zaudēja Latvijas Nacionālās izlases galvenā trenera amatu un nolēma nevis uzreiz pieņemt kāda profesionāla futbola kluba galvenā trenera posteni, bet atjaunot JFC Viola Futbola skolu, izstrādājot īpašu treniņu metodiku, sapulcinot jaunu treneru korpusu un izsludinot audzēkņu uzņemšanu divās treniņgrupās ar treniņu vietu Zemgales olimpiskajā centrā. Septembrī tika atvērtas vēl 2 treniņu grupas (2019., 2018., 2017. un 2016. gadā dzimušiem futbolistiem un futbolistēm) un 2024. gada oktobrī paredzēta vēl vienas treniņu grupas atvēršana Jelgavas Centra pamatskolā. === Jelgavas un Rietumzemgales futbola čempionāta rīkošana === JFC Viola kopš 2021. gada ir oficiālais [[Jelgavas pilsētas dome]]s partneris Jelgavas futbola čempionātu (JFČ) rīkošanā. 2021. gada decembrī notika "JFČ Ziema 2021", kur piedalījās 6 komandas un zeltu izcīnīja komanda FK LLU ([[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]]), 2022. gada septembrī — oktobrī notika "JFČ Rudens 2022", bet 2022. gada decembrī un 2023. gada janvārī JFC Jelgava bija "JFČ Ziema 2022" galvenais organizētājs. Noorganizēti arī Jelgavas futbola čempionāti "Ziema 2023", "Ziema 2024". Kopš 2025.gada kopā ar Dobeles Sporta pārvaldi un biedrību "Rada Divi" divu pilsētas čempionātu (Dobeles un Jelgavas) vietā tie rīkot viens - daudz vērienīgāks, skaļāks un kvalitatīvāks gan sportiskajā, gan citos veidos - Rietumzemgales futbola čempionāts (jau ir noticis "Ziema 2025" un pašlaik notiek sagatavošanās darbi "Ziema 2026"). == Futbola kluba nosaukumu vēsture == * 1996 — 2005: FK Viola * 2006 — 2021: Jaunatnes futbola centrs Jelgava * 2021 — 2023: JFC Jelgava * 2024 — : Jelgavas futbola centrs Viola (JFC Viola) == JFC Viola meistarkomandas sasniegumi Latvijas kausa izcīņā == {| class="wikitable" style="text-align:center" !Sezona !Sasniegtā kārta vai tituls |- |2021. |1/16 fināls |- |2022. |1/32 fināls |- |2023. |1/64 fināls |- |2024. |1/128 fināls |- |2025. |1/64 fināls |- | | |} == JFC Viola meistarkomandas sasniegumi Latvijas čempionātā == {| class="wikitable" style="text-align:center" !Sezona !Vieta / čempionāts |- |2021. |4.vieta / Rietumu Līga (3.līgas Rietumu zona) |- |2022. |4.vieta / Rietumu Līga (3.līgas Rietumu zona) |- |2023. |1.vieta / Rietumu Līga (3.līgas Rietumu zona) |- |2024. |6.vieta / Latvijas futbola 2.līga |- |2025. |11.vieta / Latvijas futbola 2.līga |- | | |} == Meistarkomandas sastāvs (2026. gada sezona) == : ''{{dat|2021|9|6||bez}}.''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubi/jfc-jelgava-36049/?cid=10400312|title=JFC Jelgava|website=lff.lv|access-date={{dat|2021|9|6||bez}}}}</ref> {{Fs start}} {{Fs player | no= 1|nat=LAT| pos=GK | name=[[Emīls Dobrājs]]}} {{Fs player | no= 3|nat=LAT| pos=DF | name=[[Dāgs Apsītis]]}} {{Fs player | no= 4|nat=LAT| pos=DF | name=[[Jurijs Ivanovs]]}} {{Fs player | no= 5|nat=LAT| pos=DF | name=[[Ričards Jirgensons]]}} {{Fs player | no= 6|nat=LAT| pos=DF | name=[[Andrejs Dementjevs]]}} {{Fs player | no= 7|nat=LAT| pos=DF | name=[[Mareks Plonis]]}} {{Fs player | no= 8|nat=LAT| pos=DF | name=[[Mārtiņš Pivarovičs]]}} {{Fs player | no= 9|nat=LAT| pos=DF | name=[[Zigmunds Rubīns]]}} {{Fs player | no= 10|nat=LAT| pos=FW | name=[[Matīss Baškevics]]}} {{Fs player | no= 11|nat=LAT| pos=MF | name=[[Helvijs Staļģis]]}} {{Fs player | no= 12|nat=LAT| pos=MF | name=[[Māris Dūrējs]]}} {{Fs player | no= 13|nat=LAT| pos=MF | name=[[Vitālijs Abramovs]]}} {{Fs player | no= 14|nat=LAT| pos=MF | name=[[Aldis Trukšāns]]}} {{Fs player | no= 15|nat=LAT| pos=MF | name=[[Svajunas Fokas]]}} {{Fs player | no= 16|nat=LAT| pos=DF | name=[[Aksels Grosfogels]]}} {{Fs player | no= 17|nat=LAT| pos=MF | name=[[Edgars Fjodorovs]]}} {{Fs player | no= 18|nat=LAT| pos=FW | name=[[Mareks Rudakovs]]}} {{Fs player | no= 19|nat=LAT| pos=DF | name=[[Rihards Antoņevičs]]}} {{Fs mid}} {{Fs player | no=20|nat=LAT| pos=DF | name=[[Elvijs Brahmanis]]}} {{Fs player | no=21|nat=LAT| pos=MF | name=[[Jēkabs Šteinburgs]]}} {{Fs player | no=22|nat=LAT| pos=MF | name=[[Antons Dresmanis]]}} {{Fs player | no=71|nat=LAT| pos=GK | name=[[Kaspars Sondors]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF | name=[[Mārtiņš Tamisārs]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF | name=[[Jānis Dūrējs]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=FW | name=[[Gustavs Riekstiņš]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF | name=[[Kārlis Vītoliņš]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=DF | name=[[Edijs Jurušs]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF | name=[[Eduards Zecmanis]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=GK | name=[[Rolands Garkuļ-Gurevičs]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=GK | name=[[Ivo Jurševics]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF | name=[[Pauls Rozenvalds]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF | name=[[Miks Vīķis]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF | name=[[Artis Staļģis]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF | name=[[Arvis Krūmiņš]]}} {{Fs end}} == Meistarkomandā spēlējuši (2021. -2025) == : {{Fs start}}28 {{Fs player | no= 28|nat=LAT| pos=MF | name=[[Artis Lazdiņš]]}} {{Fs player | no= 3|nat=LAT| pos=DF | name=[[Dāgs Apsītis]]}} {{Fs player | no= 4|nat=LAT| pos=DF | name=[[Jurijs Ivanovs]]}} {{Fs player | no= 5|nat=LAT| pos=DF | name=[[Ričards Jirgensons]]}} {{Fs player | no= 6|nat=LAT| pos=DF | name=[[Andrejs Dementjevs]]}} {{Fs player | no= 7|nat=LAT| pos=DF | name=[[Mareks Plonis]]}} {{Fs player | no= 10|nat=LAT| pos=FW | name=[[Matīss Baškevics]]}} {{Fs player | no= 11|nat=LAT| pos=MF | name=[[Helvijs Staļģis]]}} {{Fs player | no= 12|nat=LAT| pos=MF | name=[[Māris Dūrējs]]}} {{Fs player | no= 13|nat=LAT| pos=MF | name=[[Vitālijs Abramovs]]}} {{Fs player | no= 14|nat=LAT| pos=MF | name=[[Aldis Trukšāns]]}} {{Fs player | no= 15|nat=LAT| pos=MF | name=[[Svajunas Fokas]]}} {{Fs player | no= 16|nat=LAT| pos=DF | name=[[Aksels Grosfogels]]}} {{Fs player | no= 17|nat=LAT| pos=MF | name=[[Edgars Fjodorovs]]}} {{Fs player | no= 18|nat=LAT| pos=FW | name=[[Mareks Rudakovs]]}} {{Fs player | no= 19|nat=LAT| pos=DF | name=[[Rihards Antoņevičs]]}} {{Fs mid}} {{Fs player | no=20|nat=LAT| pos=DF | name=[[Elvijs Brahmanis]]}} {{Fs player | no=21|nat=LAT| pos=MF | name=[[Jēkabs Šteinburgs]]}} {{Fs player | no=22|nat=LAT| pos=MF | name=[[Antons Dresmanis]]}} {{Fs player | no=71|nat=LAT| pos=GK | name=[[Kaspars Sondors]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF | name=[[Mārtiņš Tamisārs]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF | name=[[Jānis Dūrējs]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=FW | name=[[Gustavs Riekstiņš]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF | name=[[Kārlis Vītoliņš]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=DF | name=[[Edijs Jurušs]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF | name=[[Eduards Zecmanis]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=GK | name=[[Rolands Garkuļ-Gurevičs]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=GK | name=[[Ivo Jurševics]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF | name=[[Pauls Rozenvalds]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF | name=[[Miks Vīķis]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF | name=[[Artis Staļģis]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF | name=[[Arvis Krūmiņš]]}} {{Fs end}} == Meistarkomandas personāls == [[Latvijas kauss futbolā|atvijas kauss futbolā]] {| class="wikitable" ! Amats ! Vārds, uzvārds |- | Galvenais treneris | {{flaga|Latvija}} [[Marks Dresmanis|Aldis Trukšāns]] |- | Kluba prezidents | {{flaga|Latvija}} [[Ainārs Tamisārs]] |- |} == Meistarkomandas galvenie treneri == * {{flaga|Latvija}} [[Antons Dresmanis]] (2021) * {{flaga|Latvija}} [[Antons Dresmanis|Marks Dresmanis]] (03.2022 — 06.2022) * {{flaga|Latvija}} [[Antons Dresmanis|Aldis Trukšāns]] (07.2022 —) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.jfcviola.lv jfcviola.lv] * http://www.cemp.jfcviola.lv {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220701142844/https://cemp.jfcviola.lv/ |date={{dat|2022|07|01||bez}} }} {{DEFAULTSORT:JFC Jelgava}} [[Kategorija:Latvijas futbola klubi]] [[Kategorija:Sports Jelgavā]] bl45fuec2jxx4ap6oly6ys7vdypos9d 4457340 4457337 2026-04-22T07:01:18Z Ainartam 100926 /* Meistarkomandā spēlējuši (2021. -2025) */ 4457340 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #a5262b | nos = JFC Viola | logo = | logo_izm = 163px | pilns = Futbola klubs "JFC Viola" | pilsēta = {{Vieta|Latvija|Jelgava}} | dib = 1996 | stad = [[Zemgales Olimpiskais centrs]] | ietilp = 1560 | prez = {{flaga|Latvija}} [[Ainārs Tamisārs]] | tren = {{flaga|Latvija}} [[Aldis Trukšāns]] | kapteinis = {{flaga|Latvija}} [[Edgars Fjodorovs]] | līga = Latvijas futbola 2.līga | sez = [[2023.gada Rietumu Līgas sezona|2023.]] | poz = 2.vieta Latvijas futbola 3.līgā | mediji = [http://www.jfcviola.lv/ Oficiālā vietne] | pattern_la1 = | pattern_b1 = | pattern_ra1 = | leftarm1 = a5262b | body1 = a5262b | rightarm1 = a5262b | shorts1 = a5262b | socks1 = a5262b | pattern_la2 = #FFFFFF | pattern_b2 = #FFFFFF | pattern_ra2 = #FFFFFF | leftarm2 = #FFFFFF | body2 = #FFFFFF | rightarm2 = #FFFFFF | shorts2 = #FFFFFF | socks2 = #FFFFFF }} '''JFC Viola''' ir [[Latvija]]s [[futbols|futbola]] klubs, kas dibināts 1996. gadā. Līdz 2012. gadam piedalījās Latvijas jaunatnes čempionātā (dažādās vecuma grupās), bet pēc tam nodeva visas saistības un arī futbolistus [[FK Jelgava]], tajā apvienojot gan jauniešu komandas, gan Latvijas futbola Virslīgā spēlējošo pieaugušo komandu (meistarkomandu). No 2021. gada sākuma JFC Viola darbība ir atjaunota (ar nosaukumu JFC Jelgava) un līdz 2023. gadam tam bija viena amatieru futbola komanda, kas startēja Rietumu Līgā ([[Latvijas futbola 3. līga]]s Rietumu zonas čempionātā) un [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa futbolā]] izcīņā. No 2024. gada JFC Viola startē Latvijas futbola 2.līgā (Altero LIIGā) un 2024. gada maijā darbību ir uzsākusi JFC Viola Futbola skola ar 4 treniņu grupām (2019., 2018., 2017. un 2016. gadā dzimušiem futbolistiem un futbolistēm). == JFC Viola vēsture == === FK "Viola" 1996.—2006 === Kluba dibinātājs ir [[Dainis Kazakevičs]] un FK "Viola" pamazām auga un attīstījās, izveidojot arvien jaunas treniņgrupas. 2004. gadā, apvienojoties FK "Viola" galvenajai komandai (U-18) un FK "RAF", tika izveidots futbola klubs "Jelgava". === Jaunatnes futbola kluba "Jelgava" 2006.—2012 === No 2006. līdz 2012. gadam JFC Jelgava bija tipiska jaunatnes futbola skola un piedalījās Latvijas jaunatnes čempionātā. Treneri šai posmā bija [[Dainis Kazakevičs]], [[Kaspars Tiltiņš]], [[Gints Freimanis]], [[Jānis Čaplinskis]]. Pēc tam, kad JFC saistības un spēlētāji pārgāja uz FK Jelgava, biedrība no 2013. līdz 2021. gada janvārim bija neaktīva.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://jfcjelgava.lv/archives/4207|title=Atdzimšana 2021 – JFC Jelgava|last=Tamisārs|first=Ainārs|access-date=2023-05-07|language=en|archive-date=2023-05-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20230507122515/https://jfcjelgava.lv/archives/4207}}</ref> === Amatieru futbola atjaunošana 2021. gadā === 2021. gada sākumā, kad kļuva skaidrs, ka FK Jelgava Virslīgā nestartēs, tika nolemts atjaunot JFC Jelgava darbību, šoreiz kā amatieru futbola klubam, kurā trenējas un spēlē futbolisti savā brīvajā laikā, no tā gūstot prieku un ar futbola spēlēm un citiem pasākumiem dodot prieku pārējiem (skatītājiem, Jelgavas iedzīvotājiem un citiem). Klubs pieteica komandu dalībai 3. līgā un par galveno treneri amatā iecēla Antonu Dresmani.<ref name=":0" /> === Futbola skolas atjaunošana 2024. gadā === 2023. gada beigās Dainis Kazakevičs (JFC Viola dibinātājs) zaudēja Latvijas Nacionālās izlases galvenā trenera amatu un nolēma nevis uzreiz pieņemt kāda profesionāla futbola kluba galvenā trenera posteni, bet atjaunot JFC Viola Futbola skolu, izstrādājot īpašu treniņu metodiku, sapulcinot jaunu treneru korpusu un izsludinot audzēkņu uzņemšanu divās treniņgrupās ar treniņu vietu Zemgales olimpiskajā centrā. Septembrī tika atvērtas vēl 2 treniņu grupas (2019., 2018., 2017. un 2016. gadā dzimušiem futbolistiem un futbolistēm) un 2024. gada oktobrī paredzēta vēl vienas treniņu grupas atvēršana Jelgavas Centra pamatskolā. === Jelgavas un Rietumzemgales futbola čempionāta rīkošana === JFC Viola kopš 2021. gada ir oficiālais [[Jelgavas pilsētas dome]]s partneris Jelgavas futbola čempionātu (JFČ) rīkošanā. 2021. gada decembrī notika "JFČ Ziema 2021", kur piedalījās 6 komandas un zeltu izcīnīja komanda FK LLU ([[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]]), 2022. gada septembrī — oktobrī notika "JFČ Rudens 2022", bet 2022. gada decembrī un 2023. gada janvārī JFC Jelgava bija "JFČ Ziema 2022" galvenais organizētājs. Noorganizēti arī Jelgavas futbola čempionāti "Ziema 2023", "Ziema 2024". Kopš 2025.gada kopā ar Dobeles Sporta pārvaldi un biedrību "Rada Divi" divu pilsētas čempionātu (Dobeles un Jelgavas) vietā tie rīkot viens - daudz vērienīgāks, skaļāks un kvalitatīvāks gan sportiskajā, gan citos veidos - Rietumzemgales futbola čempionāts (jau ir noticis "Ziema 2025" un pašlaik notiek sagatavošanās darbi "Ziema 2026"). == Futbola kluba nosaukumu vēsture == * 1996 — 2005: FK Viola * 2006 — 2021: Jaunatnes futbola centrs Jelgava * 2021 — 2023: JFC Jelgava * 2024 — : Jelgavas futbola centrs Viola (JFC Viola) == JFC Viola meistarkomandas sasniegumi Latvijas kausa izcīņā == {| class="wikitable" style="text-align:center" !Sezona !Sasniegtā kārta vai tituls |- |2021. |1/16 fināls |- |2022. |1/32 fināls |- |2023. |1/64 fināls |- |2024. |1/128 fināls |- |2025. |1/64 fināls |- | | |} == JFC Viola meistarkomandas sasniegumi Latvijas čempionātā == {| class="wikitable" style="text-align:center" !Sezona !Vieta / čempionāts |- |2021. |4.vieta / Rietumu Līga (3.līgas Rietumu zona) |- |2022. |4.vieta / Rietumu Līga (3.līgas Rietumu zona) |- |2023. |1.vieta / Rietumu Līga (3.līgas Rietumu zona) |- |2024. |6.vieta / Latvijas futbola 2.līga |- |2025. |11.vieta / Latvijas futbola 2.līga |- | | |} == Meistarkomandas sastāvs (2026. gada sezona) == : ''{{dat|2021|9|6||bez}}.''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubi/jfc-jelgava-36049/?cid=10400312|title=JFC Jelgava|website=lff.lv|access-date={{dat|2021|9|6||bez}}}}</ref> {{Fs start}} {{Fs player | no= 1|nat=LAT| pos=GK | name=[[Emīls Dobrājs]]}} {{Fs player | no= 3|nat=LAT| pos=DF | name=[[Dāgs Apsītis]]}} {{Fs player | no= 4|nat=LAT| pos=DF | name=[[Jurijs Ivanovs]]}} {{Fs player | no= 5|nat=LAT| pos=DF | name=[[Ričards Jirgensons]]}} {{Fs player | no= 6|nat=LAT| pos=DF | name=[[Andrejs Dementjevs]]}} {{Fs player | no= 7|nat=LAT| pos=DF | name=[[Mareks Plonis]]}} {{Fs player | no= 8|nat=LAT| pos=DF | name=[[Mārtiņš Pivarovičs]]}} {{Fs player | no= 9|nat=LAT| pos=DF | name=[[Zigmunds Rubīns]]}} {{Fs player | no= 10|nat=LAT| pos=FW | name=[[Matīss Baškevics]]}} {{Fs player | no= 11|nat=LAT| pos=MF | name=[[Helvijs Staļģis]]}} {{Fs player | no= 12|nat=LAT| pos=MF | name=[[Māris Dūrējs]]}} {{Fs player | no= 13|nat=LAT| pos=MF | name=[[Vitālijs Abramovs]]}} {{Fs player | no= 14|nat=LAT| pos=MF | name=[[Aldis Trukšāns]]}} {{Fs player | no= 15|nat=LAT| pos=MF | name=[[Svajunas Fokas]]}} {{Fs player | no= 16|nat=LAT| pos=DF | name=[[Aksels Grosfogels]]}} {{Fs player | no= 17|nat=LAT| pos=MF | name=[[Edgars Fjodorovs]]}} {{Fs player | no= 18|nat=LAT| pos=FW | name=[[Mareks Rudakovs]]}} {{Fs player | no= 19|nat=LAT| pos=DF | name=[[Rihards Antoņevičs]]}} {{Fs mid}} {{Fs player | no=20|nat=LAT| pos=DF | name=[[Elvijs Brahmanis]]}} {{Fs player | no=21|nat=LAT| pos=MF | name=[[Jēkabs Šteinburgs]]}} {{Fs player | no=22|nat=LAT| pos=MF | name=[[Antons Dresmanis]]}} {{Fs player | no=71|nat=LAT| pos=GK | name=[[Kaspars Sondors]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF | name=[[Mārtiņš Tamisārs]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF | name=[[Jānis Dūrējs]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=FW | name=[[Gustavs Riekstiņš]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF | name=[[Kārlis Vītoliņš]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=DF | name=[[Edijs Jurušs]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF | name=[[Eduards Zecmanis]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=GK | name=[[Rolands Garkuļ-Gurevičs]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=GK | name=[[Ivo Jurševics]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF | name=[[Pauls Rozenvalds]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF | name=[[Miks Vīķis]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF | name=[[Artis Staļģis]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF | name=[[Arvis Krūmiņš]]}} {{Fs end}} == Meistarkomandā spēlējuši (2021. -2025) == : {{Fs start}} {{Fs player | no= 28|nat=LAT| pos=MF | name=[[Artis Lazdiņš]]}} == Meistarkomandas personāls == [[Latvijas kauss futbolā|atvijas kauss futbolā]] {| class="wikitable" ! Amats ! Vārds, uzvārds |- | Galvenais treneris | {{flaga|Latvija}} [[Marks Dresmanis|Aldis Trukšāns]] |- | Kluba prezidents | {{flaga|Latvija}} [[Ainārs Tamisārs]] |- |} == Meistarkomandas galvenie treneri == * {{flaga|Latvija}} [[Antons Dresmanis]] (2021) * {{flaga|Latvija}} [[Antons Dresmanis|Marks Dresmanis]] (03.2022 — 06.2022) * {{flaga|Latvija}} [[Antons Dresmanis|Aldis Trukšāns]] (07.2022 —) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.jfcviola.lv jfcviola.lv] * http://www.cemp.jfcviola.lv {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220701142844/https://cemp.jfcviola.lv/ |date={{dat|2022|07|01||bez}} }} {{DEFAULTSORT:JFC Jelgava}} [[Kategorija:Latvijas futbola klubi]] [[Kategorija:Sports Jelgavā]] sdw9iyghgnfifro2ptv1w0dfqciycfa 4457359 4457340 2026-04-22T07:28:13Z Egilus 27634 Vairīsimies no vārda "pašlaik", jo tas pats no sevis neatjaunojas. 4457359 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #a5262b | nos = JFC Viola | logo = | logo_izm = 163px | pilns = Futbola klubs "JFC Viola" | pilsēta = {{Vieta|Latvija|Jelgava}} | dib = 1996 | stad = [[Zemgales Olimpiskais centrs]] | ietilp = 1560 | prez = {{flaga|Latvija}} [[Ainārs Tamisārs]] | tren = {{flaga|Latvija}} [[Aldis Trukšāns]] | kapteinis = {{flaga|Latvija}} [[Edgars Fjodorovs]] | līga = Latvijas futbola 2.līga | sez = [[2023.gada Rietumu Līgas sezona|2023.]] | poz = 2.vieta Latvijas futbola 3.līgā | mediji = [http://www.jfcviola.lv/ Oficiālā vietne] | pattern_la1 = | pattern_b1 = | pattern_ra1 = | leftarm1 = a5262b | body1 = a5262b | rightarm1 = a5262b | shorts1 = a5262b | socks1 = a5262b | pattern_la2 = #FFFFFF | pattern_b2 = #FFFFFF | pattern_ra2 = #FFFFFF | leftarm2 = #FFFFFF | body2 = #FFFFFF | rightarm2 = #FFFFFF | shorts2 = #FFFFFF | socks2 = #FFFFFF }} '''JFC Viola''' ir [[Latvija]]s [[futbols|futbola]] klubs, kas dibināts 1996. gadā. Līdz 2012. gadam piedalījās Latvijas jaunatnes čempionātā (dažādās vecuma grupās), bet pēc tam nodeva visas saistības un arī futbolistus [[FK Jelgava]], tajā apvienojot gan jauniešu komandas, gan Latvijas futbola Virslīgā spēlējošo pieaugušo komandu (meistarkomandu). No 2021. gada sākuma JFC Viola darbība ir atjaunota (ar nosaukumu JFC Jelgava) un līdz 2023. gadam tam bija viena amatieru futbola komanda, kas startēja Rietumu Līgā ([[Latvijas futbola 3. līga]]s Rietumu zonas čempionātā) un [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa futbolā]] izcīņā. No 2024. gada JFC Viola startē Latvijas futbola 2.līgā (Altero LIIGā) un 2024. gada maijā darbību ir uzsākusi JFC Viola Futbola skola ar 4 treniņu grupām (2019., 2018., 2017. un 2016. gadā dzimušiem futbolistiem un futbolistēm). == JFC Viola vēsture == === FK "Viola" 1996.—2006 === Kluba dibinātājs ir [[Dainis Kazakevičs]] un FK "Viola" pamazām auga un attīstījās, izveidojot arvien jaunas treniņgrupas. 2004. gadā, apvienojoties FK "Viola" galvenajai komandai (U-18) un FK "RAF", tika izveidots futbola klubs "Jelgava". === Jaunatnes futbola kluba "Jelgava" 2006.—2012 === No 2006. līdz 2012. gadam JFC Jelgava bija tipiska jaunatnes futbola skola un piedalījās Latvijas jaunatnes čempionātā. Treneri šai posmā bija [[Dainis Kazakevičs]], [[Kaspars Tiltiņš]], [[Gints Freimanis]], [[Jānis Čaplinskis]]. Pēc tam, kad JFC saistības un spēlētāji pārgāja uz FK Jelgava, biedrība no 2013. līdz 2021. gada janvārim bija neaktīva.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://jfcjelgava.lv/archives/4207|title=Atdzimšana 2021 – JFC Jelgava|last=Tamisārs|first=Ainārs|access-date=2023-05-07|language=en|archive-date=2023-05-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20230507122515/https://jfcjelgava.lv/archives/4207}}</ref> === Amatieru futbola atjaunošana 2021. gadā === 2021. gada sākumā, kad kļuva skaidrs, ka FK Jelgava Virslīgā nestartēs, tika nolemts atjaunot JFC Jelgava darbību, šoreiz kā amatieru futbola klubam, kurā trenējas un spēlē futbolisti savā brīvajā laikā, no tā gūstot prieku un ar futbola spēlēm un citiem pasākumiem dodot prieku pārējiem (skatītājiem, Jelgavas iedzīvotājiem un citiem). Klubs pieteica komandu dalībai 3. līgā un par galveno treneri amatā iecēla Antonu Dresmani.<ref name=":0" /> === Futbola skolas atjaunošana 2024. gadā === 2023. gada beigās Dainis Kazakevičs (JFC Viola dibinātājs) zaudēja Latvijas Nacionālās izlases galvenā trenera amatu un nolēma nevis uzreiz pieņemt kāda profesionāla futbola kluba galvenā trenera posteni, bet atjaunot JFC Viola Futbola skolu, izstrādājot īpašu treniņu metodiku, sapulcinot jaunu treneru korpusu un izsludinot audzēkņu uzņemšanu divās treniņgrupās ar treniņu vietu Zemgales olimpiskajā centrā. Septembrī tika atvērtas vēl 2 treniņu grupas (2019., 2018., 2017. un 2016. gadā dzimušiem futbolistiem un futbolistēm) un 2024. gada oktobrī paredzēta vēl vienas treniņu grupas atvēršana Jelgavas Centra pamatskolā. === Jelgavas un Rietumzemgales futbola čempionāta rīkošana === JFC Viola kopš 2021. gada ir oficiālais [[Jelgavas pilsētas dome]]s partneris Jelgavas futbola čempionātu (JFČ) rīkošanā. 2021. gada decembrī notika "JFČ Ziema 2021", kur piedalījās 6 komandas un zeltu izcīnīja komanda FK LLU ([[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]]), 2022. gada septembrī — oktobrī notika "JFČ Rudens 2022", bet 2022. gada decembrī un 2023. gada janvārī JFC Jelgava bija "JFČ Ziema 2022" galvenais organizētājs. Noorganizēti arī Jelgavas futbola čempionāti "Ziema 2023", "Ziema 2024". Kopš 2025.gada kopā ar Dobeles Sporta pārvaldi un biedrību "Rada Divi" divu pilsētas čempionātu (Dobeles un Jelgavas) vietā tiek rīkots viens, daudz vērienīgāks Rietumzemgales futbola čempionāts. == Futbola kluba nosaukumu vēsture == * 1996 — 2005: FK Viola * 2006 — 2021: Jaunatnes futbola centrs Jelgava * 2021 — 2023: JFC Jelgava * 2024 — : Jelgavas futbola centrs Viola (JFC Viola) == JFC Viola meistarkomandas sasniegumi Latvijas kausa izcīņā == {| class="wikitable" style="text-align:center" !Sezona !Sasniegtā kārta vai tituls |- |2021. |1/16 fināls |- |2022. |1/32 fināls |- |2023. |1/64 fināls |- |2024. |1/128 fināls |- |2025. |1/64 fināls |- | | |} == JFC Viola meistarkomandas sasniegumi Latvijas čempionātā == {| class="wikitable" style="text-align:center" !Sezona !Vieta / čempionāts |- |2021. |4.vieta / Rietumu Līga (3.līgas Rietumu zona) |- |2022. |4.vieta / Rietumu Līga (3.līgas Rietumu zona) |- |2023. |1.vieta / Rietumu Līga (3.līgas Rietumu zona) |- |2024. |6.vieta / Latvijas futbola 2.līga |- |2025. |11.vieta / Latvijas futbola 2.līga |- | | |} == Meistarkomandas sastāvs (2026. gada sezona) == : ''{{dat|2021|9|6||bez}}.''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubi/jfc-jelgava-36049/?cid=10400312|title=JFC Jelgava|website=lff.lv|access-date={{dat|2021|9|6||bez}}}}</ref> {{Fs start}} {{Fs player | no= 1|nat=LAT| pos=GK | name=[[Emīls Dobrājs]]}} {{Fs player | no= 3|nat=LAT| pos=DF | name=[[Dāgs Apsītis]]}} {{Fs player | no= 4|nat=LAT| pos=DF | name=[[Jurijs Ivanovs]]}} {{Fs player | no= 5|nat=LAT| pos=DF | name=[[Ričards Jirgensons]]}} {{Fs player | no= 6|nat=LAT| pos=DF | name=[[Andrejs Dementjevs]]}} {{Fs player | no= 7|nat=LAT| pos=DF | name=[[Mareks Plonis]]}} {{Fs player | no= 8|nat=LAT| pos=DF | name=[[Mārtiņš Pivarovičs]]}} {{Fs player | no= 9|nat=LAT| pos=DF | name=[[Zigmunds Rubīns]]}} {{Fs player | no= 10|nat=LAT| pos=FW | name=[[Matīss Baškevics]]}} {{Fs player | no= 11|nat=LAT| pos=MF | name=[[Helvijs Staļģis]]}} {{Fs player | no= 12|nat=LAT| pos=MF | name=[[Māris Dūrējs]]}} {{Fs player | no= 13|nat=LAT| pos=MF | name=[[Vitālijs Abramovs]]}} {{Fs player | no= 14|nat=LAT| pos=MF | name=[[Aldis Trukšāns]]}} {{Fs player | no= 15|nat=LAT| pos=MF | name=[[Svajunas Fokas]]}} {{Fs player | no= 16|nat=LAT| pos=DF | name=[[Aksels Grosfogels]]}} {{Fs player | no= 17|nat=LAT| pos=MF | name=[[Edgars Fjodorovs]]}} {{Fs player | no= 18|nat=LAT| pos=FW | name=[[Mareks Rudakovs]]}} {{Fs player | no= 19|nat=LAT| pos=DF | name=[[Rihards Antoņevičs]]}} {{Fs mid}} {{Fs player | no=20|nat=LAT| pos=DF | name=[[Elvijs Brahmanis]]}} {{Fs player | no=21|nat=LAT| pos=MF | name=[[Jēkabs Šteinburgs]]}} {{Fs player | no=22|nat=LAT| pos=MF | name=[[Antons Dresmanis]]}} {{Fs player | no=71|nat=LAT| pos=GK | name=[[Kaspars Sondors]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF | name=[[Mārtiņš Tamisārs]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF | name=[[Jānis Dūrējs]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=FW | name=[[Gustavs Riekstiņš]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF | name=[[Kārlis Vītoliņš]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=DF | name=[[Edijs Jurušs]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF | name=[[Eduards Zecmanis]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=GK | name=[[Rolands Garkuļ-Gurevičs]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=GK | name=[[Ivo Jurševics]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF | name=[[Pauls Rozenvalds]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF | name=[[Miks Vīķis]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF | name=[[Artis Staļģis]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF | name=[[Arvis Krūmiņš]]}} {{Fs end}} == Meistarkomandā spēlējuši (2021. -2025) == : {{Fs start}} {{Fs player | no= 28|nat=LAT| pos=MF | name=[[Artis Lazdiņš]]}} == Meistarkomandas personāls == [[Latvijas kauss futbolā|atvijas kauss futbolā]] {| class="wikitable" ! Amats ! Vārds, uzvārds |- | Galvenais treneris | {{flaga|Latvija}} [[Marks Dresmanis|Aldis Trukšāns]] |- | Kluba prezidents | {{flaga|Latvija}} [[Ainārs Tamisārs]] |- |} == Meistarkomandas galvenie treneri == * {{flaga|Latvija}} [[Antons Dresmanis]] (2021) * {{flaga|Latvija}} [[Antons Dresmanis|Marks Dresmanis]] (03.2022 — 06.2022) * {{flaga|Latvija}} [[Antons Dresmanis|Aldis Trukšāns]] (07.2022 —) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.jfcviola.lv jfcviola.lv] * http://www.cemp.jfcviola.lv {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220701142844/https://cemp.jfcviola.lv/ |date={{dat|2022|07|01||bez}} }} {{DEFAULTSORT:JFC Jelgava}} [[Kategorija:Latvijas futbola klubi]] [[Kategorija:Sports Jelgavā]] bmi7p7c3wdnwmwukgc7itk39t2323fm 0 578285 4457426 4441332 2026-04-22T11:06:50Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457426 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Magic and Gracie off Castle Garden.jpg|thumb|300px|''Magic'' un ''Gracie'' dārza pils (''Castle Garden'') priekšā. 1871. gada [[Džeimss E. Batersvorts|Džeimsa E. Batersvorta]] (''James E. Buttersworth'') glezna]] '''Jūrniecības vēsture''' ir zinātne, kas pēta cilvēku mijiedarbību ar jūru un to darbības jūrā. Tā aptver plašu [[vēsture]]s tematu loku, kuru pētīšanai bieži izmanto globālu pieeju, lai arī nacionālās un reģionālās vēstures paliek noteicošās. Kā akadēmisks priekšmets tā bieži šķērso robežas starp standarta [[Akadēmiskā disciplīna|akadēmiskajām disciplīnām]] koncentrējoties uz cilvēces dažādo attiecību ar pasaules okeāniem, [[Pasaules okeāni un jūras|jūrām]] un lielākajiem [[Ūdensceļš|ūdensceļiem]] izpratni. [[Jūrniecības prasmes|Jūrniecības prasmju]] vēsture (''Nautical history'') fiksē un interpretē pagātnes notikumus, kuros bijuši iesaistīti kuģi, kuģniecība, navigācija un jūrnieki. Jūrniecības vēsture ir plašs, visaptverošs priekšmets, kas iekļauj [[Zvejošana|zvejošanu]], [[vaļu medības]], starptautiskās [[kuģošanas tiesības]], [[Jūras karadarbība|kara flotes vēsturi]], [[Kuģis|kuģu]], kuģu uzbūves un [[kuģubūve]]s vēsturi, [[navigācija]]s vēsturi, dažādu ar jūru saistītu zinātņu ([[okeanogrāfija]], [[kartogrāfija]], [[hidrogrāfija]] u.c.) vēsturi, jūras izpēti (''sea exploration''), jūrniecības saimniecību un tirdzniecību, [[Kravu pārvadājumi|kravu pārvadājumus]], [[Burāšana|burāšanu]], [[Piekrastes kūrorts|piekrastes kūrortus]], [[Bāka|bāku]] un navigācijas līdzekļu vēsturi, jūrniecības tēmas literatūrā un mākslā, [[Jūrnieks|jūrnieku]] un pasažieru sociālo vēsturi, kā arī ar jūrniecību saistītas kopienas. Nozares pētīšanai ir vairākas pieejas, kuras dažreiz var iedalīt divās plašās kategorijās: tradicionālajā, kura cenšas iesaistītu nelielu citu jomu zinātnieku skaitu, un utilitārajā, kura cenšas ietekmēt politikas veidotājus un meklē plašāku klausītāju loku. == Historiogrāfija == Daudzu zemju vēsturnieki ir publicējuši monogrāfijas, populārzinātniskus un zinātniskus rakstus, kā arī arhīvu resursu apkopojumus. Vadošais zinātniskais žurnāls, uz kuru var pilnībā atsaukties, ir "Starptautiskais jūrniecības vēstures žurnāls" (''International Journal of Maritime History''), kuru reizi ceturksnī izdod starptautiskā jūrniecības vēstures asociācija (''International Maritime History Association''). Žurnāls tiek sagatavots Kanādā, tam ir starptautiska redakcija un tas pēta ekonomiskās, sociālās, kultūras un vides vēstures jūras komponenti.<ref>[https://imha.info/ijmh/ International Journal of Maritime History] International Maritime History Association. Skatīts: 2024. gada 21. maijā</ref> Plašam pārskatam var lietot 2007. gadā izdoto un [[Džons B. Hatendorfs|Džona B. Hatendorfa]] (''John B. Hattendorf'') rediģēto "[[Oksfordas jūrniecības vēstures enciklopēdija|Oksfordas jūrniecības vēstures enciklopēdiju]]" četros sējumos. Tā satur vairāk nekā 900 rakstus, kurus sagatavojuši 400 zinātnieki, un pašai enciklopēdijai ir 2 900 lappuses.<ref>[https://www.oxfordreference.com/display/10.1093/acref/9780195130751.001.0001/acref-9780195130751 The Oxford Encyclopedia of Maritime History] Oxford University Press. Skatīts: 2024. gada 21. maijā</ref> Citi, apjomīgi uzziņu avoti ir izdevniecības ''ABC-Clio'' 2002. gadā izdotā un Spensera Takera (''Spencer Tucker'') rediģētā "Jūras karadarbība: starptautiska enciklopēdija" (''Naval Warfare: An International Encyclopedia'') trijos sējumos ar 1 500 rakstiem uz 1 231 lappuses un 2005. gadā izdotais "Oksfordas pavadoņa kuģiem un jūrai" (''Oxford Companion to Ships and the Sea'') otrais izdevums ar 2 600 rakstiem 688 lappusēs, kuru rediģējuši I. C. B. Dears (''I. C. B. Dear'') un Pīters Kemps (''Peter Kemp'').<ref>[https://www.oxfordreference.com/display/10.1093/acref/9780199205684.001.0001/acref-9780199205684 The Oxford Companion to Ships and the Sea] Oxford University Press. Skatīts: 2024. gada 21. maijā</ref> Parasti tirdzniecības flotes un aizsardzības spēku kara flotes izpēte tiek uzskatīta par savstarpēji nošķirtām nozarēm. [[Ūdensceļš|Iekšzemes ūdensceļi]] tiek iekļauti jūrniecības vēsturē, īpaši tādas iekšzemes jūras kā [[Lielie ezeri|Ziemeļamerikas Lielie ezeri]], kā arī pasaules lielākās kuģojamās upes un kanāli. Viena no jūrniecības vēstures rakstīšanas pieejām tiek dēvēta par "kniežu skaitīšanu", jo tā fokusējas uz atsevišķu kuģu tehniskajām īpatnībām. Tomēr zinātnieki — revizionisti rada jaunus pagriezienus jūrniecības vēstures izpētē. Pie tiem var pieskaitīt 1990. gadu sākuma pagriezienu kuģus izmantojošo cilvēku izpētes virzienā (kas ietver pētījumus socioloģijā, kultūras ģeogrāfijā, dzimumu līdztiesībā un stāstījumos) un 2010. gadu sākuma pagriezienu jūras ceļojuma uzskatīšanā par daļu no plašākas transporta un mobilitātes vēstures. Šī kustība dažreiz tiek saistīta ar [[Markuss Redikers|Markusu Redikeru]] (''Marcus Rediker'') un "[[Melnā Atlantija|Melnās Atlantijas]]" (''Black Atlantic'') pētījumu, bet vēlāk ar transporta, satiksmes un mobilitātes vēstures starptautisko asociāciju (''International Association for the History of Transport, Traffic and Mobilities (T2M)''). == Aizvēsture == Tādi [[Peldlīdzeklis|peldlīdzekļi]] kā [[Plosts|plosti]] un [[laiva]]s ir tikuši izmantoti jau agrīnā aizvēsturē un, iespējams, tos izmantoja [[stāvus pacēlies cilvēks]] (''Homo Erectus'') vairāk nekā pirms miljona gadu, lai šķērsotu [[Jūras šaurums|jūras šaurumus]] starp zemes masām.<ref>[https://teara.govt.nz/en/pacific-migrations/page-2 Geoff I. Pacific migrations — Ancient voyaging in Near Oceania] Te Ara — the Encyclopedia of New Zealand, 2017. gada 8. februāris. Skatīts: 2024. gada 23. maijā</ref><ref>[http://www.iro.umontreal.ca/~vaucher/History/Ships/Prehistoric_Craft/#index Vaucher J. Pacific Prehistoric Craft] Université de Montréal, 2023. gada janvāris. Skatīts: 2024. gada 23. maijā</ref> Pastāv maz pierādījumu, kas ļautu precīzi noteikt, kad pirmais jūrnieks ir veicis savu ceļojumu. Piemēram, ir zināms, ka bija nepieciešams jūras ceļojums, lai sasniegtu lielo Austrāliju ([[Sahula|Sahulu]] (''Sahul'')) vairāk nekā 50 000 gadu atpakaļ. Pirms šāda šķērsojuma bija jāpastāv darboties spējīgām jūras tehnoloģijām, kuras bija nepieciešamas, lai ceļotu starp daudzajām [[Vollesa]]s salām. Nav zināms, kāda veida jūras ceļojumi notika pirms pagrieziena punkta, kuru iezīmē cilvēku apmešanās Austrālijā. Viena no vecākajām atrastajām laivām ir [[Pesses kanoe]] (''Pesse canoe''), kura tika uzbūvēta periodā no 8040. līdz 7510. gadam pirms mūsu ēras. Vecums tika noteikts ar [[radioaktīvā oglekļa datēšana]]s metodi. Pesses kanoe ir vecākais fiziskais objekts, kas liecina par peldlīdzekļu izmantošanu, bet vecākais peldlīdzekļa attēls ir Norvēģijā. Zīmējums uz klints [[Valle (Norvēģija)|Vallē, Norvēģijā]] ir vairāk nekā četrus metrus garas laivas grebums un tas ir 10 000 līdz 11 000 gadu sens.<ref>[https://onlinelibrary.wiley.com/doi/10.1111/ojoa.12214 Magne Gjerde J. The Earliest Boat Depiction in Northern Europe: Newly Discovered Early Mesolithic Rock Art At Valle, Northern Norway] Oxford Journal of Archaeology. Volume 40. Issue 2. 2021. gada maijs. 136. — 152. lpp. Skatīts: 2024. gada 23. maijā</ref> == Senie laiki == [[Attēls:Treasures of THALASSA Museum Ayia Napa 52.JPG|thumb|[[Kirēnijas kuģis|Kirēnijas kuģa]] replika, grieķu tirdzniecības kuģis no ceturtā gadsimta pirms mūsu ēras]] Visas vēstures laikā burāšana ir bijusi svarīga civilizācijas attīstības sastāvdaļa. Tā ļāva civilizācijai sasniegt augstāku mobilitāti, nekā pārvietojoties pa sauszemi, neatkarīgi no tā vai ceļošana bija vajadzīga tirdzniecībai, transportam, karadarbībai vai nozvejas palielinājumam. Pirmo burinieku attēlojumi ir no [[Persijas līcis|Persijas līcī]] izvietotās [[Senā Divupe|Senās Divupes]] [[Ubeidas periods|Ubeidas perioda]] (''Ubaid period''), kuri datējami ar 5500. līdz 5000. gadu pirms mūsu ēras. Šie kuģi ir attēloti māla modeļos un uz apgleznotiem diskiem. Kuģus būvēja no niedru vīstokļiem, kurus sedza virvju tīkls. Ir tikuši atrasti [[Sprogkāji|sprogkāju]] ieslēgumi [[Bitumens|bitumena]] gabalos. Tiek uzskatīts, ka bitumens ir ticis izmantots augstāk minēto kuģu ūdensnecaurlaidīgajam apvalkam. Kuģu attēlojumi nav detalizēti, bet kuģa zīmējums uz keramikas lauskas ir pierādījums tam, ka tika izmantoti divkāju masti ar burām un tas ir agrākais, zināmais pierādījums šādas tehnoloģijas izmantošanai. Attēlojumu atrašanās vietas liecina, ka Ubeidas kultūra bija iesaistīta vērtīgu preču jūras tirdzniecībā ar neolīta Persijas līča piekrastes arābu kultūrām.<ref>[https://www.academia.edu/173149/Boat_remains_and_maritime_trade_in_the_Persian_Gulf_during_the_sixth_and_fifth_millennia_BC Carter R. Boat remains and maritime trade in the Persian Gulf during the sixth and fifth millennia BC] Antiquity. Volume 80. Number 307. 2006. gada marts. 53. — 57. lpp. Skatīts: 2024. gada 25. maijā</ref> Buru attēli ir zināmi arī no [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] un tie ir radīti ap 3100. gadu pirms mūsu ēras. Vecākais jūras tirdzniecības ceļš, tomēr, ir zināms no septītās tūkstošgades pirms mūsu ēras [[Egejas jūra|Egejas jūrā]]. Pa to notika [[Obsidiāns|obsidiāna]] pārvadājumi un tos veica nezināmi [[Eiropas neolīts|Eiropas neolīta]] jūrnieki. Obsidiānu ieguva vulkāniskajā [[Mila]]s salā un transportēja uz dažādām [[Balkānu pussala|Balkānu]] daļām, [[Anatolija|Anatoliju]] un [[Kipra|Kipru]], kur to pārstrādāja obsidiāna asmeņos. Tomēr ziņas par izmantoto jūrniecības tehnoloģiju veidu nav saglabājušās.<ref>[https://link.springer.com/article/10.1007/s10963-015-9090-8 Horejs B., Milić B., Ostmann F., Thanheiser U., Weninger B., Galik A. The Aegean in the Early 7th Millennium BC: Maritime Networks and Colonization] Journal of World Prehistory. Volume 28. Number 4. 2015. gada decembris. 289. — 330. lpp. Skatīts: 2024. gada 25. maijā</ref><ref>[https://www.jstor.org/stable/24406991 Perlès C., Takaoğlu T., Gratuze B. Melian obsidian in NW Turkey: Evidence for early Neolithic trade] Journal of Field Archaeology. Volume 36. Number 1. 2011. gada marts. 42. — 49. lpp. Skatīts: 2024. gada 25. maijā</ref> [[Attēls:Canoe racing, Fiji (NYPL Hades-2359171-4043527).jpg|thumb|Tradicionāli austronēziešu kuģošanas līdzekļi burāšanas sacensību laikā, Fidži]] [[Austronēzieši]] sāka izceļot no Taivānas pa [[Dienvidaustrumu Āzijas jūras daļa|Dienvidaustrumu Āzijas jūras daļu]] ap 3000. gadu pirms mūsu ēras. Izceļošana izpletās pa Klusā okeāna salām ap 1300. gadu pirms mūsu ēras, stabili virzījās uz priekšu pāri okeānam un kulminēja ar apmešanos Havaju salās ap 1250. gadu mūsu ērā un Jaunzēlandē ap 1300. gadu mūsu ērā. To darot tika izmantota raksturīga jūras tehnoloģija, kura iekļāva [[Piesieto izciļņu laiva|piesieto izciļņu]] laivu būvniecības tehniku, [[Katamarāns|katamarānu]] un [[Krabja spīles bura|krabja spīles buru]] kombinācijā ar attīstītiem navigācijas paņēmieniem. Šīs tehnoloģijas viņiem, [[Austronēzieši|austronēziešu izplešanās]] laikā, ļāva kolonizēt lielu daļu no [[Indijas un Klusā okeāna reģions|Indijas un Klusā okeāna reģiona]]. Pirms 16. gadsimta [[Jaunie laiki|koloniālisma laikmeta]] austronēzieši bija visplašākā etnolingvistiskā grupa, kura aizņēma pusi no planētas sākot no [[Lieldienu sala]]s Klusā okeāna austrumos līdz [[Madagaskara]]i [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] rietumos.<ref>Bellwood P., Fox J. J., Tryon D. [https://press-files.anu.edu.au/downloads/press/p69411/pdf/book.pdf ''The Austronesians: Historical and Comparative Perspectives''] Australian National University Press, 2006. 1. lpp. {{ISBN|0731521323}}</ref> [[Senā Ēģipte|Senajiem ēģiptiešiem]] bija pazīstama [[Bura|buru]] uzbūve.<ref>Hatšepsuta pārraudzīja piecu kuģu ekspedīcijas sagatavošanu un finansēšanu. Katrs no tiem bija septiņdesmit pēdu garš un ar vairākām burām. Bija arī vairāki citi</ref> [[Grieķija|Grieķu]] vēsturnieks [[Hērodots]] apgalvoja, ka [[Nēho II]] bija nosūtījis [[Feniķija|feniķiešu]] ekspedīciju, kura divu ar pusi gadu laikā apkuģoja apkārt Āfrikai no [[Sarkanā jūra|Sarkanās jūras]] līdz [[Nīla]]s ietekai. Ekspedīcijai pārvietojoties uz dienvidiem un pēc tam uz rietumiem, ceļotāji novēroja, ka pusdienas laikā Saule atrodas uz ziemeļiem no viņiem. Ceļotāju laikabiedri tam neticēja, bet modernie vēsturnieki uzskata to par pierādījumu, ka ekspedīcija bija šķērsojusi ekvatoru un atradās dienvidu puslodē, jo šķērsojot ekvatoru Saule kulminē horizonta ziemeļu pusē. Saules deklinācijas izmaiņas, kuras notiek, jo Zemes ekvators veido leņķi ar ekliptiku, ir arī pamats sezonu maiņai uz Zemes.<ref>[http://stars.astro.illinois.edu/celsph.html Kaler J. Measuring the Sky: A Quick Guide to the Celestial Sphere] Cambridge University Press, 2002. gads. Skatīts: 2024. gada 26. maijā</ref><ref>[https://spaceplace.nasa.gov/seasons/en/ What Causes the Seasons?] NASA Space Place, 2021. gada 22. jūlijs. Skatīts: 2024. gada 26. maijā</ref> == Navigācijas laikmets == [[Attēls:Balatik, a paraw from the Tao Expedition, Philippines.jpg|thumb|Liels burinieks ''Balatik'' ar balansieriem, kas būvēts kā [[Visaji|visaju]] [[parava]]s (''paraw'') replika. Tas ir tipisks austronēziešu dubulto [[Laiva ar balansieri|balansieru kuģis]] no [[Dienvidaustrumu Āzijas jūras daļa|dienvidaustrumu Āzijas salām]], ko lietoja vairumā seno laiku jūras tirdzniecības maršrutu]] 1000. gadā pirms mūsu ēras austronēzieši no Dienvidaustrumāzijas salām jau regulāri tirgojās ar Ķīnu, [[Dienvidāzija|Dienvidāziju]] un Tuvajiem Austrumiem, izmantojot jūras ceļus un ieviešot burāšanas tehnoloģijas šajos reģionos. Viņi arī veicināja lauksaimniecībā izmantojamo augu apmaiņu, ieviešot Klusā okeāna kokosriekstus, banānus un cukurniedres [[Indijas subkontinents|Indijas subkontinentā]], dažas no šīm kultūrām sasniedza Eiropu pa sauszemi ar persiešu un arābu tirgotāju palīdzību. Ķīniešu avots mūsu ēras 200. gadā apraksta vienu no austronēziešu kuģiem, kuru dēvēja par [[K'un-lun po|''kunlun bo'']] vai [[K'un-lun po|''k'unlun po'']] (''崑崙舶'', kas tieši tulkojot nozīmē "[[Kuņluņs (mitoloģija)|Kuņluņa]] cilvēku kuģis"). Iespējams grieķi šo kuģi pazina ar nosaukumu "kolandiaphonta". Tam bija četri līdz septiņi masti un kuģis spēja burāt pret vēju ar [[Tanja bura|tanja burām]] (''tanja sails''). Šie kuģi pat bija spējīgi mūsu ēras pirmā gadsimta laikā sasniegt Madagaskaru un astotā gadsimta laikā [[Gana|Ganu]].<ref>[https://deepblue.lib.umich.edu/bitstream/handle/2027.42/45256/10963_2004_Article_BF00997802.pdf?sequence=1&isAllowed=y Dewar R. E., Wright H. T. The culture history of Madagascar] Journal of World Prehistory. Volume 7. Number 4. 1993. gada decembris. 417. lpp. Skatīts: 2024. gada 27. maijā</ref> [[Attēls:Austronesian maritime trade network in the Indian Ocean.png|left|thumb|[[Austronēzieši|Austronēziešu]] [[Garšvielu ceļš|protovēsturiskais]] un [[Jūras Zīda ceļš|vēsturiskais]] jūras tirdzniecības tīkls Indijas okeānā<ref>Manguin Pierre-Yves [https://books.google.lv/books?id=XsvDDQAAQBAJ&pg=PA50&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false ''Austronesian Shipping in the Indian Ocean: From Outrigger Boats to Trading Ships''] Early Exchange between Africa and the Wider Indian Ocean World, 2016. 66. lpp. {{ISBN|9783319338224}}</ref>]] Ziemeļeiropas [[vikingi]] arī attīstīja okeāna kuģus un uz tiem lielā mērā paļāvās ceļojot un pārvietojot iedzīvotājus līdz pat mūsu ēras 1000. gadam ar vecākajiem zināmajiem kuģiem, tā saucamajiem [[Garais kuģis|garajiem kuģiem]] (''longship''), no, apmēram, mūsu ēras 190. gada. Viena no raksturīgākajām šī tipa laivām tika atrasta [[Nidamas purvs|Nidamas purva]] (''Nydam Mose'') arheoloģisko izrakumu veikšanas vietā. Agrīnajā, modernajā Indijā un [[Arābijas pussala|Arābijā]] bija pazīstami ar [[Latīņu bura|latīņu burām]] aprīkoti kuģi, kurus sauc par [[dou]] (''dhow''). Šos kuģus izmantoja Sarkanās jūras, Indijas okeāna un Persijas līča ūdeņos. [[Attēls:Nydamboat.2.jpg|thumb|[[Nidamas purvs|Nidamas laiva]] (310. līdz 320. gads mūsu ērā), viena no [[Vikingi|vikingu]] garo kuģu priekšgājējām]] Ķīna sāka būvēt jūrasspējīgus kuģus [[Sunu dinastija]]s laikā 10. gadsimtā. Ķīniešu jūras kuģi savā uzbūvē balstījās [[Austronēzieši|austronēziešu]] kuģos, kuri tirgojās ar [[Haņu dinastija|Austrumu Haņu dinastiju]] kopš mūsu ēras otrā gadsimta. Tiek uzskatīts, ka tie [[Juaņu dinastija]]s laikā, 14. gadsimtā sasniedza grandiozus izmērus, bet [[Minu dinastija]]s laikā [[Džens He]] ar tiem devās [[Minu bagātību reisi|ekspedīcijās uz Indijas okeānu]]. Ūdens bija lētākais un parasti arī vienīgais veids kā pārvadāt beramkravas lielos attālumos. Papildus tam, tas bija arī drošākais ģenerālo kravu pārvadāšanas veids. Garie tirdzniecības maršruti veicināja pazīstamu tirdzniecības [[Pārkraušanas osta|pārkraušanas ostu]] rašanos. Pastāvēja trīs populāras pārkraušanas ostas: [[Melaka (pilsēta)|Melaka]] dienvidrietumu Malakā, [[Hojana]] Vjetnamā un [[Ajutaja]] [[Taizeme|Taizemē]].<ref>[https://www.jstor.org/stable/20752948 Lockard C. A. "The Sea Common to All": Maritime Frontiers, Port Cities, and Chinese Traders in the Southeast Asian Age of Commerce, ca. 1400-1750] Journal of World History. Volume 21. Number 2. 2010. gada jūnijs. 219. — 247. lpp. Skatīts: 2024. gada 27. maijā</ref> Šie tirdzniecības supercentri bija etniski daudzveidīgi, jo ostas drīzāk kalpoja kā reisu un tirdzniecības starpposms nevis galamērķis. Pārkraušanas ostas palīdzēja savienot piekrastes pilsētas ar "puslodes tirdzniecības saitēm". Jūras tirdzniecības pieaugums veicināja kultūru apmaiņu starp tirgotājiem. No 1400. līdz 1600. gadam ķīniešu populācija dubultojās no 75 miljoniem līdz 150 miljoniem, kas izraisīja importēto preču apjoma pieaugumu un tādēļ šo laiku pazīst kā "komercijas laikmetu" (''age of commerce''). [[Jūras astrolabija]] bija agrīnās, modernās jūrniecības vēstures pamata [[jūrniecības astronomija]]s instruments. Šī astronomu lietotā [[Astrolabs|instrumenta]] samazinātā versija kalpoja kā navigācijas līdzeklis, lai jūrā izmērītu ģeogrāfisko platumu un to ieviesa [[Portugāles Impērija|portugāļu]] jūrnieki ne vēlāk kā 1481. gadā. Magnētiskās adatas kompasa atklāšanas precīzs laiks nav zināms, bet agrākās liecības par ierīces izmantošanu [[Navigācija|navigācijā]] ir no [[Šeņs Kuo|Šeņa Kuo]] 1088. gadā izdotajām "Sapņu straumes esejām" (''Dream Pool Essays''). Kuo bija arī pirmais, kurš dokumentēja jēdzienu par virzienu uz [[Īstie ziemeļi|īstajiem ziemeļiem]], kurš atradās [[Magnētiskā variācija|magnētiskās variācijas]] leņķa attālumā no virziena uz fizisko [[Ziemeļu magnētiskais pols|ziemeļu magnētisko polu]]. Pirmie kompasi sastāvēja no peldošām magnetizēta [[Magnetīts|magnetīta]] adatām, kuras brīvi griezās apkārt ūdens bļodā, kamēr nostājās vienā virzienā ar Zemes magnētiskajiem poliem. Ķīniešu jūrnieki sāka lietot "slapjos" kompasus, lai noteiktu virzienu uz dienvidiem ne vēlāk kā 1117. gadā. Magnetizētas adatas izmantošanu jūras navigācijā Eiropā pirmo reizi aprakstīja [[Aleksandrs Nekams]] (''Alexander Neckham'') ap mūsu ēras 1190. gadu. Ap mūsu ēras 1300. gadu Eiropā izgudroja atbalstītas adatas sauso kastes kompasu, kurš rādīja ziemeļus tāpat kā mūsdienu jūras kompasi. Eiropā šī iekārta tika apgādāta arī ar kompasa rozi, kuru vēlāk pārņēma ķīnieši kontaktējoties ar [[Voku|japāņu pirātiem]] 16. gadsimtā. Vecākā zināmā karte ir no 12000. gada pirms mūsu ēras un to Spānijas alā atklāja Pīlārs Utrilla (''Pilar Utrilla''). Pirmās kartes bija orientētas ar austrumiem uz augšu. Tiek uzskatīts, ka šāda prakse aizsākās [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]]. Karšu izgatavošanā reliģija spēlēja nozīmīgu lomu. Valstis, kuras viduslaikos bija pārsvarā kristīgas, savu karšu augšpusē novietoja austrumus galvenokārt Radīšanas grāmatā teiktā dēļ: "Un Dievs Tas Kungs dēstīja dārzu Ēdenē, austrumos..." Tas noveda pie kartēm ar Jēzus Kristus un Ēdenes dārza attēlojumu to augšpusē. Platuma un garuma koordinātu tabulas tika radītas ar vienīgo mērķi, lai lūgtos [[Meka]]s virzienā. Nākamais karšu attīstības posms bija [[Portolāns|portolāni]]. Tas bija pirmais karšu tips, kura augšpusē bija novietoti ziemeļi un kartes zīmēja proporcionālas pamatnes izmēram. Krasta iezīmes tika attēlotas visai detalizēti. === Kuģi === [[Attēls:Situs civitatis Bantam et Navium Insulae Iauae delineatio.jpg|thumb|Bantenas Džonga 1600. gadu sākumā]] [[Viduslaiki|Viduslaikos]] tika izmantoti dažādi kuģi. [[Džonga]] (''jong'') ir liels burinieks no [[Nusantara (reģions)|Nusantaras]], kuru būvēja no plankām, kuras, savukārt, kopā stiprināja ar koka tapām neizmantojot dzelzs naglas. Kuģi būvēja, lai tas spētu izturēt spēcīgu viļņošanos. Ķīniešu [[džonka]]s (''junk'') uzbūve bija inovatīva un pielāgojama. Džonkas izmantoja [[Džonkas bura|paklāja un latas stila buras]], kuras varēja pacelt un nolaist segmentos, kā arī pagriezt dažādos leņķos atkarībā no vēja virziena. Garais kuģis bija vairāku gadsimtu laikā attīstīts kuģu tips, kuru 9. gadsimtā pilnveidoja tā pazīstamākie lietotāji — [[vikingi]]. Kuģu būvē izmantoja [[Klinkera paņēmiens|klinkera paņēmienu]] ar iepriekšējo apšuvuma kārtu pārklājošiem dēļiem. Garajam kuģim radniecīgais [[knarrs]] (''knarr'') bija kravas kuģa tips. Atšķirībā no garā kuģa tas bija lielāks un kustībā paļāvās tikai uz tā [[Taisnā bura|taisno buru]]. Tiek uzskatīts, ka [[koge]] attīstījās no (vai vismaz tās konstrukciju iespaidoja) garā kuģa un to plaši izmantoja 12. gadsimta laikā. Arī tās būvē izmantoja klinkera paņēmienu. [[Karavela|Karavelu]] ieviesa [[Andalusa|musulmaņu Ibērijā]] un sākot no 13. gadsimta izmantoja Vidusjūrā. Atšķirībā no garā kuģa un [[koge]]s, tās būvē izmantoja [[Karavela (laivu būve)|karavelas]] metodi. Šie kuģi varēja tikt apgādāti gan ar [[Taisnā bura|taisnajām burām]] (''Caravela Redonda''), gan [[Latīņu bura|latīņu burām]] (''Caravela Latina''). [[Karaka]] (''carrack'') bija cits Vidusjūrā, 15. gadsimtā ieviests kuģu tips. Tas bija lielāks par karavelu. Slavens karakas piemērs ir Kolumba kuģis ''[[Santa María]]''. === Arābu atklājumu laikmets === [[Kalifāts|Arābu Impērija]] izpleta un uzturēja plašu tirdzniecības tīklu pāri atsevišķām Āzijas, Āfrikas un Eiropas daļām. Pēc politikas pētnieka [[Džons M. Hobsons|Džona M. Hobsona]] domām, tas palīdzēja no 8. līdz 13. gadsimtam izvirzīt Arābu Impēriju (tajā skaitā [[Taisnīgais kalifāts|Taisnīgo]] (''Rashidun''), [[Umajādu kalifāts|Umajādu]], [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu]] un [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātu]]) pasaules lielo [[saimniecība|saimniecību]] vadībā. Belitunas kuģis ir vecākais Āzijas ūdeņos atklātais arābu kuģis, kurš ir vairāk nekā 1 000 gadu sens.<ref>[https://archive.today/20131213045541/http://www.weather.com/travel/12-amazing-sunken-treasure-discoveries-20130816?pageno=7 Burlingame L. Sunken Treasures: The World's Most Valuable Shipwreck Discoveries] The Weather Channel, 2013. gada 23. augusts. Skatīts: 2024. gada 31. maijā</ref> Bez [[Nīla]]s, [[Tigra]]s un [[Eifrata]]s kuģojamas upes musulmaņu apdzīvotajos reģionos bija retums, tādēļ jūras transports bija ļoti svarīgs. [[Ģeogrāfija un kartogrāfija viduslaiku musulmaņu pasaulē|Musulmaņu ģeogrāfija]] un navigācijas zinātnes bija augsti attīstītas ļaujot izmantot magnētisko [[Kompass|kompasu]] un primitīvu [[jūrniecības astronomija]]s instrumentu — [[Kamals|kamalu]] (''kamal'') — ar kuru mērīja [[Zvaigzne|zvaigžņu]] [[Absolūtais augstums|augstumus]] un noteica [[Ģeogrāfiskais platums|ģeogrāfisko platumu]]. Kombinācijā ar tā laika detalizētajām kartēm jūrnieki bija spējīgi burāt pāri okeāniem tā vietā, lai sekotu krasta līnijai. Politikas pētnieks Džons M. Hobsons uzskata, ka karavelas, kuru spāņi un portugāļi izmantoja liela attāluma ceļojumiem 15. gadsimtā, pirmsākumi saistāmi ar [[Andalusa]]s pētnieku 13. gadsimta kuģi karibu (''qarib''). Jūras ceļu kontrole noteica musulmaņu valsts politisko un militāro varu. Musulmaņu robežas stiepās no Spānijas līdz Ķīnai. Jūras tirdzniecību izmantoja, lai savienotu plašās teritorijas no [[Vidusjūra]]s līdz Indijas okeānam. Arābi bija vieni no pirmajiem, kuri burāja Indijas okeānā. Lielas distances ceļojumi ļāva pārvadāt kareivjus, amatniekus, zinātniekus un svētceļniekus. Jūras tirdzniecība bija svarīgs faktors ne tikai tādu piekrastes ostu un pilsētu attīstībai kā [[Stambula]], bet arī [[Bagdāde]]i un [[Irāka]]i, kuras atradās tālāk iekšzemē. Jūras tirdzniecība ļāva sadalīt pārtiku un apgādi, lai pabarotu visus Tuvo Austrumu iedzīvotājus. Liela attāluma jūras tirdzniecība ļāva importēt celtniecības izejmateriālus, luksusa preces bagātajiem un jaunus izgudrojumus. === Hanzas savienība === {{Pamatraksts|Hanzas savienība}} [[Attēls:Maasilinna ship Lennusadam.JPG|thumb|Māsi vraks no apmēram 1550. gada, kuru atklāja 1985. gadā. Šobrīd izstādīts [[Igaunijas Jūras muzejs|Igaunijas Jūras muzejā]]. Kuģi lietoja Baltijas jūrā 16. gadsimta laikā.]] [[Hanzas savienība]] bija tirgotāju ģilžu alianse, kura izveidoja un uzturēja tirdzniecības monopolu Baltijas jūrā, zināmā mērā Ziemeļjūrā un lielākajā daļā Ziemeļeiropas no vēlīnajiem viduslaikiem līdz jaunajiem laikiem jeb no 13. līdz 17. gadsimtam. Vēsturnieki parasti savienības pirmssākumus saista ar Ziemeļvācijas pilsētas [[Lībeka]]s dibināšanu 1159. gadā, pēc tam kad [[Saksijas hercogiste|Saksijas hercogs]] [[Heinrihs Lauva]] 1158. gadā bija ieguvis šo teritoriju no Šauenburgas un Holšteinas grāfistes. Jau sen Baltijas jūrā [[vikingi]] veica tirdzniecības izpētes ceļojumus, [[Reids (militārisms)|reidus]], kā arī nodarbojās ar [[Pirātisms|pirātismu]] — [[Gotlande]]s [[Jūrnieks|jūrnieki]] kuģoja augšup pa upēm līdz pat, piemēram, [[Veļikijnovgoroda|Novgorodai]] — bet starptautiskās saimniecības apjoms Baltijas jūras reģionā saglabājās neliels līdz pat Hanzas savienības izveidei. Nākamā gadsimta laikā vācu pilsētas pārsteidzošā ātrumā kļuva par dominējošajām Baltijas jūras tirdzniecībā un Lībeka kļuva par visu pie [[Ziemeļjūra]]s un Baltijas jūras pieguļošo apvidu savienojošās jūras tirdzniecības centrālo mezglu. Lībekas hegemonija sasniedza savu augstāko punktu 15. gadsimtā. 1358. gadā [[Visbija]], kas bija viena no Hanzas savienības vecākajām dalībniecēm, no tās izstājās. Visbija dominēja Baltijas jūras tirdzniecībā pirms Hanzas savienības, kura ar savu monopolstāvokli apspieda brīvo tirdzniecību [[Gotlande|Gotlandē]]. 16. gadsimta beigās līgu mocīja iekšējas nesaskaņas un tā vairs nespēja tikt galā ar šīm nesaskaņām, kā arī sociālajām un politiskajām pārmaiņām, kuras nesa [[reformācija]], holandiešu un angļu tirgotāju aktivitātes pieaugums un [[Osmaņu turki|osmaņu turku]] iebrukumi tās tirdzniecības ceļos un pašā svētajā Romas impērijā. Pēdējo formālo sapulci 1669. gadā apmeklēja tikai deviņi biedri un tikai trīs (Lībeka, Hamburga un Brēmene) palika savienības biedri līdz tās formālai likvidācijai 1862. gadā. === Itāļu jūras republikas === [[Attēls:View of the entrance to the Arsenal by Canaletto, 1732.jpg|thumb|Itāļu jūras republikas sev nepieciešamos kuģus būvēja savos arsenālos. Attēlā [[Venēcijas arsenāls]]]] [[Jūras republikas]], kuras dēvēja arī par tirdzniecības republikām, bija itāļu [[Talasokrātija|talasokrātiskas]] [[Osta|ostas pilsētas]], kuras, sākot no [[viduslaiki]]em, baudīja politisku autonomiju un piedzīvoja ekonomisku uzplaukumu to īstenoto jūras aktivitāšu rezultātā. Termins, kurš nostabilizējās 19. gadsimta laikā, pamatā attiecas uz četrām Itālijas pilsētām, kuru ģerboņus kopš 1947. gada izmanto [[Itālijas Kara flote]]s un Itālijas tirdzniecības flotes karogos:<ref>[https://www.marina.difesa.it/EN/history/INflag/Pagine/default.aspx The Italian Navy Flag] Marina Militare. Skatīts: 2024. gada 4. jūnijā</ref> [[Amalfi hercogiste|Amalfi]], [[Dženovas Republika|Dženovu]], [[Pizas Republika|Pizu]] un [[Venēcijas Republika|Venēciju]]. Papildus četrām zināmākajām pilsētām, arī [[Ankonas Republika|Ankona]], [[Gētas hercogiste|Gēta]] (''Gaeta''), [[Noli Republika|Noli]] un [[Dalmācija]]s [[Ragusas Republika|Ragusa]] tiek uzskatītas par jūras republikām atsevišķos vēsturiskos periodos, bet tām nebija tādas sekundārās ietekmes, kāda bija dažām no zināmākajām pilsētām. Vienmērīgi izkaisītas pa Apenīnu pussalu, jūras republikas bija nozīmīgas ne tikai navigācijas un komercijas vēsturei, bet arī vērtīgu, citādā veidā Eiropā nepieejamu preču, jaunu māksliniecisku ideju un ziņu, no tālām zemēm, izplatīšanai. Sākot no 10. gadsimta tās būvēja kuģu flotes gan pašu aizsardzībai, gan Vidusjūrā izplesto tirdzniecības tīklu apkalpošanai, piešķirot republikām būtisku lomu kontaktu atjaunošanā starp [[Eiropa|Eiropu]], [[Āzija|Āziju]] un [[Āfrika|Āfriku]], kuri bija pārtrūkuši viduslaiku sākumā. Tāpat republikām bija būtiska loma [[Krusta kari|Krusta karos]] un no tām ir nākuši tādi slaveni atklājēji un kuģu vadītāji kā [[Marko Polo]] un [[Kristofors Kolumbs]].<ref>[https://www.worldhistory.org/article/1301/trade-in-medieval-europe/ Cartwright M. Trade in Medieval Europe] World History Encyclopedia, 2019. gada 8. janvāris. Skatīts: 2024. gada 4. jūnijā</ref> Gadsimtiem ilgi jūras republikas, gan pazīstamākās, gan mazāk pazīstamās, bet ne vienmēr mazāk svarīgās, pieredzēja mainīgu uzplaukumu. 9. un 10. gadsimtā šis fenomens sākās ar Amalfi un Gētu, kuras drīz sasniedza sava uzplaukuma virsotni. Tikmēr Venēcija pakāpeniski uzsāka savu attīstību, bet citas pilsētas vēl tikai nobrieda autonomijai un jūras ceļojumu sākšanai. Pēc 11. gadsimta Amalfi un Gētas nozīmība strauji kritās, bet Dženova un Venēcija kļuva par pašām spēcīgākajām republikām. Drīz sekoja Piza, kura vislielākā uzplaukuma periodu piedzīvoja 13. gadsimtā, bet Ankona un Ragusa kļuva par sabiedrotajām, lai stāvētu pretī venēciešu ietekmei. 14. gadsimta laikā Piza pakāpeniski zaudēja savu ietekmi līdz pat autonomijas zudumam, Venēcija un Dženova turpināja dominēt kuģniecībā. Šīm republikām sekoja Ragusa un Ankona, kuras savu zelta laikmetu piedzīvoja 15. gadsimtā. 16. gadsimtā, Ankonai zaudējot savu autonomiju, palika tikai Venēcijas, Dženovas un Ragusas republikas, kuras vēl joprojām pieredzēja lielas spozmes brīžus līdz pat 17. gadsimta vidum, pēc kura sekoja vairāk nekā gadsimtu ilgs noriets, kurš noslēdzās ar [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] iebrukumu. === Somāliešu jūras ceļojumi === [[Attēls:Somali Enterprise.JPG|upright=1.35|thumb|Vēsturiskā [[Somālijas jūrniecības vēsture|somāliešu ekonomiskā aktivitāte]] [[Sarkanā jūra|Sarkanajā jūrā]], [[Persijas līcis|Persijas līcī]], Indijas okeānā un [[Malakas šaurums|Malakas šaurumā]]]] [[Adžurāņu sultanāts|Adžurāņu sultanāta]] laikā uzplauka somāliešu [[Marka (pilsēta)|Markas]], [[Mogadīšo]], [[Barava]]s (''Barawa''), kā arī [[Hobijo]] [[republika]]s un [[Sultāns|sultanāti]] ar to attiecīgajām ostām. Tām bija ienesīgi starptautiski darījumi, bet kuģi gāja uz un nāca no Arābijas, Indijas, [[Venēcijas Republika|Venēcijas]], [[Irāna|Persijas]], Ēģiptes, Portugāles un pat no tālās Ķīnas. 16. gadsimtā [[Duarte Barbosa]] rakstīja, ka daudzi kuģi no [[Kambata|Kambejas Karalistes]] mūsdienu Indijā devās uz Mogadīšo ar [[Audums|audumiem]] un [[Garšviela|garšvielām]], bet atgriezās ar zeltu, [[Vaski|vasku]] un [[Ziloņkauls|ziloņkaulu]]. Tāpat Barbosa atzīmēja gaļas, [[Kvieši|kviešu]], [[mieži]], zirgu un augļu pārpilnību piekrastes tirgos, kas tirgotājiem nesa lielu bagātību. [[Jaunie laiki|Jaunajos laikos]] [[Adālas sultanāts|Adālas]] (''Adal'') un [[Adžurāņu sultanāts|Adžurāņu]] [[Impērija|impēriju]] pēcteces Somālijā piedzīvoja uzplaukumu un turpināja iepriekšējo somāliešu impēriju aizsākto jūras tirdzniecību. Īpaši [[Geledi sultanāts|Gobronu dinastijas]] (''Gobroon Dynasty'') uzplaukuma laikā, 19. gadsimtā, somāliešu jūras aktivitātes piedzīvoja īstu atdzimšanu. Šajā periodā lauksaimniecības produktu eksports uz [[Arābijas pussala|arābu]] tirgiem bija tik ievērojams, ka Somālijas piekraste [[Jemena|Jemenā]] un [[Omāna|Omānā]] kļuva pazīstama kā "graudu krasts". == Atklājumu laikmets == {{Pamatraksts|Lielie ģeogrāfiskie atklājumi}} [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi|Atklājumu laikmets]] bija vēstures periods no 15. gadsimta sākuma līdz 17. gadsimta sākumam, kurā, pēc [[Konstantinopoles krišana]]s, Eiropiešu kuģi ceļoja pa visu pasauli meklējot jaunus tirdzniecības ceļus. Vēsturnieki bieži atklājumu laikmetu attiecina uz pirmajiem portugāļu un vēlāk spāņu liela attāluma jūras ceļojumiem meklējot alternatīvus [[Tirdzniecības ceļš|tirdzniecības ceļus]] uz [[Ostindija|Ostindiju]], lai tirgotos ar zeltu, [[Sudrabs|sudrabu]] un [[Garšviela|garšvielām]]. Šajā procesā eiropieši sastapa iepriekš tiem nezināmus cilvēkus un kartēja iepriekš nezināmas zemes. [[Portugāļu atklātais jūras ceļš uz Indiju]] izmainīja eiropiešu priekšstatus par pasauli. [[Kristofors Kolumbs]] bija viens no [[Stūrmanis|kuģu vadītājiem]] un [[Jūras ceļu atklājēju saraksts|jūras ceļu atklājējiem]], kurš, kopā ar vairākām citām vēsturiskām personām, tiek uzskatīts par [[Amerikas vēsture|Amerikas atklājēju]]. Parasti tiek uzskatīts, ka viņš ir piedzimis [[Dženova|Dženovā]], lai arī pastāv citas teorijas un iespējamības. Kolumba reisi pāri Atlantijas okeānam uzsāka eiropiešu mēģinājumus [[pētniecība|izpētīt]] un [[Eiropiešu Amerikas kolonizācija|kolonizēt]] [[Rietumu puslode|Rietumu puslodi]]. Lai arī vēsturē viņa pirmajam reisam 1492. gadā piešķir lielu nozīmi, viņš īstenībā nesasniedza [[Dienvidamerika|kontinentu]] līdz savam trešajam reisam 1498. gadā. Tāpat viņš nebija pirmais eiropiešu atklājējs, kurš sasniedza Ameriku, jo ir ziņas par [[Kontakti ar Ameriku pirms Kolumba|eiropiešu transatlantiskajiem kontaktiem]] pirms 1492. gada. Neskatoties uz to, Kolumba ceļojums notika īstajā laikā, kad auga [[Imperiālisms|nacionālais imperiālisms]] un [[Konkurence|ekonomiskā sāncensība]] starp [[Eiropas vēsture|attīstības procesā esošajām nacionālajām valstīm]], kuras centās kļūt bagātas izveidojot [[Tirdzniecības ceļš|tirdzniecības ceļus]] un [[Koloniālisms|kolonijas]]. Tādējādi periods pirms 1492. gada ir pazīstams kā [[Pirmskolumba laikmets]]. [[Džons Kabots]] bija [[Dženova]]s kuģu vadītājs un atklājējs, kuru bieži uzskata par vienu nu pirmajiem [[Jauno laiku Eiropa|jauno laiku eiropiešiem]], kurš sasniedza Ziemeļamerikas kontinentu. Viņš to izdarīja 1497. gadā ar kuģi ''[[Matthew]]''. [[Sebastiāns Kabots]] bija itāļu [[Atklājēju saraksts|atklājējs]] un iespējams burāja kopā ar savu tēvu Džonu Kabotu 1497. gada maijā. Džons Kabots, un iespējams Sebastiāns, atstāja [[Bristole|Bristoli]] un aizveda savu nelielo floti uz "[[Ņūfaundlenda|jaunatrasto zemi]]" (''New Found Land'' — angļu val.). Pastāv domstarpības, kur tieši Kabots sasniedza zemi, bet bieži kā divas iespējamās vietas tiek minētas [[Jaunskotija]] un Ņūfaundlenda. Kabots un viņa komanda (iespējams arī Sebastiāns) kļūdaini uzskatīja, ka sasnieguši Ķīnu. Īstenībā viņi tā arī neatroda ceļu uz austrumiem, kuru meklēja. Daži zinātnieki uzskata, ka vārds Amerika nāk no [[Ričards Amerike|Ričarda Amerikes]], Bristoles tirgotāja un muitnieka, kurš, kā tiek uzskatīts, tiesa ar maz pierādījumiem, palīdzēja finansēt Kabota ceļojumus. [[Žaks Kartjē]] bija [[Franči|franču]] [[Stūrmanis|kuģu vadītājs]], kurš pirmais atklāja un aprakstīja Sentlorensa līci un [[Sentlorensa|Sentlorensas upes]] krastus, kurus viņš nosauca par Kanādu. Šis nosaukums visticamāk nāk no viandotu — irokēzu vārda ''kanata'' ar nozīmi ciemats vai apmetne.<ref>[https://natural-resources.canada.ca/earth-sciences/geography/origins-canadas-geographical-names/origin-names-canada-and-its-provinces-and-territories/9224 Origin of the names of Canada and its provinces and territories] Government of Canada, 2020. gada 27. marts. Skatīts: 2024. gada 9. jūnijā</ref> [[Huans Fernandess]] bija spāņu atklājējs un kuģu vadītājs. Iespējams starp 1563. un 1574. gadu viņš atklāja [[Huana Fernandesa salas]] uz rietumiem no [[Valparaiso]] [[Čīle|Čīlē]]. Tāpat viņš 1574. gadā atklāja Klusā okeāna salas [[Sanfeliksa|Sanfeliksu]] un [[Sanambrosio]]. Starp citiem slaveniem laikmeta atklājējiem bija [[Vasko da Gama]], [[Pedru Alvarišs Kabrals]], [[Jermaks]], [[Huans Ponse de Leons]], [[Francisko Koronādo]], [[Huans Sebastjans Elkano]], [[Bartolomeu Diašs]], [[Fernāns Magelāns]], [[Vilems Barencs]], [[Ābels Tasmans]], [[Žans Alfons]] (''Jean Alfonse''), [[Semjuels de Šamplēns]], [[Vilems Janszons]], kapteinis [[Džeimss Kuks]], [[Henrijs Hadsons]] un [[Džovanni da Veracano]]. [[Attēls:Trading ship in Dubrovnik.JPG|thumb|[[Dubrovnikas karaka]]s replika (15. un 16. gadsimts)]] [[Pīters Martirs d'Angiera]] (''Peter Martyr d'Anghiera'') bija Itālijā dzimis [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi|atklājumu laikmeta]] Spānijas un tās pārstāvju atklājumu vēsturnieks. Pirmos pārskatus par atklājumiem [[Centrālamerika|Centrālajā]] un Dienvidamerikā viņš uzrakstīja vēstuļu un ziņojumu formā. Sagrupētā veidā un [[Latīņu valoda|latīņu valodā]] šos darbus izdeva no 1511. līdz 1530. gadam pavisam desmit nodaļās, kuras nosauca par dekādēm. Tādējādi viņa "Dekādes" ir vērtīgs avots ģeogrāfijas un atklājumu vēsturē. 1530. gadā tika izdots darbs "Par jauno pasauli" (''De Orbe Novo''), kurā tiek aprakstīti pirmie eiropiešu un [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] kontakti un tas satur, piemēram, pirmās eiropiešu atsauksmes par [[Dabiskais kaučuks|gumiju]]. [[Ričards Hakluids]] (''Richard Hakluyt'') bija angļu rakstnieks, kuru pamatā atceras dēļ viņa pūliņiem popularizēt un atbalstīt angļu apmešanos Ziemeļamerikā. Viņš to darīja ar saviem darbiem, īpaši ar 1582. gada "Nirēja ceļojumi pieskaroties Amerikas atklāšanai" (''Divers Voyages Touching the Discoverie of America'') un no 1598. līdz 1600. gadam vairākos sējumos izdoto "Angļu nācijas pamata kuģniecības reisi, satiksme un atklājumi" (''The Principal Navigations, Voiages, Traffiques and Discoueries of the English Nation''). === Eiropiešu izplešanās === Lai arī Eiropa pēc platības ir pasaules otrais mazākais [[kontinents]], tai ir ļoti gara krasta līnija un, iespējams, tās jūrniecības vēsture kontinentu ir iespaidojusi vairāk nekā citus. Eiropas izvietojums ir unikāls starp vairākām kuģojamām jūrām un to šķērso kuģojamas [[upe]]s, kuras plūst veidā, kas ievērojami atviegloja un ietekmēja jūras satiksmi un tirdzniecību. Kad portugāļi bija attīstījuši [[Karaka|karaku]] un vēlāk [[Karavela|karavelu]], eiropiešu domas atgriezās pie teiksmainajiem austrumiem. Atklājumiem bija vairāki iemesli. [[Monetārisms|Monetāristi]] uzskata, ka galvenais atklājumu laikmeta iemesls bija nopietnais [[Dārgmetāla stienis|dārgmetāla stieņu]] trūkums Eiropā. Eiropas ekonomika bija atkarīga no zelta un sudraba naudas, bet nepietiekamās pašmāju piegādes lielu daļu Eiropas bija iegrūdušas recesijā. Cits faktors bija gadsimtiem ilgais konflikts starp ibēriešiem un musulmaņiem dienvidos. Pēc tam kad [[turki]] 1453. gadā ieņēma [[Konstantinopole|Konstantinopoli]], [[Osmaņu impērija]] savā kontrolē pārņēma [[Zīda ceļš|austrumu tirdzniecības ceļus]] un liedza eiropiešiem šo ceļu izmantošanu.<ref>Cleveland R., Rankin R. B. [https://archive.org/details/in.ernet.dli.2015.226262/page/n19/mode/2up ''New York: the World's Capital City, Its Development and Contributions to Progress''] Harper & Brothers, 1948. 5. lpp.</ref> Iespēja apiet musulmaņu valstis Ziemeļāfrikā gar sānu tika uzskatīta par būtisku eiropiešu izdzīvošanai. Tajā pašā laikā ibērieši daudz mācījās no saviem arābu kaimiņiem. Gan karaka, gan karavela, abas, izmantoja Vidusjūras [[latīņu bura]]s, kas kuģus padarīja daudz manevrētspējīgākus. Tāpat caur arābiem no jauna tika atklāta [[Ģeogrāfijas vēsture|seno grieķu ģeogrāfija]] pirmo reizi eiropiešu jūrniekiem dodot priekšstatu par Āfrikas un Āzijas formu. === Eiropiešu kolonizācija === 1492. gadā [[Kristofors Kolumbs]] sasniedza [[Amerika|Ameriku]]. Pēc tam eiropiešu sasniegumi jaunu zemju atklājumos un kolonizācijā strauji pieauga. Laikmets pēc 1492. gada ir pazīstams kā [[Kolumba apmaiņa]]s periods. Pirmos iekarojumus veica spāņi, kuri ātri pakļāva lielāko daļu [[Dienvidamerika|Dienvidu]] un [[Centrālamerika]]s, kā arī lielus Ziemeļamerikas rajonus. Portugāļi ieņēma Brazīliju. Briti, francūži un holandieši iekaroja [[Karību jūra]]s salas. Daudzas no tām jau iepriekš bija iekarojuši spāņi vai arī tās bija izmirušas slimību dēļ. Pirmās eiropiešu kolonijas Ziemeļamerikā ietvēra [[Spāņu Florida|spāņu Floridu]], britu apmetnes [[Virdžīnijas kolonija|Virdžīnijā]] un [[Jaunanglija|Jaunanglijā]], franču apmetnes [[Jaunfrancija|Kvebekā]] un [[Luiziāna (Jaunfrancija)|Luiziānā]], kā arī holandiešu apmetnes [[Jaunā Nīderlande|Jaunajā Nīderlandē]]. [[Dānija—Norvēģija]] no 18. līdz 20. gadsimtam atjaunoja tās kolonijas Grenlandē un kolonizēja dažas Virdžīnu salas. [[Attēls:colonisation2.gif|thumb|center|600px|Pasaules kolonizācija 1492—2007]] Jau no paša pirmsākuma rietumu koloniālisms tika realizēts institucionālās publiskās privātās partnerības jeb kopuzņēmuma formā. Kolumba ceļojumus uz Ameriku daļēji finansēja Itālijas investori, bet tā kā Spānijas valsts stingri ierobežoja tirdzniecību ar savām kolonijām (pēc likuma kolonijas varēja tirgoties tikai ar vienu noteiktu ostu metropolē un bagātības veda atpakaļ īpašos konvojos), angļi, francūži un holandieši garantēja [[Monopols|monopoltiesības]] tirdzniecībā tādām [[Akciju sabiedrība|akciju sabiedrībām]] kā [[Britu Austrumindijas kompānija]], [[Nīderlandes Austrumindijas kompānija]] un [[Hudzona līča kompānija]]. Iepriekš nezināmu apgabalu [[Eiropiešu Āfrikas izpēte|atklājumi Āfrikā]] raisīja konfliktējošas eiropiešu pretenzijas uz Āfrikas teritorijām. Līdz 15. gadsimtam eiropieši izpētīja Āfrikas piekrasti meklējot ūdens ceļu uz Indiju. Šīs ekspedīcijas pārsvarā veica [[Portugāle|portugāļi]], kuriem bija Romas pāvesta pilnvara izmantot visas [[Kristieši|nekristiešu]] zemes [[Austrumu puslode|austrumu puslodē]]. Eiropieši izveidoja piekrastes kolonijas, lai iegādātos vai nolaupītu vergus [[Atlantijas vergu tirgus|Atlantijas vergu tirgum]], bet kontinenta iekšiene palika neizpētīta līdz 19. gadsimtam. Visu laiku šajā periodā notika pakāpeniska kontinenta kolonizācija, kura beidzās ar pilnīgu eiropiešu koloniālo varu Āfrikā. Tas mainīja Āfrikas kontinenta nākotni. Saknes [[Rietumu imperiālisms Āzijā|imperiālismam Āzijā]] sniedzas līdz pat 15. gadsimta beigām, kad notika virkne jūras ceļojumu ar mērķi atrast jūras ceļu uz Indiju un cerībā nodibināt tiešus garšvielu tirdzniecības sakarus starp Eiropu un Āziju. Pirms 1500. gada Eiropas saimniecības bija lielā mērā pašpietiekamas ar tikai nelielu pienesumu no tirdzniecības ar Āziju un Āfriku. Tomēr nākamajā gadsimtā Eiropas un Āzijas saimniecības, attīstoties jauniem globāliem tirdzniecības ceļiem, pamazām savstarpēji integrējās. Agrīnais eiropiešu politiskais, komerciālais un kultūras spiediens veicināja pieaugošu vērtīgu preču tirdzniecību — pamata faktoru, kas ļāva izaugt mūsdienu modernās pasaules kapitālistiskajai iekārtai. Sākot ar 16. gadsimtu vairākas Eiropas nācijas nodibināja [[Koloniālā Indija|kolonijas Indijā]]. Tādas valdošās Eiropas varas kā holandieši, briti, francūži un citi uzsāka savstarpēju sāncensību. === Minu jūras pasaule === ==== Džena He ceļojumi ==== 15. gadsimtā, pirms eiropiešu atklājumu laikmeta sākuma, ķīniešu Minu dinastija veica jūras operāciju, kura tāpat kā vēlākās eiropiešu ekspedīcijas, primāri tika domāta, lai izplestu savu varu, palielinātu tirdzniecības apjomus un dažos gadījumos ar varu pakļautu vietējos iedzīvotājus. 1405. gadā Minu dinastija pavēlēja musulmaņu einuham Dženam He vadīt no vairāk nekā 27 000 jūrnieku un 62 līdz 300 kuģiem sastāvošu floti, aizsākot ekspedīciju periodu, kurš ilgs 33 gadus. Septiņu reisu laikā Džens He viesojās vairāk nekā 30 zemēs Indijas okeāna piekrastē. Imperatora Junles vadībā šī jūras iniciatīva primāri kalpoja vēstuļu nogādāšanai ar kurām tika pieprasītas dāvanas un padevība centrālajai karalistei (''middle kingdom'' — angļu val.); lai iegūtu attiecīgās zemes labvēlību, vispirms tika dotas dāvanas, bet, ja apstākļi prasīja, Džena He flote ķērās pie vardarbības. Rezultātā tika sekmīgi nodibināti sakari ar 48 jaunām atkarīgajām teritorijām un iegūtas vairāk nekā 180 jaunas tirdzniecības preces, daudzas no tām bija dāvanas. Šīs ekspedīcijas paplašināja Ķīnas diplomātisko pārākumu reģionā, kā arī stiprināja tās ekonomiskās saites. Kad ekspedīcijas beidzās, Ķīnas varenība uz jūras izplēnēja un gadsimtiem ilgi tai trūka spēcīgas kara flotes. ==== Citas Minu jūras aktivitātes ==== Impērijas sponsorēto reisu izbeigšanās tomēr nekādā veidā nenozīmēja, ka Minu ļaudis vairāk neietu jūrā. Tirgotāji, pirāti, zvejnieki un citi savā dzīvesveidā bija atkarīgi no laivām un kuģiem, kā arī gan pastāvīgā, gan īslaicīgā imigrācija uz Dienvidaustrumāziju turpinājās visu Minu valdīšanas laiku. Tā kā ķīnieši un ķīniešu imigranti Dienvidaustrumuāzijā bija galvenie spēlētāji Dienvidķīnas jūras tirdzniecībā, spāņu tirdzniecībai Manilā bija nepieciešami gan paši ķīniešu tirgotāji, gan viņu izmantotie kuģi. Ķīniešu tirgotāji ne tikai piegādāja spāņiem par Amerikas sudrabu pirktās preces, bet ķīniešu kuģu būvētāji izgatavoja arī slavenās galeonas, kuras divas reizes gadā pāri Klusajam okeānam veda šīs preces un sudrabu turp un atpakaļ. === Kliperu maršruts === [[Attēls:ClipperRoute.png|thumb|[[Kliperu maršruts]], kuru izmantoja kuģi ejot no Anglijas uz Austrāliju/Jaunzēlandi un atpakaļ]] Šī perioda laikā [[Kliperis|kliperi]] starp Eiropu un [[Tālie Austrumi|Tālajiem Austrumiem]], Austrāliju un Jaunzēlandi izmantoja tā saucamo [[Kliperu maršruts|kliperu maršrutu]]. Tas veda no rietumiem uz austrumiem cauri [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānam]] un izmantoja [[Rēcošie četrdesmitie|rēcošo četrdesmito]] spēcīgos rietumu vējus. Smagajos apstākļos tika pazaudēti daudzi kuģi un gāja bojā daudzi jūrnieki, īpaši tas attiecās uz [[Hornas rags|Hornas ragu]], kuram kliperiem vajadzēja apiet apkārt atgriežoties Eiropā. Hornas ragu savā ceļojumā apkārt pasaulei 1578. gadā atklāja Sers [[Frānsiss Dreiks]]. Šis atklājums kādu laiku palika neizmantots, jo kuģi turpināja lietot zināmo ceļu cauri Magelāna šaurumam.<ref>[https://www.goldenhind.co.uk/the-circumnavigation.html The Circumnavigation]{{Novecojusi saite}} Golden Hind. Skatīts: 2024. gada 18. jūnijā</ref> 17. gadsimta sākumā holandiešu tirgotājs [[Jakobs Lemērs]] kopā ar kuģu vadītāju [[Villems Shautens|Villemu Shautenu]] ķērās pie Dreika ierosinājuma, par jūras ceļu uz dienvidiem no [[Ugunszeme]]s, izpētes. Laikā, kad atklāja Horna ragu, tika uzskatīts, ka tas ir Ugunszemes galējais dienvidu punkts. Neparedzamie un skarbie laikapstākļi, kā arī viļņi Dreika šaurumā, apgrūtināja izpēti un tikai 1624. gadā tika noskaidrots, ka Hornas rags īstenībā ir sala. Interesanta liecība par smagajiem apstākļiem ir fakts, ka 650 kilometru attālumā esošo Antarktīdu atklāja tikai 1820. gadā, lai arī Dreika šaurums vairāk nekā 200 gadus bija dzīvs jūras ceļš. Kliperu maršruts savu nozīmi zaudēja ieviešot [[Tvaikonis|tvaikoņus]], kā arī atverot [[Suecas kanāls|Suecas]] un [[Panamas kanāls|Panamas kanālus]]. === Laikmeta noriets === Tiek uzskatīts, ka [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi|atklājumu laikmets]] beidzās 17. gadsimta sākumā. Šajā laikā eiropiešu kuģi jau bija pietiekoši pamatīgi būvēti un jūrnieki pietiekoši kompetenti, lai ceļotu uz praktiski jebkuru planētas vietu. Atklājumi, protams, turpinājās. Arktikas un Antarktikas jūras netika atklātas līdz pat 19. gadsimtam. == Buru laikmets == Buru laikmets, termina plašākajā nozīmē, aizsākās ar jūras piekrastes izpēti uzplaukstot seno laiku civilizācijām. [[Senā Divupe|Senajai Divupei]], [[Tālie Austrumi|Tālajiem Austrumiem]] un [[Civilizācijas šūpulis|civilizācijas šūpulim]] [[Arābijas jūra]] bija svarīgs [[Okeāns|jūras]] [[tirdzniecības ceļš]] kopš piekrastes burinieku ēras no, iespējams, trešās tūkstošgades pirms mūsu ēras, bet, pavisam noteikti, no otrās tūkstošgades beigām pirms mūsu ēras, līdz pat, un iekļaujot, pēdējām [[Buru laikmets|buru laikmeta]] dienām. [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] laikā pastāvēja vairāki kombinētie zemes un jūras tirdzniecības ceļi, kuri paļāvās uz [[Jūras transports|jūras transportu]] ejot apkārt grūti pārvarāmām iekšzemes [[Reljefa forma|reljefa formām]] ziemeļos. Šie ceļi parasti sākās [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]] ar pārkraušanu vēsturiskajā [[Bharuča|Bharučā]] (''Bharuch''), tad tie veda gar neviesmīlīgo mūsdienu [[Irāna]]s krastu un visbeidzot pie [[Hadramauta]]s sadalījās divās plūsmās: uz ziemeļiem [[Adenas līcis|Adenas līcī]] un tālāk uz [[Levante|Levanti]]; vai arī uz dienvidiem, uz [[Aleksandrija|Aleksandriju]], caur tādām Sarkanās jūras ostām kā [[Aksuma]]. Katrā no lielajiem ceļiem bija nepieciešama preču pārkraušana uz dzīvnieku karavānām, kuras ceļoja cauri tuksnešainām zemēm un tur bija pakļautas uzbrukumiem, kā arī vietējo patvalžu realizētai nodevu izspiešanai. Dienvidu piekrastes ceļš apejot grūti pārvaramās zemes [[Arābijas pussala]]s dienvidos (mūsdienu [[Jemena|Jemenu]] un [[Omāna|Omānu]]) bija nozīmīgs un [[Ēģipte|ēģiptiešu]] [[Faraons|faraoni]] uzbūvēja vairākus seklus kanālus, lai apkalpotu tirdzniecību: viens no tiem veda vairāk vai mazāk gar mūsdienu [[Suecas kanāls|Suecas kanāla]] gultni, bet cits no Sarkanās jūras uz [[Nīla|Nīlu]]. Abas būves jau senatnē iznīcināja lielas [[smilšu vētra]]s. Mūsdienu rietumvalstīs par eiropiešu buru laikmetu uzskata periodu, kura [[Starptautiskā tirdzniecība|starptautiskajā tirdzniecībā]] un [[Jūras karadarbība|jūras karadarbībā]] dominēja [[Burinieks|burinieki]]. [[Bura|Buru]] laikmets lielā mērā sakrīt ar [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi|atklājumu laikmetu]] no 15. līdz 18. gadsimtam. Pēc 17. gadsimta uz angļu jūras kartēm terminu [[Lamanšs|Britu jūra]] nomainīja [[Lamanšs]]. Periodā no 15. līdz 18. gadsimtam [[Taisnā bura|taisno buru]] kuģi pārvadāja [[Eiropas tautas|eiropiešu]] kolonistus uz daudzām pasaules vietām vienā no pašām svarīgākajām [[Iedzīvotāju migrācija|cilvēku migrācijām]] rakstītajā vēsturē. Šo periodu raksturoja nozīmīgi eiropiešu karalistu atklājumi un kolonizācijas centieni. 18. gadsimtā izstrādātais [[sekstants]] ļāva daudz precīzāk uznest uz jūras kartes atrašanās vietas. === Ievērojamas personas === [[Attēls:Battle of Lepanto 1571.jpg|thumb|[[Lepanto kauja]] 1571. gadā]] [[Johans no Austrijas]] bija militārais līderis, kura slavenākā uzvara bija [[Lepanto kauja]] 1571. gadā. Karalis Filips nozīmēja Johanu par [[Svētā līga]]s [[kara flote]]s komandieri, kura gatavojās stāties pretī Osmaņu impērijai. Johans ar sev piemītošajām līdera prasmēm un harizmu bija spējīgs apvienot šo pavisam atšķirīgo koalīciju un sakaut osmaņus un to sabiedrotos, [[Kaperis|kaperus]], vēsturiskajā [[Lepanto kauja|Lepanto kaujā]]. [[Gilberts Kīts Čestertons]] atzīmēja viņa lomu kaujā savā dzejolī "[https://en.wikisource.org/wiki/Poems_(Chesterton,_1915)/Lepanto Lepanto]". [[Mārtens Tromps]] bija [[Nīderlande|holandiešu]] kara flotes virsnieks un vēlāk [[admirālis]]. 1639. gadā, [[Nīderlandes Neatkarības karš|holandiešiem cīnoties par savu neatkarību no Spānijas]], Tromps sakāva uz [[Flandrija|Flandriju]] ejošu lielu spāņu floti [[Daunsas kauja|Daunsas kaujā]] (''Battle of the Downs''), tādējādi izbeidzot Spānijas kara flotes kundzību. Ievadošajā kaujā, kura norisinājās [[Šauruma kauja|1639. gada 18. septembrī]], Tromps bija pirmais zināmais flotes komandieris, kurš ar nolūku izmantoja [[kaujas līnija]]s taktiku. Viņa flagkuģis šajā laikā bija ''Aemilia''. [[Pirmais angļu-holandiešu karš|Pirmā angļu-holandiešu kara]] laikā, no 1652. līdz 1653. gadam, Tromps komandēja holandiešu floti [[Dungenesas kauja|Dungenesas]] (''Dungeness''), [[Portlendas kauja|Portlendas]], [[Gabbardas kauja|Gabbardas]] un [[Ševeningenas kauja|Ševeningenas]] kaujās. Pēdējā no tām viņu nošāva snaiperis no [[Viljams Penns (Karaliskās kara flotes virsnieks)|Viljama Penna]] kuģa masta. Trompa flagkuģa ''[[Brederode]]'' komandieris [[Egberts Bartolomejs Kortenaers]] (''Egbert Bartholomeusz Kortenaer'') uzturēja flotes morāli nenolaižot Trompa karogu un izliekoties, ka Tromps vēl joprojām ir dzīvs. [[Kornelis Tromps]] bija [[Nīderlandes Republika|holandiešu]] un dāņu kara flotu virspavēlnieks. 1656. gadā viņš piedalījās [[Gdaņska]]s ([[Gdaņska|Dancigas]]) atbrīvošanā. 1658. gadā tika atklāts, ka viņš izmantoja savus kuģus luksusa preču pārvadāšanā, kā rezultātā tika sodīts un atstādināts no amata līdz 1662. gadam. 1665. gada 29. janvārī, neilgi pirms [[Otrais angļu-holandiešu karš|otrā angļu-holandiešu kara]], viņu paaugstināja par [[Viceadmirālis|viceadmirāli]]. [[Loustoftas kauja]]s (''Battle of Lowestoft'') laikā viņš novērsa pilnīgu katastrofu pārņemot flotes komandēšanu un ļaujot tās lielākajai daļai izbēgt. 1676. gadā viņš kļuva par Dānijas kara flotes ģenerāladmirāli un [[Ziloņa Ordenis|Ziloņa Ordeņa]] bruņinieku. Viņš sakāva Zviedrijas kara floti [[Ēlandes kauja|Ēlandes kaujā]], viņa vienīgajā uzvarā kā flotes komandierim. [[Attēls:John Cleveley the Younger, Views of the South Seas (No. 3 of 4).jpg|thumb|[[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] komandētie HMS<ref>Viņas Majestātes kuģis (''Her majesty ship (HMS'') — angļu val.)</ref> [[HMS Resolution (1771)|''Resolution'']] un HMS [[HMS Discovery (1774)|''Discovery'']] Taiti]] [[Čārlzs Hārdijs]] bija [[Lielbritānijas Karaliste|britu]] [[kara flote]]s [[virsnieks]] un [[Koloniālisms|kolonijas]] [[gubernators]]. Viņš 1744. gadā tika nozīmēts par [[Ņūfaundlendas Kolonija|Ņūfaundlendas]] [[Britu impērija|britu kolonijas]] gubernatoru un virspavēlnieku. 1758. gadā viņš un [[Džeimss Volfs]] uzbruka franču posteņiem [[Sentlorensa]]s grīvā un iznīcināja visas franču zvejnieku apmetnes gar mūsdienu [[Ņūbransvika]]s ziemeļu piekrasti un gar [[Gaspē pussala|Gaspē pussalu]]. [[Augusts Keppels]] bija [[Lielbritānija (sala)|britu]] admirālis, kurš nodrošināja pārsvaru jūrā [[Septiņgadu karš|septiņgadu kara]] un [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības kara]] laikā. Pēdējā konflikta noslēdzošajos gados viņš kalpoja par [[Pirmais Admiralitātes Lords|Pirmo Admiralitātes Lordu]]. Septiņgadu kara laikā Keppels atradās dienestā visu laiku. 1755. gadā viņš bija Ziemeļamerikā, 1756. gadā pie Francijas krastiem, 1758. gadā viņu komandēja kreisēt gar Āfrikas rietumu piekrasti nolūkā samazināt franču apmetņu skaitu un Keppela kuģis ''Torbay'' 1759. gadā bija pirmais, kas iesaistījās [[Kiberonas līča kauja|Kiberonas līča kaujā]]. 1757. gadā viņš tika iekļauts tribunālā, kurā tiesāja admirāli [[Džons Bings|Bingu]]. Keppels centās panākt admirāļa apžēlošanu, tomēr, ne viņš, ne arī viņa sabiedrotie, nespēja sniegt nevienu nopietnu iemeslu, kāpēc spriedums būtu atceļams. Kad 1762. gadā Spānija pievienojās Francijai, viņu, kopā ar seru [[Džordžs Pokoks|Džordžu Pokoku]], kā komandiera vietnieku nosūtīja ekspedīcijā, kura ieņēma [[Havana|Havanu]]. Keppelu piemeklēja drudzis, kurš atņēma dzīvību lielai daļai kareivju un jūrnieku. Par veiksmīgo operāciju viņš saņēma 25 000 sterliņu mārciņu lielu balvu, kas atbrīvoja Augustu Keppelu no nepatīkamās situācijas, kādā atradās izšķērdīga tēva pazudinātas ģimenes jaunākais dēls. [[Edvards Hoks]] bija jūras virsnieks [[Apvienotās Karalistes jūras kara flote|Karaliskajā kara flotē]]. Risinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|karam par Austrijas mantojumu]] viņu paaugstināja par [[Kontradmirālis|kontradmirāli]]. Septiņgadu kara laikā, 1756. gadā, Hoks nomainīja admirāli [[Džons Bings|Džonu Bingu]] kā komandieris [[Vidusjūra|Vidusjūrā]]. [[Ričards Hovs]] bija britu admirālis. Ziemeļamerikas sacelšanās laikā tika uzskatīts, ka Hovs simpatizē kolonistiem — iepriekšējos gados viņš bija mēģinājis iepazīties ar [[Bendžamins Franklins|Bendžaminu Franklinu]], kurš bija Hova māsas, populāras Londonas sabiedrības dāmas, draugs. Savas karjeras laikā Hovs izcēlās ar netipisku taktisku oriģinalitāti. Viņa sniegumu nepārspēja pat [[Horācijs Nelsons|Nelsons]], kurš, tāpat kā citi Hova pēcteči, dienēja daudz labāk apmācītās eskadrās un guva labumu no Hova darba. [[Horācijs Nelsons]] bija britu admirālis, slavens ar savu piedalīšanos [[Napoleona kari|Napoleona karos]] un īpaši [[Trafalgaras kauja|Trafalgaras kaujā]], izšķirošā britu uzvarā šajā karā, kuras laikā Nelsons krita.<ref>[https://nelson-society.com/life-of-nelson/chronology/ Chronology of Nelson] The Nelson Society. Skatīts: 2024. gada 25. jūnijā</ref> Tika atzīmēta Nelsona ievērojamā spēja iedvesmot un paņemt labāko no saviem vīriem līdz pat tādam līmenim, ka šai īpašībai radās savs apzīmējums: "Nelsona pieskāriens". Viņa darbības Napoleona karos panāca to, ka Nelsonam pirms un pēc viņa nāves izrādīja tādu cieņu, kādu saņēma tikai nedaudzi militārie līderi visas britu vēstures laikā. [[Aleksandrs Deivisons]] bija Horācija Nelsona laikabiedrs un tuvs draugs. Deivisons ir atbildīgs par vairākām darbībām, kuras cildināja Nelsona publisko tēlu. Starp šīm darbībām bija medaļas ieviešana par godu uzvarai [[Kauja pie Nīlas|kaujā pie Nīlas]] un [[Nelsona Memoriāls|Nelsona Memoriāla]] izveidošana viņa īpašumā [[Svārlenda|Svārlendā]] (''Swarland'') Nortamberlendas grāfistē. Būdams tuvs admirāļa draugs, viņš darbojās kā starpnieks, kad juka Nelsona laulība ar viņa sievu [[Frānsisa Nelsone|Frānsisu Nelsoni]], kuru Nelsons krāpa ar [[Emma Hamiltone|Emmu Hamiltoni]]. [[Attēls:Trafalgar Crepin mg 0578.jpg|thumb|[[Trafalgaras kauja]] 1805. gadā]] [[Haids Pārkers]] 1778. gadā piedalījās [[Savanas ieņemšana|Savanas ekspedīcijā]], bet nākamajā gadā viņa kuģis cieta avārijā pie naidīgās [[Kuba]]s krastiem. Viņa vīriem tomēr izdevās ierakties un beigu beigās viņus no salas nocēla. Pārkers ar savu tēvu vienu reizi piedalījās karadarbībā Dogera sēklī un ar [[Ričards Hovs|Ričardu Hovu]] divās operācijās [[Gibraltāra šaurums|Gibraltāra šaurumā]]. 1793. gadā, tikko kā kļūstot par kontradmirāli, viņš dienēja [[Semjuels Huds|Semjuela Huda]] vadībā [[Tulona|Tulonā]] un [[Korsika|Korsikā]], bet divus gadus vēlāk, tagad jau kā [[viceadmirālis]] Pārkers, [[Viljams Hotems|lorda Hotema]] (''Hotham'') vadībā piedalījās neizšķirošās flotes operācijās 1795. gada 13. martā un 1795. gada 13. jūlijā. No 1796. līdz 1800. gadam Pārkers bija komandieris [[Jamaika|Jamaikā]] un veica prasmīgas operācijas [[Vestindija|Vestindijā]]. [[Edvards Pelljū]] (''Edward Pellew'') bija britu kara flotes virsnieks, kurš cīnījās [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karā]], [[Francijas revolucionārie kari|Francijas revolucionārajos karos]] un Napoleona karos. Pelljū atceras kā virsnieku un džentlmeni, kurš bija nopelnījis savus īpašumus un titulus ar lielu drosmi, līdera dotībām un prasmi, kalpojot par paraugu kara flotes virsnieku daudzpusībai un apņēmībai Napoleona karu laikā. [[Antuāns de Sartīns]] (''Antoine de Sartine'') bija franču valstsvīrs, karaļa [[Luijs XVI|Luija XVI]] [[Francijas kara flotes ministru saraksts|Kara flotes valsts sekretārs]]. Sartīns mantoja spēcīgu [[Francijas jūras kara flote|Francijas jūras kara floti]], kuru bija atjaunojis [[Etjēns Fransuā de Šuazels|Šuazels]] pēc katastrofas [[Septiņgadu karš|septiņgadu karā]], kad Francija zaudēja [[Kanāda (Jaunā Francija)|Kanādu]], [[Luiziāna (Jaunfrancija)|Luiziānu]] un [[Franču Indija|Indiju]]. Atjaunotā flote vēlāk sakaus britu jūras kara floti [[Francija Amerikas Savienoto Valstu neatkarības karā|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karā]]. [[Džeimss Sumaress]] (''James Saumarez'') bija britu Karaliskās kara flotes admirālis, ievērojams ar savu uzvaru [[Alhesirasas kampaņa|Alhesirasas kaujā]]. 1801. gadā viņu paaugstināja par [[Zilās eskadras kontradmirālis|zilās eskadras kontradmirāli]], piešķīra baroneta titulu un uzdeva komandēt nelielu eskadru, kuras uzdevums bija uzraudzīt spāņu flotes kustību [[Kadisa|Kadisā]]. Starp 6. un 12. jūliju viņš demonstrēja izcilu savu dienesta pienākumu izpildi, kuru laikā vispirms tika atspiests no Alhesirasas, bet vēlāk iesaistījās cīņā ar daudz spēcīgākiem kombinētiem franču un spāņu spēkiem Alhesirasas kaujā. Par savu dienestu Sumaress saņēma [[Pirts ordenis|Pirts ordeni]] un viņam piešķīra [[Londonas pilsētas goda pilsonis|Londonas pilsētas goda pilsoņa]] (''freedom of the City of London'') statusu. [[Deivids Porters]] [[Pirmais Berberu karš|Pirmā Berberu kara]] laikā (no 1801. līdz 1807. gadam) bija vecākais komandiera palīgs uz USS<ref>Savienoto Valstu kuģis (''United States Ship (USS)'' — angļu val.)</ref> [[USS Enterprise (1799)|''Enterprise'']], USS [[USS New York (1800)|''New York'']] un USS [[USS Philadelphia (1799)|''Philadelphia'']]. Kad ''Philadelphia'' [[Tripole]]s ostā 1803. gada 31. oktobrī uzsēdās uz sēkļa, viņš krita gūstā. Pēc Portera atbrīvošanas no gūsta 1805. gada 3. jūnijā, viņš palika [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] kā USS [[USS Constitution|''Constitution'']] un vēlāk ''Enterprise'' komandieris. No 1808. līdz 1810. gadam viņš bija jūras spēku komandieris [[Ņūorleāna|Ņūorleānā]]. Kā USS [[USS Essex (1799)|''Essex'']] komandieris [[Britu—amerikāņu karš|britu—amerikāņu karā]], Porters kļuva slavens 1812. gada 13. augustā sagrābjot konfliktā pirmo britu karakuģi HMS [[HMS Alert (1804)|''Alert'']] kopā ar vairākiem tirdzniecības kuģiem. 1813. gadā viņš ar ''Essex'' burāja apkārt [[Hornas rags|Hornas ragam]] un kreisēja Klusajā okeānā apdraudot britu vaļu medniekus. 1814. gada 28. martā Porters [[Valparaiso]] tuvumā bija spiests padoties pēc nevienlīdzīgas cīņas ar fregatēm HMS [[HMS Phoebe (1795)|''Phoebe'']] un HMS [[HMS Cherub (1806)|''Cherub'']] un tikai tad, kad viņa kuģis bija tik ļoti bojāts, ka nevarēja turpināt izrādīt pretestību. === Spāņu un angļu armādas === {{Pamatraksts|Neuzvaramā armāda}} [[Attēls:C.C. van Wieringen The Spanish Armada off the English coast.jpg|thumb|Spānijas "Neuzvaramā armāda" pie Anglijas krastiem]] "[[Neuzvaramā armāda]]" bija Spānijas flote, kura 1588. gadā [[Medinas Sidonijas hercogs|Medinas Sidonijas hercoga]] vadībā devās cīņā pret Angliju. "Neuzvaramo armādu" sūtīja Spānijas karalis [[Felipe II]], kurš līdz savas sievas [[Marija Tjudora|Marijas Tjudoras]] nāvei, pirms trīsdesmit gadiem, bija Anglijas karalis konsorts. Ekspedīcijas mērķis bija pavadīt [[Aleksandrs Farnese|Parmas hercoga]] armijas [[tercio]] (XVI gs. Spānijas armijas kājnieku vienības apzīmējums) no [[Spāņu Nīderlande]]s pāri [[Ziemeļjūra]]i uz izsēšanās vietu dienvidaustrumu Anglijā. Kad armija būtu apspiedusi angļu atbalstu [[Nīderlandes Republika|Apvienotajām Provincēm]], kuras veidoja daļu no [[Spāņu Nīderlande]]s, tika plānots atgriezt uzbrukumus [[Spānijas Impērija|spāņu valdījumiem]] [[Jaunā pasaule|jaunajā pasaulē]] un Atlantijas [[Spāņu bagātību flote|bagātību flotei]]. Tāpat tika cerēts mainīt virzienu protestantu revolūcijai Anglijā un šajā punktā ekspedīciju atbalstīja pāvests [[Siksts V]] ar solījumu par dotāciju, ja spāņiem izdotos izsēsties Anglijā.<ref>[https://en.wikisource.org/wiki/Catholic_Encyclopedia_(1913)/Spanish_Armada Pollen J. H. Catholic Encyclopedia, Volume 1] Robert Appleton Company, 1913. gads, Spanish Armada IV. Catholic co-operation. Skatīts: 2024. gada 1. jūlijā</ref> Sākotnēji flotes komandēšanu uzticēja Alvaro de Bazanam (''Alvaro de Bazan''), ļoti pieredzējušam kara flotes komandierim, kurš nomira dažus mēnešus pirms flote atstāja Lisabonu 1588. gada maijā. "Neuzvaramā armāda" sastāvēja no apmēram 130 karakuģiem un pārbūvētiem tirdzniecības kuģiem. Pēc ielaušanās Ziemeļjūrā cauri [[Lamanšs|Lamanšam]], [[Gravlina]]s (''Gravelines''), kura atradās uz Francijas un [[Spāņu Nīderlande]]s robežas, piekrastē armādai uzbruka 200 angļu kuģu flote, kurai aktīvi palīdzēja arī holandiešu jūras kara flote. [[Uguns kuģis|Uguns kuģu]] uzbrukums lika armādas kuģiem pamest drošu enkurvietu un pēc sekojošās kaujas spāņi atteicās no plāna savienoties ar Parmas armiju. Vējš Spānijas "Neuzvaramo armādu" aiznesa uz ziemeļiem gar Anglijas austrumu krastu, kur tika pieņemts nepārdomāts stratēģisks lēmums burāt apkārt Skotijai Atlantijas okeānā un pēc tam gar Īriju atgriezties Spānijā. Tomēr īpaši nelabvēlīgie laikapstākļi iznīcināja daļu flotes, vairāk nekā 24 kuģi gāja bojā Īrijas ziemeļu un rietumu piekrastē, bet izdzīvojušie bija spiesti meklēt patvērumu Skotijā. No Spānijas "Neuzvaramās armādas" sākotnējā kuģu skaita, apmēram 50 neatgriezās Spānijā. Tomēr tieši Felipes Karaliskās kara flotes zaudējumi bija salīdzinoši nelieli: neatgriezās tikai septiņi kuģi un no tiem tikai trīs tika pazaudēti kaujā ar ienaidnieku. [[Angļu armāda]] bija karakuģu flote, kuru [[Angļu–spāņu karš (1585–1604)|angļu—spāņu kara]] (1585—1604) laikā, 1589. gadā, uz Pireneju piekrasti nosūtīja Anglijas karaliene [[Elizabete I]]. To vadīja admirālis Sers [[Frānsiss Dreiks]] un ģenerālis Sers [[Džons Noriss]] un tai neizdevās izmantot priekšrocības, kādas Anglijai radās pēc [[Neuzvaramā armāda|Spānijas "Neuzvaramās armādas"]] sakāves un izklīdināšanas iepriekšējā gadā. Neizmantojot iespēju izšķirošam triecienam pa novājināto Spāniju, ekspedīcija izgāzās un iztukšoja kroņa kasi, kura ilgās [[Elizabete I|Elizabetes I]] valdīšanas laikā bija tik rūpīgi uzkrāta. [[Angļu–spāņu karš (1585–1604)|Angļu—spāņu karš]] izmaksāja ļoti dārgi abām pusēm un Spānija pati, karojot arī ar Franciju un Apvienotajām Provincēm, 1596. gadā piedzīvoja bankrotu nespējot atdot parādus pēc vēl viena reida uz Kadisu. Tomēr angļu armādas neveiksme bija pagrieziena punkts un šī sarežģītā konflikta dalībnieki piedzīvoja mainīgu veiksmi līdz 1604. gada [[Londonas līgums (1604)|Londonas līgumam]], kad tika noslēgts miers. Spānija uzbūvēja jaunu jūras kara floti un ātri atguvās no zaudējuma. Jaunā flote nodrošināja tādu dominanci jūrā, kāda nebija pat pirms armādas, tomēr piecdesmit gadus vēlāk to sakāva [[Nīderlandes Neatkarības karš|holandieši]] iezīmējot Spānijas jūras kara flotes norieta sākumu. Iestājoties mieram, angļi varēja nostiprināt savu ietekmi Īrijā un koncentrēties uz koloniju veidošanu Ziemeļamerikā. === Ziemeļamerikas jūrniecība === [[Savienoto Valstu tirdzniecības flotes vēsture|Savienoto Valstu jūrniecības vēsture]] mūsdienu izpratnē sākās ar pirmo veiksmīgo angļu koloniju, kuru nodibināja 1607. gadā pie [[Džeimsa upe]]s [[Džeimstauna (Virdžīnija)|Džeimstaunā]]. Gadu desmitiem tā nīkuļoja līdz 17. gadsimta beigās ieradās jauns kolonistu vilnis, kurš izveidoja uz tabakas bāzētu komerciālu lauksaimniecību. Sakari starp Amerikas kolonijām un Eiropu, ar kuģniecību kā stūrakmeni, turpinās netraucēti augt gandrīz divsimt gadus. [[Kontinentālā jūras kara flote]] tika izveidota [[ASV revolūcija|Amerikas revolūcijas]] laikā no 1774. līdz 1775. gadam. Pateicoties kontinentālās jūras kara flotes šķietamajam patronam [[Džons Adamss (prezidents)|Džonam Adamsam]] un enerģiskajam atbalstam Kongresā, tiesa, saskaroties ar sīvu opozīciju, flote kopumā izveidojās par salīdzinoši ievērojamu spēku ņemot vērā ierobežotos patriotu apgādes resursus. [[Sešas sākotnējās Savienoto Valstu Jūras kara flotes fregates|Sešas sākotnējās Savienoto Valstu fregates]] bija pirmās [[ASV Jūras kara flote|Savienoto Valstu Jūras kara flotes]] [[fregate]]s, kuru būvi 1794. gada 27. martā akceptēja [[ASV Kongress|Kongress]] ar [[1794. gada jūras kara flotes akts|1794. gada jūras kara flotes aktu]] par 688 882,82 ASV dolāriem. [[Džons Pols Džonss (ASV Jūras kara flotes virsnieks)|Džons Pols Džonss]] bija Amerikas pirmais plaši zināmais [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Neatkarības kara]] [[ASV Jūras kara flote|jūras kara flotes]] varonis. Džons Pols pieņēma vārdu Džons Džonss pēc tam kad 1773. gadā aizbēga uz sava brāļa mājām [[Frederiksburga|Frederiksburgā]], lai izvairītos no karātavu cilpas [[Tobāgo]] pēc incidenta, kurā viņš tika apvainots sev pakļauta jūrnieka nogalināšanā. Sākoties [[ASV revolūcija|Amerikas revolūcijai]], pēc sava brāļa ierosinājuma, viņš sāka lietot vārdu Džons Pols Džonss. Lai arī savas karjeras laikā kara flotē viņš nekad neieņēma augstāku amatu par [[Kontinentālā jūras kara flote|kontinentālās jūras kara flotes]] kuģa komandieri, pēc uzvaras pār HMS [[HMS Serapis|''Serapis'']] ar fregati USS [[USS Bonhomme Richard|''Bonhomme Richard'']], Džons Pols Džonss kļuva par pirmo īsto amerikāņu jūras kara flotes varoni un augsti novērtētu kaujas komandieri. [[Džonatans Hārdens]] [[ASV revolūcija]]s laikā bija [[korsārs]], [[virsleitnants]] uz [[slūpe]]s [[Masačūsetsas kuģis Tyrannicide (1776)|''Tyrannicide'']] ar četrpadsmit lielgabaliem. Esot uz borta divus gadus, viņš piedalījās daudzu laupījumu sagrābšanā un 1777. gadā kļuva par kuģa komandieri. [[Attēls:Bombardment of Tripoli, 3 August 1804.tif|thumb|USS [[USS Constitution|''Constitution'']] piedaloties Tripoles bombardēšanā 1804. gada 3. augustā]] [[Džordžs Henrijs Prebls|Džordžs H. Prebls]] bija amerikāņu [[Virsnieks|kara flotes virsnieks]] un [[rakstnieks]], kurš ir pazīstams ar savu [[Amerikas Savienoto Valstu karogs|Amerikas Savienoto Valstu karoga]] vēsturi un pirmo [[Makhenrija forts|Makhenrija forta]] karoga fotogrāfiju, kura iedvesmoja "[[ASV himna|Zvaigžņoto karogu]]". Džordžs pievienojās jūras kara flote kā [[mičmanis]] (''midshipman'') 1835. gada 10. decembrī un dienēja uz USS [[USS United States (1797)|''United States'']] līdz 1838. gadam. [[Edvards Prebls]] bija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kara flotes virsnieks. Pēc dienesta neatkarības kara laikā, viņu norīkoja par [[Virsleitnants|virsleitnantu]] ASV Jūras kara flotē. 1799. gada janvārī viņš pārņēma 14 lielgabalu brigas USS [[USS Pickering|''Pickering'']] komandēšanu un aizveda to uz [[Vestindija|Vestindiju]], lai aizsargātu amerikāņu tirdzniecības intereses [[Kvazikarš|kvazikara]] laikā ar Franciju. 1799. gada 7. jūnijā viņu paaugstināja par [[Jūras kapteinis|jūras kapteini]] un decembrī iecēla par USS [[USS Essex (1799)|''Essex'']] komandieri, bet 1800. gada janvārī nosūtīja uz Kluso okeānu nodrošināt līdzīgu aizsardzību amerikāņiem, kuri nodarbojās ar tirdzniecību [[Ostindija|Ostindijā]]. Pēc iecelšanas par 3. eskadras komandieri ar USS [[USS Constitution|''Constitution'']] kā [[Flagkuģis|flagkuģi]], 1803. gadā viņš devās uz [[Berberu krasts|berberu krastu]], oktobrī veicināja līguma noslēgšanu ar [[Maroka|Maroku]] un Pirmā Berberu kara laikā nodrošināja [[Tripole]]s blokādi. === Trīsstūra tirdzniecība === 17., 18. un 19. gadsimtā Atlantijas okeānā izveidojās jūras tirdzniecības tīkls, kurš savienoja Eiropu, Āfriku un Ameriku afrikāņu vergu, cukura/melases un ruma trīsstūra veida tirdzniecībā. Šis jūras tirdzniecības ceļš padarīja Eiropu un Ameriku bagātu, tajā pašā laikā ievelkot abas aizvien dziļāk vergu tirdzniecībā. Eiropas tirgotāji iepirka vergus no Āfrikas vergu tirgoņiem, pārveda vergus uz tirgotājiem piederošajām cukura plantācijām Karību reģionā, no kurienes vergu ražoto cukuru/melasi transportēja uz [[Britu Ziemeļamerika|Britu Ziemeļameriku]]. Tur tika destilēts rums, kuru patērēja kolonijās un sūtīja atpakaļ uz Eiropu. Dažos trīsstūra tirdzniecības modeļos kolonijas ieņēma Eiropas vietu un tirdzniecības modelis pārbīdījās. Vergus veda no Āfrikas uz Karību reģionu, cukuru un melasi uz Jaunangliju, bet rumu un citas gatavās preces pārdeva Āfrikā, lai iegūtu vairāk vergus. Abi modeļi nebija ierobežoti tikai ar cukura un tā derivātu tirdzniecību, kuru vietu varēja ieņemt tabaka, kokvilna, kā arī citi plantācijās audzēti izejmateriāli. === Pirātisms Atlantijas okeānā === Atklājumu laikmetā pamata tirdzniecības ceļi uz jauno pasauli veidojās Karību reģionā un Atlantijas okeānā. Šajā koncentrētajā tirdzniecības rajonā pirātisms bija nozīmīgs apdraudējums jūrā 16., 17. un 18. gadsimtā. Dažas valstis izmantoja pirātus savu sāncenšu sabotāžā ejot pat tik tālu, ka tās šādus pirātus atbalstīja un atzina par leģitīmiem. Galu galā tādas jūras lielvalstis kā Anglija un Holande ieviesa stingru pret pirātismu vērstu taktiku, lai stiprinātu to 18. gadsimta tirdzniecības impērijas. 16. un 17. gadsimtā Karību reģionā tirgojās ar vergiem, dārgmetāliem un izejvielām, kuras veidoja arī pirātu laupījumu. Pirāti rīkoja reidus fortiem un uzbruka kuģiem jūrā, lai iegūtu tirgotāju materiālās vērtības. Dažos gadījumos pirāti saistīja sevi ar kādu no jūras lielvalstīm, piemēram, Britāniju, un palīdzēja tai uzbrūkot sāncenšiem, piemēram, Spānijai, tajā pašā laikā atstājot britu tirdzniecību neskartu. Tādos rajonos kā Jamaika, daži pirāti bija draudzīgi noskaņoti pret britiem un uzturējās kolonijas nomalēs. Dažus no šiem pirātiem atzina britu koloniālie gubernatori. 17. un 18. gadsimta laikā angļi un holandieši bija izveidojuši plašas tirdzniecības impērijas un uztvēra pirātismu kā šķērsli turpmākai attīstībai. Angļi uzsāka normatīvo aktu kodifikāciju cīņai pret pirātismu un aktīvu karu pret to, kurš ilga no 1670. gadu beigām līdz 1720. gadiem. Šajā laikā Angļi izveidoja īpašu kuģi, Jamaikas slūpi, kurš bija piemērotāks pirātu atvairīšanai. 1600. gadu beigās briti palielināja savu jūras kara floti un bija spējīgi ar spēku apspiest pirātismu līdz 1720. gadiem, pēc tam turpināja pastāvēt tikai atsevišķi, izolēti gadījumi. === Dzīve jūrā === Kuģniecība, neatkarīgi no tā vai tiek pārvadāta krava vai pasažieri, ir uzņēmējdarbības veids un kuģa kapteiņa pienākumi to atspoguļo. Kapteiņa pirmais pienākums bija pret īpašnieku un bieži kapteini mudināja nopirkt daļu no biznesa vismaz kuģa vienas astotās daļas vērtībā. Kapteiņa otrais pienākums bija pret kravu, kuram sekoja trešais, pret komandu. Komanda tika sadalīta divās maiņās un katra no tām pildīja pienākumus četras stundas ilgās sardzēs, pirms tika nomainīta ar otru. Bieži sardzi no pusnakts līdz 04:00 pildīja visa komanda kopā. Uz amerikāņu kuģiem sardzes tika mainītas starp abām komandas maiņām, ieviešot divu stundu ilgu "suņa" sardzi, tādējādi vienai maiņai nevajadzēja visu laiku pildīt pienākumus tajās pašās diennakts stundās. Jūrnieku darbs to maiņā parasti sastāvēja no vispārējas kuģa apkopes, mazgāšanas, slīpēšanas, krāsošanas un remonta, lai novērstu normālas kuģa ekspluatācijas laikā radušos vai vētras izraisītus bojājumus. Kad radās vajadzība, tika veikti tādi ikdienišķi kuģa darbi kā enkura pacelšana un nolaišana vai buru uzvilkšana un nolaišana. Atpūtas laikā jūrnieki varēja veikt personiskos mājas darbus, mazgāt un labot drēbes, gulēt un ēst. Brīvo laiku bieži pavadīja lasot, rakstot dienasgrāmatu, spēlējot mūzikas instrumentus, veidojot kokgriezumus vai dekoratīvus virvju vijumus. Amerikāņu jūrnieku draugu biedrība Ņujorkā kuģiem aizdeva grāmatu kastes, lai jūrniekiem būtu, ko lasīt.<ref>[https://penobscotbayhistory.org/pbho-1/life-at-sea/life-sea-introduction Life at Sea: Introduction] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20240711200017/https://penobscotbayhistory.org/pbho-1/life-at-sea/life-sea-introduction |date={{dat|2024|07|11||bez}} }} Penobscot Marine Museum. Skatīts: 2024. gada 11. jūlijā</ref> Dzīve uz kuģa ceļojošajiem imigrantiem bija daudz skarbāka un dažkārt nāvējoša. Kuģu īpašnieki uz kuģa centās pārvadāt pēc iespējas vairāk cilvēku, lai maksimāli palielinātu peļņu. Pastāvēja minimāla valdības uzraudzība, lai nodrošinātu, ka pasažieri reisa laikā saņem pienācīgu aprūpi. Uz britu imigrantu kuģiem rūpes par pasažieriem bieži bija mazākas nekā pret ieslodzītajiem kriminālnoziedzniekiem, kurus veda uz Austrāliju. 1803. gadā britu pasažieru kuģu akts ierobežoja pārvadājamo cilvēku skaitu līdz vienai personai uz katrām divām kuģa reģistra tonnām. Amerika 1819. gadā izdeva stingrākus likumus, kuri ierobežoja cilvēku skaitu līdz attiecībai viens pret pieci, kā arī paredzēja naudas soda uzlikšanu, ja ostā pienāk pārpildīts kuģis. 1847. gada februāra akts turpināja palielināt pasažieriem atvēlētās telpas lielumu un paredzēja kuģa konfiskāciju kā sodu par pārpildītu kuģi.<ref>[https://www.cmich.edu/research/Clarke-historical-library/explore-collection/explore-online/michigan-material/beaver-island-history-helen-collar-papers/beaver-island-history/emigration-immigrant-life/subject-cards---emigration-and-immigrant-life-o-z#a22 Transatlantic Crossing] Central Michigan University. Skatīts: 2024. gada 11. jūlijā</ref> === Britu—amerikāņu karš === {{Pamatraksts|Britu—amerikāņu karš}} [[Attēls:USS Constitution v HMS Guerriere.jpg|thumb|USS [[USS Constitution|''Constitution'']] sakauj HMS [[HMS Guerriere (1806)|''Guerriere'']]]] [[Stīvens Dikeiters]] (''Stephen Decatur'') bija amerikāņu kara flotes virsnieks, kurš izcēlās ar varonību Pirmajā un [[Otrais Berberu karš|Otrajā Berberu karā]], kā arī [[Britu—amerikāņu karš|Britu—amerikāņu karā]]. [[ASV Jūras kara flote]]s vēsturē viņš bija jaunākais virsnieks, kurš saņēmis jūras kapteiņa pakāpi un pirmais par nacionālo militāro varoni uzskatītais amerikānis, kurš nebija piedalījies [[ASV revolūcija|ASV revolūcijā]]. [[Džeimss Lorenss]] bija amerikāņu jūras kara flotes varonis. Britu—amerikāņu kara laikā viņš komandēja USS [[USS Chesapeake (1799)|''Chesapeake'']] [[Viena kuģa kauju saraksts|viena kuģa kaujā]] pret HMS [[HMS Shannon (1806)|''Shannon'']] (komandieris Filips Broukss (''Philip Broke'')). Iespējams viņš mūsdienās ir vislabāk pazīstams ar savu pēdējo komandu: "Neatdodiet kuģi!" Vēl joprojām tas ir populārs kara flotes [[Bruņoto spēku sveiciens|sveiciens]]. [[Džons H. Auliks]] (''John H. Aulick'') bija Savienoto Valstu Jūras kara flotes virsnieks, kura dienests turpinājās no [[Britu—amerikāņu karš|Britu—amerikāņu kara]] līdz [[Dienvidu pirmskara periods|pilsoņu kara sākumam]]. Britu—amerikāņu kara laikā viņš dienēja uz USS [[USS Enterprise (1799)|''Enterprise'']] un piedalījās kaujā ar HMS [[HMS Boxer (1812)|''Boxer'']] 1813. gada 4. septembrī. Pēc kaujas, kura beidzās ar amerikāņu uzvaru, Auliks kļuva par sagrābtās [[Trofejas kapteinis|trofejas kapteini]]. [[Tomass Makdono]] (''Thomas Macdonough'') bija 19. gadsimta sākuma amerikāņu kara flotes virsnieks, ievērojams ar to, ka Britu—amerikāņu kara laikā bija amerikāņu jūras spēku komandieris [[Šampleinas ezers|Šampleinas ezerā]]. Viens no vadošajiem "Prebla zēnu" — mazas kara flotes virsnieku grupas, kura dienēja [[Pirmais Berberu karš|Pirmā Berberu kara]] laikā — locekļiem. Makdono darbību [[Platsbērgas kauja]]s laikā bieži piemin kā paraugu taktiski pareizai kaujas sagatavošanai un izpildei. === ''Challenger'' ekspedīcija === 1858. gadā būvētais HMS [[HMS Challenger (1858)|''Challenger'']] 1872. gadā devās pirmajā globālajā jūras pētniecības ekspedīcijā, kuru sauca par [[Challenger ekspedīcija|''Challenger'' ekspedīciju]]. Lai ļautu kuģim zondēt dziļumus un iegūtu vairāk vietas, uz ''Challenger'' atstāja tikai divus lielgabalus un samazināja takelāžas apaļkoku daudzumu. Tika iebūvētas laboratorijas, papildus kajītes un īpaša bagarēšanas platforma. Kuģī tika iekrautas burkas paraugiem, alkohols paraugu saglabāšanai, mikroskopi un ķīmiskās ierīces, traļi un dragas, termometri un pudeles ūdens paraugiem, lotes un ierīces grunts paraugu ņemšanai, kā arī ļoti gara virve, kurā okeāna dibenā iekārt aprīkojumu. Kopumā kuģis tika apgādāts ar 291 km itāļu kaņepes virves dziļumu mērīšanai, tralēšanai un bagarēšanai. Kā pirmais tīri okeanogrāfiskais reiss, ''Challenger'' ekspedīcija lika pamatus pilnīgi jaunai akadēmiskai un pētnieciskai nozarei. === Laikmeta noriets === Tāpat kā ar vairumu [[Pasaules vēsture|vēsturisko laikmetu]], buru laikmeta definējums ir aptuvens un var kalpot tikai virspusējam perioda aprakstam. Tiek uzskatīts, ka buru laikmets sākās ar 1571. gada [[Lepanto kauja|Lepanto kauju]], pēdējo nozīmīgo sadursmi, kurā [[Airis|airu]] [[galera|galerām]] bija nozīmīga loma, un beidzās ar 1862. gada [[Hemptonas reida kauja|Hemptonas reida kauju]], kurā tvaikonis CSS<ref>Konfederācijas Valstu kuģis (''Confederate States Ship (CSS)'' — angļu val.)</ref> [[CSS Virginia|''Virginia'']] iznīcināja buriniekus USS [[USS Cumberland (1842)|''Cumberland'']] un USS [[USS Congress (1841)|''Congress'']], parādot [[Tvaika dzinējs|tvaika dzinēja]] pārākumu pār burām. == Zemūdenes == [[Zemūdeņu vēsture]] aptver ar [[Zemūdene|zemūdenēm]], kuģiem un laivām, kuras darbojas zem ūdens, saistīto [[Vēsture|vēsturisko]] [[Hronoloģija|hronoloģiju]] un faktus. Modernu zemūdens laivu pirmo reizi piedāvāja anglis [[Viljams Borns]], kurš 1578. gadā izstrādāja zemūdenes prototipa projektu. Par nelaimi viņam, šī ideja tā arī netika tālāk par plānošanas stadiju. Pirmo moderno zemūdeni fiziski 1620. gadā uzbūvēja [[Džeimss I Stjuarts|Džeimsa I]] dienestā esošais holandietis [[Kornelis Drebbels|Kornelis Jēkabsons Drebbels]] un tā balstījās Borna projektā. Kuģošanas līdzekli piedzina ar airiem. Precīzs zemūdenes tips nav zināms un par to vēl notiek diskusijas, daži apgalvo, ka tas bija tikai aiz laivas vilkts zvans. Starp 1620. un 1624. gadu [[Temza|Temzā]] tika pārbaudīti divi uzlaboti kuģošanas līdzekļa varianti. 1900. gadā ASV Jūras kara flote no īra Džona Hollanda iegādājās savu pirmo zemūdeni. No 1945. līdz 1955. gadam zemūdenes piedzīvoja ievērojamākās izmaiņas to uzbūvē kopš brīža, kad pirmā zemūdene izgāja jūrā. Savienotās Valstis lielā mērā paļāvās tieši uz zemūdenēm kā ieroci karā pret Japānu.<ref>[https://www.jstor.org/stable/25148112 Weir E. G. "Fast Attacks and Boomers: Submarines in the Cold War": The National Museum of American History] Technology and Culture. Volume 44. Number 2. 2003. gada aprīlis. 359. — 363. lpp. Skatīts: 2024. gada 16. jūlijā</ref> == Tvaika laikmets == Tvaika enerģiju laivās pirmo reizi izmantoja 1770. gados. Ieviešot ekonomiskus [[Tvaika dzinējs|tvaika dzinējus]], efektīvus [[Ārdedzes dzinējs|ārdedzes]] [[Siltumdzinējs|siltumdzinējus]], kuri izmanto [[Tvaiks|tvaikā]] esošo siltuma [[Enerģija|enerģiju]], lai pārvērstu to [[Darbs (fizika)|mehāniskajā darbā]], par kuģu pamata dzinējspēku kļuva tvaiks. Tehnoloģija kļuva interesanta jūras ceļojumiem pēc 1815. gada, kad Pjērs Andriēls (''Pierre Andriel'') šķērsoja [[Lamanšs|Lamanšu]] ar tvaikoni ''Élise''. === Tvaikoņu attīstība === Tirdzniecības flotē, 19. gadsimtā, [[Tvaikonis|tvaikoņi]] pamazām nomainīja buriniekus — pārsvarā tas notika gadsimta otrajā pusē. Paradoksāli, ka tvaiks sākotnēji atbalstīja buriniekus nodrošinot velkoņus, kuri paātrināja kuģu ierašanos, jo citādi tiem būtu jāgaida enkurvietās, atiešanas vai galamērķa ostas tuvumā, kamēr parādītos labvēlīgs vējš. Kļuva iespējams būvēt lielākus buriniekus beramkravām, jo velkoņu pieejamība nozīmēja, ka tos varēja efektīvi pietauvot. Tvaika palīgmašīnas ļāva šiem lielākajiem kuģiem darboties ar mazākām komandām, jo lielo buru uzvilkšanu un vispār smagāko kuģa darbu veikšanu varēja izpildīt ar palīgmašīnām. Tvaika tehnoloģijai bija nepieciešami vairāki attīstības posmi, lai tā spētu konkurēt ar burām. Bija nepieciešami labāki katlu materiāli un konstrukcija, kas ļautu tiem strādāt lielākā spiedienā, tādā veidā nodrošinot augstāku ražīgumu un kurināmā izmantošanas efektivitāti. Sāka izmantot izplešanās dzinējus (pirmo reizi veiksmīgi izmantots uz SS<ref>Tvaikonis (''Steamship (SS)'' — angļu val.)</ref> ''[[Agamemnon]]'') un pēc tam trīskāršās izplešanās dzinējus (sākot ar SS [[Aberdeen (kuģis)|''Aberdeen'']]). Sākotnējā prakse, katlos izmantot jūras ūdeni, izraisīja sāls uzkrāšanos, tādēļ reisa laikā bija nepieciešama regulāra katlu tīrīšana. Pagaidu risinājums bija regulāra ūdens nomaiņa, lai uzturētu sāls koncentāciju zemu — tas radīja vajadzību pēc siltummaiņiem, kas atgūtu siltumu no izlietotā ūdens. Visbeidzot tika ieviesti kondensatori, kuri atguva vēlākajos katlos izmantoto saldūdeni. Dzenratam piemītošos trūkumus atrisināja ieviešot dzenskrūvi, bet tai bija nepieciešams funkcionāls [[blīvslēgs]] un [[atturgultnis]]. Dzelzs korpusi atrisināja koka korpusa tvaikoņu stiprības problēmas, bet tiem, savukārt, vajadzēja [[Pretapaugšanas krāsa|pretapaugšanas sistēmu]] vai [[Sausais doks|sausos dokus]], kuros korpusus regulāri attīrīja. Lai tvaikoņi varētu strādāt visā pasaulē, kuģošanas ceļos bija jānodrošina ogļu uzpildes stacijas, uz kurām bija jātransportē nepieciešamās kvalitātes ogles. Kamēr tehnoloģija pastāvīgi uzlabojās, buras palika pati ekonomiskākā izvēle kuģu īpašniekiem, kuri vēlējās labi nopelnīt ar sevis investēto kapitālu. Līdz 1860. gadiem tvaiks bija izdevīgs tikai ierobežotam skaitam pārvadājumu, kuri koncentrējās tādos maršrutos, kuros bija nepieciešami regulāri pārvadājumi un/vai uzticams vidējais reisa ātrums — un tikai tad, ja klients bija gatavs par to maksāt augstāku cenu. Vairumā gadījumu tie bija pasažieru pārvadājumi un līgumi par pasta piegādi. Tikai tad, kad daudz taupīgākais trīskāršās izplešanās dzinējs kļuva populārs (1890. gados), visi kuģošanas ceļi kļuva komerciāli pieejami tvaikoņiem. [[Bruņu kuģis|Bruņu kuģi]] ir [[Tvaika dzinējs|tvaika darbināti]] 19. gadsimta beigu [[karakuģis|karakuģi]], kurus aizsargā [[dzelzs]] vai [[Tērauds|tērauda]] bruņu plāksnes. Bruņu kuģus sāka būvēt, jo koka karakuģi bija viegli ievainojami ar sprāgstošajiem vai aizdedzinošajiem [[Šāviņš|šāviņiem]]. Pirmo bruņu kaujas kuģi ''[[Gloire]]'' 1859. gadā ūdenī nolaida [[Francijas Jūras kara flote]] un šis kuģis pamudināja arī britu Karalisko kara floti būvēt savus bruņu kuģus. Pēc [[Hemptonas reida kauja|pirmās bruņu kuģu sadursmes]] [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu karā]] kļuva skaidrs, ka bruņu kuģi ir nomainījuši [[Līnijkuģis|nebruņotos kaujas līnijkuģus]] kā paši spēcīgākie peldošie karakuģi. [[Attēls:SS Columbia Undated Photograph.png|thumb|left|Amerikāņu tvaikonis SS [[Columbia (kuģis)|''Columbia'']] bija pirmais kuģis ar [[Dinamo (elektrotehnika)|dinamomašīnu]] un pirmā konstrukcija, kurā izmantoja [[kvēlspuldze]]s]] 1880. gadā amerikāņu pasažieru tvaikonis [[Columbia (kuģis)|''Columbia'']] kļuva par pirmo ar [[Dinamo (elektrotehnika)|dinamomašīnu]] apgādāto kuģi, kurš izmantoja [[kvēlspuldze]]s. Vēl jo vairāk, ''Columbia'' kļuva par pirmo konstrukciju bez [[Tomass Edisons|Tomasa Edisona]] laboratorijas [[Menlo Parks, Ņūdžersijā|Menlo Parkā, Ņūdžersijā]], kurā lietoja kvēlspuldzes.<ref>Dalton A. [https://books.google.lv/books?id=LOQ67VeU3WwC&pg=PA61&dq=SS+Columbia+(1880)&redir_esc=y#v=onepage&q=SS%20Columbia%20(1880)&f=false ''A long, dangerous coastline: Shipwreck Tales from Alaska to California''] Heritage House Publishing Company, 2010. 61. lpp. {{ISBN|9781926613734}}</ref> === Grieķu neatkarības karš === {{Pamatraksts|Grieķu neatkarības karš}} [[Attēls:Navarino.jpg|thumb|[[Navarīno kauja]] 1827. gada oktobrī iezīmēja beigas [[Grieķija (Osmaņu impērija)|Osmaņu varai Grieķijā]]]] Grieķu neatkarības karš bija veiksmīgs grieķu uzsākts karš, lai iegūtu Grieķijas neatkarību no Osmaņu impērijas. Grieķiem ļoti svarīga bija veiksme jūrā. Ja viņi nespētu stāties pretī Osmaņu Jūras kara flotei, tā būtu spējīga apgādāt izolētos Osmaņu garnizonus un izsēdināt papildspēkus no [[Osmaņu impērija]]s Āzijas provincēm, tādā veidā apspiežot sacelšanos. Grieķi izlēma lietot [[Uguns kuģis|uguns kuģus]], kas izrādījās efektīvs ierocis cīņā pret Osmaņu kuģiem. Tika izcīnītas arī tradicionālas jūras kaujas, kurās izcēlās tādi jūras kara flotes komandieri kā [[Andreass Miaulis]] (''Andreas Miaoulis''), [[Nikoliss Apostolis]] (''Nikolis Apostolis''), [[Jakovoss Tombazis]] (''Iakovos Tombazis'') un [[Antonioss Kriezis]] (''Antonios Kriezis''). Sākotnējie grieķu flotes panākumi sadursmēs ar Osmaņiem pie [[Patras jūras kauja|Patras]] un [[Spetses jūras kauja|Spetses]] deva komandām pārliecību un lielā mērā veicināja Peleponēsas sacelšanos, kā arī tās izdzīvošanu un veiksmi. Neskatoties uz uzvarām [[Samas kauja|Samā]] un [[Gerontas kauja|Gerontā]] (''Geronta''), revolūcijas izdzīvošana bija apdraudēta līdz lielvalstis 1827. gadā iesaistījās [[Navarīno kauja|Navarīno kaujā]]. Osmaņu flote piedzīvoja izšķirošu sakāvi pret apvienoto [[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas un Īrijas Apvienotās Karalistes]], [[Jūlija monarhija|Francijas]] un [[Krievijas Impērija]]s floti, tādējādi nodrošinot Grieķijas neatkarību. === No 1850. gada līdz gadsimta beigām === Līdz gāzes turbīnu ieviešanai, vairumu karakuģu darbināja tvaiks. 20. gadsimta otrajā pusē tvaikoņus nomainīja ar dīzeļdzinējiem aprīkoti kuģi. [[Konfederācijas Valstu Jūras kara flote]] (''Confederate States Navy (CSN)'') bija [[Konfederācijas Valstu Bruņotie spēki|Konfederācijas Valstu Bruņoto spēku]] [[kara flote]], kuras dibināšanas aktu 1861. gada 21. februārī pieņēma [[Valstu Konfederācijas Kongress|Konfederācijas Kongress]]. Tā bija atbildīga par Konfederācijas jūras operācijām [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] laikā. Divi galvenie Konfederācijas Jūras kara flotes uzdevumi visā tās pastāvēšanas laikā bija [[ASV dienvidi|dienvidu]] ostu un piekrastes aizsardzība pret invāziju un kara izmaksu celšana [[Savienība (Amerikas pilsoņu karš)|ziemeļiem]], uzbrūkot tirdzniecības kuģiem un pārraujot [[Savienības blokāde|Savienības blokādi]]. [[Deivids Farraguts]] (''David Farragut'') bija ASV Jūras kara flotes pirmais augstākais virsnieks [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] laikā. Viņš bija jūras kara flotes pirmais [[flotiles admirālis]], [[viceadmirālis]] un pilnais [[Admirālis (ASV)|admirālis]]. Popkultūrā Deividu Farragutu atceras pateicoties viņa izteiktajai, iespējams nepatiesajai un bieži pārfrāzētajai, pavēlei [[Mobilas līča kauja]]s laikā: "Pie velna torpēdas, pilnā gaitā uz priekšu!"<ref>[https://web.archive.org/web/20121028080301/http://yalepress.yale.edu/yupbooks/qyd/media.asp Spiegelman A. New book takes humbug out of quotations] Reuters 2006. gada 25. oktobris. Skatīts: 2024. gada 25. jūlijā</ref> [[Frenklins Bjūkenens]] bija ASV Jūras kara flotes virsnieks, kurš Amerikas pilsoņu kara laikā kļuva par konfederātu jūras kara flotes admirāli. [[Hemptonas reida kauja]]s laikā Virdžīnijā viņš bija bruņu kuģa CSS [[CSS Virginia|''Virginia'']] (bijušais USS [[USS Merrimack (1855)|''Merrimack'']]) komandieris. Kamēr tika apšaudīts USS [[USS Congress (1841)|''Congress'']], viņš uzkāpa uz ''Virginia'' augšējā klāja un sāka ar [[Karabīne|karabīni]] nikni šaut uz krasta pusi. Drīz [[snaiperis]] viņu sašāva augšstilbā ar [[Minjē lode|Minjē lodi]]. Frenklins Bjūkenens atguvās no kājas ievainojuma, bet viņš netika pie ''Virginia'' komandēšanas cīņā ar USS [[USS Monitor|''Monitor'']]. Šis gods pienācās [[Keitsbijs ap Rodžerss Džonss|Keitsbijam ap Rodžersam Džonsam]] (''Catesby ap Roger Jones''). Tomēr Bjūkenens bija nesis ASV Jūras kara flotei tās lielāko sakāvi pirms [[Pērlhārboras bombardēšana|Pērlhārboras]]. [[Attēls:Bataille de la baie de Mobile par Louis Prang (1824-1909).jpg|thumb|[[Mobilas līča kauja]] 1864. gadā]] [[Rafaels Simzs]] (''Raphael Semmes'') bija virsnieks ASV Jūras kara flotē no 1826. līdz 1860. gadam un Konfederācijas Valstu Jūras kara flotē no 1860. līdz 1865. gadam. Amerikas pilsoņu kara laikā viņš kā CSS [[CSS Alabama|''Alabama'']] komandieris veica reidus pret ienaidnieka tirdzniecības kuģiem iegūstot [[Balva|laupījumu]] piecdesmit piecas reizes, kas ir rekords. Kara beigās viņu paaugstināja par admirāli un īsu brīdi viņš kalpoja arī [[Amerikas Valstu Konfederācijas armija|Konfederācijas Valstu Armijā]] kā [[brigādes ģenerālis]]. Itālijā [[Karlo Pellions di Persano]] (''Carlo Pellion di Persano'') bija itāļu admirālis un [[Itālijas Karaliskā jūras kara flote|Itālijas Karaliskās jūras kara flotes]] komandieris [[Lisas kauja (1866)|Lisas kaujā]]. Viņš komandēja floti no 1860. līdz 1861. gadam un cīnījās par [[Risordžimento|Itālijas apvienošanu]]. Pēc valsts apvienošanas Karlo Pellionu di Persano ievēlēja likumdošanas varā un 1862. gadā viņs kļuva par Jūrlietu ministru, bet 1865. gadā saņēma senatora nomināciju. Tomēr viņa karjeru sabojāja [[Austrijas—Prūsijas karš|karš ar Austriju]], kad viņš komandēja itāļu floti Lisā. Pēc sakāves viņu vainoja nekompetencē un atvaļināja. Atkal Amerikā [[Čārlzs Edgars Klārks]] bija ASV Jūras kara flotes virsnieks Amerikas pilsoņu kara un [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] laikā. Čārlzs Edgars Klārks komandēja [[Līnijkuģis|līnijkuģi]] USS [[USS Oregon (BB-3)|''Oregon'']] [[Mares salas jūras kara flotes kuģu būvētava|Mares salas jūras kara flotes kuģu būvētavā]] (''Mare Island Naval Shipyard'') [[Sanfrancisko]] un, kad tika uzskatīts, ka karš ar Spāniju ir neizbēgams, viņš saņēma pavēli steidzīgi doties uz [[Kīvesta|Kīvestu]]. Pēc iespaidīga, vairāk nekā 23 000 km gara reisa apkārt Hornas ragam, 26. maijā Čārlzs Edgars Klārks pievienojās Amerikāņu flotei Kubas ūdeņos un 3. jūlijā vadīja savu kuģi [[Paskvāls Servera i Topete|Serveras]] (''Pascual Cervera y Topete'') eskadras sagrāvē. [[Džordžs Djuī]] (''George Dewey'') bija ASV Jūras kara flotes admirālis, kurš vislabāk zināms dēļ savas uzvaras (bez nevienas dzīvības zaudējuma ienaidnieka darbības rezultātā; viens vīrs nomira dēļ sirdstriekas) Spānijas—ASV kara [[Manilas līča kauja|Manilas līča kaujā]]. Viņš bija arī vienīgā persona ASV vēsturē, kurai tikusi piešķirta [[Jūras kara flotes admirālis|jūras kara flotes admirāļa]] (''Admiral of the Navy'') pakāpe, pati augstākā ASV Jūras kara flotes pakāpe. [[Garets J.Pendergrasts]] (''Garrett J. Pendergrast'') bija ASV Jūras kara flotes virsnieks Amerikas pilsoņu kara laikā. [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] laikā 1846. gadā viņš komandēja USS [[USS Boston (1825)|''Boston'']]. 1856. gadā Garets J.Pendergrasts pieņēma ekspluatācijā USS [[USS Merrimack (1855)|''Merrimack'']], kuģi, kurš vēlāk kļūs par CSS ''Virginia''. [[Luiss Niksons]] bija kuģu būves organizators, [[Jūras arhitektūra|jūras arhitekts]] un politiskais aktīvists. Niksons 1882. gadā, kā labākais savā grupā, pabeidza jūras kara flotes akadēmiju un tika nosūtīts mācīties kuģu būvi uz Karaliskās jūras kara flotes koledžu. Arī to 1885. gadā viņš pabeidza kā labākais savā grupā. 1890. gadā Luiss Niksons kopā ar jūras konstruktora palīgu [[Deivids V. Teilors|Deividu V. Teiloru]] (''David W. Taylor'') uzprojektēja ''Indiana'' klases līnijkuģus starp kuriem bija USS [[USS Indiana (BB-1)|''Indiana'']], USS [[USS Massachusetts (BB-2)|''Massachusetts'']] un USS ''Oregon''. [[Patrisio Montojo i Pasarons|Patrisio Montojo]] (''Patricio Montojo y Pasarón'') bija spāņu jūras kara flotes komandieris Manilas līča kaujas laikā. Tā bija izšķirošā Spānijas—ASV kara kauja. Sākoties karam, Montojo komandēja spāņu eskadru, kuru, 1898. gada 1. maijā, Manilas līča kaujā sakāva ASV Āzijas eskadra. Kaujas laikā Montojo ievainoja, tāpat kā vienu no viņa diviem dēliem, kuri arī cīnījās šajā kaujā. ASV Jūras kara flotes spēki [[Komodors (pakāpe)|komodora]] Džordža Djuī vadībā pārliecinoši sakāva Spānijas Klusā okeāna floti, kamēr tā bija noenkurota Manilas līcī, Filipīnās. Lielākā daļa no septiņiem spāņu kuģiem nogrima vai padevās. == 20. gadsimts == 20. gadsimtā [[iekšdedzes dzinējs]] un [[gāzes turbīna]] aizvietoja tvaika dzinēju vairumā kuģu. Tādi okeānu ceļojumi kā [[transatlantiskais šķērsojums]] vai [[Klusā okeāna šķērsojums]] bija īpaši nozīmīgi ar tvaika dzinējiem darbināmu [[Okeāna laineris|okeāna laineru]] izmantošanā.<ref>[https://www.chriscunard.com/cunard-history/ocean-liners/ About Ocean Liners] Chris' Cunard Page. Skatīts: 2024. gada 27. jūlijā</ref> Okeāna laineri aizvietoja buriniekus un savas attīstības virsotnē kļuva par lielizmēra [[Okeāna laineris|superlaineriem]] starp kuriem bija arī RMS<ref>Karaliskais Pasta kuģis (''Royal Mail Ship (RMS)'' — angļu val.)</ref> [[Titāniks|''Titanic'']]. Šī kuģa katastrofa noveda pie [[Globālā jūras negadījumu un drošības sakaru sistēma|globālās jūras negadījumu un drošības sakaru sistēmas]] izveides. === Notikumi uz jūras Pirmajā pasaules karā === {{Pamatraksts|Pirmais pasaules karš}} [[Attēls:HMS Irresistible abandoned 18 March 1915.jpg|thumb|HMS [[HMS Irresistible (1898)|''Irresistible'']], pamests un grimstošs ([[Galipoli kauja]])]] [[Attēls:Submarine U-14 (LOC) (6358166395).jpg|thumb|[[SM U-14 (Vācija)|Vācu U — kuģis ''U — 14'']].]] Pēc kara sākuma Vācijas Impērijas [[Kreiseris|kreiseri]] bija izkaisīti pa visu pasauli. Dažus no tiem vēlāk izmantoja uzbrukumiem sabiedroto tirdzniecības flotei. Britu Karaliskā jūras kara flote sistemātiski kreiserus iznīcināja neiztiekot arī bez zināma apkaunojuma atsevišķos gadījumos nespējot aizsargāt sabiedroto kuģniecību. Tā, piemēram, atsevišķi karojošais vieglais kreiseris SMS<ref>Viņa Majestātes kuģis (''Seiner Majestät Schiff (SMS)'' — vācu val.)</ref> [[SMS Emden|''Emden'']], kurš bija Cjindao izvietots Austrumāzijas eskadras kuģis, sagrāba vai iznīcināja 15 tirdzniecības kuģus, kā arī nogremdēja krievu kreiseri un franču eskadras mīnu kuģi. Tomēr vairums vācu Austrumāzijas eskadras, kurš sastāvēja no bruņu kreiseriem SMS [[SMS Scharnhorst|''Scharnhorst'']] un SMS [[SMS Gneisenau|''Gneisenau'']], vieglajiem kreiseriem SMS [[SMS Nürnberg (1906)|''Nürnberg'']] un SMS [[SMS Leipzig (1905)|''Leipzig'']] un diviem transporta kuģiem, nesaņēma pavēles veikt reidus pret tirdzniecības kuģiem, tā vietā šie kuģi bija ceļā uz Vāciju līdz 1914. gada decembrī tie tika pazaudēti [[Folklenda Salu kaujā]]. Drīz pēc karadarbības sākuma, Apvienotā Karaliste uzsāka Vācijas jūras [[Blokāde|blokādi]] novēršot piegādes Vācijas ostām. Stratēģija pierādījās efektīva, pārtraucot nepieciešamās militārās un civilās piegādes, neskatoties uz to, ka šī blokāde pārkāpa vispārpieņemtās starptautisko tiesību normas, kuras bija noteiktas ar starptautisku vienošanos palīdzību. Par leģitīmu tika uzskatīta blokāde ar kuģiem, kuri izvietoti trīs jūras jūdžu attālumā, tomēr Lielbritānija mīnēja starptautiskos ūdeņus, lai novērstu jebkādu kuģu ienākšanu veselos okeāna sektoros, radot apdraudējumu arī neitrālajiem kuģiem. Daži<ref>Piemēram, Alfreds fon Tirpics</ref> uzskatīja, ka labākā atbilde vācu mērķu sasniegšanai ir tās realizēta neierobežota zemūdens karadarbība, tomēr pastāvēja arī ierobežota šādas taktikas kritika. Vācu [[U — kuģis|U — kuģi]] (''U-boat'' — angļu val.) mēģināja pārraut apgādes līnijas starp Ziemeļameriku un Lielbritāniju. Zemūdens karadarbības raksturs nozīmēja, ka uzbrukumi bieži notika bez brīdinājuma, dodot tirdzniecības kuģu komandām tikai nelielu cerību izdzīvot.<ref>[https://www.bbc.co.uk/history/worldwars/wwone/battle_atlantic_ww1_01.shtml Sheffield G. The First Battle of the Atlantic] BBC, 2011. gada 3. oktobris. Skatīts: 2024. gada 29. jūlijā</ref> Pēc bēdīgi slavenās pasažieru kuģa RMS [[RMS Lusitania|''Lusitania'']] nogremdēšanas 1915. gadā, Vācija apsolīja neuzbrukt pasažieru laineriem. 1916. gadā ASV iesniedza protestu saistībā ar pāri Lamanšam kursējoša pasažieru prāmja nogremdēšanu, kā rezultātā [[Sussex galvojums|Vācija vēlreiz modificēja savus kara vešanas noteikumus]]. Visbeidzot, saprotot, ka amerikāņu iesaistīšanās karā ir neizbēgama, Vācija 1917. gada sākumā pieņēma [[Neierobežota zemūdens karadarbība|neierobežotas zemūdens karadarbības]] politiku. Vācija centās nožņaugt sabiedroto jūras apgādes ceļus, pirms ASV varētu pāri okeānam pārsviest liela izmēra armiju. U — kuģu draudi samazinājās 1917. gadā, kad tirdzniecības kuģi<ref>Briti savus tirdzniecības kuģus apbruņoja</ref> apvienojās [[Konvojs|konvojos]], kurus, savukārt, eskortēja eskadras mīnu kuģi. Šī taktika apgrūtināja U — kuģiem mērķu atrašanu. Pavadošie eskadras mīnu kuģi varēja nogremdēt zemūdeni ar [[Dziļumbumba|dziļumbumbām]]. Zudumi zemūdeņu uzbrukumu rezultātā ievērojami samazinājās. Bet konvoju sistēma palēnināja apgādi. Risinājums kavējumiem bija apjomīga jaunu kravas kuģu būves programma. Dažādi karaspēka pārvadātāji bija pārāk ātri zemūdenēm, tāpēc tiem nevajadzēja iesaistīties Ziemeļatlantijas konvojos. Pirmais pasaules karš pieredzēja pirmo [[Aviācijas bāzeskuģis|aviācijas bāzeskuģu]] pielietojumu kaujā, kad 1918. gada jūlijā HMS [[HMS Furious (47)|''Furious'']] palaida ''[[Sopwith Camel]]'' iznīcinātājus sekmīgā reidā pret [[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnu]] angāriem [[Tondera|Tonderā]]. === Notikumi uz jūras Otrajā pasaules karā === ==== Kauja par Atlantiju ==== [[Attēls:Pennsylvania Sun.jpg|thumb|Tankkuģis SS [[SS Pennsylvania Sun|''Pennsylvania Sun'']], kuru 1942. gada 15. jūlijā torpedēja [[Vācu zemūdene U — 571|''U — 571'']] (kuģis tika izglābts un atgriezts ekspluatācijā 1943. gadā)]] [[Attēls:Submarine attack (AWM 304949).jpg|thumb|U — kuģis sabiedroto aviācijas uzbrukuma laikā 1943. gada novembrī]] Ziemeļatlantijā vācu [[U — kuģis|U — kuģi]] mēģināja pārraut Apvienotās Karalistes apgādes ceļus gremdējot tirdzniecības kuģus. Kara pirmajos četros mēnešos zemūdenes nogremdēja vairāk nekā 110 kuģus. Bez apgādes kuģiem, U — kuģi reizēm uzbruka britu un kanādiešu karakuģiem. Viens U — kuģis nogremdēja britu [[Aviācijas bāzeskuģis|bāzeskuģi]] HMS [[HMS Courageous (50)|''Courageous'']], bet cits [[Līnijkuģis|līnijkuģi]] HMS [[HMS Royal Oak (08)|''Royal Oak'']] tā pastāvīgajā enkurvietā [[Skapaflova|Skapaflovā]] (''Scapa Flow''). 1941. gada vasarā karā, sabiedroto pusē, iesaistījās Padomju Savienība. Lai arī Padomju Savienībai bija milzīgi cilvēkresursi, tā bija zaudējusi daudz tehnikas un rūpnieciskā potenciāla Vācijas iebrukuma pirmajās nedēļās. Rietumu sabiedrotie mēģināja to labot, sūtot [[Otrā pasaules kara arktiskie konvoji|arktiskos konvojus]] no Apvienotās Karalistes un Savienotajām Valstīm uz Padomju Savienības ziemeļu ostām: [[Arhangeļska|Arhangeļsku]] un [[Murmanska|Murmansku]]. Bīstamais ceļš apkārt Norvēģijas [[Nordkaps|Nordkapam]] bija daudzu kauju vieta, jo vācieši pastāvīgi mēģināja iznīcināt konvojus ar U — kuģiem, bumbvedējiem un virsūdens kuģiem. Pēc Savienoto Valstu iesaistīšanās karā 1941. gada decembrī, U — kuģi gremdēja tirdzniecības kuģus Savienoto Valstu un Kanādas [[Savienoto Valstu Austrumkrasts|Austrumkrastā]], ūdeņos ap [[Ņūfaundlendas Domīnija|Ņūfaundlendu]], [[Karību kauja|Karību jūrā]] un [[Meksikas līcis|Meksikas līcī]]. Sākumā uzbrukumi bija tik veiksmīgi, ka tie U — kuģu komandu vidū tika saukti par [[Otrais laimīgais laiks|otro laimīgo laiku]]. Galu galā tika ieviesta krasta [[Aptumšošana (kara laiks)|aptumšošana]] un noslēgtu konvoju sistēma, kas samazināja uzbrukumu skaitu un U — kuģi savas operācijas atkal pārbīdīja uz Atlantijas okeāna centrālo daļu. Pagrieziena punkts [[Kauja par Atlantiju|kaujā par Atlantiju]] bija 1943. gada sākumā, kad sabiedrotie pilnveidoja savu [[Jūras kara flotes taktika|jūras kara flotes taktiku]] efektīvi izmantojot jaunās tehnoloģijas cīņā ar U — kuģiem. Sabiedrotie būvēja kuģus ātrāk nekā tie tika nogremdēti, kā arī zaudēja mazāk kuģu ieviešot [[Konvojs|konvoju]] sistēmu. Uzlabotā [[pretzemūdeņu aizsardzība]] nozīmēja, ka parasta U — kuģa komandas [[dzīves ilgums]] bija mērāms mēnešos. Ievērojami uzlabotais [[XXI tipa zemūdene|21. tipa]] U — kuģis parādījās kara beigās, kad bija jau par vēlu ietekmēt tā iznākumu. 1943. gada decembrī notika pēdējā lielā jūras kauja starp Karalisko jūras kara floti un nacistiskās Vācijas ''[[Kriegsmarine]]''. [[Nordkapa kauja|Nordkapa kaujā]] HMS [[HMS Duke of York (17)|''Duke of York'']], HMS [[HMS Belfast|''Belfast'']] un vairāki eskadras mīnu kuģi nogremdēja līnijkuģi [[Vācu līnijkuģis Scharnhorst|''Scharnhorst'']]. ==== Karadarbība Klusajā okeānā ==== {{Pamatraksts|Klusā okeāna karš}} [[Attēls:The USS Arizona (BB-39) burning after the Japanese attack on Pearl Harbor - NARA 195617 - Edit.jpg|thumb|USS [[USS Arizona|''Arizona'']] degot pēc japāņu uzbrukuma Pērlhārborai]] [[Klusā okeāna karš]] bija daļa no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], īpaši pēc veiksmīgā japāņu [[Pērlhārboras bombardēšana|uzbrukuma ASV spēkiem Pērlhārborā]] 1945. gadā. Pamata Amerikāņu jūras kara flotes darbības rajoni bija [[Klusā okeāna rajoni]] un [[Dienvidrietumu Klusā okeāna rajons]]. Briti pārsvarā karoja Indijas okeānā. Tas bija loģistikas karš ar amerikāņu apgādes bāzēm Kalifornijā un Havajās no kurām tika apgādāta Austrālija. ASV izmantoja savas zemūdenes, lai gremdētu japāņu transporta kuģus un naftas produktu tankkuģus, tādā veidā atgriežot Japānas priekšposteņus no apgādes un izraisot nopietnu benzīna trūkumu. [[Attēls:Japanese battleships Yamashiro, Fuso and Haruna.jpg|thumb|Japāņu līnijkuģi [[Yamashiro (līnijkuģis)|''Yamashiro'']], [[Fusō (līnijkuģis)|''Fusō'']] un [[Haruna (līnijkuģis)|''Haruna'']] (tālāk)]] [[Lēkāšana (stratēģija)|Lēkāšana pa salām]] bija pamata stratēģija, lai izvairītos no smagi nocietinātām [[Japānas Impērijas armija|japāņu]] pozīcijām, tā vietā koncentrējot ierobežotos sabiedroto resursus stratēģiski svarīgās salās, kuras nebija labi aizsargātas, bet bija spējīgas nodrošināt virzību uz Japānas pamata salām. Šī stratēģija daļēji bija iespējama, jo sabiedrotie lietoja zemūdenes un gaisa uzbrukumus, lai bloķētu un izolētu japāņu bāzes, vājinātu to garnizonus un samazinātu japāņu spēju bāzes apgādāt un papildināt. Lielākā daļa japāņu kareivju Klusajā okeānā mira no bada un Japāna izmantoja savu zemūdeņu floti, lai mēģinātu nogādāt apgādes materiālus. Smagās kaujas [[Japānas salu arhipelāgs|japāņu salās]] [[Ivodzimas kauja|Ivodzimā]], [[Okinavas kauja|Okinavā]] un citās beidzās ar milzīgiem zaudējumiem abās pusēs, tomēr japāņi beigās tika piespiesti atkāpties. Saskaroties ar vairuma pieredzējušo pilotu zaudējumu, japāņi palielināja [[Kamikadze|kamikadžu]] taktikas izmantošanu mēģinājumā radīt nepieņemami augstus zaudējumus [[Sabiedrotie (otrais pasaules karš)|sabiedrotajiem]]. Pēc ''Klusā okeāna kara pagrieziena punkta'', kad [[Midveja kauja]]s laikā tika satriekta trešā daļa [[Imperiālā Japānas flote|Imperiālās Japānas flotes]], [[ASV Jūras kara flotes departaments]] rekomendēja vairākas pozīcijas par un pret [[Operācija Sabrukums|iebrukumu Japānā]] (''Operation Downfall'') 1945. gadā. Daži no personāla sastāva<ref>Flotes admirālis Ernests Jozefs Kings un flotes admirālis Ernests Viljams D. Legī (''William D. Leahy'')</ref> ierosināja piespiest Japānu padoties ar totālu jūras blokādi un gaisa uzlidojumiem. === 20. gadsimta otrā puse === 20. gadsimta otrajā pusē dažādos kuģos, it īpaši [[Aviācijas bāzeskuģis|aviācijas bāzeskuģos]], [[Atomzemūdene|atomzemūdenēs]] un [[Atomledlauzis|atomledlaužos]], sāka izmantot [[Jūras kodoldzinējs|jūras kodoldzinējus]]. [[Hidrolokators]] un [[radio]] papildināja esošās navigācijas tehnoloģijas. Starptautiskajās attiecībās tika pielietotas dažādas [[blokāde]]s. Ēģipte no 1948. līdz 1956. gadam un 1967. gadā [[Izraēlas ceļš cauri Suecas kanālam un Tīrānas šaurumam|bloķēja Tīrānas šaurumu]]. ASV izveidoja blokādi ap Kubu [[Kubas raķešu krīze]]s laikā 1962. gadā. Izraēla kopš [[Otrā intifada|otrās intifadas]] sākuma (2000. gadā) līdz mūsdienām ir izveidojusi [[Gazas josla]]s jūras blokādi. [[Libānas pilsoņu karš|Libānas pilsoņu kara]] (no 1975. līdz 1990. gadam), [[Libānas karš (1982)|1982. gada Libānas kara]] un [[Dienvidlibānas konflikts (1985–2000)|Dienvidlibānas konflikta (no 1985. līdz 2000. gadam)]] laikā Izraēla bloķēja visu [[Libāna]]s piekrasti vai daļu no tās. Blokāde atjaunojās [[2006. gada Libānas karš|2006. gada Libānas kara]] laikā. ==== Kubas raķešu krīze ==== {{Pamatraksts|Kubas raķešu krīze}} [[Attēls:Location of Navy and Soviet ships during the Cuban Missile Crisis.jpg|thumb|Attēlā nesen atslepenota ASV Jūras kara flotes Atlantijas flotes karte ar amerikāņu un padomju kuģu atrašanās vietām krīzes kulminācijā]] Kubas raķešu krīze tiek uzskatīta par notikumu, kurš noveda ASV vistuvāk kodolkaram un gandrīz izbeidza cilvēces pastāvēšanu. Krīze risinājās Džona F. Kenedija prezidentūras laikā un sākās 1962. gada 16. oktobrī, kad ASV uzzināja par kodolraķešu atrašanos Kubā. Notikums risinājās pavisam trīspadsmit dienas ilgi.<ref>Scott L. [https://onlinelibrary.wiley.com/doi/10.1002/9780470670590.wbeog615 ''Cuban missile crisis''] The Wiley‐Blackwell Encyclopedia of Globalization, 2014. gada 29. aprīlis. 1. — 4. lpp. {{ISBN|9780470670590}}</ref> Krīze izcēlās ASV kodolieroču dēļ. No šīs situācijas valsts iemācījās, ka politikā kodolieročiem nav lielas ietekmes.<ref>[http://www.sscnet.ucla.edu/polisci/faculty/trachtenberg/cv/cmc(is).pdf Trachtenberg M. The Influence of Nuclear Weapons in the Cuban Missile Crisis] International Security. Volume 10. Issue 1. 1985. gada vasara. 137. — 163. lpp. Skatīts: 2024. gada 8. augustā</ref> Padomju Savienības vadītājs Hruščovs pirmais atvilka savas raķetes. Tajā brīdī nešķita, ka ASV darīs to pašu. ASV nevēlējās piekāpties, jo krīzes laikā virs Kubas tika notriekta amerikāņu lidmašīna.<ref>Russell B. [https://www.spokesmanbooks.com/Spokesman/PDF/117Russell.pdf ''The Cuban Missile Crisis. Fifty years on''] Spokesman, 2012. 23. — 30. lpp. {{ISBN|9780851248028}}</ref> Blokāde beidzās, kad abas valstis atrisināja domstarpības mierīgā ceļā. ==== Tonkinas incidents ==== {{Pamatraksts|Tonkinas incidents}} [[Tonkinas incidents]] bija pāris šķietami [[Ziemeļvjetnama|Vjetnamas Demokrātiskās Republikas]] uzbrukumi diviem amerikāņu karakuģiem 1964. gadā. Kādā naktī ASV kuģim, esot gaitā Ziemeļvjetnamā, šķita, ka tam uzbrūk. Prezidents tajā brīdī izlēma dot paziņojumu, kurā lūdza Kongresam atļauju rīkoties šī incidenta sakarā.<ref>[https://www.jstor.org/stable/25162875 Martel E. Gulf of Tonkin] OAH Magazine of History. Volume 7. Number 2. 1992. gada rudens. 36. lpp. Skatīts: 2024. gada 10. augustā</ref> Kongress šādu atļauju viņam arī deva 1964. gada 7. augustā apstiprinot Tonkinas līča rezolūciju. Ar šo rezolūciju prezidents Džonsons varēja palaist raķetes pa Ziemeļvjetnamas torpēdkuteriem un degvielas uzglabāšanas tankiem.<ref>[https://history.state.gov/milestones/1961-1968/gulf-of-tonkin Milestones: 1961-1968 U.S. Involvement in the Vietnam War: the Gulf of Tonkin and Escalation, 1964] Office of the Historian. Skatīts: 2024. gada 10. augustā</ref> Rezolūciju atcēla 1971. gada janvārī. ==== Folklendu karš ==== {{Pamatraksts|Folklendu karš}} 1982. gada Folklendu karš bija karš ar Argentīnu par Folklenda salu piederību. Tiek uzskatīts, ka šis karš starp Apvienoto Karalisti un Argentīnu bija ļoti izmisīgs.<ref>Anderson D. [https://books.google.lv/books?id=zZiHCwAAQBAJ&q=Falklands+war&pg=PT4&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false ''The Falklands War 1982''] Osprey Publishing, 2002. 4. lpp. {{ISBN|9781472809964}}</ref> Argentīna ieņēma salas un uzsāka brīvu pārvietošanos starp tām un kontinentu. Uzbrukums Dienvidatlantijas salām pārsteidza Apvienoto Karalisti nesagatavotu, tomēr tā bija spējīga nosūtīt [[Operatīvā grupa (karaspēks)|operatīvo grupu]], lai iesaistītos cīņā ar [[Argentīnas jūras kara flote|Argentīnas jūras kara floti]] un tās [[Argentīnas gaisa spēki|gaisa spēkiem]], kā arī atgūtu salas izsēdinot [[Jūras desants|jūras desantu]]. Argentīna karā zaudēja. ==== Panamas kanāla nodošana ==== {{Pamatraksts|Panamas kanāls}} ASV neviennozīmīgi vērtētais [[Panamas kanāls|Panamas kanāla]] nodošanas process beidzās ar [[Panamas kanāla zona]]s nonākšanu [[Panama]]s kontrolētās [[Panamas kanāla pārvalde]]s (''Autoridad del Canal de Panamá (ACP)'') rīcībā. Tas notika 1999. gada 31. decembra pusdienlaikā. Pirms kanāla nodošanas Panamas valdība rīkoja starptautisku konkursu par tiesībām slēgt kanāla [[Konteineru terminālis|konteineru ostu]] (principā divas teritorijas kanāla sākuma un beigu punktos pie Atlantijas un Klusā okeāna) 25 gadu nomas līgumu. Konkursā uzvarēja ķīniešu [[Honkonga|Honkongā]] bāzētais kuģniecības koncerns ''[[Hutchison Whampoa]]'', kura īpašnieks [[Lī Ka - Šings]] bija bagātākais cilvēks Āzijā. Viens no ASV nosacījumiem kanāla nodošanai Panamas kanāla pārvaldei bija, ka kanālam pastāvīgi jābūt neitrālam. Tika iekļauts arī īpašs punkts, kas ļauj ASV atkal pārņemt kanālu savā valdījumā, kad vien tās to vēlas. == 21. gadsimts == Kopš jaunās tūkstošgades sākuma ir uzsākta [[Stealth kuģis|''Stealth'' kuģu]] būve. Tie ir kuģi, kuru būvē ir izmantota [[Stealth tehnoloģija|''Stealth'' tehnoloģija]], lai nodrošinātu to grūtāku atklāšanu ar [[Radars|radaru]], vizuāli, ar [[Hidrolokators|hidrolokatoru]] vai infrasarkanajā diapazonā. Šī tehnoloģija ir aizgūtas no [[Stealth lidmašīna|''Stealth'' lidmašīnu]] tehnoloģijas, tomēr atsevišķi aspekti, piemēram, ķīļūdens samazināšana, ir raksturīgi tikai ''Stealth'' kuģiem. Dažas no nozīmīgākajām šī perioda sociālajām izmaiņām ir saistītas ar sieviešu kļūšanu par aizsardzības spēku jūras kara flotu admirālēm, atļauju sievietēm dienēt zemūdenēs un to paaugstināšanu par kruīza kuģu kapteinēm. === Sacensība par arktiskajiem resursiem === [[Attēls:Map of the Arctic region showing the Northeast Passage, the Northern Sea Route and Northwest Passage, and bathymetry.png|thumb|240px|Arktikas reģiona karte uz kuras redzams [[Ziemeļaustrumu jūrasceļš]], ar [[Ziemeļu jūrasceļš|Ziemeļu jūrasceļu]] tā sastāvā, un [[Ziemeļrietumu jūrasceļš]]]] 2020. gada martā pasaules lielvalstis turpināja sacensties pretenziju izvirzīšanā teritorijām ap abiem [[Ziemeļu polārais loks|polārajiem lokiem]], kā arī jūrasceļiem, kuri no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]] pa tiešo ved Klusajā un Atlantijas okeānā. Plaša Ziemeļpola jūrasceļu pieejamība ļautu, piemēram, ietaupīt tūkstošiem kilometru ceļā no Eiropas uz Ķīnu. Būtiskākās ir teritoriālās pretenzijas polārajā lokā, kuras varētu nodrošināt tādu resursu pārpilnību kā nafta, gāze, minerāli un zivis.<ref>[https://tile.loc.gov/storage-services/master/gdc/gdcebookspublic/20/23/69/42/07/2023694207/2023694207.pdf Strategic Importance of the Arctic in US Policy] US Congressional Hearing, 2009. gada 20. augusts. 15. — 16. lpp. Skatīts: 2024. gada 18. augustā</ref> === Pirātisms === {{Pamatraksts|Pirātisms}} [[Attēls:Somalian Piracy Threat Map 2010.png|thumb|left|Karte ar Somālijas pirātu uzbrukumiem kuģiem no 2005. līdz 2010. gadam]] Pret transporta kuģiem vērstais pirātisms turpina būt nopietna problēma (visā pasaulē nodarīto zaudējumu apjoms katru gadu sasniedz līdz pat 16 miljardus ASV dolāru),<ref>[https://www.heritage.org/homeland-security/report/piracy-asia-growing-barrier-maritime-trade Dillon D. Piracy in Asia: A Growing Barrier to Maritime Trade] The Heritage Foundation, 2000. gada 22. jūnijs. Skatīts: 2024. gada 20. augustā</ref> īpaši ūdeņos starp Sarkano jūru un Indijas okeānu, Somālijas piekrastē, kā arī [[Malakas šaurums|Malakas]] un Singapūras šaurumos, kurus katru gadu izmanto vairāk nekā 50 000 tirdzniecības kuģu. Mūsdienu pirāti dod priekšroku mazām laivām un izmanto to, ka moderno kravas kuģu komandas ir mazskaitlīgas. Dažkārt viņi lieto arī lielākus kuģus, lai apgādātu mazākos uzbrukuma/izsēšanās kuģus. Moderno pirātu veiksme slēpjas faktā, ka liels daudzums starptautiskās tirdzniecības tiek realizēts ar kuģniecības palīdzību. Nozīmīgākie jūras ceļi ved kravas kuģus cauri šaurām ūdenstilpēm (piemēram, [[Adenas līcis|Adenas līci]] un [[Malakas šaurums|Malakas šaurumu]]), padarot tos mazām [[Motorlaiva|motorlaivām]] viegli apdzenamus un ieņemamus.<ref>[https://www.bbc.co.uk/worldservice/documentaries/2008/03/080303_pirates_prog2.shtml Rankin N. Pirates — Part Two] BBC World Service. Skatīts: 2024. gada 20. augustā</ref><ref>[http://www.chebucto.ns.ca/~ar120/somalia.html Coffen-Smout S. Pirates, Warlords and Rogue Fishing Vessels in Somalia's Unruly Seas] Chebucto Community Net. Skatīts: 2024. gada 20. augustā</ref> Citi aktīvi rajoni aptver [[Dienvidķīnas jūra|Dienvidķīnas jūru]] un [[Nigēras delta|Nigēras deltu]]. Pieaugot ūdeņu izmantošanas intensitātei, daudziem kuģiem jāsamazina savs ātrums, lai tie varētu droši manevrēt un izvairīties no sadursmes, bet tas kuģus padara par viegliem mērķiem pirātiem. [[Starptautiskais jūras birojs]] (''International Maritime Bureau (IBM)'') kopš 1995. gada apkopo pirātu uzbrukumu statistiku. Pēc viņu datiem ķīlnieku sagrābšana ir pats izplatītākais pret jūrniekiem vērstās vardarbības veids. Piemēram, 2006. gadā tika reģistrēti 239 uzbrukumi, 77 komandas locekļi tika nolaupīti un 188 saņemti par ķīlniekiem, bet tikai 15 no pirātu uzbrukumiem beidzās ar slepkavību.<ref>[https://web.archive.org/web/20080103062657/http://www.securitymanagement.com/article/eastern-inscrutability-piracy-high-seas Elliott R. Eastern Inscrutability: Piracy on the High Seas] Security Management, 2007. gada jūnijs. Skatīts: 2024. gada 20. augustā</ref> 2007. gadā uzbrukumu skaits pieauga par 10% un sasniedza 263 gadījumus. Starp ziņojumiem par veiktajiem uzbrukumiem, par 35% pieauga tādu incidentu skaits, kuros tika lietoti šaujamieroči. Ievainoto komandas locekļu skaits sasniedza 64 salīdzinot ar tikai 17 personām 2006. gadā.<ref>[https://icc-ccs.org/news/392-reported-piracy-incidents-risesharply-in-2007 Reported piracy incidents rise sharply in 2007] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20240820170157/https://icc-ccs.org/news/392-reported-piracy-incidents-risesharply-in-2007 |date={{dat|2024|08|20||bez}} }} ICC Commercial Crime Services. Skatīts: 2024. gada 20. augustā</ref> Šajā skaitā nav iekļauti ķīlnieki vai nolaupītie, ja tie netika ievainoti. 2023. gadā tika reģistrēti 120 incidenti.<ref>[https://www.icc-ccs.org/index.php/1342-new-imb-report-reveals-concerning-rise-in-maritime-piracy-incidents-in-2023 New IMB report reveals concerning rise in maritime piracy incidents in 2023] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20240812041909/https://icc-ccs.org/index.php/1342-new-imb-report-reveals-concerning-rise-in-maritime-piracy-incidents-in-2023 |date={{dat|2024|08|12||bez}} }} ICC Commercial Crime Services. Skatīts: 2024. gada 20. augustā</ref> [[Attēls:STS61C-42-72.jpg|thumb|Modernais pirātisms. [[Pirātisms Gvinejas līcī|Nigēras deltas]], pirātisma centra, aerofotogrāfija]] Modernā pirātisma definīcija iekļauj sekojošas darbības: * [[Izsēšanās uz kuģa|izsēšanos uz kuģa]]; * [[Izspiešana|izspiešanu]]; * [[Ķīlnieks|ķīlnieku sagrābšanu]]; * cilvēku [[Nolaupīšana|nolaupīšanu]] [[izpirkuma maksa]]s saņemšanai; * [[Slepkavība|slepkavošanu]]; * [[Laupīšana|laupīšanu]]; * [[Sabotāža|sabotāžu]], kuras rezultātā kuģis nogrimst; * kuģa īpašuma [[Izņemšana (tiesību zinātne)|sagrābšanu]]; * ar nolūku izraisītu [[Vraks|kuģa avarēšanu]]. == Atsauces == {{atsauces|colwidth=40em|2}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://greekshippingmiracle.org/en/ Grieķijas jūrniecības vēsture] {{en ikona}} * [https://maritimehistorypodcast.com/ Jūrniecības vēstures raidieraksti] {{en ikona}} * [https://www.rigamuz.lv/rvkm/ekspoz_lv/latvijas-kugniecibas-vesture/ Latvijas kuģniecības vēsture Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā] [[Kategorija:Kuģu tipi]] [[Kategorija:Jūrniecība]] 2vprtuhfo2567d4yrl4qkk2hezsxuxr 0 578404 4457413 4454145 2026-04-22T10:24:12Z ~2026-24582-09 144444 Šīs lietas sākotnēji nebija rakstītas 4457413 wikitext text/x-wiki filma "Straume" ir saņēmusi daudz un dažādas balvas kā piemēram: "grammy", "oscar" un dažādas citas balvas. Latvija ļoti lepojās ar šo filmu un tās īstenotājiem: Toms Kalējs un Gints Zilbalodis<ref name=":2" />{{Filmas infokaste | nosaukums = Straume | attēls = Straume-filma-2024.jpg | izplatītājs = ''[[Baltic Content Media]]'' | režisors = [[Gints Zilbalodis]] | žanrs = [[animācijas filma]] | aktieri = | ilgums = 84 minūtes | valoda = | valsts = * {{LAT}} * {{BEL}} * {{FRA}} | producents = * Gints Zilbalodis * [[Matīss Kaža]] * [[Rons Diānss]] * [[Gregorijs Zalkmans]] | scenārijs = * Gints Zilbalodis * Matīss Kaža | mākslinieks = Gints Zilbalodis | operators = | mūzika = * Gints Zilbalodis * [[Rihards Zaļupe]] | studija = * ''[[Dream Well Studio]]'' {{small|(Latvija)}} * ''Sacrebleu Productions'' {{small|(Francija)}} * ''Take Five'' {{small|(Beļģija)}} | izdošana = | budžets = {{€|3,5 miljoni}}<ref>{{publikācijas atsauce|url=https://www.animationmagazine.net/2024/08/flow-director-gints-zilbalodis-sets-adventure-adrift-in-an-animal-waterworld/ |title=''Flow'' Director Gints Zilbalodis Sets Adventure Adrift in an Animal Waterworld |last=Zahed |first=Ramin |magazine=Animation Magazine |access-date=30 August 2024}}</ref> | ienākumi = {{€|50 miljoni}}<ref>{{publikācijas atsauce|url=https://variety.com/2025/film/global/flow-box-office-50-million-1236418880/|title=‘Flow’ Continues Its Historic Box Office Run, Passing €50 Million Milestone (EXCLUSIVE) |last=Lang |first=Jamie |magazine=Variety|access-date=12 June 2025}}</ref> }} '''"Straume"''' ir [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvijas kino|Latvijas]] [[animācijas filma]], kuras režisors ir [[Gints Zilbalodis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.filmas.lv/movie/4249/|title=Straume (2024)|website=Filmas.lv|access-date=2024-08-23|language=lv}}</ref> Filma tapa četrus ar pusi gadus, un tajā nav dialogu.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/20.06.2024-filmas-straume-producents-matiss-kaza-tagad-latvija-ari-ir-animacijas-lielvalsts.a558683/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=Filmas «Straume» producents Matīss Kaža: Tagad Latvija arī ir animācijas lielvalsts|website=www.lsm.lv|access-date=2024-08-23|language=lv}}</ref> Tās pasaules pirmizrāde notika 2024. gada 22. maijā, [[2024. gada Kannu kinofestivāls|77. Kannu kinofestivālā]],<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nkc.gov.lv/lv/straume|title=Straume {{!}} Nacionālais kino centrs|website=www.nkc.gov.lv|access-date=2024-08-23|language=lv}}</ref> kur tā kļuva par vienu no festivāla favorītēm gan skatītāju, gan kritiķu vērtējumā.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/27.05.2024-ginta-zilbaloza-filma-straume-starp-kannu-kinofestivala-publikas-un-profesionalu-favoritem.a555558/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=Ginta Zilbaloža filma «Straume» – starp Kannu kinofestivāla publikas un profesionāļu favorītēm|website=www.lsm.lv|access-date=2024-08-23|language=lv}}</ref> Nacionālā pirmizrāde notika 2024. gada 28. augustā.<ref name=":1" /><ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/31.07.2024-video-ginta-zilbaloza-animacijas-straume-latvijas-pirmizrade-tuvojas-noskaties-treileri.a563381/|title=VIDEO: Ginta Zilbaloža animācijas «Straume» Latvijas pirmizrāde tuvojas; noskaties treileri!|website=www.lsm.lv|access-date=2024-08-29|language=lv}}</ref> Filma ieguva pozitīvas atsauksmes no kritiķiem un izcīnīja vairākus apbalvojumus, tostarp 82. [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://goldenglobes.com/winners-nominees/|title=Golden Globes. Winners & Nominees}}</ref> un [[97. Kinoakadēmijas balva|97. Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā animācijas filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā animācijas filma]]".<ref name=":10" /> "Straume" ir pirmā Latvijā tapusī filma, kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i un ieguvusi to. 2025. gada janvārī "Straume" kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu Latvijas kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]".<ref name=":9">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/26.01.2025-straume-klust-par-kinoteatros-un-kinodemonstresanas-vietas-visskatitako-latvijas-filmu.a585206/|title=«Straume» kļūst par kinoteātros un kinodemonstrēšanas vietās visskatītāko Latvijas filmu|website=www.lsm.lv|access-date=2025-01-28|language=lv}}</ref> == Sižets == Lai izglābtos no milzu [[plūdi]]em cilvēku pamestā, pārplūdušā pasaulē, individuālists Kaķis stājas pretī savām lielākajām bailēm un iemācās draudzēties un sadarboties ar dažādu raksturu zvēriem, nonākot vienā laivā ar nesavtīgo [[Kapibara|Kapibaru]], mantu vākšanas apsēsto [[Lemuri|Lemuru]], draudzīgi rotaļīgo [[Labradoras retrīvers|Retrīveru]] un līdera dotībām apveltīto [[Sekretārputns|Sekretārputnu]].<ref name=":1" /> == Veidošanas gaita == 2012. gadā Zilbalodis izveidoja īsfilmu "Ūdens" (''Aqua'') par kaķi, kurš pārvar bailes no [[Okeāns|okeāna]], kuru var uzskatīt par pirmo skici filmai "Straume".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/16.01.2025-straumes-rezisors-gints-zilbalodis-puse-no-mana-muza-pavadita-ar-so-stastu.a583960/|title=«Straumes» režisors Gints Zilbalodis: Puse no mana mūža pavadīta ar šo stāstu|website=www.lsm.lv|access-date=2025-02-09|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.indiewire.com/features/animation/flow-director-gints-zilbalodis-silent-animation-water-interview-1235060706/|title=‘Flow’ Director Gints Zilbalodis Doesn’t Need Dialogue to Tell His Stories|last=Desowitz|first=Bill|website=IndieWire|access-date=2025-02-09|date=2024-11-18|language=en}}</ref> Zilbalodis izmantoja datorgrafikas programmatūru ''[[Maya (programmatūra)|Maya]]'', lai animētu visus savus darbus līdz pat savai 2019. gada filmai "[[Projām]]". Pēc tam Zilbalodis pārgāja uz atvērtā koda [[trīsdimensiju telpa|3D]] [[datorgrafika]]s [[Programmatūra|programmatūru]] ''[[Blender]]''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.creativebloq.com/3d/3d-animation/one-of-years-best-animated-films-is-entirely-made-in-blender|title=One of year's best animated films was entirely made in Blender|last=published|first=Joe Foley|website=Creative Bloq|access-date=2024-12-12|date=2024-09-15|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://conference.blender.org/2024/presentations/3929/|title=The animation of Flow — Blender Conference 2024|last=Foundation|first=Blender|website=Blender Conference 2024 — conference.blender.org|access-date=2024-12-12|language=en}}</ref> tās reāllaika [[Renderēšana|renderētāja]] EEVEE dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.blender.org/user-stories/making-flow-an-interview-with-director-gints-zilbalodis/|title=Making Flow – Interview with director Gints Zilbalodis|last=Foundation|first=Blender|website=blender.org|access-date=2025-02-09|language=en}}</ref> Tā tika veidota četrus ar pusi gadus un tika pabeigta pāris dienas pirms došanās uz Kannu kinofestivālu.<ref name=":0" /> Zilbalodis ir norādījis, ka viņu iedvesmoja [[Žaks Tatī]] un anime seriāls ''[[Future Boy Conan]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://x.com/gintszilbalodis/status/1887172432445784345|title="One of my biggest influences on Flow is Future Boy Conan by Hayao Miyazaki which is also set in a flooded, post-apocalyptic world"|last=Zilbalodis|first=Gints|authorlink=Gints Zilbalodis|website=[[Twitter]]|access-date=09.03.2025|date=06.05.2025}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.indiewire.com/features/animation/flow-sound-design-movie-got-lemurs-cats-more-talk-interview-1235068547/|title=‘Flow’ Doesn’t Have Dialogue — But Its Sound Design Speaks Volumes|last=Shachat|first=Sarah|website=IndieWire|access-date=2025-03-09|date=2024-11-29|language=en}}</ref> Tā vietā, lai filmā izmantotu [[Kadru plāns|kadru plānu]], Zilbalodis izvietoja dzīvniekus ainā un "izpētīja tos ar kameru".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.festival-cannes.com/en/2024/flow-as-seen-by-gints-zilbalodis/|title=Flow, as seen by Gints Zilbalodis|last=mraultpauillac|website=Festival de Cannes|access-date=2025-03-09|date=2024-05-22|language=en}}</ref> Filmai nav dzēsto ainu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.indiewire.com/news/events/animated-hit-flow-no-deleted-scenes-budget-1235082287/|title=The Budget for Animated Hit ‘Flow’ Was So Tight, the Film Has No Deleted Scenes|last=Perella|first=Christian Blauvelt,Vincent|website=IndieWire|access-date=2025-03-09|date=2025-01-06|language=en}}</ref> 2022. gadā filmas tapšanā iesaistījās [[Francija]]s kino studiju ''Sacrebleu Productions'' un [[Beļģija]]s studiju ''Take Five''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.blender.org/user-stories/making-flow-an-interview-with-director-gints-zilbalodis/|title=Making Flow – Interview with director Gints Zilbalodis|last=Foundation|first=Blender|website=blender.org|access-date=2025-03-09|language=en}}</ref> Filmas tēli [[Animācija|animēti]] Francijā, skaņas pēcapstrāde veikta Beļģijā, tēlu dizains un vides elementi, vizuālie efekti un mūzika tapa Latvijā.<ref name=":8">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/15.01.2025-filma-straume-sasniegusi-200-tukstosus-skatitaju-latvija-kur-to-var-noskatities.a583790/|title=Filma «Straume» sasniegusi 200 tūkstošus skatītāju Latvijā. Kur to var noskatīties?|website=www.lsm.lv|access-date=2025-01-16|language=lv}}</ref> Kamēr "Straume" vēl bija izstrādes stadijā, filmas materiāli tika prezentēti 2022. gada multfilmu forumā [[Bordo]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://cineuropa.org/newsdetail/423158/|title=Gints Zilbalodis’ Flow and Edmunds Jansons’ Born Happy form the Latvian contingent at this year’s Cartoon Movie|website=Cineuropa - the best of european cinema|access-date=2025-03-09|date=2022-03-16|language=en}}</ref> Tās tapšanai tika saņemts finansējums {{€|400 000}} apmērā no Eiropas kopražojumu fonda ''Eurimages''. Filmas tapšanu atbalstīja arī Latvijas [[Nacionālais kino centrs]], [[Valsts kultūrkapitāla fonds]], Francijas Nacionālais kino centrs (''CNC France''), televīzijas ''Arte'' un ''Canal+''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/04.04.2023-rezisora-ginta-zilbaloza-toposa-filma-straume-sanem-400-000-eiro-no-fonda-eurimages.a503623/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=Režisora Ginta Zilbaloža topošā filma «Straume» saņem 400 000 eiro no fonda «Eurimages»|website=www.lsm.lv|access-date=2024-08-23|language=lv}}</ref> === Skaņas dizains === Filmas komponists [[Rihards Zaļupe|Zaļupe]] norādīja, ka katram no filmā esošajiem dzīvniekiem ir nodefinēts savs muzikālais instruments — kaķis ir [[klarnete]], lemurs ir gamelāna instrumenti vai [[Zvans|zvaniņi]], kapibara ir [[afrikāņu kalimbas]] un [[balafons]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/14.12.2024-filmas-straume-melnais-kakis-turpina-apburt-skatitajus-un-kritikus-visa-pasaule.a580309/|title=Filmas «Straume» melnais kaķis turpina apburt skatītājus un kritiķus visā pasaulē|website=www.lsm.lv|access-date=2024-12-15|language=lv}}</ref> Filmas veidotāji ierakstīja dzīvnieku skaņas, kā arī tās ieguva no [[Skaņu bibliotēka|skaņu bibliotēkām.]] Tumši pelēkā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dzentlmenis.lv/filmas-straume-rezisors-gints-zilbalodis-nacis-klaja-ar-svarigu-pazinojumu-liela-dala-skatitaju-ir-parpratusi-kadu-svarigu-lietu/164048/|title=Filmas "Straume" režisors Gints Zilbalodis nācis klajā ar svarīgu paziņojumu: liela daļa skatītāju ir pārpratuši kādu svarīgu lietu|last=Blūma|first=Laura|website=Džentlmenis.lv|access-date=2025-01-15|date=2025-01-15|language=lv}}</ref> kaķa balss aizgūta no aptuveni septiņiem dažādiem kaķiem. Lai iegūtu kapibaras skaņas, skaņu režisors Gurvals Koiks-Gallass (''Gurwal Coïc-Gallas'') zoodārzā sadarbojās ar kapibaru kopēju — taču kapibaras izdvestās skaņas bija pārāk spalgas, lai derētu filmā attēlotajam pasīvajam un mierīgajam tēlam. Rezultātā tika pieņemts lēmums, ka kapibaru "ierunās" cits dzīvnieks — mazs [[Kamieļi|kamielēns]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/13.12.2024-vai-filmas-straume-varoni-sarunajas-zelta-globusa-komisijas-parliecinasanai-piesaistija-lingvistu.a580240/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article|title=Vai filmas «Straume» varoņi sarunājas? «Zelta globusa» komisijas pārliecināšanai piesaistīja lingvistu|website=www.lsm.lv|access-date=2024-12-15|language=lv}}</ref> == Mūzika == {{Albuma infokaste | Nosaukums = ''Flow: Original Motion Picture Soundtrack'' | Žanrs = | Garums = 53:51 | Producents = Gints Zilbalodis | Izdots = 2024. gada 1. novembris | Ierakstu kompānija = ''[[Milan Records]]'' | Skaits = 23 | Background = #C4C2C2 | Izpildītājs = [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] un [[Rihards Zaļupe|Riharda Zaļupes]] skaņu celiņš | Iepriekšējais albums = | Šis albums = | Nākamais albums = }} Filmas mūziku veidoja Zilbalodis un Rihards Zaļupe. Filmas oficiālo skaņu celiņa albumu 2024. gada 1. novembrī mūzikas straumēšanas mediju platformās izlaida studija ''[[Milan Records]].''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://milanrecords.com/release/flow/|title=Gints Zilbalodis, Rihards Zalupe: Flow - Soundtrack|website=Milan Records|access-date=2025-01-02|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://filmmusicreporter.com/2024/11/01/flow-soundtrack-album-released/|title=‘Flow’ Soundtrack Album Released {{!}} Film Music Reporter|access-date=2025-01-02|language=en}}</ref> 2025. gadā tas bija novērtēts kā [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais starpžanru vai instrumentālās mūzikas albums]]. {{Skaņdarbu saraksts|headline=Flow: Original Motion Picture Soundtrack|music_credits=|title1=Home|length1=2:04|all_writing=[[Gints Zilbalodis]] un [[Rihards Zaļupe]]|title2=Dog Chase|length2=1:34|title3=Panic|length3=0:59|title4=Flood|length4=5:24|title5=Capybara|length5=0:48|title6=Unexpected Visitor|length6=0:32|title7=Lemur|length7=2:07|title8=Bananas|length8=1:27|title9=Deer Cyclone|length9=1:23|title10=Windmill Island|length10=2:11|title11=Birds|length11=3:45|title12=Outcast|length12=2:26|title13=Showing Off|length13=0:59|title14=Abandoned City|length14=2:24|title15=Splash|length15=1:38|title16=Fishing|length16=3:05|title17=Storm|length17=2:03|title18=Flow Away|length18=4:33|title19=Forest Emerging|length19=1:55|title20=Amphitheater|length20=1:51|title21=Following|length21=3:36|title22= Reflection|length22=3:29|title23= Acceptance|length23=2:43|total_length=53:51}} == Mārketings == [[Attēls:Straume limonade.png|thumb|219x219px|Filmai veltīta [[Parastā cidonija|cidoniju]] limonāde, kuru izplata zem [[Valmiermuižas alus]] zīmola "Gardu muti"]] Uz filmu balstīta [[galda spēle]] tika izlaista 2025. gada janvārī,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://publishing.brain-games.com/products/flow|title=Flow|website=Brain Games Publishing|access-date=2025-01-10|date=2025-01-06|language=en}}</ref> kā arī izdevniecībā [[Zvaigzne ABC]] ir izdota krāsojamā grāmata.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zvaigzne.lv/krasojama-gramata-straume.html|title=Krāsojamā grāmata STRAUME|website=Zvaigzne ABC|access-date=2025-01-10|language=lv}}</ref> [[Valmiermuižas alus]], sadarbībā ar filmas veidotājiem, izlaida filmai veltītu cidoniju limonādi (zelteri) zem zīmola "Gardu muti".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://valmiermuiza.lv/collections/gardu-muti/products/gardu-muti-latvijas-bio-cidoniju-zelteris-0-33-l-copy|title=Gardu muti Latvijas bio cidoniju zelteris|website=SIA VALMIERMUIŽAS ALUS|access-date=2025-01-29|language=lv}}</ref> 2025. gada martā [[Latvijas Pasts]] izdeva filmai veltītu pastmarku, kurai lielā pieprasījuma dēļ bija nepieciešams papildu metiens.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tv3.lv/izklaide/kino/straumes-pastmarku-izker-rekordliela-atruma-palielinas-tirazu/|title=“Straumes” pastmarku "izķer" rekordlielā ātrumā; palielinās tirāžu|website=tv3.lv|access-date=2025-03-12|date=2025-03-06|language=lv}}</ref> 2025. gada aprīlī [[Food Union]] uzsāka ražot [[Biezpiena sieriņš|biezpiena sieriņu]] "Kārums" ar filmas noformējumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120070505/par-godu-animacijas-filmai-straume-radits-jauns-karums-biezpiena-sierins|title=Par godu animācijas filmai "Straume" radīts jauns "Kārums" biezpiena sieriņš|website=www.delfi.lv|access-date=2025-04-30|language=lv}}</ref> == Izlaišana un izrādīšana == Starptautiski filma tiek izplatīta ar nosaukumu ''Flow''. Filmu atlasīja [[2024. gada Kannu kinofestivāls|77. Kannu kinofestivāla]] konkursa programmā "Īpašais skatiens" (''Un Certain Regard''), kurā ik gadu tiek demonstrētas aptuveni 20 filmas no visas pasaules ar neparastu, oriģinālu māksliniecisko redzējumu, tādējādi kļūstot par pirmo Latvijas pilnmetrāžas animācijas filmu, kas iekļauta šajā Kannu festivāla konkursā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/22.04.2024-rezisora-zilbaloza-animacijas-filmu-straume-ieklauj-kannu-festivala-konkursa-programma.a551396/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=Režisora Zilbaloža animācijas filmu «Straume» iekļauj Kannu festivāla konkursa programmā|website=www.lsm.lv|access-date=2024-08-23|language=lv}}</ref> 2024. gada 22. maijā pēc filmas pirmizrādes Kannu kinofestivālā tai tika veltītas septiņas minūtes ilgas stāvovācijas. Dažas stundas pēc pirmizrādes "Straumes" demonstrēšanas tiesības iegādājās ASV kino izplatīšanas kompānijas ''[[Janus Films]]'' un ''Sideshow''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/23.05.2024-ginta-zilbaloza-animacijas-filmai-straume-kannu-festivala-pirmizrade-ilgas-stavovacijas.a555148/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=Ginta Zilbaloža animācijas filmai «Straume» Kannu festivāla pirmizrādē ilgas stāvovācijas|website=www.lsm.lv|access-date=2024-08-23|language=lv}}</ref> Pēc Kannu kinofestivāla filmu izrādīja arī daudzos citos starptautiskos festivālos, tostarp [[Ansī starptautiskais animācijas filmu festivāls|Ansī starptautiskajā animācijas filmu festivālā]] (''Festival international du film d'animation d'Annecy''),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.annecyfestival.com/en/the-festival/awards|title=Awards {{!}} CITIA|website=www.annecyfestival.com|access-date=2024-08-23|language=en|archive-date=2024-08-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20240823201137/https://www.annecyfestival.com/en/the-festival/awards}}</ref> Meksikas Gvadalaharas festivālā,<ref name=":0" /> [[Otavas Starptautiskais animācijas festivāls|Otavas Starptautiskajā animācijas festivālā]],<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/29.09.2024-zilbaloza-straume-iegust-otavas-animacijas-festivala-augstako-balvu.a570591/|title=Zilbaloža «Straume» iegūst Otavas animācijas festivāla augstāko balvu|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-30|language=lv}}</ref><ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.awn.com/news/la-voix-des-sir-nes-flow-lead-oiaf-2024-winners|title=‘La Voix des Sirènes,’ ‘Flow’ Lead OIAF 2024 Winners|website=Animation World Network|access-date=2024-09-30|language=en}}</ref> Starptautiskajā Atēnu kinofestivālā (''Athens IFF'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/15.10.2024-filma-straume-sanem-ari-galveno-balvu-atenu-filmu-festivala.a572541/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=Filma «Straume» saņem arī galveno balvu Atēnu filmu festivālā|website=www.lsm.lv|access-date=2024-10-21|language=lv}}</ref> Nacionālā pirmizrāde notika 2024. gada 28. augustā kinoteātrī ''[[Splendid Palace]]''.<ref name=":5" /> ''UFO Distribution'' filmu izplatīja Francijas kinoteātros no 2024. gada 30. oktobra.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.boxofficepro.fr/les-distributeurs-ajustent-leurs-line-ups-19/|title=Les distributeurs ajustent leurs line-ups|last=rédaction|first=La|website=Boxoffice Pro|access-date=2024-12-10|date=2024-06-07|language=fr-FR}}</ref> 2024. gada 22. novembrī ''Janus Films'' un ''Sideshow'' ar ierobežotu seansu skaitu izplatīja filmu ASV [[Ņujorka|Ņujorkā]] un [[Losandželosa|Losandželosā]], kam sekoja plašāka valsts mēroga izplatīšana 2024. gada 6. decembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2024/film/awards/flow-us-release-date-animated-1236104508/|title=‘Flow,’ Animated Feature Oscar Contender and Annecy Winner, Lands Fall Release Date (EXCLUSIVE)|last=Davis|first=Clayton|website=Variety|access-date=2024-12-10|date=2024-08-13|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cartoonbrew.com/feature-film/flow-an-edge-of-your-seat-survival-film-gets-u-s-trailer-release-date-243175.html|title='Flow,' An Edge-Of-Your-Seat Survival Film, Gets U.S. Trailer, Release Date|last=Amidi|first=Amid|website=Cartoon Brew|access-date=2024-12-10|date=2024-10-01|language=en}}</ref> Kopš filmas "Straume" nacionālās pirmizrādes pārdots vairāk nekā {{sk|255000}} kino biļešu, tādējādi tai kļūstot par visu laiku visvairāk skatīto filmu Latvijas kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]".<ref name=":9" /> == Apbalvojumi == {| class="wikitable" style="text-align:center;" !Balva !Ceremonijas datums !Kategorija !Rezultāts !Atsauces |- |[[Kannu kinofestivāls]] |[[2024. gada Kannu kinofestivāls|2024. gada 24. maijs]] |''Un Certain Regard'' | {{Nom}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/cannes-2024-official-competition-titles-1235878805/|title=Cannes Adds Michel Hazanavicius, Mohammad Rasoulof, Emanuel Parvu Titles to Official Competition|last=Vlessing|first=Etan|website=The Hollywood Reporter|access-date=2024-12-09|date=2024-04-22|language=en}}</ref> |- | rowspan="4" |[[Ansī starptautiskais animācijas filmu festivāls]] | rowspan="4" |2024. gada 15. jūnijs |Žūrijas balva par pilnmetrāžas filmu | {{Won}} | rowspan="4" |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2024/awards/global/annecy-winners-memoir-of-a-snail-flow-percebes-1236039204/|title=‘Memoir of a Snail,’ ‘Flow’ Split Feature Honors at Annecy, ‘Percebes’ Wins Best Short|last=Lang|first=Jamie|website=Variety|access-date=2024-12-09|date=2024-06-15|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/364816-ginta-zilbaloza-animacijas-filma-straume-triumfe-ansi-festivala-ar-cetram-balvam-2024|title=Ginta Zilbaloža animācijas filma “Straume” triumfē Ansī festivālā ar četrām balvām - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2024-12-09|language=lv}}</ref> |- |Skatītāju balva par pilnmetrāžas filmu | {{Won}} |- |''Gan Foundation'' balva filmas tālākai izplatīšanai | {{Won}} |- |Labākā pilnmetrāžas filmas mūzika | {{Won}} |- |Gvadalaharas starptautiskais filmu festivāls |2024. gada 15. jūnijs |Labākā animācijas filma | {{Won}} |<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ficg.mx/en/sorpresas-y-aplausos-toman-la-clausura-de-la-edicion-39-del-festival-internacional-de-cine-en-guadalajara/|title=SORPRESAS Y APLAUSOS TOMAN LA CLAUSURA DE LA EDICIÓN 39 DEL FESTIVAL INTERNACIONAL DE CINE EN GUADALAJARA|last=FICG|first=Prensa|website=El Festival Internacional de Cine en Guadalajara|access-date=2024-12-09|date=2024-06-16|language=en}}</ref> |- |[[Otavas Starptautiskais animācijas festivāls]] |2024. gada 28. septembris |Galvenā balva par pilnmetrāžas animācijas filmu | {{Won}} |<ref name=":4" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.awn.com/news/la-voix-des-sir-nes-flow-lead-oiaf-2024-winners|title=‘La Voix des Sirènes,’ ‘Flow’ Lead OIAF 2024 Winners|website=Animation World Network|access-date=2024-12-09|language=en}}</ref> |- |Starptautiskais Atēnu kinofestivāls (''Athens IFF'') |2024. gada 14. oktobris |"Zelta Atēnas" balva | {{Won}} | |- |Festivāls ''Animation is Film'' |2024. gada 22. oktobris |Žūrijas balva | {{Won}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2024/awards/awards/flow-memoir-of-a-snail-animation-is-film-festival-1236186912/|title=‘Flow,’ ‘Memoir of a Snail’ Take Top Prizes at Animation Is Film Festival|last=Staff|first=Variety|website=Variety|access-date=2024-12-09|date=2024-10-22|language=en}}</ref> |- |Ņujorkas filmu kritiķu apvienības balva |2024. gada 3. decembris |Gada labākā animācijas filma | {{Won}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/04.12.2024-zilbaloza-animacijas-filma-straume-sanem-nujorkas-filmu-kritiku-loka-balvu.a578846/|title=Zilbaloža animācijas filma «Straume» saņem Ņujorkas filmu kritiķu loka balvu|website=www.lsm.lv|access-date=2024-12-09|language=lv}}</ref><ref name=":12">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/09.12.2024-zilbaloza-animacijas-filma-straume-sanem-ari-losandzelosas-un-bostonas-filmu-kritiku-balvas.a579484/?utm_source=rss&utm_campaign=rss&utm_medium=links|title=Zilbaloža animācijas filma «Straume» saņem arī Losandželosas un Bostonas filmu kritiķu balvas|website=www.lsm.lv|access-date=2024-12-09|language=lv}}</ref> |- |[[Nacionālā kinofilmu pārraudzīšanas padome]]s balva |2024. gada 4. decembris |Gada labākā animācijas filma | {{Won}} |<ref name=":12" /> |- | rowspan="2" |[[Eiropas Kino balva]] | rowspan="2" |2024. gada 7. decembris |Labākā Eiropas filma | {{Nom}} | rowspan="2" |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.europeanfilmawards.eu/efa-movie/flow/|title=FLOW|website=European Film Academy|access-date=2024-12-09|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/07.12.2024-latvijas-straume-sanem-eiropas-kinoakademijas-balvu-eiropas-animacijas-filma.a579344/|title=Latvijas «Straume» saņem Eiropas Kinoakadēmijas balvu «Eiropas animācijas filma»|website=www.lsm.lv|access-date=2024-12-09|language=lv}}</ref> |- |Labākā Eiropas animācijas filma | {{Won}} |- | rowspan="2" |''Astra'' filmu balva | rowspan="2" |2024. gada 8. decembris |Labākā animācijas filma | {{Nom}} | rowspan="2" |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thewrap.com/astra-film-awards-nominations-wicked/|title='Wicked' Leads Nominations for Astra Film Awards|last=Pond|first=Steve|website=TheWrap|access-date=2024-12-09|date=2024-11-25|language=en}}</ref> |- |Labākā starptautiskā filma | {{Nom}} |- |Vašingtonas filmu kritiķu kopienas balva |2024. gada 8. decembris |Labākā animācijas filma | {{Nom}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nextbestpicture.com/the-2024-washington-dc-area-film-critics-association-wafca-nominations/|title=The 2024 Washington DC Area Film Critics Association (WAFCA) Nominations|last=Neglia|first=Matt|website=Next Best Picture|access-date=2024-12-09|date=2024-12-08|language=en}}</ref> |- |Losandželosas filmu kritiķu kopienas balva |2024. gada 8. decembris |Labākā animācijas filma | {{Won}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2024/film/awards/los-angeles-film-critics-lafca-winners-2024-1236242522/|title=‘Anora’ Nabs Best Picture at L.A. Film Critics Awards, Marianne Jean-Baptiste Makes History With Lead Win (Full Winners List)|last=Davis|first=Clayton|website=Variety|access-date=2024-12-09|date=2024-12-08|language=en}}</ref><ref name=":22">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tv3.lv/izklaide/kino/animacijas-filma-straume-sanem-ari-losandzelosas-un-bostonas-filmu-kritiku-balvas/|title=Animācijas filma “Straume” saņem arī Losandželosas un Bostonas filmu kritiķu balvas|website=tv3.lv|access-date=2024-12-09|date=2024-12-09|language=lv}}</ref><ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/8150885/zilbaloza-animacijas-filma-straume-nomineta-zelta-globusa-balvai|title=Zilbaloža animācijas filma "Straume" nominēta "Zelta globusa" balvai|website=Kino|access-date=2024-12-09|date=2024-12-09|language=lv}}</ref> |- |Bostonas filmu kritiķu kopienas balva |2024. gada 8. decembris |Labākā animācijas filma | {{Won}} |<ref name=":22" /><ref name=":3" /> |- |Sandjego filmu kritiķu kopienas balva |2024. gada 9. decembris |Labākā animācijas filma | {{Won}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sdfcs.org/2024-award-winners/|title=2024 San Diego Film Critics Society Award Winners|last=Critics|first=San Diego Film|website=San Diego Film Critics Society|access-date=2024-12-10|date=2024-12-09|language=en}}</ref> |- |Čikāgas filmu kritiķu kopienas balva |2024. gada 11. decembris |Labākā animācijas filma | {{Won}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rogerebert.com/festivals/the-brutalist-nickel-boys-lead-2024-cfca-awards|title="The Brutalist," "Nickel Boys" Lead 2024 CFCA Awards {{!}} Festivals & Awards {{!}} Roger Ebert|website=www.rogerebert.com|access-date=2024-12-17|date=2024-12-12|language=en}}</ref> |- |Sanfrancisko filmu kritiķu kopienas balva |2024. gada 15. decembris |Labākā animācijas filma | {{Won}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nextbestpicture.com/the-2024-san-francisco-bay-area-film-critics-circle-sfbafcc-winners/|title=The 2024 San Francisco Bay Area Film Critics Circle (SFBAFCC) Winners|last=Neglia|first=Matt|website=Next Best Picture|access-date=2024-12-17|date=2024-12-15|language=en}}</ref> |- | rowspan="2" |Sietlas filmu kritiķu kopienas balva | rowspan="2" |2024. gada 16. decembris |Labākā animācijas filma | {{Nom}} | rowspan="2" |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://seattlefilmcritics.com/2024/12/06/sfcs-2024-nominations/|title=“The Brutalist”, “Dune: Part Two”, and “Furiosa: A Mad Max Saga” Lead the 2024 Seattle Film Critics Society Nominations|last=Bis|first=Josh|website=Seattle Film Critics Society|access-date=2024-12-17|date=2024-12-06|language=en}}</ref> |- |Labākā starptautiskā filma | {{Nom}} |- |Dalasas-Fortvērtas filmu kritiķu kopienas balva |2024. gada 18. decembris |Labākā animācijas filma |<span style="color:grey;">Otrā vieta</span> |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dfwcritics.com/dfw-film-critics-name-anora-best-picture-of-2024/|title=DFW FILM CRITICS NAME “ANORA” BEST PICTURE OF 2024 – Dallas-Fort Worth Film Critics Association|access-date=2024-12-21|date=2024-12-18|language=en}}</ref> |- |Floridas filmu kritiķu kopienas balva |2024. gada 20. decembris |Labākā animācijas filma | {{Won}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nextbestpicture.com/the-2024-florida-film-critics-circle-ffcc-winners/|title=The 2024 Florida Film Critics Circle (FFCC) Winners|last=Neglia|first=Matt|website=Next Best Picture|access-date=2024-12-21|date=2024-12-20|language=en}}</ref> |- |[[Zelta globusa balva]] |[[82. Zelta globusa balva|2025. gada 6. janvāris]] |[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Labākā animācijas filma]] | {{Won}} |<ref name=":3" /> |- |[[Limjēra balva]] |2025. gada 20. janvāris |Labākā animācijas filma | {{Won}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.allocine.fr/article/fichearticle_gen_carticle=1000124339.html|title=En attendant les César, Emilia Perez grand vainqueur de la cérémonie des Prix Lumières 2025|last=AlloCine|website=AlloCiné|access-date=2025-01-21|date=2025-01-20|language=fr}}</ref> |- |''Satellite Awards'' |2025. gada 26. janvāris |Labākā filma — animācijas vai jaukto mediju filma | {{Nom}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pressacademy.com/news/ipa-reveals-winners-for-the-29th-satellite-awards/|title=IPA Reveals Winners for the 29th Satellite Awards {{!}} International Press Academy|last=Admin|first=I. P. A.|access-date=2025-01-28|language=en}}</ref> |- | rowspan="6" |[[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielā Kristapa balva]] | rowspan="6" |[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2025. gada 4. februāris]] |[[Labākā animācijas filma (Lielais Kristaps)|Labākā animācijas filma]] |{{Won}} | rowspan="6" |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lielaiskristaps.lv/jaunumi/nacionalas-kino-balvas-lielais-kristaps-nominanti-154|title=Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps 2024" nominanti - Nacionālā Kino balva - Lielais Kristaps|website=www.lielaiskristaps.lv|access-date=2025-02-05|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/04.02.2025-liela-kristapa-ceremonija-kuplakie-lauri-filmam-straume-un-marijas-klusums.a586388/|title=«Lielā Kristapa» ceremonijā kuplākie lauri – filmām «Straume» un «Marijas klusums»|website=www.lsm.lv|access-date=2025-02-05|language=lv}}</ref> |- |[[Labākais animācijas filmas režisors (Lielais Kristaps)|Labākais animācijas filmas režisors]] (Gints Zilbalodis) |{{Won}} |- |[[Labākais animācijas filmas mākslinieks (Lielais Kristaps)|Labākais animācijas filmas mākslinieks]] (Gints Zilbalodis) |{{Nom}} |- |[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]] (Gints Zilbalodis un Matīss Kaža) |{{Won}} |- |[[Labākais mūzikas autors (Lielais Kristaps)|Labākais komponists]] (Gints Zilbalodis un Rihards Zaļupis) |{{Won}} |- |[[Labākā skaņu režija (Lielais Kristaps)|Labākais skaņu režisors]] (Gurvals Koiks-Gallass) |{{Won}} |- | rowspan="2" |[[Kritiķu izvēles kino balva]] | rowspan="2" |2025. gada 7. februāris |Labākā animācijas filma | {{Nom}} | rowspan="2" |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2025/02/critics-choice-awards-winners-2025-1236281548/|title=Critics Choice Awards: ‘Anora’ Takes Best Picture; ‘Shōgun’, ‘Hacks’, ‘Baby Reindeer’ Lead TV – Full Winners List|last=Hipes|first=Patrick|website=Deadline|access-date=2025-02-09|date=2025-02-08|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://people.com/critics-choice-awards-2025-nominations-movies-full-list-8760158|title=Critics Choice Awards 2025 Nominations: 'Wicked' and 'Conclave' Lead Film Nominees|website=People.com|access-date=2025-01-08|language=en}}</ref> |- |Labākā filma svešvalodā | {{Nom}} |- | rowspan="3" |''Annie Awards'' | rowspan="3" |2025. gada 8. februāris |Labākā neatkarīgā animācijas filma |{{Won}} | rowspan="3" |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2025/artisans/awards/annie-awards-winners-list-wild-robot-1236300845/|title=‘The Wild Robot’ Soars at Annie Awards With Nine Wins; Fire Alarm Interrupts Ceremony|last=Giardina|first=Terry Flores,Carolyn|website=Variety|access-date=2025-02-09|date=2025-02-09|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/52862727/screen/120060630/straume-asv-sanem-prestizo-animacijas-balvu-annie-awards|title="Straume" ASV saņem prestižo animācijas balvu "Annie Awards"|website=www.delfi.lv|access-date=2025-02-09|language=lv}}</ref> |- |Par izciliem sasniegumiem animācijas filmu veidošanā — labākais režisors |{{Nom}} |- |Par izciliem sasniegumiem animācijas filmu veidošanā — labākais scenārijs |{{Won}} |- |rowspan="2"|[[BAFTA kino balva]] |rowspan="2"|[[78. BAFTA kino balva|2025. gada 16. februāris]] |Labākā animācijas filma | {{Nom}} |rowspan="2" |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bafta.org/awards/film|title=BAFTA 2025 Nominations|access-date=2025-01-16|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/bafta-awards-2025-winners-list-film-1236136679/|title=BAFTA Film Awards: ‘Conclave’ (Best Film), ‘The Brutalist’ (Best Director and Actor) Win Four Each|last=Szalai|first=Georg|website=The Hollywood Reporter|access-date=2025-02-16|date=2025-02-16|language=en}}</ref> |- |Labākā bērnu un ģimenes filma | {{Nom}} |- |''Independent Spirit Awards'' |2025. gada 22. februāris |Labākā starptautiskā filma | {{Won}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.km.gov.lv/lv/jaunums/straume-sanem-eiropas-kinoakademijas-balvu?utm_source=https://www.google.com/|title=“Straume” saņem Eiropas Kinoakadēmijas balvu {{!}} Kultūras ministrija|website=www.km.gov.lv|access-date=2024-12-09|language=lv}}</ref> |- |[[Cēzara balva]] |2025. gada 28. februāris |Labākā animācijas filma | {{Won}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/52862727/screen/120063218/straume-sanemusi-francijas-augstako-kino-godalgu-cezara-balvu|title="Straume" saņēmusi Francijas augstāko kino godalgu – "Cēzara" balvu|website=www.delfi.lv|access-date=2025-03-01|language=lv}}</ref> |- | rowspan="2" |[[Amerikas Kinoakadēmijas balva]] | rowspan="2" |[[97. Kinoakadēmijas balva|2025. gada 2. marts]] |[[Labākā animācijas filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā animācijas filma]] | {{Won}} | rowspan="2" |<ref name=":6">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/23.01.2025-straumei-divas-oskara-nominacijas-animacijas-un-starptautisko-filmu-kategorija.a584682/|title=«Straumei» divas «Oskara» nominācijas – animācijas un starptautisko filmu kategorijā|website=www.lsm.lv|access-date=2025-01-23|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://screenrant.com/oscars-2025-nominations-list/|title=Oscars 2025 Nominations Revealed: Full List Of All 23 Categories|last=Bentz|first=Adam|website=ScreenRant|access-date=2025-01-23|date=2025-01-23|language=en}}</ref><ref name=":10">{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/film/2025/mar/03/oscar-flow-best-animated-feature|title=Flow wins best animated feature Oscar|work=The Guardian|access-date=2025-03-03|date=2025-03-03|last=Lee|first=Benjamin|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> |- |[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]] | {{Nom}} |- |ASV filmu montāžas balva "''Eddie Awards''" |2025. gada 15. marts |Labākā montētā animācijas pilnmetrāžas filma | {{Nom}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/8152613/straume-nomineta-ari-asv-filmu-montazas-balvai-eddie-awards|title="Straume" nominēta arī ASV filmu montāžas balvai "Eddie Awards"|website=Kino|access-date=2025-01-08|date=2024-12-11|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.screendaily.com/news/civil-war-the-substance-flow-among-ace-editing-nominees/5200061.article|title=‘Civil War’, The Substance’, ‘Flow’ among ACE editing nominees|last=Kay2024-12-11T13:00:00+00:00|first=Jeremy|website=Screen|access-date=2025-01-08|language=en}}</ref> |- |Eiropas Parlamenta LUX skatītāju balva |2025. gada aprīlis |Skatītāju balva | {{Won}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lux-award.europarl.europa.eu/en/films|title=Films {{!}} Lux Audience Award|website=European Parliament|access-date=2024-12-09|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lux-award.europarl.europa.eu/en/news/flow-wins-the-lux-audience-award-2025|title="FLOW" wins the LUX Audience Award 2025 {{!}} Lux Audience Award|website=European Parliament|access-date=2025-04-29|date=2025-04-29|language=en}}</ref> |} == Kritiķu vērtējumi == Britu izdevums ''[[The Daily Telegraph|The Telegraph]]'' filmu ievietoja starp sešām spēcīgākajām Kannu kinofestivāla filmām, un ASV izklaides industrijas izdevums ''[[The Hollywood Reporter]]'' filmu ierindoja starp Kannu Top 20 labākajām filmām.<ref name=":2" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-reviews/best-of-cannes-so-far-1235905241/|title=A Trans Drug Kingpin, Masturbating Zombies and Emma Stone: THR’s Critics Pick the 20 Best Films of Cannes 2024|last=Rooney|first=David|last2=Gyarkye|first2=Lovia|publisher=The Hollywood Reporter|website=|access-date=23.08.2024|date=25.05.2024|last3=Frosch|first3=Jon}}</ref> Portāla ''[[IndieWire]]'' recenzents Kristians Blauvelts (''Christian Blauvelt'') Zilbaloža filmu nosauc par "vienu no svarīgākajiem animācijas celmlaužiem kopš studijas ''[[Walt Disney Studios|Disney]]'' leģendārās animācijas filmas "[[Bembijs]]"". Recenzijā filmai piešķirts augstākais novērtējums "A" un izcelts ticamais dzīvnieku atspoguļojums, emocionālais pārdzīvojums, suģestējošā un vizuāli iespaidīgā pasaule.<ref name=":2" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.indiewire.com/criticism/movies/flow-review-animated-film-gints-zilbalodis-1235008455/|title=‘Flow’ Review: A Cute Kitty Centers One of the Most Groundbreaking Animated Films About Nature Since ‘Bambi’|last=Blauvelt|first=Christian|website=IndieWire|access-date=2024-08-23|date=2024-05-24|language=en}}</ref> [[Otavas Starptautiskais animācijas festivāls|Otavas Starptautiskajā animācijas festivālā]] žūrija komentēja, ka filmai ir "pārsteidzoši pacilājošs [[naratīvs]]" un "šis emocionāli neatvairāmais stāsts ne uz brīdi nekļūst iepriekš paredzams".<ref name=":4" /><ref name=":7" /> Tīmekļa vietnē ''[[Rotten Tomatoes]]'' filmai "Straume" ir 97% vērtējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rottentomatoes.com/m/flow_2024|title=Flow (2024) {{!}} Rotten Tomatoes|website=www.rottentomatoes.com|access-date=2024-12-15|language=en}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces|30em}} == Ārējās saites == {{filmu ārējās saites}} * [https://flow.movie/ Filmas tīmekļa vietne] (angliski) {{Labākā animācijas filma (Oskars)}} {{Latvijas kandidāti Amerikas Kinoakadēmijas balvai}} {{Labākā animācijas filma (Lielais Kristaps)}} [[Kategorija:2024. gada Latvijas filmas]] [[Kategorija:2024. gada animācijas filmas]] [[Kategorija:Latvijas animācijas filmas]] [[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvējas animācijas filmas]] [[Kategorija:Eiropas Kino balvas ieguvējas filmas]] t660hhtzwyi7qrjc4rublg2757q3pue 4457422 4457413 2026-04-22T10:47:40Z Biafra 13794 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-24582-09|~2026-24582-09]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Edgars2007 4454145 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Straume | attēls = Straume-filma-2024.jpg | izplatītājs = ''[[Baltic Content Media]]'' | režisors = [[Gints Zilbalodis]] | žanrs = [[animācijas filma]] | aktieri = | ilgums = 84 minūtes | valoda = | valsts = * {{LAT}} * {{BEL}} * {{FRA}} | producents = * Gints Zilbalodis * [[Matīss Kaža]] * [[Rons Diānss]] * [[Gregorijs Zalkmans]] | scenārijs = * Gints Zilbalodis * Matīss Kaža | mākslinieks = Gints Zilbalodis | operators = | mūzika = * Gints Zilbalodis * [[Rihards Zaļupe]] | studija = * ''[[Dream Well Studio]]'' {{small|(Latvija)}} * ''Sacrebleu Productions'' {{small|(Francija)}} * ''Take Five'' {{small|(Beļģija)}} | izdošana = | budžets = {{€|3,5 miljoni}}<ref>{{publikācijas atsauce|url=https://www.animationmagazine.net/2024/08/flow-director-gints-zilbalodis-sets-adventure-adrift-in-an-animal-waterworld/ |title=''Flow'' Director Gints Zilbalodis Sets Adventure Adrift in an Animal Waterworld |last=Zahed |first=Ramin |magazine=Animation Magazine |access-date=30 August 2024}}</ref> | ienākumi = {{€|50 miljoni}}<ref>{{publikācijas atsauce|url=https://variety.com/2025/film/global/flow-box-office-50-million-1236418880/|title=‘Flow’ Continues Its Historic Box Office Run, Passing €50 Million Milestone (EXCLUSIVE) |last=Lang |first=Jamie |magazine=Variety|access-date=12 June 2025}}</ref> }} '''"Straume"''' ir [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvijas kino|Latvijas]] [[animācijas filma]], kuras režisors ir [[Gints Zilbalodis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.filmas.lv/movie/4249/|title=Straume (2024)|website=Filmas.lv|access-date=2024-08-23|language=lv}}</ref> Filma tapa četrus ar pusi gadus, un tajā nav dialogu.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/20.06.2024-filmas-straume-producents-matiss-kaza-tagad-latvija-ari-ir-animacijas-lielvalsts.a558683/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=Filmas «Straume» producents Matīss Kaža: Tagad Latvija arī ir animācijas lielvalsts|website=www.lsm.lv|access-date=2024-08-23|language=lv}}</ref> Tās pasaules pirmizrāde notika 2024. gada 22. maijā, [[2024. gada Kannu kinofestivāls|77. Kannu kinofestivālā]],<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nkc.gov.lv/lv/straume|title=Straume {{!}} Nacionālais kino centrs|website=www.nkc.gov.lv|access-date=2024-08-23|language=lv}}</ref> kur tā kļuva par vienu no festivāla favorītēm gan skatītāju, gan kritiķu vērtējumā.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/27.05.2024-ginta-zilbaloza-filma-straume-starp-kannu-kinofestivala-publikas-un-profesionalu-favoritem.a555558/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=Ginta Zilbaloža filma «Straume» – starp Kannu kinofestivāla publikas un profesionāļu favorītēm|website=www.lsm.lv|access-date=2024-08-23|language=lv}}</ref> Nacionālā pirmizrāde notika 2024. gada 28. augustā.<ref name=":1" /><ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/31.07.2024-video-ginta-zilbaloza-animacijas-straume-latvijas-pirmizrade-tuvojas-noskaties-treileri.a563381/|title=VIDEO: Ginta Zilbaloža animācijas «Straume» Latvijas pirmizrāde tuvojas; noskaties treileri!|website=www.lsm.lv|access-date=2024-08-29|language=lv}}</ref> Filma ieguva pozitīvas atsauksmes no kritiķiem un izcīnīja vairākus apbalvojumus, tostarp 82. [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://goldenglobes.com/winners-nominees/|title=Golden Globes. Winners & Nominees}}</ref> un [[97. Kinoakadēmijas balva|97. Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā animācijas filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā animācijas filma]]".<ref name=":10" /> "Straume" ir pirmā Latvijā tapusī filma, kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i un ieguvusi to. 2025. gada janvārī "Straume" kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu Latvijas kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]".<ref name=":9">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/26.01.2025-straume-klust-par-kinoteatros-un-kinodemonstresanas-vietas-visskatitako-latvijas-filmu.a585206/|title=«Straume» kļūst par kinoteātros un kinodemonstrēšanas vietās visskatītāko Latvijas filmu|website=www.lsm.lv|access-date=2025-01-28|language=lv}}</ref> == Sižets == Lai izglābtos no milzu [[plūdi]]em cilvēku pamestā, pārplūdušā pasaulē, individuālists Kaķis stājas pretī savām lielākajām bailēm un iemācās draudzēties un sadarboties ar dažādu raksturu zvēriem, nonākot vienā laivā ar nesavtīgo [[Kapibara|Kapibaru]], mantu vākšanas apsēsto [[Lemuri|Lemuru]], draudzīgi rotaļīgo [[Labradoras retrīvers|Retrīveru]] un līdera dotībām apveltīto [[Sekretārputns|Sekretārputnu]].<ref name=":1" /> == Veidošanas gaita == 2012. gadā Zilbalodis izveidoja īsfilmu "Ūdens" (''Aqua'') par kaķi, kurš pārvar bailes no [[Okeāns|okeāna]], kuru var uzskatīt par pirmo skici filmai "Straume".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/16.01.2025-straumes-rezisors-gints-zilbalodis-puse-no-mana-muza-pavadita-ar-so-stastu.a583960/|title=«Straumes» režisors Gints Zilbalodis: Puse no mana mūža pavadīta ar šo stāstu|website=www.lsm.lv|access-date=2025-02-09|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.indiewire.com/features/animation/flow-director-gints-zilbalodis-silent-animation-water-interview-1235060706/|title=‘Flow’ Director Gints Zilbalodis Doesn’t Need Dialogue to Tell His Stories|last=Desowitz|first=Bill|website=IndieWire|access-date=2025-02-09|date=2024-11-18|language=en}}</ref> Zilbalodis izmantoja datorgrafikas programmatūru ''[[Maya (programmatūra)|Maya]]'', lai animētu visus savus darbus līdz pat savai 2019. gada filmai "[[Projām]]". Pēc tam Zilbalodis pārgāja uz atvērtā koda [[trīsdimensiju telpa|3D]] [[datorgrafika]]s [[Programmatūra|programmatūru]] ''[[Blender]]''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.creativebloq.com/3d/3d-animation/one-of-years-best-animated-films-is-entirely-made-in-blender|title=One of year's best animated films was entirely made in Blender|last=published|first=Joe Foley|website=Creative Bloq|access-date=2024-12-12|date=2024-09-15|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://conference.blender.org/2024/presentations/3929/|title=The animation of Flow — Blender Conference 2024|last=Foundation|first=Blender|website=Blender Conference 2024 — conference.blender.org|access-date=2024-12-12|language=en}}</ref> tās reāllaika [[Renderēšana|renderētāja]] EEVEE dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.blender.org/user-stories/making-flow-an-interview-with-director-gints-zilbalodis/|title=Making Flow – Interview with director Gints Zilbalodis|last=Foundation|first=Blender|website=blender.org|access-date=2025-02-09|language=en}}</ref> Tā tika veidota četrus ar pusi gadus un tika pabeigta pāris dienas pirms došanās uz Kannu kinofestivālu.<ref name=":0" /> Zilbalodis ir norādījis, ka viņu iedvesmoja [[Žaks Tatī]] un anime seriāls ''[[Future Boy Conan]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://x.com/gintszilbalodis/status/1887172432445784345|title="One of my biggest influences on Flow is Future Boy Conan by Hayao Miyazaki which is also set in a flooded, post-apocalyptic world"|last=Zilbalodis|first=Gints|authorlink=Gints Zilbalodis|website=[[Twitter]]|access-date=09.03.2025|date=06.05.2025}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.indiewire.com/features/animation/flow-sound-design-movie-got-lemurs-cats-more-talk-interview-1235068547/|title=‘Flow’ Doesn’t Have Dialogue — But Its Sound Design Speaks Volumes|last=Shachat|first=Sarah|website=IndieWire|access-date=2025-03-09|date=2024-11-29|language=en}}</ref> Tā vietā, lai filmā izmantotu [[Kadru plāns|kadru plānu]], Zilbalodis izvietoja dzīvniekus ainā un "izpētīja tos ar kameru".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.festival-cannes.com/en/2024/flow-as-seen-by-gints-zilbalodis/|title=Flow, as seen by Gints Zilbalodis|last=mraultpauillac|website=Festival de Cannes|access-date=2025-03-09|date=2024-05-22|language=en}}</ref> Filmai nav dzēsto ainu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.indiewire.com/news/events/animated-hit-flow-no-deleted-scenes-budget-1235082287/|title=The Budget for Animated Hit ‘Flow’ Was So Tight, the Film Has No Deleted Scenes|last=Perella|first=Christian Blauvelt,Vincent|website=IndieWire|access-date=2025-03-09|date=2025-01-06|language=en}}</ref> 2022. gadā filmas tapšanā iesaistījās [[Francija]]s kino studiju ''Sacrebleu Productions'' un [[Beļģija]]s studiju ''Take Five''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.blender.org/user-stories/making-flow-an-interview-with-director-gints-zilbalodis/|title=Making Flow – Interview with director Gints Zilbalodis|last=Foundation|first=Blender|website=blender.org|access-date=2025-03-09|language=en}}</ref> Filmas tēli [[Animācija|animēti]] Francijā, skaņas pēcapstrāde veikta Beļģijā, tēlu dizains un vides elementi, vizuālie efekti un mūzika tapa Latvijā.<ref name=":8">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/15.01.2025-filma-straume-sasniegusi-200-tukstosus-skatitaju-latvija-kur-to-var-noskatities.a583790/|title=Filma «Straume» sasniegusi 200 tūkstošus skatītāju Latvijā. Kur to var noskatīties?|website=www.lsm.lv|access-date=2025-01-16|language=lv}}</ref> Kamēr "Straume" vēl bija izstrādes stadijā, filmas materiāli tika prezentēti 2022. gada multfilmu forumā [[Bordo]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://cineuropa.org/newsdetail/423158/|title=Gints Zilbalodis’ Flow and Edmunds Jansons’ Born Happy form the Latvian contingent at this year’s Cartoon Movie|website=Cineuropa - the best of european cinema|access-date=2025-03-09|date=2022-03-16|language=en}}</ref> Tās tapšanai tika saņemts finansējums {{€|400 000}} apmērā no Eiropas kopražojumu fonda ''Eurimages''. Filmas tapšanu atbalstīja arī Latvijas [[Nacionālais kino centrs]], [[Valsts kultūrkapitāla fonds]], Francijas Nacionālais kino centrs (''CNC France''), televīzijas ''Arte'' un ''Canal+''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/04.04.2023-rezisora-ginta-zilbaloza-toposa-filma-straume-sanem-400-000-eiro-no-fonda-eurimages.a503623/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=Režisora Ginta Zilbaloža topošā filma «Straume» saņem 400 000 eiro no fonda «Eurimages»|website=www.lsm.lv|access-date=2024-08-23|language=lv}}</ref> === Skaņas dizains === Filmas komponists [[Rihards Zaļupe|Zaļupe]] norādīja, ka katram no filmā esošajiem dzīvniekiem ir nodefinēts savs muzikālais instruments — kaķis ir [[klarnete]], lemurs ir gamelāna instrumenti vai [[Zvans|zvaniņi]], kapibara ir [[afrikāņu kalimbas]] un [[balafons]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/14.12.2024-filmas-straume-melnais-kakis-turpina-apburt-skatitajus-un-kritikus-visa-pasaule.a580309/|title=Filmas «Straume» melnais kaķis turpina apburt skatītājus un kritiķus visā pasaulē|website=www.lsm.lv|access-date=2024-12-15|language=lv}}</ref> Filmas veidotāji ierakstīja dzīvnieku skaņas, kā arī tās ieguva no [[Skaņu bibliotēka|skaņu bibliotēkām.]] Tumši pelēkā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dzentlmenis.lv/filmas-straume-rezisors-gints-zilbalodis-nacis-klaja-ar-svarigu-pazinojumu-liela-dala-skatitaju-ir-parpratusi-kadu-svarigu-lietu/164048/|title=Filmas "Straume" režisors Gints Zilbalodis nācis klajā ar svarīgu paziņojumu: liela daļa skatītāju ir pārpratuši kādu svarīgu lietu|last=Blūma|first=Laura|website=Džentlmenis.lv|access-date=2025-01-15|date=2025-01-15|language=lv}}</ref> kaķa balss aizgūta no aptuveni septiņiem dažādiem kaķiem. Lai iegūtu kapibaras skaņas, skaņu režisors Gurvals Koiks-Gallass (''Gurwal Coïc-Gallas'') zoodārzā sadarbojās ar kapibaru kopēju — taču kapibaras izdvestās skaņas bija pārāk spalgas, lai derētu filmā attēlotajam pasīvajam un mierīgajam tēlam. Rezultātā tika pieņemts lēmums, ka kapibaru "ierunās" cits dzīvnieks — mazs [[Kamieļi|kamielēns]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/13.12.2024-vai-filmas-straume-varoni-sarunajas-zelta-globusa-komisijas-parliecinasanai-piesaistija-lingvistu.a580240/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article|title=Vai filmas «Straume» varoņi sarunājas? «Zelta globusa» komisijas pārliecināšanai piesaistīja lingvistu|website=www.lsm.lv|access-date=2024-12-15|language=lv}}</ref> == Mūzika == {{Albuma infokaste | Nosaukums = ''Flow: Original Motion Picture Soundtrack'' | Žanrs = | Garums = 53:51 | Producents = Gints Zilbalodis | Izdots = 2024. gada 1. novembris | Ierakstu kompānija = ''[[Milan Records]]'' | Skaits = 23 | Background = #C4C2C2 | Izpildītājs = [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] un [[Rihards Zaļupe|Riharda Zaļupes]] skaņu celiņš | Iepriekšējais albums = | Šis albums = | Nākamais albums = }} Filmas mūziku veidoja Zilbalodis un Rihards Zaļupe. Filmas oficiālo skaņu celiņa albumu 2024. gada 1. novembrī mūzikas straumēšanas mediju platformās izlaida studija ''[[Milan Records]].''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://milanrecords.com/release/flow/|title=Gints Zilbalodis, Rihards Zalupe: Flow - Soundtrack|website=Milan Records|access-date=2025-01-02|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://filmmusicreporter.com/2024/11/01/flow-soundtrack-album-released/|title=‘Flow’ Soundtrack Album Released {{!}} Film Music Reporter|access-date=2025-01-02|language=en}}</ref> 2025. gadā tas bija novērtēts kā [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais starpžanru vai instrumentālās mūzikas albums]]. {{Skaņdarbu saraksts|headline=Flow: Original Motion Picture Soundtrack|music_credits=|title1=Home|length1=2:04|all_writing=[[Gints Zilbalodis]] un [[Rihards Zaļupe]]|title2=Dog Chase|length2=1:34|title3=Panic|length3=0:59|title4=Flood|length4=5:24|title5=Capybara|length5=0:48|title6=Unexpected Visitor|length6=0:32|title7=Lemur|length7=2:07|title8=Bananas|length8=1:27|title9=Deer Cyclone|length9=1:23|title10=Windmill Island|length10=2:11|title11=Birds|length11=3:45|title12=Outcast|length12=2:26|title13=Showing Off|length13=0:59|title14=Abandoned City|length14=2:24|title15=Splash|length15=1:38|title16=Fishing|length16=3:05|title17=Storm|length17=2:03|title18=Flow Away|length18=4:33|title19=Forest Emerging|length19=1:55|title20=Amphitheater|length20=1:51|title21=Following|length21=3:36|title22= Reflection|length22=3:29|title23= Acceptance|length23=2:43|total_length=53:51}} == Mārketings == [[Attēls:Straume limonade.png|thumb|219x219px|Filmai veltīta [[Parastā cidonija|cidoniju]] limonāde, kuru izplata zem [[Valmiermuižas alus]] zīmola "Gardu muti"]] Uz filmu balstīta [[galda spēle]] tika izlaista 2025. gada janvārī,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://publishing.brain-games.com/products/flow|title=Flow|website=Brain Games Publishing|access-date=2025-01-10|date=2025-01-06|language=en}}</ref> kā arī izdevniecībā [[Zvaigzne ABC]] ir izdota krāsojamā grāmata.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zvaigzne.lv/krasojama-gramata-straume.html|title=Krāsojamā grāmata STRAUME|website=Zvaigzne ABC|access-date=2025-01-10|language=lv}}</ref> [[Valmiermuižas alus]], sadarbībā ar filmas veidotājiem, izlaida filmai veltītu cidoniju limonādi (zelteri) zem zīmola "Gardu muti".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://valmiermuiza.lv/collections/gardu-muti/products/gardu-muti-latvijas-bio-cidoniju-zelteris-0-33-l-copy|title=Gardu muti Latvijas bio cidoniju zelteris|website=SIA VALMIERMUIŽAS ALUS|access-date=2025-01-29|language=lv}}</ref> 2025. gada martā [[Latvijas Pasts]] izdeva filmai veltītu pastmarku, kurai lielā pieprasījuma dēļ bija nepieciešams papildu metiens.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tv3.lv/izklaide/kino/straumes-pastmarku-izker-rekordliela-atruma-palielinas-tirazu/|title=“Straumes” pastmarku "izķer" rekordlielā ātrumā; palielinās tirāžu|website=tv3.lv|access-date=2025-03-12|date=2025-03-06|language=lv}}</ref> 2025. gada aprīlī [[Food Union]] uzsāka ražot [[Biezpiena sieriņš|biezpiena sieriņu]] "Kārums" ar filmas noformējumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120070505/par-godu-animacijas-filmai-straume-radits-jauns-karums-biezpiena-sierins|title=Par godu animācijas filmai "Straume" radīts jauns "Kārums" biezpiena sieriņš|website=www.delfi.lv|access-date=2025-04-30|language=lv}}</ref> == Izlaišana un izrādīšana == Starptautiski filma tiek izplatīta ar nosaukumu ''Flow''. Filmu atlasīja [[2024. gada Kannu kinofestivāls|77. Kannu kinofestivāla]] konkursa programmā "Īpašais skatiens" (''Un Certain Regard''), kurā ik gadu tiek demonstrētas aptuveni 20 filmas no visas pasaules ar neparastu, oriģinālu māksliniecisko redzējumu, tādējādi kļūstot par pirmo Latvijas pilnmetrāžas animācijas filmu, kas iekļauta šajā Kannu festivāla konkursā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/22.04.2024-rezisora-zilbaloza-animacijas-filmu-straume-ieklauj-kannu-festivala-konkursa-programma.a551396/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=Režisora Zilbaloža animācijas filmu «Straume» iekļauj Kannu festivāla konkursa programmā|website=www.lsm.lv|access-date=2024-08-23|language=lv}}</ref> 2024. gada 22. maijā pēc filmas pirmizrādes Kannu kinofestivālā tai tika veltītas septiņas minūtes ilgas stāvovācijas. Dažas stundas pēc pirmizrādes "Straumes" demonstrēšanas tiesības iegādājās ASV kino izplatīšanas kompānijas ''[[Janus Films]]'' un ''Sideshow''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/23.05.2024-ginta-zilbaloza-animacijas-filmai-straume-kannu-festivala-pirmizrade-ilgas-stavovacijas.a555148/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=Ginta Zilbaloža animācijas filmai «Straume» Kannu festivāla pirmizrādē ilgas stāvovācijas|website=www.lsm.lv|access-date=2024-08-23|language=lv}}</ref> Pēc Kannu kinofestivāla filmu izrādīja arī daudzos citos starptautiskos festivālos, tostarp [[Ansī starptautiskais animācijas filmu festivāls|Ansī starptautiskajā animācijas filmu festivālā]] (''Festival international du film d'animation d'Annecy''),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.annecyfestival.com/en/the-festival/awards|title=Awards {{!}} CITIA|website=www.annecyfestival.com|access-date=2024-08-23|language=en|archive-date=2024-08-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20240823201137/https://www.annecyfestival.com/en/the-festival/awards}}</ref> Meksikas Gvadalaharas festivālā,<ref name=":0" /> [[Otavas Starptautiskais animācijas festivāls|Otavas Starptautiskajā animācijas festivālā]],<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/29.09.2024-zilbaloza-straume-iegust-otavas-animacijas-festivala-augstako-balvu.a570591/|title=Zilbaloža «Straume» iegūst Otavas animācijas festivāla augstāko balvu|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-30|language=lv}}</ref><ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.awn.com/news/la-voix-des-sir-nes-flow-lead-oiaf-2024-winners|title=‘La Voix des Sirènes,’ ‘Flow’ Lead OIAF 2024 Winners|website=Animation World Network|access-date=2024-09-30|language=en}}</ref> Starptautiskajā Atēnu kinofestivālā (''Athens IFF'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/15.10.2024-filma-straume-sanem-ari-galveno-balvu-atenu-filmu-festivala.a572541/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=Filma «Straume» saņem arī galveno balvu Atēnu filmu festivālā|website=www.lsm.lv|access-date=2024-10-21|language=lv}}</ref> Nacionālā pirmizrāde notika 2024. gada 28. augustā kinoteātrī ''[[Splendid Palace]]''.<ref name=":5" /> ''UFO Distribution'' filmu izplatīja Francijas kinoteātros no 2024. gada 30. oktobra.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.boxofficepro.fr/les-distributeurs-ajustent-leurs-line-ups-19/|title=Les distributeurs ajustent leurs line-ups|last=rédaction|first=La|website=Boxoffice Pro|access-date=2024-12-10|date=2024-06-07|language=fr-FR}}</ref> 2024. gada 22. novembrī ''Janus Films'' un ''Sideshow'' ar ierobežotu seansu skaitu izplatīja filmu ASV [[Ņujorka|Ņujorkā]] un [[Losandželosa|Losandželosā]], kam sekoja plašāka valsts mēroga izplatīšana 2024. gada 6. decembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2024/film/awards/flow-us-release-date-animated-1236104508/|title=‘Flow,’ Animated Feature Oscar Contender and Annecy Winner, Lands Fall Release Date (EXCLUSIVE)|last=Davis|first=Clayton|website=Variety|access-date=2024-12-10|date=2024-08-13|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cartoonbrew.com/feature-film/flow-an-edge-of-your-seat-survival-film-gets-u-s-trailer-release-date-243175.html|title='Flow,' An Edge-Of-Your-Seat Survival Film, Gets U.S. Trailer, Release Date|last=Amidi|first=Amid|website=Cartoon Brew|access-date=2024-12-10|date=2024-10-01|language=en}}</ref> Kopš filmas "Straume" nacionālās pirmizrādes pārdots vairāk nekā {{sk|255000}} kino biļešu, tādējādi tai kļūstot par visu laiku visvairāk skatīto filmu Latvijas kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]".<ref name=":9" /> == Apbalvojumi == {| class="wikitable" style="text-align:center;" !Balva !Ceremonijas datums !Kategorija !Rezultāts !Atsauces |- |[[Kannu kinofestivāls]] |[[2024. gada Kannu kinofestivāls|2024. gada 24. maijs]] |''Un Certain Regard'' | {{Nom}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/cannes-2024-official-competition-titles-1235878805/|title=Cannes Adds Michel Hazanavicius, Mohammad Rasoulof, Emanuel Parvu Titles to Official Competition|last=Vlessing|first=Etan|website=The Hollywood Reporter|access-date=2024-12-09|date=2024-04-22|language=en}}</ref> |- | rowspan="4" |[[Ansī starptautiskais animācijas filmu festivāls]] | rowspan="4" |2024. gada 15. jūnijs |Žūrijas balva par pilnmetrāžas filmu | {{Won}} | rowspan="4" |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2024/awards/global/annecy-winners-memoir-of-a-snail-flow-percebes-1236039204/|title=‘Memoir of a Snail,’ ‘Flow’ Split Feature Honors at Annecy, ‘Percebes’ Wins Best Short|last=Lang|first=Jamie|website=Variety|access-date=2024-12-09|date=2024-06-15|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/364816-ginta-zilbaloza-animacijas-filma-straume-triumfe-ansi-festivala-ar-cetram-balvam-2024|title=Ginta Zilbaloža animācijas filma “Straume” triumfē Ansī festivālā ar četrām balvām - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2024-12-09|language=lv}}</ref> |- |Skatītāju balva par pilnmetrāžas filmu | {{Won}} |- |''Gan Foundation'' balva filmas tālākai izplatīšanai | {{Won}} |- |Labākā pilnmetrāžas filmas mūzika | {{Won}} |- |Gvadalaharas starptautiskais filmu festivāls |2024. gada 15. jūnijs |Labākā animācijas filma | {{Won}} |<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ficg.mx/en/sorpresas-y-aplausos-toman-la-clausura-de-la-edicion-39-del-festival-internacional-de-cine-en-guadalajara/|title=SORPRESAS Y APLAUSOS TOMAN LA CLAUSURA DE LA EDICIÓN 39 DEL FESTIVAL INTERNACIONAL DE CINE EN GUADALAJARA|last=FICG|first=Prensa|website=El Festival Internacional de Cine en Guadalajara|access-date=2024-12-09|date=2024-06-16|language=en}}</ref> |- |[[Otavas Starptautiskais animācijas festivāls]] |2024. gada 28. septembris |Galvenā balva par pilnmetrāžas animācijas filmu | {{Won}} |<ref name=":4" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.awn.com/news/la-voix-des-sir-nes-flow-lead-oiaf-2024-winners|title=‘La Voix des Sirènes,’ ‘Flow’ Lead OIAF 2024 Winners|website=Animation World Network|access-date=2024-12-09|language=en}}</ref> |- |Starptautiskais Atēnu kinofestivāls (''Athens IFF'') |2024. gada 14. oktobris |"Zelta Atēnas" balva | {{Won}} | |- |Festivāls ''Animation is Film'' |2024. gada 22. oktobris |Žūrijas balva | {{Won}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2024/awards/awards/flow-memoir-of-a-snail-animation-is-film-festival-1236186912/|title=‘Flow,’ ‘Memoir of a Snail’ Take Top Prizes at Animation Is Film Festival|last=Staff|first=Variety|website=Variety|access-date=2024-12-09|date=2024-10-22|language=en}}</ref> |- |Ņujorkas filmu kritiķu apvienības balva |2024. gada 3. decembris |Gada labākā animācijas filma | {{Won}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/04.12.2024-zilbaloza-animacijas-filma-straume-sanem-nujorkas-filmu-kritiku-loka-balvu.a578846/|title=Zilbaloža animācijas filma «Straume» saņem Ņujorkas filmu kritiķu loka balvu|website=www.lsm.lv|access-date=2024-12-09|language=lv}}</ref><ref name=":12">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/09.12.2024-zilbaloza-animacijas-filma-straume-sanem-ari-losandzelosas-un-bostonas-filmu-kritiku-balvas.a579484/?utm_source=rss&utm_campaign=rss&utm_medium=links|title=Zilbaloža animācijas filma «Straume» saņem arī Losandželosas un Bostonas filmu kritiķu balvas|website=www.lsm.lv|access-date=2024-12-09|language=lv}}</ref> |- |[[Nacionālā kinofilmu pārraudzīšanas padome]]s balva |2024. gada 4. decembris |Gada labākā animācijas filma | {{Won}} |<ref name=":12" /> |- | rowspan="2" |[[Eiropas Kino balva]] | rowspan="2" |2024. gada 7. decembris |Labākā Eiropas filma | {{Nom}} | rowspan="2" |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.europeanfilmawards.eu/efa-movie/flow/|title=FLOW|website=European Film Academy|access-date=2024-12-09|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/07.12.2024-latvijas-straume-sanem-eiropas-kinoakademijas-balvu-eiropas-animacijas-filma.a579344/|title=Latvijas «Straume» saņem Eiropas Kinoakadēmijas balvu «Eiropas animācijas filma»|website=www.lsm.lv|access-date=2024-12-09|language=lv}}</ref> |- |Labākā Eiropas animācijas filma | {{Won}} |- | rowspan="2" |''Astra'' filmu balva | rowspan="2" |2024. gada 8. decembris |Labākā animācijas filma | {{Nom}} | rowspan="2" |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thewrap.com/astra-film-awards-nominations-wicked/|title='Wicked' Leads Nominations for Astra Film Awards|last=Pond|first=Steve|website=TheWrap|access-date=2024-12-09|date=2024-11-25|language=en}}</ref> |- |Labākā starptautiskā filma | {{Nom}} |- |Vašingtonas filmu kritiķu kopienas balva |2024. gada 8. decembris |Labākā animācijas filma | {{Nom}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nextbestpicture.com/the-2024-washington-dc-area-film-critics-association-wafca-nominations/|title=The 2024 Washington DC Area Film Critics Association (WAFCA) Nominations|last=Neglia|first=Matt|website=Next Best Picture|access-date=2024-12-09|date=2024-12-08|language=en}}</ref> |- |Losandželosas filmu kritiķu kopienas balva |2024. gada 8. decembris |Labākā animācijas filma | {{Won}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2024/film/awards/los-angeles-film-critics-lafca-winners-2024-1236242522/|title=‘Anora’ Nabs Best Picture at L.A. Film Critics Awards, Marianne Jean-Baptiste Makes History With Lead Win (Full Winners List)|last=Davis|first=Clayton|website=Variety|access-date=2024-12-09|date=2024-12-08|language=en}}</ref><ref name=":22">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tv3.lv/izklaide/kino/animacijas-filma-straume-sanem-ari-losandzelosas-un-bostonas-filmu-kritiku-balvas/|title=Animācijas filma “Straume” saņem arī Losandželosas un Bostonas filmu kritiķu balvas|website=tv3.lv|access-date=2024-12-09|date=2024-12-09|language=lv}}</ref><ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/8150885/zilbaloza-animacijas-filma-straume-nomineta-zelta-globusa-balvai|title=Zilbaloža animācijas filma "Straume" nominēta "Zelta globusa" balvai|website=Kino|access-date=2024-12-09|date=2024-12-09|language=lv}}</ref> |- |Bostonas filmu kritiķu kopienas balva |2024. gada 8. decembris |Labākā animācijas filma | {{Won}} |<ref name=":22" /><ref name=":3" /> |- |Sandjego filmu kritiķu kopienas balva |2024. gada 9. decembris |Labākā animācijas filma | {{Won}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sdfcs.org/2024-award-winners/|title=2024 San Diego Film Critics Society Award Winners|last=Critics|first=San Diego Film|website=San Diego Film Critics Society|access-date=2024-12-10|date=2024-12-09|language=en}}</ref> |- |Čikāgas filmu kritiķu kopienas balva |2024. gada 11. decembris |Labākā animācijas filma | {{Won}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rogerebert.com/festivals/the-brutalist-nickel-boys-lead-2024-cfca-awards|title="The Brutalist," "Nickel Boys" Lead 2024 CFCA Awards {{!}} Festivals & Awards {{!}} Roger Ebert|website=www.rogerebert.com|access-date=2024-12-17|date=2024-12-12|language=en}}</ref> |- |Sanfrancisko filmu kritiķu kopienas balva |2024. gada 15. decembris |Labākā animācijas filma | {{Won}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nextbestpicture.com/the-2024-san-francisco-bay-area-film-critics-circle-sfbafcc-winners/|title=The 2024 San Francisco Bay Area Film Critics Circle (SFBAFCC) Winners|last=Neglia|first=Matt|website=Next Best Picture|access-date=2024-12-17|date=2024-12-15|language=en}}</ref> |- | rowspan="2" |Sietlas filmu kritiķu kopienas balva | rowspan="2" |2024. gada 16. decembris |Labākā animācijas filma | {{Nom}} | rowspan="2" |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://seattlefilmcritics.com/2024/12/06/sfcs-2024-nominations/|title=“The Brutalist”, “Dune: Part Two”, and “Furiosa: A Mad Max Saga” Lead the 2024 Seattle Film Critics Society Nominations|last=Bis|first=Josh|website=Seattle Film Critics Society|access-date=2024-12-17|date=2024-12-06|language=en}}</ref> |- |Labākā starptautiskā filma | {{Nom}} |- |Dalasas-Fortvērtas filmu kritiķu kopienas balva |2024. gada 18. decembris |Labākā animācijas filma |<span style="color:grey;">Otrā vieta</span> |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dfwcritics.com/dfw-film-critics-name-anora-best-picture-of-2024/|title=DFW FILM CRITICS NAME “ANORA” BEST PICTURE OF 2024 – Dallas-Fort Worth Film Critics Association|access-date=2024-12-21|date=2024-12-18|language=en}}</ref> |- |Floridas filmu kritiķu kopienas balva |2024. gada 20. decembris |Labākā animācijas filma | {{Won}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nextbestpicture.com/the-2024-florida-film-critics-circle-ffcc-winners/|title=The 2024 Florida Film Critics Circle (FFCC) Winners|last=Neglia|first=Matt|website=Next Best Picture|access-date=2024-12-21|date=2024-12-20|language=en}}</ref> |- |[[Zelta globusa balva]] |[[82. Zelta globusa balva|2025. gada 6. janvāris]] |[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Labākā animācijas filma]] | {{Won}} |<ref name=":3" /> |- |[[Limjēra balva]] |2025. gada 20. janvāris |Labākā animācijas filma | {{Won}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.allocine.fr/article/fichearticle_gen_carticle=1000124339.html|title=En attendant les César, Emilia Perez grand vainqueur de la cérémonie des Prix Lumières 2025|last=AlloCine|website=AlloCiné|access-date=2025-01-21|date=2025-01-20|language=fr}}</ref> |- |''Satellite Awards'' |2025. gada 26. janvāris |Labākā filma — animācijas vai jaukto mediju filma | {{Nom}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pressacademy.com/news/ipa-reveals-winners-for-the-29th-satellite-awards/|title=IPA Reveals Winners for the 29th Satellite Awards {{!}} International Press Academy|last=Admin|first=I. P. A.|access-date=2025-01-28|language=en}}</ref> |- | rowspan="6" |[[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielā Kristapa balva]] | rowspan="6" |[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2025. gada 4. februāris]] |[[Labākā animācijas filma (Lielais Kristaps)|Labākā animācijas filma]] |{{Won}} | rowspan="6" |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lielaiskristaps.lv/jaunumi/nacionalas-kino-balvas-lielais-kristaps-nominanti-154|title=Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps 2024" nominanti - Nacionālā Kino balva - Lielais Kristaps|website=www.lielaiskristaps.lv|access-date=2025-02-05|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/04.02.2025-liela-kristapa-ceremonija-kuplakie-lauri-filmam-straume-un-marijas-klusums.a586388/|title=«Lielā Kristapa» ceremonijā kuplākie lauri – filmām «Straume» un «Marijas klusums»|website=www.lsm.lv|access-date=2025-02-05|language=lv}}</ref> |- |[[Labākais animācijas filmas režisors (Lielais Kristaps)|Labākais animācijas filmas režisors]] (Gints Zilbalodis) |{{Won}} |- |[[Labākais animācijas filmas mākslinieks (Lielais Kristaps)|Labākais animācijas filmas mākslinieks]] (Gints Zilbalodis) |{{Nom}} |- |[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]] (Gints Zilbalodis un Matīss Kaža) |{{Won}} |- |[[Labākais mūzikas autors (Lielais Kristaps)|Labākais komponists]] (Gints Zilbalodis un Rihards Zaļupis) |{{Won}} |- |[[Labākā skaņu režija (Lielais Kristaps)|Labākais skaņu režisors]] (Gurvals Koiks-Gallass) |{{Won}} |- | rowspan="2" |[[Kritiķu izvēles kino balva]] | rowspan="2" |2025. gada 7. februāris |Labākā animācijas filma | {{Nom}} | rowspan="2" |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2025/02/critics-choice-awards-winners-2025-1236281548/|title=Critics Choice Awards: ‘Anora’ Takes Best Picture; ‘Shōgun’, ‘Hacks’, ‘Baby Reindeer’ Lead TV – Full Winners List|last=Hipes|first=Patrick|website=Deadline|access-date=2025-02-09|date=2025-02-08|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://people.com/critics-choice-awards-2025-nominations-movies-full-list-8760158|title=Critics Choice Awards 2025 Nominations: 'Wicked' and 'Conclave' Lead Film Nominees|website=People.com|access-date=2025-01-08|language=en}}</ref> |- |Labākā filma svešvalodā | {{Nom}} |- | rowspan="3" |''Annie Awards'' | rowspan="3" |2025. gada 8. februāris |Labākā neatkarīgā animācijas filma |{{Won}} | rowspan="3" |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2025/artisans/awards/annie-awards-winners-list-wild-robot-1236300845/|title=‘The Wild Robot’ Soars at Annie Awards With Nine Wins; Fire Alarm Interrupts Ceremony|last=Giardina|first=Terry Flores,Carolyn|website=Variety|access-date=2025-02-09|date=2025-02-09|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/52862727/screen/120060630/straume-asv-sanem-prestizo-animacijas-balvu-annie-awards|title="Straume" ASV saņem prestižo animācijas balvu "Annie Awards"|website=www.delfi.lv|access-date=2025-02-09|language=lv}}</ref> |- |Par izciliem sasniegumiem animācijas filmu veidošanā — labākais režisors |{{Nom}} |- |Par izciliem sasniegumiem animācijas filmu veidošanā — labākais scenārijs |{{Won}} |- |rowspan="2"|[[BAFTA kino balva]] |rowspan="2"|[[78. BAFTA kino balva|2025. gada 16. februāris]] |Labākā animācijas filma | {{Nom}} |rowspan="2" |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bafta.org/awards/film|title=BAFTA 2025 Nominations|access-date=2025-01-16|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/bafta-awards-2025-winners-list-film-1236136679/|title=BAFTA Film Awards: ‘Conclave’ (Best Film), ‘The Brutalist’ (Best Director and Actor) Win Four Each|last=Szalai|first=Georg|website=The Hollywood Reporter|access-date=2025-02-16|date=2025-02-16|language=en}}</ref> |- |Labākā bērnu un ģimenes filma | {{Nom}} |- |''Independent Spirit Awards'' |2025. gada 22. februāris |Labākā starptautiskā filma | {{Won}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.km.gov.lv/lv/jaunums/straume-sanem-eiropas-kinoakademijas-balvu?utm_source=https://www.google.com/|title=“Straume” saņem Eiropas Kinoakadēmijas balvu {{!}} Kultūras ministrija|website=www.km.gov.lv|access-date=2024-12-09|language=lv}}</ref> |- |[[Cēzara balva]] |2025. gada 28. februāris |Labākā animācijas filma | {{Won}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/52862727/screen/120063218/straume-sanemusi-francijas-augstako-kino-godalgu-cezara-balvu|title="Straume" saņēmusi Francijas augstāko kino godalgu – "Cēzara" balvu|website=www.delfi.lv|access-date=2025-03-01|language=lv}}</ref> |- | rowspan="2" |[[Amerikas Kinoakadēmijas balva]] | rowspan="2" |[[97. Kinoakadēmijas balva|2025. gada 2. marts]] |[[Labākā animācijas filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā animācijas filma]] | {{Won}} | rowspan="2" |<ref name=":6">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/23.01.2025-straumei-divas-oskara-nominacijas-animacijas-un-starptautisko-filmu-kategorija.a584682/|title=«Straumei» divas «Oskara» nominācijas – animācijas un starptautisko filmu kategorijā|website=www.lsm.lv|access-date=2025-01-23|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://screenrant.com/oscars-2025-nominations-list/|title=Oscars 2025 Nominations Revealed: Full List Of All 23 Categories|last=Bentz|first=Adam|website=ScreenRant|access-date=2025-01-23|date=2025-01-23|language=en}}</ref><ref name=":10">{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/film/2025/mar/03/oscar-flow-best-animated-feature|title=Flow wins best animated feature Oscar|work=The Guardian|access-date=2025-03-03|date=2025-03-03|last=Lee|first=Benjamin|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> |- |[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]] | {{Nom}} |- |ASV filmu montāžas balva "''Eddie Awards''" |2025. gada 15. marts |Labākā montētā animācijas pilnmetrāžas filma | {{Nom}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/8152613/straume-nomineta-ari-asv-filmu-montazas-balvai-eddie-awards|title="Straume" nominēta arī ASV filmu montāžas balvai "Eddie Awards"|website=Kino|access-date=2025-01-08|date=2024-12-11|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.screendaily.com/news/civil-war-the-substance-flow-among-ace-editing-nominees/5200061.article|title=‘Civil War’, The Substance’, ‘Flow’ among ACE editing nominees|last=Kay2024-12-11T13:00:00+00:00|first=Jeremy|website=Screen|access-date=2025-01-08|language=en}}</ref> |- |Eiropas Parlamenta LUX skatītāju balva |2025. gada aprīlis |Skatītāju balva | {{Won}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lux-award.europarl.europa.eu/en/films|title=Films {{!}} Lux Audience Award|website=European Parliament|access-date=2024-12-09|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lux-award.europarl.europa.eu/en/news/flow-wins-the-lux-audience-award-2025|title="FLOW" wins the LUX Audience Award 2025 {{!}} Lux Audience Award|website=European Parliament|access-date=2025-04-29|date=2025-04-29|language=en}}</ref> |} == Kritiķu vērtējumi == Britu izdevums ''[[The Daily Telegraph|The Telegraph]]'' filmu ievietoja starp sešām spēcīgākajām Kannu kinofestivāla filmām, un ASV izklaides industrijas izdevums ''[[The Hollywood Reporter]]'' filmu ierindoja starp Kannu Top 20 labākajām filmām.<ref name=":2" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-reviews/best-of-cannes-so-far-1235905241/|title=A Trans Drug Kingpin, Masturbating Zombies and Emma Stone: THR’s Critics Pick the 20 Best Films of Cannes 2024|last=Rooney|first=David|last2=Gyarkye|first2=Lovia|publisher=The Hollywood Reporter|website=|access-date=23.08.2024|date=25.05.2024|last3=Frosch|first3=Jon}}</ref> Portāla ''[[IndieWire]]'' recenzents Kristians Blauvelts (''Christian Blauvelt'') Zilbaloža filmu nosauc par "vienu no svarīgākajiem animācijas celmlaužiem kopš studijas ''[[Walt Disney Studios|Disney]]'' leģendārās animācijas filmas "[[Bembijs]]"". Recenzijā filmai piešķirts augstākais novērtējums "A" un izcelts ticamais dzīvnieku atspoguļojums, emocionālais pārdzīvojums, suģestējošā un vizuāli iespaidīgā pasaule.<ref name=":2" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.indiewire.com/criticism/movies/flow-review-animated-film-gints-zilbalodis-1235008455/|title=‘Flow’ Review: A Cute Kitty Centers One of the Most Groundbreaking Animated Films About Nature Since ‘Bambi’|last=Blauvelt|first=Christian|website=IndieWire|access-date=2024-08-23|date=2024-05-24|language=en}}</ref> [[Otavas Starptautiskais animācijas festivāls|Otavas Starptautiskajā animācijas festivālā]] žūrija komentēja, ka filmai ir "pārsteidzoši pacilājošs [[naratīvs]]" un "šis emocionāli neatvairāmais stāsts ne uz brīdi nekļūst iepriekš paredzams".<ref name=":4" /><ref name=":7" /> Tīmekļa vietnē ''[[Rotten Tomatoes]]'' filmai "Straume" ir 97% vērtējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rottentomatoes.com/m/flow_2024|title=Flow (2024) {{!}} Rotten Tomatoes|website=www.rottentomatoes.com|access-date=2024-12-15|language=en}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces|30em}} == Ārējās saites == {{filmu ārējās saites}} * [https://flow.movie/ Filmas tīmekļa vietne] (angliski) {{Labākā animācijas filma (Oskars)}} {{Latvijas kandidāti Amerikas Kinoakadēmijas balvai}} {{Labākā animācijas filma (Lielais Kristaps)}} [[Kategorija:2024. gada Latvijas filmas]] [[Kategorija:2024. gada animācijas filmas]] [[Kategorija:Latvijas animācijas filmas]] [[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvējas animācijas filmas]] [[Kategorija:Eiropas Kino balvas ieguvējas filmas]] 7icxwuu5p3pdht4f8hpq1gzcehch633 0 583569 4457352 4321656 2026-04-22T07:16:49Z Biafra 13794 /* Karjera */ atj. 4457352 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Artūrs Grīnbergs | vārds_orig = | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1996|8|19}} | dz_viet = {{vieta|Latvija|Ventspils}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | garums = 188 [[centimetrs|cm]] | svars = | poz = [[saspēles vadītājs]] | kar_sāk = 2013 | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Latvija}} [[Kandava/Turība]] | numurs = | amats = | līga = [[Nacionālā basketbola līga|NBL]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2013–2014 | klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[LMT Basketbola akadēmija]] | kl_sez 2 = 2015–2017 | klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[BK Latvijas Universitāte (vīriešu basketbola klubs)|BK Latvijas Universitāte]] | kl_sez 3 = 2017–2020 | klubs 3 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ventspils]] | kl_sez 4 = 2021–2023 | klubs 4 = {{flaga|Latvija}} [[Kandava/Anzāģe]] | kl_sez 5 = 2023–2025 | klubs 5 = {{flaga|Latvija}} [[BK Tukums]] | kl_sez 6 = 2025–pašlaik | klubs 6 = {{flaga|Latvija}} [[Kandava/Turība]] | kl_sez 7 = | klubs 7 = | kl_sez 8 = | klubs 8 = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * [[Nacionālā basketbola līga|Nacionālās basketbola līgas]] čempions <small>(2023)</small> * [[Nacionālā basketbola līga|Nacionālās basketbola līgas]] MVP <small>(2026)</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Artūrs Grīnbergs''' (dzimis {{dat|1996|8|19}} [[Ventspils|Ventspilī]]) ir latviešu [[basketbolists]], spēlē [[saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā. 2026. gadā pārstāv [[Nacionālā basketbola līga|Nacionālās basketbola līgas]] (LBL2) klubu "[[Kandava/Turība]]". Iepriekš spēlējis vairākos [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) klubos. Kopā ar komandu "[[Kandava/Anzāģe]]" 2023. gadā uzvarējis Nacionālajā basketbola līgā. A. Grīnbergs strādā [[Latvijas Basketbola savienība|Latvijas Basketbola savienībā]] par pārdošanas vadītāju.<ref>[https://www.basket.lv/lbs/darbinieki/ Darbinieki] basket.lv</ref> == Karjera == A. Grīnbergs nāk no [[Ventspils]], kur arī sācis nodarboties ar basketbolu, spēlējis pilsētas jaunatnes sistēmas komandās [[LJBL]]. Pieaugušo basketbolā sācis spēlēt, pārstāvot no jauniešiem veidoto komandu "[[LMT Basketbola akadēmija]]". Pēc tam divas sezonas spēlējis citā LBL komandā [[BK Latvijas Universitāte (vīriešu basketbola klubs)|BK Latvijas Universitāte]] un vēl trīs sezonas vienā no spēcīgākajiem Latvijas klubiem [[BK Ventspils]]. Pēc tam pārcēlies uz zemāku līgu, bija viens no [[Nacionālā basketbola līga|Nacionālās basketbola līgas]] (LBL2) komandas "[[Kandava/Anzāģe]]" līderiem. Pārstāvēja komandu arī 2023. gadā, kad klubs uzvarēja Nacionālajā basketbola līgā, bet A. Grīnbergs tika iekļauts čempionāta simboliskajā pieciniekā. Pēc čempiontitula izcīnīšanas mainīja komandas piederību, uzņēmoties citas Nacionālās līgas komandas [[BK Tukums]] līdera lomu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/latvijas_turniri/15082023-nbl_cempions_grinbergs_dodas_uz_tukumu_si|title=NBL zelta kaldinātājs Grīnbergs dodas uz Tukumu, "Siguldai" papildspēki no Cēsīm|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-11-02|date=2023-08-15|language=lv}}</ref> 2025. gada vasarā A. Grīnbergs atgriezās Kandavas komandā "[[Kandava/Turība]]" un kopā ar komandu sasniedza Nacionālās līgas finālu, bet pašu saspēles vadītāju atzina par sezonas labāko spēlētāju. A. Grīnbergs ir spēlējis Latvijas U-16, U-18 un U-20 izlasē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/57182/arturs-grinbergs|title=Arturs Grinbergs, Basketball Player, Stats, Height, Age|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2024-11-02|language=en}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sporta ārējās saites}} {{Latvija vir basket 2016 U-20}} {{Latvija vir basket 2014 U-18}} {{DEFAULTSORT:Grīnbergs, Artūrs}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ventspilī dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Saspēles vadītāji]] qucdxzfhx26eaialzhwhagbxvwj7bnn 0 589360 4457116 4411646 2026-04-21T14:07:47Z Vylks 50297 pievienoju [[Kategorija:Kamerūnas futbola izlases treneri]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4457116 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Tomass N'Kono | image = TNkono.JPG | caption = Tomass N'Kono ''[[RCD Espanyol]]'' treniņā 2009. gadā | image_size = | fullname = | height = 183 | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1956|7|20}} | birth_place = {{vieta|Kamerūna|Dizange}} | currentclub = | clubnumber = | position = [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] | youthyears1 = 1971–1974 | youthclubs1 = {{flaga|CMR}} ''Éclair Douala'' | years1 = 1974—1975 | clubs1 = {{flaga|CMR}} [[Jaundes "Canon"]] | caps1 = 3 | goals1 = 0 | years2 = 1975—1976 | clubs2 = {{flaga|CMR}} [[Jaundes "Tonnerre"]] | caps2 = 17 | goals2 = 0 | clubs3 = {{flaga|CMR}} [[Jaundes "Canon"]] | years3 = 1976—1982 | caps3 = 102 | goals3 = 0 | years4 = 1982—1990 | clubs4 = {{flaga|ESP}} ''[[RCD Espanyol]]'' | caps4 = 272 | goals4 = 0 | years5 = 1991—1993 | clubs5 = {{flaga|ESP}} ''[[CE Sabadell FC|Sabadell]]'' | caps5 = 70 | goals5 = 0 | years6 = 1994 | clubs6 = {{flaga|ESP}} ''[[CE L'Hospitalet]]'' | caps6 = 70 | goals6 = 0 | years7 = 1994—1997 | clubs7 = {{flaga|Bolīvija}} ''[[Club Bolívar]]'' | caps7 = 92 | goals7 = 0 | nationalyears1 = 1975–1994 | nationalteam1 = {{fb|CMR}} | nationalcaps1 = 63 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = | nationalteam2 = | nationalcaps2 = | nationalgoals2 = | nationalyears3 = | nationalteam3 = | nationalcaps3 = | nationalgoals3 = | nationalyears4 = | nationalteam4 = | nationalcaps4 = | nationalgoals4 = | nationalyears5 = | nationalteam5 = | nationalcaps5 = | nationalgoals5 = | nationalyears6 = | nationalteam6 = | nationalcaps6 = | nationalgoals6 = | manageryears1 = 2009 | managerclubs1 = {{fb|CMR}} | manageryears2 = 2009—2023 | managerclubs2 = {{flaga|ESP}} ''[[RCD Espanyol]]'' | manageryears3 = | managerclubs3 = | manageryears4 = | managerclubs4 = | totalcaps = 556 | totalgoals = 0 }} '''Tomass N'Kono''' (dzimis {{dat|1956|7|20}}, Dizangē, Kamerūnā) ir bijušais [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]]. Viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] Āfrikas kontinentā, viņš galvenokārt atpazīstamību iemantojis saistībā ar Spānijas klubu ''[[RCD Espanyol]]'', kuru pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://hallofameperico.wordpress.com/category/hall-of-famers-del-rcde/nkono/|title=Tommy N'KONO|publisher=Hall of Fame Perico|language=es|date=21 May 2009|access-date=15 December 2009}}</ref> N'Kono [[Kamerūnas futbola izlase|Kamerūnas izlases]] sastāvā piedalījies trīs [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa]] un četros [[Āfrikas Nāciju kauss|Āfrikas Nāciju kausa]] turnīros. 1984. gada Āfrikas Nāciju kausa uzvarētājs ar Kamerūnas izlasi. == Sasniegumi == '''Canon Yaoundé''' * ''[[Kamerūnas futbola čempionāts|Elite One]]'': 1974, 1977, 1979, 1980, 1982<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesk/kamchamp.html|title=Cameroon – List of Champions|publisher=RSSSF|first=Hans|last=Schöggl|access-date=24 June 2016}}</ref> * [[CAF Čempionu līga]]: [[1978. gada Āfrikas klubu čempionu kauss|1978]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesa/afcup78.html|title=African Club Competitions 1978|publisher=RSSSF|first=Eric|last=Boesenberg|access-date=24 June 2016}}</ref> [[1980. gada Āfrikas klubu čempionu kauss|1980]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesa/afcup80.html|title=African Club Competitions 1980|publisher=RSSSF|first=Eric|last=Boesenberg|access-date=24 June 2016}}</ref> '''Espanyol''' * [[UEFA Eiropas līga|UEFA kauss]] finālists: 1987—88<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/uefaeuropaleague/season=1987/matches/round=610/match=4925/postmatch/lineups/index.html|title=Leverkusen 3–0 Espanyol|publisher=UEFA|date=18 May 1988|access-date=24 June 2016}}</ref> '''Bolívar''' * ''[[Bolīvijas futbola čempionāts|Liga de Fútbol Profesional Boliviano]]'': 1996, 1997<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://futbol.as.com/futbol/2016/05/21/primera/1463786021_874075.html|title=N'Kono y sus vivencias en Bolivia, donde es un héroe con récord|trans-title=N’Kono and his experiences in Bolivia, where he is a heroe with a record|newspaper=[[Diario AS]]|first=Alberto|last=Martínez|language=es|date=21 May 2016|access-date=24 June 2016}}</ref> '''Kamerūna''' * [[Āfrikas Nāciju kauss]]: [[1984. gada Āfrikas Nāciju kauss|1984]];<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tables/84a.html|title=African Nations Cup 1984|publisher=RSSSF|first1=Eric|last1=Boesenberg|first2=Karel|last2=Stokkermans|first3=François|last3=Mazet|access-date=24 June 2016}}</ref> finālists: [[1986. gada Āfrikas Nāciju kauss|1986]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tables/86a.html|title=African Nations Cup 1986|publisher=RSSSF|first1=Eric|last1=Boesenberg|first2=François|last2=Mazet|first3=Karel|last3=Stokkermans|first4=Osvaldo José|last4=Gorgazzi|access-date=24 June 2016}}</ref> '''Individuālie''' * [[Āfrikas gada labākais futbolists]]: 1979, 1982<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/miscellaneous/afr-poy.html|title=African Player of the Year|publisher=RSSSF|first=José Luis|last=Pierrend|access-date=24 June 2016}}</ref> * ''[[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|La Liga]]'' gada komanda: [[1982–83. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|1982—83]],<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://hemeroteca.mundodeportivo.com/preview/1983/05/04/pagina-14/1094059/pdf.html|title=El futbolista del año 82–83|trans-title=The 82–83 footballer of the year|newspaper=Mundo Deportivo|first=Josep María|last=Ribera|language=es|date=4 May 1983|access-date=30 October 2024}}</ref> [[1985–86. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|1985—86]],<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://hemeroteca.mundodeportivo.com/preview/1986/04/22/pagina-13/1141649/pdf.html|title=Clasificación por puestos|trans-title=Ranking by positions|newspaper=Mundo Deportivo|language=es|date=22 April 1986|access-date=30 October 2024}}</ref> [[1988–89. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|1988—89]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://hemeroteca.mundodeportivo.com/preview/1989/06/27/pagina-20/1192483/pdf.html|title=El futbolista del año 88–89|trans-title=The 88–89 footballer of the year|newspaper=Mundo Deportivo|first=Josep María|last=Ribera Font|language=es|date=27 June 1989|access-date=30 October 2024}}</ref> * [[20. gadsimta pasaules komanda|''MasterCard'' 20. gadsimta Āfrikas izlase]]: 1998<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.soccertimes.com/international/1998/may15.htm|title=Ramos, Balboa named to MasterCard CONCACAF 20th Century team.|publisher=Soccer Times|first=Jerry|last=Langdon|date=15 May 1998|access-date=5 February 2024|url-status=|archive-url=https://web.archive.org/web/19990221145250/http://www.soccertimes.com/international/1998/may15.htm|archive-date=21 February 1999}}</ref> * [[Starptautiskā Futbola vēstures un statistikas federācija|Starptautiskās Futbola vēstures un statistikas federācijas]] Visu laiku labākā Āfrikas izlase: 2021<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iffhs.com/posts/1121|title=IFFHS All Time Europe men's Dream Team|publisher=[[International Federation of Football History & Statistics]]|date=29 May 2021|access-date=2 October 2021}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{NFT player|14808}} * {{FIFA player|174794}} * [https://web.archive.org/web/20071108201752/http://www.camlions.com/fr/indexlions.php?nid=10194&tid=77&seite=&wid=13 Biography at CamLions] {{fr ikona}} {{DEFAULTSORT:N'Kono, Tomass}} [[Kategorija:1956. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kamerūnas futbolisti]] [[Kategorija:Kamerūnas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Futbola vārtsargi]] [[Kategorija:RCD Espanyol spēlētāji]] [[Kategorija:Kamerūnas futbola izlases treneri]] 7msnsm5dja9jkdecrna9e5w5cja0zdg 3 590188 4457439 4212940 2026-04-22T11:33:46Z EmausBot 16777 Bots: Fixing double redirect from [[Dalībnieka diskusija:가웨인]] to [[Dalībnieka diskusija:Arçil xan Günəşsoylu]] 4457439 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:Arçil xan Günəşsoylu]] 7m6ddv9dc974j4qchsu2o8zniqrutt4 0 590259 4457399 4406072 2026-04-22T09:23:30Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457399 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Jātnieku iela|Jātnieku iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Jātnieku iela |attēls = Ночной город 2 - panoramio.jpg |attēla paraksts = Jātnieku iela vakarā |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 13 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 270 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Jaunbūve (Daugavpils)|Jaunbūve]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmija]] |ielas garums = 2580 metri |atklāta = |vēst nosaukumi = * Hersonas iela, * Jurija Gagarina iela |joslu skaits = 2—4 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[3. autobusu maršruts (Daugavpils)|3.]], [[11. autobusu maršruts (Daugavpils)|11.]], [[12. autobusu maršruts (Daugavpils)|12.]], [[14. autobusu maršruts (Daugavpils)|14.]], [[19. autobusu maršruts (Daugavpils)|19.]], [[20B. autobusu maršruts (Daugavpils)|20B.]], [[22. minibusu maršruts (Daugavpils)|22.]], [[24. autobusu maršruts (Daugavpils)|24.]] |trolejbuss = |tramvajs = [[1. tramvaju maršruts (Daugavpils)|1.]], [[2. tramvaju maršruts (Daugavpils)|2.]], [[3. tramvaju maršruts (Daugavpils)|3.]], [[5. tramvaju maršruts (Daugavpils)|5.]] |mikroautobuss = |cits = }} '''Jātnieku iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Jaunbūve (Daugavpils)|Jaunbūves]] un [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimēs. Jātnieku iela sākas krustojumā ar [[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielu]], ved ziemeļaustrumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Višķu iela (Daugavpils)|Višķu ielu]], kur ceļš turpinās kā [[Vaiņodes iela (Daugavpils)|Vaiņodes iela]]. Jātnieku iela sākas Jaunbūves apkaimē, bet pēc krustojuma ar [[Aizpilsētas iela|Aizpilsētas ielu]] tā turpinās [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmiķu ciematā]]. Ielā ir daudzstāvu un savrupmāju apbūve. Jātnieku ielas kopējais garums ir 2580 metri. Visā garumā ielai ir [[Asfaltbetons|asfalta]] segums, satiksmes kustība norit abos virzienos. Sākot no krustojuma ar [[Smilšu iela (Daugavpils)|Smilšu ielu]], Jātnieku iela ir pilsētas nozīmes maģistrālā iela.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Pilsētas ielu infrasturktura |url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/manager/AttistibasDepartaments/Images/Pilsetas%20ielu%20infrasturktura.jpg |publisher=Daugavpils valstspilsētas pašvaldība |accessdate={{dat|2025|2|2||bez}}}}</ref> Šeit ir divas atsevišķas brauktuves abpus tramvaja ceļiem, ar divām joslām katrā virzienā. Pa Jātnieku ielu kursē [[1. tramvaju maršruts (Daugavpils)|1.]], [[2. tramvaju maršruts (Daugavpils)|2.]], [[3. tramvaju maršruts (Daugavpils)|3.]] un [[5. tramvaju maršruts (Daugavpils)|5.]] maršruta tramvaji, kā arī [[3. autobusu maršruts (Daugavpils)|3.]], [[11. autobusu maršruts (Daugavpils)|11.]], [[12. autobusu maršruts (Daugavpils)|12.]], [[14. autobusu maršruts (Daugavpils)|14.]], [[19. autobusu maršruts (Daugavpils)|19.]], [[20B. autobusu maršruts (Daugavpils)|20B.]], [[22. minibusu maršruts (Daugavpils)|22.]] un [[24. autobusu maršruts (Daugavpils)|24.]] maršruta autobusi. == Vēsture == Ielas sākotnējais nosaukums, tās vecākajā daļā ([[Jaunbūve (Daugavpils)|Jaunbūves]] apkaimē), bija '''[[Hersona]]s iela''' ({{val|ru|Херсонская улица}}). 1924. gadā iela ieguva nosaukumu '''Jātnieku iela''', bet no 1961. līdz 1991. gadam tika pārdēvēta par '''[[Jurijs Gagarins|Jurija Gagarina]] ielu'''.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpilī atjaunoti ielu nosaukumi un pārdēvētas ielas |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/941 |website=Latgales dati |publisher=Daugavpils pilsētas domes lēmums |accessdate={{dat|2025|2|15||bez}} |date={{dat|1991|12|19||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> Nosaukums "Jātnieku iela" cēlies no [[Latvijas 1. Jātnieku pulks|jātnieku pulka]] kazarmām, kuras atradās pašā ielas sākumā. Ielas jaunākā daļa ([[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē) uzbūvēta 1960. gados. 1962. gadā atklāts tramvaja sliežu ceļš.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Jauns Daugavpils tramvaja maršruts |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/4394 |website=Latgales dati |accessdate={{dat|2025|3|20||bez}} |date={{dat|1962|11|16||bez}}}}</ref> == Ielu savienojumi == [[Attēls:Улица Ятниеку - panoramio (1).jpg|270px|thumb|Jātnieku iela Jaunbūves apkaimē]] [[Attēls:2. maršruta tramvajs Daugavpilī.jpg|270px|thumb|[[Rīgas vagonbūves rūpnīca#RVR-6|RVR-6]] tramvajs izbrauc no depo (2011)]] Jātnieku iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas iela]] (T veida krustojums) * [[Andreja Pumpura iela (Daugavpils)|Andreja Pumpura iela]] * [[Kauņas iela (Daugavpils)|Kauņas iela]] * [[Ventspils iela (Daugavpils)|Ventspils iela]] / [[Jelgavas iela (Daugavpils)|Jelgavas iela]] * [[Grodņas iela (Daugavpils)|Grodņas iela]] * [[Tukuma iela (Daugavpils)|Tukuma iela]] * [[Liepājas iela (Daugavpils)|Liepājas iela]] * [[Valkas iela (Daugavpils)|Valkas iela]] * [[Annas iela (Daugavpils)|Annas iela]] (T veida krustojums) * [[Aizpilsētas iela]] * [[Šaurā iela (Daugavpils)|Šaurā iela]] (T veida krustojums) * [[Smilšu iela (Daugavpils)|Smilšu iela]] (Y veida krustojums) * [[Enerģētiķu šķērsiela]] (T veida krustojums) * [[Mendeļejeva iela]] / [[Zeļinska iela]] * [[Inženieru iela (Daugavpils)|Inženieru iela]] (T veida krustojums) * [[Cialkovska iela]] * [[Butļerova iela]] (T veida krustojums) * [[Višķu iela (Daugavpils)|Višķu iela]] * [[Vaiņodes iela (Daugavpils)|Vaiņodes iela]] (ielas turpinājums) == Ievērojamie objekti == * Nr. 87 — Latgales Industriālais tehnikums.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Kontakti |url=https://www.lint.lv/lv/Kontakti |publisher=Latgales Industriālais tehnikums |accessdate={{dat|2025|2|26||bez}}}}</ref> * Nepārnumuru ielas pusē, starp [[Mendeļejeva iela|Mendeļejeva]] un [[Cialkovska iela|Cialkovska ielu]], atrodas [[Porohovkas ezers]] ar parku. * Ielas galā atrodas [[Tramvaju satiksme Daugavpilī|tramvaju depo]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Mihaila iela]] {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu J}} [[Kategorija:Ielas Jaunbūvē (Daugavpils)]] [[Kategorija:Ielas Ķīmijas apkaimē]] b67v20npld3zwmgfugrncbrgts8vrn8 0 590547 4457288 4290052 2026-04-22T03:50:56Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457288 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Jelgavas iela|Jelgavas iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Jelgavas iela |attēls = Daugavpils, Jelgavas iela - edik50 (11).jpg |attēla paraksts = Jelgavas iela pie Meļņičkas |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Jaunbūve (Daugavpils)|Jaunbūve]], [[Čerepova (apkaime)|Čerepova]], [[Ruģeļi]] |ielas garums = 3270 metri |atklāta = |vēst nosaukumi = * Ceļinieku iela (1962—1970) * [[Ivans Sereda|I. Seredas]] iela (1970—1991) |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[10. autobusu maršruts (Daugavpils)|10.]], [[22. minibusu maršruts (Daugavpils)|22.]], [[23. autobusu maršruts (Daugavpils)|23.]] |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Jelgavas iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas savieno [[Ruģeļi|Ruģeļu]], [[Čerepova (apkaime)|Čerepovas]] un [[Jaunbūve (Daugavpils)|Jaunbūves]] apkaimes. Jelgavas iela sākas krustojumā ar [[Nometņu iela (Daugavpils)|Nometņu ielu]], ved ziemeļrietumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Ventspils iela (Daugavpils)|Ventspils]] un [[Jātnieku iela (Daugavpils)|Jātnieku ielu]]. Iela šķērso [[Meļņička]]s upi un [[Dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra|dzelzceļa līniju Daugavpils—Indra]]. Ielas sākumā ir pārsvarā rūpnieciskā apbūve, bet [[Jaunbūve (Daugavpils)|Jaunbūves]] apkaimē — daudzstāvu un privātmāju dzīvojamā apbūve. Jelgavas ielas kopējais garums ir 3270 metri. Visā garumā ielai ir [[Asfaltbetons|asfalta]] segums, satiksmes kustība norit abos virzienos, pa vienu joslu katrā virzienā. No Ruģeļiem līdz krustojumam ar [[Smilšu iela (Daugavpils)|Smilšu ielu]] Jelgavas iela ir pilsētas nozīmes maģistrālā iela.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Pilsētas ielu infrasturktura |url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/manager/AttistibasDepartaments/Images/Pilsetas%20ielu%20infrasturktura.jpg |publisher=Daugavpils valstspilsētas pašvaldība |accessdate={{dat|2025|2|2||bez}}}}</ref> Pa Jelgavas ielu kursē [[10. autobusu maršruts (Daugavpils)|10.]], [[22. minibusu maršruts (Daugavpils)|22.]] un [[23. autobusu maršruts (Daugavpils)|23.]] maršruta autobusi. Jelgavas iela (līdz 1920. gadam {{val|ru|Митавская улица}}) ir šīs ielas sākotnējais nosaukums. 1962. gadā tā tika pārdēvēta par '''Ceļinieku ielu''' ({{val|ru|улица Дорожников}}), bet 1970. gada maijā — par '''{{nobr|[[Ivans Sereda|I. Seredas]] ielu}}'''. Ielas vēsturiskais nosaukums tika atjaunots 1991. gada 19. decembrī.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpilī atjaunoti ielu nosaukumi un pārdēvētas ielas |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/941 |website=Latgales dati |publisher=Daugavpils pilsētas domes lēmums |accessdate={{dat|2025|2|15||bez}} |date={{dat|1991|12|19||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> == Ievērojamie objekti == [[Attēls:Вид на железнодорожный переезд с высоты - panoramio.jpg|275px|thumb|Skats uz pārbrauktuvi Jelgavas ielā no augšas]] * Nr. 7 — stadions "[[Celtnieks (stadions)|Celtnieks]]". * Nr. 30A — bijusī [[Daugavpils 12. vidusskola]]s sākumskola, tagad viens no [[Daugavpils Valstspilsētas vidusskola]]s korpusiem. * Nr. 54 — stadions "[[Lokomotīve (stadions)|Lokomotīve]]". * Blakus ielai atrodas Slavas skvērs. == Ielu savienojumi == Jelgavas iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Nometņu iela (Daugavpils)|Nometņu iela]] (Y veida krustojums) * [[Akadēmiķa Graftio iela]] (T veida krustojums) * [[Mazā Rasas iela]] (T veida krustojums) * [[Rasas iela (Daugavpils)|Rasas iela]] (T veida krustojums) * [[Rūpniecības iela (Daugavpils)|Rūpniecības iela]] (T veida krustojums) * [[Kūdras iela (Daugavpils)|Kūdras iela]] (T veida krustojums) * [[Stiklu iela]] * [[Silikātu iela (Daugavpils)|Silikātu iela]] * [[Siguldas iela (Daugavpils)|Siguldas iela]] * [[Lielā Dārza iela]] * [[Bauskas iela (Daugavpils)|Bauskas iela]] * [[Strādnieku iela (Daugavpils)|Strādnieku iela]] * [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra iela]] * [[Tautas iela (Daugavpils)|Tautas iela]] * [[Puškina iela (Daugavpils)|Puškina iela]] * [[Miera iela (Daugavpils)|Miera iela]] (T veida krustojums) * [[Arodu iela (Daugavpils)|Arodu iela]] * [[Smilšu iela (Daugavpils)|Smilšu iela]] * [[Valmieras iela (Daugavpils)|Valmieras iela]] * [[Ventspils iela (Daugavpils)|Ventspils iela]] * [[Jātnieku iela (Daugavpils)|Jātnieku iela]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu J}} [[Kategorija:Ielas Ruģeļos]] [[Kategorija:Ielas Čerepovā]] [[Kategorija:Ielas Jaunbūvē (Daugavpils)]] trr9vzqh344zvyuuwgnri7twdvai4td 0 590721 4457418 4337084 2026-04-22T10:34:22Z Baisulis 11523 precizējums...... 4457418 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Ieroča infokaste |ražošanā_no={{Dat|1956}} |nosaukums=''M61 Vulcan'' |attēls=Vulcan1.jpg |valsts={{USA}} |ražotājs=''[[General Dynamics]]'' |patronu_tips=* [[20×102mm Vulcan]] * [[20 mm kalibrs|20 mm]] (0.787 collas) |šaušanas_ātrums={{sk|6000}} lodes minūtē }} '''''M61 Vulcan''''' ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sešu stobru rotējošais aviācijas [[ložmetējs]], kas paredzēts izmantošanai [[Karš|kara]] [[Lidaparāts|lidaparātos]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://man.fas.org/dod-101/sys/ac/equip/m61.htm|title=M61 20mm cannon|website=man.fas.org|access-date=2025-01-28}}</ref> == Vēsture == [[Attēls:M61 Vulcan nose mounted 6-barreled Gatling cannon (11472816163).jpg|thumb|M61A1 ieroča stiprinājuma sānskats|left]] Otrā pasaules kara beigās Amerikas Savienotās Valstis sāka pētījumus par efektīvāka lielgabalu bruņojuma izveidi reaktīvajiem [[iznīcinātājs|iznīcinātājiem]]. Palielinātā lidojuma ātruma dēļ bija nepieciešami ātrāk šaujoši lielgabali. Vācijā tika iegūti vienstobru revolverlielgabalu (''Mauser MG 213'') paraugi, kuriem bija lielāks uguns ātrums, ko tomēr ierobežoja patronu padeves sistēma, pārkaršana un stobru nodilums. ASV Gaisa spēkiem bija nepieciešami efektīvāki lielgabali, un firma ''[[General Electric|General Electric Armament Division]]'' sāka izstrādāt daudzstobru lielgabalu, kas balstīts uz veco Getlinga konstrukciju. Oriģinālais [[Getlinga ložmetējs]] netika plaši izmantots stobra rotācijas piedziņas lielā enerģijas patēriņa dēļ, taču 20. gadsimta 40. gadu beigu reaktīvajiem iznīcinātājiem bija jaudīgas elektriskās un hidrauliskās sistēmas, kas ļāva uz tiem izmantot daudzstobru lielgabalus. Daudzstobru lielgabaliem, salīdzinot ar revolverlielgabaliem, ir zemāks uguns ātrums uz stobru, bet lielāks ātrums visam lielgabala stiprinājumam. 1946. gadā ASV Gaisa spēki noslēdza līgumu ar ''General Electric'', lai projekta ''Vulcan'' ietvaros izstrādātu sešstobru lielgabalu ar uguns ātrumu 6000 šāvienu minūtē. Pēc Otrā pasaules kara Eiropā plaši izplatījās 30 mm lielgabali ar jaudīgākiem šāviņiem, bet ASV tika nolemts izmantot 20 mm lielgabalus, kuriem bija mazāks svars, bet lielāks uguns ātrums un stobra ātrums. Pirmo lielgabala stiprinājuma prototipu '''T-171''' ''General Electric'' izveidoja 1949. gadā. 1956. gadā ASV gaisa spēki pieņēma ''M61 Vulcan'' lidmašīnu lielgabalu 20 mm 20 × 102 mm patronai ar elektrisko kapsulas aizdedzi. M61 ir sešstobru lielgabals ar hidraulisku piedziņu, kam ir divi uguns režīmi: 4000 un 6000 šāvienu minūtē. ''F-104 Starfighter'' virsskaņas iznīcinātāja testēšanas laikā atklātas vairākas grūtības un kļūmes, kas saistītas ar 20 mm ''T171 Vulcan'' lielgabala stiprinājumu. Grūtības radīja patronu padeves sistēmas posmu aizkavēšanās un atsevišķu posmu radītais apdraudējums. Modernizētajai M61A1 lielgabala versijai izstrādāja bezposmu patronu padeves sistēmu. Vēlāk M61A1 lielgabals kļuva par amerikāņu iznīcinātāju standarta bruņojumu. Interesants fakts ir tas, ka viens M61 lielgabals maksā aptuveni {{sk|300000}} ASV dolāru, bet viens tā šāviņš — aptuveni 30 ASV dolāru. Tādējādi minūtes šaušanas izmaksas ar uguns ātrumu 6000 šāvieni minūtē ir {{sk|180000}} ASV dolāru.{{nepieciešama atsauce}} Lielgabala munīciju ražo ''Olin Ordnance'' rūpnīcā [[Sentpītersbērga|Sentpītersbērgā]], Floridā.<ref name="acqstn">[https://babel.hathitrust.org/cgi/pt?id=mdp.39015081929161;view=1up;seq=56 Long Range Acquisition Estimates (FY 91 Base Year Projections)] — Washington, D.C.: U.S. Government Printing Office, 1990. — P. 28 — 549 p.</ref> [[Attēls:MiG-17 shoot down sequence 3 June 1967.jpg|thumb|Ziemeļvjetnamas iznīcinātāju MiG-17 notriec M61 lielgabala apšaudē|left]] Lielgabalu izmantoja [[Vjetnamas karš|Vjetnamas kara]] laikā. Izmantojot SUU-16 piekaramās lielgabalu kapsulas, amerikāņu ''Phantoms'' 1967. gada aprīlī—jūlijā notrieca 60 % no visiem Ziemeļvjetnamas MiG, kurus tie apšaudīja.<ref>[https://www.historynet.com/gunfighting-north-vietnam/ Terry M. Mays. Gunfighting Over North Vietnam]</ref> == Varianti == * M61A1 * M61A2 == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Anderton, David A. ''North American F-100 Super Sabre''. Osprey Publishing, 1987. {{ISBN|978-0-85045-662-2}}. * Campbell, John M. and Hill, Michael. ''Roll Call: Thud: A Photographic Record of the F-105 Thunderchief''. 1996, Schiffer Publishing. {{ISBN|0-7643-0062-8}}. * Davies, Peter E. ''U.S. Air Force F-4 Phantom II MiG Killers 1965—68''. Osprey Combat Aircraft #45, 2004, Osprey Publishing, UK. {{ISBN|1-84176-656-9}}. * Davies, Peter E. ''USAF F-4 Phantom II MiG Killers 1972—73''. Osprey Combat Aircraft 55 (2005). {{ISBN|1-84176-657-7}}. * Hobson, Chris. ''Vietnam Air Losses, United States Air Force, Navy and Marine Corps Fixed-Wing Aircraft Losses in Southeast Asia 1961—1973''. (2001) Midland Publishing. {{ISBN|1-85780-115-6}}. * McCarthy, Donald J. Jr. ''MiG Killers, A Chronology of U.S. Air Victories in the Vietnam War 1965—1973''. Specialty Press; 2009 {{ISBN|978-1-58007-136-9}}. * Michel III, Marshall L. ''Clashes, Air Combat Over North Vietnam 1965—1972''. Naval Institute Press; 1997. {{ISBN|978-1-59114-519-6}}. * Toperczer, Istvan. ''MiG-17 and MiG-19 Units of the Vietnam War''. Osprey Combat Aircraft #25, 2008 2nd ed. {{ISBN|978-1-84176-162-6}}. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * {{Tīmekļa atsauce |url = http://tri.army.mil/lc/cs/csa/aagatlin.htm#M61 |title = Evolution of the M61 Vulcan Gatling Gun |publisher = Army |url-status = |archive-url = https://web.archive.org/web/20080921095536/http://tri.army.mil/LC/CS/csa/aagatlin.htm#M61 |archive-date = 21 September 2008 }} * {{Tīmekļa atsauce |url = http://www.gd-ots.com/armament_systems/mbw_M61A1.html |publisher = General Dynamics Ordnance and Tactical Systems |title = M61A1/M61A2}} * {{Tīmekļa atsauce |url = http://www.f-16.net/f-16_armament_article5.html |title = M61 A1 Vulcan – 20&nbsp;mm Gatling gun system |publisher = F-16}} * {{Tīmekļa atsauce |url = http://www.fas.org/man/dod-101/sys/ac/equip/m61.htm |title = M61 $ |publisher = Federation of American Scientists}} {{militārisms-aizmetnis}} [[Kategorija:Ložmetēji]] kgiw5r504jh0eyj0fevc1q6753c0x57 0 591478 4457438 4221596 2026-04-22T11:33:36Z EmausBot 16777 Bots: Fixing double redirect from [[Latvijas futbola Nākotnes līga]] to [[LVBET līga]] 4457438 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[LVBET līga]] 5k2rph9u3l4fh1sfv8wa4biv76tfgsb 0 593587 4457380 4449822 2026-04-22T09:02:23Z Biafra 13794 pap. 4457380 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds_orig = ''Рінат Ахметов'' | dz_gads = 1966 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 21 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Ukrainas PSR|Donecka|td=Ukraina}} | dzimums = V | reliģija = [[islāms]] | alma_mater = [[Doneckas Valsts universitāte]] (2001) | nodarbošanās = [[uzņēmējs]], [[politiķis]], [[filantrops]] | attēls = Rinat_Akhmetov2013.jpg | bērni = Alija, Damirs | dzīvesbiedrs = Lilija Smirnova }} '''Rinats Ahmetovs''' ({{val|uk|Рінат Леонідович Ахметов}}; dzimis {{dat|1966|9|21}} [[Donecka|Doneckā]]) ir [[Tatāri|tatāru]] izcelsmes [[Ukraina]]s [[uzņēmējs]], [[politiķis]] un filantrops. Viņš ir ''[[SCM Holdings]]'' dibinātājs un īpašnieks, kas darbojas tādās nozarēs kā [[metālapstrāde]], [[enerģētika]] un [[finanses]]. Ahmetovs ir arī Ukrainas [[futbola klubs|futbola kluba]] [[Doneckas "Šahtar"]] īpašnieks. 2025. gadā viņa bagātība tika novērtēta 7,9 miljardu dolāru vērtībā. R. Ahmetovs ir darbojies politikā, divas reizes bijis ievēlēts [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]] (2006—2007 un 2007—2012) no vēlāk aizliegtās prokrrieviskās valdošās [[Reģionu partija (Ukraina)|Reģionu partijas]]. Vēlāk uzņēmējs darbību poltikā atzinis par savu kļūdu. Ahmetova ietekme Ukrainā ir bijusi ievērojama, īpaši ekonomikā un politikā. Pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] 2022. gadā viņa uzņēmumi ir cietuši lielus zaudējumus, īpaši [[Mariupole]]s metalurģijas rūpnīcas "[[Azovstaļ]]" iznīcināšanas dēļ. Viņš arī ir ziedojis ievērojamus līdzekļus Ukrainas atbalstam un kara seku likvidēšanai. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ahmetovs, Rinats}} [[Kategorija:Ukrainas uzņēmēji]] kbmq5drumq4a5w9xgunev8rc7dtpe0p 4457381 4457380 2026-04-22T09:03:25Z Biafra 13794 +atsauces 4457381 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds_orig = ''Рінат Ахметов'' | dz_gads = 1966 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 21 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Ukrainas PSR|Donecka|td=Ukraina}} | dzimums = V | reliģija = [[islāms]] | alma_mater = [[Doneckas Valsts universitāte]] (2001) | nodarbošanās = [[uzņēmējs]], [[politiķis]], [[filantrops]] | attēls = Rinat_Akhmetov2013.jpg | bērni = Alija, Damirs | dzīvesbiedrs = Lilija Smirnova }} '''Rinats Ahmetovs''' ({{val|uk|Рінат Леонідович Ахметов}}; dzimis {{dat|1966|9|21}} [[Donecka|Doneckā]]) ir [[Tatāri|tatāru]] izcelsmes [[Ukraina]]s [[uzņēmējs]], [[politiķis]] un filantrops. Viņš ir ''[[SCM Holdings]]'' dibinātājs un īpašnieks, kas darbojas tādās nozarēs kā [[metālapstrāde]], [[enerģētika]] un [[finanses]]. Ahmetovs ir arī Ukrainas [[futbola klubs|futbola kluba]] [[Doneckas "Šahtar"]] īpašnieks. 2025. gadā viņa bagātība tika novērtēta 7,9 miljardu dolāru vērtībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forbes.com/consent/ketch/?toURL=https://www.forbes.com/nft-profile/rinat-akhmetov/|website=www.forbes.com|access-date=2026-04-22}}</ref> R. Ahmetovs ir darbojies politikā, divas reizes bijis ievēlēts [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]] (2006—2007 un 2007—2012) no vēlāk aizliegtās prokrrieviskās valdošās [[Reģionu partija (Ukraina)|Reģionu partijas]]. Vēlāk uzņēmējs darbību poltikā atzinis par savu kļūdu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.radiosvoboda.org/a/chy-spravdi-rinat-akhmetov-i-yoho-otochennya-stvoryuyut-novyy-proekt/31233327.html|title=Ахметов і нова партія: чи справді олігарх і його оточення можуть створити новий проєкт? (ОНОВЛЕНО)|work=Радіо Свобода|access-date=2026-04-22|date=2021-05-05|last=Середа|first=Софія|language=uk}}</ref> Ahmetova ietekme Ukrainā ir bijusi ievērojama, īpaši ekonomikā un politikā. Pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] 2022. gadā viņa uzņēmumi ir cietuši lielus zaudējumus, īpaši [[Mariupole]]s metalurģijas rūpnīcas "[[Azovstaļ]]" iznīcināšanas dēļ. Viņš arī ir ziedojis ievērojamus līdzekļus Ukrainas atbalstam un kara seku likvidēšanai. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ahmetovs, Rinats}} [[Kategorija:Ukrainas uzņēmēji]] of40fczdemypa764zo8jg2fgn52ad48 4457424 4457381 2026-04-22T10:48:55Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4457424 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds_orig = ''Рінат Ахметов'' | dz_gads = 1966 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 21 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Ukrainas PSR|Donecka|td=Ukraina}} | dzimums = V | reliģija = [[islāms]] | alma_mater = [[Doneckas Valsts universitāte]] (2001) | nodarbošanās = [[uzņēmējs]], [[politiķis]], [[filantrops]] | attēls = Rinat_Akhmetov2013.jpg | bērni = Alija, Damirs | dzīvesbiedrs = Lilija Smirnova }} '''Rinats Ahmetovs''' ({{val|uk|Рінат Леонідович Ахметов}}; dzimis {{dat|1966|9|21}} [[Donecka|Doneckā]]) ir [[Tatāri|tatāru]] izcelsmes [[Ukraina]]s [[uzņēmējs]], [[politiķis]] un filantrops. Viņš ir ''[[SCM Holdings]]'' dibinātājs un īpašnieks, kas darbojas tādās nozarēs kā [[metālapstrāde]], [[enerģētika]] un [[finanses]]. Ahmetovs ir arī Ukrainas [[futbola klubs|futbola kluba]] [[Doneckas "Šahtar"]] īpašnieks. 2025. gadā viņa bagātība tika novērtēta 7,9 miljardu dolāru vērtībā.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce |title=Rinat Akhmetov |url=https://www.forbes.com/nft-profile/rinat-akhmetov/ |access-date=2025-07-19 |website=Forbes |language=en}}</ref> R. Ahmetovs ir darbojies politikā, divas reizes bijis ievēlēts [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]] (2006—2007 un 2007—2012) no vēlāk aizliegtās prokrrieviskās valdošās [[Reģionu partija (Ukraina)|Reģionu partijas]]. Vēlāk uzņēmējs darbību poltikā atzinis par savu kļūdu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.radiosvoboda.org/a/chy-spravdi-rinat-akhmetov-i-yoho-otochennya-stvoryuyut-novyy-proekt/31233327.html|title=Ахметов і нова партія: чи справді олігарх і його оточення можуть створити новий проєкт? (ОНОВЛЕНО)|work=Радіо Свобода|access-date=2026-04-22|date=2021-05-05|last=Середа|first=Софія|language=uk}}</ref> Ahmetova ietekme Ukrainā ir bijusi ievērojama, īpaši ekonomikā un politikā. Pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] 2022. gadā viņa uzņēmumi ir cietuši lielus zaudējumus, īpaši [[Mariupole]]s metalurģijas rūpnīcas "[[Azovstaļ]]" iznīcināšanas dēļ. Viņš arī ir ziedojis ievērojamus līdzekļus Ukrainas atbalstam un kara seku likvidēšanai. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ahmetovs, Rinats}} [[Kategorija:Ukrainas uzņēmēji]] la6vk9gxsi1ohtwzl0hq4cgx7q4q1k6 0 594928 4457181 4247047 2026-04-21T18:46:05Z Biafra 13794 4457181 wikitext text/x-wiki {{Valodas infokaste | name = Mansu valoda | nativename = ''мāньси лāтыӈ'' |familycolor = Urāliešu | states = [[Krievija]] | region = [[Hantu-Mansu autonomais apvidus — Jugra]] | speakers = 2200 | fam1 = [[urāliešu valodas]] | fam2 = [[somugru valodas]] | fam3 = [[ugru valodas]] | fam4 = [[Obas ugru valodas]] | nation = | iso1 = | iso2 = | iso3 = mns | map = [[Attēls:6-Ob Ugric-languages.png|250px]]<small>Mansu un hantu valodu dialektu izplatība Hantu-Mansu autonomajā apvidū. Mansu valodas dialektu izplatība iekrāsota sarkanos un rozā toņos</small> }} '''Mansu valoda''' (''мааньси лантӣ'', ''maansi lantɨ''), agrāk '''vogulu valoda''' ({{val|ru|вогу́льский язы́к}}), ir viena no [[urāliešu valodas|urāliešu valodu]] saimes [[somugru valodas|somugru atzara valodām]], kas galvenokārt izplatīta [[Hantu-Mansu autonomais apvidus — Jugra|Hantu-Mansu autonomajā apvidū]] [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]], rietumos no [[Urāli|Urālu kalniem]]. Tā ir cieši radniecīga [[hantu valoda]]i, un abas kopā bieži tiek apzīmētas ar terminu [[Obas ugru valodas]], kas savukārt ar [[ungāru valoda|ungāru valodu]] veido [[ugru valodas|ugru valodu]] grupu. Mansu valoda ir [[apdraudēta valoda]]. To prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt mansi, lai gan mansu tautas kopskaits ir ap {{nobr|12 000}} cilvēku. Lielākā daļa mansu valodas pratēju ir gados vecāki cilvēki, un valodas ikdienas lietojums ģimenēs un sabiedrībā ir strauji sarucis. Mansu valodai ir vairāki savstarpēji atšķirīgi dialekti, ko dažkārt uzskata par atsevišķām valodām. Līdz mūsdienām vislabāk dokumentēts ir ziemeļu dialekts, uz kura pamata, izmantojot pielāgotu [[kirilica]]s alfabētu, veidota mansu literārā valoda. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{valoda-aizmetnis}} {{urāliešu valodas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ugru valodas]] [[Kategorija:Krievijas valodas]] lp02zpv18ek19787fkel8zueywm6ncu 0 594940 4457184 4248947 2026-04-21T18:48:12Z Biafra 13794 4457184 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Lyudmila Pavlichenko portrait.jpg|thumb|Ļudmila Pavličenko]] '''Ļudmila Pavličenko''' ({{val|uk|Людмила Павличенко}}; dzimusi '''Belova'''; 1916—1974) bija [[Padomju Savienība|padomju]] militārpersona, [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] 25. kājnieku divīzijas [[Snaiperis|snaipere]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, [[Padomju Savienības Varonis|Padomju Savienības Varone]] (1943). Pēc kara beigām [[PSRS Jūras kara flote]]s ģenerālštāba virsniece. Personīgi nošāva vismaz 309 ienaidnieka karavīrus un ir veiksmīgākā snaipere-sieviete vēsturē. == Dzīvesgājums == Dzimusi 1916. gada 12. jūlijā [[Kijivas guberņa]]s [[Bila Cerkva|Bilas Cerkvas]] pilsētā (tagad [[Ukraina]]). Mācījās skolā līdz 14 gadu vecumam, kad ģimene pārcēlās uz Kijivu. Pēc 9. klases beigšanas Ļudmila strādāja par slīpētāju rūpnīcā un vienlaikus mācījās 10. klasē, iegūstot vidējo izglītību. 1937. gadā viņa iestājās [[Kijivas Universitāte]]s vēstures fakultātē. Studiju laikā viņa nodarbojās ar šaušanas sportu. Viņa veiksmīgi aizstāvēja disertāciju par [[Bohdans Hmeļnickis|Bohdanu Hmeļņicki]]. 1932. gadā viņa apprecējās ar Oleksiju Pavličenko un dzemdēja dēlu Rostislavu (1932—2007). Drīz vien laulība tika šķirta. Vācijas un Padomju Savienības karš Ļudmilu sasniedza [[Odesa|Odesā]] viņas diplomdarba prakses laikā. Jau pirmajās kara dienās Ļudmila Pavličenko brīvprātīgi devās uz fronti. Leitnante Pavļičenko cīnījās Čapajeva strēlnieku divīzijā. Piedalījās kaujās [[Moldāvijas PSR|Moldovā]], Odesas un [[Sevastopole]]s aizsardzībā. Līdz 1942. gada jūlijam Pavličenko jau bija likvidējusi 309 vācu karavīrus un virsniekus (tai skaitā 36 ienaidnieka snaiperus), turklāt kauju laikā viņai izdevās apmācīt lielu skaitu snaiperu. Viņa apprecējās ar snaiperi Leonīdu Kičenko, ar kuru bija iepazinusies pirms kara Kijivā. 1942. gada 4. martā Kičenko tika nogalināts Sevastopolē. 1942. gada jūnijā viņa tika ievainota. Drīz pēc tam viņa kopā ar delegāciju tika nosūtīta uz [[Kanāda|Kanādu]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Brauciena laikā viņu pieņēma [[ASV prezidents]] [[Franklins Rūzvelts]]. Amerikāņu [[Kantrimūzika|kantrī]] dziedātājs [[Vudijs Gatrijs]] (''Woody Guthrie'') par viņu sarakstīja dziesmu ''Miss Pavlichenko''. No 1943. gada Pavličenko nepiedalījās karadarbībā, bija instruktore netālu no [[Maskava]]s un ieguva [[Majors|majora]] pakāpi. Ar PSRS Augstākās Padomes Prezidija 1943. gada 25. oktobra dekrētu Ļudmilai Pavličenko tika piešķirts Padomju Savienības Varoņa tituls. Pēc kara viņa 1945. gadā absolvēja [[Kijivas Universitāte|Kijivas Universitāti]], dzīvoja un strādāja Maskavā. Viņa sagatavoja publicēšanai savus memuārus par Otro pasaules karu ("''Героическая быль''. ''Оборона Севастополя''. 1941—1942”, ''Москва'', 1958, 1960). Strādāja PSRS Jūras kara flotes štābā, kā arī Padomju kara veterānu komitejā. Vēlāk apprecējās ar Konstantīnu Šavirevu. Mirusi 1974. gada 10. oktobrī Maskavā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Pavličenko, Ļudmila}} [[Kategorija:1916. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1974. gadā mirušie]] [[Kategorija:Padomju Savienības varoņi]] [[Kategorija:Ukraiņi]] [[Kategorija:PSRS militārpersonas]] 7siykohtpq0ewkx2m6nuspub54kowri 0 594961 4457189 4305882 2026-04-21T18:57:20Z Biafra 13794 4457189 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = | attēls = Vilhelms Krūmiņš.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1891 | dz_mēnesis = 8 | dz_diena = 24 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Rīga|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1959 | m_mēnesis = 12 | m_diena = 15 | m_vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = }} [[Attēls:VI latvju vispārējo Dziesmu un mūzikas svētku plakāts 1926.jpg|thumb|230px|V. Krūmiņa VI latvju vispārējo Dziesmu un mūzikas svētku plakāts]] '''Vilhelms (Vilis) Krūmiņš''' ({{dat|1891|8|24|N}} — {{dat|1959|12|15|N}}) bija latviešu [[grafiķis]] un [[pedagogs]]. Kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] viņš radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu; veidojis pirmo Latvijas Republikas [[naudaszīme|naudaszīmju]] metus. == Dzīvesgājums == Dzimis 1891. gadā Rīgā. Mācījās [[Rīgas Vācu amatniecības biedrības skola|Rīgas Vācu amatniecības biedrības skolā]] (1907—1912), pie [[Bernhards Borherts|Bernharda Borherta]] (1912—1914), tad [[Rīgas pilsētas mākslas skola|Rīgas pilsētas mākslas skolā]] (1914—1915). 1919. gadā iestājās neatkarīgo mākslinieku biedrībā, piedalījās Latviešu mākslas izstādē, darināja metus pirmajām Latvijas Republikas naudaszīmēm (10 Latvijas rubļu un 20 latu banknotēm). Zīmēja karikatūras žurnālam „[[Svari (laikraksts)|Svari]]”, 1926. gadā absolvēja studijas [[Latvijas Mākslas akadēmija]]s [[Jānis Roberts Tillbergs|J. R. Tilberga]] meistardarbnīcā ar diplomdarbu "Litogrāfijas darbnīcā". Bija [[Valsts komercskola]]s, [[Natālijas Draudziņas ģimnāzija]]s un poligrāfijas arodskolas zīmēšanas skolotājs. Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju, bija [[Baltijas Universitāte]]s pedagogs Pinebergā (1946—1949). 1951. gadā pārcēlās uz [[Ņujorka|Ņujorku]], bija Ņujorkas latviešu mākslinieku apvienības biedrs. Miris 1959. gadā.<ref>[https://timenote.info/lv/Vilis-Krumins-24.08.1891 timenote.info]</ref> == Ilustrācijas == * "Tautas pasakas un teikas" (1923), * "Krišjāņa Valdemāra aforismi" (1932). == Apbalvojumi == * 1. godalga [[Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki|Vispārējo dziesmu un mūzikas svētku]] plakātu konkursā (1926), * ALA KF balva par zīmējumu ciklu „Latviešu mitoloģija” (1957), * godalga 1956. gada Kanādas latviešu dziesmu svētku konkursā Toronto par labāko svētku programmas vāku un žetonu, * godalga 1957. gada Ņujorkas latviešu dziesmu svētku konkursā par labāko plakātu, programmas vāku un žetonu. == Ārējās saites == * [https://www.antonia.lv/lv/gleznieciba/krumins-vilis-vilhelms/ Vilhelma Krūmiņa biogrāfija un mākslinieciskā darbība] {{Autoritatīvā vadība}} == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Krūmiņš, Vilhelms}} [[Kategorija:Latviešu karikatūristi]] [[Kategorija:Latviešu grafiķi]] [[Kategorija:ASV latvieši]] kp8rf2s8mbxc81p926wbamf5au9ff5l 0 594964 4457191 4350792 2026-04-21T18:59:45Z Biafra 13794 jāuzlabo 4457191 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Mārtiņš Gailis''' (pseidonīms '''Ludvigs Šanteklērs'''; 1889—1941) bija [[latvieši|latviešu]] [[aktieris]] un publicists [[satīriķis]]. == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1889|08|11}} [[Lielvārde|Lielvārdē]] kalpa ģimenē. Mācījās Rembates pagastskolā. Strādāja par apgleznotāju rūpnīcā "[[Provodņiks]]", darbojās [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunajā Rīgas teātrī]] (1908—1915), 1912. gadā humoristiski satīriskais žurnāls "Dadzis" iespieda viņa stāstu. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā mobilizēts, bija [[4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulks|4. Vidzemes strēlnieku pulka]] teātra vadītājs (1915—1918). Pēc kara beigām bija [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālā teātra aktieris]] (1919—1934), darbojās arī citu teātru trupās. Miris 1941. gada 8. decembrī [[Rīga|Rīgā]], apglabāts [[Rīgas Meža kapi|Pirmajos Meža kapos]].<ref>[https://www.literatura.lv/personas/ludvigs-santeklers literatura.lv]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Gailis, Mārtiņš}} [[Kategorija:1889. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1941. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas publicisti]] [[Kategorija:Latvijas aktieri]] m67y3odamzljw0me5uro5vmbzoomh93 0 594965 4457195 4299209 2026-04-21T19:02:25Z Biafra 13794 4457195 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Arvīds Valdmanis.jpg|thumb|Arvīds Valdmanis (1937)]] '''Arvīds Valdmanis''' (pseidonīmi '''Arvīds Spodris''', '''Kuri-Beri'''; 1890—1942) bija [[Latvieši|latviešu]] [[Agronomija|agronoms]] un dzejnieks [[Satīra|satīriķis]]. [[Zaļenieku mājturības skola]]s skolotājs un direktors (1934—1942). == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1890|10|12|5=bez}} [[Auru pagasts|Auru pagasta]] "Lejasčimās" zemnieka ģimenē. Pēc mācībām [[Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzija|Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzijā]] (1904—1910) studēja [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehniskā institūta]] Lauksaimniecības fakultātē (1910—1915). Kopš 1908. gada publicēja literārās publikācijas, parakstoties ar pseidonīmu Arvīds Spodris. Strādāja par agronomu Centrālajā zemes ierīcības komitejā (1921—1927) un [[Latvijas Republikas Zemkopības ministrija|Zemkopības ministrijā]] (1927—1934), bija [[Zaļenieki|Zaļenieku]] mājturības skolas skolotājs un direktors (1934—1942), mācību grāmatu autors. Līdztekus publicējās humoristiski satīriskajos žurnālos “[[Svari (laikraksts)|Svari]]”, "[[Vecais Sikspārnis|Sikspārnis]]”, “Gailis”. Miris 1942. gada 11. aprīlī Rīgā, apglabāts [[Raiņa kapi|Raiņa kapos]].<ref>[https://www.literatura.lv/personas/kuri-beri literatura.lv]</ref> == Darbi == * “Zvirbuļi cilpās” (feļetoni, 1922) * "Pēdējā diena" (luga, 1924) * “Jautrās mūzas” (humoristiskās dzejas antoloģija, 1925) * "Viena vasara" (joku luga, 1939), iestudēta Valmieras teātrī (1944) === Lauksaimniecības mācību grāmatas === * "Dzīvnieku anatomija un fizioloģija" (1923, papildināti un atkārtoti izdevumi 1929, 1947) * "Piensaimniecība" (1929) * "Ievads piensaimniecībā" (1934) * "Lopkopība" (1936) == Atsauces == {{atsauces}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Gailis, Mārtiņš}} [[Kategorija:1890. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1942. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas publicisti]] [[Kategorija:Latvijas agronomi]] d2w3rep8qdmzq1fxle8b4vc4wd0f2tt 0 594967 4457198 4246485 2026-04-21T19:05:34Z Biafra 13794 4457198 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Kārlis Mellups ap 1922.png|thumb|Kārlis Mellups (ap 1922)]] '''Kārlis Mellups''' (pseidonīmi '''Dr. Pigors''', '''J. Driķenšteins'''; 1889—?) bija [[Latvieši|latviešu]] publicists [[satīriķis]]. == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1889|9|16|5=bez}} [[Drustu pagasts|Drustu pagastā]] zemnieka un literāta Eduarda Mellupa ("Brazīlieša") ģimenē. [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] laikā bija [[Imantas pulks|Imantas pulka]] virsnieks Sibīrijā (1919—1920). Pēc atgriešanās dzimtenē 1920. gadā laikraksts "[[Brīvā Zeme]]" iespieda viņa pirmo satīrisko publikāciju "Līduma dūmos. Par velnu un žīdu". Bija humoristiski satīrisku izdevumu "Rūgtās Drapes" (1922—1923), "Pūcesspieģelis" (1923—1925), "Satīrs" (1925—1926), "Muša" (1927) un "Gurķis" (1933) redaktors un izdevējs, publicējās žurnālā “[[Svari (laikraksts)|Svari]]”, rediģēja "Pūcesspieģeļa satīrisko kalendāru" (1924—1925) un "Vispārīgo zobgala kalendāru" (1926—1927). Par goda un cieņas aizskaršanu vairākkārt bija iesaistīts tiesas procesos, kas plaši atspoguļoti tā laika presē. Strādāja [[Tautas Labklājības ministrija|Tautas labklājības ministrijā]] (1930), apkopoja likumu grāmatas. Vēlāk kopā ar tēvu uzrakstīja romānu. Par Kārļa Mellupa likteni pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] nav ziņu.<ref>[https://www.literatura.lv/personas/karlis-mellups literatura.lv]</ref> == Darbi == * "Dr. Pigora satīriskais kalendārs" (1923) * "Dr. Pigora nerātnā grāmata" (1924) * "Vectēva stāsts" (romāns, 1938), kopā ar tēvu Eduardu Mellupu, ilustrējis [[Artūrs Drekslers]] === Likumu apkopojumi === * "Likums par algotu darbinieku apdrošināšanu nelaimes un arodu slimību gadījumos" (1930) * "Likums par darba laiku" (1931) == Godalgas == * Latvijas Jaunatnes Sarkanā Krusta godalga par grāmatu "Vectēva stāsts" == Atsauces == {{atsauces}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Mellups, Kārlis}} [[Kategorija:1889. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas publicisti]] [[Kategorija:Latvijas ierēdņi]] pgnfqd90yfuinccywpedc8731xyttjl 0 594973 4457283 4306714 2026-04-22T03:39:09Z Biafra 13794 4457283 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | bgcolour = | name = | name_orig = | image = Jānis Dreslers.jpg | imagesize = | caption = Jāņa Dreslera pases foto (pēc atgriešanās no gūsta, ap 1920) | birthname = | birthdate = {{dat|1896|8|5}} | location = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Rīga|Vecmīlgrāvis|td=Latvija}} | deathdate = {{miršanas datums un vecums|1971|10|18|1896|8|5}} | deathplace = | places = | pseudonym = | pseudonym_title = | nationality = | field = [[karikatūra]]<br />[[feļetons]] | training = [[Latvijas Mākslas akadēmija]]s brīvklausītājs (1921–1927) | movement = | famous works = | paraksts = | patrons = | influenced by = | teachers = | pupils = | family = | influenced = | awards = | website = }} '''Jānis Dreslers''' (1896—1971) bija latviešu [[karikatūrists]] un [[feļetonists]]. == Dzīvesgājums == Dzimis 1896. gada 5. augustā [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvī]] ostas strādnieka Jura Dreslera un viņa sievas Jūlas ģimenē. Strādāja kokzāģētavā (1912—1914), satīriskais žurnāls "Gailis" 1912. gadā publicēja viņa zīmēto karikatūru. Pirmā pasaules kara laikā karoja [[2. Rīgas latviešu strēlnieku pulks|2. Rīgas latviešu strēlnieku pulkā]] (1915—1917), bija Vācijas kara gūsteknis (1917—1919). Pēc atgriešanās dzimtenē bija Latvijas armijas rakstvedis (1919—1927), līdztekus [[Latvijas Mākslas akadēmija]]s brīvklausītājs (1921—1927). Publicējās laikrakstā "[[Svari (laikraksts)|Svari]]", kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c. žurnālā "[[Atpūta (žurnāls)|Atpūta]]", "[[Jaunākās Ziņas]]", "Mūsu Mājas Viesis" u.c. (1927—1940). [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija kantorists policijas iecirknī (1942—1944). 1945. gadā Dresleru sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu. 1955. gadā atgriezās dzimtenē. 1960. gados viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]". Miris 1971. gada 18. oktobrī. == Darbi == * "Burbuļu mātes prieki un bēdas" (1935, atkārtots izdevums 1995) * "Dzīvē iet kā ķinītī" (1991, Dreslera teksts un zīmējumi) == Atsauces == {{atsauces}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Dreslers, Jānis}} [[Kategorija:1896. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1971. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latviešu karikatūristi]] [[Kategorija:Padomju represijās cietušie]] q53gr1qudtka4stfuos3s7ocq56z2ow 0 594992 4457284 4309260 2026-04-22T03:42:10Z Biafra 13794 jāuzlabo 4457284 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Kersting - Richard Kersting vor seiner Abreise nach Riga.jpg|thumb|Rihards Kerstings pirms aizbraukšanas uz Rīgu (viņa tēva Georga Kerstinga glezna (1843)]] '''Rihards Georgs Kerstings''' ({{val|de|Richard Georg Kersting}}, 1821—1875) bija [[vācieši|vācu]] [[ķīmiķis]], [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents (1869—1875) un goda loceklis. == Dzīvesgājums == Dzimis 1821. gada 18. janvārī [[Meisene|Meisenē]] slavena gleznotāja Georga Kerstinga (1785—1847) ģimenē. Pēc studijām Meisenes politehnikumā apguva farmaceita profesiju [[Drēzdene|Drēzdenē]]. 1843. gadā pārcēlās uz Rīgu, kur kļuva par minerālūdeņu iestādes vadītāju. Līdztekus studēja ķīmiju [[Leipciga|Leipcigā]], [[Gīsene|Gīsenē]] un [[Minhene|Minhenē]]. Bija Rīgas Dabaspētnieku biedrības sekretārs (1857—1859), tad prezidents (1869—1875). Miris 1875. gada 12. jūlijā Rīgā.<ref>[https://bbld.de/GND1196449082 Baltische Historische Kommission (BHK), 2025]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kerstings, Rihards}} [[Kategorija:Latvijas ķīmiķi]] 173jzjolqstv4ocdsf011e8n90kzcaq 0 595007 4457285 4346441 2026-04-22T03:45:57Z Biafra 13794 jāuzlabo 4457285 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Liubartas King Galicia-Volhynia.jpg|thumb|Ļubarts]] '''Ļubarts''' ({{val|uk|Любарт}}, {{val|lt|Liubartas}}; 1300—1383) bija [[Lietuvas dižkunigaitija|Lietuvas dižkunigaiša]] [[Ģedimins|Ģedimina]] dēls un [[Galīcijas-Volīnijas kņaziste|Galīcijas-Volīnijas kņazs]] (apmēram 1310—1384). Viņš bija viens no ievērojamākajiem valdniekiem Volīnijas vēsturē un spēlēja nozīmīgu lomu reģiona politiskajā un militārajā dzīvē 14. gadsimtā. Ļubarta valdīšanas laikā uzcēla [[Luckas pils|Luckas (Ļubarta) pili]], kas kļuva par viņa galveno rezidenci un administratīvo centru. Pils ir saglabājusies līdz mūsdienām un ir viena no nozīmīgākajām vēsturiskajām celtnēm [[Lucka|Luckā]]. Pēc Ļubarta nāves 1383. gadā viņa pēcteči turpināja cīņas par kontroli pār Volīniju, taču viņa mantojums saglabājās kā nozīmīga Lietuvas dižkunigaitijas ietekmes zīme šajā reģionā. == Ārpolitika == Ļubarts kļuva par Volīnijas hercogu pēc laulībām ar Volīnijas valdnieka Andrija III Jurjeviča meitu, tādējādi nostiprinot Lietuvas valdnieku ietekmi reģionā. Viņš bija aktīvs cīnītājs pret Polijas un citu kaimiņvalstu ekspansiju, aizstāvot Lietuvas intereses [[Rietumukraina|Rietumukrainā]]. Viņš uzturēja pragmatiskas attiecības ar [[Zelta Orda|Zelta Ordu]], kas tajā laikā bija ietekmīgs spēks [[Dienvidukraina|Dienvidukrainā]] un [[Melnā jūra|Melnās jūras]] reģionā. Šī sadarbība bija nepieciešama, lai nodrošinātu aizsardzību pret Polijas un Ungārijas ekspansiju, kā arī lai saglabātu tirdzniecības ceļu drošību. == Piemiņa == [[Attēls:5th Azov Special Purpose Battalion Insignia - Second Variant.png|thumb|Vienības "Ļubarts" logo]] * Kņaza Ļubarta iela [[Kijiva|Kijivā]] * [[Azovas brigāde]]s vienība "Ļubarts" ir nosaukta kņaza Ļubarta vārdā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ukrainas vēsture]] [[Kategorija:Lietuvas vēsture]] 43n4gts5bi22k55f0u5w8xdqrhqqb51 0 595200 4457139 4406047 2026-04-21T16:52:38Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457139 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Imperatora iela |attēls = Daugavpils, Imperatora iela - panoramio.jpg |attēla paraksts = Imperatora iela 2013. gadā |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 15 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 200 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Cietoksnis (Daugavpils apkaime)|Cietoksnis]] |ielas garums = 363 m |atklāta = |vēst nosaukumi = * Kareivju iela * Dvinskas iela * Možaiska iela |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[bruģis]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[13A. autobusu maršruts (Daugavpils)|13A.]], [[14. autobusu maršruts (Daugavpils)|14.]], [[21. autobusu maršruts (Daugavpils)|21.]] |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Imperatora iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Daugavpils cietoksnis|Cietoksnī]]. Tā sākas krustojumā ar [[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielu]] pie Nikolaja vārtiem, ved ziemeļaustrumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Aleksandra iela (Daugavpils)|Aleksandra ielu]] pie Aleksandra vārtiem. Imperatora ielas turpinājums ir [[Odu iela (Daugavpils)|Odu iela]]. Ielas garums ir 363 metri, visā garumā tā klāta ar [[bruģis|bruģa]] segumu. Satiksmes kustība norit abos virzienos. Pa Imperatora ielu kursē [[13A. autobusu maršruts (Daugavpils)|13A.]], [[14. autobusu maršruts (Daugavpils)|14.]] un [[21. autobusu maršruts (Daugavpils)|21.]] maršruta autobusi.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Imperatora iela |url=https://satiksme.daugavpils.lv/autobuss-nr-13a-cietoksnis-autoosta#19691 |publisher=13A. autobusa kustības saraksts. "[[Daugavpils satiksme]]" |accessdate={{dat|2025|3|24||bez}} |archive-date={{dat|2025|04|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250404010905/https://satiksme.daugavpils.lv/autobuss-nr-13a-cietoksnis-autoosta#19691 }}</ref> Imperatora iela (līdz 1918. gadam {{val|ru|Императорская улица}}) ir šīs ielas vēsturiskais nosaukums. [[Starpkaru periods|Starpkaru periodā]] tās nosaukums bija '''Kareivju iela''',<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ielas un objektu adreses |url=https://dcdc.lpi.du.lv/2012/03/ielu-saraksts/ |website=Dinaburgas (Daugavpils) cietokšņa dokumentācijas centrs |accessdate={{dat|2025|6|14||bez}} |date={{dat|2012|3|17||bez}}}}</ref> [[Latvijas PSR]] laikā to sauca par '''Dvinskas ielu''' ({{val|ru|Двинская улица}}), no 1957. gada — par '''Možaiska ielu''',<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ielu pārdēvēšana Daugavpilī |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/5526 |website=Latgales dati |accessdate={{dat|2025|3|24||bez}} |date={{dat|1957|8|8||bez}} |archive-date={{dat|2025|03|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250324123822/https://latgalesdati.du.lv/notikums/5526 }}</ref> par godu Krievijas kontradmirālim, lidaparātu izgudrotājam {{Starpviki saite|lv = Aleksandrs Možaiskis|lv_text = Aleksandram Možaiskim|val = en|val_title = Alexander Mozhaysky}}, un beidzot 2007. gada 13. decembrī iela atguva nosaukumu '''Imperatora iela'''.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas dome pieņem lēmumu par ielu pārdēvēšanu Dinaburgas cietoksnī |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/725 |publisher=Daugavpils pilsētas dome |accessdate={{dat|2025|3|9||bez}} |date={{dat|2007|12|13||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> == Ievērojami objekti == [[Attēls:Вид со внутреннего двора Инженерного арсенала.jpg|273px|thumb|Inženieru arsenāls, iekšpagalms]] {{Ārējie resursi|image1 = [http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/18589/ Veikals Imperatora ielā 2, 1935. gads] }} * Nr. 1 — trīsstāvu dzīvojamā ēka, valsts nozīmes kultūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ēka Nr. 2 Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4699 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|3|24||bez}}}}</ref> * Nr. 2 — divstāvu artilērijas smēde, valsts nozīmes kultūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ēka Nr. 39 Artilērijas smēde |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4714 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|3|24||bez}}}}</ref> * Nr. 5 — trīsstāvu dzīvojamā ēka, valsts nozīmes kultūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ēka Nr. 11 Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4691 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|3|24||bez}}}}</ref> * Nr. 6 — bijusī [[Jezuīti|jezuītu]] klostera ēka (pārbūvēta 19. gadsimta pirmajā pusē [[Daugavpils cietoksnis|cietokšņa]] vajadzībām), valsts nozīmes kultūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ēka Nr. 38 Klosteris |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4713 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|3|24||bez}}}}</ref> * Nr. 8 — [[Inženieru arsenāls]], valsts nozīmes kultūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ēka Nr. 50 Inženierarsenāls |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4718 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|3|24||bez}}}}</ref> Pašlaik ēkā atrodas Tehnikas un industriālā dizaina centrs.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils Tehnikas un industriālā dizaina centrs “Inženieru arsenāls” |url=https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/daugavpils-tehnikas-un-industriala-dizaina-centrs-inzenieru-arsenals/ |website=Visitdaugavpils.lv |accessdate={{dat|2025|3|24||bez}}}}</ref> * Nr. 9 — trīsstāvu dzīvojamā ēka, valsts nozīmes kultūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ēka Nr. 16 Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4696 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|3|24||bez}}}}</ref> == Ielu savienojumi == Imperatora iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja iela]] * [[Mihaila iela]] * [[Komandanta iela]] (T veida krustojums) * [[Konstantīna iela]] * [[Hospitāļa iela]] (T veida krustojums) * [[Aleksandra iela (Daugavpils)|Aleksandra iela]] * [[Odu iela (Daugavpils)|Odu iela]] (ielas turpinājums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu I}} [[Kategorija:Ielas Cietokšņa apkaimē]] jo7eu6w6pqotitz4r64mxq4o39iyez8 0 597769 4457173 4384279 2026-04-21T18:36:32Z Biafra 13794 4457173 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Lindi reģions | official_name = ''Mkoa wa Lindi''<br />''Lindi Region'' | image_skyline = Ngande Coco Beach.jpg | imagesize = | image_caption = Okeāna piekraste pie Ngandes | settlement_type = reģions | total_type = Kopā | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | image_map =Tanzania Lindi location map.svg | map_caption = Lindi reģions Tanzānijā | established_title = Dibināts | established_date = {{dat|1971}} | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{TZA}} | area_total_km2 = 66040 | population_total = 1194028 | population_as_of = 2022 | population_density_km2 = auto | coor_pinpoint = | latd = 9| latm = 59| lats = | latNS = S | longd = 39| longm = 42| longs = | longEW = E |capital_type = Galvaspilsēta |capital = [[Lindi]] |largest_city = | parts_type = Iedalījums | parts = 7 distrikti |official_language = [[svahili]], [[angļu valoda|angļu]] | population_blank02_title = Etniskais sastāvs | population_blank02 = [[matumbi]], [[mveru]] |timezone = [[Austrumāfrikas laiks|EAT]] |utc_offset = +3 | website = {{URL|http://lindi.go.tz/}} |blank_name = [[ISO 3166]] |blank_info = TZ-12 }} '''Lindi reģions''' ({{val|sw|Mkoa wa Lindi}}, {{val|en|Lindi Region}}) ir viens no [[Tanzānija]]s reģioniem. Atrodas valsts dienvidaustrumos pie [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]], robežojas ar [[Mtvaras reģions|Mtvaras]] un [[Ruvumas reģions|Ruvumas]] reģioniem dienvidos, [[Morogoro reģions|Morogoro]] rietumos un [[Pvani reģions|Pvani]] ziemeļos. Reģiona administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta ir [[Lindi]]. Reģiona rietumu daļu aizņem [[Selusa medību rezervāts]], kas tāpat kā [[Kilva Kisivani]] iekļauts [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Tanzānija-aizmetnis}} {{Tanzānijas reģioni}} {{autoritatīvā vadība}} b8c3kwry8q1ac4hravv3hotoz6ut4rv 0 598817 4457260 4406049 2026-04-21T22:15:45Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457260 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Indras iela|Indras iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Indras iela |attēls = |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 16 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 200 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Esplanāde (Daugavpils)|Esplanāde]] |ielas garums = 90 metri |atklāta = |vēst nosaukumi = Krāslavas šķērsiela |joslu skaits = |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = [[1. tramvaju maršruts (Daugavpils)|1.]], [[4. tramvaju maršruts (Daugavpils)|4.]] |mikroautobuss = |cits = [[Daugavpils (stacija)|Daugavpils dzelzceļa stacija]] }} '''Indras iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], tās centrālajā daļā, [[Esplanāde (Daugavpils)|Esplanādes]] apkaimē. Indras iela sākas no [[Maizes iela (Daugavpils)|Maizes ielas]], ved ziemeļrietumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Dagdas iela (Daugavpils)|Dagdas ielu]]. Pārnumuru ielas puse apbūvēta ar privātmājām, bet nepārnumuru pusē atrodas viena piecstāvu māja (Nr. 3). Indras ielas kopējais garums ir 90 metri. Visā garumā tā klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu. Satiksmes kustība atļauta abos virzienos vienā joslā. Sabiedriskais transports pa Indras ielu nekursē, tuvākā pietura ir "Alejas iela" ([[1. tramvaju maršruts (Daugavpils)|1.]] un [[4. tramvaju maršruts (Daugavpils)|4.]] tramvajs).<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Alejas iela |url=https://satiksme.daugavpils.lv/tramvajs-nr-1-butlerova-iela-stacija#71034 |publisher=1. tramvaja kustības saraksts. "[[Daugavpils satiksme]]" |accessdate={{dat|2025|4|27||bez}} |archive-date={{dat|2025|04|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250404183933/https://satiksme.daugavpils.lv/tramvajs-nr-1-butlerova-iela-stacija#71034 }}</ref> Indras iela izveidota 20. gadsimta pirmajā pusē. Līdz 1935. gadam tās nosaukums bija '''Krāslavas šķērsiela''',<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Jauni ielu un laukumu nosaukumi Daugavpilī |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/941 |website=Latgales dati |publisher=[[Valdības Vēstnesis]] |accessdate={{dat|2025|5|1||bez}} |date={{dat|1937|4|14||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> jo tā atrodas [[Krāslavas iela (Daugavpils)|Krāslavas ielas]] trases turpinājumā. Kopš 1935. gada Indras ielas nosaukums nav mainījies. == Ielu savienojumi == Indras iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Maizes iela (Daugavpils)|Maizes iela]] * [[Dagdas iela (Daugavpils)|Dagdas iela]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu I}} [[Kategorija:Ielas Esplanādē (Daugavpils)]] dc9hz6qjea39cgcrzrbshv0wqavntta 0 605569 4457265 4406062 2026-04-21T23:36:14Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457265 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Irbju iela|Irbju iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Irbju iela |attēls = |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 15 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 330 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Viduspoguļanka]] |ielas garums = 810 m |atklāta = |vēst nosaukumi = Vidus iela |joslu skaits = 1 |ielas segums = [[grants]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Irbju iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Viduspoguļanka]]s apkaimē. Tā sākas krustojumā ar [[Liepziedu iela (Daugavpils)|Liepziedu ielu]], stiepjas ziemeļaustrumu un ziemeļu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Plotičku iela|Plotičku ielu]]. Irbju ielā ir privātmāju apbūve. Ielas kopējais garums ir aptuveni 810 metri, tā sastāv no diviem atsevišķiem posmiem. Pirmais posms sakas no Liepziedu ielas, ved uz ziemeļaustrumiem un beidzas savienojumā ar [[Ūdru iela (Daugavpils)|Ūdru ielu]]. Šī posma garums ir 516 metri. Otrais posms sākas no [[Ventas iela (Daugavpils)|Ventas ielas]], ved uz ziemeļiem un beidzas krustojumā ar Plotičku ielu, tā garums ir 294 metri. Visā garumā Irbju iela klāta ar [[grants]] segumu. Satiksmes kustība norit abos virzienos vienā joslā. Sabiedriskais transports pa Irbju ielu nekursē, tuvākā pietura ir "Vāveru iela" Ventas ielā. Ielas sākotnējais nosaukums bija '''Vidus iela'''. 1957. gadā iela ieguva tagadējo nosaukumu, kurš vairs nav mainījies.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Pārdēvētās un jaunās ielas Daugavpilī |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/5526 |website=Latgales dati |publisher=Padomju Daugava (Daugavpils) |accessdate={{dat|2025|7|20||bez}} |date={{dat|1957|8|22||bez}} |archive-date={{dat|2025|03|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250324123822/https://latgalesdati.du.lv/notikums/5526 }}</ref> == Ielu savienojumi == Irbju iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Liepziedu iela (Daugavpils)|Liepziedu iela]] (T veida krustojums) * [[Zaru iela (Daugavpils)|Zaru iela]] * [[Jersikas iela (Daugavpils)|Jersikas iela]] * [[Ūdru iela (Daugavpils)|Ūdru iela]] (Y veida krustojums) * [[Ventas iela (Daugavpils)|Ventas iela]] (T veida krustojums) * [[Plotičku iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu I}} [[Kategorija:Ielas Viduspoguļankā]] ryw6wb18auhquvxyt51iudg5dntdota 0 605797 4457406 4406070 2026-04-22T09:44:30Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457406 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Jāņa iela |attēls = |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 17 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 250 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Jaunbūve (Daugavpils)|Jaunbūve]] |ielas garums = 60 metri |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = [[2. tramvaju maršruts (Daugavpils)|2.]], [[4. tramvaju maršruts (Daugavpils)|4.]] |mikroautobuss = |cits = }} '''Jāņa iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Jaunbūve (Daugavpils)|Jaunbūves]] apkaimes ziemeļos. Jāņa iela sākas no [[Mazā Viļņas iela|Mazās Viļņas ielas]], ved ziemeļrietumu virzienā un beidzas strupceļā, no kura ar ietvi var nokļūt uz [[Andreja Pumpura iela (Daugavpils)|Andreja Pumpura ielas]] galu un uz gājēju pārvadu pāri [[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales ielai]]. Jāņa ielas dienvidu (nepārnumuru) pusē ir privātmāju apbūve, bet ziemeļu pusē ir Latgales ielas slīpums. Jāņa ielas garums ir aptuveni 60 metri. Visā garumā tai ir [[Asfaltbetons|asfalta]] segums un viena braukšanas josla. Pa Jāņa ielu kursē [[2. tramvaju maršruts (Daugavpils)|2.]] un [[4. tramvaju maršruts (Daugavpils)|4. maršruta]] tramvaji, kuriem šeit ir galapunkts "Latvijas Maiznieks" (agrāk "Maizes kombināts").<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Latvijas Maiznieks |url=https://satiksme.daugavpils.lv/lv-tramvajs-nr-2-maizes-kombinats-butlerova-iela |publisher=2. tramvaja kustības saraksts. "[[Daugavpils satiksme]]" |accessdate={{dat|2025|7|23||bez}} |archive-date={{dat|2025|04|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250403133359/https://satiksme.daugavpils.lv/lv-tramvajs-nr-2-maizes-kombinats-butlerova-iela }}</ref> Jāņa iela ir šīs ielas vienīgais nosaukums, kas piešķirts jaunai ielai "starp [[Mazā Viļņas iela|Mazo Viļņas]] un Maltas ielu" 1934. gada 7. decembrī.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas valde |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/1566 |website=Latgales dati |publisher=[[Valdības Vēstnesis]] |accessdate={{dat|2025|7|23||bez}} |date={{dat|1935|1|10||bez}} |archive-date={{dat|2025|05|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250513072503/https://latgalesdati.du.lv/notikums/1566 }}</ref> Laika gaitā šis nosaukums nav mainījies. == Ielu savienojumi == Jāņa iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Mazā Viļņas iela]] (L veida krustojums) * [[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]] (savienojums tikai gājējiem) == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu J}} [[Kategorija:Ielas Jaunbūvē (Daugavpils)]] 4a8f3mioxok4hk0oavkx20b92aienvx 0 606388 4457346 4449624 2026-04-22T07:06:16Z CommonsDelinker 1319 Izņemts attēls "Harry_Potter_TV_series_logo.png", jo [[c:User:Masur|Masur]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: Copyright violation; see [[:c:Commons:Licensing|]] ([[:c:COM:CSD#F1|F1]]): content was: "=={{int:filedesc}}== {{Information |descripti 4457346 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = ''Harijs Poters'' | image = | genre = [[Fantāzija (žanrs)|fantāzija]] | based_on = ''[[Harijs Poters]]'' ([[Dž. K. Roulinga]]) | showrunner = Frančeska Gardinere | director = Marks Mailods | starring = {{Plainlist| * Dominiks Maklaflins * Arabella Stentone * Alastērs Stouts * [[Džons Litgovs]] * Dženeta Maktīra * Pāpa Esiedu * [[Niks Frosts]] }} | composer = [[Hanss Cimmers]] | country = {{Plainlist| * {{Apvienotā Karaliste}} * {{USA}} }} | language = angļu | format = seriāls | executive_producer = {{Plainlist| * [[Dž. K. Roulinga]] * Nīls Blērs * Rūta Kenlija-Letsa * Frančeska Gardinere * Marks Mailods * Deivids Heimens }} | cinematography = Adriano Goldmans | company = {{Plainlist| * [[HBO]] * ''Brontë Film and TV'' * {{nobr|''[[Warner Bros. Television Studios|Warner Bros. Television]]''}} * ''[[Heyday Films]]'' }} | channel = {{Plainlist| * [[HBO Max]] (globāli) * [[HBO]] (ASV) }} | first_aired = {{dat|2026|12|25|N|bez}} | related = [[Harijs Poters (filmu cikls)|"Harijs Poters" (filmu cikls)]] }} '''"Harijs Poters"''' ({{val|en|Harry Potter}}) ir topošs fantāzijas žanra televīzijas seriāls, kas veidots kanālam [[HBO]]. Tā pamatā ir britu rakstnieces [[Dž. K. Roulinga]]s [[Harijs Poters|tāda paša nosaukuma fantāzijas grāmatu sērija]]. Seriālu producē [[HBO]], ''[[Warner Bros. Television Studios|Warner Bros. Television]]'', ''Brontë Film & TV'' un ''[[Heyday Films]]''. Galvenajās lomās ir Dominiks Maklaflins kā [[Harijs Poters (tēls)|Harijs Poters]], Arabella Stentone kā [[Hermione Grendžera]] un Alastērs Stouts kā [[Rons Vīzlijs]]. Galvenajās lomās ir arī [[Džons Litgovs]] kā [[Baltuss Dumidors]], Dženeta Maktīra kā [[Minerva Maksūra]], Pāpa Esiedu kā [[Severuss Strups]] un [[Niks Frosts]] kā [[Rubeuss Hagrids]]. Par "Harija Potera" seriāla izstrādi kļuva zināms 2021. gada janvārī, plānojot desmit gadu ilgu ražošanu, kas būtu pēc iespējas precīzāka grāmatu adaptācija. Radošo komandu vada seriāla veidotāja Frančeska Gardinere un režisors Marks Mailods. Galveno lomu aktieru atlase sākās 2024. gada novembrī un tika apstiprināta līdz 2025. gada aprīlim. Atlasi Harija, Rona un Hermiones lomām izsludināja 2024. gada septembrī; pēc {{sk|32000}} aktieru izskatīšanas 2025. gada maijā paziņoja, ka lomas ieguvuši Maklaflins, Stentone un Stouts. Filmēšana sākās tā paša gada jūlijā ''[[Warner Bros. Studios, Leavesden|Leavesden]]'' studijā Hartfordšīrā, Anglijā. Pirmā sezona ar nosaukumu ''Harijs Poters un Filozofu akmens'' un astoņām sērijām tiks izlaista [[HBO]] kanālā ASV un globāli platformā [[HBO Max]] {{dat|2026|12|25}}. == Sižets == Pirmajā sezonā [[Harijs Poters (tēls)|Harijs Poters]], [[Rons Vīzlijs]] un [[Hermione Grendžera]] iepazīst dzīvi [[Cūkkārpa|Cūkkārpas Raganības un burvestību arodskolā]], veidojot ciešas draudzības saites, vienlaikus saskaroties ar pieaugošajiem draudiem, ko rada [[Lords Voldemorts|Voldemorta]] atgriešanās.<ref name="Dec2026Release" /> == Lomās == === Galvenajās lomās === * Dominiks Maklaflins kā [[Harijs Poters (tēls)|Harijs Poters]], 11 gadus vecs bārenis, kuru audzina viņa skarbais tēvocis Vernons un tante Petūnija. Kad viņš tiek uzņemts [[Cūkkārpa|Cūkkārpas Raganības un burvestību arodskolā]], viņš uzzina par savu slavu burvju pasaulē, jo zīdaiņa vecumā izdzīvoja pēc tam, kad viņa vecākus nogalināja tumšais burvis [[Lords Voldemorts]].<ref name="DeadlineTrioCast" /> * Arabella Stentone kā [[Hermione Grendžera]], vienkāršā ģimenē dzimusi burve no [[Londona]]s, kas izceļas Cūkkārpas mācībās un kļūst par trio "prātu".<ref name="DeadlineTrioCast" /> Stentone arī atveidoja jaunākās Hermiones balsi gaidāmajās pirmo trīs grāmatu audiogrāmatu adaptācijās.<ref name="StoutAudible" /> * Alastērs Stouts kā [[Rons Vīzlijs]], Harija labākais draugs Cūkkārpā un jaunākais Vīzliju burvju ģimenes dēls.<ref name="DeadlineTrioCast" /> * [[Džons Litgovs]] kā [[Baltuss Dumidors]], Cūkkārpas direktors un slavens burvis, kurš kļūst par Harija mentoru.<ref name="CastConfirmed" /> * Dženeta Maktīra kā [[Minerva Maksūra]], pārvēršanās profesore Cūkkārpā un [[Grifidors|Grifidora]] nama vadītāja.<ref name="CastConfirmed" /> * Pāpa Esiedu kā [[Severuss Strups]], mikstūru profesors Cūkkārpā un [[Slīdenis|Slīdeņa]] nama vadītājs, kuram ir pagātne ar Harija vecākiem.<ref name="CastConfirmed" /> * [[Niks Frosts]] kā [[Rubeuss Hagrids]], pusmilzis un Cūkkārpas mežzinis.<ref name="CastConfirmed" /> * Rorijs Vilmots kā Nevils Lēniņš, Grifidora students Cūkkārpā.<ref name="FilmingStart" /> * Lokss Prets kā Drako Malfojs, Slīdeņa students Cūkkārpā, kurš drīz kļūst par Harija pretinieku.<ref name="JuneCast" /> * Leo Ērlijs kā Šeimuss Finigans, Grifidora students Cūkkārpā.<ref name="JuneCast" /> * Elaija Ošins kā Dīns Tomass, Grifidora students Cūkkārpā.<ref name="WarwickDavis" /> * Tristans Hārlands kā Freds Vīzlijs, Rona vecākais brālis un Džordža dvīnis.<ref name="WeasleysCast" /> * Gabriels Hārlands kā Džordžs Vīzlijs, Rona vecākais brālis un Freda dvīnis.<ref name="WeasleysCast" /> * Ruari Spūners kā Persijs Vīzlijs, Rona vecākais brālis un Cūkkārpas prefekts.<ref name="WeasleysCast" /> * Alesija Leoni kā Parvati Patila, Grifidora studente Cūkkārpā un Padmas dvīne.<ref name="JuneCast" /> * Sjenna Mūsa kā Lavanda Brauna, Grifidora studente Cūkkārpā.<ref name="JuneCast" /> * Fins Stīvenss kā Vincents Krebs, Slīdeņa students Cūkkārpā.<ref name="WarwickDavis" /> * Viljams Nešs kā Gregorijs Goils, Slīdeņa students Cūkkārpā.<ref name="WarwickDavis" /> * Varviks Deiviss kā Filiuss Zibiņš, burvību profesors Cūkkārpā un Kraukļanaga nama vadītājs. Deiviss atkārto savu lomu no [[Harijs Poters (filmu cikls)|filmu cikla]].<ref name="WarwickDavis" /> * Sirīne Saba kā Pomona Asnīte, herbaloģijas profesore Cūkkārpā un Elšpūša nama vadītāja.<ref name="WarwickDavis" /> === Atkārtotās lomās === * Daniels Rigbijs kā Vernons Dērslijs, Harija tēvocis, pie kura viņš nonāk pēc vecāku nāves.<ref name="JuneCast" /> * Bela Paulija kā Petūnija Dērslija, Harija tante, pie kuras viņš nonāk pēc vecāku nāves.<ref name="JuneCast" /> * Pols Vaithauss kā Arguss Filčs, Cūkkārpas sargs.<ref name="CastConfirmed" /> Vaithauss iepriekš atveidoja Seru Kedogenu filmā [[Harijs Poters un Azkabanas gūsteknis (filma)|"Harijs Poters un Azkabanas gūsteknis"]], taču viņa ainas tika izgrieztas no filmas gala versijas.<ref name="WhitehouseCut" /> * [[Džonijs Flinns]] kā Lūcijs Malfojs, Drako tēvs, kurš lepojas ar savas ģimenes "tīro" burvju izcelsmi.<ref name="JuneCast" /> * Bērtijs Kārvels kā Kornēlijs Fadžs, burvestību ministrs.<ref name="CarvelCast" /> * Lūks Talons kā Kvirins Sviests, aizsardzības pret tumšajām zintīm profesors Cūkkārpā.<ref name="CastConfirmed" /> * Ketrīna Pārkinsone kā Mollija Vīzlija, Rona māte.<ref name="JuneCast" /> * Amoss Kitsons kā Dadlijs Dērslijs, Harija brālēns.<ref name="FilmingStart" /> * Greisija Kokreina kā Džinnija Vīzlija, Rona jaunākā māsa.<ref name="WeasleysCast" /> * Ričards Dērdens kā Katberts Binss, vēstures profesora spoks Cūkkārpā.<ref name="WarwickDavis" /> * Luīze Brīlija kā Hočas kundze, slotas lidošanas instruktore Cūkkārpā.<ref name="FilmingStart" /> * Brīda Brenana kā Popija Pomfrija, Cūkkārpas slimnīcas spārna pārzine.<ref name="WarwickDavis" /> * Lī Gils kā Griphūks, goblins, kurš strādā Gringotu Burvju bankā.<ref name="WarwickDavis" /> * Antons Lesers kā Gariks Olivanders, zižļu meistars un Olivandera veikala īpašnieks Diagonalejā.<ref name="FilmingStart" /> * Leila Bārvika kā Pensija Pārkinsone, Slīdeņa studente Cūkkārpā un Drako draudzene.<ref name="HogwartsStudents" /> * Orsons Metjūss kā Olivers Vuds, Grifidora [[kalambols|kalambola]] komandas vārtsargs un kapteinis.<ref name="HogwartsStudents" /> * Aša Soetana kā Andželīna Džonsone, Grifidora kalambola komandas dzenēja.<ref name="HogwartsStudents" /> * Ēra Farela kā Keitija Bella, Grifidora kalambola komandas dzenēja.<ref name="HogwartsStudents" /> * Serana Sū-Linga Blisa kā Alisija Spinete, Grifidora kalambola komandas dzenēja.<ref name="HogwartsStudents" /> * Ītens Smits kā Lī Džordāns, dvīņu Vīzliju labākais draugs un kalambola komentētājs.<ref name="HogwartsStudents" /> * Indija Mūna kā Hanna Abota, Elšpūša studente Cūkkārpā.<ref name="HogwartsStudents" /> * Džeimss Trevelians Bakls kā Džastins Finčs-Flečlijs, Elšpūša students Cūkkārpā.<ref name="HogwartsStudents" /> * Kīans Īgls-Sērviss kā Ernijs Makmilans, Elšpūša students Cūkkārpā.<ref name="HogwartsStudents" /> * Džazmina Levina kā Sjūzena Bounsa, Elšpūša studente Cūkkārpā.<ref name="HogwartsStudents" /> * Andžula Murali kā Padma Patila, Kraukļanaga studente Cūkkārpā un Parvati dvīne.<ref name="HogwartsStudents" /> * Ārons Džao kā Terijs Būts, Kraukļanaga students Cūkkārpā.<ref name="HogwartsStudents" /> * Skārleta Ārčere kā Penelopa Klīrvotera, Kraukļanaga prefekte Cūkkārpā.<ref name="HogwartsStudents" /> * Īva Volsa kā Liza Tērpina, Kraukļanaga studente Cūkkārpā.<ref name="HogwartsStudents" /> * Olivers Krofts kā Markuss Flints, Slīdeņa kalambola komandas dzenējs un kapteinis.<ref name="HogwartsStudents" /> * Džeimss Dauels kā Lūšians Bouls, Slīdeņa kalambola komandas sitējs.<ref name="HogwartsStudents" /> * D'Andželū Oseijs-Kisiedu kā Greijems Montagjū, Slīdeņa kalambola komandas dzenējs.<ref name="HogwartsStudents" /> * Dilans Hīts kā Eidrians Pjūsijs, Slīdeņa kalambola komandas dzenējs.<ref name="HogwartsStudents" /> * Kornēlijs Brandrets kā Terenss Higss, Slīdeņa kalambola komandas meklētājs.<ref name="HogwartsStudents" /> * Edisons Bērčs kā Mailss Blečlijs, Slīdeņa kalambola komandas vārtsargs.<ref name="HogwartsStudents" /> * Henrijs Medhērsts kā Peregrins Deriks, Slīdeņa kalambola komandas sitējs.<ref name="HogwartsStudents" /> === Epizodiskās lomās === * Mikijs Makanaltijs kā Pīrss Polkiss, Dadlija draugs.<ref name="McAnulty" /> * Lamberts Vilsons kā [[Nikolā Flamels]], alķīmiķis, kurš ieguva nemirstību, radot filozofu akmeni.<ref name="Wilson" /> * Marte Kellere kā Perenella Flamela, Nikolasa sieva.<ref name="Wilson" /> * Naomi Virtnere kā Malkina kundze, veikala "Malkinas kundzes Mantijas visiem gadījumiem" īpašniece Diagonalejā.<ref name="Wirthner" /> == Tapšana == "Harijs Poters" ir [[HBO]], ''[[Warner Bros. Television Studios|Warner Bros. Television]]'', ''Brontē Film and TV'' un ''[[Heyday Films]]'' kopražojums. Seriāla veidotāja Frančeska Gardinere un režisors Marks Mailods ir izpildproducenti kopā ar [[Dž. K. Roulinga|Dž. K. Roulingu]], Nīlu Blēru, Rūtu Kenliju-Letsu un Deividu Heimenu.<ref name="DeadlineTrioCast" /> Pēc ''Warner Bros. Discovery'' globālā straumēšanas vadītāja Dž.B. Pereta teiktā, seriāls ir lielākais HBO ražojums vēsturē.<ref name="FTBiggest" /> [[Attēls:J. K. Rowling 2010.jpg|thumb|Rakstniece un izpildproducente [[Dž. K. Roulinga]]]] === Priekšvēsture === {{Skatīt arī|Harijs Poters|Harijs Poters (filmu cikls)}} "[[Harijs Poters]]" ir septiņu fantāzijas romānu sērija, ko Roulinga izdeva no 1997. līdz 2007. gadam.<ref name="HarryPotterLastAdventure" /><ref name="HarryPotterPhenomenon" /> No 2001. līdz 2011. gadam tās adaptēja astoņās [[Harijs Poters (filmu cikls)|tāda paša nosaukuma filmās]], sadalot pēdējo romānu "[[Harijs Poters un Nāves dāvesti]]" divās filmās. Gan grāmatām, gan filmām bijusi ievērojama ietekme uz populāro kultūru:<ref name="VoxBackground" /> grāmatas tulkotas vairāk nekā astoņdesmit valodās,<ref name="ScholasticBackground" /> un filmu cikls ir ceturtā ienesīgākā filmu franšīze vēsturē — astoņas filmas visā pasaulē kopā nopelnījušas vairāk nekā 7,7 miljardus ASV dolāru.<ref name="GuardianBackground" /> === Izstrāde === 2021. gada janvārī ''[[The Hollywood Reporter]]'' atklāja, ka "Harija Potera" seriāls ir agrīnā izstrādes stadijā un [[HBO Max]] vadītāji meklē potenciālos scenāristus.<ref name="EarlyDevelopmentTHR" /> Tomēr HBO Max un ''[[Warner Bros.]]'' šo ziņu noliedza.<ref name="EarlyDevelopmentVariety" /><ref name="WBDenial" /> Līdz 2022. gada maijam parādījās ziņas par ''Warner Bros. Discovery'' vadītāja Deivida Zaslava tikšanos ar Roulingu, lai pārrunātu turpmākos projektus ''Wizarding World'' franšīzes ietvaros.<ref name="FutureSR" /> 2022. gada decembrī ''Warner Bros. Television'' vadītāja Čeninga Dandžija dalījās ar plāniem paplašināt ''Wizarding World'' franšīzi.<ref name="DungeyInterest" /> 2023. gada aprīlī ''Warner Bros.'' investoru sanāksmē paziņoja, ka seriāls atrodas izstrādē. ''Warner Bros. Discovery'' vadītājs Zaslavs atklāja plānus par seriālu jaunā straumēšanas pakalpojuma ''[[Max (straumēšanas pakalpojums)|Max]]'' prezentācijā. Seriālu bija plānots veidot desmit gadu garumā, un katra sezona iespējami precīzi adaptētu vienu no sērijas grāmatām.<ref name="DeadlineApril2023" /> Uzsāka meklēt seriāla veidotāju, kamēr Deivids Heimens iesaistījās sarunās par izpildproducenta vietu.<ref name="ShowrunnerSearch" /> Apstiprināja, ka Roulinga būs izpildproducente, kas izraisīja pretrunīgu reakciju viņas iepriekšējo uzskatu dēļ par transpersonu jautājumiem, taču HBO vadītājs Keisijs Blojs apstiprināja viņas iesaisti.<ref name="RowlingEP" /> Nīlu Blēru un Rūtu Kenliju-Letsu apstiprināja kā izpildproducentus.<ref name="DeadlineApril2023" /> ''[[Deadline Hollywood]]'' ziņoja, ka līdz 2024. gada februārim bija atlasīti trīs kandidāti seriāla radošā vadītāja amatam, tostarp ''[[Succession (seriāls)|Succession]]'' scenāriste Frančeska Gardinere.<ref name="GardinerShortlist" /> Jūnijā Gardineri nolīga par seriāla veidotāju un scenāristi, bet Marku Mailodu — par režisoru vairākām sērijām.<ref name="GardinerMylod" /> Mainot satura stratēģiju, 2024. gada jūnijā "Harija Potera" seriālu no ''Max'' straumēšanas platformas pārcēla uz HBO kanālu.<ref name="MovedToHBO" /> Seriāla veidošana plānota desmit gadu garumā.<ref name="DeadlineEverythingKnownAug2025" /> === Scenārijs === Kopā ar Frančesku Gardineri<ref name="DeadlineTrioCast" /> seriāla scenāristu komandā darbojas Endijs Grīnvolds, Bidžans Šeibani, Džozefīne Gardinere, Lora Nīla, Marta Hiljere, Riplija Pārkere, Sems Holkrofts un Teds Koens.<ref name="WGAWriters" /> Roulinga 2025. gada jūnijā sociālajos tīklos pozitīvi novērtēja pirmo divu sēriju scenārijus, piebilstot, ka ir "cieši sadarbojusies" ar scenāristiem, taču viņai nebija paredzēti scenārista titri.<ref name="RowlingScripts" /> Līdz 2025. gada novembrim jau bija sācies darbs pie otrās sezonas scenārija.<ref name="BloysNov2025" /> === Aktieru atlase === Aktieru atlases direktoru Lūsijas Bevanas un Emīlijas Brokmanes vadībā<ref name="DeadlineTrioCast" /> 2024. gada septembrī izsludināja atlasi bērnu aktieriem [[Harijs Poters (tēls)|Harija Potera]], [[Rons Vīzlijs|Rona Vīzlija]] un [[Hermione Grendžera|Hermiones Grendžeras]] lomām,<ref name="CastingCallSep2024" /> meklējot bērnus vecumā no 9 līdz 11 gadiem, kas ir Apvienotās Karalistes un Īrijas iedzīvotāji. Šīm lomām pieteicās {{sk|32000}} aktieru.<ref name="DeadlineTrioCast" /><ref name="InsideCastingTrio" /><ref name="CastingBBCMay2025" /> No 2024. gada novembra līdz decembrim tika izskatīti dažādi aktieri lomām seriālā, tostarp [[Marks Railenss]] un [[Marks Strongs]] [[Baltuss Dumidors|Baltusa Dumidora]] lomai,<ref name="RylanceEyed" /><ref name="CastingEyed" /> Pāpa Esiedu [[Severuss Strups|Severusa Strupa]] lomai,<ref name="EssieduEyed" /> Šārona Horgana un [[Reičela Vaisa]] [[Minerva Maksūra|Minervas Maksūras]] lomai, un Brets Goldsteins [[Rubeuss Hagrids|Rubeusa Hagrida]] lomai.<ref name="CastingEyed" /> 2025. gada februārī [[Džons Litgovs]] uzsāka sarunas par Dumidora lomu<ref name="LithgowNegotiations" /> un drīz pēc tam apstiprināja savu dalību.<ref name="LithgowCast" /> Martā Esiedu tuvojās līguma noslēgšanai par Strupa lomu, bet Dženeta Maktīra un [[Niks Frosts]] uzsāka sarunas par Maksūras un Hagrida lomām.<ref name="EssieduMcTeerNegotiations" /><ref name="FrostNegotiations" /> 2025. gada aprīlī apstiprināja, ka seriālā piedalīsies Litgovs, Maktīra, Esiedu un Frosts, kā arī Lūks Talons un Pols Vaithauss atkārtotajās lomās.<ref name="CastConfirmed" /> Esiedu izvēle izraisīja daļas fanu kritiku, jo Strups grāmatās aprakstīts kā gaišādains. 2026. gada martā Esiedu atklāja, ka saņēmis nāves draudus un rasistiskus uzbrukumus sociālajos tīklos.<ref name="EssieduThreats" /> 2025. gada maijā Dominiku Maklaflinu, Alastēru Stoutu un Arabellu Stentoni izvēlējās Harija, Rona un Hermiones lomām.<ref name="DeadlineTrioCast" /><ref name="BBCTrioCast" /> Nākamajā mēnesī izziņoja papildu aktierus: Ketrīnu Pārkinsoni kā Molliju Vīzliju, Loksu Pretu kā Drako Malfoju, [[Džonijs Flinns|Džoniju Flinnu]] kā Lūciju Malfoju, Leo Ērliju kā Šeimusu Finiganu, Alesiju Leoni kā Parvati Patilu, Sjennu Mūsu kā Lavandu Braunu, Belu Pauliju kā Petūniju Dērsliju, Danielu Rigbiju kā Vernonu Dērsliju un Bērtiju Kārvelu kā Kornēliju Fadžu.<ref name="JuneCast" /><ref name="CarvelCast" /> Jūlijā Roriju Vilmotu un Amosu Kitsonu izvēlējās attiecīgi Nevila Lēniņa un Dadlija Dērslija lomām, Luīze Brīlija pievienojās kā Hočas kundze un Antons Lesers kā Gariks Olivanders.<ref name="FilmingStart" /> Augustā paziņoja, ka Greisija Kokreina, Tristans Hārlands, Gabriels Hārlands un Ruari Spūners ieguvuši attiecīgi Džinnijas Vīzlijas, Freda Vīzlija, Džordža Vīzlija un Persija Vīzlija lomas.<ref name="WeasleysCast" /> Septembrī paziņoja, ka Varviks Deiviss atkārtos Filiusa Zibiņa lomu, kuru viņš iepriekš atveidoja filmu ciklā. Tāpat tika apstiprināti Lī Gils, Elaija Ošins, Fins Stīvenss, Viljams Nešs, Sirīne Saba, Ričards Dērdens un Brīda Brenana attiecīgi Griphūka, Dīna Tomasa, Vincenta Kreba, Gregorija Goila, Pomonas Asnītes, Katberta Binsa un Popijas Pomfrijas lomās.<ref name="WarwickDavis" /> Oktobrī Lamberts Vilsons pievienojās kā [[Nikolā Flamels]] un Marte Kellere kā Perenella Flamela.<ref name="Wilson" /> 2026. gada martā paziņoja par daudzu Cūkkārpas studentu lomu apstiprinājumiem.<ref name="HogwartsStudents" /> === Dizains === Holija Vadingtone ir kostīmu māksliniece, bet Māra Lepēra-Šlūpa — galvenā māksliniece.<ref name="WaddingtonCostDesAdded" /><ref name="TheWrapJul2025" /> === Filmēšana === [[Attēls:Warner Bros. Studios, Leavesden, September 2023.JPG|thumb|Seriālu galvenokārt filmē ''[[Warner Bros. Studios, Leavesden|Warner Bros. Studios Leavesden]]'' studijā.]] Filmēšana sākās {{dat|2025|7|14}} ar darba nosaukumu ''Dark Train''<ref name="WorkingTitle" /> ''[[Warner Bros. Studios, Leavesden|Warner Bros. Studios Leavesden]]'' studijā Votfordā, Hartfordšīrā, kur filmētas arī oriģinālās astoņas "Harija Potera" filmas.<ref name="Leavesden" /> Režisors bija Marks Mailods, operators — Adriano Goldmans.<ref name="TheWrapJul2025" /> Studijā uzbūvēja pagaidu skolu bērnu aktieriem, kas paredzēta līdz 600 skolēniem.<ref name="TemporarySchool" /> 2025. gada maijā jau bija sākta dekorāciju būvēšana.<ref name="SetsBuilt" /> Tajā pašā mēnesī filmēšanas grupa pavadīja vairāk nekā nedēļu pie Senas salas [[Bretaņa]]s reģionā, filmējot pie Tevenekas bākas.<ref name="Lighthouse1" /><ref name="Lighthouse2" /> {{dat|2025|7|14}} publiskoja pirmo kadru no ražošanas, kurā redzams Maklaflins tēlā.<ref name="TVLinePremiere2027" /> 17. jūlijā filmēšanu pamanīja Londonas zooloģiskajā dārzā, piedaloties Maklaflinam, Paulijai, Rigbijam, Kitsonam un Makanaltijam.<ref name="LondonZoo" /> 18. augustā filmēšana notika Baro Haistritā Sautverkā, Londonā, piedaloties Maklaflinam un Frostam.<ref name="BoroughFilming" /> 24. un 25. augustā filmēšana noritēja Kingskrosas stacijā ar Vīzliju ģimenes aktieriem.<ref name="KingsCrossFilming" /><ref name="KingsCrossFilming2" /> Septembra vidū filmēšana noritēja Hoddesdonā un Lūtonas Vordaunparkā.<ref name="HoddesdonFilming" /><ref name="WardownParkFilming" /> Nākamajā nedēļā ''Deadline'' apstiprināja, ka Velsas princis Viljams un Velsas princese Ketrīna ar bērniem apmeklējuši Cūkmiestiņa stacijas dekorācijas Vindzoras Lielajā parkā.<ref name="WindsorSetVisit" /> Oktobra sākumā filmēšana pārcēlās uz Kornvolu.<ref name="Cornwall" /> 21. oktobrī filmēšana notika Skiptonā.<ref name="Skipton" /> Novembrī ražošana notika Ešridžā, kur iepriekš filmētas [[kalambols|kalambola]] Pasaules kausa ainas filmai "[[Harijs Poters un Uguns biķeris (filma)|Harijs Poters un Uguns biķeris]]".<ref name="Ashridge" /> Pirmās sezonas filmēšanu plānots pabeigt līdz 2026. gada vidum, un otrās sezonas ražošana sāksies dažus mēnešus vēlāk.<ref name="WeasleysCast" /> 2025. gada novembrī Blojs atkārtoti apstiprināja nodomu filmēt sezonas vienu pēc otras.<ref name="BloysNov2025" /> === Pēcapstrāde === Aleksis Važbrots ir vizuālo efektu pārraudzītājs.<ref name="TheWrapJul2025" /> === Mūzika === [[Hanss Cimmers]] un viņa mūzikas kompānija ''Bleeding Fingers Music'' komponē seriāla mūziku, par ko kļuva zināms 2026. gada janvārī.<ref name="Zimmer" /> == Mārketings == Tīzera treileris tika publiskots {{dat|2026|3|25}} un kļuva par visvairāk skatīto treileri HBO un HBO Max vēsturē ar 277 miljoniem skatījumu pirmajās 48 stundās.<ref name="Dec2026Release" /><ref name="MostWatchedTrailer" /> == Izdošana == Seriāla pirmizrāde notiks [[HBO]] kanālā ASV un globāli platformā [[HBO Max]] {{dat|2026|12|25}}.<ref name="Dec2026Release" /><ref name="ChristmasDayDeadline" /> Sākotnēji seriālu bija paredzēts izlaist 2027. gada sākumā.<ref name="Early2027" /><ref name="HBOMaxUKLaunch" /> Pirmā sezona ietver astoņas sērijas un ir nosaukta ''Harijs Poters un Filozofu akmens'' — pēc [[Harijs Poters un Filozofu akmens|pirmā romāna]].<ref name="EpisodeCount" /><ref name="Season1Title" /> == Atsauces == {{Atsauces|refs= <ref name="StoutAudible">{{Tīmekļa atsauce |last=Spangler |first=Todd |date=5 August 2025 |title=Audible's 'Harry Potter' Series Unveils Premiere Dates and Cast: Hugh Laurie as Dumbledore, Matthew Macfadyen as Voldemort, Riz Ahmed as Snape and More |url=https://variety.com/2025/digital/news/audible-harry-potter-cast-hugh-laurie-matthew-macfadyen-riz-ahmed-1236477343/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20250823170452/https://variety.com/2025/digital/news/audible-harry-potter-cast-hugh-laurie-matthew-macfadyen-riz-ahmed-1236477343/ |archive-date=23 August 2025 |access-date=23 August 2025 |website=[[Variety]]}}</ref> <ref name="CastConfirmed">{{Tīmekļa atsauce |last=Otterson |first=Joe |date=14 April 2025 |title='Harry Potter' HBO Series Confirms Casting for Dumbledore, Snape, McGonagall, Hagrid and More Hogwarts Staffers |url=https://variety.com/2025/tv/news/harry-potter-hbo-series-dumbledore-snape-mcgonagall-hagrid-1236368778/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20250414131946/https://variety.com/2025/tv/news/harry-potter-hbo-series-dumbledore-snape-mcgonagall-hagrid-1236368778/ |archive-date=14 April 2025 |access-date=14 April 2025 |website=[[Variety]]}}</ref> <ref name="WhitehouseCut">{{Tīmekļa atsauce |date=11 October 2004 |title=Harry Potter DVD extras reviewed |url=https://news.bbc.co.uk/cbbcnews/hi/tv_film/newsid_3734000/3734850.stm |archive-url=https://web.archive.org/web/20210126020705/http://news.bbc.co.uk/cbbcnews/hi/tv_film/newsid_3734000/3734850.stm |archive-date=26 January 2021 |access-date=9 August 2022 |website=[[Newsround]] |publisher=[[CBBC]]}}</ref> <ref name="McAnulty">{{Tīmekļa atsauce |last=Mohan-Hickson |first=Matthew |date=21 July 2025 |title=Harry Potter TV series: 4 key changes Harry Potter TV show has already made to the films |url=https://www.edinburghnews.scotsman.com/whats-on/harry-potter-tv-series-film-differences-5234702 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250721170630/https://www.edinburghnews.scotsman.com/whats-on/harry-potter-tv-series-film-differences-5234702 |archive-date=21 July 2025 |access-date=26 July 2025 |website=Edinburgh Evening News}}</ref> <ref name="Wirthner">{{Tīmekļa atsauce |title=Naomi Wirthner |url=https://theb-side.co.uk/management/naomi-wirther/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20260307122325/https://theb-side.co.uk/management/naomi-wirther/ |archive-date=7 March 2026 |access-date=7 March 2026 |website=B-Side Management}}</ref> <ref name="HarryPotterLastAdventure">{{publikācijas atsauce |last=Grossman |first=Lev |author-link=Lev Grossman |date=28 June 2007 |title=Harry Potter's Last Adventure |url=http://www.time.com/time/specials/2007/article/0,28804,1637886_1637891,00.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20080827145911/http://www.time.com/time/specials/2007/article/0,28804,1637886_1637891,00.html |archive-date=27 August 2008 |access-date=1 September 2008 |magazine=[[Time (magazine)|Time]]}}</ref> <ref name="HarryPotterPhenomenon">{{Tīmekļa atsauce |last=Elisco |first=Lester |title=The Phenomenon of Harry Potter |url=http://www.tomfolio.com/publishers/HarryPotter.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20170412095537/http://www.tomfolio.com/publishers/HarryPotter.html |archive-date=12 April 2017 |access-date=22 January 2009 |website=TomFolio.com}}</ref> <ref name="VoxBackground">{{Tīmekļa atsauce |last=Grady |first=Constance |date=26 June 2017 |title=How Harry Potter changed the world |url=https://www.vox.com/culture/2017/6/26/15856668/harry-potter-20th-anniversary-explained |archive-url=https://web.archive.org/web/20250530090020/https://www.vox.com/culture/2017/6/26/15856668/harry-potter-20th-anniversary-explained |archive-date=30 May 2025 |access-date=30 May 2025 |website=[[Vox (website)|Vox]]}}</ref> <ref name="ScholasticBackground">{{publikācijas atsauce |title=Scholastic Marks 25 Year Anniversary of The Publication of J.K. Rowling's Harry Potter and the Sorcerer's Stone |date=6 February 2023 |publisher=[[Scholastic Corporation|Scholastic]] |location=New York City |url=http://mediaroom.scholastic.com/press-release/scholastic-marks-25-year-anniversary-publication-jk-rowling-s-harry-potter-and-sorcere |access-date=6 February 2023 |archive-url=https://web.archive.org/web/20230313054050/http://mediaroom.scholastic.com/press-release/scholastic-marks-25-year-anniversary-publication-jk-rowling-s-harry-potter-and-sorcere |archive-date=13 March 2023}}</ref> <ref name="GuardianBackground">{{Ziņu atsauce |date=11 November 2007 |title=Harry Potter becomes highest-grossing film franchise |url=https://www.theguardian.com/film/2007/sep/11/jkjoannekathleenrowling |archive-url=https://web.archive.org/web/20071102053228/http://film.guardian.co.uk/news/story/0,,2166691,00.html |archive-date=2 November 2007 |access-date=17 November 2007 |newspaper=[[The Guardian]]}}</ref> <ref name="EarlyDevelopmentTHR">{{Tīmekļa atsauce |last=Goldberg |first=Lesley |date=25 January 2021 |title='Harry Potter' Live-Action TV Series in Early Development at HBO Max (Exclusive) |url=https://www.hollywoodreporter.com/tv/tv-news/harry-potter-live-action-tv-series-in-early-development-at-hbo-max-exclusive-4121063/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20210921180532/https://www.hollywoodreporter.com/tv/tv-news/harry-potter-live-action-tv-series-in-early-development-at-hbo-max-exclusive-4121063/ |archive-date=21 September 2021 |access-date=21 September 2021 |website=[[The Hollywood Reporter]]}}</ref> <ref name="EarlyDevelopmentVariety">{{Tīmekļa atsauce |last=Otterson |first=Joe |date=25 January 2021 |title='Harry Potter' TV Series in Early Development at HBO Max |url=https://variety.com/2021/tv/news/harry-potter-series-hbo-max-1234865601/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20210827195103/https://variety.com/2021/tv/news/harry-potter-series-hbo-max-1234865601/ |archive-date=27 August 2021 |access-date=21 September 2021 |website=[[Variety]]}}</ref> <ref name="WBDenial">{{Tīmekļa atsauce |last=Scott |first=Ryan |date=25 January 2021 |title=Warner Bros. Denies 'Harry Potter' TV Series Is Actually Happening |url=https://movieweb.com/harry-potter-tv-show-not-happening-warner-bros/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20210921134236/https://movieweb.com/harry-potter-tv-show-not-happening-warner-bros/ |archive-date=21 September 2021 |access-date=21 September 2021 |website=[[MovieWeb]]}}</ref> <ref name="FutureSR">{{Tīmekļa atsauce |last=Jones |first=Mike |date=18 May 2022 |title=New WB CEO Reportedly Meeting With JK Rowling About More Harry Potter |url=https://screenrant.com/harry-potter-warner-bros-ceo-jk-rowling-details/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20220519034426/https://screenrant.com/harry-potter-warner-bros-ceo-jk-rowling-details/ |archive-date=19 May 2022 |access-date=19 May 2022 |website=[[Screen Rant]]}}</ref> <ref name="DungeyInterest">{{Tīmekļa atsauce |last=Yossman |first=K.J. |date=30 November 2022 |title=Warner Bros. TV Boss Channing Dungey Says There's 'A Lot of Interest' in Harry Potter Series |url=https://variety.com/2022/tv/global/warner-bros-tv-harry-potter-series-interest-1235445196/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20240708051912/https://variety.com/2022/tv/global/warner-bros-tv-harry-potter-series-interest-1235445196/ |archive-date=8 July 2024 |access-date=7 March 2025 |website=[[Variety]]}}</ref> <ref name="DeadlineApril2023">{{Tīmekļa atsauce |last=D'Alessandro |first=Anthony |date=12 April 2023 |title='Harry Potter' Series A Go With J.K. Rowling Executive Producing, Set For 10-Year Run On Max |url=https://deadline.com/2023/04/harry-potter-max-series-jk-rowling-1235322187/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20230412185421/https://deadline.com/2023/04/harry-potter-max-series-jk-rowling-1235322187/ |archive-date=12 April 2023 |access-date=12 April 2023 |website=[[Deadline Hollywood]]}}</ref> <ref name="ShowrunnerSearch">{{Tīmekļa atsauce |last=White |first=Peter |date=12 April 2023 |title='Harry Potter' Series Starts Search For Showrunner |url=https://deadline.com/2023/04/harry-potter-series-starts-search-for-showrunner-1235323363/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20230413023126/https://deadline.com/2023/04/harry-potter-series-starts-search-for-showrunner-1235323363/ |archive-date=13 April 2023 |access-date=13 April 2023 |website=[[Deadline Hollywood]]}}</ref> <ref name="RowlingEP">{{Tīmekļa atsauce |last1=Jackson |first1=Angelique |last2=Vary |first2=Adam B. |date=12 April 2023 |title=HBO Chief Addresses J.K. Rowling Involvement in 'Harry Potter' Series |url=https://variety.com/2023/tv/news/hbo-jk-rowling-involvement-harry-potter-series-1235580848/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20230414004310/https://variety.com/2023/tv/news/hbo-jk-rowling-involvement-harry-potter-series-1235580848/ |archive-date=14 April 2023 |access-date=14 April 2023 |website=[[Variety]]}}</ref> <ref name="GardinerShortlist">{{Tīmekļa atsauce |last=White |first=Peter |date=1 February 2024 |title='Harry Potter' Series Narrows Writer Search With 'Succession's Francesca Gardiner Entering the Fray |url=https://deadline.com/2024/02/harry-potter-tv-series-pitching-succession-writer-francesca-gardiner-1235811523/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20240202004152/https://deadline.com/2024/02/harry-potter-tv-series-pitching-succession-writer-francesca-gardiner-1235811523/ |archive-date=2 February 2024 |access-date=1 February 2024 |website=[[Deadline Hollywood]]}}</ref> <ref name="DeadlineTrioCast">{{Tīmekļa atsauce |last=Goldbart |first=Max |date=27 May 2025 |title=HBO's Harry Potter Series Casts Harry, Ron & Hermione |url=https://deadline.com/2025/05/hbos-harry-potter-series-cast-harry-ron-hermione-1236411573/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20250527151703/https://deadline.com/2025/05/hbos-harry-potter-series-cast-harry-ron-hermione-1236411573/ |archive-date=27 May 2025 |access-date=27 May 2025 |website=[[Deadline Hollywood]]}}</ref> <ref name="GardinerMylod">{{Tīmekļa atsauce |last=White |first=Peter |date=26 June 2024 |title='Harry Potter' HBO Series Finds Its Creative Team In 'Succession' Duo Francesca Gardiner & Mark Mylod |url=https://deadline.com/2024/06/harry-potter-showrunner-director-1235983341/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20240626142546/https://deadline.com/2024/06/harry-potter-showrunner-director-1235983341/ |archive-date=26 June 2024 |access-date=26 June 2024 |website=[[Deadline Hollywood]]}}</ref> <ref name="JuneCast">{{Tīmekļa atsauce |last=Otterson |first=Joe |date=9 June 2025 |title='Harry Potter' HBO Series Finds Molly Weasley, Draco and Lucius Malfoy and More Hogwarts Students |url=https://variety.com/2025/tv/news/harry-potter-hbo-series-molly-weasley-draco-lucius-malfoy-1236423409/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20250609151743/https://variety.com/2025/tv/news/harry-potter-hbo-series-molly-weasley-draco-lucius-malfoy-1236423409/ |archive-date=9 June 2025 |access-date=9 June 2025 |website=[[Variety]]}}</ref> <ref name="MovedToHBO">{{Tīmekļa atsauce |last=White |first=Peter |date=25 June 2024 |title='Harry Potter' & 'Welcome To Derry' Moving From Max To HBO As Part Of Big-Budget Streaming Strategy Rethink |url=https://deadline.com/2024/06/harry-potter-welcome-to-derry-moving-from-max-to-hbo-1235983023/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20240626171306/https://deadline.com/2024/06/harry-potter-welcome-to-derry-moving-from-max-to-hbo-1235983023/ |archive-date=26 June 2024 |access-date=25 June 2024 |website=[[Deadline Hollywood]]}}</ref> <ref name="WarwickDavis">{{Tīmekļa atsauce |last=Cordero |first=Rost |date=1 September 2025 |title=HBO 'Harry Potter' Series: Warwick Davis Returns As Prof. Flitwick; Additional Castings Set |url=https://deadline.com/2025/09/harry-potter-series-warwick-davis-professor-filius-flitwick-1236502767/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20250901104340/https://deadline.com/2025/09/harry-potter-series-warwick-davis-professor-filius-flitwick-1236502767/ |archive-date=1 September 2025 |access-date=1 September 2025 |website=[[Deadline Hollywood]]}}</ref> <ref name="DeadlineEverythingKnownAug2025">{{Tīmekļa atsauce |last1=Tapp |first1=Tom |last2=Gomez |first2=Dessi |date=19 August 2025 |title='Harry Potter' TV Series Due To Hit HBO In 2027: Everything We Know About The Cast, Who's Creating It, What J.K. Rowling Says & More |url=https://deadline.com/2025/08/harry-potter-tv-series-max-release-date-cast-1235323284/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20250823111131/https://deadline.com/2025/08/harry-potter-tv-series-max-release-date-cast-1235323284/ |archive-date=23 August 2025 |access-date=23 August 2025 |website=[[Deadline Hollywood]]}}</ref> <ref name="WeasleysCast">{{Tīmekļa atsauce |last1=Shafer |first1=Ellise |last2=Ritman |first2=Alex |date=19 August 2025 |title='Harry Potter' HBO Series Reveals Weasley Children: Gracie Cochrane as Ginny, New Twins for Fred and George |url=https://variety.com/2025/tv/global/harry-potter-weasley-children-casting-revealed-1236462315/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20250819164246/https://variety.com/2025/tv/global/harry-potter-weasley-children-casting-revealed-1236462315/ |archive-date=19 August 2025 |access-date=19 August 2025 |website=[[Variety]]}}</ref> <ref name="WGAWriters">Vairāki avoti: * {{Tīmekļa atsauce |title=Andy Greenwald – WGA Directory |url=https://directories.wga.org/member/andygreenwald/ |access-date=11 October 2024 |publisher=[[Writers Guild of America West]]}} * {{Tīmekļa atsauce |title=Bijan Sheibani – WGA Directory |url=https://directories.wga.org/member/bijansheibani/ |access-date=5 January 2025 |publisher=Writers Guild of America West}} * {{Tīmekļa atsauce |title=Josephine Gardiner – WGA Directory |url=https://directories.wga.org/member/josephinegardiner/ |access-date=11 October 2024 |publisher=Writers Guild of America West}} * {{Tīmekļa atsauce |title=Laura Neal – WGA Directory |url=https://directories.wga.org/member/lauraneal/ |access-date=11 October 2024 |publisher=Writers Guild of America West}} * {{Tīmekļa atsauce |title=Martha Hillier – WGA Directory |url=https://directories.wga.org/member/marthahillier/ |access-date=5 January 2025 |publisher=Writers Guild of America West}} * {{Tīmekļa atsauce |title=Ripley Parker – WGA Directory |url=https://directories.wga.org/member/ripleyparker/ |access-date=5 January 2025 |publisher=Writers Guild of America West}} * {{Tīmekļa atsauce |title=Sam Holcroft – WGA Directory |url=https://directories.wga.org/member/samholcroft/ |access-date=5 January 2025 |publisher=Writers Guild of America West}} * {{Tīmekļa atsauce |title=Ted Cohen – WGA Directory |url=https://directories.wga.org/member/tedcohen/ |access-date=5 January 2025 |publisher=Writers Guild of America West}}</ref> <ref name="CarvelCast">{{Tīmekļa atsauce |last=Andreeva |first=Nellie |date=8 June 2025 |title='Harry Potter': Bertie Carvel To Play Cornelius Fudge In HBO Series |url=https://deadline.com/2025/06/harry-potter-cornelius-fudge-casting-bertie-carvel-1236427115/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20250608231737/https://deadline.com/2025/06/harry-potter-cornelius-fudge-casting-bertie-carvel-1236427115/ |archive-date=8 June 2025 |access-date=8 June 2025 |website=[[Deadline Hollywood]]}}</ref> <ref name="RowlingScripts">{{Tīmekļa atsauce |last=Sharf |first=Zack |date=22 June 2025 |title=J.K. Rowling Raves About HBO's 'Harry Potter' Series After Working 'Closely' With the Writers: 'I've Read the First Two Episodes. They Are So, So Good' |url=https://variety.com/2025/tv/news/jk-rowling-praises-harry-potter-series-worked-closely-writers-1236437589/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20250905073314/https://variety.com/2025/tv/news/jk-rowling-praises-harry-potter-series-worked-closely-writers-1236437589/ |archive-date=5 September 2025 |access-date=7 December 2025 |website=[[Variety]]}}</ref> <ref name="FilmingStart">{{Tīmekļa atsauce |last=Hibberd |first=James |date=14 July 2025 |title=HBO's 'Harry Potter' Reveals First Costumed Photo; Casts Neville and Dudley |url=https://www.hollywoodreporter.com/news/general-news/hbo-harry-potter-first-look-casting-1236313712/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20250714152120/https://www.hollywoodreporter.com/news/general-news/hbo-harry-potter-first-look-casting-1236313712/ |archive-date=14 July 2025 |access-date=14 July 2025 |website=[[The Hollywood Reporter]]}}</ref> <ref name="BloysNov2025">{{Tīmekļa atsauce |last=Campione |first=Katie |date=20 November 2025 |title=HBO Chief Casey Bloys Confirms Writing Has Begun On Season 2 Of ''Harry Potter'' Series Amid Season 1 Production |url=https://deadline.com/2025/11/harry-potter-season-2-writing-begins-hbo-series-1236624977 |archive-url=https://web.archive.org/web/20251121082930/https://deadline.com/2025/11/harry-potter-season-2-writing-begins-hbo-series-1236624977 |archive-date=21 November 2025 |access-date=21 November 2025 |website=[[Deadline Hollywood]]}}</ref> <ref name="HogwartsStudents">{{Tīmekļa atsauce |last=McPherson |first=Chris |date=6 March 2026 |title=HBO's Harry Potter Series Officially Confirms 21 New Cast Members |url=https://collider.com/hbo-harry-potter-series-cast-gryffindor-slytherin-ravenclaw-hufflepuff-students/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20260307122148/https://collider.com/hbo-harry-potter-series-cast-gryffindor-slytherin-ravenclaw-hufflepuff-students/ |archive-date=7 March 2026 |access-date=7 March 2026 |website=[[Collider (website)|Collider]]}}</ref> <ref name="CastingCallSep2024">{{Tīmekļa atsauce |last=Moreau |first=Jordan |date=9 September 2024 |title=HBO's 'Harry Potter' Series Opens Casting Call for Harry, Ron and Hermione: 'We Are Committed to Inclusive, Diverse Casting' |url=https://variety.com/2024/tv/news/harry-potter-show-hbo-casting-harry-ron-hermione-1236138486/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20240909193708/https://variety.com/2024/tv/news/harry-potter-show-hbo-casting-harry-ron-hermione-1236138486/ |archive-date=9 September 2024 |access-date=18 September 2024 |website=[[Variety]]}}</ref> <ref name="Wilson">{{Tīmekļa atsauce |last=McPherson |first=Chris |date=10 October 2025 |title='The Matrix' Star Becomes Latest Big Name to Join HBO's Harry Potter TV Series |url=https://collider.com/harry-potter-tv-series-cast-nicolas-flamel-lambert-wilson/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20251011002746/https://collider.com/harry-potter-tv-series-cast-nicolas-flamel-lambert-wilson/ |archive-date=11 October 2025 |access-date=11 October 2025 |website=[[Collider (website)|Collider]]}}</ref> <ref name="InsideCastingTrio">{{Tīmekļa atsauce |last=Goldbart |first=Max |date=16 December 2024 |title=Inside HBO's 'Harry Potter' Sorting Hat: Casting Directors Narrow Search Down For Harry, Hermione & Ron |url=https://deadline.com/2024/12/harry-potter-casting-harry-ron-hermione-deep-dive-1236201593/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20241224184305/https://deadline.com/2024/12/harry-potter-casting-harry-ron-hermione-deep-dive-1236201593/ |archive-date=24 December 2024 |access-date=27 May 2025 |website=[[Deadline Hollywood]]}}</ref> <ref name="FTBiggest">{{Tīmekļa atsauce |last=Thomas |first=Daniel |date=2026-03-26 |title=Harry Potter TV reboot will be 'biggest thing' HBO has ever done |url=https://www.ft.com/content/9bf00689-f7c9-4572-aac5-906851c2b650 |access-date=2026-03-29 |website=Financial Times}}</ref> <ref name="CastingBBCMay2025">{{Tīmekļa atsauce |last=Rufo |first=Yasmin |date=31 May 2025 |title=HBO Harry Potter: What was it like auditioning to be part of the new TV series? |url=https://www.bbc.com/news/articles/cn5yl6lyp59o |archive-url=https://web.archive.org/web/20250602075409/https://www.bbc.com/news/articles/cn5yl6lyp59o |archive-date=2 June 2025 |access-date=20 June 2025 |publisher=[[BBC]]}}</ref> <ref name="RylanceEyed">{{Tīmekļa atsauce |last1=Yossman |first1=K.J. |last2=Otterson |first2=Joe |date=11 November 2024 |title='Harry Potter' TV Series Eyes Mark Rylance for Dumbledore (Exclusive) |url=https://variety.com/2024/tv/global/harry-potter-tv-series-mark-rylance-dumbledore-1236204647/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20241111200034/https://variety.com/2024/tv/global/harry-potter-tv-series-mark-rylance-dumbledore-1236204647/ |archive-date=11 November 2024 |access-date=11 November 2024 |website=[[Variety]]}}</ref> <ref name="CastingEyed">{{Tīmekļa atsauce |last=Andreeva |first=Nellie |date=6 December 2024 |title='Harry Potter' Casting Rumor Mill Hits Overdrive With Big Names Eyed For Iconic Roles – The Dish |url=https://deadline.com/2024/12/harry-potter-casting-rumors-sharon-horgan-brett-goldstein-mark-strong-1236196667/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20241207012043/https://deadline.com/2024/12/harry-potter-casting-rumors-sharon-horgan-brett-goldstein-mark-strong-1236196667/ |archive-date=7 December 2024 |access-date=7 December 2024 |website=[[Deadline Hollywood]]}}</ref> <ref name="EssieduEyed">{{Tīmekļa atsauce |last1=Kit |first1=Borys |last2=Hibberd |first2=James |date=4 December 2024 |title=Paapa Essiedu Eyed to Play Severus Snape in HBO's Harry Potter TV Show (Exclusive) |url=https://www.hollywoodreporter.com/tv/tv-news/paapa-essiedu-hbo-harry-potter-show-severus-snape-1236076389/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20241204225808/https://www.hollywoodreporter.com/tv/tv-news/paapa-essiedu-hbo-harry-potter-show-severus-snape-1236076389/ |archive-date=4 December 2024 |access-date=4 December 2024 |website=[[The Hollywood Reporter]]}}</ref> <ref name="LithgowNegotiations">{{Tīmekļa atsauce |last=Andreeva |first=Nellie |date=12 February 2025 |title=John Lithgow Nears Deal To Play Dumbledore In HBO's 'Harry Potter' Series |url=https://deadline.com/2025/02/harry-potter-tv-series-casting-john-lithgow-dumbledore-1236285903/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20250222150057/https://deadline.com/2025/02/harry-potter-tv-series-casting-john-lithgow-dumbledore-1236285903/ |archive-date=22 February 2025 |access-date=25 February 2025 |website=[[Deadline Hollywood]]}}</ref> <ref name="LithgowCast">{{Tīmekļa atsauce |last=Northrup |first=Ryan |date=25 February 2025 |title=John Lithgow Confirms Casting As Dumbledore In HBO's Harry Potter: "This Is Going To Define The Last Chapter Of My Life" |url=https://screenrant.com/harry-potter-show-john-lithgow-dumbledore-casting-confirmed/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20250225185421/https://screenrant.com/harry-potter-show-john-lithgow-dumbledore-casting-confirmed/ |archive-date=25 February 2025 |access-date=23 April 2025 |website=[[Screen Rant]]}}</ref> <ref name="EssieduMcTeerNegotiations">{{Tīmekļa atsauce |last=Andreeva |first=Nellie |date=7 March 2025 |title='Harry Potter': Janet McTeer In Negotiations To Play McGonagall; Paapa Essiedu Near Deal To Play Snape In HBO Series |url=https://deadline.com/2025/03/harry-potter-series-mcgonnagall-snape-casting-1236313232/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20250307170603/https://deadline.com/2025/03/harry-potter-series-mcgonnagall-snape-casting-1236313232/ |archive-date=7 March 2025 |access-date=7 March 2025 |website=[[Deadline Hollywood]]}}</ref> <ref name="FrostNegotiations">{{Tīmekļa atsauce |last=Andreeva |first=Nellie |date=25 March 2025 |title='Harry Potter': Nick Frost Poised To Play Hagrid In HBO Series |url=https://deadline.com/2025/03/harry-potter-series-hagrid-casting-nick-frost-1236350650/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20250326004952/https://deadline.com/2025/03/harry-potter-series-hagrid-casting-nick-frost-1236350650/ |archive-date=26 March 2025 |access-date=26 March 2025 |website=[[Deadline Hollywood]]}}</ref> <ref name="EssieduThreats">{{Tīmekļa atsauce |last=Oganseyan |first=Natalie |date=21 March 2026 |title='Harry Potter' Series Star Paapa Essiedu Says He's Faced Death Threats Over Casting As Snape |url=https://deadline.com/2026/03/harry-potter-paapa-essiedu-hbo-casting-backlash-1236762381/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20260325183757/https://deadline.com/2026/03/harry-potter-paapa-essiedu-hbo-casting-backlash-1236762381/ |archive-date=25 March 2026 |access-date=25 March 2026 |website=[[Deadline Hollywood]]}}</ref> <ref name="BBCTrioCast">{{Tīmekļa atsauce |last=Rufo |first=Yasmin |date=27 May 2025 |title=Young actors revealed for Harry Potter TV series |url=https://www.bbc.com/news/articles/c5ygp0908g9o |archive-url=https://web.archive.org/web/20250527180629/https://www.bbc.com/news/articles/c5ygp0908g9o |archive-date=27 May 2025 |access-date=27 May 2025 |publisher=[[BBC]]}}</ref> <ref name="WaddingtonCostDesAdded">{{Tīmekļa atsauce |last=Wiseman |first=Andreas |date=6 December 2024 |title=Harry Potter Series Makes Key Hire As 'Poor Things' Oscar Winner Holly Waddington Set As Costume Designer |url=https://deadline.com/2024/12/harry-potter-series-poor-things-costume-designer-holly-waddington-1236195657/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20241207005605/https://deadline.com/2024/12/harry-potter-series-poor-things-costume-designer-holly-waddington-1236195657/ |archive-date=7 December 2024 |access-date=7 December 2024 |website=[[Deadline Hollywood]]}}</ref> <ref name="TheWrapJul2025">{{Tīmekļa atsauce |last=Cobb |first=Kayla |date=14 July 2025 |title=HBO's 'Harry Potter' Series Reveals First Image as Filming Begins, Premiere Date Set for 2027 |url=https://www.thewrap.com/harry-potter-hbo-series-image-filming-begins/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20250714155714/https://www.thewrap.com/harry-potter-hbo-series-image-filming-begins/ |archive-date=14 July 2025 |access-date=14 July 2025 |website=[[TheWrap]]}}</ref> <ref name="WorkingTitle">{{Tīmekļa atsauce |last=McPherson |first=Chris |date=14 July 2025 |title=New Harry Potter Series Gets a Surprising Update as Stars Question Their Role in Future Seasons |url=https://collider.com/harry-potter-series-filming-season-1-2-together-update/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20250715165428/https://collider.com/harry-potter-series-filming-season-1-2-together-update/ |archive-date=15 July 2025 |access-date=19 August 2025 |website=[[Collider (website)|Collider]]}}</ref> <ref name="Dec2026Release">{{Tīmekļa atsauce |last1=French |first1=Kennedy |last2=Moreau |first2=Jordan |date=25 March 2026 |title='Harry Potter' Trailer: Harry, Ron and Hermione Head to Hogwarts to Meet Dumbledore, Snape and Hagrid; Christmas 2026 Release Date Set on HBO |url=https://variety.com/2026/tv/news/harry-potter-trailer-hbo-release-date-ron-hermione-1236698105/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20260325191152/https://variety.com/2026/tv/news/harry-potter-trailer-hbo-release-date-ron-hermione-1236698105/ |archive-date=25 March 2026 |access-date=25 March 2026 |website=[[Variety]]}}</ref> <ref name="Leavesden">{{Tīmekļa atsauce |last=Grobar |first=Matt |date=5 December 2024 |title='Harry Potter' Series To Begin Shooting Over The Summer At Leavesden; Showrunner Reveals 32,000 Kids Auditioned For Lead Roles |url=https://deadline.com/2024/12/harry-potter-series-to-begin-shooting-summer-at-leavesden-1236195321/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20241205190430/https://deadline.com/2024/12/harry-potter-series-to-begin-shooting-summer-at-leavesden-1236195321/ |archive-date=5 December 2024 |access-date=5 December 2024 |website=[[Deadline Hollywood]]}}</ref> <ref name="TemporarySchool">{{Tīmekļa atsauce |last=Fullbrook |first=Danny |date=15 July 2025 |title=Harry Potter studio to build real school for cast |url=https://www.bbc.com/news/articles/c30727y4ey1o |archive-url=https://web.archive.org/web/20250717143348/https://www.bbc.com/news/articles/c30727y4ey1o |archive-date=17 July 2025 |access-date=18 July 2025 |website=[[BBC News]]}}</ref> <ref name="SetsBuilt">{{Tīmekļa atsauce |last=Fitzpatrick |first=Liam |date=19 May 2025 |title=Harry Potter: first look at Leavesden set for HBO show |url=https://www.watfordobserver.co.uk/leisure/25172733.harry-potter-first-look-leavesden-set-hbo-show/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20250519082733/https://www.watfordobserver.co.uk/leisure/25172733.harry-potter-first-look-leavesden-set-hbo-show/ |archive-date=19 May 2025 |access-date=2 June 2025 |website=Watford Observer}}</ref> <ref name="Lighthouse1">{{Tīmekļa atsauce |last=Stervinou |first=Lannig |date=24 May 2025 |title=Le mystère Harry Potter plane au-dessus de l'île de Sein |trans-title=The Harry Potter mystery hovers over the Île de Sein |url=https://www.letelegramme.fr/finistere/ile-de-sein-29990/le-mystere-harry-potter-plane-au-dessus-de-lile-de-sein-6823625.php |archive-url=https://web.archive.org/web/20250526193219/https://www.letelegramme.fr/finistere/ile-de-sein-29990/le-mystere-harry-potter-plane-au-dessus-de-lile-de-sein-6823625.php |archive-date=26 May 2025 |access-date=3 June 2025 |website=[[Le Télégramme]] |language=fr}}</ref> <ref name="Lighthouse2">{{Tīmekļa atsauce |last=Blairet |first=Laura |date=24 May 2025 |title="Voldemort est né à Tevennec" : une équipe de tournage était sur l'Île-de-Sein pour la nouvelle série Harry Potter |trans-title="Voldemort was born in Tevennec": a film crew was on Île-de-Sein for the new Harry Potter series |url=https://www.francebleu.fr/infos/culture-loisirs/voldemort-est-ne-a-tevennec-une-equipe-de-tournage-etait-sur-l-ile-de-sein-pour-la-nouvelle-serie-harry-potter-1291607 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250530102302/https://www.francebleu.fr/infos/culture-loisirs/voldemort-est-ne-a-tevennec-une-equipe-de-tournage-etait-sur-l-ile-de-sein-pour-la-nouvelle-serie-harry-potter-1291607 |archive-date=30 May 2025 |access-date=3 June 2025 |publisher=Ici |language=fr}}</ref> <ref name="TVLinePremiere2027">{{Tīmekļa atsauce |last=Luther |first=Rebecca |date=14 July 2025 |title=''Harry Potter'': HBO Confirms 2027 Release Date for Series Adaptation — See First Production Photo |url=https://tvline.com/news/harry-potter-tv-series-release-date-2027-hbo-1235473598/ |archive-url=https://archive.today/20250714154403/https://tvline.com/news/harry-potter-tv-series-release-date-2027-hbo-1235473598/ |archive-date=14 July 2025 |access-date=14 July 2025 |website=[[TVLine]]}}</ref> <ref name="LondonZoo">{{Tīmekļa atsauce |last=Phillips |first=Tom |date=18 July 2025 |title=First Harry Potter Set Photos Feature Series' Young Star and the Dursleys, as HBO TV Series Films at London Zoo |url=https://www.ign.com/articles/first-harry-potter-set-photos-feature-series-young-star-and-the-dursleys-as-hbo-tv-series-films-at-london-zoo |archive-url=https://web.archive.org/web/20250718120407/https://www.ign.com/articles/first-harry-potter-set-photos-feature-series-young-star-and-the-dursleys-as-hbo-tv-series-films-at-london-zoo |archive-date=18 July 2025 |access-date=18 July 2025 |website=[[IGN]]}}</ref> <ref name="BoroughFilming">{{Tīmekļa atsauce |date=19 August 2025 |title=Harry Potter: Actors spotted filming in London for new series |url=https://www.bbc.com/news/videos/ceqyv7wr9nlo |archive-url=https://web.archive.org/web/20250819163125/https://www.bbc.com/news/videos/ceqyv7wr9nlo |archive-date=19 August 2025 |access-date=19 August 2025 |publisher=[[BBC]]}}</ref> <ref name="KingsCrossFilming">{{Tīmekļa atsauce |last=McPherson |first=Chris |date=24 August 2025 |title=HBO's Harry Potter Series Shows Off Ron Weasley As Filming Reaches Crucial Stage |url=https://collider.com/harry-potter-series-ron-weasley-set-video-kings-cross/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20250825002005/https://collider.com/harry-potter-series-ron-weasley-set-video-kings-cross/ |archive-date=25 August 2025 |access-date=24 August 2025 |website=[[Collider (website)|Collider]]}}</ref> <ref name="KingsCrossFilming2">{{Tīmekļa atsauce |last=Blackwelder |first=Carson |date=25 August 2025 |title=Harry Potter TV Series Reveals Glimpse of the Weasley Family on Set and Gives First Look at Mrs. Weasley |url=https://people.com/harry-potter-tv-series-weasley-family-filming-on-set-11797154 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250826001904/https://people.com/harry-potter-tv-series-weasley-family-filming-on-set-11797154 |archive-date=26 August 2025 |access-date=25 August 2025 |website=[[People (magazine)|People]]}}</ref> <ref name="HoddesdonFilming">{{Tīmekļa atsauce |date=25 September 2025 |title=Filming for Harry Potter TV series spotted in town |url=https://www.bbc.com/news/videos/cz08nvr743vo |archive-url=https://web.archive.org/web/20250925131430/https://www.bbc.com/news/videos/cz08nvr743vo |archive-date=25 September 2025 |access-date=28 September 2025 |publisher=[[BBC]]}}</ref> <ref name="WardownParkFilming">{{Tīmekļa atsauce |last=McPherson |first=Chris |date=23 September 2025 |title=First Look at Lily Evans and James Potter in HBO's Harry Potter Series Revealed in New Set Video |url=https://collider.com/harry-potter-tv-series-lily-james-potter-age-appropriate-hbo-set-video/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20250923135149/https://collider.com/harry-potter-tv-series-lily-james-potter-age-appropriate-hbo-set-video/ |archive-date=23 September 2025 |access-date=28 September 2025 |website=[[Collider (website)|Collider]]}}</ref> <ref name="WindsorSetVisit">{{Tīmekļa atsauce |last=Andreeva |first=Nellie |date=28 September 2025 |title='Harry Potter' HBO Series Gets Royal Set Visit From Prince William, Kate Middleton & Their Kids |url=https://deadline.com/2025/09/harry-potter-hbo-series-royal-set-visit-william-kate-kids-1236563487/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20250928205717/https://deadline.com/2025/09/harry-potter-hbo-series-royal-set-visit-william-kate-kids-1236563487/ |archive-date=28 September 2025 |access-date=29 September 2025 |website=[[Deadline Hollywood]]}}</ref> <ref name="Cornwall">{{Tīmekļa atsauce |last=Parkman |first=Chloe |date=13 October 2025 |title=Harry Potter TV series is 'massive' for South West |url=https://www.bbc.com/news/articles/cdrzl3v3m14o |archive-url=https://web.archive.org/web/20251104185503/https://www.bbc.com/news/articles/cdrzl3v3m14o |archive-date=4 November 2025 |access-date=4 November 2025 |publisher=[[BBC]]}}</ref> <ref name="Skipton">{{Tīmekļa atsauce |last1=Scheer |first1=Victoria |last2=Taylor |first2=Kit |date=22 October 2025 |title=Harry Potter filming puts market town 'on the map' |url=https://www.bbc.com/news/articles/cx2ng0yd2plo |archive-url=https://web.archive.org/web/20251104185809/https://www.bbc.com/news/articles/cx2ng0yd2plo |archive-date=4 November 2025 |access-date=4 November 2025 |publisher=[[BBC]]}}</ref> <ref name="Ashridge">{{Tīmekļa atsauce |last=Esquibias |first=Liza |date=11 November 2025 |title=''Harry Potter'' TV Series Films at Original Quidditch World Cup Location — See Photos of Harry, Ron and Draco Together |url=https://people.com/see-new-photos-of-the-harry-potter-cast-on-set-11847539 |archive-url=https://web.archive.org/web/20251113185803/https://people.com/see-new-photos-of-the-harry-potter-cast-on-set-11847539 |archive-date=13 November 2025 |access-date=12 November 2025 |website=[[People (magazine)|People]]}}</ref> <ref name="Zimmer">{{Tīmekļa atsauce |last=Tangcay |first=Jazz |date=15 January 2026 |title=Hans Zimmer to Compose 'Harry Potter' HBO Series Original Score With Bleeding Fingers Music |url=https://variety.com/2026/tv/news/harry-potter-series-hans-zimmer-original-score-1236631551/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20260115161851/https://variety.com/2026/tv/news/harry-potter-series-hans-zimmer-original-score-1236631551/ |archive-date=15 January 2026 |access-date=15 January 2026 |website=[[Variety]]}}</ref> <ref name="MostWatchedTrailer">{{Tīmekļa atsauce |last=Tinoco |first=Armando |date=27 March 2026 |title='Harry Potter & The Philosopher's Stone' Trailer Becomes Most-Watched In HBO & HBO Max History |url=https://deadline.com/2026/03/harry-potter-and-the-philosophers-stone-trailer-breaks-records-hbo-1236768196/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20260329144842/https://deadline.com/2026/03/harry-potter-and-the-philosophers-stone-trailer-breaks-records-hbo-1236768196/ |archive-date=29 March 2026 |access-date=29 March 2026 |website=[[Deadline Hollywood]]}}</ref> <ref name="ChristmasDayDeadline">{{Tīmekļa atsauce |last=Campione |first=Katie |date=25 March 2026 |title=''Harry Potter And The Philosopher's Stone'': See First-Look Photos From Upcoming HBO Series |url=https://deadline.com/gallery/harry-potter-series-photos/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20260325201003/https://deadline.com/gallery/harry-potter-series-photos/ |archive-date=25 March 2026 |access-date=25 March 2026 |website=[[Deadline Hollywood]]}}</ref> <ref name="Early2027">{{Tīmekļa atsauce |last=Andreeva |first=Nellie |date=30 January 2026 |title='Harry Potter' Series Gets Premiere Window On HBO |url=https://deadline.com/2026/01/harry-potter-series-premiere-date-window-1236703527/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20260130185439/https://deadline.com/2026/01/harry-potter-series-premiere-date-window-1236703527/ |archive-date=30 January 2026 |access-date=30 January 2026 |website=[[Deadline Hollywood]]}}</ref> <ref name="HBOMaxUKLaunch">{{Tīmekļa atsauce |last=Yossman |first=K.J. |date=9 February 2026 |title=HBO Max Sets U.K. Launch Date, Subscription Plans |url=https://variety.com/2026/tv/global/hbo-max-uk-launch-date-subscription-plans-prices-1236656708/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20260303112458/https://variety.com/2026/tv/global/hbo-max-uk-launch-date-subscription-plans-prices-1236656708/ |archive-date=3 March 2026 |access-date=9 February 2026 |website=[[Variety]]}}</ref> <ref name="EpisodeCount">{{Tīmekļa atsauce |last=Krunfli |first=Mariana |date=30 July 2025 |title=Como Diretor de Fotografia Brasileiro Construiu Sua Carreira até a Série de Harry Potter |url=https://forbes.com.br/carreira/2025/07/diretor-de-fotografia-brasileiro-conta-como-conquistou-espaco-na-serie-de-harry-potter/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20250731110144/https://forbes.com.br/carreira/2025/07/diretor-de-fotografia-brasileiro-conta-como-conquistou-espaco-na-serie-de-harry-potter |archive-date=31 July 2025 |access-date=31 July 2025 |language=pt |website=[[Forbes|Forbes Brasil]]}}</ref> <ref name="Season1Title">{{Tīmekļa atsauce |last=Hibberd |first=James |date=25 March 2026 |title=HBO's ''Harry Potter'' Trailer Reveals New Cast and Surprise Christmas Premiere Date |url=https://www.hollywoodreporter.com/tv/tv-news/hbo-harry-potter-trailer-1236545930/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20260325195135/https://www.hollywoodreporter.com/tv/tv-news/hbo-harry-potter-trailer-1236545930/ |archive-date=25 March 2026 |access-date=25 March 2026 |website=[[The Hollywood Reporter]]}}</ref> }} == Ārējās saites == {{filmu ārējās saites}} {{Harijs Poters}} [[Kategorija:Harijs Poters]] [[Kategorija:ASV televīzijas seriāli]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes televīzijas seriāli]] [[Kategorija:HBO seriāli]] ez8ipz9y4s2b2e4kkirhwtlutelfo7p 0 608213 4457440 4406084 2026-04-22T11:34:11Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457440 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Kalmju iela|Kalmju iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Kalmju iela |attēls = |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 16 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 200 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Grīva (Daugavpils)|Grīva]] |ielas garums = 90 metri |atklāta = 1957. gadā |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 1 |ielas segums = [[grants]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Kalmju iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Daugava]]s kreisajā krastā, [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas]] apkaimē. Tā sākas krustojumā ar [[Baznīcas iela (Daugavpils)|Baznīcas ielu]] pretī [[Grīvas katoļu baznīca]]i, ved ziemeļaustrumu virzienā un beidzas strupceļā. Kalmju ielā ir privātmāju apbūve. Ielas garums ir aptuveni 90 metri, sarkano līniju platums ir no 5 līdz 9 metriem.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas teritorijas plānojums |url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/dokumenti/2020/publisk%C4%81%20apsprie%C5%A1ana/TP3.0/TIAN_20200129_0936.pdf |publisher=Daugavpils pilsētas dome |accessdate={{dat|2025|8|21||bez}} |page=87 |date={{dat|2020|1|29||bez}}}}</ref> Visā garumā iela ir klāta ar [[grants]] segumu, satiksmes kustība atļauta abos virzienos. Sabiedriskais transports pa Kalmju ielu nekursē. Nosaukums jaunizveidotajai Kalmju ielai (sākotnēji saukta arī par šķērsielu) piešķirts 1957. gadā un laika gaitā nav mainījies.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Pārdēvētās un jaunās ielas Daugavpilī |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/5526 |website=Latgales dati |publisher=Padomju Daugava (Daugavpils) |accessdate={{dat|2025|8|21||bez}} |date={{dat|1957|8|22||bez}} |archive-date={{dat|2025|03|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250324123822/https://latgalesdati.du.lv/notikums/5526 }}</ref> == Ielu savienojumi == Kalmju iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Baznīcas iela (Daugavpils)|Baznīcas iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu K}} [[Kategorija:Ielas Grīvā (Daugavpils)]] fd6xybtr5ds9hsyjel23ufsg8fmoll5 0 608584 4457156 4343253 2026-04-21T17:51:19Z ~2026-24627-35 144402 Updated country of birth - Lithuania 4457156 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Inga Ruģiniene | vārds_orģ = ''Inga Ruginienė'' | attēls = Inga Ruginiene, Agnieszka Dziemianowicz-Bąk. Informal meeting of Social affairs Ministers (cropped).jpg | att_izm = 220px | apraksts = Inga Ruģiniene 2025. gadā <!------ Pirmais amats ------>| amats = 19. [[Lietuvas premjerministre]] | term_sākums = {{dat|2025|08|26|N}} | term_beigas = ''pašlaik'' | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = [[Gitans Nausēda]] | premjers = | priekštecis = [[Gintauts Palucks]] | pēctecis = <!------ Otrais amats ------> | amats2 = | term_sākums2 = | term_beigas2 = | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = | premjers2 = | priekštecis2 = | pēctecis2 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1981|5|24}} | dzim_vieta = {{vieta|Lietuva|Traķi}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = [[Lietuvas sociāldemokrātu partija]]<br /><small>(kopš 2024. gada)</small> | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = 2 | profesija = politiķe | alma_mater = [[Mikola Romera Universitāte]]<br />[[Viļņas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Inga Ruģiniene''' ({{val|lt|Inga Ruginienė}}, dzimusi 1981. gada 24. maijā [[Traķi|Traķos]]) ir [[Lietuvieši|lietuviešu]] arodbiedrības darbiniece un politiķe no [[Lietuvas sociāldemokrātu partija]]s (LSDP). Kopš 2024. gada novembra viņa ir [[Lietuvas Republikas Seims|Seima]] deputāte, Lietuvas sociālo lietu un darba ministre, kopš 2025. gada 26. augusta [[Lietuvas premjerministre]]. == Dzīvesgājums == Dzimusi 1981. gadā Traķos. 2005. gadā ieguva [[Viļņas Universitāte]]s maģistra grādu sabiedrības veselībā, līdz 2008. gadam viņa strādāja par speciālisti Lietuvas Veselības departamentā. 2015. gadā ieguva meža inženieres profesionālo grādu [[Kauņa]]s Meža un vides inženierijas koledžā, no 2014. līdz 2018. gadam bija Lietuvas Mežsaimniecības un mežsaimniecības darbinieku federācijas priekšsēdētāja, no 2018. līdz 2024. gadam - Lietuvas Arodbiedrību konfederācijas priekšsēdētāja. Līdztekus 2022. gadā ieguva darba tiesību maģistra grādu [[Mikola Romera Universitāte|Mikola Romera universitātē]] Viļņā. 2024. gada Lietuvas parlamenta vēlēšanās viņu ievēlēja par 14. Seima deputāti no LSDP partijas saraksta. 2024. gada 12. decembrī viņa kļuva par Lietuvas sociālo lietu un darba ministri. 2025. gada 14. augustā prezidents [[Gitans Nausēda]] viņu izvirzīja premjerministres amatam, un 26. augustā viņu apstiprināja Lietuvas Seims.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2025-lietuvas-jauna-premjere-stajusies-amata-protestu-pavadiba.a611824/ Lietuvas jaunā premjere stājusies amatā protestu pavadībā] lsm.lv 2025. gada 26. augustā</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{Lietuva aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Ruģiniene, Inga}} [[Kategorija:1981. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Viļņas apriņķī dzimušie]] [[Kategorija:Lietuvas premjerministri]] [[Kategorija:Seima deputāti]] lgxc67xh22cv8h7vojglck8e4veuxoq 4457168 4457156 2026-04-21T18:15:48Z DJ EV 31928 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-24627-35|~2026-24627-35]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Baisulis 4343253 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Inga Ruģiniene | vārds_orģ = ''Inga Ruginienė'' | attēls = Inga Ruginiene, Agnieszka Dziemianowicz-Bąk. Informal meeting of Social affairs Ministers (cropped).jpg | att_izm = 220px | apraksts = Inga Ruģiniene 2025. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = 19. [[Lietuvas premjerministre]] | term_sākums = {{dat|2025|08|26|N}} | term_beigas = ''pašlaik'' | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = [[Gitans Nausēda]] | premjers = | priekštecis = [[Gintauts Palucks]] | pēctecis = <!------ Otrais amats ------> | amats2 = | term_sākums2 = | term_beigas2 = | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = | premjers2 = | priekštecis2 = | pēctecis2 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1981|5|24}} | dzim_vieta = {{vieta|Lietuvas PSR|Traķi}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = [[Lietuvas sociāldemokrātu partija]]<br /><small>(kopš 2024. gada)</small> | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = 2 | profesija = politiķe | alma_mater = [[Mikola Romera Universitāte]]<br />[[Viļņas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Inga Ruģiniene''' ({{val|lt|Inga Ruginienė}}, dzimusi 1981. gada 24. maijā [[Traķi|Traķos]]) ir [[Lietuvieši|lietuviešu]] arodbiedrības darbiniece un politiķe no [[Lietuvas sociāldemokrātu partija]]s (LSDP). Kopš 2024. gada novembra viņa ir [[Lietuvas Republikas Seims|Seima]] deputāte, Lietuvas sociālo lietu un darba ministre, kopš 2025. gada 26. augusta [[Lietuvas premjerministre]]. == Dzīvesgājums == Dzimusi 1981. gadā Traķos. 2005. gadā ieguva [[Viļņas Universitāte]]s maģistra grādu sabiedrības veselībā, līdz 2008. gadam viņa strādāja par speciālisti Lietuvas Veselības departamentā. 2015. gadā ieguva meža inženieres profesionālo grādu [[Kauņa]]s Meža un vides inženierijas koledžā, no 2014. līdz 2018. gadam bija Lietuvas Mežsaimniecības un mežsaimniecības darbinieku federācijas priekšsēdētāja, no 2018. līdz 2024. gadam - Lietuvas Arodbiedrību konfederācijas priekšsēdētāja. Līdztekus 2022. gadā ieguva darba tiesību maģistra grādu [[Mikola Romera Universitāte|Mikola Romera universitātē]] Viļņā. 2024. gada Lietuvas parlamenta vēlēšanās viņu ievēlēja par 14. Seima deputāti no LSDP partijas saraksta. 2024. gada 12. decembrī viņa kļuva par Lietuvas sociālo lietu un darba ministri. 2025. gada 14. augustā prezidents [[Gitans Nausēda]] viņu izvirzīja premjerministres amatam, un 26. augustā viņu apstiprināja Lietuvas Seims.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2025-lietuvas-jauna-premjere-stajusies-amata-protestu-pavadiba.a611824/ Lietuvas jaunā premjere stājusies amatā protestu pavadībā] lsm.lv 2025. gada 26. augustā</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{Lietuva aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Ruģiniene, Inga}} [[Kategorija:1981. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Viļņas apriņķī dzimušie]] [[Kategorija:Lietuvas premjerministri]] [[Kategorija:Seima deputāti]] fzwawcyc5eag897s1o5wque9nloj84z 0 610626 4457367 4341578 2026-04-22T08:04:58Z ~2026-24684-71 144430 Mjau 4457367 wikitext text/x-wiki Karbonāde[[Attēls:Fomes fomentarius sasata.JPG|thumb|gliemezis]] [[Attēls:Velvet Revolver.jpg|thumb|Raibā tauriņpiepe]] [[Attēls:Fistulina hepatica fungus beneath an oak tree, Hollands Wood, New Forest - geograph.org.uk - 265913.jpg|thumb|Kautkas Parastā aknene]] [[Attēls:Piptoporus betulinus.jpg|thumb|Brūnā bērzupiepe sēne]] [[Attēls:Ganoderma lucidum 01.jpg|thumb|Lakas plakanpiepe]] [[Attēls:Leatiporus sulphureus.JPG|thumb|Parastā sērpiepe]] '''Piepes''' ir nesistemātiska [[Bazīdijsēnes|bazīdijsēņu]] grupa, kuru atšķir pēc vizuālā izskata. Šīs sēnes parasti attīstās uz [[Koksne|koksnes]], īpaši koku [[Stumbrs|stumbriem]], kuru [[Saprotrofi|noārda]], retāk uz [[Augsne|augsnes]], parasti ar [[Stobriņi (mikoloģija)|stobriņveida himenoforu]] un izliektiem, sēdošiem vai cepurītēm līdzīgiem [[Sēne|augļķermeņiem]], ar gaļīgu līdz cietu (ādainu, korķainu, koksnainu) mīkstumu. [[Cepurīšu sēnes|Cepurīšu sēnēm]] līdzīgās uz augsnes augošās piepes atšķiras no [[beku dzimta]]s stobriņu sēnēm ar cietu mīkstumu un bieži vien daudzgadīgiem augļķermeņiem. Sākotnēji šī grupa tika uzskatīta par sistemātisku grupu (piepjusēņu jeb [[poliporu dzimta]]), bet kopš 19. gadsimta beigām šo interpretāciju uzskata par mākslīgu, lai gan tā saglabājās līdz pat 1950. gadiem. Termins "piepes" pašlaik netiek uzskatīts par [[Taksonomija (bioloģija)|taksonomisku]], bet gan par [[Morfoloģija (bioloģija)|morfoloģisku]] (izskatu aprakstošu) terminu. Pie piepēm pieskaita arī [[sīkpiepes]], kurām ir nelieli izmēri un parasti gluda augļķermeņa apakšdaļa, un [[klājpiepes]], kuras noklāj virsmu plašā, pamazām saplaisājošā slānī. == Apraksts == Piepes ievērojami atšķiras pēc savas morfoloģijas. To morfoloģija lielā mērā ir atkarīga no to atrašanās vietas uz to [[Substrāts (bioloģija)|substrāta]]. Lielākajai daļai piepju ir stobriņi, lai gan ir zināmas piepes ar citiem himenoforu veidiem. Tām ir dažādas ārējās formas (no saplacinātām līdz naga formām), tās atšķiras pēc piestiprināšanās veida pie substrāta un pēc augļķermeņa lieluma (dažas var sasniegt vairāku kilogramu svaru un līdz pat 1,5 metriem diametrā). == Pārtika un medicīna == Gandrīz visas piepes ir pārāk cietas ēšanai pat jaunībā (pazīstams izņēmums ir [[parastā sērpiepe]], kuras dzeltenie augļķermeņi bieži atrodami uz pilsētu kokiem), taču no tām gatavo uzlējumus, pulverus un citus garšas vai ārstniecības līdzekļus. Ziemeļaustrumu Eiropā dziedniecībā populāra ir [[melnā spulgpiepe]] (čaga). == Biežākās un pazīstamākās Latvijas piepes == * [[Apšu cietpiepe]] (''Phellinus tremulae)''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.senes.lv/species/phellinus_tremulae.htm|title=Latvijas sēnes - apšu cietpiepe|website=www.senes.lv|access-date=2025-09-30}}</ref> * [[Augļukoku cietpiepe]] (''Phellinus pomaceus)''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.senes.lv/species/phellinus_pomaceus.htm|title=Latvijas sēnes - augļukoku cietpiepe|website=www.senes.lv|access-date=2025-09-30}}</ref> * [[Bērzu lapiņpiepe]] (''Lenzites betulina'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.senes.lv/species/lenzites_betulina.htm|title=Latvijas sēnes - bērzu lapiņpiepe|website=www.senes.lv|access-date=2025-09-30}}</ref> * [[Brūnā bērzupiepe]] (''Fomitopsis betulina)''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fungi.lv/piptoporus_betulinus.htm|title=Piptoporus betulinus - brūnā bērzupiepe|website=www.fungi.lv|access-date=2025-09-30}}</ref> * [[Egļu cietpiepe]] (''Porodaedalea chrysoloma)''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.senes.lv/species/phellinus_chrysoloma.htm|title=Latvijas sēnes - egļu cietpiepe|website=www.senes.lv|access-date=2025-09-30}}</ref> * [[Gludā cietpiepe]] (''Phellinus laevigatus'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.senes.lv/species/phellinus_laevigatus.htm|title=Latvijas sēnes - gludā cietpiepe|website=www.senes.lv|access-date=2025-09-30}}</ref> * [[Īstā posapiepe]] (''Fomes fomentarius'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.senes.lv/species/fomes_fomentarius.htm|title=Latvijas sēnes - īstā posapiepe|website=www.senes.lv|access-date=2025-09-30}}</ref> * [[Kļavu apaļpore]] (''Oxyporus populinus)''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.senes.lv/species/oxyporus_populinus.htm|title=Latvijas sēnes - kļavu apaļpore|website=www.senes.lv|access-date=2025-09-30}}</ref> * [[Korķainā ozolpiepe]] (''Fomitopsis quercina'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.senes.lv/species/daedalea_quercina.htm|title=Latvijas sēnes - korķainā ozolpiepe|website=www.senes.lv|access-date=2025-09-30}}</ref> * [[Lakas plakanpiepe]] ''(Ganoderma lucidum)''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fungi.lv/ganoderma_lucidum.htm|title=Ganoderma lucidum - lakas plakanpiepe|website=www.fungi.lv|access-date=2025-09-30}}</ref> * [[Melnā samtpiepe]] (''Ischnoderma benzoinum'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.senes.lv/species/ischnoderma_benzoinum.htm|title=Latvijas sēnes - melnā samtpiepe|website=www.senes.lv|access-date=2025-09-30}}</ref> * [[Melnā spulgpiepe]] (''Inonotus obliquus'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fungi.lv/inonotus_obliquus.htm|title=Inonotus obliquus - melnā spulgpiepe|website=www.fungi.lv|access-date=2025-09-30}}</ref> * [[Parastā aitupiepe]] (''Albatrellus ovinus)''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fungi.lv/albatrellus_ovinus.htm|title=Albatrellus ovinus - parastā aitupiepe|website=www.fungi.lv|access-date=2025-09-30}}</ref> * [[Parastā aknene]] (''Fistulina hepatica'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fungi.lv/fistulina_hepatica.htm|title=Fistulina hepatica - parastā aknene|website=www.fungi.lv|access-date=2025-09-30}}</ref> * [[Parastā apmalpiepe]] (''Fomitopsis pinicola'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.senes.lv/species/fomitopsis_pinicola.htm|title=Latvijas sēnes - parastā apmalpiepe|website=www.senes.lv|access-date=2025-09-30}}</ref> * [[Parastā cinobrpiepe]] (''Pycnoporus cinnabarinus'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fungi.lv/pycnoporus_cinnabarinus.htm|title=Pycnoporus cinnabarinus - parastā cinobrpiepe|website=www.fungi.lv|access-date=2025-09-30}}</ref> * [[Parastā labirintpiepe]] (''Daedaleopsis confragosa'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.senes.lv/species/daedaleopsis_confragosa.htm|title=Latvijas sēnes - parastā labirintpiepe|website=www.senes.lv|access-date=2025-09-30}}</ref> * [[Parastā plakanpiepe]] ''(Ganoderma applanatum)''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fungi.lv/ganoderma_applanatum.htm|title=Ganoderma applanatum - parastā plakanpiepe|website=www.fungi.lv|access-date=2025-09-30}}</ref> * [[Parastā sērpiepe]] (''Laetiporus sulphureus)''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fungi.lv/laetiporus_sulphureus.htm|title=Laetiporus sulphureus - parastā sērpiepe|website=www.fungi.lv|access-date=2025-09-30}}</ref> * [[Parastā sētaspiepe]] (''Gloeophyllum sepiarium'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.senes.lv/species/gloeophyllum_sepiarium.htm|title=Latvijas sēnes - parastā sētaspiepe|website=www.senes.lv|access-date=2025-09-30}}</ref> * [[Priežu cietpiepe]] (''Porodaedalea pini'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.senes.lv/species/phellinus_pini.htm|title=Latvijas sēnes - priežu cietpiepe|website=www.senes.lv|access-date=2025-09-30}}</ref> * [[Raibā tauriņpiepe]] (''Trametes versicolor'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.senes.lv/species/trametes_versicolor.htm|title=Latvijas sēnes - raibā tauriņpiepe|website=www.senes.lv|access-date=2025-09-30}}</ref> * [[Sarainā sīkpiepe]] (''Stereum hirsutum'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.senes.lv/species/stereum_hirsutum.htm|title=Latvijas sēnes - sarainā sīkpiepe|website=www.senes.lv|access-date=2025-09-30}}</ref> * [[Sarainā tauriņpiepe]] (''Trametes hirsuta'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.senes.lv/species/trametes_hirsuta.htm|title=Latvijas sēnes - sarainā tauriņpiepe|website=www.senes.lv|access-date=2025-09-30}}</ref> * [[Smaržīgā sētaspiepe]] (''Gloeophyllum odoratum'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.senes.lv/species/gloeophyllum_odoratum.htm|title=Latvijas sēnes - smaržīgā sētaspiepe|website=www.senes.lv|access-date=2025-09-30}}</ref> * [[Šveinica filcene]] (''Phaeolus schweinitzii)''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fungi.lv/phaeolus_schweinitzii.htm|title=Phaeolus schweinitzii - Šveinica filcene|website=www.fungi.lv|access-date=2025-09-30}}</ref> * [[Zvīņainā kātiņpiepe]] (''Cerioporus squamosus'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fungi.lv/polyporus_squamosus.htm|title=Polyporus squamosus - zvīņainā kātiņpiepe|website=www.fungi.lv|access-date=2025-09-30}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Piepes]] 1dxiz7q8gds9d8mjd50fng96ujlfkzq 4457368 4457367 2026-04-22T08:07:44Z ~2026-24711-19 144431 4457368 wikitext text/x-wiki Karbonāde[[Attēls:Fomes fomentarius sasata.JPG|thumb|gliemezis]] [[Attēls:Velvet Revolver.jpg|thumb|toalete]] [[Attēls:Fistulina hepatica fungus beneath an oak tree, Hollands Wood, New Forest - geograph.org.uk - 265913.jpg|thumb|Kautkas Parastā aknene]] [[Attēls:Piptoporus betulinus.jpg|thumb|Brūnā bērzupiepe sēne]] [[Attēls:Ganoderma lucidum 01.jpg|thumb|Jaksons]] [[Attēls:Leatiporus sulphureus.JPG|thumb|mihaels]] '''Piepes''' ir nesistemātiska [[Bazīdijsēnes|bazīdijsēņu]] grupa, kuru atšķir pēc vizuālā izskata. Šīs sēnes parasti attīstās uz [[Koksne|koksnes]], īpaši koku [[Stumbrs|stumbriem]], kuru [[Saprotrofi|noārda]], retāk uz [[Augsne|augsnes]], parasti ar [[Stobriņi (mikoloģija)|stobriņveida himenoforu]] un izliektiem, sēdošiem vai cepurītēm līdzīgiem [[Sēne|augļķermeņiem]], ar gaļīgu līdz cietu (ādainu, korķainu, koksnainu) mīkstumu. [[Cepurīšu sēnes|Cepurīšu sēnēm]] līdzīgās uz augsnes augošās piepes atšķiras no [[beku dzimta]]s stobriņu sēnēm ar cietu mīkstumu un bieži vien daudzgadīgiem augļķermeņiem. Sākotnēji šī grupa tika uzskatīta par sistemātisku grupu (piepjusēņu jeb [[poliporu dzimta]]), bet kopš 19. gadsimta beigām šo interpretāciju uzskata par mākslīgu, lai gan tā saglabājās līdz pat 1950. gadiem. Termins "piepes" pašlaik netiek uzskatīts par [[Taksonomija (bioloģija)|taksonomisku]], bet gan par [[Morfoloģija (bioloģija)|morfoloģisku]] (izskatu aprakstošu) terminu. Pie piepēm pieskaita arī [[sīkpiepes]], kurām ir nelieli izmēri un parasti gluda augļķermeņa apakšdaļa, un [[klājpiepes]], kuras noklāj virsmu plašā, pamazām saplaisājošā slānī. == Apraksts == Piepes ievērojami atšķiras pēc savas morfoloģijas. To morfoloģija lielā mērā ir atkarīga no to atrašanās vietas uz to [[Substrāts (bioloģija)|substrāta]]. Lielākajai daļai piepju ir stobriņi, lai gan ir zināmas piepes ar citiem himenoforu veidiem. Tām ir dažādas ārējās formas (no saplacinātām līdz naga formām), tās atšķiras pēc piestiprināšanās veida pie substrāta un pēc augļķermeņa lieluma (dažas var sasniegt vairāku kilogramu svaru un līdz pat 1,5 metriem diametrā). == Pārtika un medicīna == Gandrīz visas piepes ir pārāk cietas ēšanai pat jaunībā (pazīstams izņēmums ir [[parastā sērpiepe]], kuras dzeltenie augļķermeņi bieži atrodami uz pilsētu kokiem), taču no tām gatavo uzlējumus, pulverus un citus garšas vai ārstniecības līdzekļus. Ziemeļaustrumu Eiropā dziedniecībā populāra ir [[melnā spulgpiepe]] (čaga). == Biežākās un pazīstamākās Latvijas piepes == * [[Apšu cietpiepe]] (''Phellinus tremulae)''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.senes.lv/species/phellinus_tremulae.htm|title=Latvijas sēnes - apšu cietpiepe|website=www.senes.lv|access-date=2025-09-30}}</ref> * [[Augļukoku cietpiepe]] (''Phellinus pomaceus)''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.senes.lv/species/phellinus_pomaceus.htm|title=Latvijas sēnes - augļukoku cietpiepe|website=www.senes.lv|access-date=2025-09-30}}</ref> * [[Bērzu lapiņpiepe]] (''Lenzites betulina'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.senes.lv/species/lenzites_betulina.htm|title=Latvijas sēnes - bērzu lapiņpiepe|website=www.senes.lv|access-date=2025-09-30}}</ref> * [[Brūnā bērzupiepe]] (''Fomitopsis betulina)''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fungi.lv/piptoporus_betulinus.htm|title=Piptoporus betulinus - brūnā bērzupiepe|website=www.fungi.lv|access-date=2025-09-30}}</ref> * [[Egļu cietpiepe]] (''Porodaedalea chrysoloma)''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.senes.lv/species/phellinus_chrysoloma.htm|title=Latvijas sēnes - egļu cietpiepe|website=www.senes.lv|access-date=2025-09-30}}</ref> * [[Gludā cietpiepe]] (''Phellinus laevigatus'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.senes.lv/species/phellinus_laevigatus.htm|title=Latvijas sēnes - gludā cietpiepe|website=www.senes.lv|access-date=2025-09-30}}</ref> * [[Īstā posapiepe]] (''Fomes fomentarius'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.senes.lv/species/fomes_fomentarius.htm|title=Latvijas sēnes - īstā posapiepe|website=www.senes.lv|access-date=2025-09-30}}</ref> * [[Kļavu apaļpore]] (''Oxyporus populinus)''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.senes.lv/species/oxyporus_populinus.htm|title=Latvijas sēnes - kļavu apaļpore|website=www.senes.lv|access-date=2025-09-30}}</ref> * [[Korķainā ozolpiepe]] (''Fomitopsis quercina'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.senes.lv/species/daedalea_quercina.htm|title=Latvijas sēnes - korķainā ozolpiepe|website=www.senes.lv|access-date=2025-09-30}}</ref> * [[Lakas plakanpiepe]] ''(Ganoderma lucidum)''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fungi.lv/ganoderma_lucidum.htm|title=Ganoderma lucidum - lakas plakanpiepe|website=www.fungi.lv|access-date=2025-09-30}}</ref> * [[Melnā samtpiepe]] (''Ischnoderma benzoinum'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.senes.lv/species/ischnoderma_benzoinum.htm|title=Latvijas sēnes - melnā samtpiepe|website=www.senes.lv|access-date=2025-09-30}}</ref> * [[Melnā spulgpiepe]] (''Inonotus obliquus'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fungi.lv/inonotus_obliquus.htm|title=Inonotus obliquus - melnā spulgpiepe|website=www.fungi.lv|access-date=2025-09-30}}</ref> * [[Parastā aitupiepe]] (''Albatrellus ovinus)''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fungi.lv/albatrellus_ovinus.htm|title=Albatrellus ovinus - parastā aitupiepe|website=www.fungi.lv|access-date=2025-09-30}}</ref> * [[Parastā aknene]] (''Fistulina hepatica'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fungi.lv/fistulina_hepatica.htm|title=Fistulina hepatica - parastā aknene|website=www.fungi.lv|access-date=2025-09-30}}</ref> * [[Parastā apmalpiepe]] (''Fomitopsis pinicola'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.senes.lv/species/fomitopsis_pinicola.htm|title=Latvijas sēnes - parastā apmalpiepe|website=www.senes.lv|access-date=2025-09-30}}</ref> * [[Parastā cinobrpiepe]] (''Pycnoporus cinnabarinus'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fungi.lv/pycnoporus_cinnabarinus.htm|title=Pycnoporus cinnabarinus - parastā cinobrpiepe|website=www.fungi.lv|access-date=2025-09-30}}</ref> * [[Parastā labirintpiepe]] (''Daedaleopsis confragosa'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.senes.lv/species/daedaleopsis_confragosa.htm|title=Latvijas sēnes - parastā labirintpiepe|website=www.senes.lv|access-date=2025-09-30}}</ref> * [[Parastā plakanpiepe]] ''(Ganoderma applanatum)''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fungi.lv/ganoderma_applanatum.htm|title=Ganoderma applanatum - parastā plakanpiepe|website=www.fungi.lv|access-date=2025-09-30}}</ref> * [[Parastā sērpiepe]] (''Laetiporus sulphureus)''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fungi.lv/laetiporus_sulphureus.htm|title=Laetiporus sulphureus - parastā sērpiepe|website=www.fungi.lv|access-date=2025-09-30}}</ref> * [[Parastā sētaspiepe]] (''Gloeophyllum sepiarium'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.senes.lv/species/gloeophyllum_sepiarium.htm|title=Latvijas sēnes - parastā sētaspiepe|website=www.senes.lv|access-date=2025-09-30}}</ref> * [[Priežu cietpiepe]] (''Porodaedalea pini'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.senes.lv/species/phellinus_pini.htm|title=Latvijas sēnes - priežu cietpiepe|website=www.senes.lv|access-date=2025-09-30}}</ref> * [[Raibā tauriņpiepe]] (''Trametes versicolor'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.senes.lv/species/trametes_versicolor.htm|title=Latvijas sēnes - raibā tauriņpiepe|website=www.senes.lv|access-date=2025-09-30}}</ref> * [[Sarainā sīkpiepe]] (''Stereum hirsutum'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.senes.lv/species/stereum_hirsutum.htm|title=Latvijas sēnes - sarainā sīkpiepe|website=www.senes.lv|access-date=2025-09-30}}</ref> * [[Sarainā tauriņpiepe]] (''Trametes hirsuta'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.senes.lv/species/trametes_hirsuta.htm|title=Latvijas sēnes - sarainā tauriņpiepe|website=www.senes.lv|access-date=2025-09-30}}</ref> * [[Smaržīgā sētaspiepe]] (''Gloeophyllum odoratum'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.senes.lv/species/gloeophyllum_odoratum.htm|title=Latvijas sēnes - smaržīgā sētaspiepe|website=www.senes.lv|access-date=2025-09-30}}</ref> * [[Šveinica filcene]] (''Phaeolus schweinitzii)''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fungi.lv/phaeolus_schweinitzii.htm|title=Phaeolus schweinitzii - Šveinica filcene|website=www.fungi.lv|access-date=2025-09-30}}</ref> * [[Zvīņainā kātiņpiepe]] (''Cerioporus squamosus'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fungi.lv/polyporus_squamosus.htm|title=Polyporus squamosus - zvīņainā kātiņpiepe|website=www.fungi.lv|access-date=2025-09-30}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Piepes]] ddrrik43pby7ltdn9pu7uyrjf1bti79 4457370 4457368 2026-04-22T08:11:17Z Lasks 38532 4457370 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Polyporus squamosus, Грибы в Донецке 015.jpg|thumb|Zvīņainā kātiņpiepe]] [[Attēls:Fomes fomentarius sasata.JPG|thumb|Īstā posapiepe]] [[Attēls:Velvet Revolver.jpg|thumb|Raibā tauriņpiepe]] [[Attēls:Fistulina hepatica fungus beneath an oak tree, Hollands Wood, New Forest - geograph.org.uk - 265913.jpg|thumb|Parastā aknene]] [[Attēls:Piptoporus betulinus.jpg|thumb|Brūnā bērzupiepe]] [[Attēls:Ganoderma lucidum 01.jpg|thumb|Lakas plakanpiepe]] [[Attēls:Leatiporus sulphureus.JPG|thumb|Parastā sērpiepe]] '''Piepes''' ir nesistemātiska [[Bazīdijsēnes|bazīdijsēņu]] grupa, kuru atšķir pēc vizuālā izskata. Šīs sēnes parasti attīstās uz [[Koksne|koksnes]], īpaši koku [[Stumbrs|stumbriem]], kuru [[Saprotrofi|noārda]], retāk uz [[Augsne|augsnes]], parasti ar [[Stobriņi (mikoloģija)|stobriņveida himenoforu]] un izliektiem, sēdošiem vai cepurītēm līdzīgiem [[Sēne|augļķermeņiem]], ar gaļīgu līdz cietu (ādainu, korķainu, koksnainu) mīkstumu. [[Cepurīšu sēnes|Cepurīšu sēnēm]] līdzīgās uz augsnes augošās piepes atšķiras no [[beku dzimta]]s stobriņu sēnēm ar cietu mīkstumu un bieži vien daudzgadīgiem augļķermeņiem. Sākotnēji šī grupa tika uzskatīta par sistemātisku grupu (piepjusēņu jeb [[poliporu dzimta]]), bet kopš 19. gadsimta beigām šo interpretāciju uzskata par mākslīgu, lai gan tā saglabājās līdz pat 1950. gadiem. Termins "piepes" pašlaik netiek uzskatīts par [[Taksonomija (bioloģija)|taksonomisku]], bet gan par [[Morfoloģija (bioloģija)|morfoloģisku]] (izskatu aprakstošu) terminu. Pie piepēm pieskaita arī [[sīkpiepes]], kurām ir nelieli izmēri un parasti gluda augļķermeņa apakšdaļa, un [[klājpiepes]], kuras noklāj virsmu plašā, pamazām saplaisājošā slānī. == Apraksts == Piepes ievērojami atšķiras pēc savas morfoloģijas. To morfoloģija lielā mērā ir atkarīga no to atrašanās vietas uz to [[Substrāts (bioloģija)|substrāta]]. Lielākajai daļai piepju ir stobriņi, lai gan ir zināmas piepes ar citiem himenoforu veidiem. Tām ir dažādas ārējās formas (no saplacinātām līdz naga formām), tās atšķiras pēc piestiprināšanās veida pie substrāta un pēc augļķermeņa lieluma (dažas var sasniegt vairāku kilogramu svaru un līdz pat 1,5 metriem diametrā). == Pārtika un medicīna == Gandrīz visas piepes ir pārāk cietas ēšanai pat jaunībā (pazīstams izņēmums ir [[parastā sērpiepe]], kuras dzeltenie augļķermeņi bieži atrodami uz pilsētu kokiem), taču no tām gatavo uzlējumus, pulverus un citus garšas vai ārstniecības līdzekļus. Ziemeļaustrumu Eiropā dziedniecībā populāra ir [[melnā spulgpiepe]] (čaga). == Biežākās un pazīstamākās Latvijas piepes == * [[Apšu cietpiepe]] (''Phellinus tremulae)''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.senes.lv/species/phellinus_tremulae.htm|title=Latvijas sēnes - apšu cietpiepe|website=www.senes.lv|access-date=2025-09-30}}</ref> * [[Augļukoku cietpiepe]] (''Phellinus pomaceus)''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.senes.lv/species/phellinus_pomaceus.htm|title=Latvijas sēnes - augļukoku cietpiepe|website=www.senes.lv|access-date=2025-09-30}}</ref> * [[Bērzu lapiņpiepe]] (''Lenzites betulina'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.senes.lv/species/lenzites_betulina.htm|title=Latvijas sēnes - bērzu lapiņpiepe|website=www.senes.lv|access-date=2025-09-30}}</ref> * [[Brūnā bērzupiepe]] (''Fomitopsis betulina)''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fungi.lv/piptoporus_betulinus.htm|title=Piptoporus betulinus - brūnā bērzupiepe|website=www.fungi.lv|access-date=2025-09-30}}</ref> * [[Egļu cietpiepe]] (''Porodaedalea chrysoloma)''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.senes.lv/species/phellinus_chrysoloma.htm|title=Latvijas sēnes - egļu cietpiepe|website=www.senes.lv|access-date=2025-09-30}}</ref> * [[Gludā cietpiepe]] (''Phellinus laevigatus'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.senes.lv/species/phellinus_laevigatus.htm|title=Latvijas sēnes - gludā cietpiepe|website=www.senes.lv|access-date=2025-09-30}}</ref> * [[Īstā posapiepe]] (''Fomes fomentarius'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.senes.lv/species/fomes_fomentarius.htm|title=Latvijas sēnes - īstā posapiepe|website=www.senes.lv|access-date=2025-09-30}}</ref> * [[Kļavu apaļpore]] (''Oxyporus populinus)''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.senes.lv/species/oxyporus_populinus.htm|title=Latvijas sēnes - kļavu apaļpore|website=www.senes.lv|access-date=2025-09-30}}</ref> * [[Korķainā ozolpiepe]] (''Fomitopsis quercina'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.senes.lv/species/daedalea_quercina.htm|title=Latvijas sēnes - korķainā ozolpiepe|website=www.senes.lv|access-date=2025-09-30}}</ref> * [[Lakas plakanpiepe]] ''(Ganoderma lucidum)''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fungi.lv/ganoderma_lucidum.htm|title=Ganoderma lucidum - lakas plakanpiepe|website=www.fungi.lv|access-date=2025-09-30}}</ref> * [[Melnā samtpiepe]] (''Ischnoderma benzoinum'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.senes.lv/species/ischnoderma_benzoinum.htm|title=Latvijas sēnes - melnā samtpiepe|website=www.senes.lv|access-date=2025-09-30}}</ref> * [[Melnā spulgpiepe]] (''Inonotus obliquus'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fungi.lv/inonotus_obliquus.htm|title=Inonotus obliquus - melnā spulgpiepe|website=www.fungi.lv|access-date=2025-09-30}}</ref> * [[Parastā aitupiepe]] (''Albatrellus ovinus)''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fungi.lv/albatrellus_ovinus.htm|title=Albatrellus ovinus - parastā aitupiepe|website=www.fungi.lv|access-date=2025-09-30}}</ref> * [[Parastā aknene]] (''Fistulina hepatica'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fungi.lv/fistulina_hepatica.htm|title=Fistulina hepatica - parastā aknene|website=www.fungi.lv|access-date=2025-09-30}}</ref> * [[Parastā apmalpiepe]] (''Fomitopsis pinicola'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.senes.lv/species/fomitopsis_pinicola.htm|title=Latvijas sēnes - parastā apmalpiepe|website=www.senes.lv|access-date=2025-09-30}}</ref> * [[Parastā cinobrpiepe]] (''Pycnoporus cinnabarinus'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fungi.lv/pycnoporus_cinnabarinus.htm|title=Pycnoporus cinnabarinus - parastā cinobrpiepe|website=www.fungi.lv|access-date=2025-09-30}}</ref> * [[Parastā labirintpiepe]] (''Daedaleopsis confragosa'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.senes.lv/species/daedaleopsis_confragosa.htm|title=Latvijas sēnes - parastā labirintpiepe|website=www.senes.lv|access-date=2025-09-30}}</ref> * [[Parastā plakanpiepe]] ''(Ganoderma applanatum)''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fungi.lv/ganoderma_applanatum.htm|title=Ganoderma applanatum - parastā plakanpiepe|website=www.fungi.lv|access-date=2025-09-30}}</ref> * [[Parastā sērpiepe]] (''Laetiporus sulphureus)''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fungi.lv/laetiporus_sulphureus.htm|title=Laetiporus sulphureus - parastā sērpiepe|website=www.fungi.lv|access-date=2025-09-30}}</ref> * [[Parastā sētaspiepe]] (''Gloeophyllum sepiarium'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.senes.lv/species/gloeophyllum_sepiarium.htm|title=Latvijas sēnes - parastā sētaspiepe|website=www.senes.lv|access-date=2025-09-30}}</ref> * [[Priežu cietpiepe]] (''Porodaedalea pini'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.senes.lv/species/phellinus_pini.htm|title=Latvijas sēnes - priežu cietpiepe|website=www.senes.lv|access-date=2025-09-30}}</ref> * [[Raibā tauriņpiepe]] (''Trametes versicolor'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.senes.lv/species/trametes_versicolor.htm|title=Latvijas sēnes - raibā tauriņpiepe|website=www.senes.lv|access-date=2025-09-30}}</ref> * [[Sarainā sīkpiepe]] (''Stereum hirsutum'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.senes.lv/species/stereum_hirsutum.htm|title=Latvijas sēnes - sarainā sīkpiepe|website=www.senes.lv|access-date=2025-09-30}}</ref> * [[Sarainā tauriņpiepe]] (''Trametes hirsuta'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.senes.lv/species/trametes_hirsuta.htm|title=Latvijas sēnes - sarainā tauriņpiepe|website=www.senes.lv|access-date=2025-09-30}}</ref> * [[Smaržīgā sētaspiepe]] (''Gloeophyllum odoratum'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.senes.lv/species/gloeophyllum_odoratum.htm|title=Latvijas sēnes - smaržīgā sētaspiepe|website=www.senes.lv|access-date=2025-09-30}}</ref> * [[Šveinica filcene]] (''Phaeolus schweinitzii)''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fungi.lv/phaeolus_schweinitzii.htm|title=Phaeolus schweinitzii - Šveinica filcene|website=www.fungi.lv|access-date=2025-09-30}}</ref> * [[Zvīņainā kātiņpiepe]] (''Cerioporus squamosus'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fungi.lv/polyporus_squamosus.htm|title=Polyporus squamosus - zvīņainā kātiņpiepe|website=www.fungi.lv|access-date=2025-09-30}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Piepes]] h8puvuz7nqi0vncalcub1zdtb6xg9js 0 611384 4457277 4425779 2026-04-22T03:06:39Z Biafra 13794 pārsniedz aizmetņa līmeni. 4457277 wikitext text/x-wiki {{Infobox military conflict | conflict = Viksburgas kampaņa | image = [[File:Vicksburg h76557k.jpg|border|300px]] | caption = Litogrāfija attēlo Misisipi upes eskadru, kas vada Konfederācijas spēku blokādi Viksburgā 1863. gada 16. aprīlī | partof = [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] | date = 1862. gada 29. decembris – 1863. gada 11. janvāris (operācijas pret Viksburgu)<br>1863. gada 29. marts – 4. jūlijs, 1863 (Grānta operācijas pret Viksburgu) | place = [[Viksburga]]s apkārtne | coordinates = {{Coord|32.35|-90.88|type:event_region:US-MS|format=dms|display=inline,title}} | result = [[Savienība (Amerikas pilsoņu karš)|Savienības]] [[Izšķiroša uzvara|uzvara]] | combatant1 = {{flaga|United States|1863}} [[ASV]] ([[Savienība (Amerikas pilsoņu karš)|Savienība]]) | combatant2 = [[File:Flag of the Confederate States (1861–1863).svg|25px]] [[Amerikas Valstu Konfederācija]] | commander1 = {{flagicon|USA|1863}} [[Uliss Grānts]]<br>{{flagicon|USA|1863}} [[Viljams Šērmens]] | commander2 = [[Attēls:Battle flag of the Confederate States of America (With White Border).svg|25px]] [[Džons Pembertons]] ([[Padošanās]])<br>[[Attēls:Battle flag of the Confederate States of America (With White Border).svg|25px]] [[Džozefs Džonstons]] | units1 = [[Tenesī armija (Ziemeļi)|Tenesī armija]] | units2 = [[Misisipi armija (Dienvidi)|Misisipi armija]] | strength1 = apmēram 28 800–73 095<ref name=Staff>{{cite book |author1=Dr. Christopher Gabel |title=Staff Ride Handbook For The Vicksburg Campaign, December 1862 – July 1863 |year=2015 |publisher=Golden Springs |isbn=9781782899358 |page=11 |url=https://books.google.com/books?id=LKJvCwAAQBAJ&pg=PA11 |access-date=30 September 2021}}</ref> | strength2 = apmēram 43 600–65 800<ref name=Staff/> | casualties1 = '''10 142''' kopā *1581 nogalināti *7554 ievainoti *1007 pazuduši bez vēsts<ref name=VC>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nps.gov/vick/historyculture/upload/Sum%20of%20Casualties.pdf |archive-url=https://web.archive.org/web/20061009151526/http://www.nps.gov/vick/historyculture/upload/Sum%20of%20Casualties.pdf |archive-date=2006-10-09 |publisher=National Park Service |title=Vicksburg National Military Park (Campaign, Siege and Defense of Vicksburg – General summary of Casualties, April 29 – July 4)}}</ref> | casualties2 = '''38 586''' kopā *1413 nogalināti *3878 ievainoti *3,800 pazuduši bez vēsts *29 495 padevušies<ref name=VC/><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nps.gov/vick/learn/historyculture/confederate-parole-records-index.htm |publisher=National Park Service |title=Confederate Parole Records}}</ref> }} '''Viksburgas kampaņa''' ({{val|en|Vicksburg campaign}}) bija virkne manevru un [[kauja|kauju]] [[Amerikas pilsoņu kara Rietumu karadarbības teātris|Amerikas pilsoņu kara rietumu teātrī]], kas bija vērstas pret [[Viksburga|Viksburgu]] [[Misisipi (štats)|Misisipi štatā]], [[Nocietinājums|cietokšņa]] pilsētu, kas dominēja pār pēdējo Konfederācijas kontrolēto [[Misisipi (upe)|Misisipi upes]] posmu. [[Tenesī]] [[Savienības armija]] ģenerālmajora [[Uliss Grānts|Ulisa Grānta]] vadībā ieguva kontroli pār upi, ieņemot šo cietoksni un sakaujot ģenerālleitnanta [[Džons Pembertons|Džona Pembertona]] spēkus, kas tur bija izvietoti. [[Attēls:View of Vicksburg.jpg|thumb|Skats uz Viksburgu un tās nocietinājumiem, 1863. gadā|left]] Kampaņa sastāvēja no daudzām svarīgām jūras operācijām, karaspēka manevriem, neveiksmīgām iniciatīvām un vienpadsmit atsevišķām kaujām no 1862. gada 26. decembra līdz 1863. gada 4. jūlijam. Militārie vēsturnieki kampaņu iedala divās formālās fāzēs: '''operācijas pret Viksburgu''' (1862. gada decembris — 1863. gada janvāris) un '''Grānta operācijas pret Viksburgu''' (1863. gada marts — jūlijs). Grānts sākotnēji plānoja divvirzienu pieeju, kurā puse no viņa armijas ģenerālmajora [[Viljams Šērmens|Viljama Tekumsē Šermana]] vadībā dotos uz Jazū upi un mēģinātu sasniegt Viksburgu no ziemeļaustrumiem, kamēr Grānts vadītu atlikušo armiju pa Misisipi Centrālo dzelzceļu. Abas šīs iniciatīvas neizdevās. Grānts veica vairākus "eksperimentus" jeb ekspedīcijas — Grānta operācijas pie līča —, kuru mērķis bija nodrošināt piekļuvi Misisipi pa ūdeni uz dienvidiem no Viksburgas artilērijas baterijām. Arī visas piecas šīs iniciatīvas neizdevās. Visbeidzot, Savienības [[lielgaballaiva]]s un karaspēka transportēšanas laivas apgāja baterijas Viksburgā un satikās ar Grānta vīriem, kuri bija devušies pa sauszemi [[Luiziāna|Luiziānā]]. 1863. gada 29. un 30. aprīlī Grānta armija šķērsoja Misisipi un izsēdās Bruinsburgā, Misisipi štatā. Sarežģīta demonstrāciju un diversiju sērija apmānīja konfederātus, un izsēšanās šeit notika bez pretestības. Nākamo 17 dienu laikā Grānts manevrēja ar savu armiju iekšzemē un uzvarēja piecās kaujās, ieņēma [[Džeksona|Džeksonu]] štata galvaspilsētu Misisipi štatā un uzbruka Viksburgai un aplenca to. Pēc tam, kad Pembertona armija 4. jūlijā kapitulēja (dienu pēc Konfederācijas sakāves [[Getisburgas kauja|Getisburgā]]) un kad Porthudsona 9. jūlijā padevās ģenerālmajoram Natanielam P. Benksam, [[Teksasa]] un [[Ārkanzasa]] faktiski tika nogrieztas no Konfederācijas, un [[Misisipi upe]] atkal bija atvērta ziemeļu tirdzniecībai, lai sasniegtu [[Meksikas līcis|Meksikas līci]] un kalpotu par apgādes līniju Savienības armijai. Grānta realizētā Viksburgas kampaņa tiek pētīta kā [[militārā operācija|militāro operāciju]] šedevrs un nozīmīgs [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] pagrieziena punkts. == Priekšvēsture == {| align=right ! style="background:#b0c4de;"|Armiju komandieri (Viksburgas kampaņa) |- |<gallery> Image:GenUSGrant.jpg|{{center|Ģenerālmajors<br />[[Uliss Grānts]], ASV}} Image:John C. Pemberton.jpg|{{center|Ģenerālleitnants<br />[[Džons Pembertons]], Konfederācija}} </gallery> |} Viksburgas cietoksnim bija ārkārtīgi liela stratēģiska nozīme Konfederācijai. Prezidents [[Džefersons Deiviss]] teica, ka "Viksburga ir nagla, kas savieno divas Dienvidu puses". Kontrolējot fortu, dienvidnieki kontrolēja kuģošanu pa [[Misisipi (upe)|Misisipi upi]]. Šis forts, tāpat kā Sarkanās upes ieteka un Port Hudzona, nodrošināja saikni ar rietumu štatiem, kas piegādāja pārtiku austrumiem. Fortam bija izcili dabiski nocietinājumi, kā dēļ tas tika dēvēts par "Konfederācijas Gibraltāru". Tas atradās uz augstas, stāvas klints, no kuras pavērās skats uz upes līkumu, un tam nebija iespējams piekļūt no ūdens. Ziemeļos un austrumos atradās Misisipi upes delta (tā sauktā Jazū delta), praktiski neizbraucams purvs, kas stiepās 320 kilometrus uz ziemeļiem un 80 kilometrus uz austrumiem. 19 kilometrus augšup pa straumi atradās Heinsblafas forts. Uz rietumiem no Viksburgas atradās Luiziānas štata teritorija ar sliktiem ceļiem un biežiem ziemas [[plūdi]]em. Pilsēta jau bija piedzīvojusi vienu Savienības armijas uzbrukumu. 1862. gada 18. maijā admirālis Deivids Faraguts pēc [[Ņūorleāna]]s krišanas devās augšup pa upi un nodarīja zināmus postījumus pilsētas nomalē. ​​Admirālim nebija pietiekamu spēku, lai turpinātu uzbrukumu, tāpēc viņš atgriezās Ņūorleānā. Jūnijā viņš atgriezās un sāka bombardēt pilsētu, lai piespiestu to padoties, taču šis uzbrukums nebija veiksmīgs. Bombardēšana ilga visu jūliju, kā rezultātā notika vairākas sadursmes ar Konfederācijas kuģiem, taču joprojām nebija pietiekamu spēku izsēšanās veikšanai. Tomēr Faraguts atrada veidu, kā apiet Viksburgu, izmantojot kanālu, kas tika izrakts caur Desoto pussalas smaili. 28. jūnijā ģenerālis Tomass Viljamss sāka kanāla rakšanu. Daudzi strādnieki nomira no tropiskām slimībām, un darbs tika apturēts 24. jūlijā. Divas nedēļas vēlāk Viljamss krita Batonrūžas kaujā. 1862. gada beigās Rietumu teātra komandieris ģenerālmajors Henrijs Haleks tika paaugstināts par Savienības spēku augstāko komandieri. 23. novembrī viņš ierosināja Grāntam veikt lielu ofensīvu lejup pa Misisipi līdz Viksburgai. Haleku vēlāk kritizēja par to, ka viņš neuzsāka uzbrukumu tieši no [[Memfisa]]s, vienlaikus komandējot karaspēku reģionā. Viņš uzskatīja, ka fortu varētu ieņemt jūras spēki, nezinot, ka jūras spēkiem trūkst kājnieku sauszemes operācijām. Līdz gada beigām problēma saasinājās, jo konfederāti pārvietoja pastiprinājumus uz Viksburgu. Tad Grānta armija izveidoja bāzi Holispringsā un Grānts sāka plānot divvirzienu uzbrukumu Viksburgai. Ģenerālim Viljamam Šērmenam bija jāpārvietojas lejup pa upi ar četrām divīzijām (32 000 vīru), savukārt Grānts ar atlikušajiem spēkiem (40 000) plānoja virzīties pa dzelzceļu uz Oksfordu un tur mēģināt izvilināt ienaidnieka armiju no pilsētas un uzbrukt tai netālu no Grenadas. Misisipi armiju komandēja Džons Pembertons, [[Pensilvānija]]s iedzīvotājs, kurš cīnījās konfederātu pusē. Viņš komandēja aptuveni 12 000 vīru Viksburgā un Džeksonā. Vēl 24 000 vīru ģenerālmajora Ērla Van Dorna vadībā bija izvietoti Grenadā. == 1862. gada decembra—1863. gada janvāra karadarbība == [[Attēls:VicksburgCampaignDecember62March63.png|thumb|operācijas pret Viksburgu|left]] "Operācijas pret Viksburgu, 1862. gada decembris—1863. gada janvāris" ietver divas kaujas: Šērmena neveiksmīgo mēģinājumu ielauzties Viksburgā, kas pazīstama kā Čikasavas strauta kauja, un veiksmīgāko Hindmena forta kauju Ārkanzasā. === Čikasavas strauta kauja === 1862. gada 26. decembrī trīs federālās divīzijas izsēdās netālu no Džonsona plantācijas pie Jazū upes, lai uzbruktu Viksburgai no ziemeļaustrumiem. Ceturtā divīzija izsēdās augšup pa straumi 27. decembrī. 27. decembrī federāļi virzījās uz priekšu ar savām divīzijām caur purviem uz Velnat hils kalniem, kurus bija stipri nocietinājuši konfederāti. Džonam Pembertonam bija jāaizstāvās tikai ar 14 000 vīru lielu armiju. Ienaidnieks skaitliski pārspēja viņu gandrīz trīs reizes, taču Pembertona pozīcijas bija ļoti spēcīgas. Neveiksmīgos uzbrukumos Šērmens zaudēja 200 kritušos, 1000 ievainotos un 500 sagūstītos. Galu galā Šērmens bija spiests atkāpties, un ģenerāļa Grānta plāni ieņemt Viksburgu tika izjaukti. == Viksburgas kaujas, 1863. gada aprīlis—jūlijs == [[Attēls:VicksburgCampaignAprilJuly63.png|thumb|Grānta operācijas pret Viksburgu.]] Periods, ko parasti dēvē par "Grānta operācijām pret Viksburgu", sastāvēja no virknes kauju no Lielā līča līdz Viksburgas aplenkumam. Lielā līča kauja notika 1863. gada 29. aprīlī, kad savienības admirālis Deivids Porters nosūtīja septiņus bruņukuģus, lai uzbruktu ienaidnieka baterijai pie Lielā līča, Misisipi krastos, uz dienvidiem no Viksburgas. Ģenerāļa Džona Bovena divīzija izturēja apšaudīšanu un neļāva federālajiem spēkiem izsēsties krastā. Tomēr šie panākumi tikai nedaudz mainīja Grānta plānus. 3. maijā Bovena divīzija bija spiesta atkāpties. === Čempionhilas kauja === 16. maijā plkst. 7:00 sākās Čempionhilas kauja. Pembertona Misisipi armija (aptuveni 22 000 vīru) ieņēma aizsardzības pozīcijas uz kalnu grēdas, vērstas pret Džeksonkrīku. Tikmēr federālās vienības sasniedza tās kreiso flangu, ko aizsargāja Stīvena Lī divīzija. Pembertons nodeva papildu vienības Lī atbalstam. Plkst. 10:00 ieradās Grānta vienības un sāka uzbrukumu konfederātu pozīcijām. Plkst. 11:30 Savienības karaspēks izlauzās cauri Pembertona galvenajai aizsardzības līnijai un līdz plkst. 13:00 ieņēma kalnu grēdu. Virzoties tālāk, viņi ieņēma Pembertona armijas vienīgo atkāpšanās līniju. Bovena divīzija uzsāka pretuzbrukumu un padzina Savienības karaspēku pāri kalnu grēdai. Grānts kaujā nosūtīja jaunus spēkus, un konfederāti sāka atkāpties uz rietumiem. Loida Tilgama brigāde sedza atkāpšanos un cieta smagus zaudējumus, tostarp zaudējot pašu ģenerāli Tilgamu, kurš tika nogalināts. Tā rezultātā Pembertona armija sadalījās divās daļās: viena, paša Pembertona vadībā, atkāpās tieši uz Viksburgu, bet otra, ģenerāļa Loringa vadībā, atkāpās tālāk uz dienvidiem. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/19981205133939/http://www.nps.gov/vick/vcmpgn/key.htm National Park Service, Vicksburg] * [http://www.civilwar.org/battlefields/vicksburg.html Vicksburg Battlefield]: [http://www.civilwar.org/battlefields/vicksburg/maps/vicksburgmap.html '''Battle maps'''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161111054741/http://www.civilwar.org/battlefields/vicksburg/maps/vicksburgmap.html |date=2016-11-11 }}, photos, history articles, and battlefield news ([[Civil War Trust]]) * [http://www.civilwar.org/battlefields/vicksburg/maps/vicksburg-animated-map.html '''Animated map of the Vicksburg Campaign'''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170324130642/http://www.civilwar.org/battlefields/vicksburg/maps/vicksburg-animated-map.html |date=2017-03-24 }} ([[Civil War Trust]]) * [http://blueandgraytrail.com/event/First_Vicksburg_Campaign First Vicksburg Campaign] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070712130046/http://blueandgraytrail.com/event/First_Vicksburg_Campaign |date=2007-07-12 }} * [http://www.civilwaranimated.com/VicksburgAnimation.html Animated history of the siege of Vicksburg] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130504134408/http://www.civilwaranimated.com/VicksburgAnimation.html |date=2013-05-04 }} * [http://www.cincinnaticwrt.org/data/ccwrt_history/talks_text/smith_18_days_vicksburg.html Confederate Command Failure at Vicksburg] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120724023505/http://www.cincinnaticwrt.org/data/ccwrt_history/talks_text/smith_18_days_vicksburg.html |date=2012-07-24 }} [[Kategorija:ASV vēsture]] [[Kategorija:Amerikas pilsoņu karš]] qmnk6ljt5s20xqag9i7kkc3a51xxvry 0 613414 4457171 4451502 2026-04-21T18:34:51Z Biafra 13794 4457171 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Jānis Andrejs Burtnieks | vārds_orig = | attēls = Jānis Ozoliņš-Burtnieks.jpg | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1894 | dz_mēnesis = 2 | dz_diena = 14 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vitebskas guberņa|Daugavpils apriņķis|Krustpils pagasts|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1959 | m_mēnesis = 9 | m_diena = 27 | m_vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvietis]] | dzimums = V | vecāki = Andrievs un Anna Ozoliņi | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Elvīra Buce <small>(pr. 1927, šķ. 1930. gados)</small> | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = diplomāts, skolotājs | rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda|latviešu]], [[angļu valoda|angļu]], [[japāņu valoda|japāņu]] | periods = [[1914]]—[[1959]] | žanri = [[publicistika]], [[proza]], [[drāma]], [[dzeja]], [[literatūrzinātne]] | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = [[Kalifornijas Universitāte (Bērkli)|Kalifornijas Universitāte]] | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = jā }} '''Jānis Andrejs Burtnieks''', līdz 1927. gadam '''Jānis Andrejs Ozoliņš''' (1894—1959), bija [[Latvieši|latviešu]] diplomāts, skolotājs, rakstnieks, [[Literatūrzinātne|literatūrzinātnieks]] un politiskais teorētiķis. Pirmais [[Latvijas vēstnieks Japānā|Latvijas goda konsuls Japānā]] (1919—1921). Latviešu [[Galēji labēja politika|galēji labējā nacionālisma]] — [[Aktīvais nacionālisms|Aktīvā nacionālisma]] (vēlākās [[Ugunskrusts (organizācija)|Ugunskrusta]] un [[Pērkonkrusts|Pērkonkrusta]] ideoloģijas) — idejiskais "krusttēvs" un pamatlicējs.<ref name=":4">Krēsliņš, 71. lpp.</ref> == Dzīvesgājums == === Jaunība === Dzimis {{dat|1894|2|14}} [[Krustpils pagasts|Krustpils pagasta]] Asotes pusmuižā zirgu puiša Andrieva Ozoliņa ģimenē. Mācījās [[Jēkabpils pilsētas tirdzniecības skola|Jēkabpils tirdzniecības skolā]] (1907—1909), [[Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzija|Rīgas Aleksandra ģimnāzijā]] (1909—1913), pēc tam neilgu laiku [[Gustavs fon Gižickis|Gižicka]] mūzikas skolā [[Rīga|Rīgā]]. === Amerikā === 1913. gadā emigrēja uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kur studēja [[Filozofija|filozofiju]] [[Kalifornijas Universitāte (Bērkli)|Kalifornijas Universitātē]] (1913—1916). Pēc absolvēšanas nodarbojās ar zinātnisko darbu, bija mēnešraksta "Prometejs" redaktors [[Sanfrancisko]] (1915—1917). Kā laikraksta vadītājs, veltīja rakstus [[Pjotrs Kropotkins|Pjotram Kropotkinam]] un [[Frīdrihs Nīče|Frīdriham Nīčem]],<ref>Krēsliņš, 88. lpp.</ref> simpatizēja [[Anarhisms|anarhismam]] un tā [[Revolūcija|revolucionārās]] nostādnēs ietvertajam naidam pret [[Liberālā demokrātija|liberālo demokrātiju]],<ref group="P">Identificējot demokrātiju kā pūļa varu jeb kā pūļa demokrātiju</ref> visspilgtāk to norādot savā apcerējumā "Demokrātija un viņas ideāli", kurā Ozoliņš izvērsti noraidīja demokrātijas pamatus un galvenos principus, kas pēc viņa domām apspieda [[Individuālisms|individuālismu]] un radīja postošo ietekmi uz sabiedrības garīgo attīstību ar centieniem izveidot "caurmēra cilvēku" un padarīt "mākslu paklausīt" par vienu no "galvenajām mākslām".<ref name=":5">Krēsliņš, 70. lpp.</ref><ref name=":6">Krēsliņš, 88.-89. lpp.</ref><ref group="P">Šāda parādība bija arī kopsakarīga [[Fašisms|fašisma]] pamatlicējam [[Benito Musolīni]], kura ideoloģiju ietekmēja [[Anarhosindikālisms|anarkosindikālisma]], galvenokārt [[Sindikālisms|sindikālista]] [[Žoržs Sorels|Žorža Sorela]], idejas</ref><ref name=":3">Krēsliņš, 89. lpp.</ref> Apcerējumu viņš noslēdza ar sekojošo spriedumu: {{Citāts|Taisnība, ka pasaule pastāv caur paklausību, bet tālāk viņa ir gājusi tikai caur nepaklausību, sacelšanos pret [[Konservatīvisms|konservatīvo]] un inerto vairākuma gribu, caur pūja patiesības noārdīšanu, caur brīvu revolucionāru ārdīšanas darbu.<ref name=":6" />}} 1916. gadā [[Maskava]]s latviešu preses apskatnieks izteica spriedumu par Ozoliņa personalitāti: {{Citāts|vai katrā burtnīcā Burtnieks-Ozoliņš dēvē sevi par neatzītu ģēniju, kuram pretim stata trulo, aklo, melīgo pūli.<ref name=":5" />}} Vienlaikus, papildus saviem [[Demokrātijas kritika|antidemokrātiskajiem]] uzskatiem, Ozoliņš izrādīja neviennozīmīgu attieksmi pret [[ebreji]]em, salīdzinot ar vairāku citu [[Aktīvais nacionālisms|Aktīvo nacionālistu]] vēlāk pausto [[Antisemītisms|antisemītismu]].<ref group="P">Pēc tam, kad Ozoliņš redakcijā nosvītroja kāda autora raksta komentārus par ebreju, viņaprāt, nepārprotami lielo lomu [[strādnieku kustība|strādnieku kustībā]] "Prometejs" laikrakstā, autors Ozoliņam izsacījās, ka "Jūsu vieta ir kādā žīdu redakcijā"</ref><ref name=":3" /> === Japānā === [[Attēls:Kwansei Gakuin University ja 01.jpg|thumb|left|Nišinomijas Uegaharas studentu pilsētiņas pulksteņa tornis, Kvansei-Galuīnas augstskolas simbols]] 1917. gadā pārvācās uz [[Japānas Impērija|Japānu]], kur strādāja par [[angļu valoda]]s skolotāju [[Tokija|Tokijā]] (1917—1918), pēc tam par [[estētika]]s un [[angļu literatūra]]s pasniedzēju Kvansei-Galuīnas augstskolas ({{val|en|Kwansei Gakuin University}}) Literatūras departamentā. Viņš mudināja savus studentus ieņemt principiālu nostāju: {{Citāts|Jauniešiem vajadzētu uzskatīt sevi par īpaši laimīgiem šajā pasaules vēstures brīdī, jo tieši viņi ir īpaši aicināti veidot [[Versaļas līgums|jauno pasauli]].<ref name=":2">{{Publikācijas atsauce|last=Ikeda|first=Yuko|date=2018-4|title=Special Invitation: The Centennial of the Founding of Latvia |trans-title=Īpašs ielūgums: Latvijas dibināšanas simtgade|url=https://ef.kwansei.ac.jp/cms/kwansei_en/archives/IanOzolin_revised.pdf|journal=Kwansei Gakuin Archives|language=angļu|accessdate=2026-04-03}}</ref>}} [[Attēls:Takejiro tokonami2.jpg|thumb|"Kukusukai" dibinātājs Takedžiro Tokonami|150px]] Strādājot Japānā, Ozoliņš arī iepazinās un satuvinājās ar tās valdošajām politiskajām aprindām, tai skaitā ar Japānas [[Ultranacionālisms|radikālā nacionālisma]] kustību, galvenokārt ar organizāciju "Nacionālā esamība" jeb "Kukusukai" ({{val|ja|国粋会}}), ko 1919. gada beigās dibināja Takaši Hara ({{val|ja|原敬}}) valdības iekšlietu ministrs Takedžiro Tokonami ({{val|ja|床次竹二郎}}).<ref name=":3" /> Pēc vēsturnieka [[Uldis Krēsliņš|Ulda Krēsliņa]] spriedumiem, "Kukusukai" un citas japāņu radikālās nacionālistiskās organizācijas atstāja lielu ietekmi uz Ozoliņa piesliešanos [[Nacionālisms|nacionālismam]].<ref name=":5" /> Pēc [[Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālā padome|SULNP]] priekšsēdētāja [[Jānis Mazpolis|Jāņa Mazpoļa]] lūguma 1920. gada maijā,<ref name=":1">{{Publikācijas atsauce|last=Ikeda|first=Yuko|date=2012-10|title=Missions Accomplished|trans-title=Misija izpildīta|url=https://ef.kwansei.ac.jp/cms/kwansei_en/archives/IanOzolin_revised.pdf|journal=Kwansei Gakuin Archives|language=angļu|accessdate=2026-04-07}}</ref> pateicoties savam statusam un sakariem,<ref name=":5" /> Ozoliņš kļuva par [[Latvijas Pagaidu valdība]]s [[Latvijas vēstnieks Japānā|diplomātisko un konsulāro aģentu Japānā]], [[Kobe|Kobē]]. Viņš ņēma aktīvu dalību vīzu izsniegšanas jautājumu risināšanā [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]] laikā, kad [[Krievijas Valsts|Krievija]] un [[Antante|Sabiedrotie]] vēljoprojām [[Latvijas valsts atzīšana de iure|diplomātiski neatzina Latviju]] un, neskaitot [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itāliju]], atteicās izsniegt vīzas latviešiem.<ref name=":1" /><ref group="P">Vēl lielākas simpātijas pret Latviju [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālija]] izrādīja [[Tautu Savienība]]s jauno valstu uzņemšanas jeb t.s. 5 komisijas plenārsēdē 1920. gada 9. decembrī, kad tad tā vienīga no lielvalstīm bija balsojusi par Latvijas un abu pārējo [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] uzņemšanu Tautu Savienībā, un 16. decembra kopējā sēdē, kurā Itālija kopā ar [[Portugāle|Portugāli]], [[Kolumbija|Kolumbiju]], [[Paragvaja|Paragvaju]] un [[Kādžāru dinastija|Persiju]] bija viena no dažām valstīm, kas nobalsoja par uzņemšanu</ref><ref name=":13">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/de-iure-atzisana-un-duelis-12683614|title=De iure atzīšana un duelis|last=Krēsliņš|first=Uldis|authorlink=Uldis Krēsliņš|website=www.diena.lv|access-date=2026-04-07|date=2006-01-28}}</ref> [[Attēls:Marquis Kimmochi Saionji (cropped)(2).jpg|thumb|Japānas bijušais ministru prezidents un valsts delegāts [[1919. gada Parīzes miera konference|Parīzes miera konferencē]] marķīzs Kinmoči Sajondži|150px]] Būdams Latvijas goda konsuls, Ozoliņš popularizēja Latvijas neatkarību ārvalstu presē, strādāja laikrakstā "Japānas nedēļas hronika" ({{val|en|Japanese Weekly Chronicle}}), kur 1921. gada janvārī viņš arī rakstīja: {{Citāts|[...] vēlos norādīt, ka no visām “[[Sanitārais kordons|pierobežas valstīm]]”, kas kādreiz tika piespiedu kārtā pievienotas [[Krievijas Impērija|Krievijas]] [[Krievijas Impērija|Impērijai]] un tagad ir atbrīvotas, Latvija ir viskonservatīvākā, kā arī visnacionālistiskākā. [...] Tas viss liecina par to, cik neticami, lai neteiktu neiespējami, ir [[Latvijas Komunistiskā partija|komunistiska sacelšanās]] Latvijā. [...] Ļaujiet man izteikt savu pārsteigumu, redzot, ka vērtīgā telpa “Hronikā” ir atvērta ļaunprātīgām pļāpām, ko sacepis [[Baltā emigrācija|krievu imperiālistu sindikāts]], kas tagad ievēro veģetāru diētu patīkamajā [[Parīze|Parīzes]] pilsētā.<ref name=":2" />}} Tā pašā gada jūlijā izdeva brošūru "Dzintarzeme" ({{val|en|Amber land}}; {{val|ja|琥珀の国}}),<ref name=":1" /> ko pirms izbraukšanas uz Latviju nosūtīja Japānas bijušajam ministru prezidentam, valsts delegātam [[1919. gada Parīzes miera konference|Parīzes miera konferencē]] un vienam no Japānas ietekmīgākajiem politiķiem — [[Marķīzs|marķīzam]] [[Kinmoči Sajondži]] ({{val|ja|西園寺公望}}).<ref group="P">Kā 1920. gada 30. jūnijā [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija|Latvijas Ārlietu ministrijai]] ziņoja pats Ozoliņš, īsto varas spēku Japānā veidoja nevis Japānas valdība vai parlaments, bet Sajondži kopā ar citiem vadošajiem japāņu [[Militārisms|militāristiem]] un aristokrātiem jeb [[genro]] ({{val|ja|元老}}) — princi [[Aritomo Jamagata]] ({{val|ja|山縣有朋}}), marķīzu [[Kaoru Inouje]] ({{val|ja|井上馨}}), princi [[Masajoši Matsukata]] ({{val|ja|松方正義}}) un marķīzu [[Šigenobu Okuma]] ({{val|ja|大隈重信}})</ref><ref name=":5" /><ref name=":3" /> Pati Kvansei-Galuīnas augstskola dziļi nožēloja, ka Ozoliņš bija nolēmis atgriezties dzimtenē. Pēc literārā departamenta dekāna H. F. Vudsvorta ({{val|en|H. F. Woodsworth}}) un prezidenta K. Dž. L. Beita ({{val|en|C. J. L. Bates}}) rezolūcijas, Ozoliņam tika piešķirta universitātes pateicības zīme un 100 [[Japānas jena|jenas]]<ref group="P">Tolaik Japānā tā bija ievērojama summa</ref> kā atzinība par viņa labo ietekmi uz studentiem un ievērojamo akadēmisko zināšanu ieguldījumu. Viņš tika svinīgi pavadīts ar novēlējumiem veiksmīgai Latvijas attīstībai.<ref name=":1" /> === Atgriežoties Latvijā === 1921. gada vasarā kopā ar [[Aleksandrs Kolčaks|Kolčaka]] [[Sibīrijas armija]]s bijušo [[Ģenerālleitnants|ģenerālleitnantu]] [[Rūdolfs Bangerskis|Rūdolfu Bangerski]] Ozoliņš atgriezās [[Latvija|Latvijā]],<ref name=":5" /> iespējams ceļā apstājoties [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijā]].<ref name=":4" /><ref group="P">Šajā laikā Itālijā jau strauji auga spēkā [[Benito Musolīni]] vadītās [[Itāļu kaujas grupas]] ({{val|it|Fasci Italiani di Combattimento}})</ref> No 1922. gada Ozoliņš bija lektors [[Rīgas Skolotāju institūts|Rīgas Skolotāju institūtā]] un [[Tautas augstskola|Latvijas Tautas universitātē]], lasīja lekcijas Latvju dramatiskajos kursos. Bija arī Angļu—amerikāņu koledžas direktors, Latvijas Jaunatnes savienības (LJS) Centrālās valdes loceklis. Jau 1922. gada maijā Ozoliņš uzstājās radnieciskās Latvijas Nacionālās Jaunatnes savienības (LNJS) kongresā, kur viņš atbalstīja mēģinājumus apvienot LNJS ar LJS un konsolidēties lielākā un plašākā latviešu nacionālā organizācijā.<ref>Krēsliņš, 66. lpp.</ref> 1922. gada 28. jūlijā viņš pasniedza apsveikuma runu pie [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sūtniecības sakarā ar Latvijas ''de iure'' atzīšanu.<ref name=":4" /> Tajā pašā gadā viņš kandidēja [[1. Saeimas vēlēšanas]] no [[Latvijas Jaunzemnieku savienība]]s saraksta, bet netika ievēlēts. == Darbība Latvju Nacionālajā Klubā == [[Attēls:LNK apsveikuma telegramma B. Musolīni 1922. gada novembrī.jpg|thumb|[[Latvju Nacionālais klubs|Latvju Nacionālā kluba]] apsveikuma telegramma [[Benito Musolīni]] 1922.gada novembrī]] Ozoliņš ņēma dalību jaunas nacionālas organizācijas — [[Latvju Nacionālais klubs|Latvju Nacionālā kluba]] (LNK) — pirmās dibināšanas sapulcē,<ref name=":4" /><ref name=":5" /> kas norisinājās 1922. gada 29. augustā.<ref>Krēsliņš, 73. lpp.</ref> Jau no paša sākuma tieši Ozoliņš bija minēts kā LNK dibinātājs un faktiskais vadītājs,<ref name=":4" /> un, sākot ar LNK otrās dibināšanas sapulces lēmumu 1922. gada 11. septembrī, arī kā LNK publiskais pārstāvis.<ref group="P">Ozoliņam formāli tika uzdota "publikas un preses pareiza informēšana kluba lietās"</ref><ref name=":5" /> Viens no kluba pirmajiem darbības aktiem bija apsveikuma telegrammas nosūtīšana [[Benito Musolīni]] 1922. gada novembrī, kurā LNK demonstratīvi apsveica Musolīni stāšanos [[Itālijas premjerministru uzskaitījums|Itālijas premjerministra]] amatā pēc [[Maršs uz Romu|Marša uz Romu]].<ref name=":15">Krēsliņš, 67. lpp.</ref><ref>Krēsliņš, 37. lpp.</ref><ref>Krēsliņš, 92. lpp.</ref> LNK bija viena no dažām Latvijas sabiedrības grupām, kas neslēpa sajūsmu un vēlmi sekot fašistu piemēram.<ref group="P">Savukārt, notikusī valdības maiņa nemainīja Itālijas nostāju pret Latviju, ko [[Benito Musolīni]], kā jaunais Itālijas kabineta vadītājs un ārlietu ministrs, bija apstiprinājis pirmajā audiencē ar [[Latvijas vēstnieks Itālijā|Latvijas sūtni Itālijā]] [[Miķelis Valters|Miķeli Valteru]] 10. novembrī: "Latvija var vienmēr cerēt uz Itālijas draudzīgo atbalstu"</ref><ref name=":13" /> Ozoliņš publiski atbalstīja Itālijas sūtņa Latvijā, Džino Makjoro Vivalbas ({{val|it|Gino Macchioro Vivalba}}),<ref name=":15" /><ref>Krēsliņš, 68. lpp.</ref><ref group="P">Pirmais Itālijas sūtnis Latvijā (1920—1923), kas Latvijas sabiedrībā bija atzīts un mīlēts, bet kurš no 1922. gada bija iesaistīts personālā drāmā ar savu sievu un [[Polijas Otrā republika|Polijas]] diplomātu [[Vīne|Vīnē]]</ref><ref name=":13" /> nomaiņu pret jaunu, [[Fašisms|fašismam]] simpatizējošu sūtni 1923. gada martā.<ref name=":15" /><ref>Krēsliņš, 87. lpp.</ref><ref group="P">Ar jauno sūtni domādams toreizējais Itālijas sūtnis [[Etiopijas impērija|Abesīnijā]] [[Renato Pjačentīni]] ({{val|it|Renato Piacentini}})</ref><ref name=":13" /> Jau mēnesi vēlāk 1923. gada aprīļa sākumā Ozoliņš, pārstāvot LNK, personīgi viesojās [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijā]],<ref name=":4" /> kur kā LNK "viceprezidents" nodeva Musolīni LNK atzinības rakstu,<ref name=":10">Krēsliņš, 157.-158. lpp.</ref> nodibināja sakarus ar [[Fašistiskā Itālija|Itālijas fašistiem]] un tikās ar augstākajām [[Nacionālā fašistu partija|Nacionālās fašistu partijas]] amatpersonām,<ref name=":7">Krēsliņš, 94. lpp.</ref><ref>Krēsliņš, 90. lpp</ref> tai skaitā ar premjerministra kabineta šefu baronu Russo ({{val|it|Barone Russo}}),<ref group="P">Plašāk pazīstams kā Džakomo Pauluči no Kalboli ({{val|it|Giacomo Paulucci di Calboli}})</ref> kurš, pēc Ozoliņa paša apgalvojumiem, ļoti atzinīgi atsaucās par Latviju, atcerējās LNK novembrī sūtīto telegrammu un apsolīja audienci pie Musolīni, tiklīdz viņš atkal būšot [[Roma|Romā]].<ref name=":10" /> Līdz gada beigām LNK darbojās vairāki no vispazīstamākajiem Latvijas sabiedriskajiem darbiniekiem,<ref group="P">Tādi kā kluba formālais vadonis jeb virsaitis [[ģenerālis]] [[Pēteris Radziņš]], viens no [[Otrā atmoda|Otrās atmodas]] galvenajiem publicistiem [[Ernests Blanks]], latviešu "žurnālistikas tēvs" [[Pēteris Lasis]] u.c.</ref><ref>Krēsliņš, 157. lpp.</ref> un pirmajos gada svētkos 1923. gada 15. septembrī LNK pat saņēma apsveikumus no [[Jānis Čakste|Valsts prezidenta]] un [[Zigfrīds Anna Meierovics|Ministru prezidenta]], [[Alfrēds Birznieks|iekšlietu]] un [[Jānis Ducens|kara ministra]].<ref name=":7" /> Vēsturnieks [[Uldis Krēsliņš]] atzina, ka ne bez pamata paši LNK biedri deklarēja, ka: {{Citāts|Jau tagad mēs varam runāt, ka esam viena no visplašāk izplatītām organizācijām Latvijā.<ref name=":7" />}} Tajā pašā laikā Ozoliņš sāka izpelnīt augošu nepatiku no varas aprindām un [[LSDSP vēsture|kreisajiem sociāldemokrātiem]],<ref name=":11">Krēsliņš, 161. lpp.</ref> īpaši sakarā ar notikumiem 1923. gada 1. maijā, kad saistībā ar [[Darba svētki|Starptautisko strādnieku]] un [[Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena|Satversmes sapulces sasaukšanas dienu]] notika sadursme starp [[Strādnieku sports un sargs|sociāldemokrātu pārstāvjiem]] un LNK.<ref>Krēsliņš, 93. lpp.</ref> Vēlāk 1923. gada 1. maija Izmeklēšanas komisijas materiālos bija gan pārmetumi Ozoliņa paustiem antidemokrātiskiem uzskatiem Amerikā, gan norādes uz Latvijas presē izteiktajiem, [[Fašisms|fašismam]] simpatizējošiem apgalvojumiem,<ref name=":11" /> un savā nopratināšanā viņš strikti atteicās minēt kādus skaitļus sakarā ar izmeklēšanas komisijas jautājumu par kluba biedru kopējo skaitu.<ref>Krēsliņš, 285. lpp.</ref> Arī kluba iekšienē ar Ozoliņa pārdomāto, izsvērto un atbildīgo neoficiālo vadību sāka konkurēt kluba jaunā, mazāk disciplinētā studentu paaudzes frakcija, kuru vadīja [[Indriķis Pone]]. Tā guva pārsvaru LNK centrālās valdes vēlēšanās 1923. gada 8. maijā.<ref name=":7" /> Apspriedē par valdes skaitlisko sastāvu, Ozoliņš, ejot pretī augošajam stingras centralizācijas un organizācijas vadošo personu loku sašaurināšanas principam, pasniedza priekšlikumu veidot valdi no 13 locekļiem, kas neļautu valdi viegli ietekmēt. Šis priekšlikums netika pieņemts, toties tika apstiprināts I. Pones ierosinājums par piecām amatpersonām.<ref>Krēsliņš, 260. lpp.</ref> Beigās Indriķis Pone tika ievēlēts par pirmo LNK priekšnieku, par viņu nobalsojot 25 no 26 klātesošajiem, kamēr par Ozoliņu bija nodotas tikai sešas balsis un pats Ozoliņš no valdes tika izstumts. Attiecības starp Ozoliņu un jauno LNK priekšnieku saīsinājās vēl vairāk, kad LNK valde tā paša gada vasarā pieņēma reglamentu, kura organizatoriskajiem punktiem Ozoliņš nepiekrita.<ref name=":7" /> Praktiskās un rakstura domstarpības starp Poni un Ozoliņu beidzot uzliesmoja LNK pilntiesīgo biedru sapulcē 1923. gada oktobrī.<ref name=":7" /><ref name=":8">Krēsliņš, 95. lpp</ref> Pēc tam, kad [[Pēteris Radziņš]] atteicās no LNK Virsaiša amata, ko LNK valde pamatoja ar laika trūkumu un militārās karjeras prioritizēšanu, Ozoliņš vērsās pret LNK valdi un īpaši I. Poni, vainojot tos alkohola lietošanā un nenobriedušā uzvedībā<ref group="P">Apgalvojot, ka Radziņš "nevēlas kopā strādāt ar jaunekļiem, kādi ir pašlaik valdē"</ref> un apgalvojot, ka tas bija īstais iemesls, kāpēc Radziņš pameta darbību LNK.<ref name=":8" /> Viņš aicināja Poni noņemt to priekšsēdētāja amata:{{Citāts|Nacionālajam klubam vienu reizi ir jāizšķiras vai nu par ģenerāli Radziņu, jeb studentu I. Poni.<ref name=":8" />}} Lai gan Pone atzinās dzeršanas rīkošanā, Ozoliņa protests izskatījās pārāk personīgo aizvainojumu balstīts, kā arī divdomīgs, jo Radziņš no pašas LNK formāli neizstājās,<ref>Krēsliņš, 158. lpp.</ref> un pārējie sapulces dalībnieki izvairījās tikpat atklāti kritizēt kluba priekšnieku, kas galīgi nobeidza Ozoliņa ambīcijas.<ref name=":8" /> Sapulcē pēc Revīzijas komisijas pārbaudes nosauca par nepatiesiem arī Ozoliņa izteiktos asos pārmetumus sakarā ar valdes vēlēšanu laikā izteikto pozīciju, kuros viņš apvainoja valdi ar vēlmi norobežoties, atstumjot no kopdarbības spējīgus, bet sev nevēlamus darbiniekus.<ref>Krēsliņš, 284. lpp.</ref> === Darbība pēc izdzīšanas no Latvju Nacionālā Kluba === Pēc izstumšanas no kluba, 1924. gada sākumā Ozoliņš savāca ap sevi līdzīgi domājošus LNK biedrus un aprīlī mēģināja nodibināt "Latvijas [[Fašisms|fašistu]] ordenis" vispirms kā biedrību, bet maijā kā politisku organizāciju. Tās statūtu raksturīgākā iezīme bija pseidoreliģisks [[misticisms]] gan simbolikā, gan amatpersonu un struktūrvienību organizācijā.<ref name=":9">Krēsliņš, 103. lpp</ref> Ordeņa priekšnieks bija [[Livonijas ordeņa mestri|lielmestrs]], nodaļas priekšnieks [[priors]], ordeņa padome kapituls, bet ordeņa valde krusta dome. Ordeņa biedrus statūti paredzēja saukt par brāļiem, kas apvienotos četrās biedru kategorijās: brāļi juniori (veicinātāji), brāļi seniori (aktīvie), noviči (kandidāti) un patroni (goda biedri). Biedru naudas tika nosauktas par artavām.<ref>Krēsliņš, 279. lpp.</ref> Kā struktūrvienības bija arī paredzētas ložas un konventi.<ref name=":9" /> Tiesības apglabāt mirušos biedrus pēc organizācijas īpaša apbedīšanas ceremoniāla paredzēja statūtu 50. punkts.<ref name=":14">Krēsliņš, 281. lpp.</ref> Kā simbolus ordeņa statūtu 5. punkts ar īpašu norādi par "reliģiskās simbolikas cildeno ētisko nozīmi" minēja bruņinieku ordeņu tradīcijai piederīgo ordeņa "patronu un pirmo brāli [[Erceņģelis Gabriels|Sv. Gabrielu]]" un ordeņa ģerboni — balta krusta zīmi melnā vairogā ar uzrakstu "[[In hoc signo vinces|Hoc signo vinces]]"<ref group="P">"Ar šo zīmi tu uzvarēsi" ir Latīņu frāze, ko pēc populāra mīta [[Konstantīns I]] ieraudzīja debesīs dienā pirms [[Milvija tilta kauja]]s 312. gadā</ref>.<ref name=":12">Krēsliņš, 281.-282. lpp.</ref> Organizācijas patrona izvēli pamatoja ar atsauci uz [[Svētie raksti|Svētajiem Rakstiem]], kur [[Daniēla grāmata|Daniēla grāmatā]] (9, 21) bija teikts:{{Citāts|Vārdu sakot, vēl manas lūgšanas laikā pie manis steigšus laidās šurp tas Gabriēls, kuru es jau redzēju agrāk savā pirmajā redzējumā, un pieskārās man ap vakara upura laiku.<ref name=":12" />}} Abus reģistrācijas mēģinājumus noraidīja [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrija]], galvenokārt pamatojoties uz "fašisma" lietošanu nosaukumā, atsaucoties uz fašismu kā [[Fašistiskā Itālija|Itālijas]] politisku parādību, kuras mērķis ir cīņa pret [[Sociālisms|sociālistiem]], kas nav pieņemama Latvijā, kur sociālistu, tas ir, [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|legālu partiju]], vardarbīga apkarošana ir aizliegta.<ref name=":9" /> lekšlietu ministrijas Preses un biedrību nodaļa noraidījumu arī pamatoja, balstoties uz atsevišķiem iesniegtā statūta punktiem. Viens no tiem bija 50. punkts, uz ko nodaļa norādīja, ka biedru apbedīšana nevar būt pretrunā ar tās konfesijas ceremoniju, kurai piederošā kapsētā notiek apglabāšana.<ref name=":14" /> 1924. gada maija beigās Ozoliņš vēl pēdējo reizi mēģināja Iekšlietu ministrijai iesniegt trešās politiskas organizācijas "Latvijas Patriotu ordenis" reģistrācijas lūgumu, kas nesaturēja vārdu "fašisms", tomēr arī tas tika noraidīts. Formālais ministrijas pamatojums bija tas, ka "likumos nav paredzēta ordeņu pastāvēšana Latvijā", bet, kā norāda vēsturnieks [[Uldis Krēsliņš]], faktiskais atteikumu cēlonis bija tieši Ozoliņa persona, kas pa šo laiku bija nonākusi sarežģītajās attiecībās ar varas aprindām.<ref group="P">[[Uldis Krēsliņš|Krēsliņš]] norāda, ka 1924. gada septembrī ar gandrīz tiem pašiem statūtu parakstītājiem, bet jau bez paša Ozoliņa [[Rīgas apgabaltiesa]] reģistrēja jaunu organizāciju biedrību "Latvju Patriotu līga"</ref><ref name=":9" /> No 1926. līdz 1927. gadam bija laikraksta "Stāsti" redaktors. == Pēc okupācijas == [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules karā]] [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|vācu okupācijas]] laikā nodarbojās ar vijoļu izgatavošanu. 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz [[Trešais reihs|Vāciju]]. Pēc kara strādāja [[ASV armija]]s un militārās pārvaldes iestādēs, bija [[Augsburga]]s tuvumā esošās Hohfeldes latviešu bēgļu nometnes vadītājs. Bija Augsburgas latviešu Ausekļa ģimnāzijas skolotājs [[Bavārija|Bavārijā]]. 1950. gadā devās [[Trimdas latvieši|trimdā]] uz ASV, kur strādāja par tulkotāju. Miris {{dat|1959|9|27}} [[Ņujorka|Ņujorkā]]. Apbedīts Fernklifas kapos Hārtsdeilā, Ņujorkā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/personas/janis-andrejs-burtnieks|title=Jānis Andrejs Burtnieks|Author=LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts|authorlink=LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts|website=literatura.lv|access-date=2025-11-05|language=lv}}</ref> == Literārā darbība == Pirmie autora darbi tika publicēti 1914. gadā, dzīvojot [[Sanfrancisko]]. No 1917. gada līdz 1921. gadam dzīvojot [[Japānas Impērija|Japānā]], publicēja virkni grāmatu par Latvijas valsti, tās iekārtu, ģeogrāfiju, kultūru [[Angļu valoda|angļu]] un [[Japāņu valoda|japāņu]] valodās. Angļu valodā publicēja apceres par drāmas teoriju, latviešu un angļu, arī amerikāņu dzeju. Dzīvojot [[Starpkaru periods|Starpkaru]] Latvijā, sarakstīja periodiku par japāņu mākslu, literatūru, suģestīvās dzejas estētiku un citiem jautājumiem.<ref name=":0" /> Viņš tika uzskatīts par valodas ģēniju un prata runāt sešpadsmit valodās.<ref name=":1" /> [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Vācu okupācijas]] laikā uzrakstīja grāmatu "Kremonas noslēpums" par vijoles toņa skanējuma kvalitātes problēmām. === Satīra === * "Cilvēks, kurš gribēja mīlēt" (1914), "Paērkšķa Viesuļa kalendārs 1914. gadam" * "Maldi un valgi" (1916) === Publikācijas === * Demokrātija un viņas ideāli (1915), Prometejs, Sanfrancisko<ref name=":6" /> * Facts about Latvia : the oldest European nation and one of the newly liberated states : compiled from the official reports presented to the Baltic Committee of the Peace Conference (1920). [[Londona|London]]. * Amber land or Latvia past and present : a handbook of useful information about the oldest European nation and one of the newly re-established states on the Baltic (1921). Kawase book store, [[Kobe]]. === Drāma === * "Šaha partija pie baltā troņa" (1925) * "Pazudušā dēla atgriešanās" (1926) === Proza === * "Karaļa dēls" (1926) === Dzejas krājumi === * "Tu un es" (1927) === Tulkojumi === * [[Ļevs Tolstojs|Tolstojs, Ļevs]]. ''Prāts: dažādu rakstnieku domas'' (1908), Mēkss, [[Pēterburga]]. * Tolstojs, Ļevs. ''Vienošanās: dažādu rakstnieku domas'' (1908), Mēkss, Pēterburga * Tolstojs, Ļevs. ''Vai cilvēkam vajag daudz zemes: stāsts'' (1908), Mēkss, Pēterburga * Zapolska, Gabriela. ''Vīrietis: skatu luga'' (1924), [[Jāņa Rozes (izdevniecība)|J. Roze]], Rīga. === Izglītojoši mācību izdevumi === * ''Par dzīves jēgu un vērtību: populārs ievads dzīves un personības filozofijā vidusskolu un ārpusskolas jaunatnei'' (1926), Prometeja apgādiens, Rīga * ''Psiholoģijas piezīmes: III un IV klases kurss'' (1931), [[Rīgas Skolotāju institūts]], Rīga === Zinātniskie darbi === * "Amerikāņu literatūras vēsture" (1947), Latvju Domas, [[Augsburga]] * "Latvju dzejas vēsture" ({{val|en|"Latvian Poetry"}}) (1947), Augsburga == Literatūra == * Latvijas ārlietu dienesta darbinieki 1918—1991. Biogrāfiska vārdnīca. [[Ēriks Jēkabsons (vēsturnieks)|Jēkabsons Ē.]], [[Valters Ščerbinskis|Ščerbinskis V.]] (sast.-ed.). Rīga: Zinātne, 2003. — 226-227. lpp. * [[Uldis Krēsliņš|Krēsliņš U.]] Aktīvais nacionālisms Latvijā, 1922—1934. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2005. == Piezīmes == <references group="P" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Burtnieks, Jānis Andrejs}} [[Kategorija:Jēkabpils novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:Latvijas rakstnieki]] [[Kategorija:Latvijas dzejnieki]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Angļu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Japāņu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Latviešu žurnālisti]] [[Kategorija:Latvijas dramaturgi]] [[Kategorija:Latvijas tulkotāji]] [[Kategorija:Latviešu tulkotāji]] [[Kategorija:20. gadsimta rakstnieki]] [[Kategorija:Latvijas diplomāti]] [[Kategorija:Latvijas Jaunzemnieku savienības politiķi]] [[Kategorija:Aktīvais nacionālisms]] [[Kategorija:ASV latvieši]] t9cvs3oqmdfnv8kk310tm1cff0ueinz 10 613505 4457365 4454650 2026-04-22T08:03:30Z Biafra 13794 4457365 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = NBA komandu treneri |title = NBA komandu galvenie treneri | bodyclass = hlist | state = {{{state|autocollapse}}} | group1 = [[Austrumu konference (NBA)|Austrumu konference]] | list1 = * {{nobr|'''[[Niks Nerss]]''' {{small|([[Philadelphia 76ers|76ers]])}}}} * {{nobr|— {{small|([[Milwaukee Bucks|Bucks]])}}}} * {{nobr|— {{small|([[Chicago Bulls|Bulls]])}}}} * {{nobr|'''[[Kenijs Atkinsons]]''' {{small|([[Cleveland Cavaliers|Cavaliers]])}}}} * {{nobr|'''[[Džo Mazulla]]''' {{small|([[Boston Celtics|Celtics]])}}}} * {{nobr|'''[[Kvins Snaiders]]''' {{small|([[Atlanta Hawks|Hawks]])}}}} * {{nobr|'''[[Ēriks Spūlstra]]''' {{small|([[Miami Heat|Heat]])}}}} * {{nobr|'''[[Čārlzs Lī]]''' {{small|([[Charlotte Hornets|Hornets]])}}}} * {{nobr|'''[[Maiks Brauns]]''' {{small|([[New York Knicks|Knicks]])}}}} * {{nobr|'''[[Džamāls Mozlijs]]''' {{small|([[Orlando Magic|Magic]])}}}} * {{nobr|'''[[Hordi Fernandess]]''' {{small|([[Brooklyn Nets|Nets]])}}}} * {{nobr|'''[[Riks Kārlails]]''' {{small|([[Indiana Pacers|Pacers]])}}}} * {{nobr|'''[[Dž. B. Bikerstafs]]''' {{small|([[Detroit Pistons|Pistons]])}}}} * {{nobr|'''[[Darko Rajakovičs]]''' {{small|([[Toronto Raptors|Raptors]])}}}} * {{nobr|'''[[Braiens Kīfijs]]''' {{small|([[Washington Wizards|Wizards]])}}}} | group2 = [[Rietumu konference (NBA)|Rietumu konference]] | list2 = * {{nobr|'''[[Tairons Lū]]''' {{small|([[Los Angeles Clippers|Clippers]])}}}} * {{nobr|'''[[Tomass Īsalo]]''' {{small|([[Memphis Grizzlies|Grizzlies]])}}}} * {{nobr|'''[[Vills Hārdijs]]''' {{small|([[Utah Jazz|Jazz]])}}}} * {{nobr|'''[[Dags Kristijs]]''' {{small|([[Sacramento Kings|Kings]])}}}} * {{nobr|'''[[Dž. Dž. Rediks]]''' {{small|([[Los Angeles Lakers|Lakers]])}}}} * {{nobr|'''[[Džeisons Kids]]''' {{small|([[Dallas Mavericks|Mavericks]])}}}} * {{nobr|'''[[Deivids Adelmans]]''' {{small|([[Denveras "Nuggets"|Nuggets]])}}}} * {{nobr|'''[[Džeimss Borrego]]''' ''(pagaidu)'' {{small|([[New Orleans Pelicans|Pelicans]])}}}} * {{nobr|'''[[Ime Udoka]]''' {{small|([[Houston Rockets|Rockets]])}}}} * {{nobr|'''[[Mičs Džonsons]]''' {{small|([[San Antonio Spurs|Spurs]])}}}} * {{nobr|'''[[Džordans Otts]]''' {{small|([[Phoenix Suns|Suns]])}}}} * {{nobr|'''[[Marks Degno]]''' {{small|([[Oklahoma City Thunder|Thunder]])}}}} * {{nobr|'''[[Kriss Finčs]]''' {{small|([[Minnesota Timberwolves|Timberwolves]])}}}} * {{nobr|'''[[Tiagu Spliters]]''' ''(pagaidu)'' {{small|([[Portland Trail Blazers|Trail Blazers]])}}}} * {{nobr|'''[[Stīvs Kers]]''' {{small|([[Golden State Warriors|Warriors]])}}}} }}<includeonly> {{category handler|main= [[Kategorija:Basketbola veidnes]] | nocat = {{{nocat|}}} }}</includeonly> oivyvazxb6oowj3rkwcvw9eqx6uqc8f 0 617829 4457416 4381836 2026-04-22T10:33:16Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4457416 wikitext text/x-wiki {{Ieroča infokaste | attēls = Gatling_gun.jpg | paraksts = Getlinga ložmetējs (19. gadsimta beigas) | nosaukums = Getlinga ložmetējs | valsts = [[Amerikas Savienotās Valstis]] | tips = daudzstobru ložmetējs | konstruktors = [[Ričards Džordans Getlings]] | konstruktori = | ražotājs = ''Colt'', ''Gatling Gun Company'' un citi | ražošanā = no 1862. gada | bruņojumā = 1860.–20. gadsimta sākums | patronu_tips = .58, .50-70 ''Government'', .45-70 ''Government'', 7,62 mm u.c. | darbības_princips = mehāniska darbība (roku piedziņa) | šaušanas_ātrums = līdz 200–400 šāvieni minūtē | sākuma_ātrums = ~400–500 m/s (atkarībā no patronas) | attālums = līdz ~1 000 m | masa = ~75–100 kg (ar lafeti) | garums = | stobrs = vairāki rotējoši stobri | pārlādes_sistēma = mehāniska, ar kloķa piedziņu | patronas_aptverē = lādētājs / magazīna (atkarībā no versijas) | tēmēklis = mehāniskais | versijas = 1862, 1865, 1874, 1895 | daudzums = }} '''Getlinga ložmetējs''' ({{val|en|Gatling gun}}) ir viens no pirmajiem praktiski izmantotajiem daudzstobru ātršaujamajiem ieročiem, ko 1862. gadā izgudroja amerikāņu inženieris [[Ričards Džordans Getlings]]. Tas tiek uzskatīts par būtisku pārejas posmu starp vienšāviena ieročiem un pilnībā automātiskajiem ložmetējiem. Getlinga ložmetējs darbojas ar manuālu kloķa piedziņu, kas rotē vairākus stobrus ap centrālo asi. Katrs stobrs atsevišķi veic patronas padevi, aizslēgšanu, šāvienu un čaulas izmešanu, kas nodrošina augstu uguns intensitāti un samazina stobru pārkaršanu. Atšķirībā no [[Maksima ložmetējs|Maksima ložmetēja]], Getlinga ložmetējs nav pilnībā automātisks. Ieroci izmantoja [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] beigu posmā, kā arī vēlāk koloniālajos karos un dažādu valstu armijās 19. gadsimta beigās. Lai gan Getlinga ložmetēju pakāpeniski aizvietoja ar automātiskajiem ložmetējiem, tā konstrukcijas ideja atdzima 20. gadsimtā modernajos daudzstobru ložmetējos, piemēram, ''[[M61 Vulcan]]''. Getlinga ložmetējam ir nozīmīga vieta militārās tehnikas vēsturē kā vienam no pirmajiem efektīvajiem ātršaujamajiem ieročiem pasaulē. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Militārisms-aizmetnis}} [[Kategorija:Ložmetēji]] [[Kategorija:ASV ieroči]] [[Kategorija:19. gadsimta ieroči]] jzf613tmp7z4lotumg720dfa1spuyj2 0 619415 4457209 4389824 2026-04-21T19:27:13Z Baisulis 11523 precizējums...... 4457209 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Santabarbaras apgabals | native_name = ''Santa Barbara County'' | settlement_type = Kalifornijas apgabals | image_skyline = Aerial-SantaBarbaraCA10-28-08.jpg | imagesize = | image_caption = | image_flag = {{#property:P41}} | image_seal = {{#property:P158}} | capital = [[Santabarbara]] | largest_city = | official_language = | spoken_language = | image_map = Map of California highlighting Santa Barbara County.svg | mapsize = | map_caption = Santabarbaras apgabala atrašanās vieta Kalifornijā | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{flaga|ASV}} [[Amerikas Savienotās Valstis]] | subdivision_type1 = Štats | subdivision_name1 = {{flaga|Kalifornija}} [[Kalifornija]] | established_title = | established_date = | government_footnotes = | government_type = | governing_body = | leader_party = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 9810 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = 2074 | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = 444500 | population_as_of = 2024. gadā | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Klusā okeāna laiks]] | utc_offset = -8 | timezone_DST = [[Klusā okeāna vasaras laiks]] | utc_offset_DST = -7 | website = {{URL|https://www.countyofsb.org/}} | blank_name = | blank_info = | footnotes = }} '''Santabarbaras apgabals''' ({{val|en|Santa Barbara County}}) ir viens no [[Kalifornija]]s štata administratīvajiem apgabaliem [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]], kas atrodas valsts rietumos, [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] piekrastē. Tas izceļas ar ievērojamu dabas ainavu daudzveidību, kultūras nozīmīgumu un ekonomisko aktivitāti, apvienojot urbānus centrus ar lauku un dabas teritorijām. Reģionāli apgabalu bieži pieskaita [[Dienvidkalifornija]]i, taču tas vienlaikus tiek uzskatīts arī par daļu no [[Kalifornijas Centrālā piekraste|Kalifornijas Centrālās piekrastes]] (''Central Coast''). Ģeogrāfiski Santabarbaras apgabals atrodas Kalifornijas dienvidu daļā. Tas robežojas ar [[Venturas apgabals|Venturas apgabalu]] dienvidaustrumos un [[Sanluisas Obispo apgabals|Sanluisas Obispo apgabalu]] ziemeļrietumos, bet dienvidos to apskalo okeāns. Apgabals ietver piekrastes līdzenumus, auglīgas lauksaimniecības ielejas un kalnainu iekšzemi, kā arī vairākas [[Čenela salas]]. Četras no tām — [[Sanmigela (ASV)|Sanmigela]], [[Santakrūza (sala)|Santakrūza]], [[Santaroza]] un [[Santabarbaras sala]] — ir daļa no [[Čenela salu nacionālais parks|Čenela salu nacionālā parka]]. Šāds novietojums nosaka [[Vidusjūras klimats|Vidusjūras tipa klimatu]], kas ir labvēlīgs gan iedzīvotāju dzīves kvalitātei, gan lauksaimniecībai, īpaši vīnkopībai. Administratīvi Santabarbaras apgabals ir viens no Kalifornijas senāk dibinātajiem apgabaliem. Tas izveidots 1850. gada 18. februārī. Apgabala pārvaldes centrs ir [[Santabarbara]], savukārt lielākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita ir [[Santamarija (Kalifornija)|Santamarija]]. Apgabala administrācija īsteno vietējās pašvaldības funkcijas, tostarp teritorijas plānošanu, sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšanu un reģionālās attīstības koordināciju. Reģionālajā kontekstā Dienvidkalifornijā un Kalifornijas piekrastes reģionā kopumā Santabarbaras apgabalam ir būtiska nozīme. Tas ir svarīgs tūrisma, lauksaimniecības un pārtikas ražošanas, vīna nozares, izglītības un pētniecības, kā arī resursu ieguves (īpaši [[nafta]]s) centrs. Apgabals kalpo kā ekonomisks un teritoriāls “tilts” starp Losandželosas metropoles ietekmes zonu un mazāk urbanizētajiem Centrālās piekrastes reģioniem, padarot to par nozīmīgu Kalifornijas piekrastes telpas sastāvdaļu. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{ASV-aizmetnis}} {{Kalifornijas apgabali}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kalifornijas apgabali]] 5lbd2vykg1ukf8aj6oi28or38tl9t5w 0 619435 4457147 4456755 2026-04-21T17:26:20Z DrewAir 91233 /* Gada raksturojums pa mēnešiem */ 4457147 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2026. gads Latvijā|2026]]. gada laikapstākļi Latvijā |vid Lat = |min Lat = |max Lat = |vid Rīga = |min Rīga = |max Rīga = |nokrišņi gadā = Latvija: |nokrišņi mēnesī = |nokrišņi dekādē = |nokrišņi diennaktī = |sniega sega = |vēja brāzmas = |citi notikumi = }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads Latvijā|2026. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' == Gada raksturojums pa gadalaikiem == '''2025./2026. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –5,0 °C, kas ir 2,6 °C zem gadalaika normas (1991.–2020. gads). Tā bija aukstākā ziema kopš 2010./2011. gada ziemas. Zemākā gaisa temperatūra šoziem (−32,8 °C) tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet augstākā gaisa temperatūra novērota kalendārās ziemas pēdējā dienā: +10,9 °C Zīlānos 28. februārī. Ziema iesākās ar 5. siltāko decembri novērojumu vēsturē (dalīti ar 2011. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +2,1 °C jeb 3,2 °C virs normas. Decembrī reģistrēta lielākā daļa ziemas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordu. Īpaši izcēlās 10. un 11. decembris – 10. decembrī rekordi sasniegti visās novērojumu stacijās, savukārt 11. decembrī rekords netika reģistrēts tikai Skultē. Decembra beigās vidējā gaisa temperatūra pazeminājās, un, sākot ar 4. janvāri, Latvijā iestājās 50 dienu ilgs periods, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu. Viszemākā diennakts vidējā temperatūra bija 1. februārī, −18,3 °C jeb 14,6 °C zem šī datuma normas. Savukārt, apskatot periodus, kuros secīgās diennaktīs maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedz 0 °C, šajā ziemas sezonā (novembris–aprīlis) tas bija viens no garākajiem pēdējās desmitgadēs (49 diennaktis), kaut vēsturiskais rekords netika pārsniegts (60 diennaktis 1941./1942. gada ziemā). Ilgstošā aukstuma perioda ietekmē janvāra vidējā temperatūra −8,7 °C bija 5,7 °C zem normas, un tas ierindojās otrajā vietā kopš rekordaukstā 1987. gada – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Lai gan februāra pēdējā nedēļā gaisa temperatūra paaugstinājās un tika sasniegti arī daži diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, arī februāris kopumā bija 5,2 °C aukstāks par normu un viens no aukstākajiem šajā gadsimtā. Kopumā ziemā tika pārspēti 63 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 2 Latvijas diennakts rekordi, un 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 2 bija Latvijas diennakts rekordi un 1 stacijas dekādes rekords. Kopējais nokrišņu daudzums ziemā Latvijā bija 72,0 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (144,6 mm), līdz ar to šī ziema kļuva par 6. sausāko novērojumu vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Mērsragā (43,2 mm), kas ir 64% zem stacijas normas, bet nokrišņiem bagātākā ziema bija Rucavā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 135,2 mm (26% zem normas). Visi ziemas mēneši bija sausāki par normu un vieni no sausākajiem 21. gadsimtā. Decembris ar nokrišņu daudzumu 39,1 mm bija 27% sausāks par normu, janvāris bija 58% sausāks par normu, sasniedzot 21,2 mm. Savukārt februāris bija salīdzinoši vissausākais ar kopējo nokrišņu daudzumu 16,0 mm jeb 60% zem normas. Salīdzinoši sausie apstākļi, kas aizsākās jau rudenī, turpinājās arī ziemā. Decembris šoziem bija vismitrākais, ar visvairāk dienām ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm, bet tāpat visas mēneša dekādes bija sausākas par normu. Janvāra sākumā novērots vairāk nokrišņu, gada 1. dekādei esot mitrākai par normu Dienvidkurzemē un Dienvidlatgalē. Īpaši izcēlās 1. janvāris Pāvilostā ar diennakts nokrišņu daudzumu 22,9 mm, Liepājā – 20,5 mm, Rucavā 1.–2. janvārī kopā 32,1 mm. Turpmāko janvāri un februārī sausums turpinājās. Februāra 1. dekāde bija īpaši sausa, kopējam nokrišņu daudzumam Latvijā sasniedzot tikai 1,3 mm. Atsevišķas dienas bija mitrākas, piemēram, 13. februārī Lielpečos un Sīļos novēroti 12,6 un 12,2 mm. Neskatoties uz novērotajiem nokrišņiem, kopumā visās pašvaldībās ziemas laikā sausuma tendence tikai pastiprinājās. Šī ziema bija sniegaināka nekā normas periodā. Decembris ar vidējo sniega segas biezumu 0 cm bija mazāk sniegains par normu, taču janvārī un februārī Latvijas vidējais sniega segas biezums bija 15 un 25 cm, attiecīgi 7 un 15 cm vairāk nekā mēnešu normas. Decembra vidū daudzviet sniga, taču sniega sega bija īslaicīga, savukārt gada pēdējā nedēļā, gaisa temperatūrai pazeminoties, snigšana tika novērota visā Latvijā. Gada beidzamajā dienā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 5 cm, bet visbiezākā sniega sega vidēji diennaktī bija izveidojusies Alūksnē un Liepājā – 13 cm. Vienlaidu sniega sega Latvijas teritorijā noturējās visu janvāri un teju visu februāri. Piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā) un Rūjienā sniega sega bija plānāka, ziemas laikā sasniedzot 11–13 cm diennakts vidējo biezumu, savukārt biezākā sniega sega izveidojās Latgalē. Lielākais sniega segas biezums sasniegts Dagdā 14. februārī – diennaktī vidēji 60 cm, bet maksimāli 62 cm. Tā ir biezākā sniega sega, kas Latvija novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra beigās sākās atkusnis un sniega sega visur samazinājās, kaut ziemas pēdējā dienā daudzās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 51 cm, maksimāli 53 cm). Pilnībā izkususi sniega sega bija tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2025./2026. gada ziemā bija 3,5 m/s jeb vienāds ar normu. Decembris ar vidējo vēja ātrumu 4,0 m/s bija 0,4 m/s vējaināks par normu, bet janvāris un februāris ar vidējo vēja ātrumu 3,3 un 3,1 m/s abi bija 0,2 m/s mazāk vējaini par konkrēto mēnešu normām. Šoziem maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, 4 no tām brāzmu ātrums sasniedza stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s), bet vienā dienā sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 29,1 m/s 30. decembrī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šoziem reģistrētās vēja brāzmas. == Gada raksturojums pa mēnešiem == {{Latvijas temp un nokr infokaste |jan temp = –8,7 °C |feb temp = –8,3 °C |mar temp = +4,4 °C |apr temp = |mai temp = |jūn temp = |jūl temp = |aug temp = |sep temp = |okt temp = |nov temp = |dec temp = |jan nokr = 21,2 mm |feb nokr = 16,0 mm |mar nokr = 6,1 mm |apr nokr = |mai nokr = |jūn nokr = |jūl nokr = |aug nokr = |sep nokr = |okt nokr = |nov nokr = |dec nokr = }} Ar vidējo gaisa temperatūru –8,7 °C '''2026. gada janvāris''' bija par 5,7 °C zem mēneša normas. Lai gan šis janvāris ierindojās 15. vietā (dalīti ar 1924. gadu) starp aukstākajiem janvāriem, tomēr tas bija otrais aukstākais kopš rekordaukstā 1987. gada janvāra – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā. Vidējā gaisa temperatūra visu janvāri, izņemot dažas dienas mēneša sākumā, bija zem normas. Neskatoties uz to, janvārī netika sasniegti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 21,2 mm, kas ir 58% zem mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (55,5 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 6,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 12 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā un Rūjienā – 3 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega, un daudzās tā sasniedza 10 un 20 cm. Sniega sega noturējās visu janvāra mēnesi, vidēji mēnesī plānākā tā bija piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā), bet biezākā – Dagdā, Rucavā un Piedrujā. Vislielāko biezumu sniega sega sasniedza mēneša beigās, kad 28.–29. janvārī vairākās novērojumu stacijās (Rucavā, Sīļos, Saldū, Daugavpilī, Piedrujā) tā bija 30 vai vairāk centimetru bieza, bet Dagdā sasniedza pat 46 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 85% – no 81% Rīgā līdz 88% Alūksnē, Gulbenē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −5,3 °C, kas ir 2,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −18,2 °C tika novērota 8. janvārī Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā un Liepājas ostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 16,2 mm, kas ir 12% zem dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (48,8 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 4,9 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 4,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 7 diennaktis, bet vismazāk Bauskā un Mērsragā – 2 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega. Visbiezākā diennakts maksimālā un diennakts vidējā sniega sega novērota Rucavā 5. janvārī (30 cm un 29 cm), un dekādes laikā arī citviet sniega sega bija vismaz 20 cm bieza – Piedrujā, Dagdā, Gulbenē, Sīļos, Siguldā, Zosēnos, Skrīveros, Liepājā, Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Stendē. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 87% – no 85% Kolkā, Mērsragā un Rūjienā līdz 91% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 8,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −24,5 °C tika novērota 20. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −1,8 °C tika novērota 16. janvārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 1,8 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,3 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Skultē – 0,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Vičakos – 3 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Jelgavā, Madonā, Pāvilostā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 84% – no 81% Priekuļos un Rīgā līdz 88% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 14. janvārī Kolkā. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 6,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,5 °C tika novērota 21. janvārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 4,3 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (18,6 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 1,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 4 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Kolkā, Kuldīgā, Madonā, Mērsragā, Priekuļos, Rūjienā, Siguldā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 82% – no 78% Pāvilostā un Rīgā līdz 89% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,9 m/s) tika novērotas 28. janvārī Kolkā. Ar vidējo gaisa temperatūru –8,3 °C '''2026. gada februāris''' bija par 5,2 °C zem mēneša normas, līdz ar to tas kļuva par vienu no aukstākajiem februāriem šajā gadsimtā aiz 2011. un 2012. gada februāriem. Visā novērojumu vēsturē šis februāris ierindojās 17. vietā. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Gandrīz visu februāri vidējā gaisa temperatūra bija zem normas, tikai mēneša beidzamajā nedēļā, kad gaisa temperatūra paaugstinājās, tā atsevišķās dienās bija augstāka par normu. Februāra laikā reģistrēti kopā 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp divi Latvijas diennakts rekordi (−31,7 °C Jelgavā 2. februārī, −32,5 °C Daugavpilī 17. februārī) un viens stacijas dekādes rekords, un mēneša beigās novēroti arī 6 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 16,0 mm, kas ir 60% zem mēneša normas (40,3 mm), kļūstot par vienu no sausākajiem februāriem 21. gadsimtā (aiz 2021. un 2003. gada), bet visā novērojumu vēsturē par 14. sausāko. Visvairāk nokrišņu (38,0 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Stendē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 2 diennaktis. Februāra sākumā visās novērojumu stacijās joprojām bija pastāvīga sniega sega, biezākā tā bija Latgalē, īpaši Dagdā, savukārt plānākā Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos. Sniega sega līdz ar nokrišņiem mēneša vidū kļuva vēl biezāka, Dagdā sasniedzot maksimumu 14. februārī – 62 cm, kas ir biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra pēdējā nedēļā sākās atkusnis un, gaisa temperatūrai paaugstinoties, sniega sega visur samazinājās. Mēneša beigās sniega sega bija visbiezākā Dagdā (53 cm), bet piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē tā bija pilnībā nokususi. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 81% – no 76% Ainažos līdz 84% Alūksnē un Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −12,3 °C, kas ir 8,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −31,7 °C tika novērota 2. februārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,0 °C tika novērota 7. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 1,3 mm, kas ir 91% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (10,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Siguldā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 0,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 3 diennaktis, bet Ainažos, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Priekuļos, Rīgā, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Februāra 1. dekādē visās NS joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visbiezākā dekādes laikā tā bija Dagdā – 46 cm, savukārt visplānākā Mērsragā un Kolkā – 6 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 81% – no 75% Ainažos līdz 85% Alūksnē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,4 m/s) tika novērotas 2. februārī Daugavgrīvā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −9,8 °C, kas ir 6,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +1,4 °C tika novērota 20. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (23,9 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos – 0,3 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 1,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rēzeknē un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Rūjienā, Skultē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Februāra 2. dekādē visā valstī joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visplānākā tā joprojām bija Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos, savukārt visbiezākā – Dagdā, kur diennakts vidējais sniega segas biezums 14. februārī bija 60 cm, bet maksimālais biezums kādā brīdī šajā dienā sasniedza 62 cm. Šī bija biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, kad Alūksnē tā sasniedza 70 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 79% – no 72% Ainažos līdz 84% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (18,0 m/s) tika novērotas 13. februārī Kolkā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,5 °C, kas ir 1,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −16,6 °C tika novērota 23. februārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (17,3 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Dobelē – 2,8 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā un Sīļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 84% – no 81% Daugavpilī, Rēzeknē un Rūjienā līdz 86% Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +4,4 °C '''2026. gada marts''' bija par 4,2 °C virs mēneša normas, tādējādi kļūstot par vissiltāko martu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) dalīti ar 2007. gadu. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Latvijas vidējā gaisa temperatūra visās marta dienās bija augstāka par normu, un kopā mēneša laikā sasniegti 123 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 11 bija staciju dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 6,1 mm, kas ir 83% zem mēneša normas (36,9 mm), un tas bija 4. sausākais marts novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (15,7 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Daugavpilī – 2,4 mm. Vidēji Latvijā martā bija 2,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 5 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Marta sākumā daudzās NS bija saglabājusies sniega sega – Latgalē, dažviet Vidzemē, Sēlijā. Marta 1. un 2. dekādē, gaisa temperatūrai paaugstinoties, tā pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Sīļos un Dagdā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 76% – no 69% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,7 °C, kas ir 3,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,4 °C tika novērota 10. martā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 0,8 mm, kas ir 94% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,8 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Bauskā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Rīgā, Sīļos un Skrīveros, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 2 diennaktis, bet gandrīz visās pārējās stacijās – Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rucavā, Sīļos, Skrīveros, Stendē, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos – šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 79% – no 75% Rīgā līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,1 m/s) tika novērotas 3. martā Ventspilī. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 5,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,0 °C tika novērota 19. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,1 °C tika novērota 14. martā Liepājā un Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 4,7 mm, kas ir 63% zem dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (12,5 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Zīlānos – 2,0 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 1,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Madonā, Priekuļos, Siguldā, Ventspilī un Vičakos – 3 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 77% – no 67% Rēzeknē un Zīlānos līdz 86% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,8 m/s) tika novērotas 13. martā Pāvilostā. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 3,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,3 °C tika novērota 21. martā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 0,6 mm, kas ir 95% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (2,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Dagdā, Daugavpilī, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Siguldā, Skrīveros un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Liepājā, Rucavā, Sīļos, Ventspilī un Vičakos – 1 diennakts, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Zīlānos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 72% – no 64% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,8 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,2 °C tika novērota 2. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 10,9 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (30,2 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Bauskā – 4,3 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Alūksnē, Liepājā, Madonā, Saldū, Siguldā un Zosēnos – 4 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 74% – no 65% Dagdā līdz 85% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,9 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 3,2 mm, kas ir 74% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (21,0 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 0,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē – 3 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Mērsragā, Rīgā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 64% – no 57% Rīgā līdz 73% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (13,9 m/s) tika novērotas 20. aprīlī Ventspilī. == Gada notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — gada pirmajā naktī vietām austrumu rajonos termometra stabiņš noslīdēja līdz –18 grādiem, valsts novērojumu stacijās zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]], –17,8 °C, bet neoficiālajā meteostacijā [[Veclaicene|Veclaicenē]], netālu no [[Igaunija|Igaunijas]], gaiss atdzisa līdz pat –22,3 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mbdvquh4w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|1|SK}}</ref><ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/380813243 Jaunais gads Latvijā sācies ar salu un sniegu: vietām pat līdz -18°], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|1|SK}}</ref> Tikmēr no rietumiem Latvijai pāri virzījās nokrišņu zona, atnesot [[sniegputenis|sniegputeni]], vakarpusē sniega segas biezums [[Rucava|Rucavā]] īslaicīgi paaugstinājās līdz 28 cm. * [[3. janvāris]] — upēs sākās aktīvas [[ledus]] veidošanās un vižņu iešanas procesi, [[Gauja|Gaujas]] lejtecē vižņu dēļ paaugstinājās ūdens līmenis, līdz ar to spēkā bija dzeltenais brīdinājums par zemāko vietu applūšanu. Arī [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]] [[Daugava|Daugavā]] turpinājās ledus un vižņu virzība, kas veicināja ledus blīvēšanos ūdenskrātuves augštecē un augšpus tās. Ūdenslīmeņa paaugstināšanās turpinājās [[Zeļķi|Zeļķos]], kā arī pie [[Jēkabpils]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8389771/latvijas-upes-turpinasies-viznu-iesana Latvijas upēs turpināsies vižņu iešana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|3|SK}}</ref> [[Attēls:Ziemas mežs Allažos.jpg|alt=Ziemas ainava Allažu mežā, 2026. gada 4. janvāris|thumb|180px|Ziemas ainava [[Allaži|Allažu]] apkārtnes mežā, 2026. gada 4. janvāris]] * [[7. janvāris]] — valsts austrumu daļā un vietām citviet, nokrišņu zonai virzoties, ilgstoši mēreni sniga, dažviet sniega sega kļuva par 5 cm biezākā. Valsts lielāko daļu klāja 10–20 cm sniega, visdziļākais sniegs pārklāja [[Dagda|Dagdu]] un Rucavu (25 cm), bet vismazāk sniega bija [[Mērsrags|Mērsragā]] (5 cm), [[Kolka|Kolkā]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] (6 cm).<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8391913/tresdien-vietam-latvija-spides-saule Trešdien vietām Latvijā spīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|7|SK}}</ref> * [[11. janvāris]] — diennakts laikā daudzviet sniga un puteņoja, īpaši stiprāk Kurzemē un Vidzemē, tur sliktas redzamības un aizputināto ceļu dēļ braukšanas apstākļi tika apgrūtināti (atsevišķos ceļu posmos ļoti apgrūtināti). Sniega segas biezums dienas vidū lielākajā valsts daļā bija caurmērā 15–30 cm, biezākais sniegs tika reģistrēts [[Stende|Stendes]] novērojumu stacijā — 30 cm, [[Piedruja|Piedrujā]] izveidojās līdz 28 cm bieza sniega sega, Dagdā un [[Gulbene|Gulbenē]] — līdz 27 cm. [[Rīga|Rīgā]] sniega sega diennaktī pieauga vidēji par 4 cm, no 10 līdz 14 cm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2010311902631465412 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|11|SK}}</ref> * [[12. janvāris]] — Daugavpilī nakts stundās gaisa temperatūra pazeminājās līdz –18,5 °C, agri no rīta termometra stabiņš bija no –3,2 grādiem [[Ventspils|Ventspilī]], Pāvilostā un Liepājas ostā līdz –17,2 grādiem Daugavpils novērojumu stacijā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8394722/pirmdien-vietam-latvija-uzspides-saule Pirmdien vietām Latvijā uzspīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|12|SK}}</ref> Savukārt vakarā, debesīm skaidrojoties, kļuva vēl aukstāks un [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Staļģene|Staļģenē]] gaisa temperatūra sasniedza –21,9 °C, pirmo reizi šajā ziemas sezonā tika sasniegta –20 grādu atzīme, turklāt pēc divu gadu pārtraukuma, jo pēdējo reizi tik auksts bija [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gada]] 17. janvārī.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2010783423863144555 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|12|SK}}</ref><ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcbk7evne22s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|13|SK}}</ref> * [[15. janvāris]] — kamēr Latgalē naktī debesis noskaidrojās un gaisa temperatūra noslīdēja zem –20 grādiem, [[Madona|Madonā]] un Dagdā termometra stabiņam pazeminoties līdz –21,7 °C, tikmēr jūras piekrastē Kurzemē pēcpusdienā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –2 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2011711053714112643 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|15|SK}}</ref> Turpinoties sala periodam, ūdenstilpēs veidojās un nostiprinājās [[ledus]] sega. * [[20. janvāris]]: ** Minimālā gaisa temperatūra daudzviet valsts austrumos un vietām valsts rietumu rajonos bija zem –20 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur gaiss atdzisa līdz –24,5 °C. Madonas novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –23,8 °C, [[Dobele|Dobeles]] novērojumu stacijā līdz –22,0 °C, Dagdā tika reģistrēti –21,9 °C, Gulbenē un [[Skrīveri|Skrīveros]] –21,8 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Mērsragā –21,6 °C. –20 grādu sals tika fiksēts arī [[Stende|Stendē]] (–20,3 °C), Jelgavā (–20,1 °C) un Alūksnē (–20,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,9 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013515148686737718 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|20|SK}}</ref> ** Sākoties spēcīgai ģeomagnētiskajai vētrai, vairākās vietās Latvijā (un ne tikai) tika novērota koša [[ziemeļblāzma]].<ref> [https://www.tvnet.lv/8399876/foto-nakti-uz-otrdienu-daudzviet-fikseta-kosa-ziemelblazma FOTO ⟩ Naktī uz otrdienu daudzviet fiksēta koša ziemeļblāzma], tvnet.lv, {{dat|2026|1|20|SK}}</ref> * [[21. janvāris]] — otro nakti pēc kārtas zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpils novērojumu stacijā, –24,7 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcvzftkb5c24 Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}</ref> Arī citviet valsts austrumos un vietām Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja zem –20 grādiem, Madonā gaiss atdzisa līdz –23,7 °C, [[Jelgava|Jelgavā]] līdz –22,3 °C, [[Rēzekne|Rēzeknē]], Dagdā, Gulbenē, Zīlānos, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], Skrīveros un [[Bauska|Bauskā]] bija –20, –21 grāds. Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –15,4 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013862388987035793 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}</ref> [[Attēls:Sarma Rīga 2026 1 21.jpg|alt=Sarmots rīts Rīgā, 2026. gada 21. janvāris |thumb|180px|Sarmots rīts [[Rīga|Rīgā]], 2026. gada 21. janvāris]] * [[25. janvāris]] — naktī valsts austrumu rajonos, līdzīgi kā citās aizvadītājās naktīs, zem skaidrām debesīm, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –20, –24 grādiem, viszemāk tā noslīdēja Madonā (–24,6 °C). Citviet [[Latgale|Latgales]] un [[Vidzeme|Vidzemes]] novērojumu stacijās termometra stabiņš noslīdēja līdz –19, –21 grādam, pārējā Latvijā bija –13, –18 grādu [[sals]], vienīgā vieta visā teritorijā, kur gaiss neatdzisa līdz –10 grādiem, bija [[Kolka]] (–7,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,3 °C.<ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/384921966 Nākamās nedēļas pirmajā pusē daudzviet snigs], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|25|SK}}</ref> * [[28. janvāris]] — dienvidu un centrālajos rajonos mēreni, bet ilgstoši sniga, kopš 27.01 pēcpusdienas (kad snigšana sākās) visvairāk uzsniga Zemgalē un Dienvidkurzemē, kur sniega segas biezums daudzviet pieauga par 9–10 cm. [[Jelgava|Jelgavā]] sniega sega pieauga par 10 cm (vidēji līdz 25 cm), diezgan līdzīgi arī Dobelē, [[Saldus|Saldū]] no 21 cm līdz 30 cm, [[Kalnciems|Kalnciemā]] no 17 cm līdz 24 cm, Bauskā no 12 cm līdz 22 cm. Rīgā no rīta [[sniega sega|sniega segas]] biezums vidēji sasniedza 17 cm, bet Latgalē snigšana turpinājās vēl visu dienu, biezākais sniegs tika reģistrēts Dagdā, kur zemi klāja 45 cm bieza sniega kārta.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8404797/tresdien-specigak-snigs-latgale-selija-un-zemgales-dienvidos Trešdien spēcīgāk snigs Latgalē, Sēlijā un Zemgales dienvidos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref><ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2016407814420279615 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref> * [[30. janvāris]] — Latvijā pieņemās spēkā aukstums un sākās spēcīgākais aukstuma vilnis 2025./2026. gada [[ziema|ziemas]] sezonā.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2016566886306029705 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref> Lai gan –20 grādu atzīme tika novērota vien divās meteoroloģisko novērojumu stacijās, lielā daļā valsts gaiss atdzisa līdz –14, –19 grādiem, siltākā nakts tika aizvadītā Kolkā un [[Mērsrags|Mērsragā]], kur termometra stabiņš noslīdēja attiecīgi līdz –6,2 °C un –7,4 °C. Zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta Zosēnu (–23,8 °C) un Daugavpils novērojumu stacijās, kur zem skaidrām debesīm un iestājoties bezvējam, gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, pašā pilsētas centrā bija par vairākiem grādiem siltāks.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mdmpg4xy7222 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|30|SK}}</ref> * [[31. janvāris]] — Latviju skāra spēcīgākais sals pēdējo 14 gadu laikā.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/31.01.2026-latviju-skaris-stiprakais-sals-kops-2012-gada.a632512/ Latviju skāris stiprākais sals kopš 2012. gada], lsm.lv, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Jau ap pusnakti [[Daugavpils]] novērojumu stacijā, kas atrodas pie [[Ruģeļu ūdenskrātuve|Ruģeļu ūdenskrātuves]], gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem un nakts laikā tā turpināja krīsties zemāk. Minimumu temperatūra sasniedza rītā pusē, kad termometra stabiņš tur noslīdēja līdz –32,8 °C, pirmo reizi pēdējo 5 gadu laikā (kopš [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gada]] janvāra) gaisa temperatūra Latvijas teritorijā noslīdēja zem –30 grādiem, un Daugavpilī šī bija aukstākā nakts valstī kopš [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] [[5. februāris|5. februāra]].<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2017520048747827289 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Saskaņā ar "Latvijas Valsts ceļu" datiem uz [[A6]] šosejas netālu no [[Daugavpils lidlauks|Daugavpils lidlauka]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem, un tas ir lielākais sals, ko ceļu sensori fiksēja naktī un rītā. Savukārt [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu tīklā otrā zemākā gaisa temperatūra rīta agrumā tika reģistrēta [[Staļģene|Staļģenē]], kur atrodas meteoroloģiskā stacija "Jelgava", –28,3 °C. Lielākajā Latvijas daļā gaiss atdzisa līdz –19, –24 grādiem, mazāks sals bija Kurzemē, Kolkā termometra stabiņš noslīdēja vien līdz –7 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017486051162329349 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Rīgā [[Latvijas Universitāte|LU]] novērojumu stacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –17,0 °C, [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]] bija nepilni –20 grādi, bet Pierīgā valdīja aukstums līdz –25 grādiem. === Februāris === * [[1. februāris]]: ** Zemākā gaisa temperatūra naktī un no rīta tika reģistrēta [[Jelgava|Jelgavas]] novērojumu stacijā [[Staļģene|Staļgenē]], –30,6 °C, arī vietām citur gaisa temperatūra bija tuvu –30 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017892391194112312 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> [[Daugavpils]] meteostacijā termometra stabiņš noslīdēja līdz –29,0 °C, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, bet [[Bauska|Bauskas]] novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25,7 °C. Daudzviet citviet valsts teritorijā valdīja –20, –25 grādu sals, par dažiem grādiem siltāks bija vietām Kurzemē un Rīgā, savukārt [[Kolka|Kolkā]], [[Ventspils|Ventspilī]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –10, –13 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra no rīta sasniedza –18,6 °C, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] –18,8 °C.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2017913649017368854 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> ** Sāka aizsalt [[Rīgas līcis]], to lielāko daļu klāja peldoši ledus gabali, aizsala [[Pērnavas līcis]] [[Igaunija|Igaunijas]] piekrastē, un pilnībā aizsalusi jau kādu laiku bija arī [[Daugava]] Rīgā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8407494/foto-rigas-lica-lielako-dalu-klaj-peldosi-ledus-gabali FOTO ⟩ Rīgas līča lielāko daļu klāj peldoši ledus gabali], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> * [[2. februāris]] — naktī un no rīta 12 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī nacionālais 2. februāra aukstuma rekords. Viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Jelgavas novada Staļģenē, '''–31,7 °C''', un tā ir zemākā temperatūra, kas Latvijā šajā datumā tika fiksēta, kopš veic meteoroloģijas novērojumus.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/02.02.2026-sasniegts-2-februara-aukstuma-rekords-diena-bus-saulaina.a632618/ Sasniegts 2. februāra aukstuma rekords; diena būs saulaina], lsm.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> Iepriekšējais nacionālais rekords tika fiksēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]], kad Zosēnos bija –30,8 °C. Vietējas nozīmes rekordi tika pārspēti arī Dagdā (–23,4 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (–23,2 °C), Mērsragā (–21,7 °C), Liepājā (–23,7 °C), [[Stende|Stendē]] (–25,2 °C), Saldū (–25,0 °C), Skrīveros (–26,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (–27,2 °C), Dobelē (–27,0 °C), Bauskā (–30,4 °C) un Daugavpilī (–31,4 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2018222521082864093 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –19,6 °C, bet pie [[lidosta "Rīga"|lidostas "Rīga"]] gaiss atdzisa līdz –26 grādiem, pārspējot rekordu — 2012. gadā reģistrētos –23,8 grādus. Tikmēr Daugavgrīvas novērojumu stacijā, sākot pūst mērenam ziemeļu [[vējš|vējam]] no jūras, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –9 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8407814/agra-pirmdienas-rita-gaisa-temperatura-rigas-lidosta-pazeminajas-lidz-26-gradiem Agrā pirmdienas rītā gaisa temperatūra Rīgas lidostā pazeminājās līdz -26 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> * [[4. februāris]] — kārtējā aukstā nakts Latvijas teritorijā, no visām valsts meteoroloģisko novērojumu stacijām viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Daugavpilī (–28,9 °C). Balstoties uz "[[Latvijas Valsts ceļi|Latvijas Valsts ceļu]]" informāciju, naktī daudzviet [[Latgale|Latgalē]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25, –27 grādiem, vietām Vidzemē līdz –23, –25 grādiem. Gaisa kvalitāte svārstījās no labas [[Kurzeme|Kurzemē]] līdz īpaši sliktai [[Rēzekne|Rēzeknē]], kur aukstā laika, [[bezvējš|bezvēja]] un intensīvās apkurināšanas dēļ izveidojās [[smogs]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8409304/tresdienas-nakti-gaiss-dazviet-latvija-atdzisis-lidz-27-gradiem-rezekne-smogs Trešdienas naktī gaiss dažviet Latvijā atdzisis līdz –27 grādiem, Rēzeknē – smogs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|4|SK}}</ref> [[Attēls:Daudas ūdenskritums 2026.02.07.jpg|alt=Sasalušais Daudas ūdenskritums, 2026. gada 7. februāris|thumb|180px|Sasalušais [[Daudas ūdenskritums]], 7. februāris]] * [[8. februāris]] — dziļākais sniegs Latvijā saglabājās Latgales dienvidu daļā, [[Dagda|Dagdas]] novērojumu stacijā sniega segas biezums pieauga līdz 47 cm, kas ir biezākais sniegs valstī kopš [[2023. gada laikapstākļi Latvijā|2023. gada]] marta. Otrā biezākā sniega sega valsts novērojumu stacijās vidēji bija 41 cm [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Piedruja|Piedrujā]], Daugavpils novērojumu stacijā tika izmērīta 35 cm bieza sniega kārta, savukārt Rēzeknē un [[Līvāni|Līvānu]] novadā zemi sedza attiecīgi 30 un 32 cm sniega. Citās novērojumu stacijās sniega segas biezums bija no 6 cm Daugavgrīvā un Mērsragā līdz 28 cm Rucavā, novērojumu stacijā Rīgas centrā saglabājās 16 cm bieza sniega sega.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8411926/dzilakais-sniegs-valsti-saglabajas-latgales-dienvidu-dala Dziļākais sniegs valstī saglabājas Latgales dienvidu daļā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|8|SK}}</ref> * [[10. februāris]] — debesīm kļūstot skaidrām, valsts austrumos un vietām Zemgalē no jauna pastiprinājās [[sals]], daudzviet gaiss atdzisa līdz –20, –25 grādiem, ārpus novērojumu stacijām līdz –27 grādiem, bet Daugavpils neteostacijā, kas atradās pilsētas nomalē, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –30 grādiem. Valsts rietumu pusē debesis bija apmākušās, tās apmācas arī Latvijas centrālajā daļā, vietām bija neliels sniegs, [[migla]] un sarma. Rīgā no rīta gaiss atdzisa līdz –17 grādiem, lidostā valdīja aptuveni –20 grādu sals.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8412990/otrdiena-gaidama-auksta-un-sniegaina Otrdiena gaidāma auksta un sniegaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|10|SK}}</ref> * [[13. februāris|13.]]—[[14. februāris]] — ap rītu Latvijas teritoriju no dienvidrietumiem šķērsoja ar aktīvu [[ciklons|ciklonu]] saistīta plaša nokrišņu zona, visā valstī atnesot ilgstošu un brīžiem stipru snigšanu. Rīta stundās ilgstoša snigšana sākās Kurzemes pusē, bet dienas gaitā tā aptvēra jau visu Latviju.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2021964336600650072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|12|SK}}</ref> [[Sniegputenis]] daudzviet turpinājās līdz naktij, bet Latgales dienvidaustrumu daļā arī 14.02 nakts pirmajā pusē. Visā valstī, arī Rīgā, tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, veidojās sastrēgumi, līdz 13.02 vakaram tika fiksētas vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi visā Latvijā.<ref> [https://www.tvnet.lv/8415917/lidz-piektdienas-vakaram-latvija-registreti-vairak-neka-240-satiksmes-negadijumi Līdz piektdienas vakaram Latvijā reģistrēti vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi], tvnet.lv, {{dat|2026|2|13|SK}}</ref> Biezākā sniega sega izveidojās Dagdas novērojumu stacijā — 62 cm sniega.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022569821959790768 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> Tik daudz sniega valstī nebija kopš [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gada]] [[aprīlis|aprīļa]], kad [[Alūksne|Alūksnē]] sniega dziļums sasniedza 70 cm.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/14.02.2026-latviju-parklajis-dzilakais-sniegs-kops-2013-gada.a634635/ Latviju pārklājis dziļākais sniegs kopš 2013. gada], lsm.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> Lielākās sniega segas biezuma izmaiņas — par 20 cm — tika reģistrētas novērojumu stacijā "Sīļi", Līvānu novadā, kur sniega kārtas augstums pieauga no 38 līdz 58 cm, bet [[Gulbene|Gulbenes]] meteoroloģiskajā stacija sniega dziļums palielinājās par 18 cm — no 28 līdz 46 cm. Novērojumu stacijā Rīgas centrā sniega kārtas biezums palielinājās no 16 līdz 25 cm. Daudzviet valstī sniega sega kļuva par vairāk nekā 10 cm biezāka, bet daļā Kurzemes un Vidzemes ziemeļrietumos sniega sega nepieauga. 40 centimetru robeža tika pārsniegta novērojumu stacijās Gulbenē un Rēzeknē, tā sasniegta arī [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros, vairāk nekā pusmetra sniega bija Daugavpilī un Krāslavas novada Piedrujā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8415988/pat-62-centimetri-kur-sobrid-latvija-ir-visbiezaka-sniega-sega Pat 62 centimetri! Kur šobrīd Latvijā ir visbiezākā sniega sega?], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> * [[15. februāris]] — trījās novērojumu stacijās no rīta tika laboti attiecīgā datuma aukstuma rekordi.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022952540619575411 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|15|SK}}</ref> Debesīm skaidrojoties, Liepājā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –24,4 °C, Rucavā — līdz –25,7 °C, savukārt novērojumu stacijā "Jelgava", kas atrodas Staļģenē, īsi pēc [[saullēkts|saullēkta]] sals sasniedza –30,3 °C. Visas valsts aukstuma rekords gan palika nepārspēts — [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] Zosēnos reģistrētie –32,3 °C. Rīgā termometra stabiņš noslīdēja līdz –18,1 °C centrā un līdz –25 grādiem [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]]. "Latvijas Valsts ceļu" informācija liecināja, kā vietām visos reģionos gaisa temperatūra noslīdēja zem –25 grādiem, lielākais sals gar autoceļiem bija –28 grādi uz [[A2]] šosejas pie [[Amata|Amatas]] upes.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2026-liepajas-rucavas-un-jelgavas-noverojumu-stacija-parspets-aukstuma-rekords.a634704/ Liepājas, Rucavas un Jelgavas novērojumu stacijā pārspēts aukstuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|2|15|SK}}</ref> [[Attēls:Ziemas diena Valles pagasts 15feb2026.jpg|alt=Ziemas diena Valles pagastā, 2026. gada 15. februāris|thumb|220px|Ziemas diena [[Valles pagasts|Valles pagastā]], 15. februāris]] * [[16. februāris]] — nakts pagāja ar temperatūras kontrastiem: valsts lielākajā daļā [[mākoņi|mākoņu]] dēļ nebija vēsāks par –7, –14 grādiem, tikmēr valsts dienvidos debesis bija skaidras, termometra stabiņš daudzviet bija zem –20 grādiem, Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās pat līdz –30,5 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mexhg5glqk2f Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|16|SK}}</ref> Liepājā un [[Rucava|Rucavā]], ar attiecīgi –24,2 °C un –27,5 °C, tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, Rucavā tika pārspēts arī februāra 2. dekādes aukstuma rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2023296624127328278 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|16|SK}}</ref> * [[17. februāris]] — tika aizvadīts ļoti auksts rīts, daļā valsts termometra stabiņš noslīdēja zem –25 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–27,2 °C), kur tika labots aukstuma rekords, Jelgavā (–27,6 °C) un Daugavpilī, kur bezvēja un skaidrā laika dēļ gaiss atdzisa līdz '''–32,5 °C''', labojot nacionālo 17. februāra aukstuma rekordu. Daugavpils meteostacija bija arī šī rīta aukstākā vieta visā [[Eiropa|Eiropā]]. Iepriekšējais aukstākais 17. februāris bija [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]] [[Mērsrags|Mērsragā]], kad bija –30,5 grādi.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/17.02.2026-sorit-daugavpils-puse-sals-sasniedzis-32-gradus-jauns-17-februara-rekords-latvija.a634986/ Šorīt Daugavpils pusē sals sasniedzis 32 grādus — jauns 17. februāra rekords Latvijā], lsm.lv, {{dat|2026|2|17|SK}}</ref> * [[20. februāris]] — termometra stabiņš [[Kurzeme|Kurzemē]] paaugstinājās virs nulles, pirmo reizi kopš 7. janvāra tur netika reģistrēta negatīva gaisa temperatūra. Pavisam nedaudz virs nulles gaiss iesila arī Rīgā. Iepriekšējās sešās nedēļās pozitīva [[gaisa temperatūra]] Latvijā tika novērota tikai vienreiz – 12. februārī Daugavpilī gaiss iesila līdz +0,8 grādiem.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/20.02.2026-piektdien-kurzeme-gaisa-temperatura-pakapsies-gradu-virs-nulles.a635541/ Piektdien Kurzemē gaisa temperatūra pakāpsies grādu virs nulles], lsm.lv, {{dat|2026|2|20|SK}}</ref> * [[23. februāris]] — ziemeļaustrumu virzienā pāri valsts teritorijai virzījās plaša [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, atnesot sniegu, slapju sniegu, un sniega sega vietām rietumu un centrālajos rajonos kļuva par dažiem centimetriem biezāka. Šajos reģionos vakarpusē un naktī tika novērota arī [[atkala]], kas vietām turpinājās arī naktī.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8421246/pirmdien-latvijas-lielakaja-dala-gaidams-sniegs Pirmdien Latvijas lielākajā daļā gaidāms sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|23|SK}}</ref> * [[27. februāris]]: ** Visā valstī sākās atkusnis, gaisa temperatūra sasniedza +1, +6 grādus, līdz ar to visā Latvijā beidzās periods ar nepārtrauktu [[sals|salu]], kad diennakts maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, kas vidēji turpinājās 49 diennaktis. Visās novērojumu stacijās vienlaikus šāds periods ilga 35 dienas, bet garākais nepārtraukts periods, kad maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, tika reģistrēts Alūksnē — 62 diennaktis.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027349790950916508 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|27|SK}}</ref> Arī vēsturiskais rekords pieder Alūksnei — 81 diennakts [[1984. gada laikapstākļi Latvijā|1984.]]/[[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985. gada]] ziemā. Dažās novērojumu stacijās šis sala periods bija viens no ilgākajiem vēsturē, piemērām, Rūjienā noslēgušais 54 dienu sala periods bija 2. garākais stabilais sals 21. gadsimtā un 3. garākais kopš [[1966. gads|1966.]]/[[1967. gads|1967. gada]] ziemas, bet Liepājā — garākais 21. gadsimtā un 2. garākais sala periods kopš [[1945. gads|1945. gada]], atpaliekot 8 dienas no rekorda.<ref> [https://x.com/LatvianNature/status/2027091731695485061 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|2|26|SK}}</ref> ** Šī bija pirmā diennakts no piecām, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā paaugstinājās virs nulles — iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]].<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/04.03.2026-latvija-sacies-meteorologiskais-pavasaris.a637268/ Latvijā sācies meteoroloģiskais pavasaris], lsm.lv, {{dat|2026|3|4|SK}}</ref> * [[28. februāris]] — Latvijas dienvidu daļā dienas laikā debesis skaidrojās un spoži spīdēja saule, kā rezultātā strauji paaugstinājās gaisa temperatūra. Daugavpilī un [[Zīlāni|Zīlānos]] termometra stabiņš sasniedza attiecīgi +10,1 °C un +10,9 °C, pirmo reizi kopš rudens gaisa temperatūra Latvijā pārsniedza +10 grādu atzīmi, uzstādot jaunus siltuma rekordus. Jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti arī Skrīveros (+9,5 °C), Rēzeknē (+9,4 °C), Dagdā (+8,5 °C) un Liepājā (+8,4 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027803570712531370 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|28|SK}}</ref> Kopumā tika laboti seši siltuma rekordi — pirmie šajā gadā.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mfw7o5b4oc2s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|28|SK}}</ref> === Marts === * [[1. marts]] — Rēzeknes, Daugavpils, [[Madona|Madonas]], Skrīveru un Dagdas novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Līdzīgi kā aizvadītajā dienā uzspīdēja saule, un Dagdā gaiss iesila līdz +8,8 °C, Skrīveros līdz +10,6 °C, Madonā un Daugavpilī līdz +10,9 °C, bet Rēzeknē termometra stabiņš paaugstinājās līdz +11,8 °C.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|1|SK}}</ref> Strauji sāka kust [[sniega sega]] un ledus kārta uz upēm un citām ūdenstilpēm. * [[5. marts]] — lielākajā daļā Latvijas upju [[ūdens]] līmeņa kāpums kļuva straujāks, bet vietām Kurzemē līdz ar sniega nokušanu [[pali]] mazinājās. Daļā Kurzemes upju ūdens līmenis nepaaugstinājās vai sāka pazemināties, bet kāpums turpinājās lielākajās upēs [[Abava|Abavā]], [[Venta|Ventā]] un [[Bārta (upe)|Bārtā]], kur pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopumā cēlās par nepilniem diviem metriem. Arī Ziemeļvidzemes upēs [[Salaca|Salacā]], [[Rūja|Rūjā]] un [[Seda|Sedā]] ūdens līmenis dažos posmos pēdējās dienās nedaudz pazeminājās. Citos Latvijas reģionos ūdens līmenis upēs galvenokārt paaugstinājās ar pieaugošu intensitāti.<ref> [https://www.tvnet.lv/8427553/udens-limenis-latvija-strauji-kapj Ūdens līmenis Latvijā strauji kāpj], tvnet.lv, {{dat|2026|3|5|SK}}</ref> * [[8. marts]] — nostiprinoties [[Anticiklons|anticiklona]] ietekmei, visā Latvijas teritorijā valdīja sauss, saulains un pavasarīgi silts laiks, valsts lielākajā daļā gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem un piecās novērojumu stacijās tika laboti šīs dienas siltuma rekordi: [[Liepāja|Liepājā]] (+9,8 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+11,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (+11,9 °C), [[Stende|Stendē]] (+13,0 °C) un [[Mērsrags|Mērsragā]] (+13,9 °C). Rīgā pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra pārsniedza +10 grādu atzīmi, sasniedzot +11,8 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2030680887679951006 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|8|SK}}</ref> Daudzviet Kurzemē un Vidzemes ziemeļos sniega sega izzuda pavisam, bet visbiezākā sniega kārta saglabājās valsts austrumos, Dagdas novērojumu stacijā vēl bija 28 cm bieza sniega kārta.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/08.03.2026-no-pirmdienas-turpinasies-pavasarigs-laiks.a637942/ No pirmdienas turpināsies pavasarīgs laiks], lsm.lv, {{dat|2026|3|8|SK}}</ref> [[Attēls:Ledus krāvumi 2026 03 08.jpg|alt=Ledus krāvumi pie Tūjas, 2026. gada 8. marts|thumb|180px|Ledus krāvumi pie [[Tūja (Liepupes pagasts)|Tūjas]], 2026. gada 8. marts]] * [[9. marts]]: ** Gaisa temperatūrai Kolkā paaugstinoties līdz '''+14,7 °C''', tika uzstādīts jauns nacionālais siltuma rekords, par precīzi grādu pārspējot [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gada]] rekordu. Kopā tika laboti 10 diennakts un 1 dekādes rekords (Kolkā), kā arī atkārtots 1 diennakts rekords ([[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]]). Daudzviet gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem, nedaudz vēsāks bija piekrastes rajonos.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031061692029784490 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|9|SK}}</ref> ** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais gaisa temperatūras maksimums, '''+13,7 °C'''. Iepriekšējais rekorda tika fiksēts [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gadā]], kad bija +12,9 grādi.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/09.03.2026-pirmdiena-bus-saulaina-vietam-tiks-sasniegts-9-marta-siltuma-rekords.a637959/ Pirmdiena būs saulaina, vietām tiks sasniegts 9. marta siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|3|9|SK}}</ref> * [[10. marts]] — siltākā diena kopš oktobra: Mērsraga novērojumu stacijā gaiss iesila līdz +16,4 °C, uzstādot gan diennakts, gan marta 1. dekādes siltuma rekordu stacijā, pirmo reizi Latvijā šajā gadā tika fiksēts +15 grādu siltums. Vietējas nozīmes rekordi, kā arī dekādes rekordi tika arī uzstādīti [[Rūjiena|Rūjienā]] (+14,0 °C), [[Skrīveri|Skrīveros]] (+14,7 °C) un [[Stende|Stendē]] (+15,3 °C), un Kolkas novērojumu stacijā (+14,0 °C).<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031364736353222919 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|10|SK}}</ref> * [[11. marts|11.]]—[[15. marts]] — turpinājās periods ar uzstādītiem siltuma rekordiem, kopā piecu dienu laikā tika uzstādīti 82 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī 6 dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. 11. martā tika laboti 11 siltuma rekordi, 12. datumā — 13 siltuma rekordi, arī nacionālais rekords ([[Gulbene|Gulbenē]] un Madonā '''+13,9 °C'''), 13. — 17 siltuma rekordi, 14. — visi 25 siltuma rekordi (visās novērojumu stacijās), tostarp visas Latvijas rekords (Liepājā un Pāvilostā '''+17,1 °C'''), 15. — 16 siltuma rekordi, atkārtojot arī nacionālo siltuma rekordu ([[Ainaži|Ainažos]] '''+14,3 °C'''), līdzīgā temperatūra bija arī [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gadā]] Mērsragā. Šajā laika posmā tika reģsitrētas arī šī gada pirmās [[zibens]] izlādes — 12. martā [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] un vietām Vidzemē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031993984390774856 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|12|SK}}</ref> * [[18. marts]] — laikapstākļus noteica anticiklons, bezvēja dēļ daudzviet valstī nakts laikā izveidojās bieza [[migla]], kas atsevišķos reģionos, īpaši piekrastē, noturējās līdz priekšpusdienai. Plkst. 5 rītā mazākā redzamība bija 140 metri Rīgas ziemeļos [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], kā arī 200 metri Rīgas centra meteostacijā un Alūksnē.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8435496/tresdien-saulainakais-un-siltakais-laiks-latvija-saglabasies-austrumu-novados Trešdien saulainākais un siltākais laiks Latvijā saglabāsies austrumu novados], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|18|SK}}</ref> * [[20. marts]] — mazinājās ledus sastrēgums [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]], [[Pļaviņas|Pļaviņu]] pilsētā upe daļēji atbrīvojās no ledus. Ūdens līmenis [[Daugava|Daugavā]] pie Pļaviņām bija aptuveni divus metrus zemāks par 17. martā sasniegto maksimumu.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8437022/foto-plavinu-puse-mazinajies-ledus-sastregums FOTO ⟩ Pļaviņu pusē mazinājies ledus sastrēgums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|20|SK}}</ref> Lielākajā daļā Latvijas upju mazinājās pali, turpinājās ūdens līmeņa pazemināšanās. Dažās upēs, tai skaitā [[Misa (upe)|Misā]] un [[Aiviekste|Aiviekstē]], saglabājās augsts ūdens līmenis un applūdušas [[Paliene|palienes]]. * [[23. marts]] — gan [[Bauska|Bauskas]], gan [[Mērsrags|Mērsraga]] novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai paaugstinoties attiecīgi līdz +14,9 °C un +13,9 °C, tika laboti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Zīlāni|Zīlānu]] novērojumu stacijā termometra stabiņš sasniedza +14,9 °C, tika atkārtots [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]] uzstādītais siltuma rekords.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|23|SK}}</ref> * [[25. marts]] — neskatoties uz brāzmainu dienvidu, dienvidrietumu vēju un nelieliem nokrišņiem, tika aizvadīta ļoti silta diena, daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12, +16 grādiem, [[Kolka|Kolkas]] pusē pat līdz +17 grādiem. Trījās novērojumu stacijās valsts dienvidaustrumos tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+14,5 °C), Dagdā (+14,7 °C) un Daugavpilī (+15,9 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2036841326495306185 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|25|SK}}</ref> Vēja brāzmas sasniedza 13–18 m/s, vietām piekrastes rajonos līdz 20 m/s, bet stiprākais [[vējš]] bija [[Ventspils|Ventspilī]] — brāzmās līdz 22 m/s. * [[29. marts]] — tika novērota ļoti kontrastaina gaisa temperatūra: naktī, zem skaidrām debesīm, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –5 grādiem, tikmēr dienā Kurzemē un piekrastes rajonos mākoņu dēļ bija +5, +8 grādi, bet valsts austrumos, spīdot saulei, termometra stabiņš sasniedza +15, +17 grādus. Daugavpilī ar '''+17,9 °C''' tika uzstādīts gan diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, gan visas valsts mēroga rekords. Vēl [[Zīlāni|Zīlānos]] (+16,6 °C) tika labots siltuma rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2038281196178698480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|29|SK}}</ref> === Aprīlis === * [[2. aprīlis]] — tikpat kā visā valstī gaisa temperatūra rīta stundās bija zem nulles, vietām [[Mērsrags|Mērsraga]], [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]], [[Ainaži|Ainažu]] pusē, kā arī pie [[Rīgas lidosta|lidostas "Rīga"]] sals pārsniedza –5 grādus, atbilstoši "Latvijas Valsts ceļu" informācijai arī vairākās vietās Vidzemē (galvenokārt uz [[A2]] šosejas) fiiksēts līdz –5, –6 grādiem. Vietām valdīja miglains laiks, kas dienu iepriekš skāra teju visus jūras piekrastes reģionus, tostarp arī Rīgu. Vēlāk vakarā [[migla]] izveidojās no jauna, ar redzamību līdz 200–500 metriem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8445064/ceturtdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Ceturtdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|2|SK}}</ref> * [[6. aprīlis]] — ciklona aukstais sektors atradās virs Latvijas teritorijas, un tā ietekmē pūta brāzmains vējš un veidojās [[gubu lietus mākoņi]], kas atnesa nokrišņus — lietu, [[krusa|krusas]] graudus un slapja sniega pārslas. Konvektīvo (gubu) mākoņu veidošanās aktivitāti pastiprināja īsviļņu ieplakas bāriskajā laukā, kas papildus veicināja gubu mākoņu attīstību.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2041105218650132795 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|6|SK}}</ref> Ciklona ietekmē tika novērotas krasas vēja brāzmas, piekrastē līdz 20 m/s, bet stiprākais vējš tika fiksēts [[Ventspils|Ventspilī]], kur brāzmas pastiprinājās līdz 25 m/s, savukārt dienas reģistrētais nokrišņu daudzums vietām (piemērām, Zosēnu pusē) pietuvojās 10 mm. * [[7. aprīlis]] — atsevišķos rajonos Vidzemes vidienē ([[Madona|Madonas]], Zosēnu, [[Cēsis|Cēsu]] pusē) no rīta sniga slapjš sniegs, uz zemes izveidojot plānu, nelielu sniega kārtiņu, nesasniedzot pat 1 cm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2041441060409250177 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|7|SK}}</ref> Citviet, līdzīgi kā iepriekšējā dienā, brīžiem lija, dažviet kopā ar krusas un [[sniegs|sniega]] graudiem. Saglabājās brāzmains ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, brāzmās [[piekraste|piekrastē]] līdz 18 m/s. * [[10. aprīlis]] — tā kā laiks bija lielākoties skaidrs, visā teritorijā gaisa temperatūra nakts un rīta stundās pazeminājās līdz 0, –5 grādiem, aukstākais laiks valdīja [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Kurzemes piekrastē un jūras piekrastes rajonos (Mērsragā, [[Rucava|Rucavā]], [[Pāvilosta|Pāvilostā]]).<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=04&day=10&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/10/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Gaisa relatīvais mitrums valsts austrumos pazeminājās līdz 15%.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mj6zov3ii22o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|4|11|SK}}</ref> * [[15. aprīlis]] — visur valstī, izņemot atsevišķos rajonos Rīgas līča rietumu piekrastē, spīdot saulei, gaiss iesila līdz +14, +17 grādiem. Pūšot austrumu, ziemeļaustrumu vējam, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rīga|Rīgā]], [[Jelgava|Jelgavā]], [[Skrīveri|Skrīveros]] un dažviet Zemgalē. Diennakts vidēja gaisa temperatūra Rīgas centrā pārsniedza +11 grādus.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/15.04.2026-tresdien-gaidams-siltakais-laiks-sonedel.a642955/ Trešdien gaidāms siltākais laiks šonedēļ], lsm.lv, {{dat|2026|4|15|SK}}</ref> * [[16. aprīlis]] — Liepājā nokrišņu daudzums līdz agram rītam (plkst. 5) kopš 15.04. vakara sasniedza 18 mm, kas ir 63% no visa mēneša normas, ņemot vērā, ka aprīlis [[Liepāja|Liepājā]] vēsturiski ir gada sausākais mēnesis. Rīta stundās nedaudz vai mēreni lija vietām Kurzemes dienvidrietumu daļā, kā arī Vidzemē, Latgalē un [[Sēlija|Sēlijā]], bet nokrišņu daudzums lielākoties nepārsniedza 10 mm atzīmi.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8453247/ceturtdien-latvija-gaidami-mainigi-laikapstakli Ceturtdien Latvijā gaidāmi mainīgi laikapstākļi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|16|SK}}</ref> * [[20. aprīlis]] — skaidra laika ietekmē minimālā gaisa temperatūra ap pieciem rītā svarstījās no +3,5 grādiem Rīgas ziemeļu daļā Daugavgrīvā līdz –5 grādiem [[Zosēni|Zosēnos]]. Teju visā valstī, izņemot piekrasti, termometra stabiņš noslīdēja zem nulles, Rīgā gaisa temperatūra agri no rīta bija no +3 grādiem pilsētas centrā līdz –2 grādiem [[lidosta|lidostas]] apkārtnē.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8455321/pirmdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Pirmdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|20|SK}}</ref> == Gada pārskati == === Gaisa temperatūra === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un vidējā temperatūra pa dekādēm. Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem. {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%;border:0px;text-align:center;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="19" bgcolor="#DDDDDD" | '''2026. gada [[gaisa temperatūra]]s rādītāji pa dekādēm [[Latvija|Latvijā]]. ([[°C]])''' |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20;" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|4,1}} | {{Temperatūras krāsa|–1,8}} | {{Temperatūras krāsa|–2,5}} | {{Temperatūras krāsa|–2,0}} | {{Temperatūras krāsa|1,4}} | {{Temperatūras krāsa|10,9}} | {{Temperatūras krāsa|16,4}} | {{Temperatūras krāsa|17,1}} | {{Temperatūras krāsa|17,9}} | {{Temperatūras krāsa|14,2}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–5,3}} | {{Temperatūras krāsa|–10,3}} | {{Temperatūras krāsa|–10,3}} | {{Temperatūras krāsa|–12,3}} | {{Temperatūras krāsa|–9,8}} | {{Temperatūras krāsa|–1,5}} | {{Temperatūras krāsa|2,7}} | {{Temperatūras krāsa|5,3}} | {{Temperatūras krāsa|5,3}} | {{Temperatūras krāsa|3,8}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–18,2}} | {{Temperatūras krāsa|–24,5}} | {{Temperatūras krāsa|–32,8}} | {{Temperatūras krāsa|–31,7}} | {{Temperatūras krāsa|–32,5}} | {{Temperatūras krāsa|–16,6}} | {{Temperatūras krāsa|–8,4}} | {{Temperatūras krāsa|–6,0}} | {{Temperatūras krāsa|–6,3}} | {{Temperatūras krāsa|–5,5}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |} == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[2026. gads Latvijā]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} {{Latvijas laikapstākļi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:2026. gads Latvijā]] gnrl115h2nvrl5xaox6wekr8yftq2ks 4457150 4457147 2026-04-21T17:30:05Z DrewAir 91233 /* Gaisa temperatūra */ 4457150 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2026. gads Latvijā|2026]]. gada laikapstākļi Latvijā |vid Lat = |min Lat = |max Lat = |vid Rīga = |min Rīga = |max Rīga = |nokrišņi gadā = Latvija: |nokrišņi mēnesī = |nokrišņi dekādē = |nokrišņi diennaktī = |sniega sega = |vēja brāzmas = |citi notikumi = }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads Latvijā|2026. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' == Gada raksturojums pa gadalaikiem == '''2025./2026. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –5,0 °C, kas ir 2,6 °C zem gadalaika normas (1991.–2020. gads). Tā bija aukstākā ziema kopš 2010./2011. gada ziemas. Zemākā gaisa temperatūra šoziem (−32,8 °C) tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet augstākā gaisa temperatūra novērota kalendārās ziemas pēdējā dienā: +10,9 °C Zīlānos 28. februārī. Ziema iesākās ar 5. siltāko decembri novērojumu vēsturē (dalīti ar 2011. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +2,1 °C jeb 3,2 °C virs normas. Decembrī reģistrēta lielākā daļa ziemas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordu. Īpaši izcēlās 10. un 11. decembris – 10. decembrī rekordi sasniegti visās novērojumu stacijās, savukārt 11. decembrī rekords netika reģistrēts tikai Skultē. Decembra beigās vidējā gaisa temperatūra pazeminājās, un, sākot ar 4. janvāri, Latvijā iestājās 50 dienu ilgs periods, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu. Viszemākā diennakts vidējā temperatūra bija 1. februārī, −18,3 °C jeb 14,6 °C zem šī datuma normas. Savukārt, apskatot periodus, kuros secīgās diennaktīs maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedz 0 °C, šajā ziemas sezonā (novembris–aprīlis) tas bija viens no garākajiem pēdējās desmitgadēs (49 diennaktis), kaut vēsturiskais rekords netika pārsniegts (60 diennaktis 1941./1942. gada ziemā). Ilgstošā aukstuma perioda ietekmē janvāra vidējā temperatūra −8,7 °C bija 5,7 °C zem normas, un tas ierindojās otrajā vietā kopš rekordaukstā 1987. gada – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Lai gan februāra pēdējā nedēļā gaisa temperatūra paaugstinājās un tika sasniegti arī daži diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, arī februāris kopumā bija 5,2 °C aukstāks par normu un viens no aukstākajiem šajā gadsimtā. Kopumā ziemā tika pārspēti 63 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 2 Latvijas diennakts rekordi, un 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 2 bija Latvijas diennakts rekordi un 1 stacijas dekādes rekords. Kopējais nokrišņu daudzums ziemā Latvijā bija 72,0 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (144,6 mm), līdz ar to šī ziema kļuva par 6. sausāko novērojumu vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Mērsragā (43,2 mm), kas ir 64% zem stacijas normas, bet nokrišņiem bagātākā ziema bija Rucavā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 135,2 mm (26% zem normas). Visi ziemas mēneši bija sausāki par normu un vieni no sausākajiem 21. gadsimtā. Decembris ar nokrišņu daudzumu 39,1 mm bija 27% sausāks par normu, janvāris bija 58% sausāks par normu, sasniedzot 21,2 mm. Savukārt februāris bija salīdzinoši vissausākais ar kopējo nokrišņu daudzumu 16,0 mm jeb 60% zem normas. Salīdzinoši sausie apstākļi, kas aizsākās jau rudenī, turpinājās arī ziemā. Decembris šoziem bija vismitrākais, ar visvairāk dienām ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm, bet tāpat visas mēneša dekādes bija sausākas par normu. Janvāra sākumā novērots vairāk nokrišņu, gada 1. dekādei esot mitrākai par normu Dienvidkurzemē un Dienvidlatgalē. Īpaši izcēlās 1. janvāris Pāvilostā ar diennakts nokrišņu daudzumu 22,9 mm, Liepājā – 20,5 mm, Rucavā 1.–2. janvārī kopā 32,1 mm. Turpmāko janvāri un februārī sausums turpinājās. Februāra 1. dekāde bija īpaši sausa, kopējam nokrišņu daudzumam Latvijā sasniedzot tikai 1,3 mm. Atsevišķas dienas bija mitrākas, piemēram, 13. februārī Lielpečos un Sīļos novēroti 12,6 un 12,2 mm. Neskatoties uz novērotajiem nokrišņiem, kopumā visās pašvaldībās ziemas laikā sausuma tendence tikai pastiprinājās. Šī ziema bija sniegaināka nekā normas periodā. Decembris ar vidējo sniega segas biezumu 0 cm bija mazāk sniegains par normu, taču janvārī un februārī Latvijas vidējais sniega segas biezums bija 15 un 25 cm, attiecīgi 7 un 15 cm vairāk nekā mēnešu normas. Decembra vidū daudzviet sniga, taču sniega sega bija īslaicīga, savukārt gada pēdējā nedēļā, gaisa temperatūrai pazeminoties, snigšana tika novērota visā Latvijā. Gada beidzamajā dienā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 5 cm, bet visbiezākā sniega sega vidēji diennaktī bija izveidojusies Alūksnē un Liepājā – 13 cm. Vienlaidu sniega sega Latvijas teritorijā noturējās visu janvāri un teju visu februāri. Piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā) un Rūjienā sniega sega bija plānāka, ziemas laikā sasniedzot 11–13 cm diennakts vidējo biezumu, savukārt biezākā sniega sega izveidojās Latgalē. Lielākais sniega segas biezums sasniegts Dagdā 14. februārī – diennaktī vidēji 60 cm, bet maksimāli 62 cm. Tā ir biezākā sniega sega, kas Latvija novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra beigās sākās atkusnis un sniega sega visur samazinājās, kaut ziemas pēdējā dienā daudzās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 51 cm, maksimāli 53 cm). Pilnībā izkususi sniega sega bija tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2025./2026. gada ziemā bija 3,5 m/s jeb vienāds ar normu. Decembris ar vidējo vēja ātrumu 4,0 m/s bija 0,4 m/s vējaināks par normu, bet janvāris un februāris ar vidējo vēja ātrumu 3,3 un 3,1 m/s abi bija 0,2 m/s mazāk vējaini par konkrēto mēnešu normām. Šoziem maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, 4 no tām brāzmu ātrums sasniedza stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s), bet vienā dienā sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 29,1 m/s 30. decembrī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šoziem reģistrētās vēja brāzmas. == Gada raksturojums pa mēnešiem == {{Latvijas temp un nokr infokaste |jan temp = –8,7 °C |feb temp = –8,3 °C |mar temp = +4,4 °C |apr temp = |mai temp = |jūn temp = |jūl temp = |aug temp = |sep temp = |okt temp = |nov temp = |dec temp = |jan nokr = 21,2 mm |feb nokr = 16,0 mm |mar nokr = 6,1 mm |apr nokr = |mai nokr = |jūn nokr = |jūl nokr = |aug nokr = |sep nokr = |okt nokr = |nov nokr = |dec nokr = }} Ar vidējo gaisa temperatūru –8,7 °C '''2026. gada janvāris''' bija par 5,7 °C zem mēneša normas. Lai gan šis janvāris ierindojās 15. vietā (dalīti ar 1924. gadu) starp aukstākajiem janvāriem, tomēr tas bija otrais aukstākais kopš rekordaukstā 1987. gada janvāra – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā. Vidējā gaisa temperatūra visu janvāri, izņemot dažas dienas mēneša sākumā, bija zem normas. Neskatoties uz to, janvārī netika sasniegti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 21,2 mm, kas ir 58% zem mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (55,5 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 6,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 12 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā un Rūjienā – 3 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega, un daudzās tā sasniedza 10 un 20 cm. Sniega sega noturējās visu janvāra mēnesi, vidēji mēnesī plānākā tā bija piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā), bet biezākā – Dagdā, Rucavā un Piedrujā. Vislielāko biezumu sniega sega sasniedza mēneša beigās, kad 28.–29. janvārī vairākās novērojumu stacijās (Rucavā, Sīļos, Saldū, Daugavpilī, Piedrujā) tā bija 30 vai vairāk centimetru bieza, bet Dagdā sasniedza pat 46 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 85% – no 81% Rīgā līdz 88% Alūksnē, Gulbenē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −5,3 °C, kas ir 2,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −18,2 °C tika novērota 8. janvārī Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā un Liepājas ostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 16,2 mm, kas ir 12% zem dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (48,8 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 4,9 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 4,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 7 diennaktis, bet vismazāk Bauskā un Mērsragā – 2 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega. Visbiezākā diennakts maksimālā un diennakts vidējā sniega sega novērota Rucavā 5. janvārī (30 cm un 29 cm), un dekādes laikā arī citviet sniega sega bija vismaz 20 cm bieza – Piedrujā, Dagdā, Gulbenē, Sīļos, Siguldā, Zosēnos, Skrīveros, Liepājā, Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Stendē. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 87% – no 85% Kolkā, Mērsragā un Rūjienā līdz 91% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 8,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −24,5 °C tika novērota 20. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −1,8 °C tika novērota 16. janvārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 1,8 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,3 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Skultē – 0,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Vičakos – 3 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Jelgavā, Madonā, Pāvilostā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 84% – no 81% Priekuļos un Rīgā līdz 88% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 14. janvārī Kolkā. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 6,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,5 °C tika novērota 21. janvārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 4,3 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (18,6 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 1,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 4 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Kolkā, Kuldīgā, Madonā, Mērsragā, Priekuļos, Rūjienā, Siguldā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 82% – no 78% Pāvilostā un Rīgā līdz 89% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,9 m/s) tika novērotas 28. janvārī Kolkā. Ar vidējo gaisa temperatūru –8,3 °C '''2026. gada februāris''' bija par 5,2 °C zem mēneša normas, līdz ar to tas kļuva par vienu no aukstākajiem februāriem šajā gadsimtā aiz 2011. un 2012. gada februāriem. Visā novērojumu vēsturē šis februāris ierindojās 17. vietā. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Gandrīz visu februāri vidējā gaisa temperatūra bija zem normas, tikai mēneša beidzamajā nedēļā, kad gaisa temperatūra paaugstinājās, tā atsevišķās dienās bija augstāka par normu. Februāra laikā reģistrēti kopā 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp divi Latvijas diennakts rekordi (−31,7 °C Jelgavā 2. februārī, −32,5 °C Daugavpilī 17. februārī) un viens stacijas dekādes rekords, un mēneša beigās novēroti arī 6 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 16,0 mm, kas ir 60% zem mēneša normas (40,3 mm), kļūstot par vienu no sausākajiem februāriem 21. gadsimtā (aiz 2021. un 2003. gada), bet visā novērojumu vēsturē par 14. sausāko. Visvairāk nokrišņu (38,0 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Stendē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 2 diennaktis. Februāra sākumā visās novērojumu stacijās joprojām bija pastāvīga sniega sega, biezākā tā bija Latgalē, īpaši Dagdā, savukārt plānākā Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos. Sniega sega līdz ar nokrišņiem mēneša vidū kļuva vēl biezāka, Dagdā sasniedzot maksimumu 14. februārī – 62 cm, kas ir biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra pēdējā nedēļā sākās atkusnis un, gaisa temperatūrai paaugstinoties, sniega sega visur samazinājās. Mēneša beigās sniega sega bija visbiezākā Dagdā (53 cm), bet piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē tā bija pilnībā nokususi. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 81% – no 76% Ainažos līdz 84% Alūksnē un Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −12,3 °C, kas ir 8,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −31,7 °C tika novērota 2. februārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,0 °C tika novērota 7. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 1,3 mm, kas ir 91% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (10,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Siguldā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 0,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 3 diennaktis, bet Ainažos, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Priekuļos, Rīgā, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Februāra 1. dekādē visās NS joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visbiezākā dekādes laikā tā bija Dagdā – 46 cm, savukārt visplānākā Mērsragā un Kolkā – 6 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 81% – no 75% Ainažos līdz 85% Alūksnē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,4 m/s) tika novērotas 2. februārī Daugavgrīvā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −9,8 °C, kas ir 6,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +1,4 °C tika novērota 20. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (23,9 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos – 0,3 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 1,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rēzeknē un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Rūjienā, Skultē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Februāra 2. dekādē visā valstī joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visplānākā tā joprojām bija Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos, savukārt visbiezākā – Dagdā, kur diennakts vidējais sniega segas biezums 14. februārī bija 60 cm, bet maksimālais biezums kādā brīdī šajā dienā sasniedza 62 cm. Šī bija biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, kad Alūksnē tā sasniedza 70 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 79% – no 72% Ainažos līdz 84% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (18,0 m/s) tika novērotas 13. februārī Kolkā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,5 °C, kas ir 1,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −16,6 °C tika novērota 23. februārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (17,3 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Dobelē – 2,8 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā un Sīļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 84% – no 81% Daugavpilī, Rēzeknē un Rūjienā līdz 86% Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +4,4 °C '''2026. gada marts''' bija par 4,2 °C virs mēneša normas, tādējādi kļūstot par vissiltāko martu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) dalīti ar 2007. gadu. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Latvijas vidējā gaisa temperatūra visās marta dienās bija augstāka par normu, un kopā mēneša laikā sasniegti 123 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 11 bija staciju dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 6,1 mm, kas ir 83% zem mēneša normas (36,9 mm), un tas bija 4. sausākais marts novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (15,7 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Daugavpilī – 2,4 mm. Vidēji Latvijā martā bija 2,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 5 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Marta sākumā daudzās NS bija saglabājusies sniega sega – Latgalē, dažviet Vidzemē, Sēlijā. Marta 1. un 2. dekādē, gaisa temperatūrai paaugstinoties, tā pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Sīļos un Dagdā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 76% – no 69% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,7 °C, kas ir 3,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,4 °C tika novērota 10. martā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 0,8 mm, kas ir 94% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,8 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Bauskā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Rīgā, Sīļos un Skrīveros, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 2 diennaktis, bet gandrīz visās pārējās stacijās – Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rucavā, Sīļos, Skrīveros, Stendē, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos – šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 79% – no 75% Rīgā līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,1 m/s) tika novērotas 3. martā Ventspilī. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 5,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,0 °C tika novērota 19. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,1 °C tika novērota 14. martā Liepājā un Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 4,7 mm, kas ir 63% zem dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (12,5 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Zīlānos – 2,0 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 1,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Madonā, Priekuļos, Siguldā, Ventspilī un Vičakos – 3 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 77% – no 67% Rēzeknē un Zīlānos līdz 86% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,8 m/s) tika novērotas 13. martā Pāvilostā. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 3,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,3 °C tika novērota 21. martā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 0,6 mm, kas ir 95% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (2,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Dagdā, Daugavpilī, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Siguldā, Skrīveros un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Liepājā, Rucavā, Sīļos, Ventspilī un Vičakos – 1 diennakts, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Zīlānos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 72% – no 64% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,8 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,2 °C tika novērota 2. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 10,9 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (30,2 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Bauskā – 4,3 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Alūksnē, Liepājā, Madonā, Saldū, Siguldā un Zosēnos – 4 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 74% – no 65% Dagdā līdz 85% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,9 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 3,2 mm, kas ir 74% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (21,0 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 0,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē – 3 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Mērsragā, Rīgā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 64% – no 57% Rīgā līdz 73% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (13,9 m/s) tika novērotas 20. aprīlī Ventspilī. == Gada notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — gada pirmajā naktī vietām austrumu rajonos termometra stabiņš noslīdēja līdz –18 grādiem, valsts novērojumu stacijās zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]], –17,8 °C, bet neoficiālajā meteostacijā [[Veclaicene|Veclaicenē]], netālu no [[Igaunija|Igaunijas]], gaiss atdzisa līdz pat –22,3 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mbdvquh4w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|1|SK}}</ref><ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/380813243 Jaunais gads Latvijā sācies ar salu un sniegu: vietām pat līdz -18°], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|1|SK}}</ref> Tikmēr no rietumiem Latvijai pāri virzījās nokrišņu zona, atnesot [[sniegputenis|sniegputeni]], vakarpusē sniega segas biezums [[Rucava|Rucavā]] īslaicīgi paaugstinājās līdz 28 cm. * [[3. janvāris]] — upēs sākās aktīvas [[ledus]] veidošanās un vižņu iešanas procesi, [[Gauja|Gaujas]] lejtecē vižņu dēļ paaugstinājās ūdens līmenis, līdz ar to spēkā bija dzeltenais brīdinājums par zemāko vietu applūšanu. Arī [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]] [[Daugava|Daugavā]] turpinājās ledus un vižņu virzība, kas veicināja ledus blīvēšanos ūdenskrātuves augštecē un augšpus tās. Ūdenslīmeņa paaugstināšanās turpinājās [[Zeļķi|Zeļķos]], kā arī pie [[Jēkabpils]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8389771/latvijas-upes-turpinasies-viznu-iesana Latvijas upēs turpināsies vižņu iešana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|3|SK}}</ref> [[Attēls:Ziemas mežs Allažos.jpg|alt=Ziemas ainava Allažu mežā, 2026. gada 4. janvāris|thumb|180px|Ziemas ainava [[Allaži|Allažu]] apkārtnes mežā, 2026. gada 4. janvāris]] * [[7. janvāris]] — valsts austrumu daļā un vietām citviet, nokrišņu zonai virzoties, ilgstoši mēreni sniga, dažviet sniega sega kļuva par 5 cm biezākā. Valsts lielāko daļu klāja 10–20 cm sniega, visdziļākais sniegs pārklāja [[Dagda|Dagdu]] un Rucavu (25 cm), bet vismazāk sniega bija [[Mērsrags|Mērsragā]] (5 cm), [[Kolka|Kolkā]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] (6 cm).<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8391913/tresdien-vietam-latvija-spides-saule Trešdien vietām Latvijā spīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|7|SK}}</ref> * [[11. janvāris]] — diennakts laikā daudzviet sniga un puteņoja, īpaši stiprāk Kurzemē un Vidzemē, tur sliktas redzamības un aizputināto ceļu dēļ braukšanas apstākļi tika apgrūtināti (atsevišķos ceļu posmos ļoti apgrūtināti). Sniega segas biezums dienas vidū lielākajā valsts daļā bija caurmērā 15–30 cm, biezākais sniegs tika reģistrēts [[Stende|Stendes]] novērojumu stacijā — 30 cm, [[Piedruja|Piedrujā]] izveidojās līdz 28 cm bieza sniega sega, Dagdā un [[Gulbene|Gulbenē]] — līdz 27 cm. [[Rīga|Rīgā]] sniega sega diennaktī pieauga vidēji par 4 cm, no 10 līdz 14 cm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2010311902631465412 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|11|SK}}</ref> * [[12. janvāris]] — Daugavpilī nakts stundās gaisa temperatūra pazeminājās līdz –18,5 °C, agri no rīta termometra stabiņš bija no –3,2 grādiem [[Ventspils|Ventspilī]], Pāvilostā un Liepājas ostā līdz –17,2 grādiem Daugavpils novērojumu stacijā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8394722/pirmdien-vietam-latvija-uzspides-saule Pirmdien vietām Latvijā uzspīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|12|SK}}</ref> Savukārt vakarā, debesīm skaidrojoties, kļuva vēl aukstāks un [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Staļģene|Staļģenē]] gaisa temperatūra sasniedza –21,9 °C, pirmo reizi šajā ziemas sezonā tika sasniegta –20 grādu atzīme, turklāt pēc divu gadu pārtraukuma, jo pēdējo reizi tik auksts bija [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gada]] 17. janvārī.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2010783423863144555 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|12|SK}}</ref><ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcbk7evne22s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|13|SK}}</ref> * [[15. janvāris]] — kamēr Latgalē naktī debesis noskaidrojās un gaisa temperatūra noslīdēja zem –20 grādiem, [[Madona|Madonā]] un Dagdā termometra stabiņam pazeminoties līdz –21,7 °C, tikmēr jūras piekrastē Kurzemē pēcpusdienā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –2 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2011711053714112643 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|15|SK}}</ref> Turpinoties sala periodam, ūdenstilpēs veidojās un nostiprinājās [[ledus]] sega. * [[20. janvāris]]: ** Minimālā gaisa temperatūra daudzviet valsts austrumos un vietām valsts rietumu rajonos bija zem –20 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur gaiss atdzisa līdz –24,5 °C. Madonas novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –23,8 °C, [[Dobele|Dobeles]] novērojumu stacijā līdz –22,0 °C, Dagdā tika reģistrēti –21,9 °C, Gulbenē un [[Skrīveri|Skrīveros]] –21,8 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Mērsragā –21,6 °C. –20 grādu sals tika fiksēts arī [[Stende|Stendē]] (–20,3 °C), Jelgavā (–20,1 °C) un Alūksnē (–20,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,9 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013515148686737718 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|20|SK}}</ref> ** Sākoties spēcīgai ģeomagnētiskajai vētrai, vairākās vietās Latvijā (un ne tikai) tika novērota koša [[ziemeļblāzma]].<ref> [https://www.tvnet.lv/8399876/foto-nakti-uz-otrdienu-daudzviet-fikseta-kosa-ziemelblazma FOTO ⟩ Naktī uz otrdienu daudzviet fiksēta koša ziemeļblāzma], tvnet.lv, {{dat|2026|1|20|SK}}</ref> * [[21. janvāris]] — otro nakti pēc kārtas zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpils novērojumu stacijā, –24,7 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcvzftkb5c24 Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}</ref> Arī citviet valsts austrumos un vietām Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja zem –20 grādiem, Madonā gaiss atdzisa līdz –23,7 °C, [[Jelgava|Jelgavā]] līdz –22,3 °C, [[Rēzekne|Rēzeknē]], Dagdā, Gulbenē, Zīlānos, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], Skrīveros un [[Bauska|Bauskā]] bija –20, –21 grāds. Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –15,4 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013862388987035793 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}</ref> [[Attēls:Sarma Rīga 2026 1 21.jpg|alt=Sarmots rīts Rīgā, 2026. gada 21. janvāris |thumb|180px|Sarmots rīts [[Rīga|Rīgā]], 2026. gada 21. janvāris]] * [[25. janvāris]] — naktī valsts austrumu rajonos, līdzīgi kā citās aizvadītājās naktīs, zem skaidrām debesīm, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –20, –24 grādiem, viszemāk tā noslīdēja Madonā (–24,6 °C). Citviet [[Latgale|Latgales]] un [[Vidzeme|Vidzemes]] novērojumu stacijās termometra stabiņš noslīdēja līdz –19, –21 grādam, pārējā Latvijā bija –13, –18 grādu [[sals]], vienīgā vieta visā teritorijā, kur gaiss neatdzisa līdz –10 grādiem, bija [[Kolka]] (–7,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,3 °C.<ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/384921966 Nākamās nedēļas pirmajā pusē daudzviet snigs], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|25|SK}}</ref> * [[28. janvāris]] — dienvidu un centrālajos rajonos mēreni, bet ilgstoši sniga, kopš 27.01 pēcpusdienas (kad snigšana sākās) visvairāk uzsniga Zemgalē un Dienvidkurzemē, kur sniega segas biezums daudzviet pieauga par 9–10 cm. [[Jelgava|Jelgavā]] sniega sega pieauga par 10 cm (vidēji līdz 25 cm), diezgan līdzīgi arī Dobelē, [[Saldus|Saldū]] no 21 cm līdz 30 cm, [[Kalnciems|Kalnciemā]] no 17 cm līdz 24 cm, Bauskā no 12 cm līdz 22 cm. Rīgā no rīta [[sniega sega|sniega segas]] biezums vidēji sasniedza 17 cm, bet Latgalē snigšana turpinājās vēl visu dienu, biezākais sniegs tika reģistrēts Dagdā, kur zemi klāja 45 cm bieza sniega kārta.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8404797/tresdien-specigak-snigs-latgale-selija-un-zemgales-dienvidos Trešdien spēcīgāk snigs Latgalē, Sēlijā un Zemgales dienvidos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref><ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2016407814420279615 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref> * [[30. janvāris]] — Latvijā pieņemās spēkā aukstums un sākās spēcīgākais aukstuma vilnis 2025./2026. gada [[ziema|ziemas]] sezonā.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2016566886306029705 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref> Lai gan –20 grādu atzīme tika novērota vien divās meteoroloģisko novērojumu stacijās, lielā daļā valsts gaiss atdzisa līdz –14, –19 grādiem, siltākā nakts tika aizvadītā Kolkā un [[Mērsrags|Mērsragā]], kur termometra stabiņš noslīdēja attiecīgi līdz –6,2 °C un –7,4 °C. Zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta Zosēnu (–23,8 °C) un Daugavpils novērojumu stacijās, kur zem skaidrām debesīm un iestājoties bezvējam, gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, pašā pilsētas centrā bija par vairākiem grādiem siltāks.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mdmpg4xy7222 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|30|SK}}</ref> * [[31. janvāris]] — Latviju skāra spēcīgākais sals pēdējo 14 gadu laikā.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/31.01.2026-latviju-skaris-stiprakais-sals-kops-2012-gada.a632512/ Latviju skāris stiprākais sals kopš 2012. gada], lsm.lv, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Jau ap pusnakti [[Daugavpils]] novērojumu stacijā, kas atrodas pie [[Ruģeļu ūdenskrātuve|Ruģeļu ūdenskrātuves]], gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem un nakts laikā tā turpināja krīsties zemāk. Minimumu temperatūra sasniedza rītā pusē, kad termometra stabiņš tur noslīdēja līdz –32,8 °C, pirmo reizi pēdējo 5 gadu laikā (kopš [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gada]] janvāra) gaisa temperatūra Latvijas teritorijā noslīdēja zem –30 grādiem, un Daugavpilī šī bija aukstākā nakts valstī kopš [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] [[5. februāris|5. februāra]].<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2017520048747827289 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Saskaņā ar "Latvijas Valsts ceļu" datiem uz [[A6]] šosejas netālu no [[Daugavpils lidlauks|Daugavpils lidlauka]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem, un tas ir lielākais sals, ko ceļu sensori fiksēja naktī un rītā. Savukārt [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu tīklā otrā zemākā gaisa temperatūra rīta agrumā tika reģistrēta [[Staļģene|Staļģenē]], kur atrodas meteoroloģiskā stacija "Jelgava", –28,3 °C. Lielākajā Latvijas daļā gaiss atdzisa līdz –19, –24 grādiem, mazāks sals bija Kurzemē, Kolkā termometra stabiņš noslīdēja vien līdz –7 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017486051162329349 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Rīgā [[Latvijas Universitāte|LU]] novērojumu stacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –17,0 °C, [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]] bija nepilni –20 grādi, bet Pierīgā valdīja aukstums līdz –25 grādiem. === Februāris === * [[1. februāris]]: ** Zemākā gaisa temperatūra naktī un no rīta tika reģistrēta [[Jelgava|Jelgavas]] novērojumu stacijā [[Staļģene|Staļgenē]], –30,6 °C, arī vietām citur gaisa temperatūra bija tuvu –30 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017892391194112312 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> [[Daugavpils]] meteostacijā termometra stabiņš noslīdēja līdz –29,0 °C, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, bet [[Bauska|Bauskas]] novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25,7 °C. Daudzviet citviet valsts teritorijā valdīja –20, –25 grādu sals, par dažiem grādiem siltāks bija vietām Kurzemē un Rīgā, savukārt [[Kolka|Kolkā]], [[Ventspils|Ventspilī]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –10, –13 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra no rīta sasniedza –18,6 °C, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] –18,8 °C.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2017913649017368854 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> ** Sāka aizsalt [[Rīgas līcis]], to lielāko daļu klāja peldoši ledus gabali, aizsala [[Pērnavas līcis]] [[Igaunija|Igaunijas]] piekrastē, un pilnībā aizsalusi jau kādu laiku bija arī [[Daugava]] Rīgā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8407494/foto-rigas-lica-lielako-dalu-klaj-peldosi-ledus-gabali FOTO ⟩ Rīgas līča lielāko daļu klāj peldoši ledus gabali], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> * [[2. februāris]] — naktī un no rīta 12 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī nacionālais 2. februāra aukstuma rekords. Viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Jelgavas novada Staļģenē, '''–31,7 °C''', un tā ir zemākā temperatūra, kas Latvijā šajā datumā tika fiksēta, kopš veic meteoroloģijas novērojumus.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/02.02.2026-sasniegts-2-februara-aukstuma-rekords-diena-bus-saulaina.a632618/ Sasniegts 2. februāra aukstuma rekords; diena būs saulaina], lsm.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> Iepriekšējais nacionālais rekords tika fiksēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]], kad Zosēnos bija –30,8 °C. Vietējas nozīmes rekordi tika pārspēti arī Dagdā (–23,4 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (–23,2 °C), Mērsragā (–21,7 °C), Liepājā (–23,7 °C), [[Stende|Stendē]] (–25,2 °C), Saldū (–25,0 °C), Skrīveros (–26,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (–27,2 °C), Dobelē (–27,0 °C), Bauskā (–30,4 °C) un Daugavpilī (–31,4 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2018222521082864093 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –19,6 °C, bet pie [[lidosta "Rīga"|lidostas "Rīga"]] gaiss atdzisa līdz –26 grādiem, pārspējot rekordu — 2012. gadā reģistrētos –23,8 grādus. Tikmēr Daugavgrīvas novērojumu stacijā, sākot pūst mērenam ziemeļu [[vējš|vējam]] no jūras, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –9 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8407814/agra-pirmdienas-rita-gaisa-temperatura-rigas-lidosta-pazeminajas-lidz-26-gradiem Agrā pirmdienas rītā gaisa temperatūra Rīgas lidostā pazeminājās līdz -26 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> * [[4. februāris]] — kārtējā aukstā nakts Latvijas teritorijā, no visām valsts meteoroloģisko novērojumu stacijām viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Daugavpilī (–28,9 °C). Balstoties uz "[[Latvijas Valsts ceļi|Latvijas Valsts ceļu]]" informāciju, naktī daudzviet [[Latgale|Latgalē]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25, –27 grādiem, vietām Vidzemē līdz –23, –25 grādiem. Gaisa kvalitāte svārstījās no labas [[Kurzeme|Kurzemē]] līdz īpaši sliktai [[Rēzekne|Rēzeknē]], kur aukstā laika, [[bezvējš|bezvēja]] un intensīvās apkurināšanas dēļ izveidojās [[smogs]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8409304/tresdienas-nakti-gaiss-dazviet-latvija-atdzisis-lidz-27-gradiem-rezekne-smogs Trešdienas naktī gaiss dažviet Latvijā atdzisis līdz –27 grādiem, Rēzeknē – smogs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|4|SK}}</ref> [[Attēls:Daudas ūdenskritums 2026.02.07.jpg|alt=Sasalušais Daudas ūdenskritums, 2026. gada 7. februāris|thumb|180px|Sasalušais [[Daudas ūdenskritums]], 7. februāris]] * [[8. februāris]] — dziļākais sniegs Latvijā saglabājās Latgales dienvidu daļā, [[Dagda|Dagdas]] novērojumu stacijā sniega segas biezums pieauga līdz 47 cm, kas ir biezākais sniegs valstī kopš [[2023. gada laikapstākļi Latvijā|2023. gada]] marta. Otrā biezākā sniega sega valsts novērojumu stacijās vidēji bija 41 cm [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Piedruja|Piedrujā]], Daugavpils novērojumu stacijā tika izmērīta 35 cm bieza sniega kārta, savukārt Rēzeknē un [[Līvāni|Līvānu]] novadā zemi sedza attiecīgi 30 un 32 cm sniega. Citās novērojumu stacijās sniega segas biezums bija no 6 cm Daugavgrīvā un Mērsragā līdz 28 cm Rucavā, novērojumu stacijā Rīgas centrā saglabājās 16 cm bieza sniega sega.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8411926/dzilakais-sniegs-valsti-saglabajas-latgales-dienvidu-dala Dziļākais sniegs valstī saglabājas Latgales dienvidu daļā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|8|SK}}</ref> * [[10. februāris]] — debesīm kļūstot skaidrām, valsts austrumos un vietām Zemgalē no jauna pastiprinājās [[sals]], daudzviet gaiss atdzisa līdz –20, –25 grādiem, ārpus novērojumu stacijām līdz –27 grādiem, bet Daugavpils neteostacijā, kas atradās pilsētas nomalē, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –30 grādiem. Valsts rietumu pusē debesis bija apmākušās, tās apmācas arī Latvijas centrālajā daļā, vietām bija neliels sniegs, [[migla]] un sarma. Rīgā no rīta gaiss atdzisa līdz –17 grādiem, lidostā valdīja aptuveni –20 grādu sals.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8412990/otrdiena-gaidama-auksta-un-sniegaina Otrdiena gaidāma auksta un sniegaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|10|SK}}</ref> * [[13. februāris|13.]]—[[14. februāris]] — ap rītu Latvijas teritoriju no dienvidrietumiem šķērsoja ar aktīvu [[ciklons|ciklonu]] saistīta plaša nokrišņu zona, visā valstī atnesot ilgstošu un brīžiem stipru snigšanu. Rīta stundās ilgstoša snigšana sākās Kurzemes pusē, bet dienas gaitā tā aptvēra jau visu Latviju.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2021964336600650072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|12|SK}}</ref> [[Sniegputenis]] daudzviet turpinājās līdz naktij, bet Latgales dienvidaustrumu daļā arī 14.02 nakts pirmajā pusē. Visā valstī, arī Rīgā, tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, veidojās sastrēgumi, līdz 13.02 vakaram tika fiksētas vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi visā Latvijā.<ref> [https://www.tvnet.lv/8415917/lidz-piektdienas-vakaram-latvija-registreti-vairak-neka-240-satiksmes-negadijumi Līdz piektdienas vakaram Latvijā reģistrēti vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi], tvnet.lv, {{dat|2026|2|13|SK}}</ref> Biezākā sniega sega izveidojās Dagdas novērojumu stacijā — 62 cm sniega.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022569821959790768 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> Tik daudz sniega valstī nebija kopš [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gada]] [[aprīlis|aprīļa]], kad [[Alūksne|Alūksnē]] sniega dziļums sasniedza 70 cm.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/14.02.2026-latviju-parklajis-dzilakais-sniegs-kops-2013-gada.a634635/ Latviju pārklājis dziļākais sniegs kopš 2013. gada], lsm.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> Lielākās sniega segas biezuma izmaiņas — par 20 cm — tika reģistrētas novērojumu stacijā "Sīļi", Līvānu novadā, kur sniega kārtas augstums pieauga no 38 līdz 58 cm, bet [[Gulbene|Gulbenes]] meteoroloģiskajā stacija sniega dziļums palielinājās par 18 cm — no 28 līdz 46 cm. Novērojumu stacijā Rīgas centrā sniega kārtas biezums palielinājās no 16 līdz 25 cm. Daudzviet valstī sniega sega kļuva par vairāk nekā 10 cm biezāka, bet daļā Kurzemes un Vidzemes ziemeļrietumos sniega sega nepieauga. 40 centimetru robeža tika pārsniegta novērojumu stacijās Gulbenē un Rēzeknē, tā sasniegta arī [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros, vairāk nekā pusmetra sniega bija Daugavpilī un Krāslavas novada Piedrujā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8415988/pat-62-centimetri-kur-sobrid-latvija-ir-visbiezaka-sniega-sega Pat 62 centimetri! Kur šobrīd Latvijā ir visbiezākā sniega sega?], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> * [[15. februāris]] — trījās novērojumu stacijās no rīta tika laboti attiecīgā datuma aukstuma rekordi.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022952540619575411 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|15|SK}}</ref> Debesīm skaidrojoties, Liepājā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –24,4 °C, Rucavā — līdz –25,7 °C, savukārt novērojumu stacijā "Jelgava", kas atrodas Staļģenē, īsi pēc [[saullēkts|saullēkta]] sals sasniedza –30,3 °C. Visas valsts aukstuma rekords gan palika nepārspēts — [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] Zosēnos reģistrētie –32,3 °C. Rīgā termometra stabiņš noslīdēja līdz –18,1 °C centrā un līdz –25 grādiem [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]]. "Latvijas Valsts ceļu" informācija liecināja, kā vietām visos reģionos gaisa temperatūra noslīdēja zem –25 grādiem, lielākais sals gar autoceļiem bija –28 grādi uz [[A2]] šosejas pie [[Amata|Amatas]] upes.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2026-liepajas-rucavas-un-jelgavas-noverojumu-stacija-parspets-aukstuma-rekords.a634704/ Liepājas, Rucavas un Jelgavas novērojumu stacijā pārspēts aukstuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|2|15|SK}}</ref> [[Attēls:Ziemas diena Valles pagasts 15feb2026.jpg|alt=Ziemas diena Valles pagastā, 2026. gada 15. februāris|thumb|220px|Ziemas diena [[Valles pagasts|Valles pagastā]], 15. februāris]] * [[16. februāris]] — nakts pagāja ar temperatūras kontrastiem: valsts lielākajā daļā [[mākoņi|mākoņu]] dēļ nebija vēsāks par –7, –14 grādiem, tikmēr valsts dienvidos debesis bija skaidras, termometra stabiņš daudzviet bija zem –20 grādiem, Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās pat līdz –30,5 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mexhg5glqk2f Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|16|SK}}</ref> Liepājā un [[Rucava|Rucavā]], ar attiecīgi –24,2 °C un –27,5 °C, tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, Rucavā tika pārspēts arī februāra 2. dekādes aukstuma rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2023296624127328278 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|16|SK}}</ref> * [[17. februāris]] — tika aizvadīts ļoti auksts rīts, daļā valsts termometra stabiņš noslīdēja zem –25 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–27,2 °C), kur tika labots aukstuma rekords, Jelgavā (–27,6 °C) un Daugavpilī, kur bezvēja un skaidrā laika dēļ gaiss atdzisa līdz '''–32,5 °C''', labojot nacionālo 17. februāra aukstuma rekordu. Daugavpils meteostacija bija arī šī rīta aukstākā vieta visā [[Eiropa|Eiropā]]. Iepriekšējais aukstākais 17. februāris bija [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]] [[Mērsrags|Mērsragā]], kad bija –30,5 grādi.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/17.02.2026-sorit-daugavpils-puse-sals-sasniedzis-32-gradus-jauns-17-februara-rekords-latvija.a634986/ Šorīt Daugavpils pusē sals sasniedzis 32 grādus — jauns 17. februāra rekords Latvijā], lsm.lv, {{dat|2026|2|17|SK}}</ref> * [[20. februāris]] — termometra stabiņš [[Kurzeme|Kurzemē]] paaugstinājās virs nulles, pirmo reizi kopš 7. janvāra tur netika reģistrēta negatīva gaisa temperatūra. Pavisam nedaudz virs nulles gaiss iesila arī Rīgā. Iepriekšējās sešās nedēļās pozitīva [[gaisa temperatūra]] Latvijā tika novērota tikai vienreiz – 12. februārī Daugavpilī gaiss iesila līdz +0,8 grādiem.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/20.02.2026-piektdien-kurzeme-gaisa-temperatura-pakapsies-gradu-virs-nulles.a635541/ Piektdien Kurzemē gaisa temperatūra pakāpsies grādu virs nulles], lsm.lv, {{dat|2026|2|20|SK}}</ref> * [[23. februāris]] — ziemeļaustrumu virzienā pāri valsts teritorijai virzījās plaša [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, atnesot sniegu, slapju sniegu, un sniega sega vietām rietumu un centrālajos rajonos kļuva par dažiem centimetriem biezāka. Šajos reģionos vakarpusē un naktī tika novērota arī [[atkala]], kas vietām turpinājās arī naktī.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8421246/pirmdien-latvijas-lielakaja-dala-gaidams-sniegs Pirmdien Latvijas lielākajā daļā gaidāms sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|23|SK}}</ref> * [[27. februāris]]: ** Visā valstī sākās atkusnis, gaisa temperatūra sasniedza +1, +6 grādus, līdz ar to visā Latvijā beidzās periods ar nepārtrauktu [[sals|salu]], kad diennakts maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, kas vidēji turpinājās 49 diennaktis. Visās novērojumu stacijās vienlaikus šāds periods ilga 35 dienas, bet garākais nepārtraukts periods, kad maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, tika reģistrēts Alūksnē — 62 diennaktis.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027349790950916508 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|27|SK}}</ref> Arī vēsturiskais rekords pieder Alūksnei — 81 diennakts [[1984. gada laikapstākļi Latvijā|1984.]]/[[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985. gada]] ziemā. Dažās novērojumu stacijās šis sala periods bija viens no ilgākajiem vēsturē, piemērām, Rūjienā noslēgušais 54 dienu sala periods bija 2. garākais stabilais sals 21. gadsimtā un 3. garākais kopš [[1966. gads|1966.]]/[[1967. gads|1967. gada]] ziemas, bet Liepājā — garākais 21. gadsimtā un 2. garākais sala periods kopš [[1945. gads|1945. gada]], atpaliekot 8 dienas no rekorda.<ref> [https://x.com/LatvianNature/status/2027091731695485061 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|2|26|SK}}</ref> ** Šī bija pirmā diennakts no piecām, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā paaugstinājās virs nulles — iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]].<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/04.03.2026-latvija-sacies-meteorologiskais-pavasaris.a637268/ Latvijā sācies meteoroloģiskais pavasaris], lsm.lv, {{dat|2026|3|4|SK}}</ref> * [[28. februāris]] — Latvijas dienvidu daļā dienas laikā debesis skaidrojās un spoži spīdēja saule, kā rezultātā strauji paaugstinājās gaisa temperatūra. Daugavpilī un [[Zīlāni|Zīlānos]] termometra stabiņš sasniedza attiecīgi +10,1 °C un +10,9 °C, pirmo reizi kopš rudens gaisa temperatūra Latvijā pārsniedza +10 grādu atzīmi, uzstādot jaunus siltuma rekordus. Jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti arī Skrīveros (+9,5 °C), Rēzeknē (+9,4 °C), Dagdā (+8,5 °C) un Liepājā (+8,4 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027803570712531370 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|28|SK}}</ref> Kopumā tika laboti seši siltuma rekordi — pirmie šajā gadā.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mfw7o5b4oc2s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|28|SK}}</ref> === Marts === * [[1. marts]] — Rēzeknes, Daugavpils, [[Madona|Madonas]], Skrīveru un Dagdas novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Līdzīgi kā aizvadītajā dienā uzspīdēja saule, un Dagdā gaiss iesila līdz +8,8 °C, Skrīveros līdz +10,6 °C, Madonā un Daugavpilī līdz +10,9 °C, bet Rēzeknē termometra stabiņš paaugstinājās līdz +11,8 °C.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|1|SK}}</ref> Strauji sāka kust [[sniega sega]] un ledus kārta uz upēm un citām ūdenstilpēm. * [[5. marts]] — lielākajā daļā Latvijas upju [[ūdens]] līmeņa kāpums kļuva straujāks, bet vietām Kurzemē līdz ar sniega nokušanu [[pali]] mazinājās. Daļā Kurzemes upju ūdens līmenis nepaaugstinājās vai sāka pazemināties, bet kāpums turpinājās lielākajās upēs [[Abava|Abavā]], [[Venta|Ventā]] un [[Bārta (upe)|Bārtā]], kur pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopumā cēlās par nepilniem diviem metriem. Arī Ziemeļvidzemes upēs [[Salaca|Salacā]], [[Rūja|Rūjā]] un [[Seda|Sedā]] ūdens līmenis dažos posmos pēdējās dienās nedaudz pazeminājās. Citos Latvijas reģionos ūdens līmenis upēs galvenokārt paaugstinājās ar pieaugošu intensitāti.<ref> [https://www.tvnet.lv/8427553/udens-limenis-latvija-strauji-kapj Ūdens līmenis Latvijā strauji kāpj], tvnet.lv, {{dat|2026|3|5|SK}}</ref> * [[8. marts]] — nostiprinoties [[Anticiklons|anticiklona]] ietekmei, visā Latvijas teritorijā valdīja sauss, saulains un pavasarīgi silts laiks, valsts lielākajā daļā gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem un piecās novērojumu stacijās tika laboti šīs dienas siltuma rekordi: [[Liepāja|Liepājā]] (+9,8 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+11,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (+11,9 °C), [[Stende|Stendē]] (+13,0 °C) un [[Mērsrags|Mērsragā]] (+13,9 °C). Rīgā pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra pārsniedza +10 grādu atzīmi, sasniedzot +11,8 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2030680887679951006 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|8|SK}}</ref> Daudzviet Kurzemē un Vidzemes ziemeļos sniega sega izzuda pavisam, bet visbiezākā sniega kārta saglabājās valsts austrumos, Dagdas novērojumu stacijā vēl bija 28 cm bieza sniega kārta.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/08.03.2026-no-pirmdienas-turpinasies-pavasarigs-laiks.a637942/ No pirmdienas turpināsies pavasarīgs laiks], lsm.lv, {{dat|2026|3|8|SK}}</ref> [[Attēls:Ledus krāvumi 2026 03 08.jpg|alt=Ledus krāvumi pie Tūjas, 2026. gada 8. marts|thumb|180px|Ledus krāvumi pie [[Tūja (Liepupes pagasts)|Tūjas]], 2026. gada 8. marts]] * [[9. marts]]: ** Gaisa temperatūrai Kolkā paaugstinoties līdz '''+14,7 °C''', tika uzstādīts jauns nacionālais siltuma rekords, par precīzi grādu pārspējot [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gada]] rekordu. Kopā tika laboti 10 diennakts un 1 dekādes rekords (Kolkā), kā arī atkārtots 1 diennakts rekords ([[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]]). Daudzviet gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem, nedaudz vēsāks bija piekrastes rajonos.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031061692029784490 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|9|SK}}</ref> ** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais gaisa temperatūras maksimums, '''+13,7 °C'''. Iepriekšējais rekorda tika fiksēts [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gadā]], kad bija +12,9 grādi.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/09.03.2026-pirmdiena-bus-saulaina-vietam-tiks-sasniegts-9-marta-siltuma-rekords.a637959/ Pirmdiena būs saulaina, vietām tiks sasniegts 9. marta siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|3|9|SK}}</ref> * [[10. marts]] — siltākā diena kopš oktobra: Mērsraga novērojumu stacijā gaiss iesila līdz +16,4 °C, uzstādot gan diennakts, gan marta 1. dekādes siltuma rekordu stacijā, pirmo reizi Latvijā šajā gadā tika fiksēts +15 grādu siltums. Vietējas nozīmes rekordi, kā arī dekādes rekordi tika arī uzstādīti [[Rūjiena|Rūjienā]] (+14,0 °C), [[Skrīveri|Skrīveros]] (+14,7 °C) un [[Stende|Stendē]] (+15,3 °C), un Kolkas novērojumu stacijā (+14,0 °C).<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031364736353222919 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|10|SK}}</ref> * [[11. marts|11.]]—[[15. marts]] — turpinājās periods ar uzstādītiem siltuma rekordiem, kopā piecu dienu laikā tika uzstādīti 82 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī 6 dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. 11. martā tika laboti 11 siltuma rekordi, 12. datumā — 13 siltuma rekordi, arī nacionālais rekords ([[Gulbene|Gulbenē]] un Madonā '''+13,9 °C'''), 13. — 17 siltuma rekordi, 14. — visi 25 siltuma rekordi (visās novērojumu stacijās), tostarp visas Latvijas rekords (Liepājā un Pāvilostā '''+17,1 °C'''), 15. — 16 siltuma rekordi, atkārtojot arī nacionālo siltuma rekordu ([[Ainaži|Ainažos]] '''+14,3 °C'''), līdzīgā temperatūra bija arī [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gadā]] Mērsragā. Šajā laika posmā tika reģsitrētas arī šī gada pirmās [[zibens]] izlādes — 12. martā [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] un vietām Vidzemē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031993984390774856 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|12|SK}}</ref> * [[18. marts]] — laikapstākļus noteica anticiklons, bezvēja dēļ daudzviet valstī nakts laikā izveidojās bieza [[migla]], kas atsevišķos reģionos, īpaši piekrastē, noturējās līdz priekšpusdienai. Plkst. 5 rītā mazākā redzamība bija 140 metri Rīgas ziemeļos [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], kā arī 200 metri Rīgas centra meteostacijā un Alūksnē.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8435496/tresdien-saulainakais-un-siltakais-laiks-latvija-saglabasies-austrumu-novados Trešdien saulainākais un siltākais laiks Latvijā saglabāsies austrumu novados], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|18|SK}}</ref> * [[20. marts]] — mazinājās ledus sastrēgums [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]], [[Pļaviņas|Pļaviņu]] pilsētā upe daļēji atbrīvojās no ledus. Ūdens līmenis [[Daugava|Daugavā]] pie Pļaviņām bija aptuveni divus metrus zemāks par 17. martā sasniegto maksimumu.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8437022/foto-plavinu-puse-mazinajies-ledus-sastregums FOTO ⟩ Pļaviņu pusē mazinājies ledus sastrēgums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|20|SK}}</ref> Lielākajā daļā Latvijas upju mazinājās pali, turpinājās ūdens līmeņa pazemināšanās. Dažās upēs, tai skaitā [[Misa (upe)|Misā]] un [[Aiviekste|Aiviekstē]], saglabājās augsts ūdens līmenis un applūdušas [[Paliene|palienes]]. * [[23. marts]] — gan [[Bauska|Bauskas]], gan [[Mērsrags|Mērsraga]] novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai paaugstinoties attiecīgi līdz +14,9 °C un +13,9 °C, tika laboti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Zīlāni|Zīlānu]] novērojumu stacijā termometra stabiņš sasniedza +14,9 °C, tika atkārtots [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]] uzstādītais siltuma rekords.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|23|SK}}</ref> * [[25. marts]] — neskatoties uz brāzmainu dienvidu, dienvidrietumu vēju un nelieliem nokrišņiem, tika aizvadīta ļoti silta diena, daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12, +16 grādiem, [[Kolka|Kolkas]] pusē pat līdz +17 grādiem. Trījās novērojumu stacijās valsts dienvidaustrumos tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+14,5 °C), Dagdā (+14,7 °C) un Daugavpilī (+15,9 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2036841326495306185 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|25|SK}}</ref> Vēja brāzmas sasniedza 13–18 m/s, vietām piekrastes rajonos līdz 20 m/s, bet stiprākais [[vējš]] bija [[Ventspils|Ventspilī]] — brāzmās līdz 22 m/s. * [[29. marts]] — tika novērota ļoti kontrastaina gaisa temperatūra: naktī, zem skaidrām debesīm, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –5 grādiem, tikmēr dienā Kurzemē un piekrastes rajonos mākoņu dēļ bija +5, +8 grādi, bet valsts austrumos, spīdot saulei, termometra stabiņš sasniedza +15, +17 grādus. Daugavpilī ar '''+17,9 °C''' tika uzstādīts gan diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, gan visas valsts mēroga rekords. Vēl [[Zīlāni|Zīlānos]] (+16,6 °C) tika labots siltuma rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2038281196178698480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|29|SK}}</ref> === Aprīlis === * [[2. aprīlis]] — tikpat kā visā valstī gaisa temperatūra rīta stundās bija zem nulles, vietām [[Mērsrags|Mērsraga]], [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]], [[Ainaži|Ainažu]] pusē, kā arī pie [[Rīgas lidosta|lidostas "Rīga"]] sals pārsniedza –5 grādus, atbilstoši "Latvijas Valsts ceļu" informācijai arī vairākās vietās Vidzemē (galvenokārt uz [[A2]] šosejas) fiiksēts līdz –5, –6 grādiem. Vietām valdīja miglains laiks, kas dienu iepriekš skāra teju visus jūras piekrastes reģionus, tostarp arī Rīgu. Vēlāk vakarā [[migla]] izveidojās no jauna, ar redzamību līdz 200–500 metriem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8445064/ceturtdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Ceturtdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|2|SK}}</ref> * [[6. aprīlis]] — ciklona aukstais sektors atradās virs Latvijas teritorijas, un tā ietekmē pūta brāzmains vējš un veidojās [[gubu lietus mākoņi]], kas atnesa nokrišņus — lietu, [[krusa|krusas]] graudus un slapja sniega pārslas. Konvektīvo (gubu) mākoņu veidošanās aktivitāti pastiprināja īsviļņu ieplakas bāriskajā laukā, kas papildus veicināja gubu mākoņu attīstību.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2041105218650132795 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|6|SK}}</ref> Ciklona ietekmē tika novērotas krasas vēja brāzmas, piekrastē līdz 20 m/s, bet stiprākais vējš tika fiksēts [[Ventspils|Ventspilī]], kur brāzmas pastiprinājās līdz 25 m/s, savukārt dienas reģistrētais nokrišņu daudzums vietām (piemērām, Zosēnu pusē) pietuvojās 10 mm. * [[7. aprīlis]] — atsevišķos rajonos Vidzemes vidienē ([[Madona|Madonas]], Zosēnu, [[Cēsis|Cēsu]] pusē) no rīta sniga slapjš sniegs, uz zemes izveidojot plānu, nelielu sniega kārtiņu, nesasniedzot pat 1 cm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2041441060409250177 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|7|SK}}</ref> Citviet, līdzīgi kā iepriekšējā dienā, brīžiem lija, dažviet kopā ar krusas un [[sniegs|sniega]] graudiem. Saglabājās brāzmains ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, brāzmās [[piekraste|piekrastē]] līdz 18 m/s. * [[10. aprīlis]] — tā kā laiks bija lielākoties skaidrs, visā teritorijā gaisa temperatūra nakts un rīta stundās pazeminājās līdz 0, –5 grādiem, aukstākais laiks valdīja [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Kurzemes piekrastē un jūras piekrastes rajonos (Mērsragā, [[Rucava|Rucavā]], [[Pāvilosta|Pāvilostā]]).<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=04&day=10&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/10/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Gaisa relatīvais mitrums valsts austrumos pazeminājās līdz 15%.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mj6zov3ii22o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|4|11|SK}}</ref> * [[15. aprīlis]] — visur valstī, izņemot atsevišķos rajonos Rīgas līča rietumu piekrastē, spīdot saulei, gaiss iesila līdz +14, +17 grādiem. Pūšot austrumu, ziemeļaustrumu vējam, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rīga|Rīgā]], [[Jelgava|Jelgavā]], [[Skrīveri|Skrīveros]] un dažviet Zemgalē. Diennakts vidēja gaisa temperatūra Rīgas centrā pārsniedza +11 grādus.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/15.04.2026-tresdien-gaidams-siltakais-laiks-sonedel.a642955/ Trešdien gaidāms siltākais laiks šonedēļ], lsm.lv, {{dat|2026|4|15|SK}}</ref> * [[16. aprīlis]] — Liepājā nokrišņu daudzums līdz agram rītam (plkst. 5) kopš 15.04. vakara sasniedza 18 mm, kas ir 63% no visa mēneša normas, ņemot vērā, ka aprīlis [[Liepāja|Liepājā]] vēsturiski ir gada sausākais mēnesis. Rīta stundās nedaudz vai mēreni lija vietām Kurzemes dienvidrietumu daļā, kā arī Vidzemē, Latgalē un [[Sēlija|Sēlijā]], bet nokrišņu daudzums lielākoties nepārsniedza 10 mm atzīmi.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8453247/ceturtdien-latvija-gaidami-mainigi-laikapstakli Ceturtdien Latvijā gaidāmi mainīgi laikapstākļi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|16|SK}}</ref> * [[20. aprīlis]] — skaidra laika ietekmē minimālā gaisa temperatūra ap pieciem rītā svarstījās no +3,5 grādiem Rīgas ziemeļu daļā Daugavgrīvā līdz –5 grādiem [[Zosēni|Zosēnos]]. Teju visā valstī, izņemot piekrasti, termometra stabiņš noslīdēja zem nulles, Rīgā gaisa temperatūra agri no rīta bija no +3 grādiem pilsētas centrā līdz –2 grādiem [[lidosta|lidostas]] apkārtnē.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8455321/pirmdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Pirmdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|20|SK}}</ref> == Gada pārskati == === Gaisa temperatūra === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un vidējā temperatūra pa dekādēm. Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem. {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%;border:0px;text-align:center;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="19" bgcolor="#DDDDDD" | '''2026. gada [[gaisa temperatūra]]s rādītāji pa dekādēm [[Latvija|Latvijā]]. ([[°C]])''' |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20;" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|4,1}} | {{Temperatūras krāsa|–1,8}} | {{Temperatūras krāsa|–2,5}} | {{Temperatūras krāsa|–2,0}} | {{Temperatūras krāsa|1,4}} | {{Temperatūras krāsa|10,9}} | {{Temperatūras krāsa|16,4}} | {{Temperatūras krāsa|17,1}} | {{Temperatūras krāsa|17,9}} | {{Temperatūras krāsa|14,2}} | {{Temperatūras krāsa|17,9}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–5,3}} | {{Temperatūras krāsa|–10,3}} | {{Temperatūras krāsa|–10,3}} | {{Temperatūras krāsa|–12,3}} | {{Temperatūras krāsa|–9,8}} | {{Temperatūras krāsa|–1,5}} | {{Temperatūras krāsa|2,7}} | {{Temperatūras krāsa|5,3}} | {{Temperatūras krāsa|5,3}} | {{Temperatūras krāsa|3,8}} | {{Temperatūras krāsa|6,9}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–18,2}} | {{Temperatūras krāsa|–24,5}} | {{Temperatūras krāsa|–32,8}} | {{Temperatūras krāsa|–31,7}} | {{Temperatūras krāsa|–32,5}} | {{Temperatūras krāsa|–16,6}} | {{Temperatūras krāsa|–8,4}} | {{Temperatūras krāsa|–6,0}} | {{Temperatūras krāsa|–6,3}} | {{Temperatūras krāsa|–5,5}} | {{Temperatūras krāsa|–5,5}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |} == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[2026. gads Latvijā]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} {{Latvijas laikapstākļi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:2026. gads Latvijā]] ofuit4j1fysdazzts64pa3gfp750tcw 4457155 4457150 2026-04-21T17:47:17Z Biafra 13794 novēršu pretrunu, jo Daugavgriva arī ir Rīgā. 4457155 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2026. gads Latvijā|2026]]. gada laikapstākļi Latvijā |vid Lat = |min Lat = |max Lat = |vid Rīga = |min Rīga = |max Rīga = |nokrišņi gadā = Latvija: |nokrišņi mēnesī = |nokrišņi dekādē = |nokrišņi diennaktī = |sniega sega = |vēja brāzmas = |citi notikumi = }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads Latvijā|2026. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' == Gada raksturojums pa gadalaikiem == '''2025./2026. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –5,0 °C, kas ir 2,6 °C zem gadalaika normas (1991.–2020. gads). Tā bija aukstākā ziema kopš 2010./2011. gada ziemas. Zemākā gaisa temperatūra šoziem (−32,8 °C) tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet augstākā gaisa temperatūra novērota kalendārās ziemas pēdējā dienā: +10,9 °C Zīlānos 28. februārī. Ziema iesākās ar 5. siltāko decembri novērojumu vēsturē (dalīti ar 2011. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +2,1 °C jeb 3,2 °C virs normas. Decembrī reģistrēta lielākā daļa ziemas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordu. Īpaši izcēlās 10. un 11. decembris – 10. decembrī rekordi sasniegti visās novērojumu stacijās, savukārt 11. decembrī rekords netika reģistrēts tikai Skultē. Decembra beigās vidējā gaisa temperatūra pazeminājās, un, sākot ar 4. janvāri, Latvijā iestājās 50 dienu ilgs periods, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu. Viszemākā diennakts vidējā temperatūra bija 1. februārī, −18,3 °C jeb 14,6 °C zem šī datuma normas. Savukārt, apskatot periodus, kuros secīgās diennaktīs maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedz 0 °C, šajā ziemas sezonā (novembris–aprīlis) tas bija viens no garākajiem pēdējās desmitgadēs (49 diennaktis), kaut vēsturiskais rekords netika pārsniegts (60 diennaktis 1941./1942. gada ziemā). Ilgstošā aukstuma perioda ietekmē janvāra vidējā temperatūra −8,7 °C bija 5,7 °C zem normas, un tas ierindojās otrajā vietā kopš rekordaukstā 1987. gada – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Lai gan februāra pēdējā nedēļā gaisa temperatūra paaugstinājās un tika sasniegti arī daži diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, arī februāris kopumā bija 5,2 °C aukstāks par normu un viens no aukstākajiem šajā gadsimtā. Kopumā ziemā tika pārspēti 63 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 2 Latvijas diennakts rekordi, un 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 2 bija Latvijas diennakts rekordi un 1 stacijas dekādes rekords. Kopējais nokrišņu daudzums ziemā Latvijā bija 72,0 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (144,6 mm), līdz ar to šī ziema kļuva par 6. sausāko novērojumu vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Mērsragā (43,2 mm), kas ir 64% zem stacijas normas, bet nokrišņiem bagātākā ziema bija Rucavā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 135,2 mm (26% zem normas). Visi ziemas mēneši bija sausāki par normu un vieni no sausākajiem 21. gadsimtā. Decembris ar nokrišņu daudzumu 39,1 mm bija 27% sausāks par normu, janvāris bija 58% sausāks par normu, sasniedzot 21,2 mm. Savukārt februāris bija salīdzinoši vissausākais ar kopējo nokrišņu daudzumu 16,0 mm jeb 60% zem normas. Salīdzinoši sausie apstākļi, kas aizsākās jau rudenī, turpinājās arī ziemā. Decembris šoziem bija vismitrākais, ar visvairāk dienām ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm, bet tāpat visas mēneša dekādes bija sausākas par normu. Janvāra sākumā novērots vairāk nokrišņu, gada 1. dekādei esot mitrākai par normu Dienvidkurzemē un Dienvidlatgalē. Īpaši izcēlās 1. janvāris Pāvilostā ar diennakts nokrišņu daudzumu 22,9 mm, Liepājā – 20,5 mm, Rucavā 1.–2. janvārī kopā 32,1 mm. Turpmāko janvāri un februārī sausums turpinājās. Februāra 1. dekāde bija īpaši sausa, kopējam nokrišņu daudzumam Latvijā sasniedzot tikai 1,3 mm. Atsevišķas dienas bija mitrākas, piemēram, 13. februārī Lielpečos un Sīļos novēroti 12,6 un 12,2 mm. Neskatoties uz novērotajiem nokrišņiem, kopumā visās pašvaldībās ziemas laikā sausuma tendence tikai pastiprinājās. Šī ziema bija sniegaināka nekā normas periodā. Decembris ar vidējo sniega segas biezumu 0 cm bija mazāk sniegains par normu, taču janvārī un februārī Latvijas vidējais sniega segas biezums bija 15 un 25 cm, attiecīgi 7 un 15 cm vairāk nekā mēnešu normas. Decembra vidū daudzviet sniga, taču sniega sega bija īslaicīga, savukārt gada pēdējā nedēļā, gaisa temperatūrai pazeminoties, snigšana tika novērota visā Latvijā. Gada beidzamajā dienā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 5 cm, bet visbiezākā sniega sega vidēji diennaktī bija izveidojusies Alūksnē un Liepājā – 13 cm. Vienlaidu sniega sega Latvijas teritorijā noturējās visu janvāri un teju visu februāri. Piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā) un Rūjienā sniega sega bija plānāka, ziemas laikā sasniedzot 11–13 cm diennakts vidējo biezumu, savukārt biezākā sniega sega izveidojās Latgalē. Lielākais sniega segas biezums sasniegts Dagdā 14. februārī – diennaktī vidēji 60 cm, bet maksimāli 62 cm. Tā ir biezākā sniega sega, kas Latvija novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra beigās sākās atkusnis un sniega sega visur samazinājās, kaut ziemas pēdējā dienā daudzās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 51 cm, maksimāli 53 cm). Pilnībā izkususi sniega sega bija tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2025./2026. gada ziemā bija 3,5 m/s jeb vienāds ar normu. Decembris ar vidējo vēja ātrumu 4,0 m/s bija 0,4 m/s vējaināks par normu, bet janvāris un februāris ar vidējo vēja ātrumu 3,3 un 3,1 m/s abi bija 0,2 m/s mazāk vējaini par konkrēto mēnešu normām. Šoziem maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, 4 no tām brāzmu ātrums sasniedza stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s), bet vienā dienā sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 29,1 m/s 30. decembrī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šoziem reģistrētās vēja brāzmas. == Gada raksturojums pa mēnešiem == {{Latvijas temp un nokr infokaste |jan temp = –8,7 °C |feb temp = –8,3 °C |mar temp = +4,4 °C |apr temp = |mai temp = |jūn temp = |jūl temp = |aug temp = |sep temp = |okt temp = |nov temp = |dec temp = |jan nokr = 21,2 mm |feb nokr = 16,0 mm |mar nokr = 6,1 mm |apr nokr = |mai nokr = |jūn nokr = |jūl nokr = |aug nokr = |sep nokr = |okt nokr = |nov nokr = |dec nokr = }} Ar vidējo gaisa temperatūru –8,7 °C '''2026. gada janvāris''' bija par 5,7 °C zem mēneša normas. Lai gan šis janvāris ierindojās 15. vietā (dalīti ar 1924. gadu) starp aukstākajiem janvāriem, tomēr tas bija otrais aukstākais kopš rekordaukstā 1987. gada janvāra – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā. Vidējā gaisa temperatūra visu janvāri, izņemot dažas dienas mēneša sākumā, bija zem normas. Neskatoties uz to, janvārī netika sasniegti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 21,2 mm, kas ir 58% zem mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (55,5 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 6,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 12 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā un Rūjienā – 3 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega, un daudzās tā sasniedza 10 un 20 cm. Sniega sega noturējās visu janvāra mēnesi, vidēji mēnesī plānākā tā bija piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā), bet biezākā – Dagdā, Rucavā un Piedrujā. Vislielāko biezumu sniega sega sasniedza mēneša beigās, kad 28.–29. janvārī vairākās novērojumu stacijās (Rucavā, Sīļos, Saldū, Daugavpilī, Piedrujā) tā bija 30 vai vairāk centimetru bieza, bet Dagdā sasniedza pat 46 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 85% – no 81% Rīgā līdz 88% Alūksnē, Gulbenē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −5,3 °C, kas ir 2,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −18,2 °C tika novērota 8. janvārī Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā un Liepājas ostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 16,2 mm, kas ir 12% zem dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (48,8 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 4,9 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 4,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 7 diennaktis, bet vismazāk Bauskā un Mērsragā – 2 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega. Visbiezākā diennakts maksimālā un diennakts vidējā sniega sega novērota Rucavā 5. janvārī (30 cm un 29 cm), un dekādes laikā arī citviet sniega sega bija vismaz 20 cm bieza – Piedrujā, Dagdā, Gulbenē, Sīļos, Siguldā, Zosēnos, Skrīveros, Liepājā, Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Stendē. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 87% – no 85% Kolkā, Mērsragā un Rūjienā līdz 91% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 8,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −24,5 °C tika novērota 20. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −1,8 °C tika novērota 16. janvārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 1,8 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,3 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Skultē – 0,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Vičakos – 3 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Jelgavā, Madonā, Pāvilostā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 84% – no 81% Priekuļos un Rīgā līdz 88% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 14. janvārī Kolkā. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 6,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,5 °C tika novērota 21. janvārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 4,3 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (18,6 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 1,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 4 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Kolkā, Kuldīgā, Madonā, Mērsragā, Priekuļos, Rūjienā, Siguldā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 82% – no 78% Pāvilostā un Rīgā līdz 89% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,9 m/s) tika novērotas 28. janvārī Kolkā. Ar vidējo gaisa temperatūru –8,3 °C '''2026. gada februāris''' bija par 5,2 °C zem mēneša normas, līdz ar to tas kļuva par vienu no aukstākajiem februāriem šajā gadsimtā aiz 2011. un 2012. gada februāriem. Visā novērojumu vēsturē šis februāris ierindojās 17. vietā. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Gandrīz visu februāri vidējā gaisa temperatūra bija zem normas, tikai mēneša beidzamajā nedēļā, kad gaisa temperatūra paaugstinājās, tā atsevišķās dienās bija augstāka par normu. Februāra laikā reģistrēti kopā 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp divi Latvijas diennakts rekordi (−31,7 °C Jelgavā 2. februārī, −32,5 °C Daugavpilī 17. februārī) un viens stacijas dekādes rekords, un mēneša beigās novēroti arī 6 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 16,0 mm, kas ir 60% zem mēneša normas (40,3 mm), kļūstot par vienu no sausākajiem februāriem 21. gadsimtā (aiz 2021. un 2003. gada), bet visā novērojumu vēsturē par 14. sausāko. Visvairāk nokrišņu (38,0 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Stendē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 2 diennaktis. Februāra sākumā visās novērojumu stacijās joprojām bija pastāvīga sniega sega, biezākā tā bija Latgalē, īpaši Dagdā, savukārt plānākā Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos. Sniega sega līdz ar nokrišņiem mēneša vidū kļuva vēl biezāka, Dagdā sasniedzot maksimumu 14. februārī – 62 cm, kas ir biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra pēdējā nedēļā sākās atkusnis un, gaisa temperatūrai paaugstinoties, sniega sega visur samazinājās. Mēneša beigās sniega sega bija visbiezākā Dagdā (53 cm), bet piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē tā bija pilnībā nokususi. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 81% – no 76% Ainažos līdz 84% Alūksnē un Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −12,3 °C, kas ir 8,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −31,7 °C tika novērota 2. februārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,0 °C tika novērota 7. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 1,3 mm, kas ir 91% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (10,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Siguldā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 0,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 3 diennaktis, bet Ainažos, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Priekuļos, Rīgā, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Februāra 1. dekādē visās NS joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visbiezākā dekādes laikā tā bija Dagdā – 46 cm, savukārt visplānākā Mērsragā un Kolkā – 6 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 81% – no 75% Ainažos līdz 85% Alūksnē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,4 m/s) tika novērotas 2. februārī Daugavgrīvā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −9,8 °C, kas ir 6,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +1,4 °C tika novērota 20. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (23,9 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos – 0,3 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 1,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rēzeknē un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Rūjienā, Skultē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Februāra 2. dekādē visā valstī joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visplānākā tā joprojām bija Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos, savukārt visbiezākā – Dagdā, kur diennakts vidējais sniega segas biezums 14. februārī bija 60 cm, bet maksimālais biezums kādā brīdī šajā dienā sasniedza 62 cm. Šī bija biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, kad Alūksnē tā sasniedza 70 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 79% – no 72% Ainažos līdz 84% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (18,0 m/s) tika novērotas 13. februārī Kolkā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,5 °C, kas ir 1,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −16,6 °C tika novērota 23. februārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (17,3 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Dobelē – 2,8 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā un Sīļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 84% – no 81% Daugavpilī, Rēzeknē un Rūjienā līdz 86% Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +4,4 °C '''2026. gada marts''' bija par 4,2 °C virs mēneša normas, tādējādi kļūstot par vissiltāko martu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) dalīti ar 2007. gadu. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Latvijas vidējā gaisa temperatūra visās marta dienās bija augstāka par normu, un kopā mēneša laikā sasniegti 123 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 11 bija staciju dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 6,1 mm, kas ir 83% zem mēneša normas (36,9 mm), un tas bija 4. sausākais marts novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (15,7 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Daugavpilī – 2,4 mm. Vidēji Latvijā martā bija 2,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 5 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Marta sākumā daudzās NS bija saglabājusies sniega sega – Latgalē, dažviet Vidzemē, Sēlijā. Marta 1. un 2. dekādē, gaisa temperatūrai paaugstinoties, tā pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Sīļos un Dagdā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 76% – no 69% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,7 °C, kas ir 3,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,4 °C tika novērota 10. martā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 0,8 mm, kas ir 94% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,8 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Bauskā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Rīgā, Sīļos un Skrīveros, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 2 diennaktis, bet gandrīz visās pārējās stacijās – Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rucavā, Sīļos, Skrīveros, Stendē, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos – šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 79% – no 75% Rīgā līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,1 m/s) tika novērotas 3. martā Ventspilī. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 5,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,0 °C tika novērota 19. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,1 °C tika novērota 14. martā Liepājā un Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 4,7 mm, kas ir 63% zem dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (12,5 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Zīlānos – 2,0 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 1,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Madonā, Priekuļos, Siguldā, Ventspilī un Vičakos – 3 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 77% – no 67% Rēzeknē un Zīlānos līdz 86% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,8 m/s) tika novērotas 13. martā Pāvilostā. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 3,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,3 °C tika novērota 21. martā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 0,6 mm, kas ir 95% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (2,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Dagdā, Daugavpilī, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Siguldā, Skrīveros un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Liepājā, Rucavā, Sīļos, Ventspilī un Vičakos – 1 diennakts, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Zīlānos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 72% – no 64% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,8 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,2 °C tika novērota 2. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 10,9 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (30,2 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Bauskā – 4,3 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Alūksnē, Liepājā, Madonā, Saldū, Siguldā un Zosēnos – 4 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 74% – no 65% Dagdā līdz 85% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,9 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 3,2 mm, kas ir 74% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (21,0 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 0,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē – 3 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Mērsragā, Rīgā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 64% – no 57% Rīgā līdz 73% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (13,9 m/s) tika novērotas 20. aprīlī Ventspilī. == Gada notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — gada pirmajā naktī vietām austrumu rajonos termometra stabiņš noslīdēja līdz –18 grādiem, valsts novērojumu stacijās zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]], –17,8 °C, bet neoficiālajā meteostacijā [[Veclaicene|Veclaicenē]], netālu no [[Igaunija|Igaunijas]], gaiss atdzisa līdz pat –22,3 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mbdvquh4w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|1|SK}}</ref><ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/380813243 Jaunais gads Latvijā sācies ar salu un sniegu: vietām pat līdz -18°], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|1|SK}}</ref> Tikmēr no rietumiem Latvijai pāri virzījās nokrišņu zona, atnesot [[sniegputenis|sniegputeni]], vakarpusē sniega segas biezums [[Rucava|Rucavā]] īslaicīgi paaugstinājās līdz 28 cm. * [[3. janvāris]] — upēs sākās aktīvas [[ledus]] veidošanās un vižņu iešanas procesi, [[Gauja|Gaujas]] lejtecē vižņu dēļ paaugstinājās ūdens līmenis, līdz ar to spēkā bija dzeltenais brīdinājums par zemāko vietu applūšanu. Arī [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]] [[Daugava|Daugavā]] turpinājās ledus un vižņu virzība, kas veicināja ledus blīvēšanos ūdenskrātuves augštecē un augšpus tās. Ūdenslīmeņa paaugstināšanās turpinājās [[Zeļķi|Zeļķos]], kā arī pie [[Jēkabpils]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8389771/latvijas-upes-turpinasies-viznu-iesana Latvijas upēs turpināsies vižņu iešana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|3|SK}}</ref> [[Attēls:Ziemas mežs Allažos.jpg|alt=Ziemas ainava Allažu mežā, 2026. gada 4. janvāris|thumb|180px|Ziemas ainava [[Allaži|Allažu]] apkārtnes mežā, 2026. gada 4. janvāris]] * [[7. janvāris]] — valsts austrumu daļā un vietām citviet, nokrišņu zonai virzoties, ilgstoši mēreni sniga, dažviet sniega sega kļuva par 5 cm biezākā. Valsts lielāko daļu klāja 10–20 cm sniega, visdziļākais sniegs pārklāja [[Dagda|Dagdu]] un Rucavu (25 cm), bet vismazāk sniega bija [[Mērsrags|Mērsragā]] (5 cm), [[Kolka|Kolkā]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] (6 cm).<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8391913/tresdien-vietam-latvija-spides-saule Trešdien vietām Latvijā spīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|7|SK}}</ref> * [[11. janvāris]] — diennakts laikā daudzviet sniga un puteņoja, īpaši stiprāk Kurzemē un Vidzemē, tur sliktas redzamības un aizputināto ceļu dēļ braukšanas apstākļi tika apgrūtināti (atsevišķos ceļu posmos ļoti apgrūtināti). Sniega segas biezums dienas vidū lielākajā valsts daļā bija caurmērā 15–30 cm, biezākais sniegs tika reģistrēts [[Stende|Stendes]] novērojumu stacijā — 30 cm, [[Piedruja|Piedrujā]] izveidojās līdz 28 cm bieza sniega sega, Dagdā un [[Gulbene|Gulbenē]] — līdz 27 cm. [[Rīga|Rīgā]] sniega sega diennaktī pieauga vidēji par 4 cm, no 10 līdz 14 cm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2010311902631465412 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|11|SK}}</ref> * [[12. janvāris]] — Daugavpilī nakts stundās gaisa temperatūra pazeminājās līdz –18,5 °C, agri no rīta termometra stabiņš bija no –3,2 grādiem [[Ventspils|Ventspilī]], Pāvilostā un Liepājas ostā līdz –17,2 grādiem Daugavpils novērojumu stacijā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8394722/pirmdien-vietam-latvija-uzspides-saule Pirmdien vietām Latvijā uzspīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|12|SK}}</ref> Savukārt vakarā, debesīm skaidrojoties, kļuva vēl aukstāks un [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Staļģene|Staļģenē]] gaisa temperatūra sasniedza –21,9 °C, pirmo reizi šajā ziemas sezonā tika sasniegta –20 grādu atzīme, turklāt pēc divu gadu pārtraukuma, jo pēdējo reizi tik auksts bija [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gada]] 17. janvārī.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2010783423863144555 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|12|SK}}</ref><ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcbk7evne22s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|13|SK}}</ref> * [[15. janvāris]] — kamēr Latgalē naktī debesis noskaidrojās un gaisa temperatūra noslīdēja zem –20 grādiem, [[Madona|Madonā]] un Dagdā termometra stabiņam pazeminoties līdz –21,7 °C, tikmēr jūras piekrastē Kurzemē pēcpusdienā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –2 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2011711053714112643 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|15|SK}}</ref> Turpinoties sala periodam, ūdenstilpēs veidojās un nostiprinājās [[ledus]] sega. * [[20. janvāris]]: ** Minimālā gaisa temperatūra daudzviet valsts austrumos un vietām valsts rietumu rajonos bija zem –20 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur gaiss atdzisa līdz –24,5 °C. Madonas novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –23,8 °C, [[Dobele|Dobeles]] novērojumu stacijā līdz –22,0 °C, Dagdā tika reģistrēti –21,9 °C, Gulbenē un [[Skrīveri|Skrīveros]] –21,8 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Mērsragā –21,6 °C. –20 grādu sals tika fiksēts arī [[Stende|Stendē]] (–20,3 °C), Jelgavā (–20,1 °C) un Alūksnē (–20,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,9 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013515148686737718 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|20|SK}}</ref> ** Sākoties spēcīgai ģeomagnētiskajai vētrai, vairākās vietās Latvijā (un ne tikai) tika novērota koša [[ziemeļblāzma]].<ref> [https://www.tvnet.lv/8399876/foto-nakti-uz-otrdienu-daudzviet-fikseta-kosa-ziemelblazma FOTO ⟩ Naktī uz otrdienu daudzviet fiksēta koša ziemeļblāzma], tvnet.lv, {{dat|2026|1|20|SK}}</ref> * [[21. janvāris]] — otro nakti pēc kārtas zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpils novērojumu stacijā, –24,7 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcvzftkb5c24 Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}</ref> Arī citviet valsts austrumos un vietām Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja zem –20 grādiem, Madonā gaiss atdzisa līdz –23,7 °C, [[Jelgava|Jelgavā]] līdz –22,3 °C, [[Rēzekne|Rēzeknē]], Dagdā, Gulbenē, Zīlānos, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], Skrīveros un [[Bauska|Bauskā]] bija –20, –21 grāds. Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –15,4 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013862388987035793 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}</ref> [[Attēls:Sarma Rīga 2026 1 21.jpg|alt=Sarmots rīts Rīgā, 2026. gada 21. janvāris |thumb|180px|Sarmots rīts [[Rīga|Rīgā]], 2026. gada 21. janvāris]] * [[25. janvāris]] — naktī valsts austrumu rajonos, līdzīgi kā citās aizvadītājās naktīs, zem skaidrām debesīm, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –20, –24 grādiem, viszemāk tā noslīdēja Madonā (–24,6 °C). Citviet [[Latgale|Latgales]] un [[Vidzeme|Vidzemes]] novērojumu stacijās termometra stabiņš noslīdēja līdz –19, –21 grādam, pārējā Latvijā bija –13, –18 grādu [[sals]], vienīgā vieta visā teritorijā, kur gaiss neatdzisa līdz –10 grādiem, bija [[Kolka]] (–7,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,3 °C.<ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/384921966 Nākamās nedēļas pirmajā pusē daudzviet snigs], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|25|SK}}</ref> * [[28. janvāris]] — dienvidu un centrālajos rajonos mēreni, bet ilgstoši sniga, kopš 27.01 pēcpusdienas (kad snigšana sākās) visvairāk uzsniga Zemgalē un Dienvidkurzemē, kur sniega segas biezums daudzviet pieauga par 9–10 cm. [[Jelgava|Jelgavā]] sniega sega pieauga par 10 cm (vidēji līdz 25 cm), diezgan līdzīgi arī Dobelē, [[Saldus|Saldū]] no 21 cm līdz 30 cm, [[Kalnciems|Kalnciemā]] no 17 cm līdz 24 cm, Bauskā no 12 cm līdz 22 cm. Rīgā no rīta [[sniega sega|sniega segas]] biezums vidēji sasniedza 17 cm, bet Latgalē snigšana turpinājās vēl visu dienu, biezākais sniegs tika reģistrēts Dagdā, kur zemi klāja 45 cm bieza sniega kārta.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8404797/tresdien-specigak-snigs-latgale-selija-un-zemgales-dienvidos Trešdien spēcīgāk snigs Latgalē, Sēlijā un Zemgales dienvidos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref><ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2016407814420279615 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref> * [[30. janvāris]] — Latvijā pieņemās spēkā aukstums un sākās spēcīgākais aukstuma vilnis 2025./2026. gada [[ziema|ziemas]] sezonā.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2016566886306029705 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref> Lai gan –20 grādu atzīme tika novērota vien divās meteoroloģisko novērojumu stacijās, lielā daļā valsts gaiss atdzisa līdz –14, –19 grādiem, siltākā nakts tika aizvadītā Kolkā un [[Mērsrags|Mērsragā]], kur termometra stabiņš noslīdēja attiecīgi līdz –6,2 °C un –7,4 °C. Zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta Zosēnu (–23,8 °C) un Daugavpils novērojumu stacijās, kur zem skaidrām debesīm un iestājoties bezvējam, gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, pašā pilsētas centrā bija par vairākiem grādiem siltāks.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mdmpg4xy7222 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|30|SK}}</ref> * [[31. janvāris]] — Latviju skāra spēcīgākais sals pēdējo 14 gadu laikā.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/31.01.2026-latviju-skaris-stiprakais-sals-kops-2012-gada.a632512/ Latviju skāris stiprākais sals kopš 2012. gada], lsm.lv, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Jau ap pusnakti [[Daugavpils]] novērojumu stacijā, kas atrodas pie [[Ruģeļu ūdenskrātuve|Ruģeļu ūdenskrātuves]], gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem un nakts laikā tā turpināja krīsties zemāk. Minimumu temperatūra sasniedza rītā pusē, kad termometra stabiņš tur noslīdēja līdz –32,8 °C, pirmo reizi pēdējo 5 gadu laikā (kopš [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gada]] janvāra) gaisa temperatūra Latvijas teritorijā noslīdēja zem –30 grādiem, un Daugavpilī šī bija aukstākā nakts valstī kopš [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] [[5. februāris|5. februāra]].<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2017520048747827289 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Saskaņā ar "Latvijas Valsts ceļu" datiem uz [[A6]] šosejas netālu no [[Daugavpils lidlauks|Daugavpils lidlauka]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem, un tas ir lielākais sals, ko ceļu sensori fiksēja naktī un rītā. Savukārt [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu tīklā otrā zemākā gaisa temperatūra rīta agrumā tika reģistrēta [[Staļģene|Staļģenē]], kur atrodas meteoroloģiskā stacija "Jelgava", –28,3 °C. Lielākajā Latvijas daļā gaiss atdzisa līdz –19, –24 grādiem, mazāks sals bija Kurzemē, Kolkā termometra stabiņš noslīdēja vien līdz –7 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017486051162329349 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Rīgā [[Latvijas Universitāte|LU]] novērojumu stacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –17,0 °C, [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]] bija nepilni –20 grādi, bet Pierīgā valdīja aukstums līdz –25 grādiem. === Februāris === * [[1. februāris]]: ** Zemākā gaisa temperatūra naktī un no rīta tika reģistrēta [[Jelgava|Jelgavas]] novērojumu stacijā [[Staļģene|Staļgenē]], –30,6 °C, arī vietām citur gaisa temperatūra bija tuvu –30 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017892391194112312 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> [[Daugavpils]] meteostacijā termometra stabiņš noslīdēja līdz –29,0 °C, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, bet [[Bauska|Bauskas]] novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25,7 °C. Daudzviet citviet valsts teritorijā valdīja –20, –25 grādu sals, par dažiem grādiem siltāks bija vietām Kurzemē un Rīgā, savukārt [[Kolka|Kolkā]], [[Ventspils|Ventspilī]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –10, –13 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra no rīta sasniedza –18,6 °C, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] –18,8 °C.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2017913649017368854 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> ** Sāka aizsalt [[Rīgas līcis]], to lielāko daļu klāja peldoši ledus gabali, aizsala [[Pērnavas līcis]] [[Igaunija|Igaunijas]] piekrastē, un pilnībā aizsalusi jau kādu laiku bija arī [[Daugava]] Rīgā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8407494/foto-rigas-lica-lielako-dalu-klaj-peldosi-ledus-gabali FOTO ⟩ Rīgas līča lielāko daļu klāj peldoši ledus gabali], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> * [[2. februāris]] — naktī un no rīta 12 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī nacionālais 2. februāra aukstuma rekords. Viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Jelgavas novada Staļģenē, '''–31,7 °C''', un tā ir zemākā temperatūra, kas Latvijā šajā datumā tika fiksēta, kopš veic meteoroloģijas novērojumus.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/02.02.2026-sasniegts-2-februara-aukstuma-rekords-diena-bus-saulaina.a632618/ Sasniegts 2. februāra aukstuma rekords; diena būs saulaina], lsm.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> Iepriekšējais nacionālais rekords tika fiksēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]], kad Zosēnos bija –30,8 °C. Vietējas nozīmes rekordi tika pārspēti arī Dagdā (–23,4 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (–23,2 °C), Mērsragā (–21,7 °C), Liepājā (–23,7 °C), [[Stende|Stendē]] (–25,2 °C), Saldū (–25,0 °C), Skrīveros (–26,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (–27,2 °C), Dobelē (–27,0 °C), Bauskā (–30,4 °C) un Daugavpilī (–31,4 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2018222521082864093 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –19,6 °C, bet pie [[lidosta "Rīga"|lidostas "Rīga"]] gaiss atdzisa līdz –26 grādiem, pārspējot rekordu — 2012. gadā reģistrētos –23,8 grādus. Tikmēr Daugavgrīvas novērojumu stacijā, sākot pūst mērenam ziemeļu [[vējš|vējam]] no jūras, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –9 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8407814/agra-pirmdienas-rita-gaisa-temperatura-rigas-lidosta-pazeminajas-lidz-26-gradiem Agrā pirmdienas rītā gaisa temperatūra Rīgas lidostā pazeminājās līdz -26 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> * [[4. februāris]] — kārtējā aukstā nakts Latvijas teritorijā, no visām valsts meteoroloģisko novērojumu stacijām viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Daugavpilī (–28,9 °C). Balstoties uz "[[Latvijas Valsts ceļi|Latvijas Valsts ceļu]]" informāciju, naktī daudzviet [[Latgale|Latgalē]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25, –27 grādiem, vietām Vidzemē līdz –23, –25 grādiem. Gaisa kvalitāte svārstījās no labas [[Kurzeme|Kurzemē]] līdz īpaši sliktai [[Rēzekne|Rēzeknē]], kur aukstā laika, [[bezvējš|bezvēja]] un intensīvās apkurināšanas dēļ izveidojās [[smogs]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8409304/tresdienas-nakti-gaiss-dazviet-latvija-atdzisis-lidz-27-gradiem-rezekne-smogs Trešdienas naktī gaiss dažviet Latvijā atdzisis līdz –27 grādiem, Rēzeknē – smogs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|4|SK}}</ref> [[Attēls:Daudas ūdenskritums 2026.02.07.jpg|alt=Sasalušais Daudas ūdenskritums, 2026. gada 7. februāris|thumb|180px|Sasalušais [[Daudas ūdenskritums]], 7. februāris]] * [[8. februāris]] — dziļākais sniegs Latvijā saglabājās Latgales dienvidu daļā, [[Dagda|Dagdas]] novērojumu stacijā sniega segas biezums pieauga līdz 47 cm, kas ir biezākais sniegs valstī kopš [[2023. gada laikapstākļi Latvijā|2023. gada]] marta. Otrā biezākā sniega sega valsts novērojumu stacijās vidēji bija 41 cm [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Piedruja|Piedrujā]], Daugavpils novērojumu stacijā tika izmērīta 35 cm bieza sniega kārta, savukārt Rēzeknē un [[Līvāni|Līvānu]] novadā zemi sedza attiecīgi 30 un 32 cm sniega. Citās novērojumu stacijās sniega segas biezums bija no 6 cm Daugavgrīvā un Mērsragā līdz 28 cm Rucavā, novērojumu stacijā Rīgas centrā saglabājās 16 cm bieza sniega sega.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8411926/dzilakais-sniegs-valsti-saglabajas-latgales-dienvidu-dala Dziļākais sniegs valstī saglabājas Latgales dienvidu daļā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|8|SK}}</ref> * [[10. februāris]] — debesīm kļūstot skaidrām, valsts austrumos un vietām Zemgalē no jauna pastiprinājās [[sals]], daudzviet gaiss atdzisa līdz –20, –25 grādiem, ārpus novērojumu stacijām līdz –27 grādiem, bet Daugavpils neteostacijā, kas atradās pilsētas nomalē, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –30 grādiem. Valsts rietumu pusē debesis bija apmākušās, tās apmācas arī Latvijas centrālajā daļā, vietām bija neliels sniegs, [[migla]] un sarma. Rīgā no rīta gaiss atdzisa līdz –17 grādiem, lidostā valdīja aptuveni –20 grādu sals.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8412990/otrdiena-gaidama-auksta-un-sniegaina Otrdiena gaidāma auksta un sniegaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|10|SK}}</ref> * [[13. februāris|13.]]—[[14. februāris]] — ap rītu Latvijas teritoriju no dienvidrietumiem šķērsoja ar aktīvu [[ciklons|ciklonu]] saistīta plaša nokrišņu zona, visā valstī atnesot ilgstošu un brīžiem stipru snigšanu. Rīta stundās ilgstoša snigšana sākās Kurzemes pusē, bet dienas gaitā tā aptvēra jau visu Latviju.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2021964336600650072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|12|SK}}</ref> [[Sniegputenis]] daudzviet turpinājās līdz naktij, bet Latgales dienvidaustrumu daļā arī 14.02 nakts pirmajā pusē. Visā valstī, arī Rīgā, tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, veidojās sastrēgumi, līdz 13.02 vakaram tika fiksētas vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi visā Latvijā.<ref> [https://www.tvnet.lv/8415917/lidz-piektdienas-vakaram-latvija-registreti-vairak-neka-240-satiksmes-negadijumi Līdz piektdienas vakaram Latvijā reģistrēti vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi], tvnet.lv, {{dat|2026|2|13|SK}}</ref> Biezākā sniega sega izveidojās Dagdas novērojumu stacijā — 62 cm sniega.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022569821959790768 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> Tik daudz sniega valstī nebija kopš [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gada]] [[aprīlis|aprīļa]], kad [[Alūksne|Alūksnē]] sniega dziļums sasniedza 70 cm.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/14.02.2026-latviju-parklajis-dzilakais-sniegs-kops-2013-gada.a634635/ Latviju pārklājis dziļākais sniegs kopš 2013. gada], lsm.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> Lielākās sniega segas biezuma izmaiņas — par 20 cm — tika reģistrētas novērojumu stacijā "Sīļi", Līvānu novadā, kur sniega kārtas augstums pieauga no 38 līdz 58 cm, bet [[Gulbene|Gulbenes]] meteoroloģiskajā stacija sniega dziļums palielinājās par 18 cm — no 28 līdz 46 cm. Novērojumu stacijā Rīgas centrā sniega kārtas biezums palielinājās no 16 līdz 25 cm. Daudzviet valstī sniega sega kļuva par vairāk nekā 10 cm biezāka, bet daļā Kurzemes un Vidzemes ziemeļrietumos sniega sega nepieauga. 40 centimetru robeža tika pārsniegta novērojumu stacijās Gulbenē un Rēzeknē, tā sasniegta arī [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros, vairāk nekā pusmetra sniega bija Daugavpilī un Krāslavas novada Piedrujā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8415988/pat-62-centimetri-kur-sobrid-latvija-ir-visbiezaka-sniega-sega Pat 62 centimetri! Kur šobrīd Latvijā ir visbiezākā sniega sega?], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> * [[15. februāris]] — trījās novērojumu stacijās no rīta tika laboti attiecīgā datuma aukstuma rekordi.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022952540619575411 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|15|SK}}</ref> Debesīm skaidrojoties, Liepājā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –24,4 °C, Rucavā — līdz –25,7 °C, savukārt novērojumu stacijā "Jelgava", kas atrodas Staļģenē, īsi pēc [[saullēkts|saullēkta]] sals sasniedza –30,3 °C. Visas valsts aukstuma rekords gan palika nepārspēts — [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] Zosēnos reģistrētie –32,3 °C. Rīgā termometra stabiņš noslīdēja līdz –18,1 °C centrā un līdz –25 grādiem [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]]. "Latvijas Valsts ceļu" informācija liecināja, kā vietām visos reģionos gaisa temperatūra noslīdēja zem –25 grādiem, lielākais sals gar autoceļiem bija –28 grādi uz [[A2]] šosejas pie [[Amata|Amatas]] upes.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2026-liepajas-rucavas-un-jelgavas-noverojumu-stacija-parspets-aukstuma-rekords.a634704/ Liepājas, Rucavas un Jelgavas novērojumu stacijā pārspēts aukstuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|2|15|SK}}</ref> [[Attēls:Ziemas diena Valles pagasts 15feb2026.jpg|alt=Ziemas diena Valles pagastā, 2026. gada 15. februāris|thumb|220px|Ziemas diena [[Valles pagasts|Valles pagastā]], 15. februāris]] * [[16. februāris]] — nakts pagāja ar temperatūras kontrastiem: valsts lielākajā daļā [[mākoņi|mākoņu]] dēļ nebija vēsāks par –7, –14 grādiem, tikmēr valsts dienvidos debesis bija skaidras, termometra stabiņš daudzviet bija zem –20 grādiem, Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās pat līdz –30,5 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mexhg5glqk2f Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|16|SK}}</ref> Liepājā un [[Rucava|Rucavā]], ar attiecīgi –24,2 °C un –27,5 °C, tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, Rucavā tika pārspēts arī februāra 2. dekādes aukstuma rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2023296624127328278 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|16|SK}}</ref> * [[17. februāris]] — tika aizvadīts ļoti auksts rīts, daļā valsts termometra stabiņš noslīdēja zem –25 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–27,2 °C), kur tika labots aukstuma rekords, Jelgavā (–27,6 °C) un Daugavpilī, kur bezvēja un skaidrā laika dēļ gaiss atdzisa līdz '''–32,5 °C''', labojot nacionālo 17. februāra aukstuma rekordu. Daugavpils meteostacija bija arī šī rīta aukstākā vieta visā [[Eiropa|Eiropā]]. Iepriekšējais aukstākais 17. februāris bija [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]] [[Mērsrags|Mērsragā]], kad bija –30,5 grādi.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/17.02.2026-sorit-daugavpils-puse-sals-sasniedzis-32-gradus-jauns-17-februara-rekords-latvija.a634986/ Šorīt Daugavpils pusē sals sasniedzis 32 grādus — jauns 17. februāra rekords Latvijā], lsm.lv, {{dat|2026|2|17|SK}}</ref> * [[20. februāris]] — termometra stabiņš [[Kurzeme|Kurzemē]] paaugstinājās virs nulles, pirmo reizi kopš 7. janvāra tur netika reģistrēta negatīva gaisa temperatūra. Pavisam nedaudz virs nulles gaiss iesila arī Rīgā. Iepriekšējās sešās nedēļās pozitīva [[gaisa temperatūra]] Latvijā tika novērota tikai vienreiz – 12. februārī Daugavpilī gaiss iesila līdz +0,8 grādiem.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/20.02.2026-piektdien-kurzeme-gaisa-temperatura-pakapsies-gradu-virs-nulles.a635541/ Piektdien Kurzemē gaisa temperatūra pakāpsies grādu virs nulles], lsm.lv, {{dat|2026|2|20|SK}}</ref> * [[23. februāris]] — ziemeļaustrumu virzienā pāri valsts teritorijai virzījās plaša [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, atnesot sniegu, slapju sniegu, un sniega sega vietām rietumu un centrālajos rajonos kļuva par dažiem centimetriem biezāka. Šajos reģionos vakarpusē un naktī tika novērota arī [[atkala]], kas vietām turpinājās arī naktī.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8421246/pirmdien-latvijas-lielakaja-dala-gaidams-sniegs Pirmdien Latvijas lielākajā daļā gaidāms sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|23|SK}}</ref> * [[27. februāris]]: ** Visā valstī sākās atkusnis, gaisa temperatūra sasniedza +1, +6 grādus, līdz ar to visā Latvijā beidzās periods ar nepārtrauktu [[sals|salu]], kad diennakts maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, kas vidēji turpinājās 49 diennaktis. Visās novērojumu stacijās vienlaikus šāds periods ilga 35 dienas, bet garākais nepārtraukts periods, kad maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, tika reģistrēts Alūksnē — 62 diennaktis.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027349790950916508 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|27|SK}}</ref> Arī vēsturiskais rekords pieder Alūksnei — 81 diennakts [[1984. gada laikapstākļi Latvijā|1984.]]/[[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985. gada]] ziemā. Dažās novērojumu stacijās šis sala periods bija viens no ilgākajiem vēsturē, piemērām, Rūjienā noslēgušais 54 dienu sala periods bija 2. garākais stabilais sals 21. gadsimtā un 3. garākais kopš [[1966. gads|1966.]]/[[1967. gads|1967. gada]] ziemas, bet Liepājā — garākais 21. gadsimtā un 2. garākais sala periods kopš [[1945. gads|1945. gada]], atpaliekot 8 dienas no rekorda.<ref> [https://x.com/LatvianNature/status/2027091731695485061 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|2|26|SK}}</ref> ** Šī bija pirmā diennakts no piecām, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā paaugstinājās virs nulles — iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]].<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/04.03.2026-latvija-sacies-meteorologiskais-pavasaris.a637268/ Latvijā sācies meteoroloģiskais pavasaris], lsm.lv, {{dat|2026|3|4|SK}}</ref> * [[28. februāris]] — Latvijas dienvidu daļā dienas laikā debesis skaidrojās un spoži spīdēja saule, kā rezultātā strauji paaugstinājās gaisa temperatūra. Daugavpilī un [[Zīlāni|Zīlānos]] termometra stabiņš sasniedza attiecīgi +10,1 °C un +10,9 °C, pirmo reizi kopš rudens gaisa temperatūra Latvijā pārsniedza +10 grādu atzīmi, uzstādot jaunus siltuma rekordus. Jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti arī Skrīveros (+9,5 °C), Rēzeknē (+9,4 °C), Dagdā (+8,5 °C) un Liepājā (+8,4 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027803570712531370 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|28|SK}}</ref> Kopumā tika laboti seši siltuma rekordi — pirmie šajā gadā.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mfw7o5b4oc2s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|28|SK}}</ref> === Marts === * [[1. marts]] — Rēzeknes, Daugavpils, [[Madona|Madonas]], Skrīveru un Dagdas novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Līdzīgi kā aizvadītajā dienā uzspīdēja saule, un Dagdā gaiss iesila līdz +8,8 °C, Skrīveros līdz +10,6 °C, Madonā un Daugavpilī līdz +10,9 °C, bet Rēzeknē termometra stabiņš paaugstinājās līdz +11,8 °C.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|1|SK}}</ref> Strauji sāka kust [[sniega sega]] un ledus kārta uz upēm un citām ūdenstilpēm. * [[5. marts]] — lielākajā daļā Latvijas upju [[ūdens]] līmeņa kāpums kļuva straujāks, bet vietām Kurzemē līdz ar sniega nokušanu [[pali]] mazinājās. Daļā Kurzemes upju ūdens līmenis nepaaugstinājās vai sāka pazemināties, bet kāpums turpinājās lielākajās upēs [[Abava|Abavā]], [[Venta|Ventā]] un [[Bārta (upe)|Bārtā]], kur pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopumā cēlās par nepilniem diviem metriem. Arī Ziemeļvidzemes upēs [[Salaca|Salacā]], [[Rūja|Rūjā]] un [[Seda|Sedā]] ūdens līmenis dažos posmos pēdējās dienās nedaudz pazeminājās. Citos Latvijas reģionos ūdens līmenis upēs galvenokārt paaugstinājās ar pieaugošu intensitāti.<ref> [https://www.tvnet.lv/8427553/udens-limenis-latvija-strauji-kapj Ūdens līmenis Latvijā strauji kāpj], tvnet.lv, {{dat|2026|3|5|SK}}</ref> * [[8. marts]] — nostiprinoties [[Anticiklons|anticiklona]] ietekmei, visā Latvijas teritorijā valdīja sauss, saulains un pavasarīgi silts laiks, valsts lielākajā daļā gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem un piecās novērojumu stacijās tika laboti šīs dienas siltuma rekordi: [[Liepāja|Liepājā]] (+9,8 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+11,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (+11,9 °C), [[Stende|Stendē]] (+13,0 °C) un [[Mērsrags|Mērsragā]] (+13,9 °C). Rīgā pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra pārsniedza +10 grādu atzīmi, sasniedzot +11,8 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2030680887679951006 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|8|SK}}</ref> Daudzviet Kurzemē un Vidzemes ziemeļos sniega sega izzuda pavisam, bet visbiezākā sniega kārta saglabājās valsts austrumos, Dagdas novērojumu stacijā vēl bija 28 cm bieza sniega kārta.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/08.03.2026-no-pirmdienas-turpinasies-pavasarigs-laiks.a637942/ No pirmdienas turpināsies pavasarīgs laiks], lsm.lv, {{dat|2026|3|8|SK}}</ref> [[Attēls:Ledus krāvumi 2026 03 08.jpg|alt=Ledus krāvumi pie Tūjas, 2026. gada 8. marts|thumb|180px|Ledus krāvumi pie [[Tūja (Liepupes pagasts)|Tūjas]], 2026. gada 8. marts]] * [[9. marts]]: ** Gaisa temperatūrai Kolkā paaugstinoties līdz '''+14,7 °C''', tika uzstādīts jauns nacionālais siltuma rekords, par precīzi grādu pārspējot [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gada]] rekordu. Kopā tika laboti 10 diennakts un 1 dekādes rekords (Kolkā), kā arī atkārtots 1 diennakts rekords ([[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]]). Daudzviet gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem, nedaudz vēsāks bija piekrastes rajonos.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031061692029784490 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|9|SK}}</ref> ** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais gaisa temperatūras maksimums, '''+13,7 °C'''. Iepriekšējais rekorda tika fiksēts [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gadā]], kad bija +12,9 grādi.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/09.03.2026-pirmdiena-bus-saulaina-vietam-tiks-sasniegts-9-marta-siltuma-rekords.a637959/ Pirmdiena būs saulaina, vietām tiks sasniegts 9. marta siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|3|9|SK}}</ref> * [[10. marts]] — siltākā diena kopš oktobra: Mērsraga novērojumu stacijā gaiss iesila līdz +16,4 °C, uzstādot gan diennakts, gan marta 1. dekādes siltuma rekordu stacijā, pirmo reizi Latvijā šajā gadā tika fiksēts +15 grādu siltums. Vietējas nozīmes rekordi, kā arī dekādes rekordi tika arī uzstādīti [[Rūjiena|Rūjienā]] (+14,0 °C), [[Skrīveri|Skrīveros]] (+14,7 °C) un [[Stende|Stendē]] (+15,3 °C), un Kolkas novērojumu stacijā (+14,0 °C).<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031364736353222919 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|10|SK}}</ref> * [[11. marts|11.]]—[[15. marts]] — turpinājās periods ar uzstādītiem siltuma rekordiem, kopā piecu dienu laikā tika uzstādīti 82 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī 6 dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. 11. martā tika laboti 11 siltuma rekordi, 12. datumā — 13 siltuma rekordi, arī nacionālais rekords ([[Gulbene|Gulbenē]] un Madonā '''+13,9 °C'''), 13. — 17 siltuma rekordi, 14. — visi 25 siltuma rekordi (visās novērojumu stacijās), tostarp visas Latvijas rekords (Liepājā un Pāvilostā '''+17,1 °C'''), 15. — 16 siltuma rekordi, atkārtojot arī nacionālo siltuma rekordu ([[Ainaži|Ainažos]] '''+14,3 °C'''), līdzīgā temperatūra bija arī [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gadā]] Mērsragā. Šajā laika posmā tika reģsitrētas arī šī gada pirmās [[zibens]] izlādes — 12. martā [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] un vietām Vidzemē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031993984390774856 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|12|SK}}</ref> * [[18. marts]] — laikapstākļus noteica anticiklons, bezvēja dēļ daudzviet valstī nakts laikā izveidojās bieza [[migla]], kas atsevišķos reģionos, īpaši piekrastē, noturējās līdz priekšpusdienai. Plkst. 5 rītā mazākā redzamība bija 140 metri Rīgas ziemeļos [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], kā arī 200 metri Rīgas centra meteostacijā un Alūksnē.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8435496/tresdien-saulainakais-un-siltakais-laiks-latvija-saglabasies-austrumu-novados Trešdien saulainākais un siltākais laiks Latvijā saglabāsies austrumu novados], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|18|SK}}</ref> * [[20. marts]] — mazinājās ledus sastrēgums [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]], [[Pļaviņas|Pļaviņu]] pilsētā upe daļēji atbrīvojās no ledus. Ūdens līmenis [[Daugava|Daugavā]] pie Pļaviņām bija aptuveni divus metrus zemāks par 17. martā sasniegto maksimumu.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8437022/foto-plavinu-puse-mazinajies-ledus-sastregums FOTO ⟩ Pļaviņu pusē mazinājies ledus sastrēgums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|20|SK}}</ref> Lielākajā daļā Latvijas upju mazinājās pali, turpinājās ūdens līmeņa pazemināšanās. Dažās upēs, tai skaitā [[Misa (upe)|Misā]] un [[Aiviekste|Aiviekstē]], saglabājās augsts ūdens līmenis un applūdušas [[Paliene|palienes]]. * [[23. marts]] — gan [[Bauska|Bauskas]], gan [[Mērsrags|Mērsraga]] novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai paaugstinoties attiecīgi līdz +14,9 °C un +13,9 °C, tika laboti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Zīlāni|Zīlānu]] novērojumu stacijā termometra stabiņš sasniedza +14,9 °C, tika atkārtots [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]] uzstādītais siltuma rekords.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|23|SK}}</ref> * [[25. marts]] — neskatoties uz brāzmainu dienvidu, dienvidrietumu vēju un nelieliem nokrišņiem, tika aizvadīta ļoti silta diena, daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12, +16 grādiem, [[Kolka|Kolkas]] pusē pat līdz +17 grādiem. Trījās novērojumu stacijās valsts dienvidaustrumos tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+14,5 °C), Dagdā (+14,7 °C) un Daugavpilī (+15,9 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2036841326495306185 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|25|SK}}</ref> Vēja brāzmas sasniedza 13–18 m/s, vietām piekrastes rajonos līdz 20 m/s, bet stiprākais [[vējš]] bija [[Ventspils|Ventspilī]] — brāzmās līdz 22 m/s. * [[29. marts]] — tika novērota ļoti kontrastaina gaisa temperatūra: naktī, zem skaidrām debesīm, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –5 grādiem, tikmēr dienā Kurzemē un piekrastes rajonos mākoņu dēļ bija +5, +8 grādi, bet valsts austrumos, spīdot saulei, termometra stabiņš sasniedza +15, +17 grādus. Daugavpilī ar '''+17,9 °C''' tika uzstādīts gan diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, gan visas valsts mēroga rekords. Vēl [[Zīlāni|Zīlānos]] (+16,6 °C) tika labots siltuma rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2038281196178698480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|29|SK}}</ref> === Aprīlis === * [[2. aprīlis]] — tikpat kā visā valstī gaisa temperatūra rīta stundās bija zem nulles, vietām [[Mērsrags|Mērsraga]], [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]], [[Ainaži|Ainažu]] pusē, kā arī pie [[Rīgas lidosta|lidostas "Rīga"]] sals pārsniedza –5 grādus, atbilstoši "Latvijas Valsts ceļu" informācijai arī vairākās vietās Vidzemē (galvenokārt uz [[A2]] šosejas) fiiksēts līdz –5, –6 grādiem. Vietām valdīja miglains laiks, kas dienu iepriekš skāra teju visus jūras piekrastes reģionus, tostarp arī Rīgu. Vēlāk vakarā [[migla]] izveidojās no jauna, ar redzamību līdz 200–500 metriem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8445064/ceturtdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Ceturtdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|2|SK}}</ref> * [[6. aprīlis]] — ciklona aukstais sektors atradās virs Latvijas teritorijas, un tā ietekmē pūta brāzmains vējš un veidojās [[gubu lietus mākoņi]], kas atnesa nokrišņus — lietu, [[krusa|krusas]] graudus un slapja sniega pārslas. Konvektīvo (gubu) mākoņu veidošanās aktivitāti pastiprināja īsviļņu ieplakas bāriskajā laukā, kas papildus veicināja gubu mākoņu attīstību.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2041105218650132795 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|6|SK}}</ref> Ciklona ietekmē tika novērotas krasas vēja brāzmas, piekrastē līdz 20 m/s, bet stiprākais vējš tika fiksēts [[Ventspils|Ventspilī]], kur brāzmas pastiprinājās līdz 25 m/s, savukārt dienas reģistrētais nokrišņu daudzums vietām (piemērām, Zosēnu pusē) pietuvojās 10 mm. * [[7. aprīlis]] — atsevišķos rajonos Vidzemes vidienē ([[Madona|Madonas]], Zosēnu, [[Cēsis|Cēsu]] pusē) no rīta sniga slapjš sniegs, uz zemes izveidojot plānu, nelielu sniega kārtiņu, nesasniedzot pat 1 cm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2041441060409250177 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|7|SK}}</ref> Citviet, līdzīgi kā iepriekšējā dienā, brīžiem lija, dažviet kopā ar krusas un [[sniegs|sniega]] graudiem. Saglabājās brāzmains ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, brāzmās [[piekraste|piekrastē]] līdz 18 m/s. * [[10. aprīlis]] — tā kā laiks bija lielākoties skaidrs, visā teritorijā gaisa temperatūra nakts un rīta stundās pazeminājās līdz 0, –5 grādiem, aukstākais laiks valdīja [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Kurzemes piekrastē un jūras piekrastes rajonos (Mērsragā, [[Rucava|Rucavā]], [[Pāvilosta|Pāvilostā]]).<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=04&day=10&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/10/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Gaisa relatīvais mitrums valsts austrumos pazeminājās līdz 15%.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mj6zov3ii22o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|4|11|SK}}</ref> * [[15. aprīlis]] — visur valstī, izņemot atsevišķos rajonos Rīgas līča rietumu piekrastē, spīdot saulei, gaiss iesila līdz +14, +17 grādiem. Pūšot austrumu, ziemeļaustrumu vējam, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rīga|Rīgā]], [[Jelgava|Jelgavā]], [[Skrīveri|Skrīveros]] un dažviet Zemgalē. Diennakts vidēja gaisa temperatūra Rīgas centrā pārsniedza +11 grādus.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/15.04.2026-tresdien-gaidams-siltakais-laiks-sonedel.a642955/ Trešdien gaidāms siltākais laiks šonedēļ], lsm.lv, {{dat|2026|4|15|SK}}</ref> * [[16. aprīlis]] — [[Liepāja|Liepājā]] nokrišņu daudzums līdz agram rītam (plkst. 5) kopš 15.04. vakara sasniedza 18 mm, kas ir 63% no visa mēneša normas, ņemot vērā, ka aprīlis [[Liepāja|Liepājā]] vēsturiski ir gada sausākais mēnesis. Rīta stundās nedaudz vai mēreni lija vietām Kurzemes dienvidrietumu daļā, kā arī Vidzemē, Latgalē un [[Sēlija|Sēlijā]], bet nokrišņu daudzums lielākoties nepārsniedza 10 mm atzīmi.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8453247/ceturtdien-latvija-gaidami-mainigi-laikapstakli Ceturtdien Latvijā gaidāmi mainīgi laikapstākļi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|16|SK}}</ref> * [[20. aprīlis]] — skaidra laika ietekmē minimālā gaisa temperatūra ap pieciem rītā svarstījās no +3,5 grādiem Rīgas ziemeļu daļā [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] līdz –5 grādiem Zosēnos; teju visā valstī, izņemot piekrasti, termometra stabiņš noslīdēja zem nulles, Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz –2 grādiem [[lidosta|lidostas]] apkārtnē.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8455321/pirmdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Pirmdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|20|SK}}</ref> == Gada pārskati == === Gaisa temperatūra === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un vidējā temperatūra pa dekādēm. Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem. {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%;border:0px;text-align:center;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="19" bgcolor="#DDDDDD" | '''2026. gada [[gaisa temperatūra]]s rādītāji pa dekādēm [[Latvija|Latvijā]]. ([[°C]])''' |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20;" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|4,1}} | {{Temperatūras krāsa|–1,8}} | {{Temperatūras krāsa|–2,5}} | {{Temperatūras krāsa|–2,0}} | {{Temperatūras krāsa|1,4}} | {{Temperatūras krāsa|10,9}} | {{Temperatūras krāsa|16,4}} | {{Temperatūras krāsa|17,1}} | {{Temperatūras krāsa|17,9}} | {{Temperatūras krāsa|14,2}} | {{Temperatūras krāsa|17,9}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–5,3}} | {{Temperatūras krāsa|–10,3}} | {{Temperatūras krāsa|–10,3}} | {{Temperatūras krāsa|–12,3}} | {{Temperatūras krāsa|–9,8}} | {{Temperatūras krāsa|–1,5}} | {{Temperatūras krāsa|2,7}} | {{Temperatūras krāsa|5,3}} | {{Temperatūras krāsa|5,3}} | {{Temperatūras krāsa|3,8}} | {{Temperatūras krāsa|6,9}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–18,2}} | {{Temperatūras krāsa|–24,5}} | {{Temperatūras krāsa|–32,8}} | {{Temperatūras krāsa|–31,7}} | {{Temperatūras krāsa|–32,5}} | {{Temperatūras krāsa|–16,6}} | {{Temperatūras krāsa|–8,4}} | {{Temperatūras krāsa|–6,0}} | {{Temperatūras krāsa|–6,3}} | {{Temperatūras krāsa|–5,5}} | {{Temperatūras krāsa|–5,5}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |} == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[2026. gads Latvijā]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} {{Latvijas laikapstākļi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:2026. gads Latvijā]] 59t5d9vyjy756pwojuo6nopqpm72pxp 4457164 4457155 2026-04-21T18:08:08Z DrewAir 91233 /* Aprīlis */ 4457164 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2026. gads Latvijā|2026]]. gada laikapstākļi Latvijā |vid Lat = |min Lat = |max Lat = |vid Rīga = |min Rīga = |max Rīga = |nokrišņi gadā = Latvija: |nokrišņi mēnesī = |nokrišņi dekādē = |nokrišņi diennaktī = |sniega sega = |vēja brāzmas = |citi notikumi = }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads Latvijā|2026. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' == Gada raksturojums pa gadalaikiem == '''2025./2026. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –5,0 °C, kas ir 2,6 °C zem gadalaika normas (1991.–2020. gads). Tā bija aukstākā ziema kopš 2010./2011. gada ziemas. Zemākā gaisa temperatūra šoziem (−32,8 °C) tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet augstākā gaisa temperatūra novērota kalendārās ziemas pēdējā dienā: +10,9 °C Zīlānos 28. februārī. Ziema iesākās ar 5. siltāko decembri novērojumu vēsturē (dalīti ar 2011. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +2,1 °C jeb 3,2 °C virs normas. Decembrī reģistrēta lielākā daļa ziemas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordu. Īpaši izcēlās 10. un 11. decembris – 10. decembrī rekordi sasniegti visās novērojumu stacijās, savukārt 11. decembrī rekords netika reģistrēts tikai Skultē. Decembra beigās vidējā gaisa temperatūra pazeminājās, un, sākot ar 4. janvāri, Latvijā iestājās 50 dienu ilgs periods, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu. Viszemākā diennakts vidējā temperatūra bija 1. februārī, −18,3 °C jeb 14,6 °C zem šī datuma normas. Savukārt, apskatot periodus, kuros secīgās diennaktīs maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedz 0 °C, šajā ziemas sezonā (novembris–aprīlis) tas bija viens no garākajiem pēdējās desmitgadēs (49 diennaktis), kaut vēsturiskais rekords netika pārsniegts (60 diennaktis 1941./1942. gada ziemā). Ilgstošā aukstuma perioda ietekmē janvāra vidējā temperatūra −8,7 °C bija 5,7 °C zem normas, un tas ierindojās otrajā vietā kopš rekordaukstā 1987. gada – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Lai gan februāra pēdējā nedēļā gaisa temperatūra paaugstinājās un tika sasniegti arī daži diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, arī februāris kopumā bija 5,2 °C aukstāks par normu un viens no aukstākajiem šajā gadsimtā. Kopumā ziemā tika pārspēti 63 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 2 Latvijas diennakts rekordi, un 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 2 bija Latvijas diennakts rekordi un 1 stacijas dekādes rekords. Kopējais nokrišņu daudzums ziemā Latvijā bija 72,0 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (144,6 mm), līdz ar to šī ziema kļuva par 6. sausāko novērojumu vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Mērsragā (43,2 mm), kas ir 64% zem stacijas normas, bet nokrišņiem bagātākā ziema bija Rucavā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 135,2 mm (26% zem normas). Visi ziemas mēneši bija sausāki par normu un vieni no sausākajiem 21. gadsimtā. Decembris ar nokrišņu daudzumu 39,1 mm bija 27% sausāks par normu, janvāris bija 58% sausāks par normu, sasniedzot 21,2 mm. Savukārt februāris bija salīdzinoši vissausākais ar kopējo nokrišņu daudzumu 16,0 mm jeb 60% zem normas. Salīdzinoši sausie apstākļi, kas aizsākās jau rudenī, turpinājās arī ziemā. Decembris šoziem bija vismitrākais, ar visvairāk dienām ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm, bet tāpat visas mēneša dekādes bija sausākas par normu. Janvāra sākumā novērots vairāk nokrišņu, gada 1. dekādei esot mitrākai par normu Dienvidkurzemē un Dienvidlatgalē. Īpaši izcēlās 1. janvāris Pāvilostā ar diennakts nokrišņu daudzumu 22,9 mm, Liepājā – 20,5 mm, Rucavā 1.–2. janvārī kopā 32,1 mm. Turpmāko janvāri un februārī sausums turpinājās. Februāra 1. dekāde bija īpaši sausa, kopējam nokrišņu daudzumam Latvijā sasniedzot tikai 1,3 mm. Atsevišķas dienas bija mitrākas, piemēram, 13. februārī Lielpečos un Sīļos novēroti 12,6 un 12,2 mm. Neskatoties uz novērotajiem nokrišņiem, kopumā visās pašvaldībās ziemas laikā sausuma tendence tikai pastiprinājās. Šī ziema bija sniegaināka nekā normas periodā. Decembris ar vidējo sniega segas biezumu 0 cm bija mazāk sniegains par normu, taču janvārī un februārī Latvijas vidējais sniega segas biezums bija 15 un 25 cm, attiecīgi 7 un 15 cm vairāk nekā mēnešu normas. Decembra vidū daudzviet sniga, taču sniega sega bija īslaicīga, savukārt gada pēdējā nedēļā, gaisa temperatūrai pazeminoties, snigšana tika novērota visā Latvijā. Gada beidzamajā dienā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 5 cm, bet visbiezākā sniega sega vidēji diennaktī bija izveidojusies Alūksnē un Liepājā – 13 cm. Vienlaidu sniega sega Latvijas teritorijā noturējās visu janvāri un teju visu februāri. Piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā) un Rūjienā sniega sega bija plānāka, ziemas laikā sasniedzot 11–13 cm diennakts vidējo biezumu, savukārt biezākā sniega sega izveidojās Latgalē. Lielākais sniega segas biezums sasniegts Dagdā 14. februārī – diennaktī vidēji 60 cm, bet maksimāli 62 cm. Tā ir biezākā sniega sega, kas Latvija novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra beigās sākās atkusnis un sniega sega visur samazinājās, kaut ziemas pēdējā dienā daudzās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 51 cm, maksimāli 53 cm). Pilnībā izkususi sniega sega bija tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2025./2026. gada ziemā bija 3,5 m/s jeb vienāds ar normu. Decembris ar vidējo vēja ātrumu 4,0 m/s bija 0,4 m/s vējaināks par normu, bet janvāris un februāris ar vidējo vēja ātrumu 3,3 un 3,1 m/s abi bija 0,2 m/s mazāk vējaini par konkrēto mēnešu normām. Šoziem maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, 4 no tām brāzmu ātrums sasniedza stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s), bet vienā dienā sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 29,1 m/s 30. decembrī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šoziem reģistrētās vēja brāzmas. == Gada raksturojums pa mēnešiem == {{Latvijas temp un nokr infokaste |jan temp = –8,7 °C |feb temp = –8,3 °C |mar temp = +4,4 °C |apr temp = |mai temp = |jūn temp = |jūl temp = |aug temp = |sep temp = |okt temp = |nov temp = |dec temp = |jan nokr = 21,2 mm |feb nokr = 16,0 mm |mar nokr = 6,1 mm |apr nokr = |mai nokr = |jūn nokr = |jūl nokr = |aug nokr = |sep nokr = |okt nokr = |nov nokr = |dec nokr = }} Ar vidējo gaisa temperatūru –8,7 °C '''2026. gada janvāris''' bija par 5,7 °C zem mēneša normas. Lai gan šis janvāris ierindojās 15. vietā (dalīti ar 1924. gadu) starp aukstākajiem janvāriem, tomēr tas bija otrais aukstākais kopš rekordaukstā 1987. gada janvāra – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā. Vidējā gaisa temperatūra visu janvāri, izņemot dažas dienas mēneša sākumā, bija zem normas. Neskatoties uz to, janvārī netika sasniegti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 21,2 mm, kas ir 58% zem mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (55,5 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 6,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 12 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā un Rūjienā – 3 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega, un daudzās tā sasniedza 10 un 20 cm. Sniega sega noturējās visu janvāra mēnesi, vidēji mēnesī plānākā tā bija piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā), bet biezākā – Dagdā, Rucavā un Piedrujā. Vislielāko biezumu sniega sega sasniedza mēneša beigās, kad 28.–29. janvārī vairākās novērojumu stacijās (Rucavā, Sīļos, Saldū, Daugavpilī, Piedrujā) tā bija 30 vai vairāk centimetru bieza, bet Dagdā sasniedza pat 46 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 85% – no 81% Rīgā līdz 88% Alūksnē, Gulbenē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −5,3 °C, kas ir 2,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −18,2 °C tika novērota 8. janvārī Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā un Liepājas ostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 16,2 mm, kas ir 12% zem dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (48,8 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 4,9 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 4,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 7 diennaktis, bet vismazāk Bauskā un Mērsragā – 2 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega. Visbiezākā diennakts maksimālā un diennakts vidējā sniega sega novērota Rucavā 5. janvārī (30 cm un 29 cm), un dekādes laikā arī citviet sniega sega bija vismaz 20 cm bieza – Piedrujā, Dagdā, Gulbenē, Sīļos, Siguldā, Zosēnos, Skrīveros, Liepājā, Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Stendē. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 87% – no 85% Kolkā, Mērsragā un Rūjienā līdz 91% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 8,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −24,5 °C tika novērota 20. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −1,8 °C tika novērota 16. janvārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 1,8 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,3 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Skultē – 0,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Vičakos – 3 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Jelgavā, Madonā, Pāvilostā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 84% – no 81% Priekuļos un Rīgā līdz 88% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 14. janvārī Kolkā. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 6,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,5 °C tika novērota 21. janvārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 4,3 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (18,6 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 1,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 4 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Kolkā, Kuldīgā, Madonā, Mērsragā, Priekuļos, Rūjienā, Siguldā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 82% – no 78% Pāvilostā un Rīgā līdz 89% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,9 m/s) tika novērotas 28. janvārī Kolkā. Ar vidējo gaisa temperatūru –8,3 °C '''2026. gada februāris''' bija par 5,2 °C zem mēneša normas, līdz ar to tas kļuva par vienu no aukstākajiem februāriem šajā gadsimtā aiz 2011. un 2012. gada februāriem. Visā novērojumu vēsturē šis februāris ierindojās 17. vietā. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Gandrīz visu februāri vidējā gaisa temperatūra bija zem normas, tikai mēneša beidzamajā nedēļā, kad gaisa temperatūra paaugstinājās, tā atsevišķās dienās bija augstāka par normu. Februāra laikā reģistrēti kopā 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp divi Latvijas diennakts rekordi (−31,7 °C Jelgavā 2. februārī, −32,5 °C Daugavpilī 17. februārī) un viens stacijas dekādes rekords, un mēneša beigās novēroti arī 6 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 16,0 mm, kas ir 60% zem mēneša normas (40,3 mm), kļūstot par vienu no sausākajiem februāriem 21. gadsimtā (aiz 2021. un 2003. gada), bet visā novērojumu vēsturē par 14. sausāko. Visvairāk nokrišņu (38,0 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Stendē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 2 diennaktis. Februāra sākumā visās novērojumu stacijās joprojām bija pastāvīga sniega sega, biezākā tā bija Latgalē, īpaši Dagdā, savukārt plānākā Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos. Sniega sega līdz ar nokrišņiem mēneša vidū kļuva vēl biezāka, Dagdā sasniedzot maksimumu 14. februārī – 62 cm, kas ir biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra pēdējā nedēļā sākās atkusnis un, gaisa temperatūrai paaugstinoties, sniega sega visur samazinājās. Mēneša beigās sniega sega bija visbiezākā Dagdā (53 cm), bet piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē tā bija pilnībā nokususi. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 81% – no 76% Ainažos līdz 84% Alūksnē un Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −12,3 °C, kas ir 8,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −31,7 °C tika novērota 2. februārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,0 °C tika novērota 7. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 1,3 mm, kas ir 91% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (10,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Siguldā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 0,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 3 diennaktis, bet Ainažos, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Priekuļos, Rīgā, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Februāra 1. dekādē visās NS joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visbiezākā dekādes laikā tā bija Dagdā – 46 cm, savukārt visplānākā Mērsragā un Kolkā – 6 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 81% – no 75% Ainažos līdz 85% Alūksnē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,4 m/s) tika novērotas 2. februārī Daugavgrīvā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −9,8 °C, kas ir 6,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +1,4 °C tika novērota 20. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (23,9 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos – 0,3 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 1,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rēzeknē un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Rūjienā, Skultē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Februāra 2. dekādē visā valstī joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visplānākā tā joprojām bija Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos, savukārt visbiezākā – Dagdā, kur diennakts vidējais sniega segas biezums 14. februārī bija 60 cm, bet maksimālais biezums kādā brīdī šajā dienā sasniedza 62 cm. Šī bija biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, kad Alūksnē tā sasniedza 70 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 79% – no 72% Ainažos līdz 84% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (18,0 m/s) tika novērotas 13. februārī Kolkā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,5 °C, kas ir 1,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −16,6 °C tika novērota 23. februārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (17,3 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Dobelē – 2,8 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā un Sīļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 84% – no 81% Daugavpilī, Rēzeknē un Rūjienā līdz 86% Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +4,4 °C '''2026. gada marts''' bija par 4,2 °C virs mēneša normas, tādējādi kļūstot par vissiltāko martu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) dalīti ar 2007. gadu. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Latvijas vidējā gaisa temperatūra visās marta dienās bija augstāka par normu, un kopā mēneša laikā sasniegti 123 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 11 bija staciju dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 6,1 mm, kas ir 83% zem mēneša normas (36,9 mm), un tas bija 4. sausākais marts novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (15,7 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Daugavpilī – 2,4 mm. Vidēji Latvijā martā bija 2,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 5 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Marta sākumā daudzās NS bija saglabājusies sniega sega – Latgalē, dažviet Vidzemē, Sēlijā. Marta 1. un 2. dekādē, gaisa temperatūrai paaugstinoties, tā pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Sīļos un Dagdā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 76% – no 69% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,7 °C, kas ir 3,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,4 °C tika novērota 10. martā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 0,8 mm, kas ir 94% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,8 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Bauskā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Rīgā, Sīļos un Skrīveros, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 2 diennaktis, bet gandrīz visās pārējās stacijās – Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rucavā, Sīļos, Skrīveros, Stendē, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos – šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 79% – no 75% Rīgā līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,1 m/s) tika novērotas 3. martā Ventspilī. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 5,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,0 °C tika novērota 19. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,1 °C tika novērota 14. martā Liepājā un Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 4,7 mm, kas ir 63% zem dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (12,5 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Zīlānos – 2,0 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 1,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Madonā, Priekuļos, Siguldā, Ventspilī un Vičakos – 3 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 77% – no 67% Rēzeknē un Zīlānos līdz 86% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,8 m/s) tika novērotas 13. martā Pāvilostā. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 3,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,3 °C tika novērota 21. martā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 0,6 mm, kas ir 95% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (2,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Dagdā, Daugavpilī, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Siguldā, Skrīveros un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Liepājā, Rucavā, Sīļos, Ventspilī un Vičakos – 1 diennakts, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Zīlānos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 72% – no 64% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,8 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,2 °C tika novērota 2. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 10,9 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (30,2 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Bauskā – 4,3 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Alūksnē, Liepājā, Madonā, Saldū, Siguldā un Zosēnos – 4 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 74% – no 65% Dagdā līdz 85% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,9 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 3,2 mm, kas ir 74% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (21,0 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 0,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē – 3 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Mērsragā, Rīgā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 64% – no 57% Rīgā līdz 73% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (13,9 m/s) tika novērotas 20. aprīlī Ventspilī. == Gada notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — gada pirmajā naktī vietām austrumu rajonos termometra stabiņš noslīdēja līdz –18 grādiem, valsts novērojumu stacijās zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]], –17,8 °C, bet neoficiālajā meteostacijā [[Veclaicene|Veclaicenē]], netālu no [[Igaunija|Igaunijas]], gaiss atdzisa līdz pat –22,3 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mbdvquh4w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|1|SK}}</ref><ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/380813243 Jaunais gads Latvijā sācies ar salu un sniegu: vietām pat līdz -18°], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|1|SK}}</ref> Tikmēr no rietumiem Latvijai pāri virzījās nokrišņu zona, atnesot [[sniegputenis|sniegputeni]], vakarpusē sniega segas biezums [[Rucava|Rucavā]] īslaicīgi paaugstinājās līdz 28 cm. * [[3. janvāris]] — upēs sākās aktīvas [[ledus]] veidošanās un vižņu iešanas procesi, [[Gauja|Gaujas]] lejtecē vižņu dēļ paaugstinājās ūdens līmenis, līdz ar to spēkā bija dzeltenais brīdinājums par zemāko vietu applūšanu. Arī [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]] [[Daugava|Daugavā]] turpinājās ledus un vižņu virzība, kas veicināja ledus blīvēšanos ūdenskrātuves augštecē un augšpus tās. Ūdenslīmeņa paaugstināšanās turpinājās [[Zeļķi|Zeļķos]], kā arī pie [[Jēkabpils]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8389771/latvijas-upes-turpinasies-viznu-iesana Latvijas upēs turpināsies vižņu iešana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|3|SK}}</ref> [[Attēls:Ziemas mežs Allažos.jpg|alt=Ziemas ainava Allažu mežā, 2026. gada 4. janvāris|thumb|180px|Ziemas ainava [[Allaži|Allažu]] apkārtnes mežā, 2026. gada 4. janvāris]] * [[7. janvāris]] — valsts austrumu daļā un vietām citviet, nokrišņu zonai virzoties, ilgstoši mēreni sniga, dažviet sniega sega kļuva par 5 cm biezākā. Valsts lielāko daļu klāja 10–20 cm sniega, visdziļākais sniegs pārklāja [[Dagda|Dagdu]] un Rucavu (25 cm), bet vismazāk sniega bija [[Mērsrags|Mērsragā]] (5 cm), [[Kolka|Kolkā]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] (6 cm).<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8391913/tresdien-vietam-latvija-spides-saule Trešdien vietām Latvijā spīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|7|SK}}</ref> * [[11. janvāris]] — diennakts laikā daudzviet sniga un puteņoja, īpaši stiprāk Kurzemē un Vidzemē, tur sliktas redzamības un aizputināto ceļu dēļ braukšanas apstākļi tika apgrūtināti (atsevišķos ceļu posmos ļoti apgrūtināti). Sniega segas biezums dienas vidū lielākajā valsts daļā bija caurmērā 15–30 cm, biezākais sniegs tika reģistrēts [[Stende|Stendes]] novērojumu stacijā — 30 cm, [[Piedruja|Piedrujā]] izveidojās līdz 28 cm bieza sniega sega, Dagdā un [[Gulbene|Gulbenē]] — līdz 27 cm. [[Rīga|Rīgā]] sniega sega diennaktī pieauga vidēji par 4 cm, no 10 līdz 14 cm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2010311902631465412 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|11|SK}}</ref> * [[12. janvāris]] — Daugavpilī nakts stundās gaisa temperatūra pazeminājās līdz –18,5 °C, agri no rīta termometra stabiņš bija no –3,2 grādiem [[Ventspils|Ventspilī]], Pāvilostā un Liepājas ostā līdz –17,2 grādiem Daugavpils novērojumu stacijā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8394722/pirmdien-vietam-latvija-uzspides-saule Pirmdien vietām Latvijā uzspīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|12|SK}}</ref> Savukārt vakarā, debesīm skaidrojoties, kļuva vēl aukstāks un [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Staļģene|Staļģenē]] gaisa temperatūra sasniedza –21,9 °C, pirmo reizi šajā ziemas sezonā tika sasniegta –20 grādu atzīme, turklāt pēc divu gadu pārtraukuma, jo pēdējo reizi tik auksts bija [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gada]] 17. janvārī.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2010783423863144555 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|12|SK}}</ref><ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcbk7evne22s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|13|SK}}</ref> * [[15. janvāris]] — kamēr Latgalē naktī debesis noskaidrojās un gaisa temperatūra noslīdēja zem –20 grādiem, [[Madona|Madonā]] un Dagdā termometra stabiņam pazeminoties līdz –21,7 °C, tikmēr jūras piekrastē Kurzemē pēcpusdienā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –2 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2011711053714112643 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|15|SK}}</ref> Turpinoties sala periodam, ūdenstilpēs veidojās un nostiprinājās [[ledus]] sega. * [[20. janvāris]]: ** Minimālā gaisa temperatūra daudzviet valsts austrumos un vietām valsts rietumu rajonos bija zem –20 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur gaiss atdzisa līdz –24,5 °C. Madonas novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –23,8 °C, [[Dobele|Dobeles]] novērojumu stacijā līdz –22,0 °C, Dagdā tika reģistrēti –21,9 °C, Gulbenē un [[Skrīveri|Skrīveros]] –21,8 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Mērsragā –21,6 °C. –20 grādu sals tika fiksēts arī [[Stende|Stendē]] (–20,3 °C), Jelgavā (–20,1 °C) un Alūksnē (–20,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,9 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013515148686737718 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|20|SK}}</ref> ** Sākoties spēcīgai ģeomagnētiskajai vētrai, vairākās vietās Latvijā (un ne tikai) tika novērota koša [[ziemeļblāzma]].<ref> [https://www.tvnet.lv/8399876/foto-nakti-uz-otrdienu-daudzviet-fikseta-kosa-ziemelblazma FOTO ⟩ Naktī uz otrdienu daudzviet fiksēta koša ziemeļblāzma], tvnet.lv, {{dat|2026|1|20|SK}}</ref> * [[21. janvāris]] — otro nakti pēc kārtas zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpils novērojumu stacijā, –24,7 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcvzftkb5c24 Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}</ref> Arī citviet valsts austrumos un vietām Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja zem –20 grādiem, Madonā gaiss atdzisa līdz –23,7 °C, [[Jelgava|Jelgavā]] līdz –22,3 °C, [[Rēzekne|Rēzeknē]], Dagdā, Gulbenē, Zīlānos, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], Skrīveros un [[Bauska|Bauskā]] bija –20, –21 grāds. Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –15,4 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013862388987035793 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}</ref> [[Attēls:Sarma Rīga 2026 1 21.jpg|alt=Sarmots rīts Rīgā, 2026. gada 21. janvāris |thumb|180px|Sarmots rīts [[Rīga|Rīgā]], 2026. gada 21. janvāris]] * [[25. janvāris]] — naktī valsts austrumu rajonos, līdzīgi kā citās aizvadītājās naktīs, zem skaidrām debesīm, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –20, –24 grādiem, viszemāk tā noslīdēja Madonā (–24,6 °C). Citviet [[Latgale|Latgales]] un [[Vidzeme|Vidzemes]] novērojumu stacijās termometra stabiņš noslīdēja līdz –19, –21 grādam, pārējā Latvijā bija –13, –18 grādu [[sals]], vienīgā vieta visā teritorijā, kur gaiss neatdzisa līdz –10 grādiem, bija [[Kolka]] (–7,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,3 °C.<ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/384921966 Nākamās nedēļas pirmajā pusē daudzviet snigs], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|25|SK}}</ref> * [[28. janvāris]] — dienvidu un centrālajos rajonos mēreni, bet ilgstoši sniga, kopš 27.01 pēcpusdienas (kad snigšana sākās) visvairāk uzsniga Zemgalē un Dienvidkurzemē, kur sniega segas biezums daudzviet pieauga par 9–10 cm. [[Jelgava|Jelgavā]] sniega sega pieauga par 10 cm (vidēji līdz 25 cm), diezgan līdzīgi arī Dobelē, [[Saldus|Saldū]] no 21 cm līdz 30 cm, [[Kalnciems|Kalnciemā]] no 17 cm līdz 24 cm, Bauskā no 12 cm līdz 22 cm. Rīgā no rīta [[sniega sega|sniega segas]] biezums vidēji sasniedza 17 cm, bet Latgalē snigšana turpinājās vēl visu dienu, biezākais sniegs tika reģistrēts Dagdā, kur zemi klāja 45 cm bieza sniega kārta.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8404797/tresdien-specigak-snigs-latgale-selija-un-zemgales-dienvidos Trešdien spēcīgāk snigs Latgalē, Sēlijā un Zemgales dienvidos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref><ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2016407814420279615 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref> * [[30. janvāris]] — Latvijā pieņemās spēkā aukstums un sākās spēcīgākais aukstuma vilnis 2025./2026. gada [[ziema|ziemas]] sezonā.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2016566886306029705 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref> Lai gan –20 grādu atzīme tika novērota vien divās meteoroloģisko novērojumu stacijās, lielā daļā valsts gaiss atdzisa līdz –14, –19 grādiem, siltākā nakts tika aizvadītā Kolkā un [[Mērsrags|Mērsragā]], kur termometra stabiņš noslīdēja attiecīgi līdz –6,2 °C un –7,4 °C. Zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta Zosēnu (–23,8 °C) un Daugavpils novērojumu stacijās, kur zem skaidrām debesīm un iestājoties bezvējam, gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, pašā pilsētas centrā bija par vairākiem grādiem siltāks.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mdmpg4xy7222 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|30|SK}}</ref> * [[31. janvāris]] — Latviju skāra spēcīgākais sals pēdējo 14 gadu laikā.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/31.01.2026-latviju-skaris-stiprakais-sals-kops-2012-gada.a632512/ Latviju skāris stiprākais sals kopš 2012. gada], lsm.lv, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Jau ap pusnakti [[Daugavpils]] novērojumu stacijā, kas atrodas pie [[Ruģeļu ūdenskrātuve|Ruģeļu ūdenskrātuves]], gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem un nakts laikā tā turpināja krīsties zemāk. Minimumu temperatūra sasniedza rītā pusē, kad termometra stabiņš tur noslīdēja līdz –32,8 °C, pirmo reizi pēdējo 5 gadu laikā (kopš [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gada]] janvāra) gaisa temperatūra Latvijas teritorijā noslīdēja zem –30 grādiem, un Daugavpilī šī bija aukstākā nakts valstī kopš [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] [[5. februāris|5. februāra]].<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2017520048747827289 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Saskaņā ar "Latvijas Valsts ceļu" datiem uz [[A6]] šosejas netālu no [[Daugavpils lidlauks|Daugavpils lidlauka]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem, un tas ir lielākais sals, ko ceļu sensori fiksēja naktī un rītā. Savukārt [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu tīklā otrā zemākā gaisa temperatūra rīta agrumā tika reģistrēta [[Staļģene|Staļģenē]], kur atrodas meteoroloģiskā stacija "Jelgava", –28,3 °C. Lielākajā Latvijas daļā gaiss atdzisa līdz –19, –24 grādiem, mazāks sals bija Kurzemē, Kolkā termometra stabiņš noslīdēja vien līdz –7 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017486051162329349 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Rīgā [[Latvijas Universitāte|LU]] novērojumu stacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –17,0 °C, [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]] bija nepilni –20 grādi, bet Pierīgā valdīja aukstums līdz –25 grādiem. === Februāris === * [[1. februāris]]: ** Zemākā gaisa temperatūra naktī un no rīta tika reģistrēta [[Jelgava|Jelgavas]] novērojumu stacijā [[Staļģene|Staļgenē]], –30,6 °C, arī vietām citur gaisa temperatūra bija tuvu –30 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017892391194112312 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> [[Daugavpils]] meteostacijā termometra stabiņš noslīdēja līdz –29,0 °C, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, bet [[Bauska|Bauskas]] novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25,7 °C. Daudzviet citviet valsts teritorijā valdīja –20, –25 grādu sals, par dažiem grādiem siltāks bija vietām Kurzemē un Rīgā, savukārt [[Kolka|Kolkā]], [[Ventspils|Ventspilī]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –10, –13 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra no rīta sasniedza –18,6 °C, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] –18,8 °C.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2017913649017368854 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> ** Sāka aizsalt [[Rīgas līcis]], to lielāko daļu klāja peldoši ledus gabali, aizsala [[Pērnavas līcis]] [[Igaunija|Igaunijas]] piekrastē, un pilnībā aizsalusi jau kādu laiku bija arī [[Daugava]] Rīgā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8407494/foto-rigas-lica-lielako-dalu-klaj-peldosi-ledus-gabali FOTO ⟩ Rīgas līča lielāko daļu klāj peldoši ledus gabali], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> * [[2. februāris]] — naktī un no rīta 12 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī nacionālais 2. februāra aukstuma rekords. Viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Jelgavas novada Staļģenē, '''–31,7 °C''', un tā ir zemākā temperatūra, kas Latvijā šajā datumā tika fiksēta, kopš veic meteoroloģijas novērojumus.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/02.02.2026-sasniegts-2-februara-aukstuma-rekords-diena-bus-saulaina.a632618/ Sasniegts 2. februāra aukstuma rekords; diena būs saulaina], lsm.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> Iepriekšējais nacionālais rekords tika fiksēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]], kad Zosēnos bija –30,8 °C. Vietējas nozīmes rekordi tika pārspēti arī Dagdā (–23,4 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (–23,2 °C), Mērsragā (–21,7 °C), Liepājā (–23,7 °C), [[Stende|Stendē]] (–25,2 °C), Saldū (–25,0 °C), Skrīveros (–26,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (–27,2 °C), Dobelē (–27,0 °C), Bauskā (–30,4 °C) un Daugavpilī (–31,4 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2018222521082864093 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –19,6 °C, bet pie [[lidosta "Rīga"|lidostas "Rīga"]] gaiss atdzisa līdz –26 grādiem, pārspējot rekordu — 2012. gadā reģistrētos –23,8 grādus. Tikmēr Daugavgrīvas novērojumu stacijā, sākot pūst mērenam ziemeļu [[vējš|vējam]] no jūras, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –9 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8407814/agra-pirmdienas-rita-gaisa-temperatura-rigas-lidosta-pazeminajas-lidz-26-gradiem Agrā pirmdienas rītā gaisa temperatūra Rīgas lidostā pazeminājās līdz -26 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> * [[4. februāris]] — kārtējā aukstā nakts Latvijas teritorijā, no visām valsts meteoroloģisko novērojumu stacijām viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Daugavpilī (–28,9 °C). Balstoties uz "[[Latvijas Valsts ceļi|Latvijas Valsts ceļu]]" informāciju, naktī daudzviet [[Latgale|Latgalē]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25, –27 grādiem, vietām Vidzemē līdz –23, –25 grādiem. Gaisa kvalitāte svārstījās no labas [[Kurzeme|Kurzemē]] līdz īpaši sliktai [[Rēzekne|Rēzeknē]], kur aukstā laika, [[bezvējš|bezvēja]] un intensīvās apkurināšanas dēļ izveidojās [[smogs]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8409304/tresdienas-nakti-gaiss-dazviet-latvija-atdzisis-lidz-27-gradiem-rezekne-smogs Trešdienas naktī gaiss dažviet Latvijā atdzisis līdz –27 grādiem, Rēzeknē – smogs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|4|SK}}</ref> [[Attēls:Daudas ūdenskritums 2026.02.07.jpg|alt=Sasalušais Daudas ūdenskritums, 2026. gada 7. februāris|thumb|180px|Sasalušais [[Daudas ūdenskritums]], 7. februāris]] * [[8. februāris]] — dziļākais sniegs Latvijā saglabājās Latgales dienvidu daļā, [[Dagda|Dagdas]] novērojumu stacijā sniega segas biezums pieauga līdz 47 cm, kas ir biezākais sniegs valstī kopš [[2023. gada laikapstākļi Latvijā|2023. gada]] marta. Otrā biezākā sniega sega valsts novērojumu stacijās vidēji bija 41 cm [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Piedruja|Piedrujā]], Daugavpils novērojumu stacijā tika izmērīta 35 cm bieza sniega kārta, savukārt Rēzeknē un [[Līvāni|Līvānu]] novadā zemi sedza attiecīgi 30 un 32 cm sniega. Citās novērojumu stacijās sniega segas biezums bija no 6 cm Daugavgrīvā un Mērsragā līdz 28 cm Rucavā, novērojumu stacijā Rīgas centrā saglabājās 16 cm bieza sniega sega.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8411926/dzilakais-sniegs-valsti-saglabajas-latgales-dienvidu-dala Dziļākais sniegs valstī saglabājas Latgales dienvidu daļā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|8|SK}}</ref> * [[10. februāris]] — debesīm kļūstot skaidrām, valsts austrumos un vietām Zemgalē no jauna pastiprinājās [[sals]], daudzviet gaiss atdzisa līdz –20, –25 grādiem, ārpus novērojumu stacijām līdz –27 grādiem, bet Daugavpils neteostacijā, kas atradās pilsētas nomalē, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –30 grādiem. Valsts rietumu pusē debesis bija apmākušās, tās apmācas arī Latvijas centrālajā daļā, vietām bija neliels sniegs, [[migla]] un sarma. Rīgā no rīta gaiss atdzisa līdz –17 grādiem, lidostā valdīja aptuveni –20 grādu sals.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8412990/otrdiena-gaidama-auksta-un-sniegaina Otrdiena gaidāma auksta un sniegaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|10|SK}}</ref> * [[13. februāris|13.]]—[[14. februāris]] — ap rītu Latvijas teritoriju no dienvidrietumiem šķērsoja ar aktīvu [[ciklons|ciklonu]] saistīta plaša nokrišņu zona, visā valstī atnesot ilgstošu un brīžiem stipru snigšanu. Rīta stundās ilgstoša snigšana sākās Kurzemes pusē, bet dienas gaitā tā aptvēra jau visu Latviju.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2021964336600650072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|12|SK}}</ref> [[Sniegputenis]] daudzviet turpinājās līdz naktij, bet Latgales dienvidaustrumu daļā arī 14.02 nakts pirmajā pusē. Visā valstī, arī Rīgā, tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, veidojās sastrēgumi, līdz 13.02 vakaram tika fiksētas vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi visā Latvijā.<ref> [https://www.tvnet.lv/8415917/lidz-piektdienas-vakaram-latvija-registreti-vairak-neka-240-satiksmes-negadijumi Līdz piektdienas vakaram Latvijā reģistrēti vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi], tvnet.lv, {{dat|2026|2|13|SK}}</ref> Biezākā sniega sega izveidojās Dagdas novērojumu stacijā — 62 cm sniega.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022569821959790768 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> Tik daudz sniega valstī nebija kopš [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gada]] [[aprīlis|aprīļa]], kad [[Alūksne|Alūksnē]] sniega dziļums sasniedza 70 cm.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/14.02.2026-latviju-parklajis-dzilakais-sniegs-kops-2013-gada.a634635/ Latviju pārklājis dziļākais sniegs kopš 2013. gada], lsm.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> Lielākās sniega segas biezuma izmaiņas — par 20 cm — tika reģistrētas novērojumu stacijā "Sīļi", Līvānu novadā, kur sniega kārtas augstums pieauga no 38 līdz 58 cm, bet [[Gulbene|Gulbenes]] meteoroloģiskajā stacija sniega dziļums palielinājās par 18 cm — no 28 līdz 46 cm. Novērojumu stacijā Rīgas centrā sniega kārtas biezums palielinājās no 16 līdz 25 cm. Daudzviet valstī sniega sega kļuva par vairāk nekā 10 cm biezāka, bet daļā Kurzemes un Vidzemes ziemeļrietumos sniega sega nepieauga. 40 centimetru robeža tika pārsniegta novērojumu stacijās Gulbenē un Rēzeknē, tā sasniegta arī [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros, vairāk nekā pusmetra sniega bija Daugavpilī un Krāslavas novada Piedrujā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8415988/pat-62-centimetri-kur-sobrid-latvija-ir-visbiezaka-sniega-sega Pat 62 centimetri! Kur šobrīd Latvijā ir visbiezākā sniega sega?], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> * [[15. februāris]] — trījās novērojumu stacijās no rīta tika laboti attiecīgā datuma aukstuma rekordi.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022952540619575411 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|15|SK}}</ref> Debesīm skaidrojoties, Liepājā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –24,4 °C, Rucavā — līdz –25,7 °C, savukārt novērojumu stacijā "Jelgava", kas atrodas Staļģenē, īsi pēc [[saullēkts|saullēkta]] sals sasniedza –30,3 °C. Visas valsts aukstuma rekords gan palika nepārspēts — [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] Zosēnos reģistrētie –32,3 °C. Rīgā termometra stabiņš noslīdēja līdz –18,1 °C centrā un līdz –25 grādiem [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]]. "Latvijas Valsts ceļu" informācija liecināja, kā vietām visos reģionos gaisa temperatūra noslīdēja zem –25 grādiem, lielākais sals gar autoceļiem bija –28 grādi uz [[A2]] šosejas pie [[Amata|Amatas]] upes.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2026-liepajas-rucavas-un-jelgavas-noverojumu-stacija-parspets-aukstuma-rekords.a634704/ Liepājas, Rucavas un Jelgavas novērojumu stacijā pārspēts aukstuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|2|15|SK}}</ref> [[Attēls:Ziemas diena Valles pagasts 15feb2026.jpg|alt=Ziemas diena Valles pagastā, 2026. gada 15. februāris|thumb|220px|Ziemas diena [[Valles pagasts|Valles pagastā]], 15. februāris]] * [[16. februāris]] — nakts pagāja ar temperatūras kontrastiem: valsts lielākajā daļā [[mākoņi|mākoņu]] dēļ nebija vēsāks par –7, –14 grādiem, tikmēr valsts dienvidos debesis bija skaidras, termometra stabiņš daudzviet bija zem –20 grādiem, Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās pat līdz –30,5 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mexhg5glqk2f Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|16|SK}}</ref> Liepājā un [[Rucava|Rucavā]], ar attiecīgi –24,2 °C un –27,5 °C, tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, Rucavā tika pārspēts arī februāra 2. dekādes aukstuma rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2023296624127328278 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|16|SK}}</ref> * [[17. februāris]] — tika aizvadīts ļoti auksts rīts, daļā valsts termometra stabiņš noslīdēja zem –25 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–27,2 °C), kur tika labots aukstuma rekords, Jelgavā (–27,6 °C) un Daugavpilī, kur bezvēja un skaidrā laika dēļ gaiss atdzisa līdz '''–32,5 °C''', labojot nacionālo 17. februāra aukstuma rekordu. Daugavpils meteostacija bija arī šī rīta aukstākā vieta visā [[Eiropa|Eiropā]]. Iepriekšējais aukstākais 17. februāris bija [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]] [[Mērsrags|Mērsragā]], kad bija –30,5 grādi.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/17.02.2026-sorit-daugavpils-puse-sals-sasniedzis-32-gradus-jauns-17-februara-rekords-latvija.a634986/ Šorīt Daugavpils pusē sals sasniedzis 32 grādus — jauns 17. februāra rekords Latvijā], lsm.lv, {{dat|2026|2|17|SK}}</ref> * [[20. februāris]] — termometra stabiņš [[Kurzeme|Kurzemē]] paaugstinājās virs nulles, pirmo reizi kopš 7. janvāra tur netika reģistrēta negatīva gaisa temperatūra. Pavisam nedaudz virs nulles gaiss iesila arī Rīgā. Iepriekšējās sešās nedēļās pozitīva [[gaisa temperatūra]] Latvijā tika novērota tikai vienreiz – 12. februārī Daugavpilī gaiss iesila līdz +0,8 grādiem.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/20.02.2026-piektdien-kurzeme-gaisa-temperatura-pakapsies-gradu-virs-nulles.a635541/ Piektdien Kurzemē gaisa temperatūra pakāpsies grādu virs nulles], lsm.lv, {{dat|2026|2|20|SK}}</ref> * [[23. februāris]] — ziemeļaustrumu virzienā pāri valsts teritorijai virzījās plaša [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, atnesot sniegu, slapju sniegu, un sniega sega vietām rietumu un centrālajos rajonos kļuva par dažiem centimetriem biezāka. Šajos reģionos vakarpusē un naktī tika novērota arī [[atkala]], kas vietām turpinājās arī naktī.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8421246/pirmdien-latvijas-lielakaja-dala-gaidams-sniegs Pirmdien Latvijas lielākajā daļā gaidāms sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|23|SK}}</ref> * [[27. februāris]]: ** Visā valstī sākās atkusnis, gaisa temperatūra sasniedza +1, +6 grādus, līdz ar to visā Latvijā beidzās periods ar nepārtrauktu [[sals|salu]], kad diennakts maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, kas vidēji turpinājās 49 diennaktis. Visās novērojumu stacijās vienlaikus šāds periods ilga 35 dienas, bet garākais nepārtraukts periods, kad maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, tika reģistrēts Alūksnē — 62 diennaktis.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027349790950916508 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|27|SK}}</ref> Arī vēsturiskais rekords pieder Alūksnei — 81 diennakts [[1984. gada laikapstākļi Latvijā|1984.]]/[[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985. gada]] ziemā. Dažās novērojumu stacijās šis sala periods bija viens no ilgākajiem vēsturē, piemērām, Rūjienā noslēgušais 54 dienu sala periods bija 2. garākais stabilais sals 21. gadsimtā un 3. garākais kopš [[1966. gads|1966.]]/[[1967. gads|1967. gada]] ziemas, bet Liepājā — garākais 21. gadsimtā un 2. garākais sala periods kopš [[1945. gads|1945. gada]], atpaliekot 8 dienas no rekorda.<ref> [https://x.com/LatvianNature/status/2027091731695485061 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|2|26|SK}}</ref> ** Šī bija pirmā diennakts no piecām, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā paaugstinājās virs nulles — iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]].<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/04.03.2026-latvija-sacies-meteorologiskais-pavasaris.a637268/ Latvijā sācies meteoroloģiskais pavasaris], lsm.lv, {{dat|2026|3|4|SK}}</ref> * [[28. februāris]] — Latvijas dienvidu daļā dienas laikā debesis skaidrojās un spoži spīdēja saule, kā rezultātā strauji paaugstinājās gaisa temperatūra. Daugavpilī un [[Zīlāni|Zīlānos]] termometra stabiņš sasniedza attiecīgi +10,1 °C un +10,9 °C, pirmo reizi kopš rudens gaisa temperatūra Latvijā pārsniedza +10 grādu atzīmi, uzstādot jaunus siltuma rekordus. Jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti arī Skrīveros (+9,5 °C), Rēzeknē (+9,4 °C), Dagdā (+8,5 °C) un Liepājā (+8,4 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027803570712531370 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|28|SK}}</ref> Kopumā tika laboti seši siltuma rekordi — pirmie šajā gadā.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mfw7o5b4oc2s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|28|SK}}</ref> === Marts === * [[1. marts]] — Rēzeknes, Daugavpils, [[Madona|Madonas]], Skrīveru un Dagdas novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Līdzīgi kā aizvadītajā dienā uzspīdēja saule, un Dagdā gaiss iesila līdz +8,8 °C, Skrīveros līdz +10,6 °C, Madonā un Daugavpilī līdz +10,9 °C, bet Rēzeknē termometra stabiņš paaugstinājās līdz +11,8 °C.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|1|SK}}</ref> Strauji sāka kust [[sniega sega]] un ledus kārta uz upēm un citām ūdenstilpēm. * [[5. marts]] — lielākajā daļā Latvijas upju [[ūdens]] līmeņa kāpums kļuva straujāks, bet vietām Kurzemē līdz ar sniega nokušanu [[pali]] mazinājās. Daļā Kurzemes upju ūdens līmenis nepaaugstinājās vai sāka pazemināties, bet kāpums turpinājās lielākajās upēs [[Abava|Abavā]], [[Venta|Ventā]] un [[Bārta (upe)|Bārtā]], kur pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopumā cēlās par nepilniem diviem metriem. Arī Ziemeļvidzemes upēs [[Salaca|Salacā]], [[Rūja|Rūjā]] un [[Seda|Sedā]] ūdens līmenis dažos posmos pēdējās dienās nedaudz pazeminājās. Citos Latvijas reģionos ūdens līmenis upēs galvenokārt paaugstinājās ar pieaugošu intensitāti.<ref> [https://www.tvnet.lv/8427553/udens-limenis-latvija-strauji-kapj Ūdens līmenis Latvijā strauji kāpj], tvnet.lv, {{dat|2026|3|5|SK}}</ref> * [[8. marts]] — nostiprinoties [[Anticiklons|anticiklona]] ietekmei, visā Latvijas teritorijā valdīja sauss, saulains un pavasarīgi silts laiks, valsts lielākajā daļā gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem un piecās novērojumu stacijās tika laboti šīs dienas siltuma rekordi: [[Liepāja|Liepājā]] (+9,8 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+11,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (+11,9 °C), [[Stende|Stendē]] (+13,0 °C) un [[Mērsrags|Mērsragā]] (+13,9 °C). Rīgā pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra pārsniedza +10 grādu atzīmi, sasniedzot +11,8 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2030680887679951006 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|8|SK}}</ref> Daudzviet Kurzemē un Vidzemes ziemeļos sniega sega izzuda pavisam, bet visbiezākā sniega kārta saglabājās valsts austrumos, Dagdas novērojumu stacijā vēl bija 28 cm bieza sniega kārta.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/08.03.2026-no-pirmdienas-turpinasies-pavasarigs-laiks.a637942/ No pirmdienas turpināsies pavasarīgs laiks], lsm.lv, {{dat|2026|3|8|SK}}</ref> [[Attēls:Ledus krāvumi 2026 03 08.jpg|alt=Ledus krāvumi pie Tūjas, 2026. gada 8. marts|thumb|180px|Ledus krāvumi pie [[Tūja (Liepupes pagasts)|Tūjas]], 2026. gada 8. marts]] * [[9. marts]]: ** Gaisa temperatūrai Kolkā paaugstinoties līdz '''+14,7 °C''', tika uzstādīts jauns nacionālais siltuma rekords, par precīzi grādu pārspējot [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gada]] rekordu. Kopā tika laboti 10 diennakts un 1 dekādes rekords (Kolkā), kā arī atkārtots 1 diennakts rekords ([[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]]). Daudzviet gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem, nedaudz vēsāks bija piekrastes rajonos.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031061692029784490 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|9|SK}}</ref> ** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais gaisa temperatūras maksimums, '''+13,7 °C'''. Iepriekšējais rekorda tika fiksēts [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gadā]], kad bija +12,9 grādi.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/09.03.2026-pirmdiena-bus-saulaina-vietam-tiks-sasniegts-9-marta-siltuma-rekords.a637959/ Pirmdiena būs saulaina, vietām tiks sasniegts 9. marta siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|3|9|SK}}</ref> * [[10. marts]] — siltākā diena kopš oktobra: Mērsraga novērojumu stacijā gaiss iesila līdz +16,4 °C, uzstādot gan diennakts, gan marta 1. dekādes siltuma rekordu stacijā, pirmo reizi Latvijā šajā gadā tika fiksēts +15 grādu siltums. Vietējas nozīmes rekordi, kā arī dekādes rekordi tika arī uzstādīti [[Rūjiena|Rūjienā]] (+14,0 °C), [[Skrīveri|Skrīveros]] (+14,7 °C) un [[Stende|Stendē]] (+15,3 °C), un Kolkas novērojumu stacijā (+14,0 °C).<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031364736353222919 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|10|SK}}</ref> * [[11. marts|11.]]—[[15. marts]] — turpinājās periods ar uzstādītiem siltuma rekordiem, kopā piecu dienu laikā tika uzstādīti 82 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī 6 dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. 11. martā tika laboti 11 siltuma rekordi, 12. datumā — 13 siltuma rekordi, arī nacionālais rekords ([[Gulbene|Gulbenē]] un Madonā '''+13,9 °C'''), 13. — 17 siltuma rekordi, 14. — visi 25 siltuma rekordi (visās novērojumu stacijās), tostarp visas Latvijas rekords (Liepājā un Pāvilostā '''+17,1 °C'''), 15. — 16 siltuma rekordi, atkārtojot arī nacionālo siltuma rekordu ([[Ainaži|Ainažos]] '''+14,3 °C'''), līdzīgā temperatūra bija arī [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gadā]] Mērsragā. Šajā laika posmā tika reģsitrētas arī šī gada pirmās [[zibens]] izlādes — 12. martā [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] un vietām Vidzemē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031993984390774856 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|12|SK}}</ref> * [[18. marts]] — laikapstākļus noteica anticiklons, bezvēja dēļ daudzviet valstī nakts laikā izveidojās bieza [[migla]], kas atsevišķos reģionos, īpaši piekrastē, noturējās līdz priekšpusdienai. Plkst. 5 rītā mazākā redzamība bija 140 metri Rīgas ziemeļos [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], kā arī 200 metri Rīgas centra meteostacijā un Alūksnē.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8435496/tresdien-saulainakais-un-siltakais-laiks-latvija-saglabasies-austrumu-novados Trešdien saulainākais un siltākais laiks Latvijā saglabāsies austrumu novados], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|18|SK}}</ref> * [[20. marts]] — mazinājās ledus sastrēgums [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]], [[Pļaviņas|Pļaviņu]] pilsētā upe daļēji atbrīvojās no ledus. Ūdens līmenis [[Daugava|Daugavā]] pie Pļaviņām bija aptuveni divus metrus zemāks par 17. martā sasniegto maksimumu.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8437022/foto-plavinu-puse-mazinajies-ledus-sastregums FOTO ⟩ Pļaviņu pusē mazinājies ledus sastrēgums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|20|SK}}</ref> Lielākajā daļā Latvijas upju mazinājās pali, turpinājās ūdens līmeņa pazemināšanās. Dažās upēs, tai skaitā [[Misa (upe)|Misā]] un [[Aiviekste|Aiviekstē]], saglabājās augsts ūdens līmenis un applūdušas [[Paliene|palienes]]. * [[23. marts]] — gan [[Bauska|Bauskas]], gan [[Mērsrags|Mērsraga]] novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai paaugstinoties attiecīgi līdz +14,9 °C un +13,9 °C, tika laboti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Zīlāni|Zīlānu]] novērojumu stacijā termometra stabiņš sasniedza +14,9 °C, tika atkārtots [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]] uzstādītais siltuma rekords.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|23|SK}}</ref> * [[25. marts]] — neskatoties uz brāzmainu dienvidu, dienvidrietumu vēju un nelieliem nokrišņiem, tika aizvadīta ļoti silta diena, daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12, +16 grādiem, [[Kolka|Kolkas]] pusē pat līdz +17 grādiem. Trījās novērojumu stacijās valsts dienvidaustrumos tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+14,5 °C), Dagdā (+14,7 °C) un Daugavpilī (+15,9 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2036841326495306185 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|25|SK}}</ref> Vēja brāzmas sasniedza 13–18 m/s, vietām piekrastes rajonos līdz 20 m/s, bet stiprākais [[vējš]] bija [[Ventspils|Ventspilī]] — brāzmās līdz 22 m/s. * [[29. marts]] — tika novērota ļoti kontrastaina gaisa temperatūra: naktī, zem skaidrām debesīm, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –5 grādiem, tikmēr dienā Kurzemē un piekrastes rajonos mākoņu dēļ bija +5, +8 grādi, bet valsts austrumos, spīdot saulei, termometra stabiņš sasniedza +15, +17 grādus. Daugavpilī ar '''+17,9 °C''' tika uzstādīts gan diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, gan visas valsts mēroga rekords. Vēl [[Zīlāni|Zīlānos]] (+16,6 °C) tika labots siltuma rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2038281196178698480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|29|SK}}</ref> === Aprīlis === * [[Attēls:Jaunpils saulriets 2026.04.04.jpg|alt=Saulriets Jaunpilī, 2026. gada 4. aprīlis |thumb|Saulriets [[Jaunpils|Jaunpilī]], 2026. gada 4. aprīlis ]][[2. aprīlis]] — tikpat kā visā valstī gaisa temperatūra rīta stundās bija zem nulles, vietām [[Mērsrags|Mērsraga]], [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]], [[Ainaži|Ainažu]] pusē, kā arī pie [[Rīgas lidosta|lidostas "Rīga"]] sals pārsniedza –5 grādus, atbilstoši "Latvijas Valsts ceļu" informācijai arī vairākās vietās Vidzemē (galvenokārt uz [[A2]] šosejas) fiiksēts līdz –5, –6 grādiem. Vietām valdīja miglains laiks, kas dienu iepriekš skāra teju visus jūras piekrastes reģionus, tostarp arī Rīgu. Vēlāk vakarā [[migla]] izveidojās no jauna, ar redzamību līdz 200–500 metriem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8445064/ceturtdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Ceturtdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|2|SK}}</ref> * [[6. aprīlis]] — ciklona aukstais sektors atradās virs Latvijas teritorijas, un tā ietekmē pūta brāzmains vējš un veidojās [[gubu lietus mākoņi]], kas atnesa nokrišņus — lietu, [[krusa|krusas]] graudus un slapja sniega pārslas. Konvektīvo (gubu) mākoņu veidošanās aktivitāti pastiprināja īsviļņu ieplakas bāriskajā laukā, kas papildus veicināja gubu mākoņu attīstību.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2041105218650132795 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|6|SK}}</ref> Ciklona ietekmē tika novērotas krasas vēja brāzmas, piekrastē līdz 20 m/s, bet stiprākais vējš tika fiksēts [[Ventspils|Ventspilī]], kur brāzmas pastiprinājās līdz 25 m/s, savukārt dienas reģistrētais nokrišņu daudzums vietām (piemērām, Zosēnu pusē) pietuvojās 10 mm. * [[7. aprīlis]] — atsevišķos rajonos Vidzemes vidienē ([[Madona|Madonas]], Zosēnu, [[Cēsis|Cēsu]] pusē) no rīta sniga slapjš sniegs, uz zemes izveidojot plānu, nelielu sniega kārtiņu, nesasniedzot pat 1 cm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2041441060409250177 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|7|SK}}</ref> Citviet, līdzīgi kā iepriekšējā dienā, brīžiem lija, dažviet kopā ar krusas un [[sniegs|sniega]] graudiem. Saglabājās brāzmains ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, brāzmās [[piekraste|piekrastē]] līdz 18 m/s. * [[10. aprīlis]] — tā kā laiks bija lielākoties skaidrs, visā teritorijā gaisa temperatūra nakts un rīta stundās pazeminājās līdz 0, –5 grādiem, aukstākais laiks valdīja [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Kurzemes piekrastē un jūras piekrastes rajonos (Mērsragā, [[Rucava|Rucavā]], [[Pāvilosta|Pāvilostā]]).<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=04&day=10&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/10/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Gaisa relatīvais mitrums valsts austrumos pazeminājās līdz 15%.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mj6zov3ii22o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|4|11|SK}}</ref> * [[15. aprīlis]] — visur valstī, izņemot atsevišķos rajonos Rīgas līča rietumu piekrastē, spīdot saulei, gaiss iesila līdz +14, +17 grādiem. Pūšot austrumu, ziemeļaustrumu vējam, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rīga|Rīgā]], [[Jelgava|Jelgavā]], [[Skrīveri|Skrīveros]] un dažviet Zemgalē. Diennakts vidēja gaisa temperatūra Rīgas centrā pārsniedza +11 grādus.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/15.04.2026-tresdien-gaidams-siltakais-laiks-sonedel.a642955/ Trešdien gaidāms siltākais laiks šonedēļ], lsm.lv, {{dat|2026|4|15|SK}}</ref> * [[16. aprīlis]] — [[Liepāja|Liepājā]] nokrišņu daudzums līdz agram rītam (plkst. 5) kopš 15.04. vakara sasniedza 18 mm, kas ir 63% no visa mēneša normas, ņemot vērā, ka aprīlis [[Liepāja|Liepājā]] vēsturiski ir gada sausākais mēnesis. Rīta stundās nedaudz vai mēreni lija vietām Kurzemes dienvidrietumu daļā, kā arī Vidzemē, Latgalē un [[Sēlija|Sēlijā]], bet nokrišņu daudzums lielākoties nepārsniedza 10 mm atzīmi.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8453247/ceturtdien-latvija-gaidami-mainigi-laikapstakli Ceturtdien Latvijā gaidāmi mainīgi laikapstākļi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|16|SK}}</ref> * [[20. aprīlis]] — skaidra laika ietekmē minimālā gaisa temperatūra ap pieciem rītā svarstījās no +3,5 grādiem Rīgas ziemeļu daļā [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] līdz –5 grādiem Zosēnos; teju visā valstī, izņemot piekrasti, termometra stabiņš noslīdēja zem nulles, Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz –2 grādiem [[lidosta|lidostas]] apkārtnē.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8455321/pirmdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Pirmdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|20|SK}}</ref> == Gada pārskati == === Gaisa temperatūra === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un vidējā temperatūra pa dekādēm. Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem. {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%;border:0px;text-align:center;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="19" bgcolor="#DDDDDD" | '''2026. gada [[gaisa temperatūra]]s rādītāji pa dekādēm [[Latvija|Latvijā]]. ([[°C]])''' |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20;" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|4,1}} | {{Temperatūras krāsa|–1,8}} | {{Temperatūras krāsa|–2,5}} | {{Temperatūras krāsa|–2,0}} | {{Temperatūras krāsa|1,4}} | {{Temperatūras krāsa|10,9}} | {{Temperatūras krāsa|16,4}} | {{Temperatūras krāsa|17,1}} | {{Temperatūras krāsa|17,9}} | {{Temperatūras krāsa|14,2}} | {{Temperatūras krāsa|17,9}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–5,3}} | {{Temperatūras krāsa|–10,3}} | {{Temperatūras krāsa|–10,3}} | {{Temperatūras krāsa|–12,3}} | {{Temperatūras krāsa|–9,8}} | {{Temperatūras krāsa|–1,5}} | {{Temperatūras krāsa|2,7}} | {{Temperatūras krāsa|5,3}} | {{Temperatūras krāsa|5,3}} | {{Temperatūras krāsa|3,8}} | {{Temperatūras krāsa|6,9}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–18,2}} | {{Temperatūras krāsa|–24,5}} | {{Temperatūras krāsa|–32,8}} | {{Temperatūras krāsa|–31,7}} | {{Temperatūras krāsa|–32,5}} | {{Temperatūras krāsa|–16,6}} | {{Temperatūras krāsa|–8,4}} | {{Temperatūras krāsa|–6,0}} | {{Temperatūras krāsa|–6,3}} | {{Temperatūras krāsa|–5,5}} | {{Temperatūras krāsa|–5,5}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |} == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[2026. gads Latvijā]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} {{Latvijas laikapstākļi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:2026. gads Latvijā]] b2spvobiriu455sywcwuugh15vw5jgg 4457166 4457164 2026-04-21T18:11:16Z DrewAir 91233 /* Aprīlis */ 4457166 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2026. gads Latvijā|2026]]. gada laikapstākļi Latvijā |vid Lat = |min Lat = |max Lat = |vid Rīga = |min Rīga = |max Rīga = |nokrišņi gadā = Latvija: |nokrišņi mēnesī = |nokrišņi dekādē = |nokrišņi diennaktī = |sniega sega = |vēja brāzmas = |citi notikumi = }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads Latvijā|2026. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' == Gada raksturojums pa gadalaikiem == '''2025./2026. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –5,0 °C, kas ir 2,6 °C zem gadalaika normas (1991.–2020. gads). Tā bija aukstākā ziema kopš 2010./2011. gada ziemas. Zemākā gaisa temperatūra šoziem (−32,8 °C) tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet augstākā gaisa temperatūra novērota kalendārās ziemas pēdējā dienā: +10,9 °C Zīlānos 28. februārī. Ziema iesākās ar 5. siltāko decembri novērojumu vēsturē (dalīti ar 2011. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +2,1 °C jeb 3,2 °C virs normas. Decembrī reģistrēta lielākā daļa ziemas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordu. Īpaši izcēlās 10. un 11. decembris – 10. decembrī rekordi sasniegti visās novērojumu stacijās, savukārt 11. decembrī rekords netika reģistrēts tikai Skultē. Decembra beigās vidējā gaisa temperatūra pazeminājās, un, sākot ar 4. janvāri, Latvijā iestājās 50 dienu ilgs periods, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu. Viszemākā diennakts vidējā temperatūra bija 1. februārī, −18,3 °C jeb 14,6 °C zem šī datuma normas. Savukārt, apskatot periodus, kuros secīgās diennaktīs maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedz 0 °C, šajā ziemas sezonā (novembris–aprīlis) tas bija viens no garākajiem pēdējās desmitgadēs (49 diennaktis), kaut vēsturiskais rekords netika pārsniegts (60 diennaktis 1941./1942. gada ziemā). Ilgstošā aukstuma perioda ietekmē janvāra vidējā temperatūra −8,7 °C bija 5,7 °C zem normas, un tas ierindojās otrajā vietā kopš rekordaukstā 1987. gada – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Lai gan februāra pēdējā nedēļā gaisa temperatūra paaugstinājās un tika sasniegti arī daži diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, arī februāris kopumā bija 5,2 °C aukstāks par normu un viens no aukstākajiem šajā gadsimtā. Kopumā ziemā tika pārspēti 63 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 2 Latvijas diennakts rekordi, un 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 2 bija Latvijas diennakts rekordi un 1 stacijas dekādes rekords. Kopējais nokrišņu daudzums ziemā Latvijā bija 72,0 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (144,6 mm), līdz ar to šī ziema kļuva par 6. sausāko novērojumu vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Mērsragā (43,2 mm), kas ir 64% zem stacijas normas, bet nokrišņiem bagātākā ziema bija Rucavā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 135,2 mm (26% zem normas). Visi ziemas mēneši bija sausāki par normu un vieni no sausākajiem 21. gadsimtā. Decembris ar nokrišņu daudzumu 39,1 mm bija 27% sausāks par normu, janvāris bija 58% sausāks par normu, sasniedzot 21,2 mm. Savukārt februāris bija salīdzinoši vissausākais ar kopējo nokrišņu daudzumu 16,0 mm jeb 60% zem normas. Salīdzinoši sausie apstākļi, kas aizsākās jau rudenī, turpinājās arī ziemā. Decembris šoziem bija vismitrākais, ar visvairāk dienām ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm, bet tāpat visas mēneša dekādes bija sausākas par normu. Janvāra sākumā novērots vairāk nokrišņu, gada 1. dekādei esot mitrākai par normu Dienvidkurzemē un Dienvidlatgalē. Īpaši izcēlās 1. janvāris Pāvilostā ar diennakts nokrišņu daudzumu 22,9 mm, Liepājā – 20,5 mm, Rucavā 1.–2. janvārī kopā 32,1 mm. Turpmāko janvāri un februārī sausums turpinājās. Februāra 1. dekāde bija īpaši sausa, kopējam nokrišņu daudzumam Latvijā sasniedzot tikai 1,3 mm. Atsevišķas dienas bija mitrākas, piemēram, 13. februārī Lielpečos un Sīļos novēroti 12,6 un 12,2 mm. Neskatoties uz novērotajiem nokrišņiem, kopumā visās pašvaldībās ziemas laikā sausuma tendence tikai pastiprinājās. Šī ziema bija sniegaināka nekā normas periodā. Decembris ar vidējo sniega segas biezumu 0 cm bija mazāk sniegains par normu, taču janvārī un februārī Latvijas vidējais sniega segas biezums bija 15 un 25 cm, attiecīgi 7 un 15 cm vairāk nekā mēnešu normas. Decembra vidū daudzviet sniga, taču sniega sega bija īslaicīga, savukārt gada pēdējā nedēļā, gaisa temperatūrai pazeminoties, snigšana tika novērota visā Latvijā. Gada beidzamajā dienā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 5 cm, bet visbiezākā sniega sega vidēji diennaktī bija izveidojusies Alūksnē un Liepājā – 13 cm. Vienlaidu sniega sega Latvijas teritorijā noturējās visu janvāri un teju visu februāri. Piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā) un Rūjienā sniega sega bija plānāka, ziemas laikā sasniedzot 11–13 cm diennakts vidējo biezumu, savukārt biezākā sniega sega izveidojās Latgalē. Lielākais sniega segas biezums sasniegts Dagdā 14. februārī – diennaktī vidēji 60 cm, bet maksimāli 62 cm. Tā ir biezākā sniega sega, kas Latvija novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra beigās sākās atkusnis un sniega sega visur samazinājās, kaut ziemas pēdējā dienā daudzās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 51 cm, maksimāli 53 cm). Pilnībā izkususi sniega sega bija tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2025./2026. gada ziemā bija 3,5 m/s jeb vienāds ar normu. Decembris ar vidējo vēja ātrumu 4,0 m/s bija 0,4 m/s vējaināks par normu, bet janvāris un februāris ar vidējo vēja ātrumu 3,3 un 3,1 m/s abi bija 0,2 m/s mazāk vējaini par konkrēto mēnešu normām. Šoziem maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, 4 no tām brāzmu ātrums sasniedza stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s), bet vienā dienā sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 29,1 m/s 30. decembrī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šoziem reģistrētās vēja brāzmas. == Gada raksturojums pa mēnešiem == {{Latvijas temp un nokr infokaste |jan temp = –8,7 °C |feb temp = –8,3 °C |mar temp = +4,4 °C |apr temp = |mai temp = |jūn temp = |jūl temp = |aug temp = |sep temp = |okt temp = |nov temp = |dec temp = |jan nokr = 21,2 mm |feb nokr = 16,0 mm |mar nokr = 6,1 mm |apr nokr = |mai nokr = |jūn nokr = |jūl nokr = |aug nokr = |sep nokr = |okt nokr = |nov nokr = |dec nokr = }} Ar vidējo gaisa temperatūru –8,7 °C '''2026. gada janvāris''' bija par 5,7 °C zem mēneša normas. Lai gan šis janvāris ierindojās 15. vietā (dalīti ar 1924. gadu) starp aukstākajiem janvāriem, tomēr tas bija otrais aukstākais kopš rekordaukstā 1987. gada janvāra – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā. Vidējā gaisa temperatūra visu janvāri, izņemot dažas dienas mēneša sākumā, bija zem normas. Neskatoties uz to, janvārī netika sasniegti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 21,2 mm, kas ir 58% zem mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (55,5 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 6,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 12 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā un Rūjienā – 3 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega, un daudzās tā sasniedza 10 un 20 cm. Sniega sega noturējās visu janvāra mēnesi, vidēji mēnesī plānākā tā bija piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā), bet biezākā – Dagdā, Rucavā un Piedrujā. Vislielāko biezumu sniega sega sasniedza mēneša beigās, kad 28.–29. janvārī vairākās novērojumu stacijās (Rucavā, Sīļos, Saldū, Daugavpilī, Piedrujā) tā bija 30 vai vairāk centimetru bieza, bet Dagdā sasniedza pat 46 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 85% – no 81% Rīgā līdz 88% Alūksnē, Gulbenē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −5,3 °C, kas ir 2,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −18,2 °C tika novērota 8. janvārī Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā un Liepājas ostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 16,2 mm, kas ir 12% zem dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (48,8 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 4,9 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 4,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 7 diennaktis, bet vismazāk Bauskā un Mērsragā – 2 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega. Visbiezākā diennakts maksimālā un diennakts vidējā sniega sega novērota Rucavā 5. janvārī (30 cm un 29 cm), un dekādes laikā arī citviet sniega sega bija vismaz 20 cm bieza – Piedrujā, Dagdā, Gulbenē, Sīļos, Siguldā, Zosēnos, Skrīveros, Liepājā, Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Stendē. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 87% – no 85% Kolkā, Mērsragā un Rūjienā līdz 91% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 8,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −24,5 °C tika novērota 20. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −1,8 °C tika novērota 16. janvārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 1,8 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,3 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Skultē – 0,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Vičakos – 3 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Jelgavā, Madonā, Pāvilostā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 84% – no 81% Priekuļos un Rīgā līdz 88% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 14. janvārī Kolkā. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 6,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,5 °C tika novērota 21. janvārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 4,3 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (18,6 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 1,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 4 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Kolkā, Kuldīgā, Madonā, Mērsragā, Priekuļos, Rūjienā, Siguldā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 82% – no 78% Pāvilostā un Rīgā līdz 89% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,9 m/s) tika novērotas 28. janvārī Kolkā. Ar vidējo gaisa temperatūru –8,3 °C '''2026. gada februāris''' bija par 5,2 °C zem mēneša normas, līdz ar to tas kļuva par vienu no aukstākajiem februāriem šajā gadsimtā aiz 2011. un 2012. gada februāriem. Visā novērojumu vēsturē šis februāris ierindojās 17. vietā. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Gandrīz visu februāri vidējā gaisa temperatūra bija zem normas, tikai mēneša beidzamajā nedēļā, kad gaisa temperatūra paaugstinājās, tā atsevišķās dienās bija augstāka par normu. Februāra laikā reģistrēti kopā 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp divi Latvijas diennakts rekordi (−31,7 °C Jelgavā 2. februārī, −32,5 °C Daugavpilī 17. februārī) un viens stacijas dekādes rekords, un mēneša beigās novēroti arī 6 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 16,0 mm, kas ir 60% zem mēneša normas (40,3 mm), kļūstot par vienu no sausākajiem februāriem 21. gadsimtā (aiz 2021. un 2003. gada), bet visā novērojumu vēsturē par 14. sausāko. Visvairāk nokrišņu (38,0 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Stendē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 2 diennaktis. Februāra sākumā visās novērojumu stacijās joprojām bija pastāvīga sniega sega, biezākā tā bija Latgalē, īpaši Dagdā, savukārt plānākā Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos. Sniega sega līdz ar nokrišņiem mēneša vidū kļuva vēl biezāka, Dagdā sasniedzot maksimumu 14. februārī – 62 cm, kas ir biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra pēdējā nedēļā sākās atkusnis un, gaisa temperatūrai paaugstinoties, sniega sega visur samazinājās. Mēneša beigās sniega sega bija visbiezākā Dagdā (53 cm), bet piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē tā bija pilnībā nokususi. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 81% – no 76% Ainažos līdz 84% Alūksnē un Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −12,3 °C, kas ir 8,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −31,7 °C tika novērota 2. februārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,0 °C tika novērota 7. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 1,3 mm, kas ir 91% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (10,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Siguldā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 0,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 3 diennaktis, bet Ainažos, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Priekuļos, Rīgā, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Februāra 1. dekādē visās NS joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visbiezākā dekādes laikā tā bija Dagdā – 46 cm, savukārt visplānākā Mērsragā un Kolkā – 6 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 81% – no 75% Ainažos līdz 85% Alūksnē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,4 m/s) tika novērotas 2. februārī Daugavgrīvā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −9,8 °C, kas ir 6,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +1,4 °C tika novērota 20. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (23,9 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos – 0,3 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 1,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rēzeknē un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Rūjienā, Skultē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Februāra 2. dekādē visā valstī joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visplānākā tā joprojām bija Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos, savukārt visbiezākā – Dagdā, kur diennakts vidējais sniega segas biezums 14. februārī bija 60 cm, bet maksimālais biezums kādā brīdī šajā dienā sasniedza 62 cm. Šī bija biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, kad Alūksnē tā sasniedza 70 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 79% – no 72% Ainažos līdz 84% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (18,0 m/s) tika novērotas 13. februārī Kolkā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,5 °C, kas ir 1,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −16,6 °C tika novērota 23. februārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (17,3 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Dobelē – 2,8 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā un Sīļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 84% – no 81% Daugavpilī, Rēzeknē un Rūjienā līdz 86% Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +4,4 °C '''2026. gada marts''' bija par 4,2 °C virs mēneša normas, tādējādi kļūstot par vissiltāko martu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) dalīti ar 2007. gadu. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Latvijas vidējā gaisa temperatūra visās marta dienās bija augstāka par normu, un kopā mēneša laikā sasniegti 123 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 11 bija staciju dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 6,1 mm, kas ir 83% zem mēneša normas (36,9 mm), un tas bija 4. sausākais marts novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (15,7 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Daugavpilī – 2,4 mm. Vidēji Latvijā martā bija 2,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 5 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Marta sākumā daudzās NS bija saglabājusies sniega sega – Latgalē, dažviet Vidzemē, Sēlijā. Marta 1. un 2. dekādē, gaisa temperatūrai paaugstinoties, tā pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Sīļos un Dagdā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 76% – no 69% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,7 °C, kas ir 3,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,4 °C tika novērota 10. martā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 0,8 mm, kas ir 94% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,8 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Bauskā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Rīgā, Sīļos un Skrīveros, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 2 diennaktis, bet gandrīz visās pārējās stacijās – Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rucavā, Sīļos, Skrīveros, Stendē, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos – šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 79% – no 75% Rīgā līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,1 m/s) tika novērotas 3. martā Ventspilī. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 5,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,0 °C tika novērota 19. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,1 °C tika novērota 14. martā Liepājā un Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 4,7 mm, kas ir 63% zem dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (12,5 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Zīlānos – 2,0 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 1,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Madonā, Priekuļos, Siguldā, Ventspilī un Vičakos – 3 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 77% – no 67% Rēzeknē un Zīlānos līdz 86% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,8 m/s) tika novērotas 13. martā Pāvilostā. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 3,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,3 °C tika novērota 21. martā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 0,6 mm, kas ir 95% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (2,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Dagdā, Daugavpilī, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Siguldā, Skrīveros un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Liepājā, Rucavā, Sīļos, Ventspilī un Vičakos – 1 diennakts, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Zīlānos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 72% – no 64% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,8 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,2 °C tika novērota 2. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 10,9 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (30,2 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Bauskā – 4,3 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Alūksnē, Liepājā, Madonā, Saldū, Siguldā un Zosēnos – 4 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 74% – no 65% Dagdā līdz 85% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,9 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 3,2 mm, kas ir 74% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (21,0 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 0,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē – 3 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Mērsragā, Rīgā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 64% – no 57% Rīgā līdz 73% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (13,9 m/s) tika novērotas 20. aprīlī Ventspilī. == Gada notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — gada pirmajā naktī vietām austrumu rajonos termometra stabiņš noslīdēja līdz –18 grādiem, valsts novērojumu stacijās zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]], –17,8 °C, bet neoficiālajā meteostacijā [[Veclaicene|Veclaicenē]], netālu no [[Igaunija|Igaunijas]], gaiss atdzisa līdz pat –22,3 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mbdvquh4w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|1|SK}}</ref><ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/380813243 Jaunais gads Latvijā sācies ar salu un sniegu: vietām pat līdz -18°], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|1|SK}}</ref> Tikmēr no rietumiem Latvijai pāri virzījās nokrišņu zona, atnesot [[sniegputenis|sniegputeni]], vakarpusē sniega segas biezums [[Rucava|Rucavā]] īslaicīgi paaugstinājās līdz 28 cm. * [[3. janvāris]] — upēs sākās aktīvas [[ledus]] veidošanās un vižņu iešanas procesi, [[Gauja|Gaujas]] lejtecē vižņu dēļ paaugstinājās ūdens līmenis, līdz ar to spēkā bija dzeltenais brīdinājums par zemāko vietu applūšanu. Arī [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]] [[Daugava|Daugavā]] turpinājās ledus un vižņu virzība, kas veicināja ledus blīvēšanos ūdenskrātuves augštecē un augšpus tās. Ūdenslīmeņa paaugstināšanās turpinājās [[Zeļķi|Zeļķos]], kā arī pie [[Jēkabpils]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8389771/latvijas-upes-turpinasies-viznu-iesana Latvijas upēs turpināsies vižņu iešana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|3|SK}}</ref> [[Attēls:Ziemas mežs Allažos.jpg|alt=Ziemas ainava Allažu mežā, 2026. gada 4. janvāris|thumb|180px|Ziemas ainava [[Allaži|Allažu]] apkārtnes mežā, 2026. gada 4. janvāris]] * [[7. janvāris]] — valsts austrumu daļā un vietām citviet, nokrišņu zonai virzoties, ilgstoši mēreni sniga, dažviet sniega sega kļuva par 5 cm biezākā. Valsts lielāko daļu klāja 10–20 cm sniega, visdziļākais sniegs pārklāja [[Dagda|Dagdu]] un Rucavu (25 cm), bet vismazāk sniega bija [[Mērsrags|Mērsragā]] (5 cm), [[Kolka|Kolkā]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] (6 cm).<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8391913/tresdien-vietam-latvija-spides-saule Trešdien vietām Latvijā spīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|7|SK}}</ref> * [[11. janvāris]] — diennakts laikā daudzviet sniga un puteņoja, īpaši stiprāk Kurzemē un Vidzemē, tur sliktas redzamības un aizputināto ceļu dēļ braukšanas apstākļi tika apgrūtināti (atsevišķos ceļu posmos ļoti apgrūtināti). Sniega segas biezums dienas vidū lielākajā valsts daļā bija caurmērā 15–30 cm, biezākais sniegs tika reģistrēts [[Stende|Stendes]] novērojumu stacijā — 30 cm, [[Piedruja|Piedrujā]] izveidojās līdz 28 cm bieza sniega sega, Dagdā un [[Gulbene|Gulbenē]] — līdz 27 cm. [[Rīga|Rīgā]] sniega sega diennaktī pieauga vidēji par 4 cm, no 10 līdz 14 cm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2010311902631465412 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|11|SK}}</ref> * [[12. janvāris]] — Daugavpilī nakts stundās gaisa temperatūra pazeminājās līdz –18,5 °C, agri no rīta termometra stabiņš bija no –3,2 grādiem [[Ventspils|Ventspilī]], Pāvilostā un Liepājas ostā līdz –17,2 grādiem Daugavpils novērojumu stacijā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8394722/pirmdien-vietam-latvija-uzspides-saule Pirmdien vietām Latvijā uzspīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|12|SK}}</ref> Savukārt vakarā, debesīm skaidrojoties, kļuva vēl aukstāks un [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Staļģene|Staļģenē]] gaisa temperatūra sasniedza –21,9 °C, pirmo reizi šajā ziemas sezonā tika sasniegta –20 grādu atzīme, turklāt pēc divu gadu pārtraukuma, jo pēdējo reizi tik auksts bija [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gada]] 17. janvārī.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2010783423863144555 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|12|SK}}</ref><ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcbk7evne22s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|13|SK}}</ref> * [[15. janvāris]] — kamēr Latgalē naktī debesis noskaidrojās un gaisa temperatūra noslīdēja zem –20 grādiem, [[Madona|Madonā]] un Dagdā termometra stabiņam pazeminoties līdz –21,7 °C, tikmēr jūras piekrastē Kurzemē pēcpusdienā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –2 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2011711053714112643 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|15|SK}}</ref> Turpinoties sala periodam, ūdenstilpēs veidojās un nostiprinājās [[ledus]] sega. * [[20. janvāris]]: ** Minimālā gaisa temperatūra daudzviet valsts austrumos un vietām valsts rietumu rajonos bija zem –20 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur gaiss atdzisa līdz –24,5 °C. Madonas novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –23,8 °C, [[Dobele|Dobeles]] novērojumu stacijā līdz –22,0 °C, Dagdā tika reģistrēti –21,9 °C, Gulbenē un [[Skrīveri|Skrīveros]] –21,8 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Mērsragā –21,6 °C. –20 grādu sals tika fiksēts arī [[Stende|Stendē]] (–20,3 °C), Jelgavā (–20,1 °C) un Alūksnē (–20,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,9 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013515148686737718 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|20|SK}}</ref> ** Sākoties spēcīgai ģeomagnētiskajai vētrai, vairākās vietās Latvijā (un ne tikai) tika novērota koša [[ziemeļblāzma]].<ref> [https://www.tvnet.lv/8399876/foto-nakti-uz-otrdienu-daudzviet-fikseta-kosa-ziemelblazma FOTO ⟩ Naktī uz otrdienu daudzviet fiksēta koša ziemeļblāzma], tvnet.lv, {{dat|2026|1|20|SK}}</ref> * [[21. janvāris]] — otro nakti pēc kārtas zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpils novērojumu stacijā, –24,7 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcvzftkb5c24 Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}</ref> Arī citviet valsts austrumos un vietām Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja zem –20 grādiem, Madonā gaiss atdzisa līdz –23,7 °C, [[Jelgava|Jelgavā]] līdz –22,3 °C, [[Rēzekne|Rēzeknē]], Dagdā, Gulbenē, Zīlānos, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], Skrīveros un [[Bauska|Bauskā]] bija –20, –21 grāds. Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –15,4 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013862388987035793 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}</ref> [[Attēls:Sarma Rīga 2026 1 21.jpg|alt=Sarmots rīts Rīgā, 2026. gada 21. janvāris |thumb|180px|Sarmots rīts [[Rīga|Rīgā]], 2026. gada 21. janvāris]] * [[25. janvāris]] — naktī valsts austrumu rajonos, līdzīgi kā citās aizvadītājās naktīs, zem skaidrām debesīm, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –20, –24 grādiem, viszemāk tā noslīdēja Madonā (–24,6 °C). Citviet [[Latgale|Latgales]] un [[Vidzeme|Vidzemes]] novērojumu stacijās termometra stabiņš noslīdēja līdz –19, –21 grādam, pārējā Latvijā bija –13, –18 grādu [[sals]], vienīgā vieta visā teritorijā, kur gaiss neatdzisa līdz –10 grādiem, bija [[Kolka]] (–7,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,3 °C.<ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/384921966 Nākamās nedēļas pirmajā pusē daudzviet snigs], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|25|SK}}</ref> * [[28. janvāris]] — dienvidu un centrālajos rajonos mēreni, bet ilgstoši sniga, kopš 27.01 pēcpusdienas (kad snigšana sākās) visvairāk uzsniga Zemgalē un Dienvidkurzemē, kur sniega segas biezums daudzviet pieauga par 9–10 cm. [[Jelgava|Jelgavā]] sniega sega pieauga par 10 cm (vidēji līdz 25 cm), diezgan līdzīgi arī Dobelē, [[Saldus|Saldū]] no 21 cm līdz 30 cm, [[Kalnciems|Kalnciemā]] no 17 cm līdz 24 cm, Bauskā no 12 cm līdz 22 cm. Rīgā no rīta [[sniega sega|sniega segas]] biezums vidēji sasniedza 17 cm, bet Latgalē snigšana turpinājās vēl visu dienu, biezākais sniegs tika reģistrēts Dagdā, kur zemi klāja 45 cm bieza sniega kārta.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8404797/tresdien-specigak-snigs-latgale-selija-un-zemgales-dienvidos Trešdien spēcīgāk snigs Latgalē, Sēlijā un Zemgales dienvidos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref><ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2016407814420279615 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref> * [[30. janvāris]] — Latvijā pieņemās spēkā aukstums un sākās spēcīgākais aukstuma vilnis 2025./2026. gada [[ziema|ziemas]] sezonā.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2016566886306029705 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref> Lai gan –20 grādu atzīme tika novērota vien divās meteoroloģisko novērojumu stacijās, lielā daļā valsts gaiss atdzisa līdz –14, –19 grādiem, siltākā nakts tika aizvadītā Kolkā un [[Mērsrags|Mērsragā]], kur termometra stabiņš noslīdēja attiecīgi līdz –6,2 °C un –7,4 °C. Zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta Zosēnu (–23,8 °C) un Daugavpils novērojumu stacijās, kur zem skaidrām debesīm un iestājoties bezvējam, gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, pašā pilsētas centrā bija par vairākiem grādiem siltāks.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mdmpg4xy7222 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|30|SK}}</ref> * [[31. janvāris]] — Latviju skāra spēcīgākais sals pēdējo 14 gadu laikā.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/31.01.2026-latviju-skaris-stiprakais-sals-kops-2012-gada.a632512/ Latviju skāris stiprākais sals kopš 2012. gada], lsm.lv, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Jau ap pusnakti [[Daugavpils]] novērojumu stacijā, kas atrodas pie [[Ruģeļu ūdenskrātuve|Ruģeļu ūdenskrātuves]], gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem un nakts laikā tā turpināja krīsties zemāk. Minimumu temperatūra sasniedza rītā pusē, kad termometra stabiņš tur noslīdēja līdz –32,8 °C, pirmo reizi pēdējo 5 gadu laikā (kopš [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gada]] janvāra) gaisa temperatūra Latvijas teritorijā noslīdēja zem –30 grādiem, un Daugavpilī šī bija aukstākā nakts valstī kopš [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] [[5. februāris|5. februāra]].<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2017520048747827289 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Saskaņā ar "Latvijas Valsts ceļu" datiem uz [[A6]] šosejas netālu no [[Daugavpils lidlauks|Daugavpils lidlauka]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem, un tas ir lielākais sals, ko ceļu sensori fiksēja naktī un rītā. Savukārt [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu tīklā otrā zemākā gaisa temperatūra rīta agrumā tika reģistrēta [[Staļģene|Staļģenē]], kur atrodas meteoroloģiskā stacija "Jelgava", –28,3 °C. Lielākajā Latvijas daļā gaiss atdzisa līdz –19, –24 grādiem, mazāks sals bija Kurzemē, Kolkā termometra stabiņš noslīdēja vien līdz –7 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017486051162329349 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Rīgā [[Latvijas Universitāte|LU]] novērojumu stacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –17,0 °C, [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]] bija nepilni –20 grādi, bet Pierīgā valdīja aukstums līdz –25 grādiem. === Februāris === * [[1. februāris]]: ** Zemākā gaisa temperatūra naktī un no rīta tika reģistrēta [[Jelgava|Jelgavas]] novērojumu stacijā [[Staļģene|Staļgenē]], –30,6 °C, arī vietām citur gaisa temperatūra bija tuvu –30 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017892391194112312 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> [[Daugavpils]] meteostacijā termometra stabiņš noslīdēja līdz –29,0 °C, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, bet [[Bauska|Bauskas]] novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25,7 °C. Daudzviet citviet valsts teritorijā valdīja –20, –25 grādu sals, par dažiem grādiem siltāks bija vietām Kurzemē un Rīgā, savukārt [[Kolka|Kolkā]], [[Ventspils|Ventspilī]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –10, –13 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra no rīta sasniedza –18,6 °C, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] –18,8 °C.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2017913649017368854 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> ** Sāka aizsalt [[Rīgas līcis]], to lielāko daļu klāja peldoši ledus gabali, aizsala [[Pērnavas līcis]] [[Igaunija|Igaunijas]] piekrastē, un pilnībā aizsalusi jau kādu laiku bija arī [[Daugava]] Rīgā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8407494/foto-rigas-lica-lielako-dalu-klaj-peldosi-ledus-gabali FOTO ⟩ Rīgas līča lielāko daļu klāj peldoši ledus gabali], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> * [[2. februāris]] — naktī un no rīta 12 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī nacionālais 2. februāra aukstuma rekords. Viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Jelgavas novada Staļģenē, '''–31,7 °C''', un tā ir zemākā temperatūra, kas Latvijā šajā datumā tika fiksēta, kopš veic meteoroloģijas novērojumus.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/02.02.2026-sasniegts-2-februara-aukstuma-rekords-diena-bus-saulaina.a632618/ Sasniegts 2. februāra aukstuma rekords; diena būs saulaina], lsm.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> Iepriekšējais nacionālais rekords tika fiksēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]], kad Zosēnos bija –30,8 °C. Vietējas nozīmes rekordi tika pārspēti arī Dagdā (–23,4 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (–23,2 °C), Mērsragā (–21,7 °C), Liepājā (–23,7 °C), [[Stende|Stendē]] (–25,2 °C), Saldū (–25,0 °C), Skrīveros (–26,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (–27,2 °C), Dobelē (–27,0 °C), Bauskā (–30,4 °C) un Daugavpilī (–31,4 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2018222521082864093 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –19,6 °C, bet pie [[lidosta "Rīga"|lidostas "Rīga"]] gaiss atdzisa līdz –26 grādiem, pārspējot rekordu — 2012. gadā reģistrētos –23,8 grādus. Tikmēr Daugavgrīvas novērojumu stacijā, sākot pūst mērenam ziemeļu [[vējš|vējam]] no jūras, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –9 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8407814/agra-pirmdienas-rita-gaisa-temperatura-rigas-lidosta-pazeminajas-lidz-26-gradiem Agrā pirmdienas rītā gaisa temperatūra Rīgas lidostā pazeminājās līdz -26 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> * [[4. februāris]] — kārtējā aukstā nakts Latvijas teritorijā, no visām valsts meteoroloģisko novērojumu stacijām viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Daugavpilī (–28,9 °C). Balstoties uz "[[Latvijas Valsts ceļi|Latvijas Valsts ceļu]]" informāciju, naktī daudzviet [[Latgale|Latgalē]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25, –27 grādiem, vietām Vidzemē līdz –23, –25 grādiem. Gaisa kvalitāte svārstījās no labas [[Kurzeme|Kurzemē]] līdz īpaši sliktai [[Rēzekne|Rēzeknē]], kur aukstā laika, [[bezvējš|bezvēja]] un intensīvās apkurināšanas dēļ izveidojās [[smogs]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8409304/tresdienas-nakti-gaiss-dazviet-latvija-atdzisis-lidz-27-gradiem-rezekne-smogs Trešdienas naktī gaiss dažviet Latvijā atdzisis līdz –27 grādiem, Rēzeknē – smogs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|4|SK}}</ref> [[Attēls:Daudas ūdenskritums 2026.02.07.jpg|alt=Sasalušais Daudas ūdenskritums, 2026. gada 7. februāris|thumb|180px|Sasalušais [[Daudas ūdenskritums]], 7. februāris]] * [[8. februāris]] — dziļākais sniegs Latvijā saglabājās Latgales dienvidu daļā, [[Dagda|Dagdas]] novērojumu stacijā sniega segas biezums pieauga līdz 47 cm, kas ir biezākais sniegs valstī kopš [[2023. gada laikapstākļi Latvijā|2023. gada]] marta. Otrā biezākā sniega sega valsts novērojumu stacijās vidēji bija 41 cm [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Piedruja|Piedrujā]], Daugavpils novērojumu stacijā tika izmērīta 35 cm bieza sniega kārta, savukārt Rēzeknē un [[Līvāni|Līvānu]] novadā zemi sedza attiecīgi 30 un 32 cm sniega. Citās novērojumu stacijās sniega segas biezums bija no 6 cm Daugavgrīvā un Mērsragā līdz 28 cm Rucavā, novērojumu stacijā Rīgas centrā saglabājās 16 cm bieza sniega sega.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8411926/dzilakais-sniegs-valsti-saglabajas-latgales-dienvidu-dala Dziļākais sniegs valstī saglabājas Latgales dienvidu daļā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|8|SK}}</ref> * [[10. februāris]] — debesīm kļūstot skaidrām, valsts austrumos un vietām Zemgalē no jauna pastiprinājās [[sals]], daudzviet gaiss atdzisa līdz –20, –25 grādiem, ārpus novērojumu stacijām līdz –27 grādiem, bet Daugavpils neteostacijā, kas atradās pilsētas nomalē, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –30 grādiem. Valsts rietumu pusē debesis bija apmākušās, tās apmācas arī Latvijas centrālajā daļā, vietām bija neliels sniegs, [[migla]] un sarma. Rīgā no rīta gaiss atdzisa līdz –17 grādiem, lidostā valdīja aptuveni –20 grādu sals.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8412990/otrdiena-gaidama-auksta-un-sniegaina Otrdiena gaidāma auksta un sniegaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|10|SK}}</ref> * [[13. februāris|13.]]—[[14. februāris]] — ap rītu Latvijas teritoriju no dienvidrietumiem šķērsoja ar aktīvu [[ciklons|ciklonu]] saistīta plaša nokrišņu zona, visā valstī atnesot ilgstošu un brīžiem stipru snigšanu. Rīta stundās ilgstoša snigšana sākās Kurzemes pusē, bet dienas gaitā tā aptvēra jau visu Latviju.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2021964336600650072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|12|SK}}</ref> [[Sniegputenis]] daudzviet turpinājās līdz naktij, bet Latgales dienvidaustrumu daļā arī 14.02 nakts pirmajā pusē. Visā valstī, arī Rīgā, tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, veidojās sastrēgumi, līdz 13.02 vakaram tika fiksētas vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi visā Latvijā.<ref> [https://www.tvnet.lv/8415917/lidz-piektdienas-vakaram-latvija-registreti-vairak-neka-240-satiksmes-negadijumi Līdz piektdienas vakaram Latvijā reģistrēti vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi], tvnet.lv, {{dat|2026|2|13|SK}}</ref> Biezākā sniega sega izveidojās Dagdas novērojumu stacijā — 62 cm sniega.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022569821959790768 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> Tik daudz sniega valstī nebija kopš [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gada]] [[aprīlis|aprīļa]], kad [[Alūksne|Alūksnē]] sniega dziļums sasniedza 70 cm.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/14.02.2026-latviju-parklajis-dzilakais-sniegs-kops-2013-gada.a634635/ Latviju pārklājis dziļākais sniegs kopš 2013. gada], lsm.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> Lielākās sniega segas biezuma izmaiņas — par 20 cm — tika reģistrētas novērojumu stacijā "Sīļi", Līvānu novadā, kur sniega kārtas augstums pieauga no 38 līdz 58 cm, bet [[Gulbene|Gulbenes]] meteoroloģiskajā stacija sniega dziļums palielinājās par 18 cm — no 28 līdz 46 cm. Novērojumu stacijā Rīgas centrā sniega kārtas biezums palielinājās no 16 līdz 25 cm. Daudzviet valstī sniega sega kļuva par vairāk nekā 10 cm biezāka, bet daļā Kurzemes un Vidzemes ziemeļrietumos sniega sega nepieauga. 40 centimetru robeža tika pārsniegta novērojumu stacijās Gulbenē un Rēzeknē, tā sasniegta arī [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros, vairāk nekā pusmetra sniega bija Daugavpilī un Krāslavas novada Piedrujā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8415988/pat-62-centimetri-kur-sobrid-latvija-ir-visbiezaka-sniega-sega Pat 62 centimetri! Kur šobrīd Latvijā ir visbiezākā sniega sega?], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> * [[15. februāris]] — trījās novērojumu stacijās no rīta tika laboti attiecīgā datuma aukstuma rekordi.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022952540619575411 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|15|SK}}</ref> Debesīm skaidrojoties, Liepājā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –24,4 °C, Rucavā — līdz –25,7 °C, savukārt novērojumu stacijā "Jelgava", kas atrodas Staļģenē, īsi pēc [[saullēkts|saullēkta]] sals sasniedza –30,3 °C. Visas valsts aukstuma rekords gan palika nepārspēts — [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] Zosēnos reģistrētie –32,3 °C. Rīgā termometra stabiņš noslīdēja līdz –18,1 °C centrā un līdz –25 grādiem [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]]. "Latvijas Valsts ceļu" informācija liecināja, kā vietām visos reģionos gaisa temperatūra noslīdēja zem –25 grādiem, lielākais sals gar autoceļiem bija –28 grādi uz [[A2]] šosejas pie [[Amata|Amatas]] upes.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2026-liepajas-rucavas-un-jelgavas-noverojumu-stacija-parspets-aukstuma-rekords.a634704/ Liepājas, Rucavas un Jelgavas novērojumu stacijā pārspēts aukstuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|2|15|SK}}</ref> [[Attēls:Ziemas diena Valles pagasts 15feb2026.jpg|alt=Ziemas diena Valles pagastā, 2026. gada 15. februāris|thumb|220px|Ziemas diena [[Valles pagasts|Valles pagastā]], 15. februāris]] * [[16. februāris]] — nakts pagāja ar temperatūras kontrastiem: valsts lielākajā daļā [[mākoņi|mākoņu]] dēļ nebija vēsāks par –7, –14 grādiem, tikmēr valsts dienvidos debesis bija skaidras, termometra stabiņš daudzviet bija zem –20 grādiem, Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās pat līdz –30,5 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mexhg5glqk2f Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|16|SK}}</ref> Liepājā un [[Rucava|Rucavā]], ar attiecīgi –24,2 °C un –27,5 °C, tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, Rucavā tika pārspēts arī februāra 2. dekādes aukstuma rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2023296624127328278 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|16|SK}}</ref> * [[17. februāris]] — tika aizvadīts ļoti auksts rīts, daļā valsts termometra stabiņš noslīdēja zem –25 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–27,2 °C), kur tika labots aukstuma rekords, Jelgavā (–27,6 °C) un Daugavpilī, kur bezvēja un skaidrā laika dēļ gaiss atdzisa līdz '''–32,5 °C''', labojot nacionālo 17. februāra aukstuma rekordu. Daugavpils meteostacija bija arī šī rīta aukstākā vieta visā [[Eiropa|Eiropā]]. Iepriekšējais aukstākais 17. februāris bija [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]] [[Mērsrags|Mērsragā]], kad bija –30,5 grādi.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/17.02.2026-sorit-daugavpils-puse-sals-sasniedzis-32-gradus-jauns-17-februara-rekords-latvija.a634986/ Šorīt Daugavpils pusē sals sasniedzis 32 grādus — jauns 17. februāra rekords Latvijā], lsm.lv, {{dat|2026|2|17|SK}}</ref> * [[20. februāris]] — termometra stabiņš [[Kurzeme|Kurzemē]] paaugstinājās virs nulles, pirmo reizi kopš 7. janvāra tur netika reģistrēta negatīva gaisa temperatūra. Pavisam nedaudz virs nulles gaiss iesila arī Rīgā. Iepriekšējās sešās nedēļās pozitīva [[gaisa temperatūra]] Latvijā tika novērota tikai vienreiz – 12. februārī Daugavpilī gaiss iesila līdz +0,8 grādiem.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/20.02.2026-piektdien-kurzeme-gaisa-temperatura-pakapsies-gradu-virs-nulles.a635541/ Piektdien Kurzemē gaisa temperatūra pakāpsies grādu virs nulles], lsm.lv, {{dat|2026|2|20|SK}}</ref> * [[23. februāris]] — ziemeļaustrumu virzienā pāri valsts teritorijai virzījās plaša [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, atnesot sniegu, slapju sniegu, un sniega sega vietām rietumu un centrālajos rajonos kļuva par dažiem centimetriem biezāka. Šajos reģionos vakarpusē un naktī tika novērota arī [[atkala]], kas vietām turpinājās arī naktī.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8421246/pirmdien-latvijas-lielakaja-dala-gaidams-sniegs Pirmdien Latvijas lielākajā daļā gaidāms sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|23|SK}}</ref> * [[27. februāris]]: ** Visā valstī sākās atkusnis, gaisa temperatūra sasniedza +1, +6 grādus, līdz ar to visā Latvijā beidzās periods ar nepārtrauktu [[sals|salu]], kad diennakts maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, kas vidēji turpinājās 49 diennaktis. Visās novērojumu stacijās vienlaikus šāds periods ilga 35 dienas, bet garākais nepārtraukts periods, kad maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, tika reģistrēts Alūksnē — 62 diennaktis.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027349790950916508 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|27|SK}}</ref> Arī vēsturiskais rekords pieder Alūksnei — 81 diennakts [[1984. gada laikapstākļi Latvijā|1984.]]/[[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985. gada]] ziemā. Dažās novērojumu stacijās šis sala periods bija viens no ilgākajiem vēsturē, piemērām, Rūjienā noslēgušais 54 dienu sala periods bija 2. garākais stabilais sals 21. gadsimtā un 3. garākais kopš [[1966. gads|1966.]]/[[1967. gads|1967. gada]] ziemas, bet Liepājā — garākais 21. gadsimtā un 2. garākais sala periods kopš [[1945. gads|1945. gada]], atpaliekot 8 dienas no rekorda.<ref> [https://x.com/LatvianNature/status/2027091731695485061 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|2|26|SK}}</ref> ** Šī bija pirmā diennakts no piecām, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā paaugstinājās virs nulles — iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]].<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/04.03.2026-latvija-sacies-meteorologiskais-pavasaris.a637268/ Latvijā sācies meteoroloģiskais pavasaris], lsm.lv, {{dat|2026|3|4|SK}}</ref> * [[28. februāris]] — Latvijas dienvidu daļā dienas laikā debesis skaidrojās un spoži spīdēja saule, kā rezultātā strauji paaugstinājās gaisa temperatūra. Daugavpilī un [[Zīlāni|Zīlānos]] termometra stabiņš sasniedza attiecīgi +10,1 °C un +10,9 °C, pirmo reizi kopš rudens gaisa temperatūra Latvijā pārsniedza +10 grādu atzīmi, uzstādot jaunus siltuma rekordus. Jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti arī Skrīveros (+9,5 °C), Rēzeknē (+9,4 °C), Dagdā (+8,5 °C) un Liepājā (+8,4 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027803570712531370 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|28|SK}}</ref> Kopumā tika laboti seši siltuma rekordi — pirmie šajā gadā.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mfw7o5b4oc2s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|28|SK}}</ref> === Marts === * [[1. marts]] — Rēzeknes, Daugavpils, [[Madona|Madonas]], Skrīveru un Dagdas novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Līdzīgi kā aizvadītajā dienā uzspīdēja saule, un Dagdā gaiss iesila līdz +8,8 °C, Skrīveros līdz +10,6 °C, Madonā un Daugavpilī līdz +10,9 °C, bet Rēzeknē termometra stabiņš paaugstinājās līdz +11,8 °C.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|1|SK}}</ref> Strauji sāka kust [[sniega sega]] un ledus kārta uz upēm un citām ūdenstilpēm. * [[5. marts]] — lielākajā daļā Latvijas upju [[ūdens]] līmeņa kāpums kļuva straujāks, bet vietām Kurzemē līdz ar sniega nokušanu [[pali]] mazinājās. Daļā Kurzemes upju ūdens līmenis nepaaugstinājās vai sāka pazemināties, bet kāpums turpinājās lielākajās upēs [[Abava|Abavā]], [[Venta|Ventā]] un [[Bārta (upe)|Bārtā]], kur pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopumā cēlās par nepilniem diviem metriem. Arī Ziemeļvidzemes upēs [[Salaca|Salacā]], [[Rūja|Rūjā]] un [[Seda|Sedā]] ūdens līmenis dažos posmos pēdējās dienās nedaudz pazeminājās. Citos Latvijas reģionos ūdens līmenis upēs galvenokārt paaugstinājās ar pieaugošu intensitāti.<ref> [https://www.tvnet.lv/8427553/udens-limenis-latvija-strauji-kapj Ūdens līmenis Latvijā strauji kāpj], tvnet.lv, {{dat|2026|3|5|SK}}</ref> * [[8. marts]] — nostiprinoties [[Anticiklons|anticiklona]] ietekmei, visā Latvijas teritorijā valdīja sauss, saulains un pavasarīgi silts laiks, valsts lielākajā daļā gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem un piecās novērojumu stacijās tika laboti šīs dienas siltuma rekordi: [[Liepāja|Liepājā]] (+9,8 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+11,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (+11,9 °C), [[Stende|Stendē]] (+13,0 °C) un [[Mērsrags|Mērsragā]] (+13,9 °C). Rīgā pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra pārsniedza +10 grādu atzīmi, sasniedzot +11,8 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2030680887679951006 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|8|SK}}</ref> Daudzviet Kurzemē un Vidzemes ziemeļos sniega sega izzuda pavisam, bet visbiezākā sniega kārta saglabājās valsts austrumos, Dagdas novērojumu stacijā vēl bija 28 cm bieza sniega kārta.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/08.03.2026-no-pirmdienas-turpinasies-pavasarigs-laiks.a637942/ No pirmdienas turpināsies pavasarīgs laiks], lsm.lv, {{dat|2026|3|8|SK}}</ref> [[Attēls:Ledus krāvumi 2026 03 08.jpg|alt=Ledus krāvumi pie Tūjas, 2026. gada 8. marts|thumb|180px|Ledus krāvumi pie [[Tūja (Liepupes pagasts)|Tūjas]], 2026. gada 8. marts]] * [[9. marts]]: ** Gaisa temperatūrai Kolkā paaugstinoties līdz '''+14,7 °C''', tika uzstādīts jauns nacionālais siltuma rekords, par precīzi grādu pārspējot [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gada]] rekordu. Kopā tika laboti 10 diennakts un 1 dekādes rekords (Kolkā), kā arī atkārtots 1 diennakts rekords ([[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]]). Daudzviet gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem, nedaudz vēsāks bija piekrastes rajonos.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031061692029784490 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|9|SK}}</ref> ** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais gaisa temperatūras maksimums, '''+13,7 °C'''. Iepriekšējais rekorda tika fiksēts [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gadā]], kad bija +12,9 grādi.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/09.03.2026-pirmdiena-bus-saulaina-vietam-tiks-sasniegts-9-marta-siltuma-rekords.a637959/ Pirmdiena būs saulaina, vietām tiks sasniegts 9. marta siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|3|9|SK}}</ref> * [[10. marts]] — siltākā diena kopš oktobra: Mērsraga novērojumu stacijā gaiss iesila līdz +16,4 °C, uzstādot gan diennakts, gan marta 1. dekādes siltuma rekordu stacijā, pirmo reizi Latvijā šajā gadā tika fiksēts +15 grādu siltums. Vietējas nozīmes rekordi, kā arī dekādes rekordi tika arī uzstādīti [[Rūjiena|Rūjienā]] (+14,0 °C), [[Skrīveri|Skrīveros]] (+14,7 °C) un [[Stende|Stendē]] (+15,3 °C), un Kolkas novērojumu stacijā (+14,0 °C).<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031364736353222919 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|10|SK}}</ref> * [[11. marts|11.]]—[[15. marts]] — turpinājās periods ar uzstādītiem siltuma rekordiem, kopā piecu dienu laikā tika uzstādīti 82 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī 6 dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. 11. martā tika laboti 11 siltuma rekordi, 12. datumā — 13 siltuma rekordi, arī nacionālais rekords ([[Gulbene|Gulbenē]] un Madonā '''+13,9 °C'''), 13. — 17 siltuma rekordi, 14. — visi 25 siltuma rekordi (visās novērojumu stacijās), tostarp visas Latvijas rekords (Liepājā un Pāvilostā '''+17,1 °C'''), 15. — 16 siltuma rekordi, atkārtojot arī nacionālo siltuma rekordu ([[Ainaži|Ainažos]] '''+14,3 °C'''), līdzīgā temperatūra bija arī [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gadā]] Mērsragā. Šajā laika posmā tika reģsitrētas arī šī gada pirmās [[zibens]] izlādes — 12. martā [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] un vietām Vidzemē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031993984390774856 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|12|SK}}</ref> * [[18. marts]] — laikapstākļus noteica anticiklons, bezvēja dēļ daudzviet valstī nakts laikā izveidojās bieza [[migla]], kas atsevišķos reģionos, īpaši piekrastē, noturējās līdz priekšpusdienai. Plkst. 5 rītā mazākā redzamība bija 140 metri Rīgas ziemeļos [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], kā arī 200 metri Rīgas centra meteostacijā un Alūksnē.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8435496/tresdien-saulainakais-un-siltakais-laiks-latvija-saglabasies-austrumu-novados Trešdien saulainākais un siltākais laiks Latvijā saglabāsies austrumu novados], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|18|SK}}</ref> * [[20. marts]] — mazinājās ledus sastrēgums [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]], [[Pļaviņas|Pļaviņu]] pilsētā upe daļēji atbrīvojās no ledus. Ūdens līmenis [[Daugava|Daugavā]] pie Pļaviņām bija aptuveni divus metrus zemāks par 17. martā sasniegto maksimumu.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8437022/foto-plavinu-puse-mazinajies-ledus-sastregums FOTO ⟩ Pļaviņu pusē mazinājies ledus sastrēgums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|20|SK}}</ref> Lielākajā daļā Latvijas upju mazinājās pali, turpinājās ūdens līmeņa pazemināšanās. Dažās upēs, tai skaitā [[Misa (upe)|Misā]] un [[Aiviekste|Aiviekstē]], saglabājās augsts ūdens līmenis un applūdušas [[Paliene|palienes]]. * [[23. marts]] — gan [[Bauska|Bauskas]], gan [[Mērsrags|Mērsraga]] novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai paaugstinoties attiecīgi līdz +14,9 °C un +13,9 °C, tika laboti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Zīlāni|Zīlānu]] novērojumu stacijā termometra stabiņš sasniedza +14,9 °C, tika atkārtots [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]] uzstādītais siltuma rekords.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|23|SK}}</ref> * [[25. marts]] — neskatoties uz brāzmainu dienvidu, dienvidrietumu vēju un nelieliem nokrišņiem, tika aizvadīta ļoti silta diena, daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12, +16 grādiem, [[Kolka|Kolkas]] pusē pat līdz +17 grādiem. Trījās novērojumu stacijās valsts dienvidaustrumos tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+14,5 °C), Dagdā (+14,7 °C) un Daugavpilī (+15,9 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2036841326495306185 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|25|SK}}</ref> Vēja brāzmas sasniedza 13–18 m/s, vietām piekrastes rajonos līdz 20 m/s, bet stiprākais [[vējš]] bija [[Ventspils|Ventspilī]] — brāzmās līdz 22 m/s. * [[29. marts]] — tika novērota ļoti kontrastaina gaisa temperatūra: naktī, zem skaidrām debesīm, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –5 grādiem, tikmēr dienā Kurzemē un piekrastes rajonos mākoņu dēļ bija +5, +8 grādi, bet valsts austrumos, spīdot saulei, termometra stabiņš sasniedza +15, +17 grādus. Daugavpilī ar '''+17,9 °C''' tika uzstādīts gan diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, gan visas valsts mēroga rekords. Vēl [[Zīlāni|Zīlānos]] (+16,6 °C) tika labots siltuma rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2038281196178698480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|29|SK}}</ref> === Aprīlis === * [[2. aprīlis]] — tikpat kā visā valstī gaisa temperatūra rīta stundās bija zem nulles, vietām [[Mērsrags|Mērsraga]], [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]], [[Ainaži|Ainažu]] pusē, kā arī pie [[Rīgas lidosta|lidostas "Rīga"]] sals pārsniedza –5 grādus, atbilstoši "Latvijas Valsts ceļu" informācijai arī vairākās vietās Vidzemē (galvenokārt uz [[A2]] šosejas) fiiksēts līdz –5, –6 grādiem. Vietām valdīja miglains laiks, kas dienu iepriekš skāra teju visus jūras piekrastes reģionus, tostarp arī Rīgu. Vēlāk vakarā [[migla]] izveidojās no jauna, ar redzamību līdz 200–500 metriem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8445064/ceturtdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Ceturtdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|2|SK}}</ref> [[Attēls:Jaunpils saulriets 2026.04.04.jpg|alt=Saulriets Jaunpilī, 2026. gada 4. aprīlis |thumb|150px|Saulriets [[Jaunpils|Jaunpilī]], 2026. gada 4. aprīlis]] * [[6. aprīlis]] — ciklona aukstais sektors atradās virs Latvijas teritorijas, un tā ietekmē pūta brāzmains vējš un veidojās [[gubu lietus mākoņi]], kas atnesa nokrišņus — lietu, [[krusa|krusas]] graudus un slapja sniega pārslas. Konvektīvo (gubu) mākoņu veidošanās aktivitāti pastiprināja īsviļņu ieplakas bāriskajā laukā, kas papildus veicināja gubu mākoņu attīstību.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2041105218650132795 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|6|SK}}</ref> Ciklona ietekmē tika novērotas krasas vēja brāzmas, piekrastē līdz 20 m/s, bet stiprākais vējš tika fiksēts [[Ventspils|Ventspilī]], kur brāzmas pastiprinājās līdz 25 m/s, savukārt dienas reģistrētais nokrišņu daudzums vietām (piemērām, Zosēnu pusē) pietuvojās 10 mm. * [[7. aprīlis]] — atsevišķos rajonos Vidzemes vidienē ([[Madona|Madonas]], Zosēnu, [[Cēsis|Cēsu]] pusē) no rīta sniga slapjš sniegs, uz zemes izveidojot plānu, nelielu sniega kārtiņu, nesasniedzot pat 1 cm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2041441060409250177 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|7|SK}}</ref> Citviet, līdzīgi kā iepriekšējā dienā, brīžiem lija, dažviet kopā ar krusas un [[sniegs|sniega]] graudiem. Saglabājās brāzmains ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, brāzmās [[piekraste|piekrastē]] līdz 18 m/s. * [[10. aprīlis]] — tā kā laiks bija lielākoties skaidrs, visā teritorijā gaisa temperatūra nakts un rīta stundās pazeminājās līdz 0, –5 grādiem, aukstākais laiks valdīja [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Kurzemes piekrastē un jūras piekrastes rajonos (Mērsragā, [[Rucava|Rucavā]], [[Pāvilosta|Pāvilostā]]).<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=04&day=10&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/10/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Gaisa relatīvais mitrums valsts austrumos pazeminājās līdz 15%.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mj6zov3ii22o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|4|11|SK}}</ref> * [[15. aprīlis]] — visur valstī, izņemot atsevišķos rajonos Rīgas līča rietumu piekrastē, spīdot saulei, gaiss iesila līdz +14, +17 grādiem. Pūšot austrumu, ziemeļaustrumu vējam, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rīga|Rīgā]], [[Jelgava|Jelgavā]], [[Skrīveri|Skrīveros]] un dažviet Zemgalē. Diennakts vidēja gaisa temperatūra Rīgas centrā pārsniedza +11 grādus.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/15.04.2026-tresdien-gaidams-siltakais-laiks-sonedel.a642955/ Trešdien gaidāms siltākais laiks šonedēļ], lsm.lv, {{dat|2026|4|15|SK}}</ref> * [[16. aprīlis]] — [[Liepāja|Liepājā]] nokrišņu daudzums līdz agram rītam (plkst. 5) kopš 15.04. vakara sasniedza 18 mm, kas ir 63% no visa mēneša normas, ņemot vērā, ka aprīlis [[Liepāja|Liepājā]] vēsturiski ir gada sausākais mēnesis. Rīta stundās nedaudz vai mēreni lija vietām Kurzemes dienvidrietumu daļā, kā arī Vidzemē, Latgalē un [[Sēlija|Sēlijā]], bet nokrišņu daudzums lielākoties nepārsniedza 10 mm atzīmi.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8453247/ceturtdien-latvija-gaidami-mainigi-laikapstakli Ceturtdien Latvijā gaidāmi mainīgi laikapstākļi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|16|SK}}</ref> * [[20. aprīlis]] — skaidra laika ietekmē minimālā gaisa temperatūra ap pieciem rītā svarstījās no +3,5 grādiem Rīgas ziemeļu daļā [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] līdz –5 grādiem Zosēnos; teju visā valstī, izņemot piekrasti, termometra stabiņš noslīdēja zem nulles, Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz –2 grādiem [[lidosta|lidostas]] apkārtnē.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8455321/pirmdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Pirmdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|20|SK}}</ref> == Gada pārskati == === Gaisa temperatūra === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un vidējā temperatūra pa dekādēm. Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem. {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%;border:0px;text-align:center;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="19" bgcolor="#DDDDDD" | '''2026. gada [[gaisa temperatūra]]s rādītāji pa dekādēm [[Latvija|Latvijā]]. ([[°C]])''' |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20;" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|4,1}} | {{Temperatūras krāsa|–1,8}} | {{Temperatūras krāsa|–2,5}} | {{Temperatūras krāsa|–2,0}} | {{Temperatūras krāsa|1,4}} | {{Temperatūras krāsa|10,9}} | {{Temperatūras krāsa|16,4}} | {{Temperatūras krāsa|17,1}} | {{Temperatūras krāsa|17,9}} | {{Temperatūras krāsa|14,2}} | {{Temperatūras krāsa|17,9}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–5,3}} | {{Temperatūras krāsa|–10,3}} | {{Temperatūras krāsa|–10,3}} | {{Temperatūras krāsa|–12,3}} | {{Temperatūras krāsa|–9,8}} | {{Temperatūras krāsa|–1,5}} | {{Temperatūras krāsa|2,7}} | {{Temperatūras krāsa|5,3}} | {{Temperatūras krāsa|5,3}} | {{Temperatūras krāsa|3,8}} | {{Temperatūras krāsa|6,9}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–18,2}} | {{Temperatūras krāsa|–24,5}} | {{Temperatūras krāsa|–32,8}} | {{Temperatūras krāsa|–31,7}} | {{Temperatūras krāsa|–32,5}} | {{Temperatūras krāsa|–16,6}} | {{Temperatūras krāsa|–8,4}} | {{Temperatūras krāsa|–6,0}} | {{Temperatūras krāsa|–6,3}} | {{Temperatūras krāsa|–5,5}} | {{Temperatūras krāsa|–5,5}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |} == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[2026. gads Latvijā]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} {{Latvijas laikapstākļi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:2026. gads Latvijā]] 2tm32pmanxy3dicsibrak3172jrzxel 2 620355 4457215 4456232 2026-04-21T19:33:37Z Egilus 27634 /* Diena pēc dienas */ 4457215 wikitext text/x-wiki '''[[:m:100wikidays|#100wikidays]]''' skaitās personīgs "izaicinājums" (atvainojos par šo vulgārismu) 100 dienas pēc kārtas Vikipēdijā publicēt vismaz vienu jaunu rakstu. Krieviski tam ir labāks apzīmējums: "понты". Bet lai vai kā, es tik un tā gandrīz ik dienas daru ko tādu, un saskaņā ar anekdoti, "ja mums vienalga jābadojas, varbūt darīt to kā protestu pret imperiālismu"? Galu galā, vairākas reizes es to jau izdarīju ([[Dalībnieks:Egilus/100wikidays|2017]], [[Dalībnieks:Egilus/100wikidays-2|2020]], [[Dalībnieks:Egilus/100wikidays-3|2021]], [[:eo:Uzanto:Egilus/100wikidays|2024, esperanto]]). Bet vispār man iekrājies mežonīgi daudz nepadarītā, un šis varētu būt par motivāciju kaut nelielu daļu no tā savākt. Sākumdiena ieplānota {{dat|2026|1|14}}, {{dat|2026|4|23}} attiecīgi plānots apstāties. Ja reālajā dzīvē nekas negadīsies tāds, kas piespiedīs mani pilnībā atmest virtuālo. === en === '''[[:m:100wikidays|#100wikidays]]''' officially is a great challenge. I've heard such pathosal and silly words too much at Soviet dictature. Therefore I declare not a challenge, but a Ordnung-ization: I just have too much non-written articles in "To do", and this could be the motivation to deal with it at least partially. This list will be not updated everyday because I don't like to spam in "Recent changes" list. === ru === '''[[:m:100wikidays|#100wikidays]]''' считается большим личным вызовом и как там ещё. Я этого бессмысленного пафоса уже при СССР нажрался выше крыши. Посему — не вызов, а разгребание. У меня просто накопилось слишком много ненаписанных статей, и это может стать мотивацией хотя бы частично разобраться с этим. Время — январь-апрель 2026 года. Писаться статьи будут ежедневно, но тут записываться, когда мне не сильно лень, а то я заспамлю страницу последних изменений — а её у нас реально читают. == Diena pēc dienas == {| class="wikitable sortable" ! width="15px" | #Day ! width="25px" | M-D ! kB ! Article ! p.s. ! New articles, if more than 1 <!--|- --> | 100 || 04-23 || || [[]] || || |- | 099 || 04-22 || || [[]] || || |- | 098 || 04-21 || 11 || [[Tramvaju satiksme Navapolackā]] || || |- | 097 || 04-20 || 6 || [[Tramvaju satiksme Mazirā]] || || |- | 096 || 04-19 || 22 || [[Reliģijas brīvība Armēnijā]] || || |- | 095 || 04-18 || 3 || [[Mazais ormanītis]] || || |- | 094 || 04-17 || 7 || [[Seši vilājeti]] || || |- | 093 || 04-16 || 11 || [[Savienība Vidusjūrai]] || || [[Divdesmit hunčakistu pakāršana]] |- | 092 || 04-15 || 6 || [[Latvica]] || || |- | 091 || 04-14 || 8 || [[Kamariļa]] || || [[Sīkais Nihujervs]] |- | 090 || 04-13 || 4 || [[Nihujervs]] || || [[Mazais Nihujervs]], [[Sūkāla ezers]] |- | 089 || 04-12 || 8 || [[Konstantīns X Duka]] || || |- | 088 || 04-11 || 6 || [[Mumugeita]] || || |- | 087 || 04-10 || 24 || [[Adanas slaktiņš]] || || |- | 086 || 04-09 || 26 || [[Dienvidu reģions (Malta)]] || || |- | 085 || 04-08 || 30 || [[Zejtuna]] || || |- | 084 || 04-07 || 11 || [[Slīma]] || || |- | 083 || 04-06 || 16 || [[Edvīns Inglends Sen Furnjē]] || || |- | 082 || 04-05 || 14 || [[Ričards Inglends]] || || |- | 081 || 04-04 || 19 || [[Hanna Šturma]] || || |- | 080 || 04-03 || 8 || [[Veselības problēmas Arāla jūras reģionā]] || || |- | 079 || 04-02 || 16 || [[Graciāns]] || || |- | 078 || 04-01 || 11 || [[Katerina Handzjuka]] || || |- | 077 || 03-31 || 13 || [[Putnu būrītis]] || || |- | 076 || 03-30 || 7 || [[Miloslavs Skoržepa]] || || |- | 075 || 03-29 || 20 || [[Azerbaidžānas Islāma partija]] || || [[Nardarana]] |- | 074 || 03-28 || 19 || [[Arala]] || || |- | 073 || 03-27 || 15 || [[Sejfula Malešova]] || || |- | 072 || 03-26 || 13 || [[Musine Kokalari]] || || |- | 071 || 03-25 || 16 || [[Sabiha Kasimati]] || || |- | 070 || 03-24 || 11 || [[Maija Kristaļinska]] || || |- | 069 || 03-23 || 10 || [[Dvina (Armēnija)]] || || |- | 068 || 03-22 || 15 || [[Villijs Tokarevs]] || || |- | 067 || 03-21 || 8 || [[Kotrīna Zīle]] || || |- | 066 || 03-20 || 11 || [[Dunduru pļavas]] || || |- | 065 || 03-19 || 6 || [[Garkāta agrenīte]] || || |- | 064 || 03-18 || 4 || [[Didzis Matīss]] || || |- | 063 || 03-17 || 12 || [[Krāteris]] || || |- | 062 || 03-16 || 6 || [[Maltuves purvs]] || || |- | 061 || 03-15 || 8 || [[Sudas purvs]] || || |- | 060 || 03-14 || 5 || [[Inta Celmiņa]] |||| |- | 059 || 03-13 || 7 || [[Inta Dobrāja]] || || |- | 058 || 03-12 || 5 || [[Ieva Cederštrēma-Volfa]] || || |- | 057 || 03-11 || 4 || [[Dža (upe)]] || || |- | 056 || 03-10 || 3 || [[Autoceļš V1030 ]] || || |- | 055 || 03-09 || 6 || [[Frančeska Kirke]] || || |- | 054 || 03-08 || 11 || [[Lai dzīvo brīvība, nolādēts!]] || || [[Kekertalika]] |- | 053 || 03-07 || 4 || [[Avannāta]] || || |- | 052 || 03-06 || 11 || [[Līnahamari]] || |- | 051 || 03-05 || 9 || [[Pasaules laimes ziņojums]] || || |- | 050 || 03-04 || 6 || [[Kuzbass]] || || |- | 049 || 03-03 || 5 || [[Rietumsibīrija]] || || |- | 048 || 03-02 || 4 || [[Dolizī]] || || |- | 047 || 03-01 || 7 || [[Nuorgama]] || || |- | 046 || 02-28 || 2 || [[Tribends]] || || |- | 045 || 02-27 || 9 || [[Hondurasas karogs]] || || |- | 044 || 02-26 || 10 || [[Mahikena]] || || |- | 043 || 02-25 || 8 || [[Andrejs Laņkovs]] || || |- | 042 || 02-24 || 5 || [[Luhmans 16]] || || |- | 041 || 02-23 || 15 || [[Albertas separātisms]] || || |- | 040 || 02-22 || 5 || [[Valga (municipalitāte)]] || || |- | 039 || 02-21 || 8 || [[Briežu kaulmuša]] || || |- | 038 || 02-20 || 5 || [[Jihlava (upe)]] || || |- | 037 || 02-19 || 16 || [[Oldenburgas grāfiste]] || || |- | 036 || 02-18 || 8 || [[Lambarene]] || || |- | 035 || 02-17 || 5 || [[Vēsma Aistere]] || || |- | 034 || 02-16 || 9 || [[Morgs]] || || |- | 033 || 02-15 || 7 || [[Diena bez alkohola (Taivāna) ]] || || [[Naidīgā arhitektūra]] |- | 032 || 02-14 || 7 || [[Nekrokrātija]] || || |- | 031 || 02-13 || 8 || [[Starptautiskā Kosmosa Universitāte]] || || |- | 030 || 02-12 || 11 || [[Felisete]] || || |- | 029 || 02-11 || 7 || [[Rīgas krematorija]] || || |- | 028 || 02-10 || 6 || [[De primordiis ordinis Theutonici narratio]] || || |- | 027 || 02-09 || 10 || [[Heidi Purga]] || || |- | 026 || 02-08 || 14 || [[Sniega volejbols]] || || |- | 025 || 02-07 || 6 || [[Svastika (Kanāda)]] || || |- | 024 || 02-06 || 9 || [[Bata]] || || |- | 023 || 02-05 || 12 || [[Tamilu genocīds ]] || || [[Leinas dedzināšana]] |- | 022 || 02-04 || 6 || [[Inkunābula]] || || |- | 021 || 02-03 || 7 || [[Elifa Sančesa]] || || |- | 020 || 02-02 || 7 || [[Livonija Rikija Gina]] || || |- | 019 || 02-01 || 28 || [[Baltistāna]] || || [[Asago]] |- | 018 || 01-31 || 11 || [[Centrālā province (Zambija)]] || || |- | 017 || 01-30 || 10 || [[Koperbelta]] || || |- | 016 || 01-29 || 8 || [[Dobkāta sviestbeka]] || || |- | 015 || 01-28 || 30 || [[Hadera]] || || [[Usulutana (departaments)]] |- | 014 || 01-27 || 7 || [[Bengāļu inteliģences slaktiņš]] || || [[Sanmigels]] |- | 013 || 01-26 || 11 || [[Bīrtavīla]] || || [[Usulutans]], [[Taburete (vulkāns)]] |- | 012 || 01-25 || 7 || [[Salaspils karsta kritene]] || || |- | 011 || 01-24 || 12 || [[Protesti Altaja Republikā (2025)]] || || |- | 010 || 01-23 || 3 || [[Ķirezers]] || || |- | 009 || 01-22 || 11 || [[Ain't I Right]] || Ar Groka atbalstu || |- | 008 || 01-21 || 10 || [[Ziemeļu Vainaga T]] || || [[Mormoņu pornogrāfija]], [[Trialektika]] |- | 007 || 01-20 || 4 || [[Mērgava]] || || |- | 006 || 01-19 || 7 || [[Ni Sjaliaņa]] || || |- | 005 || 01-18 || 8 || [[Laimonis Purs]] || || [[Vilku kalni]] |- | 004 || 01-17 || 5 || [[Bolderājas karjera ūdenskrātuve]] || || [[Dubjūka]] |- | 003 || 01-16 || 7 || [[Urugvajas spāņu valoda]] || || |- | 002 || 01-15 || 4 || [[Vikipēdija turkmēņu valodā]] || || |- | 001 || 01-14 || 9 || [[Sidrabota saule lec]] || || |} hs6umikcx7x74p93a8c6v9waxld769f 4457216 4457215 2026-04-21T19:34:13Z Egilus 27634 /* Diena pēc dienas */ 4457216 wikitext text/x-wiki '''[[:m:100wikidays|#100wikidays]]''' skaitās personīgs "izaicinājums" (atvainojos par šo vulgārismu) 100 dienas pēc kārtas Vikipēdijā publicēt vismaz vienu jaunu rakstu. Krieviski tam ir labāks apzīmējums: "понты". Bet lai vai kā, es tik un tā gandrīz ik dienas daru ko tādu, un saskaņā ar anekdoti, "ja mums vienalga jābadojas, varbūt darīt to kā protestu pret imperiālismu"? Galu galā, vairākas reizes es to jau izdarīju ([[Dalībnieks:Egilus/100wikidays|2017]], [[Dalībnieks:Egilus/100wikidays-2|2020]], [[Dalībnieks:Egilus/100wikidays-3|2021]], [[:eo:Uzanto:Egilus/100wikidays|2024, esperanto]]). Bet vispār man iekrājies mežonīgi daudz nepadarītā, un šis varētu būt par motivāciju kaut nelielu daļu no tā savākt. Sākumdiena ieplānota {{dat|2026|1|14}}, {{dat|2026|4|23}} attiecīgi plānots apstāties. Ja reālajā dzīvē nekas negadīsies tāds, kas piespiedīs mani pilnībā atmest virtuālo. === en === '''[[:m:100wikidays|#100wikidays]]''' officially is a great challenge. I've heard such pathosal and silly words too much at Soviet dictature. Therefore I declare not a challenge, but a Ordnung-ization: I just have too much non-written articles in "To do", and this could be the motivation to deal with it at least partially. This list will be not updated everyday because I don't like to spam in "Recent changes" list. === ru === '''[[:m:100wikidays|#100wikidays]]''' считается большим личным вызовом и как там ещё. Я этого бессмысленного пафоса уже при СССР нажрался выше крыши. Посему — не вызов, а разгребание. У меня просто накопилось слишком много ненаписанных статей, и это может стать мотивацией хотя бы частично разобраться с этим. Время — январь-апрель 2026 года. Писаться статьи будут ежедневно, но тут записываться, когда мне не сильно лень, а то я заспамлю страницу последних изменений — а её у нас реально читают. == Diena pēc dienas == {| class="wikitable sortable" ! width="15px" | #Day ! width="25px" | M-D ! kB ! Article ! p.s. ! New articles, if more than 1 |- | 100 || 04-23 || || [[]] || || |- | 099 || 04-22 || || [[]] || || |- | 098 || 04-21 || 11 || [[Tramvaju satiksme Navapolackā]] || || |- | 097 || 04-20 || 6 || [[Tramvaju satiksme Mazirā]] || || |- | 096 || 04-19 || 22 || [[Reliģijas brīvība Armēnijā]] || || |- | 095 || 04-18 || 3 || [[Mazais ormanītis]] || || |- | 094 || 04-17 || 7 || [[Seši vilājeti]] || || |- | 093 || 04-16 || 11 || [[Savienība Vidusjūrai]] || || [[Divdesmit hunčakistu pakāršana]] |- | 092 || 04-15 || 6 || [[Latvica]] || || |- | 091 || 04-14 || 8 || [[Kamariļa]] || || [[Sīkais Nihujervs]] |- | 090 || 04-13 || 4 || [[Nihujervs]] || || [[Mazais Nihujervs]], [[Sūkāla ezers]] |- | 089 || 04-12 || 8 || [[Konstantīns X Duka]] || || |- | 088 || 04-11 || 6 || [[Mumugeita]] || || |- | 087 || 04-10 || 24 || [[Adanas slaktiņš]] || || |- | 086 || 04-09 || 26 || [[Dienvidu reģions (Malta)]] || || |- | 085 || 04-08 || 30 || [[Zejtuna]] || || |- | 084 || 04-07 || 11 || [[Slīma]] || || |- | 083 || 04-06 || 16 || [[Edvīns Inglends Sen Furnjē]] || || |- | 082 || 04-05 || 14 || [[Ričards Inglends]] || || |- | 081 || 04-04 || 19 || [[Hanna Šturma]] || || |- | 080 || 04-03 || 8 || [[Veselības problēmas Arāla jūras reģionā]] || || |- | 079 || 04-02 || 16 || [[Graciāns]] || || |- | 078 || 04-01 || 11 || [[Katerina Handzjuka]] || || |- | 077 || 03-31 || 13 || [[Putnu būrītis]] || || |- | 076 || 03-30 || 7 || [[Miloslavs Skoržepa]] || || |- | 075 || 03-29 || 20 || [[Azerbaidžānas Islāma partija]] || || [[Nardarana]] |- | 074 || 03-28 || 19 || [[Arala]] || || |- | 073 || 03-27 || 15 || [[Sejfula Malešova]] || || |- | 072 || 03-26 || 13 || [[Musine Kokalari]] || || |- | 071 || 03-25 || 16 || [[Sabiha Kasimati]] || || |- | 070 || 03-24 || 11 || [[Maija Kristaļinska]] || || |- | 069 || 03-23 || 10 || [[Dvina (Armēnija)]] || || |- | 068 || 03-22 || 15 || [[Villijs Tokarevs]] || || |- | 067 || 03-21 || 8 || [[Kotrīna Zīle]] || || |- | 066 || 03-20 || 11 || [[Dunduru pļavas]] || || |- | 065 || 03-19 || 6 || [[Garkāta agrenīte]] || || |- | 064 || 03-18 || 4 || [[Didzis Matīss]] || || |- | 063 || 03-17 || 12 || [[Krāteris]] || || |- | 062 || 03-16 || 6 || [[Maltuves purvs]] || || |- | 061 || 03-15 || 8 || [[Sudas purvs]] || || |- | 060 || 03-14 || 5 || [[Inta Celmiņa]] |||| |- | 059 || 03-13 || 7 || [[Inta Dobrāja]] || || |- | 058 || 03-12 || 5 || [[Ieva Cederštrēma-Volfa]] || || |- | 057 || 03-11 || 4 || [[Dža (upe)]] || || |- | 056 || 03-10 || 3 || [[Autoceļš V1030 ]] || || |- | 055 || 03-09 || 6 || [[Frančeska Kirke]] || || |- | 054 || 03-08 || 11 || [[Lai dzīvo brīvība, nolādēts!]] || || [[Kekertalika]] |- | 053 || 03-07 || 4 || [[Avannāta]] || || |- | 052 || 03-06 || 11 || [[Līnahamari]] || |- | 051 || 03-05 || 9 || [[Pasaules laimes ziņojums]] || || |- | 050 || 03-04 || 6 || [[Kuzbass]] || || |- | 049 || 03-03 || 5 || [[Rietumsibīrija]] || || |- | 048 || 03-02 || 4 || [[Dolizī]] || || |- | 047 || 03-01 || 7 || [[Nuorgama]] || || |- | 046 || 02-28 || 2 || [[Tribends]] || || |- | 045 || 02-27 || 9 || [[Hondurasas karogs]] || || |- | 044 || 02-26 || 10 || [[Mahikena]] || || |- | 043 || 02-25 || 8 || [[Andrejs Laņkovs]] || || |- | 042 || 02-24 || 5 || [[Luhmans 16]] || || |- | 041 || 02-23 || 15 || [[Albertas separātisms]] || || |- | 040 || 02-22 || 5 || [[Valga (municipalitāte)]] || || |- | 039 || 02-21 || 8 || [[Briežu kaulmuša]] || || |- | 038 || 02-20 || 5 || [[Jihlava (upe)]] || || |- | 037 || 02-19 || 16 || [[Oldenburgas grāfiste]] || || |- | 036 || 02-18 || 8 || [[Lambarene]] || || |- | 035 || 02-17 || 5 || [[Vēsma Aistere]] || || |- | 034 || 02-16 || 9 || [[Morgs]] || || |- | 033 || 02-15 || 7 || [[Diena bez alkohola (Taivāna) ]] || || [[Naidīgā arhitektūra]] |- | 032 || 02-14 || 7 || [[Nekrokrātija]] || || |- | 031 || 02-13 || 8 || [[Starptautiskā Kosmosa Universitāte]] || || |- | 030 || 02-12 || 11 || [[Felisete]] || || |- | 029 || 02-11 || 7 || [[Rīgas krematorija]] || || |- | 028 || 02-10 || 6 || [[De primordiis ordinis Theutonici narratio]] || || |- | 027 || 02-09 || 10 || [[Heidi Purga]] || || |- | 026 || 02-08 || 14 || [[Sniega volejbols]] || || |- | 025 || 02-07 || 6 || [[Svastika (Kanāda)]] || || |- | 024 || 02-06 || 9 || [[Bata]] || || |- | 023 || 02-05 || 12 || [[Tamilu genocīds ]] || || [[Leinas dedzināšana]] |- | 022 || 02-04 || 6 || [[Inkunābula]] || || |- | 021 || 02-03 || 7 || [[Elifa Sančesa]] || || |- | 020 || 02-02 || 7 || [[Livonija Rikija Gina]] || || |- | 019 || 02-01 || 28 || [[Baltistāna]] || || [[Asago]] |- | 018 || 01-31 || 11 || [[Centrālā province (Zambija)]] || || |- | 017 || 01-30 || 10 || [[Koperbelta]] || || |- | 016 || 01-29 || 8 || [[Dobkāta sviestbeka]] || || |- | 015 || 01-28 || 30 || [[Hadera]] || || [[Usulutana (departaments)]] |- | 014 || 01-27 || 7 || [[Bengāļu inteliģences slaktiņš]] || || [[Sanmigels]] |- | 013 || 01-26 || 11 || [[Bīrtavīla]] || || [[Usulutans]], [[Taburete (vulkāns)]] |- | 012 || 01-25 || 7 || [[Salaspils karsta kritene]] || || |- | 011 || 01-24 || 12 || [[Protesti Altaja Republikā (2025)]] || || |- | 010 || 01-23 || 3 || [[Ķirezers]] || || |- | 009 || 01-22 || 11 || [[Ain't I Right]] || Ar Groka atbalstu || |- | 008 || 01-21 || 10 || [[Ziemeļu Vainaga T]] || || [[Mormoņu pornogrāfija]], [[Trialektika]] |- | 007 || 01-20 || 4 || [[Mērgava]] || || |- | 006 || 01-19 || 7 || [[Ni Sjaliaņa]] || || |- | 005 || 01-18 || 8 || [[Laimonis Purs]] || || [[Vilku kalni]] |- | 004 || 01-17 || 5 || [[Bolderājas karjera ūdenskrātuve]] || || [[Dubjūka]] |- | 003 || 01-16 || 7 || [[Urugvajas spāņu valoda]] || || |- | 002 || 01-15 || 4 || [[Vikipēdija turkmēņu valodā]] || || |- | 001 || 01-14 || 9 || [[Sidrabota saule lec]] || || |} nhv5jgxbwihg7ey7tjc4x27xawa7tcx 2 622011 4457131 4456779 2026-04-21T15:21:48Z Meistars Joda 781 4457131 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste | name = Valkas Mākslas skola | logo = | logo_size = | seal_image = | image = | image size = | caption = | location = [[Beverīnas iela (Valka)|Beverīnas iela]] 5, [[Valka]], LV-4701, {{LAT}} | schooltype = | fundingtype = | type = | map_type = | map_caption = | map_alt = | map_size = | established = 1990. gadā | headmaster = Sniedze Ragže | staff = | teaching_staff = | employees = | grades = | years = | students = 311 (2026) | language = latviešu, igauņu, krievu | revenue = | homepage = }} <mapframe text="Valkas Mākslas skola, Beverīnas iela 5" width="400" height="380" zoom="15"> { "type": "Feature", "properties": { "marker-symbol": "marker", "marker-color": "#d33", "marker-size": "large" }, "geometry": { "type": "Point", "coordinates": [26.0154238, 57.7730697] } } </mapframe> '''Valkas Mākslas skola''' ir profesionālās ievirzes [[izglītības iestāde]] [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas [[Valka|Valkā]], [[Beverīnas iela (Valka)|Beverīnas ielā]] 5. Skola nodrošina vizuāli plastiskās mākslas izglītību bērniem un jauniešiem, kā arī piedāvā interešu izglītības programmas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://vpb.valka.lv/lv/valkas-novads-1/izglitiba-2/profesionalas-ievirzes-izglitiba/valkas-makslas-skola|title=VALKA.LV - Mākslas skola|website=VALKA.LV|access-date=2026-04-19}}</ref> Valkas Mākslas skola dibināta 1990. gada 26. septembrī.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valka.lv/lv/strukturvieniba/valkas-makslas-skola|title=Valkas Mākslas skola {{!}} Valkas novada pašvaldība|website=www.valka.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> 2010. gadā skolas ēka tika pilnībā atjaunota, izmantojot [[Norvēģija]]s finanšu instrumenta līdzekļus pārrobežu sadarbības projektā ar [[Valga|Valgu]] ([[Igaunija]]).<ref name=":0" /> Skola īsteno profesionālās ievirzes izglītības programmu ''Vizuāli plastiskā māksla'', kuru audzēkņi apgūst paralēli [[pamatizglītība]]i. Mācību procesā ietilpst [[zīmēšana]], [[gleznošana]], [[kompozīcija]], darbs ar materiāliem (piemēram, keramika, kokapstrāde). Papildus tiek piedāvātas [[interešu izglītība]]s programmas dažādām vecuma grupām. Skolu apmeklē gan Latvijas, gan Igaunijas iedzīvotāji.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valka.lv/lv/jaunums/valkas-makslas-skola-ka-kopigs-valkas-un-valgas-makslas-izglitibas-centrs|title=Valkas mākslas skola kā kopīgs Valkas un Valgas mākslas izglītības centrs {{!}} Valkas novada pašvaldība|website=www.valka.lv|access-date=2026-04-20|language=lv}}</ref> Regulāri tiek rīkotas audzēkņu darbu izstādes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://vpb.valka.lv/lv/valkas-novads-1/izglitiba-2/profesionalas-ievirzes-izglitiba/valkas-makslas-skola|title=VALKA.LV - Mākslas skola|website=VALKA.LV|access-date=2026-03-04}}</ref> Valkas Mākslas skolas direktore līdz 2019. gadam bija [[Maruta Stabulniece]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ziemellatvija.lv/novados/valkas-makslas-skolai-mekle-jaunu-direktoru-2/|title=Valkas mākslas skolai meklē jaunu direktoru|website=ZiemelLatvija.lv|access-date=2026-04-20|date=2019-03-08|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.facebook.com/profile.php?id=100057209509136 Valkas Mākslas skolas Facebook lapa] <nowiki> [[Kategorija:Skolas Latvijā]] [[Kategorija:Mākslas skolas]] [[Kategorija:Valka]] [[Kategorija:Valkas novads]] </nowiki> dgqizl3zffu8n9hd0bpm1fy2496l2aw 4457315 4457131 2026-04-22T05:12:29Z Meistars Joda 781 4457315 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste | name = Valkas Mākslas skola | logo = | logo_size = | seal_image = | image = | image size = | caption = | location = [[Beverīnas iela (Valka)|Beverīnas iela]] 5, [[Valka]], LV-4701, {{LAT}} | schooltype = | fundingtype = | type = | map_type = | map_caption = | map_alt = | map_size = | established = 1990. gadā | headmaster = Sniedze Ragže | staff = | teaching_staff = | employees = | grades = | years = | students = 311 (2026) | language = latviešu, igauņu, krievu | revenue = | homepage = }} <mapframe text="Valkas Mākslas skola, Beverīnas iela 5" width="400" height="380" zoom="15"> { "type": "Feature", "properties": { "marker-symbol": "marker", "marker-color": "#d33", "marker-size": "large" }, "geometry": { "type": "Point", "coordinates": [26.0154238, 57.7730697] } } </mapframe> '''Valkas Mākslas skola''' ir profesionālās ievirzes [[izglītības iestāde]] [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas [[Valka|Valkā]], [[Beverīnas iela (Valka)|Beverīnas ielā]] 5. Skola nodrošina vizuāli plastiskās mākslas izglītību bērniem un jauniešiem, kā arī piedāvā interešu izglītības programmas.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://vpb.valka.lv/lv/valkas-novads-1/izglitiba-2/profesionalas-ievirzes-izglitiba/valkas-makslas-skola|title=VALKA.LV - Mākslas skola|website=VALKA.LV|access-date=2026-04-19}}</ref> Valkas Mākslas skola dibināta 1990. gada 26. septembrī.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valka.lv/lv/strukturvieniba/valkas-makslas-skola|title=Valkas Mākslas skola {{!}} Valkas novada pašvaldība|website=www.valka.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> 2010. gadā skolas ēka tika pilnībā atjaunota, izmantojot [[Norvēģija]]s finanšu instrumenta līdzekļus pārrobežu sadarbības projektā ar [[Valga|Valgu]] ([[Igaunija]]).<ref name=":0" /> Skola īsteno profesionālās ievirzes izglītības programmu ''Vizuāli plastiskā māksla'', kuru audzēkņi apgūst paralēli [[pamatizglītība]]i. Mācību procesā ietilpst [[zīmēšana]], [[gleznošana]], [[kompozīcija]], darbs ar materiāliem (piemēram, keramika, kokgriešana). Papildus tiek piedāvātas [[interešu izglītība]]s programmas dažādām vecuma grupām. Skolu apmeklē gan Latvijas, gan Igaunijas iedzīvotāji, jo Valgā mākslas skolas nav.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valka.lv/lv/jaunums/valkas-makslas-skola-ka-kopigs-valkas-un-valgas-makslas-izglitibas-centrs|title=Valkas mākslas skola kā kopīgs Valkas un Valgas mākslas izglītības centrs {{!}} Valkas novada pašvaldība|website=www.valka.lv|access-date=2026-04-20|language=lv}}</ref> Regulāri tiek rīkotas audzēkņu darbu izstādes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://vpb.valka.lv/lv/valkas-novads-1/izglitiba-2/profesionalas-ievirzes-izglitiba/valkas-makslas-skola|title=VALKA.LV - Mākslas skola|website=VALKA.LV|access-date=2026-03-04}}</ref> Audzēkņi piedalās valsts un starptautiskos konkursos un  kultūras projektos.<ref name=":1" /> Valkas Mākslas skolas direktore līdz 2019. gadam bija [[Maruta Stabulniece]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ziemellatvija.lv/novados/valkas-makslas-skolai-mekle-jaunu-direktoru-2/|title=Valkas mākslas skolai meklē jaunu direktoru|website=ZiemelLatvija.lv|access-date=2026-04-20|date=2019-03-08|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.facebook.com/profile.php?id=100057209509136 Valkas Mākslas skolas Facebook lapa] <nowiki> [[Kategorija:Skolas Latvijā]] [[Kategorija:Mākslas skolas]] [[Kategorija:Valka]] [[Kategorija:Valkas novads]] </nowiki> ewwjhyftxswoc8rwj3ukt75qu1kz0k6 4 626261 4457279 4456947 2026-04-22T03:20:59Z PapuassBot 8775 Automātisks CEE Spring 2026 statistikas atjauninājums (481 raksti) 4457279 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Veidne:CEE Spring 2026/styles.css" /> <div class="cee-layout"> <div class="cee-layout__main"> <div class="cee-mobile-nav"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> == Statistika == <div class="cee-box cee-section"> <!-- saturu starp atzīmēm BEGIN/END automātiski atjaunina bots. Visi labojumi tiks pārrakstīti. Par problēmām ziņot raksta diskusijā. --> <!-- BEGIN --> == Konkursā iesniegtie raksti == {| class="sortable wikitable" |- ! Raksts !! Dalībnieks !! Tēma !! Valsts !! Lasāmā teksta garums !! Raksta garums baitos !! Wikidata ID !! No ieteikumu saraksta |- | [[Abdilkerims Bardakdži]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 565 || 3473 || [[d:Q318069|Q318069]] || |- | [[Aleksandra Marija Lara]] || {{U|Bendžamins}} || Kultūra || Rumānija || 370 || 1819 || [[d:Q65106|Q65106]] || |- | [[Aleksandrs Šlāgers]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 370 || 2631 || [[d:Q20745286|Q20745286]] || |- | [[Amars Dedičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Bosnija un Hercegovina || 425 || 2788 || [[d:Q65948595|Q65948595]] || |- | [[Amirs Hadžiahmetovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 578 || 3114 || [[d:Q22833412|Q22833412]] || |- | [[Barišs Alpers Jilmazs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Turcija || 566 || 2684 || [[d:Q107352615|Q107352615]] || |- | [[Davids Zima]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 368 || 2796 || [[d:Q84312754|Q84312754]] || |- | [[Esmirs Bajraktarevičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Bosnija un Hercegovina || 612 || 2622 || [[d:Q108518721|Q108518721]] || |- | [[Hariss Tabakovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 639 || 3865 || [[d:Q15257381|Q15257381]] || |- | [[Ismails Jikseks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 505 || 2424 || [[d:Q97320541|Q97320541]] || |- | [[Martins Vitīks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 362 || 2524 || [[d:Q100740623|Q100740623]] || |- | [[Mihals Sadīleks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 394 || 3198 || [[d:Q28801942|Q28801942]] || |- | [[Nikola Vasiļs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 559 || 2843 || [[d:Q77243490|Q77243490]] || |- | [[Pavels Šulcs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 451 || 3223 || [[d:Q60791524|Q60791524]] || |- | [[Robins Hranāčs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 400 || 2522 || [[d:Q107647351|Q107647351]] || |- | [[Samets Akajdins]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 561 || 2879 || [[d:Q69512938|Q69512938]] || |- | [[Tariks Muharemovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 416 || 2502 || [[d:Q106620882|Q106620882]] || |- | [[Aleksandrs Rehviašvili]] || {{U|Biafra}} || Sports || Gruzija || 993 || 4716 || [[d:Q4719930|Q4719930]] || |- | [[Amands Urķis]] || {{U|Biafra}} || Sports || Lietuva || 802 || 4704 || [[d:Q130425893|Q130425893]] || |- | [[Deniss Krestiņins]] || {{U|Biafra}} || Sports || Lietuva || 948 || 5978 || [[d:Q21621734|Q21621734]] || |- | [[Dinoss Mitoglu]] || {{U|Biafra}} || Sports || Grieķija || 936 || 5572 || [[d:Q33683418|Q33683418]] || |- | [[Filipa Fotopulu]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Kipra || 931 || 4118 || [[d:Q55318382|Q55318382]] || |- | [[Filips Petruševs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Serbija || 2441 || 8398 || [[d:Q47468334|Q47468334]] || |- | [[Hugo Toms]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Igaunija || 688 || 4441 || [[d:Q117247485|Q117247485]] || |- | [[Inzera]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Baškortostāna || 698 || 3340 || [[d:Q1054889|Q1054889]] || |- | [[Mihails Šaidorovs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Kazahstāna || 941 || 3683 || [[d:Q105888976|Q105888976]] || |- | [[Mihajs Tentea]] || {{U|Biafra}} || Sports || Rumānija || 1300 || 4332 || [[d:Q49163095|Q49163095]] || |- | [[Morske Oko (Polija)]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Polija || 1337 || 2516 || [[d:Q163246|Q163246]] || |- | [[Ohridas antīkais teātris]] || {{U|Biafra}} || Kultūra, Vēsture || Ziemeļmaķedonija || 1231 || 2533 || [[d:Q3180446|Q3180446]] || |- | [[Omars Pajičs]] || {{U|Biafra}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 728 || 4774 || [[d:Q138976757|Q138976757]] || |- | [[Saloniku lidosta]] || {{U|Biafra}} || Transports || Grieķija || 693 || 2871 || [[d:Q127958|Q127958]] || |- | [[Traiskirhenes "Lions"]] || {{U|Biafra}} || Sports || Austrija || 792 || 2851 || [[d:Q672262|Q672262]] || |- | [[Vitālijs Šimanskis]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Ukraina || 587 || 4200 || [[d:Q138753455|Q138753455]] || |- | [[Vladimirs Ļitvincevs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Azerbaidžāna, Krievija || 1038 || 3581 || [[d:Q56876556|Q56876556]] || |- | [[Štola]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Slovākija || 513 || 2985 || [[d:Q392550|Q392550]] || |- | [[Connecta IoT]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Turcija || 563 || 2255 || || |- | [[EagleEye]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Polija || 2204 || 4835 || [[d:Q130010219|Q130010219]] || |- | [[Fiagdona]] || {{U|Dainis}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 857 || 2738 || [[d:Q1192623|Q1192623]] || |- | [[Lotfi Zade]] || {{U|Dainis}} || Zinātne || Azerbaidžāna || 6528 || 10026 || [[d:Q92767|Q92767]] || |- | [[MICE-1]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Grieķija || 1924 || 4551 || [[d:Q137187248|Q137187248]] || |- | [[Progress MS-33]] || {{U|Dainis}} || Transports || Krievija || 1261 || 4704 || [[d:Q136260426|Q136260426]] || |- | [[WREN-1]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Ungārija || 1865 || 4234 || || |- | [[Klaipēda (stacija)]] || {{U|DJ EV}} || Transports || Lietuva || 783 || 3924 || [[d:Q24992|Q24992]] || |- | [[Andrejs Karpatijs]] || {{U|Edgars2007}} || Zinātne || Slovākija || 1813 || 12621 || [[d:Q56037405|Q56037405]] || |- | [[Pēters Maģars]] || {{U|Edgars2007}} || Politika || Ungārija || 1146 || 4690 || [[d:Q124488292|Q124488292]] || |- | [[Adanas slaktiņš]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Cilvēktiesības || rietumarmēņu valoda, Turcija || 12844 || 24507 || [[d:Q2087792|Q2087792]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Arala]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Kazahstāna || 10322 || 19573 || [[d:Q165450|Q165450]] || |- | [[Azerbaidžānas Islāma partija]] || {{U|Egilus}} || Politika || Azerbaidžāna || 11879 || 20700 || [[d:Q2063911|Q2063911]] || |- | [[Dienvidu reģions (Malta)]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 15956 || 26785 || [[d:Q20199405|Q20199405]] || |- | [[Divdesmit hunčakistu pakāršana]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 2428 || 7195 || [[d:Q7711827|Q7711827]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Dvina (Armēnija)]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Armēnija || 5698 || 10992 || [[d:Q429059|Q429059]] || |- | [[Edvīns Inglends Sen Furnjē]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Kultūra || Malta || 9454 || 16457 || [[d:Q67622331|Q67622331]] || |- | [[Graciāns]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Serbija || 10759 || 16110 || [[d:Q189108|Q189108]] || |- | [[Hanna Šturma]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Vēsture || Austrija, Horvātija || 12494 || 19593 || [[d:Q1546601|Q1546601]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]] |- | [[Katerina Handzjuka]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Politika, Sievietes || Ukraina || 3653 || 11248 || [[d:Q55974539|Q55974539]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]] |- | [[Konstantīns X Duka]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Bulgārija, Grieķija, Turcija || 4388 || 8841 || [[d:Q41660|Q41660]] || |- | [[Kotrīna Zīle]] || {{U|Egilus}} || Sievietes, Kultūra || Lietuva || 3120 || 9088 || [[d:Q65260877|Q65260877]] || |- | [[Latvica]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Serbija || 2530 || 6721 || [[d:Q3101351|Q3101351]] || |- | [[Maija Kristaļinska]] || {{U|Egilus}} || Kultūra, Sievietes || Krievija || 6472 || 11903 || [[d:Q1982660|Q1982660]] || |- | [[Mazais Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 837 || 2957 || [[d:Q61399945|Q61399945]] || |- | [[Miloslavs Skoržepa]] || {{U|Egilus}} || Izglītība, Sabiedrība || Čehija || 2752 || 7143 || [[d:Q95166155|Q95166155]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Czechia|Czechia]] |- | [[Mumugeita]] || {{U|Egilus}} || Politika, Sievietes || Krievija || 2989 || 6981 || [[d:Q138865183|Q138865183]] || |- | [[Musine Kokalari]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Kultūra || Albānija, Turcija || 7526 || 13826 || [[d:Q3301350|Q3301350]] || |- | [[Nardarana]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Azerbaidžāna || 2885 || 8279 || [[d:Q1965248|Q1965248]] || |- | [[Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 1570 || 4280 || [[d:Q4321678|Q4321678]] || |- | [[Orlovačko ezers]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Bosnija un Hercegovina, Serbu Republika || 2357 || 6693 || [[d:Q3443249|Q3443249]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Reliģijas brīvība Armēnijā]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sabiedrība || Armēnija || 16135 || 22859 || [[d:Q5500739|Q5500739]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]] |- | [[Ričards Inglends]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Kultūra || Malta || 9209 || 14443 || [[d:Q11000036|Q11000036]] || |- | [[Sabiha Kasimati]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Zinātne || Albānija, Turcija || 8608 || 15915 || [[d:Q9332564|Q9332564]] || |- | [[Savienība Vidusjūrai]] || {{U|Egilus}} || Politika, Izglītība, Sabiedrība || Turcija, Horvātija, Kipra || 4582 || 11274 || [[d:Q192177|Q192177]] || |- | [[Sejfula Malešova]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Politika, Kultūra || Albānija || 8779 || 15300 || [[d:Q327216|Q327216]] || |- | [[Seši vilājeti]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 2083 || 7305 || [[d:Q2800279|Q2800279]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Slīma]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 6669 || 11879 || [[d:Q39526|Q39526]] || |- | [[Sīkais Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 808 || 2738 || [[d:Q61399946|Q61399946]] || |- | [[Sūkāla ezers]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 1350 || 3392 || [[d:Q61399929|Q61399929]] || |- | [[Tramvaju satiksme Mazirā]] || {{U|Egilus}} || Transports || Baltkrievija || 3534 || 6525 || [[d:Q2632637|Q2632637]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Belarus|Belarus]] |- | [[Tramvaju satiksme Navapolackā]] || {{U|Egilus}} || Transports || Baltkrievija || 7336 || 11095 || [[d:Q2471102|Q2471102]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Belarus|Belarus]] |- | [[Veselības problēmas Arāla jūras reģionā]] || {{U|Egilus}} || Sabiedrība, Cilvēktiesības || Kazahstāna || 3852 || 8232 || [[d:Q7257751|Q7257751]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Villijs Tokarevs]] || {{U|Egilus}} || Kultūra || Krievija || 7677 || 15354 || [[d:Q4459467|Q4459467]] || |- | [[Zejtuna]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 18446 || 33953 || [[d:Q44392|Q44392]] || |- | [[Alvīna Kazanceva-Seļezņeva]] || {{U|Jānis U.}} || Zinātne, Sievietes || Krievija || 1454 || 3528 || [[d:Q139409269|Q139409269]] || |- | [[Valentīna Karatajūte-Talimā]] || {{U|Jānis U.}} || Zinātne, Sievietes || Lietuva || 4730 || 7399 || [[d:Q16475317|Q16475317]] || |- | [[Adutišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2747 || 4552 || [[d:Q2509638|Q2509638]] || |- | [[Akademija (Kauņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1377 || 3287 || [[d:Q2869148|Q2869148]] || |- | [[Akademija (Ķēdaiņu rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2134 || 3841 || [[d:Q1890290|Q1890290]] || |- | [[Akmena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 719 || 2359 || [[d:Q3501197|Q3501197]] || |- | [[Alanta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1725 || 3340 || [[d:Q4708295|Q4708295]] || |- | [[Alsēdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1958 || 3694 || [[d:Q4735905|Q4735905]] || |- | [[Anča]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 745 || 2434 || [[d:Q3491201|Q3491201]] || |- | [[Aukštadvare]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1788 || 3402 || [[d:Q2667459|Q2667459]] || |- | [[Aviļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1151 || 2994 || [[d:Q12649794|Q12649794]] || |- | [[Avižieņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1309 || 2870 || [[d:Q8145752|Q8145752]] || |- | [[Babti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1742 || 3483 || [[d:Q2788497|Q2788497]] || |- | [[Baisogala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1739 || 3406 || [[d:Q2317525|Q2317525]] || |- | [[Balbierišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1777 || 3639 || [[d:Q2845251|Q2845251]] || |- | [[Barstīči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1633 || 3238 || [[d:Q1810033|Q1810033]] || |- | [[Bartninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1990 || 3690 || [[d:Q2048260|Q2048260]] || |- | [[Barzdi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1275 || 2840 || [[d:Q4508627|Q4508627]] || |- | [[Baziļoni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1766 || 3476 || [[d:Q2486533|Q2486533]] || |- | [[Bezdone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1971 || 3596 || [[d:Q853452|Q853452]] || |- | [[Butrimone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1898 || 3502 || [[d:Q2483374|Q2483374]] || |- | [[Darbēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1685 || 3302 || [[d:Q2248234|Q2248234]] || |- | [[Daujēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1280 || 3161 || [[d:Q3918705|Q3918705]] || |- | [[Debeiķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1475 || 3126 || [[d:Q2519996|Q2519996]] || |- | [[Deltuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1890 || 3644 || [[d:Q3500101|Q3500101]] || |- | [[Didžoji Rieše]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1070 || 2877 || [[d:Q8145676|Q8145676]] || |- | [[Dievenišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2092 || 3878 || [[d:Q1224305|Q1224305]] || |- | [[Dotnuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1409 || 2992 || [[d:Q1251216|Q1251216]] || |- | [[Dotnuvēle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 672 || 2333 || [[d:Q1251220|Q1251220]] || |- | [[Dovili]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1491 || 3124 || [[d:Q924878|Q924878]] || |- | [[Eiģirdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1684 || 3365 || [[d:Q2188101|Q2188101]] || |- | [[Endriejava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2163 || 3876 || [[d:Q2614763|Q2614763]] || |- | [[Eržvilka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2416 || 4172 || [[d:Q2277462|Q2277462]] || |- | [[Gardama]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1602 || 3255 || [[d:Q3504800|Q3504800]] || |- | [[Gaure]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1616 || 3279 || [[d:Q2568876|Q2568876]] || |- | [[Gražišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1524 || 3234 || [[d:Q729603|Q729603]] || |- | [[Griņķišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1759 || 3424 || [[d:Q5619178|Q5619178]] || |- | [[Griškabūda]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1738 || 3358 || [[d:Q935042|Q935042]] || |- | [[Gruzdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1597 || 3193 || [[d:Q2890008|Q2890008]] || |- | [[Gudžūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1620 || 3302 || [[d:Q3545465|Q3545465]] || |- | [[Igļauka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1603 || 3240 || [[d:Q304740|Q304740]] || |- | [[Jara]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 956 || 2519 || [[d:Q12023550|Q12023550]] || |- | [[Jašūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1568 || 3194 || [[d:Q3646791|Q3646791]] || |- | [[Jodšiļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1519 || 3356 || [[d:Q8145766|Q8145766]] || |- | [[Josta (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 807 || 2372 || [[d:Q3488583|Q3488583]] || |- | [[Josvaiņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1529 || 3181 || [[d:Q1663750|Q1663750]] || |- | [[Judrēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1707 || 3362 || [[d:Q3504815|Q3504815]] || |- | [[Jūra (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1051 || 2749 || [[d:Q1332574|Q1332574]] || |- | [[Jūre]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1333 || 2968 || [[d:Q13192307|Q13192307]] || |- | [[Jūžinti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2064 || 3953 || [[d:Q2157268|Q2157268]] || |- | [[Kairi (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1498 || 3127 || [[d:Q2665758|Q2665758]] || |- | [[Kalnuji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1848 || 3468 || [[d:Q16455043|Q16455043]] || |- | [[Kaltinēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2027 || 3755 || [[d:Q5731422|Q5731422]] || |- | [[Kamaji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2141 || 3793 || [[d:Q1961545|Q1961545]] || |- | [[Karmēlava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1508 || 3139 || [[d:Q1734094|Q1734094]] || |- | [[Kartena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1805 || 3471 || [[d:Q3506543|Q3506543]] || |- | [[Katīči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2091 || 3853 || [[d:Q2313295|Q2313295]] || |- | [[Kačerģine]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1632 || 3244 || [[d:Q6381853|Q6381853]] || |- | [[Klovaiņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1889 || 3560 || [[d:Q5618527|Q5618527]] || |- | [[Kraķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2038 || 3660 || [[d:Q3545467|Q3545467]] || |- | [[Kretingale]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1574 || 3245 || [[d:Q3000723|Q3000723]] || |- | [[Kreķenava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1784 || 3409 || [[d:Q2919412|Q2919412]] || |- | [[Krinčina]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1788 || 3531 || [[d:Q304217|Q304217]] || |- | [[Krone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2059 || 3674 || [[d:Q6439338|Q6439338]] || |- | [[Kropji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1506 || 3084 || [[d:Q1900425|Q1900425]] || |- | [[Kroķalauka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1402 || 3008 || [[d:Q3371498|Q3371498]] || |- | [[Kruki (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1387 || 3023 || [[d:Q3129705|Q3129705]] || |- | [[Kuktišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1725 || 3375 || [[d:Q2425657|Q2425657]] || |- | [[Kulautuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2032 || 3808 || [[d:Q2097414|Q2097414]] || |- | [[Kurkļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1718 || 3405 || [[d:Q991540|Q991540]] || |- | [[Kuļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1936 || 3522 || [[d:Q1825231|Q1825231]] || |- | [[Kuži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1228 || 2817 || [[d:Q2480740|Q2480740]] || |- | [[Kvēdarna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1640 || 3251 || [[d:Q2585174|Q2585174]] || |- | [[Laižuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1956 || 3648 || [[d:Q3500119|Q3500119]] || |- | [[Lankesa]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 822 || 2391 || [[d:Q1126209|Q1126209]] || |- | [[Lapes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1354 || 2888 || [[d:Q2198670|Q2198670]] || |- | [[Leipaliņģe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1782 || 3480 || [[d:Q2436073|Q2436073]] || |- | [[Lekēči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1588 || 3237 || [[d:Q2771185|Q2771185]] || |- | [[Leļūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1816 || 3528 || [[d:Q2180691|Q2180691]] || |- | [[Leņķimi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1963 || 3643 || [[d:Q1887923|Q1887923]] || |- | [[Loķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2173 || 3850 || [[d:Q2281467|Q2281467]] || |- | [[Lukši]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1656 || 3326 || [[d:Q1871220|Q1871220]] || |- | [[Līgumi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1922 || 3621 || [[d:Q2386331|Q2386331]] || |- | [[Maišagala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1714 || 3431 || [[d:Q3494848|Q3494848]] || |- | [[Merķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija, Lietuva || 1390 || 3271 || [[d:Q1419589|Q1419589]] || |- | [[Meškuiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1925 || 3689 || [[d:Q3221243|Q3221243]] || |- | [[Mickūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1500 || 3162 || [[d:Q2337369|Q2337369]] || |- | [[Miežišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2052 || 3754 || [[d:Q2602739|Q2602739]] || |- | [[Minija]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1596 || 3361 || [[d:Q1756535|Q1756535]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Musninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1570 || 3212 || [[d:Q2486211|Q2486211]] || |- | [[Naujamieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1841 || 3532 || [[d:Q5247239|Q5247239]] || |- | [[Nemakšči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2237 || 4046 || [[d:Q2037259|Q2037259]] || |- | [[Nemēža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1522 || 3459 || [[d:Q1058869|Q1058869]] || |- | [[Nevarēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1778 || 3458 || [[d:Q2219752|Q2219752]] || |- | [[Nova (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 710 || 2201 || [[d:Q10992038|Q10992038]] || |- | [[Obele]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 846 || 2495 || [[d:Q1818720|Q1818720]] || |- | [[Onušķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2157 || 4276 || [[d:Q5247152|Q5247152]] || |- | [[Paberže]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1928 || 3843 || [[d:Q5620453|Q5620453]] || |- | [[Pagramante]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1899 || 3553 || [[d:Q2529155|Q2529155]] || |- | [[Pajūre]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1653 || 3292 || [[d:Q2284180|Q2284180]] || |- | [[Pakone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1855 || 3498 || [[d:Q3114656|Q3114656]] || |- | [[Panoteri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1515 || 3118 || [[d:Q1010326|Q1010326]] || |- | [[Paulavas republika]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 3162 || 5397 || [[d:Q2347656|Q2347656]] || |- | [[Paģiri (Viļņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1439 || 3304 || [[d:Q8145528|Q8145528]] || |- | [[Paģiri (Ķēdaiņu rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1585 || 3490 || [[d:Q3160043|Q3160043]] || |- | [[Pilve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 966 || 2615 || [[d:Q12045328|Q12045328]] || |- | [[Pilvišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1457 || 3181 || [[d:Q2219812|Q2219812]] || |- | [[Piķeļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1403 || 3008 || [[d:Q3004498|Q3004498]] || |- | [[Plateļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2008 || 3852 || [[d:Q1028246|Q1028246]] || |- | [[Pliķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2078 || 3889 || [[d:Q2042109|Q2042109]] || |- | [[Pocūnēļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1386 || 3028 || [[d:Q2106807|Q2106807]] || |- | [[Pušalota]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2126 || 3789 || [[d:Q2551696|Q2551696]] || |- | [[Raguva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1715 || 3351 || [[d:Q2707138|Q2707138]] || |- | [[Raudone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1832 || 3424 || [[d:Q1025885|Q1025885]] || |- | [[Rozalima]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2122 || 3752 || [[d:Q1842902|Q1842902]] || |- | [[Rudamina (Viļņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1548 || 3380 || [[d:Q2089588|Q2089588]] || |- | [[Rukla]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1499 || 3098 || [[d:Q1010331|Q1010331]] || |- | [[Salaka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2292 || 4059 || [[d:Q8145666|Q8145666]] || |- | [[Sasnava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1850 || 3519 || [[d:Q1961665|Q1961665]] || |- | [[Seiriji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1927 || 3583 || [[d:Q1811561|Q1811561]] || |- | [[Semelišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2246 || 3974 || [[d:Q2548176|Q2548176]] || |- | [[Seredža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2052 || 3772 || [[d:Q3500125|Q3500125]] || |- | [[Sidabrava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1581 || 3216 || [[d:Q2378501|Q2378501]] || |- | [[Siesarte (Šešupes pieteka)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 497 || 2110 || [[d:Q12054216|Q12054216]] || |- | [[Siesiki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1939 || 3540 || [[d:Q1005527|Q1005527]] || |- | [[Sintauti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1907 || 3527 || [[d:Q2472620|Q2472620]] || |- | [[Skaistģire]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1739 || 3381 || [[d:Q2020664|Q2020664]] || |- | [[Skapišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1702 || 3345 || [[d:Q5617664|Q5617664]] || |- | [[Smiļģi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1759 || 3423 || [[d:Q5245383|Q5245383]] || |- | [[Stasis Ģirēns]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 1873 || 3585 || [[d:Q1072577|Q1072577]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Stepons Darus]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2241 || 4256 || [[d:Q1291574|Q1291574]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Sudeiķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 957 || 2534 || [[d:Q2089851|Q2089851]] || |- | [[Survilišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1370 || 3009 || [[d:Q1334853|Q1334853]] || |- | [[Svēdasi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1827 || 3473 || [[d:Q5616635|Q5616635]] || |- | [[Taujēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1268 || 2828 || [[d:Q779914|Q779914]] || |- | [[Tauragni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2239 || 3948 || [[d:Q2337555|Q2337555]] || |- | [[Tenene]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 804 || 2319 || [[d:Q12058623|Q12058623]] || |- | [[Tirkšļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1461 || 2999 || [[d:Q3500143|Q3500143]] || |- | [[Trīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1628 || 3256 || [[d:Q3545473|Q3545473]] || |- | [[Turģeļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2392 || 4489 || [[d:Q9362780|Q9362780]] || |- | [[Turģeļu republika]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2705 || 4725 || [[d:Q9325197|Q9325197]] || |- | [[Tveri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2160 || 3837 || [[d:Q3500133|Q3500133]] || |- | [[Upīna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1913 || 3577 || [[d:Q2738350|Q2738350]] || |- | [[Užpaļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2161 || 3801 || [[d:Q2236454|Q2236454]] || |- | [[Vadokļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1374 || 2991 || [[d:Q2876373|Q2876373]] || |- | [[Vadžģire]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 982 || 2549 || [[d:Q1812412|Q1812412]] || |- | [[Vainuta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1813 || 3467 || [[d:Q3055022|Q3055022]] || |- | [[Vandžogala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1640 || 3248 || [[d:Q2875399|Q2875399]] || |- | [[Vaški]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1814 || 3435 || [[d:Q2375635|Q2375635]] || |- | [[Veiveri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1685 || 3339 || [[d:Q5240953|Q5240953]] || |- | [[Veivirža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 894 || 2537 || [[d:Q3500757|Q3500757]] || |- | [[Veiviržēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2311 || 4041 || [[d:Q2191590|Q2191590]] || |- | [[Veļona]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2176 || 3970 || [[d:Q161890|Q161890]] || |- | [[Vidišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1866 || 3760 || [[d:Q2014575|Q2014575]] || |- | [[Vidukle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1781 || 3450 || [[d:Q2575678|Q2575678]] || |- | [[Viečūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1353 || 3172 || [[d:Q3692821|Q3692821]] || |- | [[Viešvile]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2356 || 4166 || [[d:Q2491275|Q2491275]] || |- | [[Virinta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 641 || 2161 || [[d:Q3491483|Q3491483]] || |- | [[Viļķīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2248 || 4110 || [[d:Q956320|Q956320]] || |- | [[Vištīte]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1799 || 3582 || [[d:Q1023852|Q1023852]] || |- | [[Voloka]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2104 || 3495 || [[d:Q2976558|Q2976558]] || |- | [[Vēžaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1610 || 3273 || [[d:Q949809|Q949809]] || |- | [[Vīžonas]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2055 || 3726 || [[d:Q5016803|Q5016803]] || |- | [[Zapīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2640 || 4496 || [[d:Q2523980|Q2523980]] || |- | [[Zujūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1206 || 2960 || [[d:Q13194227|Q13194227]] || |- | [[Čeķišķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2099 || 3806 || [[d:Q2153886|Q2153886]] || |- | [[Ģiedraiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1936 || 3619 || [[d:Q3068575|Q3068575]] || |- | [[Ģirkalne]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1324 || 2930 || [[d:Q2418779|Q2418779]] || |- | [[Īlaķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2429 || 4204 || [[d:Q2204282|Q2204282]] || |- | [[Ķeturvalaķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1811 || 3533 || [[d:Q2323988|Q2323988]] || |- | [[Ķinti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2376 || 4118 || [[d:Q2117355|Q2117355]] || |- | [[Ļoļi (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1546 || 3161 || [[d:Q2254488|Q2254488]] || |- | [[Ļudvinava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1933 || 3626 || [[d:Q2477587|Q2477587]] || |- | [[Šaltona]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 618 || 2136 || [[d:Q3501073|Q3501073]] || |- | [[Šaukota]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1439 || 3041 || [[d:Q2324157|Q2324157]] || |- | [[Šaulēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1988 || 3698 || [[d:Q5618559|Q5618559]] || |- | [[Šauķēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2147 || 3826 || [[d:Q2360191|Q2360191]] || |- | [[Šaķīna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1352 || 2976 || [[d:Q8082699|Q8082699]] || |- | [[Šeštoki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1938 || 3598 || [[d:Q391491|Q391491]] || |- | [[Šešuve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 746 || 2376 || [[d:Q2464726|Q2464726]] || |- | [[Šiluva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2527 || 4380 || [[d:Q391595|Q391595]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Šimone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2868 || 4752 || [[d:Q3517145|Q3517145]] || |- | [[Širvinta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1060 || 2776 || [[d:Q391727|Q391727]] || |- | [[Šumska (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1701 || 3377 || [[d:Q5247177|Q5247177]] || |- | [[Šunski]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1684 || 3431 || [[d:Q2325589|Q2325589]] || |- | [[Šušve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1109 || 2762 || [[d:Q392740|Q392740]] || |- | [[Švēkšna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1678 || 3273 || [[d:Q606181|Q606181]] || |- | [[Ščara]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija || 987 || 2627 || [[d:Q1117401|Q1117401]] || |- | [[Šēta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1722 || 3341 || [[d:Q392854|Q392854]] || |- | [[Ūla]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva, Baltkrievija || 843 || 2430 || [[d:Q2613896|Q2613896]] || |- | [[Žaiģine]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1096 || 2693 || [[d:Q1972915|Q1972915]] || |- | [[Žarēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1822 || 3511 || [[d:Q2842342|Q2842342]] || |- | [[Žasļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2585 || 4305 || [[d:Q2212797|Q2212797]] || |- | [[Žeimji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1758 || 3351 || [[d:Q393483|Q393483]] || |- | [[Želva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1882 || 3570 || [[d:Q691679|Q691679]] || |- | [[Žemaiču Naumieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1643 || 3312 || [[d:Q393828|Q393828]] || |- | [[Žīgaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1491 || 3148 || [[d:Q2463396|Q2463396]] || |- | [[Grieķija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Grieķija || 429 || 13810 || [[d:Q320347|Q320347]] || |- | [[Horvātija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Horvātija || 600 || 9513 || [[d:Q321550|Q321550]] || |- | [[Kipra Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Kipra || 470 || 12070 || [[d:Q245829|Q245829]] || |- | [[Moldova Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Moldova || 479 || 6770 || [[d:Q507204|Q507204]] || |- | [[Rumānija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Rumānija || 474 || 9463 || [[d:Q548988|Q548988]] || |- | [[Serbija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Serbija || 541 || 7633 || [[d:Q390580|Q390580]] || |- | [[Silvesters Belts]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Lietuva || 1453 || 11501 || [[d:Q124516154|Q124516154]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Ungārija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Ungārija || 517 || 6636 || [[d:Q430295|Q430295]] || |- | [[Alma Adamkiene]] || {{U|MC2013}} || Sievietes || Lietuva || 2045 || 7129 || [[d:Q459263|Q459263]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Nazarijs Jaremčuks]] || {{U|MC2013}} || Kultūra || Ukraina || 8672 || 23879 || [[d:Q2453311|Q2453311]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended list/Music|Ukraine/Extended list/Music]] |- | [[Staņislava Nikodima]] || {{U|MC2013}} || Zinātne, Sievietes || Polija || 3463 || 9392 || [[d:Q92846557|Q92846557]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]] |- | [[Ukrainas kultūra Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā (kopš 2022. gada)]] || {{U|MC2013}} || Kultūra || Ukraina || 13235 || 46002 || [[d:Q111195238|Q111195238]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Traditions & food|Ukraine/Traditions & food]] |- | [[Viktorija Amelina]] || {{U|MC2013}} || Kultūra, Sievietes || Ukraina || 4439 || 17035 || [[d:Q21683191|Q21683191]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]] |- | [[Austrumeiropas virtuve]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || starptautiski, Krievija, Ukraina || 3758 || 5873 || [[d:Q12672014|Q12672014]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]] |- | [[Dušans Jurkovičs]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Slovākija || 2834 || 6846 || [[d:Q1268173|Q1268173]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]] |- | [[Emīls Gorovecs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Ukraina || 3901 || 6827 || [[d:Q4144802|Q4144802]] || |- | [[Erevānas Vēstures muzejs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Armēnija || 857 || 2483 || [[d:Q8052580|Q8052580]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]] |- | [[Flora Brovina]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Politika, Sievietes || Kosova || 1815 || 5421 || [[d:Q5460279|Q5460279]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]] |- | [[Gevgelijas dzelzceļa stacija]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Ziemeļmaķedonija || 2960 || 6799 || [[d:Q20923887|Q20923887]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Macedonia|North Macedonia]] |- | [[Hadži Lojo]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Bosnija un Hercegovina || 1808 || 4471 || [[d:Q16088333|Q16088333]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Hanzas tornis]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Polija || 1309 || 3475 || [[d:Q16841056|Q16841056]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]] |- | [[Hunzahas kauja]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 1958 || 4253 || [[d:Q4871428|Q4871428]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Caucasus region|North Caucasus region]] |- | [[INIMA]] || {{U|Meistars Joda}} || Izglītība, Zinātne || Albānija || 1268 || 3761 || [[d:Q5972324|Q5972324]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]] |- | [[Ireks Zaripovs]] || {{U|Meistars Joda}} || Sports || Baškortostāna || 2964 || 9182 || [[d:Q1672450|Q1672450]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Islāms Igaunijā]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība || Igaunija || 2323 || 6397 || [[d:Q1370904|Q1370904]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Estonia|Estonia]] |- | [[Karniolas prīmula]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Slovēnija || 1181 || 4073 || [[d:Q1786314|Q1786314]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Katerina Vitale]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture, Sievietes || Malta || 1423 || 5506 || [[d:Q27571800|Q27571800]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Malta|Malta]] |- | [[Kristina Seredina]] || {{U|Meistars Joda}} || Sports || Krievija || 1358 || 4682 || [[d:Q44155470|Q44155470]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]] |- | [[Larnakas Armēņu skola]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība, Politika || Kipra, rietumarmēņu valoda || 1489 || 3256 || [[d:Q6489688|Q6489688]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Lācarakijas]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Grieķija || 1120 || 2715 || [[d:Q3220047|Q3220047]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Greece|Greece]] |- | [[Mihails Bronšteins]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || esperanto || 1753 || 5526 || [[d:Q3890297|Q3890297]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]] |- | [[Mina Karadžiča]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Sievietes || Serbija, Austrija || 2758 || 6699 || [[d:Q12286799|Q12286799]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Serbia|Serbia]] |- | [[Moldovas virtuve]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Moldova || 2771 || 5516 || [[d:Q1551510|Q1551510]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]] |- | [[Racka]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Ungārija || 1450 || 3210 || [[d:Q139939|Q139939]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]] |- | [[Rumānijas tatāri]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Rumānija || 4461 || 8446 || [[d:Q4170775|Q4170775]] || |- | [[Sara Nazarbajeva]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika, Sievietes || Kazahstāna || 1150 || 4613 || [[d:Q2667651|Q2667651]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Serbu, horvātu un slovēņu karaliste]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība, Daba un ģeogrāfija || Slovēnija, Horvātija, Serbija || 5490 || 10986 || [[d:Q15102440|Q15102440]] || |- | [[Tatarstānas karogs]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika || <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 1151 || 3227 || [[d:Q462498|Q462498]] || |- | [[Tisza (partija)]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika || Ungārija || 1323 || 3318 || [[d:Q125418097|Q125418097]] || |- | [[Vera Kuzmina]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Sievietes || Čuvašija, Krievija || 7748 || 13525 || [[d:Q4245383|Q4245383]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]] |- | [[Vlado Miloševičs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 1941 || 4977 || [[d:Q3561925|Q3561925]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Republic of Srpska]] |- | [[Vēsturiskās tīģeru medības Azerbaidžānā]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Daba un ģeogrāfija || Armēnija || 3328 || 4815 || [[d:Q124697775|Q124697775]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]] |- | [[Zagrebas Botāniskais dārzs]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Horvātija || 2488 || 4954 || [[d:Q894661|Q894661]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Croatia|Croatia]] |- | [[Ūte Boka]] || {{U|Meistars Joda}} || Sievietes || Austrija || 3150 || 5703 || [[d:Q89137|Q89137]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]] |- | [[Biedronka]] || {{U|Papuass}} || Saimniecība || Polija || 1730 || 8065 || [[d:Q857182|Q857182]] || |- | [[Abu Musa]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || <span style="color:red">Irāna</span> || 391 || 810 || [[d:Q167217|Q167217]] || |- | [[Oskars Kallass]] || {{U|Pirags}} || Kultūra, Valodniecība || Igaunija || 1992 || 3326 || [[d:Q672301|Q672301]] || |- | [[Suraža (Baltkrievija)]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija || 1070 || 3178 || [[d:Q2471115|Q2471115]] || |- | [[Veļiža]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1090 || 3727 || [[d:Q132960|Q132960]] || |- | [[2025. gada Piedņestras Augstākās Padomes vēlēšanas]] || {{U|Tankists}} || Politika || Moldova || 3098 || 10797 || [[d:Q135436379|Q135436379]] || |- | [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas]] || {{U|Tankists}} || Politika || Ungārija || 7470 || 24488 || [[d:Q125627220|Q125627220]] || |- | [[Krievu nacionālā vienotība (2000)]] || {{U|Tankists}} || Politika || Krievija || 3093 || 11935 || [[d:Q714860|Q714860]] || |- | [[Melnkalnes kampaņa]] || {{U|Tankists}} || Vēsture || Melnkalne || 7978 || 12343 || [[d:Q1402894|Q1402894]] || |- | [[Tatjana Zaļevska]] || {{U|Tankists}} || Politika, Sievietes || Moldova || 4554 || 10815 || [[d:Q138493855|Q138493855]] || |- | [[Ukrainas PSR Augstākā Padome]] || {{U|Tankists}} || Vēsture, Politika || Ukraina || 6790 || 15363 || [[d:Q4109075|Q4109075]] || |- | [[Ungārijas parlaments]] || {{U|Tankists}} || Politika || Ungārija || 1477 || 5620 || [[d:Q648716|Q648716]] || |- | [[Valsts apvērsuma mēģinājums Azerbaidžānā 1995. gadā]] || {{U|Tankists}} || Vēsture || Azerbaidžāna || 3255 || 10641 || [[d:Q16156196|Q16156196]] || |- | [[Österreich (laikraksts)]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Austrija || 1506 || 7318 || [[d:Q298667|Q298667]] || |- | [[Armēņu mitoloģija]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sabiedrība || Armēnija || 11112 || 13440 || [[d:Q684411|Q684411]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]] |- | [[Banina]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Azerbaidžāna || 7215 || 10750 || [[d:Q2028727|Q2028727]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]] |- | [[Ceija Stojka]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes, Cilvēktiesības || Austrija, čigāni || 1291 || 3341 || [[d:Q546337|Q546337]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Roma|Roma]] |- | [[Cilvēktiesības Krievijā]] || {{U|Treisijs}} || Cilvēktiesības || Krievija || 10887 || 18024 || [[d:Q953879|Q953879]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]] |- | [[Esperantists]] || {{U|Treisijs}} || Sabiedrība || esperanto || 1410 || 1757 || [[d:Q860918|Q860918]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]] |- | [[Futbols Albānijā]] || {{U|Treisijs}} || Sports || Albānija || 16935 || 23725 || [[d:Q2755449|Q2755449]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]] |- | [[Guzala Sitdikova]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Baškortostāna, Krievija || 6582 || 11308 || [[d:Q2004200|Q2004200]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Hamīda slaktiņi]] || {{U|Treisijs}} || Cilvēktiesības, Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 5944 || 9071 || [[d:Q2092950|Q2092950]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Horvātu virtuve]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Horvātija || 5248 || 7102 || [[d:Q1789628|Q1789628]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Croatia|Croatia]] |- | [[Kosovas Zinātņu un mākslu akadēmija]] || {{U|Treisijs}} || Izglītība || Kosova || 1236 || 1834 || [[d:Q116376|Q116376]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]] |- | [[Krakovas Ziemassvētku silītes]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Polija || 1100 || 1671 || [[d:Q1544331|Q1544331]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]] |- | [[Lidija Kulikovska]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Moldova || 748 || 2148 || [[d:Q46994515|Q46994515]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]] |- | [[Maltas parlaments]] || {{U|Treisijs}} || Politika || Malta || 2546 || 4131 || [[d:Q1817866|Q1817866]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Malta|Malta]] |- | [[Saviri]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Sabiedrība || Čuvašija, Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 5367 || 7773 || [[d:Q370957|Q370957]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]] |- | [[Sevila Šajde]] || {{U|Treisijs}} || Politika, Sievietes || Rumānija || 901 || 3984 || [[d:Q21095868|Q21095868]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]] |- | [[Sievietes senajā Spartā]] || {{U|Treisijs}} || Sievietes, Vēsture || Grieķija || 3215 || 4215 || [[d:Q8031512|Q8031512]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Greece|Greece]] |- | [[Stečaki]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Melnkalne || 6775 || 14295 || [[d:Q63724|Q63724]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Montenegro|Montenegro]] |- | [[Tomīra]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Sievietes || Kazahstāna || 6387 || 9704 || [[d:Q464777|Q464777]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Čečenijas vēsture]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 16668 || 21495 || [[d:Q2355855|Q2355855]] || |- | [[Romans Degtjarevs]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Ukraina || 800 || 3056 || [[d:Q118149716|Q118149716]] || |- | [[Vojcehs Moranda]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Polija || 1380 || 3846 || [[d:Q4302345|Q4302345]] || |- | [[290127 Linakostenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Ukraina || 289 || 475 || [[d:Q20630703|Q20630703]] || |- | [[AI-20]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Krievija || 1802 || 2605 || [[d:Q3507563|Q3507563]] || |- | [[Alapajevska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 768 || 2573 || [[d:Q103212|Q103212]] || |- | [[Alenka Bratušeka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Slovēnija || 2065 || 5180 || [[d:Q3739767|Q3739767]] || |- | [[An-12]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 4755 || 7074 || [[d:Q271559|Q271559]] || |- | [[An-132]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 5012 || 8200 || [[d:Q21129913|Q21129913]] || |- | [[An-32]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 6853 || 9240 || [[d:Q579939|Q579939]] || |- | [[Andrijs Jacenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 762 || 2586 || [[d:Q132777946|Q132777946]] || |- | [[Antu savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 1587 || 2852 || [[d:Q12078737|Q12078737]] || |- | [[Aramiļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 780 || 2579 || [[d:Q103694|Q103694]] || |- | [[Asbesta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 727 || 2504 || [[d:Q104059|Q104059]] || |- | [[Augstā tiesu un prokuratūras padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1059 || 1365 || [[d:Q12749811|Q12749811]] || |- | [[Austrijas ekonomikas skola]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Austrija || 10775 || 16026 || [[d:Q203411|Q203411]] || |- | [[Azerbaidžāņu tēja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Saimniecība || Azerbaidžāna || 3460 || 5360 || [[d:Q4058273|Q4058273]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]] |- | [[Behidže Borana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Turcija || 2833 || 4984 || [[d:Q2377908|Q2377908]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Turkey|Turkey]] |- | [[Berjozovska (Sverdlovskas apgabals)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1565 || 4133 || [[d:Q105023|Q105023]] || |- | [[Bogdanoviča]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 741 || 2549 || [[d:Q105223|Q105223]] || |- | [[Bonnas pilnvaras]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1088 || 1472 || [[d:Q133318658|Q133318658]] || |- | [[Bosniešu, serbu un horvātu valodas standartu salīdzinājums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība, Valodniecība || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Serbija || 11545 || 16501 || [[d:Q221190|Q221190]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Augstais pārstāvis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1188 || 1513 || [[d:Q470446|Q470446]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Cilvēktiesību palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1195 || 1588 || [[d:Q5937423|Q5937423]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Parlaments]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 3406 || 5045 || [[d:Q3443391|Q3443391]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Pārstāvju palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1013 || 1473 || [[d:Q3651269|Q3651269]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Konstitucionālā tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1241 || 1601 || [[d:Q2989753|Q2989753]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Konstitūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1352 || 2073 || [[d:Q1291601|Q1291601]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1274 || 1834 || [[d:Q5176455|Q5176455]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomes priekšsēdētājs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1131 || 1590 || [[d:Q16020744|Q16020744]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Parlamentārā asambleja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1337 || 2027 || [[d:Q2604031|Q2604031]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas politika]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina, Serbu Republika || 6907 || 11210 || [[d:Q1154049|Q1154049]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Prezidentūras priekšsēdētājs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1027 || 1440 || [[d:Q848335|Q848335]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Pārstāvju palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1369 || 1916 || [[d:Q320268|Q320268]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Tautu palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1362 || 1814 || [[d:Q2718547|Q2718547]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Valsts tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1319 || 1706 || [[d:Q113567|Q113567]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Brigite Bīrleine]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Austrija || 2433 || 5102 || [[d:Q916162|Q916162]] || |- | [[Degtjarska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 680 || 2466 || [[d:Q105425|Q105425]] || |- | [[Esperanto un ido salīdzinājums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība, Kultūra || esperanto || 10985 || 14366 || [[d:Q2190067|Q2190067]] || |- | [[Ferizaja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Kosova || 1559 || 3905 || [[d:Q738901|Q738901]] || |- | [[Hrazdana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Armēnija || 1709 || 4190 || [[d:Q31610|Q31610]] || |- | [[Igaunijas ārpolitika]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Igaunija || 3175 || 5341 || [[d:Q2662209|Q2662209]] || |- | [[Igors Smirnovs (separātists)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Moldova || 2035 || 4412 || [[d:Q309832|Q309832]] || |- | [[Irbita]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 800 || 2578 || [[d:Q143079|Q143079]] || |- | [[Irma Vitovska-Vanca]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 4917 || 8075 || [[d:Q4112436|Q4112436]] || |- | [[Ivdeļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 715 || 2509 || [[d:Q141578|Q141578]] || |- | [[Jana Kločkova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Ukraina || 1818 || 4664 || [[d:Q230947|Q230947]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]] |- | [[Janko Vukotičs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Melnkalne || 647 || 1900 || [[d:Q1273676|Q1273676]] || |- | [[Jelizaveta Mereško]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Ukraina || 1591 || 6070 || [[d:Q26131652|Q26131652]] || |- | [[Kamišlova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 716 || 2511 || [[d:Q144209|Q144209]] || |- | [[Karpinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 696 || 2483 || [[d:Q145406|Q145406]] || |- | [[Kazahstāna un Eiropas Savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Kazahstāna || 7175 || 16174 || [[d:Q6380838|Q6380838]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Kačkanara]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 684 || 2525 || [[d:Q145583|Q145583]] || |- | [[Kirovgrada]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 715 || 2514 || [[d:Q153549|Q153549]] || |- | [[Krasnodaras lidosta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2108 || 4303 || [[d:Q1629051|Q1629051]] || |- | [[Krasnoturjinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 752 || 2572 || [[d:Q155767|Q155767]] || |- | [[Krasnoufimska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 2288 || 5150 || [[d:Q155785|Q155785]] || |- | [[Krasnouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 674 || 2492 || [[d:Q155774|Q155774]] || |- | [[Kristietība Maltā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Sabiedrība || Malta || 2134 || 3399 || [[d:Q593476|Q593476]] || |- | [[Kušva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 660 || 2437 || [[d:Q156284|Q156284]] || |- | [[Latvijas—Krievijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 5878 || 9305 || [[d:Q4254900|Q4254900]] || |- | [[Lidosta ''Kijiva'']] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 2628 || 5061 || [[d:Q939543|Q939543]] || |- | [[Marija Burmaka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 2731 || 5164 || [[d:Q15064790|Q15064790]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]] |- | [[Marjana Bezuhla]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Ukraina || 1657 || 4731 || [[d:Q66969925|Q66969925]] || |- | [[Matica srpska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība, Zinātne || Serbija || 3299 || 5045 || [[d:Q617343|Q617343]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]] |- | [[Miera īstenošanas padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1285 || 1689 || [[d:Q7157377|Q7157377]] || |- | [[Mig-35]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 5773 || 8958 || [[d:Q220529|Q220529]] || |- | [[Mihailovska (Sverdlovskas apgabals)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 653 || 2441 || [[d:Q159097|Q159097]] || |- | [[Mimi Kodeli]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Albānija || 1743 || 3480 || [[d:Q16855243|Q16855243]] || |- | [[Mitilene]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Grieķija || 1988 || 3834 || [[d:Q189059|Q189059]] || |- | [[Modernā armēņu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Armēnija || 5489 || 8214 || [[d:Q6888563|Q6888563]] || |- | [[Novaja Ļaļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 722 || 2532 || [[d:Q173858|Q173858]] || |- | [[Novisadas vienošanās]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Valodniecība || Serbija, Melnkalne, Horvātija, Bosnija un Hercegovina || 2941 || 4245 || [[d:Q1289409|Q1289409]] || |- | [[Novouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 686 || 2668 || [[d:Q175393|Q175393]] || |- | [[Pervouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 752 || 2572 || [[d:Q19157|Q19157]] || |- | [[Polijas—Bulgārijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture, Sabiedrība || Bulgārija, Polija || 8270 || 10948 || [[d:Q4996353|Q4996353]] || |- | [[Poļevska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 697 || 2496 || [[d:Q182871|Q182871]] || |- | [[Rakija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Serbija || 845 || 1426 || [[d:Q931946|Q931946]] || |- | [[Referendums par Tatarstānas suverenitāti (1992)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Politika || <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 5187 || 8330 || [[d:Q4393804|Q4393804]] || |- | [[Revda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 686 || 2462 || [[d:Q193277|Q193277]] || |- | [[Reža (pilsēta)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 695 || 2469 || [[d:Q193288|Q193288]] || |- | [[Rumānijas padomju okupācija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Rumānija || 2970 || 5107 || [[d:Q3296124|Q3296124]] || |- | [[Serbu genocīds Horvātijā (1941—1945)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Serbija, Horvātija, Serbu Republika || 6090 || 9877 || [[d:Q118581588|Q118581588]] || |- | [[Serbu Republikas ģeogrāfija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 3714 || 6598 || [[d:Q3625578|Q3625578]] || |- | [[Serbu virtuve]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Serbija || 6206 || 9776 || [[d:Q1199030|Q1199030]] || |- | [[Severouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 746 || 2566 || [[d:Q193906|Q193906]] || |- | [[Sešdesmitnieki]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 5434 || 8557 || [[d:Q4523373|Q4523373]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Traditions & food|Ukraine/Traditions & food]] |- | [[Sisaka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Horvātija || 2888 || 5828 || [[d:Q192119|Q192119]] || |- | [[Siserta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 702 || 2488 || [[d:Q196531|Q196531]] || |- | [[Soču starptautiskā lidosta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2131 || 4375 || [[d:Q1138408|Q1138408]] || |- | [[Sredņeuraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 737 || 2513 || [[d:Q196466|Q196466]] || |- | [[Su-30]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 7756 || 12064 || [[d:Q204331|Q204331]] || |- | [[Suhojloga]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 737 || 2539 || [[d:Q196528|Q196528]] || |- | [[Sukhoi Superjet 100]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 9828 || 14079 || [[d:Q486066|Q486066]] || |- | [[Sveti Nikole]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 1279 || 3471 || [[d:Q366907|Q366907]] || |- | [[Taisija Povalija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina, Krievija || 1726 || 4093 || [[d:Q1984215|Q1984215]] || |- | [[Tavda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 702 || 2493 || [[d:Q196537|Q196537]] || |- | [[Taļica]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 699 || 2504 || [[d:Q196603|Q196603]] || |- | [[Tido Gašpars]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Politika || Slovākija || 2050 || 3656 || [[d:Q16518612|Q16518612]] || |- | [[Tu-124]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 8169 || 11104 || [[d:Q160469|Q160469]] || |- | [[Tu-126]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2234 || 3984 || [[d:Q958576|Q958576]] || |- | [[Turinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 782 || 2570 || [[d:Q196711|Q196711]] || |- | [[Ukrainas Pareizticīgā Baznīca (Maskavas patriarhāts)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Ukraina || 3744 || 6231 || [[d:Q752474|Q752474]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]] |- | [[Ukrainas—Ungārijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture, Sabiedrība || Ukraina, Ungārija || 6042 || 9553 || [[d:Q12164283|Q12164283]] || |- | [[Vardaras Maķedonija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija, Grieķija || 1765 || 2858 || [[d:Q1890609|Q1890609]] || |- | [[Verhņaja Salda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 820 || 2654 || [[d:Q133045|Q133045]] || |- | [[Verhņaja Tura]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 716 || 2531 || [[d:Q133049|Q133049]] || |- | [[Verhņijtagila]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1031 || 2933 || [[d:Q133029|Q133029]] || |- | [[Vēsturiskā Baškortostāna]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Baškortostāna || 7970 || 11830 || [[d:Q2469395|Q2469395]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Zarečnija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 701 || 2490 || [[d:Q136758|Q136758]] || |- | [[Čehijas automobiļu rūpniecība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Čehija || 2770 || 4399 || [[d:Q30321459|Q30321459]] || |- | [[Čečenu genocīds]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Cilvēktiesības || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 6321 || 12474 || [[d:Q112126478|Q112126478]] || |- | [[Čuvašijas ģeogrāfija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Čuvašija || 3154 || 5448 || [[d:Q15950704|Q15950704]] || |- | [[Ļesnoja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 621 || 2388 || [[d:Q157523|Q157523]] || |- | [[Ļina Kostenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 6228 || 11440 || [[d:Q274302|Q274302]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]] |- | [[Ņižņaja Salda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 731 || 2557 || [[d:Q173008|Q173008]] || |- | [[Ņižņaja Tura]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 717 || 2538 || [[d:Q173015|Q173015]] || |- | [[Ņižņije Sergi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 738 || 2564 || [[d:Q172685|Q172685]] || |- | [[Żabka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Polija || 1505 || 3288 || [[d:Q2589061|Q2589061]] || |- | [[Ladislavs Krejči (1999)]] || {{U|Vylks}} || Sports || Čehija || 1553 || 6074 || [[d:Q27919903|Q27919903]] || |- | [[Lena Repinca]] || {{U|Vylks}} || Sports, Sievietes, Jaunieši || Slovēnija || 3144 || 11227 || [[d:Q81906456|Q81906456]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Miroslavs Koubeks]] || {{U|Vylks}} || Sports || Čehija || 2575 || 8589 || [[d:Q353844|Q353844]] || |- | [[Natalja Sidoroviča]] || {{U|Vylks}} || Sports, Sievietes || Polija || 2468 || 9029 || [[d:Q117787580|Q117787580]] || |- | [[Slovēnija 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Slovēnija || 1136 || 5035 || [[d:Q111721482|Q111721482]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Akilas Mitilinaios]] || {{U|XD991}} || Kultūra || Grieķija || 1149 || 5917 || [[d:Q138312989|Q138312989]] || |- | [[Marija Fjodorovna (Aleksandra III sieva)]] || {{U|~2026-24095-74}} || Vēsture || Krievija || 1632 || 2592 || [[d:Q153601|Q153601]] || |- | [[Pētera un Pāvila katedrāle]] || {{U|~2026-24095-74}} || Kultūra || Krievija || 1226 || 1872 || [[d:Q736587|Q736587]] || |- | [[Voldemārs Jānis Viktors Pruss]] || {{U|Šabaševics}} || Vēsture || Kazahstāna || 1864 || 4588 || [[d:Q125040044|Q125040044]] || |- |} == Statistika == * '''Kopējais rakstu skaits:''' 481 * '''Dalībnieku skaits:''' 21 * '''Dažādu tēmu skaits:''' 15 ** [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — daba un ģeogrāfija|Daba un ģeogrāfija]] (259), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — kultūra|Kultūra]] (53), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — politika|Politika]] (50), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sports|Sports]] (41), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sievietes|Sievietes]] (40), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — vēsture|Vēsture]] (38), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sabiedrība|Sabiedrība]] (17), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — transports|Transports]] (16), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — jaunieši|Jaunieši]] (12), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — cilvēktiesības|Cilvēktiesības]] (12), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — zinātne|Zinātne]] (10), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — saimniecība|Saimniecība]] (9), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — arhitektūra|Arhitektūra]] (5), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — valodniecība|Valodniecība]] (5), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — izglītība|Izglītība]] (4) * '''Dažādu valstu skaits:''' 39 ** [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Lietuva|Lietuva]] (201), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krievija|Krievija]] (68), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Bosnija un Hercegovina|Bosnija un Hercegovina]] (31), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ukraina|Ukraina]] (26), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Turcija|Turcija]] (14), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Serbija|Serbija]] (12), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Horvātija|Horvātija]] (11), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Grieķija|Grieķija]] (10), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Polija|Polija]] (10), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Austrija|Austrija]] (9), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Čehija|Čehija]] (9), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Igaunija|Igaunija]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ungārija|Ungārija]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Malta|Malta]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kazahstāna|Kazahstāna]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Azerbaidžāna|Azerbaidžāna]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Armēnija|Armēnija]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Rumānija|Rumānija]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Albānija|Albānija]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Baltkrievija|Baltkrievija]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Moldova|Moldova]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāzs]] (5), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — rietumarmēņu valoda|rietumarmēņu valoda]] (5), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Serbu Republika|Serbu Republika]] (5), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Slovēnija|Slovēnija]] (5), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kipra|Kipra]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Baškortostāna|Baškortostāna]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonija]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Slovākija|Slovākija]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Melnkalne|Melnkalne]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kosova|Kosova]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — esperanto|esperanto]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Čuvašija|Čuvašija]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Bulgārija|Bulgārija]] (2), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Tatarstāna|Tatarstāna]] (2), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Gruzija|Gruzija]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — starptautiski|starptautiski]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Irāna|Irāna]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — čigāni|čigāni]] (1) * '''Kopējais lasāmā teksta garums:''' 1,204,594 rakstzīmes * '''Raksti no ieteikumu saraksta:''' 87 no 481 (18.1%) === Aktīvākie dalībnieki === # {{U|Kikos}} - 195 raksti, 330,642 rakstzīmes # {{U|Votre Provocateur}} - 116 raksti, 303,012 rakstzīmes # {{U|Egilus}} - 35 raksti, 231,981 rakstzīmes # {{U|Meistars Joda}} - 31 raksti, 75,288 rakstzīmes # {{U|Treisijs}} - 19 raksti, 111,567 rakstzīmes # {{U|Biafra}} - 18 raksti, 17,597 rakstzīmes # {{U|Bendžamins}} - 17 raksti, 8,141 rakstzīmes # {{U|Tankists}} - 9 raksti, 39,221 rakstzīmes # {{U|Lasks}} - 8 raksti, 4,963 rakstzīmes # {{U|Dainis}} - 7 raksti, 15,202 rakstzīmes # {{U|MC2013}} - 5 raksti, 31,854 rakstzīmes # {{U|Vylks}} - 5 raksti, 10,876 rakstzīmes # {{U|Pirags}} - 4 raksti, 4,543 rakstzīmes # {{U|Jānis U.}} - 2 raksti, 6,184 rakstzīmes # {{U|Edgars2007}} - 2 raksti, 2,959 rakstzīmes # {{U|~2026-24095-74}} - 2 raksti, 2,858 rakstzīmes # {{U|Uldis s}} - 2 raksti, 2,180 rakstzīmes # {{U|Šabaševics}} - 1 raksti, 1,864 rakstzīmes # {{U|Papuass}} - 1 raksti, 1,730 rakstzīmes # {{U|XD991}} - 1 raksti, 1,149 rakstzīmes # {{U|DJ EV}} - 1 raksti, 783 rakstzīmes <!-- END --> </div> </div> <div class="cee-layout__aside"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> </div> [[Kategorija:CEE Spring 2026]] r8ol846859ug6oxd735yzijtkmz127r 4 626264 4457274 4456078 2026-04-22T02:14:17Z Egilus 27634 /* {{u|Egilus}} */ 4457274 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Veidne:CEE Spring 2026/styles.css" /> <div class="cee-layout"> <div class="cee-layout__main"> <div class="cee-mobile-nav"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> == Loterija == <div class="cee-box cee-section"> Šajā lapā dalībnieki reģistrē savu dalību loterijā. Saskaņā ar [[Vikipēdija:CEE Spring 2026/Noteikumi|noteikumiem]], loterijā piedalās visi dalībnieki, kas uzrakstījuši vismaz vienu rakstu par katru konkursa valsti, reģionu un valodu, kas publicēta konkursa sākuma brīdī, 21. martā, kā arī vienu starptautiskās kategorijas rakstu (saistīts vismaz ar trijām reģiona valstīm, iedvesmai [[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|saraksts]]). Aizpildot sarakstu vairākas reizes, dalībnieks var iegūt vairākas "loterijas biļetes". ''Precīzs obligāto valstu saraksts tiks noskaidrots konkursa pirmajās dienās, kad tiks oficiāli apstiprināts CEE Spring aktīvo dalībvalstu saraksts.'' <!-- Lai pievienotu sevi, nokopē zemāk redzamo paraugu un pievieno sevi saraksta apakšā. Pretī valstu un papildu kategoriju nosaukumiem pievieno sevis izveidoto rakstu nosaukumus. {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = | Armēnija = | Austrija = | Azerbaidžāna = | Baškortostāna = | Bosnija un Hercegovina = | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = | Horvātija = | Kazahstāna = | Kosova = | Krievija = | Malta = | Moldova = | Polija = | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = | serbhorvātu valoda = | Serbu Republika = | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = | Ungārija = | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = }} --> == {{u|Papuass}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = | Armēnija = | Austrija = | Azerbaidžāna = | Baškortostāna = | Bosnija un Hercegovina = | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = | Horvātija = | Kazahstāna = | Kosova = | Krievija = | Malta = | Moldova = | Polija = Biedronka | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = | serbhorvātu valoda = | Serbu Republika = | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = | Ungārija = | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = }} == {{u|Biafra}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = | Armēnija = | Austrija = Traiskirhenes "Lions" | Azerbaidžāna = Vladimirs Ļitvincevs | Baškortostāna = Inzera | Bosnija un Hercegovina = Omars Pajičs | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = Saloniku lidosta <!-- | Grieķija = Dinoss Mitoglu --> <!-- | Gruzija = Aleksandrs Rehviašvili --> | Horvātija = <!-- | Igaunija = Hugo Toms --> | Kazahstāna = Mihails Šaidorovs <!-- | Kipra = Filipa Fotopulu --> | Kosova = | Krievija = <!-- | Lietuva = Amands Urķis --> <!-- | Lietuva = Deniss Krestiņins --> | Malta = | Moldova = | Polija = Morske Oko (Polija) | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = Mihajs Tentea | Serbija = Filips Petruševs | serbhorvātu valoda = | Serbu Republika = | Slovākija = Štola | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = Vitālijs Šimanskis | Ungārija = | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = Ohridas antīkais teātris }} == {{u|Dainis}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = | Armēnija = | Austrija = | Azerbaidžāna = Lotfi Zade | Baškortostāna = | Bosnija un Hercegovina = | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = MICE-1 | Horvātija = | Kazahstāna = | Kosova = | Krievija = | Malta = | Moldova = | Polija = EagleEye | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = | serbhorvātu valoda = | Serbu Republika = | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = | Ungārija = WREN-1 | Ziemeļkaukāzs = Fiagdona | Ziemeļmaķedonija = }} == {{u|Egilus}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = Sabiha Kasimati | Armēnija = Dvina (Armēnija) | Austrija = Hanna Šturma | Azerbaidžāna = Azerbaidžānas Islāma partija | Baškortostāna = | Bosnija un Hercegovina = | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = Konstantīns X Duka | Horvātija =Savienība Vidusjūrai | Kazahstāna = Arala | Kosova = | Krievija = Maija Kristaļinska | Malta = Ričards Inglends | Moldova = | Polija = | rietumarmēņu valoda = Adanas slaktiņš | Rumānija = | Serbija = Latvica | serbhorvātu valoda = | Serbu Republika = Orlovačko ezers | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = Katerina Handzjuka | Ungārija = | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = }} == {{u|Treisijs}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = futbols Albānijā | Armēnija = armēņu mitoloģija | Austrija = Ceija Stojka | Azerbaidžāna = Banina | Baškortostāna = Guzala Sitdikova | Bosnija un Hercegovina = stečaki | Čuvašija = saviri | esperanto = esperantists | Grieķija = sievietes senajā Spartā | Horvātija = horvātu virtuve | Kazahstāna = Tomīra | Kosova = Kosovas Zinātņu un mākslu akadēmija | Krievija = cilvēktiesības Krievijā | Malta = Maltas parlaments | Moldova = Lidija Kulikovska | Polija = Krakovas Ziemassvētku silītes | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = | serbhorvātu valoda = | Serbu Republika = | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = | Ungārija = | Ziemeļkaukāzs = Čečenijas vēsture | Ziemeļmaķedonija = }} == {{u|Meistars Joda}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = INIMA | Armēnija = Erevānas Vēstures muzejs | Austrija = Ūte Boka | Azerbaidžāna = Vēsturiskās tīģeru medības Azerbaidžānā | Baškortostāna = Ireks Zaripovs | Bosnija un Hercegovina = Hadži Lojo | Čuvašija = Vera Kuzmina | esperanto = Mihails Bronšteins | Grieķija = Lācarakijas | Horvātija = Zagrebas Botāniskais dārzs | Igaunija = Islāms Igaunijā | Kazahstāna = Sara Nazarbajeva | Kosova = Flora Brovina | Krievija = Kristina Seredina | Malta = Katerina Vitale | Moldova = Moldovas virtuve | Polija = Hanzas tornis | rietumarmēņu valoda = Larnakas Armēņu skola | Rumānija = Rumānijas tatāri | Serbija = Mina Karadžiča | serbhorvātu valoda = Serbu, horvātu un slovēņu karaliste | Serbu Republika = Vlado Miloševičs | Slovākija = Dušans Jurkovičs | Slovēnija = Karniolas prīmula | Tatarstāna = Tatarstānas karogs | Ukraina = Emīls Gorovecs | Ungārija = Racka | Ziemeļkaukāzs = Hunzahas kauja | Ziemeļmaķedonija = Gevgelijas dzelzceļa stacija }} == {{u|Votre Provocateur}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = Mimi Kodeli | Armēnija = Hrazdana | Austrija = Brigite Bīrļaine | Azerbaidžāna = Azerbaidžāņu tēja | Baškortostāna = Vēsturiskā Baškortostāna | Bosnija un Hercegovina = Novisadas vienošanās | Čuvašija = Čuvašijas ģeogrāfija | esperanto = Esperanto un ido salīdzinājums | Grieķija = Mitilene | Horvātija = Sisaka | Kazahstāna = Kazahstāna un Eiropas Savienība | Kosova = Ferizaja | Krievija = Latvijas—Krievijas attiecības | Malta = Kristietība Maltā | Moldova = Igors Smirnovs (separātists) | Polija = Polijas—Bulgārijas attiecības | rietumarmēņu valoda = Modernā armēņu valoda | Rumānija = Rumānijas padomju okupācija | Serbija = Matica srpska | serbhorvātu valoda = Bosniešu, serbu un horvātu valodas standartu salīdzinājums | Serbu Republika = Serbu Republikas ģeogrāfija | Slovākija = Tido Gašpars | Slovēnija = Alenka Bratušeka | Tatarstāna = Referendums par Tatarstānas suverenitāti (1992) | Ukraina = Jelizaveta Mereško | Ungārija = Ukrainas—Ungārijas attiecības | Ziemeļkaukāzs = Čečenu genocīds | Ziemeļmaķedonija = Sveti Nikole }} == {{u|Tankists}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = | Armēnija = | Austrija = Österreich (laikraksts) | Azerbaidžāna = Valsts apvērsuma mēģinājums Azerbaidžānā 1995. gadā | Baškortostāna = | Bosnija un Hercegovina = | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = | Horvātija = | Kazahstāna = | Kosova = | Krievija = Krievu nacionālā vienotība (2000) | Malta = | Moldova = Tatjana Zaļevska | Polija = | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = | serbhorvātu valoda = | Serbu Republika = | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = Ukrainas PSR Augstākā Padome | Ungārija = 2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = }} </div> </div> <div class="cee-layout__aside"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> </div> [[Kategorija:CEE Spring 2026]] kxrf2m86xj9thud5accqqn3iecpnj99 4 626708 4457280 4456948 2026-04-22T03:21:01Z PapuassBot 8775 Automātisks CEE Spring 2026 rezultātu atjauninājums 4457280 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Veidne:CEE Spring 2026/styles.css" /> <div class="cee-layout"> <div class="cee-layout__main"> <div class="cee-mobile-nav"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> == Rezultāti == <div class="cee-box cee-section"> Jau konkursa norises laikā tiek publicēti provizoriskie rezultāti. Galīgie kategoriju uzvarētāji tiks apstiprināti pēc konkursa beigām. Dati tiek automātiski atjaunināti reizi dienā. <!-- saturu starp atzīmēm BEGIN/END automātiski atjaunina bots. Visi labojumi tiks pārrakstīti. Par problēmām ziņot raksta diskusijā. --> <!-- BEGIN --> == Konkursa kategorijas == ''Tikai raksti ar derīgām konkursa valstīm tiek iekļauti šajās kategorijās. No 481 kopējiem rakstiem, 478 atbilst kritērijiem.'' === Lielākais devums konkursa gaitā === # {{U|Kikos}} - 660,175 baiti # {{U|Votre Provocateur}} - 545,384 baiti # {{U|Egilus}} - 440,136 baiti # {{U|Treisijs}} - 169,768 baiti # {{U|Meistars Joda}} - 168,308 baiti # {{U|Tankists}} - 109,320 baiti # {{U|MC2013}} - 103,437 baiti # {{U|Lasks}} - 77,396 baiti # {{U|Biafra}} - 75,593 baiti # {{U|Bendžamins}} - 47,907 baiti # {{U|Vylks}} - 39,954 baiti # {{U|Dainis}} - 33,343 baiti # {{U|Edgars2007}} - 17,311 baiti # {{U|Jānis U.}} - 10,927 baiti # {{U|Pirags}} - 10,231 baiti # {{U|Papuass}} - 8,065 baiti # {{U|Uldis s}} - 6,902 baiti # {{U|XD991}} - 5,917 baiti # {{U|Šabaševics}} - 4,588 baiti # {{U|~2026-24095-74}} - 4,464 baiti # {{U|DJ EV}} - 3,924 baiti === Lielākais devums konkursa gaitā jaunam lietotājam === ''Jauns lietotājs — mazāk par 400 labojumiem lv.wikipedia.org pirms 2026-03-21'' # {{U|Šabaševics}} - 4,588 baiti # {{U|~2026-24095-74}} - 4,464 baiti === Visvairāk izveidoto rakstu no tēmu sarakstiem === ''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Meistars Joda}} - 16 raksti (no ieteikumu sarakstiem, 1500+ rakstzīmes) # {{U|Treisijs}} - 12 raksti (no ieteikumu sarakstiem, 1500+ rakstzīmes) # {{U|Votre Provocateur}} - 11 raksti (no ieteikumu sarakstiem, 1500+ rakstzīmes) # {{U|Egilus}} - 11 raksti (no ieteikumu sarakstiem, 1500+ rakstzīmes) # {{U|MC2013}} - 5 raksti (no ieteikumu sarakstiem, 1500+ rakstzīmes) # {{U|Kikos}} - 4 raksti (no ieteikumu sarakstiem, 1500+ rakstzīmes) # {{U|Vylks}} - 1 raksti (no ieteikumu sarakstiem, 1500+ rakstzīmes) === Visvairāk izveidoto rakstu no tēmu sarakstiem jaunam dalībniekam === ''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' ''Jauns lietotājs — mazāk par 400 labojumiem lv.wikipedia.org pirms 2026-03-21'' ''Nav jaunu lietotāju dalībnieku.'' === Visvairāk izveidoto sieviešu biogrāfiju rakstu === ''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Votre Provocateur}} - 11 raksti # {{U|Egilus}} - 7 raksti # {{U|Treisijs}} - 4 raksti # {{U|Meistars Joda}} - 4 raksti # {{U|MC2013}} - 3 raksti # {{U|Vylks}} - 2 raksti # {{U|Tankists}} - 1 raksti # {{U|Jānis U.}} - 1 raksti === Visvairāk izveidoto cilvēktiesību tēmas rakstu === ''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Egilus}} - 7 raksti # {{U|Votre Provocateur}} - 2 raksti # {{U|Treisijs}} - 2 raksti === Visvairāk izveidoto jauniešu tēmas rakstu === ''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Vylks}} - 1 raksti # {{U|Biafra}} - 1 raksti <!-- END --> </div> </div> <div class="cee-layout__aside"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> </div> [[Kategorija:CEE Spring 2026]] ouonvkg3inga76qwf5tbz8fobg6to2b 0 627560 4457266 4451100 2026-04-21T23:48:31Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457266 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Ireks Zaripovs | piktogramma_1 = Cross country skiing pictogram.svg | piktogramma_1 izm = 26px | vārds_orig = ''Ирек Айрат улы Зарипов'' | attēls = Irek Zaripov.jpg | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1983|3|27}} | dz_viet = [[Sterlitamaka]], [[Baškortostāna]], [[KPFSR]], [[PSRS]] | pārstāvētā valsts = {{flag|Baškortostāna}} | sporta veids = [[biatlons]], [[slēpošana]] | treneris = А. Gumerovs<br/>S. Gumerovs }} '''Ireks Airatovičs Zaripovs''' ({{val|ba|Ирек Айрат улы Зәрипов}}; dzimis {{dat|1983|3|27}} [[Sterļitamaka|Sterļitamakā]], [[Baškīrijas APSR]], [[Krievijas PFSR]], [[Padomju Savienība|PSRS]])<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://bashkortostan.er.ru/person/8f4a6cd2-3201-4d96-8f9a-2d0fb30d8cee|title=Зарипов Ирек Айратович|website=Единая Россия|access-date=2026-04-01|language=ru}}</ref> ir [[Baškīri|baškīru]] izcelsmes [[Krievija|Krievijas]] [[Slēpošana|slēpotājs]] un [[Biatlons|biatlonists]]. Krievijas Nopelniem bagātais sporta meistars, četrkārtējs 2010. gada ziemas paralimpisko spēļu čempions [[Vankūvera|Vankūverā]].<ref name=":0" /><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vokrug.tv/person/show/irek_zaripov/|title=Ирек Зарипов: фото, биография, фильмография, новости - Вокруг ТВ.|website=Вокруг ТВ|access-date=2026-04-01|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportsdaily.ru/articles/irek-pokoritel-vankuvera-35735/|title=Ирек — покоритель Ванкувера|website=www.sportsdaily.ru|access-date=2026-04-01}}</ref> == Biogrāfija == Ireks Zaripovs dzimis 1983. gada 27. martā [[Sterļitamaka|Sterļitamakā]]. Skolā Irekam patika [[slēpošana]] un [[basketbols]], viņš spēlēja [[Futbols|futbolu]], [[Bokss|boksējās]] un [[Cīņas sports|cīnījās]]. 2000. gadā, 17 gadu vecumā I. Zaripovs, braucot ar motociklu, ietriecās kravas automašīnā. Viņš tika hospitalizēts un viņam tika [[Amputācija|amputētas]] abas kājas. Pēc tam viņš divus gadus bija praktiski nekustīgs un pēc tam sāka atgūt fizisko formu. Neskatoties uz [[Invaliditāte|invaliditāti]], viņš absolvēja [[Profesionālā izglītība|profesionālo skolu]] un Baškīrijas Ekonomikas un tiesību [[Koledža|koledžu]].<ref name=":0" /> Ireks Zaripovs izmēģināja spēkus dažādos sporta veidos: [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Svarcelšana|svarcelšanā]], [[Peldēšana|peldēšanā]] un [[Galda teniss|galda tenisā]]. 2004. gadā viņš tika iekļauts Baškortostānas vieglatlētikas izlasē. Krievijas čempionātā viņš satika [[distanču slēpošana]]s un [[Biatlons|biatlona]]vecāko treneri Irinu Gromovu, kura ieteica viņam sazināties ar Baškortostānā pazīstamo treneri Salavatu Gumerovu. S. Gumerovs sāka trenēt Ireku distanču slēpošanas sacensībām. I. Zaripovs trenējās arī pie Amira Gumerova. Kopš 2005. gada Ireks Zaripovs sacenšas Baškortostānas Augstākās sporta meistarības skolā (treneris – S. Gumerovs).<ref>[http://www.paralympic.org/Athletes/Athlete_of_the_Month/2008/01_2008.html Irek Zaripov Profile] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100526111033/http://www.paralympic.org/Athletes/Athlete_of_the_Month/2008/01_2008.html |date=26 May 2010 }} at the official website of the International Paralympic Committee (IPC)</ref> Tajā pašā gadā viņš tika iekļauts Krievijas paralimpiskajā komandā. Nākamajā gadā viņš piedalījās 2006. gada ziemas paralimpiskajās spēlēs [[Turīna|Turīnā]], kur ieguva ceturto vietu 7,5 km biatlonā. Īstu triumfu Ireks Zaripovs piedzīvoja 2010. gada ziemas paralimpiskajās spēlēs [[Vankūvera|Vankūverā]], kur viņš ieguva četras [[zelta medaļa]]s: 2,4 km iedzīšanā un 12,5 km biatlonā, kā arī 15 km un 10 km [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]]. Viņš arī ieguva [[Sudraba medaļa|sudraba medaļu]] 1 km distanču slēpošanas sacensībās.<ref>[http://www.vancouver2010.com/paralympic-games/cross-country-skiing/athletes/irek-zaripov_ath3001822dL.html Profile] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100409004506/http://www.vancouver2010.com/paralympic-games/cross-country-skiing/athletes/irek-zaripov_ath3001822dL.html |date=9 April 2010 }}, Official website of the 2010 Paralympic Winter Games in Vancouver</ref> Bija lāpas nesējs [[2013. gada Vasaras Universiāde|2013. gada Vasaras Universiādē]]. == Sasniegumi sportā == * Zelta medaļa — 2009. gada Krievijas čempionāts — 1. vieta (5 km) * Sudraba medaļa — 2009. gada Pasaules čempionāts — 2. vieta * Zelta medaļa— 2010. gada ziemas paralimpiskās spēles — 1. vieta (biatlons, 2,4 km) * Zelta medaļa — 2010. gada ziemas paralimpiskās spēles — 1. vieta (distanču slēpošana, 15 km) * Zelta medaļa — 2010. gada ziemas paralimpiskās spēles — 1. vieta (biatlons, 12,5 km) * Zelta medaļa — 2010. gada ziemas paralimpiskās spēles — 1. vieta (distanču slēpošana, 10 km) * Sudraba medaļa — 2010. gada ziemas paralimpiskās spēles — 2. vieta (distanču slēpošana, 1 km) * Sudraba medaļa — [[2014. gada ziemas paraolimpiskās spēles|2014. gada ziemas paralimpiskās spēles]] — 2. vieta (distanču slēpošana, 15km) No 2010. gada I. Zaripovs ir Krievijas Invalīdu fizkultūras un sporta federācijas viceprezidents.<ref name=":1" /> == Apbalvojumi == [[Attēls:Dmitry Medvedev and Irek Zaripov.jpeg|thumb|I. Zaripovs saņem ordeni "Par nopelniem Tēvzemes labā"]] * Ordeņa "Par nopelniem Tēvzemes labā" 4. pakāpe (2010 )<ref>{{cite web|url=http://kremlin.ru/acts/bank/30798|title=Указ Президента Российской Федерации от 26 марта 2010 года № 373 «О награждении государственными наградами Российской Федерации»|publisher=// Официальный сайт Президента России|access-date=2016-06-02|archive-date=2016-06-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20160625173635/http://kremlin.ru/acts/bank/30798\}}</ref> * Ordeņa "Par nopelniem Tēvzemes labā" medaļa (2014)<ref>[http://pravo.gov.ru:8080/page.aspx?92237 Указ Президента Российской Федерации от 17 марта 2014 года № 144 «О награждении государственными наградами Российской Федерации»] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160203002231/http://pravo.gov.ru:8080/page.aspx?92237 |date=2016-02-03 }}</ref> * Krievijas Nopelniem bagātais sporta meistars (2010)<ref name="ЗМС">{{cite web|url=http://minstm.gov.ru/.cmsc/upload/docs/order32_050410.pdf|title=Приказ от 5 апреля 2010 года № 32-нг «О присвоении почётного спортивного звания "Заслуженный мастер спорта России"»|access-date=2010-06-27|archive-url=https://www.webcitation.org/673mbpp7b?url=http://minstm.gov.ru/.cmsc/upload/docs/order32_050410.pdf|archive-date=2012-04-20}}</ref> * Ordenis "Par nopelniem Baškortostānas Republikas labā" (2010)<ref>{{Cite web |url=http://www.bashinform.ru/news/270472/ |title=Президент Башкортостана Муртаза Рахимов наградил Ирека Зарипова и Кирилла Михайлова |access-date=2010-05-16 |archive-date=2020-12-05 |archive-url=https://web.archive.org/web/20201205023313/https://www.bashinform.ru/news/270472/}}</ref> * Baškortostānas Republikas Goda raksts (2006)<ref>{{Cite web |url=http://www.bashkortostan.ru/president/news/index.php?ELEMENT_ID=15362&print=Y |title=М. Г. Рахимов подписал указы о награждении спортсменов-олимпийцев |access-date=2010-03-14 |archive-date=2020-06-09 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200609224841/https://www.bashkortostan.ru/president/news/index.php?ELEMENT_ID=15362&print=Y }}</ref><ref>[http://ufa.regionz.ru/index.php?ds=6330 Указ Президента Республики Башкортостан от 24 апреля 2006 года № УП-160 «О награждении Почётной грамотой Республики Башкортостан работников физической культуры Республики Башкортостан»]{{Novecojusi saite}}</ref> * Nacionālā prēmija "Krievijas Gada cilvēks" (2011)<ref>{{Cite web |url=http://ex.ru/content/rossianin-goda |title=«Россиянин года» на сайте Российской Академии бизнеса и предпринимательства |access-date=2013-04-27 |archive-date=2013-05-03 |archive-url=https://web.archive.org/web/20130503180910/http://ex.ru/content/rossianin-goda }}</ref><br /> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:1983. gadā dzimušie]] {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Zaripovs, Ireks}} g6vgmtw0tq2ym8juhx6wg9ugehh5m6a 0 627935 4457442 4449968 2026-04-22T11:46:03Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4457442 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kaltinēni | official_name = ''Kaltinėnai'' | settlement_type = miests | image_skyline = Kaltinėnai.JPG | image_caption = Kaltinēnu panorāma | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Šilales rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Tauraģes apriņķis]] | subdivision_type2 = Pašvaldība | subdivision_name2 = [[Šilales rajona pašvaldība]] | subdivision_type3 = Seņūnija | subdivision_name3 = [[Kaltinēnu seņūnija]] | area_total_km2 = 1.81 | population_total = 572 | population_as_of = 2021 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 55 | latm = 33 | lats = 43 | latNS = N | longd = 22 | longm = 27 | longs = 04 | longEW = E | elevation_m = 145 | website = }} '''Kaltinēni''' ({{val|lt|Kaltinėnai}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Tauraģes apriņķis|Tauraģes apriņķa]] [[Šilales rajona pašvaldība|Šilales rajona pašvaldībā]], seņūnijas centrs. Atrodas [[Žemaitijas augstiene|Žemaitijas augstienē]], 20 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no [[Šilale]]s, pie autoceļa Šauļi—Šilute. == Vēsture == Kaltinēni rakstos pirmo reizi minēti 1370. gadā krustnešu hronikās kā nozīmīgs [[Žemaiši|žemaišu]] aizsardzības centrs. 1416. gadā pēc Lietuvas kristīšanas pēc [[Vītauts Dižais|Vītauta Dižā]] rīkojuma šeit tika uzcelta viena no astoņām pirmajām [[Žemaitija]]s baznīcām. 1702. gadā Kaltinēniem piešķīra tirgus privilēģiju. Miests vēsturiski attīstījās kā nozīmīgs tirdzniecības un administratīvais centrs. Padomju periodā Kaltinēni bija izmēģinājumu stacijas eksperimentālās saimniecības centrālais ciemats. Saimniecība specializējās lopkopībā un selekcijā. Šajā laikā miestā tika uzbūvēta jauna vidusskola, kultūras nams un administratīvais centrs. Pateicoties prāvesta Petra Čapļauska darbībai 20. gadsimta beigās, miests kļuva par reģionālu garīgās atmodas centru. 2009. gadā miestam tika apstiprināts savs ģerbonis. == Arhitektūra un apskates objekti == * Kaltinēnu Jāņa Kristītāja baznīca: pašreizējā mūra baznīca uzcelta no 1989. līdz 1995. gadam modernisma stilā pēc tam, kad iepriekšējā koka baznīca nodega 1988. gadā. Tās interjeru rotā iespaidīga balta skulptūra "Augšāmcelšanās". * Garīgās atveseļošanās un rehabilitācijas centrs: vērienīgs ēku komplekss, kas ietver baznīcu, pansionātu un dārzu, padarot Kaltinēnus par nozīmīgu sociālās palīdzības punktu. * Kaltinēnu pilskalns: saukts arī par Ģinuču vai Kaltinēnu kalnu, atrodas miesta pievārtē un ir populāra vieta ar skatu platformu uz Žemaitijas ainavu. * Krusta ceļš un piemiņas akmeņi: miesta teritorijā izveidots sakrāls komplekss ar daudziem tēlniecības darbiem. * Lietuvas neatkarības piemineklis: uzstādīts 1990. gadā par godu valsts neatkarības atjaunošanai. == Sabiedrība == Miestā darbojas Kaltinēnu [[Aleksandrs Stulginskis|Aleksandra Stulginska]] ģimnāzija (nosaukta šeit dzimušā Lietuvas prezidenta vārdā), bibliotēka, pasts un kultūras nams. Kaltinēni ir nozīmīgs vietējais izglītības un kultūras centrs Šilales rajona austrumu daļā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.silale.lt/ Šilaļes rajona pašvaldības vietne] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20250714125059/https://silale.lt/ |date={{dat|2025|07|14||bez}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas miesti]] [[Kategorija:Šilaļes rajona pašvaldība]] hmfvhc5h6cc1xdoke95aso4brr1ofuj 0 628004 4457296 4450241 2026-04-22T04:29:41Z Biafra 13794 4457296 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Greater Macedonia.png|thumb|Mūsdienu ģeogrāfiskā [[Maķedonija (reģions)|Maķedonijas reģiona]] robežas, kas sadalītas atbilstoši kaimiņvalstu valsts robežām. Vardaras Maķedonija ietver [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]], savukārt Trgovištes, Preševas un Elezhanas pašvaldības atrodas [[Serbija]]s sastāvā. Pirinas Maķedonija — daļa no dienvidrietumu [[Bulgārija]]s. Maķedonija ([[Grieķija]]) — daļa no ziemeļu [[Grieķija]]s. Reģions ietver arī daļas no austrumu [[Albānija]]s.]] '''Vardaras Maķedonija''' ir vēsturisks un ģeogrāfisks apzīmējums teritorijai [[Balkānu pussala|Balkānos]], kas aptver lielāko daļu mūsdienu [[Ziemeļmaķedonija]]s. Nosaukums cēlies no [[Vardara]]s upes, kas šķērso reģionu no ziemeļiem uz dienvidiem. Termins “Vardaras Maķedonija” tika lietots galvenokārt 20. gadsimta sākumā, lai atšķirtu šo reģionu no citām vēsturiskās Maķedonijas daļām — Egejas Maķedonijas ([[Grieķija]]) un Pirinas Maķedonijas ([[Bulgārija]]). Pēc [[Balkānu kari]]em (1912—1913) reģions nonāca [[Serbija]]s kontrolē un tika iekļauts tās sastāvā. Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Vardaras Maķedonija kļuva par daļu no [[Dienvidslāvijas Karaliste]]s, kur tā tika administratīvi pārvaldīta kā Dienvidserbijas reģions.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Serbian Macedonia: An Historical Survey|url=https://books.google.lv/books?id=7xCGvgEACAAJ&redir_esc=y|publisher=Creative Media Partners, LLC|date=2018-11-08|isbn=978-0-344-87197-9|first=Pavle|last=Popovic}}</ref> [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā teritoriju okupēja [[Bulgārija]], kas bija [[Ass valstis|Ass valstu]] sabiedrotā. Šajā periodā tika ieviesta bulgāru administrācija un notika vietējo iedzīvotāju integrācijas politika Bulgārijas valstī. Pēc kara, 1945. gadā, reģions tika iekļauts [[Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika|Dienvidslāvijas Sociālistiskajā Federatīvajā Republikā]] kā [[Maķedonijas Sociālistiskā Republika]]. Šajā laikā tika nostiprināta atsevišķa maķedoniešu nacionālā identitāte un valoda. == Ģeogrāfija == Vardaras Maķedonija aptver centrālo Balkānu teritoriju ap [[Vardara]]s upes baseinu. Reģions sastāv no kalnainām teritorijām un auglīgām ielejām, kas piemērotas [[lauksaimniecība]]i. Svarīgākās pilsētas reģionā ir [[Skopje]] (galvaspilsēta), kā arī [[Bitola]], [[Kumanova]] un [[Tetova]]. == Skatīt arī == * [[Maķedonija (reģions)]] * [[Maķedonija (Grieķija)]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Maķedonijas vēsture]] [[Kategorija:Balkāni]] 6z93in3u5oat7w1um5re3wp7r5u2yej 0 628835 4457233 4453155 2026-04-21T20:52:19Z Jānis U. 198 4457233 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{BioTakso infokaste | platums = 240px | attēls = Laccognathus grossi zvīņas.jpg | att_nosaukums = ''Laccognathus grossi'' zvīņas | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomata | infratips_lv = Žokļaiņi | megaklase = Osteichthyes | megaklase_lv = Kaulzivis | virsklase = Sarcopterygii | virsklase_lv = Daivspurzivis | klase = Rhipidistia | klase_lv = Ripidistijas | kārta = Porolepiformes | kārta_lv = Porolepjveidīgās | dzimta = Holoptychiidae | dzimta_lv = Holoptihīdi | ģints = Laccognathus | ģints_lv = Lakognati | suga = Laccognathus grossi | binomial = Vorobyeva, 2006 | iedalījums = | kategorijas = nē | sinonīmi = }} '''Laccognathus grossi''' ir [[Ripidistijas|ripidistiju klases]] (''Rhipidistia'') [[Holoptihīdi|holoptihīdu]] dzimtas suga. Šo sugu 2006. gadā aprakstīja krievu paleontoloģe [[Emīlija Vorobjova]], pamtojoties uz [[Lodes māla raktuves|Lodes māla raktuvēs]] atrastajiem veselajiem zivju eksemplāriem. Sākotnēji šis materiāls tika aprakstīts kā ''Laccognathus panderi'', taču tā detalizētu pētījumu rezultātā tika izdalīta jauna suga. ''Laccognathus grossi'' pārstāvji dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas laikmetā]] (Lodes svīta). == Apraksts == ''Laccognathus grossi'' ir lielas līdz 2 m garas [[zivis]] ar apaļīgu ķermeni. [[Muguras spura|Muguras]] un [[anālā spura]]s ir ar nedaudz gaļīgu pamatni, apmēram vienādi lielas, un kopā ar [[Vēdera spuras|vēdera spurām]] satuvinātas ar [[Astes spura|astes spuru]]. Aste ir heterocerkāla ar garu, tievu epihordālo daivu un vidēji attīstītu, noapaļotu hipohordālo daivu. Pāru [[spuras]] ir vidēji lielas. [[Galva]] ir īsa un sastāda mazāk par piektdaļu no kopējā ķermeņa garuma. [[Galvaskauss|Galvaskausam]] ir paraboliska forma, tam ir horizontāli saplacināts [[galvas vairogs]] un tas ir zems [[Etmosfenoīds|etmosfenoīda]] aizmugurējā malā. Platums starp [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] atzariem gandrīz divas reizes pārsniedz galvaskausa garumu. Purns ir zems. Tā priekšējai malai ir ieapaļi izliekta forma. Ārējais deguna izgriezums ir liels: atbilst priekšējai un aizmugurējai [[Nāsis|nāsij]], kas dzīves laikā, acīmredzot, bija atdalītas ar mīksto audu vārstu. No aizmugures šī atvere ir norobežota ar ''"prelacrimale"'', kas ieiet izgriezumā uz ''[[lacrimale]]'' un, acīmredzot, atbilst [[Holoptihi|holoptihu]] ''"nariodale"'' [Jarvik, 1980]. Lakognatiem, iespējams, bija [[ekzohoāna]]. Purna priekšējo malu veido īsi un augsti ''rostro-premaxillaria'', kuru sastāvā ietilpst ''[[premaxillare]]'' un ''[[rostrale laterale]]''. Starp šo kaulu augšējām malām ieiet salīdzinoši liels ''[[rostrale medi­ale]]'' ar etmoīdo komisuru. [[Parietālais vairogs]] ir nedaudz īsāks par [[Postparietālais vairogs|postparietālo]]. Vairogi savā starpā kontaktējas bez savstarpējā pārklājuma. [[Acu dobums|Acu dobumi]] ir mazi, un tie izvietoti dorsāli vairoga priekšējā daļā. [[Pineālā plātnīte]] (''pinpl'') atrodas vairoga aizmugurējā pusē. Lakognatiem ir divi ''supraorbitalia''. ''[[Postorbitale]]'' ir izstiepta gareniski, divreiz garāka par prespirakulāro plātni, un tai nav sensorā kanāla atzara. Virsacu kanāla atzars aiziet uz ''[[extratemporale]]''. Vaigu plātni, bez galvenā augšējā ''[[squamo­sum]]'', veido līdz četriem sīkiem apakšējiem ''squamosum''. Augšējais ''squamosum'' veido (kopā ar ''[[tabulare]]'' un ''[[prespiraculare]]'') spirakulārās atveres malu. Lakognatiem ir pieci ''[[radiobranchialia]]'', un četri no tiem galvaskausā ieņem ventrolaterālu stāvokli. [[Mediālā gulāre|Mediālās gulāres]] nav. [[Sānu gulāres]] ir platas aizmugurējā malā, salīdzinoši īsas un aizmugurē sasniedz sestā (no deviņiem) ''submandibularia'' līmeni. ''[[Operculum]]'' ir liels un augsts: divreiz lielāks par ''[[suboperculum]]'' un garums, apmēram, ir tāds pats kā augstums. [[Parasfenoīds|Parasfenoīda]] zobotā zona ir gara un priekšpusē sasniedz [[Lemesis (kauls)|lemeša kaulu]] līmeni. Priekšejā [[Aukslēju kauls|aukslēju]] bedre ir šaura un sekla, pārdalīta ar zemu un platu etmosfenoīda mediālo ķīli, un sasniedz aizmugurē lemeša kaulu aizmugurējās malas līmeni. Apakšžoklis ir plats, ar trim lieliem izgriezumiem uz ārējās virsmas, kas, iespējams, ir saistīti ar [[Elektrorecepcija|elektrorecepciju]]. Parasimfīzā plātne ir pusapaļa, aptver [[Žoklis|žokļa]] priekšējo, nedaudz paresnināto malu, un klāta ar divām šķērseniskām rindām ar 2 līdz 4 tieviem, augstiem [[zobi]]em. Prekoronoīdā bedre ir liela un dziļa. Priekšējais infradentālais flangs ir vāji attīstīts. [[Simfīzs]] un simfīzie kauli ir nelieli. Ilkņi ir ar nosmailinātiem, koniskiem, nedaudz atliektiem galiem bez sānu ķīļiem. Branhiālajam skeletam ir četri līdz pieci [[žaunu loki]]. Interklavikulas nav. ''Posttemporale'', ''supracleithrum'' un ''anocleithrum'' ir zvīņveidīgi. ''Supracleithrum'' pārkāj operkulums. [[Kleitrums]] ir ar augstu vertikālo atzaru. [[Klavikula]] ar garu, augšupejošu izaugumu. Kleitruma un klavikulas pārklāšanās ir tāda pat, kā citiem [[holoptihīdi]]em. Pirmajā muguras spurā zarojošas [[lepidotrihijas]] stiprinās tieši pie pagarinātās bazālās plātnes. Otrās muguras spuras pamatnē atrodas trīs līdz četras bazālās zvīņas. Pārkauloti neirālie un hemālie loki atrodas astes daļā, bet pārkauloti [[pleirocentri]] un [[intercentri]] − ķermeņa daļā. [[Zvīņas]] ir lielas un masīvas, ornamentētas ar spīdīgiem kosmīna pauguriņiem, reizēm ar iespiestu virsotni. [[Segkauli|Segkaulu]] ornamentējums ir izolētu [[Ādas zobi|ādas zobu]] veidā ar nosmailinātām vai atskabargainām virsotnēm. Sensorie kanāli atveras lielu poru veidā 2 līdz 3 rindās, vietām uz vairoga kauliem un uz apakšžokļa zarojošu vagu veidā.<ref>Татаринов Л.П., Новицкая Л.И., Бесчелюстные и древние рыбы. Справочник для палеонтологов, биологов и геологов, МОСКВА, ГЕОС, 2004., 353. lpp.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Ripidistijas]] 4860syqc4tf6all76brj50fje91a678 0 629225 4457185 4454811 2026-04-21T18:49:22Z Baisulis 11523 /* ievads */ precizējums........ 4457185 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1998|6|26}} | birth_place = | caps1 = 42 | caps2 = 91 | caps3 = 116 | clubnumber = 26 | clubs1 = {{flaga|Kolumbija}} [[Deportivo Cali ]] | clubs2 = {{flaga|Beļģija}} [[KRC Genk|Genk]] | clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[Bologna FC 1909|Bologna]] | countryofbirth = {{vieta|Kolumbija|Kali|2s=Kali (pilsēta)}} | currentclub = {{flaga|Itālija}} [[Bologna FC 1909|Bologna]] | goals1 = 0 | goals2 = 2 | goals3 = 1 | height = 187 | image = Jhon Lucumí September 2019.jpg | caption = Džons Lukumi 2019. gadā | nationalcaps2 = 35 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 1 | nationalteam1 = {{flaga|Kolumbija}} Kolumbijas U17 | nationalteam2 = {{fb|COL}} | nationalyears2 = 2019— | nationalyears1 = 2015 | nationalcaps1 = 8 | pcupdate = {{dat|2026|04|15|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|04|15|sk|bez}} | name = | playername = Džons Lukumi | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | years1 = 2015—2018 | years2 = 2018—2022 | years3 = 2022— }} '''Džons Haners Lukumi Bonilja''' ({{Val|es|Jhon Janer Lucumí Bonilla}}, dzimis {{Dat|1998|6|26}}) ir [[Kolumbieši|kolumbiešu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas futbola izlasi]]. Kopš 2022. gada Lukumi spēlē [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] komandā ''[[Bologna FC 1909|Bologna]]''. Iepriekš spēlējis Kolumbijas komandā ''[[Deportivo Cali]]'' un Beļģijas komandā ''[[KRC Genk|Genk]]''. [[Kolumbijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2019. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2019. gada Copa América|2019.]], [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América]]. == Sasniegumi == '''Genk''' * [[Beļģijas futbola Pro līga|Beļģijas Pro līga]]: 2018—19 * [[Beļģijas kauss futbolā|Beļģijas kauss]]: 2020—21 '''Bologna''' * [[Itālijas kauss futbolā|Itālijas kauss]]: 2024—25 == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Kolumbijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Lukumi, Džons}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kolumbijas futbolisti]] [[Kategorija:Kolumbijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:KRC Genk spēlētāji]] [[Kategorija:Bologna F.C. 1909 spēlētāji]] 5g5cggkmtkpixv8rlrnby2gnsvqhlu7 0 629298 4457076 4455180 2026-04-21T12:33:50Z Kikos 3705 /* ievads */ 4457076 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kurkļi | official_name = ''Kurkliai'' | settlement_type = miests | image_skyline = Kurkliai, Lithuania - panoramio.jpg | image_caption = Ukmerģes iela Kurkļos | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Anīkšču rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Utenas apriņķis]] | subdivision_type2 = Pašvaldība | subdivision_name2 = [[Anīkšču rajona pašvaldība]] | subdivision_type3 = Seņūnija | subdivision_name3 = [[Kurkļu seņūnija]] | area_total_km2 = 5.53 | population_total = 330 | population_as_of = 2021 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 55 | latm = 24 | lats = 50 | latNS = N | longd = 25 | longm = 03 | longs = 40 | longEW = E | elevation_m = 90 | website = }} '''Kurkļi''' ({{val|lt|Kurkliai}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Utenas apriņķis|Utenas apriņķa]] [[Anīkšču rajona pašvaldība|Anīkšču rajona pašvaldībā]], seņūnijas centrs. Atrodas [[Virinta|Virintas]] pieteku Popeles un Kurkles krastos, 14 kilometrus uz dienvidiem no [[Anīkšči]]em. == Vēsture == Kurkļi vēstures avotos pirmo reizi minēti 1384. gadā. 15. gadsimta sākumā tie piederēja Lietuvas dižkunigaišiem, vēlāk kļuva par muižas centru. 16. gadsimta sākumā tika nodibināta katoļu baznīca, bet 1622. gadā uzcelta evaņģēlisko reformātu baznīca, un netālu no tās darbojās skola. 1564. gadā Kurkļi saņēma tirdzniecības privilēģiju, kas tika atjaunota 1726., 1727. un 1776. gadā. 1700. gadā tika nodibināts regulāro kanoniķu klosteris, kas tika slēgts 1832. gadā. Miests sāka strauji paplašināties pēc tam, kad netālu tika izbūvēts [[Pēterburga]]s–[[Varšava]]s šoseja. 19. gadsimtā miests attīstījās kā nozīmīgs tirdzniecības centrs ar jauktu iedzīvotāju sastāvu (lietuvieši un ebreji). Starpkaru periodā Kurkļi bija kolhoza centrālais ciemars. Miesta ģerbonis apstiprināts 2014. gadā. == Arhitektūra un apskates objekti == * Kurkļu Sv. Jura baznīca: pašreizējā koka baznīca celta 1874. gadā. Tā ir raksturīga tautas arhitektūras celtne ar vēlīnā baroka iezīmēm. * Kurkļu koka sinagoga: celta 1936. gadā, tā ir viena no retajām saglabātajām koka sinagogām Lietuvā. Tā izceļas ar savu arhitektonisko formu un ir iekļauta kultūras mantojuma sarakstā. * Buteiķu pilskalns: atrodas miesta dienvidu malā, saukts arī par "Pilali" (''Pilalė''), liecina par šīs vietas aizvēsturisko apdzīvotību. == Sabiedrība == Miestā darbojas bibliotēka, pasts un kultūras nams. Kurkļi atrodas līdzās [[Anīkšču reģionālais parks|Anīkšču reģionālajam parkam]], kas veicina tūrisma un dabas izziņas aktivitātes. Attīstīta smilts un grants ieguve, būvmateriālu ražošana (uzņēmums ''Kurklių karjeras'') un cūkkopība (''Jara''). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline|Kurkliai}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.anyksciai.lt/ Anīkšču rajona pašvaldības vietne] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas miesti]] [[Kategorija:Anīkšču rajona pašvaldība]] kxowik603x8le1yxx3frcpienyysuli 0 629324 4457182 4455442 2026-04-21T18:48:03Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4457182 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Mulch2.jpg|thumb|Priežu skuju mulča]] [[Attēls:Mulch.jpg|thumb|Krāsotu šķeldu mulča]] '''Mulča''' ir [[augsne]]s nosegšana ar organisku vai neorganisku materiālu, kas palīdz saglabāt [[Mitrums|mitrumu]] augsnē un regulē [[Temperatūra|temperatūru]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lv.gardeniadream.com/21332500-mulch-what-does-it-mean-and-how-to-use-it-for-soil-types-and-which-one-is-better|title= Mulča: ko tas nozīmē un kā to izmantot augsnei, veidi un kura ir labāka|website=GardeniaDream.com|access-date=2026-04-17|language=lv}}</ref> Ar šo vārdu bieži apzīmē arī pašu materiālu,<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/maja-un-darzs/352503-darza-padomi-kas-ir-mulca-un-ka-to-izmantot-gudri|title=Dārza padomi. Kas ir mulča - un kā to izmantot gudri|website=https://jauns.lv|access-date=2026-04-17|date=2019-10-12|language=lv}}</ref> kas visbiežāk ir [[zāģu skaidas]], [[ģeotekstils]] vai [[Humusvielas|humuss]].<ref name=":0" /> Mulčas mērķis ir apgrūtināt ārējās vides un nevēlamu augu kontaktu, vienlaikus atstājot šo kontaktu nepieciešamajiem augiem. Mulča var tikt apvienota ar mēslojumu.<ref name=":0" /> Organiskā mulča (zāģu skaidas, skujas un priežu čiekuri, nopļauta zāle, kūdra, miza un lapas, kartons) procesā sadalās, bagātinot augsni ar [[Trūdvielas|trūdvielām]], uzlabojot auglību un veicinot augiem labvēlīgu [[Mikroorganismi|mikroorganismu]] attīstību.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/life/56017216/majas/46538667/kas-ir-mulca-un-ka-to-izmantot-darza|title=Kas ir mulča un kā to izmantot dārzā?|website=Delfi|access-date=2026-04-17|date=2015-10-02|language=lv}}</ref> Dekoratīviem mērķiem lieto krāsotu šķeldu.<ref name=":2" /> Organisko mulču atjauno ik gadus.<ref name=":2" /> Organiskās mulčas sastāvu izvēlas atbilstoši konkrēto augu prasībām, piemēram, skujas paskābina augsni.<ref name=":1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/dzivesstils/darza-dzive/492273-7-tipiskas-mulcesanas-kludas-kas-boja-augus.htm|title=Mulčēšanas padomi: 7 kļūdas, ko nedrīkst pieļaut|website=nra.lv|access-date=2026-04-17|language=lv}}</ref> Neorganiskā mulča (melnā polimēru plēve, oļi un grants, šķelti nesilikātu ķieģeļi, keramzīts, audums, speciāli sintētiski materiāli) nesadalās, bet kalpo ilgāk un veic gan aizsargājošas, gan dekoratīvas funkcijas. Šī mulča ir vēlama, ja ir nepieciešams piešķirt vietnei dekoratīvu un koptu izskatu, turklāt palīdz pret nezāļu augšanu. Oļi un grants šķembas saulē spēj uzsildīt augsni, kas ir labi pavasarī un var kaitēt augiem karstā vasarā.<ref name=":0" /> Mulča ir svarīga lauksaimniecības tehnoloģija, kas nodrošina augsnes virsējo slāni mitrā un irdenā stāvoklī, kas nepieciešams pilnvērtīgai kultūraugu attīstībai. Īpaši tā svarīga sausos un karstos reģionos. Tā arī apgrūtina [[Nezāles|nezāļu]] augšanu.<ref name=":0" /> Mulču nepieciešams periodiski mainīt, lai nodrošinātu augsnes veselību un produktivitāti. Parasti dārzu mulčē vēlā pavasarī, lai ilgāk saglabātu augsnes mitrumu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://averto.lv/lv/blog/darza-enciklopedija/kapec-vajadziga-mulca-975/|title=Kāpēc dārzam vajadzīga mulča?|last=Averto|website=AVERTO.LV|access-date=2026-04-17|language=lv}}</ref> vai rudenī, lai mazinātu aukstuma un lietavu ietekmi. == Mulčas priekšrocības == [[Mitrums]] — augsnes mitrums saglabājas pat sausā periodā, samazinās ūdens patēriņš, augsni neizskalo lietusgāzes [[Temperatūra]] — kultūraugu sakņu sistēmas aizsardzība pret pārkaršanu vasarā un apsalšanu ziemā [[Nezāles]] — samazinās darba apjoms, jo mulčas slānis neļauj nezāļu saknēm izlauzties līdz zemes virsmai Izskats — nav zemu augošu ogu un dārzeņu piesārņojuma ar augsni pat lietainā laikā, iespējami dekoratīvi veidojumi [[Augsne]] — uzlabojas augsnes struktūra un auglība zem mulčas, veidojas labvēlīga vide [[Sliekas|sliekām]] un labdabīgiem mikroorganismiem, materiāla veids ļauj regulēt augsnes skābumu<ref name=":0" /> == Mulčas mīnusi == Augsne — smagās mālainās augsnēs lielā mitrumā mulča sāk pūt, vairojot [[sēnīšslimības]] un zaudējot derīgas vielas trūdēšanas procesā Kaitēkļi — organiskajā mulčā var apmesties nevēlami dzīvnieki, ieskaitot [[peles]] un [[Gliemeži|gliemežus]].<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Dārzkopība]] 3ka4wtq7x8ao5qkdya27bnab82s1s9m 0 629674 4457157 4456773 2026-04-21T17:52:51Z Otovi 95404 4457157 wikitext text/x-wiki '''Birkenfelds''' ir vācu (''Birkenfeld'' — 'bērzu lauks') izcelsmes uzvārds. Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Jānis Birkenfelds]] (1894—1967), latviešu komunists, padomju izlūks; * [[Milda Bundule|Milda Bundule-Birkenfelde]] (1903—1978), latviešu komuniste, Tautas Saeimas deputāte; * [[Vsevolods Birkenfelds]] (1927—2010), Padomju Latvijas saimnieciskais darbinieks. [[Kategorija:Nozīmju atdalīšana]] [[Kategorija:Vācu uzvārdi]] sp4m4l25lhrbatzvbetpvex6enjn7tt 0 629707 4457159 4456974 2026-04-21T17:54:52Z Otovi 95404 4457159 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | dz_dat_alt = {{dat|1894|12|29}} | m_dat_alt = {{dat|1967|02|09}} | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Valmieras apriņķis|Skulberģu pagasts}} (tagad {{vieta|Latvijas Republika|Valmieras novads|Skaņkalnes pagasts}} | m_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvijas Republika}} | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = pulka komisārs (1936) | dienesta_laiks = | valsts = [[Attēls:Flag of the Russian Soviet Federative Socialist Republic (1918–1937).svg|22px]] [[Padomju Krievija]]<br />{{Flaga|USSR}} [[Padomju Savienība]] | vienība = | komandēja = | struktūra = [[Galvenā izlūkošanas pārvalde (PSRS)|Sarkanās armijas štāba Izlūkošanas pārvalde]] | kaujas = | apbalvojumi = }} | bērni = [[Vsevolods Birkenfelds]] | attēls = Jānis Birkenfelds.jpg | māsas = [[Milda Bundule]] }} '''Jānis Birkenfelds''' (1894—1967) bija [[Latvieši|latviešu]] [[Komunisms|komunists]], [[Padomju Savienība|padomju]] [[Izlūkošana|izlūks]]. == Dzīvesgājums == [[LSDSP vēsture|Latvijas Sociāldemokrātijas]] (LSD) biedrs kopš 1912. gada, LSD [[Vidiena|Vidienas]] komitejas loceklis 1915.—1916. gadā. 1916. gadā pabeidza [[Valmieras skolotāju seminārs|Valmieras skolotāju semināru]]. Skolotājs [[Trikāta|Trikātas]] [[Draudzes skolas|draudzes skolā]] no 1916. gada augusta līdz 1917. gada maijam, Vidzemes Bezzemnieku padomes loceklis 1917. gada aprīlī, [[Valkas apriņķis|Valkas apriņķa]] [[Zemste|zemstes]] pārvaldes priekšsēdētājs 1917. gadā no maija līdz decembrim, skolotājs [[Mazsalaca|Mazsalacas]] draudzes skolā no 1917. gada decembra līdz 1918. gada februārim, LSD Vidzemes centra, LSD Centrālās komitejas un Valkas padomes izpildkomitejas loceklis, Valkas apriņķa zemstes padomes priekšsēdētājs 1918. gadā no februāra līdz decembrim. [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] (LKP) [[Liepāja|Liepājas]] komitejas loceklis no 1918. gada decembra līdz 1919. gada augustam, [[Latvijas SPR]] Centrālās izpildkomitejas loceklis no 1919. gada janvāra.<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=История «латышских стрелков». От первых марксистов до генералов КГБ|last=Полэ|first=М.|publisher=Издательство Родина|year=2021}}</ref> Strādāja padomju izlūkošanā kopš 1919. gada, nelegāli darbojās [[Latvija|Latvijas Republikā]], bija nelegālās avīzes "Komunists" redaktors. Arestēts, no 1919. gada augusta līdz 1920. gada martam ieslodzīts [[Rīgas Centrālcietums|Rīgas Centrālcietumā]], apmaiņas kārtā izsūtīts uz [[Krievijas SFPR]], līdz septembrim [[Pleskava|Pleskavā]] bija LKP Ārvalstu biroja sekretārs. No 1920. gada oktobrim līdz 1922. gada septembrim — [[Galvenā izlūkošanas pārvalde (PSRS)|Sarkanās armijas štāba Izlūkošanas pārvaldes]] Aģentūras nodaļas rezervē, šīs nodaļas 1. apakšnodaļas priekšnieks no 1922. līdz 1924. gadam.<ref name=":0" /> No 1924. līdz 1929. gadam strādāja [[Fašistiskā Itālija|Itālijā]]. Sarkanās armijas štāba Izlūkošanas pārvaldes 2. (aģentūras) nodaļas priekšnieka palīgs no 1929. gada aprīļa līdz 1930. gada martam. Sarkanās armijas štāba Izlūkošanas pārvaldes rīcībā no 1930. gada marta līdz 1938. gada jūnijam, strādājis Itālijā, [[Francijas Trešā republika|Francijā]].<ref name=":0" /> 1938. gada 24. jūnijā atvaļināts Sarkanās armijas rezervē<ref name=":0" />, 8. oktobrī arestēts<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.russkije.lv/ru/journalism/read/birkenfeld_spichki_pub/|title=Не играйте со спичками|last=Биркенфельд|first=В.|website=russkije.lv|date=1997}}</ref>. Apsūdzēts "dalībā kontrrevolucionārā latviešu organizācijā, spiegošanā citu valstu labā, dienestā latviešu policijā"<ref name=":1" />. 1939. gada 27. aprīlī [[PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija|Augstākās tiesas Kara kolēģija]] piesprieda J. Birkenfeldam 15 gadus ieslodzījuma labošanas darbu nometnēs<ref name=":1" />. No 1939. gada septembra līdz 1950. gada novembrim ieslodzīts Ziemeļaustrumu [[Gulags|nometnēs]] [[Habarovskas novads|Habarovskas novadā]], pēc tam līdz 1952. gada augustam dzīvoja secīgi invalīdu namā [[Magadana|Magadanā]], [[Joletena|Joletenā]] sievas apgādībā, [[Inčukalns|Inčukalnā]] dēla apgādībā. No 1952. gada augusta — normētājs [[LZA|Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas]] izmēģinājumu saimniecībā "Krimulda". Bijis LKP Rīgas [[Ļeņina rajons (Rīga)|Ļeņina rajona]] komitejas sekretārs.<ref name=":0" /> Kopš 1956. gada 9. maija ar Latvijas PSR Ministru padomes lēmumu — republikas nozīmes [[Personālā pensija|personālais pensionārs]]<ref name=":1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Janis-Birkenfelds-00.00.1895|title=Jānis Birkenfelds|website=Timenote}}</ref>. 1955. gadā 14. septembrī [[Reabilitācija|reabilitēts]] — Augstākās tiesas Kara kolēģija izbeidza J. Birkenfelda lietu nozieguma sastāva trūkuma dēļ. 1955. gada novembrī atjaunots partijā. 1956. gada 6. martā ar PSRS aizsardzības ministra rīkojumu atvaļināts rezervē pulkveža pakāpē. Apglabāts Rīgas [[Rīgas Meža kapi|1. Meža kapos]].<ref name=":1" /> == Atsauces == [[Kategorija:1894. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1967. gadā mirušie]] [[Kategorija:Valmieras novadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā mirušie]] [[Kategorija:LKP biedri]] [[Kategorija:PSRS spiegi]] [[Kategorija:Padomju represijās cietušie]] [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] 6x8jhwuwhtwzahv5xwfn42p766aipdc 3 629736 4457074 2026-04-21T12:30:32Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4457074 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=滑稽柠檬}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 21. aprīlis, plkst. 15.30 (EEST) 8rwyd4cn2seyjg5l5sncu9dem3k0t6m 0 629737 4457075 2026-04-21T12:32:50Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Upes infokaste | nosaukums = Virinta | citvalsts = | citnosaukums = | citvaloda = | citvaloriģin = | attēls = Virinta001.JPG | attēla_izmērs = | paraksts = Virinta pie Naujasodes | vietaskarte = Lietuva | reljefs = jā | izteka = Virintas ezers | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Šventoja]] | sāk_plat_d=55 | sāk_plat_m=18 | sāk_plat_s=35 | s... 4457075 wikitext text/x-wiki {{Upes infokaste | nosaukums = Virinta | citvalsts = | citnosaukums = | citvaloda = | citvaloriģin = | attēls = Virinta001.JPG | attēla_izmērs = | paraksts = Virinta pie Naujasodes | vietaskarte = Lietuva | reljefs = jā | izteka = Virintas ezers | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Šventoja]] | sāk_plat_d=55 | sāk_plat_m=18 | sāk_plat_s=35 | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=25 | sāk_gar_m=26 | sāk_gar_s=45 | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=55 | iet_plat_m=27 | iet_plat_s=28 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=25 | iet_gar_m=00 | iet_gar_s=18 | iet_gar_EW=E | baseina_valstis = | tek_caur = {{LTU}} | garums = 65,8 | garums_latvijā = | iztekas_augstums = | ietekas_augstums = | kritums = | caurtece = 4,40 | caurtece_vieta = | gada_notece = | baseins = 566,3 | baseins_latvijā = | pietekas = }} '''Virinta''' ({{val|lt|Virinta}}) ir upe [[Lietuva|Lietuvā]], [[Šventoja]]s kreisa krasta, kā arī tās trešā garākā pieteka [[Molētu rajons|Molētu]] un [[Anīkšču rajons|Anīkšču]] rajonu pašvaldībās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vle.lt/straipsnis/virinta/|title=Virinta|website=www.vle.lt|access-date=2026-04-21|language=lt}}</ref> Sākas no Virintas ezera [[Aukštaitijas augstiene]]s vidusdaļā, plūst ziemeļrietumu virzienā. Ietek Šventojā iepretī Zaviesišķiem. Upes gultne dabiska, ļoti līkumaina, platums — 7–15 m, dziļums — 0,4–2 metri, vidējais kritums —1,23 m/km, straumes ātrums — 0,2–0,8 m sekundē. Lielākās pietekas ir Alanta (13 km gara, kreisā krasta pieteka) un Nevēža (14 km; labā krasta pieteka). Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir [[Alanta]] un [[Kurkļi]]. Upi šķērso autoceļš [[Autoceļš A6 (Lietuva)|A6]]; lejpus autoceļa upe plūst pa Anīkšču reģionālā parka teritoriju. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas upes]] k40xy0w4xasvovw8q8gse9ftlc6qr0x 3 629738 4457079 2026-04-21T12:39:36Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4457079 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Imsosmartpig}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 21. aprīlis, plkst. 15.39 (EEST) 2gvwvuixskbpwc49arugv5xrjksmmlw 3 629739 4457096 2026-04-21T13:38:53Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4457096 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Knic.knic}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 21. aprīlis, plkst. 16.38 (EEST) c0ailmbiwp2u6kyxemb25enylpii837 0 629740 4457103 2026-04-21T14:00:39Z ZANDMANIS 91184 Jauna lapa: {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = {{noitalic|Londonas bandas}} | show_name_2 = ''Gangs of London'' | bgcolour = | color text = | image = | caption = | genre = * [[Kriminālfilma|krimināl]][[Drāmas filma|drāma]] * [[Trilleris]] | format = | creator = * [[Garets Evanss]] * [[Mets Flanerijs]] | developer = | writer = | di... 4457103 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = {{noitalic|Londonas bandas}} | show_name_2 = ''Gangs of London'' | bgcolour = | color text = | image = | caption = | genre = * [[Kriminālfilma|krimināl]][[Drāmas filma|drāma]] * [[Trilleris]] | format = | creator = * [[Garets Evanss]] * [[Mets Flanerijs]] | developer = | writer = | director = | creative_director = | presenter = | starring = * [[Džo Kols (aktieris)|Džo Kols]] * [[Kolms Mīnijs]] * [[Lusians Msamati]] * [[Mišela Fērlija]] * [[Šope Dirisu]] * [[Orli Šuka]] * [[Ričards Dormers]] * [[Nargeša Rašidi]] * [[Pipa Beneta-Vornere]] | judges = | voices = | narrated = | theme_music_composer = | opentheme = | endtheme = | composer = * Arija Prajodži<br> * Fadžars Juskemals | country = {{GBR}} | language = [[angļu valoda|angļu]] | num_seasons = 3 | num_episodes = 25 | list_episodes = | executive_producer = | producer = * Hjū Vorens<br> * Šarlote Sartīza | editor = | location = | cinematography = * Mets Flanerijs * Martijns van Brokhuizens * Lorāns Barē | camera = | runtime = 53–93 min | company = | distributor = | channel = [[Sky Atlantic]] (Apvienotā Karaliste) [[AMC+]] (ASV) | picture_format = | audio_format = | first_run = | first_aired = {{dat|2020|4|23|N|bez}} | last_aired = pašlaik | status = | channel_LV = | preceded_by = | followed_by = | related = [[The Getaway (videospēle)|"The Getaway" franšīze]] | website = https://www.sky.com/watch/gangs-of-london/ | production_website = }} "'''Londonas bandas'''" ({{val|en|Gangs of London}}) ir britu asa sižeta [[krimināldrāma]]s [[televīzijas seriāls]], ko veidojuši [[Garets Evanss]] un [[Mets Flanerijs]].<ref name="thr-mar-19">{{cite magazine |last1=Ritman |first1=Alex |title=Cinemax/Sky Series 'Gangs of London' Rounds Out Cast |url=https://www.hollywoodreporter.com/news/cinemax-sky-series-gangs-london-rounds-cast-1195601 |magazine=[[The Hollywood Reporter]] |access-date=15 April 2019 |date=19 March 2019}}</ref> Tas ir balstīts uz ''London Studio'' tāda paša nosaukuma [[videospēle|videospēli]], un tas kalpo kā videospēles "The Getaway" franšīzes atvasinājums.<ref>{{cite web |last=Beckwith |first=Michael |date=April 24, 2020 |url=https://metro.co.uk/2020/04/24/gangs-london-wait-based-game-12605536 |title=''Gangs of London'' is actually based on a video game – here's what it was like |publisher=[[Metro.co.uk]] |access-date=April 24, 2020}}</ref> Pirmā sezona pirmizrādi piedzīvoja 2020. gada 23. aprīlī britu kanālā [[Sky Atlantic]]. 2020. gada jūnijā tas tika pagarināts uz otro sezonu, Korporācijai [[AMC Global Media|AMC]] pārņemot Amerikas apraides tiesības un kopražošanu, bet Korinam Hārdijam kļūstot par seriāla producentu.<ref name="Deadline">{{cite web |url=https://deadline.com/2020/06/gangs-of-london-amc-cinemax-drops-out-sky-season-2-1202968180 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200624182347/https://deadline.com/2020/06/gangs-of-london-amc-cinemax-drops-out-sky-season-2-1202968180/ |url-status= |archive-date=24 June 2020 |title=AMC Boards Sky Drama {{'}}''Gangs of London''{{'}} After HBO's Cinemax Pulls Out; Thriller Renewed for Season 2 |first=Peter |last=White |work=[[Deadline Hollywood|Deadline]] |date=24 June 2020 |access-date=24 June 2020}}</ref><ref>{{Cite web|title=Sky Original ''Gangs of London'' returns for a second series|url=https://www.skygroup.sky/article/sky-original-gangs-of-london-returns-for-a-second-series|access-date=2021-03-15|website=www.skygroup.sky|language=en-gb}}</ref> Otrā sezona pirmizrādi piedzīvoja 2022. gada 20. oktobrī Apvienotajā Karalistē un 2022. gada 17. novembrī ASV. 2022. gada novembrī seriāls tika pagarināts uz trešo sezonu,<ref name ="Season3Renewal">{{cite web|title=''Gangs of London'' renewed for season 3 and fans are already buzzing|url=https://metro.co.uk/2022/11/30/gangs-of-london-sky-drama-renewed-for-season-3-17857321/|website=[[Metro (British newspaper)|Metro]]|first=Stella|last=Akinwumi|date=30 November 2022|access-date=4 December 2022}}</ref> that premiered on 20 March 2025 in the UK.<ref name="S3Premiere">{{cite web|last=Elliot|first=Dave|date=February 26, 2025|title=Sky Reveals March Premiere Date For ''Gangs Of London'' Season 3|url=https://www.geektown.co.uk/2025/02/26/sky-reveals-march-premiere-date-for-gangs-of-london-season-3/|website=GeekTown|access-date=March 12, 2025}}</ref><ref>{{cite web|last=Henry|first=Grace|date=March 12, 2025|title=''Gangs of London'' season 3: Release date, cast and latest news|url=https://www.cosmopolitan.com/uk/entertainment/a64158962/gangs-of-london-season-3-release-date/|website=Cosmopolitan|access-date=March 12, 2025}}</ref> kuras pirmizrāde Apvienotajā Karalistē notika 2025. gada 20. martā. 2025. gada augustā seriāls tika pagarināts uz ceturto sezonu.<ref name="Season4Renewal">{{cite news|last=Kanter|first=Jake|date=August 21, 2025|title=''Gangs Of London'' Renewed For Season 4|url=https://deadline.com/2025/08/gangs-of-london-renewed-season-4-sky-1236491725/|website=[[Deadline Hollywood]]|access-date=August 21, 2025}}</ref> Seriāls ir saņēmis kopumā pozitīvas kritiķu atsauksmes, kuri slavē tā sniegumu, stāstījumu un darbības secības, lai gan daļa kritikas bija vērsta pret pārmērīgo vardarbības attēlojumu. == Sižets == Seriāls seko līdzi konkurējošo [[banda|bandu]] un noziedzīgo organizāciju varas cīņām [[Londona|Londonā]]. Londona, kas ir viena no pasaules dinamiskākajām un multikulturālākajām pilsētām, piedzīvo haosu pēc pilsētas ietekmīgākās noziedzīgās ģimenes vadītāja slepkavības. Divdesmit gadus Fins Volless (Kolms Mīnijs) bija ietekmīgākais noziedznieks Londonā līdz pat savai nāvei, un katru gadu caur Vollesa organizāciju plūda miljardi mārciņu. Viņa dēls Šons Volless (Džo Kols) ar mātes Marianas Vollesas (Mišela Fērlija) un Finna labās rokas Eda Dumani (Lusians Msamati) palīdzību cenšas turpināt viņa mantojumu. Finna slepkavība izraisa satricinājumus starptautiskās noziedzības pasaulē, ietekmējot [[Albāņu mafija|albāņu mafiju]], [[Kurdistānas Strādnieku partija|kurdu KSP]] un Pakistānas narkotiku karteli, kā arī dažādus citus noziedzīgus elementus. Jaunpienācējam Eliotam Kārteram (Šope Dirisu), slepenajam policistam, tiek uzdots iefiltrēties Vollesa organizācijā, lai atmaskotu to vājuma brīdī. == Vērtējums == === Auditorijas lielums === Seriāls kļuva par Sky Atlantic visu laiku otro lielāko oriģinālo drāmas seriālu, un tā pirmo sēriju 7 dienu laikā noskatījās apmēram 2,23 miljoni skatītāju.<ref>{{Cite web|title=''Gangs of London'' is Sky's most-binged box set of 2020 already|url=https://metro.co.uk/2020/05/14/gangs-london-skys-binged-box-set-year-16-6million-downloads-12700340/|date=2020-05-14|website=[[Metro.co.uk]]|language=en|access-date=2020-05-25}}</ref> === Kritiķu atsauksmes === Atsauksmju apkopotājā vietnē [[Rotten Tomatoes]] pirmajai sezonai ir 91% apstiprinājuma reitings, pamatojoties uz 33 atsauksmēm. Vietnes kritiķu vienprātība ir šāda: "Mūsdienu kriminālās ģimenes šedevrs, "Londonas bandas" veido savu impēriju uz pārbaudītas un patiesas mafijas zemes – ar aizraujošu drāmu, aizraujošu darbību un izcilām aktierspēlēm".<ref>{{cite web |url=https://www.rottentomatoes.com/tv/gangs_of_london/s01 |title=''Gangs of London'': Season 1 |website=[[Rotten Tomatoes]] |access-date=2020-12-31}}</ref> Žurnāla [[GQ]] recenzijā tika atzīts, ka tas ir "spēcīgs agrīns pretendents uz vasaras labākā seriāla titulu".<ref>{{cite web|last=Barrie|first=Thomas|url=https://www.gq-magazine.co.uk/culture/article/gangs-of-london-review|title=Review: ''Gangs of London'' is like ''The Godfather'', but in Spitalfields|website=[[GQ]]|date=24 April 2020|access-date=24 April 2020}}</ref> Atsauksmju apkopotājā vietnē Rotten Tomatoes otrajai sezonai ir 81% apstiprinājuma reitings, pamatojoties uz 16 atsauksmēm. Vietnes kritiķu vienprātīgais viedoklis ir šāds: "Seriāla "Gangs of London" otrā sezona dažkārt var robežoties ar pārāk lielu troksni un niknumu, kas neko nenozīmē, taču seriāla spraigā asa sižeta un izaicinošās attieksmes cienītājiem vajadzētu palikt apmierinātiem."<ref>{{cite web |url=https://www.rottentomatoes.com/tv/gangs_of_london/s02 |title=''Gangs of London'': Season 2 |website=[[Rotten Tomatoes]] |access-date=2023-12-18}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{IMDb title|id=7661390|title=Gangs of London}} * {{Rotten Tomatoes|tv/gangs_of_london}} {{TV-aizmetnis}} [[Kategorija:Apvienotās Karalistes televīzijas seriāli]] ca5vxixv2ix8eq92eifjuj9x42jh8fm 4457172 4457103 2026-04-21T18:36:03Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4457172 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = {{noitalic|Londonas bandas}} | show_name_2 = ''Gangs of London'' | bgcolour = | color text = | image = | caption = | genre = * [[Kriminālfilma|krimināl]][[Drāmas filma|drāma]] * [[trilleris]] | format = | creator = * [[Garets Evanss]] * [[Mets Flanerijs]] | developer = | writer = | director = | creative_director = | presenter = | starring = * [[Džo Kols (aktieris)|Džo Kols]] * [[Kolms Mīnijs]] * [[Lusians Msamati]] * [[Mišela Fērlija]] * [[Šope Dirisu]] * [[Orli Šuka]] * [[Ričards Dormers]] * [[Nargeša Rašidi]] * [[Pipa Beneta-Vornere]] | judges = | voices = | narrated = | theme_music_composer = | opentheme = | endtheme = | composer = * Arija Prajodži * Fadžars Juskemals | country = {{GBR}} | language = [[angļu valoda|angļu]] | num_seasons = 3 | num_episodes = 25 | list_episodes = | executive_producer = | producer = * Hjū Vorens * Šarlote Sartīza | editor = | location = | cinematography = * Mets Flanerijs * Martijns van Brokhuizens * Lorāns Barē | camera = | runtime = 53–93 minūtes | company = | distributor = | channel = * ''[[Sky Atlantic]]'' (Apvienotā Karaliste) * ''[[AMC+]]'' (ASV) | picture_format = | audio_format = | first_run = | first_aired = {{dat|2020|4|23|N|bez}} | last_aired = pašlaik | status = | channel_LV = | preceded_by = | followed_by = | related = [[The Getaway (videospēle)|''The Getaway'' franšīze]] | website = https://www.sky.com/watch/gangs-of-london/ | production_website = }} '''"Londonas bandas"''' ({{val|en|Gangs of London}}) ir Apvienotās Karalistes asa sižeta [[krimināldrāma]]s [[televīzijas seriāls]], ko veidojuši [[Garets Evanss]] un [[Mets Flanerijs]].<ref name="thr-mar-19">{{publikācijas atsauce |last1=Ritman |first1=Alex |title=Cinemax/Sky Series 'Gangs of London' Rounds Out Cast |url=https://www.hollywoodreporter.com/news/cinemax-sky-series-gangs-london-rounds-cast-1195601 |magazine=[[The Hollywood Reporter]] |access-date=15 April 2019 |date=19 March 2019}}</ref> Tas ir balstīts uz ''London Studio'' tāda paša nosaukuma [[videospēle|videospēli]], un ir videospēles ''The Getaway'' franšīzes atvasinājums.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Beckwith |first=Michael |date=April 24, 2020 |url=https://metro.co.uk/2020/04/24/gangs-london-wait-based-game-12605536 |title=''Gangs of London'' is actually based on a video game – here's what it was like |publisher=[[Metro (laikraksts)|Metro.co.uk]] |access-date=April 24, 2020}}</ref> Pirmās sezonas pirmizrāde bija 2020. gada 23. aprīlī Apvienotās Karalistes kanālā ''[[Sky Atlantic]]''. 2020. gada jūnijā to pagarināja uz otro sezonu, korporācijai ''[[AMC Global Media|AMC]]'' pārņemot Amerikas apraides tiesības un kopražošanu, bet Korinam Hārdijam kļūstot par seriāla producentu.<ref name="Deadline">{{Tīmekļa atsauce |url=https://deadline.com/2020/06/gangs-of-london-amc-cinemax-drops-out-sky-season-2-1202968180 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200624182347/https://deadline.com/2020/06/gangs-of-london-amc-cinemax-drops-out-sky-season-2-1202968180/ |url-status= |archive-date=24 June 2020 |title=AMC Boards Sky Drama {{'}}''Gangs of London''{{'}} After HBO's Cinemax Pulls Out; Thriller Renewed for Season 2 |first=Peter |last=White |work=[[Deadline Hollywood|Deadline]] |date=24 June 2020 |access-date=24 June 2020}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Sky Original ''Gangs of London'' returns for a second series|url=https://www.skygroup.sky/article/sky-original-gangs-of-london-returns-for-a-second-series|access-date=2021-03-15|website=www.skygroup.sky|language=en}}</ref> Otrās sezonas pirmizrāde bija 2022. gada 20. oktobrī Apvienotajā Karalistē un 2022. gada 17. novembrī ASV. 2022. gada novembrī seriālu pagarināja uz trešo sezonu,<ref name ="Season3Renewal">{{Tīmekļa atsauce|title=''Gangs of London'' renewed for season 3 and fans are already buzzing|url=https://metro.co.uk/2022/11/30/gangs-of-london-sky-drama-renewed-for-season-3-17857321/|website=[[Metro (laikraksts)|Metro]]|first=Stella|last=Akinwumi|date=30 November 2022|access-date=4 December 2022}}</ref> kuras pirmizrāde Apvienotajā Karalistē bija 2025. gada 20. martā.<ref name="S3Premiere">{{Tīmekļa atsauce|last=Elliot|first=Dave|date=February 26, 2025|title=Sky Reveals March Premiere Date For ''Gangs Of London'' Season 3 |url=https://www.geektown.co.uk/2025/02/26/sky-reveals-march-premiere-date-for-gangs-of-london-season-3/ |website=GeekTown|access-date=March 12, 2025}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Henry|first=Grace|date=March 12, 2025|title=''Gangs of London'' season 3: Release date, cast and latest news|url=https://www.cosmopolitan.com/uk/entertainment/a64158962/gangs-of-london-season-3-release-date/|website=Cosmopolitan|access-date=March 12, 2025}}</ref> 2025. gada augustā seriālu pagarināja uz ceturto sezonu.<ref name="Season4Renewal">{{Ziņu atsauce|last=Kanter|first=Jake|date=August 21, 2025|title=''Gangs Of London'' Renewed For Season 4|url=https://deadline.com/2025/08/gangs-of-london-renewed-season-4-sky-1236491725/|website=Deadline Hollywood|access-date=August 21, 2025}}</ref> Seriāls kopumā saņēmis pozitīvas kritiķu atsauksmes, kuri slavē tā sniegumu, stāstījumu un darbības secību, lai gan daļa kritikas bija vērsta pret pārmērīgo vardarbības attēlojumu. == Sižets == Seriāls seko līdzi konkurējošo [[banda|bandu]] un noziedzīgo organizāciju varas cīņām [[Londona|Londonā]]. Londona, kas ir viena no pasaules dinamiskākajām un multikulturālākajām pilsētām, piedzīvo haosu pēc pilsētas ietekmīgākās noziedzīgās ģimenes vadītāja slepkavības. Divdesmit gadus Fins Volless (Kolms Mīnijs) bija ietekmīgākais noziedznieks Londonā līdz pat savai nāvei, un katru gadu caur Vollesa organizāciju plūda miljardi mārciņu. Viņa dēls Šons Volless (Džo Kols) ar mātes Marianas Vollesas (Mišela Fērlija) un Finna labās rokas Eda Dumani (Lusians Msamati) palīdzību cenšas turpināt viņa iesākto. Finna slepkavība izraisa satricinājumus starptautiskās noziedzības pasaulē, ietekmējot [[Albāņu mafija|albāņu mafiju]], [[Kurdistānas Strādnieku partija|kurdu KSP]] un Pakistānas narkotiku karteli, kā arī dažādus citus noziedzīgus elementus. Jaunpienācējam Eliotam Kārteram (Šope Dirisu), slepenajam policistam, uzdod iefiltrēties Vollesa organizācijā, lai atmaskotu to vājuma brīdī. == Vērtējums == === Auditorijas lielums === Seriāls kļuva par ''Sky Atlantic'' visu laiku otro lielāko oriģinālo drāmas seriālu, un tā pirmo sēriju 7 dienu laikā noskatījās apmēram 2,23 miljoni skatītāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=''Gangs of London'' is Sky's most-binged box set of 2020 already|url=https://metro.co.uk/2020/05/14/gangs-london-skys-binged-box-set-year-16-6million-downloads-12700340/|date=2020-05-14|website=Metro.co.uk|language=en|access-date=2020-05-25}}</ref> === Kritiķu atsauksmes === Atsauksmju apkopotājā vietnē ''[[Rotten Tomatoes]]'' pirmajai sezonai ir 91% apstiprinājuma reitings, pamatojoties uz 33 atsauksmēm. Vietnes kritiķu vienprātība ir šāda: "Mūsdienu kriminālās ģimenes šedevrs, "Londonas bandas" veido savu impēriju uz pārbaudītas un patiesas mafijas zemes — ar aizraujošu drāmu, aizraujošu darbību un izcilām aktierspēlēm".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rottentomatoes.com/tv/gangs_of_london/s01 |title=''Gangs of London'': Season 1 |website=[[Rotten Tomatoes]] |access-date=2020-12-31}}</ref> Žurnāla [[GQ (žurnāls)|GQ]] recenzijā atzīts, ka tas ir "spēcīgs agrīns pretendents uz vasaras labākā seriāla titulu".<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Barrie|first=Thomas|url=https://www.gq-magazine.co.uk/culture/article/gangs-of-london-review|title=Review: ''Gangs of London'' is like ''The Godfather'', but in Spitalfields|website=[[GQ (žurnāls)|GQ]]|date=24 April 2020|access-date=24 April 2020}}</ref> Atsauksmju apkopotājā vietnē ''Rotten Tomatoes'' otrajai sezonai ir 81% apstiprinājuma reitings, pamatojoties uz 16 atsauksmēm. Vietnes kritiķu vienprātīgais viedoklis ir šāds: "Seriāla "Londonas bandas" otrā sezona dažkārt var robežoties ar pārāk lielu troksni un niknumu, kas neko nenozīmē, taču seriāla spraigā asa sižeta un izaicinošās attieksmes cienītājiem vajadzētu palikt apmierinātiem."<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rottentomatoes.com/tv/gangs_of_london/s02 |title=''Gangs of London'': Season 2 |website=Rotten Tomatoes |access-date=2023-12-18}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{filmu ārējās saites}} {{TV-aizmetnis}} [[Kategorija:Apvienotās Karalistes televīzijas seriāli]] qqxy27o7gu8z0ij8e7jhhq9t95xvc68 4457174 4457172 2026-04-21T18:37:30Z Baisulis 11523 Baisulis pārvietoja lapu [[Londonas bandas (seriāls)]] uz [[Londonas bandas]]: pamatnozīme..... 4457172 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = {{noitalic|Londonas bandas}} | show_name_2 = ''Gangs of London'' | bgcolour = | color text = | image = | caption = | genre = * [[Kriminālfilma|krimināl]][[Drāmas filma|drāma]] * [[trilleris]] | format = | creator = * [[Garets Evanss]] * [[Mets Flanerijs]] | developer = | writer = | director = | creative_director = | presenter = | starring = * [[Džo Kols (aktieris)|Džo Kols]] * [[Kolms Mīnijs]] * [[Lusians Msamati]] * [[Mišela Fērlija]] * [[Šope Dirisu]] * [[Orli Šuka]] * [[Ričards Dormers]] * [[Nargeša Rašidi]] * [[Pipa Beneta-Vornere]] | judges = | voices = | narrated = | theme_music_composer = | opentheme = | endtheme = | composer = * Arija Prajodži * Fadžars Juskemals | country = {{GBR}} | language = [[angļu valoda|angļu]] | num_seasons = 3 | num_episodes = 25 | list_episodes = | executive_producer = | producer = * Hjū Vorens * Šarlote Sartīza | editor = | location = | cinematography = * Mets Flanerijs * Martijns van Brokhuizens * Lorāns Barē | camera = | runtime = 53–93 minūtes | company = | distributor = | channel = * ''[[Sky Atlantic]]'' (Apvienotā Karaliste) * ''[[AMC+]]'' (ASV) | picture_format = | audio_format = | first_run = | first_aired = {{dat|2020|4|23|N|bez}} | last_aired = pašlaik | status = | channel_LV = | preceded_by = | followed_by = | related = [[The Getaway (videospēle)|''The Getaway'' franšīze]] | website = https://www.sky.com/watch/gangs-of-london/ | production_website = }} '''"Londonas bandas"''' ({{val|en|Gangs of London}}) ir Apvienotās Karalistes asa sižeta [[krimināldrāma]]s [[televīzijas seriāls]], ko veidojuši [[Garets Evanss]] un [[Mets Flanerijs]].<ref name="thr-mar-19">{{publikācijas atsauce |last1=Ritman |first1=Alex |title=Cinemax/Sky Series 'Gangs of London' Rounds Out Cast |url=https://www.hollywoodreporter.com/news/cinemax-sky-series-gangs-london-rounds-cast-1195601 |magazine=[[The Hollywood Reporter]] |access-date=15 April 2019 |date=19 March 2019}}</ref> Tas ir balstīts uz ''London Studio'' tāda paša nosaukuma [[videospēle|videospēli]], un ir videospēles ''The Getaway'' franšīzes atvasinājums.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Beckwith |first=Michael |date=April 24, 2020 |url=https://metro.co.uk/2020/04/24/gangs-london-wait-based-game-12605536 |title=''Gangs of London'' is actually based on a video game – here's what it was like |publisher=[[Metro (laikraksts)|Metro.co.uk]] |access-date=April 24, 2020}}</ref> Pirmās sezonas pirmizrāde bija 2020. gada 23. aprīlī Apvienotās Karalistes kanālā ''[[Sky Atlantic]]''. 2020. gada jūnijā to pagarināja uz otro sezonu, korporācijai ''[[AMC Global Media|AMC]]'' pārņemot Amerikas apraides tiesības un kopražošanu, bet Korinam Hārdijam kļūstot par seriāla producentu.<ref name="Deadline">{{Tīmekļa atsauce |url=https://deadline.com/2020/06/gangs-of-london-amc-cinemax-drops-out-sky-season-2-1202968180 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200624182347/https://deadline.com/2020/06/gangs-of-london-amc-cinemax-drops-out-sky-season-2-1202968180/ |url-status= |archive-date=24 June 2020 |title=AMC Boards Sky Drama {{'}}''Gangs of London''{{'}} After HBO's Cinemax Pulls Out; Thriller Renewed for Season 2 |first=Peter |last=White |work=[[Deadline Hollywood|Deadline]] |date=24 June 2020 |access-date=24 June 2020}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Sky Original ''Gangs of London'' returns for a second series|url=https://www.skygroup.sky/article/sky-original-gangs-of-london-returns-for-a-second-series|access-date=2021-03-15|website=www.skygroup.sky|language=en}}</ref> Otrās sezonas pirmizrāde bija 2022. gada 20. oktobrī Apvienotajā Karalistē un 2022. gada 17. novembrī ASV. 2022. gada novembrī seriālu pagarināja uz trešo sezonu,<ref name ="Season3Renewal">{{Tīmekļa atsauce|title=''Gangs of London'' renewed for season 3 and fans are already buzzing|url=https://metro.co.uk/2022/11/30/gangs-of-london-sky-drama-renewed-for-season-3-17857321/|website=[[Metro (laikraksts)|Metro]]|first=Stella|last=Akinwumi|date=30 November 2022|access-date=4 December 2022}}</ref> kuras pirmizrāde Apvienotajā Karalistē bija 2025. gada 20. martā.<ref name="S3Premiere">{{Tīmekļa atsauce|last=Elliot|first=Dave|date=February 26, 2025|title=Sky Reveals March Premiere Date For ''Gangs Of London'' Season 3 |url=https://www.geektown.co.uk/2025/02/26/sky-reveals-march-premiere-date-for-gangs-of-london-season-3/ |website=GeekTown|access-date=March 12, 2025}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Henry|first=Grace|date=March 12, 2025|title=''Gangs of London'' season 3: Release date, cast and latest news|url=https://www.cosmopolitan.com/uk/entertainment/a64158962/gangs-of-london-season-3-release-date/|website=Cosmopolitan|access-date=March 12, 2025}}</ref> 2025. gada augustā seriālu pagarināja uz ceturto sezonu.<ref name="Season4Renewal">{{Ziņu atsauce|last=Kanter|first=Jake|date=August 21, 2025|title=''Gangs Of London'' Renewed For Season 4|url=https://deadline.com/2025/08/gangs-of-london-renewed-season-4-sky-1236491725/|website=Deadline Hollywood|access-date=August 21, 2025}}</ref> Seriāls kopumā saņēmis pozitīvas kritiķu atsauksmes, kuri slavē tā sniegumu, stāstījumu un darbības secību, lai gan daļa kritikas bija vērsta pret pārmērīgo vardarbības attēlojumu. == Sižets == Seriāls seko līdzi konkurējošo [[banda|bandu]] un noziedzīgo organizāciju varas cīņām [[Londona|Londonā]]. Londona, kas ir viena no pasaules dinamiskākajām un multikulturālākajām pilsētām, piedzīvo haosu pēc pilsētas ietekmīgākās noziedzīgās ģimenes vadītāja slepkavības. Divdesmit gadus Fins Volless (Kolms Mīnijs) bija ietekmīgākais noziedznieks Londonā līdz pat savai nāvei, un katru gadu caur Vollesa organizāciju plūda miljardi mārciņu. Viņa dēls Šons Volless (Džo Kols) ar mātes Marianas Vollesas (Mišela Fērlija) un Finna labās rokas Eda Dumani (Lusians Msamati) palīdzību cenšas turpināt viņa iesākto. Finna slepkavība izraisa satricinājumus starptautiskās noziedzības pasaulē, ietekmējot [[Albāņu mafija|albāņu mafiju]], [[Kurdistānas Strādnieku partija|kurdu KSP]] un Pakistānas narkotiku karteli, kā arī dažādus citus noziedzīgus elementus. Jaunpienācējam Eliotam Kārteram (Šope Dirisu), slepenajam policistam, uzdod iefiltrēties Vollesa organizācijā, lai atmaskotu to vājuma brīdī. == Vērtējums == === Auditorijas lielums === Seriāls kļuva par ''Sky Atlantic'' visu laiku otro lielāko oriģinālo drāmas seriālu, un tā pirmo sēriju 7 dienu laikā noskatījās apmēram 2,23 miljoni skatītāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=''Gangs of London'' is Sky's most-binged box set of 2020 already|url=https://metro.co.uk/2020/05/14/gangs-london-skys-binged-box-set-year-16-6million-downloads-12700340/|date=2020-05-14|website=Metro.co.uk|language=en|access-date=2020-05-25}}</ref> === Kritiķu atsauksmes === Atsauksmju apkopotājā vietnē ''[[Rotten Tomatoes]]'' pirmajai sezonai ir 91% apstiprinājuma reitings, pamatojoties uz 33 atsauksmēm. Vietnes kritiķu vienprātība ir šāda: "Mūsdienu kriminālās ģimenes šedevrs, "Londonas bandas" veido savu impēriju uz pārbaudītas un patiesas mafijas zemes — ar aizraujošu drāmu, aizraujošu darbību un izcilām aktierspēlēm".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rottentomatoes.com/tv/gangs_of_london/s01 |title=''Gangs of London'': Season 1 |website=[[Rotten Tomatoes]] |access-date=2020-12-31}}</ref> Žurnāla [[GQ (žurnāls)|GQ]] recenzijā atzīts, ka tas ir "spēcīgs agrīns pretendents uz vasaras labākā seriāla titulu".<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Barrie|first=Thomas|url=https://www.gq-magazine.co.uk/culture/article/gangs-of-london-review|title=Review: ''Gangs of London'' is like ''The Godfather'', but in Spitalfields|website=[[GQ (žurnāls)|GQ]]|date=24 April 2020|access-date=24 April 2020}}</ref> Atsauksmju apkopotājā vietnē ''Rotten Tomatoes'' otrajai sezonai ir 81% apstiprinājuma reitings, pamatojoties uz 16 atsauksmēm. Vietnes kritiķu vienprātīgais viedoklis ir šāds: "Seriāla "Londonas bandas" otrā sezona dažkārt var robežoties ar pārāk lielu troksni un niknumu, kas neko nenozīmē, taču seriāla spraigā asa sižeta un izaicinošās attieksmes cienītājiem vajadzētu palikt apmierinātiem."<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rottentomatoes.com/tv/gangs_of_london/s02 |title=''Gangs of London'': Season 2 |website=Rotten Tomatoes |access-date=2023-12-18}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{filmu ārējās saites}} {{TV-aizmetnis}} [[Kategorija:Apvienotās Karalistes televīzijas seriāli]] qqxy27o7gu8z0ij8e7jhhq9t95xvc68 0 629741 4457109 2026-04-21T14:03:58Z Ivario 51458 Ivario pārvietoja lapu [[Latvijas futbola Nākotnes līga]] uz [[LVBET līga]]: līgas nosaukums ir mainījies, pēc iepriekšējās nosaukuma maiņas principa - jāmaina arī šis 4457109 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[LVBET līga]] 5k2rph9u3l4fh1sfv8wa4biv76tfgsb 1 629742 4457113 2026-04-21T14:06:57Z Ivario 51458 /* LVBET līga / Latvijas futbola LVBET līga / LVBET līga futbolā? */ jauna sadaļa 4457113 wikitext text/x-wiki == LVBET līga / Latvijas futbola LVBET līga / LVBET līga futbolā? == Šķietami pirmais variants ir vieglāks, nekā citi, kuru dēļ jādomā, kur likt "Latvijas" un "futbola", ne? [[Dalībnieks:Ivario|Ivario]] ([[Dalībnieka diskusija:Ivario|diskusija]]) 2026. gada 21. aprīlis, plkst. 17.06 (EEST) s4ppffuzu0eviicp1k504y2ki5h50cd 3 629743 4457122 2026-04-21T14:28:38Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4457122 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Mpns}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 21. aprīlis, plkst. 17.28 (EEST) 3327six6v03nfuxcehi8n0tcbuej20c 1 629744 4457124 2026-04-21T15:04:58Z Papuass 88 Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]]) 4457124 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Kikos |valsts = Lietuva |tēma = Daba un ģeogrāfija }} 4wu5hwzxesdmx88uebwx4fkpqrndgj9 1 629745 4457125 2026-04-21T15:05:52Z Papuass 88 Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]]) 4457125 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Kikos |valsts = Lietuva |tēma = Daba un ģeogrāfija }} 4wu5hwzxesdmx88uebwx4fkpqrndgj9 1 629746 4457126 2026-04-21T15:06:11Z Papuass 88 Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]]) 4457126 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Uldis s |valsts = Polija |tēma = Sports }} r484ez6crftfhmgbzympozuodl06boy 1 629747 4457127 2026-04-21T15:06:24Z Papuass 88 Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]]) 4457127 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Kikos |valsts = Lietuva |tēma = Daba un ģeogrāfija }} 4wu5hwzxesdmx88uebwx4fkpqrndgj9 3 629748 4457129 2026-04-21T15:09:51Z Qədir 115131 Qədir pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:가웨인]] uz [[Dalībnieka diskusija:Arçil xan Günəşsoylu]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/가웨인|가웨인]]" to "[[Special:CentralAuth/Arçil xan Günəşsoylu|Arçil xan Günəşsoylu]]" 4457129 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:Arçil xan Günəşsoylu]] 7m6ddv9dc974j4qchsu2o8zniqrutt4 0 629749 4457134 2026-04-21T16:00:18Z Jānis U. 198 Jauna lapa: {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 240px | attēls = | att_nosaukums = ''Laccognathus grossi'' zvīņas | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomata | infratips_lv = Žokļaiņi | megaklase = Osteichthyes | megaklase_lv = Kaulzivis | virsklase = Sarcopterygii | virsklase_lv = Daivspurz... 4457134 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 240px | attēls = | att_nosaukums = ''Laccognathus grossi'' zvīņas | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomata | infratips_lv = Žokļaiņi | megaklase = Osteichthyes | megaklase_lv = Kaulzivis | virsklase = Sarcopterygii | virsklase_lv = Daivspurzivis | klase = Rhipidistia | klase_lv = Ripidistijas | kārta = Porolepiformes | kārta_lv = Porolepjveidīgās | dzimta = Holoptychiidae | dzimta_lv = Holoptihīdi | ģints = Laccognathus | ģints_lv = Lakognati | suga = Laccognathus panderi | binomial = <small>Gross, 1941</small> | iedalījums = | kategorijas = nē | sinonīmi = }} '''Laccognathus panderi''' ir [[Ripidistijas|ripidistiju klases]] (''Rhipidistia'') [[Holoptihīdi|holoptihīdu]] dzimtas suga. Šo sugu 1941. gadā aprakstīja vācbaltiešu paleontologs [[Valters Gross]], pamtojoties uz apakšžokļa fragmentu no [[Launaga iezis|Ērmaņu klintīm]] [[Gauja]]s labajā krastā. ''Laccognathus panderi'' ir [[Lakognati|lakognatu]] [[tipiskā suga]]. Veseli lakognatu ķermeņi tika atrasti [[Lodes māla raktuves|Lodes māla raktuvēs]] un sākotnēji šis materiāls tika aprakstīts kā ''Laccognathus panderi'', taču tā detalizētu pētījumu rezultātā tika izdalīta jauna suga ''[[Laccognathus grossi]]'', <small>Vorobyeva, 2006</small>. Tādējādi ''Laccognathus panderi'' pagaidām ir zināms vienīgi pēc apakšžokļu elementiem un [[Zvīņas|zvīņām]]. ''Laccognathus panderi'' sugas pārstāvji dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas laikmetā]] ([[Gaujas svīta|gaujas]] un [[amatas svīta]]s). == Apraksts == Apakšžokļa šķērsgriezums ir apmēram taisnstūrveidīgs ar platu ventrālo un dorsālo daļu un šauru mediālo un laterālo daļu. Ventrālās daļas virsma ir klāta ar dermāliem zobiņiem. Infradentālajiem kauliem apakšžokļa kanāla poras neatveras šo kaulu mediālajā malā, kā tas ir [[gliptolepji]]em. Pats apakšžokļa kanāls izvietots tālāk no šo kaulu medialajām malām. Bedrīšu līnijas paliekas nav konstatējamas. Ir labi redzamas trīs garas vai īsas, ovālas iedobes, kas atveras ventrālajā pusē starp infradentāles un dentāles kauliem, un kas ir savienotas ar ''Canalis primordialis'' ar platām starpām un kanāliem (apakšžokļa iedobes). Dentāle ir ar garu rindu mutes zobu. Vecākiem īpatņiem no šīs rindas vairāk uz ārmalu atrodas vēl viena sīku mutes zobu rinda. Uz vainaga izaugumu augšējās malas ir viena vai divas mutes zobu rindas. Arī šeit ārējās rindas zobi ir sīkāki. Ļoti lieliem vainaga izaugumiem pat ārējā mala, cik lielā mērā tā izvirzās aiz dentāles, ir klāta ar ādas zobiem. No lielajiem ilkņiem tikai viens ir funkcionējošs, kur turpretī otrs ir pakļauts rezorbcijai un nomaiņai. Abi ilkņi reti ir sastopami blakus. ''Pracarticulare'' laterālā mala ir klāta ar ļoti mazie mutes zobiem un parejas zobiem. Primārais kanāls sākas aizmugurē no platas primārās iedobes (''fossa primordialis''). Tas stiepjas līdz interkoronoīda priekšējā gala un, attiecīgi, ir īsāks kā gliptolepjiem. Ar to savienojas daudzi kanāli, kas stiepjas slīpi no aizmugures uz priekšu caur mekkeļa skrimšļa mediālo sienu. === Endoskelets === No sākotnējā endoskeleta ir saglabajies tikai mekkeļa kauls, kas sastāv no plānas plātnes, kas veido apakšžokļa medialo sienu, kuras priekšējais gals paplašinas, veidojot zoda-apakšžokļa kaulu, bet aizmugurējais gals - locītavas kaulu. Ir saglabājušies tikai daži locītavas kaula fragmenti nogusnējumu veidā uz Supraangulare kaula iekšējās virsmas. Mekkeļa kauls samērā dziļi iestiepjas Praearticulare kaula aizmugurējā galā. Locītavas kauls, domājams, lielā mērā bija līdzīgs kā gliptolepjiem. Locītavas kanāls ir ļoti plats. Locītavas kaula priekšējā galā atveras divi kanāli, kas stiepjas no aizmugurējās apakšžokļa iedobes caur Supraangulare kaulu uz ''fossa primordialis'' iedobi. Locītavas kauls veido ''fossa primordialis'' iedobes aizmugurējo robežu, līdzīgi gliptolepjiem. Priekšpusē locītavas kauls pāriet mekkeļa kaula mediālajā ķīlī. Koronoīda ilkņu līmenī, konkrēti, zem koronoīda un interkoronoīda kauliem, ķīlis stiepjas dorsāli, veidojot primordiālajam kanālam plānu pārsegumu. Aizmugurē šis pārsegums pāriet laterālajā ķīlī. Šis pārsegums veido vidējās iedobes dibenu. Mekkeļa kauls veido arī prekoronoīdu iedobju iedobju dibenu apakšžokļa dorsālajā pusē. No kādreizējiem asinsvadu un nervu kanāliem tālāk stiepjas dažadas vagas. Vaga (f.men) starp zoda-apakšžokļa kaulu un preartikulāro kaulu ir ļoti izteikta, līdzīgi [[panderihti]]em. Tā nobeidzas strupi mediālajā malā un arpusē neatveras. Lieli papildus kanāli izvietojas zem zoda-apakšžokļa kaula, starp to un Spleniale kaulu. Tie atveras apakšžokļa mediālajā malā. Bieži vien atsevišķi kanāli sazarojas. Paši platākie kanāli parasti atveras zem ''f.men'' vagas. Dažiem eksemplāriem pirmās prekoronoīda iedobes dibens ir perforēts, tā ka tā savienojas ar priekšējo apakšžokļa iedobi. Apakšžokļa pašā priekšējā galā zoda-apakšžokļa kaula piepaceltā mediālā mala veido grumbuļainu simfīzu, kuru dorsāli apņem dentāles priekšējais gals. Šo zoda-apakšžokļa kaula piepacelto malu nepārklāj preartikulārais kauls nevienā apakšžoklī. === Ekzoskelets === ==== Dentale ==== Dentālais kauls sākas virs Supraangulare kaula pārkaulošanās centra, un stiepjas uz aizmuguri līdz šī kaula aizmugurējai trešdaļai, virs kura tas izvietojas ar slīpu šuvi. Virzienā uz priekšpusi tas pakāpeniski paplašinas un, visdrīzāk, veido vidējās un priekšējās alveolu iedobes augšējo malu, bet neveido aizmugurējo alveolu iedobi. Tieši aiz primordialās priekšējās malas sākas mutes zobu rinda, kas stiepjas cieši līdz kaula priekšējam galam. Priekšējais gals ir nedaudz paplašināts un gluds. Tas apkļauj un balsta zoda-apakšžokļa simfīzu. ==== Supraangulare ==== Supraangulare kaula pārkaulošanās centrs atrodas starp kaula aizmugurējo un vidējo trešdaļu, tā pašā platākajā punktā. Aizmugurē Supraangulare kauls stiepjas līdz apakšžokļa aizmugurējam galam, acīmredzot, gandrīz pilnībā pārklājot no sāna locītavas kaulu. Komplicēts šuves savienojums ar Angulare kaulu arī sākas kaula pašā platākajā punktā. Aizmugurējā apakšžokļa iedobe (Kg.h) gandrīz pilnībā ir iekļauta šajā kaulā, kas arī veido tās dibenu. Šajā dibenā ir vairākas atveres virzienā uz iedīgļa bedri. Supraangulare kaula ārējā virsma ir pilnībā klāta dermālajiem zobiņiem. Padziļinajuma līnija nav novērojama. Apakšžokļa kanāls ieiet kaula aizmugurējā galā no augšas, kur no tā atiet mediālais balsta izaugums. Porainie kanāli atveras paralēli mediālajai malai augšējā stūrī. Pats kanāls iet slīpi no augšējas aizmugurējās daļas un apakšējo priekšējo daļu. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Ripidistijas]] 2jsmhpwwzk1mo1bjib2kheggj12xv2c 4457232 4457134 2026-04-21T20:50:55Z Jānis U. 198 4457232 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 240px | attēls = | att_nosaukums = ''Laccognathus grossi'' zvīņas | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomata | infratips_lv = Žokļaiņi | megaklase = Osteichthyes | megaklase_lv = Kaulzivis | virsklase = Sarcopterygii | virsklase_lv = Daivspurzivis | klase = Rhipidistia | klase_lv = Ripidistijas | kārta = Porolepiformes | kārta_lv = Porolepjveidīgās | dzimta = Holoptychiidae | dzimta_lv = Holoptihīdi | ģints = Laccognathus | ģints_lv = Lakognati | suga = Laccognathus panderi | binomial = <small>Gross, 1941</small> | iedalījums = | kategorijas = nē | sinonīmi = }} '''Laccognathus panderi''' ir [[Ripidistijas|ripidistiju klases]] (''Rhipidistia'') [[Holoptihīdi|holoptihīdu]] dzimtas suga. Šo sugu 1941. gadā aprakstīja vācbaltiešu paleontologs [[Valters Gross]], pamtojoties uz apakšžokļa fragmentu no [[Launaga iezis|Ērmaņu klintīm]] [[Gauja]]s labajā krastā. ''Laccognathus panderi'' ir [[Lakognati|lakognatu]] [[tipiskā suga]]. Veseli lakognatu ķermeņi tika atrasti [[Lodes māla raktuves|Lodes māla raktuvēs]] un sākotnēji šis materiāls tika aprakstīts kā ''Laccognathus panderi'', taču tā detalizētu pētījumu rezultātā tika izdalīta jauna suga ''[[Laccognathus grossi]]'', <small>Vorobyeva, 2006</small>. Tādējādi ''Laccognathus panderi'' pagaidām ir zināms vienīgi pēc apakšžokļu elementiem un [[Zvīņas|zvīņām]]. ''Laccognathus panderi'' sugas pārstāvji dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas laikmetā]] ([[Gaujas svīta|gaujas]] un [[amatas svīta]]s). == Apraksts == Apakšžokļa šķērsgriezums ir apmēram taisnstūrveidīgs ar platu ventrālo un dorsālo daļu un šauru mediālo un laterālo daļu. Ventrālās daļas virsma ir klāta ar dermāliem zobiņiem. Infradentālajiem kauliem apakšžokļa kanāla poras neatveras šo kaulu mediālajā malā, kā tas ir [[gliptolepji]]em. Pats apakšžokļa kanāls izvietots tālāk no šo kaulu medialajām malām. Bedrīšu līnijas paliekas nav konstatējamas. Ir labi redzamas trīs garas vai īsas, ovālas iedobes, kas atveras ventrālajā pusē starp infradentāles un dentāles kauliem, un kas ir savienotas ar ''Canalis primordialis'' ar platām starpām un kanāliem (apakšžokļa iedobes). Dentāle ir ar garu rindu mutes zobu. Vecākiem īpatņiem no šīs rindas vairāk uz ārmalu atrodas vēl viena sīku mutes zobu rinda. Uz vainaga izaugumu augšējās malas ir viena vai divas mutes zobu rindas. Arī šeit ārējās rindas zobi ir sīkāki. Ļoti lieliem vainaga izaugumiem pat ārējā mala, cik lielā mērā tā izvirzās aiz dentāles, ir klāta ar ādas zobiem. No lielajiem ilkņiem tikai viens ir funkcionējošs, kur turpretī otrs ir pakļauts rezorbcijai un nomaiņai. Abi ilkņi reti ir sastopami blakus. ''Pracarticulare'' laterālā mala ir klāta ar ļoti mazie mutes zobiem un parejas zobiem. Primārais kanāls sākas aizmugurē no platas primārās iedobes (''fossa primordialis''). Tas stiepjas līdz interkoronoīda priekšējā gala un, attiecīgi, ir īsāks kā gliptolepjiem. Ar to savienojas daudzi kanāli, kas stiepjas slīpi no aizmugures uz priekšu caur mekkeļa skrimšļa mediālo sienu. === Endoskelets === No sākotnējā endoskeleta ir saglabajies tikai mekkeļa kauls, kas sastāv no plānas plātnes, kas veido apakšžokļa medialo sienu, kuras priekšējais gals paplašinas, veidojot zoda-apakšžokļa kaulu, bet aizmugurējais gals - locītavas kaulu. Ir saglabājušies tikai daži locītavas kaula fragmenti nogusnējumu veidā uz Supraangulare kaula iekšējās virsmas. Mekkeļa kauls samērā dziļi iestiepjas Praearticulare kaula aizmugurējā galā. Locītavas kauls, domājams, lielā mērā bija līdzīgs kā gliptolepjiem. Locītavas kanāls ir ļoti plats. Locītavas kaula priekšējā galā atveras divi kanāli, kas stiepjas no aizmugurējās apakšžokļa iedobes caur Supraangulare kaulu uz ''fossa primordialis'' iedobi. Locītavas kauls veido ''fossa primordialis'' iedobes aizmugurējo robežu, līdzīgi gliptolepjiem. Priekšpusē locītavas kauls pāriet mekkeļa kaula mediālajā ķīlī. Koronoīda ilkņu līmenī, konkrēti, zem koronoīda un interkoronoīda kauliem, ķīlis stiepjas dorsāli, veidojot primordiālajam kanālam plānu pārsegumu. Aizmugurē šis pārsegums pāriet laterālajā ķīlī. Šis pārsegums veido vidējās iedobes dibenu. Mekkeļa kauls veido arī prekoronoīdu iedobju iedobju dibenu apakšžokļa dorsālajā pusē. No kādreizējiem asinsvadu un nervu kanāliem tālāk stiepjas dažadas vagas. Vaga (f.men) starp zoda-apakšžokļa kaulu un preartikulāro kaulu ir ļoti izteikta, līdzīgi [[panderihti]]em. Tā nobeidzas strupi mediālajā malā un arpusē neatveras. Lieli papildus kanāli izvietojas zem zoda-apakšžokļa kaula, starp to un Spleniale kaulu. Tie atveras apakšžokļa mediālajā malā. Bieži vien atsevišķi kanāli sazarojas. Paši platākie kanāli parasti atveras zem ''f.men'' vagas. Dažiem eksemplāriem pirmās prekoronoīda iedobes dibens ir perforēts, tā ka tā savienojas ar priekšējo apakšžokļa iedobi. Apakšžokļa pašā priekšējā galā zoda-apakšžokļa kaula piepaceltā mediālā mala veido grumbuļainu simfīzu, kuru dorsāli apņem dentāles priekšējais gals. Šo zoda-apakšžokļa kaula piepacelto malu nepārklāj preartikulārais kauls nevienā apakšžoklī. === Ekzoskelets === ==== ''Dentale'' ==== Dentālais kauls sākas virs Supraangulare kaula pārkaulošanās centra, un stiepjas uz aizmuguri līdz šī kaula aizmugurējai trešdaļai, virs kura tas izvietojas ar slīpu šuvi. Virzienā uz priekšpusi tas pakāpeniski paplašinas un, visdrīzāk, veido vidējās un priekšējās alveolu iedobes augšējo malu, bet neveido aizmugurējo alveolu iedobi. Tieši aiz primordialās priekšējās malas sākas mutes zobu rinda, kas stiepjas cieši līdz kaula priekšējam galam. Priekšējais gals ir nedaudz paplašināts un gluds. Tas apkļauj un balsta zoda-apakšžokļa simfīzu. ==== ''Supraangulare'' ==== Supraangulare kaula pārkaulošanās centrs atrodas starp kaula aizmugurējo un vidējo trešdaļu, tā pašā platākajā punktā. Aizmugurē Supraangulare kauls stiepjas līdz apakšžokļa aizmugurējam galam, acīmredzot, gandrīz pilnībā pārklājot no sāna locītavas kaulu. Komplicēts šuves savienojums ar Angulare kaulu arī sākas kaula pašā platākajā punktā. Aizmugurējā apakšžokļa iedobe (Kg.h) gandrīz pilnībā ir iekļauta šajā kaulā, kas arī veido tās dibenu. Šajā dibenā ir vairākas atveres virzienā uz iedīgļa bedri. Supraangulare kaula ārējā virsma ir pilnībā klāta dermālajiem zobiņiem. Padziļinajuma līnija nav novērojama. Apakšžokļa kanāls ieiet kaula aizmugurējā galā no augšas, kur no tā atiet mediālais balsta izaugums. Poru kanāli atveras paralēli mediālajai malai augšējā stūrī. Pats kanāls iet slīpi no augšējas aizmugurējās daļas un apakšējo priekšējo daļu. Slīpais balsta ķīlis stiepjas uz priekšu un uz augšu. Ļoti biezais balsta ķīlis stiepjas slīpi atpakaļ un uz augšu. Domājams, ka tas balstīja locītavas virsmu. ==== ''Angulare'' ==== Angulare kauls, iespējams, bija nedaudz īsāks par Supraangulare kaulu. Tā augšējais aizmugurējais stūris visdrīzāk apjoza aizmugurējās apakšžokļa iedobes priekšējo galu. Priekšpusē tas, acīmredzot, ieskāva apakšžokļa vidējās iedobes aizmugurējo galu. ==== ''Postspleniale'' ==== Postspleniale kauls aizmugurē nobeidzas starp aizmugurējo un vidējo apakšžokļa iedobi. Tas lielā mērā veido apakšžokļa vidējas iedobes robežu. Acīmredzot, tas bija nedaudz īsāks par Spleniale kaulu. ==== ''Spleniale'' ==== ''Spleniale'' kauls ir salīdzinoši garš. Aizmugurē tas apņem apakšžokļa vidējās iedobes priekšējo galu. Apakšžokļa priekšējā iedobe atrodas starp šo un dentālo kaulu. Tās dibenu veido zoda-apakšžokļa kauls. Apakšžokļa priekšējās iedobes kontūra ir samērā variabla. Apakšžokļa kanāls stiepjas uz priekšu zem priekšējās iedobes un atveras kaula priekšējā malā. ''Spleniale'' kaula mediālā mala izbīdās mediāli daudz mazāk par Pracarticulare kaula mediālo malu, nekā gliptolepjiem un holoptihiem. ==== ''Pracarticulare'' ==== ''Pracarticulare'' kauls stiepjas no locītavas kaula gandrīz līdz apakšžokļa priekšējam galam. Tas lielā mērā ir klāts ar dermālajiem zobiņiem, bet tā šuvju līnijas skaidri izceļas. Ornamentētās virsmas laterālā mala ir klāta ar sīkiem mutes zobiem un pārejas zobiem. Kaula priekšējais gals un daudz platākā josla gar laterālo malu nav ornamentēta. Ornamentētā virsma paceļas uz priekšu ar nelielu izcilni virs neornamentētās malas. Zobu plātne viennozīmīgi nebija attīstīta. Iepretī interkoronoīda izaugumam gludā robeža pārtrūkst. Salīdzinājumā ar gliptolepjiem, kauls orientēts ne tik slīpi un neapklāj prekoronoīdās iedobes. Tas parasti ir ļoti biezs, kļūstot plāns un dobs tikai aizmugurējā galā. Locītavas kauls ieguļ šajā dobumā. Primordiālās iedobes mala ir klāta ar pārejas zobiņiem, kuri ir nedaudz lielāki par dermālajiem zobiņiem. Atšķirībā no mekkeļa kaula, ''Pracarticulare'' kauls ir skaidri norobežots no apakšžokļa mediālās sienas. ==== ''Coronoid'' ==== Koronoīds ir šaurāks un garāks par prekoronoīdiem, bet tā aizmugurējais gals ir pagarināts. Malējie mutes zobi ir īpaši lieli aizmugureja galā. Ilkņi, tomēr, ir nedaudz mazāki, nekā prekoronoīdiem. To perpendikulārā ass, kuru nosaka divas gareniskās malas, orientēta gar kaula garenisko asi. Tas attiecas uz visiem holoptihīdu prekoronoīdiem. Dažas atveres starp koronoīdu un prekoronoīdu atveras primordiālajā kanālā. Kaula sānu sienai ir vagas un zobojums labākai saaugšanai ar dentāli. Ventrālo virsmu caurauž kanāli, katrs no kuriem stiepjas uz vienu no diviem ilkņiem apgādā tos ar nervu un asinsvadiem. Koronoīds ir savienots ar interkoronoīdu ar zobotu šuvi. ==== ''Intercoronoid'' ==== Interkoronoīds ir platāks par koronoīdu. Tā aizmugurējais atzars ir ļoti īss, bet priekšējais — garāks. Koronoīdi savienojas cits ar citu tikai ar šiem šaurajiem sānu atzariem. Bet kopumā tie ir atdalīti ar prekoronoīdajām iedobēm. ==== ''Praecoronoid'' ==== Prekoronoīds ir pats platākais no koronoīdiem. Tā priekšējais, samērā garais atzars stiepjas gandrīz līdz simfīzam. Starp to un mediāli ļoti nobīdīto zoda-apakšžokļa malas ķīli paliek pietiekoši vietas platajai prekoronoīda iedobei. Kanāli bieži vien atveras starp prekoronoīda, zoda-apakšžokļa un ''Pracarticulare'' kauliem. Līdzīgi kā citus koronoīdus, prekoronoīdu klāj ''Pracarticulare''. Ilkņi ir daļēji rezorbēti pie to mediālo sienu pamatnes. Iespējams, aizvietojošie zobi sākotnēji šķīlās iedīgļu veidā seklās iedobēs mediāli no ilkņiem, pie tam vecākie zobi daļēji rezorbējās. Vēlāk aizvietojošie zobi pārvietojās izkrituso zobu iedobēs. Šo iedobju esamību, kuras parasti dalās divās daļās, ir grūti paskaidrot bez zobu izšķilšanās procesa. Kopā ar pašām zobu iedobēm tie veido koronoīdos skaidri iezīmētu kopējo padziļinājumu. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Ripidistijas]] 0oe7ozgy4xvq493scupjpob38fwqqgu 4457251 4457232 2026-04-21T21:17:57Z Jānis U. 198 4457251 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Nosaukums slīprakstā}} {{BioTakso infokaste | platums = 240px | attēls = | att_nosaukums = ''Laccognathus grossi'' zvīņas | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomata | infratips_lv = Žokļaiņi | megaklase = Osteichthyes | megaklase_lv = Kaulzivis | virsklase = Sarcopterygii | virsklase_lv = Daivspurzivis | klase = Rhipidistia | klase_lv = Ripidistijas | kārta = Porolepiformes | kārta_lv = Porolepjveidīgās | dzimta = Holoptychiidae | dzimta_lv = Holoptihīdi | ģints = Laccognathus | ģints_lv = Lakognati | suga = Laccognathus panderi | binomial = <small>Gross, 1941</small> | iedalījums = | kategorijas = nē | sinonīmi = }} '''Laccognathus panderi''' ir [[Ripidistijas|ripidistiju klases]] (''Rhipidistia'') [[Holoptihīdi|holoptihīdu]] dzimtas suga. Šo sugu 1941. gadā aprakstīja vācbaltiešu paleontologs [[Valters Gross]], pamtojoties uz apakšžokļa fragmentu no [[Launaga iezis|Ērmaņu klintīm]] [[Gauja]]s labajā krastā. ''Laccognathus panderi'' ir [[Lakognati|lakognatu]] [[tipiskā suga]]. Veseli lakognatu ķermeņi tika atrasti [[Lodes māla raktuves|Lodes māla raktuvēs]] un sākotnēji šis materiāls tika aprakstīts kā ''Laccognathus panderi'', taču tā detalizētu pētījumu rezultātā tika izdalīta jauna suga ''[[Laccognathus grossi]]'', <small>Vorobyeva, 2006</small>. Tādējādi ''Laccognathus panderi'' pagaidām ir zināms vienīgi pēc [[Apakšžoklis|apakšžokļu]] elementiem un [[Zvīņas|zvīņām]]. ''Laccognathus panderi'' sugas pārstāvji dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas laikmetā]] ([[Gaujas svīta|gaujas]] un [[amatas svīta]]s). == Apraksts == Apakšžokļa šķērsgriezums ir apmēram taisnstūrveidīgs ar platu ventrālo un dorsālo daļu un šauru mediālo un laterālo daļu. Ventrālās daļas virsma ir klāta ar [[Ādas zobi|dermāliem zobiņiem]]. [[Infradentale|Infradentālajiem]] kauliem apakšžokļa kanāla poras neatveras šo kaulu mediālajā malā, kā tas ir [[gliptolepji]]em. Pats apakšžokļa kanāls izvietots tālāk no šo kaulu mediālajām malām. Bedrīšu līnijas paliekas nav konstatējamas. Ir labi redzamas trīs garas vai īsas, ovālas iedobes, kas atveras ventrālajā pusē starp infradentāles un [[dentāle]]s kauliem, un kas ir savienotas ar ''[[Canalis primordialis]]'' ar platām starpām un kanāliem (apakšžokļa iedobes). Dentāle ir ar garu rindu mutes [[Zobi|zobu]]. Vecākiem īpatņiem no šīs rindas vairāk uz ārmalu atrodas vēl viena sīku mutes zobu rinda. Uz [[Koronoīdi|koronoīdu]] augšējās malas ir viena vai divas mutes zobu rindas. Arī šeit ārējās rindas zobi ir sīkāki. Ļoti lieliem koronoīdiem pat ārējā mala, cik lielā mērā tā izvirzās aiz dentāles, ir klāta ar ādas zobiem. No lielajiem ilkņiem tikai viens ir funkcionējošs, kur turpretī otrs ir pakļauts [[rezorbcija]]i un nomaiņai. Abi ilkņi reti ir sastopami blakus. ''[[Pracarticulare]]'' laterālā mala ir klāta ar ļoti maziem mutes zobiem un pārejas zobiem. Primārais kanāls sākas aizmugurē no platas primārās iedobes (''[[fossa primordialis]]''). Tas stiepjas līdz [[Interkoronoīds|interkoronoīda]] priekšējā gala un, attiecīgi, ir īsāks kā [[gliptolepji]]em. Ar to savienojas daudzi kanāli, kas stiepjas slīpi no aizmugures uz priekšu caur [[Mekkeļa skrimslis|mekkeļa skrimšļa]] mediālo sienu. === Endoskelets === No sākotnējā [[Endoskelets|endoskeleta]] ir saglabajies tikai mekkeļa kauls, kas sastāv no plānas plātnes, kas veido apakšžokļa mediālo sienu, kuras priekšējais gals paplašinās, veidojot [[Zoda-apakšžokļa kauls|zoda-apakšžokļa kaulu]], bet aizmugurējais gals - [[Apakšžokļa locītavas ''kauls|locītavas kaulu]]. Ir saglabājušies tikai daži locītavas kaula fragmenti nogusnējumu veidā uz ''[[Supraangulare]]'' kaula iekšējās virsmas. Mekkeļa kauls samērā dziļi iestiepjas ''[[Praearticulare]]'' kaula aizmugurējā galā. Locītavas kauls, domājams, lielā mērā bija līdzīgs kā gliptolepjiem. Locītavas kanāls ir ļoti plats. Locītavas kaula priekšējā galā atveras divi kanāli, kas stiepjas no aizmugurējās apakšžokļa iedobes caur ''Supraangulare'' kaulu uz ''fossa primordialis'' iedobi. Locītavas kauls veido ''fossa primordialis'' iedobes aizmugurējo robežu, līdzīgi gliptolepjiem. Priekšpusē locītavas kauls pāriet mekkeļa kaula mediālajā ķīlī. Koronoīda ilkņu līmenī, konkrēti, zem koronoīda un interkoronoīda kauliem, ķīlis stiepjas dorsāli, veidojot primordiālajam kanālam plānu pārsegumu. Aizmugurē šis pārsegums pāriet laterālajā ķīlī. Šis pārsegums veido vidējās iedobes dibenu. Mekkeļa kauls veido arī prekoronoīdu iedobju dibenu apakšžokļa dorsālajā pusē. No kādreizējiem [[Asinsvadi|asinsvadu]] un [[Nervs|nervu]] kanāliem tālāk stiepjas dažādas vagas. Vaga (''f.men'') starp zoda-apakšžokļa kaulu un preartikulāro kaulu ir ļoti izteikta, līdzīgi [[panderihti]]em. Tā nobeidzas strupi mediālajā malā un ārpusē neatveras. Lieli papildus kanāli izvietojas zem zoda-apakšžokļa kaula, starp to un ''[[Spleniale]]'' kaulu. Tie atveras apakšžokļa mediālajā malā. Bieži vien atsevišķi kanāli sazarojas. Paši platākie kanāli parasti atveras zem ''f.men'' vagas. Dažiem eksemplāriem pirmās prekoronoīda iedobes dibens ir perforēts, tā ka tā savienojas ar priekšējo apakšžokļa iedobi. Apakšžokļa pašā priekšējā galā zoda-apakšžokļa kaula piepaceltā mediālā mala veido grumbuļainu [[Simfīzs|simfīzu]], kuru dorsāli apņem dentāles priekšējais gals. Šo zoda-apakšžokļa kaula piepacelto malu nepārklāj preartikulārais kauls nevienā apakšžoklī. === Ekzoskelets === ==== ''Dentale'' ==== Dentālais kauls sākas virs ''Supraangulare'' kaula [[Pārkaulošanās centrs|pārkaulošanās centra]], un stiepjas uz aizmuguri līdz šī kaula aizmugurējai trešdaļai, virs kura tas izvietojas ar slīpu šuvi. Virzienā uz priekšpusi tas pakāpeniski paplašinās un, visdrīzāk, veido vidējās un priekšējās [[Alveola|alveolu]] iedobes augšējo malu, bet neveido aizmugurējo alveolu iedobi. Tieši aiz primordialās priekšējās malas sākas mutes zobu rinda, kas stiepjas cieši līdz kaula priekšējam galam. Priekšējais gals ir nedaudz paplašināts un gluds. Tas apkļauj un balsta zoda-apakšžokļa simfīzu. ==== ''Supraangulare'' ==== ''Supraangulare'' kaula pārkaulošanās centrs atrodas starp kaula aizmugurējo un vidējo trešdaļu, tā pašā platākajā punktā. Aizmugurē Supraangulare kauls stiepjas līdz apakšžokļa aizmugurējam galam, acīmredzot, gandrīz pilnībā pārklājot no sāna locītavas kaulu. Komplicēts šuves savienojums ar ''[[Angulare]]'' kaulu arī sākas kaula pašā platākajā punktā. Apakšžokļa aizmugurējā iedobe (''Kg.h'') gandrīz pilnībā ir iekļauta šajā [[Kauls|kaulā]], kas arī veido tās dibenu. Šajā dibenā ir vairākas atveres virzienā uz iedīgļa bedri. ''Supraangulare'' kaula ārējā virsma ir pilnībā klāta dermālajiem zobiņiem. Padziļinajuma līnija nav novērojama. Apakšžokļa kanāls ieiet kaula aizmugurējā galā no augšas, kur no tā atiet mediālais balsta izaugums. Poru kanāli atveras paralēli mediālajai malai augšējā stūrī. Pats kanāls iet slīpi no augšējas aizmugurējās daļas un apakšējo priekšējo daļu. Slīpais balsta ķīlis stiepjas uz priekšu un uz augšu. Ļoti biezais balsta ķīlis stiepjas slīpi atpakaļ un uz augšu. Domājams, ka tas balstīja locītavas virsmu. ==== ''Angulare'' ==== ''Angulare'' kauls, iespējams, bija nedaudz īsāks par ''Supraangulare'' kaulu. Tā augšējais aizmugurējais stūris visdrīzāk apjoza aizmugurējās apakšžokļa iedobes priekšējo galu. Priekšpusē tas, acīmredzot, ieskāva apakšžokļa vidējās iedobes aizmugurējo galu. ==== ''Postspleniale'' ==== ''Postspleniale'' kauls aizmugurē nobeidzas starp aizmugurējo un vidējo apakšžokļa iedobi. Tas lielā mērā veido apakšžokļa vidējās iedobes robežu. Acīmredzot, tas bija nedaudz īsāks par ''Spleniale'' kaulu. ==== ''Spleniale'' ==== ''Spleniale'' kauls ir salīdzinoši garš. Aizmugurē tas apņem apakšžokļa vidējās iedobes priekšējo galu. Apakšžokļa priekšējā iedobe atrodas starp šo un dentālo kaulu. Tās dibenu veido zoda-apakšžokļa kauls. Apakšžokļa priekšējās iedobes kontūra ir samērā variabla. Apakšžokļa kanāls stiepjas uz priekšu zem priekšējās iedobes un atveras kaula priekšējā malā. ''Spleniale'' kaula mediālā mala izbīdās mediāli daudz mazāk par ''Pracarticulare'' kaula mediālo malu, nekā gliptolepjiem un holoptihiem. ==== ''Pracarticulare'' ==== ''Pracarticulare'' kauls stiepjas no locītavas kaula gandrīz līdz apakšžokļa priekšējam galam. Tas lielā mērā ir klāts ar dermālajiem zobiņiem, bet tā šuvju līnijas skaidri izceļas. Ornamentētās virsmas laterālā mala ir klāta ar sīkiem mutes zobiem un pārejas zobiem. Kaula priekšējais gals un daudz platākā josla gar laterālo malu nav ornamentēta. Ornamentētā virsma paceļas uz priekšu ar nelielu izcilni virs neornamentētās malas. Zobu plātne viennozīmīgi nebija attīstīta. Iepretī interkoronoīdam gludā robeža pārtrūkst. Salīdzinājumā ar gliptolepjiem, kauls orientēts ne tik slīpi un neapklāj prekoronoīdās iedobes. Tas parasti ir ļoti biezs, kļūstot plāns un dobs tikai aizmugurējā galā. Locītavas kauls ieguļ šajā dobumā. Primordiālās iedobes mala ir klāta ar [[pārejas zobiņi]]em, kuri ir nedaudz lielāki par dermālajiem zobiņiem. Atšķirībā no mekkeļa kaula, ''Pracarticulare'' kauls ir skaidri norobežots no apakšžokļa mediālās sienas. ==== ''Coronoid'' ==== Koronoīds ir šaurāks un garāks par prekoronoīdiem, bet tā aizmugurējais gals ir pagarināts. Malējie mutes zobi ir īpaši lieli aizmugureja galā. Ilkņi, tomēr, ir nedaudz mazāki, nekā prekoronoīdiem. To perpendikulārā ass, kuru nosaka divas gareniskās malas, orientēta gar kaula garenisko asi. Tas attiecas uz visiem [[Holoptihīdi|holoptihīdu]] prekoronoīdiem. Dažas atveres starp koronoīdu un prekoronoīdu atveras primordiālajā kanālā. Kaula sānu sienai ir vagas un zobojums labākai saaugšanai ar dentāli. Ventrālo virsmu caurauž kanāli, katrs no kuriem stiepjas uz vienu no diviem ilkņiem un apgādā tos ar nervu un asinsvadiem. Koronoīds ir savienots ar interkoronoīdu ar zobotu šuvi. ==== ''Intercoronoid'' ==== Interkoronoīds ir platāks par koronoīdu. Tā aizmugurējais atzars ir ļoti īss, bet priekšējais — garāks. Koronoīdi savienojas cits ar citu tikai ar šiem šaurajiem sānu atzariem. Bet kopumā tie ir atdalīti ar prekoronoīdajām iedobēm. ==== ''Praecoronoid'' ==== Prekoronoīds ir pats platākais no koronoīdiem. Tā priekšējais, samērā garais atzars stiepjas gandrīz līdz simfīzam. Starp to un mediāli ļoti nobīdīto zoda-apakšžokļa malas ķīli paliek pietiekoši vietas platajai prekoronoīda iedobei. Kanāli bieži vien atveras starp prekoronoīda, zoda-apakšžokļa un ''Pracarticulare'' kauliem. Līdzīgi kā citus koronoīdus, prekoronoīdu apklāj ''Pracarticulare''. Ilkņi ir daļēji rezorbēti pie to mediālo sienu pamatnes. Iespējams, aizvietojošie zobi sākotnēji šķīlās iedīgļu veidā seklās iedobēs mediāli no ilkņiem, pie tam vecākie zobi daļēji rezorbējās. Vēlāk aizvietojošie zobi pārvietojās izkritušo zobu iedobēs. Šo iedobju esamību, kuras parasti dalās divās daļās, ir grūti paskaidrot bez zobu izšķilšanās procesa. Kopā ar pašām zobu iedobēm tie veido koronoīdos skaidri iezīmētu kopējo padziļinājumu. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Ripidistijas]] 5ja90nu7jn5515jp3d8p6nm738tui2k 4457253 4457251 2026-04-21T21:24:42Z Jānis U. 198 4457253 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Nosaukums slīprakstā}} {{BioTakso infokaste | platums = 240px | attēls = | att_nosaukums = ''Laccognathus grossi'' zvīņas | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomata | infratips_lv = Žokļaiņi | megaklase = Osteichthyes | megaklase_lv = Kaulzivis | virsklase = Sarcopterygii | virsklase_lv = Daivspurzivis | klase = Rhipidistia | klase_lv = Ripidistijas | kārta = Porolepiformes | kārta_lv = Porolepjveidīgās | dzimta = Holoptychiidae | dzimta_lv = Holoptihīdi | ģints = Laccognathus | ģints_lv = Lakognati | suga = Laccognathus panderi | binomial = <small>Gross, 1941</small> | iedalījums = | kategorijas = nē | sinonīmi = }} '''Laccognathus panderi''' ir [[Ripidistijas|ripidistiju klases]] (''Rhipidistia'') [[Holoptihīdi|holoptihīdu]] dzimtas suga. Šo sugu 1941. gadā aprakstīja vācbaltiešu paleontologs [[Valters Gross]], pamtojoties uz apakšžokļa fragmentu no [[Launaga iezis|Ērmaņu klintīm]] [[Gauja]]s labajā krastā. ''Laccognathus panderi'' ir [[Lakognati|lakognatu]] [[tipiskā suga]]. Veseli lakognatu ķermeņi tika atrasti [[Lodes māla raktuves|Lodes māla raktuvēs]] un sākotnēji šis materiāls tika aprakstīts kā ''Laccognathus panderi'', taču tā detalizētu pētījumu rezultātā tika izdalīta jauna suga ''[[Laccognathus grossi]]'', <small>Vorobyeva, 2006</small>. Tādējādi ''Laccognathus panderi'' pagaidām ir zināms vienīgi pēc [[Apakšžoklis|apakšžokļu]] elementiem un [[Zvīņas|zvīņām]]. ''Laccognathus panderi'' sugas pārstāvji dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas laikmetā]] ([[Gaujas svīta|gaujas]] un [[amatas svīta]]s). == Apraksts == Apakšžokļa šķērsgriezums ir apmēram taisnstūrveidīgs ar platu ventrālo un dorsālo daļu un šauru mediālo un laterālo daļu. Ventrālās daļas virsma ir klāta ar [[Ādas zobi|dermāliem zobiņiem]]. [[Infradentale|Infradentālajiem]] kauliem apakšžokļa kanāla poras neatveras šo kaulu mediālajā malā, kā tas ir [[gliptolepji]]em. Pats apakšžokļa kanāls izvietots tālāk no šo kaulu mediālajām malām. Bedrīšu līnijas paliekas nav konstatējamas. Ir labi redzamas trīs garas vai īsas, ovālas iedobes, kas atveras ventrālajā pusē starp infradentāles un [[dentāle]]s kauliem, un kas ir savienotas ar ''[[Canalis primordialis]]'' ar platām starpām un kanāliem (apakšžokļa iedobes). Dentāle ir ar garu rindu mutes [[Zobi|zobu]]. Vecākiem īpatņiem no šīs rindas vairāk uz ārmalu atrodas vēl viena sīku mutes zobu rinda. Uz [[Koronoīdi|koronoīdu]] augšējās malas ir viena vai divas mutes zobu rindas. Arī šeit ārējās rindas zobi ir sīkāki. Ļoti lieliem koronoīdiem pat ārējā mala, cik lielā mērā tā izvirzās aiz dentāles, ir klāta ar ādas zobiem. No lielajiem ilkņiem tikai viens ir funkcionējošs, kur turpretī otrs ir pakļauts [[rezorbcija]]i un nomaiņai. Abi ilkņi reti ir sastopami blakus. ''[[Praearticulare]]'' laterālā mala ir klāta ar ļoti maziem mutes zobiem un pārejas zobiem. Primārais kanāls sākas aizmugurē no platas primārās iedobes (''[[fossa primordialis]]''). Tas stiepjas līdz [[Interkoronoīds|interkoronoīda]] priekšējā gala un, attiecīgi, ir īsāks kā [[gliptolepji]]em. Ar to savienojas daudzi kanāli, kas stiepjas slīpi no aizmugures uz priekšu caur [[Mekkeļa skrimslis|mekkeļa skrimšļa]] mediālo sienu. === Endoskelets === No sākotnējā [[Endoskelets|endoskeleta]] ir saglabajies tikai mekkeļa kauls, kas sastāv no plānas plātnes, kas veido apakšžokļa mediālo sienu, kuras priekšējais gals paplašinās, veidojot [[Zoda-apakšžokļa kauls|zoda-apakšžokļa kaulu]], bet aizmugurējais gals - [[Apakšžokļa locītavas ''kauls|locītavas kaulu]]. Ir saglabājušies tikai daži locītavas kaula fragmenti nogusnējumu veidā uz ''[[Supraangulare]]'' kaula iekšējās virsmas. Mekkeļa kauls samērā dziļi iestiepjas ''[[Praearticulare]]'' kaula aizmugurējā galā. Locītavas kauls, domājams, lielā mērā bija līdzīgs kā gliptolepjiem. Locītavas kanāls ir ļoti plats. Locītavas kaula priekšējā galā atveras divi kanāli, kas stiepjas no aizmugurējās apakšžokļa iedobes caur ''Supraangulare'' kaulu uz ''fossa primordialis'' iedobi. Locītavas kauls veido ''fossa primordialis'' iedobes aizmugurējo robežu, līdzīgi gliptolepjiem. Priekšpusē locītavas kauls pāriet mekkeļa kaula mediālajā ķīlī. Koronoīda ilkņu līmenī, konkrēti, zem koronoīda un interkoronoīda kauliem, ķīlis stiepjas dorsāli, veidojot primordiālajam kanālam plānu pārsegumu. Aizmugurē šis pārsegums pāriet laterālajā ķīlī. Šis pārsegums veido vidējās iedobes dibenu. Mekkeļa kauls veido arī prekoronoīdu iedobju dibenu apakšžokļa dorsālajā pusē. No kādreizējiem [[Asinsvadi|asinsvadu]] un [[Nervs|nervu]] kanāliem tālāk stiepjas dažādas vagas. Vaga (''f.men'') starp zoda-apakšžokļa kaulu un preartikulāro kaulu ir ļoti izteikta, līdzīgi [[panderihti]]em. Tā nobeidzas strupi mediālajā malā un ārpusē neatveras. Lieli papildus kanāli izvietojas zem zoda-apakšžokļa kaula, starp to un ''[[Spleniale]]'' kaulu. Tie atveras apakšžokļa mediālajā malā. Bieži vien atsevišķi kanāli sazarojas. Paši platākie kanāli parasti atveras zem ''f.men'' vagas. Dažiem eksemplāriem pirmās prekoronoīda iedobes dibens ir perforēts, tā ka tā savienojas ar priekšējo apakšžokļa iedobi. Apakšžokļa pašā priekšējā galā zoda-apakšžokļa kaula piepaceltā mediālā mala veido grumbuļainu [[Simfīzs|simfīzu]], kuru dorsāli apņem dentāles priekšējais gals. Šo zoda-apakšžokļa kaula piepacelto malu nepārklāj preartikulārais kauls nevienā apakšžoklī. === Ekzoskelets === ==== ''Dentale'' ==== Dentālais kauls sākas virs ''Supraangulare'' kaula [[Pārkaulošanās centrs|pārkaulošanās centra]], un stiepjas uz aizmuguri līdz šī kaula aizmugurējai trešdaļai, virs kura tas izvietojas ar slīpu šuvi. Virzienā uz priekšpusi tas pakāpeniski paplašinās un, visdrīzāk, veido vidējās un priekšējās [[Alveola|alveolu]] iedobes augšējo malu, bet neveido aizmugurējo alveolu iedobi. Tieši aiz primordialās priekšējās malas sākas mutes zobu rinda, kas stiepjas cieši līdz kaula priekšējam galam. Priekšējais gals ir nedaudz paplašināts un gluds. Tas apkļauj un balsta zoda-apakšžokļa simfīzu. ==== ''Supraangulare'' ==== ''Supraangulare'' kaula pārkaulošanās centrs atrodas starp kaula aizmugurējo un vidējo trešdaļu, tā pašā platākajā punktā. Aizmugurē Supraangulare kauls stiepjas līdz apakšžokļa aizmugurējam galam, acīmredzot, gandrīz pilnībā pārklājot no sāna locītavas kaulu. Komplicēts šuves savienojums ar ''[[Angulare]]'' kaulu arī sākas kaula pašā platākajā punktā. Apakšžokļa aizmugurējā iedobe (''Kg.h'') gandrīz pilnībā ir iekļauta šajā [[Kauls|kaulā]], kas arī veido tās dibenu. Šajā dibenā ir vairākas atveres virzienā uz iedīgļa bedri. ''Supraangulare'' kaula ārējā virsma ir pilnībā klāta dermālajiem zobiņiem. Padziļinajuma līnija nav novērojama. Apakšžokļa kanāls ieiet kaula aizmugurējā galā no augšas, kur no tā atiet mediālais balsta izaugums. Poru kanāli atveras paralēli mediālajai malai augšējā stūrī. Pats kanāls iet slīpi no augšējas aizmugurējās daļas un apakšējo priekšējo daļu. Slīpais balsta ķīlis stiepjas uz priekšu un uz augšu. Ļoti biezais balsta ķīlis stiepjas slīpi atpakaļ un uz augšu. Domājams, ka tas balstīja locītavas virsmu. ==== ''Angulare'' ==== ''Angulare'' kauls, iespējams, bija nedaudz īsāks par ''Supraangulare'' kaulu. Tā augšējais aizmugurējais stūris visdrīzāk apjoza aizmugurējās apakšžokļa iedobes priekšējo galu. Priekšpusē tas, acīmredzot, ieskāva apakšžokļa vidējās iedobes aizmugurējo galu. ==== ''Postspleniale'' ==== ''[[Postspleniale]]'' kauls aizmugurē nobeidzas starp aizmugurējo un vidējo apakšžokļa iedobi. Tas lielā mērā veido apakšžokļa vidējās iedobes robežu. Acīmredzot, tas bija nedaudz īsāks par ''Spleniale'' kaulu. ==== ''Spleniale'' ==== ''Spleniale'' kauls ir salīdzinoši garš. Aizmugurē tas apņem apakšžokļa vidējās iedobes priekšējo galu. Apakšžokļa priekšējā iedobe atrodas starp šo un dentālo kaulu. Tās dibenu veido zoda-apakšžokļa kauls. Apakšžokļa priekšējās iedobes kontūra ir samērā variabla. Apakšžokļa kanāls stiepjas uz priekšu zem priekšējās iedobes un atveras kaula priekšējā malā. ''Spleniale'' kaula mediālā mala izbīdās mediāli daudz mazāk par ''Praearticulare'' kaula mediālo malu, nekā gliptolepjiem un holoptihiem. ==== ''Praearticulare'' ==== ''Praearticulare'' kauls stiepjas no locītavas kaula gandrīz līdz apakšžokļa priekšējam galam. Tas lielā mērā ir klāts ar dermālajiem zobiņiem, bet tā šuvju līnijas skaidri izceļas. Ornamentētās virsmas laterālā mala ir klāta ar sīkiem mutes zobiem un pārejas zobiem. Kaula priekšējais gals un daudz platākā josla gar laterālo malu nav ornamentēta. Ornamentētā virsma paceļas uz priekšu ar nelielu izcilni virs neornamentētās malas. Zobu plātne viennozīmīgi nebija attīstīta. Iepretī interkoronoīdam gludā robeža pārtrūkst. Salīdzinājumā ar gliptolepjiem, kauls orientēts ne tik slīpi un neapklāj prekoronoīdās iedobes. Tas parasti ir ļoti biezs, kļūstot plāns un dobs tikai aizmugurējā galā. Locītavas kauls ieguļ šajā dobumā. Primordiālās iedobes mala ir klāta ar [[pārejas zobiņi]]em, kuri ir nedaudz lielāki par dermālajiem zobiņiem. Atšķirībā no mekkeļa kaula, ''Praearticulare'' kauls ir skaidri norobežots no apakšžokļa mediālās sienas. ==== ''Coronoid'' ==== Koronoīds ir šaurāks un garāks par prekoronoīdiem, bet tā aizmugurējais gals ir pagarināts. Malējie mutes zobi ir īpaši lieli aizmugureja galā. Ilkņi, tomēr, ir nedaudz mazāki, nekā prekoronoīdiem. To perpendikulārā ass, kuru nosaka divas gareniskās malas, orientēta gar kaula garenisko asi. Tas attiecas uz visiem [[Holoptihīdi|holoptihīdu]] prekoronoīdiem. Dažas atveres starp koronoīdu un prekoronoīdu atveras primordiālajā kanālā. Kaula sānu sienai ir vagas un zobojums labākai saaugšanai ar dentāli. Ventrālo virsmu caurauž kanāli, katrs no kuriem stiepjas uz vienu no diviem ilkņiem un apgādā tos ar nervu un asinsvadiem. Koronoīds ir savienots ar interkoronoīdu ar zobotu šuvi. ==== ''Intercoronoid'' ==== Interkoronoīds ir platāks par koronoīdu. Tā aizmugurējais atzars ir ļoti īss, bet priekšējais — garāks. Koronoīdi savienojas cits ar citu tikai ar šiem šaurajiem sānu atzariem. Bet kopumā tie ir atdalīti ar prekoronoīdajām iedobēm. ==== ''Praecoronoid'' ==== Prekoronoīds ir pats platākais no koronoīdiem. Tā priekšējais, samērā garais atzars stiepjas gandrīz līdz simfīzam. Starp to un mediāli ļoti nobīdīto zoda-apakšžokļa malas ķīli paliek pietiekoši vietas platajai prekoronoīda iedobei. Kanāli bieži vien atveras starp prekoronoīda, zoda-apakšžokļa un ''Praearticulare'' kauliem. Līdzīgi kā citus koronoīdus, prekoronoīdu apklāj ''Praearticulare''. Ilkņi ir daļēji rezorbēti pie to mediālo sienu pamatnes. Iespējams, aizvietojošie zobi sākotnēji šķīlās iedīgļu veidā seklās iedobēs mediāli no ilkņiem, pie tam vecākie zobi daļēji rezorbējās. Vēlāk aizvietojošie zobi pārvietojās izkritušo zobu iedobēs. Šo iedobju esamību, kuras parasti dalās divās daļās, ir grūti paskaidrot bez zobu izšķilšanās procesa. Kopā ar pašām zobu iedobēm tie veido koronoīdos skaidri iezīmētu kopējo padziļinājumu. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Ripidistijas]] ng483lj0pemaq25bjohzlnirqhg3lz7 4457408 4457253 2026-04-22T09:54:51Z Jānis U. 198 4457408 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Nosaukums slīprakstā}} {{BioTakso infokaste | platums = 240px | attēls = | att_nosaukums = ''Laccognathus grossi'' zvīņas | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomata | infratips_lv = Žokļaiņi | megaklase = Osteichthyes | megaklase_lv = Kaulzivis | virsklase = Sarcopterygii | virsklase_lv = Daivspurzivis | klase = Rhipidistia | klase_lv = Ripidistijas | kārta = Porolepiformes | kārta_lv = Porolepjveidīgās | dzimta = Holoptychiidae | dzimta_lv = Holoptihīdi | ģints = Laccognathus | ģints_lv = Lakognati | suga = Laccognathus panderi | binomial = <small>Gross, 1941</small> | iedalījums = | kategorijas = nē | sinonīmi = }} '''Laccognathus panderi''' ir [[Ripidistijas|ripidistiju klases]] (''Rhipidistia'') [[Holoptihīdi|holoptihīdu]] dzimtas suga. Šo sugu 1941. gadā aprakstīja vācbaltiešu paleontologs [[Valters Gross]], pamtojoties uz apakšžokļa fragmentu no [[Launaga iezis|Ērmaņu klintīm]] [[Gauja]]s labajā krastā. ''Laccognathus panderi'' ir [[Lakognati|lakognatu]] [[tipiskā suga]]. Veseli lakognatu ķermeņi tika atrasti [[Lodes māla raktuves|Lodes māla raktuvēs]] un sākotnēji šis materiāls tika aprakstīts kā ''Laccognathus panderi'', taču tā detalizētu pētījumu rezultātā tika izdalīta jauna suga ''[[Laccognathus grossi]]'', <small>Vorobyeva, 2006</small>. Tādējādi ''Laccognathus panderi'' pagaidām ir zināms vienīgi pēc [[Apakšžoklis|apakšžokļu]] elementiem un [[Zvīņas|zvīņām]]. ''Laccognathus panderi'' sugas pārstāvji dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas laikmetā]] ([[Gaujas svīta|gaujas]] un [[amatas svīta]]s). == Apraksts == Apakšžokļa šķērsgriezums ir apmēram taisnstūrveidīgs ar platu ventrālo un dorsālo daļu un šauru mediālo un laterālo daļu. Ventrālās daļas virsma ir klāta ar [[Ādas zobi|dermāliem zobiņiem]]. [[Infradentale|Infradentālajiem]] kauliem apakšžokļa kanāla poras neatveras šo kaulu mediālajā malā, kā tas ir [[gliptolepji]]em. Pats apakšžokļa kanāls izvietots tālāk no šo kaulu mediālajām malām. Bedrīšu līnijas paliekas nav konstatējamas. Ir labi redzamas trīs garas vai īsas, ovālas iedobes, kas atveras ventrālajā pusē starp infradentāles un [[dentāle]]s kauliem, un kas ir savienotas ar ''[[Canalis primordialis]]'' ar platām starpām un kanāliem (apakšžokļa iedobes). Dentāle ir ar garu rindu mutes [[Zobi|zobu]]. Vecākiem īpatņiem no šīs rindas vairāk uz ārmalu atrodas vēl viena sīku mutes zobu rinda. Uz [[Koronoīdi|koronoīdu]] augšējās malas ir viena vai divas mutes zobu rindas. Arī šeit ārējās rindas zobi ir sīkāki. Ļoti lieliem koronoīdiem pat ārējā mala, cik lielā mērā tā izvirzās aiz dentāles, ir klāta ar ādas zobiem. No lielajiem ilkņiem tikai viens ir funkcionējošs, kur turpretī otrs ir pakļauts [[rezorbcija]]i un nomaiņai. Abi ilkņi reti ir sastopami blakus. ''[[Praearticulare]]'' laterālā mala ir klāta ar ļoti maziem mutes zobiem un pārejas zobiem. Primārais kanāls sākas aizmugurē no platas primārās iedobes (''[[fossa primordialis]]''). Tas stiepjas līdz [[Interkoronoīds|interkoronoīda]] priekšējā gala un, attiecīgi, ir īsāks kā [[gliptolepji]]em. Ar to savienojas daudzi kanāli, kas stiepjas slīpi no aizmugures uz priekšu caur [[Mekkeļa skrimslis|mekkeļa skrimšļa]] mediālo sienu. === Endoskelets === No sākotnējā [[Endoskelets|endoskeleta]] ir saglabajies tikai mekkeļa kauls, kas sastāv no plānas plātnes, kas veido apakšžokļa mediālo sienu, kuras priekšējais gals paplašinās, veidojot [[Zoda-apakšžokļa kauls|zoda-apakšžokļa kaulu]], bet aizmugurējais gals - [[Apakšžokļa locītavas ''kauls|locītavas kaulu]]. Ir saglabājušies tikai daži locītavas kaula fragmenti nogusnējumu veidā uz ''[[Supraangulare]]'' kaula iekšējās virsmas. Mekkeļa kauls samērā dziļi iestiepjas ''[[Praearticulare]]'' kaula aizmugurējā galā. Locītavas kauls, domājams, lielā mērā bija līdzīgs kā gliptolepjiem. Locītavas kanāls ir ļoti plats. Locītavas kaula priekšējā galā atveras divi kanāli, kas stiepjas no aizmugurējās apakšžokļa iedobes caur ''Supraangulare'' kaulu uz ''fossa primordialis'' iedobi. Locītavas kauls veido ''fossa primordialis'' iedobes aizmugurējo robežu, līdzīgi gliptolepjiem. Priekšpusē locītavas kauls pāriet mekkeļa kaula mediālajā ķīlī. Koronoīda ilkņu līmenī, konkrēti, zem koronoīda un interkoronoīda kauliem, ķīlis stiepjas dorsāli, veidojot primordiālajam kanālam plānu pārsegumu. Aizmugurē šis pārsegums pāriet laterālajā ķīlī. Šis pārsegums veido vidējās iedobes dibenu. Mekkeļa kauls veido arī prekoronoīdu iedobju dibenu apakšžokļa dorsālajā pusē. No kādreizējiem [[Asinsvadi|asinsvadu]] un [[Nervs|nervu]] kanāliem tālāk stiepjas dažādas vagas. Vaga (''f.men'') starp zoda-apakšžokļa kaulu un preartikulāro kaulu ir ļoti izteikta, līdzīgi [[panderihti]]em. Tā nobeidzas strupi mediālajā malā un ārpusē neatveras. Lieli papildus kanāli izvietojas zem zoda-apakšžokļa kaula, starp to un ''[[Spleniale]]'' kaulu. Tie atveras apakšžokļa mediālajā malā. Bieži vien atsevišķi kanāli sazarojas. Paši platākie kanāli parasti atveras zem ''f.men'' vagas. Dažiem eksemplāriem pirmās prekoronoīda iedobes dibens ir perforēts, tā ka tā savienojas ar priekšējo apakšžokļa iedobi. Apakšžokļa pašā priekšējā galā zoda-apakšžokļa kaula piepaceltā mediālā mala veido grumbuļainu [[Simfīzs|simfīzu]], kuru dorsāli apņem dentāles priekšējais gals. Šo zoda-apakšžokļa kaula piepacelto malu nepārklāj preartikulārais kauls nevienā apakšžoklī. === Ekzoskelets === ==== ''Dentale'' ==== Dentālais kauls sākas virs ''Supraangulare'' kaula [[Pārkaulošanās centrs|pārkaulošanās centra]], un stiepjas uz aizmuguri līdz šī kaula aizmugurējai trešdaļai, virs kura tas izvietojas ar slīpu šuvi. Virzienā uz priekšpusi tas pakāpeniski paplašinās un, visdrīzāk, veido vidējās un priekšējās [[Alveola|alveolu]] iedobes augšējo malu, bet neveido aizmugurējo alveolu iedobi. Tieši aiz primordialās priekšējās malas sākas mutes zobu rinda, kas stiepjas cieši līdz kaula priekšējam galam. Priekšējais gals ir nedaudz paplašināts un gluds. Tas apkļauj un balsta zoda-apakšžokļa simfīzu. ==== ''Supraangulare'' ==== ''Supraangulare'' kaula pārkaulošanās centrs atrodas starp kaula aizmugurējo un vidējo trešdaļu, tā pašā platākajā punktā. Aizmugurē Supraangulare kauls stiepjas līdz apakšžokļa aizmugurējam galam, acīmredzot, gandrīz pilnībā pārklājot no sāna locītavas kaulu. Komplicēts šuves savienojums ar ''[[Angulare]]'' kaulu arī sākas kaula pašā platākajā punktā. Apakšžokļa aizmugurējā iedobe (''Kg.h'') gandrīz pilnībā ir iekļauta šajā [[Kauls|kaulā]], kas arī veido tās dibenu. Šajā dibenā ir vairākas atveres virzienā uz iedīgļa bedri. ''Supraangulare'' kaula ārējā virsma ir pilnībā klāta dermālajiem zobiņiem. Padziļinajuma līnija nav novērojama. Apakšžokļa kanāls ieiet kaula aizmugurējā galā no augšas, kur no tā atiet mediālais balsta izaugums. Poru kanāli atveras paralēli mediālajai malai augšējā stūrī. Pats kanāls iet slīpi no augšējas aizmugurējās daļas un apakšējo priekšējo daļu. Slīpais balsta ķīlis stiepjas uz priekšu un uz augšu. Ļoti biezais balsta ķīlis stiepjas slīpi atpakaļ un uz augšu. Domājams, ka tas balstīja locītavas virsmu. ==== ''Angulare'' ==== ''Angulare'' kauls, iespējams, bija nedaudz īsāks par ''Supraangulare'' kaulu. Tā augšējais aizmugurējais stūris visdrīzāk apjoza aizmugurējās apakšžokļa iedobes priekšējo galu. Priekšpusē tas, acīmredzot, ieskāva apakšžokļa vidējās iedobes aizmugurējo galu. ==== ''Postspleniale'' ==== ''[[Postspleniale]]'' kauls aizmugurē nobeidzas starp aizmugurējo un vidējo apakšžokļa iedobi. Tas lielā mērā veido apakšžokļa vidējās iedobes robežu. Acīmredzot, tas bija nedaudz īsāks par ''Spleniale'' kaulu. ==== ''Spleniale'' ==== ''Spleniale'' kauls ir salīdzinoši garš. Aizmugurē tas apņem apakšžokļa vidējās iedobes priekšējo galu. Apakšžokļa priekšējā iedobe atrodas starp šo un dentālo kaulu. Tās dibenu veido zoda-apakšžokļa kauls. Apakšžokļa priekšējās iedobes kontūra ir samērā variabla. Apakšžokļa kanāls stiepjas uz priekšu zem priekšējās iedobes un atveras kaula priekšējā malā. ''Spleniale'' kaula mediālā mala izbīdās mediāli daudz mazāk par ''Praearticulare'' kaula mediālo malu, nekā gliptolepjiem un holoptihiem. ==== ''Praearticulare'' ==== ''Praearticulare'' kauls stiepjas no locītavas kaula gandrīz līdz apakšžokļa priekšējam galam. Tas lielā mērā ir klāts ar dermālajiem zobiņiem, bet tā šuvju līnijas skaidri izceļas. Ornamentētās virsmas laterālā mala ir klāta ar sīkiem mutes zobiem un pārejas zobiem. Kaula priekšējais gals un daudz platākā josla gar laterālo malu nav ornamentēta. Ornamentētā virsma paceļas uz priekšu ar nelielu izcilni virs neornamentētās malas. Zobu plātne viennozīmīgi nebija attīstīta. Iepretī interkoronoīdam gludā robeža pārtrūkst. Salīdzinājumā ar gliptolepjiem, kauls orientēts ne tik slīpi un neapklāj prekoronoīdās iedobes. Tas parasti ir ļoti biezs, kļūstot plāns un dobs tikai aizmugurējā galā. Locītavas kauls ieguļ šajā dobumā. Primordiālās iedobes mala ir klāta ar [[pārejas zobiņi]]em, kuri ir nedaudz lielāki par dermālajiem zobiņiem. Atšķirībā no mekkeļa kaula, ''Praearticulare'' kauls ir skaidri norobežots no apakšžokļa mediālās sienas. ==== ''Coronoid'' ==== Koronoīds ir šaurāks un garāks par prekoronoīdiem, bet tā aizmugurējais gals ir pagarināts. Malējie mutes zobi ir īpaši lieli aizmugureja galā. Ilkņi, tomēr, ir nedaudz mazāki, nekā prekoronoīdiem. To perpendikulārā ass, kuru nosaka divas gareniskās malas, orientēta gar kaula garenisko asi. Tas attiecas uz visiem [[Holoptihīdi|holoptihīdu]] prekoronoīdiem. Dažas atveres starp koronoīdu un prekoronoīdu atveras primordiālajā kanālā. Kaula sānu sienai ir vagas un zobojums labākai saaugšanai ar dentāli. Ventrālo virsmu caurauž kanāli, katrs no kuriem stiepjas uz vienu no diviem ilkņiem un apgādā tos ar nervu un asinsvadiem. Koronoīds ir savienots ar interkoronoīdu ar zobotu šuvi. ==== ''Intercoronoid'' ==== Interkoronoīds ir platāks par koronoīdu. Tā aizmugurējais atzars ir ļoti īss, bet priekšējais — garāks. Koronoīdi savienojas cits ar citu tikai ar šiem šaurajiem sānu atzariem. Bet kopumā tie ir atdalīti ar prekoronoīdajām iedobēm. ==== ''Praecoronoid'' ==== Prekoronoīds ir pats platākais no koronoīdiem. Tā priekšējais, samērā garais atzars stiepjas gandrīz līdz simfīzam. Starp to un mediāli ļoti nobīdīto zoda-apakšžokļa malas ķīli paliek pietiekoši vietas platajai prekoronoīda iedobei. Kanāli bieži vien atveras starp prekoronoīda, zoda-apakšžokļa un ''Praearticulare'' kauliem. Līdzīgi kā citus koronoīdus, prekoronoīdu apklāj ''Praearticulare''. Ilkņi ir daļēji rezorbēti pie to mediālo sienu pamatnes. Iespējams, aizvietojošie zobi sākotnēji šķīlās iedīgļu veidā seklās iedobēs mediāli no ilkņiem, pie tam vecākie zobi daļēji rezorbējās. Vēlāk aizvietojošie zobi pārvietojās izkritušo zobu iedobēs. Šo iedobju esamību, kuras parasti dalās divās daļās, ir grūti paskaidrot bez zobu izšķilšanās procesa. Kopā ar pašām zobu iedobēm tie veido koronoīdos skaidri iezīmētu kopējo padziļinājumu.<ref>Gross, W. (1941). ''Über den Unterkiefer einiger devonischer Crossopterygier.'' Königlichen Preussische Akademie der Wissenschaft, Abhandlungen, 7, 1–51. 20-30. lpp.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Ripidistijas]] k7llsf6z4zhgtcp7gke82f1nvynya7e 4457411 4457408 2026-04-22T10:18:53Z Jānis U. 198 4457411 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{BioTakso infokaste | platums = 240px | attēls = Laccognathus panderi apakšžoklis.jpg | att_nosaukums = ''Laccognathus panderi'' apakšžoklis | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomata | infratips_lv = Žokļaiņi | megaklase = Osteichthyes | megaklase_lv = Kaulzivis | virsklase = Sarcopterygii | virsklase_lv = Daivspurzivis | klase = Rhipidistia | klase_lv = Ripidistijas | kārta = Porolepiformes | kārta_lv = Porolepjveidīgās | dzimta = Holoptychiidae | dzimta_lv = Holoptihīdi | ģints = Laccognathus | ģints_lv = Lakognati | suga = Laccognathus panderi | binomial = <small>Gross, 1941</small> | iedalījums = | kategorijas = nē | sinonīmi = }} '''Laccognathus panderi''' ir [[Ripidistijas|ripidistiju klases]] (''Rhipidistia'') [[Holoptihīdi|holoptihīdu]] dzimtas suga. Šo sugu 1941. gadā aprakstīja vācbaltiešu paleontologs [[Valters Gross]], pamtojoties uz apakšžokļa fragmentu no [[Launaga iezis|Ērmaņu klintīm]] [[Gauja]]s labajā krastā. ''Laccognathus panderi'' ir [[Lakognati|lakognatu]] [[tipiskā suga]]. Veseli lakognatu ķermeņi tika atrasti [[Lodes māla raktuves|Lodes māla raktuvēs]] un sākotnēji šis materiāls tika aprakstīts kā ''Laccognathus panderi'', taču tā detalizētu pētījumu rezultātā tika izdalīta jauna suga ''[[Laccognathus grossi]]'', <small>Vorobyeva, 2006</small>. Tādējādi ''Laccognathus panderi'' pagaidām ir zināms vienīgi pēc [[Apakšžoklis|apakšžokļu]] elementiem un [[Zvīņas|zvīņām]]. ''Laccognathus panderi'' sugas pārstāvji dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas laikmetā]] ([[Gaujas svīta|gaujas]] un [[amatas svīta]]s). [[Attēls:Laccognathus panderi - reconstruction.jpg|thumb|260px|''L. panderi'' kopskats mākslinieka skatījumā]] == Apraksts == Apakšžokļa šķērsgriezums ir apmēram taisnstūrveidīgs ar platu ventrālo un dorsālo daļu un šauru mediālo un laterālo daļu. Ventrālās daļas virsma ir klāta ar [[Ādas zobi|dermāliem zobiņiem]]. [[Infradentale|Infradentālajiem]] kauliem apakšžokļa kanāla poras neatveras šo kaulu mediālajā malā, kā tas ir [[gliptolepji]]em. Pats apakšžokļa kanāls izvietots tālāk no šo kaulu mediālajām malām. Bedrīšu līnijas paliekas nav konstatējamas. Ir labi redzamas trīs garas vai īsas, ovālas iedobes, kas atveras ventrālajā pusē starp infradentāles un [[dentāle]]s kauliem, un kas ir savienotas ar ''[[Canalis primordialis]]'' ar platām starpām un kanāliem (apakšžokļa iedobes). Dentāle ir ar garu rindu mutes [[Zobi|zobu]]. Vecākiem īpatņiem no šīs rindas vairāk uz ārmalu atrodas vēl viena sīku mutes zobu rinda. Uz [[Koronoīdi|koronoīdu]] augšējās malas ir viena vai divas mutes zobu rindas. Arī šeit ārējās rindas zobi ir sīkāki. Ļoti lieliem koronoīdiem pat ārējā mala, cik lielā mērā tā izvirzās aiz dentāles, ir klāta ar ādas zobiem. No lielajiem ilkņiem tikai viens ir funkcionējošs, kur turpretī otrs ir pakļauts [[rezorbcija]]i un nomaiņai. Abi ilkņi reti ir sastopami blakus. ''[[Praearticulare]]'' laterālā mala ir klāta ar ļoti maziem mutes zobiem un pārejas zobiem. Primārais kanāls sākas aizmugurē no platas primārās iedobes (''[[fossa primordialis]]''). Tas stiepjas līdz [[Interkoronoīds|interkoronoīda]] priekšējā gala un, attiecīgi, ir īsāks kā [[gliptolepji]]em. Ar to savienojas daudzi kanāli, kas stiepjas slīpi no aizmugures uz priekšu caur [[Mekkeļa skrimslis|mekkeļa skrimšļa]] mediālo sienu. === Endoskelets === No sākotnējā [[Endoskelets|endoskeleta]] ir saglabajies tikai mekkeļa kauls, kas sastāv no plānas plātnes, kas veido apakšžokļa mediālo sienu, kuras priekšējais gals paplašinās, veidojot [[Zoda-apakšžokļa kauls|zoda-apakšžokļa kaulu]], bet aizmugurējais gals - [[Apakšžokļa locītavas ''kauls|locītavas kaulu]]. Ir saglabājušies tikai daži locītavas kaula fragmenti nogusnējumu veidā uz ''[[Supraangulare]]'' kaula iekšējās virsmas. Mekkeļa kauls samērā dziļi iestiepjas ''[[Praearticulare]]'' kaula aizmugurējā galā. Locītavas kauls, domājams, lielā mērā bija līdzīgs kā gliptolepjiem. Locītavas kanāls ir ļoti plats. Locītavas kaula priekšējā galā atveras divi kanāli, kas stiepjas no aizmugurējās apakšžokļa iedobes caur ''Supraangulare'' kaulu uz ''fossa primordialis'' iedobi. Locītavas kauls veido ''fossa primordialis'' iedobes aizmugurējo robežu, līdzīgi gliptolepjiem. Priekšpusē locītavas kauls pāriet mekkeļa kaula mediālajā ķīlī. Koronoīda ilkņu līmenī, konkrēti, zem koronoīda un interkoronoīda kauliem, ķīlis stiepjas dorsāli, veidojot primordiālajam kanālam plānu pārsegumu. Aizmugurē šis pārsegums pāriet laterālajā ķīlī. Šis pārsegums veido vidējās iedobes dibenu. Mekkeļa kauls veido arī prekoronoīdu iedobju dibenu apakšžokļa dorsālajā pusē. No kādreizējiem [[Asinsvadi|asinsvadu]] un [[Nervs|nervu]] kanāliem tālāk stiepjas dažādas vagas. Vaga (''f.men'') starp zoda-apakšžokļa kaulu un preartikulāro kaulu ir ļoti izteikta, līdzīgi [[panderihti]]em. Tā nobeidzas strupi mediālajā malā un ārpusē neatveras. Lieli papildus kanāli izvietojas zem zoda-apakšžokļa kaula, starp to un ''[[Spleniale]]'' kaulu. Tie atveras apakšžokļa mediālajā malā. Bieži vien atsevišķi kanāli sazarojas. Paši platākie kanāli parasti atveras zem ''f.men'' vagas. Dažiem eksemplāriem pirmās prekoronoīda iedobes dibens ir perforēts, tā ka tā savienojas ar priekšējo apakšžokļa iedobi. Apakšžokļa pašā priekšējā galā zoda-apakšžokļa kaula piepaceltā mediālā mala veido grumbuļainu [[Simfīzs|simfīzu]], kuru dorsāli apņem dentāles priekšējais gals. Šo zoda-apakšžokļa kaula piepacelto malu nepārklāj preartikulārais kauls nevienā apakšžoklī. === Ekzoskelets === ==== ''Dentale'' ==== Dentālais kauls sākas virs ''Supraangulare'' kaula [[Pārkaulošanās centrs|pārkaulošanās centra]], un stiepjas uz aizmuguri līdz šī kaula aizmugurējai trešdaļai, virs kura tas izvietojas ar slīpu šuvi. Virzienā uz priekšpusi tas pakāpeniski paplašinās un, visdrīzāk, veido vidējās un priekšējās [[Alveola|alveolu]] iedobes augšējo malu, bet neveido aizmugurējo alveolu iedobi. Tieši aiz primordialās priekšējās malas sākas mutes zobu rinda, kas stiepjas cieši līdz kaula priekšējam galam. Priekšējais gals ir nedaudz paplašināts un gluds. Tas apkļauj un balsta zoda-apakšžokļa simfīzu. ==== ''Supraangulare'' ==== ''Supraangulare'' kaula pārkaulošanās centrs atrodas starp kaula aizmugurējo un vidējo trešdaļu, tā pašā platākajā punktā. Aizmugurē Supraangulare kauls stiepjas līdz apakšžokļa aizmugurējam galam, acīmredzot, gandrīz pilnībā pārklājot no sāna locītavas kaulu. Komplicēts šuves savienojums ar ''[[Angulare]]'' kaulu arī sākas kaula pašā platākajā punktā. Apakšžokļa aizmugurējā iedobe (''Kg.h'') gandrīz pilnībā ir iekļauta šajā [[Kauls|kaulā]], kas arī veido tās dibenu. Šajā dibenā ir vairākas atveres virzienā uz iedīgļa bedri. ''Supraangulare'' kaula ārējā virsma ir pilnībā klāta dermālajiem zobiņiem. Padziļinajuma līnija nav novērojama. Apakšžokļa kanāls ieiet kaula aizmugurējā galā no augšas, kur no tā atiet mediālais balsta izaugums. Poru kanāli atveras paralēli mediālajai malai augšējā stūrī. Pats kanāls iet slīpi no augšējas aizmugurējās daļas un apakšējo priekšējo daļu. Slīpais balsta ķīlis stiepjas uz priekšu un uz augšu. Ļoti biezais balsta ķīlis stiepjas slīpi atpakaļ un uz augšu. Domājams, ka tas balstīja locītavas virsmu. ==== ''Angulare'' ==== ''Angulare'' kauls, iespējams, bija nedaudz īsāks par ''Supraangulare'' kaulu. Tā augšējais aizmugurējais stūris visdrīzāk apjoza aizmugurējās apakšžokļa iedobes priekšējo galu. Priekšpusē tas, acīmredzot, ieskāva apakšžokļa vidējās iedobes aizmugurējo galu. ==== ''Postspleniale'' ==== ''[[Postspleniale]]'' kauls aizmugurē nobeidzas starp aizmugurējo un vidējo apakšžokļa iedobi. Tas lielā mērā veido apakšžokļa vidējās iedobes robežu. Acīmredzot, tas bija nedaudz īsāks par ''Spleniale'' kaulu. ==== ''Spleniale'' ==== ''Spleniale'' kauls ir salīdzinoši garš. Aizmugurē tas apņem apakšžokļa vidējās iedobes priekšējo galu. Apakšžokļa priekšējā iedobe atrodas starp šo un dentālo kaulu. Tās dibenu veido zoda-apakšžokļa kauls. Apakšžokļa priekšējās iedobes kontūra ir samērā variabla. Apakšžokļa kanāls stiepjas uz priekšu zem priekšējās iedobes un atveras kaula priekšējā malā. ''Spleniale'' kaula mediālā mala izbīdās mediāli daudz mazāk par ''Praearticulare'' kaula mediālo malu, nekā gliptolepjiem un holoptihiem. ==== ''Praearticulare'' ==== ''Praearticulare'' kauls stiepjas no locītavas kaula gandrīz līdz apakšžokļa priekšējam galam. Tas lielā mērā ir klāts ar dermālajiem zobiņiem, bet tā šuvju līnijas skaidri izceļas. Ornamentētās virsmas laterālā mala ir klāta ar sīkiem mutes zobiem un pārejas zobiem. Kaula priekšējais gals un daudz platākā josla gar laterālo malu nav ornamentēta. Ornamentētā virsma paceļas uz priekšu ar nelielu izcilni virs neornamentētās malas. Zobu plātne viennozīmīgi nebija attīstīta. Iepretī interkoronoīdam gludā robeža pārtrūkst. Salīdzinājumā ar gliptolepjiem, kauls orientēts ne tik slīpi un neapklāj prekoronoīdās iedobes. Tas parasti ir ļoti biezs, kļūstot plāns un dobs tikai aizmugurējā galā. Locītavas kauls ieguļ šajā dobumā. Primordiālās iedobes mala ir klāta ar [[pārejas zobiņi]]em, kuri ir nedaudz lielāki par dermālajiem zobiņiem. Atšķirībā no mekkeļa kaula, ''Praearticulare'' kauls ir skaidri norobežots no apakšžokļa mediālās sienas. ==== ''Coronoid'' ==== Koronoīds ir šaurāks un garāks par prekoronoīdiem, bet tā aizmugurējais gals ir pagarināts. Malējie mutes zobi ir īpaši lieli aizmugureja galā. Ilkņi, tomēr, ir nedaudz mazāki, nekā prekoronoīdiem. To perpendikulārā ass, kuru nosaka divas gareniskās malas, orientēta gar kaula garenisko asi. Tas attiecas uz visiem [[Holoptihīdi|holoptihīdu]] prekoronoīdiem. Dažas atveres starp koronoīdu un prekoronoīdu atveras primordiālajā kanālā. Kaula sānu sienai ir vagas un zobojums labākai saaugšanai ar dentāli. Ventrālo virsmu caurauž kanāli, katrs no kuriem stiepjas uz vienu no diviem ilkņiem un apgādā tos ar nervu un asinsvadiem. Koronoīds ir savienots ar interkoronoīdu ar zobotu šuvi. ==== ''Intercoronoid'' ==== Interkoronoīds ir platāks par koronoīdu. Tā aizmugurējais atzars ir ļoti īss, bet priekšējais — garāks. Koronoīdi savienojas cits ar citu tikai ar šiem šaurajiem sānu atzariem. Bet kopumā tie ir atdalīti ar prekoronoīdajām iedobēm. ==== ''Praecoronoid'' ==== Prekoronoīds ir pats platākais no koronoīdiem. Tā priekšējais, samērā garais atzars stiepjas gandrīz līdz simfīzam. Starp to un mediāli ļoti nobīdīto zoda-apakšžokļa malas ķīli paliek pietiekoši vietas platajai prekoronoīda iedobei. Kanāli bieži vien atveras starp prekoronoīda, zoda-apakšžokļa un ''Praearticulare'' kauliem. Līdzīgi kā citus koronoīdus, prekoronoīdu apklāj ''Praearticulare''. Ilkņi ir daļēji rezorbēti pie to mediālo sienu pamatnes. Iespējams, aizvietojošie zobi sākotnēji šķīlās iedīgļu veidā seklās iedobēs mediāli no ilkņiem, pie tam vecākie zobi daļēji rezorbējās. Vēlāk aizvietojošie zobi pārvietojās izkritušo zobu iedobēs. Šo iedobju esamību, kuras parasti dalās divās daļās, ir grūti paskaidrot bez zobu izšķilšanās procesa. Kopā ar pašām zobu iedobēm tie veido koronoīdos skaidri iezīmētu kopējo padziļinājumu.<ref>Gross, W. (1941). ''Über den Unterkiefer einiger devonischer Crossopterygier.'' Königlichen Preussische Akademie der Wissenschaft, Abhandlungen, 7, 1–51. 20-30. lpp.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Ripidistijas]] ftiiuerqfw9ags811vg0fzlrjpsre0a 4457414 4457411 2026-04-22T10:26:07Z Jānis U. 198 4457414 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{BioTakso infokaste | platums = 270px | att_izmērs = 270px | attēls = Laccognathus panderi apakšžoklis.jpg | att_nosaukums = ''Laccognathus panderi'' apakšžoklis (fragments) | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomata | infratips_lv = Žokļaiņi | megaklase = Osteichthyes | megaklase_lv = Kaulzivis | virsklase = Sarcopterygii | virsklase_lv = Daivspurzivis | klase = Rhipidistia | klase_lv = Ripidistijas | kārta = Porolepiformes | kārta_lv = Porolepjveidīgās | dzimta = Holoptychiidae | dzimta_lv = Holoptihīdi | ģints = Laccognathus | ģints_lv = Lakognati | suga = Laccognathus panderi | binomial = <small>Gross, 1941</small> | iedalījums = | kategorijas = nē | sinonīmi = }} '''Laccognathus panderi''' ir [[Ripidistijas|ripidistiju klases]] (''Rhipidistia'') [[Holoptihīdi|holoptihīdu]] dzimtas suga. Šo sugu 1941. gadā aprakstīja vācbaltiešu paleontologs [[Valters Gross]], pamtojoties uz apakšžokļa fragmentu no [[Launaga iezis|Ērmaņu klintīm]] [[Gauja]]s labajā krastā. ''Laccognathus panderi'' ir [[Lakognati|lakognatu]] [[tipiskā suga]]. Veseli lakognatu ķermeņi tika atrasti [[Lodes māla raktuves|Lodes māla raktuvēs]] un sākotnēji šis materiāls tika aprakstīts kā ''Laccognathus panderi'', taču tā detalizētu pētījumu rezultātā tika izdalīta jauna suga ''[[Laccognathus grossi]]'', <small>Vorobyeva, 2006</small>. Tādējādi ''Laccognathus panderi'' pagaidām ir zināms vienīgi pēc [[Apakšžoklis|apakšžokļu]] elementiem un [[Zvīņas|zvīņām]]. ''Laccognathus panderi'' sugas pārstāvji dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas laikmetā]] ([[Gaujas svīta|gaujas]] un [[amatas svīta]]s). [[Attēls:Laccognathus panderi - reconstruction.jpg|thumb|260px|''L. panderi'' kopskats mākslinieka skatījumā]] == Apraksts == Apakšžokļa šķērsgriezums ir apmēram taisnstūrveidīgs ar platu ventrālo un dorsālo daļu un šauru mediālo un laterālo daļu. Ventrālās daļas virsma ir klāta ar [[Ādas zobi|dermāliem zobiņiem]]. [[Infradentale|Infradentālajiem]] kauliem apakšžokļa kanāla poras neatveras šo kaulu mediālajā malā, kā tas ir [[gliptolepji]]em. Pats apakšžokļa kanāls izvietots tālāk no šo kaulu mediālajām malām. Bedrīšu līnijas paliekas nav konstatējamas. Ir labi redzamas trīs garas vai īsas, ovālas iedobes, kas atveras ventrālajā pusē starp infradentāles un [[dentāle]]s kauliem, un kas ir savienotas ar ''[[Canalis primordialis]]'' ar platām starpām un kanāliem (apakšžokļa iedobes). Dentāle ir ar garu rindu mutes [[Zobi|zobu]]. Vecākiem īpatņiem no šīs rindas vairāk uz ārmalu atrodas vēl viena sīku mutes zobu rinda. Uz [[Koronoīdi|koronoīdu]] augšējās malas ir viena vai divas mutes zobu rindas. Arī šeit ārējās rindas zobi ir sīkāki. Ļoti lieliem koronoīdiem pat ārējā mala, cik lielā mērā tā izvirzās aiz dentāles, ir klāta ar ādas zobiem. No lielajiem ilkņiem tikai viens ir funkcionējošs, kur turpretī otrs ir pakļauts [[rezorbcija]]i un nomaiņai. Abi ilkņi reti ir sastopami blakus. ''[[Praearticulare]]'' laterālā mala ir klāta ar ļoti maziem mutes zobiem un pārejas zobiem. Primārais kanāls sākas aizmugurē no platas primārās iedobes (''[[fossa primordialis]]''). Tas stiepjas līdz [[Interkoronoīds|interkoronoīda]] priekšējā gala un, attiecīgi, ir īsāks kā [[gliptolepji]]em. Ar to savienojas daudzi kanāli, kas stiepjas slīpi no aizmugures uz priekšu caur [[Mekkeļa skrimslis|mekkeļa skrimšļa]] mediālo sienu. === Endoskelets === No sākotnējā [[Endoskelets|endoskeleta]] ir saglabajies tikai mekkeļa kauls, kas sastāv no plānas plātnes, kas veido apakšžokļa mediālo sienu, kuras priekšējais gals paplašinās, veidojot [[Zoda-apakšžokļa kauls|zoda-apakšžokļa kaulu]], bet aizmugurējais gals - [[Apakšžokļa locītavas ''kauls|locītavas kaulu]]. Ir saglabājušies tikai daži locītavas kaula fragmenti nogusnējumu veidā uz ''[[Supraangulare]]'' kaula iekšējās virsmas. Mekkeļa kauls samērā dziļi iestiepjas ''[[Praearticulare]]'' kaula aizmugurējā galā. Locītavas kauls, domājams, lielā mērā bija līdzīgs kā gliptolepjiem. Locītavas kanāls ir ļoti plats. Locītavas kaula priekšējā galā atveras divi kanāli, kas stiepjas no aizmugurējās apakšžokļa iedobes caur ''Supraangulare'' kaulu uz ''fossa primordialis'' iedobi. Locītavas kauls veido ''fossa primordialis'' iedobes aizmugurējo robežu, līdzīgi gliptolepjiem. Priekšpusē locītavas kauls pāriet mekkeļa kaula mediālajā ķīlī. Koronoīda ilkņu līmenī, konkrēti, zem koronoīda un interkoronoīda kauliem, ķīlis stiepjas dorsāli, veidojot primordiālajam kanālam plānu pārsegumu. Aizmugurē šis pārsegums pāriet laterālajā ķīlī. Šis pārsegums veido vidējās iedobes dibenu. Mekkeļa kauls veido arī prekoronoīdu iedobju dibenu apakšžokļa dorsālajā pusē. No kādreizējiem [[Asinsvadi|asinsvadu]] un [[Nervs|nervu]] kanāliem tālāk stiepjas dažādas vagas. Vaga (''f.men'') starp zoda-apakšžokļa kaulu un preartikulāro kaulu ir ļoti izteikta, līdzīgi [[panderihti]]em. Tā nobeidzas strupi mediālajā malā un ārpusē neatveras. Lieli papildus kanāli izvietojas zem zoda-apakšžokļa kaula, starp to un ''[[Spleniale]]'' kaulu. Tie atveras apakšžokļa mediālajā malā. Bieži vien atsevišķi kanāli sazarojas. Paši platākie kanāli parasti atveras zem ''f.men'' vagas. Dažiem eksemplāriem pirmās prekoronoīda iedobes dibens ir perforēts, tā ka tā savienojas ar priekšējo apakšžokļa iedobi. Apakšžokļa pašā priekšējā galā zoda-apakšžokļa kaula piepaceltā mediālā mala veido grumbuļainu [[Simfīzs|simfīzu]], kuru dorsāli apņem dentāles priekšējais gals. Šo zoda-apakšžokļa kaula piepacelto malu nepārklāj preartikulārais kauls nevienā apakšžoklī. === Ekzoskelets === ==== ''Dentale'' ==== Dentālais kauls sākas virs ''Supraangulare'' kaula [[Pārkaulošanās centrs|pārkaulošanās centra]], un stiepjas uz aizmuguri līdz šī kaula aizmugurējai trešdaļai, virs kura tas izvietojas ar slīpu šuvi. Virzienā uz priekšpusi tas pakāpeniski paplašinās un, visdrīzāk, veido vidējās un priekšējās [[Alveola|alveolu]] iedobes augšējo malu, bet neveido aizmugurējo alveolu iedobi. Tieši aiz primordialās priekšējās malas sākas mutes zobu rinda, kas stiepjas cieši līdz kaula priekšējam galam. Priekšējais gals ir nedaudz paplašināts un gluds. Tas apkļauj un balsta zoda-apakšžokļa simfīzu. ==== ''Supraangulare'' ==== ''Supraangulare'' kaula pārkaulošanās centrs atrodas starp kaula aizmugurējo un vidējo trešdaļu, tā pašā platākajā punktā. Aizmugurē Supraangulare kauls stiepjas līdz apakšžokļa aizmugurējam galam, acīmredzot, gandrīz pilnībā pārklājot no sāna locītavas kaulu. Komplicēts šuves savienojums ar ''[[Angulare]]'' kaulu arī sākas kaula pašā platākajā punktā. Apakšžokļa aizmugurējā iedobe (''Kg.h'') gandrīz pilnībā ir iekļauta šajā [[Kauls|kaulā]], kas arī veido tās dibenu. Šajā dibenā ir vairākas atveres virzienā uz iedīgļa bedri. ''Supraangulare'' kaula ārējā virsma ir pilnībā klāta dermālajiem zobiņiem. Padziļinajuma līnija nav novērojama. Apakšžokļa kanāls ieiet kaula aizmugurējā galā no augšas, kur no tā atiet mediālais balsta izaugums. Poru kanāli atveras paralēli mediālajai malai augšējā stūrī. Pats kanāls iet slīpi no augšējas aizmugurējās daļas un apakšējo priekšējo daļu. Slīpais balsta ķīlis stiepjas uz priekšu un uz augšu. Ļoti biezais balsta ķīlis stiepjas slīpi atpakaļ un uz augšu. Domājams, ka tas balstīja locītavas virsmu. ==== ''Angulare'' ==== ''Angulare'' kauls, iespējams, bija nedaudz īsāks par ''Supraangulare'' kaulu. Tā augšējais aizmugurējais stūris visdrīzāk apjoza aizmugurējās apakšžokļa iedobes priekšējo galu. Priekšpusē tas, acīmredzot, ieskāva apakšžokļa vidējās iedobes aizmugurējo galu. ==== ''Postspleniale'' ==== ''[[Postspleniale]]'' kauls aizmugurē nobeidzas starp aizmugurējo un vidējo apakšžokļa iedobi. Tas lielā mērā veido apakšžokļa vidējās iedobes robežu. Acīmredzot, tas bija nedaudz īsāks par ''Spleniale'' kaulu. ==== ''Spleniale'' ==== ''Spleniale'' kauls ir salīdzinoši garš. Aizmugurē tas apņem apakšžokļa vidējās iedobes priekšējo galu. Apakšžokļa priekšējā iedobe atrodas starp šo un dentālo kaulu. Tās dibenu veido zoda-apakšžokļa kauls. Apakšžokļa priekšējās iedobes kontūra ir samērā variabla. Apakšžokļa kanāls stiepjas uz priekšu zem priekšējās iedobes un atveras kaula priekšējā malā. ''Spleniale'' kaula mediālā mala izbīdās mediāli daudz mazāk par ''Praearticulare'' kaula mediālo malu, nekā gliptolepjiem un holoptihiem. ==== ''Praearticulare'' ==== ''Praearticulare'' kauls stiepjas no locītavas kaula gandrīz līdz apakšžokļa priekšējam galam. Tas lielā mērā ir klāts ar dermālajiem zobiņiem, bet tā šuvju līnijas skaidri izceļas. Ornamentētās virsmas laterālā mala ir klāta ar sīkiem mutes zobiem un pārejas zobiem. Kaula priekšējais gals un daudz platākā josla gar laterālo malu nav ornamentēta. Ornamentētā virsma paceļas uz priekšu ar nelielu izcilni virs neornamentētās malas. Zobu plātne viennozīmīgi nebija attīstīta. Iepretī interkoronoīdam gludā robeža pārtrūkst. Salīdzinājumā ar gliptolepjiem, kauls orientēts ne tik slīpi un neapklāj prekoronoīdās iedobes. Tas parasti ir ļoti biezs, kļūstot plāns un dobs tikai aizmugurējā galā. Locītavas kauls ieguļ šajā dobumā. Primordiālās iedobes mala ir klāta ar [[pārejas zobiņi]]em, kuri ir nedaudz lielāki par dermālajiem zobiņiem. Atšķirībā no mekkeļa kaula, ''Praearticulare'' kauls ir skaidri norobežots no apakšžokļa mediālās sienas. ==== ''Coronoid'' ==== Koronoīds ir šaurāks un garāks par prekoronoīdiem, bet tā aizmugurējais gals ir pagarināts. Malējie mutes zobi ir īpaši lieli aizmugureja galā. Ilkņi, tomēr, ir nedaudz mazāki, nekā prekoronoīdiem. To perpendikulārā ass, kuru nosaka divas gareniskās malas, orientēta gar kaula garenisko asi. Tas attiecas uz visiem [[Holoptihīdi|holoptihīdu]] prekoronoīdiem. Dažas atveres starp koronoīdu un prekoronoīdu atveras primordiālajā kanālā. Kaula sānu sienai ir vagas un zobojums labākai saaugšanai ar dentāli. Ventrālo virsmu caurauž kanāli, katrs no kuriem stiepjas uz vienu no diviem ilkņiem un apgādā tos ar nervu un asinsvadiem. Koronoīds ir savienots ar interkoronoīdu ar zobotu šuvi. ==== ''Intercoronoid'' ==== Interkoronoīds ir platāks par koronoīdu. Tā aizmugurējais atzars ir ļoti īss, bet priekšējais — garāks. Koronoīdi savienojas cits ar citu tikai ar šiem šaurajiem sānu atzariem. Bet kopumā tie ir atdalīti ar prekoronoīdajām iedobēm. ==== ''Praecoronoid'' ==== Prekoronoīds ir pats platākais no koronoīdiem. Tā priekšējais, samērā garais atzars stiepjas gandrīz līdz simfīzam. Starp to un mediāli ļoti nobīdīto zoda-apakšžokļa malas ķīli paliek pietiekoši vietas platajai prekoronoīda iedobei. Kanāli bieži vien atveras starp prekoronoīda, zoda-apakšžokļa un ''Praearticulare'' kauliem. Līdzīgi kā citus koronoīdus, prekoronoīdu apklāj ''Praearticulare''. Ilkņi ir daļēji rezorbēti pie to mediālo sienu pamatnes. Iespējams, aizvietojošie zobi sākotnēji šķīlās iedīgļu veidā seklās iedobēs mediāli no ilkņiem, pie tam vecākie zobi daļēji rezorbējās. Vēlāk aizvietojošie zobi pārvietojās izkritušo zobu iedobēs. Šo iedobju esamību, kuras parasti dalās divās daļās, ir grūti paskaidrot bez zobu izšķilšanās procesa. Kopā ar pašām zobu iedobēm tie veido koronoīdos skaidri iezīmētu kopējo padziļinājumu.<ref>Gross, W. (1941). ''Über den Unterkiefer einiger devonischer Crossopterygier.'' Königlichen Preussische Akademie der Wissenschaft, Abhandlungen, 7, 1–51. 20-30. lpp.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Ripidistijas]] j87z62jx1sqlea53494oq1f44vnkccv 0 629750 4457140 2026-04-21T16:55:43Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Gražišķi | official_name = ''Gražiškiai'' | settlement_type = miests | image_skyline = Gražiškiai, paštas.JPG | image_caption = Gražišķu pasts | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Vilkavišķu rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Marijampoles apriņķis]] | subdivision_ty... 4457140 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Gražišķi | official_name = ''Gražiškiai'' | settlement_type = miests | image_skyline = Gražiškiai, paštas.JPG | image_caption = Gražišķu pasts | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Vilkavišķu rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Marijampoles apriņķis]] | subdivision_type2 = Pašvaldība | subdivision_name2 = [[Vilkavišķu rajona pašvaldība]] | subdivision_type3 = Seņūnija | subdivision_name3 = [[Gražišķu seņūnija]] | area_total_km2 = 5.95 | population_total = 275 | population_as_of = 2021 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 54 | latm = 28 | lats = 01 | latNS = N | longd = 22 | longm = 55 | longs = 19 | longEW = E | elevation_m = 150 | website = }} '''Gražišķi''' ({{val|lt|Gražiškiai}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Marijampoles apriņķis|Marijampoles apriņķa]] [[Vilkavišķu rajona pašvaldība|Vilkavišķu rajona pašvaldībā]], seņūnijas centrs. Atrodas [[Širvinta (Šeimenas pieteka)|Širvintas]] upes krastā 20 kilometrus uz dienvidrietumiem no [[Vilkavišķi]]em. == Vēsture == Gražišķi vēstures avotos pirmoreiz minēti 16. gadsimtā — tās dibināšanas saistās ar Lietuvas Lielkņazistes Užnemunes kolonizāciju. Gražu muiža dibināta 1598. gadā, bet ap 1600. gadu uzcelta pirmā baznīca. 1746. gadā Gražišķi saņēma iknedēļas tirgu un 4 ikgadējo gadatirgu privilēģiju. Gražišķu draudzei kļūstot par vienu no bagātākajām Užnemunē, 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā par tās mācītājiem tika iecelti bīskapi. 19. gadsimta vidū papildus pamatskolai darbojās arī augstākā skola, kurā tika apmācīti draudzes ierēdņi. No 1950. līdz 1992. gadam Gražišķi bija kolhoza centrālais ciemats. 2001. gadā tika apstiprināts miesta ģerbonis — tajā attēlots tradicionālā Gražišķu karnevāla ''Šyvio šokdinimu'' (starp [[Ziemassvētki]]em un [[Zvaigžņu diena|Zvaigžņu dienu]]) personāžs; ģerboņa tēma izvēlēta pamatojoties uz miesta vidusskolas skolēnu zīmējumiem. == Arhitektūra un apskates objekti == Gražišķu Sv. Erceņģeļa Miķeļa baznīca: pašreizējā mūra baznīca celta 1881. gadā. Tā ir ievērojama eklektisma stila celtne ar neoromānikas un neogotikas elementiem, kas dominē miesta arhitektūrā. == Sabiedrība == Miestā darbojas Gražišķu ģimnāzija, bibliotēka, pasts un kultūras nams. Pilsētā aktīvi darbojas etnogrāfiskais ansamblis "Gražupis". Tas piedalās Lietuvas dziesmu svētkos un rajona pasākumos, ir uzstājies Polijā un ierakstījis vairākas dziesmas Lietuvas Radio studijā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline|Gražiškiai}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.vilkaviskis.lt/ Vilkavišķu rajona pašvaldības vietne] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas miesti]] [[Kategorija:Vilkavišķu rajona pašvaldība]] jtfa4q8fz83vr1c1racxefd04mjcr8j 0 629751 4457141 2026-04-21T16:56:29Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Gražišķi]] 4457141 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Gražišķi]] bl98avc3avpmdsnizvhjutyukyw82w4 0 629752 4457143 2026-04-21T16:56:47Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Gražišķi]] 4457143 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Gražišķi]] bl98avc3avpmdsnizvhjutyukyw82w4 3 629753 4457145 2026-04-21T17:02:04Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4457145 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=JättenVist}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 21. aprīlis, plkst. 20.02 (EEST) fswb0zlhc8sjs2jhfkmqrax4u0yrhpq 0 629754 4457149 2026-04-21T17:29:55Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste |name = Leikvuda |official_name = ''Lakewood'' |settlement_type = [[Pilsēta]] |nickname = |website = https://www.lakewoodco.gov/ |image_skyline = Green Mountain (Lakewood, Colorado).jpg |imagesize = |image_caption = |image_flag = Flag of Lakewood, Colorado.svg |image_seal = |image_shield = |imag... 4457149 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste |name = Leikvuda |official_name = ''Lakewood'' |settlement_type = [[Pilsēta]] |nickname = |website = https://www.lakewoodco.gov/ |image_skyline = Green Mountain (Lakewood, Colorado).jpg |imagesize = |image_caption = |image_flag = Flag of Lakewood, Colorado.svg |image_seal = |image_shield = |image_blank_emblem = |blank_emblem_type = |latd = 39 |latm =42 |lats = 00 |latNS = N |longd = 105 |longm = 05 |longs = 00 |longEW = W |pushpin_map = ASV#Kolorādo |pushpin_relief = |image_map1 = |mapsize1 = |map_caption1 = |subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] |subdivision_type1 = [[ASV administratīvais iedalījums|Štats]] |subdivision_type2 = |subdivision_name = {{flaga|ASV}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] |subdivision_name1 = {{karogs|Kolorādo}} |subdivision_name2 = |government_type = |leader_title = |leader_name = |established_date = |area_footnotes = |area_total_sq_mi = |area_land_sq_mi = |area_water_sq_mi = |area_total_km2 = 115.635 |area_land_km2 = 112.595 |area_water_km2 = 3.040 |population_as_of = 2020 |population_total = 155984 |population_metro = |population_density_km2 = auto |population_footnotes = |timezone = MST |utc_offset = -7 |timezone_DST = MDT |utc_offset_DST = -6 |postal_code_type = |postal_code = |area_code = |elevation_m = 1682 |blank_name = |blank_info = |blank1_name = |blank1_info = |footnotes = }} '''Leikvuda''' ({{Val|en|Lakewood}}) ir pilsēta [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]], [[Kolorādo]] štatā, [[Džefersona apgabals|Džefersona apgabalā]]. 2020. gadā pilsētā dzīvoja 155 984 iedzīvotāji, tādējādi tā ir piektā apdzīvotākā Kolorādo pilsēta. Tā atrodas štata galvaspilsētas [[Denvera]]s aglomerācijā. Pilsēta tika dibināta 1969. gadā. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{wikivoyage|Lakewood (Colorado)}} * [https://www.lakewood.org/Home Mājaslapa] {{ASV-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kolorādo pilsētas]] mbntff3htfc7i4d1l4grwndtik4wj5w 0 629755 4457154 2026-04-21T17:37:23Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste |name = Arvada |official_name = ''Arvada'' |settlement_type = [[Pilsēta]] |nickname = |website = https://arvadaco.gov/ |image_skyline = Aerial image of Arvada, Colorado.jpg |imagesize = |image_caption = |image_flag = Flag of Arvada, Colorado.svg |image_seal = |image_shield = |image_blank_emblem... 4457154 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste |name = Arvada |official_name = ''Arvada'' |settlement_type = [[Pilsēta]] |nickname = |website = https://arvadaco.gov/ |image_skyline = Aerial image of Arvada, Colorado.jpg |imagesize = |image_caption = |image_flag = Flag of Arvada, Colorado.svg |image_seal = |image_shield = |image_blank_emblem = |blank_emblem_type = |latd = 39 |latm =48 |lats = 00 |latNS = N |longd = 105 |longm = 05 |longs = 00 |longEW = W |pushpin_map = ASV#Kolorādo |pushpin_relief = |image_map1 = |mapsize1 = |map_caption1 = |subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] |subdivision_type1 = [[ASV administratīvais iedalījums|Štats]] |subdivision_type2 = |subdivision_name = {{flaga|ASV}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] |subdivision_name1 = {{karogs|Kolorādo}} |subdivision_name2 = |government_type = |leader_title = |leader_name = |established_date = |area_footnotes = |area_total_sq_mi = |area_land_sq_mi = |area_water_sq_mi = |area_total_km2 = 102.485 |area_land_km2 = 100.776 |area_water_km2 = 1.709 |population_as_of = 2020 |population_total = 124402 |population_metro = |population_density_km2 = auto |population_footnotes = |timezone = MST |utc_offset = -7 |timezone_DST = MDT |utc_offset_DST = -6 |postal_code_type = |postal_code = |area_code = |elevation_m = 1630 |blank_name = |blank_info = |blank1_name = |blank1_info = |footnotes = }} '''Arvada''' ({{Val|en|Arvada}}) ir pilsēta [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]], [[Kolorādo]] štatā, [[Džefersona apgabals|Džefersona]] un [[Adamsa apgabals|Adamsa apgabalā]]. 2020. gadā pilsētā dzīvoja 124 402 iedzīvotāji, tādējādi tā ir septītā apdzīvotākā Kolorādo pilsēta. Tā atrodas štata galvaspilsētas [[Denvera]]s aglomerācijā, aptuveni 11 km uz ziemeļrietumiem no tās centra. Pilsēta tika dibināta 1904. gadā. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{wikivoyage|Arvada}} * [https://arvada.org/ Mājaslapa] {{ASV-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kolorādo pilsētas]] 2ejjjbad2ivjvpth038hfkyyhb12312 3 629756 4457165 2026-04-21T18:10:52Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4457165 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Kolibri8-II}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 21. aprīlis, plkst. 21.10 (EEST) qxzd0recclgwdwo7mpwpwsvlxp54zot 3 629757 4457170 2026-04-21T18:26:32Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4457170 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=BlazerBrgr}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 21. aprīlis, plkst. 21.26 (EEST) reamyzd0onkqy0owzt0y98fccyr3083 0 629758 4457175 2026-04-21T18:37:30Z Baisulis 11523 Baisulis pārvietoja lapu [[Londonas bandas (seriāls)]] uz [[Londonas bandas]]: pamatnozīme..... 4457175 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Londonas bandas]] cove28fajvtfc08qdj2ix862c1d0kfb 3 629759 4457176 2026-04-21T18:37:40Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4457176 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Rankedchoicevoter}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 21. aprīlis, plkst. 21.37 (EEST) sdlt15rnzisbwzt5ap7pmq9tbdffiv3 0 629760 4457177 2026-04-21T18:37:55Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Londonas bandas]] 4457177 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Londonas bandas]] cove28fajvtfc08qdj2ix862c1d0kfb 3 629761 4457179 2026-04-21T18:42:38Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4457179 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Varinel}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 21. aprīlis, plkst. 21.42 (EEST) pzvxnvnk5gsxcd0lcszzlj9gzhvnjmv 0 629762 4457190 2026-04-21T18:58:09Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Mārtiņš Gailis]] 4457190 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Mārtiņš Gailis]] pj9gnk1bfa317cpzyr1l8qsvquv6lse 0 629763 4457192 2026-04-21T19:01:10Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Satīra]] 4457192 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Satīra]] 20n7w46cu2kcs0y1lg98j2poefvi44a 3 629764 4457203 2026-04-21T19:20:24Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4457203 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=PaszteciarzeUnited}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 21. aprīlis, plkst. 22.20 (EEST) savv62b9l0p0x7pxzdcfnwpi85ysdao 0 629765 4457204 2026-04-21T19:21:34Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Santamarija]] 4457204 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Santamarija]] pclsk8zks6xa4u2mns152gtjrrt6lzx 0 629766 4457207 2026-04-21T19:25:06Z ZANDMANIS 91184 Jauna lapa: {{Kuģa infokaste | vārds = ''USS Alligator'' | attēls = USS Alligator 0844401.jpg | attēla paraksts = ''Arizona'' 1930. gadā | kuģa tips = [[zemūdene]] | īpašnieks = [[ASV Jūras kara flote]] | pieraksta osta = | līnija = | ražotājs = Neafie & Levy | pirmais brauciens = {{dat|1862|5|1}} | pēdējais brauciens = {{dat|1863|4|2}} | statuss = nogrimusi, vraks | kuģa klase =... 4457207 wikitext text/x-wiki {{Kuģa infokaste | vārds = ''USS Alligator'' | attēls = USS Alligator 0844401.jpg | attēla paraksts = ''Arizona'' 1930. gadā | kuģa tips = [[zemūdene]] | īpašnieks = [[ASV Jūras kara flote]] | pieraksta osta = | līnija = | ražotājs = Neafie & Levy | pirmais brauciens = {{dat|1862|5|1}} | pēdējais brauciens = {{dat|1863|4|2}} | statuss = nogrimusi, vraks | kuģa klase = | tonnāža = {{sk|275}} | mezgli = 4 | garums = 14 m | iegrime = | pasažieri = | gultas vietas = | kajītes = | līnijmetri = | dzinējs = | ātrums = | apkalpe = 12 }} '''USS Alligator''' bija ceturtais [[ASV Jūras kara flote|Amerikas Savienoto Valstu Jūras spēku]] kuģis ar šādu nosaukumu, un ir pirmā zināmā ASV Jūras spēku [[zemūdene]], tā darbojās [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] laikā (pirmais amerikāņu zemūdens transportlīdzeklis bija "Turtle" [[ASV Neatkarības karš|Neatkarības kara]] laikā, un to 1776. gadā [[Ņujorka]]s ostā pret britu kuģiem ekspluatēja [[Kontinentālā armija]], nevis Jūras spēki). Pilsoņu kara laikā Konfederācijas Jūras spēki uzbūvēja arī savu zemūdeni [[H. L. Hunley]]. == Vēsture == 1861. gada rudenī ASV Jūras spēki noslēdza līgumu ar uzņēmumu ''Neafie & Levy'', lai uzbūvētu franču inženiera Brutusa de Villeruā projektētu zemūdeni. [[File:VilleroiSubmarine.jpg|thumb|Zemūdenes konstrukcijas rasējums|left]] Zemūdeni sāka būvēt 1861. gada 1. novembrī, un līgumā bija noteikts 40 dienu būvniecības periods. Tomēr darbs noritēja lēni, un tā tika nolaista ūdenī tikai 1862. gada 1. maijā. No metāla būvētā zemūdene bija 14 m gara, 1,83 m augsta un 1,37 m plata. [[FILE:EakinsSamuel.jpg|thumb|Pirmais zemūdenes komandieris Semjuels Īkinss]] Drīz pēc tās nolaišanas ūdenī tā tika aizvilkta uz [[Filadelfija]]s Jūras spēku kuģu būvētavu aprīkošanai un pabeigšanai. Divas nedēļas vēlāk tika iecelts tās komandieris Semjuels Īkinss, un 13. jūnijā zemūdene tika oficiāli nodota ASV Jūras spēku dienestā. Pēc tam kuģis velkoņa Freda Kopa vadībā devās uz savu piestātni Hemptonroudsā, Virdžīnijā. 19. jūnijā tā kuģoja pa Delavēras upi un Česapīkas kanālu uz [[Česapīkas līcis|Česapīkas līci]], galamērķī ierodoties 23. jūnijā. [[Norfolka (Virdžīnija)|Norfolkā]] zemūdene tika pietauvota pie airrata tvaikoņa "Satellite", kas to nogādāja Ziemeļatlantijas blokādes eskadras rīcībā. 1862. gada pavasarī kāds laikraksts zemūdeni nosauca par "aligatoru" tās formas un zaļās krāsas dēļ.<ref>{{Citation|title=Alligator: The Forgotten Torchbearer of the U.S. Submarine Force|url=http://www.public.navy.mil/subfor/underseawarfaremagazine/Issues/Archives/issue_30/alligator2.html|archive-url=https://web.archive.org/web/20151011151224/http://www.public.navy.mil/subfor/underseawarfaremagazine/Issues/Archives/issue_30/alligator.html|archive-date=2015-10-11|work=Undersea Warfare Magazine|date=Spring 2006|volume=8|issue=3|publisher=U. S. Navy|access-date=2016-03-13}} {{Cite web |url=http://www.public.navy.mil/subfor/underseawarfaremagazine/Issues/Archives/issue_30/alligator2.html |title=Источник |access-date=2016-07-08 |archive-date=2015-10-11 |archive-url=https://web.archive.org/web/20151011151224/http://www.public.navy.mil/subfor/underseawarfaremagazine/Issues/Archives/issue_30/alligator2.html |url-status=|language=en}} </ref> 29. jūnijā kuģis tika nosūtīts uz Vašingtonas Jūras spēku bāzi rekonstrukcijai un papildu izmēģinājumiem. 1862. gada augustā tika iecelts jauns zemūdenes komandieris Tomass Olivers Selfridžs. Viņš pārraudzīja darbu un bija neapmierināts ar zemūdenes sniegumu. 1863. gada 18. martā [[ASV prezidents]] [[Abrahams Linkolns]] apmeklēja zemūdeni un redzēja to darbībā. Kontradmirālis Semjuels Frensiss Duponts pauda interesi par zemūdenes izmantošanu, īpaši savos plānos ieņemt [[Čārlstona (Dienvidkarolīna)|Čārlstonu]], Dienvidkarolīnā. Jūras spēku [[tvaikonis|tvaikoņa]] [[USS Sumpter]] komandierim tika pavēlēts aizvilkt zemūdeni uz Portrojālu, Dienvidkarolīnā, no kurienes abi kuģi devās prom 31. martā. Nākamajā dienā laika apstākļi strauji pasliktinājās un sākās vētra. Lieli viļņi apdraudēja tvaikoni, kas velka zemūdeni, un tā apkalpe bija spiesta pārgriezt vilkšanas trosi, atstājot zemūdeni dabas stihiju varā.<ref>[https://web.archive.org/web/20160312111708/http://navyandmarine.org/alligator/story.htm The Story of the Alligator] {{ref|en}}</ref> "Alligator" nogrima 1863. gada 2. aprīlī netālu no Haterasas raga, tagad Ziemeļkarolīnā, kur tā atrodas līdz pat šai dienai.<ref>[http://www.wrecksite.eu/wreck.aspx?221073 USS Alligator (†1863)] {{ref|en}}</ref> "Alligator" nogrimšanas gadā Skovels Sterdžiss Meriams prezentēja savu zemūdenes projektu, kas tika nodēvēts par "Saprātīgo vali". Jaunā zemūdene tika nolaista ūdenī 1866. gadā.<ref name="Сноска № 1">[https://web.archive.org/web/20071014044407/http://hnsa.org/ships/whale.htm HNSA Web Page: USS Intelligent Whale] {{ref|en}}.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.npr.org/templates/story/story.php?storyId=4845742 NPR story] on the hunt for the ''USS Alligator'' * [http://sanctuaries.noaa.gov/alligator/ NOAA search for the Alligator] * [http://www.navyandmarine.org/alligator/ Navy & Marine LHA history site on Alligator] * [http://www.navyandmarine.org/ondeck/1862AppomattoxRaid.htm Full Story of the Appomattox River Raid] * [https://web.archive.org/web/20080407064535/http://www.navy.mil/navydata/cno/n87/usw/issue_30/alligator.html UNDERSEA WARFARE Magazine article on Alligator] * [http://www.submarine-history.com Comprehensive site on world submarine history] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140702214446/http://www.submarine-history.com/ |date=2 July 2014 }} [[Kategorija:Zemūdenes]] [[Kategorija:Militārisms ASV]] [[Kategorija:Amerikas pilsoņu karš]] law183jq63mmwor31ucmh6rerzm49pd 4457348 4457207 2026-04-22T07:06:41Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4457348 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Kuģa infokaste | vārds = ''USS Alligator'' | attēls = USS Alligator 0844401.jpg | attēla paraksts = ''Arizona'' 1930. gadā | kuģa tips = [[zemūdene]] | īpašnieks = [[ASV Jūras kara flote]] | pieraksta osta = | līnija = | ražotājs = ''Neafie & Levy'' | pirmais brauciens = {{dat|1862|5|1}} | pēdējais brauciens = {{dat|1863|4|2}} | statuss = nogrimusi, vraks | kuģa klase = | tonnāža = {{sk|275}} | mezgli = 4 | garums = 14 m | iegrime = | pasažieri = | gultas vietas = | kajītes = | līnijmetri = | dzinējs = | ātrums = | apkalpe = 12 }} '''''USS Alligator''''' bija ceturtais [[ASV Jūras kara flote|Amerikas Savienoto Valstu Jūras spēku]] kuģis ar šādu nosaukumu, un ir pirmā zināmā ASV Jūras spēku [[zemūdene]], tā darbojās [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] laikā (pirmais amerikāņu zemūdens transportlīdzeklis bija ''Turtle'' [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Neatkarības kara]] laikā, un to 1776. gadā [[Ņujorka]]s ostā pret britu kuģiem ekspluatēja [[Kontinentālā armija]], nevis Jūras spēki). Pilsoņu kara laikā Konfederācijas Jūras spēki uzbūvēja arī savu zemūdeni ''[[H. L. Hunley]]''. == Vēsture == 1861. gada rudenī ASV Jūras spēki noslēdza līgumu ar uzņēmumu ''Neafie & Levy'', lai uzbūvētu franču inženiera Brutusa de Villeruā projektētu zemūdeni. [[Attēls:VilleroiSubmarine.jpg|thumb|Zemūdenes konstrukcijas rasējums|left]] Zemūdeni sāka būvēt 1861. gada 1. novembrī, un līgumā bija noteikts 40 dienu būvniecības periods. Tomēr darbs noritēja lēni, un to nolaida ūdenī tikai 1862. gada 1. maijā. No metāla būvētā zemūdene bija 14 m gara, 1,83 m augsta un 1,37 m plata. [[Attēls:EakinsSamuel.jpg|thumb|Pirmais zemūdenes komandieris Semjuels Īkinss]] Drīz pēc tās nolaišanas ūdenī to aizvilka uz [[Filadelfija]]s Jūras spēku kuģu būvētavu aprīkošanai un pabeigšanai. Divas nedēļas vēlāk iecēla tās komandieri Semjuelu Īkinsu, un 13. jūnijā zemūdene oficiāli nodota ASV Jūras spēku dienestā. Pēc tam kuģis velkoņa Freda Kopa vadībā devās uz savu piestātni Hemptonroudsā, Virdžīnijā. 19. jūnijā tā kuģoja pa Delavēras upi un Česapīkas kanālu uz [[Česapīkas līcis|Česapīkas līci]], galamērķī ierodoties 23. jūnijā. [[Norfolka (Virdžīnija)|Norfolkā]] zemūdeni pietauvoja pie airrata tvaikoņa ''Satellite'', kas to nogādāja Ziemeļatlantijas blokādes eskadras rīcībā. 1862. gada pavasarī kāds laikraksts zemūdeni nosauca par "aligatoru" tās formas un zaļās krāsas dēļ.<ref>{{atsauce|title=Alligator: The Forgotten Torchbearer of the U.S. Submarine Force|url=http://www.public.navy.mil/subfor/underseawarfaremagazine/Issues/Archives/issue_30/alligator2.html|archive-url=https://web.archive.org/web/20151011151224/http://www.public.navy.mil/subfor/underseawarfaremagazine/Issues/Archives/issue_30/alligator.html|archive-date=2015-10-11|work=Undersea Warfare Magazine|date=Spring 2006|volume=8|issue=3|publisher=U. S. Navy|access-date=2016-03-13}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.public.navy.mil/subfor/underseawarfaremagazine/Issues/Archives/issue_30/alligator2.html |title=Источник |access-date=2016-07-08 |archive-date=2015-10-11 |archive-url=https://web.archive.org/web/20151011151224/http://www.public.navy.mil/subfor/underseawarfaremagazine/Issues/Archives/issue_30/alligator2.html |url-status=|language=en}} </ref> 29. jūnijā kuģi nosūtīja uz Vašingtonas Jūras spēku bāzi rekonstrukcijai un papildu izmēģinājumiem. 1862. gada augustā iecelts jauns zemūdenes komandieris Tomass Olivers Selfridžs. Viņš pārraudzīja darbu un bija neapmierināts ar zemūdenes sniegumu. 1863. gada 18. martā [[ASV prezidents]] [[Abrahams Linkolns]] apmeklēja zemūdeni un redzēja to darbībā. Kontradmirālis Semjuels Frensiss Duponts pauda interesi par zemūdenes izmantošanu, īpaši savos plānos ieņemt [[Čārlstona (Dienvidkarolīna)|Čārlstonu]], Dienvidkarolīnā. Jūras spēku [[tvaikonis|tvaikoņa]] ''[[USS Sumpter]]'' komandieris saņēma pavēli aizvilkt zemūdeni uz Portrojālu, Dienvidkarolīnā, no kurienes abi kuģi devās prom 31. martā. Nākamajā dienā laika apstākļi strauji pasliktinājās un sākās vētra. Lieli viļņi apdraudēja tvaikoni, kas vilka zemūdeni, un tā apkalpe bija spiesta pārgriezt vilkšanas trosi, atstājot zemūdeni dabas stihiju varā.<ref>[https://web.archive.org/web/20160312111708/http://navyandmarine.org/alligator/story.htm The Story of the Alligator] {{ref|en}}</ref> ''Alligator'' nogrima 1863. gada 2. aprīlī netālu no Haterasas raga, tagad Ziemeļkarolīnā, kur tā atrodas līdz pat šai dienai.<ref>[http://www.wrecksite.eu/wreck.aspx?221073 USS Alligator (†1863)] {{ref|en}}</ref> ''Alligator'' nogrimšanas gadā Skovels Sterdžiss Meriams prezentēja savu zemūdenes projektu, ko nodēvēja par "Saprātīgo vali". Jauno zemūdeni nolaida ūdenī 1866. gadā.<ref name="Сноска № 1">[https://web.archive.org/web/20071014044407/http://hnsa.org/ships/whale.htm HNSA Web Page: USS Intelligent Whale] {{ref|en}}.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.npr.org/templates/story/story.php?storyId=4845742 NPR story] on the hunt for the ''USS Alligator'' * [http://sanctuaries.noaa.gov/alligator/ NOAA search for the Alligator] * [http://www.navyandmarine.org/alligator/ Navy & Marine LHA history site on Alligator] * [http://www.navyandmarine.org/ondeck/1862AppomattoxRaid.htm Full Story of the Appomattox River Raid] * [https://web.archive.org/web/20080407064535/http://www.navy.mil/navydata/cno/n87/usw/issue_30/alligator.html UNDERSEA WARFARE Magazine article on Alligator] * [http://www.submarine-history.com Comprehensive site on world submarine history] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140702214446/http://www.submarine-history.com/ |date=2 July 2014 }} [[Kategorija:Zemūdenes]] [[Kategorija:Militārisms ASV]] [[Kategorija:Amerikas pilsoņu karš]] 3flia6wi0byl97toir16gblay4iaeag 0 629767 4457210 2026-04-21T19:27:27Z Egilus 27634 Jauna lapa: [[Attēls:Tram map of Navapolack.png|thumb|458x458px|Līnijas karte]] [[Attēls:Новополоцк БКМ-60102 № 050.jpg|thumb|260x260px|Tramvajs BKM-60102]] [[Attēls:Новополоцк 71-605 № 007.jpg|thumb|260x260px|Tramvajs KTM-71-605]] '''Tramvaju satiksme Navapolackā''' ir viens no [[Sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] veidiem, kas nodrošina pasažieru pārvadāšanu [[Novopolocka|Navapolackas]] pilsētā [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], Vitebsk... 4457210 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Tram map of Navapolack.png|thumb|458x458px|Līnijas karte]] [[Attēls:Новополоцк БКМ-60102 № 050.jpg|thumb|260x260px|Tramvajs BKM-60102]] [[Attēls:Новополоцк 71-605 № 007.jpg|thumb|260x260px|Tramvajs KTM-71-605]] '''Tramvaju satiksme Navapolackā''' ir viens no [[Sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] veidiem, kas nodrošina pasažieru pārvadāšanu [[Novopolocka|Navapolackas]] pilsētā [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], [[Vitebskas apgabals|Vicebskas apgabalā]]. Ātrgaitas tramvaja līnija domāta galvenokārt, lai savienotu pilsētu ar tās rūpniecisko zonu, un to pārsvarā izmanto rūpnīcu [[Polimir]] un ''Polimir Nitron'' darbinieki. Tramvaja kustība pilsētā tika atklāta 1974. gada 23. maijā,<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.novopolotsk.by/content/view/82/151//|title=Официальный сайт города Новополоцка - НТКУП "Трамвайный парк"|last=DRMS_Andreas|website=www.novopolotsk.by|access-date=2026-04-21}}</ref> tas bija trešais ātrgaitas tramvajs PSRS. Līniju sākotnēji pārvaldīja rūpnīca ''Polimir'', bet 2003. gadā to pārņēma pašvaldība.<ref name=":1">[https://sammit.tv/2018-03-08/tramvaj/ Sammit.tv. 19 из 22 водителей трамвая в Новополоцке — женщины]</ref> Līnijas maršrutu kopējais garums ir 13,5 km, visas līnijas garums 9,1 km,<ref>[https://trackmap.ru/img/tm_novopolock.png Trackmap.]</ref> [[Kontakttīkls|kontakttīkla]] garums kopā ar tehniskajiem ceļiem — 16 km. Tramvaja līnijai ir 14 pieturas, vidējais attālums starp pieturām 0,76 km. Pašlaik Novopolockā oficiāli darbojas 1. un D maršruti — D ir saīsināts maršruts no ''Izmeritel'' rūpnīcas līnijas pilsētas pusē līdz tramvaju depo līnijas vidū un darbojas dienas vidū, kad galvenā maršruta kustības intervāls ir īpaši liels.<ref name=":2">[https://forumtr.ru/read.php?1,153024,153024#msg-153024 Forumtr. НОВОПОЛОЦК: введён новый маршрут трамвая.]</ref> Tomēr šie numuri ir atrodami tikai pieturvietās izvietotajos sarakstos — maršruta zīmes bieži vien nav arī uz pašiem tramvaju vagoniem.<ref name=":2" /> == Vēsture == === Priekšvēsture === Navapolackas jaunās pilsētas ģenerālplāna izstrādes un Polackas naftas pārstrādes rūpnīcas būvniecības uzsākšanas laikā 1950. gadu beigās radās nepieciešamība pēc transporta sistēmas, lai rūpnīcas strādnieki varētu nokļūt savā darba vietā. Sākotnēji šim nolūkam tika apsvērta dzelzceļa transporta pielāgošana un šajā laikā plānoja izbūvēt atzaru no Ksti stacijas [[Polocka|Polackas]]-[[Kruļevščina]]s līnijā, ar stacijām Padkasceļcu dzīvojamajā rajonā un tieši rūpniecības zonā. Bija paredzēta arī autobusu satiksme. Tika apsvērtas arī tramvaju un trolejbusu līnijas, taču sākotnēji dzelzceļa līnija tika uzskatīta par prioritāti pasažieru vilcienu lielākās manevrētspējas un papildu ceļu un kontaktlīniju būves nepieciešamības novēršanas dēļ. 1958. gadā dzelzceļa līnija tika pārtraukta, un Novopolockā galu galā tika izveidots autobusu satiksme. Novopolockas rūpniecības zonā galu galā tika izbūvēta dzelzceļa līnija ar atzaru no Ksti, taču to lieto tikai kravu pārvadājumiem, jo ​​to novilka pa īsāko ceļu un tā atrodas tālu no dzīvojamajiem rajoniem. 1964. gadā, izstrādājot Polackas ģenerālplānu, ''Belgosproekt'' institūta Vicebskas filiāles projektētāji apsvēra iespējas pēc 1970. gada izveidot papildu ātrgaitas transporta sistēmu — vai nu [[Viensliedes dzelzceļš|monoreilu]], vai ātrgaitas tramvaju. Ņemot vērā monoreilu sistēmu retumu PSRS, projekta autori izvēlējās tramvaju; šī izvēle tika apstiprināta ar [[Baltkrievijas PSR|BPSR]] Tautsaimniecības padomes rīkojumu 1965. gadā. Pirmajā Novopolockas ātrgaitas tramvaja būvniecības fāzē ietilpa līnija no dzīvojamajiem rajoniem uz ķīmisko rūpnīcu (tagad ''Polimir'') un atzara līnija uz naftas pārstrādes rūpnīcu (tagad [[Naftan]]).<ref name=":0" /> Sākotnēji līnija atradās pilsētas dzīvojamo rajonu nomalē, gar Blohinas un Komsomoļskas ielām. Lēmums par līnijas izvietojumu šādā veidā tika ilgi apspriests, jo attālums no tramvaja pieturām līdz dzīvojamām ēkām gar [[Daugava|Rietumu Dvinas]] upes krastiem izrādījās pārmērīgs (līdz pat 800 metriem), taču vienlaikus tas deva blīvi apdzīvoto rajonu iedzīvotājiem trokšņa mazināšanu. Kā kompromiss tika izbūvēta plata gājēju aleja no Komsomoļskas ielas tramvaja pieturas līdz Molodjožnajas ielai, un no 7. skolas tramvaja pieturas līdz Rietumu Dvinas krastam uzbūvēja jaunu Družbas ielu. Līnijas projektā bija paredzētas arī pazemes ieejas, kas veda uz pieturām pilsētas dzīvojamajos rajonos, un tajās būtu uzstādīti braukšanas maksas [[Turnikets|turniketi]]. Otrajā būvniecības fāzē bija iekļauta līnija ar tiltu pāri Rietumu Dvinas upei uz Polacku, kas tā arī netika uzbūvēta.<ref name=":0" /><ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://ntpark.by/index.php/o-nas|title=О нас|website=ntpark.by|access-date=2026-04-21}}</ref> 2000. gados plānoja apvienot abu pilsētu [[Trolejbuss|trolejbusu]] tīklu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gorobt.narod.ru/novopolotsk/novopolotsk.htm|title=Новополоцк|website=gorobt.narod.ru|access-date=2026-04-21}}</ref> bet tas nenotika, un 2020. gados atgriezās pie tramvaja pagarināšanas plāna. Tramvaju sistēmas būvniecība Navapolackā sākās 1967. gadā. Būvniecības laikā tika pārtraukta pazemes pāreju ierīkošana uz pieturām un turniketiem, tāpat kā atzara līnija uz naftas pārstrādes rūpnīcu.<ref>''М. М. Шлеймович.'' О практике формирования транспортной инфраструктуры Новополоцка. ''Вестник Полоцкого государственного университета. Серия B. Промышленность. Прикладные науки'' (2023).</ref> Būvniecības laikā jaunbūvētajā tramvaju depo darbojās vārti ar dzelzceļu KTM-5 tramvaju vagonu piegādei; tie tika demontēti pirms sistēmas nodošanas ekspluatācijā. Galvenie būvdarbi tika pabeigti līdz 1973. gada decembrim. Tramvaja līnija tika nodota ''Polimir'' rūpnīcas 801. darbnīcas kontrolē. === Darbības laiks === 1974. gada februārī notika tramvaja līnijas pirmais testa brauciens ar [[KTM-5|KTM-5M3]] tramvaju. Pasažieru pārvadājumi tika uzsākti 1974. gada 23. maijā.<ref name=":3" /> 2000. gadā sistēma pārvadāja rekordlielu pasažieru skaitu: 5,3 miljonus cilvēku. 2003. gada februārī tramvaju kompānija tika nodota pilsētai, izveidojot pašvaldības vienoto uzņēmumu "Tramvaju parks". 2000. un 2010. gados ievērojama daļa tramvaju parka tika atjaunināta ar [[Belkommunmaš]] rūpnīcā ražotajiem BKM (AKSM) vagoniem,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://transphoto.org/city/37/|title=Novopolocka|website=transphoto.org|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> bet daži KTM-5 vagoni (tai skaitā no pirmās piegādes 1973. gadā) joprojām turpina pārvadāt pasažierus.<ref name=":1" /> == Tehniskie dati == 2022. gada septembrī pilsētā darbojās viena tramvaja līnija, divi maršruti un 32 tramvaja vagoni (26 pasažieru un 6 tehniskie), 2026. gadā bija par vienu pasažieru vagonu mazāk.<ref name=":3" /> No tiem 13 vagoni bija ''KTM 5M3'', 10 — ''AKSM-60102'' un pa vienam ''AKSM-62103'' un ''AKSM-802''. Depo projektēts uz gandrīz 100 vagoniem.<ref name=":3" /> 2022. gadā tramvajs pārvadāja 1,3 miljonus pasažieru (3,5 tūkstošus dienā). 2018. gadā sistēmā strādāja 22 tramvaju vadītāji, no kuriem 19 bija sievietes.<ref name=":1" /> Pavisam tramvaju parka sistēmā 2026. gadā strādāja 95 cilvēki.<ref name=":3" /> [[Sliežu platums]] — 1524 mm, kontakttīkla spriegums — 550 voltu, kontakttīkla augstums 5,5 metri. == Paredzētā paplašināšana == 2025. gada pilsētas projektā plānotas jaunas līnijas.<ref name=":3" /> === Līnija uz ''Naftan'' rūpnīcu === Saskaņā ar 2025. gada projektu līnija ies tieši pa Ņeftepererabotčikovu ielu, atzarojoties no galvenā maršruta pēc pieturas "Podstancija",<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://blizko.by/notes/v-novopolotske-sobralis-prodlevat-tramvaynuyu-liniyu-vot-po-kakim-ulitsam-mogut-proyti-puti_vg|title=В Новополоцке собрались продлевать трамвайную линию. Вот по каким улицам могут пройти пути|last=Карелина|first=Анна|website=Blizko.by|access-date=2026-04-21|date=2025-04-04|language=ru}}</ref> un tai pie rūpnīcas "Naftan" centrālās ieejas būs apgriešanās cilpa. Līnijas būvniecības plāni pastāvēja kopš Navapolackas tramvaju sistēmas projektēšanas sākuma, taču būvniecība netika uzsākta. Pēc tam līnijas būvniecības plāni tika atlikti līdz 1985. gadam, taču arī tad būvniecība netika uzsākta. Satiksmi šeit pašlaik nodrošina 2. autobusa maršruts. Plānotais atzara garums ir ap 2 kilometriem. === Līnija pa Slabadskas ielu === Saskaņā ar 2025. gada projektu līnijai jāiet pa Slabadskas ielu un tai jābūt atgriešanās cilpai pilsētas slimnīcas teritorijā. Šis atzars būtu ap 1,5 kilometrus garš. === Tramvaja sistēmas pagarināšana līdz Polackai === Tramvaja sistēmas pagarināšana līdz Polackai bija plānota jau kopš 1960. gadiem. Tomēr galvenais šķērslis bija nepieciešamība uzbūvēt jaunu autoceļa tiltu pāri Rietumu Dvinai Navapolackā un rekonstruēt ceļu starp Polacku un Navapolacku netālu no Rapnas un Čarneščinas ciemiem. Sākotnēji jauno tiltu ar tramvaja līniju bija plānots būvēt kā esošās līnijas turpinājumu pēc rūpnīcas "Izmeriteļ" vienā līnijā pa Zavodskoju projezdu. Šajā teritorijā jau bija ielikti pamati tramvaja līnijas pagarinājumam: 1981. gadā, pirms būvniecības uzsākšanas 7. mikrorajonā, gar Molodjožnajas ielu netālu no Zavodskoja projezda tika uzbūvēts autoceļa pārvads. Zem tā tika uzbūvētas platformas topošajai tramvaja pieturai, uz kurām varēja nokļūt pa kāpnēm. Tomēr 1989. gadā plānotā tilta vieta tika mainīta. 2000. gados platformas un kāpnes tika demontētas un to vietā uzbūvēja autostāvvietu. Saskaņā ar 2025. gada projektu plānotā tramvaja līnija Polackas virzienā ietver vairākus būvniecības posmus. Pirmais posms ietver līnijas pagarināšanu no "Izmeriteļ" caur Navapolacku līdz tās robežām 3,7 kilometru garumā,<ref name=":4" /> savukārt nākamie 4 posmi ietver līnijas pakāpenisku pagarināšanu līdz [[Polacka (stacija)|Polackas dzelceļa stacijai]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Transports Baltkrievijā]] [[Kategorija:Tramvajs]] [[Kategorija:Vitebskas apgabals]] 1qljpwhl4z6uxv2f6lvk4hzojhs3g5z 4457339 4457210 2026-04-22T06:58:28Z Baisulis 11523 pagātnes locījumi...... 4457339 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Tram map of Navapolack.png|thumb|458x458px|Līnijas karte]] [[Attēls:Новополоцк БКМ-60102 № 050.jpg|thumb|260x260px|Tramvajs BKM-60102]] [[Attēls:Новополоцк 71-605 № 007.jpg|thumb|260x260px|Tramvajs KTM-71-605]] '''Tramvaju satiksme Navapolackā''' ir viens no [[Sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] veidiem, kas nodrošina pasažieru pārvadāšanu [[Novopolocka|Navapolackas]] pilsētā [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], [[Vitebskas apgabals|Vicebskas apgabalā]]. Ātrgaitas tramvaja līnija domāta galvenokārt, lai savienotu pilsētu ar tās rūpniecisko zonu, un to pārsvarā izmanto rūpnīcu ''[[Polimir]]'' un ''Polimir Nitron'' darbinieki. Tramvaja kustību pilsētā atklāja 1974. gada 23. maijā,<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.novopolotsk.by/content/view/82/151//|title=Официальный сайт города Новополоцка - НТКУП "Трамвайный парк"|last=DRMS_Andreas|website=www.novopolotsk.by|access-date=2026-04-21}}</ref> tas bija trešais ātrgaitas tramvajs PSRS. Līniju sākotnēji pārvaldīja rūpnīca ''Polimir'', bet 2003. gadā to pārņēma pašvaldība.<ref name=":1">[https://sammit.tv/2018-03-08/tramvaj/ Sammit.tv. 19 из 22 водителей трамвая в Новополоцке — женщины]</ref> Līnijas maršrutu kopējais garums ir 13,5 km, visas līnijas garums 9,1 km,<ref>[https://trackmap.ru/img/tm_novopolock.png Trackmap.]</ref> [[Kontakttīkls|kontakttīkla]] garums kopā ar tehniskajiem ceļiem — 16 km. Tramvaja līnijai ir 14 pieturas, vidējais attālums starp pieturām 0,76 km. Pašlaik Novopolockā oficiāli darbojas 1. un D maršruti — D ir saīsināts maršruts no ''Izmeritel'' rūpnīcas līnijas pilsētas pusē līdz tramvaju depo līnijas vidū un darbojas dienas vidū, kad galvenā maršruta kustības intervāls ir īpaši liels.<ref name=":2">[https://forumtr.ru/read.php?1,153024,153024#msg-153024 Forumtr. НОВОПОЛОЦК: введён новый маршрут трамвая.]</ref> Tomēr šie numuri ir atrodami tikai pieturvietās izvietotajos sarakstos — maršruta zīmes bieži vien nav arī uz pašiem tramvaju vagoniem.<ref name=":2" /> == Vēsture == === Priekšvēsture === Navapolackas jaunās pilsētas ģenerālplāna izstrādes un Polackas naftas pārstrādes rūpnīcas būvniecības uzsākšanas laikā 1950. gadu beigās radās nepieciešamība pēc transporta sistēmas, lai rūpnīcas strādnieki varētu nokļūt savā darba vietā. Sākotnēji šim nolūkam tika apsvērta dzelzceļa transporta pielāgošana un šajā laikā plānoja izbūvēt atzaru no Ksti stacijas [[Polocka|Polackas]]-[[Kruļevščina]]s līnijā, ar stacijām Padkasceļcu dzīvojamajā rajonā un tieši rūpniecības zonā. Bija paredzēta arī autobusu satiksme. Apsvēra arī tramvaju un trolejbusu līnijas, taču sākotnēji dzelzceļa līniju uzskatīja par prioritāti pasažieru vilcienu lielākās manevrētspējas un papildu ceļu un kontaktlīniju būves nepieciešamības novēršanas dēļ. 1958. gadā dzelzceļa līniju pārtrauca, un Novopolockā galu galā izveidoja autobusu satiksmi. Novopolockas rūpniecības zonā galu galā izbūvēja dzelzceļa līniju ar atzaru no Ksti, taču to lieto tikai kravu pārvadājumiem, jo ​​to novilka pa īsāko ceļu un tā atrodas tālu no dzīvojamajiem rajoniem. 1964. gadā, izstrādājot Polackas ģenerālplānu, ''Belgosproekt'' institūta Vicebskas filiāles projektētāji apsvēra iespējas pēc 1970. gada izveidot papildu ātrgaitas transporta sistēmu — vai nu [[Viensliedes dzelzceļš|monoreilu]], vai ātrgaitas tramvaju. Ņemot vērā monoreilu sistēmu retumu PSRS, projekta autori izvēlējās tramvaju; šo izvēli apstiprināja ar [[Baltkrievijas PSR|BPSR]] Tautsaimniecības padomes rīkojumu 1965. gadā. Pirmajā Novopolockas ātrgaitas tramvaja būvniecības fāzē ietilpa līnija no dzīvojamajiem rajoniem uz ķīmisko rūpnīcu (tagad ''Polimir'') un atzara līnija uz naftas pārstrādes rūpnīcu (tagad ''[[Naftan]]'').<ref name=":0" /> Sākotnēji līnija atradās pilsētas dzīvojamo rajonu nomalē, gar Blohinas un Komsomoļskas ielām. Lēmums par līnijas izvietojumu šādā veidā tika ilgi apspriests, jo attālums no tramvaja pieturām līdz dzīvojamām ēkām gar [[Daugava|Rietumu Dvinas]] upes krastiem izrādījās pārmērīgs (līdz pat 800 metriem), taču vienlaikus tas deva blīvi apdzīvoto rajonu iedzīvotājiem trokšņa mazināšanu. Kā kompromiss tika izbūvēta plata gājēju aleja no Komsomoļskas ielas tramvaja pieturas līdz Molodjožnajas ielai, un no 7. skolas tramvaja pieturas līdz Rietumu Dvinas krastam uzbūvēja jaunu Družbas ielu. Līnijas projektā bija paredzētas arī pazemes ieejas, kas veda uz pieturām pilsētas dzīvojamajos rajonos, un tajās būtu uzstādīti braukšanas maksas [[Turnikets|turniketi]]. Otrajā būvniecības fāzē bija iekļauta līnija ar tiltu pāri Rietumu Dvinas upei uz Polacku, ko tā arī neuzbūvēja.<ref name=":0" /><ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://ntpark.by/index.php/o-nas|title=О нас|website=ntpark.by|access-date=2026-04-21}}</ref> 2000. gados plānoja apvienot abu pilsētu [[Trolejbuss|trolejbusu]] tīklu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gorobt.narod.ru/novopolotsk/novopolotsk.htm|title=Новополоцк|website=gorobt.narod.ru|access-date=2026-04-21}}</ref> bet tas nenotika, un 2020. gados atgriezās pie tramvaja pagarināšanas plāna. Tramvaju sistēmas būvniecība Navapolackā sākās 1967. gadā. Būvniecības laikā pārtrauca pazemes pāreju ierīkošanu uz pieturām un turniketiem, tāpat kā atzara līnija uz naftas pārstrādes rūpnīcu.<ref>''М. М. Шлеймович.'' О практике формирования транспортной инфраструктуры Новополоцка. ''Вестник Полоцкого государственного университета. Серия B. Промышленность. Прикладные науки'' (2023).</ref> Būvniecības laikā jaunbūvētajā tramvaju depo darbojās vārti ar dzelzceļu KTM-5 tramvaju vagonu piegādei; tos demontēja pirms sistēmas nodošanas ekspluatācijā. Galvenos būvdarbus pabeidza līdz 1973. gada decembrim. Tramvaja līniju nodeva ''Polimir'' rūpnīcas 801. darbnīcas kontrolē. === Darbības laiks === 1974. gada februārī notika tramvaja līnijas pirmais testa brauciens ar [[KTM-5|KTM-5M3]] tramvaju. Pasažieru pārvadājumus uzsāka 1974. gada 23. maijā.<ref name=":3" /> 2000. gadā sistēma pārvadāja rekordlielu pasažieru skaitu: 5,3 miljonus cilvēku. 2003. gada februārī tramvaju kompāniju nodeva pilsētai, izveidojot pašvaldības vienoto uzņēmumu "Tramvaju parks". 2000. un 2010. gados ievērojamu daļu tramvaju parka atjaunināja ar ''[[Belkommunmaš]]'' rūpnīcā ražotajiem BKM (AKSM) vagoniem,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://transphoto.org/city/37/|title=Novopolocka|website=transphoto.org|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> bet daži KTM-5 vagoni (tai skaitā no pirmās piegādes 1973. gadā) joprojām turpina pārvadāt pasažierus.<ref name=":1" /> == Tehniskie dati == 2022. gada septembrī pilsētā darbojās viena tramvaja līnija, divi maršruti un 32 tramvaja vagoni (26 pasažieru un 6 tehniskie), 2026. gadā bija par vienu pasažieru vagonu mazāk.<ref name=":3" /> No tiem 13 vagoni bija ''KTM 5M3'', 10 — ''AKSM-60102'' un pa vienam ''AKSM-62103'' un ''AKSM-802''. Depo projektēts uz gandrīz 100 vagoniem.<ref name=":3" /> 2022. gadā tramvajs pārvadāja 1,3 miljonus pasažieru (3,5 tūkstošus dienā). 2018. gadā sistēmā strādāja 22 tramvaju vadītāji, no kuriem 19 bija sievietes.<ref name=":1" /> Pavisam tramvaju parka sistēmā 2026. gadā strādāja 95 cilvēki.<ref name=":3" /> [[Sliežu platums]] — 1524 mm, kontakttīkla spriegums — 550 voltu, kontakttīkla augstums 5,5 metri. == Paredzētā paplašināšana == 2025. gada pilsētas projektā plānotas jaunas līnijas.<ref name=":3" /> === Līnija uz ''Naftan'' rūpnīcu === Saskaņā ar 2025. gada projektu līnija ies tieši pa Ņeftepererabotčikovu ielu, atzarojoties no galvenā maršruta pēc pieturas "Podstancija",<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://blizko.by/notes/v-novopolotske-sobralis-prodlevat-tramvaynuyu-liniyu-vot-po-kakim-ulitsam-mogut-proyti-puti_vg|title=В Новополоцке собрались продлевать трамвайную линию. Вот по каким улицам могут пройти пути|last=Карелина|first=Анна|website=Blizko.by|access-date=2026-04-21|date=2025-04-04|language=ru}}</ref> un tai pie rūpnīcas "Naftan" centrālās ieejas būs apgriešanās cilpa. Līnijas būvniecības plāni pastāvēja kopš Navapolackas tramvaju sistēmas projektēšanas sākuma, taču būvniecību neuzsāka. Pēc tam līnijas būvniecības plānus atlika līdz 1985. gadam, taču arī tad būvniecību neuzsāka. Satiksmi šeit pašlaik nodrošina 2. autobusa maršruts. Plānotais atzara garums ir ap 2 kilometriem. === Līnija pa Slabadskas ielu === Saskaņā ar 2025. gada projektu līnijai jāiet pa Slabadskas ielu un tai jābūt atgriešanās cilpai pilsētas slimnīcas teritorijā. Šis atzars būtu ap 1,5 kilometrus garš. === Tramvaja sistēmas pagarināšana līdz Polackai === Tramvaja sistēmas pagarināšana līdz Polackai bija plānota jau kopš 1960. gadiem. Tomēr galvenais šķērslis bija nepieciešamība uzbūvēt jaunu autoceļa tiltu pāri Rietumu Dvinai Navapolackā un rekonstruēt ceļu starp Polacku un Navapolacku netālu no Rapnas un Čarneščinas ciemiem. Sākotnēji jauno tiltu ar tramvaja līniju bija plānots būvēt kā esošās līnijas turpinājumu pēc rūpnīcas "Izmeriteļ" vienā līnijā pa Zavodskoju projezdu. Šajā teritorijā jau bija ielikti pamati tramvaja līnijas pagarinājumam: 1981. gadā, pirms būvniecības uzsākšanas 7. mikrorajonā, gar Molodjožnajas ielu netālu no Zavodskoja projezda uzbūvēja autoceļa pārvadu. Zem tā uzbūvēja platformas topošajai tramvaja pieturai, uz kurām varēja nokļūt pa kāpnēm. Tomēr 1989. gadā nomainīja plānotā tilta vietu. 2000. gados platformas un kāpnes demontēja un to vietā uzbūvēja autostāvvietu. Saskaņā ar 2025. gada projektu plānotā tramvaja līnija Polackas virzienā ietver vairākus būvniecības posmus. Pirmais posms ietver līnijas pagarināšanu no "Izmeriteļ" caur Navapolacku līdz tās robežām 3,7 kilometru garumā,<ref name=":4" /> savukārt nākamie 4 posmi ietver līnijas pakāpenisku pagarināšanu līdz [[Polacka (stacija)|Polackas dzelceļa stacijai]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Transports Baltkrievijā]] [[Kategorija:Tramvajs]] [[Kategorija:Vitebskas apgabals]] ndan9o50aqo0t8nedkgqtwjyg923wea 1 629768 4457211 2026-04-21T19:29:52Z Egilus 27634 Jauna lapa: {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Egilus |tēma = Transports |valsts = Baltkrievija }} 4457211 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Egilus |tēma = Transports |valsts = Baltkrievija }} cpfplltjc28f4b1qjeedynvhpmn08xn 1 629769 4457217 2026-04-21T19:34:41Z Papuass 88 Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]]) 4457217 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Kikos |valsts = Lietuva |tēma = Daba un ģeogrāfija }} 4wu5hwzxesdmx88uebwx4fkpqrndgj9 0 629770 4457218 2026-04-21T19:34:57Z KartoshkaFri78 101366 Raksts par seriāla sezonu 4457218 wikitext text/x-wiki {{TV seriāla sezonas infokaste|season_name="Pazudušie" 5. sezona|country={{USA}}|num_episodes=17|first_aired=2009. gada 21. janvārī|last_aired=2009. gada 13. maijā|prev_season=[[Pazudušie (4. sezona)|4. sezona]]|next_season=[[Pazudušie (6. sezona)|6. sezona]]}} Seriāla "[[Pazudušie]]" '''5. sezona''' turpina stāstīt par ''[[Oceanic Airlines]]'' reisa 815 izdzīvojušiem un viņu dzīvi uz noslēpumainas salas. Pēc tam, kad Bens pagriež noslēpumainu stūri, tas nolec no ass, un tādēļ sala sāk nekontrolējami [[Ceļošana laikā|pārvietoties atpakaļ laikā]], galu galā nosūtot atlikušos reisa 815 izdzīvojušos uz viņa biedrus uz [[1970. gadi|1970. gadiem]], kur viņi sāk strādāt ''[[Dharma Initiative|DHARMA Initiative]]'' projektā. No salas izbēgušie atkalapvienojas un lido uz salu ar ''Ajira Airways'' reisu 316, kur daži no viņiem arī tiek pārnesti uz 1970. gadiem. Tur viņi mēģina novērst bīstamu būvniecību, kas nakotnē novedīs pie reisa 815 avārijas uz salas. Paralēli galvenajam sižetam epizodes pavada vai nu flešforvardi — stāsti no varoņu nākotnes — vai flešbeki, kas stāsta par kāda varoņa pagātni. 17 sēriju sezona tika pārraidīta no 2009. gada 21. janvāra līdz 13. maijam. == Filmēšanas komanda == Sezonu veidoja producentu un televīzijas kompānijas ''[[Bad Robot Production]]'', ''[[Grass Skirt Production]]'' un ''[[Touchstone Television]]''. ASV sezonu pārraidīja kanālā [[American Broadcasting Company|ABC]]. Sezonas producenti ir [[Džefrijs Džeikobs Eibramss|Dž. Dž. Eibramss]], [[Deimons Lindelofs]], [[Džeks Benders]], [[Karltons Kjūzs]] un [[Braiens Bērks]]. Lielākās daļas sēriju režisori bija [[Stīvens Viljamss]] un [[Džeks Benders]]. Režusori bija arī [[Pols Edvardss]], [[Rods Holkombs]], [[Gregs Jajtanss]] un [[Bobijs Rots]]. Montētājs [[Marks Goldmans]] šajā sezonā debitēja kā vienas sērijas režisors. Lielākās daļas sēriju scenāristi bija Deimons Lindelofs, Karltons Kjūzs, [[Ādams Horovics]], [[Edvards Kitsis]], [[Pols Zbiževskis]], [[Elizabete Sarnofa]] un citi. == Lomās == {{Pamatraksts|Seriāla "Pazudušie" varoņu saraksts}} [[Emīlija de Ravina]], kura atveidoja Klēru Litltoni, šajā sezonā neparādījās, jo scenāristi vēlējās vairāk koncentrēties uz to, kā Keita, kuru atveidoja [[Evandželīna Lilī]], audzina Klēras dēlu Āronu. Tomēr līgums ar aktrisi paredzēja viņas atgriešanos pēdējā, [[Pazudušie (6. sezona)|6. sezonā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://crashdown.com/news/2009/01/lost-fifth-season-claire-is-no-regular-character/|title=“Lost” fifth season – Claire is no regular character – Crashdown.com|website=crashdown.com|access-date=2026-04-21}}</ref> Piektās sezonas lielākā daļa sižeta norisinās 1977. gadā, kur daži cilvēki no tagadnes strādā projektā ''DHARMA Initiative''. Savās lomās kā ''DHARMA'' darbinieki atgriežas [[Dags Hačinsons]] Horasa Gudspīda lomā, [[Džons Graiss]] kā Rodžers Lainuss un [[Fransuā Čo]] kā Pjēra Čengs. Iepriekš viņi piedalījās seriālā vieslomās. Aktieru sastāvam pievienojās [[Ēriks Lengs]] kā Stjuarts Radzinskis un [[Patriks Fišlers]] kā apsargs Fils. Otrā plāna aktieru sastāvam pievienojās arī [[Zuleiha Robinsone]] kā Ilana Verdanska, reisa 316 pasažiere, kura pārņem bruņotas izdzīvojušo grupas vadītājas lomu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://spoilerslost.blogspot.com/2008/09/first-new-casting-for-season-5.html|title=First new casting for Season 5|website=DarkUFO - Lost Spoilers|access-date=2026-04-21}}</ref> Arī [[Breds Viljams Henke]] atveidoja Bramu, reisa 316 pasažieri un Ilanas palīgu. [[Francija|Franču]] aktieris [[Saīds Tagmaui]] pievienojās aktieru sastāvam kā pasažieris Cēzars, bet pēc četrām epizodēm viņš pameta seriālu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bladi.net/said-taghmaoui-lost.html|title=Said Taghmaoui dans la série "Lost"|website=Bladi.net|access-date=2026-04-21|date=2008-09-11|language=fr}}</ref> Pēc paša aktiera vārdiem, viņš nevēlējās uz ilgu laiku apņemties vienai lomai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.allocine.fr/article/fichearticle_gen_carticle=18593117.html|title=Quand Saïd Taghmaouï nous parle de "Lost"...|last=AlloCine|website=AlloCiné|access-date=2026-04-21|date=2010-03-20|language=fr}}</ref> Otrā plāna lomās atgriežas arī [[Nestors Karbonels]] kā Ričards Alperts lomā un [[Sonija Valdžere]] kā Penelope Vidmore. Sezonas noslēguma divdaļīgā sērijā paradījas Džeikobs, "Citu" līderis, kuru atveidoja [[Marks Pellegrīno]]. Pēc aktiera teiktā, viņš gandrīz nokavēja lomas atlasi saspringtā grafika dēļ, taču galu galā atrada laiku lomas atveidošanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvguide.com/news/mark-pellegrino-breakout-kings-1032758/|title=Lost and Supernatural Vet Mark Pellegrino Gets Menacing on Breakout Kings|website=TVGuide.com|access-date=2026-04-21|language=en}}</ref> Sezonas finālā piedalījās arī [[Taituss Vilivers]] kā viena no agrākajām Dūmu briesmoņa cilvēka formām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvguide.com/news/lost-titus-welliver-1007964/|title=Titus Welliver: Lost's Season-Ending Mystery Isn't Black and White|website=TVGuide.com|access-date=2026-04-21|language=en}}</ref> Šajā sezonā atgriezās arī [[Fionula Flenegena]] kā Eloīsa Hokinga, [[Alans Deils]] kā Čārlzs Vidmors, kā arī [[Sems Andersons]] un [[Laverna S. Koldvela|Laverna]] [[Laverna S. Koldvela|S. Koldvela]] laulātā pāra Bernarda un Rozas Nedleru lomā. Reisa 815 izdzīvojušo aktieru sastāvam pievienojās [[Šons Veilens]] kā Nīls "Frogurts", kurš pirmo reizi parādījās 2007. gada miniseriālā "[[Pazudušie: Trūkstošie gabali]]". Šajā sezonā īpašo viesu lomās paradījas [[Mišela Rodrigesa]] kā Ana Lusija Kortesa, [[Malkolms Deivids Kellijs]] kā Volts Dosons un [[Mārša Tomasone]] kā Neomija Dorita.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.upi.com/Entertainment_News/2008/08/27/Rodriguez-once-again-set-to-get-Lost/23621219833964/|title=Rodriguez once again set to get 'Lost' - UPI.com|website=UPI|access-date=2026-04-21|language=en}}</ref> Viesu lomās atgriezās arī [[Lenss Ridiks]] kā Metjū Abadons, [[Džons Terijs (aktieris)|Džons Terijs]] kā Kristians Šepards, [[Viljams Meipoters]] kā Ītans Roms un [[Tanja Reimonda]] kā Aleksas Ruso. Aktieru sastāvam pievienojās arī [[Melisa Farmane]], kura atveido jauno Danielu Ruso. == Sēriju saraksts == {| class="wikitable sortable" !№ !Nosaukums !Režisors !Scenārists (-i/-es) !Centrālais varonis (-i) !Pirmizrādes datums (ASV) |- |1 |''[[Because You Left]]'' ("Jo tu aizgāji") |[[Stīvens Viljamss]] |[[Deimons Lindelofs]] un [[Karltons Kjūzs]] !- |2009. gada 21. janvārī |- | colspan="6" |Pēc tam, kad Bens pagriež stūri, sala sāk nekontrolējami pārvietoties atpakaļ laikā, radot sekas palikušajiem izdzīvojušajiem. Tikmēr kontinentā tiek parādīti fragmenti no izbēgušo izdzīvojušo dzīves. |- |2 |''[[The Lie]]'' ("Meli") |[[Džeks Benders]] |[[Ādams Horovics]] un [[Edvards Kitsis]] |Hugo "Hērlijs" Rejess |2009. gada 21. janvārī |- | colspan="6" |Vienas no salas pārvietošanās reizēm laikā daudzi izdzīvojušie iet bojā "Citu" uzbrukumā, piespiežot pārējos slēpties džungļos. Kontinentā Bens sāk apmeklēt izdzīvojušos, pārliecinot viņus atgriezties salā. |- |3 |''[[Jughead]]'' ("Džagheds") |[[Rods Holkombs]] |[[Elizabete Sarnofa]] un [[Pols Zbiževskis]] |Dezmonds Hjūms |2009. gada 29. janvārī |- | colspan="6" |1954. gadā palikušie izdzīvojušie sastopas ar "Citiem", kuri karo pret [[ASV Armija|ASV armijas]] patruļu, kas uz salu ir atvedusi [[Ūdeņraža bumba|ūdeņraža bumbu]]. Izdzīvojušie arī sāk piedzīvot laika ceļojuma sekas, kas izpaužas Šarlotes slimībā. |- |4 |''[[The Little Prince (Pazudušie)|The Little Prince]]'' ("Mazais princis") |Stīvens Viljamss |[[Braiens K. Vons]] un [[Melinda Hsū Teilora]] |Keita Ostena |2009. gada 4. februārī |- | colspan="6" |Izdzīvojušie turpina ceļot laikā, un Šarlote vairs nav vienīgā, kas cieš no "laika nobīdes" slimības sekām. Kontinentā izbēgušie izdzīvojušie samierinās ar to, ka viņiem, visticamāk, būs jāatgriežas salā, un Bens nolemj šo situāciju izmantot savā labā. |- |5 |''[[The Place Is Death]]'' ("Šī vieta ir nāve") |[[Pols Edvardss]] |Ādams Horovics un Edvards Kitsis |Džins un Sun Kvoni |2009. hada 11. februārī |- | colspan="6" |Džins, kurš izdzīvoja pēc kuģa sprādziena, arī ceļo laikā kopā ar salu, satiekot jauno Danielu Ruso un viņas franču grupu. Viņš galu galā atkalapvienojas ar citiem izdzīvojušajiem, un Loks atkal uzstāda stūri, kas bija noslīdējis no ass, pārtraucot nekontrolēto pārvietošanos laikā. Kontinentā Bens saskaras ar Sun draudiem, taču viņam izdodas viņu nomierināt, un visa salas bēgļu grupa uzzina par atgriešanās plānu no Faradeja mātes Eloīses Hokingas. |- |6 |''[[316 (Pazudušie)|316]]'' |Stīvens Viljamss |Deimons Lindelofs un Karltons Kjūzs |Džeks Šepards |2009. gada 18. februārī |- | colspan="6" |Izglābtie pasažieri, tostarp Bens un Lapiduss, atgriežas salā ar ''Ajira Airlines'' reisu 316, taču tikai daļa no viņiem tiek pārcelti laikā uz 1977. gadu, kur viņi satiek savus draugus, kuri tagad strādā ''DHARMA'' projektā. |- |7 |''[[The Life and Death of Jeremy Bentham]]'' ("Džeremija Bentama dzīve un nāve") |Džeks Benders |Karltons Kjūzs un Deimons Lindelofs |Džons Loks |2009. gada 25. februārī |- | colspan="6" |Pēc reisa 316 nosēšanās uz Hidra salas, blakus galvenājai salai, atlikušie pasažieri sāk izpētīt salu. Sērijas centrā ir Loka pagātne, kurš pēc stūres salabošanas nonāk uz kontinenta, kur sāk apmeklēt tos, kas aizbēguši no salas, un pārliecināt viņus atgriezties. |- |8 |''[[LaFleur]]'' ("Laflērs") |[[Marks Goldmans]] |Elizabete Sarnofa un [[Kails Peningtons]] |Džeimss "Sojers" Fords |2009. gada 4. martā |- | colspan="6" |Sērijā tiek atklāts to cilvēku liktenis, kuri paliek uz salas pēc tam, kad Loks salabo stūri. Viņi nonāk 1970. gados, sākot strādāt ''DHARMA'' projektā. Trīs gadus vēlāk, 1977. gadā, Sojers atkal satiek savus trīs draugus — Džeku, Hugo un Keitu, kuri atgriežas salā ar reisu 316, taču tikai viņi tiek pārcelti atpakaļ laikā. |- |9 |''[[Namaste (Pazudušie)|Namaste]]'' |Džeks Benders |Braiens K. Vons un Pols Zbiževskis |Frenks Lapiduss |2009. gada 18. martā |- | colspan="6" |Sojeram un Džūljetai izdodas iepazīstināt Džeku, Hugo un Keitu kā jaunus ''DHARMA'' darbiniekus, taču tas apdraud Sojera izdomāto stāstu par viņu pašu. Tikmēr nākotnē Lapiduss cenšas pārņemt reisa 316 pasažieru vadību, taču uz šo lomu ir arī citi pretendenti. |- |10 |''[[He's Our You]]'' ("Tas ir mūsu tu") |[[Gregs Jajtanss]] |Edvards Kitsis un Ādams Horovics |Saīs Džara |2009. gada 25. martā |- | colspan="6" |Sojers un viņa draugi nonāk sarežģītā situācijā 1977. gadā, kad ''DHARMA'' darbinieki aiztur Saīdu, kuru viņi uzskata par "Citu". |- |11 |''[[Whatever Happened, Happened]]'' ("Kas notika, tas notika") |[[Bobijs Rots]] |Karltons Kjūzs un Deimons Lindelofs |Keita Ostena |2009. gada 1. aprīlī |- | colspan="6" |Pēc tam, kad izbēgušais Saīds smagi ievaino jauno Benu, Sojers un pārējie mēģina viņu glābt, cenšoties nepiesaistīt ''DHARMA'' darbinieku un Bena tēva uzmanību. |- |12 |''[[Dead Is Dead]]'' ("Miris nozīme miris") |Stīvens Viljamss |Braiens K. Vons un Elizabete Sarnofa |Bens Lainuss |2009. gada 8. aprīlī |- | colspan="6" |Bens kopā ar Sun un dīvaini atdzīvināto Loku dodas uz Templi, lai Dūmu briesmonis viņu tiesātu. Kamēr viņi ir prom, Lapiduss atklāj, ka bruņota pasažieru grupa, kuru vada sieviete Ilana, ir pārņēmusi vadību pār reisa 316 izdzīvojušajiem. |- |13 |''[[Some Like It Hoth]]'' ("Dažiem patīk Hota") |Džeks Benders |Melinda Hsū Teilora un [[Gregorijs Neišnss]] |Mailss Stroms |2009. gada 15. aprīlī |- | colspan="6" |Aizdomas par Sojera draugiem pastiprinās, kad Keita atdod ievainoto Benu "Citiem". Tikmēr Mailss ir spiests sadarboties ar Hugo, kad viņš tiek nosūtīts nogādāt paku Mailsa tēvam, doktoram Pjēram Čengam. |- |14 |''[[The Variable]]'' ("Mainīgais") |Pols Edvardss |Edvards Kitsis un Ādams Horovics |Daniels Faradejs un Eloīza Hokinga |2009. gada 29. aprīlī |- | colspan="6" |Faradejs ierosina plānu, kas varētu radikāli mainīt nākotni — novērst stacijas "Gulbis" būvniecību, kas galu galā novestu pie reisa 815 avārijas uz salas. Lai to panāktu, Sojeram un pārējiem jānonāk konfliktā ar ''DHARMA'' darbiniekiem. |- |15 |''[[Follow the Leader]]'' ("Sēkojiet līderam") |Stīvens Viljamss |Elizabete Sarnofa un Pols Zbiževskis |Ričards Alperts |2009. gada 6. maijā |- | colspan="6" |1977. gadā Džeks un Saīds nolemj īstenot Faradeja plānu, detonējot ūdeņraža bumbas kodolu topošās stacijas "Gulbis" urbšanas vietā. Tagadnē noslēpumaini atdzīvinātais Loks visus, tostarp Ričardu, konfrontē ar faktu, ka viņi dodas pie Džeikoba. |- |16 un 17 |''[[The Incident]]'' ("Incidents") |Džeks Benders |Deimons Lindelofs un Kalrtons Kjūzs |Džeikobs |2009. gada 13. maijā |- | colspan="6" |Sojers, Džeks un pārējie mēģina transportēt bumbas kodolu uz būvlaukumu, pa ceļam sastopoties ar ''DHARMA'' darbinieku pretestību. Tagadnē Loks un viņa grupa sasniedz Džeikobu, kas noved pie šausminošas atklāsmes un notikumiem. Paralēli sērija stāsta par to, kā Džeikobs parādījās dažādu galveno varoņu pagātnē. |} == Atsauces == ongjxpi6rwv3cuxywx5a6ldpnq6yra0 4457219 4457218 2026-04-21T19:35:19Z KartoshkaFri78 101366 /* Atsauces */ 4457219 wikitext text/x-wiki {{TV seriāla sezonas infokaste|season_name="Pazudušie" 5. sezona|country={{USA}}|num_episodes=17|first_aired=2009. gada 21. janvārī|last_aired=2009. gada 13. maijā|prev_season=[[Pazudušie (4. sezona)|4. sezona]]|next_season=[[Pazudušie (6. sezona)|6. sezona]]}} Seriāla "[[Pazudušie]]" '''5. sezona''' turpina stāstīt par ''[[Oceanic Airlines]]'' reisa 815 izdzīvojušiem un viņu dzīvi uz noslēpumainas salas. Pēc tam, kad Bens pagriež noslēpumainu stūri, tas nolec no ass, un tādēļ sala sāk nekontrolējami [[Ceļošana laikā|pārvietoties atpakaļ laikā]], galu galā nosūtot atlikušos reisa 815 izdzīvojušos uz viņa biedrus uz [[1970. gadi|1970. gadiem]], kur viņi sāk strādāt ''[[Dharma Initiative|DHARMA Initiative]]'' projektā. No salas izbēgušie atkalapvienojas un lido uz salu ar ''Ajira Airways'' reisu 316, kur daži no viņiem arī tiek pārnesti uz 1970. gadiem. Tur viņi mēģina novērst bīstamu būvniecību, kas nakotnē novedīs pie reisa 815 avārijas uz salas. Paralēli galvenajam sižetam epizodes pavada vai nu flešforvardi — stāsti no varoņu nākotnes — vai flešbeki, kas stāsta par kāda varoņa pagātni. 17 sēriju sezona tika pārraidīta no 2009. gada 21. janvāra līdz 13. maijam. == Filmēšanas komanda == Sezonu veidoja producentu un televīzijas kompānijas ''[[Bad Robot Production]]'', ''[[Grass Skirt Production]]'' un ''[[Touchstone Television]]''. ASV sezonu pārraidīja kanālā [[American Broadcasting Company|ABC]]. Sezonas producenti ir [[Džefrijs Džeikobs Eibramss|Dž. Dž. Eibramss]], [[Deimons Lindelofs]], [[Džeks Benders]], [[Karltons Kjūzs]] un [[Braiens Bērks]]. Lielākās daļas sēriju režisori bija [[Stīvens Viljamss]] un [[Džeks Benders]]. Režusori bija arī [[Pols Edvardss]], [[Rods Holkombs]], [[Gregs Jajtanss]] un [[Bobijs Rots]]. Montētājs [[Marks Goldmans]] šajā sezonā debitēja kā vienas sērijas režisors. Lielākās daļas sēriju scenāristi bija Deimons Lindelofs, Karltons Kjūzs, [[Ādams Horovics]], [[Edvards Kitsis]], [[Pols Zbiževskis]], [[Elizabete Sarnofa]] un citi. == Lomās == {{Pamatraksts|Seriāla "Pazudušie" varoņu saraksts}} [[Emīlija de Ravina]], kura atveidoja Klēru Litltoni, šajā sezonā neparādījās, jo scenāristi vēlējās vairāk koncentrēties uz to, kā Keita, kuru atveidoja [[Evandželīna Lilī]], audzina Klēras dēlu Āronu. Tomēr līgums ar aktrisi paredzēja viņas atgriešanos pēdējā, [[Pazudušie (6. sezona)|6. sezonā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://crashdown.com/news/2009/01/lost-fifth-season-claire-is-no-regular-character/|title=“Lost” fifth season – Claire is no regular character – Crashdown.com|website=crashdown.com|access-date=2026-04-21}}</ref> Piektās sezonas lielākā daļa sižeta norisinās 1977. gadā, kur daži cilvēki no tagadnes strādā projektā ''DHARMA Initiative''. Savās lomās kā ''DHARMA'' darbinieki atgriežas [[Dags Hačinsons]] Horasa Gudspīda lomā, [[Džons Graiss]] kā Rodžers Lainuss un [[Fransuā Čo]] kā Pjēra Čengs. Iepriekš viņi piedalījās seriālā vieslomās. Aktieru sastāvam pievienojās [[Ēriks Lengs]] kā Stjuarts Radzinskis un [[Patriks Fišlers]] kā apsargs Fils. Otrā plāna aktieru sastāvam pievienojās arī [[Zuleiha Robinsone]] kā Ilana Verdanska, reisa 316 pasažiere, kura pārņem bruņotas izdzīvojušo grupas vadītājas lomu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://spoilerslost.blogspot.com/2008/09/first-new-casting-for-season-5.html|title=First new casting for Season 5|website=DarkUFO - Lost Spoilers|access-date=2026-04-21}}</ref> Arī [[Breds Viljams Henke]] atveidoja Bramu, reisa 316 pasažieri un Ilanas palīgu. [[Francija|Franču]] aktieris [[Saīds Tagmaui]] pievienojās aktieru sastāvam kā pasažieris Cēzars, bet pēc četrām epizodēm viņš pameta seriālu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bladi.net/said-taghmaoui-lost.html|title=Said Taghmaoui dans la série "Lost"|website=Bladi.net|access-date=2026-04-21|date=2008-09-11|language=fr}}</ref> Pēc paša aktiera vārdiem, viņš nevēlējās uz ilgu laiku apņemties vienai lomai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.allocine.fr/article/fichearticle_gen_carticle=18593117.html|title=Quand Saïd Taghmaouï nous parle de "Lost"...|last=AlloCine|website=AlloCiné|access-date=2026-04-21|date=2010-03-20|language=fr}}</ref> Otrā plāna lomās atgriežas arī [[Nestors Karbonels]] kā Ričards Alperts lomā un [[Sonija Valdžere]] kā Penelope Vidmore. Sezonas noslēguma divdaļīgā sērijā paradījas Džeikobs, "Citu" līderis, kuru atveidoja [[Marks Pellegrīno]]. Pēc aktiera teiktā, viņš gandrīz nokavēja lomas atlasi saspringtā grafika dēļ, taču galu galā atrada laiku lomas atveidošanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvguide.com/news/mark-pellegrino-breakout-kings-1032758/|title=Lost and Supernatural Vet Mark Pellegrino Gets Menacing on Breakout Kings|website=TVGuide.com|access-date=2026-04-21|language=en}}</ref> Sezonas finālā piedalījās arī [[Taituss Vilivers]] kā viena no agrākajām Dūmu briesmoņa cilvēka formām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvguide.com/news/lost-titus-welliver-1007964/|title=Titus Welliver: Lost's Season-Ending Mystery Isn't Black and White|website=TVGuide.com|access-date=2026-04-21|language=en}}</ref> Šajā sezonā atgriezās arī [[Fionula Flenegena]] kā Eloīsa Hokinga, [[Alans Deils]] kā Čārlzs Vidmors, kā arī [[Sems Andersons]] un [[Laverna S. Koldvela|Laverna]] [[Laverna S. Koldvela|S. Koldvela]] laulātā pāra Bernarda un Rozas Nedleru lomā. Reisa 815 izdzīvojušo aktieru sastāvam pievienojās [[Šons Veilens]] kā Nīls "Frogurts", kurš pirmo reizi parādījās 2007. gada miniseriālā "[[Pazudušie: Trūkstošie gabali]]". Šajā sezonā īpašo viesu lomās paradījas [[Mišela Rodrigesa]] kā Ana Lusija Kortesa, [[Malkolms Deivids Kellijs]] kā Volts Dosons un [[Mārša Tomasone]] kā Neomija Dorita.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.upi.com/Entertainment_News/2008/08/27/Rodriguez-once-again-set-to-get-Lost/23621219833964/|title=Rodriguez once again set to get 'Lost' - UPI.com|website=UPI|access-date=2026-04-21|language=en}}</ref> Viesu lomās atgriezās arī [[Lenss Ridiks]] kā Metjū Abadons, [[Džons Terijs (aktieris)|Džons Terijs]] kā Kristians Šepards, [[Viljams Meipoters]] kā Ītans Roms un [[Tanja Reimonda]] kā Aleksas Ruso. Aktieru sastāvam pievienojās arī [[Melisa Farmane]], kura atveido jauno Danielu Ruso. == Sēriju saraksts == {| class="wikitable sortable" !№ !Nosaukums !Režisors !Scenārists (-i/-es) !Centrālais varonis (-i) !Pirmizrādes datums (ASV) |- |1 |''[[Because You Left]]'' ("Jo tu aizgāji") |[[Stīvens Viljamss]] |[[Deimons Lindelofs]] un [[Karltons Kjūzs]] !- |2009. gada 21. janvārī |- | colspan="6" |Pēc tam, kad Bens pagriež stūri, sala sāk nekontrolējami pārvietoties atpakaļ laikā, radot sekas palikušajiem izdzīvojušajiem. Tikmēr kontinentā tiek parādīti fragmenti no izbēgušo izdzīvojušo dzīves. |- |2 |''[[The Lie]]'' ("Meli") |[[Džeks Benders]] |[[Ādams Horovics]] un [[Edvards Kitsis]] |Hugo "Hērlijs" Rejess |2009. gada 21. janvārī |- | colspan="6" |Vienas no salas pārvietošanās reizēm laikā daudzi izdzīvojušie iet bojā "Citu" uzbrukumā, piespiežot pārējos slēpties džungļos. Kontinentā Bens sāk apmeklēt izdzīvojušos, pārliecinot viņus atgriezties salā. |- |3 |''[[Jughead]]'' ("Džagheds") |[[Rods Holkombs]] |[[Elizabete Sarnofa]] un [[Pols Zbiževskis]] |Dezmonds Hjūms |2009. gada 29. janvārī |- | colspan="6" |1954. gadā palikušie izdzīvojušie sastopas ar "Citiem", kuri karo pret [[ASV Armija|ASV armijas]] patruļu, kas uz salu ir atvedusi [[Ūdeņraža bumba|ūdeņraža bumbu]]. Izdzīvojušie arī sāk piedzīvot laika ceļojuma sekas, kas izpaužas Šarlotes slimībā. |- |4 |''[[The Little Prince (Pazudušie)|The Little Prince]]'' ("Mazais princis") |Stīvens Viljamss |[[Braiens K. Vons]] un [[Melinda Hsū Teilora]] |Keita Ostena |2009. gada 4. februārī |- | colspan="6" |Izdzīvojušie turpina ceļot laikā, un Šarlote vairs nav vienīgā, kas cieš no "laika nobīdes" slimības sekām. Kontinentā izbēgušie izdzīvojušie samierinās ar to, ka viņiem, visticamāk, būs jāatgriežas salā, un Bens nolemj šo situāciju izmantot savā labā. |- |5 |''[[The Place Is Death]]'' ("Šī vieta ir nāve") |[[Pols Edvardss]] |Ādams Horovics un Edvards Kitsis |Džins un Sun Kvoni |2009. hada 11. februārī |- | colspan="6" |Džins, kurš izdzīvoja pēc kuģa sprādziena, arī ceļo laikā kopā ar salu, satiekot jauno Danielu Ruso un viņas franču grupu. Viņš galu galā atkalapvienojas ar citiem izdzīvojušajiem, un Loks atkal uzstāda stūri, kas bija noslīdējis no ass, pārtraucot nekontrolēto pārvietošanos laikā. Kontinentā Bens saskaras ar Sun draudiem, taču viņam izdodas viņu nomierināt, un visa salas bēgļu grupa uzzina par atgriešanās plānu no Faradeja mātes Eloīses Hokingas. |- |6 |''[[316 (Pazudušie)|316]]'' |Stīvens Viljamss |Deimons Lindelofs un Karltons Kjūzs |Džeks Šepards |2009. gada 18. februārī |- | colspan="6" |Izglābtie pasažieri, tostarp Bens un Lapiduss, atgriežas salā ar ''Ajira Airlines'' reisu 316, taču tikai daļa no viņiem tiek pārcelti laikā uz 1977. gadu, kur viņi satiek savus draugus, kuri tagad strādā ''DHARMA'' projektā. |- |7 |''[[The Life and Death of Jeremy Bentham]]'' ("Džeremija Bentama dzīve un nāve") |Džeks Benders |Karltons Kjūzs un Deimons Lindelofs |Džons Loks |2009. gada 25. februārī |- | colspan="6" |Pēc reisa 316 nosēšanās uz Hidra salas, blakus galvenājai salai, atlikušie pasažieri sāk izpētīt salu. Sērijas centrā ir Loka pagātne, kurš pēc stūres salabošanas nonāk uz kontinenta, kur sāk apmeklēt tos, kas aizbēguši no salas, un pārliecināt viņus atgriezties. |- |8 |''[[LaFleur]]'' ("Laflērs") |[[Marks Goldmans]] |Elizabete Sarnofa un [[Kails Peningtons]] |Džeimss "Sojers" Fords |2009. gada 4. martā |- | colspan="6" |Sērijā tiek atklāts to cilvēku liktenis, kuri paliek uz salas pēc tam, kad Loks salabo stūri. Viņi nonāk 1970. gados, sākot strādāt ''DHARMA'' projektā. Trīs gadus vēlāk, 1977. gadā, Sojers atkal satiek savus trīs draugus — Džeku, Hugo un Keitu, kuri atgriežas salā ar reisu 316, taču tikai viņi tiek pārcelti atpakaļ laikā. |- |9 |''[[Namaste (Pazudušie)|Namaste]]'' |Džeks Benders |Braiens K. Vons un Pols Zbiževskis |Frenks Lapiduss |2009. gada 18. martā |- | colspan="6" |Sojeram un Džūljetai izdodas iepazīstināt Džeku, Hugo un Keitu kā jaunus ''DHARMA'' darbiniekus, taču tas apdraud Sojera izdomāto stāstu par viņu pašu. Tikmēr nākotnē Lapiduss cenšas pārņemt reisa 316 pasažieru vadību, taču uz šo lomu ir arī citi pretendenti. |- |10 |''[[He's Our You]]'' ("Tas ir mūsu tu") |[[Gregs Jajtanss]] |Edvards Kitsis un Ādams Horovics |Saīs Džara |2009. gada 25. martā |- | colspan="6" |Sojers un viņa draugi nonāk sarežģītā situācijā 1977. gadā, kad ''DHARMA'' darbinieki aiztur Saīdu, kuru viņi uzskata par "Citu". |- |11 |''[[Whatever Happened, Happened]]'' ("Kas notika, tas notika") |[[Bobijs Rots]] |Karltons Kjūzs un Deimons Lindelofs |Keita Ostena |2009. gada 1. aprīlī |- | colspan="6" |Pēc tam, kad izbēgušais Saīds smagi ievaino jauno Benu, Sojers un pārējie mēģina viņu glābt, cenšoties nepiesaistīt ''DHARMA'' darbinieku un Bena tēva uzmanību. |- |12 |''[[Dead Is Dead]]'' ("Miris nozīme miris") |Stīvens Viljamss |Braiens K. Vons un Elizabete Sarnofa |Bens Lainuss |2009. gada 8. aprīlī |- | colspan="6" |Bens kopā ar Sun un dīvaini atdzīvināto Loku dodas uz Templi, lai Dūmu briesmonis viņu tiesātu. Kamēr viņi ir prom, Lapiduss atklāj, ka bruņota pasažieru grupa, kuru vada sieviete Ilana, ir pārņēmusi vadību pār reisa 316 izdzīvojušajiem. |- |13 |''[[Some Like It Hoth]]'' ("Dažiem patīk Hota") |Džeks Benders |Melinda Hsū Teilora un [[Gregorijs Neišnss]] |Mailss Stroms |2009. gada 15. aprīlī |- | colspan="6" |Aizdomas par Sojera draugiem pastiprinās, kad Keita atdod ievainoto Benu "Citiem". Tikmēr Mailss ir spiests sadarboties ar Hugo, kad viņš tiek nosūtīts nogādāt paku Mailsa tēvam, doktoram Pjēram Čengam. |- |14 |''[[The Variable]]'' ("Mainīgais") |Pols Edvardss |Edvards Kitsis un Ādams Horovics |Daniels Faradejs un Eloīza Hokinga |2009. gada 29. aprīlī |- | colspan="6" |Faradejs ierosina plānu, kas varētu radikāli mainīt nākotni — novērst stacijas "Gulbis" būvniecību, kas galu galā novestu pie reisa 815 avārijas uz salas. Lai to panāktu, Sojeram un pārējiem jānonāk konfliktā ar ''DHARMA'' darbiniekiem. |- |15 |''[[Follow the Leader]]'' ("Sēkojiet līderam") |Stīvens Viljamss |Elizabete Sarnofa un Pols Zbiževskis |Ričards Alperts |2009. gada 6. maijā |- | colspan="6" |1977. gadā Džeks un Saīds nolemj īstenot Faradeja plānu, detonējot ūdeņraža bumbas kodolu topošās stacijas "Gulbis" urbšanas vietā. Tagadnē noslēpumaini atdzīvinātais Loks visus, tostarp Ričardu, konfrontē ar faktu, ka viņi dodas pie Džeikoba. |- |16 un 17 |''[[The Incident]]'' ("Incidents") |Džeks Benders |Deimons Lindelofs un Kalrtons Kjūzs |Džeikobs |2009. gada 13. maijā |- | colspan="6" |Sojers, Džeks un pārējie mēģina transportēt bumbas kodolu uz būvlaukumu, pa ceļam sastopoties ar ''DHARMA'' darbinieku pretestību. Tagadnē Loks un viņa grupa sasniedz Džeikobu, kas noved pie šausminošas atklāsmes un notikumiem. Paralēli sērija stāsta par to, kā Džeikobs parādījās dažādu galveno varoņu pagātnē. |} == Atsauces == <references /> {{Pazudušie}} hotrasrurv4s8gl2x3o1iyalbu5x5a2 4457223 4457219 2026-04-21T19:38:00Z KartoshkaFri78 101366 /* Lomās */ 4457223 wikitext text/x-wiki {{TV seriāla sezonas infokaste|season_name="Pazudušie" 5. sezona|country={{USA}}|num_episodes=17|first_aired=2009. gada 21. janvārī|last_aired=2009. gada 13. maijā|prev_season=[[Pazudušie (4. sezona)|4. sezona]]|next_season=[[Pazudušie (6. sezona)|6. sezona]]}} Seriāla "[[Pazudušie]]" '''5. sezona''' turpina stāstīt par ''[[Oceanic Airlines]]'' reisa 815 izdzīvojušiem un viņu dzīvi uz noslēpumainas salas. Pēc tam, kad Bens pagriež noslēpumainu stūri, tas nolec no ass, un tādēļ sala sāk nekontrolējami [[Ceļošana laikā|pārvietoties atpakaļ laikā]], galu galā nosūtot atlikušos reisa 815 izdzīvojušos uz viņa biedrus uz [[1970. gadi|1970. gadiem]], kur viņi sāk strādāt ''[[Dharma Initiative|DHARMA Initiative]]'' projektā. No salas izbēgušie atkalapvienojas un lido uz salu ar ''Ajira Airways'' reisu 316, kur daži no viņiem arī tiek pārnesti uz 1970. gadiem. Tur viņi mēģina novērst bīstamu būvniecību, kas nakotnē novedīs pie reisa 815 avārijas uz salas. Paralēli galvenajam sižetam epizodes pavada vai nu flešforvardi — stāsti no varoņu nākotnes — vai flešbeki, kas stāsta par kāda varoņa pagātni. 17 sēriju sezona tika pārraidīta no 2009. gada 21. janvāra līdz 13. maijam. == Filmēšanas komanda == Sezonu veidoja producentu un televīzijas kompānijas ''[[Bad Robot Production]]'', ''[[Grass Skirt Production]]'' un ''[[Touchstone Television]]''. ASV sezonu pārraidīja kanālā [[American Broadcasting Company|ABC]]. Sezonas producenti ir [[Džefrijs Džeikobs Eibramss|Dž. Dž. Eibramss]], [[Deimons Lindelofs]], [[Džeks Benders]], [[Karltons Kjūzs]] un [[Braiens Bērks]]. Lielākās daļas sēriju režisori bija [[Stīvens Viljamss]] un [[Džeks Benders]]. Režusori bija arī [[Pols Edvardss]], [[Rods Holkombs]], [[Gregs Jajtanss]] un [[Bobijs Rots]]. Montētājs [[Marks Goldmans]] šajā sezonā debitēja kā vienas sērijas režisors. Lielākās daļas sēriju scenāristi bija Deimons Lindelofs, Karltons Kjūzs, [[Ādams Horovics]], [[Edvards Kitsis]], [[Pols Zbiževskis]], [[Elizabete Sarnofa]] un citi. == Lomās == {{Pamatraksts|Seriāla "Pazudušie" varoņu saraksts}} [[Emīlija de Ravina]], kura atveidoja Klēru Litltoni, šajā sezonā neparādījās, jo scenāristi vēlējās vairāk koncentrēties uz to, kā Keita, kuru atveidoja [[Evandželīna Lilī]], audzina Klēras dēlu Āronu. Tomēr līgums ar aktrisi paredzēja viņas atgriešanos pēdējā, [[Pazudušie (6. sezona)|6. sezonā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://crashdown.com/news/2009/01/lost-fifth-season-claire-is-no-regular-character/|title=“Lost” fifth season – Claire is no regular character – Crashdown.com|website=crashdown.com|access-date=2026-04-21}}</ref> Piektās sezonas lielākā daļa sižeta norisinās 1977. gadā, kur daži cilvēki no tagadnes strādā projektā ''DHARMA Initiative''. Savās lomās kā ''DHARMA'' darbinieki atgriežas [[Dags Hačinsons]] Horasa Gudspīda lomā, [[Džons Graiss]] kā Rodžers Lainuss un [[Fransuā Čo]] kā Pjērs Čengs. Iepriekš viņi piedalījās seriālā vieslomās. Aktieru sastāvam pievienojās [[Ēriks Lengs]] kā Stjuarts Radzinskis un [[Patriks Fišlers]] kā apsargs Fils. Otrā plāna aktieru sastāvam pievienojās arī [[Zuleiha Robinsone]] kā Ilana Verdanska, reisa 316 pasažiere, kura pārņem bruņotas izdzīvojušo grupas vadītājas lomu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://spoilerslost.blogspot.com/2008/09/first-new-casting-for-season-5.html|title=First new casting for Season 5|website=DarkUFO - Lost Spoilers|access-date=2026-04-21}}</ref> Arī [[Breds Viljams Henke]] atveidoja Bramu, reisa 316 pasažieri un Ilanas palīgu. [[Francija|Franču]] aktieris [[Saīds Tagmaui]] pievienojās aktieru sastāvam kā pasažieris Cēzars, bet pēc četrām epizodēm viņš pameta seriālu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bladi.net/said-taghmaoui-lost.html|title=Said Taghmaoui dans la série "Lost"|website=Bladi.net|access-date=2026-04-21|date=2008-09-11|language=fr}}</ref> Pēc paša aktiera vārdiem, viņš nevēlējās uz ilgu laiku apņemties vienai lomai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.allocine.fr/article/fichearticle_gen_carticle=18593117.html|title=Quand Saïd Taghmaouï nous parle de "Lost"...|last=AlloCine|website=AlloCiné|access-date=2026-04-21|date=2010-03-20|language=fr}}</ref> Otrā plāna lomās atgriežas arī [[Nestors Karbonels]] kā Ričards Alperts lomā un [[Sonija Valdžere]] kā Penelope Vidmore. Sezonas noslēguma divdaļīgā sērijā paradījas Džeikobs, "Citu" līderis, kuru atveidoja [[Marks Pellegrīno]]. Pēc aktiera teiktā, viņš gandrīz nokavēja lomas atlasi saspringtā grafika dēļ, taču galu galā atrada laiku lomas atveidošanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvguide.com/news/mark-pellegrino-breakout-kings-1032758/|title=Lost and Supernatural Vet Mark Pellegrino Gets Menacing on Breakout Kings|website=TVGuide.com|access-date=2026-04-21|language=en}}</ref> Sezonas finālā piedalījās arī [[Taituss Vilivers]] kā viena no agrākajām Dūmu briesmoņa cilvēka formām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvguide.com/news/lost-titus-welliver-1007964/|title=Titus Welliver: Lost's Season-Ending Mystery Isn't Black and White|website=TVGuide.com|access-date=2026-04-21|language=en}}</ref> Šajā sezonā atgriezās arī [[Fionula Flenegena]] kā Eloīsa Hokinga, [[Alans Deils]] kā Čārlzs Vidmors, kā arī [[Sems Andersons]] un [[Laverna S. Koldvela|Laverna]] [[Laverna S. Koldvela|S. Koldvela]] laulātā pāra Bernarda un Rozas Nedleru lomā. Reisa 815 izdzīvojušo aktieru sastāvam pievienojās [[Šons Veilens]] kā Nīls "Frogurts", kurš pirmo reizi parādījās 2007. gada miniseriālā "[[Pazudušie: Trūkstošie gabali]]". Šajā sezonā īpašo viesu lomās paradījas [[Mišela Rodrigesa]] kā Ana Lusija Kortesa, [[Malkolms Deivids Kellijs]] kā Volts Dosons un [[Mārša Tomasone]] kā Neomija Dorita.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.upi.com/Entertainment_News/2008/08/27/Rodriguez-once-again-set-to-get-Lost/23621219833964/|title=Rodriguez once again set to get 'Lost' - UPI.com|website=UPI|access-date=2026-04-21|language=en}}</ref> Viesu lomās atgriezās arī [[Lenss Ridiks]] kā Metjū Abadons, [[Džons Terijs (aktieris)|Džons Terijs]] kā Kristians Šepards, [[Viljams Meipoters]] kā Ītans Roms un [[Tanja Reimonda]] kā Aleksas Ruso. Aktieru sastāvam pievienojās arī [[Melisa Farmane]], kura atveido jauno Danielu Ruso. == Sēriju saraksts == {| class="wikitable sortable" !№ !Nosaukums !Režisors !Scenārists (-i/-es) !Centrālais varonis (-i) !Pirmizrādes datums (ASV) |- |1 |''[[Because You Left]]'' ("Jo tu aizgāji") |[[Stīvens Viljamss]] |[[Deimons Lindelofs]] un [[Karltons Kjūzs]] !- |2009. gada 21. janvārī |- | colspan="6" |Pēc tam, kad Bens pagriež stūri, sala sāk nekontrolējami pārvietoties atpakaļ laikā, radot sekas palikušajiem izdzīvojušajiem. Tikmēr kontinentā tiek parādīti fragmenti no izbēgušo izdzīvojušo dzīves. |- |2 |''[[The Lie]]'' ("Meli") |[[Džeks Benders]] |[[Ādams Horovics]] un [[Edvards Kitsis]] |Hugo "Hērlijs" Rejess |2009. gada 21. janvārī |- | colspan="6" |Vienas no salas pārvietošanās reizēm laikā daudzi izdzīvojušie iet bojā "Citu" uzbrukumā, piespiežot pārējos slēpties džungļos. Kontinentā Bens sāk apmeklēt izdzīvojušos, pārliecinot viņus atgriezties salā. |- |3 |''[[Jughead]]'' ("Džagheds") |[[Rods Holkombs]] |[[Elizabete Sarnofa]] un [[Pols Zbiževskis]] |Dezmonds Hjūms |2009. gada 29. janvārī |- | colspan="6" |1954. gadā palikušie izdzīvojušie sastopas ar "Citiem", kuri karo pret [[ASV Armija|ASV armijas]] patruļu, kas uz salu ir atvedusi [[Ūdeņraža bumba|ūdeņraža bumbu]]. Izdzīvojušie arī sāk piedzīvot laika ceļojuma sekas, kas izpaužas Šarlotes slimībā. |- |4 |''[[The Little Prince (Pazudušie)|The Little Prince]]'' ("Mazais princis") |Stīvens Viljamss |[[Braiens K. Vons]] un [[Melinda Hsū Teilora]] |Keita Ostena |2009. gada 4. februārī |- | colspan="6" |Izdzīvojušie turpina ceļot laikā, un Šarlote vairs nav vienīgā, kas cieš no "laika nobīdes" slimības sekām. Kontinentā izbēgušie izdzīvojušie samierinās ar to, ka viņiem, visticamāk, būs jāatgriežas salā, un Bens nolemj šo situāciju izmantot savā labā. |- |5 |''[[The Place Is Death]]'' ("Šī vieta ir nāve") |[[Pols Edvardss]] |Ādams Horovics un Edvards Kitsis |Džins un Sun Kvoni |2009. hada 11. februārī |- | colspan="6" |Džins, kurš izdzīvoja pēc kuģa sprādziena, arī ceļo laikā kopā ar salu, satiekot jauno Danielu Ruso un viņas franču grupu. Viņš galu galā atkalapvienojas ar citiem izdzīvojušajiem, un Loks atkal uzstāda stūri, kas bija noslīdējis no ass, pārtraucot nekontrolēto pārvietošanos laikā. Kontinentā Bens saskaras ar Sun draudiem, taču viņam izdodas viņu nomierināt, un visa salas bēgļu grupa uzzina par atgriešanās plānu no Faradeja mātes Eloīses Hokingas. |- |6 |''[[316 (Pazudušie)|316]]'' |Stīvens Viljamss |Deimons Lindelofs un Karltons Kjūzs |Džeks Šepards |2009. gada 18. februārī |- | colspan="6" |Izglābtie pasažieri, tostarp Bens un Lapiduss, atgriežas salā ar ''Ajira Airlines'' reisu 316, taču tikai daļa no viņiem tiek pārcelti laikā uz 1977. gadu, kur viņi satiek savus draugus, kuri tagad strādā ''DHARMA'' projektā. |- |7 |''[[The Life and Death of Jeremy Bentham]]'' ("Džeremija Bentama dzīve un nāve") |Džeks Benders |Karltons Kjūzs un Deimons Lindelofs |Džons Loks |2009. gada 25. februārī |- | colspan="6" |Pēc reisa 316 nosēšanās uz Hidra salas, blakus galvenājai salai, atlikušie pasažieri sāk izpētīt salu. Sērijas centrā ir Loka pagātne, kurš pēc stūres salabošanas nonāk uz kontinenta, kur sāk apmeklēt tos, kas aizbēguši no salas, un pārliecināt viņus atgriezties. |- |8 |''[[LaFleur]]'' ("Laflērs") |[[Marks Goldmans]] |Elizabete Sarnofa un [[Kails Peningtons]] |Džeimss "Sojers" Fords |2009. gada 4. martā |- | colspan="6" |Sērijā tiek atklāts to cilvēku liktenis, kuri paliek uz salas pēc tam, kad Loks salabo stūri. Viņi nonāk 1970. gados, sākot strādāt ''DHARMA'' projektā. Trīs gadus vēlāk, 1977. gadā, Sojers atkal satiek savus trīs draugus — Džeku, Hugo un Keitu, kuri atgriežas salā ar reisu 316, taču tikai viņi tiek pārcelti atpakaļ laikā. |- |9 |''[[Namaste (Pazudušie)|Namaste]]'' |Džeks Benders |Braiens K. Vons un Pols Zbiževskis |Frenks Lapiduss |2009. gada 18. martā |- | colspan="6" |Sojeram un Džūljetai izdodas iepazīstināt Džeku, Hugo un Keitu kā jaunus ''DHARMA'' darbiniekus, taču tas apdraud Sojera izdomāto stāstu par viņu pašu. Tikmēr nākotnē Lapiduss cenšas pārņemt reisa 316 pasažieru vadību, taču uz šo lomu ir arī citi pretendenti. |- |10 |''[[He's Our You]]'' ("Tas ir mūsu tu") |[[Gregs Jajtanss]] |Edvards Kitsis un Ādams Horovics |Saīs Džara |2009. gada 25. martā |- | colspan="6" |Sojers un viņa draugi nonāk sarežģītā situācijā 1977. gadā, kad ''DHARMA'' darbinieki aiztur Saīdu, kuru viņi uzskata par "Citu". |- |11 |''[[Whatever Happened, Happened]]'' ("Kas notika, tas notika") |[[Bobijs Rots]] |Karltons Kjūzs un Deimons Lindelofs |Keita Ostena |2009. gada 1. aprīlī |- | colspan="6" |Pēc tam, kad izbēgušais Saīds smagi ievaino jauno Benu, Sojers un pārējie mēģina viņu glābt, cenšoties nepiesaistīt ''DHARMA'' darbinieku un Bena tēva uzmanību. |- |12 |''[[Dead Is Dead]]'' ("Miris nozīme miris") |Stīvens Viljamss |Braiens K. Vons un Elizabete Sarnofa |Bens Lainuss |2009. gada 8. aprīlī |- | colspan="6" |Bens kopā ar Sun un dīvaini atdzīvināto Loku dodas uz Templi, lai Dūmu briesmonis viņu tiesātu. Kamēr viņi ir prom, Lapiduss atklāj, ka bruņota pasažieru grupa, kuru vada sieviete Ilana, ir pārņēmusi vadību pār reisa 316 izdzīvojušajiem. |- |13 |''[[Some Like It Hoth]]'' ("Dažiem patīk Hota") |Džeks Benders |Melinda Hsū Teilora un [[Gregorijs Neišnss]] |Mailss Stroms |2009. gada 15. aprīlī |- | colspan="6" |Aizdomas par Sojera draugiem pastiprinās, kad Keita atdod ievainoto Benu "Citiem". Tikmēr Mailss ir spiests sadarboties ar Hugo, kad viņš tiek nosūtīts nogādāt paku Mailsa tēvam, doktoram Pjēram Čengam. |- |14 |''[[The Variable]]'' ("Mainīgais") |Pols Edvardss |Edvards Kitsis un Ādams Horovics |Daniels Faradejs un Eloīza Hokinga |2009. gada 29. aprīlī |- | colspan="6" |Faradejs ierosina plānu, kas varētu radikāli mainīt nākotni — novērst stacijas "Gulbis" būvniecību, kas galu galā novestu pie reisa 815 avārijas uz salas. Lai to panāktu, Sojeram un pārējiem jānonāk konfliktā ar ''DHARMA'' darbiniekiem. |- |15 |''[[Follow the Leader]]'' ("Sēkojiet līderam") |Stīvens Viljamss |Elizabete Sarnofa un Pols Zbiževskis |Ričards Alperts |2009. gada 6. maijā |- | colspan="6" |1977. gadā Džeks un Saīds nolemj īstenot Faradeja plānu, detonējot ūdeņraža bumbas kodolu topošās stacijas "Gulbis" urbšanas vietā. Tagadnē noslēpumaini atdzīvinātais Loks visus, tostarp Ričardu, konfrontē ar faktu, ka viņi dodas pie Džeikoba. |- |16 un 17 |''[[The Incident]]'' ("Incidents") |Džeks Benders |Deimons Lindelofs un Kalrtons Kjūzs |Džeikobs |2009. gada 13. maijā |- | colspan="6" |Sojers, Džeks un pārējie mēģina transportēt bumbas kodolu uz būvlaukumu, pa ceļam sastopoties ar ''DHARMA'' darbinieku pretestību. Tagadnē Loks un viņa grupa sasniedz Džeikobu, kas noved pie šausminošas atklāsmes un notikumiem. Paralēli sērija stāsta par to, kā Džeikobs parādījās dažādu galveno varoņu pagātnē. |} == Atsauces == <references /> {{Pazudušie}} ozwwd7r15jpycjxijg0zqvkl0uztyid 4457334 4457223 2026-04-22T06:46:41Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4457334 wikitext text/x-wiki {{TV seriāla sezonas infokaste |season_name="Pazudušie" 5. sezona |country={{USA}} |num_episodes=17 |first_aired=2009. gada 21. janvārī |last_aired=2009. gada 13. maijā |prev_season=[[Pazudušie (4. sezona)|4. sezona]] |next_season=[[Pazudušie (6. sezona)|6. sezona]] }} Seriāla "[[Pazudušie]]" '''5. sezona''' turpina stāstīt par ''[[Oceanic Airlines]]'' reisa 815 izdzīvojušiem un viņu dzīvi uz noslēpumainas salas. Pēc tam, kad Bens pagriež noslēpumainu stūri, tas nolec no ass, un tādēļ sala sāk nekontrolējami [[Ceļošana laikā|pārvietoties atpakaļ laikā]], galu galā nosūtot atlikušos reisa 815 izdzīvojušos uz viņa biedrus uz 1970. gadiem, kur viņi sāk strādāt ''[[DHARMA Initiative]]'' projektā. No salas izbēgušie atkalapvienojas un lido uz salu ar ''Ajira Airways'' reisu 316, kur daži no viņiem arī tiek pārnesti uz 1970. gadiem. Tur viņi mēģina novērst bīstamu būvniecību, kas nākotnē novedīs pie reisa 815 avārijas uz salas. Paralēli galvenajam sižetam epizodes pavada vai nu flešforvardi — stāsti no varoņu nākotnes — vai flešbeki, kas stāsta par kāda varoņa pagātni. 17 sēriju sezona pārraidīta no 2009. gada 21. janvāra līdz 13. maijam. == Filmēšanas komanda == Sezonu veidoja producentu un televīzijas kompānijas ''[[Bad Robot Production]]'', ''[[Grass Skirt Production]]'' un ''[[Touchstone Television]]''. ASV sezonu pārraidīja kanālā [[American Broadcasting Company|ABC]]. Sezonas producenti ir [[Džefrijs Džeikobs Eibramss|Dž. Dž. Eibramss]], [[Deimons Lindelofs]], [[Džeks Benders]], [[Karltons Kjūzs]] un [[Braiens Bērks]]. Lielākās daļas sēriju režisori bija [[Stīvens Viljamss]] un [[Džeks Benders]]. Režisori bija arī [[Pols Edvardss]], [[Rods Holkombs]], [[Gregs Jajtanss]] un [[Bobijs Rots]]. Montētājs [[Marks Goldmans]] šajā sezonā debitēja kā vienas sērijas režisors. Lielākās daļas sēriju scenāristi bija Deimons Lindelofs, Karltons Kjūzs, [[Ādams Horovics]], [[Edvards Kitsis]], [[Pols Zbiževskis]], [[Elizabete Sarnofa]] un citi. == Lomās == {{Pamatraksts|Seriāla "Pazudušie" varoņu saraksts}} [[Emīlija de Ravina]], kura atveidoja Klēru Litltoni, šajā sezonā neparādījās, jo scenāristi vēlējās vairāk koncentrēties uz to, kā Keita, kuru atveidoja [[Evandželīna Lilī]], audzina Klēras dēlu Āronu. Tomēr līgums ar aktrisi paredzēja viņas atgriešanos pēdējā, [[Pazudušie (6. sezona)|6. sezonā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://crashdown.com/news/2009/01/lost-fifth-season-claire-is-no-regular-character/|title=“Lost” fifth season – Claire is no regular character – Crashdown.com|website=crashdown.com|access-date=2026-04-21}}</ref> Piektās sezonas lielākā daļa sižeta norisinās 1977. gadā, kur daži cilvēki no tagadnes strādā projektā ''DHARMA Initiative''. Savās lomās kā ''DHARMA'' darbinieki atgriežas [[Dags Hačinsons]] Horasa Gudspīda lomā, [[Džons Graiss]] kā Rodžers Lainuss un [[Fransuā Čo]] kā Pjērs Čengs. Iepriekš viņi piedalījās seriālā vieslomās. Aktieru sastāvam pievienojās [[Ēriks Lengs]] kā Stjuarts Radzinskis un [[Patriks Fišlers]] kā apsargs Fils. Otrā plāna aktieru sastāvam pievienojās arī [[Zuleiha Robinsone]] kā Ilana Verdanska, reisa 316 pasažiere, kura pārņem bruņotas izdzīvojušo grupas vadītājas lomu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://spoilerslost.blogspot.com/2008/09/first-new-casting-for-season-5.html|title=First new casting for Season 5|website=DarkUFO - Lost Spoilers|access-date=2026-04-21}}</ref> Arī [[Breds Viljams Henke]] atveidoja Bramu, reisa 316 pasažieri un Ilanas palīgu. [[franči|Franču]] aktieris [[Saīds Tagmaui]] pievienojās aktieru sastāvam kā pasažieris Cēzars, bet pēc četrām epizodēm viņš pameta seriālu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bladi.net/said-taghmaoui-lost.html|title=Said Taghmaoui dans la série "Lost"|website=Bladi.net|access-date=2026-04-21|date=2008-09-11|language=fr}}</ref> Pēc paša aktiera vārdiem, viņš nevēlējās uz ilgu laiku apņemties vienai lomai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.allocine.fr/article/fichearticle_gen_carticle=18593117.html|title=Quand Saïd Taghmaouï nous parle de "Lost"...|last=AlloCine|website=AlloCiné|access-date=2026-04-21|date=2010-03-20|language=fr}}</ref> Otrā plāna lomās atgriežas arī [[Nestors Karbonels]] kā Ričards Alperts lomā un [[Sonija Valdžere]] kā Penelope Vidmore. Sezonas noslēguma divdaļīgā sērijā parādījas Džeikobs, "Citu" līderis, kuru atveidoja [[Marks Pellegrīno]]. Pēc aktiera teiktā, viņš gandrīz nokavēja lomas atlasi saspringtā grafika dēļ, taču galu galā atrada laiku lomas atveidošanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvguide.com/news/mark-pellegrino-breakout-kings-1032758/|title=Lost and Supernatural Vet Mark Pellegrino Gets Menacing on Breakout Kings|website=TVGuide.com|access-date=2026-04-21|language=en}}</ref> Sezonas finālā piedalījās arī [[Taituss Vilivers]] kā viena no agrākajām Dūmu briesmoņa cilvēka formām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvguide.com/news/lost-titus-welliver-1007964/|title=Titus Welliver: Lost's Season-Ending Mystery Isn't Black and White|website=TVGuide.com|access-date=2026-04-21|language=en}}</ref> Šajā sezonā atgriezās arī [[Fionula Flenegena]] kā Eloīsa Hokinga, [[Alans Deils]] kā Čārlzs Vidmors, kā arī [[Sems Andersons]] un [[Laverna S. Koldvela|Laverna S. Koldvela]] laulātā pāra Bernarda un Rozas Nedleru lomā. Reisa 815 izdzīvojušo aktieru sastāvam pievienojās [[Šons Veilens]] kā Nīls "Frogurts", kurš pirmo reizi parādījās 2007. gada miniseriālā "[[Pazudušie: Trūkstošie gabali]]". Šajā sezonā īpašo viesu lomās parādījas [[Mišela Rodrigesa]] kā Ana Lusija Kortesa, [[Malkolms Deivids Kellijs]] kā Volts Dosons un [[Mārša Tomasone]] kā Neomija Dorita.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.upi.com/Entertainment_News/2008/08/27/Rodriguez-once-again-set-to-get-Lost/23621219833964/|title=Rodriguez once again set to get 'Lost' - UPI.com|website=UPI|access-date=2026-04-21|language=en}}</ref> Viesu lomās atgriezās arī [[Lenss Ridiks]] kā Metjū Abadons, [[Džons Terijs (aktieris)|Džons Terijs]] kā Kristians Šepards, [[Viljams Meipoters]] kā Ītans Roms un [[Tanja Reimonda]] kā Aleksas Ruso. Aktieru sastāvam pievienojās arī [[Melisa Farmane]], kura atveido jauno Danielu Ruso. == Sēriju saraksts == {| class="wikitable sortable" !№ !Nosaukums !Režisors !Scenārists (-i/-es) !Centrālais varonis (-i) !Pirmizrādes datums (ASV) |- |1 |''[[Because You Left]]'' ("Jo tu aizgāji") |[[Stīvens Viljamss]] |[[Deimons Lindelofs]] un [[Karltons Kjūzs]] !- |2009. gada 21. janvārī |- | colspan="6" |Pēc tam, kad Bens pagriež stūri, sala sāk nekontrolējami pārvietoties atpakaļ laikā, radot sekas palikušajiem izdzīvojušajiem. Tikmēr kontinentā tiek parādīti fragmenti no izbēgušo izdzīvojušo dzīves. |- |2 |''[[The Lie]]'' ("Meli") |[[Džeks Benders]] |[[Ādams Horovics]] un [[Edvards Kitsis]] |Hugo "Hērlijs" Rejess |2009. gada 21. janvārī |- | colspan="6" |Vienas no salas pārvietošanās reizēm laikā daudzi izdzīvojušie iet bojā "Citu" uzbrukumā, piespiežot pārējos slēpties džungļos. Kontinentā Bens sāk apmeklēt izdzīvojušos, pārliecinot viņus atgriezties salā. |- |3 |''[[Jughead]]'' ("Džagheds") |[[Rods Holkombs]] |[[Elizabete Sarnofa]] un [[Pols Zbiževskis]] |Dezmonds Hjūms |2009. gada 29. janvārī |- | colspan="6" |1954. gadā palikušie izdzīvojušie sastopas ar "Citiem", kuri karo pret [[ASV Armija]]s patruļu, kas uz salu ir atvedusi [[Ūdeņraža bumba|ūdeņraža bumbu]]. Izdzīvojušie arī sāk piedzīvot laika ceļojuma sekas, kas izpaužas Šarlotes slimībā. |- |4 |''[[The Little Prince (Pazudušie)|The Little Prince]]'' ("Mazais princis") |Stīvens Viljamss |[[Braiens K. Vons]] un [[Melinda Hsū Teilora]] |Keita Ostena |2009. gada 4. februārī |- | colspan="6" |Izdzīvojušie turpina ceļot laikā, un Šarlote vairs nav vienīgā, kas cieš no "laika nobīdes" slimības sekām. Kontinentā izbēgušie izdzīvojušie samierinās ar to, ka viņiem, visticamāk, būs jāatgriežas salā, un Bens nolemj šo situāciju izmantot savā labā. |- |5 |''[[The Place Is Death]]'' ("Šī vieta ir nāve") |[[Pols Edvardss]] |Ādams Horovics un Edvards Kitsis |Džins un Sun Kvoni |2009. gada 11. februārī |- | colspan="6" |Džins, kurš izdzīvoja pēc kuģa sprādziena, arī ceļo laikā kopā ar salu, satiekot jauno Danielu Ruso un viņas franču grupu. Viņš galu galā atkalapvienojas ar citiem izdzīvojušajiem, un Loks atkal uzstāda stūri, kas bija noslīdējis no ass, pārtraucot nekontrolēto pārvietošanos laikā. Kontinentā Bens saskaras ar Sun draudiem, taču viņam izdodas viņu nomierināt, un visa salas bēgļu grupa uzzina par atgriešanās plānu no Faradeja mātes Eloīses Hokingas. |- |6 |''[[316 (Pazudušie)|316]]'' |Stīvens Viljamss |Deimons Lindelofs un Karltons Kjūzs |Džeks Šepards |2009. gada 18. februārī |- | colspan="6" |Izglābtie pasažieri, tostarp Bens un Lapiduss, atgriežas salā ar ''Ajira Airlines'' reisu 316, taču tikai daļa no viņiem tiek pārcelti laikā uz 1977. gadu, kur viņi satiek savus draugus, kuri tagad strādā ''DHARMA'' projektā. |- |7 |''[[The Life and Death of Jeremy Bentham]]'' ("Džeremija Bentama dzīve un nāve") |Džeks Benders |Karltons Kjūzs un Deimons Lindelofs |Džons Loks |2009. gada 25. februārī |- | colspan="6" |Pēc reisa 316 nosēšanās uz Hidra salas, blakus galvenajai salai, atlikušie pasažieri sāk izpētīt salu. Sērijas centrā ir Loka pagātne, kurš pēc stūres salabošanas nonāk uz kontinenta, kur sāk apmeklēt tos, kas aizbēguši no salas, un pārliecināt viņus atgriezties. |- |8 |''[[LaFleur]]'' ("Laflērs") |[[Marks Goldmans]] |Elizabete Sarnofa un [[Kails Peningtons]] |Džeimss "Sojers" Fords |2009. gada 4. martā |- | colspan="6" |Sērijā tiek atklāts to cilvēku liktenis, kuri paliek uz salas pēc tam, kad Loks salabo stūri. Viņi nonāk 1970. gados, sākot strādāt ''DHARMA'' projektā. Trīs gadus vēlāk, 1977. gadā, Sojers atkal satiek savus trīs draugus — Džeku, Hugo un Keitu, kuri atgriežas salā ar reisu 316, taču tikai viņi tiek pārcelti atpakaļ laikā. |- |9 |''[[Namaste (Pazudušie)|Namaste]]'' |Džeks Benders |Braiens K. Vons un Pols Zbiževskis |Frenks Lapiduss |2009. gada 18. martā |- | colspan="6" |Sojeram un Džūljetai izdodas iepazīstināt Džeku, Hugo un Keitu kā jaunus ''DHARMA'' darbiniekus, taču tas apdraud Sojera izdomāto stāstu par viņu pašu. Tikmēr nākotnē Lapiduss cenšas pārņemt reisa 316 pasažieru vadību, taču uz šo lomu ir arī citi pretendenti. |- |10 |''[[He's Our You]]'' ("Tas ir mūsu tu") |[[Gregs Jajtanss]] |Edvards Kitsis un Ādams Horovics |Saīs Džara |2009. gada 25. martā |- | colspan="6" |Sojers un viņa draugi nonāk sarežģītā situācijā 1977. gadā, kad ''DHARMA'' darbinieki aiztur Saīdu, kuru viņi uzskata par "Citu". |- |11 |''[[Whatever Happened, Happened]]'' ("Kas notika, tas notika") |[[Bobijs Rots]] |Karltons Kjūzs un Deimons Lindelofs |Keita Ostena |2009. gada 1. aprīlī |- | colspan="6" |Pēc tam, kad izbēgušais Saīds smagi ievaino jauno Benu, Sojers un pārējie mēģina viņu glābt, cenšoties nepiesaistīt ''DHARMA'' darbinieku un Bena tēva uzmanību. |- |12 |''[[Dead Is Dead]]'' ("Miris nozīme miris") |Stīvens Viljamss |Braiens K. Vons un Elizabete Sarnofa |Bens Lainuss |2009. gada 8. aprīlī |- | colspan="6" |Bens kopā ar Sun un dīvaini atdzīvināto Loku dodas uz Templi, lai Dūmu briesmonis viņu tiesātu. Kamēr viņi ir prom, Lapiduss atklāj, ka bruņota pasažieru grupa, kuru vada sieviete Ilana, ir pārņēmusi vadību pār reisa 316 izdzīvojušajiem. |- |13 |''[[Some Like It Hoth]]'' ("Dažiem patīk Hota") |Džeks Benders |Melinda Hsū Teilora un [[Gregorijs Neišnss]] |Mailss Stroms |2009. gada 15. aprīlī |- | colspan="6" |Aizdomas par Sojera draugiem pastiprinās, kad Keita atdod ievainoto Benu "Citiem". Tikmēr Mailss ir spiests sadarboties ar Hugo, kad viņš tiek nosūtīts nogādāt paku Mailsa tēvam, doktoram Pjēram Čengam. |- |14 |''[[The Variable]]'' ("Mainīgais") |Pols Edvardss |Edvards Kitsis un Ādams Horovics |Daniels Faradejs un Eloīza Hokinga |2009. gada 29. aprīlī |- | colspan="6" |Faradejs ierosina plānu, kas varētu radikāli mainīt nākotni — novērst stacijas "Gulbis" būvniecību, kas galu galā novestu pie reisa 815 avārijas uz salas. Lai to panāktu, Sojeram un pārējiem jānonāk konfliktā ar ''DHARMA'' darbiniekiem. |- |15 |''[[Follow the Leader]]'' ("Sēkojiet līderam") |Stīvens Viljamss |Elizabete Sarnofa un Pols Zbiževskis |Ričards Alperts |2009. gada 6. maijā |- | colspan="6" |1977. gadā Džeks un Saīds nolemj īstenot Faradeja plānu, detonējot ūdeņraža bumbas kodolu topošās stacijas "Gulbis" urbšanas vietā. Tagadnē noslēpumaini atdzīvinātais Loks visus, tostarp Ričardu, konfrontē ar faktu, ka viņi dodas pie Džeikoba. |- |16 un 17 |''[[The Incident]]'' ("Incidents") |Džeks Benders |Deimons Lindelofs un Kalrtons Kjūzs |Džeikobs |2009. gada 13. maijā |- | colspan="6" |Sojers, Džeks un pārējie mēģina transportēt bumbas kodolu uz būvlaukumu, pa ceļam sastopoties ar ''DHARMA'' darbinieku pretestību. Tagadnē Loks un viņa grupa sasniedz Džeikobu, kas noved pie šausminošas atklāsmes un notikumiem. Paralēli sērija stāsta par to, kā Džeikobs parādījās dažādu galveno varoņu pagātnē. |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{filmu ārējās saites}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Pazudušie}} [[Kategorija:Pazudušie]] 1je9tsdfe6ujo0gqa5dopsn1iqx7fzl 3 629771 4457224 2026-04-21T19:46:40Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4457224 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=SevconFacts}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 21. aprīlis, plkst. 22.46 (EEST) 1y3983bcr0fz6lh58rfm1qwext02p90 3 629772 4457227 2026-04-21T19:55:38Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4457227 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Voytxt}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 21. aprīlis, plkst. 22.55 (EEST) c82t9cc17h9ig83zk71l9anfgpnv7xe 3 629773 4457229 2026-04-21T20:45:40Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4457229 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Archfan2012}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 21. aprīlis, plkst. 23.45 (EEST) amyawmxjy8h3g8653lhrqjctmx2ffye 3 629775 4457245 2026-04-21T21:09:17Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4457245 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=MSK}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 22. aprīlis, plkst. 00.09 (EEST) 25ovcw9iuftuj87b4vyor5cgbilcv30 0 629776 4457257 2026-04-21T21:46:37Z MC2013 40125 Pāradresē uz [[Viktorija Amelina]] 4457257 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Viktorija Amelina]] h75fs8eskthh35mwasr8lp8bxfdbf5j 0 629777 4457258 2026-04-21T21:48:28Z MC2013 40125 Pāradresē uz [[Staņislava Nikodima]] 4457258 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Staņislava Nikodima]] 0psqv8yl42pfey1jf1ii9yn218l1nk1 0 629778 4457259 2026-04-21T21:49:55Z MC2013 40125 Pāradresē uz [[Alma Adamkiene]] 4457259 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Alma Adamkiene]] 19vwb1u0ekh9pnu7l1fwzii7logpx5m 3 629779 4457261 2026-04-21T22:18:30Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4457261 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Ollin Masa}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 22. aprīlis, plkst. 01.18 (EEST) 5n8u0kh8l5lcbvbsg4f99x6ej9dw6u4 3 629780 4457262 2026-04-21T22:53:29Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4457262 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Spirintus}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 22. aprīlis, plkst. 01.53 (EEST) 3wu21pr5ufppltajcbcuf0xcqgdggsn 3 629781 4457264 2026-04-21T23:10:29Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4457264 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Schweetzy}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 22. aprīlis, plkst. 02.10 (EEST) 1tp2yel7c2s0ej1hqx2jus63htfdije 3 629782 4457269 2026-04-22T00:52:09Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4457269 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Hewsos}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 22. aprīlis, plkst. 03.52 (EEST) iu9htho2cgpoyu72sxarnqh4ctver7n 0 629783 4457270 2026-04-22T02:03:38Z Egilus 27634 Jauna lapa: {{ezera infokaste |ezers=Orlovačko ezers |attēls=Orlovačko jezero na Zelengori, nacionalni park Sutjeska.jpg |paraksts= |map = Bosnija un Hercegovina#Eiropa | plat_d=43.3775 | plat_NS=N | gar_d=18.549167 | gar_EW=E |vieta={{BIH}}<br />{{spaces|2}}[[Serbu Republika]]<br />{{spaces|3}}[[Trebiņes reģions]]<br />{{spaces|4}}[[Kalinovikas pašvaldība]]<br />{{spaces|4}}[[Fočas pašvaldība]] |platība_ha=3,5 |garums=0,35 |platums=0,1 |Vid_dziļums= |Max_dziļums=5,5 |tilpums=... 4457270 wikitext text/x-wiki {{ezera infokaste |ezers=Orlovačko ezers |attēls=Orlovačko jezero na Zelengori, nacionalni park Sutjeska.jpg |paraksts= |map = Bosnija un Hercegovina#Eiropa | plat_d=43.3775 | plat_NS=N | gar_d=18.549167 | gar_EW=E |vieta={{BIH}}<br />{{spaces|2}}[[Serbu Republika]]<br />{{spaces|3}}[[Trebiņes reģions]]<br />{{spaces|4}}[[Kalinovikas pašvaldība]]<br />{{spaces|4}}[[Fočas pašvaldība]] |platība_ha=3,5 |garums=0,35 |platums=0,1 |Vid_dziļums= |Max_dziļums=5,5 |tilpums= |augstums_vjl=1438 |izteka= |baseins= |valstis= |salas= |pilsētas= }} '''Orlovačko ezers''' ({{val|bs|Orlovačko jezero}}) ir 5,8 hektārus liels ezers [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] [[Serbu Republika]]s [[Trebiņes reģions|Trebiņes reģionā]], [[Zelengora]]s kalnienē 1438 metru augstumā [[Augstums virs jūras līmeņa|virs jūras līmeņa]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.outdooractive.com/en/poi/western-balkans/orlovacko-lake/17348149/|title=Orlovacko Lake|website=www.outdooractive.com|access-date=2026-04-22|language=en}}</ref> Gandrīz viss, izņemot pašu rietumgalu, atrodas [[Sutjeskas nacionālais parks|Sutjeskas nacionālajā parkā]] un Fočas pašvaldībā, atlikusī daļa ir Kalinovikas pašvaldībā. Iekļauts valsts 10 skaistāko ezeru sarakstā.<ref name=":0">{{Ziņu atsauce|url=https://www.balkanvibe.com/story/10-of-the-Most-Beautiful-Lakes-in-Bosnia-and-Herzegovina/321|title=10 of the Most Beautiful Lakes in Bosnia and Herzegovina|work=Balkanvibe|access-date=2026-04-22|language=en}}</ref> Gandrīz līdz pašam ezeram no Jelašicas ciema ved viduvējas kvalitātes grantēts ceļš,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.photohound.co/spot/orlovacko-jezero-lake-1006469|title=Orlovačko Jezero (Lake) photography guide|last=generator|first=metatags|website=PhotoHound|access-date=2026-04-22|language=en}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bistrobih.ba/Jezero-Orlovacko.php|title=Bistro BiH - Orlovačko jezero|website=www.bistrobih.ba|access-date=2026-04-22}}</ref> ko neiesaka mēģināt izbraukt ar šosejām domātiem automobiļiem,<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.highlandertim.com/blog/orlovacko-jezero|title=Orlovačko jezero na Zelengori - Highlander Rafting Kamp|website=Rafting Kamp Highlander|access-date=2026-04-22|language=sr-RS}}</ref><ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://bihamk.ba/magazine/novosti/putovanja/destinacije/orlovacko-jezero-lakersi-sa-zelengore/276|title=Orlovačko jezero – Lakersi sa Zelengore|website=https://bihamk.ba/|access-date=2026-04-22|date=2022-06-14|language=bs}}</ref> gar to ved ''Via Dinarica'' pārgājienu Baltā taka.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.outdooractive.com/en/route/hiking-trail/bosnia-and-herzegovina/jelasca-orlovacko-jezero-suha-via-dinarica-section-hike-3/42270923/|title=Jelašca - Orlovačko jezero - Suha {{!}} Via Dinarica section hike #3|website=www.outdooractive.com|access-date=2026-04-22|language=en}}</ref> Ezers ir ledāja izcelsmes, izveidojies ieplakā, ko pirms daudziem gadsimtiem izdobis Zelengoras ledājs.<ref name=":4" /> To baro tuvējais lielais avots, kā arī nokrišņi un kušanas ūdeņi.<ref name=":4" /> Uz austrumiem no ezera paceļas akmeņainās Orlovaca un Orlovačas virsotnes,<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.highlandertim.com/jezera.html|title=Jezera - HIGHLANDER - GORŠTAK - Tara Rafting|website=www.highlandertim.com|access-date=2026-04-22}}</ref> no kurām ezers ieguvis savu nosaukumu (tulkojumā — Ērgļu ezers),<ref name=":4" /> dienvidaustrumos Bregoča virsotne (2014 m), dienvidos Stoga virsotne (1821 m) un ziemeļos Ļeļena virsotne (1765 m), uz kuru ved pārgājienu taka. Pie ezera un tā tiešā tuvumā nav apdzīvotu vietu. Tuvākais ciems ir Jelašica, divdesmit kilometru attālumā Kalinovikas virzienā.<ref name=":4" /> Dažus simtus metru pirms ezera atrodas medību namiņš, faktiski — maza viesnīca, ko pārvalda Sutjeskas nacionālais parks.<ref name=":0" /> Apkārtējie kalni lielā mērā klāti ar skujkoku mežiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://campsutjeska.com/orlovacko-jezero/|title=Orlovačko jezero — Izlet|last=Sutjeska|first=Kamp|website=Kamp Sutjeska|access-date=2026-04-22|language=sr}}</ref> Ezers ir faktiskais tūrisma centrs Zelengoras kalnienē, jo no viņa iespējams sasniegt citas kalnienes vietas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wikiloc.com/hiking-trails/orlovacko-jezero-orlovac-kozje-strane-vidikovac-bregoc-stog-orlovacko-jezero-30372698|title=Orlovačko jezero-Orlovac-Kozje strane-Vidikovac-Bregoč-Stog-Orlovačko jezero|website=Wikiloc {{!}} Trails of the World|access-date=2026-04-22|language=en}}</ref> Apkaimē nodarbojas ar [[Lopkopība|lopkopību]], lopu pārdzīšanas takas saietas pie ezera, un tūristi tās izmanto.<ref name=":3">[https://web.archive.org/web/20160305085302/http://www.zone-2000.net/service/books_img/mag_vol_zel.pdf "Muhamed Gafić, Šemsudin Džeko- MAGLIĆ VOLUJAK ZELENGORA] — Edicija Planine Bosne i Hercegovine — Sarajevo, 2008" (PDF).</ref> Līdz ar lopkopjiem un pārgājienu tūristiem takas lieto arī [[Sēņošana|sēņotāji]], ogotāji, [[Medības|mednieki]], [[Kalnu riteņbraukšana|kalnu riteņbraucēji]] un [[Ārstniecības augi|ārstniecības augu]] vācēji, bet ziemā [[Kalnu slēpošana|kalnu slēpotāji]].<ref name=":3" /> Ezerā mīt ik gadus papildināmās [[Taimiņš|strauta foreles]], [[zelta karūsa]]s un introducētās [[varavīksnes forele]]s, organizēta maksas makšķerēšana.<ref name=":1" /> Tūristi bieži peldas ezerā.<ref name=":4" /> Vasarā ezers daļēji aizaug ar [[Niedres|niedrēm]].<ref name=":2" /> Orlovačko ezers par daļu no Sutjeskas nacionālā parka kļuva tikai 2012. gadā, lai gan liela daļa Zelengoras kalnienes tika iekļauta aizsardzībā jau 1962. gadā, kad tā tika pasludināts par nacionālo parku.<ref name=":4" /> Pēc pusgadsimta tika pamanīta kļūda, ka Orlovačko ezers atrodas ārpus šīm robežām, tāpēc Sutjeskas nacionālais parks tika paplašināts līdz Kalinovikas pašvaldības teritorijai, lai aptvertu ezera galveno daļu.<ref name=":4" /> Ezera apkaimē nav mobilo tālruņu uztveršanas zonas (2022. gada dati).<ref name=":5" /> == Attēli == <gallery> Na ispasi.jpg|Aitas nogāzē pie ezera Orlovacko jezero.jpg Orlovacko 2.jpg Национални парк Сутјеска - Orlovačko jezero 3.jpg Orlovacko 1.jpg </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas hidrogrāfija]] [[Kategorija:Serbu Republika]] e6jxq9k9r15e4hljutp5s9ig0rc4y2z 1 629784 4457271 2026-04-22T02:07:20Z Egilus 27634 Jauna lapa: {{CEE Spring 2026 |dalībnieks =Egilus |tēma = Daba un ģeogrāfija |valsts = Bosnija un Hercegovina |valsts2 = Serbu Republika }} 4457271 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks =Egilus |tēma = Daba un ģeogrāfija |valsts = Bosnija un Hercegovina |valsts2 = Serbu Republika }} aaf0p7brmj0znl6s93ki9q2getvudem 3 629785 4457275 2026-04-22T02:27:04Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4457275 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Mako20750}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 22. aprīlis, plkst. 05.27 (EEST) 24bqq7m8yul70epue4cmat1ln7qvbpn 3 629786 4457276 2026-04-22T02:47:06Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4457276 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Oupals}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 22. aprīlis, plkst. 05.47 (EEST) tpisp8c3agz64zcwlq7gg8ttfh02w61 0 629787 4457281 2026-04-22T03:33:48Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Jānis Dreslers]] 4457281 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Jānis Dreslers]] 4y01quvkt5xonqxd1id9gz8h51d4jmu 3 629788 4457291 2026-04-22T04:16:24Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4457291 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Samuka sina}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 22. aprīlis, plkst. 07.16 (EEST) 8d1rd1o6bua86zhn2cbaqhg4a4hpbx4 0 629789 4457297 2026-04-22T04:33:43Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Taners Tesmans]] 4457297 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Taners Tesmans]] qs34ibr7vgj3yb9ulohcatvhhff7igi 0 629790 4457303 2026-04-22T04:58:58Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Paloni | official_name = ''Palonai'' | settlement_type = miests | image_skyline = Palonai.JPG | image_caption = Palonu galvenā iela | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Radvilišķu rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Šauļu apriņķis]] | subdivision_type2 = Pašvaldība | subdi... 4457303 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Paloni | official_name = ''Palonai'' | settlement_type = miests | image_skyline = Palonai.JPG | image_caption = Palonu galvenā iela | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Radvilišķu rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Šauļu apriņķis]] | subdivision_type2 = Pašvaldība | subdivision_name2 = [[Radvilišķu rajona pašvaldība]] | subdivision_type3 = Seņūnija | subdivision_name3 = [[Baisogalas seņūnija]] | area_total_km2 = 1.08 | population_total = 274 | population_as_of = 2021 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 55 | latm = 38 | lats = 38 | latNS = N | longd = 23 | longm = 49 | longs = 05 | longEW = E | elevation_m = 90 | website = }} '''Paloni''' ({{val|lt|Palonai}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Šauļu apriņķis|Šauļu apriņķa]] [[Radvilišķu rajona pašvaldība|Radvilišķu rajona pašvaldībā]]. Atrodas aptuveni 12 kilometrus uz dienvidaustrumiem no [[Radvilišķi]]em Palonas upītes krastos. == Vēsture == Palonu muiža vēstures avotos pirmoreiz minēta 1582. gadā, bet kapela — 1782. gadā. Miesta attīstība ir cieši saistīta ar muižas centru un draudzes veidošanos un vēl 19. gadsimtā Paloni bija privāts, muižai piederošs miests. == Arhitektūra un apskates objekti == * Palonu Vissvētās Jaunavas Marijas baznīca: pašreizējā baznīca celta 1939. gadā. Tā ir viena no pēdējā laikā celtajām koka baznīcām šajā reģionā, kas saglabā tradicionālās arhitektūras formas. == Sabiedrība == Miestā darbojas [[Baisogala]]s skolas-bērnudārza Palonu sākumskolas izglītības nodaļa, bibliotēka, pasts un vietējās kopienas centrs. Saimnieciski Paloni ir orientēti uz lauksaimniecību. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline|Palonai}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.radviliskis.lt/ Radvilišķu rajona pašvaldības vietne] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas miesti]] [[Kategorija:Radvilišķu rajona pašvaldība]] 3k3czeq06zclk02529jqsf39pua50dn 4457304 4457303 2026-04-22T04:59:37Z Kikos 3705 /* Arhitektūra un apskates objekti */ 4457304 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Paloni | official_name = ''Palonai'' | settlement_type = miests | image_skyline = Palonai.JPG | image_caption = Palonu galvenā iela | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Radvilišķu rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Šauļu apriņķis]] | subdivision_type2 = Pašvaldība | subdivision_name2 = [[Radvilišķu rajona pašvaldība]] | subdivision_type3 = Seņūnija | subdivision_name3 = [[Baisogalas seņūnija]] | area_total_km2 = 1.08 | population_total = 274 | population_as_of = 2021 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 55 | latm = 38 | lats = 38 | latNS = N | longd = 23 | longm = 49 | longs = 05 | longEW = E | elevation_m = 90 | website = }} '''Paloni''' ({{val|lt|Palonai}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Šauļu apriņķis|Šauļu apriņķa]] [[Radvilišķu rajona pašvaldība|Radvilišķu rajona pašvaldībā]]. Atrodas aptuveni 12 kilometrus uz dienvidaustrumiem no [[Radvilišķi]]em Palonas upītes krastos. == Vēsture == Palonu muiža vēstures avotos pirmoreiz minēta 1582. gadā, bet kapela — 1782. gadā. Miesta attīstība ir cieši saistīta ar muižas centru un draudzes veidošanos un vēl 19. gadsimtā Paloni bija privāts, muižai piederošs miests. == Arhitektūra un apskates objekti == Palonu Vissvētās Jaunavas Marijas baznīca: pašreizējā baznīca celta 1939. gadā. Tā ir viena no pēdējā laikā celtajām koka baznīcām šajā reģionā, kas saglabā tradicionālās arhitektūras formas. == Sabiedrība == Miestā darbojas [[Baisogala]]s skolas-bērnudārza Palonu sākumskolas izglītības nodaļa, bibliotēka, pasts un vietējās kopienas centrs. Saimnieciski Paloni ir orientēti uz lauksaimniecību. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline|Palonai}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.radviliskis.lt/ Radvilišķu rajona pašvaldības vietne] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas miesti]] [[Kategorija:Radvilišķu rajona pašvaldība]] rtxevrjzv6z1hytzrzschoz81vmhl1g 4457306 4457304 2026-04-22T05:01:27Z Kikos 3705 /* Arhitektūra un apskates objekti */ 4457306 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Paloni | official_name = ''Palonai'' | settlement_type = miests | image_skyline = Palonai.JPG | image_caption = Palonu galvenā iela | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Radvilišķu rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Šauļu apriņķis]] | subdivision_type2 = Pašvaldība | subdivision_name2 = [[Radvilišķu rajona pašvaldība]] | subdivision_type3 = Seņūnija | subdivision_name3 = [[Baisogalas seņūnija]] | area_total_km2 = 1.08 | population_total = 274 | population_as_of = 2021 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 55 | latm = 38 | lats = 38 | latNS = N | longd = 23 | longm = 49 | longs = 05 | longEW = E | elevation_m = 90 | website = }} '''Paloni''' ({{val|lt|Palonai}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Šauļu apriņķis|Šauļu apriņķa]] [[Radvilišķu rajona pašvaldība|Radvilišķu rajona pašvaldībā]]. Atrodas aptuveni 12 kilometrus uz dienvidaustrumiem no [[Radvilišķi]]em Palonas upītes krastos. == Vēsture == Palonu muiža vēstures avotos pirmoreiz minēta 1582. gadā, bet kapela — 1782. gadā. Miesta attīstība ir cieši saistīta ar muižas centru un draudzes veidošanos un vēl 19. gadsimtā Paloni bija privāts, muižai piederošs miests. == Arhitektūra un apskates objekti == [[Palonu Dieva apredzības baznīca]]: pašreizējā baznīca celta 1939. gadā. Tā ir viena no pēdējā laikā celtajām koka baznīcām šajā reģionā, kas saglabā tradicionālās arhitektūras formas. == Sabiedrība == Miestā darbojas [[Baisogala]]s skolas-bērnudārza Palonu sākumskolas izglītības nodaļa, bibliotēka, pasts un vietējās kopienas centrs. Saimnieciski Paloni ir orientēti uz lauksaimniecību. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline|Palonai}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.radviliskis.lt/ Radvilišķu rajona pašvaldības vietne] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas miesti]] [[Kategorija:Radvilišķu rajona pašvaldība]] 2d7nxfoswaf4xp0uig58kqxfd34fyvm 0 629791 4457305 2026-04-22T05:00:04Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Paloni]] 4457305 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Paloni]] nc7ef6ybzwslyfp3px34a3tjve56spp 0 629792 4457307 2026-04-22T05:01:37Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Palonu katoļu baznīca]] 4457307 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Palonu katoļu baznīca]] j0cdtgfv9kyzc7kmkchxtw26axdfj70 0 629793 4457308 2026-04-22T05:02:03Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Paloni]] 4457308 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Paloni]] nc7ef6ybzwslyfp3px34a3tjve56spp 3 629794 4457309 2026-04-22T05:02:19Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4457309 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=ChaoticAškenazi}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 22. aprīlis, plkst. 08.02 (EEST) ipffsjmv3fcqc0e4j64tqjkyw9frxhu 0 629795 4457311 2026-04-22T05:06:09Z Biafra 13794 Jauna lapa: {{Basketbolista infokaste | vārds = Dīns Veids | vārds_orig = ''Dean Wade'' | attēls = Dean Wade (48884853578) (cropped).jpg | att_izm = | paraksts = Dīns Veids 2019. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1996|11|20}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Kanzasas štats|Vičita}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | garums = 206 [[centimetrs|cm]] | svars = 103 [[Kilograms|kg]] | poz = [[spēka uzbrucējs]] | kar_sāk = 201... 4457311 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Dīns Veids | vārds_orig = ''Dean Wade'' | attēls = Dean Wade (48884853578) (cropped).jpg | att_izm = | paraksts = Dīns Veids 2019. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1996|11|20}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Kanzasas štats|Vičita}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | garums = 206 [[centimetrs|cm]] | svars = 103 [[Kilograms|kg]] | poz = [[spēka uzbrucējs]] | kar_sāk = 2019 | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = ''St. John's'' ([[Kanzasa]]) | koledža = | augstskola = [[Kanzasas Štata Universitāte]] | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Klīvlendas "Cavaliers"]] | numurs = 32 | amats = | līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = nedraftēts | dr_gads = [[2019. gada NBA drafts|2019]] | dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = {{nbay|2019|start}}—pašlaik | klubs 1 = {{flaga|ASV}} [[Klīvlendas "Cavaliers"]] | kl_sez 2 = 2019—2020 | klubs 2 = → {{flaga|ASV}} ''[[Canton Charge]]'' | kl_sez 3 = | klubs 3 = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Dīns Džeksons Veids''' ({{val|en|Dean Jackson Wade}}; dzimis {{dat|1996|11|20}} [[Vičita|Vičitā]], [[Kanzasa|Kanzasas štatā]]) ir [[amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] [[basketbolists]], spēlē [[vieglais uzbrucējs|vieglā uzbrucēja]] pozīcijā. 2026. gadā pārstāv [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) klubu [[Klīvlendas "Cavaliers"]], kurā spēlē visu savu profesionālo karjeru. == Karjera == Pēc spožas vidusskolu basketbola karjeras augstskolu basketbolā pārstāvēja [[Kanzasas Štata Universitāte]]s komandu [[NCAA]] čempionātā. Aizvadīja visas četras sezonas augstskolu basketbolā. [[2019. gada NBA drafts|2019. gada NBA draftā]] D. Veids netika izvēlēts, taču viņš noslēdza līgumu ar [[Klīvlendas "Cavaliers"]] un debitēja tās sastāvā 18. novbembrī. Pirmajā sezonā spēlēja pārsvarā kluba [[G Līga]]s fārmklubā ''[[Canton Charge]]'', aizvadot tikai 12 spēles NBA. 2020. gada jūlijā D. Veids noslēdza vairāku gadu līgumu ar "Cavaliers" un turpmākajās sezonās ir kļuvis par stabilu kluba rotācijas spēlētāju, spēlējot tajā jau septiņas sezonas. 2024. gada 5. martā D. Veids guva karjeras rekordu – 23 punktus, no kuriem 20 guva ceturtajā ceturtdaļā, tādējādi vadot 22 punktu atspēlēšanos pār [[Bostonas "Celtics"]] – lielāko atspēlēšanos ceturtajā ceturtdaļā "Cavaliers" franšīzes vēsturē. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{ASV basketbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Veids, Dīns}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kanzasā dzimušie]] [[Kategorija:ASV basketbolisti]] [[Kategorija:Spēka uzbrucēji]] [[Kategorija:Klīvlendas "Cavaliers" spēlētāji]] 6g9f1us4u8rmvav28l02pbg6tc6kej3 4457312 4457311 2026-04-22T05:07:21Z Biafra 13794 +atsauces 4457312 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Dīns Veids | vārds_orig = ''Dean Wade'' | attēls = Dean Wade (48884853578) (cropped).jpg | att_izm = | paraksts = Dīns Veids 2019. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1996|11|20}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Kanzasas štats|Vičita}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | garums = 206 [[centimetrs|cm]] | svars = 103 [[Kilograms|kg]] | poz = [[spēka uzbrucējs]] | kar_sāk = 2019 | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = ''St. John's'' ([[Kanzasa]]) | koledža = | augstskola = [[Kanzasas Štata Universitāte]] | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Klīvlendas "Cavaliers"]] | numurs = 32 | amats = | līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = nedraftēts | dr_gads = [[2019. gada NBA drafts|2019]] | dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = {{nbay|2019|start}}—pašlaik | klubs 1 = {{flaga|ASV}} [[Klīvlendas "Cavaliers"]] | kl_sez 2 = 2019—2020 | klubs 2 = → {{flaga|ASV}} ''[[Canton Charge]]'' | kl_sez 3 = | klubs 3 = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Dīns Džeksons Veids''' ({{val|en|Dean Jackson Wade}}; dzimis {{dat|1996|11|20}} [[Vičita|Vičitā]], [[Kanzasa|Kanzasas štatā]]) ir [[amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] [[basketbolists]], spēlē [[vieglais uzbrucējs|vieglā uzbrucēja]] pozīcijā. 2026. gadā pārstāv [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) klubu [[Klīvlendas "Cavaliers"]], kurā spēlē visu savu profesionālo karjeru. == Karjera == Pēc spožas vidusskolu basketbola karjeras augstskolu basketbolā pārstāvēja [[Kanzasas Štata Universitāte]]s komandu [[NCAA]] čempionātā. Aizvadīja visas četras sezonas augstskolu basketbolā. [[2019. gada NBA drafts|2019. gada NBA draftā]] D. Veids netika izvēlēts, taču viņš noslēdza līgumu ar [[Klīvlendas "Cavaliers"]] un debitēja tās sastāvā 18. novbembrī. Pirmajā sezonā spēlēja pārsvarā kluba [[G Līga]]s fārmklubā ''[[Canton Charge]]'', aizvadot tikai 12 spēles NBA. 2020. gada jūlijā D. Veids noslēdza vairāku gadu līgumu ar "Cavaliers"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nba.com/cavaliers/releases/bell-wade-signing-200630|title=Cavaliers Sign Dean Wade and Jordan Bell To Multi-Year Contracts {{!}} Cleveland Cavaliers|website=www.nba.com|access-date=2026-04-22|language=en}}</ref> un turpmākajās sezonās ir kļuvis par stabilu kluba rotācijas spēlētāju, spēlējot tajā jau septiņas sezonas. 2024. gada 5. martā D. Veids guva karjeras rekordu – 23 punktus, no kuriem 20 guva ceturtajā ceturtdaļā, tādējādi vadot 22 punktu atspēlēšanos pār [[Bostonas "Celtics"]] – lielāko atspēlēšanos ceturtajā ceturtdaļā "Cavaliers" franšīzes vēsturē.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/5321002/2024/03/06/cleveland-cavs-dean-wade-celtics/|title=This is the Dean Wade the Cavs expected. Now they have to solve a ‘big’ riddle|work=The New York Times|access-date=2026-04-22|date=2024-03-06|last=Lloyd|first=Jason|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{ASV basketbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Veids, Dīns}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kanzasā dzimušie]] [[Kategorija:ASV basketbolisti]] [[Kategorija:Spēka uzbrucēji]] [[Kategorija:Klīvlendas "Cavaliers" spēlētāji]] kxhyo3bvm87hg02n0enotm6tuk5k8q6 0 629796 4457313 2026-04-22T05:07:51Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Dīns Veids]] 4457313 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dīns Veids]] nnn0508c8kulwiouakxpbslx8370h1x 0 629797 4457317 2026-04-22T05:34:18Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Daugaiļi | official_name = ''Daugailiai'' | settlement_type = miests | image_skyline = Daugailiai, Lithuania - panoramio (33).jpg | image_caption = Daugaiļu panorāma ar baznīcu un pilskalnu | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Utenas rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = Utenas a... 4457317 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Daugaiļi | official_name = ''Daugailiai'' | settlement_type = miests | image_skyline = Daugailiai, Lithuania - panoramio (33).jpg | image_caption = Daugaiļu panorāma ar baznīcu un pilskalnu | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Utenas rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Utenas apriņķis]] | subdivision_type2 = Pašvaldība | subdivision_name2 = [[Utenas rajona pašvaldība]] | subdivision_type3 = Seņūnija | subdivision_name3 = [[Daugaiļu seņūnija]] | area_total_km2 = 5.47 | population_total = 270 | population_as_of = 2021 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 55 | latm = 35 | lats = 17 | latNS = N | longd = 25 | longm = 49 | longs = 48 | longEW = E | elevation_m = 160 | website = }} '''Daugaiļi''' ({{val|lt|Daugailiai}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Utenas apriņķis|Utenas apriņķa]] [[Utenas rajona pašvaldība|Utenas rajona pašvaldībā]], seņūnijas centrs. Atrodas 15 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no [[Utena]]s, pie autoceļa [[Autoceļš A6 (Lietuva)|A6]] netālu no Indraju ezera. == Vēsture == Pilsētas ziemeļu nomalē atrodas Daugaiļu I pilskalns, dienvidu nomalē — Daugaiļu II pilskalns. Uz pirmā 15-18 m augstā purvu ieskautā pilskalna 1254. gadā tika uzcelta Daugaiļu pils, kurai bija svarīga loma zemes aizsardzībā kaujās ar [[zobenbrāļi]]em. 1435. gadā pēc [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] sagraušanas tā zaudēja savu stratēģisko nozīmi un panīka. Pirms 1685. gada uz pilskalna tika uzcelta pirmā Daugaiļu baznīca, tā tika pārbūvēta 1766. gadā, vēlāk, 1766. gadā, to nodedzināja zibens. 1745. gadā Daugaiļi tiek minēti kā miests. Miests vēsturiski attīstījās kā nozīmīgs vietējā tirdzniecības un kultūras centrs. Padomju laikā Daugaiļi bija kolhoza centrālais ciemats. 2004. gadā apstiprināts miesta ģerbonis un karogs. == Arhitektūra un apskates objekti == * Daugaiļu Sv. Antona no Padujas baznīca: pašreizējā mūra baznīca celta 1883. gadā. Tā ir ievērojama ar savu neobaroka stilam raksturīgo arhitektonisko risinājumu. * Daugaiļu pilskalns: ievērojams arheoloģiskais piemineklis, kas liecina par senajiem aizsardzības būvju kompleksiem šajā apvidū. == Sabiedrība == Miestā darbojas pamatskola, bibliotēka, pasts, ambulance, bērnudārzs un kultūras nams. Pateicoties atrašanās vietai pie nozīmīgiem transporta ceļiem un bagātajam kultūras mantojumam, Daugaiļi saglabā savu nozīmi kā reģionāls centrs. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline|Daugailiai}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.utena.lt/ Utenas rajona pašvaldības vietne] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas miesti]] [[Kategorija:Utenas rajona pašvaldība]] bv5abe44l33sc9lcbr6evt19cb78y2g 4457319 4457317 2026-04-22T05:36:27Z Kikos 3705 /* Arhitektūra un apskates objekti */ 4457319 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Daugaiļi | official_name = ''Daugailiai'' | settlement_type = miests | image_skyline = Daugailiai, Lithuania - panoramio (33).jpg | image_caption = Daugaiļu panorāma ar baznīcu un pilskalnu | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Utenas rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Utenas apriņķis]] | subdivision_type2 = Pašvaldība | subdivision_name2 = [[Utenas rajona pašvaldība]] | subdivision_type3 = Seņūnija | subdivision_name3 = [[Daugaiļu seņūnija]] | area_total_km2 = 5.47 | population_total = 270 | population_as_of = 2021 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 55 | latm = 35 | lats = 17 | latNS = N | longd = 25 | longm = 49 | longs = 48 | longEW = E | elevation_m = 160 | website = }} '''Daugaiļi''' ({{val|lt|Daugailiai}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Utenas apriņķis|Utenas apriņķa]] [[Utenas rajona pašvaldība|Utenas rajona pašvaldībā]], seņūnijas centrs. Atrodas 15 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no [[Utena]]s, pie autoceļa [[Autoceļš A6 (Lietuva)|A6]] netālu no Indraju ezera. == Vēsture == Pilsētas ziemeļu nomalē atrodas Daugaiļu I pilskalns, dienvidu nomalē — Daugaiļu II pilskalns. Uz pirmā 15-18 m augstā purvu ieskautā pilskalna 1254. gadā tika uzcelta Daugaiļu pils, kurai bija svarīga loma zemes aizsardzībā kaujās ar [[zobenbrāļi]]em. 1435. gadā pēc [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] sagraušanas tā zaudēja savu stratēģisko nozīmi un panīka. Pirms 1685. gada uz pilskalna tika uzcelta pirmā Daugaiļu baznīca, tā tika pārbūvēta 1766. gadā, vēlāk, 1766. gadā, to nodedzināja zibens. 1745. gadā Daugaiļi tiek minēti kā miests. Miests vēsturiski attīstījās kā nozīmīgs vietējā tirdzniecības un kultūras centrs. Padomju laikā Daugaiļi bija kolhoza centrālais ciemats. 2004. gadā apstiprināts miesta ģerbonis un karogs. == Arhitektūra un apskates objekti == * [[Daugaiļu Sv. Padujas Antonija baznīca]]: pašreizējā mūra baznīca celta 1883. gadā. Tā ir ievērojama ar savu neobaroka stilam raksturīgo arhitektonisko risinājumu. * Daugaiļu pilskalns: ievērojams arheoloģiskais piemineklis, kas liecina par senajiem aizsardzības būvju kompleksiem šajā apvidū. == Sabiedrība == Miestā darbojas pamatskola, bibliotēka, pasts, ambulance, bērnudārzs un kultūras nams. Pateicoties atrašanās vietai pie nozīmīgiem transporta ceļiem un bagātajam kultūras mantojumam, Daugaiļi saglabā savu nozīmi kā reģionāls centrs. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline|Daugailiai}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.utena.lt/ Utenas rajona pašvaldības vietne] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas miesti]] [[Kategorija:Utenas rajona pašvaldība]] 4l1lq7ke7acysi2t0d0y1c240m8z50f 0 629798 4457318 2026-04-22T05:35:16Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Daugaiļi]] 4457318 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Daugaiļi]] kv3hlncw6inwqwt56du5wnx19kzh0bl 0 629799 4457320 2026-04-22T05:36:44Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Daugaiļu katoļu baznīca]] 4457320 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Daugaiļu katoļu baznīca]] 0fw2kg218lcg7ruwpqbhs1pmf83p2yh 3 629800 4457327 2026-04-22T06:21:17Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4457327 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Marzpet07}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 22. aprīlis, plkst. 09.21 (EEST) b3hancfeqim2kh3i22t6us8wchxhjja 3 629801 4457333 2026-04-22T06:38:19Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4457333 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Nousefordead}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 22. aprīlis, plkst. 09.38 (EEST) a8d8rxhk333teibv972gq94fq24t26v 0 629802 4457344 2026-04-22T07:05:35Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ģeleži | official_name = ''Geležiai'' | settlement_type = miests | image_skyline = Geležių bažnyčia.JPG | image_caption = Ģeležu baznīca | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Panevēžas rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Panevēžas apriņķis]] | subdivision_type2 = Pa... 4457344 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ģeleži | official_name = ''Geležiai'' | settlement_type = miests | image_skyline = Geležių bažnyčia.JPG | image_caption = Ģeležu baznīca | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Panevēžas rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Panevēžas apriņķis]] | subdivision_type2 = Pašvaldība | subdivision_name2 = [[Panevēžas rajona pašvaldība]] | subdivision_type3 = Seņūnija | subdivision_name3 = [[Karsaķišķu seņūnija]] | area_total_km2 = 0.77 | population_total = 270 | population_as_of = 2021 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 55 | latm = 50 | lats = 35 | latNS = N | longd = 24 | longm = 41 | longs = 56 | longEW = E | elevation_m = 65 | website = }} '''Ģeleži''' ({{val|lt|Geležiai}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Panevēžas apriņķis|Panevēžas apriņķa]] [[Panevēžas rajona pašvaldība|Panevēžas rajona pašvaldībā]]. Atrodas aptuveni 25 kilometrus uz austrumiem no [[Panevēža]]s Museles un Žambas upīšu krastā. == Vēsture == 18. gadsimtā ir pieminēta Naujadvares muiža. 1779. gadā muižas īpašnieki Puzini Ģeležos uzcēla koka kapelu. 1874. gadā tika uzstādīts zvanu tornis. 19. gadsimta beigās Geleži bija miests Panevēžas apriņķa Stumbrišķu pagastā. Padomju laikā Ģeleži bija kolhoza centrālais ciemats. == Arhitektūra un apskates objekti == Ģeležu Sv. Jāzepa baznīca: celta 1936. gadā, tajā ir altāris ar Rafaēla gleznas "Sikstas Madonna" kopiju — mākslas piemineklis. == Sabiedrība == Miestā darbojas pamatskola, bibliotēka, pasts, medicīnas centrs un vietējās kopienas centrs. Saimnieciskā dzīve galvenokārt saistīta ar lauksaimniecību un mežsaimniecību. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.panrs.lt/ Panevēžas rajona pašvaldības vietne] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas miesti]] [[Kategorija:Panevēžas rajona pašvaldība]] 6by8v1tomik7bu60nsps7ro28ns5ewz 0 629803 4457347 2026-04-22T07:06:26Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Ģeleži]] 4457347 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ģeleži]] lzj04btv21f1ueimviaex5t75vk0zxn 0 629804 4457349 2026-04-22T07:06:43Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Ģeleži]] 4457349 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ģeleži]] lzj04btv21f1ueimviaex5t75vk0zxn 1 629805 4457353 2026-04-22T07:17:32Z Papuass 88 Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]]) 4457353 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Kikos |valsts = Lietuva |tēma = Daba un ģeogrāfija }} 4wu5hwzxesdmx88uebwx4fkpqrndgj9 1 629806 4457354 2026-04-22T07:17:47Z Papuass 88 Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]]) 4457354 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Kikos |valsts = Lietuva |tēma = Daba un ģeogrāfija }} 4wu5hwzxesdmx88uebwx4fkpqrndgj9 0 629807 4457356 2026-04-22T07:26:29Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Teneņi | official_name = ''Teneniai'' | settlement_type = miests | image_skyline = Teneniu baznycia.JPG | image_caption = Teneņu Sv. Barbaras baznīca | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Šilales rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Tauraģes apriņķis]] | subdivision_type2 = Pa... 4457356 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Teneņi | official_name = ''Teneniai'' | settlement_type = miests | image_skyline = Teneniu baznycia.JPG | image_caption = Teneņu Sv. Barbaras baznīca | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Šilales rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Tauraģes apriņķis]] | subdivision_type2 = Pašvaldība | subdivision_name2 = [[Šilales rajona pašvaldība]] | subdivision_type3 = Seņūnija | subdivision_name3 = [[Teneņu seņūnija]] | area_total_km2 = 3.15 | population_total = 270 | population_as_of = 2021 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 55 | latm = 27 | lats = 43 | latNS = N | longd = 21 | longm = 54 | longs = 43 | longEW = E | elevation_m = 90 | website = }} '''Teneņi''' ({{val|lt|Teneniai}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Tauraģes apriņķis|Tauraģes apriņķa]] [[Šilales rajona pašvaldība|Šilales rajona pašvaldībā]], seņūnijas centrs. Atrodas [[Tenene]]s upes krastos 14 kilometrus uz dienvidrietumiem no [[Šilale]]s. == Vēsture == Teneņi vēstures avotos pirmoreiz minēti 1585. gadā. 17. gadsimtā šeit tika uzcelta pirmā baznīca, kas iezīmēja miesta kā vietējā garīgā centra attīstību. 19. gadsimta beigās Teneņi bija miests Raseiņu apriņķa [[Žemaiču Naumieste]]s pagastā. Padomju laikā Teneņi kļuva par kolhoza centrālo ciematu un vairākus gadus bija apīliņķes centrs. Laika posmā starp 1972. un 1976. gadu Teneņiem tika piešķirts miesta statuss. == Arhitektūra un apskates objekti == Teneņu Sv. Barbaras baznīca: pašreizējā koka baznīca celta 1782. gadā. Tā ir ievērojams 18. gadsimta koka sakrālās arhitektūras piemineklis ar baroka un tautas arhitektūrai raksturīgām iezīmēm. == Sabiedrība == Miestā darbojas pamatskola, bibliotēka un pasts. Teneņi ir saglabājuši tipisku [[Žemaitija]]s miesta plānojumu ar vēsturisku centru ap baznīcu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline|Teneniai}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.silale.lt/ Šilales rajona pašvaldības vietne] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas miesti]] [[Kategorija:Šilales rajona pašvaldība]] ppuz0oqap524hcmkfogiap55eay3g07 0 629808 4457357 2026-04-22T07:27:17Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Teneņi]] 4457357 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Teneņi]] ephd1loiqdgw35bkep0ocnc4oz9o3pe 3 629809 4457371 2026-04-22T08:16:12Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4457371 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Lucivarius}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 22. aprīlis, plkst. 11.16 (EEST) aavnvs53rorkd6adc683s1r345t8ej0 1 629810 4457376 2026-04-22T08:43:23Z Papuass 88 Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]]) 4457376 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Kikos |valsts = Lietuva |tēma = Daba un ģeogrāfija }} 4wu5hwzxesdmx88uebwx4fkpqrndgj9 1 629811 4457377 2026-04-22T08:43:36Z Papuass 88 Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]]) 4457377 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Kikos |valsts = Lietuva |tēma = Daba un ģeogrāfija }} 4wu5hwzxesdmx88uebwx4fkpqrndgj9 1 629812 4457378 2026-04-22T08:51:20Z ~2026-24663-44 144434 /* 'Ceres' latviskojums */ jauna sadaļa 4457378 wikitext text/x-wiki == 'Ceres' latviskojums == Ja pieturamies pie fonētiskās rakstības, tad 'Ceres' latviskojums pēc latīņu izrunas ir Kērēsa. Jo pārnesam jau no sākotnējā avota - no latīņu valodas, nevis no krievu. [[Special:Contributions/&#126;2026-24663-44|&#126;2026-24663-44]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-24663-44|talk]]) 2026. gada 22. aprīlis, plkst. 11.51 (EEST) cogt1cpon8pblr4key8i6gqm692fzpy 3 629813 4457379 2026-04-22T08:53:42Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4457379 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Observer LV}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 22. aprīlis, plkst. 11.53 (EEST) blci7pnw7r7vlb85zbp573d3y4dszni 0 629814 4457395 2026-04-22T09:21:00Z Lasks 38532 Jauna lapa: {{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste | valsts = [[Turcija]] | karogs = Flag of Turkey.svg | parraiditajs = [[Turcijas Radio un Televīzijas kooperācija|TRT]] | nac atlase = | pied reizes = 34 (33 fināli) | pirma reize = [[1975. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1975]] | ESC lab = 1. vieta: [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003]] | ESC sl = Pēdējā vieta: [[1975. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1975]], 1983. gada Eirov... 4457395 wikitext text/x-wiki {{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste | valsts = [[Turcija]] | karogs = Flag of Turkey.svg | parraiditajs = [[Turcijas Radio un Televīzijas kooperācija|TRT]] | nac atlase = | pied reizes = 34 (33 fināli) | pirma reize = [[1975. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1975]] | ESC lab = 1. vieta: [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003]] | ESC sl = Pēdējā vieta: [[1975. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1975]], [[1983. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1983]], [[1987. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1987]] | majaslapa = | EBU lapa = }} '''[[Turcija]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 34 reizes. Pirmo reizi Turcijas piedalījās konkursā [[1975. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1975. gadā]], kad to pārstāvēja [[Semiha Janki]] ar dziesmu ''Seninle Bir Dakika''. Turcijas labākas rezultāts ir bijusi uzvara [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada konkursā]]. Valsts, kopš 2013. gada, konkursā nepiedalās. == Turcijas pārstāvji Eirovīzijā == : {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji'' : {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta'' : {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta'' : {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta'' : {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam'' : {{colorbox|#A4EAA9}} ''Pārstāvji un dziesmas bija izvēlēti, bet nepiedalījās konkursā'' {| class="sortable wikitable" ! width="60" |Gads ! width="200" |Izpildītājs ! width="200" |Dziesma ! width="80" |Valoda ! width="20" |Fināls ! width="20" |Punkti ! width="20" |Pusfināls ! width="20" |Punkti |- bgcolor="#FE8080" | align="center" |{{flagicon|Sweden}} [[1975. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1975]] |[[Semiha Janki]] |''Seninle Bir Dakika'' |[[Turku valoda|Turku]] | align="center" |19. | align="center" |3 | colspan="2" data-sort-value="99999" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- bgcolor="#FE8080" | colspan="8" {{N/A|Nepiedalijās [[1976. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1976.]] un [[1977. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1977. gada]] konkursā}} |- | align="center" |{{flagicon|France}} [[1978. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1978]] |''[[Nilüfer]]'' un ''[[Nazar]]'' |''Sevince'' |Turku | align="center" |18. | align="center" |2 | colspan="2" rowspan="16" data-sort-value="99999" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- bgcolor="#A4EAA9" | align="center" |{{flagicon|Israel}} [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979]] |[[Marija Rita Epika]] un ''[[21. Peron]]'' |''Seviyorum'' |Turku | colspan="2" {{N/A|Izstājās}} |- | align="center" |{{flagicon|Netherlands}} [[1980. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1980]] |[[Ajda Pekkana]] |''Pet'r Oil'' |Turku | align="center" |15. | align="center" |23 |- | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[1981. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1981]] |''[[Modern Folk Üçlüsü|Modern Folk Trio]]'' un [[Aišeguls Aldinčs]] |''Dönme Dolap'' |Turku | align="center" |18. | align="center" |9 |- | align="center" |{{flagicon|UK}} [[1982. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1982]] |''[[Neko]]'' |''Hani?'' |Turku | align="center" |15. | align="center" |20 |- bgcolor="#FE8080" | align="center" |{{flagicon|Germany}} [[1983. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1983]] |[[Cetīnas Alps]] un ''[[the Short Waves]]'' |''Opera'' |Turku | align="center" |19. | align="center" |0 |- | align="center" |{{flagicon|Luxembourg}} [[1984. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1984]] |''[[Beş Yıl Önce, On Yıl Sonra]]'' |''Halay'' |Turku | align="center" |12. | align="center" |37 |- | align="center" |{{flagicon|Sweden}} [[1985. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1985]] |''[[MFÖ]]'' |''Didai didai dai'' |Turku | align="center" |14. | align="center" |36 |- | align="center" |{{flagicon|Norway}} [[1986. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1986]] |[[Klips ve Onlars]] |''Halley'' |Turku | align="center" |9. | align="center" |53 |- bgcolor="#FE8080" | align="center" |{{flagicon|Belgium}} [[1987. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1987]] |[[Sejala Tanera]] un ''[[Grup Lokomotif]]'' |''Şarkım Sevgi Üstüne'' |Turku | align="center" |22. | align="center" |0 |- | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988]] |''MFÖ'' |''Sufi (Hey Ya Hey)'' |Turku | align="center" |15. | align="center" |37 |- | align="center" |{{flagicon|Switzerland}} [[1989. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1989]] |''[[Pan (grupa)|Pan]]'' |''Bana Bana"'' |Turku | align="center" |21. | align="center" |5 |- | align="center" |{{flagicon|Yugoslavia}} [[1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1990]] |''[[Kayahan]]'' |''Gözlerinin Hapsindeyim'' |Turku | align="center" |17. | align="center" |21 |- | align="center" |{{flagicon|Italy}} [[1991. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1991]] |[[Kans Ugurluers]], [[Rejhana Karadža]] un [[Izela Celikoza]] |''İki Dakika'' |Turku | align="center" |12. | align="center" |44 |- | align="center" |{{flagicon|Sweden}} [[1992. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1992]] |[[Ailina Vatankoša]] |''Yaz Bitti'' |Turku | align="center" |19. | align="center" |17 |- | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[1993. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1993]] |[[Buraks Aidoss]], [[Ozturks Bajbora]] un ''[[Serter]]'' |''Esmer Yarim'' |Turku | align="center" |21. | align="center" |10 |- bgcolor="#FE8080" | colspan="8" {{N/A|Nepiedalijās [[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1994. gada]] konkursā}} |- | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[1995. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1995]] |[[Arzu Ece]] |''Sev!'' |Turku | align="center" |16. | align="center" |21 | colspan="2" data-sort-value="99999" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- | align="center" |{{flagicon|Norway}} [[1996. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1996]] |[[Sebnema Pakere]] |''Beşinci Mevsim'' |Turku | align="center" |12. | align="center" |57 | align="center" |7. | align="center" |69 |- bgcolor="#cc9966" | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1997]] |Sebnema Pakere un ''[[Grup Etnik]]'' |''Dinle'' |Turku | align="center" |3. | align="center" |121 | colspan="2" rowspan="7" data-sort-value="99999" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- | align="center" |{{flagicon|Great Britain}} [[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998]] |[[Tarkans Tūzmens]] |''Unutamazsın'' |Turku | align="center" |14. | align="center" |25 |- | align="center" |{{flagicon|Israel}} [[1999. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1999]] |[[Tuba Onāla]] un ''[[Grup Mistik]]'' |''Dön Artık'' |Turku | align="center" |16. | align="center" |21 |- | align="center" |{{flagicon|Sweden}} [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000]] |[[Pinara Ajhana]] un ''[[The SOS]]'' |''Yorgunum Anla'' |Turku,<br />[[Angļu valoda|angļu]] | align="center" |10. | align="center" |59 |- | align="center" |{{flagicon|Denmark}} [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2001]] |[[Sedats Jučs]] |''Sevgiliye Son'' |Turku,<br />angļu | align="center" |11. | align="center" |41 |- | align="center" |{{flagicon|Estonia}} [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002]] |[[Buketa Bengisu]] un ''[[Group Safir]]'' |''Leylaklar Soldu Kalbinde'' |Turku,<br />angļu | align="center" |16. | align="center" |29 |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" |{{flagicon|Latvia}} [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003]] |[[Sertaba Erenere]] |''[[Everyway That I Can]]'' |Angļu | align="center" |1. | align="center" |167 |- | align="center" |{{flagicon|Turkey}} [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]] |''[[Athena (grupa)|Athena]]'' |''For Real'' |Angļu | align="center" |4. | align="center" |195 | colspan="2" {{N/A|Rīkotājvalsts}} |- | align="center" |{{flagicon|Ukraine}} [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]] |''[[Gülseren]]'' un ''[[Shaman]]'' |''Rimi Rimi Ley'' |Turku | align="center" |13. | align="center" |92 | colspan="2" {{N/A|Iepriekšējā gada TOP 12}} |- | align="center" |{{flagicon|Greece}} [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]] |[[Sibela Tīzūna]] |''Süper Star'' |Turku<small>{{efn|name=2006;|Pusfinālā visa dziesma tika izpildītā Turku valodā, bet finālā piedziedājums tika izpildīta angļu valodā.}}</small> | align="center" |11. | align="center" |91 | align="center" |8. | align="center" |91 |- | align="center" |{{flagicon|Finland}} [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]] |[[Kenans Dogulu]] |''Shake It Up Şekerim'' |Angļu | align="center" |4. | align="center" |163 | align="center" bgcolor="#cc9966" |3. | align="center" bgcolor="#cc9966" |197 |- | align="center" |{{flagicon|Serbia}} [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]] |''[[Mor ve Ötesi]]'' |''Deli'' |Turku | align="center" |7. | align="center" |138 | align="center" |7. | align="center" |85 |- | align="center" |{{flagicon|Russia}} [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]] |''[[Hadise]]'' |''Düm Tek Tek'' |Angļu | align="center" |4. | align="center" |177 | align="center" bgcolor="#CCCCCC" |2. | align="center" bgcolor="#CCCCCC" |172 |-bgcolor="#CCCCCC" | align="center" |{{flagicon|Norway}} [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]] |''[[maNga]]'' |''We Could Be The Same'' |Angļu | align="center" |2. | align="center" |170 | align="center" bgcolor="#FFCC33" |1. | align="center" bgcolor="#FFCC33" |118 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" |{{flagicon|Vācija}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]] | [[Jikseks Sadakats]] | ''Live It Up'' | Angļu | colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" |13. | align="center" |47 |- | align="center" |{{flagicon|Azerbaijan}} [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]] | [[Džans Bonomo]] | ''Love Me Back'' | Angļu | align="center" |7. | align="center" |112 | align="center" |5. | align="center" |80 |- |- bgcolor="#FE8080" | colspan="8" {{N/A|Nepiedalās kopš [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013. gada]] konkursa}} |} == Konkursi Turcijā == {| class="wikitable" |- ! Gads ! Pilsēta ! Halle ! Vadītāji |- | align="center" | [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]] | [[Stambula]] | [[Abdi Ipečki Arēna]] | [[Korhans Abejs]] un [[Meltema Džumbula]] |} == Atsauces un piezīmes == === Atsauces === {{atsauces}} === Piezīmes === {{notelist}} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}} [[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Kategorija:Turcijas mūzika]] 0x6ugdctswqvqzbykahmsubiyciqgy2 4457396 4457395 2026-04-22T09:21:32Z Lasks 38532 4457396 wikitext text/x-wiki {{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste | valsts = [[Turcija]] | karogs = Flag of Turkey.svg | parraiditajs = [[Turcijas Radio un Televīzijas kooperācija|TRT]] | nac atlase = | pied reizes = 34 (33 fināli) | pirma reize = [[1975. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1975]] | ESC lab = 1. vieta: [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003]] | ESC sl = Pēdējā vieta: [[1975. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1975]], [[1983. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1983]], [[1987. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1987]] | majaslapa = | EBU lapa = }} '''[[Turcija]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 34 reizes. Pirmo reizi Turcija piedalījās konkursā [[1975. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1975. gadā]], kad to pārstāvēja [[Semiha Janki]] ar dziesmu ''Seninle Bir Dakika''. Turcijas labākas rezultāts ir bijusi uzvara [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada konkursā]]. Valsts, kopš 2013. gada, konkursā nepiedalās. == Turcijas pārstāvji Eirovīzijā == : {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji'' : {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta'' : {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta'' : {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta'' : {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam'' : {{colorbox|#A4EAA9}} ''Pārstāvji un dziesmas bija izvēlēti, bet nepiedalījās konkursā'' {| class="sortable wikitable" ! width="60" |Gads ! width="200" |Izpildītājs ! width="200" |Dziesma ! width="80" |Valoda ! width="20" |Fināls ! width="20" |Punkti ! width="20" |Pusfināls ! width="20" |Punkti |- bgcolor="#FE8080" | align="center" |{{flagicon|Sweden}} [[1975. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1975]] |[[Semiha Janki]] |''Seninle Bir Dakika'' |[[Turku valoda|Turku]] | align="center" |19. | align="center" |3 | colspan="2" data-sort-value="99999" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- bgcolor="#FE8080" | colspan="8" {{N/A|Nepiedalijās [[1976. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1976.]] un [[1977. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1977. gada]] konkursā}} |- | align="center" |{{flagicon|France}} [[1978. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1978]] |''[[Nilüfer]]'' un ''[[Nazar]]'' |''Sevince'' |Turku | align="center" |18. | align="center" |2 | colspan="2" rowspan="16" data-sort-value="99999" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- bgcolor="#A4EAA9" | align="center" |{{flagicon|Israel}} [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979]] |[[Marija Rita Epika]] un ''[[21. Peron]]'' |''Seviyorum'' |Turku | colspan="2" {{N/A|Izstājās}} |- | align="center" |{{flagicon|Netherlands}} [[1980. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1980]] |[[Ajda Pekkana]] |''Pet'r Oil'' |Turku | align="center" |15. | align="center" |23 |- | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[1981. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1981]] |''[[Modern Folk Üçlüsü|Modern Folk Trio]]'' un [[Aišeguls Aldinčs]] |''Dönme Dolap'' |Turku | align="center" |18. | align="center" |9 |- | align="center" |{{flagicon|UK}} [[1982. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1982]] |''[[Neko]]'' |''Hani?'' |Turku | align="center" |15. | align="center" |20 |- bgcolor="#FE8080" | align="center" |{{flagicon|Germany}} [[1983. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1983]] |[[Cetīnas Alps]] un ''[[the Short Waves]]'' |''Opera'' |Turku | align="center" |19. | align="center" |0 |- | align="center" |{{flagicon|Luxembourg}} [[1984. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1984]] |''[[Beş Yıl Önce, On Yıl Sonra]]'' |''Halay'' |Turku | align="center" |12. | align="center" |37 |- | align="center" |{{flagicon|Sweden}} [[1985. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1985]] |''[[MFÖ]]'' |''Didai didai dai'' |Turku | align="center" |14. | align="center" |36 |- | align="center" |{{flagicon|Norway}} [[1986. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1986]] |[[Klips ve Onlars]] |''Halley'' |Turku | align="center" |9. | align="center" |53 |- bgcolor="#FE8080" | align="center" |{{flagicon|Belgium}} [[1987. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1987]] |[[Sejala Tanera]] un ''[[Grup Lokomotif]]'' |''Şarkım Sevgi Üstüne'' |Turku | align="center" |22. | align="center" |0 |- | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988]] |''MFÖ'' |''Sufi (Hey Ya Hey)'' |Turku | align="center" |15. | align="center" |37 |- | align="center" |{{flagicon|Switzerland}} [[1989. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1989]] |''[[Pan (grupa)|Pan]]'' |''Bana Bana"'' |Turku | align="center" |21. | align="center" |5 |- | align="center" |{{flagicon|Yugoslavia}} [[1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1990]] |''[[Kayahan]]'' |''Gözlerinin Hapsindeyim'' |Turku | align="center" |17. | align="center" |21 |- | align="center" |{{flagicon|Italy}} [[1991. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1991]] |[[Kans Ugurluers]], [[Rejhana Karadža]] un [[Izela Celikoza]] |''İki Dakika'' |Turku | align="center" |12. | align="center" |44 |- | align="center" |{{flagicon|Sweden}} [[1992. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1992]] |[[Ailina Vatankoša]] |''Yaz Bitti'' |Turku | align="center" |19. | align="center" |17 |- | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[1993. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1993]] |[[Buraks Aidoss]], [[Ozturks Bajbora]] un ''[[Serter]]'' |''Esmer Yarim'' |Turku | align="center" |21. | align="center" |10 |- bgcolor="#FE8080" | colspan="8" {{N/A|Nepiedalijās [[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1994. gada]] konkursā}} |- | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[1995. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1995]] |[[Arzu Ece]] |''Sev!'' |Turku | align="center" |16. | align="center" |21 | colspan="2" data-sort-value="99999" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- | align="center" |{{flagicon|Norway}} [[1996. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1996]] |[[Sebnema Pakere]] |''Beşinci Mevsim'' |Turku | align="center" |12. | align="center" |57 | align="center" |7. | align="center" |69 |- bgcolor="#cc9966" | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1997]] |Sebnema Pakere un ''[[Grup Etnik]]'' |''Dinle'' |Turku | align="center" |3. | align="center" |121 | colspan="2" rowspan="7" data-sort-value="99999" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- | align="center" |{{flagicon|Great Britain}} [[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998]] |[[Tarkans Tūzmens]] |''Unutamazsın'' |Turku | align="center" |14. | align="center" |25 |- | align="center" |{{flagicon|Israel}} [[1999. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1999]] |[[Tuba Onāla]] un ''[[Grup Mistik]]'' |''Dön Artık'' |Turku | align="center" |16. | align="center" |21 |- | align="center" |{{flagicon|Sweden}} [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000]] |[[Pinara Ajhana]] un ''[[The SOS]]'' |''Yorgunum Anla'' |Turku,<br />[[Angļu valoda|angļu]] | align="center" |10. | align="center" |59 |- | align="center" |{{flagicon|Denmark}} [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2001]] |[[Sedats Jučs]] |''Sevgiliye Son'' |Turku,<br />angļu | align="center" |11. | align="center" |41 |- | align="center" |{{flagicon|Estonia}} [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002]] |[[Buketa Bengisu]] un ''[[Group Safir]]'' |''Leylaklar Soldu Kalbinde'' |Turku,<br />angļu | align="center" |16. | align="center" |29 |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" |{{flagicon|Latvia}} [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003]] |[[Sertaba Erenere]] |''[[Everyway That I Can]]'' |Angļu | align="center" |1. | align="center" |167 |- | align="center" |{{flagicon|Turkey}} [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]] |''[[Athena (grupa)|Athena]]'' |''For Real'' |Angļu | align="center" |4. | align="center" |195 | colspan="2" {{N/A|Rīkotājvalsts}} |- | align="center" |{{flagicon|Ukraine}} [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]] |''[[Gülseren]]'' un ''[[Shaman]]'' |''Rimi Rimi Ley'' |Turku | align="center" |13. | align="center" |92 | colspan="2" {{N/A|Iepriekšējā gada TOP 12}} |- | align="center" |{{flagicon|Greece}} [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]] |[[Sibela Tīzūna]] |''Süper Star'' |Turku<small>{{efn|name=2006;|Pusfinālā visa dziesma tika izpildītā Turku valodā, bet finālā piedziedājums tika izpildīta angļu valodā.}}</small> | align="center" |11. | align="center" |91 | align="center" |8. | align="center" |91 |- | align="center" |{{flagicon|Finland}} [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]] |[[Kenans Dogulu]] |''Shake It Up Şekerim'' |Angļu | align="center" |4. | align="center" |163 | align="center" bgcolor="#cc9966" |3. | align="center" bgcolor="#cc9966" |197 |- | align="center" |{{flagicon|Serbia}} [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]] |''[[Mor ve Ötesi]]'' |''Deli'' |Turku | align="center" |7. | align="center" |138 | align="center" |7. | align="center" |85 |- | align="center" |{{flagicon|Russia}} [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]] |''[[Hadise]]'' |''Düm Tek Tek'' |Angļu | align="center" |4. | align="center" |177 | align="center" bgcolor="#CCCCCC" |2. | align="center" bgcolor="#CCCCCC" |172 |-bgcolor="#CCCCCC" | align="center" |{{flagicon|Norway}} [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]] |''[[maNga]]'' |''We Could Be The Same'' |Angļu | align="center" |2. | align="center" |170 | align="center" bgcolor="#FFCC33" |1. | align="center" bgcolor="#FFCC33" |118 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" |{{flagicon|Vācija}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]] | [[Jikseks Sadakats]] | ''Live It Up'' | Angļu | colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" |13. | align="center" |47 |- | align="center" |{{flagicon|Azerbaijan}} [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]] | [[Džans Bonomo]] | ''Love Me Back'' | Angļu | align="center" |7. | align="center" |112 | align="center" |5. | align="center" |80 |- |- bgcolor="#FE8080" | colspan="8" {{N/A|Nepiedalās kopš [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013. gada]] konkursa}} |} == Konkursi Turcijā == {| class="wikitable" |- ! Gads ! Pilsēta ! Halle ! Vadītāji |- | align="center" | [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]] | [[Stambula]] | [[Abdi Ipečki Arēna]] | [[Korhans Abejs]] un [[Meltema Džumbula]] |} == Atsauces un piezīmes == === Atsauces === {{atsauces}} === Piezīmes === {{notelist}} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}} [[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Kategorija:Turcijas mūzika]] 9k6b19wcu62auldg1i09xewya9kvf19 1 629815 4457397 2026-04-22T09:22:40Z Lasks 38532 Jauna lapa: {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Lasks |tēma = kultūra |valsts = Turcija }} 4457397 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Lasks |tēma = kultūra |valsts = Turcija }} 4n1tvmsarwllcjl83c7e169u208998w 6 629816 4457410 2026-04-22T10:11:30Z Jānis U. 198 Laccognathus panderi apakšžoklis (GIT 365-229), Piuzas upe, Kalmetumegi atsegums, augšdevons, gaujas svīta. Ņemts no [https://geoloogia.info/en/specimen/120272]. 4457410 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Laccognathus panderi apakšžoklis (GIT 365-229), Piuzas upe, Kalmetumegi atsegums, augšdevons, gaujas svīta. Ņemts no [https://geoloogia.info/en/specimen/120272]. == Licence == {{CC-BY-SA-4.0}} 09e0yq6m9l7btlpbh126f0hxvgxnjj3 3 629817 4457423 2026-04-22T10:48:16Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4457423 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Vicoktya}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 22. aprīlis, plkst. 13.48 (EEST) gvbazqa6i6ws3uxzfmjar1y31to170q 3 629818 4457429 2026-04-22T11:10:11Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4457429 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Lvtrapaholikis}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 22. aprīlis, plkst. 14.10 (EEST) ogb6xm3urso99bwfvp89bcpwe66ryhk